Paaugstinātas bīstamības objekta nosaukums, atrašanās vietas adrese un zemesgabala kadastra apzīmējums




  1. Paaugstinātas bīstamības objekta nosaukums, atrašanās vietas adrese un zemesgabala kadastra apzīmējums

Civilās aizsardzības plāns ir izstrādāts SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” Ķīmisko produktu vairumtirdzniecības bāzei (turpmāk – Bāze). Bāzes adrese xx Xxxxxxxxx xxxx 0, Xxxx, XX-0000.

SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” vienotais reģistrācijas Nr.40003005014 (reģistrēts 28.05.1991. Adrese: Xxxxxxxxx xxxx 0, Xxxx, XX-0000.

Bāzes zemesgabalu kadastra apzīmējumi: 0000-000-0000 (96 156 m2); 0000-000-0000 (8677 m2). Minēto zemesgabalu īpašnieks ir SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” (Zemesgrāmatu apliecība, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļa, Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījums Nr.19123).


  1. Informācija par Bāzes ģeogrāfisko izvietojumu un tās apkārtnes meteoroloģiskais, hidroloģiskais un klimatiskais raksturojums

    1. Bāzes ģeogrāfiskais izvietojums

Bāze atrodas Rīgas pilsētas Austrumu rajona austrumu daļas rūpnieciskajā zonā (1.pielikums). Tā izvietota aptuveni 8 km attālumā no pilsētas ģeometriskā centra (Pēterbaznīcas).

Bāzes teritorija aizņem 10,48 ha lielu platību un norobežota no apkārtējās teritorijas ar 2,5 m augstu dzelzsbetona un stiepļu pinuma žogu.


    1. Bāzes apkārtnes klimatiskais un meteoroloģiskais raksturojums

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publicēto informāciju Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību, tādēļ bieži ir nokrišņi un apmācies laiks.

Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu Rīgā ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas jūras līča un Daugavas) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2-3 grādus augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.

Gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir +6,5˚C. Gada aukstākā mēneša (janvāra) vidējā gaisa temperatūra ir –3,5˚C, bet gada siltākā mēneša (jūlija) vidējā gaisa temperatūra ir +17,2˚C (1.tabula).


1.tabula. Rīgas meteoroloģiskie dati

Mēneši

Gadā

Xxx

Xxx

Mar

Apr

Mai

Jūn

Jūl

Aug

Sep

Okt

Nov

Dec

Vidējā gaisa temperatūra (oC)

-3,5

-3,4

+0,1

+5,0

+11,6

+15,3

+17,2

+16,5

+11,8

+7,1

+2,3

-1,5

+6,5

Vidējais vēja ātrums (m/s)


4,8

4,3

4,3

3,9

3,8

3,6

3,4

3,4

3,8

4,2

4,2

4,6

4,0

Avots: Latvijas Centrālās statistikas pārvalde

Vidējā gaisa temperatūra:

- ziemā -2,8 0C,

- pavasarī +5,6 0C,

- vasarā +16,3 0C,

- rudenī +7,1 0C.

Aukstajā gadalaikā (oktobris - marts) valdošie ir D vēji, bet no maija līdz augustam - DR, R, ZR vēji. Stipri vēji -15 m/s un vairāk bieži ir rudenī. Vismazākais vēja ātrums ir no maija līdz septembrim un arī ziemas beigās.

Gada vidējais vēja ātrums ir 4,0 m/s (1.tabula). Lielākais vēja ātrums ir novembrī, decembrī un janvārī (vidēji 4,7 m/s), mazākais – jūlijā un augustā (vidēji 3,4 m/s). Vējš brāzmās var sasniegt 31 m/s.

Valdošo jūras gaisa masu ietekmē, nokrišņu daudzums Rīgā ir liels - aptuveni 700 mm gadā. 72% no kopējiem gada nokrišņiem ir lietus, 16% gadījumu snieg sniegs, pārējie ir jauktā tipa nokrišņi.

Pērkona negaiss vidēji ir 22 dienas gadā, galvenokārt vasarā. Parasti tas ilgst no 30 minūtēm līdz 2 stundām. Parasti negaisu pavada spēcīgas lietusgāzes, brāzmains vējš, strauja temperatūras pazemināšanās, retāk krusa, vētra, triecienvētra, bet ļoti retos gadījumos ir iespējami arī lokāli virpuļviesuļi.

Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums ir 79%. Vismazākais tas ir pavasarī (vidēji mēnesī 71%), bet vislielākais rudens beigās un ziemā (86 - 87%).


    1. Bāzes apkārtnes hidroloģiskais raksturojums

Bāzes teritorijas tiešā tuvumā neatrodas ūdensteces un dabīgās ūdenskrātuves. 3(trīs) km attālumā Bāzes teritorijai garām tek Daugava.

Pavasara pali Daugavā sākas marta sākumā un var ilgt līdz maija vidum. Ūdens līmenis var celties līdz 1,5 metriem. Daugava parasti aizsalst novembra beigās vai decembrī un ziemā ledus biezums ir 30-60 cm.

Bāzes absolūtā augstuma atzīme ir 10,6 m virs jūras līmeņa un tāpēc plūdi Bāzi nevar skart pat Daugavas kaskādes hidroelektrostaciju dambju pārrāvumu gadījumā.

Līdz 1 m dziļumam Bāzes teritorijā atrodas tehnogēnie nogulumi, bet no 1 līdz 5 m – smilts. Gruntsūdens atrodas 2 - 3 m dziļumā.

Hidroģeoloģiskā un ģeoloģiskā izpēte Bāzes teritorijā nav veikta.


  1. Bāzes un tās darbības raksturojums, tai skaitā:

    1. darba laiks, cilvēku skaits Bāzē darba laikā un ārpus darba laika

Bāzes teritorijā darba laikā (no plkst. 8.00 – 17.00) maksimāli var atrasties 123 cilvēki, tai skaitā 57 Bāzes darbinieki, 56 nomnieki, 5 klienti un 5 apmeklētāji.

Ārpus darba laika Bāzē atrodas 2(divi) Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki (transporta kontrolieri).

Bāzes Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki (transporta kontrolieri) strādā diennakts dežūrrežīmā (diennakti strādā, divas diennaktis brīvas).


Bāzes struktūrālā shēma uzrādīta 1.attēlā.

Informācija par Bāzes teritorijā iznomātajām noliktavām, nomniekiem un to darbības veidu norādīta 2.tabulā.







2.tabula. Informācija par Bāzes teritorijā iznomātajām noliktavām, nomniekiem un to darbības veidu

Nr.

p.k.

Noliktavas nosaukums, teritorijas atrašanās vieta

Nomnieka nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese

Līguma noslēgšanas datums un darbības laiks

Darbības veids iznomātajās telpās (teritorijā)

Maksimālais

nomnieka darbinieku skaits Bāzē darba laikā

1.

2.noliktavas 1.sekcija

(300 m2) un

4.sekcija (270 m2)

(ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208004)

11-1.noliktava – 856 m2

(kad.apzīmējums

01001211208028 un

01001211208029)

Telpas noma – 935 m2

(ēkas kad. apzīmējums

Nr.01001211208032)

SIA „SSI SCHAEFER” reģ.Nr.40003399474,

Xxxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX-0000; tālr. 67549839, 29294159, 29297069

02.05.2001.

līdz 31.12.2019.

Metālizstrā-dājumu

Uzglabāšana

10

2.

2.noliktavas 2.sekcija -275 m2 (ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208004)

SIA “XXXX XXXXX”

Reģ.40003692360

Dzelzavas 37-20 Rīga,

LV-1084 t.27897186

10.01.2017.

līdz

31.12.2019.

Preču uzglabāšana

1

3.

2.noliktavas

3. sekcija –

560 m2 (ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208004)

SIA „TCS”,

reģ. Nr.40103112719,

Xxxxxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX-0000; tālr. 67800380, 26585707

30.07.2004.

līdz 31.12.2019.

Būvmateriālu uzglabāšana

2

4.

2.noliktavas

5. sekcija - 600 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208004)

SIA “4 work”

Reģ.Nr.40103402747

Xxxxx xxxx 00-00, Xxxx,

XX-0000, t. 27023211

67222277

30.07.2015.

līdz

31.12.2019.

Darba apavu un apģērbu

uzglabāšana

2

5.

2. noliktavas 6. un 7. sekcijas - 405 un 450 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208004)

SIA „AK Products”

reģ. Nr.40103742598,

Xxxxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX-0000; tālr. 67686216, 6768212, 22066026,

01.06.2014.

bez termiņa

Pārtikas preču uzglabāšana


8

6.

10.noliktavas 1.sekcija –

210 m2

(ēkas kadastra apzīmējums №01001211208040)

SIA „H 220”,

reģ. Nr. 50003633481, Xxxxxxxx xxxx 00-00, Xxxx, XX-0000;

tālr. 67243175

13.05.2004.

līdz 31.12.2019.

Sadzīves tehnikas

uzglabāšana

1

7.

10.noliktavas

2. sekcija – 70 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

nr.01001211208040)

SIA “RVD MACHINERY”

reģ.nr.42103056710

Jūrnieku 6-2, Liepāja,

LV-3401, tālr. 27072279, 26958895

13.10.2011.

līdz 31.12.2019.

Galdniecības izstrādājumu uzglabāšana

3

8.

10.noliktavas 1.sekcija

370,5 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№01001211208040);

Telpas noma – 109 m2

(ēkas kad. apzīmējums

Nr.01001211208027)

SIA “VITNA”

reģ.nr.40003282142

Ilūkstes 101/3-17, Rīga, LV-1082; tālr. 66100244, 29404375, 29423214

11.01.2012. līdz 31.12.2019.

Kravu

komplektācija

2

9.

10.noliktavas

3.sekcija –145 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№01001211208040)

SIA “PL Logistics”

Xxx.Xx. 40103167685

Gaiļezera 2-10, Rīga, LV-1079, tālr. 26584978, 27114477

24.03.2016.

līdz 31.12.2019.

Koka izstrādājumu uzglabāšana

2

10.

11.noliktava k-2 - 600 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208026)

SIA “RIOLS”

xxx.Xx. 40003502383

Aptiekas 14-23, Rīga,

LV-1005, tālr.29886688, 22116990, 67578813

15.11.2012. līdz 31.12.2019.

Loģistikas pakalpojumu sniegšana, pašpatēriņa materiālu

uzglabāšana

4

11.

12.noliktavas daļa –

1460 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208001)

SIA “A & A Logistic”

xxx.Xx. 40103438195

Biķernieku 93-3-9, Rīga, LV-93, tālr. 28605043, 29233487

17.01.2019

līdz 31.12.2019

Kravu

glabāšana

2

12.

12.noliktavas daļa -

720 m2 (ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208001)

SIA “VITNA”

reģ.nr.40003282142

Ilūkstes 101/3-17, Rīga, LV-1082; tālr. 66100244, 29404375, 29423214


Kravu

Komplektācija

2

13.

1.noliktavas 1.sekcija -

650 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208002)

SIA “NORSTEN”

Reģ.Nr.50203197851

Rostokas,52-36 Rīga

LV-1029 t.27087731;

t. 29902123

01.04.2019.

līdz 31.12.2019

Preču (logu)

uzglabāšana

2

14.

1.noliktavas 2.sekcija -

615 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208002

SIA “DANS G”

Reģ.Nr.40003307817

Ikšķile, Priežu 12,

LV-5051 t. 67317064;

29222560

27.12.2017

līdz

31.12.2019.

Preču glabāšana un komplektēšana

2

15.

1.noliktavas 3.sekcija -

1540 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208002)

SIA “BALTIC EXPRESS LV”

Reģ.40003686909

Raunas 44-k.1 Rīga

LV-1039 tālr.200044939

14.06.2017

līdz 31.12.2019

Kravu pārkraušanas un noliktavu pakalpojumu sniegšanai

3

16.

1.noliktavas 4.sekcija -

1470 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001211208002)

SIA “JUVA”

reģ.Nr.50103053281

Lubānas 78c, Rīga, LV-1073, tālr. 67146586

01.08.2014.

līdz

30.11.2019.

Riepu uzglabāšana

2

17.

13.noliktava - 701,50 m2

(ēkas kadastra apzīmējums

№ 01001212643006)

SIA “Capitellum Baltic”

reģ.Nr.4010325455

Akadēmiķa M.Keldiša 8-129, Rīga, LV-1082, tālr. 26304101, 29418151

15.02.2012. līdz 31.12.2019.

Metāla

konstrukciju izgatavošana

3

18.

Noliktavas telpa – 108 m2 (ēkas kad. apzīmējums

Nr.01001212643007

sekc.Nr.6)

SIA “JUVA”

reģ.Nr.50103053281

Lubānas 78c, Rīga, LV-1073,

tālr. 67146586

01.08.2014 –

līdz 30.11.2019


Riepu uzglabāšana

1

19.

Noliktavas telpa –

daļa Nr.1 -100 m2

(ēkas kad.apzīmējums

Nr.01001211208029)

SIA “VIENĪBAS METĀLS”

Reģ. Nr.40003685674

Vienības xxxxx 00, Xxxx, XX-1004 tālr.29514351

21.03.2017.

līdz 31.12.2019

Metālizstrādā-jumu

glabāšana

2

20.

Noliktavas telpa –

daļa – 15 m2

(ēkas kad. apzīmējums

Nr. 010012112080018)

SIA “Soap Manufaktūra”

Reģ. Nr.50203086931

Cesvaines 3, Rīga, LV-1073

01.12.2018.

līdz

31.12.2019.

Preču uzglabāšana

2

Kopā: 56

Shape2

Valde




Shape3

VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS -ĢENERĀLDIREKTORS





Shape4

Shape7 Shape5 Shape9 Shape8 Shape6

ĢENERĀLDIREKTORA VIETNIEKS KOMERCJAUTĀJUMOS

GALVENAIS GRĀMATVEDIS


Shape10

TEHNISKAIS DIREKTORS


Shape11 Shape13 Shape12

Programmētājs

Komercnodaļas vadītājs

Galvenā grāmatveža vietnieks

(3)


Shape15 Shape19 Shape17 Shape14 Shape16

Shape20 Shape22

Deklarētājs

Tehniskais centrs.

Centra vadītājs

Tehniskais apkopes dienests

Komercnodaļas vadītāja vietnieks

Grāmatveži (2)


Shape23

Shape26 Shape27 Shape25

PERSONĀLA LIETU PĀRZINIS


Shape28

Transporta dispečers

Galvenais enerģētiķis

Komercdarbības speciālisti (4)


Shape29

JURISKONSULTS


Shape32 Shape33 Shape31 Shape34 Shape30

Kravas automobiļu vadītāji (2)




Shape35

Celtnieks





1.iecirknis.

Iecirkņa vadītājs

3.iecirknis.

Iecirkņa vadītājs

Datorsistēmu un datortīklu administrators




Shape36

Shape38 Shape37

Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu

kontroles dienesta vadītājs


Shape39

Remontatslēdznieki

(2)



Prečziņi (2)

Prečziņi (4)




Shape41 Shape42 Shape40

Shape44 Shape43

Autokrāvēja

vadītājs



Ķīmisko vielu iekārtas operators (brigadieris)





Shape46 Shape45

Sētnieks

(palīgstrādnieks)



(2)





Transporta kontrolieri (6)


Shape47 Shape50 Shape49 Shape48

Shape52 Shape51

Ķīmijas tehnologi (3)

Apkopēja

Ķīmisko vielu iekārtas operatori (6)

Ķīmisko šķīdumu sagatavošanas operators (6)

Apkopēja


Shape53


1.attēls. Bāzes struktūrālā shēma

    1. tehnoloģiskie procesi un iekārtas Bāzē

Tehnoloģiskās iekārtas Bāzē, kur uzglabā vai veic darbības ar bīstamām vielām un maisījumiem norādītas 2.1.pielikumā.

Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMJA” 2018.gada 3.septembra rīkojuma 37-v 3.punktu tehniskais direktors X.Xxxxxx ir atbildīgs par darbu ar ķīmiskām vielām un maisījumiem organizāciju un vadību (3.1.pielikums).

Šķidrās bīstamās vielas un maisījumus, kas ir lielos daudzumos, Bāzē uzglabā rezervuāros izveidotajos bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos.

Bāzē izveidoti 10 bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņi:

  1. Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.1

Apakšzemes horizontālo 12 rezervuāru (V=75,2 m3 katram) grupa, kur uzglabā viegli uzliesmojošas organiskās vielas (metiletilketons, toluols, denaturētais spirts, ksilols, vaitspirts, nefrāze, petroleja, toluols, metanols). 1 rezervuārs ir rezervē.

Virszemes horizontālie 2 rezervuāri (V=50,0 m3 katram), kur vienā rezervuārā uzglabā etilēnglikolu, bet otrs rezervuārs ir rezervē.

  1. Šķīdinātāju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.2

Virszemes horizontālo 3 rezervuāru (V=20,5m3 katram) grupa, kur 2 rezervuāros uzglabā šķīdinātāju P-646, bet 1 rezervuārs ir rezervē.

  1. Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.3

Apakšzemes horizontālo 8 rezervuāru (V=75,0 m3 - 7 rezervuāriem, V=50,0 m3 - 1 rezervuāram ) grupa, kur uzglabā viegli uzliesmojošas organiskās vielas (izopropanols acetons, etilacetāts, butan-1-ols, acetons). 2 rezervuāri (V=75,0 m3 un V=50,0 m3) ir rezervē.

  1. Amonjaka šķīdumā ūdenī pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.4

Virszemes horizontālie 2 rezervuāri (V=61,0 m2 katram). Vienā rezervuārā uzglabā atlikušo amonija šķīdumu ūdenī daudzumu (28 t), bet otrs rezervuārs ir rezervē.

  1. iecirknis Nr.5 - 5.noliktava

Vienā noliktavas sekcijā atrodas 2 rezervuāri (V=54,2 m3 katram) kaustiskās sodas 30-50% šķīduma uzglabāšanai, otrā noliktavas sekcijā atrodas 2 rezervuāri (V=38,7 m3 katram) etiķskābes uzglabāšanai.

  1. Neorganisko skābju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.6

Virszemes horizontālo 5 rezervuāru (V=47,3 m3 - 2 rezervuāriem, V=46,7 m3 - 3 rezervuāriem) grupa, kur uzglabā neorganiskās skābes (slāpekļskābi 56-60% un sērskābi). 1 rezervuārs ir rezervē.

  1. Butilacetāta pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.7

Virszemes horizontālo 2 rezervuāru (V=60,0 m3 katram) grupa, kur vienā rezervuārā uzglabā butilacetātu, bet otrs rezervuārs ir rezervē.

  1. iecirknis Nr.8 - 3.noliktava

Noliktavas 6.sekcijā atrodas 1 horizontālais virszemes rezervuārs (V=47,2 m3), kur uzglabā ūdeņraža peroksīda 50-60% šķīdumu.

  1. iecirknis Nr.9 – 2.nojume

Nojumē 1m3 IBC konteineros uzglabā sālsskābi 31-36%.

  1. iecirknis Nr.10 – 7.noliktava

Noliktavā 1m3 IBC konteineros uzglabā skudruskābi 85-90%, formalīnu 35-38% un ortofosforskābi 74-85%.


Paskaidrojums

IBC ir vidējas kravnesības konteinera tvertne ar tilpumu 1040 litri, kuru apzīmē vienkārši kā 1m3 IBC konteiners.

Pie tehnoloģiskajiem pamatprocesiem Bāzes teritorijā attiecināmi:

  1. ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšana Bāzē;

  2. bīstamo vielu pārsūknēšana no dzelzceļa cisternām uzglabāšanas rezervuāros;

  3. bīstamo vielu pārsūknēšana no autocisternām uzglabāšanas rezervuāros;

  4. bīstamo vielu pārsūknēšana no uzglabāšanas rezervuāriem klientu tilpnēs;

  5. rezervuāru tīrīšana;

  6. jaunas produkcijas ražošana no vairākām ķīmiskām vielām (tai skaitā bīstamām vielām), tās sajaucot kopā.

Veicot darbības ar bīstamām vielām, ķīmisko vielu iekārtu operatori strādā izsniegtajos individuālajos aizsardzības līdzekļos (pilna sejas maska ar speciālo filtru ABEK2P3, aizsargķivere, aizsarbrilles, aizsargzābaki)

Bāzē sagatavota instrukcija Nr.4.1. “Darba aizsardzības instrukcija ķīmisko vielu iekārtas operatoram” (apstiprināta 14.03.2019).

Detalizēta informācija par Xxxx veicamajiem tehnoloģiskajiem procesiem sniegta Bāzes rūpniecisko avāriju novēršanas programmas 2.8.apakšpunktā “Galvenie tehnoloģiskie procesi, tehniskie paņēmieni un veicamās darbības Bāzē”.


      1. ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšana Bāzē

Atdalot, pārvietojot un uzglabājot ķīmiskās vielas un maisījumus ņem vērā konkrēto ķīmisko vielu un maisījumu fizikālās, ķīmiskās un toksiskās īpašības, kā arī ievēro to drošības datu lapās minētos un ražotāju noteiktos norādījumus.

Veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem jāievēro:

  1. Ķīmisko vielu likumā noteiktie ierobežojumi attiecībā uz toksisku un ļoti toksisku ķīmisko vielu un maisījumu tirdzniecību.

Bāzē veic pircēju (fizisko un juridisko personu) uzskaiti likumā noteiktajā kārtībā, norādot pārdoto toksisko un ļoti toksisko ķīmisko vielu un maisījumu nosaukumu un daudzumu;

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulā (ES) Nr. 98/2013 (turpmāk – Regula Nr.98/2013) noteiktie ierobežojumi attiecībā uz šīs regulas 1.pielikumā minētajām vielām un maisījumiem, kurus var ļaunprātīgi izmantot nelikumīgai sprāgstvielu pagatavošanai;

  2. Ministru kabineta 2015.gada 3.marta noteikumos Nr.110 “Kārtība, kādā ziņo par sprāgstvielu prekusoriem” noteiktā kārtība, kādā jāziņo par aizdomīgiem darījumiem ar sprāgstvielu prekusoriem, kā arī to pazušanas gadījumiem un zādzībām;

  3. Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.1907/2006 (2006.gada 18.decembris), kas attiecas uz ķīmikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH).

Izdots SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2019.gada 27.marta rīkojums Nr.10-v, ar kuru Bāzes darbiniekiem uzdots veikt attiecīgus drošības pasākumus darbībām ar sprāgstvielu prekusoriem (3.2.pielikums).

Bīstamo vielu un maisījumu uzglabāšana rezervuāros

Šķidrās bīstamās vielas un maisījumus, kas ir lielos daudzumos, Bāzē uzglabā rezervuāros izveidotajos bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos.

Lai nodrošinātu atbilstošu rezervuāru ekspluatāciju, izdots SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2019.gada 19.marta rīkojums Nr.9-v, ar kuru tehniskais direktors Xxxxxxxxxxx Xxxxxx ir norīkots kā atbildīgais par rezervuāru tehnisko stāvokli, to drošu lietošanu, apkopi, tīrīšanu, remontu un rekonstrukciju (3.3.pielikums)..

Rezervuārus projektē, izgatavo, uzstāda un pārbauda saskaņā ar normatīvajos aktos par būvniecību, vidi un ugunsdrošību, kā arī piemērojamajos standartos un ražotāja instrukcijās noteiktajām prasībām, lai, ievērojot rezervuāra lietošanas instrukcijas un paredzētos lietošanas apstākļus, tā darbība visā lietošanas laikā būtu droša un neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību un vidi.


Ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšana noliktavu telpās

Uzglabājot ķīmiskās vielas un maisījumus noliktavās (to sekcijās), jānodrošina ķīmisko vielu un maisījumu pareizu uzglabāšanu, ņemot vērā to savietojamības, sprādzienbīstamības un ugunsdrošības prasības.


      1. bīstamo vielu un maisījumu pārsūknēšana no dzelzceļa cisternām uzglabāšanas rezervuāros

Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2015.gada 13.maija rīkojumu Nr.13-v atbildīgā persona par SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” īpašumā esošo dzelzceļa sliežu ekspluatācijas nodrošināšanu ir tehniskais direktors X.Xxxxxx (3.4.pielikums).

Dzelzceļa cisternas padod no Šķirotavas stacijas Rīgas Preču parks (Xxxxxxx xxxx 00, Xxxx) ar SIA „SCHENKER” dīzeļlokomotīves palīdzību.

Pirms bīstamās vielas pārsūknēšanas uzsākšanas ķīmisko vielu iekārtas operatori:

  • veic padoto dzelzceļa cisternu ārējo apskati;

  • padotās dzelzceļa cisternas operatori fiksē ar vilciena bremzes kurpēm;

  • pieslēdz dzelzceļa cisternu pie iezemēšanas kontūra;

  • sagatavo pārsūknēšanas iekārtas un ierīces darbam.

Dzelzceļa cisternu noliešanu nodrošina Bāzes ķīmisko vielu iekārtas operatori, veicot darbus vismaz divatā.

Bīstamo vielu pārsūknēšanu Bāzē no dzelzceļa cisternām ķīmisko vielu iekārtas operatori veic bez cauruļvadu palīdzības – izmantojot tikai pārsūknēšanas šļūtenes un pārvietojamos sūkņus. Visas procesu vadības un kontroles operācijas nav automatizētas, tās veic manuāli.

Pārsūknēšanas laikā remontatslēdznieks seko, lai visas komunikācijas, iekārtas un armatūra būtu darba kārtībā.


      1. bīstamo vielu pārsūknēšana no autocisternām uzglabāšanas rezervuāros

Lielāko daļu (trīs ceturtdaļas) produkcijas Bāzē piegādā ar autotransportu (cisternās, jūras konteineros, 1 m3 konteineros, mucas u.c.).

Autotransporta kustības shēma pa Bāzes teritoriju pievienota 2.2.pielikumā.

Pienākot autocisternai, ķīmisko vielu iekārtas operatori:

  • pārbauda uz autocisternas piestiprinātās norādes ar apzīmējumiem (cisternas tilpums, cisternas pārbaudes datums, autocisternas reģistrācijas numurs u.c.);

  • nodrošina piegādātās bīstamās vielas svara mērījumus uz automobiļu svariem pie 6.noliktavas;

  • pieslēdz autocisternu pie iezemēšanas kontūra un pārbauda tilpnes sazemējumu;

Autocisternas noliešanu nodrošina Bāzes ķīmisko vielu iekārtas operatori, veicot darbus vismaz divatā.

Bīstamo vielu pārsūknēšanu Bāzē no autocisternām ķīmisko vielu iekārtas operatori veic bez cauruļvadu palīdzības – izmantojot tikai pārsūknēšanas šļūtenes un pārvietojamos sūkņus. Visas procesu vadības un kontroles operācijas nav automatizētas, tās veic manuāli.


      1. bīstamo vielu pārsūknēšana no uzglabāšanas rezervuāriem klientu tilpnēs

Bīstamo vielu pārsūknēšanai no rezervuāriem klientu tilpnēs (1 m3 IBC konteineri, mucas u.c.) izmanto pie rezervuāriem stacionāri uzstādītos sūkņus ar ražību no 20 līdz 30 m3/h.

Pirms bīstamo vielu pārsūknēšanas (pārliešanas) no rezervuāra klientu tvertnēs ķīmisko vielu iekārtas operatori pārbauda:

  • klienta tvertņu tīrību un pielietojuma atbilstību;

  • pārsūknēšanas (pārliešanas) šļūteņu un pistoles krāna stāvokli;

  • stacionāri uzstādītā sūkņa darba kārtību

Bīstamo vielu pārsūknēšanu no rezervuāriem klientu tvertnēs (1 m3 IBC konteineri u.c.) nodrošina Bāzes ķīmisko vielu iekārtas operatori, veicot darbus divatā.

Veicot pārsūknēšanu no apakšzemes rezervuāriem un virszemes rezervuāriem ar sārmiem (kaustiskās sodas un ūdeņraža pārskābes šķīdumiem) klientu tvertnēs, izmanto pie sūkņa izvietoto gumijoto pārsūknēšanas šļūteni stāvokli ar uzpildīšanas pistoli (uzgali).

No pārējiem virszemes rezervuāriem bīstamās vielas un maisījumus iepilda klientu tvertnēs pašplūsmas ceļā, pārliešanai izmantojot gumijotās pārliešanas šļūtenes ar uzgaļiem.


      1. rezervuāru tīrīšana

Rezervuāru tīrīšanu ķīmisko vielu iekārtas operatori veic pēc tvertnes iztukšošanas saskaņā ar grafiku.

Rezervuāru tīrīšanas darbi no bīstamajām ķīmiskajām vielām un maisījumiem ir paaugstinātas bīstamības darbi un tos veic ķīmisko vielu iekārtas operatori saskaņā ar tehniskā direktora izdotu norīkojumu un atbilstoši sagatavotajām instrukcijām “Tilpņu tīrīšanas darbu no bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem organizēšanas un veikšanas kārtība”.

Tilpnes tīrīšanai nepieciešami vismaz 3(trīs) ķīmisko vielu iekārtas operatori. Vienu no ķīmisko vielu iekārtas operatoriem norīko darbam tilpnes iekšpusē, otrs ķīmisko vielu iekārtas operators ir novērotājs (pilda drošības funkcijas) un atrodas augšpusē pie lūkas, bet trešais ķīmisko vielu iekārtas operators strādā ar kompresoru, filtrācijas iekārtu un sūkni.

Novērotājs saskaņo veicamās darbības starp tilpnē strādājošo ķīmisko vielu iekārtas operatoru un operatoru, kurš strādā ar kompresoru, filtrācijas iekārtu un sūkni.

Ķīmisko vielu iekārtas operators darbam tilpnē lieto pilnu ķīmiskā aizsargkostīma komplektu “RINBA AG” (komplektā – aizsargzābaki un aizsargcimdi), bet otrs ķīmisko vielu iekārtas operators (novērotājs) sejas aizsegu darbam ārpus tilpnes.


Veicot rezervuāru tīrīšanu, ķīmisko vielu iekārtas operatori darbam izmanto:

  • augstspiediena mazgāšanas ierīci “KARCHER” mazgāšanai ar karstu ūdeni;

  • mobilo kompresoru gaisa padošanai sejas aizsargmaskā;

  • saspiesta gaisa filtrācijas ierīci “RINBA”;

  • 2(divas) saspiesta gaisa padeves šļūtenes, lai savienotu kompresoru ar filtrācijas ierīci un filtrācijas ierīci ar sejas aizsargmasku;

  • pārvietojamo sūkni un vakuumsūkni produkcijas atlikuma izsūknēšanai no tilpnes;

  • koka vai alumīnija stalažu kāpnes ar gumijas (neslīdošām) uzmavām kāpņu kāju galos, lai darbinieks iekļūtu tilpnē;

  • lukturus sprādziendrošā izpildījumā;

  • drošības falles tiplnē strādājošā darbinieka drošības nodrošināšanai.


      1. jaunas produkcijas ražošana no vairākām ķīmiskām vielām (tai skaitā bīstamām vielām), tās sajaucot kopā

Jaunas produkcijas ražošanu, sajaucot ķīmiskās vielas, ķīmisko vielu iekārtas operatori veic 14.noliktavā speciāli aprīkotās telpās.

Bāzē izstrādāti, apstiprināti un reģistrēti valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” (agrākais nosaukums - SIA „Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs”) šādi tehniskie noteikumi:

  1. „Tehniskais šķidrums KO-20” (LV UTN 40003005014-01-2006);

  2. „Šķīdinātājs GLŠ” (LV UTN 40003005014-01-2002);

  3. “Šķīdinātājs RS-2, RS-4” (LV UTN 40003005014-01-2007);

  4. „Šķīdinātāji P646, P647, P648, P650” (LV UTN 40003005014-01-2004);

  5. „Šķīdinātājs SPEC K, XXXX E, SPEC T” (LV UTN 40003005014-01-2007);

  6. „Nātrija-litija elektrolīts” (LV UTN 40003005014-02-2004);

  7. „Kālija-litija elektrolīts” (LV UTN 40003005014-03-2004);

  8. „Skābes elektrolīts” (LV UTN 40003005014-04-2004);

  9. „Rūsas modifikators RF-1” (LV UTN 40003005014-05-2004);

  10. „Antifrīze, tosols–konc.”, tosols–40”” (LV UTN 40003005014-06-2004);

  11. „Automobiļu tīrāmā stikla šķīdums” (LV UTN 40003005014-01- 2007);

  12. „Karbamīda šķīdums – LAT-KBM 32” (LV UTN 40003005014-08- 2007).

Pēdējo gadu laikā Bāzē izgatavo tikai šķīdinātājus un automobiļu stiklu tīrāmo šķīdumu. Gadījumā, ja būs pieprasījums, Bāzē var uzsākt arī citu minēto maisījumu ražošanu.

Pirms jaunas produkcijas ražošanas uzsākšanas ķīmisko vielu iekārtas operators pārbauda:

  • izgatavošanas tilpnes tīrību atbilstoši produkta tīrības prasībām;

  • izejvielu atbilstību izgatavotāja noteiktajiem kvalitātes un standartu rādītājiem, ņemot vērā izgatavojamā šķīdinātāja sastāvu;


Veicot šķīdinātāju un automobiļu stiklu tīrāmā šķīduma (- 35oC) ražošanu ķīmisko vielu iekārtas operators no noliktavā izvietotajām uzglabāšanas tvertnēm iepilda izgatavošanas tilpnē nepieciešamās sastāvdaļas pēc aprēķinātās masas daudzuma tehnoloģijā noteiktajā secībā un iedarbina izgatavošanas tilpni attiecīgā maisījuma izgatavošanai.

    1. vispārīgs inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma raksturojums:

      1. ūdensapgāde (tai skaitā ugunsdzēsības vajadzībām)

Bāzē ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma atbilst tehniskā projekta risinājumiem un ugunsdzēsības ūdensapgādes būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. To uztur darba kārtībā un nodrošina brīvu piekļūšanu tai.

Bāze nepieciešamo ūdens daudzumu saņem no Rīgas pilsētas ūdensvada tīkla saskaņā ar 2004.gada 1.septembrī noslēgto līgums Nr.00035164 ar SIA „RĪGAS ŪDENS” “Par pilsētas komunālā ūdensvada un kanalizācijas lietošanu”.

Ugunsdzēsības ūdensapgāde nodrošināta no ārējā ūdensapgādes tīkla (diametrs – 300 mm) Katlakalna ielā caur ievadu un ūdens patēriņa mērītāju.

Ūdensvada ievads no SIA “RĪGAS ŪDENS” ārējā ūdensapgādes tīkla (diametrs – 300 mm) Katlakalna ielā uz Bāzes teritoriju izbūvēts ar diametru 200 mm.

Bāzes teritorijā uz ūdensvada ievada izbūvēta ūdens mezgla šahta, kur ūdensvada ievadam ierīkota apvada līnija ar diametru 40 mm.

Ikdienā Bāze saņem ūdeni no minētās apvadu līnijas caur ūdens patēriņa mērītāju. Apvadu līnija nodrošināta arī ar attiecīgajiem aizbīdņiem pirms un pēc ūdens patēriņa mērītāja.

Ūdens mezgla šahtā uz ūdensvada ievada uzstādīts galvenais aizbīdnis (2.attēls), kuru atļauts atvērt tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

Visus aizbīdņus var atvērt un aizvērt tikai manuāli.



2.attēls. Ūdensvada ievada shēma


Uz Bāzes teritorijā ierīkotā ugunsdzēsības ūdensvada (D=200 mm) izbūvēti 10 „Maskavas ” tipa ugunsdzēsības hidranti (2.3.pielikums). Maksimālais darba spiediens hidrantos ir 3,7 bar. Ūdensvada caurules Bāzes teritorijā ieraktas 1,5 m dziļumā. Ugunsdzēsības hidrantu akas vākus krāso sarkanā krāsā.

Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 3.septembra rīkojumu Nr.35-v 1.punktu atbildīgais par ugunsdzēsības ūdensapgādi Bāzē, hidrantu tehnisko ekspluatāciju un remontu ir galvenais enerģētiķis X.Xxxxxxxxxx (3.5.pielikums).

Bāzē ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmu uztur tā, lai ugunsdzēsības tehnika varētu ņemt ūdeni jebkurā gadalaikā.

Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas bojājumus Bāzē novērš pēc iespējas īsākā laikposmā (ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc bojājuma konstatēšanas brīža). Par plānotu remontu, kura dēļ tiks atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona (galvenais enerģētiķis X.Xxxxxxxxxx) rakstiski informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (turpmāk – VUGD). Ja neplānota remonta dēļ tiek atvienots vai pazemināts spiediens ugunsdzēsības ūdensapgādes ārējā sistēmā, atbildīgā persona nekavējoties informē VUGD, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

Ugunsdzēsības hidrantu pārbaudi Bāzē nodrošina ne retāk kā reizi gadā, noformējot pārbaudes aktu.

Pēdējo ugunsdzēsības hidrantu pārbaudi, izmantojot sertificētus manometrus, 2018.gada 15.oktobrī veica SIA „FN-SERVISS” (Rīgā, Brīvības gatvē 204b) speciālists, pārbaudes akts pievienots 4.1.pielikumā.


Kārtība, kādā izmantojami ugunsdzēsības hidranti rūpnieciskās avārijas, ugunsgrēka un citos gadījumos apstiprināta ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 5.jūlija rīkojumu Nr. 23-v “Par ugunsdzēsības hidrantu pieslēgšanu ārējai ūdensapgādes sistēmai” (4.1.pielikums).

Ūdens piegādes pārtraukuma radītās sekas un rīcība šādā gadījumā raksturota plāna 11.1.1.apakšpunkta “pasākumi avārijas draudu samazināšanai un likvidēšanai” 6.daļā “elektroenerģijas, ūdens un dabasgāzes piegādes pārtraukumi”.

Maģistrālā ūdensvada tīkla bojājumu gadījumos (novērš bojājumus līdz ēku ārsienām) Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbiniekam jāzvana SIA „RĪGAS ŪDENS” pa vienoto bezmaksas tālruni 8000 2122.


      1. kanalizācija

Bāzē ir izbūvētas divas kanalizācijas sistēmas – pašteces sadzīves kanalizācija un lietus notekūdeņu kanalizācija (2.4.pielikums). Bāzes kanalizācijas tīkli montēti no ķeta kanalizācijas caurulēm ar diametru no 150 – 300 mm.

Sadzīves notekūdeņus Bāzē saskaņā ar noslēgto līgumu ar SIA „RĪGAS ŪDENS” novada SIA „RĪGAS ŪDENS” (pilsētas) kanalizācijas sistēmā. Novadītais sadzīves notekūdeņu daudzums - 1318 m3/gadā.

Lietus notekūdeņus no jumtiem un cietā seguma Bāzē novada Rīgas domes Satiksmes departamenta lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmā. Vidējais novadīto lietus notekūdeņu daudzums – 3724 m3/gadā,

Lietus notekūdeņus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām atļauts novadīt lietus notekūdņu kanalizācijas sistēmā, ja nodrošinātas šādas piesārņojošo vielu limitējošās koncentrācijas:

  • suspendētās vielas - līdz 35 mg/l;

  • ķīmiskais skābekļa patēriņš – 125 mg/l;

  • naftas produkti – 1 mg/l.


Kanalizācijas tīklu bojājumu gadījumos (novērš bojājumus līdz ēku ārsienām) Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbiniekam jāzvana SIA „RĪGAS ŪDENS” pa vienoto bezmaksas tālruni 8000 2122.

      1. elektroapgāde

2017.gada 20.jūlijā noslēgts līgums Nr. 11603110001 ar AS „Latvenergo” „Par elektroenerģijas tirdzniecību”.

Bāzes objekti elektrību saņem no Bāzes teritorijas vidusdaļā izvietotās transformatoru apakšstacijas AS1972 (10/0,4 kV, 630 kVa) pa pazemes elektrokabeļiem (iedziļinātiem gruntī 0,8-0,9 m, kopējais garums ir 2,2 km).

Bāzes elektrisko tīklu un elektroinstalācijas shēma pievienota 2.5.pielikumā.

Visi Bāzes īpašumā esošie objekti (noliktavas, biroju telpas) ir nodrošināti ar saviem elektrības sadales skapjiem un apgādāti ar instalāciju sprādziendrošā izpildījumā.

Visi elektrības sadales skapji ir aprīkoti ar slēdzi, kas atslēdz visas elektroiekārtas objektā no elektrības tīkla. Elektrības padevi 12 Bāzes objektiem var atslēgt gan no attiecīgā elektrības sadales skapja, gan no transformatoru apakšstacijas AS1972.

Rezervuāri, sūkņi, noliktavas, kā arī autocisternu noliešanas laukumi un dzelzceļa cisternu noliešanas vietas ir apgādātas ar stacionārām zibensaizsardzības iekārtām un statiskās elektrības novadītājiem – iezemētājiem.

Bāzes teritorijā izvietoti 9 zibens novadītāji (torņi un masti), kā arī 9 apgaismes torņi (3.attēls), kas nodrošina visas teritorijas pārskatāmību.

3.attēls. Zibens novadīšanas torņi un mastveida zibens novadītāji


Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2004.gada 19.janvāra rīkojumu Nr.9-V galvenais enerģētiķis X.Xxxxxxxxxx xozīmēts kā atbildīgais par Bāzes elektrosaimniecību (3.6.pielikums).

SIA Ražošanas komercfirma „GUNVA” (reģ. Nr.40103043898; adrese – Xxxx, Xxxxxxx xxxx 0-00) xxxxxxx ar savstarpēji saskaņotu grafiku vismaz reizi gadā Bāzē veic zemējuma ierīču un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudes, kā arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudes, noformējot pārbaudes aktu (4.2.pielikums).

Elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitāti (elektrosadales skapī, aizsargierīču uzstādīšanas vietās u.c.) pārbauda ar termokameru.

Kārtība, kādā katastrofu, rūpniecisko avāriju, ugunsgrēku un citos gadījumos atslēdzama elektrības padeve objektiem SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” Ķīmisko produktu vairumtirdzniecības bāzes teritorijā apstiprināta ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 12.jūnija rīkojumā Nr. 19-v “Par elektrības padeves atslēgšanas kārtību” (5.2.pielikums).

Elektroenerģijas piegādes pārtraukuma radītās sekas un rīcība šādā gadījumā raksturota plāna 11.1.1.apakšpunkta “pasākumi avārijas draudu samazināšanai un likvidēšanai” 6.daļā “elektroenerģijas, ūdens un dabasgāzes piegādes pārtraukumi”.

Elektroenerģijas padeves traucējumu un elektrotīklu bojājumu gadījumos Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbiniekam jāzvana AS „Sadales tīkls” pa bojājumu pieteikšanas tālruni 8404.


      1. siltumapgāde

Apkures gāzes iekārtas un dūmgāzu novadīšanas kanāli Bāzes objektos izbūvēti atbilstoši apkures ierīču būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, tos uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.

2017.gada 20. aprīlī noslēgts līgums Nr.LG00103068 ar AS „Latvijas Gāze” “Par dabasgāzes piegādi”.

Bāze siltumapgādes sistēma ir pilnīgi autonoma un nodrošina noliktavu un sadzīves telpu apsildi.

2003.gadā saskaņā ar projektu Bāzē realizēta pāreja uz apkuri ar dabasgāzi. Virszemes un pazemes vidēja un zema spiediena gāzesvadu tehnisko uzraudzību un tekošo remontu saskaņā 2005gada 25.februārī noslēgto līgumu veic AS „Latvijas Gāze”.

Dabasgāzes tīklu shēma pievienota 2.6.pielikumā.


Saskaņā ar SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” 2015.gada 13.maija rīkojumu Nr.12 galvenais enerģetiķis X. Xxxxxxxxxx nozīmēts par atbildīgo speciālistu par gāzes saimniecības ekspluatāciju (3.7.pielikums).

Katrs gāzes apkures katls uzstādīts atsevišķā, speciāli aprīkotā telpā (katlu telpā). Katlu telpās ir ierīkota ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma, uzstādīti gāzes detektori un darbojas ventilācijas sistēma. No katras katlu telpas ierīkota ir atsevišķa izeja. Bāzē uzstādītie gāzes apkures katli strādā automātiskā režīmā un tie ir nodrošināti ar temperatūras regulētājiem.

Apkures gāzes iekārtas ir aprīkotas ar drošības sistēmu, kas pārtrauc gāzes piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma vai kurtuvei ir nepietiekama vilkme.

Gāzes apkures iekārtu tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, veic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas kanālu pārbaudi un sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu.

Dūmvada un gāzes apkures iekārtas tehnisko stāvokli novērtē, lai noteiktu tā atbilstību būvniecību un ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām. Ekspluatācijas laikā gāzes iekārtas ķieģeļu dūmvadu pārbauda un attīra ne retāk kā reizi gadā.

Pēdējo apkures ierīču, iekārtu un dūmvadu tehnisko pārbaudi 2019.gada 26.februārī veica skursteņslaucītāja amata meistars Xxxxx Xxxxxx, sastādot Apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktus katram bāzes objektam. Akts par 5.noliktavu pievienots 4.3.pielikumā.

2007.gadā pie 5.noliktavas uzstādīts tvaika ģenerators „Steam 200” ar jaudu 0,2 tonnas tvaika stundā vai 480 kW. Tvaika ģenerators nodrošina pastāvīgu zema spiediena tvaiku padevi 5.noliktavas telpās, lai aukstā gada laikā apsildītu rezervuārus ar bīstamajām vielām (kaustiskās sodas 30-50% šķīdums, etiķskābe). Izmantotais kurināmais – dīzeļdegviela, patēriņš – 8,0 t/gadā.

2015.gadā Bāzes Tehniskajā centrā uzstādīts malkas apkures katls ar nominālo jaudu 0,042 MW, izvadītā siltuma jauda – 0,049 MW. Malkas patēriņš – vidēji 35 m3/gadā.

Tātad Bāzē apkures sezonā pavisam Bāzē darbojas 11 apkures iekārtas (3.tabula).


3.tabula. Apkures iekārtu atrašanās vietas un raksturojums


Nr.

p.k.


Atrašanās

vieta

Izmantojamais kurināmais


Katla

marka

Iekārtas nomināla jauda, kW

1.

1.noliktavā (KT-1)

dabasgāze

Bosch

Supraline

340

2.

3.noliktavā (KT-3)

dabasgāze

Junkers

Euromaxx

280

3.

5.noliktavā (KT-5)

dabasgāze

Viessmann

Vitodens

600

4.

7.noliktavā (KT-4)

dabasgāze

Bosch Supraline

510

5.

12.noliktavā (KT-2)

dabasgāze

Bosch Supraline

420

6.

Tehniska dienesta telpā (KT-6)

dabasgāze

Junkers

Ceracass Excellence

240

7.

4. noliktavā (KT-7)

dabasgāze

Junkers

Cerapur Comfort

350

8.

11. noliktavā (KT-8)

dabasgāze

Junkers

Supraline

420

9.

11. noliktavā (KT-9)

dabasgāze

Junkers

Eurosmart

240

10.

Tehniskajā centrā

(KT-10)

Koksne (malka)

-

420

11.

pie 5.noliktavas

dīzeļdegviela

Tvaika ģenerators “Stream 200”

480


Dabasgāzes piegādes pārtraukuma radītās sekas un rīcība šādā gadījumā raksturota plāna 11.1.1.apakšpunkta “pasākumi avārijas draudu samazināšanai un likvidēšanai” 6.daļā “elektroenerģijas, ūdens un dabasgāzes piegādes pārtraukumi”.

Dabasgāzes apgādes tīklu bojājumu gadījumos (novērš bojājumus līdz ēku ārsienām) Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbiniekam jāzvana AS „Latvijas Gāze” Avārijas dienestam pa tālruņa numuru 114.



      1. ventilācija

Ventilācijas sistēma Bāzes objektos izbūvēta atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, to uztur darba kārtībā un ekspluatē saskaņā ar ražotāja prasībām.

Galvenais enerģetiķis X. Xxxxxxxxxx xr atbildīgais darbinieks par ventilācijas sistēmas uzturēšanu darba kārtībā.

Mehāniskās ventilācijas sistēmu un dabīgās ventilācijas kanālu tīra, lai nepieļautu uguns izplatīšanos būvē.

Par dabīgās ventilācijas kanāla tehniskā stāvokļa pārbaudes rezultātiem sastāda tehniskā stāvokļa pārbaudes aktu. Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi trijos gados, jo Bāzē ir gāzes apkures iekārtas.

Pēdējo dabīgo ventilācijas kanālu tehnisko pārbaudi 2019.gada 26.februārī veica skursteņslaucītāja amata meistars Xxxxx Xxxxxx, sastādot Apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes aktus katram bāzes objektam. Akts par 5.noliktavu pievienots 4.3.pielikumā.

Bāzē mehāniskās ventilācijas sistēma, kas nosūc degtspējīgas gāzes un tvaikus ir sprādziendrošā izpildījumā, un to aprīko ar aizsargierīcēm, kas nepieļauj svešķermeņu iekļūšanu sistēmā. Šo ventilācijas sistēmu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi gadā.

4., 7. 8., 9.,14. un 15.noliktavā ventilācija ir dabīgā.

5.noliktavā ir ierīkota vilkmes ventilācija (4.attēls), 3. un 6.noliktavā ventilācija ir dabīgā caur jumta ventilācijas deflektoriem, kas iebūvēti jumtā katrā sekcijā.

4.attēls. Vilkmes ventilācijas sistēma (sūknis, cauruļvadi) pie 5.noliktavas


    1. apsardzības sistēma

Bāzes apsardzi 24 stundas diennaktī nodrošina 7(septiņi) Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki (Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājs un 6(seši) transporta kontrolieri). Organizētas diennakts dežūras, vienā maiņā dežūrē 2(divi) transporta kontrolieri. Dežūrrežīms – diennakti dežūrē, divas brīvas.

Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītāja darba vieta ir apsardzes telpā pie centrālās signalizācijas pults.

Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki darba laikā veic automobiļu kravu pārbaudi pie centrālās iebrauktuves aizsargbarjeras, kā arī veic arī apsardzes signalizācijas sistēmas diennakts kontroli (izvadīta uz datora monitora).

Ārpus darba laika Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki periodiski kontrolē Bāzes perimetru, tai skaitā kontrolē rezervuāru stāvokli un noliktavu telpas.


Bāzes teritorijā uzstādītas 4 videonovērošanas kameras, kas pamatā kontrolē Akcīzes preču noliktavu (Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkni Nr.1)

2018. gada 23. augustā noslēgts līgums ar SIA „AB Security Solutions” “Par signalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un remontu”.

SIA „AB Security Solutions” veic apsardzes signalizācijas sistēmas iekārtu tehnisko apkopi un tās uzturēšanas tehnisko kontroli, kā arī novērš bojājumus apsardzes signalizācijas sistēmas iekārtās un veic to remontu.

Apsardzes signalizācijas sistēmas darbības nodrošināšanai elektroenerģijas padeves pārtraukuma gadījumā nodrošināta automātisku barošanas avota pārslēgšanās uz apsardzes signalizācijas akumulatoru baterijām. Rezerves barošanai kalpo 24V akumulatoru baterijas (2x12V/7 Ah). Rezerves barošana var nodrošināt apsardzes signalizācijas sistēmas darbību 72 stundas gaidīšanas režīmā un 0,5 stundas trauksmes režīmā.


Bāzes teritorija pa perimetru norobežota ar apmēram 4,0 m augstu dzelzsbetona žogu, uz kura uzmontēta metāla konstrukciju sēta.

Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki pārsvarā atrodas pie centrālās iebrauktuves Bāzes teritorijā. Bāzes teritorijā ir vēl rezerves iebrauktuve autotransportam un iebrauktuve dzelzceļa sastāvam.

Centrālā iebrauktuve autotransportam un gājējiem ierīkota Bāzes teritorijas rietumu daļā un aprīkota ar aizsargbarjeru un caurlaižu kontroles punktu (5.attēls).

5.attēls. Centrālā iebrauktuve Bāzes teritorijā


Rezerves iebrauktuve autotransportam un gājējiem arī atrodas Bāzes teritorijas rietumu daļā, ko ikdienā tur noslēgtu un to paredzēts izmantot tikai speciālos gadījumos, tai skaitā evakuācijas gadījumā. Vārtus atver Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki.

Iebrauktuve pa dzelzceļa pievadceļu atrodas Bāzes teritorijas dienvidu daļā un pa to padod dzelzceļa cisternas un vagonus ar ķīmiskajām vielām. Iebrauktuve ir aprīkota ar vārtiem (6.attēls) un tos ikdienā atver Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki gadījumos, kad padod dzelzceļa sastāvu.

6.attēls. Dzelzceļa pievadceļš no Bāzes dienvidiem


    1. Bāzes iekšējie apdraudējumi, tai skaitā bīstamās iekārtas un maksimālie Bāzē ražojamo, lietojamo, apsaimniekojamo vai uzglabājamo bīstamo vielu daudzumi

      1. Bāzē izmantojamās bīstamās iekārtas

Bāzē izmanto šādas bīstamās iekārtas:

  1. 39 stacionāros rezervuārus (4.tabula), x.xx.

    • 17 horizontālos apakšzemes rezervuārus bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšanai;

    • 3 horizontālos apakšzemes rezervuārus, kas atrodas rezervē, lai nodrošinātu izplūdušo bīstamo vielu pārsūknēšanu tajos avāriju gadījumos;

    • 14 horizontālos virszemes rezervuārus bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšanai;

    • 5 horizontālos virszemes rezervuārus, kas atrodas rezervē, lai nodrošinātu izplūdušo bīstamo vielu pārsūknēšanu tajos avāriju gadījumos.

  1. autocisternu MASTER FT3453 ar transportējamu spiedieniekārtu (cisternas tilpums – 22 m3).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumu Nr.138 „Noteikumi par katliekārtu tehnisko uzraudzību” pie bīstamām iekārtām attiecināmas katliekārtas ar:

  • gāzveida kurināmo, kurām ražotāja norādītā jauda ir lielāka par 1000 kW (2.3.apakšpunks);

  • cieto vai šķidro kurināmo, kurām ražotāja norādītā jauda ir lielāka par 500 kW (2.2.apakšpunks).

Bāzē apkures sezonā pavisam Bāzē darbojas 11 apkures iekārtas (3.tabula).

Bāzes objektos ir pavisam 9(deviņi) gāzes apkures katli, bet minētie gāzes apkures katli nav pieskaitāmi pie bīstamām iekārtām, jo to jauda ir mazāka par 1000 kilovatiem.

5.noliktavas rezervuāru apsildi nodrošina pie 5.noliktavas izvietotais tvaika ģenerators “Stream 200” ar jaudu 480 kW ( jauda ir mazāka par 500 kW).

Bāzē ir viena katliekārta ar cieto kurināmo (koksne), bet minētais apkures katls (jauda 420 kW) nav pieskaitāms pie bīstamām iekārtām, jo tā jauda ir mazāka par 500 kW.


Bāzē esošās minētās bīstamās iekārtas reģistrētas Patērētāju tiesību aizsardzības centra bīstamo iekārtu reģistrā.

Katram rezervuāram ir pase, kuru izsniedz akreditētā inspicēšanas institūcija, veicot rezervuāra reģistrāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centra bīstamo iekārtu reģistrā. Rezervuāra pasei pievieno lietošanas instrukciju.

Autocisternām bīstamo kravu pārvadāšanai, minētās atbilstības deklarācijas vietā iesniedz Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (turpmāk – ADR nolīgums) noteiktos atbilstības apliecinājumus.

4.tabula. Bīstamo vielu un maisījumu uzglabāšanas rezervuāri, kas reģistrēti kā bīstamās iekārtas

Nr. p.k.

Rezervuāra numurs

Rezervuāra raksturojums

Tilpnes tilpums, m3

Ķīmiskās vielas vai maisījuma nosaukums

Rezervuāra reģistrācijas numurs

Rezervuāra vecums gados

Rezervuāra pārbaudes datums

iepriekšējais

nākamais

1

2

3

4

5

6

8

9

10

Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.1

1.

23

Horizontālais apakšzemes rezervuārs 90-64

75.2

Metiletilketons

5RB008779

46

29.05.2019

29.05.2020

2.

25

—— || ——

75.2

Rezervē

5RB009869

46

29.05.2019

29.05.2020

3.

26

—— || ——

75.2

Denaturēts spirts (etanols)

5RB009870

46

29.05.2019

29.05.2020

4.

29

—— || ——

75.2

Denaturēts spirts (etanols)

0XX000000

46

29.05.2019

29.05.2020

5.

31

—— || ——

75.2

Ksilols

5RB021606

46

15.11.2018

15.11.2019

6.

32

—— || ——

75.2

Vaitspirts

5RB014979

46

15.11.2018

15.11.2019

7.

33

—— || ——

75.2

Nefrāze C2

5RB014976

46

13.12.2018

13.12.2019

8.

34

—— || ——

75.2

Petroleja 80-95%

5RB009873

46

29.05.2019

20.05.2020

9.

35

—— || ——

75.2

Toluols

5RB014977

46

13.12.2018

29.11.2019

10.

36

—— || ——

75.2

Metanols

5RB009824

46

29.05.2019

29.05.2020

11.

37

—— || ——

75.2

Metanols

5RB009862

46

29.05.2019

29.05.2020

12.

38

—— || ——

75.2

Metanols

5RB009863

46

29.05.2019

29.05.2020

13.

81

Horizontālais virszemes rezervuārs HTR-50

50.0

Etilēnglikols

5RB021622

12

13.12.2018

15.11.2019

14.

82

—— || ——

50.0

Rezervē

5RB021623

12

19.12.2018

15.11.2019

Šķīdinātāju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.2

15.

39

Horizontālais virszemes rezervuārs (tanks konteiners, mod. 8007)

20.5

Šķīdinātājs P646

0XX000000

26

29.05.2019

20.05.2020

16.

40

—— || ——

20.5

Šķīdinātājs P646

5RB009865

26

29.05.2019

20.05.2020

17.

41

—— || ——

20.5

Rezervē

5RBO14975

26

13.12.2019

13.12.2020

Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.3

18.

41a

Horizontālais apakšzemes rezervuārs MLVŽ

75.0

Rezervē

5RB020810

46

17.09.2019

17.09.2020

19.

42

—— || ——

75.0

Izopropanols

5RB020813

46

17.09.2019

17.09.2020

20.

43

—— || ——

75.0

Acetons

5RB020814

46

17.09.2019

17.09.2020

21.

44

—— || ——

75.0

Etilacetāts

5RB020815

46

17.09.2019

17.09.2020

22.

45

—— || ——

75.0

Butan-1-ols

5RB020816

46

17.09.2019

17.09.2020

23.

46

—— || ——

75.0

Acetons

5RB020817

46

17.09.2019

17.09.2020

24.

47

—— || ——

75.0

Acetons

5RB020818

46

17.09.2019

17.09.2020

25.

48

—— || ——

50.0

Rezervē

5RB020819

46

17.09.2019

17.09.2020

Amonjaka šķīduma ūdenī pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.4

26.

78

Horizontālais virszemes rezervuārs HTR-63

61.0

Rezervē

0XX000000

29

17.09.2018

17.09.2019

27.

79

—— || ——

61.0

Amonjaka 25% šķīdums ūdenī (atlikums – 28 tonnas)

5RB023643

25

13.12.2018

13.12.2019

5.noliktava (apsildāma noliktava), iecirknis Nr.5

28.

52

Horizontālais virszemes rezervuārs HTR-50

54.2

Kaustiskā sodas 30-50% šķīdums

5RB009866

17

29.05.2019

20.05.2020

29.

53

—— || ——

54.2

Kaustiskās sodas 30-50% šķīdums

5RB014482

17

13.12.2018

13.12.2019

30.

54

Horizontālais virszemes rezervuārs, mod. 15-1548

38.7

Etiķskābe

5RB021607

19

13.12.2018

11.11.2019

31.

55

—— || ——

38.7

Etiķskābe

5RB009867

19

29.05.2019

20.05.2020

Neorganisko skābju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.6

32.

56

Horizontālais virszemes rezervuārs HTR-50

47.3

Slāpekļskābe 56-60%

0XX000000

29

29.05.2019

20.05.2020

33.

89

—— || ——

47.3

Slāpekļskābe 56-60%

5RB019896

29

29.05.2019

20.05.2020

34.

60

—— || ——

46.7

Sērskābe

5RB019892

29

29.05.2019

20.05.2020

35.

61

—— || ——

46.7

Sērskābe

RS 121120

29

13.12.2018

13.12.2019

36.

62

—— || ——

46.7

Rezervē

5RB019894

29

29.05.2019

20.05.2020

Butilacetāta pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.7

37.

69

Horizontālais virszemes rezervuārs HTR-60

60.0

Rezervē

5RB023641

37

13.12.2018

13.12.2019

38.

77

Horizontālais virszemes rezervuārs TR-60

60.0

Butilacetāts

0XX000000

37

13.12.2018

13.12.2019

3.noliktava, iecirknis Nr.8

39.

91

Horizontālais virszemes rezervuārs HTR-50

47.2

Ūdeņraža peroksīda 50-60% šķīdums

5RB019998

21

29.05.2019

20.05.2020

2.nojume, iecirknis Nr.9



Plastikāta konteineri

1.0

Sālsskābe 31-36%





7.noliktava, iecirknis Nr.10



Plastikāta konteineri

1.0

Skudruskābe 85-90%







Plastikāta konteineri

1.0

Formalīns 35-38%







Plastikāta konteineri

1.0

Ortofosforskābe

74-85%





      1. maksimālie Bāzē ražojamo, lietojamo, apsaimniekojamo vai uzglabājamo bīstamo vielu daudzumi

Bāzē uzglabājamās ķīmiskās vielas un maisījumus klasificē un marķē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.1272/2008 (2008.gada 16.decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (turpmāk – Regula Nr.1272/2008).

Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 3.septembra rīkojuma Nr.37-v 2.punktu ķīmijas tehnoloģe Xxxxxxx Xxxxxxxxx xr atbildīga par ķīmisko vielu un maisījumu klasifikāciju un marķēšanu, kā arī par drošības datu lapu sastādīšanu (3.1.pielikums).

Liels ir Bāzē izmantojamo bīstamo organisko vielu un maisījumu (šķīdinātāji, metanols, denaturētais spirts, ksilols, vaitspirts, toluols u.c.) daudzums, kurus Bāzē uzglabā pazemes un virszemes rezervuāros.


Bāzē būvju apkures nodrošināšanai izmanto dabasgāzi un dīzeļdegvielu

Bāzē ierīkota apkures sistēma ar dabasgāzi, uzstādīti 9 gāzes apkures katli. Maksimālais dabasgāzes patēriņš sastāda 56,3 tūkst. m3/gadā.

Pie 5.noliktavas uzstādīts tvaika ģenerators „Steam 200”, kur kā kurināmo izmantoto dīzeļdegvielu (CAS Nr.68334-30-5), maksimālais patēriņš – 8,0 t/gadā.


Bāzē patlaban apritē atrodas pavisam 99 bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumi (4.tabula), kuru uzglabājamais un izmantojamais daudzums katru gadu mainās atkarībā no klientu pieprasījuma un patēriņa izmaiņām Latvijas tirgū.

Bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapas sagatavotas saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 20.maija regulas Nr.453/2010 1.pielikumu.

Drošības datu lapas 6.pielikumā pievienotas tām bīstamām vielām un maisījumiem, kuriem veikts avāriju seku apjoma un smaguma izvērtējums.

Bīstamo vielu un maisījumu drošības datu lapas ir brīvi pieejamas Bāzes darbiniekiem.

4.tabula. Bāzē esošo bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu raksturojums, to daudzumi, klasifikācija un marķēšana

N.

p.k.

Bīstamās ķīmiskās vielas vai maisījuma

Tirdzniecības nosaukums

un maisījuma sastāvā esošo bīstamo vielu nosaukumi

Nosau-

kums atbilstoši IUPAC nomenkla-tūrai

CAS

(EINECS)

numuri

Agre-gāt-stāvok-lis

Uzglabāšanas

daudzumi (t)

Klasifikācija saskaņā ar Regulu Nr.1272/2008

Marķēšana saskaņā ar regulu Nr.1272/2008

esošais, atlikums

uz 01.01.

2019

vid. (pēc invent.

datiem)


maks., uzgla-bāšanas dau-dzums

bīstamības klase un klasifikācija

bīstamības apzīmējuma

kodi

GHS piktogrammas kodi un signāl-vārdi

drošības prasību apzīmējumi

Acetons

(CH3)2OH


67-64-1

(200-662-2)

šķidrums

118.0

100.0

118.8, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H225

H319

H336

EUH066

GHS 02

GHS 07

Bīstami

P210, P243, P280, P305+P351+P338,P403+P235,P405

Alumīnija pulveris

Al

7429-90-5

(231-072-3)

cieta viela

0.33

0.4

2.0,

mucas nolikt.

Viela vai maisījums, kas saskarē ar ūdeni rada uzliesmojošu gāzi (2.kat.);

Uzliesmojoša cieta viela (3.kat.)


H261

H228

GHS 02

Bīstami

P223, P280, P370+P378

P402+P404, P501

Amonija hlorīds

NH4Cl

00000-00-0

(235-186-4)

cieta viela

0.97

0.6

5.0,

maisi

nolikt.

Akūts toksiskums (4.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.)

H302

H319

GHS 07

Brīdinājums

P264, P280, P270, P330, P301+P312, P302+P352, P305+P351+P338, P337+P313 , P501

Amonija sulfāts

(NH4)2SO4

7783-20-2

(231-984-1)

cieta viela

67.9

50

70.0,

maisi nolikt.

Kairinošs ādai (2.kat.).;

Acu kairinājums (2.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H315

H319

H335

GHS 07

Brīdinājums

P271, P280, P302+P352+P332+P313+P362; P304+P340+P312, P305+P351+P338, P337+P313, P501

Amonjaka (25%) šķīdums ūdenī

NH4OH


1336-21-6

šķidrums

28.0

-

(neplāno iepirkt)

Kodīgs/kairinošs ādai (1B.kat);

Akūti bīstama viela ūdens videi (1.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)


H314

H400

H335

GHS 05

GHS 09

Bīstami

P280, P301+P330+P331, P303+P361+P353, P305+P351+P338, P310, P405

Bārija karbonāts

BaCO3

513-77-9

(208-167-3)

cieta viela

14.0

-

(neplāno iepirkt)

Akūts toksiskums (4.kat.)

H302

GHS 07

Brīdinājums

P270, P280,

P301-P312,

P305+P351+P338,

P337+P313; P501

Bitlaka

BT-1

-

00000-00-0;

8052-41-3;

00000-00-0;

6472-94-5;

95-47-6; 8008-20-6

(000-000-0;

000-000-0;

000-000-0;

000-000-0

000-000-0;

232-366-4)

viskozs šķidrums

0.5

1.0

2.0,

bundžas nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.);

Akūta toksicitāte norijot (4.kat.);

Akūta toksicitāte saskarē ar ādu (4.kat.)

Kairinošs ādai (2.kat.);

Nopietns acu kairinājums (2.kat.);

Akūta toksicitāte ieelpojot (4.kat.);

Viela bīstama ūdens videi (2.kat.)

H226

H302

H312

H315

H319

H332

H411

GHS 02

GHS 07

GHS 08

GHS 09

Bīstami

P210, P271, P280,

P305+P351+P338, P312, P391, P501

Bituma mastika

Bitums;

epoksīda sveķi;

toluols

-





C7H8

00000-00-0

(265-418-5)

viskozs šķīdums

0.1

0.15

0.5,

bundžas nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Toksiska iedarbība uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.);

Viela bīstama ūdens videi (2.kat.)

H226

H315

H336

H411

GHS 02

GHS 07

GHS 09

Brīdinājums

P210, P261, P273, P280, P303+P361+ P353, P304+P340

Boraks

Na2B4O7 x 10H2O

1303-96-4

(215-540-4)

cieta viela

0.32

0.7

1.2,

maisi nolikt.

Toksisks reproduktīvai sistēmai (1B.kat.)

H360FD

GHS 08

Bīstami

P201, P202, P281, P308+P313, P405, P501

Borskābe

H3BO3

00000-00-0

(215-540-4)

cieta viela

1.0

0.6

1.2,

maisi nolikt.

Toksisks reproduktīvai sistēmai (1B.kat.)

H360FD

GHS 08

Bīstami

P201, P202, P281, P308+P313, P405, P501

Bremžu šķidrums DOT-4

-

111-46-6;

111-77-3 (000-000-0;

203-906-6)

šķidrums

0.1

0.2

0.3, bundžas nolikt.

Akūts toksiskums caur muti (4.kat.);

Toksisks reproduktīvajai sistēmai (2.kat.)

H302

H361d

GHS09

Brīdinājums

P202, P261, P270


Butan-1-ols

CH3(CH2)2CH2OH

71-36-3

(200-751-6)

šķidrums

8.1

20.0

65.0,

tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.);

Akūts toksiskums (4.kat.);

Toksiska iedarbība uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Nopietni acu bojājumi (1.kat.)

H226

H302

H335

H315

H318

H336

GHS 02

GHS 05

GHS 07

Bīstami

P210, P233, P280, P303+P361+P353, P305+P351+P338, P403+P235

Butilacetāts

C6H12OH

123-86-4

(204-658-1)

šķidrums

15.8

25.0

50.0, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.);

Toksiska iedarbība uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H226

H336

EUH066

GHS 02

GHS07

Brīdinājums

P210, P261, P280, P403+P235, P501

Cinka hlorīds

ZnCl2

7646-85-7

(231-592-0)

cieta viela

0.03

0.1

0.2,

maisi nolikt.

Akūts toksiskums (4.kat.);

Kodīgs ādai (1.B kat.);

Viela bīstama ūdens videi, akūti (1.kat.)

Hroniski bīstama viela ūdens videi (1.kat.)

H302

H314

H335

H410

GHS 05

GHS 07

GHS 09

Bīstami

P273, P304+P340, P391, P405, P501

Cixxx xxxxxx

XxX

0314-13-2

(215-222-5)

cieta viela

0.65

0.5

1.2, maisi nolikt.

Viela bīstama ūdens videi, akūti (1.kat.)

Viela bīstama ūdens videi, hroniski (1.kat.)

H400

H410

GHS 09

Brīdinājums

P273, P391, P501

Cinka sulfāts

ZNSO4

7446-20-0

(231-793-3)

cieta viela

0.07

0.1

0.25, maisi nolikt.

Kairinošs ādai (2.kat.);

Viela bīstama ūdens videi (1.kat.)

H302

H318

H410

GHS 05

GHS 07

GHS 09

Brīdinājums

P280;

P305+P351+P338;

P273; P310;

P391: P501

Citronskābe (citronskābes monohidrāts)

C6H8O7 x H2O

5949-29-1

(201-069-1)

cieta viela

10.0

6.0

12.0, maisi nolikt.

Kairinošs ādai (2.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H315

H319

H335

GHS 07

Brīdinājums

P261, P280, P302+P352, P305+P351+P338, P501

Denaturēts spirts

Etanols

Acetons

Etilēteris

Acetalaldehīds

Krotonaldehīds

Bitreks

C2H5OH

CH3COCH3

C2H5-O-C2H5

CH3CHO

C4H6O

C28H34N2

O3

64-17-5:

67-17-5;

60-29-7;

75-07-0

123-73-9

3734-33-6 (200-578-6)

šķidrums

167.0

80.0

200.0, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Akūts toksiskums norijot (4.kat.);

Akūts toksiskums uz ādas (4.kat.)

Acu kairinājums (2.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H 225 H302

H312

H332

H315

H319

H335

H336

EUH019

EUH066

GHS 02

GHS 07

Bīstami

P210, P280, P261+P304+P340, P305+P351+P338, P312, P501

Dzelzs hlorīds, tehniskais

FeCl3

7705-08-0

(231-729-4)

šķidrums

2.0

4.0

7.0, mucas nolikt.

Kodīgs metāliem (1.kat.);

Akūts toksiskums norijot (4.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Sensabilitācija saskarē ar ādu (1.kat.);

Acu kairinājums (1.kat.)

H290

H302

H315

H317

H318

GHS 05

Bīstami

P280; P301+P312;

P302+P352;

P305+P351+P338;

P310; P501

Dzxxxx xxxxxx

Xe2O3

1309-37-1

(215-168-2)

cieta viela

0.17

0.8

1.6, mucas nolikt.

Kairinošs ādai (2.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.); Toksiska ietekme uz īpašu merķorgānu – vienreizēja iedarbība (Stot) (3.kat.)

H315

H319

H335

GHS 07

Brīdinājums

P280, P302+P352, P261+P304+P340 , P305+P351+ P338, P403+P233, P501

Dzelzs sulfāts

Fe2(SO4)3

7782-63-0

(231-753-5)

cieta viela

2.0

5.0

25.0, maisi nolikt.

Akūta tiksicitāte, Orāli (4.kat.)

Acu kairinājums (2.kat.)

Ādas kairinājums (2.kat.)

H315

H319

H302

GHS 07

Brīdi-nājums

P305+P351+P338

Eļļa saldēšanas mašīnām

HA-30

(smēreļļa, bāzes eļļa nestandarta)

00000-00-0 (278-012-2)

viskozs šķidrums

2.0

3.0

4.5, mucas nolikt.

Kancerogenitāte (1.B.kat.)

H350

GHS 08

Bīstami

P201, P202, P210, P308+P313, P405, P501

Emaljas krāsas

Stodalta šķīdums,

šķīstošais ligroīns (nafta)

-

8052-41-3; 00000-00-0 (32-489-3; 265-191-7)

viskozs šķidrums

0.6

0.7

1.0, bundžas nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu merķorgānu – vienreizēja iedarbība (Stot) (3.kat.);

Viela bīstama ūdens videi (3.kat.)

H226

H336

H412

EUH066

GHS 02

GHS 07

Bīstami

P210, P102, P280, P271, P305+P351+P261, P262, P403+P233, P273, P501

Emulsols

Sulfinētā rīcineļļa,

ar sēru apstrādāta sojas eļļa,

minerāleļļa,

nātrija hidroksīda šķīdums

destilāti (naftas), ūdens attīrītie, vieglie naftas produkti,

NaOH


00000-00-0 (265-156-6)

viskozs šķidrums

0.1

0.2

0.7, mucas nolikt

Kancerogenitāte (1.B.kat.)

H350

GHS 08

Bīstami

P201, P202, P281, P308+P313, P403+P233, P405, P501

Epoksīda sveķi

A-(epihlorhidrīn) bisfenols,

F-(epihlorhidrīn) bisfenols;

2,4,6-trīs (dimetilaminometil) fenols

-


00000-00-0; 00000-00-0; 90-72-2 (500-033-5)

viskozs šķidrums

0.55

0.6

4.0, bundžas nolikt.

Acu kairinājums (2.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Sensibilizācija ieelpojot vai nonākot saskarē ar ādu (1.kat.);

Viela bīstama ūdens videi, akūti (2.kat.);

Kodīgs ādai (1.kat.)

H315

H317

H319

H411

GHS 07

GHS 09

Bīstami

P273, P280, P302+P352, P305+P351+P338, P391, P501

Epoksīda sveķu cietinātājs

D., E., N24

-

00000-00-0;

111-41-1;

00000-00-0;

140-31-8; 111-40-0 (000-000-0; 000-000-0; 000-000-0; 000-000-0; 203-865-4)

cieta viela

0.1

0.15

0.2, bundžas nolikt.

Akūts orālais toksiskums (4.kat.);

Akūts dermālais toksiskums (4.kat.);

Sensibilizācija, ieelpojot vai nonākot saskarē ar ādu (1.kat.);

Viela bīstama ūdens videi (3.kat.)

H302

H312

H314

H317

H412

GHS 05

GHS 07

Bīstami

P261; P270; P273; P280;

P301+P330+P331;

P303+P361+P353;

P305+P351+P338;

P405

Etiķskābe

50-60%

CH3COOH

64-19-7 (200-580-7)

šķidrums

61.7

50.0

69.6, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.);

Kodīgs ādai (1A.kat.)

H226

H314

GHS 02

GHS05

Bīstami

P210, P241, P260, P280, P303+P361+P353, P305+P351+P338

Etilacetāts

CH3COO

C2H5 -(C4H8O2)

141-78-6 (205-500-4)

šķidrums

22.6

25.0

65.0, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.); Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H225

H319

H336

EUH066

GHS 02

GHS07

Bīstami

P261, P243, P280, P305+P351+P338, P403+P235, P312

Etilēnglikols

C2H6O2

107-21-1 (203-473-3)

šķidrums

9.4

40.0

70.0, tvertnes

Akūts toksiskums (4.kat)

H302

GHS 07

Brīdinājums

P264, P270, P330, P301+P312, P501

Formalīns,

tehniskais 35-38%

Formaldehīds

Metanols


HCHO

CH3OH




50-00-0

67-56-1 (000-000-0; 200-659-6)

šķidrums

28.7

10.0

24.0, konteineri nolikt.

Kancerogenitāte (2.kat.);

Akūts toksiskums ieelpojot (3.kat.);

Akūts toksiskums saskarē ar ādu (3.kat.);

Akūts toksiskums norijot (3.kat.);

Kodīgs ādai (1B.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (1.kat.); Sensibilizācija nonākot saskarē ar ādu (1.kat.)

H351

H331

H311

H314

H301

H371

H317

GHS 05

GHS 08

GHS 06

Bīstami

P260, P281,

P301+ P310, P304+P340,P305+ P351+P338, P403+P233, P401

Grunts krāsas Etimetil-ketoksīms

Kobalta 2-etilheksanoāts

sastāv no pigmentiem, pildvielām, saistvielām, šķīdinātājiem, sikatīviem un plasikatoriem

96-29-7;

00000-00-0 (000-000-0; 000-000-0; 237-015-9)

viskozs šķidrums

0.31

0.4

0.5, bundžas nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.);

Akūti toksisks – termāli un ieelpojot (4.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.)

H226

H312

H332

H315

GHS 02

GHS 07

Bīstami

P210, P102, P280, P303+P361+P353, P304+P340, P403+P233

Hlorkaļķis

Kalcija hipohlorīts,

kalcija hlorīds,

kalcija hidroksīds

Ca(Cl)OCl

CaCl2,

CaCl2

Ca(OH)2

7778-54-3

00000-00-0

1305-62-0 (000-000-0; 000-000-0; 233-140-8)

cieta viela

1.9

2.5

3.0, maisi nolikt.

Oksidējoša cieta viela (2.kat.);

Akūts toksiskums (4.kat.);

Kodīgs ādai (1B.kat.);

Viela bīstama ūdens videi (3.kat.)

H272

H302

H314

H400

EUH031

GHS 03

GHS 05

GHS09

Bīstami

P260, P301+P330+P331, P303+P361+P353, P305+P351+P338, P405, P501

Hroma anhidrīds (hroma trioksīds)

CrO3

1333-82-0 (215-607-8)

cieta viela

0

0.3

2.0, mucas nolikt.

Oksidējoša cieta viela (1.kat.);

Kancerogenitāte (1A.kat.); Cilmes šūnu mutagenitāte (1B.kat.);

Toksisks reproduktīvai sistēmai (2.kat.);

Akūts toksiskums ieelpojot (2.kat.)

H272

H350

H340

H361f

H330

H310

H301

H372

H314

H410

GHS 03

GHS 05

GHS 06

GHS 08

GHS 09

Bīstami

P201, P280, P302+P350, P304+P341, P307+P311, P405

Izopropanols (izopropilspirts)

(CH3)

CHOH

67-63-0 (200-661-7)

šķidrums

7.2

35.0

65.0, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.); Toksiska iedarbība uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)



H225

H319

H336

EUHO66

GHS 02

GHS 07

Bīstami

P261, P243, P271, P305+P351+P338, P303+P361+P353,

P304+P340

Kalcija hlorīds

CaCl2

00000-00-0 (233-140-8)

cieta viela

32.6

15.0

60.0, maisi nolikt.

Acu kairinājums (2.kat.)

H319

GHS 07

Brīdinājums

P264, P280, P337+P313, P305+P351+P338, P501

Kalcija karbīds

CaC2

75-20-7 (200-848-3)

cieta viela

0.2

0.1

0.2, mucas nolikt.

Viela, kas saskarē ar ūdeni rada uzliesmojošu gāzi (1.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Nopietni acu bojājumi (1.kat.);

Toksiska iedarbība uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)


H260

H315

H318

H335

GHS 02

GHS05

Bīstami

P223, P280,

P302+P352, P302+P350,

P305+P351+P338,

P312, P370+P378, P402+P404

Kalcinētā soda (nātrija karbonāts)

Na2CO3

497-19-8 (207-838-8)

cieta viela

19.9

15.0

28.0, maisi nolikt.

Acu kairinājums (2.kat.)

H319

GHS 07

Brīdinājums

P102, P280, P337+P313, P305+P351+P338, P501

Karburizā-tors

Kokogles,

bārija karbonāts

BaCo3

000-000-0

513-77-9 (000-000-0; 208-167-3)

cieta viela

2.2

1.5

3.0, maisi nolikt.

Akūts toksiskums (4.kat.)

H302

GHS 07

Brīdinājums

P280, P270, P337+P313, P301+P312, P305+P351+P338,

P501

Kaustiskās sodas šķīdums,

30-50%

NaOH

1310-73-2 (215-185-5)

šķidrums

60.0

70.0

97.4, tvertnes

Kodīga metāliem (1.kat.);

Kodīgs ādai (1A.kat.)

H290

H302

H314

GHS 05

Bīstami

P260, P280, P303+P361+P338 P305+P351+P338, P310

Kaustiskā soda, cieta

NaOH

1310-73-2 (215-185-5)

cieta viela

5.0

5.0

25.0, maisi nolikt.

Kodīgs ādai (1A.kat.)

H314

GHS 05

Bīstami

P260; P280;

P303+P361+P353;

P305+P351+P338;

P310; P501

Xxxxxx xxxxxxxxxx

XXX

1310-58-3 (215-181-3)

cieta viela

15.6

5.0

20.0, maisi nolikt.

Kodīga metāliem (1.kat.);

Akūts toksiskums (4.kat.);

Kodīgs ādai (1A.kat.)

H290

H302

H314

GHS 05

GHS 07

Bīstami

P260, P280, P301+P330+P331, P303+P361+P353 P305+P351+P338, P310

Kālija karbonāts (potašs)

K2CO3

584-08-7 (209-529-3)

cieta viela

1.5

2.0

20.0, maisi nolikt.

Akūts toksiskums (4.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Toksiska iedarbība uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H302

H315

H319

H335

GHS 07

Brīdinājums

P280, P301+P304+P312, P302+P352, P305+P351+P338, P332+P337+P313, P403+P233

Kālija - litija elektrolīts

Kālija hidroksīds,

lītija hidroksīds

KOH

LiOH

1310-58-3

1310-65-2 (000-000-0; 215-183-4)

šķidrums

0

0.6

3.0, konteineri nolikt.

Kodīgs metāliem (1.kat.);

Akūts toksiskums (4.kat.);

Kodīgs ādai (1A.kat.)

H290

H302

H314

GHS 05

Bīstami

P260, P280, P301+P330+P331, P303+P361+P353, P305+P351+P338, P310

Kālija perman-xxxxxx

KMnO4

7722-64-7 (231-760-3)

cieta viela

0.51

0.7

1.0, mucas nolikt.

Oksidējoša cieta viela (2.kat.);

Akūts toksiskums (4.kat.);

Akūti bīstama viela ūdens videi (1.kat.)

H272

H302

H410

GHS 03

GHS 07

GHS 09

Bīstami

P210, P273, P280, P301+P312+P330, P501

Kaļķi nedzēsti

-

000-000-0;

513-77-9 (215-138-9)

cieta viela

1.0

2.0

30.0, maisi nolikt.

Akūts toksiskums (4.kat.)

H302

GHS 07

Brīdinājums

P270, P280, P337+P313, P301+P312

P305+P351+P338

Ksilols

m-Ksilols,

p-Ksilols,

Etilbenzols,

o-Ksilols

C8H10

1330-207; 000-000-0 (000-000-0; 100-41-4)

šķidrums

18.1

25.0

67.9, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Akūts toksiskums uz ādas (4.kat.);

Ādas kairinājums (2.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.);

Akūts toksiskums ieelpojot (4.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – atkārtota iedarbība (2.kat.)

H226

H304

H312

H315

H319

H332

H335

H373

GHS 02

GHS 07

GHS 08

Bīstami

P202, P210, P260, P280, P301+P310, P331

Kolofonijs, priežu

-

8050-09-7 (232-457-7)

cieta viela (sveķi)

1.1

3.5

4.0, maisi nolikt.

Sensibilizācija, ieelpojot vai nonākot saskarē ar ādu (1.kat.)

H317

GHS 07

Brīdinājums

P280, P261, P302+P352+P333+P313, P301+P312, P363, P501

Labomīds 203

Nātrija karbonāts,

Nātrija sulfāts,

Nātrija metasilikāts,

spirti, C12-14 etoksilēti


Na2CO3

Na2SO4

Na2O3Si

497-19-8

7757-82-6

6834-92-0

00000-00-0 (000-000-0; 000-000-0; 231-509-8)

cieta viela

0

2.0

5.0, maisi nolikt.

Kodīgs ādai (1.kat.);

Acu bojājumi (1.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (1.kat.)

H314

H318

H325

GHS 05

GHS 07

Bīstami

P363, P280, P301+ P330+P331, P303+P361+P353, P304+P340, P305+ P351+P338, P403+P233

Xxxxxx xxxxxxxxxx

XxXX

1310-65-2 (215-183-4)

cieta viela

0,1

0.05

0.1, maisi nolikt.

Akūts toksiskums ieelpojot (4.kat.);

Akūts toksiskums norijot (4.kat.);

Kodīgs ādai (1.A kat.)

H302

H332

H314

GHS 05

Bīstami

P260, P280, P301+P330+P331, P303+P361+P353 P305+P351+P338, P310

Litols 24

Smēreļļa,

Gultņu eļļa

-

00000-00-0

00000-00-0 (000-0000-0; 266-930-6)

viskozs šķidrums (smēr-viela)

1.4

1.2

2.0, bundžas nolikt.

Kancerogenitāte (1.B kat.)

H350

GHS 08

Bīstami

P201, P202, P281, P308+P313, P405, P501

Magnija hlorīda heksahid-rāts

MgCl2 x 6H2O

7791-18-6 (232-094-6)

cieta viela

0

1.0

2.0, maisi nolikt.

Acu kairinājums (2.kat.); Kairinošs ādai (2.kat.)

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (Stof.) (3.kat.)

H319

H335

H315

GHS 07

Brīdinājums

P280, P302+P352+P332+ P313, P305+P351+P338, P332+P337+P313, P403+P233, P501

Mazgāšanas līdzeklis “Green unikleen”

-

00000-00-0; 1312-76-1; 00000-00-0; 827-19-0; 7732-18-5

šķidrums

0.1

0.2

0.2, bundžas nolikt.

Kairinošs ādai (2.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.)

H315

H319

GHS 07

Brīdinājums

P280,

P303+P361+P353,

P305+P351+P338,

P310, P405, P501

Metanols

CH3OH

67-56-1 (200-659-6)

šķidrums

116.1

100.0

203.7, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat);

Akūts toksiskums uz ādas (3.kat.);

Akūts toksiskums ieelpojot (3.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (1.kat.)

H225

H331

H311

H301

H370

GHS 02

GHS 06

GHS 08

Bīstami

P210, P261, P280, P301++P330+P310, P307+P311, P405

Metiletil-ketons

C4H8O

78-93-3 (201-159-0)

šķidrums

10.0

10.0

250, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat);

Acu kairinājums (2.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (Stof.) (3.kat.)

H225

H319

H336

EUHO66

GHS 02

GHS 07

Bīstami

P261, P243, P210, P305+P351+P338, P403+P233, P304+P340

Nātrija hipohlorīds

NaClO

7681-52-9 (231-668-3)

šķidrums

5.0

8.0

24.0, mucas nolikt.

Kodīgs metāliem (1.kat.);

Akūts toksiskums ūdens videi (1.kat.);

Kodīgs ādai (1B.kat.);

Acu bojājumi (1.kat.)

H290

H400

H314

H411

GHS 05

GHS 09

Bīstami

P260, P273, P280, P303+P361+P353 P305+P351+P338, P310, P390

Nātrija metabisulfīts, pirosulfīts

Na2S2O5

7681-57-4

cieta viela

0.5

0.8

5.0, maisi nolikt.

Akūts toksiskums (4.kat);

Acu kairinājums (2.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H302

H315

H319

H335

EUH031

GHS 07

Brīdinājums

P280, P301+P304+P312, P302+P352 P305+P351+P338, P332+P337+P313, P403+P233

Nātrija metasilikāts,

Na2SiO3 x 5H20

6834-92-0 (229-912-9)

cieta viela

13.5

12.0

25.0, maisi nolikt.

Ādai kodīgs (1B. kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H314

H335

GHS 05

GHS 07

Bīstami

P261, P280, P301+P330+P331, P303+P361+P353

P340+P312, P305+P351+P338, P403+P233

Nātrija nitrāts

NaNo3

7631-99-4 (231-554-3)

cieta viela

0.2

0.5

0.5, maisi nolikt.

Oksidējoša cieta viela (3.kat.);

Akūts toksiskums (4.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (Stof.) (3.kat.)

H272

H302

H315

H319

H335

GHS 03

GHS 07

Brīdinājums

P210, P280, P301+P312+P330, P302+P352+P332+P313, P304+P340+P312, P305+P351+P338+P337+P313

Nātrija nitrīts

NaNo2

7632-00-0 (231-555-9)

cieta viela

0.48

0.5

0.6, maisi nolikt.

Oksidējoša cieta viela (3.kat.);

Akūts toksiskums (3.kat.);

Bīstama viela ūdens videi (1.kat.)

H272

H301

H400

GHS 03

GHS 06

GHS 09

Bīstami

P102, P210, P261, P280, P220+P221, P270, P271, P273 P302+P352, P312, P321, P304+P340, P361, P363, P403+P233, P391, P405, P501

Nātrija sulfīts

Na2SO3

7757-83-7 (231-821-4)

cieta viela

0.48

2.5

4.0, maisi nolikt.

Akūts toksiskums (4.kat.); Acu kairinājums (2.kat.); Kairinošs ādai (2.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (Stof.) (3.kat.)

H302

H315

H319

H335

EUH031

GHS 07

Brīdinājums

P280, P301+P304+P312, P302+P352, P305+P351+P338+P332+P337+P313, P403+P233

Nātrijs, metālisks

Na

7440-23-5 (231-132-9)

cieta viela

1.4

1.4

25.0, bundžas nolikt.

Viela vai maisījums, kas saskarē ar ūdeni rada uzliesmojošu gāzi (1.kat.);

Kodīgs ādai (1B.kat.)

H260

H314

EUH014

GHS 02

GHS 05

Bīstami

P223, P231+P232, P280,

P305+P351+P338,

P335+P334,

P370+P378

Nefrāze C2

Ligroīns (naftas), hidrētā, vieglā;

n-heksāns;

toluols;

benzols

C6H14

CH3C6H5

C6H6

00000-00-0

110-54-3

108-88-3

71-43-2 (265-151-9)

šķidrums

7.4

20.0

67.9, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Toksisks reproduktīvajai sistēmai (2.kat.)

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.);

Bīstama viela ūdens videi (2.kat.)

H225

H304

H315

H363

H336

H411

GHS 02

GHS 08

GHS 07

GHS 09

Bīstami

P201, P210, P280, P301+P310, P403+P233, P501

Ortofosfor-skābe

74-85%

H3PO4

7664-38-2 (231-633-2)

šķidrums

0.1

16.0

27.0, konteineri nolikt.

Ādai kodīgs (1B.kat.)

H314

GHS 05

Bīstami

P280, P301+P310,

P305+P351+P338, P405, P501

Perhlor-etilēns

C2Cl4

127-18-4 (204-825-9)

šķidrums

17.6

18.0

25.0, mucas nolikt.

Kancerogenitāte (2.kat.);

Viela bīstama ūdens videi (2.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.);

Sensibilizācija, nonākot saskarē ar ādu (1.kat.)

H351

H411

GHS 07

GHS 08

GHS 09

Bīstami

P202, P273, P281, P302+P352, P304+P340, P308+ P313

Perlīts, filtra pulveris

-

00000-00-0

cieta viela

5.0

-

(neplāno iepirkt)

Acu kairinājums (2.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H319

H336

GHS 07

Brīdinājums

P261, P271, P305+P351+P338, P312, P501

Pernica

-

00000-00-0 (265-185-4)

viskozs šķidrums

0.39

0.5

1.0, mucas nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Bīstama viela ūdens videi (2.kat.)

H226

H304

H302

H312

H332

H411

GHS 02

GHS 07

GHS 08

GHS 09

Bīstami

P233, P241, P280, P301+P310, P331, P273, P501

Petroleja

80-90%

Ogļūdeņražu savienojums

8008-20-6 (232-366-4)

šķidrums

19.1

20.0

67.9, tvertnes

Bīstams ieelpojot (1.kat.)

H 304

GHS 08

Bīstami

P102, P301+P310, P331, P405, P501

Pienskābe

C3H6O3

79-33-4 (201-196-2)

šķidrums

0.3

0.5

1.0, mucas nolikt.

Ādas kairinājums (2.kat.);

Nopietns acu bojājums (1.kat.)

H135

H318

GHS 07

Brīdinājums

P280, P264,

P302+P352,

P305+P351+P333,

P310, P362

Rūsas modifikators Ortofosfor-skābe;

n-Butanols


H3PO4

C4H10O

7664-38-2

71-36-3 (000-000-0; 200-751-6)

šķidrums

0.11

0.6

1.0, mucas nolikt.

Kodīgs ādai (1B.kat.);

Nopietni acu bojājumi (1.kat.);

Viela bīstama ūdens videi, akūti (1.kat.);

Viela bīstama ūdens videi, hroniski (1.kat.)

H314

H318

H400

H410

GHS 05

GHS 09

Bīstami

P273, P280,

P301+P330+P331, P303+P361+P353,

P304+P340,

P305+P351+P338,

P405

Sālsskābe

(31-36%)

HCl

7647-01-0 (231-595-7)

šķidrums

27.3

30.0

40.0, konteineri nojumē

Korozīvs metāliem (1.kat.)

Ādai kodīgs (1B.kat);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H290

H335

H314

GHS 05

Bīstami

P260, P234, P304+P340, P303+P361+P353, P309+P311, P501

Sērs, maltais

S

7704-34-9 (231-722-6)

cieta viela

0.12

0.15

0.3, maisi nolikt.

Kairinošs ādai (2.kat.)

H315

H320

H335

GHS 07

Brīdinājums

P264; P280;

P302+P352; P321;

P332+P313; P362

Sērskābe,

tehniskā

H2SO4

7664-93-9 (231-639-5)

šķidrums

33.7

110.0

130.0, tvertnes

Ādai kodīgs (1A.kat.)

H314

GHS 05

Bīstami

P260, P280, P301+P330+P331, P303+P361+P353,

P305+P351+P338, P501

Skābeņskābe

H2C2O4 x 2H2O

144-62-7 (205-634-3)

šķidrums

0.79

2.0

3.0, maisi nolikt.

Akūts toksiskums uz ādas (4.kat.)

Akūts toksiskums norijot (4.kat.)

H302

H312

GHS 07

Uzmanību

P280, P301+P312, P302+P352, P310, P501

Skudrskābe 85-90%

HCOOH

64-18-6 (200-579-1)

šķidrums

10.0

15.0

26.0, konteineri nolikt.

Ādai kodīgs (1B.kat.)

H314

GHS 05

Bīstami

P260, P280, P301+P330+P331, P303+P361+P353,

P305+P351+P338, P310

Šķīdinātājs RS-2

(ogļūdeņražu savienojums)

64-17-5

000-000-0 (000-000-0; 200-578-6)

šķidrums

0

2.0

10.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H226

H304

H336

GHS 02

GHS 07

GHS 08

Bīstami

P210, P280, P301+P310+P331, P403+P233, P501

Šķīdinātājs P-646 BMEK

(organisko vielu maisījums)

123-86-4

78-93-3 (000-000-0; 201-159-0)

šķidrums

0

2.0

20.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H225

H319

H336

EUH066

GHS 02

GHS 07

Bīstami

P210, P261, P280, P304+P340, P305+P351+P338, P305+P351+P338, P501

Šķīdinātājs P-646

(organisko vielu maisījums)

108-88-3

71-36-3

123-86-4

141-78-6

64-17-5

67-64-1

75-07-0

123-73-9 (000-000-0;

000-000-0; 000-000-0; 000-000-0; 000-000-0; 000-000-0;

000-000-0; 204-647-1)

šķidrums

5.2

20.0

55.5, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – atkārtota iedarbība (2.kat.);

Toksisks reproduktīvai sistēmai (2.kat.)

H225

H304

H315

H335

H336

H361d

H373

GHS 02

GHS 08

Bīstami

P201, P210, P260, P280, P314, P403+P235

Šķīdinātājs P-647

(organisko vielu maisījums)

108-88-3

71-36-3

123-86-4

141-78-6 (000-000-0; 000-000-0; 000-000-0; 205-500-4)

šķidrums

0.2

0.5

1.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Nopietni acu bojājumi (1.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Kairinošs ādai (2kat.);

Toksiskā ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizējā iedarbība (3.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – atkārtota iedarbība (2.kat.);

Toksisks reproduktīvai sistēmai (2.kat.)

H225

H304

H315

H335

H336

H361d

H373

GHS 02

GHS 05

GHS 08

Bīstami

P210, P260, P280,

P301+P310,

P305+P351+P338,

P403+P235, P405

Šķīdinātājs P-648

(organisko vielu maisījums)

123-86-4

71-36-3

108-88-3 (000-000-0; 000-000-0; 204-658-1)

šķidrums

0.1

0.5

5.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums

(3.kat.);

Toksiskā ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizējā iedarbība (3.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – atkārtota iedarbība (2.kat.);

Kancerogēns (4.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Kodīgs/kairinošs ādai (1.kat.)

H226

H302

H304

H312

H315

H319

H335

H336

GHS02

GHS08

GHS05

GHS06

Bīstami

P210+P242, P280, P301+P312+P330

P331, P303+P361+P353, P304+P340,

P305+P351+P338,

P403+P235+P335

Šķīdinātājs P-650

(organisko vielu maisījums)

1330-20-7

71-36-3

123-86-4 (000-000-0; 000-000-0; 204-658-1)

šķidrums

0

0.2

1.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums

(3.kat.);

Akūts toksiskums norijot/uz ādas (4.kat.);

Toksiskā ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizējā iedarbība (3.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Nopietni acu bojājumi

(1.kat.)

H226

H302

H315

H318

H312

H336

GHS02

GHS06

GHS05

Bīstami

P210+P242, P280, P301+P312+P330+P331, P303+P361+P353, P304+P340,

P305+P351+P338,

P403+P235+P335

Šķīdinātājs R-4

(organisko vielu maisījums)

108-88-3

67-64-1

141-78-6 (000-000-0; 000-000-0; 205-500-4)

šķidrums

0

2.5

30.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums

(2.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.);

Toksiskā ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizējā iedarbība (3.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – atkārtota iedarbība (2.kat.);

Toksisks reproduktīvai sistēmai (2.kat.)


H225

H304

H315

H335

H336

H373

H361

GHS 02

GHS 07

GHS 08

Bīstami

P201, P210, P280, P308+P313, P403+P233, P501

Šķīdinātājs GLŠ

(organisko vielu maisījums)

00000-00-0

64-17-5

67-64-1

60-29-7

75-07-0 (000-000-0

000-000-0

000-000-0

000-000-0

200-836-8)

šķidrums

0

2.0

5.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums

(2.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Kairinošs ādai (2kat.);

Toksisks reproduktīvai sistēmai (2.kat.);

Toksiskā ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizējā iedarbība (3.kat.);

Bīstama viela ūdens videi (2.kat.);

Kancerogēns (2.kat.)

H225

H304

H315

H336

H361

H411

H351

GHS02

GHS08

GHS07

GHS09

Bīstami

P201, P210, P280, P301+P310, P403+P233, P501

Šķīdinātājs SPEC K

(organisko vielu maisījums)

1330-20-7

67-63-0 (000-000-0

200-661-7)

šķidrums

0

1.8

3.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums

(3.kat.);

Akūts toksiskums uz ādas (4.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Akūts toksiskums ieelpojot (4.kat.)

H226

H312

H315

H332

GHS02

GHS07

Bīstami

P210, P260, P280,P301+P310 P303+P361+P353

Šķīdinātājs SPEC E

(organisko vielu maisījums)

7782-63-0

67-56-1

67-64-1

(000-000-0

000-000-0

200-662-2)

šķidrums

0

5.0

25.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums

(2.kat.);

Akūts toksiskums uz ādas (3.kat.);

Akūts toksiskums ieelpojot (3.kat.);

Akūts toksiskums orāli (3.kat.);

Toksiskā ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizējā iedarbība (3.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.)

H225

H301

H311

H331

H335

H336

H370

EUH066

GHS02

GHS06

Bīstami

P210, P280, P301+P330+P310 P307+P311, P405, P501

Šķīdinātājs SPEC T

(organisko vielu maisījums)

108-88-3

123-86-4

(000-000-0

204-658-1)

šķidrums

0

2.0

5.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums

(2.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Toksisks reproduktīvai sistēmai (2.kat.);

Toksiskā ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizējā iedarbība (3.kat.)

H225

H304

H315

H336

H361d

H373

EUH066

GHS02

GHS08

GHS07

Bīstami

P201, P210, P280, P308+P313, P403+P235+P233, P501

Slāpekļskābe

(56-60%)

HNO3

7697-37-2 (231-714-2)

šķidrums

37.6

50.0

120.0, tvertnes

Ādai kodīgs (1A.kat.)

H314

GHS 05

Bīstami

P280, P301+P330+P331, P303+P361+P353,

P305+P351+P338, P501

Stiklu tīrītājs

(-21 oC)

Etanols

Ūdens


C2H5OH

H2O

64-17-5

7732-18-5 (000-000-0

231-791-2)

šķidrums

20.0

30.5

45.0, konteineri

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.)

H225

GHS 02

Brīdinājums

P210, P233, P242, P243,

P303+P361+P353,

P403+P235

Steatīts

Magnija oksīds;

silīcija dioksīds;

kalcija oksīds;

Svins

MgO

SiO2

CaO

Pb

00000-00-0 (28-877-9)

cieta viela

0.20

0.50

1.0, iepakojums nolikt.

Akūts toksiskums ieelpojot

(4.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H332

H335

GHS 07

Brīdinājums

P102; P261; P281;

P301+P304+P312;

P403+P402+P235;

P501

Svina mīnijs

Pb3O4

1314-41-6 (215-235-6)

cieta viela

0.28

0.4

1.0, mucas nolikt.

Akūts toksiskums (1.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība stot (2.kat.);

Viela bīstama ūdens videi (1.kat.);

Toksisks reproduktīvajai sistēmai (1B.kat.)

H305 H332 H360Df H373 H410

GHS 07 GHS 08 GHS 09 Bīstami

P102, P260, P273 P301+P330+P312, P304+P340+P312, P501

Tehniskais šķīdums KO-20

Kerosīns (naftas);

1-Butanols

(organisko vielu maisījums)

8008-20-6

71-36-3 (000-000-0

200-751-6)

šķidrums

1.0

1.5

6.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums

(3.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Akūts toksiskums (4.kat.);

Toksiskā ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizējā iedarbība (3.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Nopietni acu bojājumi

(1.kat.)

H226

H302

H304

H315

H318

H336

GHS02

GHS08

GHS05

Bīstami

P301+P310, P302+P352, P305+P351+P338,

P403+P235, P405, P501

Terpentīns, eļļains

(ogļūdeņražu savienojums)

8006-64-2 (232-350-7)

šķidrums

4.6

4.0

15.0, konteineri nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.),

Akūta toksicitāte ieelpojot (4.kat.);

Akūta toksicitāte caur ādu (4.kat.);

Akūta toksicitāte orāli (4.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.); Kairinošs ādai (2.kat.); Sensibilizācija nonākot saskarē ar ādu (1.kat.);

Viela bīstama ūdens videi (2.kat.)

H 226

H332

H312

H302

H304

H319

H315

H317

H411

GHS 02

GHS 08

GHS 07

GHS 09

Bīstami

P210, P280, P301+P330+P331+P310, P302+P352+P62+P332+P313, P305+P351+P338+P337+P313, P501

Toluols

C7H8

108-88-3 (203-625-9)

šķidrums

25.6

30.0

65.0, tvertnes

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Toksisks reproduktīvai sistēmai (2.kat.);

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – atkārtota iedarbība (2.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)


H225

H304

H315

H336

H361d

H373

H336

GHS 02

GHS 08

GHS 07

Bīstami

P201, P210, P280, P308+P313, P403+P235+P233, P501

Tosols A-40

organisko vielu maisījums

000-000-0 (203-473-3)

šķidrums

1.8

30.0

60.0, tvertne, konteineri

Akūts toksiskums norijot (4.kat.)

H302

GHS 07

Brīdinājums

P264, P270, P301+P312, P330, P501

Trinātrija

fosfāts

Na3PO4 x 12H2O

7601-54-92 (231-509-8)

cieta viela

1.0

1.0

10.0, maisi nolikt.

Acu kairinājums (2.kat.); Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.)

H315

H319

H335

GHS 07

Brīdinājums

P261, P280, P302+P352, P305+P351+P338+P332 +P313, P337 +P313, P403+P233, P501

Ūdeņraža peroksīda šķīdums

50-60%

H2O2

7722-84-1 (231-765-0)

šķidrums

19.4

20.0

42.2, tvertne nolikt.

Oksidējošs šķidrums (2.kat.);

Akūts toksiskums norijot (4.kat.);

Kodīgs ādai (1B.kat.);

Kancerogenitāte (1A.kat.);

Nopietni acu bojājumi

(1.kat.);

Akūts toksiskums ieelpojot (4.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizējā iedarbība (3..kat.);

Viela bīstama ūdens videi . (2.kat.)

H272

H302

H314

H332

H335

H412

GHS03

GHS05

GHS06

GHS08

GHS09

Bīstami

P210, P261, P273, P303+P361+P353, P304+P340, P305+P351+P338

Universālā līme 88M

organisko vielu maisījums

141-78-6

00000-00-0

1330-20-7

1314-13-2

1309-48-4 (000-000-0

000-000-0

000-000-0

000-000-0

217-171-9)

šķidrums

0.1

0.15

0.2, iepakojumi nolikt.

Uzliesmojošs šķidrums (2.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.);

Toksiska ietekme uz mērķorgānu – vienreizējā iedarbība (3..kat.)

H225

H319

H336

GHS02

GHS07

Bīstami

P210; P280;

P305+P351+P338;

P312; P403; P501

Urotropīns

(CH2)6N4

100-97-0 (2502-905-8)

cieta viela

0.98

1.5

4.2, maisi nolikt.

Uzliesmojoša cieta viela (2.kat.);

Sensibilizācija ieelpojot (1.kat.);

Sensibilizācija nonākot saskarē ar ādu (1.kat.)

H228

H334

H317

GHS08

GHS02

Bīstami

P210, P241, P261, P280, P302+P352, P501

Vaitspirts 150/200

(ogļūdeņražu savienojums)

(919-857-5)

šķidrums

5.8

15.0

67.9, tvertnes

Bīstams ieelpojot (1.kat.);

Uzliesmojošs šķidrums (3.kat.);

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja iedarbība (3.kat.)

H226

H304

H336

GHS 02

GHS 08

GHS 07

Bīstami

P210, P280, P301+P310+P331, P403 +P233, P501

Vara vitriols (sulfāts tehniskais)

CuSO4

7758-99-8 (231-847-6)

cieta viela

1.85

2.0

2.0, maisi nolikt.

Akūts toksiskums (4.kat.);

Acu kairinājums (2.kat.);

Kairinošs ādai (2.kat.);

Viela bīstama ūdens videi (1.kat.)

H302

H315

H319

H410

GHS 07

GHS 09

Bīstami

P280, P273 P301+P330+P312, P302+P352+P332+P313, P305+P351+P338+P337 +P313, P501






  1. Kopsavilkums par riska novērtēšanu Bāzē:

    1. riska scenāriji

Iespējamo avāriju seku novērtējums veikts Bāzē esošajām bīstamajām vielām un maisījumiem, kas glabājas virszemes rezervuāros bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos un piegādā Bāzei dzelzceļa cisternās, autocisternās vai automobiļos ar jūras konteineriem. Pavisam Bāzē ir 23 šādas bīstamās ķīmiskās vielas un maisījumi.

Riska scenāriju modelēšanā izmantotas ASV datorprogrammas ARCHIE 1.0 un ALOHA 5.4.1.2, kuras ANO Vides programma ieteikusi izmantot ārkārtējo gadījumu modelēšanai un plānošanai.

Avāriju seku aprēķini nav veikti šķidrām bīstamajām vielām un maisījumiem, kas glabājas apakšzemes rezervuāros, jo pieejamās datorprogrammas bīstamās zonas nerēķina un avāriju sekas ārpus telpām ir nenozīmīgas.

Riska scenārijos aplūkoti šādi avāriju notikumi:

  • bīstamās vielas vai maisījuma noplūde;

  • bīstamās vielas vai maisījuma peļķes ugunsgrēks;

  • bīstamās vielas vai maisījuma tvaiku – gaisa maisījuma ugunsgrēks;

  • bīstamās vielas vai maisījuma tvaiku toksiskā koncentrācija;

  • bīstamās vielas vai maisījuma sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma mākonis;

  • bīstamās vielas vai maisījuma ugunslodes ugunsgrēks.

Izlijusī šķidrā bīstamā viela vai maisījums no virszemes rezervuāra, dzelzceļa cisternas vai autocisternas radīs peļķi.

No tilpnes noplūdušai šķidrai bīstamajai vielai vai maisījumam peļķē aizdegoties, radīsies peļķes ugunsgrēks, kura bīstamību raksturos degošās peļķes rādiuss, liesmas augstums, 100% un 1% siltumstarojuma letālās zonas rādiuss.

No tilpnes izplūstošajai šķidrai bīstamajai vielai vai maisījumam uzliesmojot izplūšanas laikā no mehāniskas izcelsmes, elektriskas dabas vai cita veida aizdedzināšanas ierosinātāja, radīsies vielas tvaika-gaisa maisījuma ugunsgrēks, kura bīstamību raksturos bīstamās zonas attālums un platums pa vējam. Sevišķi bīstamas ir to vielu noplūdes, kuru tvaiki ir smagāki par gaisu. Tvaiki var izplatīties līdz aizdegšanās avotam lielos attālumos un uzliesmot.

Aizdegoties no peļķes iztvaikotās vielas tvaiku-gāzes mākonim, notiks vielas sprādzienbīstamo tvaiku eksplozija, kuras sekas raksturos bojājumu amplitūda ēkām un to konstrukcijām, kā arī tā negatīvā iedarbība uz cilvēkiem.

Hipotētiski vissliktākais riska scenārijs ir ugunslodes ugunsgrēks. Avārija realizējas kā ugunslodes ugunsgrēks, kad tilpnē esošais produkts uzkarsējas no ārējā siltuma avota (piemēram, ugunsgrēka blakus esošajā tilpnē), izsaucot tā vārīšanos – notiek rezervuāra pilns sabrukums ar momentānu gāzes aizdegšanos tajā. Ugunslodes ugunsgrēks saistīts ar īslaicīgu, bet lielas enerģijas siltumstarojuma izplatību plašās teritorijās, tā bīstamību raksturos ugunslodes diametrs, pastāvēšanas laiks un augstums, kā arī 100% un 1% siltumstarojuma letālās zonas rādiuss. Ugunslodes ugunsgrēks var izcelties, ja neizdodas nodrošināt blakus esošo nedegošo tvertņu savlaicīgu un pienācīgu atdzesēšanu, izmantojot izsmidzinātas ūdens strūklas.


Risks novērtēts avārijas scenārijiem ar vissmagākajām sekām – avārijas attīstības gaitas pamatā ir 100% bīstamās vielas noplūde no tilpnes (rezervuāra, dzelzceļa cisternas, autocisternas vai jūras konteinera) 1 minūtes laikā tās sabrukuma gadījumā, ko izraisa ārējie faktori (terora akts, dabas katastrofa u.c.), jo rezervuārus, dzelzceļa cisternas un autocisternas regulāri pārbauda, tāpēc pastāv neliela varbūtība, ka tilpņu sienās radīsies bojājumi metāla korozijas, erozijas vai metāla noguruma rezultātā.

Avārijas ar vissmagākajām sekām būs gadījumos, ja notiks:

  • 100% bīstamās vielas vai produkta noplūde no virszemes rezervuāra (tilpums 20,5 – 54,2 m3) 1 minūtes laikā tā sabrukuma gadījumā, kā rezultātā apvaļņojumā izplūdīs viss virszemes rezervuāra saturs.

Avāriju seku aprēķins bīstamajām vielām un maisījumiem veikts, ņemot vērā attiecīgā apvaļņojuma laukumu;

  • 100% bīstamās vielas noplūde no dzelzceļa cisternas (tilpums 36,0 līdz 76,0 m3) 1 minūtes laikā tās sabrukuma gadījumā

Avāriju seku aprēķins veikts bīstamām vielām un maisījumiem, kurus Bāzei piegādā pa dzelzceļu.

Dzelzceļa cisternu noliešanas vietās nav izbūvētas savācējtvertnes vai pretinfiltrācijas segumi noplūdušu bīstamo vielu un maisījumu savākšanai.

Noplūdušās bīstamās vielas vai maisījuma peļķes dziļums pieņemts 5 cm, ņemot vērā, ka viela noplūdīs pamatā gar dzelzceļa sliedēm.

  • 100% bīstamās vielas noplūde no autocisternas vai jūras konteinera (tilpums 20,0 – 30,0 m3) 1 minūtes laikā tās sabrukuma gadījumā

Avāriju seku aprēķins veikts bīstamām vielām un maisījumiem, kurus Bāzē piegādā ar autocisternām vai automobiļiem ar uzstādītiem jūras konteineriem.

Peļķes dziļums pieņemts 1 cm, ņemot vērā Bāzes teritorijā esošā reljefa īpatnības.


Ņemot vērā to, ka vairākiem riska scenārijiem avāriju seku aprēķini (ar datorprogrammām) nav saglabājušās, mainījies bīstamo vielu un maisījumu piegādes veids (pamatā vielas piegādā autocisternās vai jūras konteineros), mainījies bīstamo vielu un maisījumu izvietojums Bāzes teritorijā, tad visi riska scenāriji ir pārrēķināti, izmantojot minētās datorprogrammas.


Pieņemtie dati avāriju scenārijos aplūkotajām bīstamajām vielām un maisījumiem doti 5.tabulā.


Aprēķinātās apdraudējuma zonas bīstamo vielu un maisījumu noplūdes un aizdegšanās gadījumos norādītas 6.tabulā.

Aprēķinātā sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma mākoņa izplatības zona un eksplozijas sekas norādītas 6.tabula.

5.tabula. Pieņemtie dati avāriju scenārijos aplūkotajām bīstamajām vielām

Scenā-rija

Nr.

Bīstamās vielas nosaukums

Aroda ekspozīcijas robežvērtība (8 h) darba vides gaisā,

mg/m3, ppm

IDHL,

ppm

Blīvums, g/cm3

Koncen-

trācija,

%

Maksimālais

rezervuāra (tilpnes) ar bīstamo vielu tilpums ,

m3 (t)

Rezervuāra piepildī-

juma koeficients


Apvaļņo-juma

laukums,

m2

Maksimālais bīstamās vielas piegādes daudzums,

m3 (tonnas)

Cister-nu

skaits

vienā piegā-des reizē

Maksi-mālais piegāžu skaits

gadā

(pēdējos 5 gados)

Dzelzceļa

cisternā

Auto-cisternā

1.

Acetons

1210 mg/m3, 500 ppm

2500

0.79

virs 99,5

Apakšzemes

rezervuārs

75.0 (53.3)

0,9

-

76,0 (54,0)

-

1

18

2.

Butan-1-ols

10 mg/m3

1400

0.81

virs 99,5

Apakšzemes

rezervuārs

75.0 (54.7)

0,9

-

-

30,0

(21,9)

1

3

3.

Butilacetāts

200 mg/m3

1700

0.88

virs 99

Virszemes

rezervuārs

60.0 (47.5)

0,9

124

50,0 (39,6)

-

1

4

4.

Denaturētais spirts (etanols)

1000 mg/m3

3300

0.78

virs 95

Apakšzemes

rezervuārs

75.2 (52.8)

0,9

-

76,0 (53,4)

-

1

10

5.

Etiķskābe

25 mg/m3,

10 ppm

1000

1.05

virs 90

Virszemes rezervuārs 5.noliktavā

38.7 (38.6)

0,95

-

50,0 (49,9)

-

1

10

6.

Etilacetāts

200 mg/m3

2000

0.90

virs 99

Apakšzemes

rezervuārs

75.0 (60.8)

0,9

-

-

jūras konteiners

20,0

(16,2)

1

4

7.

Etilēnglikols

52 mg/m3,

20 ppm

3200

1.11

99,96

1 m3 konteineros 3.noliktavā

0,95

77

-

30,0

(31,6)

1

9

8.

Formalīns, tehniskais

0,5 mg/m3

30

1.11

35-38

1 m3 konteineros 7.noliktavā

0.9

-

-

20,0

(20,0)

1

7

9.

Izopropanols

350 mg/m3

2000

0.79

virs 99,9

Apakšzemes

rezervuārs

75.0 (53.3)

0,9

-

-

30,0

(21,3)

1

10

10.

Kaustiskās sodas šķīdums (nātrija hidroksīda šķīdums)

0,5 mg/m3

6.1

1.55

30-50

Virszemes rezervuārs 5.noliktavā

54.2 (79.8)

0.95

-

36.0 (53,0)

-

1

19

11.

Ksilols

221 mg/m3,

50 ppm

900

0.87

virs 99

Apakšzemes

Rezervuārs

75.2 (58.9)

0,9

-

-

30,0

(23,5)

1

2

12.

Metanols

260 mg/m3,

200 ppm

6000

0.80

virs 99,95

Apakšzemes

rezervuārs

75.2 (54.1)

0,9

-

76,0 (54,7)

-

2

17

13.

Metiletilketons

200mg/m3

3000

0.805

virs 99

Apakšzemes

rezervuārs

75.2 (54.5)

0.9

-

-

26,0

(18,8)

1

2

14.

Nefrāze C2

72 mg/m3,

20 ppm

500

0.78

virs 99,9

Apakšzemes

rezervuārs

75.2 (52.8)

0,9

-

-

30,0

(21,1)

1

4

15.

Ortofosforskābe

1 mg/m3

240

1.685

74-85

1 m3 konteineros 7.noliktavā

0.9



jūras konteiners

20.0

(30.3)

1

2

16.

Petroleja

100 mg/m3

600

0.81

80-95

Apakšzemes

rezervuārs

75.2 (54.8)

0,9

-

-

30,0

(21,9)

1

4

17.

Sērskābe, tehniskā

1 mg/m3

3.68

1.83

virs 94

Virszemes rezervuārs

46.8 (77.1)

0,9

220

35,5 (58,5)

-

1

8

18.

Skudrskābe

9 mg/m3,

5 ppm

30

1.20

85-90

1 m3 konteineros 7.noliktavā

0,95

-

-

jūras konteiners

20.0

(22,8)

1

4

19.

Šķīdinātājs P-646

100 mg/m3

6000

0.855

virs 99

Virszemes rezervuārs

20,5 (15.8)

0,9

205

-

Xxxx Xxxx

-


20.

Slāpekļskābe

56-60%

2 mg/m3,

0,78 ppm

25

1.40

56-60

Virszemes rezervuārs

47,3 (62,9)

0,95

220

43.0 (57,2)

-

1

7

21.

Toluols

50 mg/m3,

14 ppm

500

0.867

virs 99

Apakšzemes

rezervuārs

75.2 (58.7)

0,9

-


30,0

(23,4)

1

18

22.

Ūdeņraža peroksīda 50-60% šķīdums

1,4 mg/m3,

1 ppm

75

1.24

50-60

Virszemes rezervuārs 3.noliktavā

47.2 (55.6)

0,95

-

-

30,0

(35,3)

1

3

23.

Vaitspirts

200 mg/m3

1000

0.79

virs 99,9

Apakšzemes

rezervuārs

75.2 (53.5)

0,9

-

-

30,0

(21,3)

1

3














6.tabula. Aprēķinātās apdraudējuma zonas bīstamo vielu un maisījumu noplūdes un aizdegšanās gadījumos

Scenārija

№

Bīstamās

vielas nosaukums

Maksimālie bīstamās vielas daudzumi (t)

Noplūdes avots

Tvaiku toksiskās koncentrācijas izplatības zonas rādiuss (m)

Peļķes ugunsgrēka

siltuma starojuma

Ugunslodes siltuma starojuma

100% letālās zonas rādiuss (m)

1% letālās zonas rādiuss(m)

100% letālās zonas rādiuss (m)

1% letālās zonas rādiuss (m)

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Acetons

54,0

Dzelzceļa cisterna

91

73

105

-

-

2.

Butan-1-ols

21,9

Autocisterna

21

41

60

-

-

3.1.

Butilacetāts

47,5

Virszemes rezervuārs

10

15

21

-

-

3.2.

39,6

Dzelzceļa cisterna

20

39

56

-

-

4.

Denaturēts spirts (etanols)

53,4

Dzelzceļa cisterna

33

66

94

-

-

5.

Etiķskābe

49,9

Dzelzceļa cisterna

21

43

62

-

-

6.

Etilacetāts

16,2

Jūras konteiners

70

43

62

-

-

7.1.

Etilēnglikols

31,6

Virszemes rezervuārs

10

8

12

-

-

7.2.

52,7

Autocisterna

20

35

50

-

-

8.

Formalīns, tehniskais 38%

20,0

Autocisterna

12

36

51

-

-

9.

Izopropanols

21,3

Autocisterna

43

52

74

-

-

10.

Kaustiskās sodas šķīdums 50%

53,0

Dzelzceļa cisterna

91

-

-

-

-

11.

Ksilols

23,5

Autocisterna

20

36

51

-

-

12.

Metanols

54,7

Dzelzceļa cisterna

41

71

102

317

606

13.

Metiletilketons

18,8

Autocisterna

54

48

69

-

-

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

14.

Nefrāze C2

21,1

Autocisterna

596

51

73

-

-

15.

Ortofosforskābe

30,3

Jūras konteiners

15

-

-

-

-

16.

Petroleja

21,9

Autocisterna

194

26

37

-

-

17.1

Sērskābe, tehniskā

77,1

Virszemes rezervuārs

250

-

-

-

-

17.2

58,5

Dzelzceļa cisterna

463

-

-

-

-

18.

Skudrskābe

22,8

Jūras konteiners

841

47

68

-

-

19.

Šķīdinātājs P-646

15,8

Virszemes rezervuārs

120

21

31

158

318

20.1.

Slāpekļskābe

60%

62,9

Virszemes rezervuārs

44

-

-

-

-

20.2.

57,2

Dzelzceļa cisterna

484

-

-

-

-

21.

Toluols

23,4

Autocisterna

72

42

61

-

-

22.

Ūdeņraža peroksīda 60% šķīdums

35,3

Autocisterna

32

-

-

-

-

23.

Vaitspirts

21,3

Autocisterna

172

26

37

-

-


PIEZĪME:

Bāzē Amonjaka 25% šķīduma ūdenī pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa rezervuārā Nr.79 palicis amonjaka 25% šķīduma ūdenī atlikums - 28 tonnas. Amonjaka 25% šķīdumu ūdenī Bāze vairāk neplāno iepirkt.

Pēc vissliktākā scenārija 28 t amonjaka (25%) šķīduma ūdenī 1 minūtes laikā noplūdīs no virszemes rezervuāra ar tilpumu 61,0 m3 apvaļņojumā ar laukumu S=90 m2, veidojot toksisko tvaiku koncentrāciju līdz 134 m attālumam, kas praktiski dislocēsies Bāzes teritorijā.

(Informācija iegūta no 2016.gada Bāzes drošības pārskata).







7.tabula. Aprēķinātā sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma mākoņa izplatības zona un eksplozijas sekas

Scenārija

Nr.

Bīstamās

vielas vai maisījuma nosaukums

Maksimālie bīstamās vielas vai maisījuma daudzumi (t)

Noplūdes avots

Sprādzienbīstamā tvaiku-gaisa maisījuma mākoņa izplatības zonas rādiuss (m)

Sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma koncentrāciju eksplozijas sekas (m)

Daļēja ēku sagrūšana; ēkas kļūst neapdzīvojamas

(m)

Daļējs ēku sienu / jumtu sagruvums

(m)

Bezkarkasa tērauda paneļu ēku sagrūšana (pielīdzināta rezervuāra sagrūšanai) (m)

Iespējams pilnīgs ēku sagruvums

(m)

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

1.

Acetons

54,0

Dzelzceļa cisterna

111

31

19

14

7

2.

Butan-1-ols

21,9

Autocisterna

149

41

25

19

9

3.1.

Butilacetāts

47,5

Virszemes rezervuārs

-

-

-

-

-

3.2.

39,6

Dzelzceļa cisterna

-

-

-

-

-

4.

Denaturēts spirts (etanols)

53,4

Dzelzceļa cisterna

47

-

-

-

-

5.

Etiķskābe

49,9

Dzelzceļa cisterna

-

-

-

-

-

6.

Etilacetāts

16,2

Jūras konteiners

88

30

25

20

7

7.1.

Etilēnglikols

31,6

Virszemes rezervuārs

-

-

-

-

-

7.2.

52,7

Autocisterna

-

-

-

-

-

8.

Formalīns, tehniskais 38%

20,0

Autocisterna

-

-

-

-

-

9.

Izopropanols

21,3

Autocisterna

80

24

14

11

5

10.

Kaustiskās sodas šķīdums 50%

53,0

Dzelzceļa cisterna

-

-

-

-

-

11.

Ksilols

23,5

Autocisterna

-

-

-

-

-

12.

Metanols

54,7

Dzelzceļa cisterna

55

13

8

6

3

13.

Metiletilketons

18,8

Autocisterna

123

71

43

33

16

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

14.

Nefrāze C2

21,1

Autocisterna

217

145

87

67

33

15.

Ortofosforskābe

30,3

Jūras konteiners

-

-

-

-

-

16.

Xxxxxxxxx

21,9

Autocisterna

56

31

19

14

7

17.1

Sērskābe, tehniskā

77,1

Virszemes rezervuārs

-

-

-

-

-

17.2

58,5

Dzelzceļa cisterna

-

-

-

-

-

18.

Skudrskābe

22,8

Jūras konteiners

-

-

-

-

-

19.

Šķīdinātājs

P-646

15,8

Virszemes rezervuārs

23

7

4

3

2

20.1.

Slāpekļskābe 60%

62,9

Virszemes rezervuārs

-

-

-

-

-

20.2.

57,2

Dzelzceļa cisterna

-

-

-

-

-

21.

Toluols

23,4

Autocisterna

84

52

32

24

12

22.

Ūdeņraža peroksīda 60% šķīdums

35,3

Autocisterna

-

-

-

-

-

23.

Vaitspirts

21,3

Autocisterna

56

36

22

17

8



Rūpnieciskās avārijas seku izplatības attēlojumi uz kartēm norādīti 7.pielikumā.


Secinājumi par avāriju iespējamo seku smagumu Bāzē

Pēdējo gadu laikā samazinājies Bāzē uzglabājamo bīstamo vielu un maisījumu sortiments un daudzumi, veikti nepieciešamie pasākumi rūpniecisko avāriju riska novēršanai un samazināšanai, tāpēc samazinājusies rūpniecisko avāriju izcelšanās iespēja un mazāks ir iespējamo rūpniecisko avāriju nodarītais seku smagums.

            1. samazinājies šķidro bīstamo vielu vai maisījumu, kurus lielos daudzumos uzglabā virszemes un apakšzemes rezervuāros, skaits.

2012.gadā - 29 šķidrās bīstamās vielas vai maisījumi;

2015.gadā - 25 šķidrās bīstamās vielas vai maisījumi;

2019.gadā - 23 šķidrās bīstamās vielas vai maisījumi.


            1. izslēgts lielāko toksisko zonu rašanās risks Bāzē

Sālsskābes pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.9

Bāzē 2(divos) vertikālajos virszemes rezervuāros (V=60 m3 katram) vairāk neuzglabā sālsskābi 31-36 %, abi virszemes rezervuāri un dzelzsbetona apvaļņojums ir demontēti.

Sālsskābi 31-36 % Bāzei piegādā ar autotransportu jau iepriekš uzpildītos 1m3 IBC konteineros un konteinerus novieto 2.nojumē pagaidu uzglabāšanai (līdz realizācijai klientiem).

Autocisternas sabrukuma toksiskā zona sastādīja 866 m rādiusu, rezervuāra sabrukuma toksiskā zona – 239 m rādiusu.

Amonjaka 25% šķīduma ūdenī pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis Nr.4

Amonjaka 25% šķīdumu ūdenī Bāze plāno vairāk neiepirkt. Patlaban amonjaka 25% šķīduma ūdenī atlikums sastāda 28 tonnas un to uzglabā vienā rezervuārā (V=61 m3), otrs rezervuārs atrodas rezervē. Ap rezervuāriem ierīkots dzelzsbetona apvaļņojums (S=90 m2) ar betona pamatni un savācējaku.

Dzelzceļa cisternas sabrukuma toksiskā zona sastādīja 572 m rādiusu, rezervuāra sabrukuma toksiskā zona – 134 m rādiusu.

            1. ievērojami samazinājies ugunslodes ugunsgrēka izcelšanās risks Bāzē

Ja agrāk šķidrās bīstamās vielas vai produktus Bāzei pamatā piegādāja dzelzceļa cisternās, tad pēdējo gadu laikā šīs vielas vai produktus vairāk piegādā ar autocisternām (dzelzceļa cisternās piegādāja procentuāli: 2018.gadā – 64%; 2015.gadā 54%; 2012.gadā – 39%).

Šķidrās bīstamās vielas vai produktus piegādāja vienlaikus vairākās dzelzceļa cisternās, kas ugunsgrēka gadījumā varēja izraisīt ugunslodes ugunsgrēka rašanās risku.

Turklāt autocisternu ugunsgrēka gadījumā iespējams operatīvi nogādāt drošā vietā (ar to aizbraucot vai to aizstumjot).

Bāzē saglabājies arī tikai viens iecirknis (Šķīdinātāju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknis), kurā atrodas vairāk kā 2(divi) rezervuāri ar uzliesmojošām vielām.

Bāzei tikai metanolu piegādā vienlaicīgi 2(divās) dzelzceļa cisternās, bet pārējās vielas – vienlaicīgi ar vienu dzelzceļa cisternu

Ņemot vērā minēto, ugunslodes ugunsgrēks reāli var izcelties tikai Šķīdinātāju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī un piegādājot metanolu dzelzceļa cisternās.


    1. riska matrica

Bāzes riska novērtēšanai sagatavota avāriju riska novērtēšanas matrica atbilstoši Nīderlandes kvalitatīvā riska novērtēšanas principiem.

Riska matrica izmantojama riska samazināšanas pasākumu plānošanai. Riska matricā nosakāmas riska prioritātes – jo augstāka riska prioritāte, jo nepieciešama ātrāka un aktīvāka riska samazināšanas pasākumu ieviešana


Riska matrica ir kvalitatīva riska novērtēšanas metode, kurā vienlaicīgi tiek analizētas divas riska komponentes:

  • avārijas atgadīšanās varbūtība;

  • avārijas sekas avārijas realizēšanās gadījumā.

Ņemot vērā minētos kritērijus, noteiktie riski pozicionēti riska matricā. Riska nozīmība noteikta, izmantojot riska matricas lauku krāsas, kur:

Riska samazināšanas pasākumu plānošanas nolūkos noteiktas riska prioritātes - jo augstāka riska prioritāte, jo nepieciešama ātrāka un aktīvāka riska samazināšanas pasākumu ieviešana.


Riska prioritātes tiešā veidā atkarīgas no noteiktā riska vērtības:

Zems risks – risks ar nelielu iestāšanās varbūtību un mazu ietekmi, papildus riska samazināšanas pasākumi nav nepieciešami.

Vidējs risks – pieļaujams riska līmenis, taču nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību potenciālajām bīstamībām un to attīstības tendencēm. Jāpārskata esošie drošības pasākumi un, nepieciešamības gadījumā, nozīmētajiem atbildīgajiem darbiniekiem jālemj par jaunu riska samazināšanas pasākumu izstrādi un ieviešanu, iekļaujot tos riska samazināšanas pasākumu plānā.

Augsts risks – risks ar lielu iestāšanās varbūtību un būtisku ietekmi (uz cilvēkiem, vidi), kas norāda, ka šie ir prioritāri riski, kuru samazināšanai jāatvēl nepieciešamie resursi, jāizstrādā un jāievieš riska samazināšanas pasākumi, kuri jāiekļauj riska samazināšanas pasākumu plānā.


Avāriju atgadīšanās varbūtību novērtējums

Avāriju atgadīšanās varbūtību novērtējums bīstamajām vielām ir veikts šādiem gadījumiem:

            1. rezervuāra pilns sabrukums;

            2. dzelzceļa cisternas pilns sabrukums (ņemta vērā cisternu salīdzinoši īslaicīgā atrašanās Bāzes teritorijā - vienā piegādes reizē dzelzceļa cisternas parasti atrodas Bāzes teritorijā 20 stundas; bīstamo vielu no cisternas rezervuārā pārsūknē 3-4 stundu laikā – atkarībā no cisternas tilpuma un sūkņa jaudas);

            3. autocisternas pilns sabrukums (ņemta vērā autocisternu salīdzinoši īslaicīgā atrašanās Bāzes teritorijā – 3 stundas; bīstamo vielu no autocisternas rezervuārā pārsūknē 1,5-2 stundu laikā – atkarībā no cisternas tilpuma un sūkņa jaudas);

            4. pārsūknēšanas šļūtenes plīsums, pārsūknējot vielu (produktu) no dzelzceļa cisternas vai autocisternas uz rezervuāru.


Aprēķinos izmantoti nepieciešamie dati, piemēram: bīstamo vielu uzglabāšanai izmantojamo rezervuāru skaits; rezervuāru piepildījuma varbūtība; dzelzceļa un autocisternām – atrašanās ilgums Bāzes teritorijā (mainās atkarībā no produkcijas piegādes biežuma) u.c..

Vienlaicīgi Bāzei padod vienu dzelzceļa cisternu ar bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu, izņemot gadījumus, kad piegādā metanolu (vienlaicīgi padod 2 dzelzceļa cisternas ar metanolu). Bīstamo vielu vai maisījumu pārsūknē no dzelzceļa cisternas rezervuārā vidēji 3 stundu laikā, atkarībā no cisternas tilpuma un pārsūknēšanas sūkņa jaudas.

Bīstamo vielu vai maisījumu pārsūknē no autocisternas rezervuārā vidēji 1,5 stundu laikā, atkarībā no cisternas tilpuma un pārsūknēšanas sūkņa jaudas.

Avāriju atgadīšanās varbūtību novērtēšanā ņemta vērā attiecīgo iekārtu (rezervuāru, dzelzceļa cisternu, autocisternu) sabrukuma varbūtība, noplūdes un sabrukuma biežuma attiecība.

Analizējot avāriju atgadīšanās varbūtību kvantitatīvos rādītājus ir jāņem vērā, ka Rīgas dome vēl nav apstiprinājusi pieļaujamo individuālā riska līmeni.

Nīderlandē, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs šie pieļaujamie individuālā riska rādītāji esošajiem uzņēmumiem ir noteikti:

              • iedzīvotājiem - 110-6;

              • darbiniekiem - 110-4.


Avāriju atgadīšanās varbūtību novērtējuma kopsavilkums norādīts 8.tabulā.


8.tabula. Avāriju atgadīšanās varbūtību novērtējuma kopsavilkums

Nr.

Bīstamā viela

Scenārija

Nr.

Iekārta, no kuras noplūst bīstamā viela vai maisījums

Avāriju atgadīšanās varbūtība, gadā

1

2

3

4

5

1.

Acetons

1.

Dzelzceļa cisterna

4.8×10-6

2.

Buta-1-nols

2.

Autocisterna

3.9×10-7

3.

Butilacetāts

3.1.

Rezervuārs

2.6×10-6

3.2.

Dzelzceļa cisterna

1.1×10-6

4.

Denaturētais spirts

4.

Dzelzceļa cisterna

2.6 ×10-6

5.

Etiķskābe

5.

Dzelzceļa cisterna

2.6×10-6

6.

Etilacetāts

6.

Autocisterna

5.3×10-7

7.

Etilēnglikols

7.1.

Rezervuārs

2.6×10-6

7.2.

Autocisterna

6.7×10-7

8.

Formalīns, 38% šķīdums

8.

Autocisterna

9.3×10-7

9.

Izopropanols

9.

Autocisterna

2.6×10-6

10.

Kaustiskās sodas 50% šķīdums

10.

Dzelzceļa cisterna

5.1×10-6

11.

Ksilols

11.

Autocisterna

2.6×10-7

12.

Metanols

12

Dzelzceļa cisterna

9.1×10-6

13.

Metiletilketons

13.

Autocisterna

2.6×10-7

14.

Nefrāze C2

14.

Autocisterna

5.4×10-7

15.

Ortofosforskābe 85%

15.

Autocisterna

2.6×10-7

16.

Petroleja 95%

16.

Autocisterna

5.4×10-7

17.

Sērskābe

17.1.

Rezervuārs

1.2×10-5

17.2.

Dzelzceļa cisterna

2.1×10-6

18.

Skudrskābe 90%

18.

Autocisterna

5.4 x 10-7

19.

Šķīdinātājs P-646

19.

Rezervuārs

1.2×10-5

20.

Slāpekļskābe 60%

20.1.

Rezervuārs

1.2×10-5

20.2.

Dzelzceļa cisterna

1.8×10-6

21.

Toluols

21.

Autocisterna

2.4×10-6

22.

Ūdeņraža peroksīda 60% šķīdums

22.

Autocisterna

4.0×10-7

23.

Vaitspirts

23.

Autocisterna

4.0×10-7


Bāzē iespējamo avāriju novērtēšanas riska matrica norādīta 9.tabulā.

9.tabula. Bāzē iespējamo avāriju novērtēšanas riska matrica

Avāriju varbūtību sadalījums

Avāriju iespējamās maksimālās sekas

Tvaiku toksiskās koncentrācijas izplatības zonas rādiuss (m)

Peļķes ugunsgrēka 1% letālās siltuma starojuma zonas rādiuss (m)

Sprādzienbīstamā tvaiku-gaisa maisījuma mākoņa izplatības zonas rādiuss (m)

līdz 50 m

50-100 m

100 - 200 m

virs 200 m

˂ 1 x 10-6

19.scenārijs. Rezervuāra ar šķīdinātāju P-646 pilns sabrukums

(41 m; 31 m; 37 m)



17.1.scenārijs. Rezervuāra ar sērskābi pilns sabrukums (250 m)

20.1.scenārijs. Rezervuāra ar slāpekļskābi 60% pilns sabrukums (44 m)




1 x 10-6 - 5 x 10-6

3.1.scenārijs. Virszemes rezervuāra ar butilacetātu pilns sabrukums

(10 m; 21 m)

4.scenārijs. Dzelzceļa cisternas ar denaturēto spirtu pilns sabrukums (33 m; 94 m; 47 m)

1.scenārijs. Dzelzceļa cisternas ar acetonu pilns sabrukums

(91 m; 105 m; 111 m)

17.2.scenārijs. Dzelzceļa cisternas ar sērskābi pilns sabrukums (462 m)


9.scenārijs. Autocisternas ar izopropanolu pilns sabrukums (43 m; 74 m; 80 m)


20.2.scenārijs. Dzelzceļa cisternas ar slāpekļskābi 60% pilns sabrukums (484 m)


21.scenārijs. Autocisternas ar toluolu pilns sabrukums

(72 m; 61 m; 84 m)




3.2.scenārijs. Dzelzceļa cisternas ar butilacetātu pilns sabrukums (15 m; 56 m)




5.scenārijs. Dzelzceļa cisternas ar etiķskābi pilns sabrukums (21 m; 62 m)



5 x 10-6 - 1 x 10-7

7.1.scenārijs. Rezervuāra ar etilēnglikolu pilns sabrukums

(10 m; 12 m)

10.scenārijs. Dzelzceļa cisternas ar kaustiskās sodas 50% šķīdumu pilns sabrukums

(91 m)

12.scenārijs. Dzelzceļa cisternas ar metanolu pilns sabrukums (41 m; 102 m; 55 m)


1 x 10-7 – 5 x 10-7

22.scenārijs. Autocisternas ar ūdeņraža peroksīda 60% šķīdumu pilns sabrukums

(32 m)

11.scenārijs. Autocisternas ar ksilolu pilns sabrukums

(20 m; 51 m)

13.scenārijs. Autocisternas ar metiletilketonu pilns sabrukums (54 m; 69 m; 123 m)




23.scenārijs. Autocisternas ar vaitspirtu pilns sabrukums

(171 m; 37 m; 56 m)


5 x 10-7 – 1 x 10-8

15.scenārijs. Autocisternas ar ortofosforskābi 85% pilns sabrukums (17 m)

6.scenārijs. Autocisternas ar etilacetātu pilns sabrukums

(70 m; 62 m; 88 m)

2.scenārijs. Autocisternas ar buta-1-nolu pilns sabrukums

(21 m; 60 m; 149 m)

14.scenārijs. Autocisternas ar nefrāzi pilns sabrukums

(596 m; 73 m; 217 m)


7.2.scenārijs. Autocisternas ar etilēnglikolu pilns sabrukums (19 m; 50 m)


16.scenārijs. Autocisternas ar petroleju 95% pilns sabrukums (194 m; 37 m; 56 m)

18.scenārijs. Autocisternas ar skudrskābi 90% pilns sabrukums (841 m)


8.scenārijs. Autocisternas ar formalīna 38% šķīdumu pilns sabrukums (19 m; 51 m)





  1. Ziņas par Bāzes apkārtnes teritoriju, kuru var ietekmēt avārija, tai skaitā informācija par to iedzīvotāju un blakus esošo objektu skaitu, kurus var ietekmēt avārija Bāzē

    1. informācija par Bāzes apkārtni un teritorijām, kurām var tikt nodarīts kaitējums avārijas gadījumā Bāzē

Ziemeļu virzienā:

Bāzes teritorijai garām iet Cesvaines iela (8.attēls) ar zemu transporta kustības intensitāti, bet 95-380 m attālumā garām iet Lubānas iela (8.attēls) ar intensīvu transporta kustību, x.xx. pa to notiek bīstamo kravu pārvadājumi.

Starp minētajām ielām atrodas ražošanas un komercdarbības apbūves teritorija (14.attēls), kur izvietoti šādi objekti, kuriem var tikt nodarīts kaitējums avārijas gadījumā Bāzē:

  • 30 m attālumā atrodas objekts Xxxxxxxxxx xxxx 00, kura teritorijā darbojas vairāk kā 40 dažāda profila komersanti (dažādu produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; izstrādājumu ražošana no koka un koksnes; automobiļu apkope un remonts u.c.);

  • 30 m attālumā atrodas objekts Xxxxxxx xxxx 00, kura teritorijā darbojas vairāk kā 40 dažāda profila komersanti (dažādu produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana; automobiļu apkope, remonts un pārdošana; kravu pārvadājumi u.c.);

  • 80 m attālumā atrodas objekts Xxxxxxx xxxx 00x, kur izvietots auto riepu servisa centrs un automobiļu rezerves daļu un piederumu vairumtirdzniecības bāzes.


Aiz Lubānas ielas sākas dzīvojamās apbūves teritorija (7., 8.attēls) – izvietots dzīvojamais masīvs “Pļavnieki”. Tuvākā dzīvojamā ēka J.Xxxxxxx xxxx 00 atrodas 190 m attālumā no Bāzes teritorijas.

7.attēls. Bāzei tuvākās dzīvojamā masīva “Pļavnieki” ēkas

8.attēls. Bāzes apkārtējās teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana

Dzīvojamā masīvā “Pļavnieki” izvietotas izglītības iestādes, biroja ēkas un vairāki objekti:

  • 150 m attālumā Xxxxxxx xxxx 000X atrodas autoserviss un izvietota autostāvvieta,

  • 200 m attālumā Xxxxxxx xxxx 000X atrodas automazgātava.

  • 270 m attālumā Xxxxxxx xxxx 000 atrodas garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „PĻAVNIEKI Ko”;

  • 280 m attālumā Xxxxxxx xxxx 000x atrodas biroja ēka, kur darbojas gandrīz 40 komersanti.

  • 340 m attālumā Jukuma Xxxxxxx xxxx 0x atrodas 262.pirmskolas izglītības iestāde;

  • 350 m attālumā Xxxxxxxxxx xxxx 00 atrodas automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „ERA”;

  • 420 m attālumā Xxxxxxx xxxx 000X atrodas SIA „Circle K Latvia” degvielas uzpildes stacija „Statoil Pļavnieki 2” (1.pielikums);

  • 500 m attālumā Jāņa Xxxxxxx xxxx 00 atrodas Rīgas Pļavnieku pamatskola.


Ziemeļaustrumu virzienā

Bāzes teritorijai garām iet Meirānu iela (14.attēls) ar vidēju transporta kustības intensitāti.

Aiz Meirānu ielas sākas ražošanas un komercdarbības apbūves teritorija (8.attēls), kur izvietoti šādi objekti, kuriem var tikt nodarīts kaitējums avārijas gadījumā Bāzē:

  • 45 m attālumā Xxxxxxx xxxx 00 atrodas objekts, kura teritorijā darbojas gandrīz 60 dažāda profila komersanti (dažādu produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; izstrādājumu mazgāšana un tīrīšana; kravu pārvadājumi; automobiļu apkope un remonts u.c.);

  • 340 m attālumā Xxxxxxx xxxx 000X atrodas automobiļu serviss;

  • 380 m attālumā Xxxxxxx xxxx 00 atrodas garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „ULBROKA-1”;

490 m attālumā no Bāzes teritorijas sākas kapu teritorija (8.attēls) - Ulbrokas kapi, kas stiepjas līdz Rīgas pilsētas robežai.


Ziemeļrietumu virzienā

Bāzes teritorijai garām iet Cesvaines iela (8.attēls) ar zemu transporta kustības intensitāti, bet 410 m attālumā garām iet Kaxxxxxxxx xxxx (0.xxtēls), pa kuru notiek vidēji intensīva transporta kustība, x.xx. tiek veikti bīstamo kravu pārvadājumi.

Starp minētajām ielām atrodas ražošanas un komercdarbības apbūves teritorija (8.attēls), kur izvietoti šādi objekti, kuriem var tikt nodarīts kaitējums avārijas gadījumā Bāzē:

  • 250 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 00X xzvietota garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Panelis”;

  • 275 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 00 xtrodas objekts, kura teritorijā darbojas vairāk kā 100 komersantu (dažādu produktu vairumtirdzniecība; metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana; elektroiekārtu, dzinēju un turbīnu ražošana; būvakmeņu apdare un apstrāde; krāsaino metālu ražošana; kravu pārvadājumi; automobiļu apkope, remonts un pārdošana u.c.);

  • 350 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 00 x-0 xtrodas objekts, kur veic kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecību;

  • 410 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 00X xtrodas pārtikas produktu, dzērienu un tabakas vairumtirdzniecības bāze;

  • 420 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 0 xtrodas objekts, kura teritorijā darbojas gandrīz 60 komersanti (dažādu produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; rūpniecisko gāzu ražošana; farmaceitisko pamatvielu ražošana; darba apģērbu ražošana; mašīnu un iekārtu iznomāšana u.c.);

  • 440 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 00 x-0 xotiek metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošana;

  • 450 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 00 x-0 xtrobas objekts, kura teritorijā darbojas gandrīz 20 dažāda profila komersanti (dažādu produktu vairumtirdzniecība; automobiļu pārdošana; kravu pārvadājumi, elektronisko komponentu ražošana u.c.).

No Katlakalna ielas līdz Lubānas ielai izvietota jaukatas apbūves teritorija ar ražošanas un komercdarbības funkciju (8.attēls), kur 460 m attālumā Luxxxxx xxxx 00x xtrodas SIA „Circle K Latvia” degvielas uzpildes stacija „Statoil Pļavnieki 1” (1.pielikums).

Rietumu virzienā

Bāzes teritorija robežojas ar Rustēnu ielu (8.attēls), aiz kuras izvietota ražošanas un komercdarbības apbūves teritorija, kas sniedzas līdz Katlakalna ielai (8.attēls).

Minētajā teritorijā izvietoti šādi objekti, kuriem var tikt nodarīts kaitējums avārijas gadījumā Bāzē:

  • blakus Bāzes teritorijai Cexxxxxxx xxxx 0 xarbojas komersanti, kas veic darbības ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu;

  • 10 m attālumā Cexxxxxxx xxxx 0X xtrodas metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu, kā arī mājsaimniecības preču vairumtirdzniecības bāze;

  • 110 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 00X xtrodas objekts, kura teritorijā darbojas vairāk kā 30 komersanti (nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana; grāmatvedības pakalpojumi, nespecializētā vairumtirdzniecība; automobiļu iznomāšana; iekārtu remonts u.c.);

  • 210 m attālumā Cexxxxxxx xxxx 00 xzvietota SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” administratīvā ēka;

  • 260 m attālumā Cexxxxxxx xxxx 00 xtrodas objekts, kur veic lokšņu stikla formēšanu un apstrādi, kā arī ieguves būvniecības, būvniecības un inženierbūvniecības iekārtu vairumtirdzniecību;

  • 270 m attālumā Cesvaines ielā 15 un 300 m attālumā Cesvaines ielā 17 izvietotas metālizsrtādājumu, cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecības bāzes;

  • 390 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 00 x-0 xtrodas objekts, kur veic namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu, mašīnu un iekārtu vairumtirdzniecību;

  • 410 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 00X xtrodas kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas vairumtirdzniecības bāze;

  • 430 m attālumā Kaxxxxxxxx xxxx 00X xtrodas objekts, kur veic būvakmeņu un dekoratīvo akmeņu zāģēšanu, apdari un apstrādi.


Austrumu virzienā

Bāzes teritorija robežojas ar ražošanas un komercdarbības apbūves teritoriju, kas sniedzas līdz Meirānu ielai (8.attēls), kas iet garām Bāzes teritorijai 30 līdz 200 m attālumā.

Minētajā teritorijā izvietoti šādi objekti, kuriem var tikt nodarīts kaitējums avārijas gadījumā Bāzē:

  • aiz Bāzes teritorijas Mexxxxx xxxx 0 xtrodas mazumtirdzniecības pārtikas preču veikals;

  • 15 m attālumā Luxxxxx xxxx 00 xtrodas objekts, kur izvietota kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecības bāze, kā arī atrodas komersanti, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem un transporta palīgdarbībām.

Aiz Meirānu ielas (8.attēls) sākas apstādījumu un dabas teritorija un kapu teritorija (8. un 9.attēls), kas stiepjas līdz pat Rīgas pilsētas robežai.

9.attēls. Meirānu iela un aiz tās apstādījumu un dabas teritorija


Dienvidu virzienā

Bāzes un SIA “MONO” teritorijā ienāk dzelzceļa pievadceļa pagarinājumi Nr.1 un Nr.2 (10.attēls), kuri iziet no Šķirotavas stacijas Rīgas Preču parks (1.pielikums).

10.attēls. Bāzei pienākošais dzelzceļa pievadceļa pagarinājums

Bāzes teritorija robežojas ar ražošanas un komercdarbības apbūves teritoriju, kas sniedzas līdz reģionālas nozīmes dzelzceļa līnijai Rīga – Ērgļi (1.pielikums), kas iet garām Bāzes teritorijai 510 m attālumā.

Minētajā teritorijā izvietoti šādi objekti, kuriem var tikt nodarīts kaitējums avārijas gadījumā Bāzē:

  • 80 m attālumā Rexxxxx xxxx 0X xtrodas objekts, kura teritorijā darbojas holdingkompānijas;

  • 190 m attālumā Rexxxxx xxxx 00 xtrodas būvmateriālu noliktava;

  • 220 m attālumā Rexxxxx xxxx 00X xtrodas atkritumu un lūžņu vairumtirdzniecības bāzes, kā arī notiek svina, cinka un alvas ražošana;

  • 240 m attālumā Rexxxxx xxxx 00 xtrodas savrupmāja;

  • 270 m attālumā Rexxxxx xxxx 0 xzvietots ražošanas-tehniskais centrs, kas nodarbojas ar celtniecības mašīnu un iekārtu tirdzniecību un remontu;

  • 360 m attālumā izvietota viensēta „Krivi”.


Dienvidaustrumu virzienā

Bāzes teritorija robežojas ar ražošanas un komercdarbības apbūves teritoriju, kas sniedzas līdz Rencēnu ielai (8.attēls), aiz kuras sākas jauktas apbūves teritorija ar ražošanas un komercdarbības funkciju (8.attēls).

470 m attālumā Rexxxxx xxxx 00 x.1 izvietota 5-stāvu dzīvojamā ēka.


Dienvidrietumu virzienā

Bāzes teritorija robežojas ar ražošanas un komercdarbības apbūves teritoriju, kas sniedzas līdz reģionālas nozīmes dzelzceļa līnijai Rīga – Ērgļi (1.pielikums).

Minētajā teritorijā izvietots viens objekts, kuram var tikt nodarīts kaitējums avārijas gadījumā Bāzē:

  • 410 m attālumā Rexxxxx xxxx 00X xtrodas objekts, kurā teritorijā darbojas gandrīz 30 dažāda profila komersanti (dažādu produktu vairumtirdzniecība; kravu pārvadājumi; automobiļu apkope un remonts; grāmatvedības pakalpojumi u.c.).


    1. informācija par iespējamo rūpniecisko avāriju sekām, iedzīvotāju un blakus esošo objektu un iestāžu darbinieku skaitu, kurus var ietekmēt rūpnieciskā avārija Bāzē

      1. iespējamās maksimālās toksiskās zonas dzelzceļa cisternas vai autocisternas sabrukuma gadījumā

Visbīstamākās toksiskā situācija Bāzē un tās apkārtējā teritorijā pie visnelabvēlīgākajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem var rasties, ja notiks (6.tabula):

      1. 20 m3 automobiļa (jūras konteiners) ar skudruskābi 90% sabrukums pie 7.noliktavas (noplūst 22,8 t skudruskābes 90%). Skudruskābes tvaiku toksiskās koncentrācijas izplatības zonas rādiuss var sasniegt 841 m (7.21.pielikums);

      2. 30 m3 autocisternas ar nefrāzi C2 sabrukums (noplūst 21,1 t nefrāzes C2) pie Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.1. Nefrāzes C2 tvaiku toksiskās koncentrācijas izplatības zonas rādiuss var sasniegt 596 m (7.16.pielikums);

      3. 43 m3 dzelzceļa cisternas ar slāpekļskābi 60% sabrukums (noplūst 57,2 t slāpekļskābes 6%) pie Neorganisko skābju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.6. Slāpekļskābes 60% tvaiku toksiskās koncentrācijas izplatības zonas rādiuss var sasniegt 484 m (7.24.pielikums).


Skudruskābes 90% toksiskās koncentrācijas iedarbības rezultātā var saindēties maksimāli 1000 cilvēki un iet bojā līdz 50 cilvēkiem, jo bīstamā zona ietver arī daļu dzīvojamā sektora „Pļavnieki” un Bāzes apkārtējā teritorijā esošajos objektus, kur ir liels nodarbināto skaits.


      1. iespējamās maksimālās peļķes ugunsgrēka radītās siltumstarojuma zonas dzelzceļa cisternas vai autocisternas sabrukuma gadījumā

Visbīstamākās situācijas saistībā ar peļķes ugunsgrēka siltuma starojumu Bāzē un tās apkārtnē pie visnelabvēlīgākajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem var izveidoties, ja notiks (6.tabula):

    1. 76 m3 dzelzceļa cisternas ar acetonu sabrukums (noplūst 54 t acetona) pie Organisko vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.3. Acetona peļķes ugunsgrēka siltumstarojuma izplatības zonu rādiusi var sasniegt:

  • 100% letālās zonas rādiuss – 73 m;

  • 1% letālās zonas rādiuss – 105 m (7.1.pielikums);

    1. 76 m3 autocisternas ar metanolu sabrukums (noplūst 54,7 t metanola) pie Organisko vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.1. Metanola peļķes ugunsgrēka siltumstarojuma izplatības zonu rādiusi var sasniegt:

  • 100% letālās zonas rādiuss – 71 m;

  • 1% letālās zonas rādiuss – 102 m (7.14.pielikums).

    1. 76 m3 dzelzceļa cisternas ar denaturēto spirtu sabrukums (noplūst 53,4 t denaturētā spirta) pie Organisko vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.3. Denaturētā spirta peļķes ugunsgrēka siltumstarojuma izplatības zonu rādiusi var sasniegt:

  • 100% letālās zonas rādiuss – 66 m;

  • 1% letālās zonas rādiuss – 94 m (7.5.pielikums).

Acetona noplūdes gadījumā no 76 m3 dzelzceļa cisternas ar sekojošu tvaiku – gaisa maisījuma aizdegšanos pie visnelabvēlīgākajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem siltumstarojuma iedarbības rezultātā var gūt dažādas pakāpes apdegumus maksimāli līdz 50 cilvēkiem un iet bojā līdz 5 cilvēkiem, jo bīstamā zona ietver daļu Bāzes apkārtējā teritorijā esošos objektus.


      1. iespējamās maksimālās ugunslodes ugunsgrēka radītās siltumstarojuma zonas

Visbīstamākās situācijas saistībā ar ugunslodes ugunsgrēka siltuma starojumu Bāzē un tās apkārtnē pie visnelabvēlīgākajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem var izveidoties, ja notiks (6.tabula):

  1. 76,0 m3 dzelzceļa cisternas ar metanolu sabrukums (noplūst 54,7 t metanola) pie Organisko vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.1. Metanola ugunslodes ugunsgrēka siltumstarojuma izplatības zonu rādiusi var sasniegt (7.14.pielikums):

  • 100% letālās zonas rādiuss – 317 m;

  • 1% letālās zonas rādiuss – 606 m;

  1. 20,5 m3 virszemes rezervuāra ar šķīdinātāju P-646 sabrukums (noplūst 15,8 t šķīdinātāja P-646) Šķīdinātāju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.2. Šķīdinātāja P-646 ugunslodes ugunsgrēka siltumstarojuma izplatības zonu rādiusi var sasniegt (7.22.pielikums):

  • 100% letālās zonas rādiuss – 158 m;

  • 1% letālās zonas rādiuss – 318 m.

Metanola noplūdes gadījumā no 76 m3 dzelzceļa cisternas ar sekojošu tvaiku – gaisa maisījuma aizdegšanos pie visnelabvēlīgākajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem siltumstarojuma iedarbības rezultātā var gūt dažādas pakāpes apdegumus maksimāli līdz 200 cilvēkiem un iet bojā līdz 5 cilvēkiem, jo bīstamā zona ietver Bāzes apkārtējā teritorijā esošos objektos, kur ir samērā liels nodarbināto skaits.


      1. iespējamās maksimālās izplūdušo vielu sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma izplatības zonas un sprādziena sekas

Visbīstamākā situācijas saistībā ar izplūdušo vielu sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma izplatību Bāzē un tās apkārtnē pie visnelabvēlīgākajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem var izveidoties, ja notiks (7.tabula):

  1. 30 m3 autocisternas ar nefrāzi C2 sabrukums pie Organisko vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.1. Nefrāzes C2 sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma izplatības zonas rādiuss var sasniegt – 217 m (7.16.pielikums);

  2. 30 m3 autocisternas ar butan-1-olu sabrukums pie Organisko vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.3. Butan-1-ola sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma izplatības zonas rādiuss var sasniegt – 149 m (7.2.pielikums);

  3. 26 m3 autocisternas ar metiletilketonu sabrukums pie Organisko vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.1. Metiletilketona sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma izplatības zonas rādiuss var sasniegt – 123 m (7.15.pielikums).

Ņemot vērā uzrādītos attālumus, izplūdušās nefrāzes C2 sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma izplatības zona iekļauj gandrīz visus Bāzes teritorijā esošo objektus, kā arī iziet ārpus Bāzes teritorijas, ievērojami - austrumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu virzienā. Tātad sprādziens var notikt jebkurā šīs zonas (217 m rādiusā) vietā, un, no šīs vietas 67 m rādiusā var sabrukt rezervuāri, bet 33 m rādiusā – var sabrukt ēkas.

Nefrāzes C2 sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma sprādziena gadījumā dažāda rakstura traumas var maksimāli var iegūt līdz 100 cilvēkiem un var iet bojā līdz 10 cilvēkiem.


  1. Informācija par civilās aizsardzības organizāciju Bāzē un ziņas par atbildīgajiem darbiniekiem un viņu pienākumiem:

    1. persona (vārds un uzvārds), kas pieņem lēmumu par Bāzes civilās aizsardzības plāna īstenošanas sākšanu, rīcības koordinēšanu, avārijas bīstamības un seku samazināšanas pasākumu vadīšanu Bāzē avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā un kas ir atbildīga par seku likvidēšanas pasākumu veikšanu pēc avārijas

SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” valdes loceklis Xxxxxxxxx Xxxxx (mob. tālr. - 29469538; tālr. - 67828653; fakss - 67139156; e-pasts - xxxxxxxx@xxxxxx.xx) ir norīkots arī par atbildīgo personu Bāzē ar tiesībām pieņemt lēmumus par Bāzes civilās aizsardzības plāna īstenošanas sākšanu, rīcības koordinēšanu, avārijas bīstamības un seku samazināšanas pasākumu vadīšanu Bāzē avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā un kas atbild par seku likvidēšanas pasākumu veikšanu pēc avārijas (3.8.pielikums).


    1. persona (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese), kas ir atbildīga par sakariem ar VUGD un citām institūcijām ikdienā un sadarbību ar minētajām institūcijām avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā

Tehniskais direktors Xxxxxxxxxxx Xxxxxx (mob.tālr. - 22100002; tālr. - 67828645; fakss - 67139156; e-pasts - xxxxxxxx@xxxxxx.xx) ir norīkots kā atbildīgā persona par sakariem ar VUGD, citām valsts institūcijām, Rīgas domi un avārijas dienestiem ikdienā, kā arī par sadarbību ar minētajām institūcijām avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā (3.8.pielikums).


    1. informācija par darbinieku pienākumiem attiecībā uz civilās aizsardzības nodrošināšanu un avāriju ierobežošanu un likvidēšanu Bāzē

Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2019.gada 23.aprīļa rīkojuma Nr.14-v 6.punktu Bāzē ir apstiprināta Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas organizatoriskā struktūra (3.8.pielikums).

Bāzes darbinieku pienākumi un atbildība ir noteikta amata aprakstos, kā arī SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” valdes priekšsēdētāja izdotajos iekšējos normatīvajos dokumentos.


Valdes priekšsēdētājs Xxxxxxx Xxxxxxxxxxx (mob. tālr.: 29226635) civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā ir atbildīgs par:

  1. Bāzes uzturēšanu un ekspluatēšanu atbilstoši tiesību aktu prasībām un tā, lai neradītu draudus cilvēku, vides un īpašuma drošībai;

  2. civilās aizsardzības pasākumu plānošanu un īstenošanu;

  3. to, lai Bāzē varētu tikt veikta civilās aizsardzības prasību ievērošanas pārbaude;

  4. Bāzes darbinieku apmācību civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā;

  5. savlaicīgu agrīno brīdināšanu, cilvēku informēšanu par nepieciešamo rīcību un evakuēšanu no Bāzes apdraudējuma gadījumā;

  6. nekavējošu attiecīgo valsts un pašvaldības institūciju informēšanu par apdraudējumu un veiktajiem pasākumiem tā novēršanai;

  7. īpašuma evakuēšanu no Bāzes, ja tā ir iespējama un nerada draudus cilvēku dzīvībai un veselībai;

  8. visa nepieciešamā atbalsta sniegšanu pēc attiecīgo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu pieprasījuma;

  9. Bāzes iekšējo reglamentējošo dokumentu izstrādāšanu;

  10. nepieciešamo sadarbības dokumentu slēgšanu ar citiem komersantiem;

  11. Bāzes plānojuma shēmu izstrādāšanu;

  12. Bāzes darbinieku iepazīstināšanu ar iekšējiem reglamentējošiem dokumentiem un Bāzes plānojuma shēmām, kā arī par reglamentējošajos dokumentos noteikto prasību ievērošanas kontroli

  13. Bāzes tehniskās politikas un perspektīvās attīstības virzības nodrošināšanu;

  14. kadru un finanšu jautājumiem Bāzē;

  15. Bāzes saimnieciskās darbības maksimāli iespējamās stabilitātes nodrošināšanu avāriju situācijās;

  16. Tehniskās komisijas rūpniecisko avāriju pārvaldīšanai darba vadīšanu un pasākumu izstrādi, kas nepieciešami avārijas seku likvidēšanai un Bāzes darbības normālai funkcionēšanai.


Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā valdes loceklim Xxxxxxxxxx Xxxxxx ir uzdots pildīt šādus pienākumus:

  1. izstrādāt un savlaicīgi precizēt Bāzes civilās aizsardzības plānu atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumu Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” IV. sadaļas prasībām un VUGD sniegtajiem atzinumiem, lēmumiem un iesniegt to apstiprināšanai VUGD kopā ar informatīvo materiālu sabiedrībai;

  2. saskaņoto ar VUGD Bāzes civilās aizsardzības plānu iesniegt Rīgas domē;

  3. iepazīstināt Bāzes darbiniekus ar Bāzes civilās aizsardzības plānu, apliecinot ar parakstu;

  4. nodrošināt sabiedrībai brīvu pieeju Bāzes civilās aizsardzības plānam, uzglabājot to Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienestā;

  5. izstrādāt un savlaicīgi precizēt rīcības plānus ugunsgrēka, sprādziena un bīstamo vielu noplūdes gadījumam;

  6. organizēt un koordinēt Bāzes civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu izpildi;

  7. veikt risku novērtējumu Bāzē, x.xx. novērtēt sprādzienbīstamās vides risku;

  8. nodrošināt Bāzes darbinieku apmācību civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos;

  9. organizēt Bāzes darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā

  10. organizēt civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas mācības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šo mācību veidiem un organizēšanas kārtību;

  11. sagatavot riska samazināšanas pasākumu plānus;

  12. izstrādāt bīstamo vielu un maisījumu atrašanās vietu shematisko plānu, kā arī citus paaugstinātas bīstamības objekta plānus ar galveno inženiertehnisko komunikāciju izvietojumiem, evakuācijas ceļiem un avārijas izejām, agrīnās brīdināšanas ierīcēm utt.;

  13. pilnveidot Bāzes agrīnās brīdināšanas sistēmu;

  14. veikt darba vides iekšējo uzraudzību Bāzē;

  15. avāriju un to draudu gadījumos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt VUGD, Rīgas domi un citas institūcijas.


Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā tehniskajam direktoram Xxxxxxxxxxxx Xxxxxxx ir uzdots pildīt šādus pienākumus:

  1. vadīt Bāzē izveidoto civilās aizsardzības vienību, nodrošināt civilās aizsardzības vienības apmācību un vienības nodrošināšanu ar nepieciešamajiem resursiem;

  2. nodrošināt darbu uzraudzību sprādzienbīstamā vidē;

  3. veikt instruktāžu personām, kuras Bāzes teritorijā veic paaugstinātas bīstamības darbus un nepieciešamo atļauju sagatavošanu šo darbu veikšanai;

  4. organizēt un vadīt darbu veikšanu ar ķīmiskām vielām un maisījumiem;

  5. organizēt un kontrolēt bīstamo kravu pārvadāšanu Bāzē;

  6. nodrošināt Bāzes darbinieku apmācību individuālo aizsardzības līdzekļu pielietošanas, apkopes, tīrīšanas un pārbaudes jautājumos;

  7. atbildēt par rezervuāru tehnisko stāvokli, to drošu lietošanu, apkopi, remontu un rekonstrukciju

  8. noteikt un uzturēt rezerves tilpņu bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos;

  9. nodrošināt SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” īpašumā esošo dzelzceļa sliežu ekspluatāciju;

  10. nodrošināt Bāzes perspektīvo attīstību, jaunu, progresīvu un ekonomiski pamatotu tehnoloģisko procesu ieviešanu Bāzē saskaņā ar kvalitātes vadības sistēmas prasībām;

  11. nodrošināt tehnoloģijas ievērošanu, pieņemot, glabājot un izsniedzot produkciju, nepieļaujot vides piesārņošanu;

  12. organizēt celtniecības un remontdarbu veikšanu Bāzes objektos.


Galvenais enerģētiķis Xxxxxxxx Xxxxxxxxxx (mob. tālr.: 26106302; tālr.: 67828646; e-pasts: xxxxxxxx@xxxxxx.xx) ir norīkots par darba aizsardzības speciālistu un par atbildīgo ugunsdrošības jomā, ieskaitot darbu veikšanu ar uguni Bāzes objektos.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā galvenajam enerģētiķim Vitālijam Muhametovam ir uzdots pildīt šādus pienākumus:

              1. nodrošināt elektrodrošības pasākumu veikšanu Bāzē;

              2. nodrošināt Bāzes darbiniekus ar instrumentiem un elektroiekārtām, kas nerada elektriskos lādiņus (dzirksteles);

              3. rīkot ievadinstruktāžas no jauna pieņemtajiem darbiniekiem un Bāzē uz laiku nodarbinātajām personām;

              4. rīkot ikgadējās ugunsdrošības un elektrodrošības instruktāžas;

              5. izsniegt individuālos aizsardzības līdzekļus Bāzes darbiniekiem;

              6. organizēt ugunsdzēsības sistēmas apgādi ar ūdeni, tai skaitā nodrošināt ugunsdzēsības ūdensvada tīklu, hidrantu un aizbīdņu tehnisko ekspluatāciju un savlaicīgu remontu;

              7. apgādāt Bāzes būvju telpas un teritoriju ar nepieciešamajiem ugunsdzēsības līdzekļiem, organizēt un veikt to pārbaudi;

              8. nodrošināt gāzes saimniecības ekspluatāciju;

              9. pārbaudīt rezervuāru kontroles un vadības sistēmas darbību.


Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājs Xxxxxxxxx Xxxxxxxxx (mob. tālr.: 29208263, tālr.: 67828642; e-pasts: xxxxxxxx@xxxxxx.xx) civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā atbild par:

        1. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ekspluatācijas organizēšanu;

        2. dežurējošā personāla norīkošanu un uzraudzību, kuri pastāvīgi kontrolē ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ekspluatāciju un to darbspēju;

        3. agrīnās brīdināšanas sistēmas iedarbināšanu avāriju un to draudu gadījumā;

        4. transportlīdzekļu kontroli un caurlaides režīma ievērošanu Bāzē.

Ķīmijas tehnoloģe Xxxxxxxx Xxxxxxxxx (mob. tālr.: 25973511, e-pasts: xxxxxxxx@xxxxxx.xx) ir norīkota par drošības konsultanti (padomnieci) bīstamo kravu pārvadājumu jomā un civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā atbild par:

              1. nepieciešamos gaisa kontroles mērījumu veikšanu un riska samazināšanas pasākumu izstrādi bīstamības samazināšanai sprādzienbīstamās darba vietās;

              2. ķīmisko vielu un maisījumu klasifikāciju un marķēšanu;

              3. ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapu sastādīšanu;

              4. mērinstrumentu savlaicīgu vertificēšanu;

              5. ķīmisko vielu un maisījumu izvietošanas nosacījumu un pārkraušanas kārtību Bāzē.


Ķīmisko vielu iekārtas operators (brigadieris) Xxxxxx Xxxxxxxx (mob. tālr.: 22035644) civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā atbild par:

  1. Bāzes civilās aizsardzības vienībai iegādātā tehniskā aprīkojuma un neitralizācijas līdzekļu uzglabāšanu 3.iecirknī;

  2. par individuālo aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā;

  3. par rezervuāru stāvokļa apsekošanu un darbam ar rezervuāriem paredzēto iekārtu un ierīču uzturēšanu darba kārtībā;

  4. transporta celšanas mehānismu, pārkraušanas mašīnu un citu mehānismu uzturēšanu darba kārtībā.


Tehniskā centra vadītājs Xxxxxxxx Xxxxxxxx (mob. tālr.: 29225660) civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jomā atbild par ADR nolīgumā norādīto prasību ievērošanu.


    1. informācija par Bāzē izveidotajām reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanas vienībām

Saskaņā ar SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA”” 2019.gada 23.aprīļa rīkojuma Nr.14-v 4.punktu tehniskais direktors Xxxxxxxxxxx Xxxxxx norīkots par civilās aizsardzības vienības vadītāju (3.8.pielikums).

Tehniskajam direktoram X.Xxxxxxx kā Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājam uzdots:

    1. veikt Bāzes civilās aizsardzības vienības sastāva teorētisko un praktisko apmācību;

    2. noteikt Bāzes civilās aizsardzības vienībai nepieciešamos resursus (iekārtas, ierīces, speciālie aizsargtērpi, neitralizācijas līdzekļi u.c.) reaģēšanas un glābšanas darbu veikšanai;

    3. sniegt priekšlikumus civilās aizsardzības plāna, rīcības plānu un citu iekšējo normatīvo aktu precizēšanai.

Ar minētā rīkojuma 4.punktu noteikts Bāzes civilās aizsardzības vienībā ietilpstošo grupu nosaukumi un sastāvs

Izveidotas 2(divas) civilās aizsardzības grupas:

  • Reaģēšanas un glābšanas darbu grupa 6 darbinieku sastāvā (ķīmisko vielu iekārtas operators (brigadieris) un 5 ķīmisko vielu operatori);

  • Transporta grupa 3 nodarbināto sastāvā (deklarētājs, 2 kravas automobiļu vadītāji).

Reaģēšanas un glābšanas darbu grupas pamatuzdevums ir organizēt un veikt ugunsgrēku dzēšanu, neatliekamo avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbu veikšanu līdz VUGD struktūrvienības ierašanās brīdim, iesaistot Bāzē esošos resursus.

Transporta grupas pamatuzdevums ir sniegt atbalstu Reaģēšanas un glābšanas darbu grupai ugunsgrēku dzēšanas, neatliekamo avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbu veikšanā, iesaistot nepieciešamās Bāzē esošās transporta vienības minēto darbu veikšanā.

Civilās aizsardzības vienībai nepieciešamos resursus (tehnisko aprīkojumu, instrumentus, neitralizācijas līdzekļus u.c. uzglabā 3.iecirknī, par ko atbild ķīmisko vielu iekārtas operators (brigadieris) X.Xxxxxxxx.


  1. Informācija par darbinieku apmācību rīcībai avārijas gadījumā, civilās aizsardzības jautājumos un pirmās palīdzības sniegšanā

    1. apmācība civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 5.decembra noteikumu Nr.716 “Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam” 6.punktam darba devējam civilās aizsardzības apmācību darbiniekiem jāorganizē ne retāk kā reizi gadā.

Lai nodrošinātu Bāzes darbinieku apmācību civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos 2018.gada 08.februārī apstiprināta Darbinieku apmācības programmas civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos (8.1.pielikums).

Saskaņā ar SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” 2019.gada 23.aprīļa rīkojuma Nr.14-v 2.9.apakšpunktu valdes loceklim V.Grapam uzdots nodrošināt Bāzes darbinieku apmācību civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos (3.8.pielikums).

Bāzes darbinieku apmācība civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos katru gadu tiek rīkota kopā ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, ņemot vērā iespējamos apdraudējumus Bāzē.

Pēdējā apmācība Bāzes darbiniekiem rīkota 2019.gada 11.septembrī. SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” 2019.gada 05.septembra rīkojuma Nr.25-v 2.punktā noteikts Bāzes darbinieku pa struktūrvienībām saraksts (32 darbinieki), kuriem jāpiedalās minētajā apmācībā (8.2.pielikums). Pirms apmācības tiek sagatavota Apmācības programma (8.3.pielikums), bet noslēdzot apmācību tiek sastādīts Akts par apmācību (8.4.pielikums).

Iepriekšējā Bāzes darbinieku apmācība civilās aizsardzības plānā noteikto pasākumu izpldei un rīcībai avāriju gadījumos rīkota 2018.gada 11.septembrī.

    1. apmācība pirmās palīdzības sniegšanā

Bāzes darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 15.maija noteikumu 325 „Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās” 39.punkta prasību Bāzē organizē ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā darba vietu specifiku un Bāzē uzglabājamo bīstamo vielu īpašības.

Atbilstoši SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” 2019.gada 23.aprīļa rīkojuma Nr.14-v 2.10.apakšpunktam valdes loceklim X.Xxxxxx uzdots organizēt Bāzes darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā (3.8.pielikums).

Lai nodrošinātu attiecīgu Bāzes darbinieku piedalīšanos konkrētajā apmācībā, izdod SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA valdes priekšsēdētāja rīkojumu. Parasti apmācību rīko Bāzes darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar ķīmisko risku darba vietās.

Bāzes darbinieku apmācībai piesaista tikai sertificētus pirmās palīdzības pasniedzējus, kuri ir tiesīgi pastāvīgi veikt pirmās palīdzības sniegšanas apmācību pirmās palīdzības pamatzināšanu apmācību kursā. Apmācību pirmās palīdzības sniegšanā Bāzē rīko pirmās palīdzības kursu pasniedzējs X.Xxxxxxxx.

Pēdējā apmācība pirmās palīdzības sniegšanā Bāzes darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar ķīmisko risku darba vietās, rīkota 2019.gada 11.septembrī kopā ar apmācību civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos (sk. plāna 7.1.apakšpunktu “apmācība civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas jautājumos”).

Lai nodrošinātu Bāzes darbinieku apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, 2017.gada 30.janvārī apstiprināta instrukcija Nr.2.3. “Pirmās palīdzības sniegšanas vadlīnijas”.

Bāzes darbinieku instruktāžu (īpaši, mērķa instruktāžas) laikā atbildīgā persona (darbu vadītājs) sniedz skaidrojumus arī par pirmās palīdzības sniegšanas specifisku.


    1. civilās aizsardzības mācību rīkošana

Civilās aizsardzības mācības rīcības plānu pārbaudei

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” (turpmāk – Ugunsdrošības noteikumi) 192.punktu Bāzē ne retāk kā reizi gadā rīko praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka gadījumā" un reģistrē žurnālā “Ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnāls”.

Praktisko nodarbību laikā tiek pārbaudīta Bāzes darbinieku rīcība dažādās avārijas situācijās, kuru vērtē speciāli norīkoti praktisko nodarbību novērotāji.

Pēdējās civilās aizsardzības mācības Rīcības plāna ugunsgrēka gadījumam un Rīcības plāna bīstamo vielu noplūdes gadījumam pārbaudei rīkotas 2018.gada 18.septembrī.

Praktiskajās mācībās tika imitēta 5 tonnu toluola noplūde tā pārsūknēšanas procesā no autocisternas uz apakšzemes rezervuāru. Civilās aizsardzības mācību programma pievienota 9.1.pielikumā, bet mācību novērtējums – 9.2.pielikumā.

Nepieciešamības gadījumā, Rīcības plānus pēc pēc praktiskajām mācībām precizē un papildina.

Civilās aizsardzības mācības civilās aizsardzības plāna pārbaudei

Bāzes civilās aizsardzības plāns pēdējo gadu laikā regulāri tika pārbaudīts civilās aizsardzības mācībās.

Pēdējās Bāzes civilās aizsardzības plāna un Bāzes civilās aizsardzības plāna pārbaudes mācībās ar VUGD iesaistīšanu rīkotas 2017.gada 29.augustā (43,2 tonnas metanola noplūde no dzelzceļa cisternas tā pārsūknēšanas laikā uz pazemes rezervuāru). Izstrādātais vietēja līmeņa civilās aizsardzības mācību sagatavošanas un norises plāns pievienots 9.3.pielikumā, bet civilās aizsardzības mācību pārskats un novērtējums pievienots 9.4.pielikumā.

Vietēja līmeņa civilās aizsardzības mācības rīkotas arī 2014.gada 17.jūnijā (52,4 tonnas amonjaka (25%) šķīduma ūdenī noplūde no dzelzceļa cisternas tā pārliešanas laikā uz virszemes rezervuāru) un 2011.gada 19.jūlijā (52 tonnas toluola noplūde no dzelzceļa cisternas tā pārliešanas laikā uz pazemes rezervuāru).

Pārskatot Bāzes civilās aizsardzības plānu pēc mācībām, ņem vērā:

  • iegūto pieredzi un izdarītos secinājumus;

  • Bāzē notikušās pārmaiņas;

  • pārmaiņas, kas notikušas valsts institūciju, pašvaldību vai avārijas dienestu funkcijās un materiāltehniskajā nodrošinājumā;

  • jaunākās tehniskās zināšanas vai informāciju par efektīviem pasākumiem avāriju ierobežošanai vai likvidēšanai;

  • grozījumus normatīvajos aktos;

  • citus faktorus, kas var ietekmēt minētā plāna izpildi.


Piedalīšanās VAS “Latvijas dzelzceļš” rīkotajās mācībās

2016.gada 18.martā apstiprināts Dzelzceļa pārvadājumu aizsardzības plāns kas izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.464 2.punkta prasību un citiem normatīvajiem aktiem saistībā ar dzelzceļa satiksmes negadījumu seku likvidēšanas darbu organizēšanu uz publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras.

Plāns sagatavots ar mērķi, lai SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” (kā bīstamo kravu saņēmējas pa dzelzceļu) resursi (spēki un līdzekļi) būtu gatavi operatīvi iesaistīties dzelzceļa avāriju seku likvidēšanā, izmantojot tās rīcībā esošos darbiniekus, tehnisko aprīkojumu un neitralizācijas līdzekļus.

Bāzes civilās aizsardzības vienība 2014.gada 07.maijā piedalījās VAS „Latvijas dzelzceļš” rīkotajās Šķirotavas dzelzceļa stacijas civilās aizsardzības mācībās, kurās tika imitēta acetona noplūde no dzelzceļa cisternas ar ātrumu 80 l/min.


    1. apmācība individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas jautājumos

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumu Nr.372 “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” 21.4.apakšpunktu darba devējam ir pienākums organizēt darbinieku apmācību (teorētisko un praktisko) aizsardzības līdzekļu lietošanā.

Saskaņā ar SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 15.augusta rīkojuma Nr.30-v 4.punktu tehniskajam direktoram X.Xxxxxxx uzdots nodrošināt Bāzes darbinieku apmācību individuālo aizsardzības līdzekļu pielietošanas, apkopes, tīrīšanas un pārbaudes jautājumos (3.10.pielikums).

Lai nodrošinātu aizsardzības līdzekļu pārbaudi pirms lietošanas, to apkopi, tīrīšanu, dezinfekciju un remontu saskaņā ar aizsardzības līdzekļa ražotāja pievienoto instrukciju, SIA „GRIF” mācību centrs “SAFEWORK” 2013.gada 8.novembrī veica tehnoloģiskajos procesos iesaistīto Bāzes darbinieku (15 cilvēki) apmācību atbilstoši neformālās izglītības programmai “Individuālie aizsardzības līdzekļi – aktuālās prasības un izmaiņas standartos”, par ko sastādīts protokols (8.5.pielikums) un izdotas apliecības par minētās programmas apguvi.


2017.gada 19.jūlijā SIA „GRIF” mācību centrs “SAFEWORK veica atkārtotu Bāzes darbinieku apmācību par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, apkopi un tīrīšanu, par ko izdarīts ieraksts darbinieku instruktāžas žurnālā.

Tehniskais direktors X.Xxxxxx vismaz reizi gadā rīko Bāzes darbinieku apmācību un instruēšanu par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, apkopi, tīrīšanu un pārbaudi. Pēdējā apmācība rīkota 2018.gada 31.oktobrī (8.6.pielikums).





  1. Apraksts par pasākumiem, kas samazina risku darbiniekiem darba vietā un citām personām, kas atrodas Bāzes teritorijā:

    1. darbinieku brīdināšana par draudiem, informēšana par rīcību avārijas vai katastrofas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī turpmākā informēšana

Informācija par Bāzes darbinieku brīdināšanu par draudiem un informēšanu par rīcību avārijas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem iekļauta izstrādātajos Rīcības plānos (5.pielikums).

Bāzes darbinieku brīdināšanai (tauksmes signāla padošanai) par pastāvošajiem draudiem kalpo trauksmes sirēna, kuru var iedarbināt manuāli, nospiežot apsardzes telpā uzstādīto pogu. Sirēnas darbības attālums ir apmēram 300 m.

Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 3.septembra rīkojuma Nr.35-v 2.punktu atbildīgais par minētās sirēnas iedarbināšanu ir Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājs X.Xxxxxxxxx. Sirēnu atļauts ieslēgt (aktivizēt) tikai pēc SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” valdes priekšsēdētāja X.Xxxxxxxxxxx norādījuma saņemšanas (3.5.pielikums).

Par Bāzē uzstādītās trauksmes sirēnas aktivizēšanu atbildīgā persona (Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājs X.Xxxxxxxxx) nekavējoties ziņo VUGD pa tālruņa numuru 112.

Bāzes darbinieku informēšanu par rīcību avārijas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem nodrošina Bāzes Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta personāls, izmantojot viņu rīcībā esošos SIA „Tet” līnijas tālruņus, mobilos tālruņus un rācijas.


Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs (tehniskais direktors X.Xxxxxx) veic avārijas vietas izlūkošanu, nosaka avārijas apjomu, bīstamo zonu, kā arī novērtē iespējamo avārijas attīstības dinamiku, prognozes un pastāvošo bīstamību cilvēkiem.

Ņemot vērā minēto, civilās aizsardzības vienības vadītājs sagatavo informāciju par rīcību un veicamajim aizsardzības pasākumiem un pa rāciju nodod to Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājam.

Informāciju izplata Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki, informējot valdes priekšsēdētāju, kā arī visu 4(četru) Bāzes struktūrvienību vadītājus un nomniekus.


Bāzes darbinieku turpmākā informēšana

Turpmākās informēšanas laikā, atkarībā no avārijas attīstības gaitas un informācijas pieejamības, Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki sniedz šādu informāciju:

  • par bīstamās vielas (vai vielu) kaitīgo ietekmi uz cilvēku un pirmās palīdzības sniegšanas specifiku;

  • iespējami īsākā laikā – par evakuācijas uzsākšanu (evakuācijas virziens un izejas) vai uzturēšanos pēc iespējas hermētiskās telpās;

  • par drošības pasākumiem, kas jāievēro, veicot evakuāciju, uzturoties hermētiskās telpās un veicot telpu hermetizāciju;

  • par nevēlamā notikuma vai avārijas attīstību un nevēlamo ietekmi uz cilvēku;

  • citu pieejamo informāciju.


    1. īss apraksts par darbinieku nepieciešamo darbību pēc brīdinājuma saņemšanas

Pēc brīdinājuma saņemšanas:

  • Bāzes civilās aizsardzības vienību sapulcina tās vadītājs (tehniskais direktors X.Xxxxxx), lai uzsāktu avārijas ierobežošanas un seku likvidēšanas darbu veikšanu, izmantojot viņu rīcībā esošos resursus;

  • pārējie Bāzes darbinieki nekavējoties dodas uz savām darba vietām, sagatavo lietošanai individuālajā lietošanā izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus (respiratori ar speciālajiem filtriem) un gaida turpmākos norādījumus par nepieciešamo rīcību, veicamajiem drošības un aizsardzības pasākumiem.


    1. drošības pasākumi darbiniekiem un citām personām, kas atrodas Bāzes teritorijā

Drošības pasākumus Bāzes darbiniekiem un citām personām, kas atrodas Bāzes teritorijā līdz VUGD struktūrvienības ierašanās brīdim, noteiks Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs X.Xxxxxx, ņemot vērā situāciju avārijas vietā, tās bīstamību un attīstības dinamiku.

Bāzes darbinieki, kuru darba vietas atrodas avārijas skartajā vai apdraudētajā zonā:

  • lietos respiratoru ar speciālo filtru;

  • tiks informēti par nepieciešamību evakuēsies uz drošu vietu (Bāzes teritorijā vai ārpus tās) vai uzturēšanos telpās, veicot to hermetizāciju;

  • ievēros struktūrvienības vadītāja sniegtos norādījumus par veicamajiem citiem drošības pasākumiem.


Nomnieki, kuru darba vietas atrodas avārijas skartajā vai apdraudētajā zonā:

  • lietos viņu rīcībā esošos elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus;

Visi nomnieki ir nozīmējuši atbildīgo personu, iepazīstināti ar Bāzē veicamajiem tehnoloģiskajiem procesiem, bīstamāko vielu īpašībām, pastāvošo apdraudējumu, brīdināšanas, apziņošanas un evakuācijas kārtību, kā informēti par nepieciešamību iegādāties un uzturēt individuālos aizsardzības līdzekļus.

  • tiks informēti par nepieciešamību evakuēsies uz drošu vietu (Bāzes teritorijā vai ārpus tās) vai par uzturēšanos telpās, veicot to hermetizāciju;

  • ja nepieciešams, tiks informēti par citiem veicamajiem drošības pasākumiem.


Bāzes teritorijā esošajiem klientiem:

  • norādīs drošāko evakuācijas ceļu, lai izbrauktu no Bāzes teritorijas, ievērojot Autotransporta kustības shēmu (2.2.pielikums);

  • ja nepieciešams, informēs par veicamajiem drošības pasākumiem evakuācijas laikā no Bāzes teritorijas.


Bāzes teritorijā esošajiem apmeklētājiem:

  • ja būs iespējams, izsniegs respiratoru ar speciālo filtru, bet, ja to nebūs iespējams veikt, iedos elpošanas ceļu aizsardzībai vairākkārt salocītu gaisa caurlaidīgu materiālu, kas samērcēts ūdenī;

  • informēs par nepieciešamību evakuēsies uz drošu vietu (Bāzes teritorijā vai ārpus tās) vai par uzturēties hermētiskās telpās;

  • informēs par citiem veicamajiem drošības pasākumiem.


  1. Avārijas draudu reģistrēšanas un ārējās brīdināšanas pasākumu sistēmas raksturojums, norādot:

    1. kārtību, kādā reģistrē avārijas un avārijas draudus

Lai reģistrētu Bāzes avārijas un avārijas draudus, kas radušies darbinieku kļūdu, iekārtu un sistēmu nepareizas darbības rezultātā, savlaicīgi veiktu sistēmu iekārtu un ierīču remontus, kā arī veiktu kļūdu analīzi, Bāzē aizpilda žurnālu „Dežūratslēdznieka žurnāls”.

Ierakstus minētajā žurnālā izdara, pamatojoties uz Bāzes darbinieku ziņojumiem par notikušajām avārijām, avāriju draudiem un dažādiem nevēlamajiem notikumiem, kā arī par veiktajiem remontdarbiem atklāto bojājumu novēršanai. Xxxxxxxxx pārbauda un informācijas analīzi veic tehniskais direktors X.Xxxxxx.

Ikdienā informāciju izmanto, veicot darbinieku apmācību, sagatavojot Iekārtu remonta un pārbaužu plānu nākamajam gadam, kā arī pasākumu veikšanai, lai uzlabotu drošību Bāzē. Avārijas gadījumā ierakstus minētajā žurnālā var arī izmantot arī avārijas cēloņu izmeklēšanai.


    1. kārtību un veidu, kādā atbildīgā persona par avārijas draudiem vai avāriju ziņo VUGD, attiecīgajai pašvaldībai un citām institūcijām

Rīcība un pasākumi nevēlama notikuma vai avārijas gadījumā noteikti Ministru kabineta 2016.gada 1.marta noteikumu Nr.131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” 11.sadaļā.

Bāzes Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles daļas darbinieki, izmantojot viņu rīcībā esošos mobilos tālruņus un SIA “Tet” līnijas tālruņus, ziņo par avārijas draudiem vai avāriju VUGD, attiecīgajai pašvaldībai un citām institūcijām šādā kārtībā:

        • ja notiek nevēlams notikums, kas var izraisīt avāriju:

  • informē VUGD pa izsaukuma numuru 112 par radušos situāciju un iespējamiem draudiem;

        • ja nevēlamais notikums rada tiešus avārijas draudus:

  • ziņo par to VUGD pa izsaukuma numuru 112, kā arī, ja nepieciešams, Rīgas domei un VVD Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei;

  • īsteno Bāzes civilās aizsardzības plānā paredzētos pasākumus (tai skaitā cilvēku evakuāciju no Bāzes teritorijas), lai novērstu, ierobežotu, novērotu vai likvidētu avāriju vai samazinātu tās sekas;

  • izvērtē radušos situāciju un, ja nepieciešams, veic citus pasākumus.

  • sākoties avārijai:

  • nekavējoties ziņo par to VUGD pa izsaukuma numuru 112, Rīgas domei un Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei;

  • nekavējoties īsteno Bāzes civilās aizsardzības plānā paredzētos pasākumus (tai skaitā cilvēku evakuāciju no Bāzes teritorijas), lai novērstu, novērotu, ierobežotu vai likvidētu avāriju vai samazinātu tās sekas;

  • veic citus pasākumus pēc VUGD amatpersonu pieprasījuma vai situācijas izvērtēšanas;

Ziņojot par nevēlamu notikumu vai avāriju VUGD kā arī, ja nepieciešams, Rīgas domei un VVD Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, atbildīgā persona (valdes loceklis X.Xxxxx) norāda šādu informāciju:

  • ziņojuma sniedzēja adrese, uzvārds un amats, kā arī ziņojuma saņēmēja uzvārds un amats;

  • ziņojuma sniegšanas laiks;

  • datums, laiks un vieta (Bāzes adrese) vai cita informācija, kas precizē notikuma vietu;

  • nepieciešamā palīdzība.

Pēc VVD Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldes vai VUGD pieprasījuma atbildīgā persona sniedz papildu informāciju par nevēlamo notikumu vai avāriju, norādot:

            1. nevēlamā notikuma vai avārijas veidu un īsu raksturojumu (piemēram, ugunsgrēks, sprādziens, bīstamo vielu un maisījumu noplūde gaisā, ūdenī), kā arī apjomu un nozīmīgumu;

            2. veiktos novērojumus, mērījumus vai prognozes, kas raksturo nevēlamo notikumu vai avāriju, kā arī iespējamo tās attīstību;

            3. risku, ko avārija rada Bāzē (piemēram, atkārtotu sprādzienu, darbinieku saindēšanos) un kaitīgo ietekmi uz apkārtējo sabiedrību, kas atrodas Bāzes tuvumā, vai vidi;

            4. citu pieejamo informāciju (datus), kas nepieciešama, lai novērtētu avārijas seku nevēlamo ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

            5. pieejamās ziņas par avārijā iesaistītajām bīstamām vielām un maisījumiem;

            6. veiktos avārijas ierobežošanas, likvidēšanas vai seku samazināšanas pasākumus vai citus pasākumus.


    1. informāciju, ko iekļauj sākotnējā brīdinājumā, un kārtību, kādā sniedz turpmāko informāciju, kā arī detalizētāku informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama

Sākotnējā brīdinājumā Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki sniedz šādu informāciju:

  • vietu Bāzē, kur izcēlies nevēlamais notikums vai avārija;

  • nevēlamā notikuma vai avārijas veidu un īsu raksturojumu (piemēram, ugunsgrēks, sprādziens, bīstamās vielas vai produkta noplūde);

  • risku, ko rada nevēlamais notikums vai avārija var radīt (cilvēku saindēšanos, sprādzienu u.c.).

Turpmākās informācijas sniegšanas kārtība

Turpmāko informāciju no avārijas vietas sagatavo Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs, ņemot vērā avārijas attīstības prognozes un pastāvošo bīstamību cilvēkiem, kā arī veiktos reaģēšanas un avārijas seku likvidēšanas pasākumus.

Pēc VUGD struktūrvienības ierašanās Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs, sniedzot detalizētāku informāciju, ievēro VUGD amatpersonas (reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja) sniegto informāciju un norādījumus.

Turpmāko, kā arī iegūto detalizēto informāciju izplata Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki, kā arī, iespēju robežās, Bāzes civilās aizsardzības vienības sastāvs.


    1. kārtību un veidu, kādā brīdina Bāzes darbiniekus, nomniekus un apmeklētājus, kā arī iedzīvotājus, apdraudētās darbības vietas un organizācijas

Bāzē ir izveidota un tiek uzturēta agrīnās brīdināšanas sistēma, lai nodrošinātu Bāzes darbinieku, nomnieku, klientu, apmeklētāju, kā arī iedzīvotāju, apdraudētās darbības vietas un organizācijas par draudiem, nepieciešamo rīcību avārijas vai katastrofas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem.

Trauksmes signāla padošanai uz 3.noliktavas jumta uzstādīta Krievijā ražota trauksmes sirēna, kuru var iedarbināt manuāli, nospiežot apsardzes telpā uzstādīto pogu. Sirēnu 2004.gadā uzstādīja SIA „HOLMSSERVISS”, tās darbības attālums ir apmēram 300 m.


Trauksmes sirēnas iedarbināšana Bāzē

Avārijas vai tās draudu gadījumā Bāzē nozīmētie atbildīgie darbinieki informē par to valdes priekšsēdētāju X.Xxxxxxxxxxx, kurš dod norādījumu Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājam X.Xxxxxxxxxx par Bāzē uzstādītās trauksmes sirēnas iedarbināšanu.


Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas iedarbināšana

Gadījumā, ja avārijas sekas izgājušas vai draud iziet ārpus Bāzes teritorijas un nepieciešams brīdināt apdraudētajā zonā esošos iedzīvotājus, darbības vietas un organizācijas, Bāzes atbildīgā persona (valdes loceklis X.Xxxxx) informē par to VUGD, sniedzot nepieciešamo informāciju par avāriju, tās attīstības dinamiku un veicamajiem aizsardzības pasākumiem.

Saņemot pieprasījumu par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas aktivizāciju VUGD:

            1. pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas saskaņā ar līgumiem vai starpresoru vienošanos nosūta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem informāciju par apdraudējumu un iedzīvotājiem ieteicamo rīcību;

            2. Bāzes apkārtējā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un raida 3(trīs) minūtes ilgu skaņas signālu;

Iedzīvotāji dzirdot trauksmes sirēnu signālu ieslēdz radiouztvērējus un televizorus, lai saņemtu nepieciešamo informāciju.

Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pārraida ēterā VUGD sagatavoto informāciju.


  1. Informācija par pasākumiem, kas:

    1. nodrošina avārijas draudu ierobežošanu un likvidēšanu, lai tie nepāraugtu avārijā, bet avārijas gadījumā – tās ierobežošanu, kontroli un likvidēšanu Bāzes teritorijā, kā arī samazina avārijas draudu vai avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu

      1. pasākumi avārijas draudu samazināšanai un likvidēšanai

Avārija Bāzē pamatā var izcelties tikai sakarā ar liela daudzumam šķidro bīstamo vielu un maisījumu noplūdi.

Avāriju riska faktori un iespējamie nevēlamie notikumi Bāzē ir saistīti ar:

      1. rezervuāru, to kontroles un vadības sistēmas tehnoloģiskā aprīkojuma un rezervuāru apvaļņojumu bojājumiem;

      2. darba aprīkojuma bojājumiem;

      3. zemējuma ierīču un zibensaizsardzības sistēmas bojājumiem;

      4. dzelzceļa cisternu vai autocisternu, kurās Bāzei piegādā produkciju, bojājumiem;

      5. tehnoloģiskā proces neievērošanu un kļūdainu Bāzes darbinieku rīcību;

      6. elektroenerģijas, ūdensapgādes un gāzes apgādes piegādes pārtraukumiem;

      7. Bāzes teritorijā esošo nomnieku veicamajām darbībām.

Bāzē izstrādāts Rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu plāns, kas sastāv no:

  • Īstermiņa pasākumu plāna rūpniecisko avāriju riska samazināšanai uz 2(diviem) gadiem (10.1.pielikums);

  • Ilgtermiņa pasākumu plāna rūpniecisko avāriju riska samazināšanai uz 10 gadiem (10.2.pielikums).


Bāzē veic šādus pasākumus avāriju draudu ierobežošanai un likvidēšanai.

  1. rezervuāru, to kontroles un vadības sistēmas tehnoloģiskā aprīkojuma un apvaļņojuma uzturēšana un pārbaudes

Visi rezervuāri Bāzē ir nodrošināti ar kontroles un vadības sistēmu (tehnoloģisko aprīkojumu) rezervuāra drošai lietošanai.

Tehniskais direktors Xxxxxxxxxxx Xxxxxx ir norīkots kā atbildīgais speciālists Bāzē par rezervuāru tehnisko stāvokli, to drošu lietošanu, apkopi, remontu un rekonstrukciju.

Rezervuāru stāvokli ķīmisko vielu iekārtas operatori vizuāli novērtē katru reizi pirms to uzpildīšanas vai noliešanas.

Rezervuāru stāvokli ķīmisko vielu iekārtas operatori pārbauda vismaz 1(vienu) reizi mēnesī pēc tehniskā direktora X.Xxxxxx apstiprināta pārbaužu grafika. Ja nepieciešams, rezervuāriem tiek veikti profilaktiskie un neatliekamie remonta darbi.

Rezervuāru elpošanas vārstus un uguni norobežojošos šķēršļus ne retāk kā reizi mēnesī pārbauda galvenais enerģētiķis Xxxxxxxx Xxxxxxxxxx, sastādot pārbaudes aktu.

Mērinstrumentu (manometru u.c.) verificēšanu Bāzē nodrošina ķīmijas tehnologi.

Cauruļvadu vizuālo pārbaudi (sūces u.c.) katras darba maiņas sākumā, pieņemot darba maiņu, nodrošina Bāzes ķīmisko vielu iekārtas operatori brigadiera vadībā.

Cauruļvadu un armatūras pārbaudes Bāzē Bāzes ķīmisko vielu iekārtas operatori veic regulāri saskaņā ar grafiku un, ja nepieciešams, tiek veikti to profilaktiskie remonti.

Lai rezervuāru bojājuma gadījumā uztvertu noplūdušās bīstamās vielas un maisījumus, ap rezervuārie vai to grupām izbūvēti apvaļņojumi. Ierīkotie apvaļņojuma iekšējie laukumi ir betonēti vai ar ķieģeļu klājumu un ar slīpumu uz savācējakām. Apvaļņoto laukumu iekšējais tilpums ir 110% no lielākā rezervuāra tilpuma attiecīgajā iecirknī. Apvaļņotajos laukumos ir ierīkota tehnisko notekūdeņu novadīšanas sistēma savācējakās, kas neļauj neattīrītiem notekūdeņiem nokļūt rūpnieciskajā kanalizācijā.

Rezervuāru apvaļņojuma pārbaudi ne retāk kā reizi 2(divos) gados organizē tehniskais direktors X.Xxxxxx.

Pēdējā rezervuāru apvaļņojuma pārbaude veikta 2018.gada 2.oktobrī, par pārbaudes rezultātiem sastādīts Rezervuāru grupu apvaļņojuma tehniskā stāvokļa pārbaudes akts (4.4.pielikums), kurā norādīts apvaļņojuma sienu un grīdas stāvoklis un apvaļņojuma atbilstība tehniskā projekta risinājumiem.

Rezervuāriem ir sastādīts pārbaužu grafiks. Rezervuāru tehniskās pārbaudes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņos Bāzē veic akreditēta inspicēšanas institūcija Tehnisko ekspertu SIA „TUV Nord Baltik” un par pārbaudes rezultātiem tiek sastādīts tehniskās pārbaudes protokols. Pārbaužu rezultātus fiksē Rezervuāru ekspluatācijas žurnālā.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta rezervuāriem, kuros uzglabā korozīvas ķīmiskas vielas un maisījumus (butan-1-ols, etiķskābe, slāpekļskābe, sērskābe, kaustiskās sodas šķīdums, ūdeņraža peroksīda šķīdums).

Bāzē uzstādītie rezervuāri ir apgādāti ar nepieciešamajiem kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem (stacionāri uzstādītas kāpnes, drošības platforma un margas), kas izgatavoti no nedegoša materiāla un uzstādīti atbilstoši noteiktajām prasībām.


Apskatot rezervuārus, ņemot šķidro bīstamo vielu paraugus, mērot šķidro bīstamo vielu līmeni rezervuāros, atverot rezervuārus un veicot citus darbus, Bāzes darbinieki izmanto ierīces un instrumentus, kas pēc trieciena nevar radīt dzirksteles.

Rezervuāru apkalpojošajam personālam (ķīmisko vielu iekārtu operatoriem) ir pienākums ziņot atbildīgajai personai (tehniskajam direktoram X.Xxxxxxx) par bojājumiem rezervuārā, ja tie rada avārijas draudus. Atsākt rezervuāra lietošanu drīkst tikai pēc bojājuma pilnīgas novēršanas un rezervuāra attiecīgas pārbaudes.

Bāzē kategoriski aizliegts ieslēgt un ekspluatēt rezervuārus, ja:

  • rezervuāram konstatētas sūces vai citi bojājumi, kas apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai vidi;

  • nedarbojas rezervuāra vadības elementi, kas aizver vai atver tā noslēgierīces (ieliešanas ventilis, izliešanas ventilis, atgriezeniskās darbības ventilis);

  • bojāta rezervuāra elpošanas sistēma (elpošanas vārsti), kas nodrošina rezervuāram gaisa pieplūdi un tvaika (gaisa) maisījuma izvadīšanu;

  • bojātas rezervuāra kontroles ierīces (mērlūka);

  • nedarbojas rezervuāra drošības ierīces (uguns liesmu norobežotājs un rezervuāru individuālo aizsardzības sistēma statiskā lādiņa novadīšanai).


  1. prasības darba aprīkojumam, tā pārbaudes un bojājumu novēršana

Darba apģērbs

Tehnoloģiskajā procesā iesaistītajiem Bāzes darbiniekiem ir izdots antistatisks darba apģērbs darbam sprādzienbīstamā un ķīmiski agresīvā vidē (tie nevar izraisīt dzirksteli, nevar uzturēt degšanu, kā arī nekūst).


Individuālie aizsardzības līdzekļi

Izdotie individuālie aizsardzības līdzekļi atbilst Bāzē konstatētajiem darba vides riska faktoriem, apstākļiem darba vietā un nodrošina pietiekamu aizsardzību pret attiecīgajiem bīstamajiem faktoriem.

Individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudi termiņos, kādi noteikti aizsardzības līdzekļa ražotāja pievienotajā instrukcijā, nodrošina aizsardzības līdzekļa lietotāji, kuri tiek atbilstoši apmācīti.

Ķīmisko vielu iekārtas operators (brigadieris) X.Xxxxxxxx norīkots uzraudzīt pakļautos operatorus individuālo aizsardzības līdzekļu pielietošanas, apkopes, tīrīšanas un dezinfekcijas jautājumos.

Tehniskais direktors X.Xxxxxx atbild par individuālo aizsardzības lietošanu saskaņā ar ražotāja pievienoto lietošanas instrukciju un Bāzes darbinieku apmācību individuālo aizsardzības līdzekļu pielietošanas, apkopes, tīrīšanas un pārbaudes jautājumos.


Elektroiekārtas un elektroierīces

Bāzē uztur darba kārtībā elektroiekārtas un elektroierīces un ekspluatē tās atbilstoši ražotāja noteiktajām prasībām, kā arī tās savlaicīgi attīra no putekļiem un nosēdumiem.

Pirms tehnoloģiskā procesa uzsākšanas ķīmisko vielu iekārtu operatori pārliecinās, ka izmantojamās elektroiekārtas un elektroierīces nav bojātas (korpusa stāvoklis un stiprinājums, zemējuma esamību, komplektējošo daļu savienojumu drošība, elektrokabeļa izolācijas stāvoklis, iedarbināšanas ierīču darba kārtība utt.).

Darba laikā ar elektroiekārtām un ierīcēm jāievēro to elektrodrošības prasības un tās atļauts lietot tikai paredzētajiem pielietošanas mērķiem.

Gadījumā, ja pārtraukta elektroenerģijas padeve, jāizslēdz elektroiekārta vai ierīce.

Gadījumā, ja jūtama elektrības vadu vai elektroierīču izolācijas deguma smaka, radies īssavienojums, parādījusies dzirksteļošana, dūmi vai liesmas, jūtama pastiprināta vibrācija, troksnis utt., Bāzes darbiniekam elektroierīce nekavējoties jāizslēdz un tā jānodod remontā (ja atslēgšana neapdraud darbinieka drošību).

Galvenais enerģētiķis Xxxxxxxx Xxxxxxxxxx ir norīkots nodrošināt Bāzē nodarbinātos ar elektroiekārtām, kas nerada elektriskos lādiņus (dzirksteles).


Pārsūknēšanas šļūtenes un sūkņi

Bīstamo vielu un maisījumu pārsūknēšanai Bāzē izmanto tikai tādu tehnisko aprīkojumu (pārvietojamie sūkņi, pārsūknēšanas šļūtenes, cauruļvadi utt.), kas atbilst pārsūknējamo vielu fizikāli-ķīmiskajām īpašībām.

Tāpēc katrā bīstamo vielu pieņemšanas un izvietošanas iecirknī noteiktās vietās atrodas attiecīgi pārvietojamie sūkņi, pārsūknēšanas šļūtenes ar noliešanas armatūra.

Stacionāri uzstādītie sūkņi Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos nodrošināti ar pārsegumu pret atmosfēras nokrišņiem un izvietoti apvaļņotos betonētos laukumos.

Pirms katras izmantošanas reizes ķīmisko vielu iekārtas operatori pārbauda pārsūknēšanas šļūteņu stāvokli un sūkņu darbību.

Atklājot bojājumus darba apģērbā, darba aprīkojumā, individuālajos aizsardzības līdzekļos, elektroiekārtās un elektroierīcēs Bāzēs darbiniekam par to jāziņo norīkotajai atbildīgajai personai un jārīkojas saskaņā ar viņa dotajiem norādījumiem. Šajā gadījumā darbinieks nedrīkst uzsākt (turpināt) darbu līdz bojājuma novēršanai un pārbaudei vai nomaiņai ar darba kārtībā esošu darba aprīkojumu.


  1. zemējuma ierīču un zibensaizsardzības sistēmas uzturēšana un pārbaudes

Bāzē zemējuma ierīces un zibensaizsardzības sistēma atbilst tehniskā projekta risinājumam, tās uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši elektroinstalācijas ierīkošanu regulējošo normatīvo aktu un ražotāja noteiktajām prasībām.

Bāzes tehnoloģiskās iekārtas (rezervuāri, sūkņi u.c.) aprīko ar iezemēšanas kontūru elektroiekārtām aizsardzībai no statiskās elektrības, kā arī no tiešas un sekundāras zibens iedarbības.

Vietas, kur bīstamās ķīmiskās vielas un maisījumus pieņem no autocisternām un dzelzceļa cisternām, aprīko ar ierīcēm autocisternu/dzelzceļa cisternu iezemēšanai.

Bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņi ir nodrošināti ar Bāzes teritorijā uzstādītajiem 9 zibens novadīšanas torņiem (mastiem) un rezervuāru individuālo aizsardzības sistēmu statiskā lādiņa novadīšanai. Aizsardzību pret statisko elektrību nodrošina, veicot cauruļvadu pieslēgšanu pie sazemēšanas kontūra.

Zemējuma ierīču un zibensaizsardzības sistēmas pārbaudi Bāzē reizi gadā (Bāzē ir ķīmiski agresīva vide) veic SIA Ražošanas komercfirma “GUNVA” un par pārbaudes rezultātiem noformē pārbaudes aktu (4.2.pielikums).

Bāzes teritorijā un noliktavās, kur pastāv vai var veidoties sprādzienbīstama vide, elektroinstalācija, ievērojot sprādzienbīstamas vides zonējumu, ir sprādziendrošā izpildījumā.


  1. prasības dzelzceļa cisternām un autocisternām, kuras Bāzei piegādā produkciju un to pārbaudes

Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 12.septembra rīkojuma Nr.42-v 1.punktu tehniskais direktors X.Xxxxxx atbild par bīstamo kravu pārvadāšanas vispārējo organizāciju un kontroli Bāzē (3.11. pielikums).

Dzelzceļa cisternas

Bāzei gada laikā piegādā vidēji 95 dzelzceļa cisternas ar šķidrām bīstamām vielām un maisījumiem, dzelzceļa cisternas uzturēšanās laiks Bāzē vidēji ir 3 stundas.

Dzelzceļa cisternu konstrukcijai, iekārtai un marķējumam piemēro Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem C papildinājuma “Noteikumi par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem” (turpmāk – RID noteikumi) prasības.

Atļauts ekspluatēt tikai tādas dzelzceļa cisternas, kuras RID noteikumos noteiktajos gadījumos un termiņos ir inspicētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un inspicēšanas rezultāts ir pozitīvs. Dzelzceļa cisternai jābūt reģistrētai Valsts dzelzceļa administrācijā.

Dzelzceļa cisternas un vilces līdzekli aprīko atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumu Nr.724 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” prasībām.


Dzelzceļa vagonu padošana, novākšana un manevra darbi pievadceļos saskaņā ar līgumu nodrošina SIA „LDZ CARGO”. Lai nostiprinātu dzelzceļa sastāvu, platsliežu vilces līdzekli apgādā ar vismaz 4 bremzes kurpēm.

Pienākošo dzelzceļa sastāvu vilces līdzekļa vadītājs nostiprina ar rokas bremzi, bet ķīmisko vielu iekārtu operatori nostiprina ar bremzes kurpēm zem vagonu riteņiem. Ja ritošo sastāvu nepieciešams nostiprināt ar divām vai vairāk bremzes kurpēm, tās paliek zem ritošā sastāva dažādām asīm tādā veidā, lai slieces gals pieskaras riteņa lokam.

Vilciena bremžu kurpes ir izgatavotām no dzirksteļu neradoša materiāla, tās nokrāso labi redzamā krāsā un marķē ar lietotāja un bremzes kurpi identificējošām spiedzīmnēm.

Katru vilces līdzekli nodrošina ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspējai jābūt vismaz 21A 113B katrai dzelzceļa ritošā sastāva vienībai.

Autocisternas

Bāzei gada laikā piegādā vidēji 75 autocisternas ar šķidrām bīstamām vielām un maisījumiem, autocisternas uzturēšanās laiks Bāzē ir 1,5-2 stundas.

Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 12.septembra rīkojuma Nr.42-v 3.punktu ķīmijas tehnologs X.Xxxxxxxxx (drošības konsultants) atbild par ADR nolīguma un normatīvo aktu bīstamo kravu pārvadāšanas jomā ievērošanas nodrošināšanu (3.11.pielikums).

Autotransports ar bīstamo kravu pa Bāzes teritoriju pārvietojas saskaņā ar Autotransporta kustības shēmu (2.2.pielikums), kā arī saskaņā ar Bāzes teritorijā izvietotām ceļu satiksmes zīmēm.

Autocisternām, kas pārvadā bīstamās kravas jābūt aprīkotām saskaņā ar ADR nolīguma prasībām. Autovadītājiem, kuri pārvadā bīstamās vielas, jābūt noteiktā parauga autovadītāja apliecībai bīstamo kravu pārvadāšanai.

Autocisternai, kas pārvadā bīstamās vielas, jābūt nodrošinātai ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspējai jābūt vismaz 43A 233B.

Drošības konsultants (padomnieks) uzrauga un regulāri pārbauda Bāzes darbības atbilstību bīstamo kravu pārvadājumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.


Bāzes rīcībā esošā autocisterna ir reģistrēta Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, tai ir cisternas pase un tehniskā dokumentācija un tai veiktas nepieciešamās tehniskās pārbaudes saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnijā noteikumu Nr.538 „Autotransporta līdzekļu cisternu bīstamo kravu pārvadāšanai tehniskās uzraudzības kārtība” prasībām un ADR nolīgumā noteiktajā apjomā, kā arī ir ievērotas ADR nolīgumā noteiktais tehnisko pārbaužu periodiskums.

Autocisternas MASTER FT3453 spiedieniekārtas (cisternas tilpums - 22 m3) periodisko pārbaudi 2017.gada 26.aprīlī veikusi Tehnisko ekspertu SIA „TUV Nord Baltik” (Rīga, Xxxxxxx xxxx 0) eksperts, sastādot Transportējamās spiedieniekārtas tehniskās pārbaudes protokolu (4.5.pielikums). Saskaņā slēdzienu spiedieniekārta atbilst lietošanas prasībām un novirzes nav konstatētas.


  1. tehnoloģiskā procesa neievērošana un kļūdaina Bāzes darbinieku rīcība

Lai nodrošinātu tehnoloģisko procsu drošu veikšanu, Bāzē ir izstrādātas nepieciešamās instrukcijas (10.3.pielikums), kuras pēdējo gadu laikā ir pārstrādātas.

Īpaši būtiska ir instrukciju precizēšana un papildināšana, kurās aprakstīta tehnoloģisko procesu pareiza un detalizēta veikšanas kārtība:

  • Darba aizsardzības instrukcija ķīmisko vielu iekārtas operatoram (apstiprināta 14.03.2019);

  • Kārtība, kādā nosaka brīvās tilpnes un veic darbības bīstamo vielu noplūžu gadījumos (apstiprināta 14.03.2019);

  • Rezervuāru lietošanas instrukcija (apstiprināta 15.11.2018);

  • Darba aizsardzības instrukcija sprādzienbīstamā vidē (apstiprināta 05.02.2018);

  • Tilpņu tītīšanas darbu no bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem organizēšanas un veikšanas kārtība (apstiprinātas 30.04.2015).

Ar izstrādātajām instrukcijām, apliecinot ar parakstu, iepazinušies attiecīgajos tehnoloģiskajos procesos iesaistītie Bāzes darbinieki.

Tehnoloģiskajos procesos iesaistītos Bāzes darbiniekus, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, apmāca un instruē darba aizsardzības, tehnoloģisko procesu ekspluatācijas, bīstamo iekārtu apkalpošanas, elektrodrošības, ugunsdrošības, civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas un pirmās palīdzības sniegšanas jautājumos.

Bāzē veikti nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu Bāzes darbinieku kļūdainu rīcību, veicot tehnoloģiskos procesus un paaugstinātas bīstamības darbus, kā arī nodrošinot rezervuāru atbilstošu lietošanu:

  1. Bāzē ir izveidoti 10 bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņi, ievērojot ķīmisko vielu un maisījumu savietojamības principus;

  2. veicot jebkuru tehnoloģisko procesu, kas saistīts ar bīstamo vielu un maisījumu pārsūknēšanu (pārliešanu), to īsteno un uzrauga vismaz 2 (divi) ķīmisko vielu iekārtas operatori;

  3. tehnoloģiskajos procesos iesaistītais darba aprīkojums darbam ķīmiski aktīvā un sprādzienbīstamā vidē izvēlēts saskaņā ar bīstamo vielu un maisījumu fizikāli-ķīmiskajām īpašībām un veikto riska novērtējumu;

  4. tehnoloģiskajos procesos iesaistītās iekārtas un ierīces uztur darba kārtībā un lieto saskaņā ar izgatavotāja tehnisko noteikumu prasībām;

  5. tehnoloģiskajos procesos izmanto tikai drošus, tehniskā kārtībā esošus un pārbaudītus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus;

  6. bīstamo vielu un maisījumu pārsūknēšanu (pārliešanu) un ražošanu veic attiecīgi apmācīti un instruēti Bāzes darbinieki (ķīmisko vielu iekārtas operatori, remontatslēdznieki);

  7. bīstamo vielu pārsūknēšanā (pārliešanā) ir iesaistīti Bāzes darbinieki ar ievērojamu darba pieredzi, turklāt tehnoloģiskajos procesos iesaistīts neliels darbinieku skaits un kadru mainība viņu vidū ir maza.


Tehnoloģiskajos procesos iesaistītie Bāzes darbinieki ir instruēti un zina gadījumus, kad tehnoloģiskos procesus Bāzē nedrīkst neuzsāk vai tie ir jāpārtrauc:

  • bojājumi rezervuārā vai tā tehnoloģiskajā aprīkojumā;

  • bojājumi dzelzceļa cisternās un autocisternās, ar kurām Bāzei piegādā bīstamās vielas un maisījumus;

  • bojājumi darba aprīkojumā, individuālajos un kolektīvajos aizsardzības līdzekļos, elektroiekārtās un elektroierīcēs, elektroinstalācijā un zibensaizsardzības sistēmā;

  • dabas katastrofu un nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā (pērkona negaiss, vētra, virpuļstabs, zemestrīce, meža ugunsgrēks u.c.)


  1. elektroenerģijas, ūdens un dabasgāzes piegādes pārtraukumi

Elektroenerģijas piegādes pārtraukuma radītās sekas un rīcība šādā gadījumā

Ķīmisko vielu uzglabāšanas procesam elektrība nav nepieciešama. Tehnoloģiskās sistēmas noslēgarmatūra ir vadāma manuālā režīmā un tās ieslēgšanai vai atslēgšanai elektrība nav nepieciešama.

Elektroenerģijas padeves pārtraukums apstādinās sūkņu darbību, kā rezultātā bīstamo vielu pārsūknēšana tiks pārtraukta.

Bīstamo vielu pārsūknēšanas procesa, 5.noliktavā ierīkotās vilkmes ventilācijas sistēmas darbības nodrošināšanai elektrības padeves pārtraukuma gadījumā iegādāts ģenerators ar benzīna dzinēju KIPOR PGG 8000 X3 ar maksimālo jaudu 6,5 kW.

Apsardzes signalizācijas sistēmas un automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas darbības nodrošināšanai elektrības padeves pārtraukuma gadījumā nodrošināta automātisku barošanas avota pārslēgšanās uz akumulatoru baterijām. Rezerves barošanai kalpo 24V akumulatoru baterijas (2x12V/7 Ah). Rezerves barošana var nodrošināt minēto sistēmu darbību 72 stundas gaidīšanas režīmā un 0,5 stundas trauksmes režīmā.



Ūdens piegādes pārtraukuma radītās sekas un rīcība šādā gadījumā

Gadījumā, ja tehnoloģiskā procesa laikā radīsies pārtraukums ūdens, tad pašu tehnoloģisko procesu tas neietekmēs.

Tomēr noplūstot lielam daudzumam šķidro bīstamo vielu vai maisījumu, nebūs iespējams veikt izlijuma vietas noskalošanu ar ūdeni pēc bīstamās vielas savākšanas.

Ugunsgrēka gadījumā Bāzē tās civilās aizsardzības vienība un VUGD struktūrvienības nevarēs efektīvi veikt ugunsgrēka dzēšanu, jo ūdeni vajadzēs ņemt no tālākiem ugunsdzēsības hidrantiem vai pat organizēt ūdens pievešanu.


Dabasgāzes piegādes pārtraukuma radītās sekas un rīcība šādā gadījumā

Bāzē uzstādītie gāzes apkures katli strādā automātiskā režīmā un tie ir aprīkoti ar drošības sistēmu, kas pārtrauc gāzes piegādi, ja kurtuvē nodziest liesma vai kurtuvei ir nepietiekama vilkme.

Tātad dabasgāzes piegādes pārtraukuma gadījumā gāzes apkures katli nedarbosies un noliktavām, citām ēkām siltums netiks padots, jo Bāzē nav ierīkota alternatīva apkures sistēma aukstajā gada laikā.

Tikai pie 5.noliktavas uzstādīts konteiners ar tvaika ģeneratoru „Steam 200” (jauda - 480 kW. Tvaika ģenerators nodrošina pastāvīgu zema spiediena tvaiku padevi noliktavas telpās, izmantotais kurināmais – dīzeļdegviela.


  1. Bāzes teritorijā esošo nomnieku veicamās darbības, nomnieku instruēšana par drošības jautājumiem un darbības kontrole

Daļa noliktavu telpu, kuras netiek izmantotas Bāzes ražošanas darbībā, ir iznomātas. Informācija par Bāzes teritorijā iznomātajām noliktavām un nomniekiem sniegta 2.tabulā. Saskaņā ar minēto informāciju neviens no nomniekiem neveic darbības ar bīstamajām vielām vai maisījumiem, kā arī neveic ražošanas procesus. Iznomātajās telpās notiek dažādu veidu preču uzglabāšana.

Attiecības starp telpu īpašnieku - SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” - un nomnieku reglamentē nomas līgumi. Līgumos atspoguļota nomnieku atbildība par iznomāto telpu un teritorijas izmantošanu, ugunsdrošības un darba drošības prasību ievērošanu utt..

Visiem nomniekiem ir izsniegts ar VUGD saskaņotais Informatīvais materiāls sabiedrībai.

Visi nomnieki ir nozīmējuši atbildīgo personu par drošības un aizsardzības jautājumiem, nomniekiem ir veikta ievadinstruktāža, nomnieki ir iepazīstināti ar ugunsdrošības un darba aizsardzības prasībām Bāzē un instrukcijām, kā arī ar Bāzē veicamajiem tehnoloģiskajiem procesiem, bīstamāko vielu īpašībām, pastāvošo apdraudējumu, apziņošanas un evakuācijas kārtību.

Bāzē nomnieku darbības uzraudzību veic valdes loceklis X.Xxxxx, tehniskais direktors, galvenais enerģētiķis un Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājs, lai pārliecinātos vai nomnieki ievēro nomas līgumos noteiktās prasības. Xxxxxxxxx veic ne retāk kā vienu reizi kvartālā un par pārbaužu rezultātiem (īpaši atklātajiem trūkumiem) valdes loceklis X.Xxxxx informē valdes priekšsēdētāju X.Xxxxxxxxxxx.


      1. pasākumi avārijas ierobežošanai, kontrolei un likvidēšanai Bāzes teritorijā, kā arī avārijas iedarbības un nodarītā kaitējuma samazināšanai

Atklājot ugunsgrēku vai avāriju, kā arī sprādziena gadījumā, ikviena Bāzes darbinieka pienākums ir:

      1. nekavējoties paziņot par ugunsgrēku, avāriju vai sprādzienu VUGD, zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, nosaucot ugunsgrēka vai avārijas izcelšanās adresi vai vietu un ziņotāja vārdu, uzvārdu, kā arī sniegt pieprasīto papildu informāciju;

      2. paziņot par ugunsgrēku vai avāriju Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbiniekiem.

Veicot ugunsgrēka dzēšanu, reaģēšanas, avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbu veikšanu, Bāzes civilās aizsardzības vienībai jāievēro izstrādātajos Rīcības plānos (5.pielikums) norādīto rīcības kārtību, jāņem vērā Bāzes Civilās aizsardzības plānā iekļautos avāriju riska aprēķinu rezultātus, kā arī jāievēro drošības datu lapās sniegto informāciju.

Lai nodrošinātu sekmīgu reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanu nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju gadījumos, Bāzē ir izstrādāti un apstiprināti šādi rīcības plāni:

  1. Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumam (pievienots 5.3.pielikumā);

  2. Rīcības plāns bīstamās vielas noplūdes gadījumam (pievienots 5.4.pielikumā);

  3. Rīcības plāns sprādziena draudu un sprādziena gadījumam (pievienots 5.5.pielikumā).

Atbildīgais par minēto rīcības plānu savlaicīgu precizēšanu ir tehniskais direktors X.Xxxxxx.


Bāzes civilās aizsardzības vienības sastāvam jāstrādā izsniegtajos individuālajos aizsardzības līdzekļos. jāievēro darba drošības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības, kā arī Bāzes Civilās aizsardzības vienības vadītāja (tehniskā direktora X.Xxxxxx) dotos rīkojumus.

Pirms VUGD struktūrvienības ierašanās notikuma vietā:

  1. Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs (tehniskais direktors X.Xxxxxx) uzņemas ugunsgrēka dzēšanas vai avārijas seku likvidēšanas darbu vispārējo vadību līdz VUGD struktūrvienības ierašanās brīdim;

  2. Bāzes civilās aizsardzības vienība organizē un tehnisko iespēju robežās veic ugunsgrēka dzēšanu vai avārijas seku likvidēšanu, iesaistot iespējami lielāku skaitu Bāzes darbinieku un, izmantojot rīcībā esošos resursus:

  • likvidē bīstamās vielas noplūdi, bet, ja sūci nav iespējams likvidēt, tad organizē izlijušās vielas izplatības ierobežošanu, izveidojot zemes (smilts) aizsargvalni;

  • mazina vielas tvaiku izplatīšanos vidē, padodot izsmidzinātas ūdens strūklas;

  • veic izlijušās vielas pārsūknēšanu uz nebojātu rezerves rezervuāru vai tilpni, lai novērstu tās tvaiku rašanos;

  • bīstamās vielas vai maisījuma aizdegšanās gadījumā veic ugunsgrēka dzēšanu un blakus esošo tilpņu atdzesēšanu.

Bāzes civilās aizsardzības vienība ugunsgrēka dzēšanai vai rezervuāru (tvertņu) atdzesēšanai var padot 1(vienu) stobru no ugunsdzēsības hidranta.

  1. ķīmisko vielu iekārtas operatori nodrošina tehnoloģiskā procesa drošu apstādināšanu (pārtrauc bīstamo vielu pārliešanu, atslēdz sūkni, atvieno pārsūknēšanas šļūtenes un atbrīvo tās no pārsūknējamās vielas, aizver attiecīgos ventiļus, aizver cisternas un rezervuāra lūku vākus);

  2. galvenais enerģētiķis organizē strāvas atslēgšanu visām elektroiekārtām, kas atrodas bīstamajā zonā;

  3. ja nepieciešams, Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs organizē pirmās palīdzības sniegšanu un, nepieciešamības gadījumā, dod rīkojumu izsaukt uz notikuma vietu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vai citus avārijas dienestus;

  4. operatīvā transporta sagaidīšanai Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs norīko Bāzes darbiniekus, kuri labi pārzina Bāzes teritoriju, sagaida ieradušās VUGD struktūrvienības un norāda uz avārijas vietu, tuvākajām ūdens ņemšanas vietām;

  5. līdz VUGD ierašanās brīdim Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs sadarbībā ar Bāzes struktūrvienību vadītājiem organizē cilvēku, autotransporta un citu materiālo vērtību evakuāciju no bīstamās zonas uz drošu vietu vai cilvēku uzturēšanos hermētiskās telpās.

Pēc tam, kad notikuma vietā ieradusies VUGD struktūrvienība, Bāzes darbinieku pienākums ir:

  • pakļauties reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājam – VUGD Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonai un rīkoties saskaņā ar viņa norādījumiem;

  • informēt reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāju par cilvēkiem, kuri atrodas vai varētu atrasties bīstamajā zonā, ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, Bāzes sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību (tehnoloģiskā procesa, uzglabājamo un izmantojamo bīstamo vielu un maisījumu bīstamību);

Pēc VUGD struktūrvienības ierašanās notikuma vietā Civilās aizsardzības vienības vadītāja pienākums ir:

  • darboties reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja uzdevumā;

  • norīkot reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja rīcībā nepieciešamo Bāzes darbinieku skaitu un ļaut izmantot Bāzes resursus, lai varētu veikt ar ugunsgrēka dzēšanu, avārijas seku likvidēšanu, cilvēku glābšanu un materiālo vērtību evakuāciju saistītos darbus.


Veicamie pasākumi izplūdušo bīstamo vielu un maisījumu neitralizēšanai un savākšanai

Veicot izplūdušo bīstamo vielu neitralizēšanu un savākšanu, Bāzes darbiniekiem jāievēro Rīcības plānā bīstamo vielu noplūdes gadījumam (5.4.pielikums) norādīto rīcības kārtību un norādītos veicamos pasākumus bīstamo vielu (skābes, sārmi, šķidrās organiskās vielas un maisījumi u.c.) neitralizēšanai un savākšanai, kā arī jāņem vērā veiktais rūpniecisko avāriju seku novērtējums, kā arī jāievēro drošības datu lapās sniegtā informācija.

Bāzes darbiniekiem jāstrādā individuālajos aizsardzības līdzekļos un jāizmanto Bāzē esošie neitralizācijas un savākšanas līdzekļi.


Veicamie pasākumi izplūdušo bīstamo vielu un maisījumu aizdegšanās gadījumā

Veicot ugunsgrēku dzēšanu, Bāzes darbiniekiem jāievēro Rīcības plānā ugunsgrēka gadījumam (5.3.pielikums) norādīto rīcības kārtību, jāņem vērā veiktais rūpniecisko avāriju seku novērtējums, kā arī jāievēro drošības datu lapās sniegtā informācija.

Bāzes darbiniekiem jāstrādā individuālajos aizsardzības līdzekļos un jāizmanto Bāzē esošie ugunsdzēsības līdzekļi, kā arī ugunsdzēsības hidranti, stenders, šļūtenes un stobri.

Ugunsgrēku pamatā var izraisīt tikai šķidrās organiskās vielas un maisījumi, kas pieder pie viegli uzliesmojošajām un uzliesmojošām vielām (acetons, butan-1-ols, denaturētais spirts, ksilols, metanols, nefrāze C2, šķīdinātāji, petroleja u.c.)

Ugunsgrēkus var dzēst, izmantojot bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos, noliktavās izvietotos ugunsdzēsības aparātus un Bāzes teritorijā izvietotos ugunsdzēsības hidrantus.

Lai operatīvi likvidētu ugunsgrēku, kur iesaistītas Bāzē esošās šķidrās organiskās vielas un maisījumi, ugunsgrēka dzēšanai nepieciešams iegūt rekomendācijas no attiecīgās drošības datu lapas.


Veicamie pasākumi sprādziena draudu un sprādziena gadījumā

Strādājot sprādziena draudu apstākļos, Bāzes darbiniekiem jāievēro Rīcības plānā sprādziena draudu un sprādziena gadījumam (5.5.pielikums) norādīto rīcības kārtību, sniegto informāciju par Bāzē esošajām sprādzienbīstamajām vielām, kā arī jāņem vērā veiktais rūpniecisko avāriju seku novērtējums un jāievēro drošības datu lapās sniegtā informācija.

Vislielāko bīstamību cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī īpašumam un videi var radīt sprādziens. Sprādzienu var izraisīt pamatā šķidrās organiskās vielas, kas pieder pie sprādzienbīstamām vielām (acetons, butan-1-ols, denaturētais spirts, ksilols, metanols, nefrāze C2, šķīdinātāji, petroleja u.c.)

Šķidro organisko vielu un etiķskābes tvaiki ir eksplozīvi temperatūrā, kas tuva uzliesmošanas punktam. Tvaiki ir smagāki par gaisu, tāpēc var uzkrāties zemās vietās un ieplakās. Sprādzienbīstamo tvaiku-gaisa maisījuma mākonim, izplatoties gar zemi ievērojamos attālumos (piemēram, līdz 217 m attālumam 30 m3 autocisternas ar nefrāzi C2 sabrukuma gadījumā), var atrast uzliesmošanas avotu un sprāgt.


    1. saistīti ar cilvēku un vides aizsardzību Bāzes teritorijā avārijas gadījumā

      1. pasākumi cilvēku aizsardzībai Bāzes teritorijā avārijas gadījumā

Riska zonas noteikšana

Avārijas gadījumā Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs, ņemot vērā noplūdušās vielas bīstamību, noplūdes apjomu, meteoroloģiskos apstākļus, avārijas attīstības tendences un citus faktorus, nosaka riska zonu, kurā drīkst uzturēties tikai attiecīgi ekipēti Bāzes darbinieki.

Pārējiem cilvēkiem nekavējoties jāatstāj noteiktā riska zona.


Cilvēku evakuācija un uzturēšanās hermetizētās telpās

Avārijas gadījumā tiks organizēta cilvēku evakuācija no Bāzes teritorijas atbilstoši plāna 11.1.apakšpunktā “evakuācijas pasākumi” noteiktajam.

Gadījumā, ja evakuācija no Bāzes teritorijas nebūs iespējama, tiks nodrošināta cilvēku pagaidu uzturēšanās hermētiskās telpās Bāzes teritorijā

Attiecīgie Bāzes struktūrvienību vadītāji organizēs:

  • telpas (telpu) hermetizācijas pasākumu veikšanu (aizvērs logus un durvis, noblīvēs spraugas logos, durvīs, ventilācijas lūkās utt., kā arī izslēgs gaisa kondicionēšanas ierīces);

  • telpu nodrošināšanu ar sakaru līdzekļiem, lai veiktu cilvēku turpmāko informēšanu.

Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana evakuācijas vai uzturēšanās hermētiskās telpās nodrošināšanai

Visiem Bāzes darbiniekiem ir izdoti individuālie aizsardzības līdzekļi elpošanas ceļu aizsardzībai (pilnas sejas maskas vai respiratori ar speciālajiem filtriem).

Nomnieki ir informēti par nepieciešamību lietot individuālos aizsardzības līdzekļus avārijas gadījumā Bāzē. Ķīmiskā piesārņojuma gadījumā nomnieki pamatā lietos ūdenī samērcētus marles-vates apsējus vai vairākreiz salocītus gaisa caurlaidīgus materiālus.

Apmeklētājiem, ja būs iespējams, izsniegs respiratoru ar speciālo filtru, bet, ja to nebūs iespējams veikt, izsniegs ūdenī samērcētu vairākkārt salocītu gaisa caurlaidīgu materiālu.


Gaisa sastāva mērījumu veikšana

Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 3.septembra rīkojuma Nr.34-v 4.punktu ķīmijas tehnologiem X.Xxxxxxxxx un X.Xxxxxxxxxx uzdots nodrošināt nepieciešamo gaisa kontroli un izstrādāt pasākumus, lai samazinātu bīstamību tajās darba vietās, kurās veic darbu ar sprādzienbīstamām vielām (3.12.pielikums).

Bāzes rīcībā nav mērīšanas ierīču gaisa sastāva mērījumu veikšanai.

Gaisa sastāva mērījumu veikšanu Bāzes teritorijā tiks pieaicināti SIA „R & S TET” laboratorijas speciālisti (ikdienā veic darba vides riska novērtēšanu Bāzē), kuru rīcībā ir gāzu analizators „DRAGER CMS ANALYZER”, gaisa sūknis „DRAGER Accuro”, gaisa aspirators „GILIAN 5000”, termohigromerts “Fluke971” un termohidromertrs „Testo 605 H-1”.

Gaisa sastāva mērījumu veikšanai Bāzes teritorijā avārijas gadījumā var tikt pieaicināti arī citi komersanti un valsts institūcijas, kuru rīcībā ir attiecīgas mērīšanas ierīces.


      1. pasākumi vides aizsardzībai Bāzes teritorijā avārijas gadījumā

Bīstamo vielu un maisījumu noplūdes ierobežošana

Avārijas gadījumā Bāzes civilās aizsardzības vienība veic izlijušās vielas izplatības ierobežošanu, izveidojot zemes (smilts) aizsargvalni, un novirza izlijušo vielu vai maisījumu uz ūdens necaurlaidīgu vietu.

Aizsargvaļņa izveidošanai izmanto Bāzes rīcībā esošos 2 traktorus un 3 smilšu kaudzes, kas izvietotas:

  • Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.1;

  • Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos Nr.3;

  • pie Tehniskā centra.


Bīstamo vielu un maisījumu pārsūknēšana rezerves tilpnēs

Avārijas gadījumā Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs nosaka rezerves tilpni (tilpnes), uz kuru jāpārsūknē bīstamā viela vai maisījums.

Noteiktās rezerves tilpnes kopējais tilpums nedrīkst būt mazāks par attiecīgās izplūdušās bīstamās vielas vai maisījuma tilpumu.

Bāzes civilās aizsardzības vienība pārsūknēšanas nodrošināšanai izmanto iekārtas un ierīces saskaņā ar plāna 13.1.7. apakšpunktā “avārijas izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuāri, aizsargvaļņi, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces un citas cilvēka drošībai vai vides aizsardzībai paredzētas iekārtas un aprīkojums” norādīto.


Izplūdušo bīstamo vielu un maisījumu neitralizēšana

Izplūdušo bīstamo vielu un maisījumu neitralizēšanai 3.noliktavā izvietots Neitralizācijas līdzekļu postenis (17.attēls), kur atrodas vismaz viens 1m3 IBC konteiners un viena 200 litru muca ar 2% sodas šķīduma, kā arī 6 maisi pa 25 kg katrā ar kalcinēto sodu.

17.attēls. Neitralizācijas līdzekļu postenis 3.noliktavā


Ja nepieciešams minētos uzkrājumus var operatīvi papildināt, piegādājot no 3.noliktavas 3.sekcijas maisus ar kalcinēto sodu, kā arī izgatavot 2% sodas šķīdumu (atšķaida 5.noliktavas 2.sekcijā rezervuāros uzglabājamo kaustiskās sodas 30-50% šķīdumu).


Izplūdušo bīstamo vielu un maisījumu savākšana un pagaidu uzglabāšana

Bīstamo vielu un maisījumu izlijumu savākšanai izmanto Bāzes teritorijā izvietoto smilti. Pa Bāzes teritoriju izvietoti 5 ugunsdzēsības stendi, pie kuriem atrodas kastes ar smiltīm, kā arī Bāzes teritorijā atrodas 3 smilšu kaudzes.

Radušos bīstamos atkritumus uzglabā speciāli ierīkotā bīstamo vielu pagaidu glabātuvē (pie Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.1 izbūvētā slēgtā telpā) un nodod bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem.


Izlijuma vietas skalošana

Izlijuma vietu pēc bīstamās vielas vai maisījuma savākšanas noskalo ar lielu ūdens daudzumu, padodot stobru no ugunsdzēsības hidranta.



    1. nepieļauj vai aizkavē avārijas seku izplatīšanos ārpus Bāzes teritorijas

Lai nepieļautu vai aizkavētu avārijas seku izplatīšanos ārpus Bāzes teritorijas, svarīgi ir:

      1. Bāzes darbiniekam, kurš atklājis avāriju, nekavējoties paziņot par avāriju VUGD (zvanot pa izsaukumu numuru 112) un Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbiniekam;

      2. ķīmisko vielu iekārtas operatoriem un remontatslēdzniekam operatīvi nodrošināt tehnoloģiskā procesa drošu apstādināšanu;

      3. galvenajam enerģētiķim organizēt strāvas atslēgšanu visām elektroiekārtām, kas atrodas apdraudējuma zonā;

      4. tehnoloģiskajā procesā iesaistītajiem darbiniekiem nekavējoties uzsākt avārijas ierobežošanas un likvidēšanas darbus, izmantojot rīcībā esošos resursus, ja tas neapdraud viņu drošību.


Būtiski, lai Bāzes civilās aizsardzības vienība operatīvi spētu:

  • likvidēt vai ierobežot bīstamās vielas noplūdi;

  • mazināt vielas tvaiku izplatīšanos vidē, padodot izsmidzinātas ūdens strūklas;

  • veikt izlijušās vielas pārsūknēšanu uz rezerves rezervuāru vai tilpni;

  • ugunsgrēka gadījumā veikt degošās vielas dzēšanu un blakus esošo tilpņu atdzesēšanu;

Tā kā VUGD iespējams ierasties avārijas vietā 4 minūšu laikā, svarīgi ir savlaicīgi norīkot Bāzes darbiniekus, kuri labi pārzina Bāzes teritoriju, sagaida ieradušās VUGD struktūrvienības, citus dienestus un norāda uz tuvākajiem piebraukšanas ceļiem avārijas vietai, tuvākajām ūdens ņemšanas vietām utt.


    1. nodrošina iedzīvotāju brīdināšanu un turpmāku savlaicīgu informācijas sniegšanu iedzīvotājiem apdraudētajā teritorijā, kur tas nepieciešams

Lai brīdinātu apdraudētajā teritorijā esošos iedzīvotājus par avāriju, Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājs X.Xxxxxxxxx manuāli Bāzē uzstādīto trauksmes sirēnu (darbības attālums 300 m).

Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājs X.Xxxxxxxxx organizēs arī apdraudētajā teritorijā esošo iestāžu, komersantu un organizāciju apziņošanu saskaņā ar Apziņošanas shēmu avārijas vai katastrofas gadījumam (11.pielikums), kā arī, ja nepieciešams, izmantos Bāzes rīcībā esošos resursus (autotransports, darbinieki).

Gadījumā, ja būs nepieciešams iedzīvotājus brīdināt un informēt lielākā attālumā, Bāzes atbildībā persona (valdes loceklis X.Xxxxx) informēs par to VUGD un tiks iedarbināta valsts agrīnās brīdināšanas sistēma (sk. plāna 9.4.apakšpunktu “kārtību un veidu, kādā brīdina Bāzes darbiniekus, nomniekus un apmeklētājus, kā arī iedzīvotājus, apdraudētās darbības vietas un organizācijas”).


    1. nodrošina piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, lai likvidētu avārijas iedarbību uz cilvēkiem vai vidi

Lai Bāzē likvidētu avārijas sekas (veiktu notikuma vietas sanāciju, vides atjaunošanu un izpēti utt.), jāizpilda šajā plānā, iepriekš sastādītajos Rīcības plānos (Rīcības plāns ugunsgrēka gadījumam, Rīcības plāns bīstamo vielu noplūdes gadījumam, Rīcības plāns sprādziena draudu un sprādziena gadījumam), kā arī Bāzes rūpniecisko avāriju novēršanas programmā noteiktās rīcības, īstenojot avārijas seku likvidēšanas pasākumus.

Saskaņā ar 2019.gada 23.aprīļa SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” rīkojuma Nr.13-v 2.punktu, SIA „LATVIJAS ĶĪMIJA” izveidota Tehniskā komisija rūpniecisko avāriju pārvaldīšanai (3.9.pielikums), kura nodrošinās, lai pēc avārijas tiktu organizēti attiecīgi īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi, kas nepieciešami, lai samazinātu vai novērstu avārijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi, tai skaitā:

  • bīstamo atkritumu savākšanu, atdalīšanu un drošu pagaidu uzglabāšanu;

  • mērījumu veikšanu un paraugu ņemšanu, kā arī prognožu izstrādi, lai novērtētu avārijas seku apjomu, smagumu un izplatību;

  • piesārņoto vietu sanācijas pasākumu veikšanu.


Avārijas rezultātā radušos bīstamos atkritumus iespējami īsākā laikā savāks, atdalīs un nodrošinās to drošu pagaidu uzglabāšanu. Tehniskā komisija rūpniecisko avāriju pārvaldīšanai organizēs šo bīstamo atkritumu operatīvu nodošanu bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem, kas veiks to pieņemšanu, šķirošanu, transportēšanu, pārstrādi un apstrādi.

Pēc avārijas piesārņotās vietas izpētes, sanācijas un vides atjaunošanas darbu veikšanu arī organizēs Tehniskā komisija rūpniecisko avāriju pārvaldīšanai, bet šo darbu veikšanu nodrošinās tehniskais direktors X.Xxxxxx sadarbībā ar ķīmijas tehnologiem, nepieciešamības gadījumā, darbu kvalitatīvai izpildei pieaicinot atbildīgo valsts institūciju darbiniekus un līgumorganizācijas.

Nepieciešamo gaisa kontroli (gaisa piesārņojuma mērījumus) pēc avārijas organizēs Bāzes ķīmijas tehnologi, pieaicinot sadarbības komersantus, kuru rīcībā ir nepieciešamais tehniskais aprīkojums mērījumu veikšanai.


  1. Detalizēts šādu būtiskāko avārijas gadījumā nodrošināmo pasākumu apraksts:

    1. evakuācijas pasākumi

Cilvēku evakuācija

Bāzē darba laikā (no plkst. 8.00 – 17.00) maksimāli var atrasties 57 Bāzes darbinieki, 56 nomnieki, 5 klienti un 5 apmeklētāji. Tātad no Bāzes teritorijas jāevakuējas 123 cilvēkiem.

Ārpus darba laika Bāzē atrodas 2(divi) Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki (transporta kontrolieri).

Lēmumu par Bāzes darbinieku, nomnieku, klientu un apmeklētāju evakuāciju līdz VUGD ierašanās brīdim pieņem Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs (tehniskais direktors X.Xxxxxx), ņemot vērā notikuma vietas izlūkošanas rezultātus, avārijas attīstības dinamiku, prognozes un pastāvošo bīstamību cilvēkiem.

Cilvēku evakuācijai no Bāzes teritorijas izmanto iepriekš zināmu pulcēšanās vietu, evakuācijas maršrutus, virzienus un izejas, kas norādīti Evakuācijas plānā (2.8.pielikums).

Saskaņā ar Evakuācijas plānu, no Bāzes teritorijas ir 3(trīs) evakuācijas izejas:

  • caur centrālajiem vārtiem;

  • caur rezerves izeju;

  • caur dzelzceļa pievadceļa vārtiem.

Ņemot vērā minēto, civilās aizsardzības vienības vadītājs nosaka arī drošāko evakuācijas virzienu, maršrutu un izeju – austrumu vai dienvidu virzienā.

Paziņošanai par evakuāciju Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki izmanto Bāzē uzstādīto trauksmes sirēnu, manuāli raidot pārtrauktus trauksmes signālus.

Evakuācijas laikā Bāzes darbiniekiem un nomniekiem jāievēro šādi nosacījumi:

  1. evakuācijas nodrošināšanai no ēkām un būvēm, ja nepieciešams (degšana, nogruvušas konstrukcijas utt.), jāizmanto tajās esošos ugunsdzēsības aparātus;

  2. liela sadūmojuma gadījumā jāpārvietojas gar kapitālajām sienām iespējami tuvāk grīdai (pietupjoties, rāpus);

  3. neradot paniku, jādodas uz evakuācijas izeju un tālāk uz evakuācijas pulcēšanās vietu, izmantojot pieejamos elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus;

  4. jāpalīdz evakuēties cietušajiem;

  5. jāievēro Bāzes civilās aizsardzības vienības sastāva un Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieku dotos norādījums par drošāko evakuācijas virzienu un maršrutu;

  6. ja ir informācija par cietušajiem, iesprostotiem cilvēkiem vai cita svarīga informācija, jāpaziņo par to Bāzes civilās aizsardzības vienības sastāvam vai Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbiniekiem;

  7. izejot ārpus riska zonas, ja nepieciešams, jāpiedalās pirmās palīdzības sniegšanā un jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruņa numuru 113

Nonākot drošā vietā (evakuācijas galapunktā), Bāzes struktūrvienību vadītāji norīko darbinieku, kuram jāveic evakuēto struktūrvienības darbinieku uzskaiti.


Gadījumā, ja evakuācijas laikā ieradušās VUGD struktūrvienības, Bāzes darbiniekiem un nomniekiem jāievēro VUGD amatpersonu sniegtos norādījumus, kā arī jāinformē VUGD amatpersonas, ja rīcībā ir svarīga informācija.

Bāzes darbinieki ir apmācīti darbam ar ugunsdzēsības aparātiem, izsniegtajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī ir apmācīti pirmās palīdzības sniegšanā.


Materiālo vērtību evakuācija

Avāriju gadījumos prioritāte tiek dota cilvēku evakuācijai un materiālo vērtību evakuāciju veic, ja to atļauj radušies apstākļi (notikuma vieta, situācijas attīstības dinamika, pastāvošā bīstamība u.c.) konkrētajā Bāzes objektā un vietā.

Materiālo vērtību evakuāciju veic, ja materiālo vērtību evakuācija:

  • netraucē cilvēku evakuācijai;

  • nerada draudus evakuācijā iesaistīto Bāzes darbinieku veselībai un dzīvībai.

Materiālās vērtības evakuē no apdraudētās zonas uz drošu vietu (Bāzē vai ārpus tās), prioritāti dodot vērtīgākajai dokumentācijai un dārgākajām ierīcēm, iekārtām un materiāliem. Evakuējot materiālās vērtības ārpus telpām, jāievēro meteoroloģisko apstākļu (lietus, sniegs u.c.) iespējamā ietekme uz tām.


Materiālo vērtību evakuāciju Bāzes objektos uzsāk pēc Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītāja, bet pēc VUGD struktūrvienības ierašanās – VUGD amatpersonas (reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja) norādījumu saņemšanas.

Materiālo vērtību evakuāciju organizē attiecīgajās struktūrvienībās iepriekš norīkotās atbildīgās personas, iesaistot maksimāli iespējamo darbinieku skaitu un norādot evakuācijas vietu (telpās vai ārpus telpām).

Tāpat Bāzes struktūrvienību vadītāji norīko darbiniekus, kuriem jāveic evakuēto materiālo vērtību uzskaiti un apsardzi. Evakuēto materiālo vērtību apsardzi veic līdz brīdim, kad tās drīkst atgriezt atpakaļ struktūrvienības telpās vai var pārvietot uz citām drošām telpām pagaidu uzglabāšanai.


    1. pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pasākumi cietušajiem

Bāzei nav sava medicīniskā dienesta, nav arī medicīnas darbinieka štata vietas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.557 „Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā” prasībām Bāzē veikti pasākumi darbinieku apmācības nodrošināšanai pēc pirmās palīdzības pamatzināšanu apmācības programmas ap papildu zināšanu apguvi saistībā ar Bāzes darbinieku riskiem.

Informācija par Bāzē izveidoto apmācības sistēmu pirmās palīdzības sniegšanā dota plāna 7.2.apakšpunktā “apmācība pirmās palīdzības sniegšanā”.

Ja Bāzes darbiniekam(-iem) nepieciešams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, tad tiek izsauktas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes pa tālruņa numuru 113.


Sīku mehānisko traumu gadījumos darbinieka brūci apstrādā ar dezinficējošu šķīdumu un uzliek sterilu pārsēju. ja cietušajam ir nelieli apdegumi, uz tiem uzliek sterilu apsēju.

Svarīgi ir līdz neatliekamās medicīniskā palīdzības brigādes ierašanās brīdim novērtēt cietušā stāvokli un sniegt viņam pirmo palīdzību:

  1. jāpārliecinās, vai cietušais ir pie samaņas (jāuzrunā cietušais), vai viņš elpo un vai viņam ir pulss.

Elpošanu pārbauda vizuāli, novērojot krūšu kurvja pacelšanos un nolaišanos. Ja krūšu kurvja kustības ir ritmiskas, tad mākslīgā elpināšana nav jāveic.

Pulsa esamību pārbauda pie rokas lielā pirksta pamatnes vai uz kakla miega artērijas. Ja pulss nav sataustāms, tas nozīmē, ka apstājusies sirdsdarbība;

  1. ja cietušais atrodas bezsamaņas stāvoklī, bet viņam ir saglabājusies elpošana un pulss, tad cietušais jānovieto stabilā, ērtā guļus stāvoklī uz sāniem un jānodrošina svaiga gaisa piekļūšana. Cietušais jāatbrīvo no visa, kas var aizžņaugt un apgrūtināt elpošanu (atpogāt apkakli, siksnu utt.), jāapslauka cietušā seja un jādod viņam paostīt ožamo spirtu

Saindējuma gadījumā ar bīstamajām vielām un maisījumiem jārīkojas saskaņā ar drošības datu lapās noteikto;

  1. ja krūšu kurvja kustības ir neritmiskas, grūdieniem, ja cietušais grūti elpo un elpošana kļūst sliktāka cietušajam jāveic mākslīgā elpināšana;

  2. ja cietušais ir bezsamaņā, xxxxxx un viņam nav pulsa, tas ir, cietušajam nav dzīvības pazīmju, nekavējoties jāveic mākslīgo elpināšanu un sirds masāžu;

  3. smagos gadījumos jāveic ABC līdz brīdim, kamēr ierodas ārsts.



Bāzē ir pavisam 3(trīs) pirmās palīdzības aptieciņas, kas atrodas: 3.noliktavā, 7.noliktavā un laboratorijā, kā arī 2 nestuves cietušo pārvietošanai, kuras izvietotas 3.iecirknī.

Bāzē ir izstrādāta instrukcija Nr.2.3. “Pirmās palīdzības sniegšanas vadlīnijas” (apstiprināta 30.01.2017).


    1. sabiedriskās kārtības uzturēšana Bāzē un īpašuma apsardze

Sabiedriskās kārtības uzturēšanu Bāzē un Bāzes īpašuma apsardzi nodrošina Bāzes 7 Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki.

Avārijas gadījumā Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki iedarbina Bāzes agrīnās brīdināšanas sistēmu, pastiprina caurlaides režīma ievērošanu un iespēju robežās nodrošina Bāzes īpašuma apsardzi.

Atklājot sabiedriskās kārtības pārkāpumus, laupīšanas un citus likumpārkāpumus Bāzē, kā arī saņemot paziņojumu par tiem, Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki ziņo Valsts policijai pa palīdzības tālruni 110.

Ja nepieciešams, Bāzes īpašuma apsardzei avārijas vai katastrofas gadījumā var iesaistīt:

  • no maiņas brīvos Bāzes Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbiniekus (transporta kontrolierus);

  • Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas;

  • Rīgas pašvaldības policijas darbiniekus;

  • Zemessardzes personālu.


    1. alternatīvā enerģijas avota nodrošināšana

Bīstamo vielu pārsūknēšanas procesa un 5.noliktavā ierīkotās vilkmes ventilācijas sistēmas darbības nodrošināšanai elektrības padeves pārtraukuma gadījumā iegādāts ģenerators ar benzīna dzinēju KIPOR PGG 8000 X3 ar maksimālo jaudu 6,5 kW (8,1 KVA).


    1. Bāzes darbības nodrošināšanas vai tās drošas pārtraukšanas pasākumi

Gadījumi, kad tehnoloģiskos procesus neuzsāk:

            1. kategoriski aizliegts ieslēgt un ekspluatēt rezervuārus, ja:

  • rezervuāram konstatētas sūces vai citi bojājumi, kas apdraud cilvēku dzīvību, veselību vai vidi;

  • nedarbojas rezervuāra vadības elementi, kas aizver vai atver tā noslēgierīces (ieliešanas ventilis, izliešanas ventilis, atgriezeniskās darbības ventilis);

  • bojāta rezervuāra elpošanas sistēma (elpošanas vārsti), kas nodrošina rezervuāram gaisa pieplūdi un tvaika (gaisa) maisījuma izvadīšanu;

  • bojātas rezervuāra kontroles ierīces (mērlūka);

  • nedarbojas rezervuāra drošības ierīces (uguns liesmu norobežotājs un rezervuāru individuālo aizsardzības sistēma statiskā lādiņa novadīšanai);

            1. atklājot bojājumus darba aprīkojumā, individuālajos aizsardzības līdzekļos, elektroiekārtās un elektroinstalācijā vai drošības sistēmās, Bāzes darbiniekam par to jāziņo darba aizsardzības speciālistam un jārīkojas saskaņā ar viņa dotajiem norādījumiem. Šajā gadījumā darbinieks darbu nedrīkst uzsākt līdz bojājuma novēršanai;

            2. Bāzes darbinieks var neuzsākt darbu, informējot darba aizsardzības speciālistu, ja:

  • nav vai ir nepietiekams darba vietas apgaismojums;

  • nav pietiekami izvēdināta darba telpa;

  • nav vai ir bojāti individuālie aizsardzības līdzekļi;

  • bojāts darba aprīkojums;

  • veicamajai darba operācijai nav atbilstošu darba rīku, palīgierīču vai instrumentu;

  • darba vieta ir nesakārtota vai piegružota;


Gadījumi, kad tehnoloģisko procesu pārtrauc:

      1. atklājot bojājumu rezervuāros, autocisternās, dzelzceļa cisternās vai pārsūknēšanas procesā izmantojamās elektroiekārtās un elektroierīcēs bīstamo vielu pārsūknēšanas procesā, ķīmisko vielu iekārtas operatoram tūlīt jāpārtrauc darbs un jārīkojas atbilstoši iekšējo normatīvo aktu prasībām.

Atsākt tehnoloģisko procesu vai darba veikšanu drīkst tikai pēc bojājumu pilnīgas novēršanas un attiecīgās iekārtas (ierīces) pārbaudes.

      1. atklājot bojājumu tehniskajā aprīkojumā (kontrolmērierīces, pārsūknēšanas šļūtenēs u.c.) ķīmisko vielu iekārtas operatoram tūlīt jāpārtrauc darbs un jārīkojas atbilstoši iekšējo normatīvo aktu prasībām.

Atsākt tehnoloģisko procesu vai darba veikšanu drīkst tikai pēc aprīkojuma nomaiņas.

      1. atklājot bojājumu individuālajā aizsardzības līdzeklī Bāzes darbiniekam jāpārtrauc darbs un jāziņo par bojājumu ķīmisko vielu iekārtas operatoram (brigadierim), kurš organizēs individuālajā aizsardzības līdzekļa remontu vai tā nomaiņu pret jaunu līdzvērtīgu individuālās aizsardzības līdzekli.

Gadījumi, kad tehnoloģiskos procesus neuzsāk vai pārtrauc bīstamu meteoroloģisko situāciju gadījumā:

        1. pērkona negaisa laikā;

        2. vētras laikā (vēja ātrums virs 15 m/s);

        3. xxxxxx virpuļstabu vai saņemot informāciju par tā tuvošanos;

        4. sākoties zemestrīcei un saņemot informāciju par atkārtotu grūdienu iespējamību;

        5. meža ugunsgrēka gadījumā austrumu pusē esošajā meža masīvā.

Lēmumu par tehnoloģiskā procesa pārtraukšanu, ņemot vērā esošo situāciju, iegūto informāciju un drošības apsvērumus pieņem ķīmisko vielu iekārtas operators (brigadieris) vai tehniskais direktors.

Lēmumu par tehnoloģiskā procesa atjaunošanu pieņem tehniskais direktors, ņemot vērā elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos vai plašsaziņas līdzekļos sniegto informāciju, atbildīgo valsts iestāžu amatpersonu sniegtos paziņojumus, situāciju un apstākļus tehnoloģiskā procesa veikšanas vietā.


    1. preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi

Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi uzrādīti 11.pielikumā.


    1. pasākumi pēc avārijas, kas nepieciešami, lai novērstu, likvidētu vai būtiski samazinātu avārijas ietekmi uz cilvēkiem vai vidi

Lai Bāzē likvidētu avārijas sekas (veiktu notikuma vietas sanāciju, vides atjaunošanu un izpēti utt.), jāizpilda iepriekš sastādītajos Rīcības plānos, kā arī Bāzes civilās aizsardzības plānā noteiktās rīcības, īstenojot reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus.

Izveidota Tehniskā komisija rūpniecisko avāriju pārvaldīšanai nodrošinās, lai pēc avārijas Bāzē tiktu veikti attiecīgi īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumi, kas nepieciešami, lai samazinātu vai novērstu rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi

Veicamie pasākumi norādīti plāna 10.5.apakšpunktā “nodrošina piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, lai likvidētu avārijas iedarbību uz cilvēkiem vai vidi”.

Pasākumus cilvēku un īpašuma attīrīšanai no piesārņojuma (dekontaminācija) ķīmiskā piesārņojuma gadījumā Bāzē savu materiāltehnisko iespēju robežās organizēs un veiks VUGD. Nepieciešamības gadījumā, dekomentaminācijas veikšanai var tikt iesaistīti valsts materiālo rezervju resursi (cauruļvada dušveida sanācijas iekārtas, dekontaminācijas iekārtas un dekontaminācijas iekārtas guļošajiem).


  1. Apraksts par rīcību avārijas draudu vai avārijas nevēlamo seku apjoma vai smaguma samazināšanai vai ierobežošanai un stāvokļa kontrolei, norādot iekārtas, kas jāsargā vai jāglābj no avārijas ietekmes, kā arī avārijas izejas, pulcēšanās vietas un evakuācijas ceļus un kārtību, kādā apstādināmi tehnoloģiskie procesi, iekārtas vai objekti

Veicamie pasākumi avārijas nevēlamo seku apjoma vai smaguma samazināšanai un stāvokļa kontrolei un iekārtu aizsardzībai no avārijas ietekmes norādīti plāna 10.1.2.apakšpunktā “pasākumi avārijas ierobežošanai, kontrolei un likvidēšanai Bāzes teritorijā, kā arī avārijas iedarbības un nodarītā kaitējuma samazināšanai”.

Pasākumi tehnoloģisko procesu apstādināšanai avārijas draudu gadījumā norādīti plāna 11.5 apakšpunktā “Bāzes darbības nodrošināšanas vai tās drošas pārtraukšanas pasākumi”.

Elektroenerģijas atslēgšanas kārtība Bāzes objektiem norādīta plāna 5.2.pielikumā “Kārtība, kādā katastrofu, rūpniecisko avāriju, ugunsgrēku un citos gadījumos atslēdzama elektrības padeve objektiem SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” Ķīmisko produktu vairumtirdzniecības bāzes teritorijā”.

Informācija par pulcēšanās vietām un evakuācijas ceļiem cilvēku evakuācijas nodrošināšanai, kā arī par Bāzes materiālo vērtību evakuāciju norādīta plāna 11.1.apakšpunktā “evakuācijas pasākumi”.


  1. Resursu (arī materiālo rezervju, signalizācijas un citu drošības iekārtu, atbilstoši apmācītu darbinieku un citu pieejamo resursu) raksturojums, norādot:

    1. resursus, kas pieejami Bāzē:

      1. agrīnās brīdināšanas sistēma, sakaru nodrošinājums

Atklājot avāriju Bāzes darbinieks nekavējoties paziņot par avāriju VUGD (zvanot uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112) un Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbiniekam.

Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieks nekavējoties informē par avāriju Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītāju (tehnisko direktoru X.Xxxxxx).

Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs, ņemot vērā avārijas vietas izlūkošanas rezultātus, sagatavo informāciju par rīcību un veicamajim aizsardzības pasākumiem un pa rāciju nodod to Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājam.

Apraksts par cilvēku informēšanu par avāriju vai tās draudiem sniegts plāna 8.1.apakšpunktā “darbinieku brīdināšana par draudiem, informēšana par rīcību avārijas vai katastrofas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī turpmākā informēšana” un 9.4.apakšpunktā “kārtību un veidu, kādā brīdina Bāzes darbiniekus, nomniekus un apmeklētājus, kā arī iedzīvotājus, apdraudētās darbības vietas un organizācijas”.

Informācija par atbildīgo institūciju informēšanu par avāriju vai tās draudiem sniegta plāna 9.2.apakšpunktā “kārtību un veidu, kādā atbildīgā persona par avārijas draudiem vai avāriju ziņo VUGD, attiecīgajai pašvaldībai un citām institūcijām”.

Sakarus Bāzes teritorijā nodrošina, izmantojot rācijas, mobilos un SIA „Tet” tālruņu līnijas.

Informāciju, izmantojot mobilos tālruņus un SIA “Tet” līnijas tālruņus, izplata Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki un Bāzes civilās aizsardzības vienības sastāvs.

Apdraudēto darbības vietu un organizāciju, kā arī atbildīgo institūciju informēšanai par avāriju vai tās draudiem izmanto “Apziņošanas shēmu avārijas vai katastrofu gadījumam” (11.pielikums).


      1. ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums

Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma

Automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu pastāvīgi uztur darba kārtībā un ekspluatē atbilstoši ekspluatāciju regulējošo normatīvo aktu un ražotāja prasībām. Sistēma ir nepārtraukti ieslēgta automātiskajā darba gaidīšanas režīmā.

Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma ierīkota noliktavās (to sekcijās), kur lielos daudzumos uzglabā viegli uzliesmojošas un sprādzienbīstamas vielas un maisījumus - Bāzes 3., 4., 5., 7. un 9.noliktavu visās sekcijās, 15.noliktavas ražošanas iecirknī.

Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma uzstādīta arī Tehniskā apkopes dienesta, Tehniskā centra un Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta telpās, kā arī nomniekiem izīrētajās 1., 2,. 11, un 12.noliktavās. (2.7.pielikums).


3. un 7. un 15.noliktavas sekcijās ir uzstādīti siltuma detektori, bet 4.,5.,7. un 9.noliktavas sekcijās - dūmu detektori, kuriem nostrādājot iedarbojas noliktavu ārpusē uzstādītās skaņas signālierīces un signāls tiek padots uz ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas uztveršanas un kontroles paneli „Bentel J 424-8” Signalizācijas apkalpošanas un kontroles dienesta telpā. Panelis atšķir trauksmes signālu „ugunsgrēks” no signāliem „bojājums”, kas nepieļauj viltus trauksmes signāla par ugunsgrēka izcelšanos raidīšanu un inženiersistēmu nepamatotu atslēgšanos.

Paziņošanai par ugunsgrēku 3., 5. un 7.noliktavā un laboratorijā uzstādītas ugunsaizsardzības sistēmas manuālās iedarbināšanas ierīces (signālu saņem Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki).


Saskaņā ar SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 3.septembra rīkojuma Nr.35-v 2.punktu atbildīgais par ugunsaizsardzības sistēmas ekspluatāciju un nepieciešamā remonta organizāciju ir Signalizācijas apkalpošanas un kontroles dienesta vadītājs X.Xxxxxxxxx (3.5.pielikums).

Signāla „ugunsgrēks” saņemšanas gadījumā iekārta nodrošina:

  • gaismas un skaņas signālierīces ieslēgšanos apsargājamajā Bāzes objektā;

  • trauksmes signāla pārraidīšanu uz trauksmes signalizācijas sistēmas uztveršanas un kontroles paneli Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta telpā.

Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmai ierīkota nepārtraukta 1.elektroapgādes drošības kategorija (divi neatkarīgi elektroapgādes avoti). Nodrošināta automātiska barošanas avota pārslēgšana uz apsardzes signalizācijas akumulatoru baterijām elektroenerģijas zuduma vai pārtraukuma gadījumā elektrotīklos. Rezerves barošanai izmantotas 24V akumulatoru baterijas (2x12V/7 Ah). Rezerves barošana nodrošina iekārtas darbību 72 stundas gaidīšanas režīmā un 0,5 stundas trauksmes režīmā.

2018.gada 23.augustā noslēgts līgums starp ar SIA „AB Security Solutions” (reģ. Nr.50003292871; adrese – Xxxx, Xxxxx xxxx 0) “Par signalizācijas sistēmas tehnisko apkopi un remontu”.

Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas apkopi Bāzē veic saskaņā ar SIA „AB Security Solutions” sastādītu grafiku, kas saskaņots ar atbildīgo personu Bāzē (Signalizācijas apkalpošanas un kontroles dienesta vadītāju X.Xxxxxxxxx). Sistēmas tehnisko apkopi nodrošina saskaņā ar sagatavoto tehniskās apkopes reglamentu prasībām. Lai novērstu radušos bojājumus, SIA „AB Security Solutions” jāierodas Bāzē 24 stundu laikā no izsaukuma saņemšanas brīža.

Sagatavota Instrukcija darbiniekiem par rīcību automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas nostrādāšanas vai bojājuma gadījumā, veikta Bāzes Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieku apmācība darbam ar minēto instrukciju.

Bāzē automātisko ugunsaizsardzības iekārtu apkopi un remontus reģistrē žurnālā „Automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas apkopes un remontdarbu uzskaites žurnāls”.


Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma

Ūdens padevei ugunsgrēku dzēšanas nodrošināšanai Bāzē uz 200 mm ūdensvada tīkla izbūvēti pavisam 10 “Maskavas” tipa ugunsdzēsības hidranti. Maksimālais darba spiediens hidrantos ir 3,7 bar.

Bāzes ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma raksturota plāna 3.3.1.apakšpunktā “ūdensapgāde (tai skaitā ugunsdzēsības vajadzībām)”.


Ugunsdzēsības stenders, šļūtenes un stobri

Ugunsdzēsības stenderu uzglabā caurlaižu kontroles punktā pie centrālās iebrauktuves Bāzes teritorijā.

Ugunsdzēsības šļūtenes (dažāda diametra) un ugunsdzēsības stobri (kompaktas un izsmidzinātas ūdens strūklas radīšanai) izvietoti Tehniskā apkopes dienesta noliktavā.

Ugunsgrēka dzēšanu līdz VUGD struktūrvienības ierašanās brīdim nodrošina Bāzes civilās aizsardzības vienība, kas ugunsgrēka dzēšanai vai rezervuāru (tvertņu) atdzesēšanai var padot 1(vienu) stobru no ugunsdzēsības hidranta.


Ugunsdzēsības stendi

Bāzes teritorijā uzstādīti un atbilstoši nokomplektēti 5 ugunsdzēsības stendi:

  1. ugunsdzēsības stends Nr.1 Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.1;

  2. ugunsdzēsības stends Nr.2 pie 6.noliktavas;

  3. ugunsdzēsības stends Nr.3 Butilacetāta pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.7 (18.attēls);

  4. ugunsdzēsības stends Nr.4 pie rezervuāriem Nr.71.,72.;

  5. ugunsdzēsības stends Nr.5 Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.3.

18.attēls. Ugunsdzēsības stends Nr.3 pie Butilacetāta pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņa Nr.7

Ugunsdzēsības aparāti

Ugunsdzēsības aparātu aprēķins Bāzei veikts saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu un Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” prasībām, kā arī ievērojot VUGD izstrādātos Metodiskos ieteikumus ugunsslodzes aprēķina metodikai.

Bāzē nozīmētā atbildīgā persona par ugunsdrošību (galvenais enerģētiķis X.Xxxxxxxxxx) nodrošina Bāzes teritoriju, noliktavas un citas būves ar ugunsdzēsības līdzekļiem, ņemot vērā Bāzes teritorijas un tajā izvietoto objektu platību, tehnoloģiskā procesa ugunsbīstamību, izmantojamo un uzglabājamo vielu un materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī ugunsdzēsības līdzekļu ražotāju tehniskos noteikumus.

Ugunsdzēsības līdzekļu aprēķinu 2018.gadā Xxxxx veica SIA “AP-HELP” (Xxxxx xxxx 00, Xxxx).

Bāzē pavisam ir 96 ugunsdzēsības aparāti, x.xx. 82 pulvera ugunsdzēsības aparāti (62 aparāti PA-6, 5 aparāti PA-4, 1 aparāts PA-3 un 14 aparāti PA-2) un 14 ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparāti (2 aparāti OU-80, 1 aparāts OU-25, 1 aparāts OU-8 un 10 aparāti OU-5).

Informācija par ugunsdzēsības aparātiem Bāzes teritorijā apkopota 10.tabulā.

10.tabula. Informācija par ugunsdzēsības aparātiem Bāzes teritorijā


Nr. p.k.

Ugunsdzēsības aparāta atrašanās vieta

Ugunsdzēsības aparātu

tips, tilpums un

dzēstspēja

skaits

1.

3.noliktava, 1.sekcija

UPA-6 (55A, 233B)

2

2.

3.noliktava, 2.sekcija

UPA-6 (55A, 233B)

3

3.

3.noliktava, 3.sekcija

UPA-6 (55A, 233B)

2

4.

3.noliktava, 4.sekcija

UPA-6 (55A, 233B)

2

5.

3.noliktava, 5.sekcija

UPA-6 (55A, 233B)

3

6.

3.noliktava, 6.sekcija

UPA-6 (55A, 233B)

3

7.

4.noliktava

UPA-6 (55A, 233B)

1

8.

5.noliktava, 1.sekcija

PA-6 (27A, 183B)

1

9.

5.noliktava, 2.sekcija

PA-6 (27A, 183B)

1

10.

5.noliktavas, katlu telpa

PA-4 (13A, 113B)

1

11.

7.noliktava, 1.sekcija

PA-6 (27A, 183B)

1

12.

7.noliktava, 2.sekcija

PA-6 (27A, 183B)

1

13.

7.noliktava, 3.sekcija

PA-6 (27A, 183B)

1

14.

3.iecirkņa prečziņu telpas

PA-6 (27A, 183B)

1

15.

Administratīvā ēka, 1.stāvs

PA-6 (27A, 183B)

1

16.

Administratīvā ēka, 2.stāvs

PA-6 (27A, 183B)

1

17.

Ugunsdzēsības stends Nr.1.

(Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.1)

PA-6 (27A, 183B)

MG-25

1

1

18.

Ugunsdzēsības stends Nr.2

(pie 6.noliktavas)

PA-6 (27A, 183B)

3

19.

Ugunsdzēsības stends Nr.3

(Butilacetāta pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.7)

PA-6 (27A, 183B)

3

20.

Ugunsdzēsības stends Nr.4

(pie rezervuāriem Nr.71.,72.)

PA-6 (27A, 183B)

MG-25

1

1

21.

Ugunsdzēsības stends Nr.5

(Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.3)

PA-6 (27A, 183B)

MG-25

1

1

22.

15.noliktava

PA-6 (27A, 183B)

2

23.

Tehniskais centrs, darbnīcas

PA-6 (27A, 183B)

PA-6 (34A, 233B)

1

1

24.

Tehniskais centrs, 1.stāvs

PA-6 (34A, 233B)

1

25.

Caurlaides punkts

PA-6 (27A, 183B)

1

26.

Centrālā pults

PA-6 (27A, 183B)

1

27.

Tehniskā dienesta telpas

PA-6 (27A, 183B)

1


Ar ugunsdzēsības aparātu dzēš aizdegšanos vai ugunsgrēkus to sākuma stadijā, ja ugunsgrēka dzēšana neapdraud darbinieka drošību (veselību vai dzīvību).

Bāzes darbinieki ir apmācīti rīcībai ar ugunsdzēsības aparātiem un māk tos pielietot ugunsgrēka gadījumā.

Bāzē nozīmētā atbildīgā persona par ugunsdrošību (galvenais enerģētiķis X.Xxxxxxxxxx) nodrošina ugunsdzēsības aparātu tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) ne retāk kā reizi gadā, izdarot attiecīgu atzīmi uz attiecīgā ugunsdzēsības aparāta uzlīmes. Ugunsdzēsības aparātiem, kas izvietoti Bāzes teritorijā, tehniskā stāvokļa vizuālo apskati (novērtējumu) veic ne retā kā reizi 6 mēnešos.

Ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi, remontu un uzpildi veic atbilstoši ražotāja prasībām. Ja ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālās apskates (novērtējuma) gaitā konstatēts ugunsdzēsības aparāta bojājums, ugunsdzēsības aparātam nodrošina tehnisko apkopi un, ja nepieciešams, remontu, ko veic SIA “Latvijas ugunsdrošība” (Babītes novads, Babītes pagasts, Piņķi, Xxxxx xxxx 0).

SIA “Latvijas ugunsdrošība” par veikto ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi izdara atzīmi uz ugunsdzēsības aparāta korpusa ar attiecīgu uzlīmi.


      1. Bāzes civilās aizsardzības vienības materiāltehniskais nodrošinājums

Ugunsgrēku dzēšanai un avāriju seku likvidēšanai Bāzes civilās aizsardzības vienība var izmantot:

  1. individuālajā lietošanā izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus (pilnu sejas maska ar speciālo filtru, aizsargķiveri, aizsargzābakus un aizsargbrilles);

  2. 2 vieglos ķīmiskās aizsardzības kostīmus “RINBA AG” (komplektā ar aizsargkapuci, aizsargcimdiem un aizsargzābakiem);

  3. Bāzes teritorijā izvietotos 10 ugunsdzēsības hidrantus, kā arī ugunsdzēsības stenderi, šļūtenes un stobrus ugunsgrēku dzēšanai;

  4. 5 ugunsdzēsības stendus un 96 ugunsdzēsības aparātus;

  5. 15 pārvietojamos sūkņus un pārsūknēšanas šļūtenes (izvēlas atbilstoši pārsūknējamam produktam), kas izvietoti pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos;

  6. 8 rezerves rezervuārus un 1 m3 IBC konteinerus bīstamo vielu un maisījumu pārsūknēšanai tajos avāriju gadījumos;

  7. ģeneratoru ar benzīna dzinēju KIPOR PGG 8000 X3 ar maksimālo jaudu 6,5 kW (8,1 KVA), lai nodrošinātu vilkmes ventilācijas sistēmu darbību un bīstamo vielu un maisījumu pārsūknēšanu elektroenerģijas padeves pārtraukumu gadījumos;

  8. 5 kastes ar smiltīm pie ugunsdzēsības stendiem un 3 smilšu kaudzes bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos, kuras izmanto noplūdušo bīstamo vielu un maisījumu savākšanai, kā arī aizsargvaļņa veidošanai, lai novērstu bīstamo vielu un maisījumu noplūdes izplatību;

  9. 3.noliktavā esošos neitralizācijas līdzekļus (vismaz 1 m3 konteiners un viena 200 litru muca ar 2% sodas šķīdumu, kā arī 6 maisi pa 25 kg katrā ar kalcinēto sodu);

  10. 3 pirmās palīdzības aptieciņas pirmās palīdzības sniegšanai;

  11. 2 traktorus aizsargvaļņa veidošanai;

  12. 1 autocisternu bīstamo vielu un maisījumu pārvadāšanai;

  13. 20 iekrāvējus un 2 kravas automobiļus bīstamo vielu un maisījumu neitralizācijas un savākšanas līdzekļu piegādei.


      1. individuālie vai kolektīvie aizsardzības līdzekļi un to izmantošanas kārtība

Tehnoloģiskos procesus Bāzē atļauts veikt, izmantojot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus, kas projektēti un izgatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Aizsardzības līdzeklim jānodrošina pietiekamu aizsardzību pret attiecīgo paredzamo bīstamo faktoru.

Tehnoloģiskajā procesā iesaistītajiem darbiniekiem (tehniskais direktors, ķīmisko vielu iekārtas operators (brigadieris), ķīmisko vielu iekārtas operatori, ķīmijas tehnologi) ir izdoti šādi individuālie aizsardzības līdzekļi:

  • pilna sejas maska MOLDEX 8000 ar kombinēto pretgāzes filtru ABEK2P3 ar vītni (artikuls 5309) – izmanto bīstamākajos tehnoloģiskajos procesos, kā arī nevēlamu notikumu, avāriju un ugunsgrēku gadījumos;

  • pusmaska MOLDEX 8000 ar kombinēto pretgāzes filtru ABEK2P3 ar vītni (artikuls 5309) – izmanto tehnoloģisko procesu veikšanai;

  • aizsargbrilles V-MAXX,

  • aizsargķivere ZIRCON-1;

  • aizsargcimdi un aizsargzābaki).

Bāzes tehniskajiem darbiniekiem (valdes loceklis X.Xxxxx, iecirkņu vadītāji, galvenais enerģētiķis, remontatslēdznieki, prečziņi, autokrāvēja vadītājs, transporta dispečers un Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki) ir izdots respirators ar maināmu kombinēto pretgāzes filtru ABEK1 (artikuls 1001581). Xxxxxx šim filtram ir savs elpošanas vārsts.

Minētie kombinētie filtri aizsargā pret:

  • organiskajām gāzēm un tvaikiem ar vārīšanās punkta temperatūru ˂60oC;

  • organiskajiem savienojumiem ar zemu vārīšanās punktu (vārīšanās punkts ˂65oC);

  • neorganiskajām gāzēm un tvaikiem (hlors, sērūdeņradis, zilskābe u.c.);

  • skābajām gāzēm (sēra dioksīds, ūdeņradis u.c.);

  • amonjaku un tā atvasinājumiem (amīniem).

Kombinētais filtrs ABEK2P3 aizsargā arī pret smalkiem putekļiem, dūmiem un ūdens miglu, kā arī metālu dūmiem un ūdens miglu, tai skaitā kancerogēnajiem aerosoliem un radioaktīvajiem atkritumiem.

Kombinētais filtrs ABEK1 aizsargā arī pret netoksiskajiem putekļiem un miglu, izņemot kaitīgos tvaikus).

Vieglo ķīmiskās aizsardzības kostīmu “RINBA AG” (komplektā ar aizsargkapuci, aizsargzābakiem un aizsargcimdiem) izmanto rezervuāru tīrīšanai, kā arī to var pielietot šķidro bīstamo vielu un maisījumu noplūžu gadījumos. Minētais kostīms ķīmiski izturīgs un gāzu necaurlaidīgs (tips 1c).


Bāzē uzstādītie rezervuāri bīstamo vielu un maisījumu uzglabāšanai ir apgādāti ar nepieciešamajiem kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem (stacionāri uzstādītas kāpnes, drošības platforma un margas), kas izgatavoti no nedegoša materiāla un uzstādīti atbilstoši noteiktajām prasībām.

Darba vietā augstumā, kur paredzēts izmantot aizsargnožogojumu (uz rezervuāriem izbūvētā drošības platforma ar margām), ņemot vērā darba specifiku un darbinieku auguma garumu un ķermeņa masu, uzstāda horizontālu sānu malu aizsargnožogojumu trijos līmeņos, ievērojot šādus margu augstumus no pamata klāja virsmas:

              • augšējā marga – vismaz 1 metra augstumā;

              • starpmarga – vismaz 50 cm augstumā;

              • kājlīste – vismaz 15 cm augsta.

Visus Bāzē esošos kolektīvos aizsardzības līdzekļus darbam augstumā (stacionārās kāpnes, pārvietojamās stalažu kāpnes, drošības platformas, margas) un drošības iekārtas (drošības virves, drošības siksnas ar karabīni u.c.) uztur un lieto saskaņā ar ražotāja prasībām un norādījumiem. Drošības sistēmai jāsastāv vismaz no divām atsevišķi un droši nostiprinātām virvēm vai citiem diviem neatkarīgiem drošības punktiem, vienu no tiem jāizmanto par piekļūšanas, nolaišanās un atbalsta līdzekli, bet otru – par drošības līdzekli.

Izdots SIA “LATVIJAS ĶĪMIJA” 2018.gada 15.augusta rīkojums Nr.30-v “Par atbildīgo personu norīkošanu individuālo līdzekļu lietošanā” (3.10.pielikums).

Saskaņā ar minēto rīkojumu:

  1. ķīmisko vielu iekārtas operators (brigadieris) X.Xxxxxxxx ir norīkots par atbildīgo personu individuālo aizsardzības līdzekļu uzturēšanai darba kārtībā, kā arī viņam uzdots nodrošināt individuālo aizsardzības līdzekļu glabāšanu saskaņā lietošanas instrukciju prasībām;

  2. tehniskais direktors X.Xxxxxx ir norīkots nodrošināt Bāzes darbinieku apmācību individuālo aizsardzības līdzekļu pielietošanas, apkopes, tīrīšanas un pārbaudes jautājumos;

  3. galvenais enerģētiķis X.Xxxxxxxxxx ir norīkots nodrošināt individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšanu Bāzes darbiniekiem pret parakstu žurnālā „Individuālo aizsardzības līdzekļu uzskaites žurnāls”.

Bāzē sagatavota instrukcija Nr.2.5. “Nodarbināto nodrošināšanas kārtība ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, to izsniegšana, glabāšana, lietošana un uzturēšana” (apstiprināta 28.08.2018).


      1. pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo materiālu saraksts un to izvietojums Bāzē

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 3.augusta noteikumu Nr.713 „Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības aptieciņas medicīnisko materiālu minimumu” (turpmāk – Noteikumi Nr.713) prasībām Bāzē nosaka pirmās palīdzības aptieciņu skaitu darba vietās un pirmās palīdzības sniegšanā apmācāmo darbinieku skaitu, ņemot vērā darba vides riska novērtēšanas rezultātus.

Atbilstoši Noteikumi Nr.713 5.1 apakšpunkta prasību Bāzē jānodrošina vismaz 1 pirmās palīdzības aptieciņa, jo darbinieku skaits Bāzē ir mazāks par 100 cilvēkiem.

Bāzē ir pavisam 3(trīs) pirmās palīdzības aptieciņas (pārsiešanas līdzekļi, atdzīvināšanas līdzekļi), kas atrodas: 3.noliktavā, 7.noliktavā un laboratorijā (2.8.pielikums).

Aptieciņas ir nokomplektētas saskaņā ar Noteikumu Nr.713 1.pielikumā „Pirmās palīdzības aptieciņas saturs un medicīnisko materiālu minimums” doto uzskaitījumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumu Nr.563 “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība” Bāze ir 2 nestuves cietušo pārvietošanai, kuras izvietotas 3.iecirknī (2.8.pielikums).


      1. inženiertehnika, transports, darbarīki, speciālais apģērbs, materiālās rezerves vai uzkrājumi

Transporta līdzekļi bīstamo vielu un maisījumu pārvadāšanai

Bāzes rīcībā cieto ķīmisko vielu pārvadāšanai ir 2 kravas automobiļi (SCANIA P310 (19.attēls), SCANIA 94G (20.attēls) un 1 autocisterna MASTER FT3453 ar transportējamo spiedieniekārtu (cisternas tilpums – 22 m3) (21.attēls).

19.attēls. Automobilis SCANIA P 310 cieto ķīmisko vielu pārvadāšanai


20.attēls. Automobilis „SCANIA 94G”

21.attēls. Autocisterna MASTER FT3453 ar transportējamo spiedieniekārtu


Bāzē darbojas 2 traktori - kompānijas „Malone Tractor & Equipment Company” traktors KMI un kompānijas „BELARUS” traktors, marka MTZ 80.

Bāzes rīcībā ir pavisam 20 autoiekrāvēji, x.xx. 6 elektroiekrāvēji un 14 dīzeļiekrāvēji (22.attēls).

22.attēls. Dīzeļiekrāvējs „MITSUBISHI” FD25-18B



      1. avārijas izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuāri, aizsargvaļņi, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces un citas cilvēka drošībai vai vides aizsardzībai paredzētas iekārtas un aprīkojums

Būves bīstamo vielu un maisījumu iespējamās noplūdes ierobežošanai

Apvaļņojumi ar savācējakām ap rezervuāru grupām

Lai rezervuāru bojājuma gadījumā uztvertu noplūdušās bīstamās vielas un maisījumus, ap rezervuārie vai to grupām izbūvēti apvaļņojumi. Apvaļņoto laukumu iekšējais tilpums ir 110% no lielākā rezervuāra tilpuma attiecīgajā grupā, lai apvaļņojumā uztveru visu liilākajā rezervuārā esošo bīstamo vielu vai maisījumu.

Apvaļņojumi ierīkoti šādos Bāzē izveidotajos bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos:

      1. Organisko vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.1 ap virszemes rezervuāriem Nr.81 un 82;

      2. Šķīdinātāju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.2;

      3. Neorganisko skābju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.6 (23.attēls);

      4. Butilacetāta pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.7;

Dzelzsbetona vai ķieģeļu apvaļņojuma sieniņām un pamatnei jābūt labā tehniskā stāvoklī un apvaļņojumam jābūt ierīkotam atbilstoši tehniskā projekta risinājumiem.

23.attēls. Apvaļņojuma sieniņu un pamatnes fragmenti Neorganisko skābju pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.6


Bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos ierīkotie apvaļņojuma iekšējie laukumi ir betonēti vai ar ķieģeļu klājumu un ar slīpumu uz savācējakām (24.attēls). Apvaļņoto laukumu iekšējais tilpums ir 110% no lielākā rezervuāru tilpuma attiecīgajā iecirknī.

24.attēls. Savācējaka Organisko šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.1 pie rezervuāriem Nr.81 un 82

Pretinfiltrācijas segums Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.3

Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.3 ir izbūvēts pretinfiltrācijas segums (25.attēls) ar izmēriem plānā 4 x 36 m (laukums 144 m2), dzelzsbetona apmaļu augstums – 0,15 m.

Tikai autocisternu iebraukšanas daļa 4 m platumā nav norobežota ar dzelzsbetona apmali. Gadījumā, ja notiks bīstamo vielu noplūde, to operatīvi ar smilšu palīdzību (blakus atrodas smilšu kaudze) norobežos Bāzes ķīmisko vielu iekārtas operatori un bīstamās vielas izplūdīs pretinfiltrācijas segumā, tas var uzņemt apmēram 20 m3 izplūdušās vielas.

25.attēls. Pretinfiltrācijas segums Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.3


Pārsūknēšanas sūkņu izvietojums apvaļņotos betonētos laukumos

Sūkņi Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.3 izvietoti apvaļņotos betonētos laukumos (26.attēls) un nodrošināti ar pārsegumu pret atmosfēras nokrišņiem.

26.attēls. Sūknis SVN-80A apvaļņojumā Organisko vielu un šķidrumu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī Nr.3


Noliktavu būvkonstrukciju necaurlaidīgs klājums

Bīstamo vielu un maisījumu izplūdi no rezervuāriem, konteineriem, mucām un citām tvertnēm (taras) slēgta tipa noliktavu telpu iekšpusē ierobežo noliktavu grīdas un sienu necaurlaidīgais klājums.

Iekārtas un ierīces bīstamo vielu un maisījumu pārsūknēšanas nodrošināšanai avārijas gadījumā

Pārsūknēšanas šļūtenes atrodas katrā bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirknī noteiktā vietā un tās ir izgatavotas no materiāla (vielas), kas atbilst pārsūknējamās vielas fizikāli ķīmiskajām īpašībām.

Bīstamo vielu un maisījumu pārsūknēšanai izmanto pavisam 16 pārvietojamos sūkņus, kas izvietoti attiecīgajos bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos. Sūkņus izvēlas atkarībā no pārsūknējamās vielas vai maisījuma saskaņā ar 11.tabulā sniegto informāciju.


11.tabula. Bīstamo vielu pārsūknēšanai izmantojamo pārvietojamo sūkņu specifikācija

Nr.

p.k.

Sūkņa marka

Sūkņu skaits

Sūkņu ražība, m3/h

Sūkņu jauda, kW

Pārsūknējamās bīstamās vielas un maisījumi

1.

ASVN-80A,

pašiesūcošie virpuļveida vienpakāpes sūkņi

2

30

5.5/7.5

Organiskās vielas un šķidrumi apakšzemes rezervuāros; etiķskābe,

šķīdinātājs P-646 un butilacetāts virszemes rezervuāros

2.

SCL 20/24,

pašiesūcošie

centrbēdzes

virpuļplūsmas

divpakāpju

horizontālie sūkņi

2

20

13/15

Organiskās vielas un maisījumi apakšzemes rezervuāros; šķīdinātājs P-646 un butilacetāts virszemes rezervuāros

3.

H-65-50-125,

centrbēdzes elektrosūkņi

4

25

4.0/5.5

Šķīdinātājs P-646, slāpekļskābe un sērskābe virszemes rezervuāros

4.

H-80-50-160,

centrbēdzes elektrosūknis

1

50

15.0

Slāpekļskābe un sērskābe virszemes rezervuāros

5.

Š40-7-19.5 (rezervē),

horizontālie zobrata elektropiedziņas sūkņi

2

19.5

3/7.5

Visas organiskās vielas, kaustiskās sodas šķīdums

6.

NŠ50-4-20

(rezervē),

horizontālais zobrata elektropiedziņas sūknis

1

20

5.5

Visas organiskās vielas, kaustiskās sodas šķīdums

7.

Š80-2.5-36,

horizontālie zobrata elektropiedziņas sūkņi

3

36

11/15

Kaustiskās sodas šķīdums noliktavā


Lai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām noteiktu rezerves tilpnes un nodrošinātu noplūdušo bīstamo vielu pārsūknēšanu šajās tilpnēs avāriju gadījumos, izdots SIA “LATVIJAS ĻĪMIJA” 2017.gada 16.maija rīkojums Nr.20-v “Par rezerves tilpņu noteikšanu un to dokumentēšanas kārtību” (3.13.pielikums).

Saskaņā ar minēto rīkojumu apstiprināts rezerves tilpņu saraksts un valdes loceklim V.Grapam uzdots izmaiņu gadījumos veikt nepieciešamos grozījumus rezerves tilpņu sarakstā.

Tehniskais direktors X.Xxxxxx nozīmēts par atbildīgo rezerves tilpņu noteikšanai un uzturēšanai izveidotajos bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos.

Visas rezerves tilpnes bīstamo vielu pieņemšanas un uzglabāšanas iecirkņos norādītas plāna 4.tabulā.


    1. resursus, kurus paredzēts piegādāt no citiem komersantiem saskaņā ar savstarpējās palīdzības un sadarbības vienošanos, kā arī laiku, kādā iespējams saņemt attiecīgos resursus

Nav paredzēts avārijas gadījumā piegādāt resursus no citiem komersantiem, nav noslēgtas attiecīgas savstarpējās palīdzības un sadarbības vienošanās.


  1. Informācija par laiku, kādā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas VUGD un citi avārijas dienesti var ierasties avārijas vietā

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 8.daļas (Xxxxxxxxx xxxx 00, Xxxx) aptuvenais ierašanās laiks Bāzē pēc izsaukuma saņemšanas – 4 minūtes (braukšanas attālums - 2 km).

Aptuvenais akciju sabiedrības „Latvijas Gāze” Rīgas iecirkņa Avārijas dienesta brigādes (Xxxxxx xxxx 00, Xxxx) ierašanās laiks Bāzē - 10 min. (braukšanas attālums – 5,2 km).

Aptuvenais a/s „Sadales tīkls” Rīgas pilsētas reģiona Avārijas brigādes ierašanās laiks Bāzē – 15 min. (braukšanas attālums – 6,5 km).

Aptuvenais SIA „RĪGAS ŪDENS” avārijas brigādes (Xxxxxx xxxx 0x, Xxxx) ierašanās laiks Bāzē – 25 min. (braukšanas attālums – 11,1 km).


  1. Paaugstinātas bīstamības objekta civilās aizsardzības plānā norāda kārtību, kādā sniedzama palīdzība VUGD un veicamas darbības ārpus objekta teritorijas avārijas bīstamības vai seku samazināšanai.

    1. kārtība, kādā sniedzama palīdzība VUGD avārijas bīstamības vai seku samazināšanai:

Kad avārijas vietā ieradusies VUGD struktūrvienība:

              • operatīvā transporta sagaidīšanai nozīmētais Bāzes darbinieks (darbinieki) norādīs uz avārijas vietu, piebraukšanas ceļiem, tuvākajām ugunsdzēsības hidrantiem, kā arī sniegs citu pieejamo informāciju;

              • galvenais enerģētiķis norādīs uz ūdens mezgla šahtu un tajā esošā galvenā aizbīdņa atrašanās vietu, kā arī informēs par veiktajiem pasākumiem elektroenerģijas atslēgšanai Bāzes objektiem;

              • Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs avārijas vietā informēs par cilvēkiem, kuri varētu atrasties riska zonā, avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām vai maisījumiem, norādīs uz to sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību, kā arī informēs par veiktajiem pasākumiem avārijas izplatības ierobežošanai un likvidēšanai.


Avārijas seku likvidēšanas laikā VUGD tiks sniegta šāda palīdzība:

  • Bāzes civilās aizsardzības vienība (tās vadītājs) darboties VUGD reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja uzdevumā;

  • Bāzes civilās aizsardzības vienības vadītājs norīkos VUGD reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja rīcībā nepieciešamo Bāzes darbinieku skaitu un ļaus izmantot Bāzes resursus (neitralizācijas un savākšanas līdzekļi, rezerves rezervuāri, pārvietojamie sūkņi, inženiertehnika u.c.), kā arī instruēs par Bāzes objektu sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību lai operatīvi veiktu ar avārijas seku likvidēšanu saistītos pasākumus;

  • galvenajam enerģētiķis, pēc VUGD reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāja rīkojuma saņemšanas, organizēs strāvas atslēgšanu objektiem, kas atrodas apdraudējuma zonā;

  • ķīmijas tehnologi, ja būs nepieciešams, organizēs papildus neitralizācijas līdzekļu izgatavošanu un piegādi avārijas vietai, kā arī organizēs gaisa sastāva mērījumu veikšanu;

  • apmācītie Bāzes darbinieki pirmās palīdzības sniegšanā (vismaz 30 darbinieki), ja būs nepieciešams, nodrošinās pirmās palīdzības sniegšanu avārijā cietušajiem.


    1. palīdzība VUGD un veicamās darbības ārpus objekta teritorijas avārijas bīstamības vai seku samazināšanai

Lai nodrošinātu savlaicīgu iedzīvotāju, darbības vietu un organizāciju brīdināšanu par avāriju un informēšanu par rīcību un veicamajiem aizsardzības pasākumiem:

  • Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta vadītājs iedarbinās Bāzes trauksmes sirēnu;

  • Signalizācijas apkalpošanas un transportlīdzekļu kontroles dienesta darbinieki veiks darbības vietu un organizāciju informēšanu par avāriju, izmantojot Apziņošanas shēmu avārijas vai katastrofas gadījumam;

  • Bāzē norīkotā atbildīgā persona informēs VUGD par nepieciešamību iedarbināt valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu.


Bāzes civilās aizsardzības vienībai jāiesaistās dzelzceļa avāriju seku likvidēšanā saskaņā ar Dzelzceļa pārvadājumu aizsardzības plānu (apstiprināts 2016.gada 18.martā).

Bāzes civilās aizsardzības vienība būs gatava izbraukt uz dzelzceļa avārijas vietu šādos laika posmos:

            1. 30 minūšu laikā, ja pieteikums par nepieciešamību iesaistīties dzelzceļa avārijas seku likvidēšanā saņemts darba laikā un Bāzē netiek veikta bīstamo vielu pārsūknēšana;

            2. 1 stundu laikā – ja pieteikuma par nepieciešamību iesaistīties dzelzceļa avārijas seku likvidēšanā laikā Bāzē notiek bīstamo vielu pārsūknēšana (no dzelzceļa cisternas vai no/uz autocisternas);

            3. 2 stundu laikā – ja pieteikums par nepieciešamību iesaistīties dzelzceļa avārijas seku likvidēšanā saņemts ārpus darba laikā.

Lai nodrošinātu gaisa sastāva mērījumu veikšanu avārijas seku likvidēšanas laikā un pēc avārijas likvidēšanas, Bāzes ķīmijas tehnologi organizēs komersantu piesaistīšanu mērījumu veikšanai, kuru rīcībā ir attiecīgas mērīšanas ierīces un aprīkojums.


Bāzes civilā aizsardzības plāna sagatavošanai izmantoto tiesību aktu saraksts pievienots 13.pielikumā.

Document Metadata

Filed: February 10th, 2019