Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu

Annex 3.3.2.B

Līgums Nr.  

Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu

Rīgā 202 .gada  . 

VAS “Latvijas dzelzceļš”, reģ. Nr.40003032065, turpmāk - Pārvaldītājs, kā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa vienas puses, un infrastruktūras pārvaldītājs, Valdes priekšsēdētāja     personā, kurš rīkojas saskaņā ar 202  .gada  .      lēmumu  , un Valdes locekļa     personā, kurš rīkojas saskaņā ar 202  .gada  .       , abi kopā rīkojas, pamatojoties uz valdes 202  .gada  .      lēmumu  , no

 , xxx.Xx.  , turpmāk – Pārvadātājs, Valdes priekšsēdētāja    personā, kurš rīkojas saskaņā ar 202 .gada  .   , kurš rīkojas pamatojoties uz statūtiem, no otras puses,

kopā vai atsevišķi arī sauktas Puses vai Puse, vienojas noslēgt līgumu „Par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu”, turpmāk – Līgums, šādā redakcijā:

1. Līguma priekšmets

1.1. Līguma priekšmets ir Pušu saistības, Pārvadātājam izmantojot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kuras pārvaldītājs ir VAS “Latvijas dzelzceļš”, turpmāk – dzelzceļa infrastruktūra, dzelzceļa kravu pārvadājumu veikšanai Latvijas Republikas teritorijā.

1.2. Pārvaldītājs sniedz Pārvadātājam dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumus, tas ir, Dzelzceļa likuma 12.¹ panta pirmajā daļā minēto minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa un piekļuves dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, turpmāk - dzelzceļa infrastruktūras pakalpojums, kas ietver:

1.2.1. tiesības izmantot Pārvadātājam piešķirto dzelzceļa infrastruktūras jaudu;

1.2.2. dzelzceļa infrastruktūras (arī atzarojumu un pārmiju) izmantošanu;

1.2.3. vilcienu kustības vadību, ietverot signalizēšanu, regulēšanu, dispečera pakalpojumus un saziņu, kā arī informācijas sniegšanu par vilcienu kustību;

1.2.4. vilces elektroapgādes iekārtu izmantošanu, kur tās ir pieejamas;

1.2.5. visu citu informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumus, kam iedalīta dzelzceļa infrastruktūras jauda.

1.3. Pārvadātājs savas darbības veic saskaņā ar:

1.3.1. Latvijas Republikas Valsts dzelzceļa administrācijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts attiecīgas iestādes vai institūcijas izsniegtu derīgu dzelzceļa pārvadātāja licenci, turpmāk – Pārvadātāja licence;

1.3.2. Latvijas Republikas Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vai Eiropas Savienības dalībvalsts drošības iestādes pārvadātājam izsniegtu derīgu dzelzceļa pārvadājumu drošības sertifikāta A daļu un Latvijas Republikas Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, izsniegtu drošības sertifikāta B daļu, turpmāk – Drošības sertifikāts.

2. Pārvaldītāja tiesības un pienākumi

2.1. Pārvaldītājam ir šādas tiesības:

2.1.1. aizliegt Pārvadātājam izmantot dzelzceļa infrastruktūru, ja Pārvadātāja licences vai Drošības sertifikāta darbība ir apturēta vai anulēta, tiem ir beidzies derīguma termiņš, Pārvadātājs neievēro Līguma 3.2.11. punkta noteikumus vai, ja Pārvadātājs vairāk kā 14 (četrpadsmit) kalendārās dienas pēc Pārvaldītāja attiecīga rakstiska pieprasījuma saņemšanas kavē maksājumus par Pārvaldītāja sniegtajiem dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumiem;

2.1.2. pārtraukt vilcienu kustību vai samazināt dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļu posma caurlaides spēju, vai grozīt Pārvaldītāja sastādīto vilcienu kustības gada grafiku tikai gadījumos un kārtībā, kas noteikta Dzelzceļa likumā un Latvijas Republikas Ministru kabineta 15.07.2016. noteikumos Nr. 472 „Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales noteikumi”, turpmāk – Noteikumi Nr.472;

2.1.3. uzraudzīt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas atbilstību dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju reglamentējošos normatīvajos aktos, x.xx., Pārvaldītāja spēkā esošajos normatīvajos un normatīvi tehniskajos dokumentos, noteiktajām prasībām, kā arī ritošā sastāva piemērotību attiecīgajai dzelzceļa infrastruktūrai;

2.1.4. jebkurā laikā piemērot pagaidu drošības pasākumus, tostarp nekavējoties ierobežot vai apturēt attiecīgās darbības - uz laiku pārtraukt vilcienu kustību pa sliežu ceļiem, ja Pārvaldītājs dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas uzraudzības laikā konstatē nopietnus drošības riskus, tas ir, Latvijas Republikas Ministru kabineta 03.08.2010. noteikumu Nr.724 „Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” (turpmāk - Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi) un citu tehnisko noteikumu neievērošanu, kā rezultātā var tikt vai tiek apdraudēta satiksmes drošība, dzelzceļa infrastruktūra, cilvēku dzīvība, veselība vai vide. Pārvaldītājs par pagaidu drošības pasākumiem nekavējoties informē Pārvadātāju un Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju.

2.2. Pārvaldītājam ir šādi pienākumi:

2.2.1. piešķirt Pārvadātājam tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru, kas nepieciešama kravu pārvadājumiem, nodrošinot Pārvadātājam tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru atbilstoši Pārvadātājam iedalītajai dzelzceļa infrastruktūras jaudai, turpmāk – infrastruktūras jauda;

2.2.2. uzturēt dzelzceļa infrastruktūru tādā stāvoklī, lai nodrošinātu drošu vilcienu kustību saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu un citu tiesību aktu prasībām;

2.2.3. organizēt vilcienu kustību saskaņā ar apstiprinātu vilcienu kustības gada grafiku, dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales plānu un dzelzceļa infrastruktūras operatīvo jaudas sadales plānu, noteiktā kārtībā informējot Pārvadātāju par jebkuriem traucējumiem, kas ietekmē kravu vilcienu kustību;

2.2.4. sniegt Pārvadātājam palīdzību dzelzceļa satiksmes negadījuma seku likvidēšanai ar palīdzības vilcieniem vai ugunsdzēsības vilcieniem, kad dzelzceļa satiksmes negadījums radies dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas procesā, pēc veiktajiem darbiem iesniedzot Pārvadātājam rēķinus par Pārvaldītāja izdevumiem, kas radušies palīdzot dzelzceļa satiksmes negadījuma likvidēšanā. Pieprasot Pārvadātāja palīdzību dzelzceļa satiksmes negadījuma seku novēršanai vai likvidēšanai, pēc veiktiem darbiem atlīdzināt Pārvadātāja izdevumus, pamatojoties uz Pārvadātāja izrakstītu rēķinu par Pārvadātāja izdevumiem, kas radušies palīdzot dzelzceļa satiksmes negadījuma seku likvidēšanā;

2.2.5. aprēķināt un saņemt no Pārvadātāja maksājumus par Līguma 1.2.punktā noteiktajiem Pārvaldītāja sniegtajiem dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumiem, turpmāk – maksājumi par infrastruktūru;

2.2.6. nodrošināt Pārvaldītāja dokumentu, kurus tas izdod atbilstoši tiesību aktos piešķirtam pilnvarojumam un, kuri nosaka dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas kārtību, spēkā esošās redakcijas publisku pieejamību ne vēlāk kā to spēkā stāšanās dienā;

2.2.7. nodrošināt, ka Pārvaldītāja darbiniekiem, kuri ir iesaistīti dzelzceļa infrastruktūras pakalpojuma sniegšanā, ir pierādāmas profesionālās, veselības un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos arī garīgās spējas veikt savus darba pienākumus saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem dokumentiem.

3. Pārvadātāja tiesības un pienākumi

3.1. Pārvadātājam ir šādas tiesības:

3.1.1. izmantot dzelzceļa infrastruktūru atbilstoši Pārvadātājam izsniegtas Pārvadātāja licences un Drošības sertifikāta nosacījumiem un atbilstoši Pārvaldītāja publicētajā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā, kas izstrādāts saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 19.04.2016. noteikumiem Nr.244 „Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskata saturu”, norādīto;

3.1.2. atbilstoši publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja, turpmāk – Pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, 06.09.2016. apstiprināto noteikumu Nr.JALP-7.6/01-2016 „Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales shēma” un Noteikumu Nr.472. prasībām, saskaņot Pārvadātāja kravu vilcienu kustības gada grafiku.

3.2. Pārvadātājam ir šādi pienākumi:

3.2.1. veikt dzelzceļa kravu pārvadājumus atbilstoši piešķirtai dzelzceļa infrastruktūras jaudai, ievērojot apstiprināto vilcienu kustības gada grafiku, dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales plānu un dzelzceļa infrastruktūras operatīvo jaudas sadales plānu;

3.2.2. nodrošināt Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu un citu normatīvo aktu, kas nosaka dzelzceļa infrastruktūras objektu, tehniskā aprīkojuma un ritošā sastāva apkopes un ekspluatācijas prasības, kā arī vilcienu kustības drošības un bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu prasību izpildi;

3.2.3. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā pēc Pārvaldītāja pieprasījuma sniegt Xxxxxxxxxxxxx informāciju par kravu pārvadājumu organizēšanu un izmantojamo ritošo sastāvu, faktiski iespējamo vilces līdzekļu kustības ātrumu u.c.;

3.2.4. atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam sniegt Xxxxxxxxxxxxx datus par pārvadājamām bīstamām kravām, x.xx., kravas veidu nosaukumus atbilstoši Konvencijas par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (pieņemta Briselē 1983.gada 14.jūnijā) prasībām, ANO numuru, pārvadājamo kravas daudzumu, vagonu atrašanās vietu un numerāciju vilciena sastāvā;

3.2.5. nodrošināt, ka Pārvadātāja darbiniekiem, kuri ir iesaistīti dzelzceļa infrastruktūras pakalpojuma izmantošanā, ir pierādāmas profesionālās, veselības un normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos arī garīgās spējas veikt savus darba pienākumus saskaņā ar spēkā esošiem normatīvajiem dokumentiem;

3.2.6. ievērojot “Noteikumi par dzelzceļa satiksmes negadījumu apziņošanas, reģistrācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtību uz VAS “Latvijas dzelzceļš” publiskās infrastruktūras” (VAS “Latvijas dzelzceļš” Prezidentu padomes 16.02.2012. lēmums Nr. P-4/34) prasības, paziņot Pārvaldītājam par jebkuru situāciju, kuras rezultātā var notikt vai ir noticis dzelzceļa satiksmes negadījums, avārijas situācija vai apstākļi, kas var nodarīt vai ir nodarījuši bojājumus dzelzceļa infrastruktūrai, ritošajam sastāvam, kā arī par citiem notikumiem, kas apdraud satiksmes drošību un apkārtējo vidi;

3.2.7. pēc Pārvaldītāja pieprasījuma sniegt visu Pārvadātāja rīcībā esošo informāciju, kura ir nepieciešama dzelzceļa satiksmes negadījuma, ugunsgrēka, avārijas situācijas vai ar dzelzceļa ekspluatāciju vai pārvadājumus reglamentējošo aktu pārkāpumu saistītu notikumu seku likvidēšanai un izmeklēšanai;

3.2.8. sadarboties ar Pārvaldītāju dzelzceļa satiksmes negadījumu seku novēršanai un pieprasot Pārvaldītāja palīdzību dzelzceļa satiksmes negadījuma seku novēršanā vai likvidēšanā, atlīdzināt Pārvaldītājam izdevumus, pamatojoties uz tā izrakstītu rēķinu par Pārvaldītāja izdevumiem, kas radušies palīdzot dzelzceļa satiksmes negadījuma likvidēšanā. Ja Pārvadātājs pēc Pārvaldītāja pieprasījuma sniedz Pārvadātāja rīcībā esošos līdzekļus dzelzceļa satiksmes negadījuma seku likvidēšanai, pēc veiktiem darbiem Pārvadātājs iesniedz Pārvaldītājam rēķinus par Pārvadātāja izdevumiem, kas radušies palīdzot dzelzceļa satiksmes negadījuma seku likvidēšanā;

3.2.9. atbilstoši tiesību aktos noteiktām prasībām sniegt Pārvaldītājam dokumentus vai garantiju saistību izpildei, kas apstiprina Pārvadātāja civiltiesiskās atbildības segumu (apdrošināšanu) dzelzceļa kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā Latvijas Republikas teritorijā;

3.2.10. nodrošināt iespēju Pārvaldītājam pārliecināties par Pārvadātāja sniegto ziņu atbilstību faktiskajam stāvoklim un netraucēt Pārvaldītājam kontrolēt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas noteikumu ievērošanu;

3.2.11. atbilstoši Pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja apstiprināto noteikumu „Maksas aprēķināšanas shēma” (valdes 30.06.2017. lēmums Nr.JALP-7.6/01-2017, ar grozījumiem ), turpmāk – Maksas aprēķināšanas shēma, prasībām, sniegt Pārvaldītājam informāciju par dzelzceļa pārvadājumu darbības rādītāju plānotajām izmaiņām, kas nepieciešams Pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja noteiktās infrastruktūras maksas diferenciācijas instrumentu piemērošanai, jaunas infrastruktūras maksas apstiprināšanai, avansa maksājumu par infrastruktūras maksām, kā arī nodrošinājuma maksājumu aprēķināšanai par iedalīto dzelzceļa infrastruktūras jaudas daļu Maksas aprēķināšanas shēmas 48.punktā paredzētajos tirgus segmentos. Pārvadātājs sniedz informāciju par Latvijas Republikas teritorijā dzelzceļa pārvadājumu Pārvadātāja vilcienu kilometru, bruto tonnu kilometru apjomu un vagonu skaitu, informāciju norādot atbilstošu Maksas aprēķināšanas shēmas 5.pielikuma noteiktajiem dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentiem un Pārvadātāja maksājumu par infrastruktūru aprēķināšanai piemērojamo darbības rādītāju parametriem, kā arī citu informāciju Pārvadātāja darbības uzskaitei un kontrolei dzelzceļa infrastruktūrā saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām, ja šādas informācijas sniegšanu pieprasa Pārvaldītājs tā noteiktajā kārtībā;

3.2.12. apmaksāt Pārvaldītājam visus Līgumā paredzētos maksājumus;

3.2.13. nekavējoši informēt Pārvaldītāju par Pārvadātāja licences vai Drošības sertifikāta darbības apturēšanu vai anulēšanu;

3.2.14. nodrošināt “vilciena natūrlapas” datu iesniegšanu Pārvaldītājam, ievērojot “Vilcienu natūrlapas sastādīšanas, koriģēšanas un iesniegšanas pārvadātājiem noteikumi” (apstiprināti ar 28.06.2019. LDZ rīkojumu Nr.DV-1.14./100-2019) prasības;

3.2.15. nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi;

3.2.16. ievērot Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktos tehniskos, sanitāros un ugunsdrošības normatīvus.

4. Norēķinu kārtība

4.1. Pārvadātājs veic maksājumus par infrastruktūru Pārvaldītājam saskaņā ar aprēķināto maksu par izmantojamiem dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumiem, turpmāk – dzelzceļa infrastruktūras maksa.

4.2. Dzelzceļa infrastruktūras maksu nosaka Pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs. Saskaņā ar Dzelzceļa likumu dzelzceļa infrastruktūras maksu nosaka atbilstoši Maksas aprēķināšanas shēmas prasībām, ievērojot citus saistošos tiesību aktus.

4.3. Norēķini par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumiem tiek veikti saskaņā ar Pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja apstiprinātu noteikumu „Maksas iekasēšanas shēma” (valdes 30.06.2017. lēmums Nr.JALP-7.6/02-2017, ar grozījumiem ), turpmāk – Maksas iekasēšanas shēma, prasībām.

4.4. Pārvadātāja darbība, kas saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu izmantošanu, tiek reģistrēta, izmantojot Pārvadātāja faktiskos reģistrētos un sniegtos datus Pārvaldītāja datu informācijas sistēmās.

Pārvaldītājs veic datu uzskaiti un apstrādi par Pārvadātāja darbību, kas saistīta ar dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu izmantošanu. Apstrādātos datus Pārvaldītājs nosūta Pārvadātājam norēķinu formā, turpmāk – norēķinu informācija, ievērojot Maksas iekasēšanas shēmā noteiktās prasības.

4.5. Puses atzīst Līguma 4.4. punktā noteiktās Pārvadātāja darbības, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu izmantošanu, datu apstrādes rezultātus dzelzceļa infrastruktūras maksas rēķina izrakstīšanai un informācijas apstrādei.

4.6. Pārvadātājs veic maksājumus par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumiem, pamatojoties uz Pārvaldītāja izsniegto elektroniski sagatavotu rēķinu par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu izmantošanu, ievērojot Latvijas Republikas tiesību aktu noteikumus attiecībā uz rēķinu elektronisku sagatavošanu, nosūtīšanu, saņemšanu un saglabāšanu.

4.7. Puses vienojas, ka datus, rēķinus un Maksas iekasēšanas shēmas prasībām atbilstošu norēķinu sarakstu par vilcienu nobraukumiem Pārvaldītājs sniedz Pārvadātājam, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus uz e-pasta adresi  , un Pārvadātājs sniedz Pārvaldītājam, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus uz e-pasta adresi xxxxxx@xxx.xx. Rēķina autentiskuma pārbaudes nolūkos Puses rēķinā norāda likumā “Par grāmatvedību” noteiktos rekvizītus, kā arī citus rekvizītus, lai elektroniski sagatavoto un nosūtīto rēķinu varētu uzskatīt par nodokļu rēķinu Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē. Puses vienojas, ka Pārvaldītāja rēķins elektroniskā veidā tiek nosūtīts no e-pasta adreses xxxxxx@xxx.xx un Pārvadātāja rēķins no e-pasta adreses  . Par norēķinu informācijas un infrastruktūras maksas rēķina saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad Puse ir saņēmusi infrastruktūras maksas rēķinu, kas nosūtīts, izmantojot oficiālos elektroniskos saziņas līdzekļus.

4.8. Puses vienojas, ka Līguma noteiktajā kārtībā elektroniski sagatavotie, nosūtītie un saņemtie rēķini būs abām Pusēm saistoši un tiks uzskatīti par dzelzceļa infrastruktūras maksas rēķiniem.

4.9. Puses informē viena otru par e-pasta adreses, norēķinu kontu vai citu rekvizītu izmaiņām, kas nepieciešami maksājumu par infrastruktūru un saistītiem norēķiniem, nosūtot vēstuli otrai Pusei ar Puses paraksta tiesīgo personu parakstiem. Par izmaiņām Pusei jāziņo nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienas pirms nākošā maksājuma veikšanas.

4.10. Ja Pārvadātājs kavē  Pārvaldītāja izsniegtā rēķina samaksu, Pārvaldītājam, pamatojoties uz Civillikuma 1668.³ pantu, ir tiesības pieprasīt no Pārvadātāja samaksāt nokavējuma procentus, ja Maksas iekasēšanas shēma vai citi saistošie dokumenti neparedz citus ar maksājumu kavējumiem saistītu maksājumu noteikumus.

5. Pušu atbildība

5.1. Pārvaldītāja atbildība:

5.1.1. Pārvaldītājs ir atbildīgs par savas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu vai personisku kaitējumu (nāvi, miesas bojājumiem vai citu fizisku vai garīgu kaitējumu), kas nodarīts Pārvadātājam vai tā darbiniekiem, kustamam vai nekustamam īpašumam, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas laikā;

5.1.2. Pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas laikā Pārvadātājam nodarītajiem finansiāliem zaudējumiem, kas radušies Pārvadātājam sakarā ar trešajām personām izmaksātajām kompensācijām par Līgumā noteikto Pārvaldītāja saistību neizpildīšanu vai nepienācīgu izpildīšanu;

5.1.3. Pārvaldītājs tiek atbrīvots no atbildības par zaudējumu vai personisku kaitējumu, kas nodarīts Pārvadātāja darbiniekiem un 5.1.2.punktā minētajiem Pārvaldītāja finansiāliem zaudējumiem, ja:

5.1.3.1. negadījumu, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar Pārvaldītāja darbību un no kuriem Pārvaldītājs, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja izvairīties, un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst;

5.1.3.2. negadījums, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, noticis cietušās personas vainas dēļ;

5.1.3.3. negadījums, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, noticis trešās personas darbību dēļ, no kurām Pārvaldītājs, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja izvairīties, un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst.

5.1.4. Pārvaldītājs tiek atbrīvots no atbildības kustama un nekustama īpašuma zaudējuma vai bojājuma gadījumā un gadījumā, kad noticis 5.1.2.punktā minētais zaudējums, ja zaudējums vai kaitējums radies Pārvadātāja vainas dēļ vai Pārvadātāja rīkojuma rezultātā, kas nav attiecināms uz Pārvaldītāju;

5.1.5. ja plānotā tehnoloģiskā pārtraukuma (loga) ilguma pārsniegšanas gadījumā notiek vilcienu kustības aizturēšana un/vai vilciena atcelšana, Pārvaldītājs apņemas izmaksāt Pārvadātājam kompensāciju, ja to paredz Latvijas Republikas Ministru kabineta 15.07.2016. noteikumi Nr. 471 „Noteikumi par dzelzceļa tīklā piemērojamiem darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipiem”, Maksas aprēķināšanas shēma un Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla darbības uzlabošanas shēma.

2. Pārvadātāja atbildība:

5.2.1. Pārvadātājs ir atbildīgs par savas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu vai personisku kaitējumu (nāvi, miesas bojājumiem vai citu fizisku vai garīgu kaitējumu), kas nodarīti Pārvaldītājam vai tā darbiniekiem, kustamam vai nekustamam īpašumam, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas laikā, x.xx., izmantotā ritošā sastāva, personāla vai pārvadātās kravas dēļ;

5.2.2. Pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības par zaudējumu vai personisku kaitējumu, ja:

5.2.2.1. negadījumu, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar Pārvadātāja darbību, no kuriem Pārvadātājs, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja izvairīties, un kuras sekas tas nebija spējīgs novērst;

5.2.2.2. negadījums, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, noticis cietušās personas vainas dēļ;

5.2.2.3. negadījums, kura rezultātā radies zaudējums vai kaitējums, noticis trešās personas darbību dēļ, no kurām Pārvadātājs, neraugoties uz šādos apstākļos nepieciešamās rīcības īstenošanu, nespēja izvairīties, un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst;

5.2.3. Pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies Pārvaldītāja vainas dēļ vai Xxxxxxxxxxxx rīkojuma rezultātā, kas nav attiecināms uz Pārvadātāju;

5.2.4. ja Pārvadātāja vainas dēļ notikusi sliežu ceļa un apkārtējās vides piesārņošana virs pieļaujamās koncentrācijas, vai cita veida piesārņošana, kas rada negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi vai dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļa uzturēšanu, Pārvadātājam jākompensē Pārvaldītājam tiešie zaudējumi, kas saistīti ar šo piesārņojumu un tā seku likvidēšanu;

5.2.5. ja Pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs saskaņā ar Pārvadātāja pieprasījumu atceļ vai nozīmē vilcienu līdz Noteikumos Nr.472 norādītā termiņa notecējumam, Pārvadātājs par atceltu vilcienu izmaksā Pārvaldītājam kompensāciju, ja to paredz Latvijas Republikas Ministru kabineta 15.07.2016. noteikumi Nr. 471 „Noteikumi par dzelzceļa tīklā piemērojamiem darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipiem”, Maksas aprēķināšanas shēma un Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla darbības uzlabošanas shēmas noteikumi (Nr. JALP-7.6/03-2017).

5.3. Apstākļi, kas var būt par pamatu Pārvaldītāja vai Pārvadātāja atbildībai vai atbrīvošanai no tās, jāpierāda tai Pusei, kas uz tiem atsaucas.

5.4. Puses atbild par tiem zaudējumiem, kas ir nodarīti otrai Pusei pilnīgi vai pienācīgā kārtā neizpildot šajā Līgumā norādītos pienākumus, vai arī neievērojot Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus.

5.5. Ja atbildības apmērs nav tieši norunāts Līgumā, vainīgā Puse atlīdzina otrai Pusei tiešos zaudējumus Latvijas Republikas Civillikuma izpratnē.

5.6. Līguma 5.1.5.punktā un 5.2.5.punktā minēto gadījumu uzskaite tiek veikta saskaņā ar Pārvaldītāja apstiprinātu spēkā esošo normatīvo dokumentu par izpildītā vilcienu kustības grafika analīzi un uzskaiti vai citu Pārvaldītāja dokumentu, kas aizvieto minēto dokumentu.

5.7. Katra Puse, iesaistot savu darbinieku vai trešo personu dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas vai dzelzceļa kravu pārvadāšanas procesa nodrošināšanā,  ir atbildīga par šo darbinieku un šīs personas rīcību kā par savu.

6. Neparedzami apstākļi

6.1. Puses neatbild par savu saistību pilnīgu vai daļēju neizpildi, saskaņā ar šo Līgumu, ja pierāda, ka to ir radījis tāds šķērslis, kas nepakļaujas Puses kontrolei, kuru viņa nevarēja saprātīgi paredzēt un ka no viņas nevarēja gaidīt šī šķēršļa vai tā seku likvidēšanu (nepārvarama vara). Šādi šķēršļi ir: dabas katastrofas, plūdi, ugunsgrēks, streiks, tiesas aizliegums, trešo personu prettiesiska rīcība u.c.

6.2. Iestājoties notikumam, kuru Xxxx uzskata par nepārvaramas varas radītu šķērsli, viņa par to nekavējoties paziņo otrai Pusei. Pēc paziņojuma saņemšanas Puses apspriež rīcību, kas veicama, lai novērstu vai samazinātu nepārvaramas varas sekas.

7. Pārējie noteikumi

7.1. Gadījumā, ja Līguma darbības laikā tiks grozīti tiesību akti, uz kuriem ir atsauces Līgumā un/vai kuri tiek piemēroti Līguma izpildes laikā, Puses piemēros atbilstīgās tiesību normas attiecīgajā brīdī spēkā esošajā redakcijā.

7.2. Priekšlikumus par Līguma grozījumiem Puse iesniedz rakstiski otrai Pusei, kura atbild rakstiski 15 (piecpadsmit) kalendāro dienu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas.

Līguma grozījumi ir spēkā, ja Puses panākušas rakstisku vienošanos, kas tiek pievienota Līgumam kā neatņemama sastāvdaļa.

7.3. Katra Puse ir tiesīga vienpusēji izbeigt Līgumu gadījumā, ja otra Puse neizpilda savas līgumsaistības. Šajā gadījumā Puse, kura izbeidz Līgumu, iesniedz otrai Pusei rakstveida paziņojumu par Līguma izbeigšanu un dod tai vismaz 30 (trīsdesmit) dienu termiņu attiecīgā pārkāpuma novēršanai. Ja paziņojumā norādītajā termiņā pārkāpums nav novērsts, Līgums tiek uzskatīts par automātiski izbeigtu nākamajā dienā pēc paziņojumā norādītā termiņa.

Katra Puse ir tiesīga vienpusēji izbeigt Līgumu par ko rakstiski paziņojot otrai Pusei vismaz 60 (sešdesmit) dienas iepriekš.

7.4. Līgums var tikt izbeigts jebkurā laikā Pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties par to.

7.5. Jebkuri strīdi un domstarpības, kas izriet no Līguma, kas skar to, vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiek risināti sarunu ceļā. Ja 30 (trīsdesmit) dienu laikā  Pušu vienošanās netiek panākta sarunu ceļā, Puse ir tiesīga strīdu nodot izšķiršanai Latvijas Republikas tiesā pēc piekritības.

7.6. Līgums stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi, pie nosacījuma, ka Pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs Pārvadātājam ir piešķīris dzelzceļa infrastruktūras jaudu kravu pārvadājumiem Latvijas teritorijā noteiktos dzelzceļa infrastruktūras iecirkņos, un ir spēkā līdz 202 .gada  .   .

Ja neviena no Pusēm 30 (dienas) pirms Līguma termiņa beigām rakstiski nepaziņo par Līguma darbības izbeigšanu, Līgums automātiski tiek pagarināts uz katru nākamo kalendāro gadu, pie nosacījuma, ka Pārvadātājam Pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs ir piešķīris dzelzceļa infrastruktūras jaudu kravu pārvadājumiem Līguma pagarināšanas datumā spēkā esošajā dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales plāna un vilcienu kustības grafika periodā.

7.7. Līguma noteikumi, kā arī informācija, kas saistīta ar Pušu sadarbību vai kas nonākusi vienas Puses rīcībā par otru Pusi Līguma izpildes rezultātā, uzskatāma par Pušu komercnoslēpumu, un tā bez iepriekšējas rakstiskas otras Puses piekrišanas nav izpaužama trešajām personām Līguma darbības laikā un pēc tam. Šis pienākums neattiecas uz informāciju, kura ir publiski pieejama un informāciju, kas atklājama attiecīgām valsts institūcijām saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja tā tiek sniegta šīm institūcijām tiesību aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Puses saņemto komercnoslēpumu saturošo informāciju apņemas izmantot vienīgi Līguma 1.1. punktā norādītajam mērķim, ievērojot Pušu komercintereses un šo konfidencialitātes pienākumu.

7.8. Puses apliecina, ka tās ir informētas, ka otras Puses iesniegtos personas datus, ja tas nepieciešams dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu sniegšanai, drīkst apstrādāt tikai saskaņā ar Līgumā priekšmetu un  Līgumā noteiktajā apjomā un saskaņā ar spēkā esošo tiesību aktu prasībām.

Puses apņemas nodrošināt spēkā esošajiem tiesību aktiem atbilstošu aizsardzības līmeni otras Puses iesniegtajiem personas datiem. Puses apņemas nenodot tālāk trešajām personām otras Puses iesniegtos personas datus. Ja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Pusei var rasties šāds pienākums, tā pirms personas datu nodošanas informē par to otru Pusi, ja vien to neaizliedz spēkā esošie tiesību akti.

Katra no Pusēm patstāvīgi ir atbildīga datu subjekta priekšā par personas datu aizsardzības un apstrādes noteikumu neievērošanu un, ja tiek konstatēta konkrētas Puses atbildība, tai jāapmierina datu subjekta prasījumi saistībā ar personas datu pārkāpumu un tā novēršanu, kā arī jāapmaksā ar personas datu pārkāpumu saistītie administratīvie sodi un jāatlīdzina ar tiesas spriedumu piespriestās zaudējumu summas.

Puses apņemas iznīcināt otras Puses iesniegtos personas datus, tiklīdz izbeidzas nepieciešamība tos apstrādāt.

7.9. Par izmaiņām Līguma 8.punktā norādītajos Pušu rekvizītos Puses informē viena otru 3 (trīs) kalendāro dienu laikā, nosūtot vēstuli, ko parakstījusi paraksta tiesīgā persona.

7.10. Līgums sastādīts latviešu valodā divos eksemplāros uz   lapām, kuriem ir vienāds juridisks spēks, no kuriem viens atrodas pie Pārvaldītāja, bet otrs – pie Pārvadātāja.

8. Pušu rekvizīti un paraksti

Pārvaldītājs: Pārvadātājs:

Annex to SJSC “Latvijas dzelzceļš” (Latvian Railway) Network statement 2022 7