Īpašuma apdrošināšanas noteikumi Nr. 5.1/4
Īpašuma apdrošināšanas noteikumi Nr. 5.1/4
1. sadaļa.
1. Noteikumos lietotie termini
1.1. Apdrošinātājs — ADB „Gjensidige” Latvijas filiāle, kas darbojas saskaņā ar statūtiem.
1.2. Apdrošinājuma ņēmējs — juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi līgumu savā vai citas personas labā.
1.3. Apdrošinātais — apdrošināšanas polisē norādītā juridiskā vai fiziskā persona, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
1.4. Apdrošināšanas objekts — apdrošināšanas polisē un tās pielikumā norādītais nekustamais un/vai kustamais īpašums, ievērojot šo noteikumu 2. sadaļas nosacījumus.
1.5. Apdrošinājuma summa — naudas summa, par kuru ir apdrošināts
īpašums.
1.6. Apdrošinātais risks — apdrošināšanas polisē norādītais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
1.7. Apdrošināšanas prēmija — noteiktais maksājums par
apdrošināšanu.
1.8. Apdrošināšanas gadījums — ar apdrošināto risku saistīts pēkšņs un neparedzēts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.9. Apdrošināšanas atlīdzība — par apdrošināšanas gadījumu
izmaksājamā naudas summa vai nodrošināmo pakalpojumu izmaksas atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.10. Atlīdzināmie zaudējumi — par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa vai nodrošināmo pakalpojumu izmaksas atbilstoši apdrošināšanas līgumam pirms paša riska atskaitīšanas.
1.11. Paša risks — polisē uzrādītā, naudas izteiksmē vai procentos izteikta
daļa no apdrošinājuma summas vai zaudējuma, kuru atskaita no atlīdzināmiem zaudējumiem par katru apdrošināšanas gadījumu.
1.12. Apdrošināšanas polise — dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
1.13. Apdrošināšanas līgums — šis apdrošināšanas līgums, kas ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šī līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies rakstveidā. Apdrošināšanas līgumu var noslēgt klātienē vai izmantojot distances saziņas līdzekļus. Izmantojot distances saziņas līdzekļus, tiek noslēgts distances apdrošināšanas līgums.
1.14. Distances apdrošināšanas līgums — apdrošināšanas līgums, ja apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs to noslēdzis, pamatojoties uz apdrošinātāja rakstveida piedāvājumu, kas apdrošinājuma ņēmējam nosūtīts ar faksimila, interneta, elektroniskā pasta (distances saziņas līdzekļu) starpniecību. Distances apdrošināšanas līguma noslēgšanas apliecinājums ir apdrošināšanas polise elektroniskās izdrukas veidā.
1.15. Apdrošināšanas vieta — vieta, kur atrodas apdrošinātais īpašums un tā ir norādīta apdrošināšanas polisē.
1.16. Atjaunošanas vērtība — nepieciešamo mazāko atjaunošanas izdevumu apmērs naudas izteiksmē, lai veiktu apdrošināšanas objekta atjaunošanu iepriekšējā kvalitātē un apjomā, ieskaitot visas būvniecības un ar to saistītās izmantojamo materiālu un projektēšanas izmaksas.
1.17. Faktiskā vērtība — apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtība, atņemot no tās objekta nolietojumu.
1.18. Tirgus vērtība — apdrošināšanas objekta vērtība, ko nosaka sertificēts vērtētājs saskaņā ar Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas apstiprinātajiem standartiem nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanai.
1.19. Iegādes vērtība — tāda paša veida un līdzvērtīgas kvalitātes preču,
izejvielu un citas mantas iegādes mazākie izdevumi.
1.20. Trešā persona — jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot personas, kuras noslēgušas šo apdrošināšanas līgumu, saistītās personas vai personas, kurām ir saistības šī apdrošināšanas līguma noteikumu izpildē.
1.21. Saistītā persona — apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja darbinieki, ģimenes locekļi vai personas, ar kurām apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam ir kopēja saimniecība, vai personas, kurām ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju ir noslēgts apdrošinātā īpašuma vai tā daļas nomas, īres, patapinājuma, aizdevuma vai cita veida līgums, kas piešķir apdrošinātā īpašuma lietošanas tiesības, kā arī glabājuma līgums. Par apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja ģimenes locekļiem ir uzskatāmi: laulātais, radinieki un svaiņi, skaitot radniecību līdz trešajai pakāpei un svainību līdz otrajai pakāpei, audžuģimenes locekļi, aizbildņi un aizbilstāmie.
2. Apdrošināmie riski
2.1. Ugunsgrēks:
2.1.1. ugunsgrēks — neparedzēta un nekontrolējama degšana ar atklātu liesmu. Sodrēju, dūmu un uguns dzēšanas seku radītais kaitējums apdrošināšanas objektam, ja to cēlonis ir bijis ugunsgrēks.
2.1.2. zibens spēriens — tieša zibens iedarbība uz apdrošināto īpašumu;
2.1.3. eksplozija — momentāna (eksplozīva) vielas vai maisījuma ķīmiska pārvērtība, kas rada paaugstinātu spiedienu (triecienvilni). Ar tvertnes eksploziju saprot pēkšņu ārdošu spiediena spēka izpausmi, kad tvertnes sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka izlīdzinās spiediens tvertnes iekšpusē un ārpusē. Par eksploziju netiek uzskatīts pēkšņs spiediena izlīdzinājums (implozija) zema spiediena dēļ;
2.1.4. vadāma lidaparāta, tā daļu vai lidaparāta pārvadājamās kravas uzkrišana apdrošinātajam īpašumam;
2.2. Dabas stihijas:
2.2.1. vētra — vējš ar ātrumu virs 15 m/sek;
2.2.2. plūdi — teritorijas applūšana ar ūdeni, kas pārgājis pāri ūdens tilpņu vai dabīgo ūdens baseinu robežām. Par plūdiem netiek uzskatīta teritoriju (vietu) applūšana, kur tiem ir periodisks (sezonāls) raksturs un tie notiek biežāk kā vienu reizi 5 gados.
2.2.3. krusa — nokrišņu, ledus graudu veidā, tieša iedarbība uz apdrošināto
īpašumu;
2.2.4. nepārtraukta snigšana — pēkšņa sniega slāņa palielināšanās vismaz par 100 mm 24 stundu laikā, ja bojājumi radušies snigšanas laikā.
2.2.5. zemestrīce no 4 līdz 6 ballēm pēc Rihtera skalas;
2.2.6. koku, mastu un stabu uzkrišana, kas nav radusies cilvēku darbības dēļ;
2.3. Šķidruma vai tvaika noplūde:
2.3.1. cauruļvadu, to ierīču un aprīkojuma pēkšņs un neparedzēts to pārrāvums vai plīsums, izņemot sala iedarbības radīts;
2.3.2. trešo personu darbība vai bezdarbība, kuras dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde no ēkas iekšējām komunikāciju sistēmām;
2.3.3. atbilstoši ekspluatētu stacionāro automātisko ugunsgrēka dzēšanas sistēmu un iekārtu automātiskas reaģēšanas dēļ radusies šķidruma noplūde;
2.3.4. cauruļvadu, kas atzarojas no apdrošinātās ēkas līdz maģistrālajam cauruļvadam un nodrošina apdrošinātās ēkas ūdens, siltuma utt. apgādi, avārijas dēļ radusies šķidruma noplūde.
2.4. Trešo personu prettiesiska rīcība:
2.4.1. zādzība ar ielaušanos — tīša, prettiesiska svešas mantas paņemšana, bojāšana vai iznīcināšana, ja tā izdarīta, trešajām personām prettiesiski iekļūstot slēgtās telpās, ar nepārprotamām ielaušanās pazīmēm. Par zādzību netiek uzskatīta īpašuma izkrāpšana, piesavināšanās, izspiešana un tml.;
2.4.2. laupīšana — uzbrukums apdrošinātajam, kas saistīts ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu un ir bīstams dzīvībai vai veselībai, nolūkā iegūt apdrošināto īpašumu;
2.4.3. ļaunprātīgi bojājumi — apdrošinātā īpašuma tīša iznīcināšana vai
bojāšana.
2.4.4. sadursme — jebkura veida sauszemes transporta līdzekļa, iekraušanas vai izkraušanas mehānismu tiešs trieciens apdrošinātajam īpašumam trešo personu darbības
vai bezdarbības dēļ;
2.5. Cita mājokļa īres izdevumi laika posmā, kamēr notiek remonts bojātajā īpašumā, ja tas nav piemērots dzīvošanai apdrošināšanas gadījuma iestāšanās rezultātā (piemēram, pilnībā izdedzis, sprādziena rezultātā pilnīgi bojāts un tml.), apmaksājot īres izdevumus ne vairāk kā EUR 300,00 mēnesī un ne ilgāk par
6 mēnešiem.
2.6. Papildus var apdrošināt šādus riskus:
2.6.1. Zibens iedarbības rezultātā radies strāvas impulss vai pārspriegums, kā rezultātā bojāts īpašums. Apdrošināšanas atlīdzība par šo risku nevar pārsniegt EUR 1500,00,, ja polisē nav noteikts citādāk.
2.6.2. cauruļvadu, to ierīču un aprīkojuma pārrāvums, kas radies sala iedarbības rezultātā. Zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi
apdrošināšanas līguma darbības periodā un atlīdzības summa nevar pārsniegt EUR 3500,00, ja polisē nav noteikts citādāk. Zaudējumi netiek atlīdzināti, ja ēka nav pastāvīgi apdzīvota.
2.7. Papildus apdrošinātie riski (2.6.1. — 2.6.2. punkts) ir spēkā, ja par to ir atzīme apdrošināšanas polises īpašajos nosacījumos.
2. sadaļa. Apdrošināšanas objekts
3. Apdrošināts ir apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais un/vai kustamais īpašums
3.1. Ēkas ar tajās iebūvētajām komunikācijām, konstruktīviem elementiem (apkures katli, elektrosistēmas, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, iebūvētās ventilācijas un putekļu nosūcēju sistēmas), kas ir ēkas neatņemama sastāvdaļa.
3.2. Dzīvoklis ar tā konstruktīvajiem elementiem un iekšējo apdari, kas ir
dzīvokļa neatņemama sastāvdaļa (grīdas, sienas, griesti, logi, durvis, sanitārtehnika, elektroinstalācija, kamīni un tml.).
3.3. Manta — tehnoloģiskās iekārtas un darba mašīnas, darbgaldi, aprīkojums un inventārs, krājumi, nomātā un pieņemtā manta, mēbeles, radio, televīzijas un video aparatūra un cita elektroniskā aparatūra, mājsaimniecības un sadzīves priekšmeti, sporta, saimniecības un lauksaimniecības inventārs un tml.
3.4. Nomāto telpu remonta izdevumi un materiāli (grīdu, sienu un griestu segumi, logi, durvis, sanitārtehnika, elektronistalācija, kamīni un tml.).
3.5. Bez atsevišķas vienošanās nav apdrošināts:
3.5.1. būves — baseini, vārti, nožogojumi, pagalmu un teritoriju segumi, nojumes, aizsargsienas, kas nav ēku sastāvdaļas, piestātnes;
3.5.2. ēkās un telpās vai pie tām uzstādītas iekārtas un ietaises (antenas, izkārtnes, reklāmas iekārtas, un tml.), kas nav ēku sastāvdaļas;
3.5.3. ārējie cauruļvadi, kas atrodas uzņēmuma teritorijā, atzarojas no apdrošinātās ēkas līdz maģistrālajam vadam un apdrošinātais ir atbildīgs par to ekspluatāciju;
3.5.4. stiklojums, tā aprīkojums un noformējums (zīmējumi, gravējumi un tml.), kura vienlaidus virsmas laukums ir lielāks par 3m², pret sasišanu vai saplīšanu, ko izraisījuši šo noteikumu 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6., punktos nosauktie riski;
3.5.5. juvelierizstrādājumi, kolekcijas, gleznas, unikāli un antīki priekšmeti, skaidra nauda;
3.5.6. vērtspapīri, dokumenti, akti, plāni, oriģinālie rasējumi, modeļi, arhīvu krājumi;
3.5.7. datoru programmas, dati, datu bāzes un informācijas nesēji;
3.5.8. paraugi, izstāžu eksemplāri;
3.5.9. būves un celtnes, kas nav paredzētas ilgstošai ekspluatācijai (pārvietojamie vagoniņi, telpas, kas veidotas no piepūšamām konstrukcijām, teltis u.c.);
3.5.10. nepabeigtas ēkas;
3.5.11. spēļu, naudas maiņas un izsniegšanas automāti;
3.5.12. iebūvētās mēbeles, x.xx. ar iebūvēto tehniku;
3.6. Saskaņā ar šiem noteikumiem nav apdrošināms:
3.6.1. nelikumīgi uzbūvētas vai būvniecības stadijā esošas ēkas, būves un celtnes, kuru būvēšanai nav saņemtas visas nepieciešamās likumā un citos normatīvos aktos noteiktās atļaujas un saskaņojumi;
3.6.2. avārijas stāvoklī esošas ēkas, būves un celtnes un tajās esošā manta;
3.6.3. neapsaimniekotas un/vai neapdzīvotas ēkas, būves un celtnes un tajās esošā manta;
3.6.4. juridiskās personas darbinieku personīgā manta;
3.6.5. reģistrācijai pakļautie motorizētie transporta līdzekļi;
3.6.6. ieroči, munīcija;
3.6.7. ūdens transports un gaisa transports;
3.6.8. telpu augi, mežs, atsevišķi augoši koki, dzīvžogi, zeme, sējumi, dzīvnieki;
3.6.9. pārvadājamas kravas ārpus apdrošināšanas vietas.
3. sadaļa. Apdrošināšanas līgums
4. Apdrošinājuma summa
4.1. Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par apdrošināšanas līgumā uzrādītās apdrošinājuma summas atbilstību īpašuma vērtībai. Ja apdrošinājuma summa neatbilst īpašuma vērtībai, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tiek piemēroti zemapdrošināšanas vai virsapdrošināšanas nosacījumi.
4.2. Ēku, būvju, telpu remonta izdevumu, tehnoloģisko iekārtu un darba mašīnu, darbgaldu, aprīkojuma un inventāra, kā arī mājas (mājsaimniecības) mantas vērtību nosaka atbilstoši:
4.2.1. atjaunošanas vērtībai;
4.2.2. faktiskajai vērtībai, ja nolietojums ir lielāks par 40% vai ja apdrošinājuma ņēmējs vēlas apdrošināt objektu faktiskajā vērtībā.
4.3. Preču pārdošanai un iepirkto izejvielu un materiālu vērtību nosaka atbilstoši iegādes vērtībai.
4.4. Nepabeigto un gatavo ražojumu vērtību nosaka atbilstoši atjaunošanas vērtībai.
4.5. Nomātās un pieņemtās mantas (remontam, uzglabāšanai un tml.) vērtību nosaka atbilstoši tās faktiskajai vērtībai, kas uzrādīta mantas nomas līgumā vai pieņemšanas un nodošanas aktā, vai grāmatvedības uzskaites dokumentos.
5. Apdrošināšanas līguma periods un tā stāšanās spēkā
5.1. Apdrošināšanas līguma periods ir apdrošināšanas polisē uzrādītais līguma darbības laiks. Līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc prēmijas vai prēmijas pirmās daļas samaksas, ja polisē nav norādīts citādi.
6. Apdrošināšanas prēmijas samaksa
6.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir samaksāt apdrošināšanas prēmiju apdrošināšanas līgumā noteiktajos termiņos.
6.2. Ja apdrošināšanas prēmija tiek maksāta ar pārskaitījumu, par samaksas dienu ir uzskatāma diena, kad nauda ir ieskaitīta apdrošinātāja bankas kontā.
6.3. Ja prēmija vai tās pirmā daļa netiek samaksāta polisē norādītajā termiņā, apdrošināšanas līgums nav spēkā no tā noslēgšanas brīža.
6.4. Gadījumā, ja maksājumi, izņemot pirmo maksājumu, nav samaksāti līgumā noteiktajā termiņā, apdrošinātājs var izbeigt līgumu šādā kārtībā;
6.4.1. Pirms apdrošināšanas līguma izbeigšanas apdrošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam rakstveida brīdinājumu par
nepilnīgu apdrošināšanas prēmijas samaksu, uzaicinot samaksāt apdrošināšanas prēmiju atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem un norādot apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņu un nesamaksāšanas iespējamās sekas.
6.4.2. Apdrošinātāja nosūtītajā brīdinājumā noteiktais apdrošināšanas prēmijas termiņšs, kas nav īsāks par 15 dienām un garāks par 1 mēnesi no brīdinājuma nosūtīšanas dienas.
6.4.3. Ja brīdinājumā noteiktajā apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņā iestājas apdrošināšanas gadījums, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošināšanas prēmija ir samaksāta brīdinājumā noteiktajā apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņā un apmērā.
6.4.4. Ja apdrošinājuma ņēmējs nesamaksā apdrošināšanas prēmiju brīdinājumā noteiktajā apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņā un apmērā, apdrošināšanas līgums uzskatāms par izbeigtu.
7. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumi
7.1. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas ir sniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju, kas nepieciešama riska izvērtēšanai, kā arī nodrošināt iespēju veikt apdrošinātā objekta apskati riska izvērtēšanai, kā līguma noslēgšanas, tā līguma darbības laikā.
7.2. Apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais ir atbildīgi par patiesas informācijas sniegšanu.
7.3. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošināto, ka viņš tiek apdrošināts un nodrošināt līguma saistību izpildi no apdrošinātā puses.
7.4. Apdrošinājuma ņēmējs atbild par neinformētības sekām, sedzot papildu izdevumus, kas radušies apdrošinātā neinformētības dēļ.
7.5. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir paziņot par citiem tam zināmiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu objektu.
4. sadaļa. Apdrošinātā riska izmaiņas
8. Izmaiņas sākotnējā informācijā
8.1. Apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam līguma darbības laikā ir pienākums rakstveidā paziņot apdrošinātājam par visiem tam zināmajiem apstākļiem, kuri var ievērojami palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apjomu, tai skaitā, bet neaprobežoties ar turpmāko uzskaitījumu, par:
8.1.1. izmaiņām apdrošinātā īpašuma apsardzes un/vai pretielaušanas un/vai ugunsdrošības sistēmās;
8.1.2. jebkādām izmaiņām apdrošināšanas objekta lietošanā vai apdrošināšanas objekta īpašībās pirms šādu izmaiņu iestāšanās, tajā skaitā, bet neaprobežoties ar šo uzskaitījumu, par lietošanas apturēšanu uz laiku vai izbeigšanu, par saimnieciskās darbības veikšanas pārtraukšanu apdrošinātajā īpašumā, rekonstrukcijām, pārbūvēm, remontiem;
8.1.3. par apdrošināšanas objekta izīrēšanu, iznomāšanu, ieķīlāšanu, citādu apgrūtināšanu ar lietu un/vai saistību tiesībām un/
vai parādiem, apdrošināšanas objekta valdījuma zaudēšanu, apdrošinātajam īpašumam uzliktajiem atsavināšanas un citiem aizliegumiem, par apdrošināšanas objekta padarīšanu par jebkādu saistību priekšmetu, kā arī īpašuma un/vai lietošanas tiesību pāreju uz apdrošināšanas objektu aprobežojumiem;
8.2. Ja līguma darbības laikā ir palielinājusies īpašuma vērtība vairāk kā par 10%, apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošinātāju un, savstarpēji vienojoties, veikt izmaiņas apdrošināšanas līgumā.
9. Apdrošinātā riska palielināšanās
9.1. Ja apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība ir palielinājusies līguma darbības laikā, apdrošinātājs var rakstveidā piedāvāt apdrošinājuma ņēmējam izdarīt noteikumu grozījumus, norādīt to spēkā stāšanās dienu un noteikt papildus apdrošināšanas prēmiju vai pieņemt lēmumu par apdrošināšanas līguma pārtraukšanu.
5. sadaļa. Apdrošināšanas gadījums
10. Apdrošinātā pienākumi
pēc apdrošinātā riska iestāšanās
10.1. Zaudējuma pieteikums — ja radušies zaudējumi, apdrošinātajam nekavējoties jāziņo:
10.1.1. ugunsgrēka gadījumā — Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;
10.1.2. eksplozijas gadījumā — attiecīgajam avārijas dienestam;
10.1.3. inženierkomunikāciju avārijas gadījumā — attiecīgajam avārijas dienestam un/vai ēkas apsaimniekotājam (īpašniekam) vai pašvaldības policijai;
10.1.4. trešo personu prettiesiskas rīcības gadījumā — policijai.
10.1.5. sadursmes gadījumā ar sauszemes transporta līdzekli — ceļu policijai;
10.2. Apdrošinātajam nekavējoties, tiklīdz tas kļūst iespējams, par notikušo notikumu jāziņo apdrošinātājam un jāveic visi iespējamie un saprātīgie pasākumi, lai samazinātu zaudējumus.
10.3. Apdrošinātajam 3 (trīs) darba dienu laikā no brīža, kad kļuvis zināms par notikumu, jāiesniedz apdrošinātājam noteikta parauga formas rakstisks pieteikums un jāsaskaņo ar apdrošinātāju notikuma
vietas apskates laiks. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams personīgi iesniegt rakstisku pieteikumu, tad to veic apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja pārstāvis vai pilnvarota persona.
10.4. Ja apdrošinātais piesaka prasību zinot, ka tā ir nepatiesa vai krāpnieciska, apdrošināšanas līgums tiek atzīts par spēkā neesošu un jebkura prasība šī līguma sakarā tiek noraidīta.
10.5. Apdrošinātājs ir tiesīgs atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja 10.1.1. — 10.1.5.punktos minētās iestādes neapstiprina attiecīgo risku iestāšanās faktu.
10.6. Zaudējuma pierādījums
10.6.1. Pēc notikušā notikuma, kamēr apdrošinātājs nav veicis bojātā vai iznīcinātā objekta apskati, bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas nav pieļaujama nekāda bojājumu novēršana vai objekta vai tā daļu pārvietošana, novākšana vai atjaunošana. Atļauts veikt
tikai neatliekamus pasākumus, lai novērstu tālākus zudumus un nepieļautu nelaimes gadījumus.
10.6.2. Pēc pieteikuma iesniegšanas apdrošinātajam jānodrošina apdrošinātāja pārstāvim iespēja veikt notikuma vietas un bojātā īpašuma apskati, kā arī jādod iespēja veikt izmeklēšanu jebkuru zaudējuma rašanās cēloņu un apjoma noteikšanai.
10.6.3. Pēc notikuma vietas apskates apdrošinātāja pārstāvis aizpilda noteiktas formas apskates protokolu par konstatētajiem zaudējumiem, kā arī sniedz norādījumus, kuru izpilde apdrošinātajam ir obligāta. Bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas nav atļauta objekta atjaunošana, tā daļu pārvietošana vai novākšana.
10.6.4. Ja apdrošinātājs neveic apskati 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas, apdrošinātajam ir tiesības uzsākt sakārtošanas un remonta darbus.
10.6.5. Apdrošinātā pienākums ir pierādīt zaudējuma iestāšanās faktu un apmēru, kā arī iesniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas to apstiprina.
10.6.6. Par 2.2.punktā norādīto apdrošināto risku iestāšanās apliecinājumu uzskatāma informācija no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra par mērījumiem, kuri veikti apdrošināšanas objektam tuvākajā stacijā;
10.6.7. Ja apdrošinātajam ir pamats pretendēt uz mājokļa īres izdevumu atlīdzināšanu saskaņā ar 2.7.punktu, tam jāiesniedz apdrošinātājam īres līgumu un izdevumu apliecinošus dokumentus par mājokļa īri zaudējumu novēršanas periodā.
10.6.8. Pēc apdrošinātāja pieprasījuma jāiesniedz bojāto, nozagto vai iznīcināto mantu saraksts. Sarakstā ir jānorāda mantas iegādes laiks, vērtība, raksturojums un stāvoklis, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma. Apdrošinātājs ir tiesīgs pieprasīt mantu iegādi apliecinošus dokumentus.
10.7. Apdrošinātā pienākumu nepildīšanas sekas
10.7.1. Apdrošinātājs ir tiesīgs atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais:
10.7.1.1. nav izpildījis kādu no noteikuma 10.1. — 10.4., 10.6.1., 10.6.2., 10.6.3.,
10.6.5., 10.6.6., 10.6.7.punktos noteiktajiem pienākumiem;
10.7.1.2. ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šajos noteikumos noteiktajiem pienākumiem, izņemot 10.7.1.1.punktā norādītos pienākumus;
10.7.1.3. neuzrāda bojāto priekšmetu atliekas, izņemot gadījumus, kad tās pilnībā ir iznīcinātas;
10.7.1.4. nav iesniedzis policijai konkrētu nozagto vai nolaupīto mantas sarakstu, vai arī policija neapstiprina atsevišķu lietu nozagšanu vai nolaupīšanu;
10.7.2. Apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību līdz 50%, ja apdrošinātais vieglas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šajos noteikumos noteiktajiem pienākumiem, izņemot 10.7.1.1.punktā norādītos pienākumus.
10.7.3. Ja, slēdzot apdrošināšanas līgumu, tā darbības laikā vai pēc zaudējuma iestāšanas apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, apdrošināšanas objekta īpašnieks vai lietotājs sniedz nepatiesu informāciju vai atsakās iesniegt apdrošinātāja pieprasīto informāciju, apdrošinātājs ir tiesīgs atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību un izbeigt apdrošināšanas līgumu.
11. Apdrošinātāja pienākums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību
11.1. Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pieņem 7 (septiņu) dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas.
11.2. Ja par īpašuma bojājumu vai iznīcināšanu ir ierosināta administratīvā vai krimināllieta, apdrošinātājs ir tiesīgs, rakstveidā par to informējot apdrošināto, atlikt lēmuma pieņemšanu attiecīgajā atlīdzības lietā līdz brīdim, kad ir pabeigta izmeklēšana vai apdrošinātājam ir iesniegts spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums par administratīvas vai krimināllietas izbeigšanu.
11.3. Pēc pušu vienošanās, apdrošinātājs pirms veikta pilnīga zaudējumu aprēķināšana, var izmaksāt atlīdzības daļu tādā apmērā, kādu neapstrīd ne viena no pusēm.
6. sadaļa.
12. Izņēmumi
Apdrošināšana neatlīdzina zaudējumus, kas radušies:
12.1. pakļaujot īpašumu apstrādei vai citiem procesiem, kuros izmanto uguni vai siltumu, kā arī veicot vārīšanu ar nepietiekošu šķidrumu;
12.2. pārkaršanas, sakušanas vai gruzdēšanas dēļ, ja tos nav izraisījuši apdrošinātie riski;
12.3. apkures katlu un līdzīgu ierīču uzstādīšanas, to cauruļvadu salaidumu vietu tecēšanas un/vai metinājuma vietu plīsumu dēļ;
12.4. eksplozijas dēļ, kas radusies šaujamieročos un citās iekārtās, kur apzināti izmanto eksplozijas enerģiju;
12.5. sprādziena izraisīšanas dēļ, kas radies darbojoties ar vielām un iekārtām, kuru mērķis ir izmantot eksplozijas enerģiju;
12.6. ēkā vai telpās iekļūstot ūdenim, krusai vai sniegam caur logiem, durvīm, jumtu, ēkas šuvēm, pamatiem, ārsienām, notekcekcaurulēm un citām ēkas konstrukcijām, kā arī no ielām, ietvēm, laukumiem un iekšējiem pagalmiem;
12.7. zem klajas debess atstātam kustamajam īpašumam, ja vien to neparedz īpašuma izmantošanas specifika un par to atsevišķi norādīts apdrošināšanas polisē;
12.8. gruntsūdeņu un notekūdeņu līmeņa celšanās dēļ vai pārplūstot ūdens savākšanas sistēmām, jumta notekcaurulēm;
12.9. plūdu rezultātā, ja īpašums tiek appludināts biežāk kā vienu reizi 5 (piecos) gados;
12.10. kondensāta uzkrāšanās dēļ;
12.11. inženierkomunikāciju ūdens sūcēm, izņemot gadījumus, ja tās radušās avārijas dēļ;
12.12. pēkšņas dzesinātājvielas noplūdes dēļ refrižeratoros, ja vien to nav izraisījuši apdrošinātie riski;
12.13. precēm, ja tās neatrodas uz cieta paliktņa vismaz 10 cm virs grīdas līmeņa;
12.14. ja nav veikti pasākumi pret trešo personu iekļūšanu apdrošināšanas vietā (nav noslēgtas durvis, logi, un tml.);
12.15. ja manta veikalos ārpus darba laika atstāta skatlogos, ja polisē nav noteikts citādāk;
12.16. ja veicot inventarizāciju ir atklāts mantas zudums vai iztrūkums;
12.17. tādu personu darbības vai bezdarbības dēļ, kuras noslēgušas ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju apdrošināšanas objekta vai tā daļas nomas, īres, patapinājuma vai cita veida līgumus, kas piešķir apdrošināšanas objekta lietošanas tiesības;
12.18. kara, invāzijas, ārvalstu ienaidnieku darbības, dumpja, revolūcijas, sacelšanās, militāras vai uzurpētas varas, terorisma un jebkura
LR valsts institūcijas veiktā īpašuma aresta, administratīvo un likumdošanas izmaiņu dēļ;
12.19. jebkāda veida mikroprocesoru aparatūras (datoru, tehnoloģisko iekārtu, vadības sistēmu un tml.) un tās programmatūras izraisītām kļūdām, bojājumiem, kā arī jebkura tipa elektriskajām vai elektroniskajām iekārtām un to izolācijas materiāliem īssavienojuma, citu elektrisku parādību vai zibens iedarbības dēļ, kuras nav izraisījušas ugunsgrēku;
12.20. apdrošinātā un/vai apdrošinājuma ņēmēja, un/vai to saistīto personu ļauna nolūka, rupjas neuzmanības vai noziedzīgas darbības dēļ;
12.21. apdrošinātajam un/vai apdrošinājuma ņēmējam, un/vai to saistītajām personām pārkāpjot LR normatīvos aktus, būvnormatīvus, tehniskās ekspluatācijas un ugunsdrošības noteikumus un administratīvos lēmumus;
12.22. apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja vai to nolīgtu personu nekvalitatīvi veiktu darbu un pakalpojumu dēļ;
12.23. valsts institūciju, pašvaldību sankcionētu vai apdrošinātā veikto spridzināšanas darbu dēļ;
12.24. apdrošinātā īpašuma rekonstrukcijas, remonta darbu veikšanas, pārvietošanas vai pārkārtošanas dēļ;
12.25. īpašuma nolietošanās, korozijas, nodiluma, testēšanas vai tamlīdzīgu procesu dēļ;
12.26. sausās un mitrās puves, pelējuma, sēnīšu vai baktēriju, insektu, tārpu, grauzēju vai citu dzīvnieku iedarbības dēļ;
12.27. kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma dēļ, kā arī vides piesārņošanas un saindēšanas dēļ;
12.28. saistībā ar civiltiesisko atbildību, negūto peļņu, nesavlaicīgām piegādēm, pārtraukumiem ražošanā, tirdzniecībā, līgumsaistību neizpildi, līgumsodiem un citiem finansiāla rakstura vai netiešiem zaudējumiem, kaut arī tam par iemeslu bija apdrošināšanas gadījums;
12.29. šo noteikumu 3.5.1. — 3.5.12. punktos minētajiem objektiem, ja par šo objektu apdrošināšanu starp apdrošinājuma ņēmēju un apdrošinātāju nav panākta rakstiska vienošanās.
7. sadaļa. Apdrošināšanas atlīdzība
13. Zaudējumu un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšana
13.1. Apdrošināšanas atlīdzības un saskaņā ar 14.punktu atlīdzināmo izdevumu kopējā summa nevar pārsniegt apdrošināšanas līgumā noteikto attiecīgā objekta apdrošinājuma summu.
13.2. Apdrošinātājam ir tiesības noteikt zaudējumu aprēķināšanas metodi atbilstoši atjaunošanas vai remonta darbu izmaksu tāmei, kas sastādīta atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošiem
būvnormatīviem vai bojātā objekta atsevišķu konstruktīvo elementu vērtības īpatsvaram pret attiecīgā objekta apdrošinājuma summu.
13.3. Par apdrošināta objekta pilnīgu zudumu uzskatāms gadījums, kad tā bojājumi pārsniedz 70% no objekta vērtības zaudējuma iestāšanās brīdī.
13.4. Ja apdrošināšanas līgumā norādīta apdrošinājuma summa atbilst ēku, būvju, nomāto telpu remonta darbu atjaunošanas vērtībai:
13.4.1. zaudējumu summa ir ēku būvju, nomāto telpu remontam nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi;
13.4.2. ja pilnīga zuduma gadījumā ēka, kas apdrošināšanas objektā pēc sava izmantošanas veida uzskatāma par pamatceltni, netiek
atjaunota — zaudējums tiek noteikts ēkas tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot ēkas atjaunošanas vērtību. Lēmumu par ēkas atjaunošanu un/vai neatjaunošanu pieņem apdrošinātais, un tas tiek apliecināts ar apdrošināta rakstisku iesniegumu;
13.5. Ja apdrošināšanas līgumā norādīta apdrošinājuma summa atbilst ēku, būvju, nomāto telpu remonta darbu faktiskajai vērtībai:
13.5.1. zaudējumu summa ir objekta remontam nepieciešamie mazākie atjaunošanas izdevumi, atņemot atskaitījumus sakarā ar tā nolietojumu;
13.5.2. apdrošināta objekta pilnīga zuduma gadījumā zaudējumi tiek noteikti objekta tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot faktiskās vērtības summu.
13.6. Zaudējumi par mājas mantas (mājsaimniecības un sadzīves priekšmetu), tehnoloģisko iekārtu un darba mašīnu, darbgaldu, aprīkojuma un inventāra, krājumu (izejvielu, materiālu, preču) bojājumiem ir līdzvērtīgas vai tāda paša veida un kvalitātes mantas mazākie iegādes, aizvietošanas vai atjaunošanas izdevumi. Apdrošinātājam ir tiesības bojā gājušo mantu aizvietot ar līdzvērtīgu.
13.7. Zaudējumi par gataviem ražojumiem vai ražojumiem, kas atrodas ražošanas procesā, tiek novērtēti, aprēķinot tiešās ražošanas
un materiālu izmaksas, tiešās darba izmaksas, ražošanas un administratīvās izmaksas. Šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt summu, par kuru gatavā produkcija attiecīgajā laika periodā varētu tikt pārdota.
13.8. Zaudējumi par stiklojuma bojājumiem tiek noteikti tikai tajā gadījumā, ja stikls ir saplīsis, sakusis vai ir konstatētas plaisas visa stikla biezumā, un tiek aprēķināti izmaksu apmērā, kas saistītas ar stiklojuma un tā aprīkojuma nomaiņu un iestikloto virsmu ietvaru atjaunošanu.
13.9. 13.1. — 13.8. punktu noteiktajā kārtībā aprēķinātie zaudējumi var tikt koriģēti atbilstoši zemapdrošināšanas vai virsapdrošināšanas noteikumiem. Zemapdrošināšanas gadījumā zaudējumus aprēķina tādā proporcijā no faktisko zaudējumu apmēra, kādu sastāda polisē noteiktā apdrošinājuma summa pret apdrošinātā īpašuma vērtību. Virsapdrošināšanas gadījumā zaudējumus nosaka, nepārsniedzot faktiskos zaudējumus un apdrošinātā īpašuma vērtību.
13.10. Aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātā objekta pilnīgā zuduma gadījumā:
13.10.1. ja derīgās atliekas paliek apdrošinātajam, tad no apdrošināšanas atlīdzības summas tiek atskaitīta derīgo atlieku vērtība.
13.10.2. ja pēc apdrošinātāja pieprasījuma un apdrošinātā piekrišanas derīgās atliekas pāriet apdrošinātāja īpašumā, tad derīgo atlieku vērtība no apdrošināšanas atlīdzības summas netiek atskaitīta.
13.11. Pēc apdrošināšanas atlīdzības summas aprēķināšanas, apdrošinātais ir tiesīgs izlemt jautājumu:
13.11.1. par atjaunošanas, remonta vai aizvietošanas izdevumu tiešu apmaksu ar apdrošinātāju saskaņotai būvfirmai vai citam uzņēmumam, apmērā, kas nepārsniedz aprēķināto apdrošināšanas atlīdzības summu. Šajā gadījumā pirms atlīdzināmo zaudējumu apmaksas, apdrošinātajam jāsamaksā apdrošinātājam polisē norādītais paša risks;
13.11.2. par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu naudā. Šajā gadījumā, izņemot pilnīga zuduma gadījumus, aprēķināta atlīdzības summa tiek samazināta par pievienotās vērtības nodokļa summu. No aprēķinātas apdrošināšanas atlīdzības summas tiek atskaitīts paša risks. No izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apdrošinātājs
ir tiesīgs ieturēt nesamaksāto prēmiju par visu polises darbības periodu.
13.12. Paša risks netiek ieturēts, ja apdrošinātais objekts ir bojāts ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, kas noticis atbilstošā ceļu policijas lēmumā vai saskaņotajā paziņojumā uzrādītās trešās personas vainas dēļ.
14. Apdrošinātie izdevumi
Saistībā ar notikušo apdrošināšanas gadījumu apdrošinātājs līdz 10% no zaudējuma summas, sedz:
14.1. visus pieteiktos un pierādāmos apdrošinātā saprātīgos izdevumus neatliekamai bojājumu novēršanai un zaudējumu samazināšanai, kā arī glābšanas pasākumiem;
14.2. ugunsdzēsības izdevumus, kas pamatoti radušies un nepieciešami, lai novērstu apdrošinātā īpašuma bojāeju vai samazinātu zaudējumus, izņemot darba samaksu un tamlīdzīgus maksājumus;
14.3. izmaksas par drupu novākšanu un attīrīšanas darbiem, kā arī bojātā īpašuma aizvākšanu un iznīcināšanu, par iekārtu demontēšanu, ēku daļu izlaušanu, nojaukšanu vai atvērumu paplašināšanu.
8. sadaļa. Apdrošināšanas līguma izbeigšana
15. Apdrošinājuma summa pēc atlīdzības izmaksas
15.1. Ja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nepārsniedz 10% no kopējās apdrošinājuma summas, sākotnējās apdrošinājuma summas apmērs nesamazinās.
15.2. Gadījumā, ja izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība pārsniedz 10% no polisē norādītās kopējās apdrošinājuma summas, apdrošinājuma ņēmējam jāsamaksā apdrošinātāja noteiktā papildus prēmija. Papildu prēmijas nenomaksāšanas gadījumā līgums paliek spēkā līdz polisē norādītā termiņa beigām starpības apmērā starp līgumā noteikto apdrošinājuma summu un izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību.
15.3. Ja par kādu objekta apdrošināto daļu (apdrošināšanas objekta pastāvīga vienība vai vienību grupa, kas atsevišķi norādīta apdrošināšanas polisē vai tās pielikumā) atlīdzība ir izmaksāta šai daļai polisē uzrādītās apdrošinājuma summas pilnā apmērā, tad attiecībā uz šo objekta daļu līguma darbība pārtraucas.
16. Apdrošināšanas līguma izbeigšana
16.1. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, kas palielina apdrošināto risku, apdrošinātājam ir tiesības izbeigt līgumu un neatmaksāt iemaksāto apdrošināšanas prēmiju.
16.2. Ja apdrošinātais risks iestājas apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā ļauna nolūka dēļ, līgums uzskatāms par izbeigtu no minēto faktu konstatācijas brīža. Šajā gadījumā apdrošinātājam ir tiesības neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
16.3. Pēc apdrošināšanas gadījuma izraisīto zaudējumu noteikšanas vai apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, jebkura no līgumslēdzēju pusēm var izbeigt līgumu. Līgums ir izbeigts pēc 15 dienām no dienas, kad attiecīgā līgumslēdzēja puse ir nosūtījusi paziņojumu par līguma izbeigšanu.
16.4. Ja šis apdrošināšanas līgums ir distances apdrošināšanas līgums, tad apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības izmantot atteikuma tiesības un 14 (četrpadsmit) dienu laikā pēc šī apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienas vienpusēji atkāpties no šī apdrošināšanas līguma, rakstveidā paziņojot par to apdrošinātājam. Šādā gadījumā, viss apdrošināšanas līgums zaudē spēku attiecībā uz
visu apdrošināšanas objektu apdrošinājuma ņēmēja atteikuma paziņojuma nosūtīšanas dienā. Apdrošinātājs samaksā apdrošinājuma ņēmējam saņemtā apdrošināšanas prēmijas maksājuma daļu, kas tiek aprēķināta proporcionāli līguma reālajam darbības laikam, salīdzinot to ar līgumā noteikto apdrošināšanas līguma darbības periodu.
17. Prēmijas atmaksāšanas noteikumi pēc līguma izbeigšanas
17.1. Pirms termiņa izbeidzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmējam tiek atmaksāta neizmantotā prēmijas daļa, no kuras apdrošinātājs var atskaitīt ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus 25% apmērā no apdrošināšanas prēmijas.
17.2. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir iesniegt rakstisku iesniegumu apdrošinātājam par apdrošināmās intereses neesamību ne vēlāk kā 1 (vienu) mēnesi pēc apdrošināmās intereses pastāvēšanas izbeigšanās.
17.3. Apdrošināšanas prēmija netiek atmaksāta, ja ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa un tā pārsniedz apdrošināšanas prēmijas summu.
18. Īpašnieka maiņa
18.1. Ja apdrošinātajam nekustamajam īpašumam mainās īpašnieks, apdrošināšanas līgums ir spēkā par labu jaunajam īpašniekam vienu mēnesi pēc tam, kad ir noformēti visi īpašuma tiesību maiņas dokumenti.
18.2. Ja apdrošinātajam kustamajam īpašumam mainās īpašnieks un nav spēkā cita vienošanās ar apdrošinātāju, līgums izbeidzas brīdī, kad kustamais īpašums tiek nodots tā jaunajam īpašniekam.
19. Pretenzijas iesniegšanas termiņš
19.1. Apdrošinājuma ņēmēja celtās pretenzijas saskaņā ar šo noslēgto apdrošināšanas līgumu apdrošinātājs pieņem izskatīšanai viena gada laikā, sākot no dienas, kad apdrošinātājs ir pieņēmis lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā sūdzības vai pretenzijas, kas iesniegtas rakstiski, apdrošinātājs izskata un sniedz rakstisku atbildi 30 (trīsdesmit) dienu laikā no to saņemšanas dienas.
20. Regresa prasība
20.1. Apdrošinātais ar apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas brīdi nodod apdrošinātājam savas prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem, izmaksātās atlīdzības apmērā.
21. Izmaksātās atlīdzības atgūšana
21.1. Ja apdrošinātais ir atguvis nozagto vai nolaupīto apdrošināto īpašumu, viņa pienākums ir nekavējoši paziņot par to apdrošinātājam un ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no atgūšanas brīža atmaksāt apdrošinātājam saņemto apdrošināšanas atlīdzību.
21.2. Gadījumā, ja nav izpildītas 21.1. punktā minētās prasības, tad ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā pēc iepriekšminētā termiņa izbeigšanās apdrošinātā pienākums ir nodot atgūto īpašumu
apdrošinātājam un pārformēt īpašuma tiesības uz apdrošinātāja vārdu.
22. Likumi saskaņā ar kuriem tiek regulētas līgumiskās attiecības
22.1. No apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai tiek piemēroti Latvijas Republikas normatīvie akti.
23. Strīdu izskatīšanas kārtība
23.1. Visi strīdi, kas izriet no apdrošināšanas līguma, tiek risināti pārrunu ceļā. Ja puses nevar vienoties pārrunu ceļā, strīdu izskata Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktos noteiktajā kārtībā.
23.2. Pretrunu vai neskaidrību gadījumā starp šo noteikumu tekstu latviešu valodā un svešvalodā, noteicošais ir teksts latviešu valodā.