Jahtu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu apdrošināšanas noteikumi Nr. 2.2/1
Jahtu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu apdrošināšanas noteikumi Nr. 2.2/1
Noteikumos izmantotie termini
Apdrošinātājs — ADB „Gjensidige” Latvijas filiāle, kas darbojas saskaņā ar statūtiem un dotajiem apdrošināšanas noteikumiem.
Apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā. Apdrošinājuma ņēmējs var būt apdrošināmā mazizmēra kuģošanas līdzekļa īpašnieks, lietotājs
vai cita persona, kurai ir apdrošināmā interese attiecībā uz apdrošināšanas objektu.
Apdrošinātais — juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir apdrošināmā interese un kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
Apdrošināšanas pieteikums — Apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru Apdrošinājuma ņēmējs iesniedz Apdrošinātājam, sniedzot nepieciešamo informāciju par apdrošināšanas objektu.
Apdrošināšanas līgums — Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja vienošanās par apdrošināšanas nosacījumiem un savstarpējām saistībām. Apdrošināšanas līgums sastāv no apdrošināšanas pieteikuma, polises, apdrošināšanas noteikumiem un īpašajiem nosacījumiem, ja tas ir nepieciešams.
Apdrošināšanas polise — dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu starp Apdrošinājuma ņēmēju un Apdrošinātāju, un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus apdrošināšanas līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem Puses ir rakstveidā vienojušās.
Apdrošināšanas gadījums — pēkšņs, neparedzēts notikums, kuram iestājoties, paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
Apdrošinājuma summa — polisē noteiktā naudas summa, par kuru mazizmēra kuģošanas līdzeklis ir apdrošināts.
Apdrošināšanas prēmija — apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
Apdrošināšanas atlīdzība — naudas summa, ko izmaksā Apdrošinātājs, vai noteiktas darbības, kuras Apdrošinātājs veic apdrošināšanas gadījuma iestāšanās rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanai.
Apdrošināšanas objekts — apdrošināšanas polisē norādītais mazizmēra kuģošanas līdzeklis: jahta, kuteris, motorlaiva vai cits kuģošanas līdzeklis, ieskaitot tā korpusu, dzinējus, laivas, ierīces un komplektācijā ietilpstošo aprīkojumu.
Drošības līdzekļi — mazizmēra kuģošanas līdzeklī uzstādītas mehāniskas vai elektroniskas ierīces, kuru mērķis ir novērst vai aizkavēt kuģošanas līdzekļa nozagšanu, iekļūšanu tajā vai tā apzagšanu.
Pašrisks — Apdrošinājuma ņēmēja paša piedalīšanās zaudējumu atlīdzināšanā, kas izteikta naudas izteiksmē vai procentos no apdrošinājuma summas (zaudējuma).
Ugunsgrēks — neparedzēta, nekontrolējama degšana, kas rada vai var radīt zaudējumus.
Sprādziens — momentāna (eksplozīva) vielas vai maisījuma ķīmiska pārvērtība, kurā izdalās liels enerģijas daudzums, kas savukārt rada paaugstinātu spiedienu (triecienvilni).
Vētra — vējš, kura ātrums ir 15,0 m/s un vairāk.
Zādzība — apdrošināšanas objekta slepena vai atklāta atņemšana ar mērķi to piesavināties.
Laupīšana — trešo personu veikta apdrošināšanas objekta atņemšana ar mērķi to piesavināties, pielietojot vardarbību vai draudot ar šādu vardarbību.
Vandālisms — apdrošināšanas objekta apzināta iznīcināšana vai bojāšana, ko veic trešās personas.
ADB „Gjensidige” Latvijas filiāle apdrošina mazizmēra ūdens transportlīdzekļus, atbilstoši turpmāk sniegtajiem Apdrošināšanas noteikumiem.
1. Apdrošināšanas objekts
1.1. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais mazizmēra ūdens transportlīdzeklis, ieskaitot tā korpusu, galveno dzinēju un papildus dzinējus, buras un takelāžu, glābšanas un ugunsdzēsības inventāru, navigācijai nepieciešamo aprīkojumu (navigācijas ierīces, radiosakaru līdzekļi utt.), ja tie ir piestiprināti pie transportlīdzekļa korpusa tā, ka to demontāža ir iespējama tikai ar darbarīku palīdzību.
1.2. Pārējā aprīkojuma apdrošināšanai Apdrošinājuma ņēmējam nepieciešams apdrošināšanas iesniegumā norādīt katra aprīkojuma priekšmeta nosaukumu, marku/modeli, būves/ražošanas gadu, sērijas numuru un vērtību.
2. Apdrošinātie riski
2.1. Apdrošināšanas līgums paredz atlīdzināt apdrošināšanas objektam radītos zaudējumus, kurus izraisa:
2.1.1. jūras, upju, ezeru vai citu kuģojamu ūdeņu riski, veicot reisu, atrodoties ostā, jahtu piestātnē, uz sēkļa, uzglabāšanas vietā krastā, ieskaitot pacelšanu, izvilkšanu un nolaišanu ūdenī;
2.1.2. ugunsgrēks;
2.1.3. mantas sviešana pār bortu;
2.1.4. kontakts ar doka vai piestātnes iekārtu vai aprīkojumu, sauszemes transportu, gaisa kuģiem vai tamlīdzīgiem objektiem, kā arī priekšmetiem, kuri no tiem nokrīt;
2.1.5. zemestrīce, vulkāna izvirdums vai zibens.
2.2. apdrošināšanas segums ir paredzēts arī attiecībā uz sekojošiem riskiem (ar nosacījumu, ka apdrošināšanas objekta bojāeju vai bojājumus neizraisīja apdrošināšanas objekta īpašnieka, apdrošinātā vai operatora paviršība vai nepietiekamas rūpes):
2.2.1. mazizmēra kuģošanas līdzekļa bojāeja vai bojājumi, ko izraisījuši sekojoši apstākļi:
2.2.1.1 avārija krājumu, ierīču, aprīkojuma, mašīnu vai degvielas iekraušanas, izkraušanas vai pārvietošanas laikā;
2.2.1.2. sprādzieni, eksplozijas;
2.2.1.3. trešo personu ļaunprātīga rīcība;
2.2.1.4. visa mazizmēra kuģošanas līdzekļa vai tā laivas/laivu, vai piekarināmā motora/motoru zādzība, (ar nosacījumu, ka tas, papildus parastajiem nostiprināšanas līdzekļiem, ir nodrošināts ar drošības līdzekli), bet gadījumā, kad notikusi ielaušanās mazizmēra kuģošanas līdzeklī vai tā glabāšanas vai remonta vietā — iekārtu zādzība, ieskaitot piekarināmo motoru/motorus, ierīces vai aprīkojumu;
2.2.2. apdrošināšanas objekta bojāeja/konstruktīva bojāeja vai bojājumi, izņemot motoru vai savienojuma detaļas (bet ieskaitot dzenskrūves vārpstu vai propelleri), elektroiekārtas, akumulatorus un vadus, kurus izraisīja slēpti korpusa vai iekārtu defekti, dzenskrūves lūzumi vai katlu uzsprāgšana (izņemot izdevumus un izmaksas, kas saistītas ar pašu bojātās detaļas, salūzušās dzenskrūves vārpstas vai uzsprāgušā katla nomaiņu vai remontu). Apdrošināšanas objekta pilnīga konstruktīva bojāeja tiek atzīta, ja kopējā izdevumu summa apdrošināšanas gadījuma seku novēršanai sastāda ne mazāk kā 80% no objekta apdrošināšanas vērtības;
2.3. Apdrošināšana sedz izdevumus, kas saistīti ar mazizmēra kuģošanas līdzekļa zemūdens daļas apskati pēc uzsēšanās uz sēkļa, ja apskate veikta speciāli šajā nolūkā, arī gadījumā, kad bojājumi netiek konstatēti.
2.4. Apdrošinājuma ņēmējs var papildus apdrošināt savu civiltiesisko atbildību saskaņā ar ADB „Gjensidige” Latvijas filiāles „Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības noteikumiem” attiecībā uz sekojošiem riskiem:
a) zaudējumi, kurus apdrošinājuma ņēmēja kuteris/jahta radījusi citiem ūdens transportlīdzekļiem;
b) kaitējums trešo personu veselībai un dzīvībai;
c) zaudējumi, kurus Apdrošinājuma ņēmējs radījis kādam peldošam, nekustīgam vai citam objektam.
Šajā punktā minēto risku apdrošināšanu noformē saskaņā
ar ADB „Gjensidige” Latvijas filiāles “Kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumiem”.
2.5. Apdrošināšanas objektu var papildus apdrošināt transportēšanai ar sauszemes transportlīdzekli, saskaņā ar ADB „Gjensidige” Latvijas filiāles “Kravu apdrošināšanas noteikumiem.”
3. Izņēmumi
Par apdrošināšanas gadījumu nav uzskatāms mazizmēra kuģošanas līdzekļa bojājums, bojāeja vai zudums, ja to ir izraisījuši sekojoši apstākļi:
3.1. mazizmēra kuģošanas līdzekļa būvēšanas vai konstrukcijas kļūdas, nodilums vai vērtības samazināšanās;
3.2. kuģošanas līdzekļa izmantošana tam neparedzētiem mērķiem, vai izmantošana apstākļos, kuri neatbilst tā tehniskajiem parametriem vai klasei;
3.3. kuģošanas līdzekļa izmantošana sacensībās vai oficiālos treniņos;
3.4. apdrošināšanas objekta bojājums vai neatbilstība navigācijai, ja tā īpašnieks vai likumīgais operators par to zināja pirms izbraukšanas;
3.5. kuģošanas līdzekļa daļas vai kopā ar to apdrošināta priekšmeta (tajā skaitā piekarināma motora) zaudējums vai iekrišana ūdenī, ja tas nebija piestiprināts pie kuģošanas līdzekļa tādā veidā, ka to būtu iespējams nomontēt vienīgi ar darbarīku palīdzību;
3.6. apdrošinājuma ņēmēja vai citas par kuģošanas līdzekli atbildīgas personas tīša rīcība vai rupja neuzmanība, navigācijas vai ugunsdrošības noteikumu neievērošana, kā arī kutera/jahtas vadīšana, atrodoties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;
3.7. karadarbība un tās sekas, pilsoņu karš, dumpji, sacelšanās, darba konflikti, sabotāžas akti un teroristiskas darbības, pirātiskas vai krāpnieciskas darbības; kodolsprādziena, radioaktīvā starojuma un radiācijas iedarbība; ķīmisko, bioloģisko, bioķīmisko vielu vai
elektromagnētisko viļņu izmantošana ar nolūku nodarīt kaitējumu; saskaņā ar valdības iestāžu rīkojumu veiktā kuģošanas līdzekļa konfiskācija, iznīcināšana vai arests; kuģošanas līdzekļa iesaistīšana kontrabandas vai citās prettiesiskās darbībās, kā arī mēģinājums veikt šādas darbības. Nauda, vērtspapīri, dokumenti, dārglietas un personīgās mantas, kas atrodas uz apdrošināšanas objekta, netiek apdrošinātas.
4. Drošības noteikumu prasības
4.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir ievērot visas drošības noteikumu prasības, kas paredzētas likumos un normatīvajos aktos (piemēram, noteikumi attiecībā uz kuģošanas līdzekļiem, ugunsdzēsības un energolīdzekļiem, degošiem materiāliem, sprādzienbīstamām vielām), kā arī apdrošinātāja prasības par drošības pasākumiem.
4.2. Kuģošanas līdzekli nedrīkst vadīt alkohola reibumā, narkotisko vai psihotropo vielu ietekmē, kā arī tādā slimības vai noguruma stāvoklī, kas neļauj precīzi reaģēt uz konkrēto satiksmes situāciju.
4.3. Kuģošanas līdzekļa vadītājam jābūt attiecīgā tipa ūdens kuģošanas līdzekļa vadīšanas apliecībai (vadītāja tiesībām).
4.4. Nav pieļaujams ūdens satiksmē izmantot kuģošanas līdzekli, kas nav atbilstošā tehniskā kārtībā.
4.5. Pietauvojot kuģošanas līdzekli piestātnē, kā arī veicot tā apkopi un remontu, jāievēro attiecīgās tauvošanas un drošības prasības.
4.6. Atstājot kuģošanas līdzekli tauvošanas/uzglabāšanas vietā, tas jāuzglabā apsargājamā teritorijā vai fiziskās personas apsardzē;
4.7. Ārpusnavigācijas periodā kuģošanas līdzeklim jāatrodas apsargājamā vai noslēgtā teritorijā, vai noslēgtā glabāšanas vietā.
4.8. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir nodrošināt, lai minētajos noteikumos paredzētos drošības pasākumus ievērotu arī visi apdrošināšanas objekta tiesīgie lietotāji un valdītāji.
5. Apdrošināšanas līguma noslēgšana un izbeigšana
5.1. Lai noslēgtu apdrošināšanas līgumu, Apdrošinājuma ņēmējs (Apdrošinātais):
5.1.1. rakstiskā iesniegumā sniedz precīzas ziņas par kuģošanas līdzekli (tā tips, nosaukums, uzbūvēšanas gads, reģistra klase, bruto tonnāža, pasažieru skaits u.c.), norādot apdrošinājuma summu un nepieciešamo apdrošināšanas risku segumu; apdrošinot objektu
uz vienu reisu, norāda reisa sākuma un beigu punktu, kā arī apmeklējuma ostas; ziņo arī par visiem citiem apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme riska pakāpes novērtēšanā.
5.1.2. pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas uzrāda dokumentus, kuri apliecina īpašuma vai lietošanas tiesības uz kuģošanas līdzekli: tā reģistrācijas apliecību, vadītāja apliecību un dokumentu, kas apliecina apdrošināšanas objekta vērtību (pieņemot objektu apdrošināšanā, Apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt tā apskati).
5.2. Pēc Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā pieprasījuma, Apdrošinātājs izsniedz apdrošināšanas polisi. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir samaksāt Apdrošinātājam polisē norādīto apdrošināšanas prēmijas summu. Ja Apdrošinājuma ņēmējs
paredzētajos termiņos nav veicis paredzēto apdrošināšanas prēmijas apmaksu, Apdrošinātājs ir tiesīgs apturēt apdrošināšanas līguma darbību, saskaņā ar Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 19. un 20. pantu.
5.3. Kuģošanas līdzeklis ir apdrošināts par summu, kuru paziņo Apdrošinājuma ņēmējs, un kura ir norādīta polisē. Ja tiek konstatēts, ka apdrošinājuma summa ir augstāka/zemāka par apdrošināšanas vērtību, zaudējumi tiek atlīdzināti proporcionāli apdrošinājuma summai attiecībā pret kuģošanas līdzekļa apdrošināšanas vērtību.
5.4. Apdrošināšanas līgumu noslēdz uz gadu, vai citu laika periodu, saskaņā ar pušu vienošanos. Apdrošināšanas līgumā paredzētā apdrošinātāja atbildība sākas plkst. 00.00 un beidzas plkst.
24.00 (polises izdošanas vietas vietējais laiks) apdrošināšanas līgumā norādītajos datumos. Ja apdrošinātais kuģošanas līdzeklis apdrošināšanas termiņa izbeigšanās momentā atrodas reisā
vai ir cietis avārijā, vai atrodas patvēruma vai iegriešanās ostā, apdrošināšanas līgums automātiski pagarinās līdz brīdim, kad kuģis ierodas gala punktā. Šajā gadījumā Apdrošinātājs ir tiesīgs saņemt apdrošināšanas prēmiju proporcionāli pagarinājuma termiņam.
5.5. Apdrošinātājs atbild par zaudējumiem, kuri radušies apdrošināšanas līgumā norādītajā kuģošanas rajonā vai reisā. Mazizmēra kuģošanas līdzeklim izejot ārpus kuģošanas rajona robežām vai novirzoties
no kursa, kas bija norādīts apdrošināšanas līgumā, apdrošināšanas līgums nav spēkā, izņemot gadījumus, kad Apdrošinājuma ņēmējs (Apdrošinātais) ir savlaicīgi iesniedzis iesniegumu par gaidāmo kuģošanas rajona vai reisa izmaiņu un apmaksājis vai apņēmies apmaksāt papildus prēmiju, ja Apdrošinātājs tādu ir pieprasījis.
5.6. Apdrošinātājs un/vai Apdrošinājuma ņēmējs ir tiesīgi izbeigt apdrošināšanas līgumu pirms termiņa, atbilstoši LR Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 26. — 31. panta normām, kā arī
Apdrošinātājam ir tiesības lauzt apdrošināšanas līgumu gadījumā, kad mazizmēra kuģošanas līdzeklim piešķirtā klase, kas tam bija līguma noslēgšanas momentā, tiek mainīta vai arī klases darbība tiek apturēta/beidzas. Apdrošināšanas objekta bojāejas, pārdošanas vai cita veida atsavināšanas gadījumā apdrošināšanas līgums tiek pārtraukts.
5.7. Apdrošināšanas līguma izmaiņas tiek veiktas saskaņā ar Pušu rakstisku vienošanos. Šādas izmaiņas stājas spēkā ar attiecīgas vienošanās parakstīšanas brīdi, ja vienošanās tekstā nav paredzēts citādi.
6. Līguma slēdzēju pušu rīcība, iestājoties apdrošināšanas gadījumam
6.1. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, Apdrošinātajam vai viņa pārstāvim jādara viss iespējamais apdrošinātā kuģošanas līdzekļa glābšanai/zaudējumu samazināšanai, jāpaziņo par to attiecīgai valsts institūcijai (policija, ūdens transporta policija, ugunsdzēsības dienests un tml.), nekavējoties (bet ne ilgāk kā 2 darbības dienas no negadījuma datuma) rakstiski jāziņo Apdrošinātājam/
viņa pārstāvim par notikušo gadījumu, kā arī jānodrošina Apdrošinātājam regresa tiesības pret vainīgo personu (ja tāda ir), un jāveic citas LR Likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 21. pantā un šajos noteikumos paredzētās darbības.
6.2. Bez Apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas Apdrošinājuma ņēmējs/ Apdrošinātais nedrīkst tieši vai netieši atzīt savu atbildību vai radīto zaudējumu apjomu.
6.3. Par apdrošināšanas gadījumu Apdrošinātājam vai viņa pārstāvim jāziņo pēc iespējas īsākā laikā, nosūtot rakstisku iesniegumu,
lai Apdrošinātājs varētu nozīmēt savu pārstāvi apdrošināšanas gadījuma izmeklēšanai, kā arī piedalīties kuģošanas līdzekļa glābšanā. Pie tam Apdrošinātāja vai viņa pārstāvja rīcība kuģošanas līdzekļa glābšanā vai saglabāšanā nevar būt par iemeslu Apdrošinātā tiesībām pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu.
6.4. Ja pēc avārijas nepieciešams veikt kuģošanas līdzekļa remontu, Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam:
• līdz remonta sākumam jāpaziņo par to Apdrošinātājam un jānodrošina viņa pārstāvim iespēja piedalīties kuģošanas līdzekļa bojājumu apskatē;
• jāsniedz Apdrošinātājam visu attiecīgo informāciju un jānodod ar apdrošināšanas gadījumu saistītos dokumentus un fotogrāfijas, kā arī savlaicīgi jāinformē Apdrošinātājs par
remonta veicēju firmu, iespējamiem remonta darbu tenderiem utt.
7. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas kārtība
7.1. Apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušos zaudējumu apjomu nosaka Apdrošinātājs, pamatojoties uz apdrošināšanas līguma noteikumiem, attiecīgo aktu, kas sastādīts sakarā ar
apdrošināšanas objekta bojāeju, bojājumu vai zudumu, eksperta slēdzienu, Apdrošinātāja sastādīto zaudējumu aprēķinu un citiem dokumentiem.
7.2. Tiek atlīdzināti tiešie zaudējumi, kas pārsniedz pašrisku, bet nepārsniedzot polisē norādīto apdrošināšanas summu.
7.3. Ja apdrošināšanas līgumā nav paredzēts citādi, ar apdrošināšanas gadījumu saistītos izdevumus vispirms sedz Apdrošinājuma ņēmējs, un pēc tam tos kompensē Apdrošinātājs.
7.4. Apdrošinātājs sedz remonta izmaksas tādā apjomā, kas nepieciešams, lai kuģošanas līdzekli savestu kārtībā līdz tādam stāvoklim, kādā tas atradās pirms apdrošināšanas gadījuma, pie tam tā atsevišķu daļu bojājumu novēršanas izmaksas tiek atlīdzinātas, ņemot vērā nolietojuma procentu.
7.5. Apdrošinātājs pieņem lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu to izmaksāt viena mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Apdrošināšanas objekta zādzības, nolaupīšanas vai zaudējuma gadījumā Apdrošinātājs pieņem lēmumu par kompensācijas izmaksāšanu vai atteikšanos izmaksāt kompensāciju ne agrāk kā 60 dienu laikā kopš apdrošināšanas gadījuma dienas.
7.6. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir trīs darba dienu laikā paziņot par nozagtā, nolaupītā vai pazudušā kuģošanas līdzekļa atrašanu vai tā atrašanās vietas noskaidrošanu.
7.7. Ja par nozagto, nolaupīto vai pazudušo kuģošanas līdzekli nav izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, Apdrošinājuma ņēmējs pārņem atrasto kuģošanas līdzekli savā valdījumā un apdrošinātājs atlīdzina apdrošināšanas objektam radušos zaudējumus.
7.8. Ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais ir saņēmis zaudējumu atlīdzību no trešajām personām, Apdrošinātājs izmaksā tikai starpību starp aprēķināto apdrošināšanas atlīdzību un no trešajām personām saņemto summu.
7.9. Ja Puses ir vienojušās par apdrošināšanas prēmijas samaksu pa daļām un apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī tā nav
samaksāta pilnā apmērā, to ietur no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības.
7.10. Pēc apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas Apdrošinātājs pārņem izmaksātās summas apmērā visas prasījuma tiesības pret personām, kuras ir atbildīgas par apdrošinātajam īpašumam nodarīto zaudējumu. Apdrošinājuma ņēmējam un/vai Apdrošinātajam
ir jānodod Apdrošinātājam visi viņa rīcībā esošie dokumenti un pierādījumi, un jāizpilda visas formalitātes, kas nepieciešamas regresa prasības pamatošanai. Ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais atsakās no savām prasījuma tiesībām pret personām, kuras ir atbildīgas par nodarīto zaudējumu, vai arī Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā vainas dēļ nav iespējams izvirzīt regresa prasību, tad Apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību vai pieprasīt atpakaļ jau izmaksāto atlīdzību.
8. Apdrošināšanas atlīdzības atteikšana
8.1. Apdrošinātājam ir tiesības atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību gadījumā, ja Apdrošinājuma ņēmējs:
8.1.1. ir sniedzis nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuriem ir būtiska nozīme apdrošinātā riska novērtēšanā;
8.1.2. nav informējis Apdrošinātāju par būtiskām riska izmaiņām;
8.1.3. nav veicis nepieciešamos pasākumus mazizmēra kuģošanas līdzekļa glābšanai, un Līgumā paredzētajā laikā nav informējis Apdrošinātāju par apdrošināšanas gadījumu;
8.1.4. nav iesniedzis dokumentus, kuri apliecina apdrošināšanas gadījuma iestāšanās faktu;
8.1.5. ar ļaunu nolūku vai aiz rupjas neuzmanības nav ievērojis Noteikumu
4. nodaļā minētās drošības noteikumu prasības;
8.1.6. ar ļaunu nolūku vai aiz rupjas neuzmanības nav ievērojis Noteikumu
6.1 — 6.4 punktā minētos pienākumus.
8.2. Lēmumu par atteikšanos izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību Apdrošinātājs nosūta Apdrošinājuma ņēmējam rakstveidā, pamatojot atteikuma iemeslus.
9. Strīdu izskatīšana
9.1. No apdrošināšanas līguma izrietošo attiecību regulēšanai tiek piemērots Likums “Par apdrošināšanas līgumu”, Latvijas Republikas Civillikums un citi Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.
9.2. Strīdus, kas rodas starp līgumslēdzējām pusēm, risina pārrunu ceļā. Ja līgumslēdzējas puses nevar vienoties pārrunu ceļā, strīdus izskata Latvijas Republikas likumdošanā paredzētajā kārtībā. Konkrētā Līgumā līgumslēdzējas puses var vienoties par citu strīdu atrisināšanas kārtību.
9.3. Pretrunu vai neskaidrību gadījumā starp šo noteikumu tekstu latviešu valodā un svešvalodā, noteicošais ir teksts latviešu valodā.