PĀRSKATS


.


PĀRSKATS


par Meža attīstības fonda pasūtīto pētījumu


Pētījuma nosaukums: „Meža bioloģiskās daudzveidības

monitoringa komponentes pilnveide nacionālajā meža monitoringā”


LĪGUMA NR.: 22-00-S0MF01-000004 IZPILDES LAIKS: 01.07.2022 – 15.11.2022

IZPILDĪTĀJS: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts „Silava”


Pētījuma   vadītājs:          

Xxxxx Xxxxxxxx


Salaspils, 2023

Saturs

Ievads 3

1.Meža bioloģiskās daudzveidības nacionālā meža monitoringa metodikas koncepcija 4

2. Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšsistēma nacionālā meža monitoringa ietvarā 10

2.1. Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa mērķi 10

2.2. Bioloģiskās daudzveidības monitorings: ģenētiskais līmenis 10

2.2.1. Uzdevumi 10

2.2.2.Meža ģenētisko resursu (MĢR) audzes 10

2.2.3.Sēklu plantācijas sēklu raža 14

2.3. Bioloģiskās daudzveidības monitorings: ekosistēmas līmenis 17

2.3.1. Uzdevumi 17

2.3.2. Augu sabiedrību, t. sk. epifītu un epiksilu novērtējuma metodika meža resursu monitoringa parauglaukumos 17

2.3.3. Veģetācijas novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos 19

2.3.4. Epifītu un epiksilu novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos 27

2.4. Nedzīvās koksnes padziļināts novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos 35

2.4.1. Uzdevumi 35

2.4.2. Nedzīvās koksnes novērtējuma metodika meža resursu monitoringa parauglaukumos

............................................................................................................................................... 35

Rezultāti 35

2.5. Ar kokiem saistītu bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru monitorings 35

2.5.1. Uzdevumi 35

2.5.2. Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru metodika meža resursu monitoringa parauglaukumos 35

Rezultāti 41

Literatūras saraksts 42

Pielikumi 44

Ievads

Meža bioloģiskās daudzveidības nacionālā meža monitoringa metodika izstrādāta 2017. gada Meža attīstības fonda (MAF) pasūtītā pētījumā “Metodikas izstrāde bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai nacionālā meža monitoringa ietvaros”. Pētījuma ietvaros 2017. g. tika apzinātas Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts meža dienesta un AS “Latvijas Valsts meži” realizētās meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmas. Konstatēts, ka to mērķis ir raksturot atbilstošo ģenerālkopu, bet, ar retiem izņēmumiem, monitoringa sistēmas ietvarā aprakstīta datu apstrādes metodika. Tika veikta meža bioloģiskās daudzveidības (BD) stāvokļa indikatoru nozīmības vērtējuma izstrāde, svarīgāko indikatoru atlase meža mainības analīzei (izstrādāta tiešo un netiešo indikatoru sistēmu, lai novērtētu BD stāvokli/dinamiku). Balstoties uz iepriekšējo pētījumu datiem, definētas un aprakstītas dažādu telpisko un laika mērogu BD struktūras, kompozīcijas un procesu indikatori ģenētiskajā, sugas un ekosistēmu līmenī. Izvērtējot meža resursu monitoringa (MRM) parauglaukumos iegūstamos datus, konstatēts, ka jau no pašreizējiem MRM ievāktajiem datiem var aprakstīt virkni BD indikatoru, kas saistīti ar kokaudzes struktūru, pameža struktūru un atmirušo koksni, un izstrādāt algoritmus BD monitoringa atbilstošo parametru un to nenoteiktības aprēķināšanai.

Tika sagatavoti priekšlikumi monitorējamo meža modeļteritoriju atlasei reti sastopamo meža koku sugu monitoringam. Ainavas līmeņa aprēķini veicami visai valsts teritorijai un atsevišķām karšu lapām un nav vajadzīgs izvēlēties modeļteritorijas monitoringa veikšanai valsts līmenī. Sagatavota metodika ģenētiskā līmeņa indikatoru, veģetācijas stāvokļa un izmaiņu novērtējumam, kā arī ainavas līmeņa indikatoru novērtējumam un uz MRM datiem balstītu kompozīcijas un struktūras indikatoru novērtējumam.

Šim pētījumam izvirzīts sekojošs mērķis - veikt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu Nacionālā meža monitoringa programmas ietvaros, kas tiek īstenots saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 51 “Nacionālā meža monitoringa noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar Meža likuma 29.1 panta otro daļu. Meža bioloģiskās daudzveidības komponente īstenojama atbilstoši metodikai bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai nacionālā meža monitoringa ietvaros.


Projekta uzdevumi:

1. Veikt meža ģenētiskās daudzveidības monitoringu divās meža ģenētisko resursu audzēs un divās sēklu plantācijās.

2. Novērtēt augu sabiedrību un epifītus vismaz 100 meža resursu monitoringa parauglaukumos.

3. Atmirušās koksnes padziļināts vērtējums visos meža resursu monitoringa parauglaukumos, kuros ir atmirusī koksne ( tikai lauka darbi).

4. Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru monitorings visos meža resursu monitoringa parauglaukumos, kuros aug koki ( tikai lauka darbi).

1.Meža bioloģiskās daudzveidības nacionālā meža monitoringa metodikas koncepcija

Bioloģiskās daudzveidības definīcija


Konvencijā "Par bioloģisko daudzveidību" definēts, ka „bioloģiskā daudzveidība nozīmē dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir. Tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām."

Bioloģisko daudzveidību parasti izvērtē trijos līmeņos:

• ģenētiskā daudzveidība (augu, dzīvnieku, sēņu, mikroorganismu gēnu dažādība, kas novērojama vienas sugas robežās);

• sugu daudzveidība;

• ekosistēmu daudzveidība (dažādas ekosistēmas).


"Ekosistēma" nozīmē augu, dzīvnieku un mikroorganismu sabiedrību un to nedzīvās vides dinamisku kompleksu, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība.

"Dzīvotne" nozīmē teritorijas vai biocenozes, kurās organisms vai populācija ir sastopama dabiskos apstākļos.


Monitoringa definīcija


Vides monitorings, atbilstoši Vides aizsardzības likumam, ir sistemātiski, regulāri un mērķtiecīgi vides stāvokļa, sugu un biotopu, kā arī piesārņojuma emisiju novērojumi, mērījumi un analīze. Bioloģiskās daudzveidības mežā monitorings ir daļa no vides monitoringa.


Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmas principi


Mežsaimniecisko darbību un mežsaimniecisko darbību ietekmes uz atšķirīgiem bioloģiskās daudzveidības aspektiem samazināšanas pasākumu efektivitāti iespējams vērtēt četros monitoringa līmeņos:

• Ieviešanas monitorings – tā ietvaros novēro, vai tiek ieviestas darbības, par kurām panākta vienošanās (normatīvi noteikta).

• Veiktspējas monitorings – tā ietvaros novēro, vai konkrētajā platībā konkrētais dabas aizsardzības mērķis tiek sasniegts. Tas tiek balstīts uz tiešiem vai netiešiem saimnieciskās darbības mērījumiem, kuri nodrošina pamatu ekoloģisko izmaiņu novērtēšanai.

• Validācijas monitorings – tā ietvaros pārbauda, kādā pakāpē attiecīgās darbības sniedz vēlamo efektu. Šis ir vienīgais no monitoringa veidiem, kas ļauj novērtēt, vai specifiskās saimnieciskās darbības ļauj panākt vēlamo efektu.

• Stāvokļa (surveillance) jeb fona monitorings – tas nav saistīts ar konkrētu meža apsaimniekošanu, bet tikai veido statusa ziņojumu par bioloģiskās daudzveidības trendiem konkrētajā teritorijā. Šis monitorings ir noderīgs, lai novērtētu neprognozētas izmaiņas vidē vai lai novērtētu fona izmaiņas kontroles vietās.

Meža bioloģisko daudzveidības monitoringa programmu mērķis ir iegūt informāciju, lai attīstītu ekoloģiski atbildīgākas apsaimniekošanas stratēģijas. Nacionālā meža monitoringa ietvaros uzsvars plānots uz stāvokļa jeb fona monitoringu. Šādam monitoringam būtu jākļūst par atbalstu adaptīvam meža apsaimniekošanas procesam. Izvirzot papildu prasības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos, kas primāri tiek apsaimniekoti kādam ražošanas mērķim, līdzīgi kā ražošanai, arī dabas daudzveidības nodrošināšanai nepieciešams definēt konkrētus mērķus, uzdevumus un indikatorus. Novērtējot apsaimniekošanas ietekmi, apsaimniekotājam vai valsts pārvaldei, konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm, jānosaka minimuma līmenis, kas būtu jāsasniedz, apsaimniekojot mežus. Balstoties uz monitoringa rezultātiem, gadījumos, kad apsaimniekošana neatbilst izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības kritēriju raksturojošo indikatoru mērķa vērtībām, nepieciešama meža apsaimniekošanas pielāgošana (adaptācija), lai nodrošinātu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu. Ideālā gadījumā monitoringa programmai jābūt meža apsaimniekošanas procesa sastāvdaļai, kas kalpo par pamatu esošo apsaimniekošanas stratēģiju efektivitātes izvērtēšanai, to modificēšanai, kā arī jaunu apsaimniekošanas stratēģiju ieviešanai, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu saimnieciskās darbības ilgtspēju visos trijos aspektos – ekoloģiskajā, ekonomiskajā un sociālajā (1.1. attēls).

Dialogs ar interešu grupām


Rekomendācijas jaunām apsaimniekošanas stratēģijām

Apsaimniekotājs/ valsts pārvalde

Rekomendācijas pārskatītām apsaimniekošanas stratēģijām


Mērķi un uzdevumi

Ziņojumi Ziņojumi



Esošās zinātnes atziņas

Apsaimniekošanas

stratēģijas/ plāna izveide Apsaimniekošanas procesa indikatori


Ieviešanas monitorings


Neplānota cilvēku darbība+ ārējie draudi

Plānotā meža apsaimniekošana


Validācijas monitorings (neplānoto darbību un ārējās ietekmes)


Kandidāti struktūras

u.c. izpildījuma indikatoriem


Meža ainavas modificēšana


Apstiprinātie struktūras u.c. izpildījuma indikatori

Veiktspējas monitorings


Meža ekoloģiskās integritātes modificēšana


Bioloģiskie indikatori un mērķa sugas


Plānoto darbību validācijas monitorings


Cilvēku modificēta meža sistēma


Ziņojumi


Bioloģiskās daudzveidības un vides stāvokļa un tā izmaiņu monitorings

1.1. attēls. Meža apsaimniekošanas procesa shēma ar integrētiem visiem monitoringa līmeņiem. (pēc Gradner 2010)



6

Kritērija un indikatora jēdziens


Kritērijs ir raksturīga pazīme vai apstākļu kopums, uz kuru pamata ir iespējams novērtēt mežsaimniecības dažādus aspektus, tas ietver sevī mērķi (kam tas ir paredzēts), un kritēriju novērtēšana balstās uz indikatorpazīmēm (Eerenheimo et al., 1997). Indikatori rāda vai atspoguļo parādības, objekta stāvokli, kā arī tajā notiekošās pārmaiņas. Indikatori ir kritērija novērtēšanas mērs, tie indicē, cik labi katrs kritērijs atbilst nospraustajiem mērķiem. Indikatoriem ir jānosaka minimālās vērtības (norma), ja indikatora vērtība ir zemāka par normu, tad tas nedarbojas (Zonneveld, 1983). Biežāk indikatoru mērs ir kvantitatīvs, bet atsevišķos gadījumos ir iespējams formulēt arī aprakstošus (kvalitatīvus) indikatorus (Eerenheimo et al., 1997; Xxxxxxx u.c., 2016). Indikators var būt:

• objekta (sistēmas) elements, kas kontrolējamā procesa gaitu vai novērojamā objekta stāvokli atspoguļo cilvēkam ērti uztveramā formā;

• parādība, kas kalpo kā zīme, simptoms, netiešs mājiens (Xxxxxxxxxx, 2000);

• sugas, kuru ekoloģiskās prasības ir labi zināmas un kuras, ja tās sastaptas kādā vietā, dod vērtīgu informāciju par šīs vietas kvalitāti;

• aktors, kas raksturo meža stāvokli ar noteiktiem kvantitatīviem un kvalitatīviem parametriem, kuru laika rindas atspoguļo vides dinamikas tendences, dodot svarīgu informāciju meža politikas izstrādei un meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas plānošanai.


Indikatoriem jāatbilst vairākām prasībām (Noss, 1990, Landres et al. 1988); ir svarīgi, lai tie ir:

• atbilstoši indicējamajai parādībai;

• spējīgi nošķirt dabisku procesu trendus no antropogēnām pārmaiņām;

• pietiekoši jutīgi, lai pārmaiņas indicētu jau sākumfāzē;

• gan efektīvi, gan arī ekonomiski (to identificēšana nebūtu dārga);

• viegli atrodami un nosakāmi;

• paredzami telpā un laikā.


Mežsaimniecisko un mežsaimniecību atbalstošo darbību ietekmes uz vidi, t. sk. bioloģisko daudzveidību monitoringa sistēmas izveides pamatā ir ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas princips. Pētījuma kontekstā izmantota H1 rezolūcijā dotā ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas definīcija: „ilgtspējīga meža apsaimniekošana ir meža un meža zemju apsaimniekošana un izmantošana tādā veidā un tempā, kas ļauj saglabāt to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un spēju gan tagad, gan nākotnē īstenot būtiskas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā, nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām”.

Lai nodrošinātu meža apsaimniekošanas un mežsaimniecības ilgtspēju, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 248 (2013. gada 7. maijā) “Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanas kārtība”, to veic, ievērojot Paneiropas meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritērijus un indikatorus. Novērtējumu Zemkopības ministrija sagatavo reizi piecos gados līdz novērtējuma sagatavošanas gada 31. oktobrim. Paneiropas meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritēriji un indikatori ir doti atbilstošo MK noteikumu pielikumā. Kritērija "Meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, aizsardzība un atbilstoša uzlabošana" indikatori ir atspoguļoti 1.1. tabulā. To indikatoru informācija, par kuriem kā atbildīgā

institūcija ir nosaukta Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts (LVMI) “Silava” vai Zemkopības ministrija, būtu uzskatāma par minimālo programmu, kas būtu jāveic nacionālās meža monitoringa sistēmas ietvaros. Šajā metodikā piedāvāta detālāka indikatoru novērtēšana gan ģenētiskajā, gan sugu, gan ekosistēmu līmenī.


1.1.tabula "Meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, aizsardzība un atbilstoša uzlabošana" indikatori. Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritēriji un indikatori

(izvilkums no pielikuma grozīts ar MK 30.07.2013. noteikumiem Nr.434)

Nr. p.k.

Kritēriji un to indikatori

Mērvienība

Datu avots

4.

Kritērija "Meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, aizsardzība un atbilstoša uzlabošana" indikatori:

4.1.

koku sugu sastāvs

(meža platību sadalījums pēc koku sugu skaita mežaudzē)

ha

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

4.2.

meža atjaunošana

(dabiski un mākslīgi atjaunotās mežaudzes)

ha, %

Valsts meža dienests

4.3.

mežaudžu dabiskums

(cilvēka neskartu3, daļēji dabisku un plantāciju4 mežaudžu platība)

ha

Valsts meža dienests

4.4.

introducētās koku sugas

(mežaudžu platība, kurā valdošā ir introducētā koku suga)

ha

Valsts meža dienests

4.5.

atmirusi koksne

(atmirušas koksnes apjoms mežā sadalījumā pa atmiruma veidiem (stāvoša, kritusi koksne) un sadalījumā pa caurmēra grupām (6–30 cm, 30 cm un vairāk))

m3/ha

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

4.6.

ģenētiskie resursi

(mežaudžu platība meža koku sugu ģenētisko resursu (in situ un ex situ) saglabāšanai un sēklu ieguvei)

ha

Valsts meža dienests

4.7.

ainavas raksts

(meža5 iedalījums telpiskā raksta klasēs6 un meža savienojamība7)

%

Zemkopības ministrja

4.8.

apdraudētās meža augu un dzīvnieku sugas

(valsts monitoringos iegūto meža augu un dzīvnieku sugas sadalījumā pa sugu grupām8 un IUCN9 kategorijām10 saskaņā ar Vadlīnijām IUCN Sarkanā saraksta kritēriju piemērošanai reģionālos un nacionālos līmeņos)

%

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

4.9.

aizsargātie meži

(īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un to buferzonu un mežu pilsētu administratīvajās robežās platība un aizsargājamo teritoriju sadalījums pa saimnieciskās darbības aprobežojumu veidiem (aizliegta galvenā cirte, aizliegta galvenā un kopšanas cirte, aizliegta kailcirte, aizliegta mežsaimnieciskā darbība))

ha, %

Valsts meža dienests

3 Cilvēka neskarts mežs – dabiska meža ekosistēma (ar dabisku mežaudzes attīstības gaitu, koku sugu sastāvu, atmirumu un atjaunošanās gaitu), kurā ilgu laiku nav būtiski iejaucies cilvēks.

4 Plantācija – ieaudzēta, īpašiem mērķiem paredzēta un Meža valsts reģistrā reģistrēta mežaudze. 5 Mežs – mežs ar vismaz piecus metrus augstu mežaudzi.

6 Telpiskā raksta klases – kodolzona, sala, ārējā mala, iekšējā mala, zars un savienotājs.

7 Meža savienojamība – pakāpe, kādā ainava atvieglo sugu kustību vai citas ekoloģiskās plūsmas.

8 Sugu grupas – putni, zīdītāji, citi mugurkaulnieki, bezmugurkaulnieki, vaskulārie augi, sēnes un ķērpji. 9 IUCN – Pasaules Dabas aizsardzības savienība.

10 IUCN kategorijas – nav apdraudēts, gandrīz apdraudēts, jutīgs, apdraudēts, kritiski apdraudēts, izzudis savvaļā un izmiris, nevērtēts, trūkst datu.


LVMI “Silava” veiktais meža bioloģiskās daudzveidības monitorings (MBDM) papildina Vides un reģionālās attīstības ministrijas Vides monitoringa programmas ietvaros veikto Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu.

MBDM uzsākts 2019. g. un tas ietver sekojošas apakšprogrammas:

• Ģenētiskā līmeņa monitorings:

Ģenētisko resursu audzēs; Sēklu plantāciju sēklu ražas.

• Bioloģiskās daudzveidības monitorings: sugu un ekosistēmas līmenis:

Augu sabiedrību un epifītu novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos;

• Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūras novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos:

Atmirusī koksne;

Ar kokiem saistītās mikrodzīvotnes.

• Bioloģiskās daudzveidības monitorings: ainavas līmenis (reizi piecos gados): Ainavas telpiskā raksta klašu stāvokļa un izmaiņu novērtējums; Meža savienojamības novērtējums.


Šī pētījuma ietvaros veikta (finansēta) tikai daļa no MBDM apakšprogrammām un tās veiktas (finansētas) tikai daļēji, tādēļ rezultāti pēc būtības vērtējami tikai pēc visu monitoringa apakšprogammu rezultātu apkopojuma 2023.x. xxxxxxxx.

2. Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa apakšsistēma nacionālā meža monitoringa ietvarā

2.1. Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa mērķi


Iegūt fona informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

2.2. Bioloģiskās daudzveidības monitorings: ģenētiskais līmenis

2.2.1. Uzdevumi


Papildus ģenētisko resursu novērtējumam - mežaudžu platība meža koku sugu ģenētisko resursu (in situ un ex situ) saglabāšanai un sēklu ieguvei, kuru veic Valsts meža dienests, tiek veikta ģenētiskās daudzveidības stāvokļa un izmaiņu novērtēšana šī pētījuma ietvaros veikti:

1. Meža koku sugu ģenētiskā daudzveidība

a. Meža ģenētisko resursu (MĢR) audzes (2022.g. 2 objekti (priede))

b. Sēklu plantācijas sēklu raža (2022.g. 2 objekti )


2. Augsnes bioloģiskās daudzveidības stāvokļa un izmaiņu novērtēšana (2022. g. nav plānots)

2.2.2.Meža ģenētisko resursu (MĢR) audzes

Materiāls un metodika


Ģenētisko resursu mežaudzes uzskaitītas un aprakstītas 2.1.tabulā.


2.1.tabula

Ģenētisko resursu mežaudzes


Nr.


Virsmežniecība


Mežniecība


ĢRM nosaukums

Platība, ha

Parauglaukumu skaits


Parastās priedes ģenētisko resursu mežaudzes

1

Sēlijas

Neretas

Zalve priede

23.1

1

2

Ziemeļvidzemes

Jumāras

Pārgauja priede

401.4

4




Bēne- Svirlauka



3

Zemgales

Jelgavas

priede

904.5

9

4

Dienvidlatgales

Krāslavas

Priedaine priede

363.4

4

5

Rīgas Reģionālā

Ogres

Ogre priede

576.1

6

6

Rīgas Reģionālā

Baldones

Misa priede

80.2

1

7

Rīgas Reģionālā

Inčukalna

Inčukalna priede

126.1

1

8

Rīgas Reģionālā

Baldones

Baldone priede

50.61

1

9

Ziemeļvidzemes

Valkas

Vijciems priede

284.2

3

10

Ziemeļvidzemes

Smiltenes

Smiltene priede

78.8

1


Parastās egles ģenētisko resursu mežaudzes

1

Sēlijas

Kokneses

Koknese egle

74.5

1

2

Ziemeļaustrumu

Mālupes

Liepna egle

66.6

1

3

Xxxxxxx

Xxxxxxx

Xxxxxx egle

56.2

1

4

Austrumlatgales

Rēzeknes

Rēzekne egle

150.8

2

5

Austrumlatgales

Maltas

Malta egle

26.7

1

6

Ziemeļkurzemes

Engures

Kaive egle

81.2

1

7

Ziemeļvidzemes

Taurenes

Dzērbene egle

25.4

1


Kārpainā bērza ģenētisko resursu mežaudzes

1

Rīgas reģionālā

Ogres

Suntaži bērzs

32.6

1

2

Dienvidkurzemes

Priekules

Priekule Bērzs

136.4

1

3

Ziemeļaustrumu

Mālupes

Liepna bērzs

255.3

3

4

Dienvidkurzemes

Saldus

Blīdene bērzs

74.3

1

5

Dienvidlatgales

Dagdas

Dagda bērzs

77.6

1


Parastās apses ģenētisko resursu mežaudzes

1

2

Rīgas reģionālā Sēlijas

Limbažu Jēkabpils

Limbaži apse Birži apse

85.9

47.7

1

1

3

Ziemeļaustrumu

Viļakas

Viļaka apse

28.4

1

Pārējo sugu ģenētisko resursu mežaudzes

1

Ziemeļaustrumu

Viļakas

Viļaka melnalksnis

97.2

1

1

Ziemeļaustrumu

Mālupes

Liepna liepa

30.8

1

1

Dienvidkurzemes

Aizputes

Apriķi ozols

198.6

2

2

Sēlijas

Kokneses

Jaunjelgava ozols

13.5

1

3

Madonas

Lubānas

Klāni ozols

12.4

1

4

Ziemeļvidzemes

Pārgaujas

Pārgauja ozols

20.3

1

1

Sēlijas

Kokneses

Jaunjelgava osis

155.2

2

2

Zemgales

Jelgavas

Xxxxxxxxx xxxx

239.6

2

1

Dienvidkurzemes

Nīcas

Dunika skabārdis

12.4

1

Kopā: 61 Paraugi ievākti no Misas priedes MĢR audzes kvartāliem 604-282-10-1 (atjaunotie) un

000-000-00 (xxxxx xxxxxxxx). Kopumā ievākti 96 paraugi - 48 koksnes paraugi ievākti no veciem indivīdiem, 48 skuju paraugi ievākti no dabīgi atjaunojušiem indivīdiem. DNS izdalīta ar CTAB metodi un paraugi genotipēti ar 16 mikrosatelītu marķieriem. Kopā analizēti 96 paraugi. Pirms marķieru analīzes no datu kopas izņemti indivīdi, kuri sekmīgi genotipēti ar mazāk nekā 75% no kopējo marķieru skaita. Pēc kvalitātes atlases analizēti 87 indivīdi. MĢR genotipēšanai izmantotie mikrosatelītu marķieri apkopoti 2.2. tabulā.

Vienam marķieriem (SPAC11.6) sekmīgi genotipēto indivīdu īpatsvars bija zem 80%, un marķieris izslēgts no tālākām analīzēm. Sešiem marķieriem bija informācijas indekss zem 1 (psyl2, psyl25, psyl44, psyl18, psyl19, psyl36).


2.2. tabula Izmantoto marķieru ģenētiskās daudzveidības rādītāji Misas priedes audzē

Marķieris

Kopējais alēļu skaits

Sekmīgi genotipēti indivīdi

(%)

Marķiera informācijas indekss (I)

Gēnu diversitāte (He)

Novērotā heterozigositāte (Ho)

Inbrīdinga koeficients (F)

SPAC12.5

26

93.81

2.93

0.93

0.84

0.10

PtTX2146

12

100.00

1.64

0.74

0.72

0.02

PtTX3107

8

98.97

1.78

0.81

0.43

0.47

PtTX4001

14

100.00

1.94

0.80

0.78

0.02

Marķieris

Kopējais alēļu skaits

Sekmīgi genotipēti indivīdi

(%)

Marķiera informācijas indekss (I)

Gēnu diversitāte (He)

Novērotā heterozigositāte (Ho)

Inbrīdinga koeficients (F)

PtTX4011

6

97.94

1.33

0.68

0.47

0.30

psyl2

4

81.44

0.37

0.16

0.14

0.11

psyl16

8

100.00

1.67

0.77

0.66

0.15

psyl25

2

100.00

0.06

0.02

0.02

-0.01

psyl44

2

100.00

0.04

0.01

0.01

-0.01

psyl18

3

92.78

0.25

0.11

0.09

0.18

psyl42

5

92.78

1.30

0.69

0.60

0.13

psyl57

7

91.75

1.21

0.56

0.54

0.04

psyl17

6

100.00

1.49

0.74

0.64

0.13

psyl19

3

100.00

0.23

0.10

0.08

0.19

psyl36

6

97.94

0.46

0.19

0.18

0.06


Sākotnējās analīzes liecina, ka vecāko paaudžu paraugu (604-282-23) ģenētiskās daudzveidības rādītāji ir mazliet zemāki nekā dabiski atjaunojušiem indivīdiem (604-282-10- 1), tomēr atšķirības nav būtiskas. Dabiski atjaunojušo indivīdu populācijā ir vairākas unikālas alēles, kuras nav sastopamas vecāko paaudžu paraugu grupā (2.1. attēls, 2.3. tabula). Unikālās alēles atjaunotā populācijā varētu būt radušās no putekšņiem vai sēklām, kas iegūtas no apkārtējām priedēm, no kurām netika ievākti paraugi vecāko paaudžu paraugu grupai.

2.1. attēls. Ģenētiskās daudzveidības rādītāju salīdzinājums starp analizētām Misas priedes

ģenētisko resursu audzes dabīgi atjaunojušiem (604-282-10-1) un veciem (604-282-23) priežu indivīdiem.


2.3. tabula

Ģenētiskās daudzveidības rādītāju vidējās vērtības Misas priedes audzē



604-282-10-1

(atjaunotie)

000-000-00

(vecie)

Vidējais alēļu skaits (Na)

6.67

6.20

Na ar frekv. >= 5%

3.33

3.13

Efektīvo alēļu skaits (Ne)

3.38

3.33


604-282-10-1

(atjaunotie)

000-000-00

(vecie)

Informācijas indekss (I)

1.09

1.08

Vidējais unikālo alēļu skaits

populācijā

1.27

0.80

Gēnu diversitāte

0.48

0.49


Paraugi ievākti no Krāslavas MĢR audzes - 000-000-00 (atjaunotie) un 000-000-0 (vecie indivīdi). Ievākti 96 paraugi. 48 koksnes paraugi ievākti no veciem indivīdiem, 48 skujas paraugi ievākti no dabīgi atjaunojušiem indivīdiem. DNS izdalīta ar CTAB metodi un paraugi genotipēti ar 16 mikrosatelītu marķieriem. Kopā analizēti 96 paraugi.

Pirms marķieru analīzes no datu kopas izņemti indivīdi, kuri sekmīgi genotipēti ar mazāk nekā 75% no kopējo marķieru skaita. Pēc kvalitātes atlases analizēti 92 indivīdi. Mikrosatelītu marķieri, kas izmantoti MĢR genotipēšanai, apkopoti 2.4. tabulā.

Tikai vienam marķierim (SPAC11.6) sekmīgi genotipēto indivīdu īpatsvars bija zem 90 %, un šo marķieri izņēma no tālākas analīzes. Pieciem marķieriem bija informācijas indekss zem 1 (psyl2, psyl18, psyl25, psyl44).


2.4. tabula Izmantoto marķieru ģenētiskās daudzveidības rādītāji Krāslavas audzē

Marķieris

Kopējais alēļu skaits

Sekmīgi genotipēti indivīdi

(%)

Marķiera informācijas indekss (I)

Gēnu divesitāte (He)

Novērotā heterozigositāte (Ho)

Inbrīdinga koefficents (F)

SPAC12.5

28

96.7

2.84

0.93

0.92

0.01

PtTX2146

12

100.0

1.68

0.76

0.84

-0.10

PtTX3107

9

98.9

1.70

0.76

0.46

0.40

PtTX4001

11

100.0

1.61

0.73

0.70

0.04

PtTX4011

6

97.8

1.32

0.67

0.53

0.21

psyl2

4

98.9

0.37

0.19

0.14

0.18

psyl16

10

96.7

1.80

0.80

0.66

0.17

psyl25

1

92.4

0.00

0.00

0.00

-

psyl44

3

98.9

0.16

0.07

0.06

0.22

psyl18

4

97.8

0.14

0.05

0.05

-0.02

psyl42

5

100.0

1.2

0.67

0.75

-0.11

psyl57

7

98.9

1.20

0.57

0.57

-0.01

psyl17

5

94.6

1.46

0.74

0.60

0.20

psyl19

4

98.9

0.14

0.05

0.05

-0.02

psyl36

5

95.7

0.69

0.32

0.31

0.05


Sākotnējās analīzes liecina, ka vecāko paaudžu paraugu (313-282-1) ģenētiskās daudzveidības rādītāji ir mazliet lielāki nekā dabiski atjaunojušiem indivīdiem (313-280-34), tomēr atšķirības nav būtiskas (2.2. attēls, 2.5. tabula).




9.000

8.000

7.000

6.000

5.000

4.000

3.000

2.000

1.000

0.000

0.700

0.600

0.500

0.400

0.300

0.200

0.100

0.000

Vidējais alēļu skaits (Na)


Na ar frekv. >= 5% Efektīvo alēļu skaits (Ne) Informācijas indekss (I)

Vidējais unikālo alēļu skaits populācijā

Paaudze

Gēnu diversitāte

Vidējās vērtības

Heterozigositāte

2.2. attēls. Ģenētiskās daudzveidības rādītāju salīdzinājums starp analizētām Krāslavas priedes ģenētisko resursu audzes dabīgi atjaunojušiem (313-280-34) un veciem (313-282-1)

priežu kokiem.


2.5. tabula


Ģenētiskās daudzveidības rādītāju vidējās vērtības Krāslavas priedes audzē


Ģenētiskās daudzveidības rādītāji

Krāslavas 000-000-00 dabiski atjaunojušie indivīdi


Krāslavas 000-000-0 vecie indivīdi

Vidējais alēļu skaits (Na)

6.400

6.867

Na ar frekv. >= 5%

3.600

3.533

Efektīvo alēļu skaits (Ne)

3.334

3.342

Informācijas indekss (I)

1.074

1.105

Vidējais unikālo alēļu skaits populācijā


0.733


1.200

Gēnu diversitāte

0.485

0.491


2.2.3.Sēklu plantācijas sēklu raža

Materiāls un metodika


Pašreiz Latvijā esošo dažādu meža koku sugu sēklu plantāciju skaits atspoguļots 2.6.tabulā.

2.6.tabula Meža koku sugu sēklu plantāciju skaits

Suga

Apsaimniekoto sēklu plantāciju skaits

Parastā priede

30

Parastā egle

12

Bērzs

6

Suga

Apsaimniekoto sēklu plantāciju skaits

Melnalksnis

3

Liepa

1

Lapegle

3

Ozols

3

Kopā

58


Analizēti divi priežu sēklu paraugi: Misas priežu sēklu plantācijas (sēklu pase 1036, ražas gads 2019) un Zlēku priežu sēklu plantācijas (sēklu pase 621/A, apvienotā partija).

No katra sēklu parauga sēklas izdiedzētas uz mitra filtra papīra klimatu kamerā (16 stundas gaisma pie 22°C, 8 stundas tumsa pie 18°C, gaisa mitrums 65%). Katrai sēklu partijai DNS izdalīta no 196 dīgstiem ar CTAB metodi, un paraugi genotipēti ar 16 mikrosatelītu marķieriem. Kopā genotipēti 380 paraugi.

Pirms marķieru analīzes no datu kopas izņemti indivīdi, kuri sekmīgi genotipēti ar mazāk nekā 75% no kopējo marķieru skaita. Pēc kvalitātes atlases analizēti 366 indivīdi. Sēklu plantāciju pēcnācēju genotipēšanai izmantotie mikrosatelītu marķieri apkopoti 2.7. tabulā.

Vienam no marķieriem (SPAC11.6) sekmīgi genotipēto indivīdu īpatsvars bija zem 80%, un marķieris izslēgts no tālākām analīzēm. Sešiem marķieriem bija informācijas indekss zem 1 (psyl2, psyl25, psyl44, psyl18, psyl19, psyl36).

2.7. tabula Izmantoto marķieru ģenētiskās daudzveidības rādītāji.

Marķieris

Kopējais alēļu skaits

Sekmīgi genotipēti indivīdi (%)

Marķiera informācijas indekss (I)

Gēnu diversitāte (He)

Novērotā heterozigositāte (Ho)

Inbrīdinga koeficients (F)

SPAC12.5

31

86.61

3.06

0.94

0.79

0.16

PtTX2146

18

95.63

1.81

0.78

0.73

0.06

PtTX3107

9

98.36

1.75

0.79

0.51

0.35

PtTX4001

15

100.00

1.58

0.69

0.69

0.00

PtTX4011

7

98.36

1.31

0.65

0.48

0.26

psyl2

6

98.91

0.47

0.23

0.22

0.05

psyl16

9

99.73

1.82

0.81

0.65

0.20

psyl25

3

99.73

0.05

0.02

0.02

-0.01

psyl44

5

99.18

0.21

0.09

0.08

0.09

psyl18

4

99.18

0.25

0.11

0.11

0.02

psyl42

6

98.91

1.28

0.69

0.66

0.05

psyl57

7

96.99

1.09

0.51

0.51

0.00

psyl17

6

98.36

1.48

0.75

0.60

0.19

psyl19

5

100.00

0.26

0.11

0.11

0.02

psyl36

5

99.73

0.65

0.31

0.31

-0.01


Analīzes liecina, ka nav lielas atšķirības ģenētiskās daudzveidības rādītājos starp analizētām sēklu partijām (2.3. attēls, 2.8. tabula).

2.3. attēls. Ģenētiskās daudzveidības rādītāju salīdzinājums starp analizētām sēklu partijām.



Misa 2019.g.

Zlēku apvienotā

Vidējais alēļu skaits (Na)

8.33

8.13

Na ar frekv. >= 5%

3.33

3.73

Efektīvo alēļu skaits (Ne)

3.50

3.48

Informācijas indekss (I)

1.10

1.14

Vidējais unikālo alēļu skaits populācijā

0.93

0.73

Gēnu diversitāte

0.48

0.51

2.8. tabula Analizēto sēklu partiju ģenētiskās daudzveidības rādītāju vidējās vērtības.


Aprēķināta savstarpējā radniecība katras sēklu partijas ietvaros (2.4. attēls). Savstarpējā radniecība bija augstāka Misas 2019.g. ražas sēklu partiju pēcnācējos. Savstarpējo radniecību ietekmē klonu skaits. Kopējais un vidējais alēļu skaits, kā arī reto alēļu skaits ir līdzīgs, salīdzinot Misa 2019. g. un Zlēkas plantāciju pēcnācējus. Vairums apputeksnēšanās gadījumu notiek plantācijas ietvaros, un klonu skaits ietekmē savstarpējo radniecību un efektīvo alēļu skaitu. Tomēr kopējo alēļu skaitu un reto alēļu atrašanos plantāciju pēcnācējos nodrošina arī putekšņu plūsma no sēklu plantāciju ārpuses.

2.4. attēls. Savstarpējā radniecība katrā sēklu partijā un salīdzinājums ar sagaidāmajām 95% robežām, analizējot visas partijas kopā. Zilā svītra – vidējā radniecība, sarkanās svītras – 95%

ticamības intervāls.

Secinājumi


Iegūtie dati par Misas MĢR audzi liecina, ka nav būtiskas ģenētiskās daudzveidības atšķirības starp veciem kokiem un dabiski atjaunojušiem indivīdiem MĢR audzē. Tas nozīmē, ka MĢR apsaimniekošana nesamazina ģenētisko daudzveidību dabiski atjaunojušos indivīdos un ka Misas MĢR audzē tiek saglabāta līdzīga ģenētiskā daudzveidība kā dabiski atjaunotā paaudzē. Iegūtie dati dos iespēju turpmāk salīdzināt selekcijas materiāla un citu parastās priedes audžu daudzveidību ar ģenētisko resursu audzēm.

Sēklu plantāciju klonu skaits neietekmē kopējo ģenētisko daudzveidību un reto alēļu skaitu pēcnācējos. Misas sēklu plantācijas 2019.g. ražas pēcnācēju analīzē netika konstatētas būtiskas ģenētiskās daudzveidības atšķirības, salīdzinot ar Zlēkas plantācijas apvienoto sēklu paraugu.


2.3. Bioloģiskās daudzveidības monitorings: ekosistēmas līmenis

2.3.1. Uzdevumi


Ekosistēmas daudzveidības stāvokļa un izmaiņu novērtēšana:

Šī monitoringa apakšprogrammas ietvaros paredzēts veikt:

• bieži sastopamu mežaudžu tipu augu sabiedrību novērtējumu (2022. gadā 100 parauglaukumi);

• reti sastopamu mežaudžu tipu augu sabiedrību novērtējumu (2022. gadā nav plānots).


2.3.2. Augu sabiedrību, t. sk. epifītu un epiksilu novērtējuma metodika meža resursu monitoringa parauglaukumos

Veģetācijas, t. sk. epifītu un epiksilu novērējuma parauglaukumu atlases metodika


Meža resursu monitoringa ietvaros meža bioloģiskās daudzveidības novērtēšanai – veģetācijas aprakstiem un epifītisko un epiksīlo ķērpju un sūnu uzskaitei, parauglaukumi izvēlēti, balstoties uz trim pamatuzstādījumiem:

Pirmkārt, datu uzskaites laukumi izvietoti visā valsts teritorijā tā, lai tie aptvertu (reprezentētu) dabas apstākļu dažādību reģionālā dimensijā. Pastāvīgo parauglaukumu tīklam mežaudžu bioloģiskās daudzveidības monitoringam izmantota K. Ramana ainavzemju sistēma (2.5. attēls);


2.5.attēls. Latvijas ainavzemes.


Otrkārt, meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa parauglaukumiem jāreprezentē meža tipu dažādība dažādās Latvijas daļās, t.i., retāk sastopamie meža tipi paraugkopā iekļauti ar lielāku varbūtību nekā to sastopamība (2.9.tabula). Plānojot parauglaukumu skaitu, ir jāņem vērā meža tipa daudzums attiecīgajā reģionā, kā arī meža tipu sadalījums visā Latvijas teritorijā kopumā;

Treškārt, meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa parauglaukumiem jāreprezentē valdošās kokaudzes sugu struktūra un vecuma struktūra. Plānojot parauglaukumu skaitu, ir jāņem vērā visos reģionos trīs valdošo (izplatīto) audzi veidojošos sugu (priede, egle, bērzs), pareto audzi veidojošo sugu (baltalksnis, apse, melnalksnis) un reto sugu (osis, ozols, vīksna, liepa, kļava, skābardis un dižskābardis) audžu daudzums un vecuma struktūra.


2.9. tabula Plānotais meža resursu monitoringa parauglaukumu izvēles sadalījums dažādās trofiskajās

grupās un edafiskajās rindās



Oligotrofi

Mezotrofi

Eitrofi

Sausieņi

40

70

80

Mitraiņi

20

30

50

Purvaiņi

20

50

10

Āreņi

30

40

40

Kūdreņi

40

40

40


Parauglaukumus izvēlas līdzīgā apjomā katrā no grupām: (1) jaunaudzēs, (2) vidēja vecuma un briestaudzēs un (3) pieaugušās un pāraugušās audzēs. Piecu gadu laikā MSI parauglaukumos paredzēts ierīkot 600 meža daudzveidības monitoringa parauglaukumus.

Visi meža bioloģiskās daudzveidības novērtēšanas parauglaukumi atlasīti pēc nejaušības principa, bet ievērojot audžu proporcionālo sadalījumu pa meža tipiem, pēc valdošās sugas un vecumgrupas. Jāpiemin, ka minimālais atlasītais mežaudzes vecums bija 15 gadi, pieņemot, ka daļa no apsekotajām audzēm būs jaunaudzes pēc vienlaidus atjaunošanas cirtes. Izvēlētie parauglaukumi atrodas gan A/S „Latvijas valsts meži”, gan privātīpašnieku, kā arī pašvaldības un citu īpašnieku mežaudzēs.

Veģetācijas novērējuma metodika


Meža bioloģiskās daudzveidības novērtēšanas parauglaukumus (sugu uzskaitei un projektīvā seguma noteikšanai) ierīkoto koku sugu sastāva inventarizācijas 400 m2 (20x20m) lielos laukumos. Ģeobotāniskā apraksta parauglaukuma centram jāsakrīt ar meža resursu monitoringa parauglaukuma centru, atrodoties tā diagonāļu krustpunktā.

Parauglaukumā veģetācijas aprakstā sugu inventarizācija tiek veikta četros mežaudzes pamatstāvos pēc Xxxxxx –Blankē metodes (Braun-Blanquet, 1964):

Koku stāvā (E3); Krūmu stāvā (E2);

Lakstaugu un sīkkrūmu stāvā (E1); Sūnu un ķērpju stāvā (E0).

Koku stāvu veido visi kokaugi, kas augstāki par 5 m. Krūmu stāvā ietilpst visi koki (paauga, pamežs) un krūmi (pamežs), kuri ir augstāki par vidējo lakstaugu/sīkkrūmu stāva līmeni un sniedzas līdz 5 m augstumam. Lakstaugu un sīkkrūmu stāvu veido lakstaugi un sīkkrūmi. Veicot sugu inventarizāciju, lakstaugu stāvā uzskaita arī kokaugus, kuru augstums nepārsniedza E1 stāva augstumu. Sūnu un ķērpju stāvā ietilpst augsnes sūnas un ķērpji (epigeīdi).

Atsevišķu stāvu projektīvo segumu novērtēja pēc acumēra, izsakot procentos, tāpat arī katrā stāvā uzskaitīto sugu projektīvo segumu. Ja sugas projektīvais segums novērtēts mazāks par procentu, tad sugu ar nelielo segumu atzīmēja ar “+” zīmi.

Veģetācijas uzskaites rezultāti ir potenciāli attiecināmi uz dažādiem telpiskajiem līmeņiem un interpretējami dažādi. Pietiekami liels skaits veģetācijas uzskaites laukumu dod informāciju gan par veģetācijas attīstības dinamiku kādā konkrētā objektā, gan par atšķirībām stap dažādiem objektiem, gan par veģetācijas dinamiku reģionā. Šajā aspektā tiek lietots alfa, beta un gamma daudzveidības jēdziens (Xxxxxxxxx 1972):

α-daudzveidība: sugu daudzveidība lokālā mērogā, konkrētā ekosistēmā;

β-daudzveidība: daudzveidības atšķirības starp dažādām ekosistēmām;

γ-daudzveidība: daudzveidība ainavas mērogā, reģionā.


2.3.3. Veģetācijas novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos

Pamatojums


Lai veiktu ilglaicīgu ekoloģisko un ekonomisko meža ekosistēmu vērtību novērtējumu, meža monitoringa pētījumā ietver ne tikai meža struktūru uzskaiti, bet arī bioloģiskās daudzveidības uzskaiti. Bioloģiskās daudzveidības monitoringam izvēlētas organismu grupas, kas cieši saistītas ar meža dinamiku. Kopumā pasaulē ir vērojamas bioloģiskās daudzveidības izmaiņa, samazinoties daudzu sugu sastopamībai (Butchart et al. 2010). Šīm izmaiņām ir tieša ietekme uz cilvēku labklājību, jo tādejādi tiek ietekmēta ekosistēmas pakalpojumu kvalitāte (Xxxxxx et al. 2015).

Monitoringu mērķis ir novērtēt vienas vai vairāku ekosistēmas īpašību izmaiņas laikā vai telpā, un tas var palīdzēt savlaicīgi noteikt ekosistēmā notiekošās izmaiņas (Beever 2006). Šādas zināšanas ir svarīgas, lai varētu īstenot ilgtspējīgu biotopu apsaimniekošanu, kas nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (Navarro et al. 2017), kā arī bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati ir noderīgi ekoloģiskajos pētījumos (Fisher et al. 2010). Spēja novērtēt pašreizējo bioloģisko daudzveidību un prognozēt tās izmaiņas, piemēram, klimata pārmaiņu kontekstā, ir nozīmīgas, lai nodrošinātu ekosistēmu pakalpojumu ilgtermiņa noturību

(Xxxxxx et al. 2015). Efektīvam bioloģiskās daudzveidības monitoringam vajadzētu sniegt informāciju par tendencēm galvenajos bioloģiskās daudzveidības aspektos (piemēram, populāciju izmaiņām), savlaicīgi brīdināt par problēmām, kuras citādi būtu sarežģīti vai dārgi novērst, sniegt kvantitatīvu informāciju, kas ļautu novērtēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas panākumus (piemēram, konkrētu sugu atjaunošanos pēc apsaimniekošanas darbiem), izcelt veidus, kā padarīt apsaimniekošanu efektīvāku, kā arī sniegt informāciju par bioloģiskās daudzveidības aizsardzības procesa ieguldījumu efektu (Lindenmayer et al. 2012). Dotajā meža monitoringa programmā paredzēta veģetācijas, kā arī sūnu un ķērpju sugu uzskaite uz dzīviem kokiem un kritalām. Sūnas un ķērpji ir indikatori gan meža struktūrām un meža dinamikai, gan apkārtējiem vides apstākļiem (Ek et al., 2002). Augu sugu uzskaite (veģetācijas monitorings) ļauj iegūt datus par izmaiņām mežaudzes florā (veģetācijā) noteiktā laika periodā, kā arī novērtēt dažādus – dabiskas izcelsmes vai saimnieciskās darbības ietekmes rezultātus. Ilgtermiņā meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa dati atspoguļotu sugu

daudzveidību dažādos meža tipos, vecumgrupās, kā arī reprezentētu reģionālās atšķirības.

Augu sabiedrību novērtējums veikts 2022. gadā un atkārtotu sugu uzskaiti monitorējamos parauglaukumos plānots atkārtot pēc pieciem gadiem. Šajā pētījumā ir veikta pirmējo datu apstrāde.

Materiāls un metodika


Bioloģiskās daudzveidības monitoringā 2022. gadā atlasīti un apsekoti 100 pastāvīgie meža resursu monitoringa parauglaukumi (2.6. attēls), kuros kokaudzes pārmērīšanas gads bijis 2021. gads.



2.6.attēls. Nacionālā meža bioloģiskās daudzveidības monitoringā 2022. gada apsekoto parauglaukumu izvietojums Latvijas teritorijā.

Veģetācijas uzskaite


Veģetācijas uzskaite, atbilstoši augu sabiedrību novērējuma metodikai, novērtēta visos 100 parauglaukumos 400 m2 (20x20m) lielos laukumos. Parauglaukumā veģetācijas aprakstā sugu inventarizācija aprakstīta četros mežaudzes pamatstāvos pēc Xxxxxx – Blankē metodes (Braun-Blanquet, 1964).


Datu apstrāde


Katra parauglaukuma datu procentuālais segums noteikts pēc Xxxxxx – Blankē metodes (Braun-Blanquet, 1964) piecu baļļu skalā (1 balle – < 5 % 2 balles – 5 - 25 %; 3 balles – 25 -

50 %; 4 balles –50 - 75 %; 5 balles – 75 - 100 %), kuros uzskaitītas visas lakstaugu un sūnu un ķērpju stāva sugas. Lakstaugu stāva un sūnu, ķērpju stāva sugu analīzei izmantots Šenona – Xxxxxx (Shannon-Wiener) daudzveidības indekss, kas raksturo sugu daudzveidību, respektīvi, jo lielāka indeksa vērtība, jo noteiktā parauglaukumā augstāka sugu daudzveidība. Turpmākajos uzskaites posmos Šenona – Xxxxxx daudzveidības indekss norādītu konkrētā mežaudzes parauglaukumā kopējo sugu dinamiku laika gaitā.

Datu statistiskajā analīzē izmantota programma ar PC-ORD 7.07 (Peck, 2010), kurā veikta sugu daudzveidības analīze detrendētajā korespondentanalīzē (DCA). Ordinācijā izmantoti sugu projektīvā seguma dati. Vaskulāro augu klasifikācija aprakstīta atbilstoši Englera sistēmai (sēklaugi), bet paparžaugiem – pēc Bobrova klasifikācijas (Gavrilova un Šulcs, 1999). Izmantota lapu un aknu sūnu un ķērpju nomenklatūra saskaņā ar Latvijas ķērpju un sūnu taksonu sarakstu (Xxxxxxx u. c., 2015).

Rezultāti


2022. gadā meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa novērtēšanai apsekoti 100 nacionālā meža statistiskās inventarizācijas parauglaukumi, iekļaujot gandrīz visus meža tipus, izņemot reti sastopamo grīni un mētru āreni (2.10. tabula). Salīdzinot apsekotos parauglaukumus (sausieņi - 33 %, slapjaiņi - 16 %, purvaiņi - 17 %, āreņi - 12 % un kūdreņi - 22 %) ar nacionālā meža monitoringa proporcionālo mežu tipu sadalījumu dažādos augšanas apstākļu tipos Latvijā, redzams, ka izvēlēto parauglaukumu augšanas apstākļu grupas sadalās līdzīgi.


2.10.tabula Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringā 2022. gadā ierīkoto parauglaukumu

meža tipa sadalījums

Sausieņi

33%

Slapjaiņi

16%

Purvaiņi

17%

Āreņi

12%

Kūdreņi

22%

Sl

Mr

Xx

Dm

Vr

Gr

Mrs

Xxx

Vrs

Grs

Pv

Nd

Db

Lk

Av

As

Ap

Kv

Km

Ks

Kp

1

7

5

10

6

4

3

4

5

4

4

3

9

1

2

4

6

5

6

4

7


Ņemot vērā izvēlēto metodiku, 2022. gadā ierīkotie parauglaukumi izvietoti visā valsts teritorijā vienmērīgi, ietverot visas K. Ramana izdalītatās ainavzemes ar dažādām valdošās kokaudzes sugām un vecumiem (2.11. tabula).

2.11.tabula Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringā 2022. gada apsekoto parauglaukumu

raksturojums

PL

MT

Valdošā suga

Vecums

Novads

Pagasts

Ainavzeme

0.XX

Db

Ma

57

Ādažu nov.

Ādažu pag.

Piejūra

0.XX

Av

P

20

Madonas nov.

Dzelzavas pag.

Aiviekstes zeme

0.XX

Mr

P

60

Madonas nov.

Dzelzavas pag.

Aiviekstes zeme

0.XX

Grs

Os

89

Limbažu nov.

Alojas pag.

Ziemeļvidzeme

0.XX

As

E

46

Limbažu nov.

Alojas pag.

Ziemeļvidzeme

0.XX

Kv

P

133

Aizkraukles nov.

Klintaines pag.

Dienvidvidzeme

0.XX

Dm

E

113

Cēsu nov.

Amatas pag.

Vidzemes augstiene

0.XX

Gr

B

30

Talsu nov.

Lībagu pag.

Austrumkursa

0.XX

Sl

B

54

Jēkabpils nov.

Variešu pag.

Aiviekstes zeme

00.XX

Dms

E

114

Cēsu nov.

Nītaures pag.

Vidzemes augstiene

00.XX

Lk

B

54

Rēzeknes nov.

Mākoņkalna pag.

Latgales augstiene

00.XX

Dm

B

61

Jēkabpils nov.

Kalna pag.

Augšzeme

00.XX

Kv

P

91

Jēkabpils nov.

Salas pag.

Augšzeme

00.XX

Vrs

B

83

Jēkabpils nov.

Salas pag.

Augšzeme

00.XX

Vr

E

39

Saldus nov.

Blīdenes pag.

Austrumkursa

00.XX

Km

P

109

Tukuma nov.

Džūkstes pag.

Piejūra

00.XX

Mr

P

18

Gulbenes nov.

Lejasciema pag.

Gaujaszeme

00.XX

Grs

B

Izcirtums

Tukuma nov.

Džūkstes pag.

Rietumzemgale

00.XX

Ap

B

49

Aizkraukles nov.

Mazzalves pag.

Austrumzemgale

00.XX

Vrs

Ma

Izcirtums

Balvu nov.

Krišjāņu pag.

Aiviekstes zeme

00.XX

Vrs

B

46

Rēzeknes nov.

Ozolaines pag.

Latgales augstiene

00.XX

Nd

B

41

Rēzeknes nov.

Ozolaines pag.

Latgales augstiene

00.XX

As

A

39

Saldus nov.

Zirņu pag.

Austrumkursa

00.XX

Ln

P

99

Ogres nov.

Ķeguma pag.

Daugavzeme

00.XX

Xx

X

Izcirtums

Bauskas nov.

Iecavas pag.

Austrumzemgale

00.XX

Dm

P

158

Valmieras nov.

Kocēnu pag.

Gaujaszeme

00.XX

Ln

P

58

Siguldas nov.

Krimuldas pag.

Gaujaszeme

00.XX

Mr

P

55

Ventspils nov.

Tārgales pag.

Piejūra

00.XX

Dms

P

118

Gulbenes nov.

Galgauskas pag.

Austrumvidzeme

00.XX

Ap

B

54

Madonas nov.

Indrānu pag.

Aiviekstes zeme

00.XX

Db

E

57

Cēsu nov.

Kaives pag.

Vidzemes augstiene

00.XX

Ap

Ba

32

Jēkabpils nov.

Rubenes pag.

Augšzeme

00.XX

Ln

P

Jaunaudze

Liepājas nov.

Kalvenes pag.

Rietumkursa

00.XX

Sl

P

88

Tukuma nov.

Engures pag.

Piejūra

00.XX

Vr

B

75

Dobeles nov.

Vītiņu pag.

Austrumkursa

00.XX

Dm

B

24

Saldus nov.

Šķēdes pag.

Austrumkursa

00.XX

Gr

B

92

Liepājas nov.

Durbes pag.

Rietumkursa

00.XX

Grs

Ma

68

Limbažu nov.

Salacas pag.

Piejūra

00.XX

Dm

E

82

Rēzeknes nov.

Feimaņu pag.

Latgales augstiene

00.XX

Db

Ma

60

Madonas nov.

Ļaudonas pag.

Aiviekstes zeme

PL

MT

Valdošā suga

Vecums

Novads

Pagasts

Ainavzeme

00.XX

Mrs

P

93

Kuldīgas nov.

Skrundas pag.

Ventaszeme

00.XX

Kp

Ma

86

Ķekavas nov.

Ķekavas pag.

Austrumzemgale

00.XX

Km

P

112

Olaines nov

Olaines pag.

Austrumzemgale

00.XX

Kv

P

63

Olaines nov

Olaines pag.

Austrumzemgale

00.XX

Vr

P

121

Daugavpils nov.

Medumu pag.

Augšzeme

00.XX

Ln

P

93

Valkas nov.

Bilskas pag.

Gaujaszeme

00.XX

Pv

P

75

Balvu nov.

Susāju pag.

Austrumlatgale

00.XX

Mr

P

78

Balvu nov.

Susāju pag.

Austrumlatgale

00.XX

Mrs

P

46

Talsu nov.

Abavas pag.

Ventaszeme

00.XX

Kp

Ma

59

Ludzas nov.

Mežvidu pag.

Latgales augstiene

00.XX

Dm

P

77

Dienvidkurzemes nov.

Lažas pag.

Rietumkursa

00.XX

Vr

E

47

Siguldas nov.

Mores pag.

Vidzemes augstiene

00.XX

Db

B

79

Alūksnes nov.

Ziemeru pag.

Austrumvidzeme

00.XX

Kv

P

71

Saulkrastu nov.

Sējas pag.

Gaujaszeme

00.XX

Mrs

P

156

Jēkabpils nov.

Viesītes pag.

Augšzeme

00.XX

Gr

A

63

Saldus nov.

Jaunauces pag.

Austrumkursa

00.XX

Km

P

Izcirtums

Saulkrastu nov.

Sējas pag.

Ziemeļvidzeme

00.XX

Mr

P

88

Dienvidkurzemes nov.

Rucavas pag.

Piejūra

00.XX

Ap

Ba

Izcirtums

Valmieras nov.

Burtnieku pag.

Ziemeļvidzeme

00.XX

Mr

P

154

Siguldas nov.

Allažu pag.

Dienvidvidzeme

00.XX

Grs

Ma

20

Gulbenes nov.

Līgo pag.

Aiviekstes zeme

00.XX

Kp

B

80

Valmieras nov.

Ramatas pag.

Ziemeļvidzeme

00.XX

Ks

B

44

Tukuma nov.

Zentenes pag.

Piejūra

00.XX

Db

B

62

Preiļu nov.

Rušonu pag.

Latgales augstiene

00.XX

Ks

E

100

Kuldīgas nov.

Kabiles pag.

Ventaszeme

00.XX

Dm

P

98

Valkas nov.

Valkas pag.

Ziemeļvidzeme

00.XX

Pv

P

162

Limbažu nov.

Staiceles pag.

Ziemeļvidzeme

00.XX

Vr

E

40

Saldus nov.

Rubas pag.

Austrumkursa

00.XX

Dm

P

58

Talsu nov.

Abavas pag.

Austrumkursa

00.XX

Kp

B

53

Jēkabpils nov.

Salas pag.

Augšzeme

00.XX

Vrs

E

110

Liepājas nov.

Sakas pag.

Piejūra

00.XX

Km

E

44

Alūksnes nov.

Jaunannas pag.

Aiviekstes zeme

00.XX

Vr

P

94

Valkas nov.

Valkas pag.

Gaujaszeme

00.XX

Kp

E

51

Jēkabpils nov.

Saukas pag.

Austrumzemgale

00.XX

Db

Ma

65

Daugavpils nov.

Salienas pag.

Augšzeme

00.XX

Kv

P

58

Preiļu nov.

Saunas pag.

Aiviekstes zeme

00.XX

As

B

43

Limbažu nov.

Staiceles pag.

Ziemeļvidzeme

00.XX

Nd

B

47

Limbažu nov.

Staiceles pag.

Ziemeļvidzeme

00.XX

Km

E

39

Valmieras nov.

Naukšēnu pag.

Ziemeļvidzeme

00.XX

Db

B

97

Valkas nov.

Jērcēnu pag.

Gaujaszeme

00.XX

Dms

A

86

Krāslavas nov.

Svariņu pag.

Latgales augstiene

00.XX

Mr

P

97

Daugavpils nov.

Sventes pag.

Augšzeme

00.XX

Xx

X

Izcirtums

Gulbenes nov.

Druvienas pag.

Vidzemes augstiene

PL

MT

Valdošā suga

Vecums

Novads

Pagasts

Ainavzeme

00.XX

Nd

P

98

Alūksnes nov.

Apes pag.

Gaujaszeme

00.XX

Ln

P

Jaunaudze

Siguldas novada

Inčukalna pag.

Dienvidvidzeme

00.XX

Av

P

28

Ventspils nov.

Ziru pag.

Piejūra

00.XX

Kp

B

90

Ventspils nov.

Ances pag.

Piejūra

00.XX

Gr

B

48

Daugavpils nov.

Vecsalienas pag.

Daugavzeme

00.XX

Ap

Ba

Izcirtums

Madonas nov.

Vestienas pag.

Vidzemes augstiene

00.XX

Db

Ma

55

Ventspils nov.

Ugāles pag.

Piejūra

00.XX

Kp

E

66

Jēkabpils nov.

Viesītes pag.

Austrumzemgale

00.XX

Dms

B

17

Valkas nov.

Vijciema pag.

Gaujaszeme

00.XX

Ks

P

138

Jēkabpils nov.

Dignājas pag.

Augšzeme

00.XX

Pv

P

137

Ventspils nov.

Ances pag.

Piejūra

00.XX

Ks

P

77

Ventspils nov.

Ances pag.

Piejūra

00.XX

Km

P

44

Ventspils nov.

Ances pag.

Piejūra

00.XX

Vrs

Ma

54

Balvu nov.

Vectilžas pag.

Aiviekstes zeme

00.XX

As

E

116

Ogres nov.

Birzgales pag.

Daugavzeme

00.XX

Pv

P

136

Daugavpils nov.

Maļinovas pag.

Aiviekstes zeme

000.XX

Ap

E

105

Balvu nov.

Žīguru pag.

Aiviekstes zeme


Sugu daudzveidība veģetācijas uzskaites parauglaukumos


Pamatojoties uz izvēlēto bioloģiskās daudzveidības monitoringa metodiku, 2022. gadā apsekotajos 100 parauglaukumos koku stāvā (E3) uzskaitīti 14 koku taksoni, krūmu un koku stāvā (E2) - 35 taksoni, lakstaugu stāvā (E1) 296 taksoni, bet 71 taksons konstatēts sūnu un ķērpju stāvā (E0) (1. pielikums).

Vislielākais sugu skaits monitoringa ietvaros noteikts parauglaukumos, kuros veikta krājas kopšanas cirte, piemēram, “00.XX”, “00.XX” un “00.XX” parauglaukumos, kas atrodas ekotona zonā. Savukārt vidēji lielākais konstatēto lakstaugu un sūnu taksonu skaits novērojams slapjajos meža tipos kā arī platlapju susinātajās mežaudzēs, apstiprinot, ka audzēs, kurās sastopamas dažādas koku sugas, palielinātas resursu daudzveidības dēļ ir raksturīga arī lielāka zemsedzes heterogenitāte un sugām bagātāka flora, nekā tā ir vienas koku sugas audzēs (Hill 1992 cit. pēc Barbier et al. 2008).

Aplūkojot 100 parauglaukuma rezultātus, novērojams, ka visizplatītākās jeb biežāk 2022. gada apsekotajos parauglaukumos sastopamās lakstaugu sugas ir Vaccinium myrtillus (sastopama 65 parauglaukumos), Vaccinium vitis-idaea (57 parauglaukumos) Picea abies (64 parauglaukumos) un Sorbus aucuparia (54). Visbiežāk konstatētās sūnas - Pleurozium schreberi ( 71 parauglaukumos) un Hylocomium splendens (69 parauglaukumos), Dicranum polysetum (48 parauglaukumos) un Brachythecium rutabulum (54 parauglaukumos). Liela daļa no vaskulāro augu sugām uzskaitītas tikai vienā parauglaukumā (119 taksoni) (1. pielikums).

Apsekotajos 2022. gada monitoringa parauglaukumos konstatētas gan aizsargājamās sūnu, lakstaugu un krūmu sugas – Leucobryum glaucum, Euonymus verrucosa, Dactylorhiza sp, Platanthera bifolia, Lycopodium annotinum, Lycopodium clavatum Sanicula europaea, u.c., gan arī invazīvās un introducēts sugas – Amelanchier spicata, Aronia melanocarpa, Impatiens parviflora, Solidago canadensis un citas (1. pielikums).


Šenona – Xxxxxx indekss

Raksturojot sugu daudzveidību, aprēķināts katra parauglaukuma daudzveidības indekss dažādos meža tipos. Augstākās Šenona – Xxxxxx indeksa vērtības vērojamas auglīgākajos slapjajos un purvainajos meža tipos, kā arī platlapju ārenī un kūdrenī, attiecīgi, parauglaukumos ” 00.XX” (3,770), “00.XX”(3,321) un “0.XX” (3,311), bet zemākās indeksa vērtības nabadzīgākos sausieņu meža tipos – silā “00.XX”(1,860) un mētrājā, lānā “0.XX” (1,491), “00.XX” (1,471) un “00.XX” (1,470) (2. pielikums). Dažādos pētījumos pierādīts, ka augu sugu daudzveidība palielinās, pieaugot ūdens pieejamībai (Pausas, Austin 2001). Gaisa un augsnes mitrums ir faktori, kas būtiski ietekmē augu sugu segumu (Xxxxxxxxx, Lendzion 2009). Vislielākās Šenona daudzveidības indeksa vērtības vaskulārajiem augiem parasti novērojamas vidēji mitrās augsnēs ar pH 7-9 un mitrās augsnēs ar pH 4-6, savukārt vismazākās šī daudzveidības indeksa vērtības ir vietās ar sausu augsni (Gao et al. 2014), kas Latvijas apstākļiem būtu definējams kā sila un mētrāja, xxxx xxxx tipi.

Pastāv būtiska pozitīva saistība starp vaskulāro augu daudzveidību un augsnes pH

vērtību vidēji mitrās līdz mitrās augsnēs (Pärtel et al. 2004). Mazāka daudzveidība skābās un sausās augsnēs varētu būt saistāma ar samazinātu vielu sadalīšanās ātrumu un mazāku slāpekļa fiksācijas spēju, kas attiecīgi ietekmē augu spējas izdzīvot šādās vietās (Slattery, Hollier 2002, Xxxxxxx, Xxxx 2005 cit. pēc Xxx et al. 2014).

Jāuzsver, ka gan dabiskie traucējumi, gan arī cilvēka radītie traucējumi, piemēram, vienlaidus atjaunošanas cirte, krājas kopšanas cirte vai meža ceļš, skaitliski palielina sugu skaitu noteiktajam meža tipam saistībā ar neraksturīgo sugu, galvenokārt pioniersugu īpatsvaru.


Detrendētā korespendentanalīze (DCA)


Veicot DCA ordināciju, apkopojot 2022. gada uzskaites datus, redzams, ka sugu sastāva līdzības/atšķirības starp apsekotajiem meža tipiem (2.7. attēls). Viena meža tipa parauglaukumu izvietojums reti veido vienu klāsteri, piemēram,vēris. Uzskatāmi redzams, ka vairumā gadījumu, viena meža tipa audzes negrupējas vienkopus.

2.7.attēls. DCA ordinācija apsekotajiem meža statistiskās inventarizācijas parauglaukumiem.


Klāsteru neveidošana ordinācijā starp vieniem identiskiem meža tipiem, varētu būt skaidrojams gan ar to, ka daļā no parauglaukumiem notikusi saimnieciskā darbība, proti, kopšanas, sanitārās cirtes vai vienlaidus atjaunošanas cirte– kā piemēri minami parauglaukumi “00.XX”, “00.XX”, “00.XX”, “91PL” u.c., gan tas, ka vienam meža tipam nereti valdaudzi veido dažādas koku sugas, piemēram, vērī valdoša suga var būt egle, bērzs, apse, baltalksnis u.c. sugas, kas atšķirīgi ietekmē arī lakstaugu un sūnu stāva sugu sastāvu. Barbier et al. (2008), pētījumā pierāda, ka koku stāva sugu sastāvs un struktūra ietekmē zemsedzes augus, mainot resursu pieejamību, piemēram, gaismai, ūdenim un augsnē esošajām barības vielām. Būtiska ietekme ir arī, piemēram, koku vainaga segumam, proti, palielinoties vainaga segumam, samazinās zemsedzes vaskulāro augu daudzveidība (Xxxxx et al. 2008). Mežam raksturīgo vaskulāro augu sugu daudzveidība ir lielāka mežos ar lielāku kokaugu vecumu (Dumortier et al. 2002, Xxxxx et al. 2008). Jāpiemin, ka koku sugu sastāvam var būt netieša ietekme uz augsnes mikrobiālajām īpašībām, jo koku sugu sastāvs ietekmē uz zemes nonākošo nobiru īpašības, kas tādejādi ietekmē augsnes auglību un dažādas augsnes fizioķīmiskās īpašības (Xxxxxxxxx et al. 2021).


Secinājumi


Pirmējie rezultāti par 2022. gada apsekoto parauglaukumu datiem, norāda, ka nacionālā meža monitoringā iegūtajiem rezultātiem šobrīd vairāk ir uzkrājoša nozīme, jo katrs meža tips

ir ar mazu atkārtojuma skaitu. Novērtējot dažādus meža tipus ar atšķirīgām kokaudzes valdošajām sugām, dažādām vecumstruktūrām un audzes vecumiem, iegūtie rezultāti apliecina vispārzināmus faktus. Nākotnē, atkārtoti pārmērot šos parauglaukumus, iegūtie pētījuma rezultāti ļautu novērtēt vaskulāro augu, sūnaugu un ķērpju seguma kā arī krūmu sugas sastopamības un seguma izmaiņas.


Analizējot veģetācijas parauglaukumus, redzams, ka mežaudzēs ar mezoeitrofām vai eitrofās augsnēm, vērojama lielāka lakstaugu daudzveidība kā oligotrofās augsnēs. Pētījuma gaitā, veicot bioloģiskās daudzveidības monitoringu, būtu iespējams noteikt kā mainās vaskulāro augu daudzveidību dažāda tipa mežos.


Veicot 2022. gada bioloģiskās daudzveidības monitoringa uzskaiti, noteikts, ka deviņos objektos 2019., 2020., 2021. gadā veikta vienlaidus atjaunošanas cirte. Datu ievākšana parauglaukumos tajā pašā gadā vai dažus gadu vēlāk pēc mežistrādes nodrošina iespēju, ka nākamajos bioloģiskās daudzveidības uzskaites cikla posmos varēs novērot sugu attīstības dinamiku noteiktā laika posmā, kā arī ilgtermiņa monitoringa rezultātā noteikt laika intervālu, kas nepieciešams, lai konkrētajā meža tipā izveidots stabila un tam raksturīgā augu sabiedrība.


2.3.4. Epifītu un epiksilu novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos

Pamatojums


Epifītiskās un epiksīlās sūnas un ķērpji ir ļoti saistīti ar esošo meža struktūru un ir specifiski noteiktam mikrobiotopam. Epifītisko sugu izplatība ir rezultāts vairāku biotopam raksturīgo faktoru savstarpējai mijiedarbībai (Stebel, Fojcik 2016). Epifītiskās sūnas un ķērpji spēj būt labi indikatori un spēj raksturot meža ekosistēmas funkcijas tādēļ, ka epifītiem ir unikālas dzīvotņu īpašības un tie ir jutīgi pret izmaiņām apkārtējā vidē (Xxxxx 1998). Pētījumi, kas ietver epifītu daudzveidības monitoringu, norāda uz vairākām savstarpējām likumsakarībām. Piemēram var minēt epifītu saistību ar klimata izmaiņām, ar esošo koku sugu sastāvu un to variācijām, ar meža apsaimniekošanas intensitāti, kā arī netieša cilvēka ietekmi uz sugu daudzveidību (Will-Wolf et al. 2002). Ņemot vērā pētījuma mērogu, iegūtie rezultāti var atspoguļot sugu izplatību ne tikai noteiktā biotopā, bet pat ainavas līmenī.

Šī novērtējuma mērķis ir veikt epifītisko un epiksīlo sūnu un ķērpju sugu daudzveidības uzskaiti nacionālā meža monitoringa ietvaros. Turpmāk pārskatā apkopoti 2022. gadā iegūtie rezultāti, lai analizētu epifītu un epiksīlo sugu daudzveidību.


Materiāls un metodika


Lai novērtētu epifītisko un epiksīlo sūnu un ķērpju sugu daudzveidību, izmantoti nacionālā meža monitoringa parauglaukumi. Katrā parauglaukumā izvēlēti četri dzīvi koki no dominējošām pirmā un otrā stāva koku sugām ar caurmēru ≥ 10 cm. Pirmkārt, par prioritāti uzskatītas pirmā stāva koku sugas. Otrkārt, izvēlēti koki ar lielāko caurmēru. Parauglaukumos, kuros pirmais un otrais stāvs nebija pārstāvēts ar vismaz četrām koku sugām, attiecīgi lielāks aprakstīto koku skaits izvēlēts no dominējošās koku sugas. Epifītiskā veģetācija raksturota uz katra izvēlētā koka. Uzskaitītas visas sūnu un ķērpju sugas, norādot to segumu procentos. Dzīvā koka stumbrs sadalīts 20 mazākos laukumos (parauglaukumos). Pirmkārt, nodalīta koka ziemeļu (Z), rietumu (R), dienvidu (D) un austrumu (A) puse. Katrā noteiktajā debess pusē

epifīti uzskaitīti, izmantojot 10x50 cm lielu rāmi, to sīkāk iedalot piecos 10x10 cm lielos laukumos. Rāmja īsākā mala (10 cm) horizontāli piestiprināta pie koka 1,30 m augstumā. Kopumā, sadalot koku piecos laukumos Z, D, R un A pusēs, epifītiskās sugas un to procentuālais segums noteikts atsevišķi 20 mazākos parauglaukumos uz katra izvēlētā koka, savukārt uz izvēlētā koka ar caurmēru ≤ 20 cm, attiecīgi 10 parauglaukumos, jo epifītu veģetācija uz kokiem ar caurmēru ≤ 20 cm,noteikta tikai Z un D pusēs.

Lai novērtētu sūnu un ķērpju sugu bagātību uz kritalām, izmatotas veģetācijas uzskaitei novilktās transektes. Uz kritalām, kuras šķērsoja dotās transektes un kuru caurmērs ≥ 20 cm, uzskaitītas visas tur sastopamās sūnu un ķērpju sugas.

Lielākā daļa sugu noteiktas dabā. Gadījumos, kad tas nebija iespējams, ievākti sugu paraugi un pēc tam noteikti laboratorijas apstākļos, balstoties uz makro, mikro morfoloģiskajām un ķīmiskajām īpašībām. Indikatorsugu kategorijā iekļautas dabisko meža biotopu indikatorsugas un specifiskās sugas (Auniņš 2013). Turpmāk darbā gan indikatorsugas, gan specifiskās sugas apvienotas zem termina indikatorsugas. Izmantota lapu un aknu sūnu un ķērpju nomenklatūra saskaņā ar Latvijas ķērpju un sūnu taksonu sarakstu (Xxxxxxx u. c. 2015). Datu uzskaites laikā 13 ķērpju sugām, kuras konstatētas mazā apmērā un bez struktūrām, kas ļautu noteiktu taksonu dabā, nebija iespējams identificēt ne sugu, ne ģinti.

Rezultātā šīs sugas netika iekļautas turpmākajā datu apstrādē.

Rezultāti


Substrātu daudzveidība


Kopumā epifītisko un epiksīlo sūnu un ķērpju sugu daudzveidība novērtēta 100 nacionālā meža monitoringa parauglaukumos. Rezultātā epifītiskās sugas uzskaitītas 92 apsekotajos objektos un epiksīlās sugas - 43 objektos (3. pielikums). Epifītu uzskaitei izvēlēti 346 dzīvi koki, savukārt uz 76 kritalām noteiktas epiksīlās sugas (3. pielikums).

Bioloģiskās daudzveidības monitoringa ietvaros epifītu sugas uzskaitītas uz 11 koku sugām. Visvairāk apsekotās koku sugas bija skuju koki Pinus sylvestris (126 substrāti) un Picea abies (88 substrāti) un lapu koku suga Betula pendula (82 substrāti). Pārējo koku sadalījums bija sekojošs: Alnus glutinosa – 30 koki, Populus tremula – 12 koki, Alnus incana – 8 koki, Quercus robur – 6 koki, Acer platanoides un Tilia cordata attiecīgi katrai sugai – 4 koki. Savukārt koku suga Fraxinus excelsior tika pārstāvēta ar trīs substrātiem un Ulmus glabra ar vienu substrātu (3. pielikums). Tikai divos parauglaukumos apsekoto koku skaits bija mazāks par 4 kokiem, proti, viens koks aprakstīts 59. parauglaukumā un 3 koki apskatīti 92. parauglaukumā. Vairāk nekā pusē no visiem objektiem, kuros uzskaitītas epiksīlās sugas, aprakstīta tikai viena kritala (25 parauglaukumos). Vislielākais apsekoto kritalu skaits bija 98. parauglaukumā, proti, piecas kritalas.


Epifītu daudzveidība


Kopumā 92 parauglaukumos uzskaitīti 73 sūnu un ķērpju taksoni, no kuriem lielākā daļa – 50 taksoni - pārstāvēja ķērpjus, savukārt sūnu sugas pārstāvēja 23 taksoni (2.12. tabula). Visizplatītākās sūnu sugas bija Dicranum montanum (45 parauglaukumos), Hypnum cupressiforme (31 parauglaukumā) un Radula complanata (30 parauglaukumos). Plaši sastopamas sūnu sugas bija arī Dicranum scoparium (29 parauglaukumos) un Ptilidium pulcherrimum (26 parauglaukumos). Deviņas sūnu sugas konstatētas tikai vienā objektā (2.12. tabula).

No ķērpjiem visbiežāk sastopamā bija Lepraria ģints, kas noteikta visos apsekotajos parauglaukumos, kuros uzskaitīti epifīti (92 parauglaukumos). Bieži noteiktas arī Cladonia sp. ģints sugas - 84 parauglaukumos. Epifītiskās ķērpju sugas Hypogymnia physodes un

Parmeliopsis ambigua arī bija vienas no visvairāk uzskaitītajām sugām – attiecīgi 65 un 45 parauglaukumos (2.12. tabula). Vairāk nekā trešdaļa jeb 16 taksoni no noteiktajām ķērpju sugām konstatētas tikai vienā objektā.


2.12 tabula Epifītisko sūnu un ķērpju sugu saraksts un to sastopamība apsekotajos parauglaukumos (n=100). Apzīmējumi: * indikatorsuga, speciālā biotopu suga

Sūnu sugas

Sastopamība

Ķērpju sugas

Sastopamība


Amblystegium serpens


1

Chaenotheca

ferruginea


19

Amblystegium sp.

1

Chaenotheca sp.

4

Brachythecium salebrosum


1


Chaenotheca stemonea


1

Brachythecium sp.

13

Chenotheca sp.

1

Dicranum montanum

45

Chenotheca sp.2

1

Dicranum polysetum

1

Cladonia coniocraea

16

Dicranum scoparium

29

Cladonia fimbriata

4

Eurhynchium angustirete

2

Cladonia sp.

84

Frullania dilatata

1

Evernia prunastri

4

Homalia trichomanoides*


1


Graphis scripta*


13

Hypnum cupressiforme

31

Graphis sp.

1

Lophocolea heterophylla

9

Hypocenomyce sp.

7

Neckera pennata*

1

Hypogymnia physodes

65

Orthotrichum sp.

15

Lecanactis abietina*

2

Orthotrichum speciosum

1

Lecanora sp.

23

Plagiothecium laetum

1

Lecidea sp.

2

Platygyrium repens

2

Lecidella elaeochroma

1

Pleurozium schreberi

2

Lecidella sp.

6

Ptilidium pulcherrimum

26

Lepraria sp.

92

Pylaisia polyantha

4

Melanelixia sp.

3

Radula complanata

30

Melanohalea sp.

2

Thuidium tamariscinum

2

Micarea sp.

3

Ulota crispa*

6

Opegrapha sp.

4

Ķērpju sugas


Parmelia sulcata

28

Acrocordia gemmata*

2

Parmeliopsis ambigua

45


Acrocordia sp.


2

Parmeliopsis

hyperopta


18

Arthonia cinnabarina

1

Parmeliopsis sp.

1

Arthonia leucopellaea*

1

Pertusaria amara

2

Arthonia radiata

1

Pertusaria sp.

10

Arthonia sp.

8

Phlyctis argena

28

Arthonia spadicea*

2

Physcia sp.

2

Arthonia vinosa*

1

Platismatia glauca

18

Bacidia sp.

3

Ramalina farinacea

1

Bactrospora sp.*

1

Ramalina fraxinea

1

Bryoria sp.

1

Ramalina sp.

2

Buellia griseovirens

1

Usnea hirta

1

Sūnu sugas

Sastopamība

Ķērpju sugas

Sastopamība

Buellia sp.

13

Vulpicida pinastri

18


Dabisko meža biotopu indikatorsugas uz dzīvajiem kokiem uzskaitītas 22 apsekotajos objektos (apmēram piektdaļā no visiem apsekotajiem parauglaukumiem). Kopumā konstatētas 10 retas un aizsargājamas sugas, no kurām trīs bija epifītiskās sūnu un septiņas epifītiskās ķērpju indikatorsugas (2.12. tabula). Visbiežāk sastopama apsekotajos objektos bija ķērpju indikatorsuga Graphis scripta (13 parauglaukumos), bet no sūnu sugām – Ulota crispa (6 parauglaukumos). Divas sūnu (Neckera pennata, Homalia trichomanoides) un divas ķērpju indikatorsugas ( Arthonia leucopellaea, Arthonia vinosa) uzskaitītas katra tikai vienā apsekotajā parauglaukumā (2.12. tabula).


2.13.tabula Epifītisko sugu skaits uz apsekotajām koku sugām. Iekavās norādīts substrātu skaits

Sūnu sugas


Koku sugas

Kopējais sugu skaits

Vidējais sugu skaits


Standartnovirze


Min


Max

Kopējais indikatorsugu skaits

Populus tremula (12)

11

2,5

±1,3

1

5

2

Alnus incana (8)

4

2,4

±1,8

0

5

1

Betula pendua (82)

12

1,4

±1,6

0

6

1

Picea abies (88)

7

0,4

±0,8

0

4

-

Ulmus glabra (1)

2

2,0

-

2

2

-

Acer platanoides (4)

5

1,5

±1,7

0

4

1

Tilia cordata (4)

4

1,8

±1,7

0

4

-

Alnus glutinosa (30)

14

2,6

±1,9

0

7

1

Fraxinus excelsior (3)

5

2,0

±2,6

0

5

1

Quercus robur (6)

9

2,5

±2,1

1

6

1

Pinus sylvestris (126)

5

0,2

±0,5

0

3

-

Ķērpju sugas


Koku sugas

Kopējais sugu skaits

Vidējais sugu skaits


Standartnovirze


Min


Max

Kopējais indikatorsugu skaits

Populus tremula (12)

8

1,9

±1,2

1

4

-

Alnus incana (8)

13

3,4

±1,5

2

6

1

Betula pendua (82)

28

3,6

±2

0

10

2

Picea abies (88)

19

2,4

±1,3

1

7

2

Ulmus glabra (1)

3

3,0

-

3

3

-

Acer platanoides (4)

12

5,3

±2,2

3

8

2

Tilia cordata (4)

10

5,5

±1,7

4

8

1

Alnus glutinosa (30)

17

3,4

±1,6

2

7

3

Fraxinus excelsior (3)

7

2,3

±1,2

1

3

1

Quercus robur (6)

14

4,0

±2,1

2

8

-

Pinus sylvestris (126)

21

4,3

±1,5

0

8

-


Epifītiskās ķērpju sugas uzskaitītas visos parauglaukumos, kuros, ņemot vērā izvēlēto metodiku, apsekoti dzīvo koku sugu substrāti. Lielākā epifītisko ķērpju sugu bagātība konstatēta šaurlapju kūdrenī “00.XX” (15 sugas). Liels kopējais ķērpju sugu skaits uz

apsekotajiem dzīvajiem kokiem uzskaitīts arī gāršā “88. PL” (13 sugas) un slapjajā vērī “97. PL” (11 sugas). Mazākais ķērpju sugu skaits, kas noteikts parauglaukumā, bija divas sugas (4. pielikums). Epifītiskās sūnu sugas uzskaitītas 59 objektos, no tiem lielākais sugu skaits noteikts platlapju kūdrenī “50. PL”, proti, 11 sugas. Deviņas sugas katrā objektā noteiktas arī damaksnī “0.XX”” un vērī “52. PL” (4. pielikums). Visbagātākā audze ar indikatorsugām bija platlapju kūdrenis “50. PL”, proti, tajā tika konstatētas trīs sugas. Tikai viena sūnu indikatorsuga parauglaukumā konstatēta deviņos apsekotajos objektos (4. pielikums).

Rezultāti rāda, ka lielākais kopējais sūnu sugu skaits un vidējais sūnu sugu skaits uz koka noteikts uz Alnus glutinosa substrāta (kopējais 14 sugas, vidējais – 2,6 sugas) (2.13. tabula). Liela kopējā sūnu bagātība noteikta arī uz Betula pendula un Populus tremula apsekotajiem kokiem (12 un 11 sugas), bet vidēji uz viena koka vairāk sugu noteikts uz lapu kokiem Populus tremula un Quercus robur (vidēji 2,5 sugas) (2.13. tabula). Sugām nabadzīgākie substrāti bija Pinus sylevstris un Picea abies (vidēji 0,2 un 0,4 sugas). Visvairāk dabisko meža biotopu indikatorsugu noteikts uz Populus tremula (2 sugas). Maksimālais sugu skaits uz viena koka bija septiņi sūnaugi uz Alnus glutinosa substrāta (2.13.tabula).

Liels kopējais ķērpju sugu skaits noteikts uz koku sugām Betula pendula (28 sugas), Pinus sylvestris (21 suga) un Picea abies (19 sugas). Vidēji liels sugu skaits uz viena koka konstatēts uz Acer platanoides (5,3 sugas) un Tilia cordata (5,5 sugas) substrātiem (2.13. tabula). Lielākais skaits sugu, kas noteikts uz viena apsekotā koka, bija 10 ķērpji. Savukārt, koku suga Alnus glutinosa bija visbagātākā ar ķērpju indikatorsugām (3 sugas).


2.14.tabula Epifītisko sugu skaits apsekotajos meža tipos. Iekavās norādīts substrātu skaits


Meža tips

Kopējais sūnu sugu skaits

Kopējais ķērpju skaits

Kopējais indikatorsugu skaits

1 (1)

6

8

0

2 (7)

0

15

0

3 (3)

7

10

0

4 (8)

13

19

3

5 (6)

12

16

2

6 (4)

6

21

4

8 (3)

0

10

0

9 (4)

6

11

0

10 (4)

9

15

2

11 (3)

6

12

2

12 (4)

1

13

0

14 (3)

0

11

0

15 (9)

10

20

1

16 (1)

4

3

0

17 (2)

0

7

0

19 (4)

7

11

2

21 (5)

9

15

2

22 (5)

0

13

0

23 (5)

1

12

0

24 (4)

2

20

2

25 (7)

11

15

4

Iegūtie rezultāti rādīja, ka damaksnī, vērī un dumbrājā noteikta vislielākā kopējā epifītisko sūnu sugu bagātība (2.14. tabula). Savukārt meža tipi gārša, vēris un šaurlapju kūdrenis saistīti ar lielu kopējo ķērpju sugu skaitu (2.14. tabula).


Epiksīlu daudzveidība


Kopumā sūnu un ķērpju sugas uzskaitītas 43 objektos uz atmirušās koksnes. Apsekotajos parauglaukumos uz kritalām noteikti 56 sūnu taksoni un 24 ķērpju taksoni. Kopumā uzskaitīti

80 epiksīli, no kuriem visbiežāk sastopamās sūnu sugas bija Dicranum polysetum (26 parauglaukumos), Hypnum cupressiforme (25 parauglaukumos) un Pleurozium schreberi (28 parauglaukumos). Savukārt visvairāk uzskaitītie ķērpju taksoni pārstāvēja divas ģintis, proti, Lepraria sp. (15 parauglaukumos) un Cladonia sp. (27 parauglaukumos), kā arī sugas Hypogymnia physodes (16 parauglaukumos) un Cladonia coniocreae (19 parauglaukumos) (2.15. tabula). Vairāk nekā trešdaļa no epiksīlajām sugām noteiktas tikai vienā objektā – septiņi ķērpju taksoni un 20 sūnaugi (2.15. tabula).


2.15.tabula Epiksīlo sūnu un ķērpju sugu saraksts un to sastopamība apsekotajos parauglaukumos

(n=43). Apzīmējumi: * indikatorsuga, speciālā biotopu suga

Sūnu sugas

Sastopamība

Sūnu sugas

Sastopamība

Atrichum undulatum

1

Ptilium crista-castrensis

6

Aulacomnium palustre

2

Pylaisia polyantha

2

Blepharostoma

trichophyllum


2


Radula complanata


5

Brachythecium rutabulum

13

Rhodobryum roseum

1


Brachythecium salebrosum


2

Rhytidiadelphus

triquetrus


13

Brachythecium sp.

9

Sanionia uncinata

1

Calliergon cordifolium

1

Sphagnum girgensohnii

1


Calliergonella cuspidata


1

Sphagnum

magellanicum


1

Calypogeia sp.

4

Sphagnum palustre

1

Cephalozia sp.

1

Sphagnum sp.

5

Chiloscyphus pallescens

2

Sphagnum squarrosum

1

Cirriphyllum piliferum

1

Sūna X

1

Climacium dendroides

5

Tetraphis pellucida

5

Dicranum montanum

14

Thuidium tamariscinum

5

Dicranum polysetum

24

Ulota sp.

3

Dicranum scoparium

26

Ķērpju sugas


Eurhynchium angustirete

11

Buellia griseovirens

1

Eurynchium hians

1

Buellia sp.

2

Frullania dilatata

1

Cladonia coniocraea

19

Herzogiella seligeri

11

Cladonia cornuta

2

Hylocomium splendens

21

Cladonia fimbriata

3

Hypnum cupressiforme

25

Cladonia sp.

27

Jamesoniella autumnalis*

1

Dimerella sp.

2

Lepidozia reptans

2

Evernia prunastri

3

Lophocolea heterophylla

24

Graphis scripta*

2

Sūnu sugas

Sastopamība

Sūnu sugas

Sastopamība

Mnium hornum

1

Hypogymnia physodes

16

Nowellia curvifolia*

18

Hypogymnia tubulosa

1

Odontoschisma denudatum*

1

Lepraria sp.

15

Orthotrichum sp.

4

Melanelixia sp.

2

Plagiochila asplenioides

2

Melanohalea sp.

1

Plagiomnium affine

8

Parmelia sulcata

9

Plagiomnium cuspidatum

10

Parmeliopsis ambigua

5

Plagiomnium ellipticum

2

Parmeliopsis hyperopta

1

Plagiomnium undulatum

6

Peltigera sp.

1

Plagiothecium denticulatum

1

Pertusaria sp.

1

Plagiothecium sp.

1

Phlyctis argena

2

Platygyrium repens

2

Platismatia glauca

8

Pleurozium schreberi

28

Pseudevernia furfuracea

2

Polytrichum commune

2

Usnea hirta

1

Polytrichum juniperinum

1

Vulpicida pinastri

7

Ptilidium pulcherrimum

24



Uz apsekotajām kritalām noteiktas arī tādas sugas, kas uzskatāmas par dabisko meža biotopu indikatorsugām, proti, trīs sūnu sugas un viena epifītiskā ķērpju indikatorsuga. Epiksīlās sūnu sugas Jamesoniella atumnalis un Odontoschisma denudatum konstatētas katra vienā objektā. Savukārt suga Nowellia curvifolia atrasta 18 parauglaukumos. Epifītiskā ķērpju indikatorsuga Graphis scripta noteikta divos objektos uz apsekotajām kritalām (2.15. tabula). Vismaz pusē no visiem parauglaukumiem, kuros aprakstītas kritalas, konstatēta vismaz viena dabisko meža biotopu indikatorsuga (22 objektos).

Kopumā epiksīlo sūnu flora aprakstīta uz 76 kritalām, pārstāvot 6 koku sugas, no kurām visbiežāk aprakstītās bija Picea abies kritalas. Sešām kritalām koku sugu nebija iespējams noteikt. Vidēji uz vienas kritalas noteikti astoņi epiksīli. Minimālais sugu skaits uz kritalas bija viens epiksīls (divi substrāti), savukārt maksimālais sugu skaits bija 17 epiksīli (viens substrāts) (2.16. tabula).

Vislielākais epiksīlo sugu skaits noteikts šaurlapju kūdrenī “93. PL” (23 sugas). Ar epiksīlajām sugām bagātas kritalas konstatētas arī vērī “73. PL”, kurā uzskaitītas 20 sugas, kā arī platlapju kūdrenī “ 00.XX”, kurā noteiktas 19 sugas. Savukārt lielākais skaits ar indikatorsugām uz atmirušās koksnes konstatēts šaurlapju kūdrenī “00.XX” (2 sugas). Minimālais epiksīlu skaits parauglaukumā, kurā apsekotas kritalas, bija divas sugas (4. pielikums).

2.16.tabula

Epiksīlo sugu skaits uz apsekotajām kritalām. Epifītisko sugu skaits uz apsekotajām koku

sugām. Iekavās norādīts substrātu skaits



Koka suga

Kopējais sugu skaits

Vidējais sugu skaits


Standartnovirze


Min vērtība


Max vērtība

Epiksīlo indikatorsugu skaits

Populus tremula

(5)


12


5,6


±1,5


4


8


1

Alnus incana (5)

14

4,8

±1,5

3

7

1

Betula sp. (15)

48

9,7

±2,8

6

15

1

Picea abies (23)

47

8,8

±4,3

1

17

1


Koka suga

Kopējais sugu skaits

Vidējais sugu skaits


Standartnovirze


Min vērtība


Max vērtība

Epiksīlo indikatorsugu skaits

Alnus glutinosa (4)

20

6,5

±1,3

5

8

1

Pinus sylvestris

(18)


39


8,9


±3,5


2


15


2

Sadalīšanās pakāpe







I (7)

26

8,3

±3,9

4

15

-

II (27)

65

7,3

±3,6

1

17

4

III (35)

55

9,0

±3,3

3

16

2

IV (7)

28

9,9

±2,3

6

13

1

V

-

-

-

-

-

-


Vislielākais kopējais un vidējais epiksīlo sugu skaits uz substrāta noteikts uz Betula sp. (kopējais – 48 sugas, vidējais – 9,7 sugas) kritalām un uz skuju koku substrātiem – Picea abies ( kopējais – 47, vidējais – 8,8 sugas) un Pinus sylvestris (kopējais 39 sugas, vidējais – 8,9 sugas) (2.16. tabula). Šī pētījuma rezultāti liecina, ka kopējais vislielākais sugu skaits bija uz kritalām II un III sadalīšanās pakāpē (attiecīgi 65 un 55 sugas). Savukārt vidējais vislielākais sugu skaits uz vienas kritalas konstatēts III un IV sadalīšanas pakāpē (vidēji 9 un 9,9 sugas) (2.16. tabula). Lielāka indikatorsugu bagātība saistīta ar Pinus sylvestris kritalām (2 indikatorsugas) un atmirušo koksni II un III sadalīšanās pakāpē (attiecīgi 4 un 2 indikatorsugas) (2.16. tabula).


Secinājumi


Meža bioloģiskās daudzveidības monitoringa ietvaros 2022. gadā sūnu un ķērpju epifītu uzskaite veikta uz 11 koku sugām, no kurām dominēja skuju koku sugas Picea abies, Pinus sylvestris un lapu koku sugas Betula pendula un Alnus glutinosa. Tas varētu arī daļēji izskaidrot bagātīgo kopējo epifītu daudzveidību uz šīm koku sugām, jo apsekoto substrātu skaits bija lielāks nekā citu koku sugu substrātu skaits. Lielāka epifītisko sugu daudzveidība konstatēta ķērpju taksonomiskajā grupā. Attiecīgi arī lielāks epifītisko indikatorsugu skaits saistīts ar ķērpjiem.

Sūnu un ķērpju sugu bagātība ir saistīta ar konkrētās audzes esošo koku sugu sastāvu. Lielāks vidējais gan epfītisko ķērpju, gan sūnu sugu skaits saistīts ar lapu kokiem. Koku sugas Alnus glutinosa , Populus tremula un Quercus robur ir nozīmīgas sūnu sugu bagātībai, savukārt Tilia cordata un Acer platanoides - ķērpju sugu bagātībai. Epifītisko sūnu indikatorsugu bagātība saistīta tikai ar lapu koku klātbūtni. Savukārt retām un aizsargājamām ķērpju sugām nozīmīgi ir arī Picea abies substrāti.

Apsekotajos parauglaukumos sastopama noteikta epiksīlu flora, kuru lielākoties veido sūnu sugas. Lielāka sugu bagātība saistīta ar vidēji sadalījušos koksni ( III un IV sadalīšanās pakāpe). Toties visvairāk indikatorsugu (gan epifītisko, gan epiksīlo) atrasts uz kritalām II sadalīšanās pakāpē.

Pētījuma rezultāti ļaus novērtēt sūnaugu un ķērpju sastopamību Latvijas mērogā, papildinot zināšanas gan par aizsargājamiem, gan par apsaimniekotiem mežiem, kā arī dos ieguldījumu reto un aizsargājamo sugu izplatības un ekoloģijas izpētē. Sistemātiska un ilglaicīga monitoringa rezultāti atspoguļos epifītu izmaiņas nākotnē saistībā ar biotiskajiem un abiotiskajiem faktoriem.

2.4. Nedzīvās koksnes padziļināts novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos novērtējums meža resursu monitoringa parauglaukumos

2.4.1. Uzdevumi


Nedzīvās koksnes koksnes padziļināts vērtējums visos meža resursu monitoringa parauglaukumos, kuros ir atmirusī koksne (lauka darbi).


2.4.2. Nedzīvās koksnes novērtējuma metodika meža resursu monitoringa parauglaukumos


Materiāls un metodika

2022.gada sezonā atmirusī koksne atbilstoši metodikai novērtēta 1994 parauglaukumos, kuros aug koki vai konstatēta atmirusī koksne, un, kas atbilstoši metodikai definētas ka mežaudze, iznīkusi mežaudze vai izcirtums (ZKAT= 10, 12, 14).


Atmirums lauku darbos novērtēts sekojošās atmiruma kvalitātes grupās (3.1. tabula), kā arī divās dimensiju grupās – 6-30 cm resgalī, 30 < cm resgalī. Minimālais garums 1m.

2.17.tabula Atmiruma kvalitātes grupas

Nosaukums

Kods

Svaigs atmirums (kārtējā gada atmirums)

1

Cieta koksne bez mizas, vai daļēji ar mizu (izņemot bērzu)

2

Koksne nedaudz mīksta, tajā var viegli iedurt nazi 1 cm dziļumā

3

Koksne mīksta, nazi viegli var iedurt 5 cm dziļumā

4

Koksne ļoti mīksta, tā viegli drūp rokās

5


Rezultāti


Šī pētījuma ietvaros veikta datu iegūšana, tādēļ rezultāti būs vērtējami tikai pēc nacionālā meža monitoringa apakšprogrammu rezultātu apkopojuma 2023.gada pavasarī.


2.5. Ar kokiem saistītu bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru monitorings

2.5.1. Uzdevumi

Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru monitorings visos meža resursu monitoringa parauglaukumos, kuros aug koki (lauka darbi).


2.5.2. Bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu struktūru metodika meža resursu monitoringa parauglaukumos

Materiāls un metodika

Ar kokiem saistītās mikrodzīvotnes definējums: ar kokiem saistītas mikrodzīvotnes ir pastāvīgas, labi norobežotas struktūras, kas novērojamas uz dzīviem vai beigtiem kokiem, kuras ir īpaši un būtiski substrāti vai dzīves vietas sugām vai sugu grupām vismaz daļu no to dzīves cikla, lai tās attīstītos, barotos, patvertos vai vairotos. 2022. gada sezonā ar kokiem saistītās mikrodzīvotnes atbilstoši metodikai novērtētas 1994 parauglaukumos, kuros konstatēti augoši vai atmiruši koki.


Ar kokiem saistītās mikrodzīvotnes fiksē gan dzīviem, gan atmirušiem kokiem.

Mikrodzīvotņu klasifikācija dota 2.18. tabulā.

2.18.tabula Ar kokiem saistītās mikrodzīvotnes un to iedalījums

Forma

Grupa

Tips

Definīcija

Min. slieksnis

Kods

Dobumi s.l.

Dzeņu dobumi

Nelielu dzeņu ligzdošanas dobumi

Ieeja ø <4 cm. Dendrocopos minor dobums

Parasti tiek kalts atmirušā

zarā

Ejas ∅<4cm

C11

Vidēji lielu dzeņu ligzdošanas dobumi

Apaļa dobuma ieeja aptuveni ø = 4–7 cm. Ligzdošanas dobumi vidēja lieluma dzeņiem (Dendrocopos major, D. medius, D. leucotos, Picus viridis, P. canus, Picoides tridactylus). Parasti tiek

kalti trupējušā kokā (atmiris zars, stumbenis)

Ejas ∅4-7cm

C12

Lielu dzeņu ligzdošanas dobumi

Ovāla dobuma ieeja ø <10 cm. Ligzdošanas dobumi. Dryocopus martius parasti tiek kalti galvenajā

stumbra daļā (bez zariem)

Ejas ∅10<cm

C13

Dobumu grupa

Vismaz trīs dzeņu ligzdošanas dobumi rindā uz stumbra. Maksimālais attālums starp diviem secīgiem dobumiem ir 2

m.

Ejas ∅3<cm

C14

Trupes radīti dobumi

Stumbra pamatnes trupes dobumi (virspuse slēgta, kontakts ar zemi).

Dobuma kamera ir pilnībā aizsargāta no apkārtējās vides mikroklimata un lietus. Augšējā daļa slēgta. Satur vairāk vai mazāk irdenu substrātu (atkarībā no attīstības stadijas).

Dobumam apakšā ir kontakts ar zemi. Jāņem

vērā, ka dobuma ieeja var būt augstāk uz stumbra.

Atvēruma ∅> 10cm

C21

Stumbra pamatnes trupes dobumi (virspuse slēgta, nav kontakts ar

zemi).

Augšējā daļa slēgta. Satur vairāk vai mazāk irdenu substrātu (atkarībā no attīstības stadijas).

Atvēruma ∅> 10cm

C22

Forma

Grupa

Tips

Definīcija

Min. slieksnis

Kods




Dobumam apakšā nav

kontakts ar zemi.



Daļēji atvērts stumbra trupes dobums

Dobuma kamera nav pilnībā aizsargāta no apkārtējās vides mikroklimata un lietus var tajā ieplūst. Jāievēro, ka dobuma ieeja var būt

augstāk stumbrā.

Atvēruma ∅> 30cm

C23

Skursteņveidīgs stumbra pamatnes trupes atvērums

Koka stumbra dobums, kas ir pilnīgi atvērts augšpusē, bieži rodas stumbra bojājumu dēļ; dobuma pamatne sasniedz zemes līmenis, tāpēc iekšējais dobums ir tiešā saskarē ar

augsni

Atvēruma ∅> 30cm

C24

Skursteņveidīgs stumbra trupes atvērums

Koka stumbra dobums, kas ir pilnīgi atvērts augšpusē, bieži rodas stumbra bojājumu dēļ; dobuma pamatne nesasniedz zemes līmenis, tāpēc iekšējais

dobums ir tiešā saskarē ar augsni.

Atvēruma ∅> 30cm

C25

Caurs zars

Trupes caurums lielā zarā, kā rezultātā rodas cauruļveida patvērums, kas bieži ir novietots horizontāli.

Atvēruma ∅> 10cm

C26

Kukaiņu galerijas

Kukaiņu galerijas un skrejas koksnē

Ksilofāgu kukaiņu skreju tīkls norāda uz caurumu sistēmu koksnē. Kukaiņu galerija ir sarežģīta caurumu sistēma, ko koksne rada viena vai

vairākas kukaiņu sugas

Skrejas ∅> 1cm

C31

Kukaiņu galerijas un skrejas koksnē

Ksilofāgu kukaiņu skreju tīkls norāda uz caurumu sistēmu koksnē. Kukaiņu galerija ir sarežģīta caurumu sistēma, ko koksne rada viena vai

vairākas kukaiņu sugas

Platība > 300 cm2

(A5 lapas lielums)

C32

Iedobumi

Dendrotelma (ūdens pildīta iedobe)

Kausa formas ieliekums, kas tās formas dēļ saglabā ūdeni līdz tas izžūst,

iztvaikojot

∅> 15cm

C41

Dzeņu barošanās kalumi

iedobes, kas rodas dzeņu barošanas aktivitātēs.

Iedobe ir koniska: ieeja ir

lielāka nekā iekšpuse.

Dziļums>10cm,

∅> 10cm

C42

Forma

Grupa

Tips

Definīcija

Min. slieksnis

Kods



Stumbra mizas iedobumi

Dabiskais mizas ieliekums

uz koka stumbra. Nav substrāta.

Dziļums>10cm,

∅> 10cm

C43

Celmu/sakņu blīzuma iedobumi

Izveidojies dabīgais mizas ieliekums, kas veidojas pie koka stumbra pamatnes ar koku saknēm un augsni.

Nav substrāta (ja tā ir: skatiet Stumbra pamatnes

trupes dobumi).

∅> 10cm

C44

Koka ievainojumi un eksponēta koksne

Eksponēta tikai aplievas koksne

Mizas zudums

Mizas zudums, kas atklāj aplievas koksni (To izraisa, piemēram, mežizstrāde (pievešana, koku gāšana), dabiski krituši koki, pārnadži,

grauzēji u.c.)

Platība > 300 cm2

B11

Uguns rētas

Uguns rētas uz stumbra apakšdaļā. Tās parasti ir trīsstūrveida formas un atrodas pie koka pamatnes. Uguns rētas ir saistītas ar atogļojumu un dažreiz

sveķu plūsmu uz atklāta koksnes vai mizas.

Platība > 600 cm2

(A4 lapas lielums)

B12

Zemmizas slēptuves

Vieta starp atlobītu mizu un aplievu, kas veido patvērumu. (atvērts

apakšā).

Atvērums >1cm, dziļums >10cm, augstums>10cm

B13

Zemmizas kabatas

Vieta starp atlobītu mizu un aplievu, kas veido kabatu (atvērts augšpusē),

iespējams, satur substrātu.

Atvērums >1cm, platums >10cm, augstums>10cm

B14

Eksponēta aplievas koksne un kodolkoksne

Stumbra lūzums

Stumbrs ir nolauzts, bet koks joprojām ir dzīvs. Apakšējā daļa no mirušās

koksnes saskaras ar dzīvu koku ar sulas plūsmu.

∅> 10cm lūzuma vietā

B21

Zara lūzums

Eksponēta kodolkoksne zaru vai žākles lūzumu dēļ. Brūci ieskauj dzīva

koksne ar sulas plūsmu.

Eksponēta kodolkoksne

>300cm2

B22

Plīsums/ plaisa

Plaisa caur mizai un

koksnei (ja to izraisa zibens skatiet tālāk)

Garums>30cm,

platums> 1cm Dziļums>10cm

B23

Zibens rēta

Rēta, ko izraisījis zibens;

parasti spirālē ap koku koksne šķēpelēs

Garums>30cm,

platums> 1cm Dziļums>10cm

B24

Žākles plīsums

Plaisa stumbra žāklē. (Ja viena žākles puse ir nolūzusi, skatiet stumbra

bojājumus).

Garums >30cm

B25

Sašķēpelēts stumbrs

Vēja lūzuma gadījumā

stumbrs ir sadalījies ar

∅> 20cm lūzuma vietā

B26

Forma

Grupa

Tips

Definīcija

Min. slieksnis

Kods




vairākām garām šķēpelēm. šķēpelētās brūces nodrošina īpašus

ekoloģiskos apstākļus.



Atmirusi koksne vainagā

Atmirusi koksne vainagā

Atmiruši zari

Atmirušie zari, kas saglabājušies vainagā ir

relatīvi noēnoti

Zaru ∅> 10cm

D11

Atmirusi galotne

Visa koka augšdaļa ir mirusi; atmirusī koksne ir

eksponēta saulē

Atmirušās daļas

pamata ∅> 10cm

D12

Palikušais nolūzušais zars

Zars ir nolūzis. Atlikušais gals var būt sašķēpelēts. Traumas neietekmē stumbru (ja tā ir, skatiet

stumbra bojājumus)

Lūzuma vietas∅> 20cm un palikušās daļas

garums>0,5m

D13

Atmirusi vainaga daļa

Atmirušie zari, kas saglabājušies vainagā ir relatīvi noēnoti

Zaru ∅> 3cm &>10% no vainaga ir

atmiris

D14

Izaugumi

Zaru mudžekļi

Vējslota

Blīva zaru aglomerācija

sānzaros

∅> 50cm

E11

Ūdenszari

Blīva zaru aglomerācija uz

stumbra

>5 zaru puduri

E12

Izaugumi un vēži

Izaugumi (māzeri)

Šūnu augšanas izplatīšanās ar raupju mizu

>20cm

E21

Vēzis

Trupejoša brūce. Skarta aplieva. To izraisa, piemēram, Melampsorella caryophyllacerum, Nectria

l. s.

∅> 20cm vai klāta liela stumbra daļa

E22

Saproksīlo sēņu augļķermeņi un gļotveida veidojumi

Daudzgadīgi sēņu augļķermeņi

Daudzgadīgās piepes

Cieti daudzgadīgo poliporo sēņu augļķermeņi, kas atšķiras ikgadējiem slāņiem.

Galvenās daudzgadīgās ģints: Fomitopsis pp, Fomes,

Perreniporia pp., Oxyporus, Ganoderma pp, Phellinus, Daedalea, Haploporus, Heterobasidion, Hexagon,

Laricifomes, Daedleopsis

Lielākais ∅> 5cm

F11

Efimērie augļķermeņi

Viengadīgas piepes

Viengadīgu poliporo sēņu augļķermeņi, kas pastāv vairākas nedēļas. Ir tikai viens slānis un parasti ir elastīga un mīksta (bez koksnes daļām). Galvenās ģints:

Abortiporus, Amylocystis,

Bjerkandera, Bondarzewia, Cerrena,

Lielākais ∅> 5cm vai klasteris ar >10 augļķermeņiem

F21

Forma

Grupa

Tips

Definīcija

Min. slieksnis

Kods




Climacocystis, Fistulina, Gloeophyllum, Grifola, Hapalopilus, Inonotus, Ischnoderma, Laetiporu, Leptoporu, Meripilus, Oligopors, Oxyporus, Perenniporia pp, Phaeolus, Piptoporus, Podofomes, Polyporus, Pycnoporus, Spongipellis,

Stereum, Trametes, Trichaptum, Tyromyces



Cepurīšsēnes

Sēnēm ir liels, biezs un mīksts vai drīzāk gaļīgs augļķermenis (rinda Agaricales). Piem., : Armillaria, Pleurotus, Pholiota vai lielās Pluteus sugas. Augļķermenis parasti paliek vairākas

nedēļas.

Lielākais ∅> 5cm vai klasteris ar >10 sēņu augļķermeņiem

F22

Piromicētes

Cietas puslodes formas tumšās sēnes, kas atgādina kā ogles gabalu.

Piemēram: Daldinia vai Hypoxylon.

Stromas lielākais

∅> 5cm vai stromu grupa klāj >100cm2

F23

Gļotsēnes

Amēbveidīgs gļotsēne, kas veido kustīgu plazmodiju. plazmodijs ir želejveidīgs,

ja svaigs

Lielākais ∅> 5cm

F24

Epifītiskas un epiksiliskas struktūras

Epifīti un parazīti

Sūnaugi

Stumbra daļa, ko sedz

sūnas un aknu sūnas

>10% no

stumbra virsmas

A11

Lapu/ krūmu

ķērpji

Stumbra daļa, ko sedz lapu

un krūmu ķērpji

>10% no

stumbra virsmas

A12

Efejas un liānas

Lianas un citi vīteņaugi (Hedera helix, Clematis vitalba, Lonicera periclimenum, Vitis

vinifera)

>10% no stumbra virsmas

A13

Papardes

Papardes, kas aug tieši uz

koka daļas (t.i., epifīts)

>5

A14

Āmuļi

Hemiparazītu augi (Viscum spp., Arceuthobium oxycedri,

Loranthus europaeus)

Lielākais ∅> 20 cm

A15

Ligzdas

Mugurkaulnieku

ligzdas

Ligzdas, ko būvē putni

∅> 50 cm

A21

Mugurkaulnieku ligzdas

Ligzdas, ko būvē putni vai

vāveres

∅> 20 cm

A22

Mugurkaulnieku ligzdas

Ligzdas, ko būvē putni,

susuri, peles vai vāveres

∅> 10 cm

A23

Bezmugurkaulni eku ligzdas

Bezmugurkaulnieku kāpuru ligzdas, piem.,

koksnes skudras Lasius


A24

Forma

Grupa

Tips

Definīcija

Min. slieksnis

Kods




fuliginosus vai savvaļas

bites Apis mellifera



Mikroaugsne

Mizas mikroaugsne

Augsne, kas radusies epifitisko sūnu, ķērpji vai aļģū pedoģenēzē un nekrozēta veca, bieza

miza.

Esamība

A31

Vainaga mikroaugnse

Mikroaugsne, kas veidojusies pedoģenēzes procesā no kritušiem zariem, nobirām, kas nokritušas no koku vainagiem. Galvenokārt atrodas zaru žāklēs, dažreiz atvasāju

savienojumos.

Esamība

A32

Izdalījumi

Izdalījumi

Sulas notecējumi

Svaiga ievērojama sulas

plūsma

Kumulatīvais

garums>10cm

I11

Sveķu notecējumi

Svaiga ievērojama sveķu

plūsma

Kumulatīvais

garums>10cm

I12


Rezultāti


Šī pētījuma ietvaros veikta datu iegūšana, tādēļ rezultāti būs vērtējami tikai pēc nacionālā meža monitoringa apakšprogrammu rezultātu apkopojuma 2023.gada pavasarī.

Literatūras saraksts

Xxxxxxxxxxxxx, F.A. (2011). Genetic monitoring in natural perennial plant populations. Botany 89, 75–81.


Auniņš A. red., 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums Rīga, Latvijas Dabas fonds , Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 320 lpp.


Xxxxxxx, X., Xxxxxxxx, X., Xxxxx, B. 2015. Latvijas ķērpji un sūnas. Taksonu saraksts. DU AA ”Saule”, Salaspils: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, 213. lpp.


Xxxxxxx S., Xxxxxxxx X., Xxxxxxxxx P. 2008. Influence of tree species on understory vegetation diversity and mechanisms involved—A critical review for temperate and boreal forests.-Forest Ecology and Management, 254(1):1-15.


Beever E. A. 2006. Monitoring biological diversity: strategies, tools, limitations, and challenges.-Northwestern Naturalist, 87(1):66-79.


Xxxxxxxx S.H.M., Xxxxxxx M., Xxxxxx B., xxx Xxxxxx A., Xxxxxxxxxxx J.P.W., Xxxxxx R.E.A. 2010. Global biodiversity: indicators of recent declines.- Science, 328, 1164–1168.


Dumortier M., Xxxxxx X., Xxxxxxxxx X., Xxx Xxxx N., Xxxx N., Xxxxx M. 2002. Predicting vascular plant species richness of fragmented forests in agricultural landscapes in central Belgium.-Forest Ecology and Management, 158:1–3.


Xx, T., Xxxxx, U., Xxxxxx, X. 2002. Mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācijas metodika, Rīga, Valsts meža dienests


Xxxxxx J.A.D., Xxxx, K.T., Xxxxxxx W.C. 2010. Dynamic macroecology on ecological time- scales.-Global Ecology and Biogeography, 19, 1–15.


Xxx X., Xxxxxxx X., Xxxxxxxx X., Nielsen A. B. 2014. The role of forest stand structure as biodiversity indicator.-Forest Ecology and Management, 330:82-93.


Xxxxxxx, X.X., 2010. Monitoring Forest Biodiversity: Improving Conservation through Ecologically Responsible Management. Earthscan, London, UK, pp. 388


Xxxxxxxxx C., Xxxxxxxx X. 2009. Air humidity, soil moisture and soil chemistry as determinants of the herb layer composition in European beech forests.- Journal of Vegetation Science, 20(2): 288-298.


Xxxxxxxxxxx D. B., Xxxxxxx X., Xxxxxx X., Xxxxxxx M., Xxxxxxx C. R., Xxxxxxx X., Xxxxxxxxxx J., Xxxxxxxxxxxxx X., Xxxxxxx S. T., Xxxxxx C., Xxxxx X. X., Xxxxxxxxx R. T., Xxxxx X., Xxxxx S., Xxxx A. J., Xxxxxx X., Xxxxxxxxxxx X., Xxxxxxxxxx X., Xxxxxxx X., Xxxxxxxx

D., Xxxxxxxxx L., Xxxxxx X., Xxxxxx X., Xxxxxx M., Xxxxxx G., Xxxxxxxxx X., Xxxxxx A. 2012. Improving biodiversity monitoring.-Austral Ecology, 37(3): 285-294.


Xxxxxxx L. M., Xxxxxxxxx X., Xxxxxx C., Xxxxxxxxx X., Xxxxxxxx W. D., Xxxxxxx M. C., Xxxxxx- Xxxxxx F., Xxxxx E., Xxxxxxxxx X., Xxxxxxxx M. J., Xxxxxxxx X., Xxxxxx G. E., Xxxxxxx S.,

Xxxxxxxxxxxxxx X., Xxxxxx G. N., Xxxx X., Kim E. S., Xxx X., Xxxxxx C. S., XxXxxxx M. A., Xxxxxxxxx T. H., Xxx X. X., Xxxxxxxxx X., Xxxxxxxxxx N., Xxxxxxxxx M. E., Xxxxxxxx X., Xxxxx I. S., Xxxxxxx X., Xxxxxxxxxx P., Xx X., Xxxxxx T., Xxxx X., Xxxxxxx H. M. 2017. Monitoring biodiversity change through effective global coordination.- Current Opinion in Environmental Sustainability, 29:158-169.


Xxxxxx X. X., Xxxxx M. S., Xxxxx N. J. B., Xxx D. B., Xxxxxxx D., Xxxxxxxxx F., Xxxxxxxxxx X., Xxxxxx X., Xxxx C. D. L., Xxxxxxx O. L., Xxxxxxx V., Xxxxxxxxx D., Xxxxxx K. B., Xxxx G. M., Xxxxxx-Xxxxx b., Xxxxxxxx B. A., Xxxxxxx J. M. 2015. Biodiversity and Resilience of Ecosystem Functions.- Trends in Ecology & Evolution, 30(11):673-684.


Pärtel M., Xxxx A., Xxxxxxxx N., Xxxxx Ü., Xxxx E.L. 2004. Conservation of Northern European plant diversity: the correspondence with soil pH.- Biological Conservation, 120:525–531.


Xxxxxx J.G., Xxxxxx M.P. 2001. Patterns of plant species richness in relation to different environments.-Journal of Vegetation Science, 12:153–166.


Xxxxx X., Xxxxxxxx X., Wilson M., Xxxxxx L., Xxxxxxxx A., X'Xxxxxxxx S., X'Xxxxxxxx J., Xxxxx D., Xxxxxxxx X., Xxxxx X., Xxxxxxxxx X., XxXxx X., Xxxxxx P. 2008. Identifying practical indicators of biodiversity for stand-level management of plantation forests.-Biodiversity and Conservation, 17:991-1015.


Xxxxx X. 1998. Latvijas dabiskie meži. Pētījums par bioloģiskās daudzveidības struktūrām, atkarīgajām sugām un meža vēsturi. WWF - Pasaules Dabas fonds. Rīga, 186 lpp


Xxxxxxxxx, X.X. (1972) Evolution and Measurement of Species Diversity. Taxon, 21, 213-251.


Will-Wolf S., Esseen PA., Neitlich P. 2002. Monitoring Biodiversity And Ecosystem Function: Forests. In: Xxxxx P.L., Xxxxxxxxxxx X., Xxxxxxxx P.A. (eds) Monitoring with Xxxxxxx — Monitoring Lichens. NATO Science Series (Series IV: Earth and Environmental Sciences), vol

7. Springer, Dordrecht.


Pielikumi

1. pielikums

Koku (E3), krūmu (E2), lakstaugu (E1), sūnu un ķērpju sugu (E0) saraksts. Ar sastopamību norādīts parauglaukumu skaits, kuros konkrētais taksons uzskaitīts (n=100)


Sūnu un ķērpju stāvs E0

Sastopamība

Atrichum undulatum

10

Aulocomium palustre

32

Brachythecium rutabulum

54

Brachythecium scabilosa

1

Calliergon cordifolium

11

Calliergonella cuspidata

16

Calypogea sp.

1

Cirriphyllum piliferum

11

Cladonia arbuscula

1

Cladonia fimbriata

1

Cladonia mitis

1

Cladonia rangiferina

7

Cladonia sp.

6

Cladonia stellaris

3

Climacium dendroides

27

Dicranum bonjeanii

3

Dicranum majus

4

Dicranum montanum

1

Dicranum polysetum

48

Dicranum scoparium

39

Dicranum undulatum

8

Eurinchium hians

2

Eurinchium angustirete

35

Fisidents sp.

7

Herzogiella seligeri

1

Hylocomium splendens

69

Hypnum sp.

8

leotodon sp.

1

lepatosia reptans

1

Leucobryum glaucum

1

Marchantia polymorha

2

Palfiomnium elipticum

1

Plagiochila asplenioides

21

Plagiomnium affine

33

Plagiomnium cuspidatum

18

Plagiomnium elatum

3

Plagiomnium ellipticum

11

Plagiomnium majus

1

plagiomnium media

2

Plagiomnium undulatum

20

Sūnu un ķērpju stāvs E0

Sastopamība

Plagiothecium letum

4

Pleurozium schreberi

71

Pohlia sp.

1

Poliha nutans

2

Polytrichum commune

30

Polytrichum juniperum

14

Polytrichum strictum

9

Pseudoscleropodium purum

4

Ptilium crista - castensis

12

Rhodobryum roseum

14

Rhytidiadelphus squarrosum

2

Rhytidiadelphus triquetrus

35

Ryzomnium punctatum

12

Sphagnum angustifolium

28

Sphagnum capifolium

18

Sphagnum cuspidatum

2

Sphagnum flexuosum

1

Sphagnum fuscum

2

Sphagnum girgensohnii

15

Sphagnum magelanicum

16

Sphagnum palustre

12

Sphagnum rubellum

1

Sphagnum rusovi

2

Sphagnum sp.

3

Sphagnum sqarrosum

10

Spiecies3

1

Spiecies9

1

Tetraphis pellucida

2

Tetraphis sp.

6

Thuidium tamariscinum

21

Lakstaugu stāvs E1

Sastopamība

Acer platanoides

19

Actaea spicata

6

Aegopodium podagraria

32

Agrostis canina

1

Agrostis repens

1

Agrostis sp.

8

Agrostis stolonifera

1

Agrostis tenuis

15

Carex cinerea

3

1. pielikuma turpinājums


Lakstaugu stāvs E1

Sastopamība

Carex digitata

15

Carex distica

2

Carex echinata

6

Carex elongata

3

Carex flacca

1

Carex flava

3

Carex globularis

1

Carex hirta

3

Carex lepidocarpa

1

Carex leporina

2

Carex nigra

9

Carex pallescens

3

Carex panicea

2

Carex pseudocarpus

1

Carex remota

5

Carex riparia

1

Carex sp.

21

Carex sp.1

7

Carex sp.2

8

Carex sylvatica

13

Carex vesicaria

4

Centaurium erythraea

1

Cerastium arvense

1

Chaerophyllum aromaticum

1

Chamaedaphne calyculata

3

Chamaenerion angustifolium

5

Chenopodium sp.

1

Chrysosplenium alternifolium

17

Circaea alpina

9

Circaea lutetiana

1

Cirsium arvense

4

Cirsium oleraceum

27

Cirsium palustre

6

Cirsium sp.

5

Cirsium vulgare

1

Comarum palustre

6

Comarum palustre

1

Convallaria majalis

8

Coronaria flos-cuculi

5

Corydalis solida

1

Lakstaugu stāvs E1

Sastopamība

Corylus avellana

22

Crepis paludosa

19

Cystopteris fragilis

1

Dactylis glomerata

7

Dactyloriza fusci

1

Daphne mezereum

3

Deschampsia caespitosa

33

Deschampsia flexuosa

14

Dianthus arenarius

1

Drosera rotundifolia

2

Dryopteris carthusiana

51

Dryopteris crispa

2

Dryopteris expansa

9

Dryopteris filix-mas

14

Elocharis palustre

1

Elymus caninus

5

Elymus repens

5

Elytrigia repens

2

Empetrum nigrum

6

Epilobium hirsutum

22

Epipactis sp.

3

Equisetum arvense

1

Equisetum fluviatile

4

Equisetum pratense

22

Equisetum sylvaticum

19

Eriophorum vaginatum

16

Euonymus verrucosa

1

Eupatorium cannabinum

1

Festuca gigantea

4

Festuca ovina

8

Festuca rubra

1

Filipendula ulmaria

26

Fragaria vesca

30

Frangula alnus

34

Fraxinus excelsior

13

Galeobdolon luteum

10

Galeopsis bifida

2

Galeopsis sp.

6

Galeopsis speciosa

1

Polygonatum verticillatum

1

1. pielikuma turpinājums


Lakstaugu stāvs E1

Sastopamība

Polygonum hydropiper

1

Polygonum persicaria

2

Polygonum sp.

1

Populus tremula

19

Potentilla argentea

1

Potentilla erecta

10

Primula veris

2

Prunella vulgaris

10

Pteridium aquilinium

11

Pulmonaria obscura

5

Pyrola rotundifolia

1

Quercus robur

45

Rannunculus casubia

2

Ranunculus acris

5

Ranunculus cassubicus

4

Ranunculus flammula

1

Ranunculus lingua

1

Xxxxxxxxxx xxxxxx

0

Ranunculus sp.

2

Ranunnculus sp.

1

Rhamnus cathartica

3

Ribes alpinum

1

Ribes nigrum

9

Ribes rubrum

4

Ribes uva-crispa

1

Rubus caesus

2

Rubus chamaemorus

6

Rubus idaeus

44

Rubus nessensis

1

Rubus saxatilis

33

Rumex acetosella

1

Rumex obtusifolius

1

Rumex sp.

1

Salix sp.

16

Sambucus nigra

1

Sanicula europaea

2

Scirpus sylvaticus

4

Scorzonera humilis

3

Scrophularia nodosa

4

Scutellaria galericulata

14

Lakstaugu stāvs E1

Sastopamība

Senecio sp.

1

Silene vulgaris

3

Solanum dulcamara

13

Solidago canadensis

1

Solidago virgaurea

24

Sonchus arvensis

6

Sonchus sp.

2

Sorbus aucuparia

54

Spiecies1

1

Spiecies2

1

Spiecies4

1

Spiecies5

1

Spiecies6

1

Spiecies7

1

Spiecie8

1

Spiecies9

1

Stachys palustris

1

Stachys sylvatica

8

Stellaria holostea

9

Stellaria media

2

Stellaria nemorum

20

Stellaria sp.

1

Succisa pratensis

2

Taraxacum officinale

14

Thelypteris palustris

3

Tilia cordata

6

Trientalis europaea

33

Trifolium medium

1

Trifolium pratense

1

Trifolium sp.

1

Tussilago farfara

5

Typha latifolia

1

Ulmus glabra

7

Urtica dioica

18

Urtica urens

2

Vaccinium myrtillus

65

Vaccinium uliginosum

22

Vaccinium vitis-idaea

57

Xxxxxxxxx xxxxxxxxxxx

0

Veronica beccabunga

1

1.pielikuma turpinājums


Lakstaugu stāvs E1

Sastopamība

Xxxxxxxx chamaedrys

12

Veronica officinalis

5

Viburnum opulus

16

Vicia cracca

2

Vicia sepium

3

Vicia sp.

1

Vicia sylvatica

3

Xxxxx xxxxxxxxxxx

0

Viola sp.

44

Krūmu stāvs E2

Sastopamība

Acer platanoides

13

Alnus glutinosa

16

Alnus incana

11

Amelanchier spicata

6

Aronia melanocarpa

1

Betula pendula

31

Betula pubescens

25

Corylus avellana

32

Daphne mezereum

1

Euonymus verrucosa

1

Frangula alnus

41

Fraxinus excelsior

14

Juniperus communis

5

Lonicera xylosteum

7

Malus sylvestris

3

Padus avium

21

Picea abies

65

Pinus sylvestis

17

Populus tremula

12

Quercus robur

9

Rhamnus cathartica

1

Ribes alpinum

1

Ribes nigrum

4

Ribes rubrum

2

Ribes uva-crispa

1

Salix auritima

1

Salix caprea

1

Salix sp.

21

Sambucus recemosa

1

Sorbus aucuparia

43

Krūmu stāvs E2

Sastopamība

Tilia cordata

6

Ulmus glabra

7

Ulmus leavis

1

Viburnum opulus

3

Koku stāvs E3

Sastopamība

Acer platanoides

9

Alnus glutinosa

19

Alnus incana

7

Betula pendula

38

Betula pubescens

19

Fraxinus excelsior

3

Picea abies

54

Pinus sylvestis

49

Populus tremula

7

Quercus robur

3

Sorbus aucuparia

2

Tilia cordata

5

Ulmus glabra

2

Ulmus leavis

1

2. pielikums Sugu skaits vaskulāro augu (E1), sūnu un ķērpju stāvam (E0) un krūmu un koku stāvam un Šenona-Xxxxxx indeksa vērtības apsekojamos parauglaukumos (n=100)


Meža tips

Parauglaukuma nosaukums

Sugu skaits

E0

Sugu skaits

E1


Šenona indekss

Sugu skaits

E2

Sugu skaits

E3


Šenona indekss

Sl

00.XX

4

7

1.86

1

1

0.152


Mr

00.XX

11

13

2.186

5

2

0.914

00.XX

6

26

2.513

1

3

1.054

0.XX

7

8

1.491

3

2

0.903

00.XX

7

12

2.136

1

2

0.315

00.XX

10

15

2.409

3

2

1.103

00.XX

9

8

2.108

4

1

0.683

00.XX

3

10

1.786

5

2

0.861


Ln

00.XX

5

4

1.141

1

2

0.656

00.XX

7

20

2.02

8

3

1.665

00.XX

7

16

2.445

1

0

Na

00.XX

5

6

1.41

1

2

0.899

00.XX

10

16

2.826

0

0

Na


Dm

00.XX

8

21

2.45

5

2

1.042

00.XX

9

36

2.663

7

0

1.261

00.XX

7

23

2.537

9

2

1.222

00.XX

6

29

3.007

4

1

0.805

00.XX

7

33

2.669

0

3

1.01

00.XX

11

45

2.789

7

4

1.942

00.XX

4

11

1.509

1

2

0.695

00.XX

12

31

3.032

5

2

1.323

0.XX

20

33

3.134

7

2

1.497

00.XX

6

11

2.438

3

0

0.727


Vr

00.XX

7

69

3.467

3

1

1.047

00.XX

9

46

2.669

4

3

1.381

00.XX

4

22

2.766

7

4

1.596

00.XX

8

20

2.338

3

3

1.162

00.XX

7

52

3.123

5

2

1.502

00.XX

7

34

2.243

6

3

1.521


Gr

00.XX

4

18

2.153

5

4

1.495

00.XX

5

33

2.645

4

3

1.461

0.XX

9

42

3.115

4

1

0.819

00.XX

8

43

2.995

4

4

1.516


Mrs

00.XX

8

11

2.046

3

2

0.895

00.XX

9

9

2.024

2

1

0.794

00.XX

11

8

2.216

2

3

1.272


Dms

00.XX

12

7

2.028

2

2

1.173

00.XX

15

28

3.189

5

2

1.739

00.XX

14

24

2.626

2

4

1.486

00.XX

13

31

2.828

6

2

1.752

2. pielikuma turpinājums


Meža tips

Parauglaukuma nosaukums

Sugu skaits E0

Sugu skaits E1


Šenona indekss

Sugu skaits E2

Sugu skaits E3


Šenona indekss


Vrs

00.XX

13

26

2.881

5

2

1.321

00.XX

2

32

2.26

3

0

0.633

00.XX

4

35

3.066

8

2

1.247

00.XX

11

14

1.891

2

2

1.001

00.XX

7

35

2.634

7

2

1.469


Grs

00.XX

7

43

3.13

6

0

1.429

00.XX

8

53

3.77

2

2

1.429

0.XX

11

19

2.44

0

3

0.539

00.XX

11

14

2.194

7

5

1.74


Pv

00.XX

7

16

1.987

4

2

1.463

00.XX

10

12

2.36

1

1

0.105

00.XX

8

15

2.579

6

2

1.407

00.XX

9

13

2.253

2

2

0.913


Nd

00.XX

10

35

2.83

7

3

1.477

00.XX

8

19

2.832

7

4

1.605

00.XX

7

13

2.213

2

1

0.509


Db

0.XX

19

21

3.129

4

3

1.454

0.XX

6

52

3.311

4

3

1.573

00.XX

18

29

3.069

5

3

1.052

00.XX

12

30

3.142

9

3

1.721

00.XX

12

30

2.966

3

2

1.245

00.XX

9

26

2.741

9

3

1.834

00.XX

13

43

3.247

5

2

1.571

00.XX

19

22

2.88

5

4

1.792

00.XX

14

44

3.321

4

2

0.995

Lk

00.XX

7

51

3.038

7

2

1.764


Av

0.XX

6

13

2.265

5

2

1.315

00.XX

6

12

2.174

2

1

0.476


As

00.XX

9

32

2.897

2

3

1.388

0.XX

9

9

2.815

2

1

1.875

00.XX

6

36

2.778

5

3

1.784

00.XX

5

22

2.143

7

2

1.662


Ap

000.XX

19

21

1.836

4

3

0.561

00.XX

8

36

2.692

9

4

1.737

00.XX

5

46

2.791

8

3

1.792

00.XX

6

42

3.092

11

3

1.665

00.XX

7

49

3.369

4

0

1.336

00.XX

9

26

2.763

5

0

0.476

2. pielikuma turpinājums


Meža tips

Parauglaukuma nosaukums

Sugu skaits E0

Sugu skaits E1


Šenona indekss

Sugu skaits E2

Sugu skaits E3


Šenona indekss


Kv

00.XX

11

11

2.6

2

1

0.487

00.XX

10

14

2.738

2

1

0.476

00.XX

7

18

2.545

4

1

0.505

0.XX

7

15

2.435

1

1

0.152

00.XX

10

9

2.523

2

2

0.645


Km

00.XX

12

7

1.999

1

1

0.074

00.XX

6

8

1.812

2

2

1.0118

00.XX

11

17

2.889

5

0

0.907

00.XX

7

8

1.661

3

2

0.363

00.XX

13

22

2.492

4

3

0.724

00.XX

9

20

2.354

3

2

1.087


Ks

00.XX

9

27

2.929

4

1

0.878

00.XX

16

41

3.384

8

1

1.557

00.XX

13

7

2.313

3

3

1.407

00.XX

6

24

2.544

3

2

1.183


Kp

00.XX

8

35

3.153

9

5

2.106

00.XX

6

29

2.479

5

3

1.707

00.XX

11

31

2.57

4

4

1.367

00.XX

6

42

3.277

5

3

1.678

00.XX

14

53

3.488

7

2

1.446

00.XX

3

46

2.675

7

4

1.65

00.XX

8

37

3.075

3

2

1.368

3. pielikums Pētīto substrātu raksturojošie lielumi apsekotajās teritorijās.

Apzīmējumi: Bet – Betula pendula, Pin – Pinus sylvestris, Aln_gl – Alnus glutinosa, Pic – Picea abies, Ace – Acer platanoides, Til – Tilia cordata, Aln_in – Alnus incana, Pop – Populus tremula, Que – Quercus robur, Fra – Fraxinus excelsior, Ulm – Ulmus glabra



PL


Kritalu skaits


Apsekotās koku sugas epifītu uzskaitei



Bet

Pin

Aln_gl

Pic

Ace

Til

Aln_in

Pop

Que

Fra

Ulm

0.XX

1

1

1

2









0.XX



3


1








0.XX



4










0.XX

3

1


1


1

1






0.XX

1

1


1

2








0.XX



4










0.XX


1

1


1



1





0.XX


4











0.XX


2

1


1








00.XX

1

2



2








00.XX

2

2


1

1








00.XX


2



1




1




00.XX



4










00.XX


1



2



1





00.XX





4








00.XX

2


3


1








00.XX



3


1








00.XX













00.XX

2

1



1



1

1




00.XX













00.XX


3







1




00.XX


2

1


1








00.XX


1



1




2




00.XX

2


2


2








00.XX













00.XX



2


2








00.XX

1

1

2







1



00.XX

1

1

2


1








00.XX

3

1

2


1








00.XX

1

1


2



1






00.XX

1

1

1

1

1








00.XX


1






2


1



00.XX













00.XX



4










00.XX


2



1




1




00.XX


1



1





1

1


00.XX


1







1

1

1


3. pielikuma turpinājums



PL

Kritalu skaits


Apsekotās koku sugas epifītu uzskaitei



Bet

Pin

Aln_gl

Pic

Ace

Til

Aln_in

Pop

Que

Fra

Ulm

00.XX


1

1

1

1








00.XX


1

1

1

1








00.XX

1

1


2

1








00.XX



4










00.XX

3

1


2

1








00.XX



2


2








00.XX



4










00.XX


1

1




1



1



00.XX



3


1








00.XX



4










00.XX



3


1








00.XX



4










00.XX

1



2

1

1







00.XX

1

1

1


1





1



00.XX

2

1



2



1





00.XX


3



1








00.XX

1


4










00.XX

2

1

2


1








00.XX

5

1



1




2




00.XX













00.XX

1


2


2








00.XX


1











00.XX



4










00.XX

1

1


1







1

1

00.XX


1

1

1





1




00.XX

3

4











00.XX

1

3


1









00.XX

1




4








00.XX

1

1

2


1








00.XX



4










00.XX

1

1



2



1





00.XX



2


2








00.XX

1

2


1

1








00.XX



2


2








00.XX





4








00.XX

3

2

1


1








00.XX


2



2








00.XX

1

1


2

1








00.XX


1

3










00.XX

1

1


2




1





00.XX


1

1

1

1








3. pielikuma turpinājums



PL

Kritalu skaits


Apsekotās koku sugas epifītu uzskaitei



Bet

Pin

Aln_gl

Pic

Ace

Til

Aln_in

Pop

Que

Fra

Ulm

00.XX



1


3








00.XX

2

1

1

1

1








00.XX

3

1

1


1




1




00.XX

1


3


1








00.XX













00.XX



4










00.XX













00.XX



3


1








00.XX

2

2



1

1







00.XX


1




1

1


1




00.XX

1












00.XX


1


2

1








00.XX

1

1



3








00.XX


2

1










00.XX

4

1

2


1








00.XX


1

3










00.XX



2


2








00.XX

1


3


1








00.XX


2


2









00.XX

5


2


2








00.XX

1


4










000.XX

3

1



3








4. pielikums Sūnu un ķērpju sugu skaits apsekotajos parauglaukumos



Objekts


Meža tips


Epifītiskās sūnas


Epifītiskie

ķērpji


Epifītiskās indikatorsugas


Epiksīlās indikatorsugas


Epiksīlās sugas

0.XX

15

6

10

1


7

0.XX

17


5




0.XX

2


4




0.XX

11

6

7

2

1

12

0.XX

19

4

4



15

0.XX

22


7




0.XX

4

9

7

1



0.XX

6

4

7

2



0.XX

15

6

4




00.XX

9

3

7


1

17

00.XX

16

4

3



12

00.XX

4

4

5




00.XX

22


5




00.XX

10

6

7




00.XX

5

2

4




00.XX

23


9


1

7

00.XX

2


7




00.XX

21

3

5

1


8

00.XX

10

4

4




00.XX

14


2




00.XX

19

5

4

1



00.XX

3


6


1

11

00.XX

4

2

7




00.XX

3

7

7



8

00.XX

2


6



10

00.XX

9

2

6



9

00.XX

21

5

7

1


14

00.XX

15

5

3


1

10

00.XX

21

5

8

1



00.XX

1


6




00.XX

5

5

4




00.XX

4

5

5

2



00.XX

6

2

6




00.XX

11

1

7




00.XX

4

4

6




00.XX

15

6

5



7

00.XX

8


7




00.XX

25

5

8

2


9

00.XX

23


4




00.XX

22


7




00.XX

5

2

9




4. pielikuma turpinājums



Objekts

Meža tips

Epifītiskās sūnas

Epifītiskie

ķērpji

Epifītiskās indikatorsugas

Epiksīlās indikatorsugas

Epiksīlās sugas

00.XX

3

1

6




00.XX

12


8




00.XX

2


5




00.XX

8


6




00.XX

25

11

6

3

1

16

00.XX

4

5

8


1

13

00.XX

5

9

2

1

1

10

00.XX

15

1

7




00.XX

22


6


1

10

00.XX

8


8


1

14

00.XX

6

3

4

1

1

12

00.XX

2


7



2

00.XX

21

2

7




00.XX

2


8




00.XX

11

4

3



12

00.XX

25

2

3




00.XX

24

1

15



14

00.XX

15

5

10



9

00.XX

24

1

6

2


13

00.XX

4

3

10



10

00.XX

12


9




00.XX

5

1

4

1

1

11

00.XX

4

3

5




00.XX

25

2

3



7

00.XX

10

1

6

1



00.XX

23

1

3




00.XX

5

4

6


1

20

00.XX

25

4

2




00.XX

15

4

4



8

00.XX

22


9




00.XX

19

3

5

1


15

00.XX

14


10




00.XX

23


3




00.XX

15

5

8

1


15

00.XX

9

5

6


1

17

00.XX

2


6



11

00.XX

14


5




00.XX

17


6




00.XX

25

4

9

1

1

19

00.XX

6

5

13

2



00.XX

21





3

00.XX

15

5

8




4. pielikuma turpinājums



Objekts

Meža

tips

Epifītiskās

sūnas

Epifītiskie

ķērpji

Epifītiskās

indikatorsugas

Epiksīlās

indikatorsugas

Epiksīlās

sugas

00.XX

25


4


1

10

00.XX

9


6




00.XX

24

2

6


2

23

00.XX

12

1

8




00.XX

24


7




00.XX

23


5


1

12

00.XX

10

3

11

1



00.XX

19


5


1

11

00.XX

12


7


1

13

000.XX

21

2

5


1

15

Document Metadata

Filed: February 2nd, 2023