SAPRAŠANĀS MEMORANDS
SAPRAŠANĀS MEMORANDS
PAR NORVĒĢIJAS FINANŠU INSTRUMENTA IEVIEŠANU 2014.–2021. GADĀ
starp
(turpmāk tekstā – Norvēģija) un
Latvijas Republiku (turpmāk tekstā – Saņēmējvalsts),
turpmāk tekstā kopīgi – Puses
TĀ KĀ Norvēģijas Karalistes un Eiropas Savienības līgums par Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.–2021. gadam izveido finanšu instrumentu (turpmāk tekstā – Norvēģijas finanšu instruments 2014.–2021. gadam), ko Norvēģija izmantos, lai mazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā;
TĀ KĀ Norvēģijas finanšu instruments 2014.–2021. gadam stiprinās saites starp Norvēģiju un Saņēmējvalsti par labu šo valstu tautām;
TĀ KĀ lielāka sadarbība starp Norvēģiju un Saņēmējvalsti palīdzēs nodrošināt stabilitāti, mieru un uzplaukumu Eiropā, pamatojoties uz labas pārvaldības principiem, demokrātiskām institūcijām, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību;
TĀ KĀ Puses piekrīt izveidot sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā;
PUSES VIENOJUŠĀS par turpmāko.
1. pants Mērķi
1. Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam galvenie mērķi ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprināt divpusējās attiecības starp Norvēģiju un Saņēmējvalstīm prioritārajos sektoros, kas uzskaitīti 2. punktā. Tādēļ šā saprašanās memoranda Puses centīsies izvēlēties finansējuma piešķiršanu programmām, kas veicina šo mērķu sasniegšanu.
2. Finanšu palīdzība ir pieejama šādos prioritārajos sektoros:
a) inovācijas, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;
b) sociālā iekļaušana, jauniešu nodarbinātība un nabadzības mazināšana;
c) vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda izmešu līmeni;
d) kultūra, pilsoniska sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības;
e) tieslietas un iekšlietas.
2. pants Tiesiskais regulējums
Šis saprašanās memorands lasāms kopā ar šādiem dokumentiem, kas kopā ar šo saprašanās memorandu veido Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam tiesisko regulējumu:
a) Nolīgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.–2021. gadam (turpmāk tekstā – Līgums);
b) Noteikumi par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā (turpmāk tekstā
– Noteikumi), ko izdevusi Norvēģija saskaņā ar Līguma 10.5. pantu;
c) programmu līgumi, kas tiks noslēgti par katru programmu;
d) jebkādas Norvēģijas Ārlietu ministrijas (NMFA) atbilstoši Noteikumiem pieņemtās vadlīnijas.
3. pants Finanšu ietvars
1. Saskaņā ar Līguma 2.1. pantu kopējais finanšu palīdzības apjoms ir 1253,7 miljoni €, ikgadējās iemaksās pa daļām 179,1 miljonu € apmērā no 2014. gada 1. maija līdz 2021. gada
30. aprīlim (ieskaitot).
2. Saskaņā ar Līguma 6. pantu 1. punktā minētajā laika periodā Saņēmējvalstij kopumā būs pieejami 51 900 000 €.
3. Saskaņā ar Līguma 3.2.b) pantu 1 % no 2. punktā minētās kopējās summas tiek paredzēts pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšanas fondam.
4. Saskaņā ar Līguma 10.4. pantu un Noteikumu 1.9. pantu Norvēģijas vadības izmaksas sedz no iepriekš minētās kopējās summas. Sīkāki norādījumi par to izklāstīti Noteikumos. Finanšu piešķīruma neto summa, kas ir pieejama Saņēmējvalstij, ir 48 007 500 €.
4. pants Lomas un atbildība
1. Norvēģija nodrošina līdzekļu pieejamību Saņēmējvalsts piedāvāto, kritērijiem atbilstošo programmu finansēšanai, kam ir piekritusi Norvēģijas Ārlietu ministrija Līguma 3.1. pantā minētajos prioritārajos sektoros un Līguma pielikumā uzskaitītajās programmu jomās. Norvēģija un Saņēmējvalsts sadarbojas, izstrādājot programmu koncepcijas, kas nosaka katras programmas tvērumu un plānotos rezultātus.
2. Saņēmējvalsts nodrošina pilnu līdzfinansējumu ar Norvēģijas finanšu instrumentu 2014.– 2021. gadam atbalstītajām programmām saskaņā ar B pielikumu un programmu līgumiem.
3. Norvēģijas Ārlietu ministrija īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam vadību un pieņem lēmumus par finanšu palīdzības piešķiršanu saskaņā ar Noteikumiem.
4. Norvēģijas Ārlietu ministrijai palīdz Finanšu instrumenta birojs (turpmāk tekstā – FIB). FIB atbild par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ikdienas darbību un darbojas kā kontaktpunkts.
5. pants
Atbildīgo iestāžu pilnvarošana
Saņēmējvalsts ir pilnvarojusi Vadošo iestādi darboties tās vārdā. Vadošā iestāde pilnībā atbild par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam mērķu sasniegšanu, kā arī par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ieviešanu Saņēmējvalstī atbilstoši Noteikumiem. Saskaņā ar Noteikumu 5.2. pantu Vadošā iestāde, Sertifikācijas iestāde, Revīzijas iestāde un Neatbilstību iestāde ir noteiktas A pielikumā.
6. pants Daudzgadu plānošanas ietvars
1. Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu Puses ir vienojušās par ieviešanas ietvaru, kas sastāv no šādiem finanšu un saturiskiem parametriem:
a) saraksta ar programmām, par kurām panākta vienošanās, un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam paredzētā finanšu piešķīruma katrai programmai;
b) noteiktām programmām, to mērķim, attiecīgā gadījumā galvenajam virzienam, piešķīruma apjomam katrai programmai, divpusējiem mērķiem, kā arī jebkurām īpašām interesēm attiecībā uz mērķgrupām, ģeogrāfiskiem aspektiem vai citiem jautājumiem;
c) noteiktiem programmu apsaimniekotājiem, ja attiecināms;
d) noteiktiem Donoru programmas partneriem, ja attiecināms;
e) noteiktām Starptautiskām partnerorganizācijām, ja attiecināms;
f) iepriekš noteiktiem projektiem, kas ietverami attiecīgajās programmās.
2. Ieviešanas ietvars ir aprakstīts B pielikumā.
7. pants Divpusējās sadarbības fonds
Saskaņā ar Noteikumu 4.6. pantu Saņēmējvalsts paredz līdzekļus, lai stiprinātu divpusējās attiecības starp Norvēģiju un Saņēmējvalsti. Vadošā iestāde pārvalda divpusējās sadarbības fonda līdzekļu izlietošanu un izveido divpusējās sadarbības fonda komiteju saskaņā ar Noteikumu 4.2. pantu.
8. pants Ikgadējās sanāksmes
Saskaņā ar Noteikumu 2.7. pantu ikgadējā sanāksmē piedalās Norvēģijas Ārlietu ministrija un Vadošā iestāde. Ikgadējā sanāksme ļauj Norvēģijas Ārlietu ministrijai un Vadošajai iestādei pārbaudīt iepriekšējā pārskata periodā panākto progresu un vienoties par pasākumiem, kurus nepieciešams īstenot. Ikgadējās sanāksmes nodrošina iespēju pārrunāt divpusējo interešu jautājumus.
9. pants
Grozījumu veikšana pielikumos
A pielikumu un B pielikumu var grozīt, Norvēģijas Ārlietu ministrijai un Vadošajai iestādei apmainoties ar vēstulēm.
10. pants
Kontrole un informācijas pieejamība
Norvēģijas Ārlietu ministrijai, Norvēģijas Valsts kontroliera birojam un to pārstāvjiem ir tiesības veikt jebkādus tehniskus vai finanšu uzdevumus vai pārbaudes, kādas tie uzskata par nepieciešamām, lai pārbaudītu programmu un projektu plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, kā arī līdzekļu izlietošanu. Saņēmējvalsts nodrošina jebkuru nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.
11. pants Pārvaldības principi
1. Šā saprašanās memoranda ieviešanu visos aspektos nosaka Noteikumi un to turpmākie grozījumi.
2. Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam mērķus sasniedz, Norvēģijai un Saņēmējvalstij cieši sadarbojoties. Puses vienojas nodrošināt maksimālu pārredzamību, izsekojamību un līdzekļu pienācīgu izlietojumu, kā arī labas pārvaldības principus, partnerību un daudzlīmeņu pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību, dzimumu līdztiesību un vienādas iespējas visos Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ieviešanas posmos.
3. Saņēmējvalsts veic proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šiem principiem visos Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ieviešanas līmeņos.
4. Ne vēlāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim, šā saprašanās memoranda Puses pārbauda šā saprašanās memoranda ieviešanas progresu un pēc tam vienojas par finansējuma pārdali attiecīgā gadījumā programmas ietvaros un starp programmām. Vadošā iestāde ņem vērā šīs pārbaudes slēdzienu, iesniedzot Noteikumu 1.11. pantā minēto priekšlikumu par rezerves piešķīrumu.
12. pants Stāšanās spēkā
Šis saprašanās memorands stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to ir parakstījusi pēdējā Puse.
********
Šis saprašanās memorands parakstīts divos oriģināleksemplāros angļu valodā.
Parakstīts (vieta) …………… (datums) ……. Parakstīts (vieta) …………… (datums) ……. Norvēģijas Karalistes vārdā Latvijas Republikas vārdā
……………………………………. …………………………………….
A PIELIKUMS
Nacionālās vadības un kontroles struktūras
1. Vadošā iestāde
Vadošās iestādes funkcijas pilda šie trīs Finanšu ministrijas departamenti:
ES fondu stratēģijas departaments;
ES fondu uzraudzības departaments;
ES fondu vadības un kontroles departaments.
ES fondu stratēģijas departaments, ES fondu uzraudzības departaments un ES fondu vadības un kontroles departaments ir tieši pakļauti valsts sekretāra vietniekam ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos, kas pilda Vadošās iestādes vadītāja funkcijas.
Vadošās iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 5.3. pantā.
2. Sertifikācijas iestāde
Latvijas Republikas Valsts kase pilda Sertifikācijas iestādes funkcijas. Valsts kase ir tieši pakļauta Finanšu ministrijai. Valsts kases darbību vada Valsts kases pārvaldnieks, kas pilda Sertifikācijas iestādes vadītāja funkcijas un ziņo Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam budžeta jautājumos.
Sertifikācijas iestādes funkcijas veiks Valsts kases Eiropas lietu departaments un Norēķinu departaments, ko vada direktori. Eiropas lietu departamenta direktors ir tieši pakļauts un atbild par ziņošanu Valsts kases pārvaldniekam. Norēķinu departamenta direktors ir pakļauts un atbild par ziņošanu Valsts kases pārvaldnieka vietniekam, kas ir pakļauts Valsts kases pārvaldniekam.
Sertifikācijas iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 5.4. pantā.
3. Revīzijas iestāde
Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments pilda Revīzijas iestādes funkcijas. ES fondu revīzijas departamenta direktors, kas ir tieši pakļauts un ziņo Finanšu ministram, pilda Revīzijas iestādes vadītāja funkcijas.
Revīzijas iestāde darbojas atbilstoši starptautiskajiem revīzijas standartiem, iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem un ētikas kodeksam.
Revīzijas iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 5.5. pantā. Revīzijas iestāde ir funkcionāli neatkarīga no Vadošās iestādes un Sertifikācijas iestādes.
4. Neatbilstību iestāde
Vadošā iestāde pilda Neatbilstību iestādes funkcijas. ES fondu uzraudzības departaments, kas institucionāli ir Vadošās iestādes daļa, ir atbildīgs par neatbilstību ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu.
Neatbilstību iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 12.3. pantā.
5. Stratēģiskais pārskats
Saskaņā ar Noteikumu 2.6. pantu Vadošā iestāde reizi gadā iesniedz Norvēģijas Ārlietu ministrijai Stratēģisko pārskatu par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ieviešanu Saņēmējvalstī. Stratēģisko pārskatu iesniedz Norvēģijas Ārlietu ministrijai vismaz divus mēnešus pirms ikgadējās sanāksmes, ja vien nav noteikts citādi.
6. Organizatoriskā shēma
B PIELIKUMS
Ieviešanas ietvars
Saskaņā ar Noteikumu 2.5. pantu šī saprašanās memoranda Puses ir vienojušās par šajā pielikumā izklāstīto ieviešanas ietvaru.
1. Ieviešanas ietvara finanšu parametri
Latvijas Republika | Norvēģijas FI piešķīrums | Nacionālais piešķīrums | |
Programmas | |||
1. | Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi | 12 500 000 € | 2 205 882 € |
2. | Pētniecība un izglītība | 6 000 000 € | 1 058 824 € |
3. | Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide | 14 000 000 € | 2 470 588 € |
4. | Korekcijas dienesti | 13 000 000 € | 2 294 118 € |
5. | Sociālais dialogs – pienācīgs darbs | 520 000 € | Nav piemērojams |
Citi piešķīrumi | |||
Tehniskā palīdzība Saņēmējvalstij (1.10. pants) | 778 500 € | Nav piemērojams | |
Rezerve (1.11. pants) | 171 000 € | Nav piemērojams | |
Rezerve FI 2009.–2014. gada perioda projektu pabeigšanai (1.12. pants) | Nav piemērojams | Nav piemērojams | |
Divpusējās sadarbības fonds (4.6.1. pants) | 1 038 000 € | Nav piemērojams | |
Neto piešķīrums Latvijai | 48 007 500 € | 8 029 412 € |
2. Īpašas intereses
Divpusējās attiecības starp Norvēģiju un Latviju tiks stiprinātas, ar mērķi stimulēt un attīstīt ilgtermiņa sadarbību visās Nolīguma starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību pielikumā uzskaitītajās jomās. Mērķis ir arī stiprināt divpusējo sadarbību politiskā līmenī un Eiropas līmenī kopējo interešu jomās.
3. Ieviešanas ietvara pastāvīgie parametri
Turpmāk aprakstītajām programmām ir jābūt ieviestām atbilstoši Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumu 6.3. pantu.
A. Programma: Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi Programmas mērķis: Paaugstinātas vērtības radīšana un ilgtspējīga izaugsme Programmas piešķīrums: 12 500 000 €
Programmas līdzfinansējums: 2 205 532 €
Programmas apsaimniekotājs: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Donoru programmas partneris(-i): “Innovation Norway” (IN)
Programmas joma(-as): Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie
uzņēmumi
Īpašas intereses: Apsaimniekojot šo programmu, Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūra darbosies autonomi un neatkarīgi no Ekonomikas ministrijas. Ekonomikas ministrija kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ir atbildīga par programmas sagatavošanu.
Divpusējie mērķi: 125 000 € programmai tiks piešķirti no divpusējās
sadarbības fonda. Tas neliedz divpusējās sadarbības fonda komitejai piešķirt programmai papildu līdzekļus.
B. Programma: Pētniecība un izglītība
Programmas mērķis: Padziļinātu, uz pētījumiem balstītu zināšanu attīstība
Programmas piešķīrums: 6 000 0000 €
Programmas līdzfinansējums: 1 058 824 €
Programmas apsaimniekotājs: Izglītības un zinātnes ministrija
Donoru programmas partneris(-i): Norvēģijas Pētniecības padome (NRC)
Norvēģijas Centrs starptautiskai sadarbībai izglītības jomā (SIU)
Programmas joma(-as): Izglītība, stipendijas, stažēšanās un jauniešu iesaiste
uzņēmējdarbībā
Īpašas intereses: Ne vairāk kā 6 000 0000 € no programmas finansējuma
tiks piešķirti dažādos Latvijas reģionos esošiem inovāciju centriem.
Katra centra atrašanās vietu, piešķīrumu un aktivitātes noteiks programmas koncepcijas izstrādes posmā. Centru uzdevums būs attīstīt jaunas izglītības un mācību programmas pasniedzējiem, studentiem un skolēniem zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā un veicināt sadarbību un partnerību starp institūcijām izglītības, pētniecības un darba dzīves jomā.
Izdevumi infrastruktūrai (“stingrie” pasākumi) šīs programmas ietvaros nav attiecināmi. Attiecināmās izmaksas ietver ekspozīcijas telpu pārvietojamo iekārtu izmaksas, kas sniedz atbalstu aktivitātēm centros. No
programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem maksimālais pieejamais finansējuma apjoms, kas novirzāms šādam aprīkojumam, tiks norādīts programmas koncepcijā.
Divpusējie mērķi: 50 000 € programmai tiks piešķirti no divpusējās
sadarbības fonda. Tas neliedz divpusējās sadarbības fonda komitejai piešķirt programmai papildu līdzekļus.
Programma tiks īstenota saistībā ar programmu “Pētniecība un izglītība”, kas tiek īstenota EEZ finanšu instrumenta 2014.–2021. gadam ietvaros.
C. Programma: Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide
Programmas mērķis: Mazinātas klimata pārmaiņas un samazināta neaizsargātība pret tām
Programmas piešķīrums: 14 000 000 €
Programmas līdzfinansējums: 2 470 588 €
Programmas apsaimniekotājs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Donoru programmas partneris(-i): Norvēģijas Vides aģentūra (NEA)
Programmas joma(-as): Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām
Vide un ekosistēmas
Īpašas intereses: Īpašu uzmanību pievērš piesārņoto teritoriju sanācijai.
Divpusējie mērķi: 100 000 € programmai tiks piešķirti no divpusējās
sadarbības fonda. Tas neliedz divpusējās sadarbības fonda komitejai piešķirt programmai papildu līdzekļus.
D. Programma: Korekcijas dienesti
Programmas mērķis: Uzlabota korekcijas sistēma
Programmas piešķīrums: 13 000 000 €
Programmas līdzfinansējums: 2 294 118 €
Programmas apsaimniekotājs: Tieslietu ministrija
Starptautiskā(-ās) partnerorganizācija(-as): Eiropas Padome (tiks precizēts) Donoru programmas partneris(-i): Norvēģijas Korekcijas dienestu direktorāts (KDI) Programmas joma(-as): Korekcijas dienesti un pirmstiesas apcietinājums
Īpašas intereses: Programma tiks īstenota, veicot iepriekš noteikto projektu
“Mācību centra infrastruktūras un apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā”.
Iepriekš noteiktais projekts tiks iekļauts modelī, kas atspoguļo visas tieslietu sistēmas darbību kopumā, koncentrējoties uz alternatīviem sodu veidiem.
No programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem maksimālais pieejamais finansējuma apjoms infrastruktūrai (“stingrie” pasākumi) tiks noteikts programmas koncepcijā.
Divpusējie mērķi: 100 000 € programmai tiks piešķirti no divpusējās
sadarbības fonda. Tas neliedz divpusējās sadarbības fonda komitejai piešķirt programmai papildu līdzekļus.
Iepriekš noteiktie projekti Projekta nosaukums: Mācību centra infrastruktūras un
apmācībai paredzēta ieslodzījuma vietas paraugkorpusa izveide Olaines cietuma teritorijā
Projekta iesniedzējs: Ieslodzījuma vietu pārvalde Donoru projekta partneris:Norvēģijas Korekcijas dienestu
direktorāts
Maksimālais piešķīrums: Tiks norādīts Programmas
koncepcijā
E. Programma: Sociālais dialogs – pienācīgs darbs
Programmas mērķis: Stiprināta trīspusēja sadarbība starp darba devēju
organizācijām, arodbiedrībām un valsts pārvaldes iestādēm un pienācīga darba veicināšana
Programmas piešķīrums: 520 000 €
Programmas līdzfinansējums: Nav piemērojams
Programmas apsaimniekotājs: FIB saskaņā ar Noteikumu 6.13. pantu. “Innovation
Norway” tiek iecelta par fonda apsaimniekotāju saskaņā ar Noteikumu 6.13. panta 4. punktu.
Programmas joma(-as): Sociālais dialogs – pienācīgs darbs