GROZĪJUMU PROTOKOLS

GROZĪJUMU PROTOKOLS

Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK

EIROPAS SAVIENĪBA

un

MONAKO FIRSTISTE,

turpmāk – “Līgumslēdzēja puse” vai abas kopā – “Līgumslēdzējas puses”,

LAI sadarbības ietvaros, kurā ņemtas vērā katras Līgumslēdzējas puses likumīgās intereses, īstenotu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) finanšu konta informācijas automātiskas apmaiņas standartu,

TĀ KĀ Līgumslēdzējām pusēm ir ilgstošas un ciešas attiecības sadarbībā nodokļu jautājumos, jo īpaši saistībā ar tādu pasākumu piemērošanu, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK (2003. gada

3. jūnijs) par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (1), un tās vēlas uzlabot nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī, turpinot attīstīt šīs attiecības,

TĀ KĀ Līgumslēdzējas puses vēlas noslēgt nolīgumu, lai uzlabotu nodokļu saistību izpildi starptautiskā līmenī, pamatojoties uz savstarpēju automātisku informācijas apmaiņu, uz kuru attiecas konfidencialitātes prasības un citi aizsardzības pasākumi, kas paredzēti šajā grozījumu protokolā, tostarp noteikumi, kas ierobežo tās informācijas izmantošanu, kura iegūta apmaiņas veidā,

TĀ KĀ Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka nolīgumam, kas izriet no šā grozījumu protokola, ir jāatbilst ESAO noteiktajam finanšu kontu informācijas automātiskas apmaiņas standartam (turpmāk “globālais standarts”),

TĀ KĀ 12. pants Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK (turpmāk “nolīgums”), kurā tā pašreizējā redakcijā (2), t. i., pirms grozījumiem, kas tiek ieviesti ar šo grozījumu protokolu, ir paredzēts, ka informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma attiecas tikai uz darbībām, kas veido nodokļu krāpšanas noziegumu, ir jāpielāgo ESAO standartam par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā, lai sasniegtu šā standarta mērķus tādā veidā, ka izklāstīts nolīguma, kas izriet no šā grozījumu protokola, 5. panta 1. punktā, un ievērojot konfidencialitātes noteikumus uz personas datu aizsardzības pasākumus, kas paredzēti nolīguma, kas izriet no šā grozījumu protokola, 6. pantā un III pielikumā.

TĀ KĀ attiecībā uz dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3) paredzēti īpaši datu aizsardzības noteikumi Eiropas Savienībā, kurus piemēro arī informācijas apmaiņai, uz kuru attiecas nolīgums, kas izriet no šā grozījumu protokola, un ko veikušas dalībvalstis,

TĀ KĀ 1993. gada 23. decembra Likums Nr. 1.165 par personas datu aizsardzību, kurā grozījumi izdarīti ar 2001. gada

2. jūlija Likumu Nr. 1.240 un 2008. gada 4. decembra Likumu Nr. 1.353, tostarp īstenošanas nosacījumi, kas ietverti 2009. gada 19. jūnija Firsta rīkojumā Nr. 2.230 (4), reglamentē personas datu aizsardzību Monako Firstistē.

(1) ES OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp.

(2) ES OV L 19, 21.1.2005., 55. lpp.

(3) ES OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(4) Journal de Monaco – Bulletin officiel de la Principauté – Nr. 7918, 26.6.2009.

TĀ KĀ Eiropas Komisija līdz šā grozījumu protokola parakstīšanas datumam, piemērojot Direktīvas 95/46/EK 25. panta

6. punktu, nav pieņēmusi lēmumu par to, ka Monako ir valsts, kas nodrošina personas datu atbilstīgu aizsardzību,

TĀ KĀ Līgumslēdzējas puses apņemas īstenot un ievērot konkrētos datu aizsardzības pasākumus, kas iekļauti nolīgumā, kas izriet no šā grozījumu protokola, tostarp tā III pielikuma, tādā veidā, lai nodrošinātu, ka neviena no Līgumslēdzējām pusēm nevarētu izmantot jebkādu pamatojumu, lai atteiktu informācijas apmaiņu ar otru Līgumslēdzēju pusi.

TĀ KĀ Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, informācijas nosūtītājas valsts Kompetentajām iestādēm un informācijas saņēmējas valsts Kompetentajām iestādēm kā personas datu apstrādātājām informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar nolīgumu, kas izriet no šā grozījumu protokola, nebūtu jāuzglabā ilgāk, nekā nepieciešams tās mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā atšķirības dažādu dalībvalstu un Monako tiesību aktos, maksimālais uzglabāšanas laikposms attiecībā uz katru Līgumslēdzēju pusi būtu jānosaka, atsaucoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem personas datu apstrādātāju jomā saistībā ar noilgumu,

TĀ KĀ to Finanšu iestāžu, kas sniedz ziņojumus, un Kontu, par kuriem jāsniedz ziņojumi, kategorijas, uz kurām attiecas nolīgums, kas izriet no šā grozījumu protokola, ir izstrādātas, lai ierobežotu nodokļu maksātāju iespējas izvairīties no tā, ka par viņiem sniedz ziņojumu, pārvietojot aktīvus uz Finanšu iestādēm vai ieguldot finanšu produktos, kas neietilpst nolīguma, kas izriet no šā grozījumu protokola, darbības jomā. Tomēr konkrētas Finanšu iestādes un konti, attiecībā uz kuriem pastāv zems risks, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, nebūtu jāiekļauj darbības jomā. Kopumā nebūtu jāiekļauj robežvērtības, jo tās var viegli nepārsniegt, sadalot kontus pa vairākām Finanšu iestādēm. Finanšu informācijai, par kuru ir jāsniedz ziņojumi un ar kuru ir jāapmainās, būtu jāattiecas ne tikai uz visiem attiecī­ gajiem ienākumiem (procenti, dividendes un tamlīdzīgi ienākumi), bet arī uz kontu bilancēm un ieņēmumiem no Finanšu aktīvu pārdošanas, lai risinātu situācijas, kad nodokļu maksātājs cenšas slēpt kapitālu, kas pats par sevi ir ienākums vai aktīvi, attiecībā uz kuriem notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tādēļ informācijas apstrāde saskaņā ar nolīgumu, kas izriet no šā grozījumu protokola, ir nepieciešama, lai sasniegtu mērķi – dot iespēju dalībvalstu un Monako Firstistes nodokļu iestādēm pareizi un nekļūdīgi identificēt attiecīgos nodokļu maksātājus, piemērot un izpildīt savus nodokļu jomas tiesību aktus pārrobežu situācijās, izvērtēt iespējamību, ka ir notikusi izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un novērst turpmākas nevajadzīgas pārbaudes -, kā arī ir samērīga ar šo mērķi,

IR VIENOJUŠĀS PaR TURPMĀKO.

1. pants

Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK (turpmāk “nolīgums”) groza šādi:

1) nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Nolīgums starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti par finanšu konta informācijas apmaiņu nolūkā uzlabot saistību ievērošanu nodokļu jomā starptautiskā mērogā atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESaO) finanšu konta informācijas automātiskas apmaiņas standartam”;

2) nolīguma 1. līdz 21. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. pants

Definīcijas

1. Šajā nolīgumā turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:

a) “Eiropas Savienība” ir Savienība, kas izveidota ar Līgumu par Eiropas Savienību un aptver teritorijas, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minētajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem;

b) “Dalībvalsts” ir Eiropas Savienības dalībvalsts;

c) “Monako” ir Monako Firstiste, iekšējie ūdeņi, teritoriālie ūdeņi, tostarp jūras gultne un jūras grunts, gaisa telpa virs tās, ekskluzīvā ekonomiskā zona un kontinentālais šelfs, uz kuriem atbilstoši starptautisko tiesību aktu noteikumiem un valsts tiesību aktiem Monako Firstistei ir suverēnās tiesības un kas ir tās jurisdikcijā;

d) “Monako Kompetentās iestādes” un “Dalībvalstu Kompetentās iestādes” ir attiecīgi IV pielikuma a) un b) līdz ac) punktā uzskaitītās iestādes; nolīguma IV pielikums ir tā sastāvdaļa. ar vienkāršu paziņojumu otrai Līgumslē­ dzējai pusei IV pielikumā ietverto Kompetento iestāžu sarakstu Monako var grozīt attiecībā uz minētā pielikuma

a) punktā minēto iestādi un Eiropas Savienība – attiecībā uz b) līdz ac) punktā minētajām iestādēm. Eiropas Komisija attiecīgi informē dalībvalstis un Monako par jebkuru šajā sakarībā saņemto paziņojumu;

e) “Dalībvalsts finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents dalībvalstī, izņemot minētās Finanšu iestādes jebkuras filiāles, kuras atrodas ārpus minētās dalībvalsts, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents dalībvalstī, ja šī filiāle atrodas minētajā dalībvalstī;

f) “Monako finanšu iestāde” ir i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents Monako, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus Monako, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents Monako, ja minētā filiāle atrodas Monako;

g) “Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus” ir jebkura Dalībvalsts finanšu iestāde vai Monako finanšu iestāde, atkarībā no attiecīgās jurisdikcijas piemērošanas teritoriālā konteksta, kura nav Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus;

h) “Konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Dalībvalsts konts, par kuru jāsniedz ziņojums, vai Monako konts, par kuru jāsniedz ziņojums, atkarībā no konteksta, ar noteikumu, ka tas ir identificēts kā tāds saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī vai Monako spēkā esošām pienācīgas pārbaudes procedūrām atbilstoši I un II pielikumam;

i) “Dalībvalsts konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Finanšu konts, kuru uztur Monako Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kuru tur viena vai vairākas Dalībvalsts personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Dalībvalsts personas, par kurām jāsniedz ziņojums;

j) “Monako konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Finanšu konts, kuru uztur Dalībvalsts Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kuru tur viena vai vairākas Monako personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Monako personas, par kurām jāsniedz ziņojums;

k) “Dalībvalsts persona” ir privātpersona vai Xxxxxxx, ko Xxxxxx Xxxxxxx iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir identifi­ cējusi kā rezidentu dalībvalstī saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām atbilstoši I un II pielikumam, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi dalībvalsts rezidents;

l) “Monako persona” ir xxxxxxxxxxxxx vai Xxxxxxx, ko Dalībvalsts Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir identifi­ cējusi kā rezidentu Monako saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām atbilstoši I un II pielikumam, vai tādas mirušas personas īpašums, kura ir bijusi Monako rezidents.

2. Jebkuram ar lielo sākumburtu rakstītam terminam, kas nav citādi definēts šajā nolīgumā, ir tāda nozīme, kāda tam attiecīgajā brīdī ir piešķirta i) attiecībā uz dalībvalstīm – saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES par adminis­ tratīvu sadarbību nodokļu jomā (1) vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemēro šo nolīgumu, un ii) attiecībā uz Monako – saskaņā ar Monako valsts tiesību aktiem, un šī nozīme atbilst I un II pielikumā noteiktajai nozīmei.

Jebkuram terminam, kas nav citādi definēts šajā nolīgumā vai I vai II pielikumā, ja vien konteksts nenosaka citādi vai Dalībvalsts Kompetentā iestāde un Monako Kompetentā iestāde nevienojas par kopīgu nozīmi, kā paredzēts 7. pantā (kā atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem), ir tāda nozīme, kāda tam attiecīgajā brīdī ir piešķirta saskaņā ar tās attiecīgās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas piemēro šo nolīgumu, i) attiecībā uz dalībvalstīm – saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā vai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, un ii) attiecībā uz Monako – saskaņā ar Monako valsts tiesību aktiem, un jebkura nozīme saskaņā ar attiecīgās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Monako) piemērojamajiem tiesību aktiem nodokļu jomā prevalē pār nozīmi, kas terminam piešķirta saskaņā ar citiem minētās jurisdikcijas tiesību aktiem.

(1) ES OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.

2. pants

Automātiska informācijas apmaiņa par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojumi

1. atbilstoši šā panta noteikumiem un ievērojot piemērojamos ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes

noteikumus atbilstoši I un II pielikumam, kas ir šā nolīguma sastāvdaļa, Monako Kompetentā iestāde ar katras dalībvalsts Kompetento iestādi un katras dalībvalsts Kompetentā iestāde ar Monako Kompetento iestādi ik gadu automātiski apmainīsies ar informāciju, kas iegūta, ievērojot minētos noteikumus, un norādīta 2. punktā.

2. Dalībvalstij attiecībā uz katru Monako kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, un Monako attiecībā uz katru Dalībvalsts kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ir jāapmainās ar šādu informāciju:

a) katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā Konta turētāja, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas atbilstoši I un II pielikumam ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums – Vienības nosaukums, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs un dzimšanas datums un vieta. Grozījumu protokola parakstīšanas datumā, proti, 2016. gada 12. jūlijā, Monako nav nodokļu maksātāja identifikācijas numura Monako Personām;

b) konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

c) Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

d) konta bilance vai vērtība (tostarp – apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai anuitātes līguma gadījumā – Naudas vērtība vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, informācija par konta slēgšanu;

e) Turētāja konta gadījumā:

i) procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa un citu ienākumu, kas gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, un kas katrā gadījumā iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

ii) kopējie bruto ieņēmumi no Finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kas iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, kurā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājs, brokeris, vārda pakalpojumu sniedzējs (nominee) vai citādi kā Konta turētāja pārstāvis;

f) jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

g) jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts 2. punkta e) vai f) apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kas samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

3. pants

Automātiskas informācijas apmaiņas laiks un veids

1. Informācijas apmaiņas, kas minēta 2. pantā, vajadzībām uz Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, veikto maksājumu summu un raksturojumu var noteikt saskaņā ar tās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Monako) nodokļu tiesību aktu principiem, kas apmainās ar informāciju.

2. Informācijas apmaiņas saskaņā ar 2. pantu vajadzībām informācijā, ar kuru apmainās, norādīs valūtu, kurā ir denominēta katra attiecīgā summa.

3. attiecībā uz 2. panta 2. punktu apmaiņa ar informāciju par 2017. gadu un visiem turpmākajiem gadiem tiks

veikta deviņu mēnešu laikā pēc tā kalendārā gada beigām, uz kuru attiecas informācija.

4. Kompetentās iestādes automātiski apmainīsies ar 2. pantā aprakstīto informāciju kopējā ziņošanas standarta sistēmā paplašināmās iezīmēšanas valodā (XML).

5. Kompetentās iestādes vienosies par vienu vai vairākām datu pārraides metodēm, tostarp šifrēšanas standartiem.

4. pants

Sadarbība attiecībā uz atbilstību un izpildi

Dalībvalsts Kompetentā iestāde paziņos Monako Kompetentajai iestādei un Monako Kompetentā iestāde paziņos Dalībvalsts Kompetentajai iestādei, ja pirmajai minētajai (paziņotājai) Kompetentajai iestādei ir pamats uzskatīt, ka kļūdas rezultātā paziņotā informācija saskaņā ar 2. pantu ir neprecīza vai nepilnīga vai Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nav ievērojusi piemērojamās ziņojumu sniegšanas prasības un pienācīgas pārbaudes procedūras atbilstoši I un II pielikumam. Kompetentā iestāde, kurai sniegts paziņojums, veiks visus piemērotos pasākumus, ko var veikt saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, lai novērstu paziņojumā aprakstītās kļūdas vai noteikumu neievērošanu.

5. pants

Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

1. Neatkarīgi no 2. panta noteikumiem un jebkāda cita nolīguma starp Monako un kādu no dalībvalstīm, kurš paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, Monako Kompetentās iestādes un dalībvalstu Kompetentās iestādes pēc pieprasījuma apmainās ar informāciju, kas ir prognozējami svarīga šā nolīguma izpildei vai tādu valsts tiesību aktu piemērošanai vai īstenošanai, kuri attiecas uz jebkāda veida nodokļiem, ko uzliek Monako un dalībvalstu vai to administratīvi teritoriālo veidojumu vai vietējo iestāžu vārdā, ciktāl nodokļu uzlikšana saskaņā ar šādiem valsts tiesību aktiem nav pretrunā piemērojamam noteikumam vienošanās aktā par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu starp Monako un attiecīgo dalībvalsti.

2. Šā panta 1. punkta un 6. panta noteikumi nekādā gadījumā nav interpretējami tā, lai noteiktu Monako vai kādai dalībvalstij pienākumu:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas ir atšķirīgi no attiecīgi Monako vai minētās dalībvalsts tiesību aktiem un administratīvās prakses;

b) sniegt informāciju, kas nav iegūstama attiecīgi saskaņā ar Monako vai minētās dalībvalsts tiesību aktiem vai parastas administratīvās prakses ietvaros;

c) sniegt informāciju, kas atklātu jebkādu tirdzniecības noslēpumu, komercnoslēpumu, rūpniecisku vai dienesta noslēpumu, vai informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā sabiedriskai kārtībai (ordre public).

3. Ja informāciju pieprasa dalībvalsts vai Monako, kas rīkojas kā pieprasījuma iesniedzēja jurisdikcija saskaņā ar šo pantu, Monako vai dalībvalsts, kas rīkojas kā pieprasījumu saņēmusī jurisdikcija, veic informācijas ieguves pasākumus, lai iegūtu pieprasīto informāciju pat tad, ja minētajai pieprasījumu saņēmušajai jurisdikcijai šāda informācija, iespējams, nav nepieciešama pašas nodokļu vajadzībām. Uz iepriekšējā teikumā ietverto pienākumu attiecas 2. punktā minētais ierobežojumi, taču šādi ierobežojumi nekādā gadījumā nav interpretējami tā, lai ļautu pieprasījumu saņēmušajai jurisdikcijai atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka šī informācija nav nepieciešama tās iekšējām interesēm.

4. Šā panta 2. punkta noteikumi nekādā gadījumā nav interpretējami kā tādi, kas Monako vai dalībvalstij ļautu atteikties sniegt informāciju tikai tāpēc, ka šī informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, vārda pakalpojumu sniedzēja (nominee) vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā, vai tāpēc, ka šī informācija ir saistīta ar kādas personas īpašumtiesību interesēm.

5. Kompetentās iestādes vienosies par vienu vai vairākām datu pārraides metodēm, tostarp šifrēšanas standartiem, kā arī vajadzības gadījumā par izmantojamajām standarta veidlapām.

6. pants

Konfidencialitāte un personas datu aizsardzība

1. Papildus konfidencialitātes noteikumiem un citiem aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti šajā nolīgumā, tostarp tā III pielikumā, visu informācijas vākšanu un apmaiņu saskaņā ar šo nolīgumu veic i) dalībvalstis – ievērojot dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, un ii) Monako – ievērojot 1993. gada 23. decembra Likums Nr. 1.165 par personas datu aizsardzību, kurā grozījumi izdarīti ar 2001. gada 2. jūlija Likumu Nr. 1.240 un 2008. gada 4. decembra Likumu Nr. 1.353, kas stājās spēkā 2009. gada 1. aprīlī, tostarp īstenošanas nosacījumi, kas ietverti 2009. gada 19. jūnija Firsta rīkojumā Nr. 2.230.

Lai pareizi piemērotu 5. pantu, dalībvalstis ierobežo Direktīvas 95/46/EK 10. pantā, 11. panta 1. punktā, 12. un

21. pantā paredzētos pienākumus un tiesības, ciktāl tas vajadzīgs, lai aizsargātu minētās direktīvas 13. panta

1. punkta e) apakšpunktā noteiktās intereses. Monako atbilstoši saviem tiesību aktiem veic līdzvērtīgus pasākumus.

atkāpjoties no iepriekšējās daļas, katra dalībvalsts un Monako nodrošina, ka katra tās kompetencē esošā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, informē katru attiecīgo atsevišķo privātpersonu (Monako Persona vai dalībvalsts Persona), par ko jāsniedz ziņojums, ka informācija, kura attiecas uz viņu un kura ir minēta 2. pantā, tiks savākta un nosūtīta saskaņā ar šo nolīgumu, un nodrošina, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, minētajai privātpersonai sniedz jebkādu informāciju, uz kādu tai ir tiesības saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem datu aizsardzības jomā; tiek sniegta vismaz šāda informācija:

a) personas datu apstrādes nolūks;

b) datu apstrādes juridiskais pamats;

c) personas datu saņēmēji;

d) datu apstrādātāja identitāte;

e) datu uzglabāšanas termiņš;

f) šīs personas tiesības lūgt par datu apstrādi atbildīgajai personai piekļūt, labot un dzēst personas datus, kas uz šo personu attiecas;

g) tiesības izmantot administratīvās un/vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

h) procedūra, lai izmantotu administratīvās un/vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus;

i) tiesības vērties kompetentajā(-ās) datu aizsardzības uzraudzības iestādē(-ēs) un to kontaktinformācija.

Šo informāciju sniedz laikposmā, kas ir pietiekami ilgs, lai Persona varētu izmantot tiesības uz datu aizsardzību, un – jebkurā gadījumā – pirms attiecīgā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, 2. pantā minēto informāciju sniedz savas rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts vai Monako) kompetentajai iestādei.

Dalībvalstis un Monako nodrošina, ka katrai atsevišķai Privātpersonai (Xxxxxx Xxxxxxx vai dalībvalsts Personai), par ko jāsniedz ziņojums, paziņo par to, ka attiecībā uz viņa datiem ir noticis drošības prasību pārkāpums, ja minētais pārkāpums varētu nelabvēlīgi ietekmēt viņa personas datu vai privātās dzīves aizsardzību.

2. Informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo nolīgumu, uzglabā ne ilgāk kā nepieciešams šā nolīguma mērķu sasniegšanai un – jebkurā gadījumā – saskaņā ar katra personas datu apstrādātāja valsts noteikumiem saistībā ar noilgumu.

Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, un katras Dalībvalsts un Monako Kompetentās iestādes uzskata par atbildīgām par personas datu apstrādi attiecībā uz personas datiem, ko tās apstrādā saskaņā ar šo nolīgumu. Par datu apstrādi atbildīgajiem ir jārūpējas par personas datu aizsardzības pasākumu ievērošanu atbilstoši šajā nolīgumā ietvertajam šo pasākumu raksturojumam, ievērojot konkrēto personu tiesības.

3. ar jebkādu informāciju, ko jurisdikcija (dalībvalsts vai Monako) ieguvusi saskaņā ar šo nolīgumu, rīkojas kā ar

konfidenciālu informāciju, un to aizsargā tādā pašā veidā kā informāciju, kas iegūta saskaņā ar attiecīgās jurisdikcijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, un, ciktāl nepieciešams personas datu aizsardzībai, saskaņā ar piemēro­ jamiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un aizsardzības pasākumiem, kurus var norādīt jurisdikcija, kas sniedz informāciju, kā prasīts tās valsts tiesību aktos.

4. Jebkurā gadījumā šādu informāciju izpauž tikai personām vai iestādēm (tostarp tiesām un administratīvām vai uzraudzības iestādēm), kuras ir saistītas ar attiecīgās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Monako) nodokļu novērtēšanu, iekasēšanu vai piedziņu, tiesībaizsardzību vai saukšanu pie atbildības, vai lēmumu pieņemšanu par sūdzībām attiecībā uz attiecīgās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Monako) nodokļiem, vai ar iepriekšminētā uzraudzību. Tikai iepriekš minētās personas vai iestādes var izmantot informāciju un tikai iepriekšējā teikumā izklāstītajos nolūkos. Neatkarīgi no 3. punkta noteikumiem tās var izpaust informāciju atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos saistībā ar šādiem nodokļiem ar nosacījumu, jo īpaši attiecībā uz nodokļu iekasēšanu, ka Kompetenta iestāde (vai nu attiecīgi Monako, vai dalībvalsts) ir izsniegusi iepriekšēju atļauju, sniedzot informāciju.

5. Neatkarīgi no iepriekšējos punktos minētajiem noteikumiem informāciju, ko saņēmusi jurisdikcija (dalībvalsts vai Monako), var izmantot citiem nolūkiem, ja šādu informāciju šiem citiem nolūkiem var izmantot saskaņā ar informāciju sniegušās jurisdikcijas (attiecīgi Monako vai dalībvalsts) tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem par personas datu aizsardzību un ja minētās jurisdikcijas Kompetentā iestāde šādu izmantošanu atļauj iepriekš. Informāciju, ko jurisdikcija (dalībvalsts vai Monako) sniegusi citai jurisdikcijai (attiecīgi Monako vai dalībvalstij), pēdējā minētā jurisdikcija var nosūtīt trešai jurisdikcijai (citai dalībvalstij), ja ir ievēroti šajā pantā paredzētie aizsardzības pasākumi iepriekš ir saņemta pirmās minētās jurisdikcijas, kura ir šīs informācijas izcelsmes vieta, tās Kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, kura ir saņēmusi izvērtēšanai vajadzīgo informāciju par attiecīgo aizsardzības pasākumu piemērošanu. Informāciju, ko viena dalībvalsts ir sniegusi citai dalībvalstij saskaņā ar tās piemērojamiem valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Padomes Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, var nosūtīt Monako, ja iepriekš ir saņemta tās dalībvalsts Kompetentās iestādes atļauja, kura ir šīs informācijas izcelsmes vieta.

6. Katra dalībvalsts vai Monako Kompetentā iestāde nekavējoties paziņo citai Kompetentajai iestādei, t. i., attiecīgi Monako vai konkrētās dalībvalsts Kompetentajai iestādei, par jebkādiem konfidencialitātes prasību pārkāpumiem, aizsardzības pasākumu kļūdām vai jebkuru citu noteikumu neievērošanu datu aizsardzības jomā un attiecīgi piemērotajām sankcijām un korektīviem pasākumiem.

7. pants

Apspriedes un šā nolīguma darbības apturēšana

1. Ja rodas grūtības šā nolīguma īstenošanā vai interpretēšanā, jebkura Monako Kompetentā iestāde vai Dalībvalsts Kompetentā iestāde var pieprasīt apspriedes starp Monako Kompetento iestādi un vienu vai vairākām Dalībvalstu Kompetentajām iestādēm, lai izstrādātu atbilstošus pasākumus nolūkā nodrošināt šā nolīguma izpildi. Minētās Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo Eiropas Komisijai un pārējo dalībvalstu Kompetentajām iestādēm par to apspriežu rezultātiem. attiecībā uz interpretācijas jautājumiem Eiropas Komisija var piedalīties apspriedēs pēc jebkuras Kompetentās iestādes lūguma.

2. Ja apspriede attiecas uz būtisku šā nolīguma noteikumu neievērošanu un 1. punktā aprakstītā procedūra nesniedz piemērotu risinājumu, dalībvalsts vai Monako Kompetentā iestāde var apturēt informācijas apmaiņu saskaņā ar šo nolīgumu ar, attiecīgi, Monako vai konkrētu dalībvalsti, par to rakstveidā paziņojot otrai attiecīgajai Kompetentajai iestādei. Šāda apturēšana stāsies spēkā nekavējoties. Šā punkta nolūkos būtiska noteikumu neievērošana cita starpā ietver: i) to noteikumu par konfidencialitāti un datu aizsardzības pasākumiem neievērošanu, kas noteikti šajā nolīgumā, tostarp tā III pielikumā, Direktīvā 95/46/EK, un 1993. gada 23. decembra Likumā Nr. 1.165 par personas datu aizsardzību, kurā grozījumi izdarīti ar 2001. gada 2. jūlija Likumu Nr. 1.240 un 2008. gada 4. decembra Likumu Nr. 1.353, kas stājās spēkā 2009. gada 1. aprīlī, tostarp īstenošanas nosacījumi, kas ietverti 2009. gada 19. jūnija Firsta rīkojumā Nr. 2.230, kā piemērojams attiecīgajā gadījumā, ii) Dalībvalsts Kompetentās iestādes vai Monako Kompetentās iestādes nespēju sniegt informāciju laikus vai sniegt atbilstīgu informāciju, kā prasīts saskaņā ar šo nolīgumu, un iii) Vienības statusa definēšanu, nosakot to par Finanšu iestādi, kas nesniedz ziņojumus, un konta statusa definēšanu, nosakot to par Izslēgto kontu tādā veidā, kas kaitē šā nolīguma mērķiem.

8. pants

Grozījumi

1. Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas ikreiz, kad ESaO līmenī tiek pieņemtas svarīgas izmaiņas jebkurā ESaO noteiktā finanšu konta informācijas automātiskas apmaiņas standarta (turpmāk “globālais standarts”) elementā, vai – ja Līgumslēdzējas puses uzskata to par nepieciešamu –, lai uzlabotu šā nolīguma tehnisko darbību vai novērtētu un atspoguļotu citas norises starptautiskā līmenī. apspriedes notiek viena mēneša laikā pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai steidzamos gadījumos – tiklīdz iespējams.

2. Pamatojoties uz šādu saziņu, Līgumslēdzējas puses var savstarpēji apspriesties, lai pārbaudītu, vai ir nepieciešamas šā nolīguma izmaiņas.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minēto apspriežu nolūkā katra Līgumslēdzēja puse informē otru Līgumslēdzēju pusi par iespējamajiem notikumiem, kas varētu ietekmēt šā nolīguma pareizu darbību. Šie notikumi arī ietver jebkuru attiecīgu nolīgumu starp kādu Līgumslēdzēju pusi un trešo valsti.

4. Pēc apspriedēm šajā nolīgumā var izdarīt grozījumus protokola vai jauna nolīguma veidā starp Līgumslēdzējām pusēm.

5. Ja kāda Līgumslēdzēja puse ir īstenojusi ESaO pieņemtās izmaiņas globālajā standartā un vēlas veikt attiecīgas izmaiņas šā nolīguma I un/vai II pielikumā, tā par to paziņo otrai Līgumslēdzējai pusei. apspriežu procedūra starp Līgumslēdzējām pusēm notiek viena mēneša laikā pēc paziņojuma. Neatkarīgi no 4. punkta gadījumā, ja Līgumslē­ dzējas puses minētās apspriežu procedūras ietvaros panāk vienprātību par izmaiņām, kas būtu jāveic šā nolīguma I un/vai II pielikumā, Līgumslēdzēja puse, kura pieprasīja izmaiņu veikšanu, laikā, kas ir nepieciešams, lai ieviestu minētās izmaiņas nolīguma oficiālu grozījumu veidā, var provizoriski piemērot šā nolīguma I un/vai II pielikuma pārskatīto redakciju, kas apstiprināta apspriežu procedūrā, sākot no pirmā janvāra nākamajā gadā pēc minētās procedūras pabeigšanas.

Tiek uzskatīts, ka Līgumslēdzēja puse ir īstenojusi ESaO pieņemtās izmaiņas globālajā standartā, ja

a) attiecībā uz dalībvalstīm – izmaiņas ir iekļautas Padomes Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā;

b) attiecībā uz Monako – izmaiņas ir iekļautas nolīgumā ar trešo valsti vai valsts tiesību aktos.

9. pants

Izbeigšana

Jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var izbeigt šo nolīgumu, nosūtot rakstveida paziņojumu par izbeigšanu otrai Līgumslēdzējai pusei. Šāda izbeigšana stāsies spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad beidzies 12 mēnešu laikposms pēc paziņojuma par izbeigšanu datuma. Izbeigšanas gadījumā visa informācija, kas jau saņemta saskaņā ar šo nolīgumu, ir konfidenciāla un uz to attiecas i) dalībvalstīm – dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, un ii) Monako – noteikumi 1993. gada 23. decembra Likumā Nr. 1.165 par personas datu aizsardzību, kurā grozījumi izdarīti ar 2001. gada 2. jūlija Likumu Nr. 1.240 un 2008. gada 4. decembra Likumu Nr. 1.353, kas stājās spēkā 2009. gada 1. aprīlī, tostarp īstenošanas nosacījumi, kas ietverti 2009. gada

19. jūnija Firsta rīkojumā Nr. 2.230, un abos gadījumos – konkrētie datu aizsardzības pasākumi, kas iekļauti šajā nolīgumā, tostarp III pielikumā.

10. pants

Teritoriālā darbības joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, to dalībvalstu teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētajos līgumos paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Monako, kā tā definēta 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā.”;

3) pielikumus aizstāj ar šādu tekstu:

“I PIELIKUMS

KOPĒJAIS FINANŠU KONTA INFORMĀCIJAS ZIŅOŠANAS UN PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES STANDARTS (“KOPĒJAIS ZIŅOŠANAS STANDARTS”)

I IEDaĻa

ZIŅOJUMU SNIEGŠaNaS VISPĀRĒJĀS PRaSĪBaS

a. Ievērojot C līdz E punktu, katrai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāsniedz tās jurisdikcijas (dalībvalsts vai Monako) Kompetentajai iestādei šāda informācija attiecībā uz šādas Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums:

1. katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums un kura ir attiecīgā konta Konta turētāja, vārds, adrese, jurisdikcija (-as) (dalībvalsts vai Monako), kurā(-ās) tā ir rezidents, NMIN(-i) un (privātpersonas gadījumā) dzimšanas datums un vieta un – jebkuras tādas Vienības gadījumā, kas ir Konta turētāja un kas pēc pienācīgas pārbaudes procedūru piemērošanas saskaņā ar V, VI un VII iedaļu ir identificēta kā tāda, kurai ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Persona(-as), par kuru(-ām) jāsniedz ziņojums, – Vienības nosaukums, adrese, jurisdikcija(-as), kurā(-ās) tā ir rezidents, un NMIN(-i), un katras Personas, par kuru jāsniedz ziņojums, vārds, adrese, jurisdikcija(-as) (dalībvalsts vai Monako), kurā(-ās) tā ir rezidents, NMIN(-i) un dzimšanas datums un vieta;

2. konta numurs (vai funkcionālais ekvivalents, ja konta numura nav);

3. Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, nosaukums un identifikācijas numurs (ja tāds ir);

4. konta bilance vai vērtība (tostarp – apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai anuitātes līguma gadījumā – Naudas vērtība vai atpirkuma summa) attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda beigās vai, ja konts attiecīgajā gadā vai ziņošanas periodā tika slēgts, konta slēgšanas brīdī;

5. Turētāja konta gadījumā:

a) procentu kopējā bruto summa, dividenžu kopējā bruto summa un citu ienākumu, kas gūti saistībā ar kontā turētajiem aktīviem, kopējā bruto summa, un kas katrā gadījumā iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu (vai saistībā ar kontu) kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

b) kopējie bruto ieņēmumi no Finanšu aktīvu pārdošanas vai dzēšanas, kas iemaksāti kontā vai kreditēti uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, kurā Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, rīkojās kā turētājs, brokeris, vārda pakalpojumu sniedzējs (nominee) vai citādi kā Konta turētāja pārstāvis;

6. jebkāda Noguldījumu konta gadījumā kopējā procentu summa, kas iemaksāta kontā vai kreditēta uz kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā; un

7. jebkura tāda konta gadījumā, kas nav aprakstīts a punkta 5. vai 6. apakšpunktā, – kopējā bruto summa, kura samaksāta vai kreditēta Konta turētājam saistībā ar kontu kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā, attiecībā uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir maksāšanas pienākumam pakļauta persona vai parādnieks, tostarp kopējā summa par jebkādiem ar dzēšanu saistītiem maksājumiem, kuri veikti Konta turētājam kalendārajā gadā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

B. Paziņotajā informācijā norāda valūtu, kurā ir denominēta katra summa.

C. Neatkarīgi no a punkta 1. apakšpunkta attiecībā uz katru Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, ja šāds konts ir Iepriekšpastāvējis konts, nav jāziņo NMIN(-i) vai dzimšanas datums, ja šāds(-i) NMIN(-i) vai dzimšanas datums nav Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā un šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem vai jebkuru Eiropas Savienības juridisko instrumentu (attiecīgā gadījumā) nav citādi noteikts pienākums tos vākt. Taču Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums veltīt visas nepieciešamās pūles, lai iegūtu nodokļu maksātāja identifikācijas numuru(-us) vai dzimšanas datumu attiecībā uz Iepriekšpastāvē­ jušiem kontiem līdz otra kalendārā gada, kas seko gadam, kurā Iepriekšpastāvējuši konti tika identificēti kā Konti, par kuriem jāsniedz ziņojums, beigām.

D. Neatkarīgi no a punkta 1. apakšpunkta nodokļu maksātāja identifikācijas numurs nav jāziņo, ja nodokļu maksātāja identifikācijas numuru nav izdevusi attiecīgā dalībvalsts, Monako vai cita rezidences vietas jurisdikcija.

E. Neatkarīgi no a punkta 1. apakšpunkta dzimšanas vieta nav jāziņo, izņemot gadījumus, kad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir citādi pieprasīts iegūt un ziņot šo informāciju saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un tas ir pieejams elektroniski uzmeklējamos datos, ko uztur Finanšu iestāde, kura sniedz ziņojumus.

II IEDaĻa

PIENĀCĪGaS PĀRBaUDES VISPĀRĪGĀS PRaSĪBaS

a. Konts tiek uztverts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, sākot no datuma, no kura konts kā tāds identificēts saskaņā ar pienācīgas pārbaudes procedūrām II līdz VII iedaļā un, ja vien nav noteikts citādi, informācija par Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, jāziņo reizi kalendārajā gadā nākamajā gadā pēc tā gada, uz kuru šī informācija attiecas.

B. Konta bilance vai vērtība tiek noteikta kalendārā gada pēdējā dienā vai citā attiecīgā ziņošanas periodā.

C. Ja robežvērtība konta bilancei vai vērtībai jānosaka kalendārā gada pēdējā dienā, attiecīgā bilance vai vērtība jānosaka tā ziņošanas gada pēdējā dienā, kas beidzas ar šo kalendāro gadu vai šajā kalendārajā gadā.

D. Katra dalībvalsts vai Monako var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, izmantot pakalpojumu sniedzējus, lai izpildītu ziņojumu sniegšanas vai pienācīgas pārbaudes pienākumus, kuri noteikti šādai Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, kā tas paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos, taču šādi pienākumi paliek Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbildība.

E. Katra dalībvalsts vai Monako var atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, piemērot Jaunu kontu pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem un Lielas vērtības kontu pienācīgas pārbaudes prasības Zemākas vērtības kontiem. Ja dalībvalsts vai Monako atļauj izmantot Jauna konta pienācīgas pārbaudes prasības Iepriekšpastāvējušiem kontiem, turpina piemērot noteikumus, kas citādi būtu jāpiemēro Iepriekšpastāvējušiem kontiem.

III IEDaĻa

PIENĀCĪGa PĀRBaUDE IEPRIEKŠPaSTĀVĒJUŠIEM PRIVĀTPERSONU KONTIEM

a. Lai starp Iepriekšpastāvējušiem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

B. Zemākas vērtības konts. Zemākas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

1. Rezidences vietas adrese. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā ir individuālā Konta turētāja pašreizējās rezidences vietas adrese, kura balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nodokļu vajadzībām var uztvert individuālo Konta turētāju kā dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas, kurā atrodas adrese, rezidentu, lai noteiktu, vai šāds individuāls Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

2. Elektroniska datu meklēšana. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, individuāla Konta turētāja gadījumā nepaļaujas uz pašreizējo rezidences vietas adresi, kas balstīta uz Dokumentāriem pierādījumiem, kā izklāstīts B punkta 1. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējamie dati, ko tā uztur, jāpārskata attiecībā uz šādām pazīmēm un jāpiemēro B punkta 3. līdz 6. apakšpunkts:

a) Konta turētāja kā Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidenta identifikācija;

b) pašreizējā pasta vai rezidences vietas adrese (tostarp pasta abonenta kastīte) Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums;

c) viens vai vairāki tālruņa numuri Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, un neviens tālruņa numurs Monako vai Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī, atkarībā no konteksta;

d) regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus uz Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, uzturētu kontu;

e) pašreiz spēkā esošās pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums; vai

f) norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adresi, ar kuru saņēmējs ir saistīts” Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, ja Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav nekādas citas adreses Konta turētāja lietā.

3. Ja elektroniskās meklēšanas laikā netiek atrasta neviena no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunktā, tad nav nepieciešamas nekādas turpmākas darbības līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, vai arī konts kļūst par Lielas vērtības kontu.

4. Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atklāta kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz

e) punktā, vai ja rodas apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nodokļu vajadzībām jāuztver kā katras tādas Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents, attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

5. Ja elektroniskās meklēšanas laikā tiek atrasts norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, vispiemērotākajā secībā jāpielieto papīra formāta datu meklēšana, kas aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, vai jācenšas iegūt no Konta turētāja pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja papīra formāta datu meklēšanas rezultātā nav konstatēta neviena pazīme un mēģinājums iegūt pašapliecinājumu vai Dokumentārus pierādījumus nav veiksmīgs, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tās dalībvalsts vai Monako Kompetentajai iestādei, atkarībā no konteksta, konts jāziņo kā nedokumentēts konts.

6. Neatkarīgi no tā, vai tiek atrasta pazīme saskaņā ar B punkta 2. apakšpunktu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, Konta turētājs nav jāuztver kā Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents, ja:

a) informācija par Konta turētāju satur pašreizējo pasta vai rezidences vietas adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, vienu vai vairākus tālruņa numurus minētajā Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, (un nevienu tālruņa numuru Monako vai Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, dalībvalstī, atkarībā no konteksta) vai regulārus rīkojumus (attiecībā uz Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konts) pārvest līdzekļus uz Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, uzturētu kontu un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai ir iepriekš pārskatījusi un glabā lietvedībā:

i) pašapliecinājumu no Konta turētāja par viņa rezidences jurisdikciju(-ām) (dalībvalsti, Monako vai citām jurisdikcijām), kas neietver šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums; un

ii) Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz.

b) informācija par Konta turētāju satur pašreiz spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai ar adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, un Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, iegūst vai iepriekš ir pārbaudījusi un glabā:

i) pašapliecinājumu no Konta turētāja par viņa rezidences jurisdikciju(-ām) (dalībvalsti, Monako vai citām jurisdikcijām), kas neietver šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums; vai

ii) Dokumentārus pierādījumus, ka Konta turētājam ir tāds statuss, ka ziņojumi nav jāsniedz.

C. Pastiprinātas pārbaudes procedūras Lielas vērtības kontiem. Lielas vērtības kontiem piemēro šādas procedūras.

1. Elektroniska datu meklēšana. attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda elektroniski uzmeklējami Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, glabātie dati par jebkuru no B punkta 2. apakšpunktā aprakstītajām pazīmēm.

2. Papīra formāta datu meklēšana. Ja Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski pārmeklējamas datubāzes satur laukus ar informāciju, kura aprakstīta C punkta 3. apakšpunktā, un satur visu šo informāciju, tad turpmāka papīra formāta datu meklēšana nav nepieciešama. Ja elektroniski pārmeklējamas datubāzes nesatur visu šo informāciju, tad attiecībā uz Lielas vērtības kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpārbauda arī esošā klienta pamatdatne un, ciktāl šī informācija nav iekļauta esošā klienta pamatdatnē, jāpārbauda šādi dokumenti, kuri saistīti ar kontu un kurus Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ieguvusi pēdējo piecu gadu laikā attiecībā uz jebkuru pazīmi, kas aprakstīta B punkta 2. apakšpunktā:

a) visjaunākie Dokumentārie pierādījumi, kas savākti attiecībā uz kontu;

b) visjaunākais konta atvēršanas līgums vai dokumentācija;

c) visjaunākā dokumentācija, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai vai citiem regulatīviem nolūkiem;

d) xxxxxxxx pašlaik spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesību veidnes; un

e) jebkuri pašlaik spēkā esoši regulāri rīkojumi (izņemot attiecībā uz Noguldījumu kontu) pārvest līdzekļus.

3. Izņēmums gadījumos, kad datubāzes satur pietiekamu informāciju. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, nav pienākuma veikt papīra formāta datu meklēšanu, kura aprakstīta C punkta 2. apakšpunktā, gadījumos, kad Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, elektroniski uzmeklējama informācija ietver šādus datus:

a) Konta turētāja rezidences vietas statuss;

b) Konta turētāja rezidences vietas adrese un pasta adrese, kura pašlaik iekļauta Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietā;

c) Konta turētāja pašreiz esošais tālruņa numurs lietā, ja tāda ir, Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus;

d) Finanšu kontu, kas nav Noguldījumu konti, gadījumā – vai pastāv regulāri rīkojumi pārvest kontā esošos līdzekļus uz citu kontu (tostarp kontu citā Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, filiālē vai citā Finanšu iestādē);

e) vai Konta turētājam ir “adrese, ar kuru saņēmējs ir saistīts” vai instrukcija par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”; un

f) vai pastāv jebkādas pilnvaras vai paraksta tiesības attiecībā uz kontu.

4. Klientu apkalpošanas operatora pieprasījums pēc faktiskām zināšanām. Papildus elektroniskai un papīra datu meklēšanai, kas aprakstīta C punkta 1. un 2. apakšpunktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jebkurš Lielas vērtības konts, kas uzticēts klientu apkalpošanas operatoram (tostarp jebkurš Finanšu konts, kas apkopots ar šo Lielas vērtības kontu), jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, ja klientu apkalpošanas operatoram ir faktiskas zināšanas, ka Konta turētājs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

5. Pazīmju konstatēšanas sekas.

a) Ja Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, netiek konstatētas nekādas pazīmes, kas minētas B punkta 2. apakšpunktā, un konts nav identificēts C punkta 4. apakšpunktā kā tāds, ko tur Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad nekādas tālākas darbības nav nepieciešamas līdz apstākļu maiņai, kā rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu.

b) Ja kāda no pazīmēm, kas minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, tiek atklāta iepriekš minētajā Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, vai ja rodas turpmāka apstākļu maiņa, kuras rezultātā viena vai vairākas pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums un attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

c) Ja norādījums par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi” vai “adresi, ar kuru saņēmējs ir saistīts” tiek atklāts Lielas vērtības kontu pastiprinātā pārbaudē, kas aprakstīta C punktā, un nekāda cita adrese vai nekāda cita pazīme, kura minēta B punkta 2. apakšpunkta a) līdz e) punktā, netiek identificēta attiecībā uz Konta turētāju, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no Konta turētāja jāiegūst pašapliecinājums vai Dokumentāri pierādījumi, lai noteiktu šāda Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar iegūt šādu pašapliecinājumu vai Dokumentāru pierādījumu, tai jāziņo konts tās dalībvalsts vai Monako Kompetentajai iestādei, atkarībā no konteksta, kā nedokumentēts konts.

6. Ja Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts nav Lielas vērtības konts no 2016. gada 31. decembra, bet kļūst par Lielas vērtības kontu līdz nākamā kalendārā gada pēdējai dienai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāveic pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, attiecībā uz šādu kontu tā kalendārā gada laikā, kas seko gadam, kurā konts kļūst par Lielas vērtības kontu. Ja, balstoties uz šādu pārbaudi, šāds konts ir identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāziņo pieprasītā informācija par šādu kontu par gadu, kurā tas identificēts kā Konts, par kuru sniedz ziņojumu, un turpmākajos gados reizi gadā, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

7. Kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, piemēro pastiprinātas pārbaudes procedūras, kas aprakstītas C punktā, Lielas vērtības kontam, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, tam pašam Lielas vērtības kontam jebkurā no turpmākajiem gadiem nav atkārtoti jāpiemēro šīs procedūras, izņemot C punkta 4. apakšpunktā aprakstīto klientu apkalpošanas operatora pieprasījumu, izņemot gadījumus, kad konts ir nedokumentēts – šādā gadījumā Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, būtu atkārtoti jāpiemēro minētās procedūras līdz šāds konts vairs nav nedokumentēts.

8. Ja rodas apstākļu maiņa saistībā ar Lielas vērtības kontu, kuras rezultātā viena vai vairākas B punkta

2. apakšpunktā aprakstītās pazīmes tiek attiecinātas uz kontu, tad Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, saistībā ar katru Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums un attiecībā uz kuru ir identificēta pazīme, izņemot gadījumus, kad tā izvēlas piemērot B punkta

6. apakšpunktu un viens no izņēmumiem minētajā apakšpunktā attiecas uz minēto kontu.

9. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāīsteno procedūras, lai nodrošinātu, ka klientu apkalpošanas operators identificē jebkuru apstākļu maiņu saistībā ar kontu. Piemēram, ja klientu apkalpošanas operatoram tiem paziņots, ka Konta turētājam Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, ir jauna pasta adrese, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pienākums jauno adresi uztvert kā apstākļu maiņu un, ja tā izvēlas piemērot B punkta 6. apakšpunktu, tai ir pienākums iegūt no Konta turētāja attiecīgus dokumentus.

D. Iepriekšpastāvējušu Lielas vērtības privātpersonas kontu pārbaude jāpabeidz līdz 2017. gada 31. decembrim. Iepriekšpastāvējušu Zemākas vērtības privātpersonas kontu pārbaude jāpabeidz līdz 2018. gada 31. decembrim.

E. Xxxxxxx Xxxxxxxxxxxxxxxxxx privātpersonas konts, kas saskaņā ar šo iedaļu identificēts kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, visus turpmākos gadus jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Konta turētājs pārtrauc būt Persona, par kuru jāsniedz ziņojums.

IV IEDaĻa

PIENĀCĪGaS PĀRBaUDES PRaSĪBaS JaUNaJIEM PRIVĀTPERSONU KONTIEM

Lai starp Jauniem privātpersonu kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

a. atverot kontu, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, attiecībā uz Jauniem privātpersonu kontiem jāiegūst pašapliecinājums, kas var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas, kura Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ļauj noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašaplieci­ nājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legali­ zācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

B. Ja pašapliecinājumā teikts, ka Konta turētājs nodokļu vajadzībām ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, un pašapliecinājumā arī jāietver Konta turētāja NMIN attiecībā uz Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums, (ievērojot I iedaļas D punktu) un dzimšanas datums.

C. Ja rodas apstākļu maiņa attiecībā uz Jaunu privātpersonas kontu, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums ir nepareizs un neuzticams, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz sākotnējo pašapliecinājumu, un tai jāiegūst pareizs pašaplieci­ nājums, kurš precizē Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām.

V IEDaĻa

IEPRIEKŠPaSTĀVĒJUŠU VIENĪBU KONTU PIENĀCĪGa PĀRBaUDE

Lai starp Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

a. Vienību konti, kurus nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot. Izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nolemj citādi, vai nu attiecībā uz visiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, vai, atsevišķi, attiecībā uz jebkādu skaidri identificētu šādu kontu grupu, Iepriekšpastāvējušu Vienības kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 2016. gada 31. decembrī nepārsniedz summu 250 000 aSV dolāru (USD) apmērā vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā, nav pienākums pārbaudīt, identificēt vai paziņot kā Kontu, par kuru jāsniedz ziņojums, līdz brīdim, kad konta kopējā bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā kalendārā gada pēdējā dienā.

B. Pārbaudāmie Vienību konti. Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība 2016. gada

31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā un ir ekvivalenta USD 250 000, un Iepriekšpastāvējis Vienības konts, kura kopējā konta bilance vai vērtība, 2016. gada

31. decembrī nepārsniedz minēto summu, bet kura kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu jebkura turpmākā kalendārā gada pēdējā dienā, jāpārbauda saskaņā ar D punktā noteiktajām procedūrām.

C. Vienību konti, par kuriem ir pienākums ziņot. No B punktā aprakstītajiem Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem tikai tie konti, kurus tur viena vai vairākas Vienības, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, jāuzskata par Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

D. Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. Par Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem, kuri aprakstīti B punktā, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

1. Nosaka, vai Vienība ir Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

a) Xxxxxxxx informāciju, kas tiek uzturēta regulatīviem vai klientu apkalpošanas nolūkiem (tostarp informāciju, kas savākta saskaņā ar procedūrām “pazīsti savu klientu” un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legali­ zācijas novēršanai nodrošināšanai (AML/KYC)), lai noteiktu, vai informācija liecina, ka Konta turētājs ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents. Šajā nolūkā informācija, kas norāda, ka Konta turētājs ir rezidents Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, ietver inkorporācijas vai dibināšanas vietu vai adresi Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums.

b) Ja informācija liecina, ka Konta turētājs ir rezidents Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā iegūst pašapliecinājumu no Konta turētāja vai, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, pamatoti nosaka, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums.

2. Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. attiecībā uz Iepriekšpastāvējuša Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru

jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro D punkta 2. apakšpunkta a) līdz c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemēro­ tākajā secībā.

a) Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāiegūst no Konta turētāja pašapliecinājums tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru tā var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu vienība, kura nav VIII iedaļas a punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

b) Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

c) Noteikšana, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties uz:

i) informāciju, kas savākta un uzturēta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai tādu Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu gadījumā, kuru tur viena vai vairākas Nefinanšu vienības un kura kopējā konta bilance vai vērtība nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā; vai

ii) pašapliecinājumu no Konta turētāja vai Kontrolējošās personas jurisdikcijā(-ās) (dalībvalstī, Monako vai citās jurisdikcijās), kurā(-ās) Kontrolējošā persona nodokļu vajadzībām ir rezidents.

E. Pārbaudes laiks un papildu procedūras, ko piemēro Iepriekšpastāvējušiem Vienību kontiem.

1. Xxxxxxxx attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kura 2016. gada

31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā un atbilst USD 250 000, jāpabeidz līdz 2018. gada 31. decembrim.

2. Xxxxxxxx attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu ar kopējo konta bilanci vai vērtību, kas 2016. gada

31. decembrī nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā, un ir ekvivalenta USD 250 000, bet pārsniedz minēto summu nākamā gada 31. decembrī, jāpabeidz tajā kalendārajā gadā, kurš seko gadam, kurā kopējā konta bilance vai vērtība pārsniedz minēto summu.

3. Ja attiecībā uz Iepriekšpastāvējušu Vienību kontu rodas apstākļu maiņa, pamatojoties uz kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka sākotnējais pašapliecinājums vai citi ar kontu saistīti dokumenti ir nepareizi vai neuzticami, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, no jauna jānosaka konta statuss saskaņā ar D punktā izklāstītajām prasībām.

VI IEDaĻa

PIENĀCĪGaS PĀRBaUDES PRaSĪBaS JaUNIEM VIENĪBU KONTIEM

Lai starp Jauniem Vienību kontiem identificētu Kontus, par kuriem jāsniedz ziņojumi, piemēro šādas procedūras.

a. Pārbaudes procedūras, lai identificētu Vienību kontus, par kuriem ir pienākums ziņot. attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro šādas procedūras, lai noteiktu, vai kontu tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīvas nefinanšu vienības, kurām ir viena vai vairākas Kontrolējošās personas, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

1. Nosaka, vai Vienība ir Persona, par ko jāsniedz ziņojums.

a) Iegūst pašapliecinājumu, kurš var būt daļa no konta atvēršanas dokumentācijas un kurš ļauj Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, noteikt Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām un apstiprināt šāda pašapliecinājuma pamatotību, balstoties uz informāciju, ko ieguvusi Finanšu iestāde, kas

sniedz ziņojumus, saistībā ar konta atvēršanu, tostarp jebkuru dokumentāciju, kura savākta saskaņā ar procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai. Ja Vienība apliecina, ka tai nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Vienības galvenā biroja adresi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu.

b) Ja pašapliecinājums norāda, ka Konta turētājs ir rezidents Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nosaka, balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju vai publiski pieejamu informāciju, ka Konta turētājs nav Persona, pa kuru jāsniedz ziņojums attiecībā uz šādu Jurisdikciju, par kuru jāsniedz ziņojums.

2. Nosaka, vai Vienība ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. attiecībā uz Jauna Vienības konta (tostarp Vienības, kas ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums) Konta turētāju Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumu, ir jānosaka, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām Kontrolējošām personām, kas ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums. Ja kāda no Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošām personām ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, tad konts jāuztver kā Konts, par kuru jāsniedz ziņojums. Šādi nosakot, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāievēro a punkta 2. apakšpunkta a) līdz c) punktā sniegtie norādījumi apstākļiem piemērotākajā secībā.

a) Noteikšana, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība. Lai noteiktu, vai Konta turētājs ir Pasīva nefinanšu vienība, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpaļaujas uz Konta turētāja pašapliecinājumu tā statusa noteikšanai, izņemot gadījumus, kad tās rīcībā ir informācija vai ir publiski pieejama informācija, balstoties uz kuru var pamatoti noteikt, ka Konta turētājs ir aktīva nefinanšu vienība vai Finanšu iestāde, kas nav VIII iedaļas a punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kura nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

b) Konta turētāja Kontrolējošo personu noteikšana. Lai noteiktu Konta turētāja Kontrolējošās personas, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, var paļauties uz informāciju, kas savākta un uzturēta, ievērojot procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai.

c) Noteikšana, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Lai noteiktu, vai Pasīvas nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var balstīties uz Konta turētāja vai šādas Kontrolējošas personas pašapliecinājumu.

VII IEDaĻa

SPECIĀLIE PIENĀCĪGaS PĀRBaUDES NOTEIKUMI

Īstenojot iepriekš aprakstītās pienācīgas pārbaudes procedūras, piemēro šādus papildu noteikumus.

a. Paļaušanās uz pašapliecinājumu un Dokumentāriem pierādījumiem. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nevar paļauties uz pašapliecinājumu vai Dokumentāriem pierādījumiem, ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka pašapliecinājums vai Dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai neuzticami.

B. alternatīvas procedūras Finanšu kontiem, ko tur atsevišķi apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai anuitātes līguma labuma guvēji, un Grupas apdrošināšanas līgumam ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumam. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, var pieņemt, ka atsevišķs apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai anuitātes līguma labuma guvējs (izņemot īpašnieku), kurš saņem pabalstu nāves gadījumā, nav Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, un tā šādu Finanšu kontu var uzskatīt par tādu Kontu, par kuru nav jāsniedz ziņojums, izņemot gadījumus, kad Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums. Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir pamats zināt, ka apdroši­ nāšanas līguma ar naudas vērtību vai anuitātes līguma labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, ja informācija, kuru ievākusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un kura ir saistīta ar labuma guvēju, satur III iedaļas B punktā aprakstītās pazīmes. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, faktiski zina vai tai ir pamats zināt, ka labuma guvējs ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāievēro III iedaļas B punktā ietvertās procedūras.

Dalībvalstij vai Monako ir iespēja atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, Finanšu kontu, kurš ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdrošināšanas līgumā ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumā, līdz dienai, kad

darba ņēmējam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam ir jāizmaksā summa, uzskatīt par tādu Finanšu kontu, kas nav Konts, par kuru jāsniedz ziņojums, ja Finanšu konts, kas ir dalībnieka līdzdalības daļa Grupas apdroši­ nāšanas līgumā ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgumā, atbilst šādām prasībām:

a) Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību vai Grupas anuitātes līgums ir izsniegts darba devējam, un tas sedz 25 vai vairāk darba ņēmējus/sertifikāta turētājus;

b) darbiniekam/sertifikātu turētājiem ir tiesības saņemt jebkādu līguma vērtību saistībā ar to līdzdalības daļām un nosaukt labuma guvējus attiecībā uz pabalstu, kas jāizmaksā darba ņēmēja nāves gadījumā; un

c) kopējā summa, kura ir jāizmaksā darbiniekam/sertifikāta turētājam vai labuma guvējam, nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā.

“Grupas apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību” ir apdrošināšanas līgums ar naudas vērtību, kas i) nodrošina segumu personām, kuras ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību, un ii) kurā paredz tādu prēmiju par katru grupas locekli (vai grupas kategorijas locekli), ko nosaka, neņemot vērā individuālos veselības rādītājus, kas nav grupas locekļa (vai locekļu kategorijas) vecums, dzimums un smēķēšanas ieradumi.

“Grupas anuitātes līgums” ir anuitātes līgums, saskaņā ar kuru kreditori ir personas, kas ir saistītas ar darba devēja, tirdzniecības apvienības, arodbiedrības vai citas apvienības vai grupas starpniecību.

Pirms 2017. gada 1. janvāra dalībvalstis paziņo Monako un Monako paziņo Eiropas Komisijai, vai tās ir izmantojušas šajā punktā paredzēto iespēju. Eiropas Komisija var koordinēt dalībvalstu paziņojumu nosūtīšanu Monako, un Eiropas Komisija nosūta Monako paziņojumu visām dalībvalstīm. Par visām turpmākajām izmaiņām minētās iespējas izmantošanā no kādas dalībvalsts vai Monako puses paziņo tādā pašā veidā.

C. Kontu bilanču apkopošanas un valūtas noteikumi

1. Privātpersonu kontu apkopošana. Lai noteiktu privātpersonas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāapkopo visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numurs vai NMIN, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

2. Vienību kontu apkopošana. Lai noteiktu Vienības Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir jāņem vērā visi Finanšu konti, kurus uztur Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, vai Saistīta vienība, bet tikai tiktāl, ciktāl šīs Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, datorsistēmas Finanšu kontus saista, atsaucoties uz tādiem datu elementiem kā klienta numurs vai NMIN, un ļauj apkopot kontu bilances vai vērtības. Šajā apakšpunktā aprakstīto apkopošanas prasību piemērošanas nolūkā katram kopīgi turētā Finanšu konta turētājam attiecīgi pierēķina kopīgi turētā Finanšu konta kopējo bilanci vai vērtību.

3. Īpašais apkopošanas noteikums attiecībā uz Klientu apkalpošanas operatoriem. Lai noteiktu personas Finanšu kontu apkopoto bilanci vai vērtību nolūkā noteikt to, vai Finanšu konts ir Lielas vērtības konts, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, – gadījumā, kad Klientu apkalpošanas operators zina vai viņam ir pamats zināt, ka jebkādi Finanšu konti tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai personai, tie ir vienas un tās pašas personas rīcībā vai tos ir atvērusi viena un tā pati persona (izņemot fiduciāru) – turklāt ir jāapkopo visi šādi konti.

4. Summas, kas ietver ekvivalentu citās valūtās. Visas summas, kas denominētas katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā, ietver ekvivalentas summas citās valūtās, kā noteikts attiecīgo valstu tiesību aktos.

VIII IEDaĻa DEFINĪCIJaS

Turpmāk minētajiem terminiem ir šāda nozīme:

a. Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus

1. “Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus” ir jebkura Dalībvalsts finanšu iestāde vai Monako finanšu iestāde, atkarībā no konteksta, kura nav Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus.

2. “Iesaistītās jurisdikcijas finanšu iestāde” ir: i) jebkura Finanšu iestāde, kas ir rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, bet tā neietver minētās Finanšu iestādes filiāles, kuras atrodas ārpus minētās Iesaistītās jurisdikcijas, un ii) jebkura tādas Finanšu iestādes filiāle, kas nav rezidents Iesaistītajā jurisdikcijā, ja šī filiāle atrodas minētajā Iesaistītajā jurisdikcijā.

3. “Finanšu iestāde” ir Turētājiestāde, Noguldījumu iestāde, Ieguldījumu vienība vai Norādīta apdrošināšanas sabiedrība.

4. “Turētājiestāde” ir jebkura Vienība, kas tur Finanšu aktīvus citu uzdevumā, un šāda darbība veido tās darījum­ darbības būtisku daļu. Finanšu aktīvu turēšana citu uzdevumā ir Vienības darījumdarbības būtiska daļa, ja Vienības bruto ienākums saistībā ar Finanšu aktīvu turēšanu un saistītiem finanšu pakalpojumiem ir vismaz 20 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kas beidzas 31. decembrī (vai arī tāda uzskaites perioda pēdējā dienā, kas nav kalendārais gads) pirms gada, kurā ir veikta noteikšana, vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā – atkarībā no tā, kurš no laikposmiem ir īsāks.

5. “Noguldījumu iestāde” ir jebkura Vienība, kas pieņem noguldījumus, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu darījumdarbību.

6. “Ieguldījumu vienība” ir jebkura Vienība:

a) kuras darījumdarbība galvenokārt ir veikt vienu vai vairākas šādas darbības vai operācijas klienta uzdevumā vai vārdā:

i) tirdzniecība ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, noguldījumu sertifikātiem, atvasinātiem instrumentiem u. c.), ārvalstu valūtu, valūtas kursa, procentu likmju un indeksu instrumentiem; pārvedamiem vērtspapīriem vai regulētā tirgū tirgotiem preču nākotnes līgumiem;

ii) individuāla un kolektīva portfeļa pārvaldība; vai

iii) citāda Finanšu aktīvu vai naudas ieguldīšana, administrēšana vai pārvaldība citu personu vārdā; vai

b) kuras bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību, ja Vienību pārvalda cita Vienība, kas ir Noguldījumu iestāde, Turētājiestāde, Norādīta apdroši­ nāšanas sabiedrība vai Ieguldījumu vienība, kas aprakstīta a punkta 6. apakšpunkta a) punktā.

Uzskata, ka Vienības darījumdarbība galvenokārt ir viena vai vairākas a punkta 6. apakšpunkta a) punktā aprakstītās darbības vai ka Vienības bruto ienākumi galvenokārt ir saistīti ar Finanšu aktīvu ieguldīšanu, atkārtotu ieguldīšanu vai tirdzniecību a punkta 6. apakšpunkta b) punkta vajadzībām, ja Vienības bruto ienākumi, kas saistīti ar attiecīgajām darbībām, ir vismaz 50 % no Vienības bruto ienākumiem vai nu: i) trīs gadu laikposmā, kurš beidzas tāda gada 31. decembrī, kas ir pirms gada, kurā ir veikta noteikšana; vai ii) Vienības pastāvēšanas laikposmā – atkarībā no tā, kurš no laikposmiem ir īsāks. Termins “Ieguldījumu vienība”

neietver vienību, kas ir

aktīva

nefinanšu vienība, jo minētā Vienība izpilda jebkuru no D punkta

9. apakšpunkta d) līdz g) punkta kritērijiem.

Šo apakšpunktu saprot atbilstīgi tam, kā definīcija “finanšu iestāde” ir definēta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijās.

7. Termins “Finanšu aktīvs” ietver vērtspapīrus (piemēram, kapitāla daļas korporācijā; līgumsabiedrībā vai līdzdalības daļas vai līdzdalības daļu faktiskais īpašums plaši turētā vai publiski tirgotā līgumsabiedrībā vai trastā; vekseļi, obligācijas, parādzīmes vai cita veida parādsaistību apliecinājumi), līdzdalības daļas līgumsa­ biedrībā, preču līgumus, mijmaiņas līgumus (piemēram, procentu likmju mijmaiņas līgumi, valūtas mijmaiņas līgumi, bāzes mijmaiņas līgumi, procentu likmju maksimālās robežvērtības līgumi, procentu likmju minimālās robežvērtības līgumi, preču mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi, kapitāla vērtspapīru

indeksu mijmaiņas līgumi un līdzīgi līgumi),

apdrošināšanas

līgumus vai

anuitātes līgumus, vai jebkādu

līdzdalību (tostarp regulētā tirgū tirgoti un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi vai iespējas līgumi) vērtspapīros, līdzdalības daļās līgumsabiedrībās, preču līgumos, mijmaiņas līgumos, apdrošināšanas līgumos

vai

anuitātes

līgumos. Termins “Finanšu aktīvs” neietver ar parādfinansējumu nesaistītu tiešu līdzdalību

nekustamā īpašumā.

8. “Norādīta apdrošināšanas sabiedrība” ir Vienība, kas ir apdrošināšanas sabiedrība (vai apdrošināšanas sabiedrības pārvaldītājsabiedrība) un emitē apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību vai anuitātes līgumu, vai kam ir pienākums veikt maksājumus saistībā ar šādiem līgumiem.

B. Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus

1. “Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus” ir jebkura Finanšu iestāde, kas ir:

a) Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, izņemot attiecībā uz maksājumu, kas rodas tādu saistību rezultātā, kuras izriet no tādas komerciālas finanšu darbības, kas atbilst darbībām, kuras veic Norādīta apdrošināšanas sabiedrība, Turētājiestāde vai Noguldījumu iestāde;

b) Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds; Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas pensiju fonds; vai Kvalificēts kredītkaršu izdevējs.

c) jebkura cita Vienība, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kurai būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkurai B punkta 1. apakšpunkta a) un b) punktā aprakstītajai Vienībai un kura attiecīgās valsts tiesību aktos ir definēta kā Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, un kura – attiecībā uz dalībvalstīm – ir paredzēta Padomes Direktīvas 2011/16/ES par adminis­ tratīvu sadarbību nodokļu jomā 8. panta 7.a punktā un paziņota Monako, un kura – attiecībā uz Monako – ir paziņota Eiropas Komisijai, ar noteikumu, ka šādas Vienības statuss kā Finanšu iestāde, kas nesniedz ziņojumus, nav pretrunā šā nolīguma mērķiem;

d) atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība; vai

e) trasts – tiktāl, ciktāl trasta pilnvarotā persona ir Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un sniedz visu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar I iedaļu attiecībā uz visiem trasta kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums.

2. “Valdības vienība” ir dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas valdība, jebkāds dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas administratīvi teritoriāls veidojums (kas, lai izvairītos no neskaidrībām, ietver štatu, provinci, novadu vai municipalitāti) vai dalībvalstij, Monako vai citai jurisdikcijai, vai vienam vai vairākiem administratīvi teritoriāliem veidojumiem pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde (katrs nozīmē “Valdības vienību”). Šī kategorija sastāv no dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas sastāvdaļām, kontrolētām vienībām un adminis­ tratīvi teritoriāliem veidojumiem.

a) Dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas “sastāvdaļa” ir jebkura persona, organizācija, aģentūra, birojs, fonds, iestāde vai cita veida struktūra, kas ir dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas valdības iestāde. Valdības iestādes neto ienākumi ir jāieskaita tās kontā vai citos dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šiem ienākumiem. Neatņemama daļa neietver nevienu privātpersonu, kas ir valdības pārstāvis, ierēdnis vai administrators, kurš rīkojas saskaņā ar privāto vai personīgo kompetenci.

b) “Kontrolēta vienība” ir Vienība, kas pēc savas formas ir atdalīta no dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas vai kas citādi veido atsevišķu juridisku vienību, ar noteikumu, ka:

i) Vienība tieši vai ar vienas vai vairāku kontrolētu Valdības vienību starpniecību pilnībā pieder vienai vai vairākām Valdības vienībām un to kontrolē viena vai vairākas Valdības vienības;

ii) Vienības neto ienākumus ieskaita tās kontā vai vienas vai vairāku Valdības vienību kontos, lai neviena privātpersona negūtu labumu no šā ienākuma; un

iii) pēc likvidēšanas Vienības aktīvi pāriet vienas vai vairāku Valdības vienību rīcībā.

c) Privātpersonas negūst labumu no šā ienākuma, ja šādas personas ir valdības programmas paredzētie labuma guvēji, un programmas darbības tiek veiktas plašai sabiedrībai vispārējas labklājības nolūkā vai ir saistītas ar valdības atsevišķas sfēras pārvaldīšanu. Neatkarīgi no iepriekš minētā, ir tomēr uzskatāms, ka privātpersona gūst labumu no ienākuma, ja šis ienākums rodas, izmantojot Valdības vienību, tai veicot tādu komercdarbību, piemēram, komercbanku darījumdarbību, ar kuru sniedz finanšu pakalpojumus privāt­ personām.

3. “Starptautiska organizācija” ir jebkura starptautiska organizācija vai tai pilnībā piederoša aģentūra vai iestāde. Šī kategorija ietver jebkuru starpvaldību organizāciju (tostarp pārvalstisku organizāciju), 1) kas galvenokārt sastāv no valdībām; ii) kas ar dalībvalsti, Monako vai citu jurisdikciju ir noslēgusi mītnes vai pēc būtības līdzīgu nolīgumu; un 3) no kuras ienākuma privātpersonas negūst labumu.

4. “Centrālā banka” ir iestāde, kas ar likumu vai valdības atļauju blakus pašai dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas valdībai ir noteikta par galveno iestādi, kura izdod instrumentus, ko paredzēts izmantot kā valūtu. Šāda iestāde var būt iestāde, kas ir atsevišķa, proti nav daļa no dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas valdības, un vai nu pilnībā, vai daļēji pieder vai nepieder dalībvalstij, Monako vai citai jurisdikcijai.

5. “Plašas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā vai jebkādu to kombināciju labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpo­ jumiem, ar noteikumu, ka:

a) fondam nav viens vienīgs labuma guvējs, kuram ir tiesības uz vairāk nekā 5 % no fonda aktīviem;

b) fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm; un

c) fonds atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

i) fondam sava pensiju plāna statusa dēļ parasti nepiemēro ieguldījumu ienākuma nodokli, vai arī tam piemēro atliktā nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi;

ii) vismaz 50 % no tā kopējām iemaksām (izņemot aktīvu pārvedumus no citiem B punkta 5. līdz

7. apakšpunktā aprakstītajiem plāniem vai no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) fonds saņem no sponsorējošajiem darba devējiem;

iii) līdzekļu izmaksājumi vai izņemšana no fonda ir pieļaujama tikai konkrētos gadījumos, kas radušies saistībā ar aiziešanu pensijā, invaliditāti vai nāvi (izņemot pārnesamos izmaksājumus uz citiem B punkta 5. līdz 7. apakšpunktā aprakstītajiem pensiju kontiem vai C punkta 17. apakšpunkta

a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izmaksājumiem vai izņemšanu, kas veikta pirms šādu konkrētu gadījumu iestāšanās; vai

iv) darba ņēmēju iemaksas (izņemot konkrētas atļautas papildu iemaksas) fondā ir ierobežotas, atsaucoties uz darba ņēmēja darba ienākumiem, vai, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kuri izklāstīti VII iedaļas C punktā, tās gadā nedrīkst pārsniegt USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā.

6. “Ierobežotas līdzdalības pensiju fonds” ir fonds, kas nodibināts, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā labuma guvējiem, kas ir vai bija viena vai vairāku darba devēju darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas), kā atlīdzinājumu par sniegtajiem pakalpojumiem, ar noteikumu, ka:

a) fondam ir mazāk nekā 50 dalībnieku;

b) fondu finansē viens vai vairāki darba devēji, kas nav Ieguldījumu vienība vai Pasīva nefinanšu vienība;

c) darba ņēmēja un darba devēja iemaksas fondā (izņemot aktīvu pārvedumus no C punkta 17. apakšpunkta a) punktā aprakstītajiem pensiju kontiem) ir ierobežotas, atsaucoties attiecīgi uz darba ņēmēja darba ienākumiem un atalgojumu;

d) dalībnieki, kas nav tās jurisdikcijas (vai nu dalībvalsts, vai Monako) rezidenti, kurā fonds ir nodibināts, nav tiesīgi turēt vairāk par 20 % fonda aktīvu; un

e) fonds ir pakļauts valdības regulējumam un sniedz informāciju nodokļu iestādēm.

7. “Valdības vienības, Starptautiskas organizācijas vai Centrālās bankas pensiju fonds” ir fonds, ko nodibinājusi Valdības vienība, Starptautiska organizācija vai Centrālā banka, lai sniegtu pensiju un invaliditātes pabalstus, kā arī pabalstus nāves gadījumā, labuma guvējiem, kas ir vai bija darba ņēmējs (vai ir šādu darba ņēmēju norādītās personas) vai kas nav vai nebija darba ņēmējs, ja pabalsti, ko sniedz šādiem labuma guvējiem vai dalībniekiem, ir atlīdzinājums par individuālajiem pakalpojumiem, kuri sniegti Valdības vienībai, Starptautiskai organizācijai vai Centrālai bankai.

8. “Kvalificēts kredītkaršu izdevējs” ir Finanšu iestāde, kas atbilst šādām prasībām:

a) Finanšu iestāde ir Finanšu iestāde vienīgi tādēļ, ka tā izsniedz kredītkartes un pieņem noguldījumus tikai, ja klients veic maksājumu, kas pārsniedz bilanci apmaksai attiecībā uz karti, un pārmaksa uzreiz netiek atmaksāta klientam; un

b) sākot no vai pirms 2017. gada 1. janvāra, Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā un atbilst USD 50 000, vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tā ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā.

9. “atbrīvota kolektīvo ieguldījumu sabiedrība” ir Ieguldījumu vienība, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība ar noteikumu, ka visas kolektīvo ieguldījumu sabiedrības daļas tur tādas privātpersonas vai Vienības vai tās tiek turētas ar tādu privātpersonu vai Vienību starpniecību, kas nav Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, izņemot Pasīvu nefinanšu vienību ar Kontrolējošām personām, kuras ir Personas, par kurām jāsniedz ziņojums.

Ieguldījumu vienību, kas tiek regulēta kā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība, par atbrīvotu kolektīvo ieguldījumu sabiedrību saskaņā ar B punkta 9. apakšpunktu tiek uzskatīta arī tad, ja tā izsniedz fiziskas uzrādītāja akcijas, ar noteikumu, ka:

a) kolektīvo ieguldījumu sabiedrība pēc 2016. gada 31. decembra nav izsniegusi vai neizsniedz fiziskas uzrādītāja akcijas;

b) atpirkuma gadījumā kolektīvo ieguldījumu sabiedrība visas šādas akcijas noraksta;

c) kolektīvo ieguldījumu sabiedrība veic II līdz VII iedaļā izklāstītās pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz jebkādu informāciju, kas tiek pieprasīta saistībā ar šādām akcijām, ja šādas akcijas tiek sniegtas dzēšanai vai cita veida maksājumam; un

d) kolektīvo ieguldījumu sabiedrības rīcībā ir pasākumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka šādas akcijas pēc iespējas drīz un, jebkurā gadījumā, pirms 2019. gada 1. janvāra tiek dzēstas vai imobilizētas.

C. Finanšu konts

1. “Finanšu konts” ir Finanšu iestāžu uzturēts konts, un tas ietver Noguldījumu kontu un Turētāja kontu un:

a) Ieguldījumu vienības gadījumā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Finanšu konts” neietver nekādas līdzdalības daļas tādas Vienības kapitālā vai parādkapitālā, kas ir Ieguldījumu vienība tikai tādēļ, ka tā Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Finanšu konts” neietver nekādas līdzdalības daļas tādas Vienības kapitālā vai parādkapitālā, kas ir Ieguldījumu vienība tikai tādēļ, ka tā i) sniedz ieguldījumu konsultācijas klientam un rīkojas klienta vārdā vai ii) veic portfeļa pārvaldību klientam vai rīkojas klienta vārdā nolūkā veikt tādu Finanšu aktīvu ieguldīšanu pārvaldīšanu vai administrēšanu, kas klienta vārdā noguldīti tādā Finanšu iestādē, kas nav šāda Vienība;

b) tādas Finanšu iestādes gadījumā, kas nav aprakstīta C punkta 1. apakšpunkta a) punktā – jebkādas līdzdalības daļas Finanšu iestādes kapitālā vai parādkapitālā, ja vērtspapīru kategorija ieviesta, lai izvairītos no ziņojumu sniegšanas saskaņā ar I iedaļu; un

c) jebkādu apdrošināšanas līgumu ar naudas vērtību un anuitātes līgumu, ko emitējusi vai ko uztur Finanšu iestāde, izņemot ar ieguldījumiem nesaistītu, nepārvedamu tūlītēju anuitāti, kura ir izsniegta privāt­ personai un kura pārvērš naudā pensiju vai invaliditātes pabalstu, kas tiek sniegts, pamatojoties uz kontu, kurš ir Izslēgtais konts.

Termins “Finanšu konts” neietver kontus, kas ir Izslēgtie konti.

2. “Noguldījumu konts” ir jebkurš komerckonts, norēķinu konts, krājkonts, termiņa konts vai krājaizdevuma konts, vai konts, kuru apliecina noguldījuma sertifikāts, krājaizdevuma sertifikāts, ieguldījuma sertifikāts, parāda sertifikāts vai cits līdzīgs instruments, un kuru uztur Finanšu iestāde, veicot parastu bankas darbību vai līdzīgu darījumdarbību. Noguldījuma konts ietver arī summu, kuru apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar garantētu ieguldījumu līgumu vai līdzīgu līgumu tur, lai iemaksātu vai ieskaitītu par šo summu pienākošos procentus.

3. “Turētāja konts” ir konts (kas nav apdrošināšanas līgums vai anuitātes līgums), kurā par labu citai personai tiek turēts viens vai vairāki Finanšu aktīvi.

4. “Līdzdalības daļa kapitālā” tādas līgumsabiedrības gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, ir līdzdalības daļa līgumsa­ biedrības kapitālā vai peļņā. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde, uzskata, ka līdzdalības daļu kapitālā tur jebkura persona, kuru uzskata par dibinātāju vai labuma guvēju saistībā ar visu trastu vai tā daļu, vai cita fiziskā persona, kura īsteno galīgo faktisko kontroli pār trastu. Personu, par kuru jāsniedz ziņojums, uzskatīs par labuma guvēju saistībā ar trastu, ja šādai personai, par kuru jāsniedz ziņojums, ir tiesības tieši vai netieši (piemēram, ar vārda pakalpojumu sniedzēju (nominee) starpniecību) saņemt obligāto peļņas sadali vai kura tieši vai netieši var saņemt diskrecionāru peļņas sadali no trasta.

5. “apdrošināšanas līgums” ir līgums (kas nav anuitātes līgums), saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt maksāt noteiktu summu, ja īstenojas konkrēti apstākļi, kas ir saistīti ar mirstības, saslimstības, nelaimes gadījuma, atbildības vai īpašuma risku.

6. “anuitātes līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru līguma emitents piekrīt veikt maksājumus tādā laikposmā, kuru kopumā vai daļēji nosaka, ņemot vērā vienas vai vairāku privātpersonu paredzamo dzīves ilgumu. Termins ietver arī līgumu, ko uzskata par anuitātes līgumu saskaņā ar tās jurisdikcijas (dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas) normatīvajiem aktiem vai praksi, kurā līgums izdots, un saskaņā ar šādu līgumu izdevējs piekrīt veikt maksājumus noteiktā vairāku gadu laikposmā.

7. “apdrošināšanas

līgums ar naudas vērtību” ir

apdrošināšanas

līgums (izņemot divu apdrošināšanas

sabiedrību zaudējumu atlīdzināšanas pārapdrošināšanas līgumu), kuram ir Naudas vērtība.

8. “Naudas vērtība” ir i) summa, ko polises turētājs ir tiesīgs saņemt atpirkuma vai līguma izbeigšanas gadījumā (to nosaka, neatskaitot samazinājumu par jebkādu atpirkuma nodevu vai aizdevumu saistībā ar polisi) vai

ii) summa, ko polises turētājs var aizņemties saskaņā vai saistībā ar līguma noteikumiem – atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Neatkarīgi no iepriekš minētā termins “Naudas vērtība” neietver summu, kas jāmaksā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu:

a) vienīgi pamatojoties uz tādas privātpersonas nāvi, attiecībā uz kuru ir spēkā dzīvības apdrošināšanas līgums;

b) kā pabalsts personai savainojuma vai slimības gadījumā vai cits pabalsts, ar kuru tiek kompensēts ekonomisks zaudējums, kas rodas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam;

c) kā iepriekš samaksātas prēmijas atmaksa (mīnus apdrošināšanas nodevas – neatkarīgi no tā, vai tās ir faktiski uzliktas vai ne) saskaņā ar apdrošināšanas līgumu (izņemot ar ieguldījumiem saistītu dzīvības apdrošināšanas līgumu vai anuitātes līgumu) saistībā ar līguma anulēšanu vai izbeigšanu, riska pozīcijas samazināšanos apdrošināšanas līguma darbības laikā vai gadījumos, kad līguma prēmijas tiek labotas ieraksta kļūdas vai citas līdzīgas kļūdas dēļ;

d) kā dividendes polises turētājam (izņemot dividendes līguma termiņa beigu gadījumā) ar noteikumu, ka dividendes ir saistītas ar apdrošināšanas līgumu, saskaņā ar kuru vienīgie maksājamie pabalsti ir aprakstīti C punkta 8. apakšpunkta b) punktā; vai

e) kā iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta atmaksa attiecībā uz tādu apdrošināšanas līgumu, par kuru prēmijas ir jāmaksā vismaz ikgadēji, ja iepriekš iemaksātu prēmiju vai prēmiju depozīta apjoms nepārsniedz nākamo ikgadējo saskaņā ar līgumu maksājamo prēmiju.

9. “Iepriekšpastāvējis konts” ir:

a) Finanšu konts, ko 2016. gada 31. decembrī ir uzturējusi Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus;

b) dalībvalstij vai Monako ir iespēja attiecināt terminu “Iepriekšpastāvējis konts” arī uz jebkuru Konta turētāja Finanšu kontu neatkarīgi no datuma, kad šāds konts ir ticis atvērts, ja:

i) Konta turētājs arī tur Finanšu iestādē, kas sniedz ziņojumus (vai Saistītā vienībā tajā pašā jurisdikcijā (dalībvalstī vai Monako), kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus), Finanšu kontu, kas ir Iepriekšpastāvējis konts saskaņā ar C punkta 9. apakšpunkta a) punktu;

ii) Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, un attiecīgajā gadījumā – Saistītā vienība tajā pašā jurisdikcijā (dalībvalstī vai Monako), kurā atrodas Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, abus iepriekš minētos Finanšu kontus un jebkādus citus Konta turētāja Finanšu kontus, ko uzskata par Iepriekšpastāvējušiem kontiem saskaņā ar šo C punkta 9. apakšpunkta b) punktu, uzskata par vienu Finanšu kontu saistībā ar VII iedaļas a punktā izklāstīto zināšanu prasību standartu ievērošanu un saistībā ar jebkādu Finanšu kontu bilanci vai vērtību noteikšanu, piemērojot jebkādas konta robežvērtības;

iii) saistībā ar Finanšu kontu, uz kuru attiecas Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, ir atļauts izpildīt minētās Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai attiecībā uz Finanšu kontu, balstoties uz Procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legali­ zācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai, kas veiktas attiecībā uz C punkta

9. apakšpunkta a) punktā aprakstīto Iepriekšpastāvējušo kontu; un

iv) lai atvērtu Finanšu kontu, Konta turētajam nav jāsniedz jauna, papildu vai grozīta klienta informācija, izņemot tādu informāciju, kas vajadzīga, piemērojot šo nolīgumu.

Pirms 2017. gada 1. janvāra dalībvalstis paziņo Monako un Monako paziņo Eiropas Komisijai, vai tās ir izmantojušas šajā punktā paredzēto iespēju. Eiropas Komisija var koordinēt dalībvalstu paziņojumu nosūtīšanu Monako, un Eiropas Komisija nosūta Monako paziņojumu visām dalībvalstīm. Par visām turpmākajām izmaiņām minētās iespējas izmantošanā no kādas dalībvalsts vai Monako puses paziņo tādā pašā veidā.

10. “Jauns konts” ir Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, uzturēts konts, kas atvērts 2017. gada 1. janvārī vai vēlāk, izņemot gadījumus, kad to uzskata par Iepriekšpastāvējušu kontu saskaņā ar C punkta 9. apakšpunktā paredzēto Iepriekšpastāvējuša konta paplašināto definīciju.

11. “Iepriekšpastāvējis xxxxxxxxxxxxxx konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

12. “Jauns xxxxxxxxxxxxxx konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas privātpersonas.

13. “Iepriekšpastāvējis vienības konts” ir Iepriekšpastāvējis konts, ko tur viena vai vairākas vienības.

14. “Zemākas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 2016. gada 31. decembrī nepārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā un atbilst USD 1 000 000.

15. “Lielas vērtības konts” ir Iepriekšpastāvējis privātpersonas konts, kura kopējā bilance vai vērtība 2016. gada

31. decembrī vai jebkura nākamā gada 31. decembrī pārsniedz summu, kas denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā un atbilst USD 1 000 000.

16. “Jauns vienības konts” ir Jauns konts, ko tur viena vai vairākas Vienības.

17. “Izslēgtais konts” ir jebkurš no šādiem kontiem:

a) pensiju konts, kas atbilst šādām prasībām:

i) konts ir pakļauts regulējumam kā personīgais pensijas konts vai ir daļa no reģistrētā vai regulētā pensiju plāna pensiju pabalstu sniegšanai (ietverot invaliditātes pabalstu vai pabalstu nāves gadījumā);

ii) kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no Konta turētāja bruto ienākuma vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atlikto nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi);

iii) attiecībā uz kontu ir jāveic ikgadēja informācijas ziņošana nodokļu iestādēm;

iv) līdzekļu izņemšanai ir paredzēti īpaši nosacījumi – pensijas vecuma sasniegšana, invaliditāte vai nāve, vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu īpašo gadījumu iestāšanās; un

v) vai nu i) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā, vai ii) maksimālā iemaksa kontā visa mūža garumā nepārsniedz USD 1 000 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā – abos gadījumos piemēro noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas principā atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) punkta v) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu varētu tikt pārnesti aktīvi vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5. līdz 7. apakšpunkta prasībām;

b) konts, kas atbilst šādām prasībām:

i) konts ir pakļauts regulējumam kā ieguldījumu mehānisms, kura mērķis nav pensiju uzkrājumi, un to regulāri tirgo vispāratzītā vērtspapīru tirgū, vai konts ir pakļauts regulējumam kā uzkrājumu mehānisms, kuras mērķis nav pensiju uzkrājumi;

ii) kontam ir piemērojami nodokļu atvieglojumi (proti, iemaksas kontā, kas citādi būtu pakļautas nodokļu uzlikšanai, ir atskaitāmas vai izslēgtas no Konta turētāja bruto ienākuma vai tām uzliek nodokli ar samazinātu likmi, vai arī no konta gūtajiem ieguldījumu ienākumiem piemēro atlikto nodokļa uzlikšanu vai samazinātu nodokļu likmi);

iii) līdzekļu izņemšanai ir noteikti īpaši kritēriji, kas saistīti ar ieguldījumu konta vai krājkonta mērķi (piemēram, izglītības vai medicīnas pabalstu sniegšanai), vai arī tiek piemērotas sankcijas par līdzekļu izņemšanu pirms šādu kritēriju izpildes; un

iv) ikgadējo iemaksu maksimālais apjoms nepārsniedz USD 50 000 vai ekvivalentu summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā, piemērojot noteikumus par kontu apkopošanu un valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā.

Finanšu konts, kas citādi atbilst C punkta 17. apakšpunkta b) punkta iv) apakšpunkta prasībām, tās izpildīs arī tad, ja uz šādu Finanšu kontu var pārnest aktīvus vai naudas summas no viena vai vairākiem Finanšu kontiem, kas atbilst C punkta 17. apakšpunkta a) vai b) punkta prasībām, vai no viena vai vairākiem pensiju fondiem, kas atbilst B punkta 5. līdz 7. apakšpunkta prasībām;

c) dzīvības apdrošināšanas līgums, kas aptver laikposmu, kurš beidzas, pirms apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu, ar noteikumu, ka līgums atbilst šādām prasībām:

i) periodiskās prēmijas, kas laika gaitā nesamazinās, ir maksājamas vismaz ik gadu, kamēr līgums ir spēkā vai līdz apdrošinātā persona sasniedz 90 gadu vecumu – atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks;

ii) līgumam nav līguma vērtības, kurai jebkura persona var piekļūt, nepārtraucot līgumu (līdzekļu izņemšana, aizdevums vai kā citādi);

iii) summa (izņemot pabalstu nāves gadījumā), kas maksājama, anulējot vai izbeidzot līgumu, nevar pārsniegt kopējās attiecībā uz līgumu iemaksātās prēmijas, atskaitot mirstības, saslimstības vai izdevumu maksu (neatkarīgi no tā, vai tā ir uzlikta vai ne) līguma darbības laikposmā vai laikposmos, un jebkādas citas summas, kas izmaksātas pirms līguma anulēšanas vai izbeigšanas; un

iv) līgumu tiesību pārņēmējs netur vērtības nolūkos;

d) konts, kuru tur vienīgi īpašums, ja šā konta dokumentācijā ir atrodama kopija ar mirušās personas testamentu vai miršanas apliecība;

e) konts, kas ir nodibināts saistībā jebkuru no šādiem gadījumiem:

i) tiesas nolēmums vai spriedums;

ii) nekustamā vai personiskā īpašuma pārdošana, maiņa vai noma ar noteikumu, ka konts atbilst šādām prasībām:

— konts tiek finansēts vienīgi ar avansa maksājumu, rokasnaudu, noguldījumu tādā apmērā, lai garantētu tādas saistības izpildi, kas ir tieši saistīta ar darījumu, vai ar līdzīgu maksājumu, vai tas tiek finansēts ar finanšu aktīvu, kas noguldīts kontā saistībā ar īpašuma pārdošanu, maiņu vai nomu,

— konts ir nodibināts un tiek izmantots vienīgi tāpēc, lai garantētu pircēja saistību maksāt pirkuma cenu par īpašumu, lai pārdevējs apmaksātu jebkuru iespējamo saistību, kā arī lai iznomātājs vai nomnieks samaksātu par jebkādiem iznomātā īpašuma bojājumiem, kā tas atrunāts nomas līgumā,

— konta aktīvi, to skaitā no tiem gūtie ienākumi, tiks izmaksāti vai citādi sadalīti pircēja, pārdevēja, iznomātāja vai nomnieka interesēs (tostarp, lai izpildītu šādas personas saistību), īpašumu pārdodot, apmainot vai nododot vai arī tad, ja ir beidzies nomas līgums,

— konts nav rezerves konts vai līdzīgs konts, kas nodibināts saistībā ar Finanšu aktīva pārdošanu vai apmaiņu, un

— konts nav saistīts ar C punkta 17. apakšpunkta f) punktā aprakstīto kontu;

iii) tādas Finanšu iestādes pienākums, kas apkalpo ar nekustamo īpašumu nodrošinātu aizdevumu, rezervēt maksājuma daļu, vienīgi lai nodrošinātu ar nekustamo īpašumu saistīto nodokļu vai apdroši­ nāšanas samaksu vēlāk;

iv) Finanšu iestādes pienākums vienīgi nodrošināt nodokļu samaksu vēlāk;

f) Noguldījumu konts, kas atbilst šādām prasībām:

i) konts pastāv vienīgi tādēļ, ka klients veic maksājumu, kurš pārsniedz summu, kas jāmaksā saistībā ar kredītkarti vai citu atjaunojamu kredtītiespēju, un pārmaksa klientam tūlīt netiek atmaksāta; un

ii) sākot no vai pirms 2017. gada 1. janvāra, Finanšu iestāde īsteno pasākumus un procedūras – vai nu lai novērstu to, ka klients veic pārmaksu, kas pārsniedz summu, kura denominēta katras attiecīgās dalībvalsts vai Monako valūtā un atbilst USD 50 000, vai lai nodrošinātu, ka jebkura klienta pārmaksa, kas pārsniedz minēto summu, klientam tiek atmaksāta 60 dienu laikā; abos gadījumos piemēro noteikumus par valūtas pārrēķināšanu, kas izklāstīti VII iedaļas C punktā. Šim nolūkam klienta pārmaksa neattiecas uz kredīta atlikumiem strīdīgo nodevu apmērā, bet tā ietver kredīta atlikumus, kas radušies preču atgriešanas rezultātā;

g) jebkurš cits konts, attiecībā uz kuru pastāv mazs risks, ka to varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, kuram būtībā ir līdzīgas iezīmes kā jebkuram C punkta 17. apakšpunkta a) līdz f) punktā aprakstītajam kontam un kurš attiecīgās valsts tiesību aktos ir definēts kā Izslēgtais konts, un kurš – attiecībā uz dalībvalstīm – ir paredzēts Padomes Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā 8. panta 7.a punktā un paziņots Monako, un kurš – attiecībā uz Monako – ir paziņots Eiropas Komisijai, ar noteikumu, ka šāda konta statuss kā Izslēgtais konts nav pretrunā šā nolīguma mērķiem.

D. Konts, par kuru jāsniedz ziņojums

1. “Konts, par kuru jāsniedz ziņojums” ir konts, kuru tur viena vai vairākas Personas, par kurām jāsniedz ziņojums, vai Pasīva nefinanšu vienība ar vienu vai vairākām kontrolējošām personām, par kurām jāsniedz ziņojums, ar noteikumu, ka tās ir identificētas kā tādas saskaņā ar II līdz VII iedaļā aprakstītajām pienācīgas pārbaudes procedūrām.

2. “Persona, par kuru jāsniedz ziņojums” ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, persona, kas nav:

i) korporācija, kuras kapitāla daļas tiek regulāri tirgotas vienā vai vairākos vispāratzītos vērtspapīru tirgos;

ii) jebkāda korporācija, kas ir i) iedalījumā aprakstītās korporācijas Saistītā vienība; iii) Valdības vienība;

iv) Starptautiska organizācija; v) Centrālā banka vai vi) Finanšu iestāde.

3. “Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, persona” ir privātpersona vai Vienība, kas ir Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents saskaņā ar minētās jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem, vai tādas mirušas personas īpašums, kas ir bijusi Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, rezidents. Šajā nolūkā tādu Vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība.

4. “Jurisdikcija, par kuru jāsniedz ziņojums” sakarā ar pienākumu sniegt I iedaļā norādīto informāciju ir Monako attiecībā uz dalībvalsti vai dalībvalsts attiecībā uz Monako.

5. “Iesaistītā jurisdikcija” attiecībā uz dalībvalsti vai Monako ir:

a) jebkura dalībvalsts attiecībā uz ziņojumu sniegšanu Monako; vai

b) Monako attiecībā uz ziņojumu sniegšanu dalībvalstij; vai

c) jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko attiecīgā dalībvalsts vai Monako, atkarībā no konteksta, ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā cita jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta minētās dalībvalsts vai Monako publicētajā sarakstā un paziņota attiecīgi Monako vai Eiropas Komisijai;

d) attiecībā uz dalībvalstīm jebkura cita jurisdikcija, i) ar ko Eiropas Savienība ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētā cita jurisdikcija sniedz I iedaļā minēto informāciju, un ii) kas ir iekļauta Eiropas Komisijas publicētajā sarakstā.

6. “Kontrolējošās personas” ir fiziskas personas, kas īsteno kontroli pār Vienību. Trasta gadījumā minētais termins nozīmē dibinātāju(-us), pilnvaroto(-os), aizstāvi(-jus) (ja tāds/tādi ir), labuma guvēju(-us) vai labuma guvēju klasi (-es) un jebkādu(-as) citu(-as) fizisku(-as) personu(-as), kas īsteno galīgu faktisko kontroli pār trastu; saistībā ar tādu juridisku nodibinājumu, kas nav trasts, šis termins nozīmē personas līdzvērtīgos vai līdzīgos posteņos. Terminu “Kontrolējošās personas” jāsaprot atbilstīgi FATF rekomendācijām.

7. “Nefinanšu vienība” ir jebkura Vienība, kas nav Finanšu iestāde.

8. “Pasīva nefinanšu vienība” ir: i) Nefinanšu vienība, kas nav

aktīva

nefinanšu vienība, vai ii) a punkta

6. apakšpunkta b) punktā aprakstītā Ieguldījumu vienība, kas nav Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde.

9. “aktīva nefinanšu vienība” ir jebkura Nefinanšu vienība, kas izpilda jebkuru no šādiem kritērijiem:

a) mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības bruto ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir pasīvi ienākumi, un mazāk nekā 50 % no Nefinanšu vienības turētiem aktīviem iepriekšējā kalendārajā gadā vai citā atbilstīgā ziņošanas periodā ir aktīvi, kuri tiek turēti pasīvu ienākumu veidošanai;

b) Nefinanšu vienības akcijas tiek regulāri tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū vai Nefinanšu vienība ir tādas Vienības Saistītā vienība, kuras akcijas tiek tirgotas vispāratzītā vērtspapīru tirgū;

c) Nefinanšu vienība ir Valdības vienība, Starptautiska organizācija, Centrālā banka vai Vienība, kas pieder vienai no iepriekš minētajām struktūrām;

d) būtībā visas Nefinanšu vienības darbības ir turēt (pilnībā vai daļēji) vienas vai vairāku tādu meitasuz­ ņēmumu emitētās akcijas, kuri veic tirdzniecību vai darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījum­ darbība, un sniegt finansējumu un pakalpojumus šādiem meitasuzņēmumiem. Vienība neatbilst šāda statusa kritērijiem, ja tā darbojas (vai tā sevi kā tādu prezentē) kā ieguldījumu fonds, piemēram, privāts kapitāla vērtspapīru fonds, riska kapitāla fonds, fonds, kas veic pirkšanas darījumus, izmantojot aizņemtus līdzekļus, vai ieguldījumu sabiedrība, kuras nolūks ir iegādāties vai finansēt sabiedrības un tad būt līdzdalības daļu turētājai šādās sabiedrībās, turot kapitāla aktīvus ieguldīšanas nolūkā;

e) Nefinanšu vienība vēl neveic darījumdarbību, un tā arī iepriekš nav veikusi darījumdarbību, bet tā veic kapitāla ieguldījumus aktīvos nolūkā veikt darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība, ar noteikumu, ka Nefinanšu vienība neatbilst šādam izņēmuma statusam, ja kopš Nefinanšu vienības sākotnējās izveides datuma ir pagājuši 24 mēneši;

f) Nefinanšu vienība nav bijusi Finanšu iestāde pēdējos piecus gadus un atrodas aktīvu likvidācijas vai reorga­ nizācijas procesā nolūkā turpināt vai atsākt tādu darījumdarbību, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība;

g) Nefinanšu vienība galvenokārt veic finansēšanas un riska ierobežošanas darbības ar Saistītām vienībām, kas nav Finanšu iestādes, vai šādu Vienību uzdevumā, un nesniedz finansēšanas vai riska ierobežošanas pakalpojumus Vienībai, kas nav Saistītā vienība, ar noteikumu, ka šādu Saistītu vienību grupa galvenokārt ir iesaistīta darījumdarbībā, kas nav Finanšu iestādes darījumdarbība; vai

h) Nefinanšu vienība atbilst visām šādām prasībām:

i) tā ir izveidota un darbojas savā rezidences jurisdikcijā (dalībvalstī, Monako vai citā jurisdikcijā) vienīgi ar reliģiju, labdarību, zinātni, mākslu, kultūru, sportu vai izglītību saistītiem mērķiem; vai tā ir izveidota un darbojas savā rezidences jurisdikcijā (dalībvalstī, Monako vai citā jurisdikcijā) un ir profesionāla organizācija, biznesa savienība, tirdzniecības palāta, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoņu savienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;

ii) tā ir atbrīvota no ienākuma nodokļa savā rezidences jurisdikcijā (dalībvalstī, Monako vai citā jurisdikcijā);

iii) tai nav akcionāru vai dalībnieku, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;

iv) saskaņā ar Nefinanšu vienības rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas) piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem Nefinanšu vienības ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot par labu privātpersonai vai Vienībai, kas nav labdarības iestāde, ja šāda sadalīšana vai izmantošana nav saistīta ar Nefinanšu vienības veiktajām labdarības darbībām, vai izmantot, veicot atbilstīgu kompensācijas maksājumu par saņemtajiem pakalpojumiem vai maksājumu, kas ir Nefinanšu vienības iegādāta īpašuma patiesā tirgus vērtībā; un

v) saskaņā ar Nefinanšu vienības rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts, Monakos vai citas jurisdikcijas) piemērojamiem tiesību aktiem vai Nefinanšu vienības dibināšanas dokumentiem gadījumā, ja Nefinanšu vienība tiek likvidēta vai beidz pastāvēt, visi tās aktīvi tiek sadalīti Valdības vienībai vai citai bezpeļņas organizācijai, vai pāriet Nefinanšu vienības rezidences jurisdikcijas (dalībvalsts, Monako vai citas jurisdikcijas) vai kāda tās politiskā apakšiedalījuma valdības īpašumā.

E. Dažādi

1. “Konta turētājs” ir persona, ko Finanšu iestāde, kura uztur kontu, iekļāvusi sarakstā vai norādījusi kā Finanšu konta turētāju. Persona, kas nav Finanšu iestāde un kas tur Finanšu kontu citas personas labā kā aģents, turētājs, vārda pakalpojumu sniedzējs (nominee), parakstītājs, ieguldījumu konsultants vai starpnieks, piemērojot šo pielikumu, netiek uzskatīta par konta turētāju, un par konta turētāju tiek uzskatīta šāda otra persona. apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai anuitātes līguma gadījumā Konta turētājs ir jebkura persona, kurai ir tiesības piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju. Ja neviens nevar piekļūt Naudas vērtībai vai mainīt līguma labuma guvēju, Konta turētājs ir jebkura persona, kas līgumā norādīta kā īpašnieks, un jebkura persona, kam uzticētas tiesības saņemt maksājumu saskaņā ar līguma noteikumiem. apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai anuitātes līguma termiņa beigās par Konta turētāju tiek uzskatīta katra persona, kura ir tiesīga saņemt maksājumu saskaņā ar līgumu.

2. “Procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un” pazīsti savu klientu “nodrošināšanai” ir klientu pienācīgas pārbaudes procedūras, kuras Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, veic saskaņā ar prasībām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu vai līdzīgām prasībām, kuras jāievēro Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus.

3. “Vienība” ir juridiska persona vai juridisks nodibinājums, piemēram, korporācija, līgumsabiedrība, trasts vai fonds.

4. Vienība ir citas Vienības “Saistītā vienība”, ja i) Vienība kontrolē otru Vienību; ii) abas Vienības tiek kontrolētas kopīgi; vai iii) abas Vienības ir a punkta 6. apakšpunkta b) punktā aprakstītās Ieguldījumu vienības, tiek pārvaldītas kopīgi un šāda pārvaldība izpilda šādu Ieguldījumu vienību pienācīgas pārbaudes pienākumus. Šajā nolūkā kontrole nozīmē Vienības balsstiesību vai vērtības vismaz 50 % tiešu vai netiešu īpašumu.

5. “NMIN” ir nodokļa maksātāja identifikācijas numurs (vai – gadījumā, ja nav nodokļa maksātāja identifikācijas numura – funkcionāls ekvivalents).

6. “Dokumentāri pierādījumi” ir jebkas no šādiem elementiem:

a) izziņa par rezidenci, kuru izdevusi tās jurisdikcijas (vai nu dalībvalsts, Monako, vai citas jurisdikcijas) pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā, pēc maksājumu saņēmēja apgalvojuma, tas ir rezidents;

b) privātpersonas gadījumā – derīga identifikācijas apliecība, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts personas vārds un uzvārds un kuru parasti izmanto personas identificēšanai;

c) Vienības gadījumā – jebkurš oficiāls dokuments, ko izdevusi pilnvarota valdības struktūra (piemēram, valdība vai tās iestāde, vai pašvaldība), kurā norādīts Vienības nosaukums un vai nu tās galvenā biroja adrese jurisdikcijā (dalībvalstī, Monako vai citā jurisdikcijā), kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai jurisdikcija (dalībvalsts, Monako vai cita jurisdikcija), kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota;

d) jebkāds revidēts finanšu pārskats, trešo personu sniegts kredītziņojums, bankrota pieteikums vai vērtspapīru regulatora ziņojums.

Iepriekšpastāvējušu vienību kontu gadījumā katrai dalībvalstij vai Monako ir iespēja atļaut Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, kā Dokumentārus pierādījumus izmantot jebkādu klasifikāciju Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, lietvedībā attiecībā uz Konta turētāju, kura ir noteikta, pamatojoties uz Standartizētu nozaru kodu sistēmu, kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir reģistrējusi atbilstīgi tās ierastajai darījumdarbības praksei Procedūru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un “pazīsti savu klientu” nodrošināšanai nolūkā vai citu regulatīvu mērķu nolūkā (izņemot nodokļu vajadzībām) un kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir īstenojusi pirms dienas, kurā Finanšu konts ir klasificēts kā Iepriekšpastāvējis konts, ar noteikumu, ka Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, nezina vai tai nav pamats zināt, ka šāda klasifikācija ir nepareiza vai neuzticama. “Standartizēta nozaru kodu sistēma” ir kodu sistēma, ko izmanto, lai uzņēmumus klasificētu pēc darījumdarbības veida citiem mērķiem, nevis nodokļu vajadzībām.

Pirms 2017. gada 1. janvāra dalībvalstis paziņo Monako un Monako paziņo Eiropas Komisijai, vai tās ir izmantojušas šajā punktā paredzēto iespēju. Eiropas Komisija var koordinēt dalībvalstu paziņojumu nosūtīšanu Monako, un Eiropas Komisija nosūta Monako paziņojumu visām dalībvalstīm. Par visām turpmākajām izmaiņām minētās iespējas izmantošanā no kādas dalībvalsts vai Monako puses paziņo tādā pašā veidā.

IX IEDaĻa

EFEKTĪVa ĪSTENOŠaNa

Katrā dalībvalstī un Monako jābūt spēkā noteikumiem un administratīvām procedūrām, lai nodrošinātu iepriekš izklāstīto ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru efektīvu īstenošanu un atbilstību tām, ietverot:

a) noteikumus, lai novērstu to, ka Finanšu iestādes, personas vai starpnieki pieņem praksi, kas paredzēta ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru apiešanai;

b) noteikumus, saskaņā ar kuriem Finanšu iestādēm, kas sniedz ziņojumus, ir jāreģistrē informācija par iepriekš minēto ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūru nolūkā veiktajiem pasākumiem un jebkādiem izmantotajiem pierādījumiem, kā arī jābūt atbilstīgiem pasākumiem šādas informācijas iegūšanai;

c) administratīvas procedūras, lai pārbaudītu Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, atbilstību ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes procedūrām; administratīvas procedūras turpmāku pasākumu veikšanai ar Finanšu iestādi, kas sniedz ziņojumus, gadījumā, ja tiek sniegti ziņojumi par nedokumentētiem kontiem;

d) administratīvas procedūras, lai nodrošinātu, ka Vienības un konti, kas attiecīgo valstu tiesību aktos definēti kā Finanšu iestādes, kas nesniedz ziņojumus, un Izslēgtie konti, arī turpmāk saglabātu zemu risku, ka tos varētu izmantot, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas; un

e) efektīvus izpildes noteikumus noteikumu neievērošanas gadījumā.

II PIELIKUMS

PAPILDU ZIŅOJUMU SNIEGŠANAS UN PIENĀCĪGAS PĀRBAUDES NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FINANŠU KONTA INFORMĀCIJU

1. apstākļu maiņa

“apstākļu maiņa” ietver jebkādas izmaiņas, kuru rezultātā tiek papildināta informācija saistībā ar personas statusu vai kas citādi ir pretrunā šādam personas statusam. Turklāt apstākļu maiņa ietver jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz Konta turētāja kontu (tostarp papildinājumu, aizvietojumu vai citas izmaiņas attiecībā uz Konta turētāju) vai jebkādas izmaiņas vai informācijas papildinājumu attiecībā uz jebkuru kontu, kas saistīts ar šādu kontu (piemērojot I pielikuma VII iedaļas C punkta 1. līdz 3. apakšpunktā aprakstītos kontu apkopošanas noteikumus), ja šādas izmaiņas vai informācijas papildinājums skar Konta turētāja statusu.

Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, ir balstījusies uz I pielikuma III iedaļas B punkta 1. apakšpunktā aprakstīto rezidences vietas adreses pārbaudi, un ja ir notikusi apstākļu maiņa, saistībā ar kuru Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, zina vai tai ir pamats zināt, ka oriģinālie Dokumentārie pierādījumi (vai cita ekvivalenta informācija) ir nepareizi vai neuzticami, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, līdz attiecīgā kalendārā gada vai cita attiecīgā ziņošanas perioda pēdējai dienai vai arī 90 kalendāro dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par šādu apstākļu maiņu vai tā ir atklāta, ir jāiegūst pašapliecinājums un jauni Dokumentārie pierādījumi, lai noteiktu Konta turētāja rezidences vietu(-as) nodokļu vajadzībām. Ja Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumus, līdz minētajai dienai nevar iegūt pašapliecinājumu un jaunus Dokumentārus pierādījumus, Finanšu iestādei, kas sniedz ziņojumus, jāpiemēro I pielikuma III iedaļas B punkta 2. līdz 6. apakšpunktā aprakstītā elektroniskā datu meklēšanas procedūra.

2. Pašapliecinājums attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem

attiecībā uz Jauniem Vienību kontiem, lai noteiktu, vai Pasīvas Nefinanšu vienības Kontrolējošā persona ir Persona, par kuru jāsniedz ziņojums, Finanšu iestāde, kas sniedz ziņojumu, var balstīties tikai vai nu uz Konta turētāja, vai Kontrolējošas personas pašapliecinājumu.

3. Finanšu iestādes rezidences vieta

Finanšu iestāde ir “rezidents” dalībvalstī, Monako vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā, ja tā ir šādas dalībvalsts, Monako vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā (proti, ja Iesaistītā jurisdikcija var Finanšu iestādei uzlikt par pienākumu sniegt ziņojumus). Kopumā – ja Finanšu iestāde nodokļu vajadzībām ir rezidents dalībvalstī, Monako vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā, tā ir šīs dalībvalsts, Monako vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā un tādējādi – dalībvalsts Finanšu iestāde, Monako Finanšu iestāde vai citas Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde. Tāda trasta gadījumā, kas ir Finanšu iestāde (neatkarīgi no tā, vai tā ir rezidents nodokļu vajadzībām dalībvalstī, Monako vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā), trastu uzskata par tādu, kurš ir dalībvalsts, Monako vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā, ja viena vai vairākas tā pilnvarotās personas ir rezidenti šajā dalībvalstī, Monako vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā, izņemot gadījumus, kad trasts visu pieprasīto informāciju, kas saskaņā ar šo nolīgumu vai citu nolīgumu, ar kuru īsteno globālo standartu, ir jāsniedz saistībā ar Kontiem, par kuriem jāsniedz ziņojums un kurus uztur trasts, sniedz citai Iesaistītajai jurisdikcijai (dalībvalstij, Monako vai citai Iesaistītajai jurisdikcijai), tāpēc ka tas ir rezidents nodokļu vajadzībām šajā citā Iesaistītajā jurisdikcijā. Tomēr, ja Finanšu iestādei (izņemot trastu) nav rezidences vietas nodokļu vajadzībām (piemēram, tādēļ, ka to uzskata par fiskāli pārredzamu vai tādēļ, ka tā atrodas jurisdikcijā, kurā nav ienākumu nodokļa), to uzskata par tādu, kas ir dalībvalsts, Monako vai citas Iesaistītās jurisdikcijas jurisdikcijā un tādējādi tā ir dalībvalsts, Monako vai citas Iesaistītās jurisdikcijas Finanšu iestāde, ja

a) tā ir inkorporēta saskaņā ar dalībvalsts, Monako vai citas Iesaistītās jurisdikcijas tiesību aktiem;

b) tās vadības vieta (tostarp efektīvās vadības vieta) atrodas dalībvalstī, Monako vai citā Iesaistītajā jurisdikcijā; vai

c) uz to attiecas dalībvalsts, Monako vai citas Iesaistītās jurisdikcijas finanšu uzraudzība.

Ja Finanšu iestāde (izņemot trastu) ir rezidents divās vai vairākās Iesaistītajās jurisdikcijās (kas var būt dalībvalsts, Monako vai citas Iesaistītās jurisdikcijas), uz šo Finanšu iestādi attieksies tās Iesaistītās jurisdikcijas ziņojumu sniegšanas un pienācīgas pārbaudes pienākumi, kurā tā uztur Finanšu kontu(-us).

4. Konti Finanšu iestādē

Parasti kontu būtu jāuzskata par kontu, kuru uztur Finanšu iestāde, šādos gadījumos:

a) Turētāja konta gadījumā uzskata, ka kontu uztur Finanšu iestāde, kas ir konta aktīvu turētāja (tostarp Finanšu iestāde, kas tur aktīvus pilnvarotas personas vārdā Konta turētāja labā šādā iestādē);

b) Noguldījumu konta gadījumā uzskata, ka kontu tur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz kontu (izņemot Finanšu iestādes aģentu, neatkarīgi no tā, vai šāds aģents ir Finanšu iestāde);

c) saistībā ar jebkādām līdzdalības daļām kapitālā vai parādkapitālā Finanšu iestādē, kuras veido Finanšu kontu, uzskata, ka kontu uztur šāda Finanšu iestāde;

d) apdrošināšanas līguma ar naudas vērtību vai anuitātes līguma gadījumā uzskata, ka kontu uztur Finanšu iestāde, kuras pienākums ir veikt maksājumus attiecībā uz līgumu.

5. Trasti, kas ir Pasīvas nefinanšu vienības

Tādu vienību kā līgumsabiedrību, līgumsabiedrību ar ierobežotu atbildību vai līdzīgu juridisku veidojumu, kam nodokļu vajadzībām nav rezidences vietas, saskaņā ar I pielikuma VIII iedaļas D punkta 3. apakšpunktu uzskata par tās jurisdikcijas rezidentu, kurā atrodas tā faktiskā vadība. Šajā nolūkā juridisku personu vai juridisku veidojumu uzskata par “līdzīgu” līgumsabiedrībai vai līgumsabiedrībai ar ierobežotu atbildību, ja to neuzskata par nodokļu maksātāju Jurisdikcijā, par kuru jāsniedz ziņojums, saskaņā ar šīs Jurisdikcijas, par kuru jāsniedz ziņojums, nodokļu tiesību aktiem. Tomēr, lai izvairītos no dubultas ziņojumu sniegšanas (ņemot vērā termina “Kontrolējoša persona” plašo jomu trasta gadījumā), trastu, kas ir Pasīva nefinanšu vienība, nedrīkst uzskatīt par līdzīgu veidojumu.

6. Vienības galvenā biroja adrese

Viena no I pielikuma VIII iedaļas E punkta 6. apakšpunkta c) punktā aprakstītajām prasībām ir, ka attiecībā uz Vienību oficiālajos dokumentos ir norādīta vai nu Vienības galvenā biroja adrese dalībvalstī, Monako vai citā jurisdikcijā, kurā, pēc Vienības apgalvojuma, tā ir rezidents, vai dalībvalsts, Monako vai cita jurisdikcija, kurā Vienība ir reģistrēta vai izveidota. Vienības galvenā biroja adrese parasti ir vieta, kurā atrodas tās faktiskā vadība. Tās Finanšu iestādes adrese, kurā Vienība uztur kontu, pasta abonenta kastīte vai adrese, ko izmanto vienīgi sūtīšanas vajadzībām, nav Vienības galvenā biroja adrese, izņemot, ja šāda adrese ir vienīgā Vienības izmantotā adrese un Vienības dibināšanas dokumentos norādīta kā Vienības reģistrētā adrese. Turklāt adrese, kas ir sniegta, ievērojot norādes par “adresi, uz kuru tiek sūtīti saņēmējam adresēti pasta sūtījumi”, nav Vienības galvenā biroja adrese.

III PIELIKUMS

PAPILDU DATU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ TĀDU DATU APSTRĀDI, KAS IEVĀKTI UN APMAINĪTI SASKAŅĀ AR ŠO NOLĪGUMU

1. Definīcijas

Šādiem terminiem ir turpmāk piešķirtā nozīme, kad tie tiek izmantoti šajā nolīgumā:

a) “personas dati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisko personu (turpmāk “datu subjektu”); identificējama persona ir persona, ko var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru vai vienu vai vairākiem faktoriem, kas ir raksturīgi tās fiziskajai, fizioloģiskajai, garīgajai, ekonomiskajai, kultūras vai sociālajai identitātei.

b) “apstrāde” ir jebkura ar personas datiem veikta darbība vai darbību kopums, kas tiek piemērots personas datiem, ar vai bez automatizētiem līdzekļiem – kā vākšana, reģistrēšana, sistematizēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, nolasīšana, aplūkošana, izmantošana, atklāšana, tos pārraidot vai pārsūtot, izplatot vai darot tos pieejamus citādā veidā, grupēšana vai savienošana, piekļuves liegšana, dzēšana vai iznīcināšana.

2. Nediskriminēšana

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka saskaņā ar šo nolīgumu un attiecīgajiem valstu tiesību aktiem personas datu apstrādei piemērojamie aizsardzības pasākumi attiecas uz visām personām bez diskriminācijas, īpaši pilsonības vai dzīvesvietas valsts, vai fiziskā izskata dēļ.

3. Dati

Līgumslēdzēju pušu šā nolīguma ietvaros apstrādātajiem datiem ir jābūt piemērotiem, nepieciešamiem un samērīgiem, ņemot vērā šā nolīguma mērķus.

Līgumslēdzējas puses nepieļauj tādu personas datu apmaiņu, kas norāda rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībā un informāciju par fiziskas personas veselību vai dzimumdzīvi.

4. Tiesības uz informāciju un uz piekļuvi datiem, tiesības uz labošanu un uz datu dzēšanu

Ja informācija jurisdikcijā, kas to saņem, tiek izmantota citiem mērķiem vai ja jurisdikcija, kas to saņem, to pārsūta trešai jurisdikcijai (dalībvalsts vai Monako) saskaņā ar šā nolīguma 6. panta 5. punkta paredzēto, jurisdikcijas, kas saņem informāciju un to izmanto citiem mērķiem vai to pārsūta trešai jurisdikcijai, Kompetenta iestāde par to informē attiecīgo personu. Šo informāciju attiecīgajai personai sniedz savlaicīgi, lai tā varētu izmantot savas tiesības datu aizsardzības jomā un jebkurā gadījumā – pirms jurisdikcija, kas saņem informāciju, to ir izmantojusi citiem mērķiem vai to ir pārsūtījusi trešai jurisdikcijai.

attiecībā uz personas datiem, kas tiek apstrādāti saskaņā ar šo nolīgumu, jebkurai privātpersonai ir tiesības pieprasīt piekļuvi saviem personas datiem, ko apstrādā Finanšu iestādes, kuras sniedz ziņojumus, un/vai Kompetentās iestādes, un minēto datu labošanu, ja tie ir neprecīzi. Ja dati tiek apstrādāti nelikumīgi, persona var prasīt to dzēšanu.

Lai atvieglotu šo tiesību īstenošanu, ikvienai privātpersonai ir jābūt iespējai iesniegt pieprasījumu piekļūt, labot un/vai dzēst savus datus. Šie pieprasījumi tiek nosūtīti attiecīgajai otrai Kompetentajai iestādei ar šīs privātpersonas Kompetentās iestādes starpniecību.

Kompetentā iestāde, kurai iesniegts pieprasījums, nodrošina piekļuvi attiecīgajiem datiem un nepieciešamības gadījumā, ja ir konstatēta neprecizitāte vai dati ir nepilnīgi, tos atjaunina un/vai labo.

5. Pārsūdzības tiesības

attiecībā uz personas datiem, kas tiek apstrādāti šā nolīguma ietvaros, ikvienai privātpersonai ir jābūt atzītām pārsūdzības tiesībām administratīvajā un juridiskajā ziņā neatkarīgi no attiecīgās personas pilsonības un no tā, ka dzīvesvietas jurisdikcija ir viena vai otra, vai visas iesaistītās jurisdikcijas.

6. automātiska apstrāde

Kompetentās iestādes atturas no jebkāda lēmuma pieņemšanas, kas rada negatīvas tiesiskas sekas attiecībā uz kādu fizisku personu vai to būtiski skar un kas balstās vienīgi uz datu automātisku apstrādi, kas paredzēta, lai vērtētu uz to attiecīgus personiskus aspektus.

7. Datu pārsūtīšana trešo valstu iestādēm

Kompetentā iestāde dažkārt var pārsūtīt saskaņā ar šo nolīgumu saņemtos personas datus valsts pārvaldes iestādēm trešās valstīs, kas nav dalībvalstis un Monako, ja pastāv visi turpmāk uzskaitītie apstākļi:

a) pārsūtīšana saņēmējai trešai valstij ir nepieciešama 6. panta 4. punktā norādītajiem mērķiem, un saņēmēja trešā valsts datus izmantos vienīgi minētajiem mērķiem;

b) dati ir atbilstīgi un samērīgi tiem mērķiem, kādiem tie ir pārsūtīti;

c) trešās valsts iestādes pilnvaras ir tieši saistītas ar 6. panta 4. punktā minētajiem mērķiem;

d) saņēmēja trešā valsts nodrošina tādu personas datu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs līmenim, kurš ir noteiks ar šo nolīgumu, kā arī apņemas nepārsūtīt saņemtos datus trešām personām;

e) Kompetentā iestāde, kura ir šīs informācijas izcelsmes vieta, ir sniegusi iepriekšēju atļauju saskaņā ar 6. panta

5. punktu; un

f) datu subjekts ir informēts par šo pārsūtīšanu.

Jebkura cita informācijas, kas iegūta saskaņā ar šo nolīgumu, pārsūtīšana trešām personām ir aizliegta.

8. Datu integritāte un drošība

attiecībā uz informāciju, kas apstrādāta saskaņā ar šo nolīgumu, Līgumslēdzējas puses un Finanšu iestādes, kuras sniedz ziņojumus, ievieš šādus pasākumus:

a) piemērotus aizsardzības pasākumus nolūkā nodrošināt šīs informācijas konfidencialitāti un to, ka to izmanto vienīgi 6. pantā minētās personas vai iestādes un vienīgi tajā pantā minētajiem mērķiem;

b) efektīvai informācijas apmaiņai vajadzīgo infrastruktūru (tostarp vispāratzītiem procesiem, lai garantētu precīzu, drošu, konfidenciālu un savlaicīgu informācijas apmaiņu, kā arī efektīvu un uzticamu paziņošanu, spēju ātri risināt jautājumus un bažas par apmaiņu vai apmaiņas pieprasījumiem un īstenot šā nolīguma 4. pantu);

c) tehniskus un organizatoriskus pasākumus, jo īpaši, lai nepieļautu jebkādu neatļautu izpaušanu vai piekļuvi, nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu vai nejaušu zaudējumu, vai izmaiņas, kā arī jebkura cita veida nelikumīgu apstrādi; un

d) tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai labotu jebkuru neprecīzu informāciju vai dzēstu informāciju, kuras saglabāšanai nav juridiska pamatojuma.

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka Finanšu iestādes, kuras sniedz ziņojumus, nekavējoties paziņo savas jurisdikcijas Kompetentajai iestādei, ja minētajām Finanšu iestādēm ir pamats uzskatīt, ka tās Kompetentajai iestādei ir sniegušas neprecīzu vai nepilnīgu informāciju. Kompetentā iestāde, kurai sniegts paziņojums, veiks visus piemērotos pasākumus, ko var veikt saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, lai novērstu paziņojumā aprakstītās kļūdas.

9. Sankcijas

Līgumslēdzējas puses nodrošina, ka par šajā nolīgumā noteikto personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpumiem tiek piemērotas sankcijas.

10. Uzraudzība

Personas datu apstrāde, ko veic Finanšu iestādes, kas sniedz ziņojumus, un Kompetentās iestādes saskaņā ar šo nolīgumu, ir jāuzrauga: i) dalībvalstīs – valsts datu aizsardzības uzraudzības iestādēm, kas saskaņā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, izveidotas dalībvalstīs, un ii) Monako – personas datu kontroles komisijai (Commission de contrôle des informations nominatives).

Minētajām dalībvalstu uzraudzības iestādēm un Monako kontroles iestādei ir efektīvi jāīsteno pārraudzīšanas, izmeklēšanas, iejaukšanās un pārskatīšanas pilnvaras, kā arī jābūt pilnvarām atbilstošos tiesību pārkāpumu gadījumos iesniegt prasību tiesā. Minētās iestādes jo īpaši nodrošina, ka sūdzības par neatbilstību tiek saņemtas, izmeklētas, uz tām tiek atbildēts un saistībā ar tām tiek veikta nepieciešamā rīcība.

IV PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

Šā nolīguma nolūkos Līgumslēdzēju pušu “Kompetentās iestādes” ir šādas:

a) Monako Firstistē: le Conseiller de gouvernement – Ministre des finances et de l'économie vai pilnvarots pārstāvis;

b) Beļģijas Karalistē: De Minister van Financiën/Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis;

c) Bulgārijas Republikā: Изпълнителният директор на Националната агенция за приходите vai pilnvarots pārstāvis;

d) Čehijas Republikā: Ministr financí vai pilnvarots pārstāvis;

e) Dānijas Karalistē: Skatteministeren vai pilnvarots pārstāvis;

f) Vācijas Federatīvajā Republikā: Der Bundesminister der Finanzen vai pilnvarots pārstāvis;

g) Igaunijas Republikā: Rahandusminister vai pilnvarots pārstāvis;

h) Grieķijas Republikā: Ο Υπουργός Οικονομίας και Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis;

i) Spānijas Karalistē: El Ministro de Economía y Hacienda vai pilnvarots pārstāvis;

j) Francijas Republikā: Le Ministre chargé du budget vai pilnvarots pārstāvis;

k) Horvātijas Republikā: Ministar financija vai pilnvarots pārstāvis;

l) Īrijā: The Revenue Commissioners vai viņu pilnvarots pārstāvis;

m) Itālijas Republikā: Il Direttore Generale delle Finanze vai pilnvarots pārstāvis,

n) Kipras Republikā: Υπουργός Οικονομικών vai pilnvarots pārstāvis;

o) Latvijas Republikā: Finanšu ministrs vai pilnvarots pārstāvis;

p) Lietuvas Republikā: Finansų ministras vai pilnvarots pārstāvis;

q) Luksemburgas Lielhercogistē: Le Ministre des Finances vai pilnvarots pārstāvis;

r) Ungārijā: A pénzügyminiszter vai pilnvarots pārstāvis;

s) Maltas Republikā: Il-Ministru responsabbli għall-Finanzi vai pilnvarots pārstāvis;

t) Nīderlandes Karalistē: De Minister van Financiën vai pilnvarots pārstāvis;

u) austrijas Republikā: Der Bundesminister für Finanzen vai pilnvarots pārstāvis;

v) Polijas Republikā: Minister Finansów vai pilnvarots pārstāvis;

w) Portugāles Republikā: O Ministro das Finanças vai pilnvarots pārstāvis;

x) Rumānijā: Președintele Agenției Naționale de Administrare Fiscală vai pilnvarots pārstāvis;

y) Slovēnijas Republikā: Minister za finance vai pilnvarots pārstāvis;

z) Slovākijas Republikā: Minister financií vai pilnvarots pārstāvis;

aa) Somijas Republikā: Valtiovarainministeriö/Finansministeriet vai pilnvarots pārstāvis; ab) Zviedrijas Karalistē: Chefen för Finansdepartementet vai pilnvarots pārstāvis;

ac) Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā Karalistē un Eiropas teritorijās, par kuru ārējām attiecībām ir atbildīga

apvienotā Karaliste: – Commissioners of Inland Revenue vai viņu pilnvarots pārstāvis un kompetentā iestāde

Gibraltārā, ko

apvienotā

Karaliste iecels atbilstoši uz Gibraltāra iestādēm attiecinātajai Saskaņotajai kārtībai

saistībā ar ES instrumentiem un saistītiem līgumiem, kura 2000. gada 19. aprīlī paziņota dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm un kuras kopiju Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretariāts nosūta Monako Firstistei, un kura attiecas uz šo nolīgumu.”

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šis grozījumu protokols tiek noslēgts ar nosacījumu, ka to ratificē vai apstiprina Līgumslēdzējas puses saskaņā ar to procedūrām. Līgumslēdzējas puses savstarpēji paziņo par šo procedūru pabeigšanu. Šis grozījumu protokols stājas spēkā pirmajā datumā mēnesī, kas seko mēnesim pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas dienas.

2. ar nosacījumu, ka ir izpildītas vajadzīgās Monako Firstistes iestāžu lēmumu pieņemšanas procedūras un

procedūras, ko paredz Eiropas Savienības tiesību akti starptautisku nolīgumu noslēgšanai, Monako Firstiste un atkarībā no konteksta Eiropas Savienība no 2017. gada 1. janvāra īsteno un efektīvi piemēro nolīgumu, kas izriet no šā grozījumu protokola, un savstarpēji paziņos attiecīgi par īstenošanu un piemērošanu.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta Līgumslēdzējas puses provizoriski piemēro šo grozījumu protokolu līdz tā spēkā stāšanās dienai. Šādu provizorisku piemērošanu sāk 2017. gada 1. janvārī ar nosacījumu, ka Līgumslēdzējas puses līdz 2016. gada 31. decembrim savstarpēji paziņo par savu iekšējo procedūru, kas nepieciešamas šādai provizoriskai piemērošanai, pabeigšanu.

4. Neskarot 2. un 3. punktu, turpina piemērot šādus nolīguma – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo grozījumu protokolu – pienākumus:

a) Monako Firstistes pienākumus un maksājumu pārstāvju, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, pakārtotos pienākumus saskaņā ar nolīguma – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo grozījumu protokolu – 8. un 9. pantu turpina piemērot līdz 2017. gada 30. jūnijam vai tik ilgi, līdz minētie pienākumi ir izpildīti;

b) dalībvalstu pienākumus saskaņā ar nolīguma – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo grozījumu protokolu –

10. pantu attiecībā uz ienākumu izcelsmes vietā ieturēto nodokli, ko iekasēja 2016. gadā un iepriekšējos gados, turpina piemērot tik ilgi, līdz minētie pienākumi ir izpildīti.

3. pants

Nolīgumu papildina protokols, kura saturs ir šāds:

“Protokols Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti par finanšu konta informācijas apmaiņu nolūkā uzlabot saistību ievērošanu nodokļu jomā starptautiskā mērogā atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESaO) finanšu konta informācijas automātiskas apmaiņas standartam.

Parakstot šo grozījumu protokolu starp Eiropas Savienību un Monako Firstisti, attiecīgi pilnvarotie, kas parakstījušies apakšā, ir vienojušies par šādiem noteikumiem, kuri ir ar grozījumu protokolu grozītā šā nolīguma sastāvdaļa.

1. Jāsaprot, ka informācijas apmaiņa saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu tiks pieprasīta vienīgi tad, ja pieprasījuma iesniedzēja valsts (dalībvalsts vai Monako Firstiste) būs izsmēlusi visas parastās informācijas iegūšanas iespējas, kas tai ir pieejamas savu iekšējo nodokļu procedūru ietvaros.

2. Jāsaprot, ka, iesniedzot informācijas pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, pieprasījuma iesniedzējas valsts (dalībvalsts vai Monako Firstistes) Kompetentā iestāde sniegs šādu informāciju pieprasījuma saņēmējas valsts (attiecīgi Monako Firstistes vai dalībvalsts) Kompetentajai iestādei:

a) tās personas identitāte, par kuru veicama pārbaude vai izmeklēšana;

b) laikposms, attiecībā uz kuru ir pieprasīta informācija;

c) paziņojums par nepieciešamo informāciju, ieskaitot tās raksturu un formu, kādā pieprasījuma iesniedzēja valsts vēlas to saņemt no pieprasījuma saņēmējas valsts;

d) nodokļu mērķis, kuram informācija tiek pieprasīta;

e) cik vien iespējams, jebkuras tādas personas vārds, uzvārds un adrese, kurai varētu būt pieprasītā informācija.

3. Jāsaprot, ka atsauce uz ‘prognozējamā svarīguma’ standartu ir paredzēta, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu pēc iespējas plašākā apmērā un tajā pašā laikā precizētu, ka dalībvalstis un Monako Firstiste nevar brīvi iesaistīties ‘informācijas medīšanā’ vai pieprasīt informāciju, kas varētu nebūt svarīga nodokļu vajadzībām attiecībā uz noteiktu nodokļu maksātāju. Lai gan 2. punktā ir ietvertas svarīgas procedūras prasības, kas ir paredzētas, lai nodrošinātu, ka ‘informācijas medīšana’ nenotiek, tomēr 2. punkta i) līdz

v) apakšpunkta noteikumi nav jāinterpretē tā, lai tie būtu pretrunā efektīvai informācijas apmaiņai. atbilstību ‘prognozējamā svarīguma’ standartam var panākt gan attiecībā uz vienu nodokļu maksātāju (kas identificēts pēc vārda vai kā citādi), gan uz vairākiem (kas identificēti pēc vārda vai kā citādi).

4. Jāsaprot, ka šis nolīgums neietver spontānu informācijas apmaiņu.

5. Jāsaprot, ka gadījumā, ja informācijas apmaiņa tiek veikta saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu, ir piemērojami pieprasījuma saņēmējā valstī (dalībvalstī vai Monako Firstistē) paredzētie administratīvo procedūru noteikumi attiecībā uz nodokļu maksātāju tiesībām. Jāsaprot arī, ka šo noteikumu mērķis ir garantēt nodokļu maksātājiem godīgu procedūru un nevis traucēt vai nepamatoti kavēt informācijas apmaiņas procesu.”

4. pants

Valodas

Šis grozījumu protokols ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

TO aPLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo grozījumu protokolu.

Съставено в Брюксел на дванадесети юли през две хиляди и шестнадесета година. Hecho en Bruselas, el doce de julio de dos mil dieciséis.

V Bruselu dne dvanáctého července dva tisíce šestnáct. Udfærdiget i Bruxelles den tolvte juli to tusind og seksten. Geschehen zu Brüssel am zwölften Juli zweitausendsechzehn.

Kahe tuhande kuueteistkümnenda aasta juulikuu kaheteistkümnendal päeval Brüsselis. Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δώδεκα Ιουλίου δύο χιλιάδες δεκαέξι.

Done at Brussels on the twelfth day of July in the year two thousand and sixteen. Fait à Bruxelles, le douze juillet deux mille seize.

Sastavljeno u Bruxellesu dvanaestog srpnja godine dvije tisuće šesnaeste. Fatto a Bruxelles, addì dodici luglio duemilasedici.

Briselē, divi tūkstoši sešpadsmitā gada divpadsmitajā jūlijā.

Priimta du tūkstančiai šešioliktų metų liepos dvyliktą dieną Briuselyje.

Xxxx Xxxxxxxxxxx, a kétezer-tizenhatodik év július havának tizenkettedik napján. Magħmul fi Brussell, fit-tnax-il jum ta’ Lulju fis-sena elfejn u sittax.

Gedaan te Brussel, twaalf juli tweeduizend zestien.

Sporządzono w Brukseli dnia dwunastego lipca roku dwa tysiące szesnastego. Feito em Bruxelas, em doze de julho de dois mil e dezasseis.

Întocmit la Bruxelles la doisprezece iulie două mii șaisprezece. V Bruseli dvanásteho júla dvetisícšestnásť.

V Bruslju, dne dvanajstega julija leta dva tisoč šestnajst.

Tehty Brysselissä kahdentenatoista päivänä heinäkuuta vuonna kaksituhattakuusitoista. Som skedde i Bryssel den tolfte juli år tjugohundrasexton.

За Европейския съюз Рог la Unión Europea Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union Für die Europäische Union Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση For the European Union Pour l'Union européenne Za Europsku uniju

Per l'Unione europea Eiropas Savienības vārdā – Europos Sąjungos vardu az Európai Unió részéről Għall-Unjoni Ewropea Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo Euroopan unionin puolesta För Europeiska unionen

За Княжество Монако

Por el Principado de Mónaco Za Monacké knížectví

For Fyrstendømmet Monaco Für das Fürstentum Monaco Monaco Vürstiriigi nimel

Για το Πριγκιπάτο του Μονακό For the Principality of Monaco Pour la Principauté de Monaco Za Kneževinu Monako

Per il Principato di Monaco Monako Firstistes vārdā – Xxxxxx Xxxxxxxxxxxxxxx vardu a Monacói Hercegség részéről Għall-Prinċipat ta' Monaco Voor het Vorstendom Monaco W imieniu Księstwa Monako Pelo Principado do Mónaco Pentru Principatul Monaco

Za Monacké kniežatstvo Za Kneževino Monako

Monacon ruhtinaskunnan puolesta För Furstendömet Monaco

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU DEKLARĀCIJAS

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGā DEKLaRāCIJa PaR aTBILSTĪBU GLOBāLaJaM STaNDaRTaM

Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka globālajam standartam atbilst noteikumi par informācijas automātisku apmaiņu, kas ietverti:

i) Padomes Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2014/107/ES;

ii) nolīgumā un tā pielikumos; un

iii) pārējos nolīgumos, par kuriem Eiropas Savienība vienlaikus risinājusi sarunas tajā pašā jomā ar Šveices Konfederāciju, andoras Firstisti, Lihtenšteinas Firstisti un Sanmarīno Republiku, lai gan daži no šiem nolīgumiem ietver papildu noteikumus konfidencialitātes un datu aizsardzības jomā, ņemot vērā Monako Firstistes un šo citu četru valstu dažādās nostājas šajā jautājumā, ciktāl tas strikti nepieciešams, lai dalībvalstīm ļautu ievērot prasības, kas tām noteiktas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem attiecībā uz to attiecībām ar jurisdikcijām ārpus Eiropas Savienības.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGā DEKLaRāCIJa PaR NOLĪGUMU UN Tā PIELIKUMIEM

attiecībā uz nolīguma un tā I un II pielikuma piemērošanu Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, lai nodrošinātu konsekvenci piemērošanā, kā ilustrācijas vai interpretācijas avotu tās izmantos Komentārus par ESaO Kompetentās iestādes nolīguma paraugu un Kopējo ziņošanas standartu.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGā DEKLaRāCIJa PaR NOLĪGUMa 5. PaNTU

Līgumslēdzējas puses vienojas attiecībā uz nolīguma 5. pantu par informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, kas tās par interpretācijas avotu izmantos Komentārus par 26. pantu ESaO Paraugkonvencijā par nodokļu uzlikšanu ienākumiem un kapitālam.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGā DEKLaRāCIJa PaR GROZĪJUMU PROTOKOLa 2. PaNTU

attiecībā uz grozījumu protokola 2. pantu abas Līgumslēdzējas puses vienojas, ka grozījumu protokola provizoriska piemērošana paredz, ka:

— Monako Firstiste un dalībvalstis un viņu Finanšu iestādes vēlākais no 2017. gada 1. janvāra piemēro noteikumus paziņošanas un pienācīgas pārbaudes jomā, kas atbilst I un II pielikumam, lai spētu izpildīt pienākumus saskaņā ar

3. panta 3. punktu nolīgumā, kurā grozījumi izdarīti ar grozījumu protokolu. Pienākumi, kas paredzēti 3. panta

3. punktā nolīgumā, kurā grozījumi izdarīti ar grozījumu protokolu, būs tomēr piemērojami Līgumslēdzējām pusēm tikai tad, kad būs izpildīti spēkā stāšanās nosacījumi, kas paredzēti grozījumu protokola 2. panta 1. punktā,

— dalībvalstis no 2017. gada 1. janvāra drīkst iesniegt Monako Firstistei informācijas pieprasījumus saskaņā ar 5. pantu nolīgumā, kurā grozījumi izdarīti ar grozījumu protokolu, taču Monako Firstiste var izvēlēties atbildēt uz šiem pieprasījumiem tikai tad, kad būs izpildīti spēkā stāšanās nosacījumi, kas paredzēti grozījumu protokola 2. panta

1. punktā,

— Monako Firstiste un tās Finanšu iestādes, ņemot vērā grozījumu protokola provizorisku piemērošanu, var izvēlēties apturēt to pienākumu piemērošanu, kuri tām noteikti saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK, – kāds tas bija pirms tā grozīšanas ar šo grozījumu protokolu –, no 2017. gada 1. janvāra, izņemot pretējus noteikumus, kas ietverti grozījumu protokola 2. panta 4. punktā.