Ekspertīzes veikšanas metodika (projekta pieteikumam, projekta vidusposma/noslēguma zinātniskajam pārskatam)
5. pielikums
Valsts pētījumu programmas “Enerģētika” atklāta projektu pieteikumu konkursa “Energoefektivitāte”
nolikumam
Ekspertīzes veikšanas metodika
(projekta pieteikumam, projekta vidusposma/noslēguma zinātniskajam pārskatam)
Saturs
2. Projekta pieteikuma zinātniskā ekspertīze 3
2.1. Projekta pieteikuma individuālais vērtējums 4
2.2. Projekta pieteikuma konsolidētais vērtējums 6
3. Projekta vidusposma un noslēguma zinātniskā pārskata zinātniskā ekspertīze 7
3.1. Projekta vidusposma un noslēguma zinātniskā pārskata individuālais vērtējums 7
3.2. Projekta vidusposma un noslēguma zinātniskā pārskata konsolidētais vērtējums 8
Ievads
“Ekspertīzes veikšanas metodika” (turpmāk – metodika) izstrādāta saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 4. augusta noteikumiem Nr. 560 „Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārība” (turpmāk – noteikumi) un, ievērojot valsts pētījumu programmas “Enerģētika” īstenošanas un uzraudzības komisijas (izveidota ar ekonomikas ministrijas valsts sekretāra 2018. gada 28. septembra rīkojumu Nr. 2.17-1/2018/62) 2018. gada 8. oktobrī apstiprināto atklāta projektu pieteikumu konkursa “Energoefektivitāte” (turpmāk – konkurss) nolikumu (turpmāk – nolikums).
Metodika ir izstrādāta starptautiskajiem ekspertiem, kuri veic konkursa projekta pieteikuma un projekta vidusposma un noslēguma zinātniskā pārskata zinātnisko izvērtēšanu.
Programma kā valsts pasūtījums ir politikas īstenošanas mehānisms, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi, kuru risināšanai ir nepieciešams fokusēt Latvijas zinātnisko institūciju darbu, un noteikti to risināšanai attiecīgi zinātniskās pētniecības uzdevumi. Ievērojot minēto, programma rada labvēlīgus apstākļus Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai.
Programmu izveidoja un finansē Ekonomikas ministrija (turpmāk – ministrija). Programmas īstenošanai 2018.–2020. gadam ir piešķirti valsts budžeta līdzekļi 6 000 000 euro, 2 000 000 euro ik gadu.
Programmas virsmērķis ir: veicināt ilgtspējīgas, modernas, konkurētspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas attīstību Latvijā.
Programmas mērķi ir stiprināt saikni starp pētniecību un prioritārām Latvijas enerģētikas politikas jomām, attīstīt enerģētikas zinātnisko un analītisko bāzi, radīt jaunas zināšanas un stiprināt pētniecisko kapacitāti enerģētikas sistēmas ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanai tādās jomās kā enerģētiskā drošība, enerģijas infrastruktūra un tirgus, vietējo un atjaunojamo energoresursu potenciāls un tā apguve, energoefektivitāte, starptautiskā sadarbība enerģētikas jomas pētniecībā, sagatavot pamatotus rīcībpolitikas ieteikumus un aktīvi izmantot tos politikas izstrādei, nodrošinot Latvijas ieguldījumu Enerģētikas savienības stratēģisko mērķu sasniegšanā. .
Konkursa mērķis ir attīstīt zināšanu bāzi energoefektivitātes jomā, iekļaujot visaptverošu energoefektivitātes potenciāla novērtējumu tautsaimniecības sektoros un atsevišķās nozarēs,
energoefektivitātes pasākumu izvērtējumu, jaunu inženiertehnoloģisko risinājumu izpēti, efektīvas siltumapgādes un aukstumapgādes attīstības potenciāla Latvijā izvērtējumu, kā arī atbilstošas rīcībpolitikas un finansēšanas risinājumu izstrādi.
Konkursam ir šādi uzdevumi:
1) Latvijas siltumapgādes un dzesēšanas efektivitātes potenciāla noteikšana un ieteikumu izstrāde laikam līdz 2030. ar perspektīvu līdz 2050. gadam. Centralizētās siltumapgādes sistēmu attīstības potenciāla novērtējums un siltuma tirgus regulācijas režīma novērtējums. Politikas rekomendācijas Latvijas siltumapgādes un dzesēšanas efektivitātes uzlabošanai, tostarp siltuma pārpalikumu rūpniecībā efektīvai izmantošanai;
2) atsevišķu tautsaimniecības nozaru: rūpniecība, pakalpojumi (atsevišķi analizēt publisko sektoru), lauksaimniecība, transports, mājsaimniecības, energoefektivitātes ekonomiskā un tehniskā potenciāla noteikšana un tā apguves rīcībpolitikas rekomendāciju izstrāde. Politikas rekomendācijas energoefektivitātes pasākumiem galapatērētājos. Enerģijas patēriņa līmeņatzīmju noteikšana atsevišķu tautsaimniecības nozaru (rūpniecība, pakalpojumi, lauksaimniecība, transports) plaši izmantotiem tehnoloģiskajiem procesiem. Esošās situācijas novērtējums pret šīm līmeņatzīmēm un risinājumi tās uzlabošanai katrā nozarē, kā arī risinājuma ietekme un ietaupītās enerģijas apjoms;
3) jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrādāšana ēku inženierkomunikāciju (apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana) energoefektivitātes uzlabošanai un gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecības attīstībai un politikas rekomendāciju izstrāde;
4) līdzšinējo rīcībpolitikas pasākumu, x.xx. brīvprātīgās vienošanās, obligāto energoauditu, energopārvaldības, energoefektivitātes nodevas, energoefektivitātes pienākuma shēmas efektivitātes novērtējums energoefektivitātes mērķu sasniegšanā un priekšlikumu izstrāde attiecībā uz tiem. Esošās energoefektivitātes monitoringa un enerģijas ietaupījumu verificēšanas sistēmas analīze un to pilnveidošanas rekomendāciju izstrāde, pamatojoties uz izmaksu efektivitātes, administratīvā sloga mazināšanas un metodiskās atbilstības apsvērumiem.
Īstenojot projektu, ir jāparedz viena uzdevuma izpilde, kā arī jāveicina četru horizontālo uzdevumu izpilde (starpdisciplinārās zinātnieku grupas, zinātniskās darbības attīstība noteiktos virzienos, pētniecības rezultātu pamanāmība sabiedrībā, sadarbība ar citiem programmas “Enerģētika” projektiem).
1. Lietotie termini
Nr. | Termins | Skaidrojums |
1. | Zinātniskā grupa | zinātniskais personāls un zinātnes tehniskais personāls (personas, kurām ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās jomās un kuras zinātnieku vadībā piedalās zinātniskajā darbībā, veicot tehniskos uzdevumus. Zinātnes tehniskajā personālā ietilpst inženieri, tehniķi, laboranti, tehnologi, operatori), kas piedalās projekta īstenošanā. Zinātniskās grupas sastāvā ir projekta vadītājs, projekta galvenie izpildītāji (ja tādi ir nepieciešami) un projekta izpildītāji |
2. | Zinātniskais personāls | vadošie pētnieki, pētnieki, zinātniskie asistenti, augstskolas akadēmiskais personāls1 un studējošie |
3. | Projekta iesniedzējs | projekta iesniedzējs ir zinātniska institūcija, kas reģistrēta Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā (publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts) vai augstskola, kā arī atbilst pētniecības |
1 Augstskolu likuma 27.panta pirmā daļa
organizācijas definīcijai2. Projekta iesniedzējs atbild par projekta īstenošanu un projekta rezultātu sasniegšanu kopumā | ||
4. | Projekta sadarbības partneris- zinātniskā institūcija | projekta sadarbības partneris ir zinātniska institūcija, kas reģistrēta Latvijas Republikas Zinātnisko institūciju reģistrā, kā arī atbilst pētniecības organizācijas definīcijai, projektā piedalās ar savu personālu vai pētniecības infrastruktūru |
5. | Projekta sadarbības partneris-valsts institūcija | valsts institūcija, kurai zinātniskās darbības veikšana ir noteikta ar ārējo tiesību aktu, tās nolikumā vai statūtos, projekta īstenošanā iesaistās ar tā valdījumā vai īpašumā esošo mantu, intelektuālo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem |
6. | Projekta vadītājs | zinātnieks, kurš vada projektu un nodrošina tā īstenošanu. Projekta vadītājs plāno un pārrauga projekta uzdevumu izpildi, ir atbildīgs par savu un citu projektā iesaistīto personu darbību atbilstoši projektā noteiktajiem uzdevumiem un zinātniskās ētikas normām un projekta izpildes gaitu raksturojošās dokumentācijas savlaicīgu sagatavošanu un iesniegšanu šajos noteikumos paredzētajā kārtībā |
7. | Projekta galvenie izpildītāji | zinātnieki, kuri īsteno projektu vai apakšprojektu un atbild par tā daļu izpildi |
8. | Projekta izpildītāji | zinātniskās grupas locekļi, kuri veic atsevišķus zinātniskus uzdevumus projekta īstenošanā un atbild par tā attiecīgo daļu izpildi |
9. | Augstskolā studējošie | projekta zinātniskajā grupā iesaistītais studējošais ir bakalaura studiju programmu students, profesionālo studiju programmu students, maģistra studiju programmu students (maģistrants), doktorants3. Augstskolā studējošos jāiesaista projektā atbilstoši nolikuma 22.–25. punkta nosacījumiem |
10. | Projekta kontaktpersona | fiziska persona, kas reģistrējusies Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), aizpilda informāciju par projekta pieteikumu, augšupielādē tā pielikumus, kā arī nepieciešamības gadījumā uztur kontaktus ar Latvijas Zinātnes padomes darbiniekiem (projekta kontaktpersona var būt arī projekta vadītājs) projektu iesniegšanas laikā, ar Studiju un zinātnes administrācijas un Ekonomikas ministrijas darbiniekiem projekta īstenošanas gadījumā. Projekta pieteikuma iesniedzējs norāda projekta kontaktpersonu projekta pieteikuma A daļas 1. nodaļā “Vispārīgā informācija”. Ja projektam ir sadarbības partneri, norāda arī to kontaktpersonas. |
2. Projekta pieteikuma zinātniskā ekspertīze
1. Pirms pieejas saņemšanas projekta pieteikumam Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), eksperts:
1.1. apliecina, ka nav interešu konflikta, kā arī apņemas ievērot konfidencialitātes prasības, parakstot un nosūtot Latvijas Zinātnes padomei (turpmāk – padome) nolikuma 8. pielikumu “Eksperta apliecinājums par interešu konflikta neesamību un apņemšanos ievērot konfidencialitāti” (turpmāk – eksperta apliecinājums);
1.2. noslēdz ar Studiju un zinātnes administrāciju (turpmāk – administrācija) nolikuma 7. pielikumu “Līgums par ekspertīzes veikšanu” (turpmāk – ekspertīzes līgums).
2 Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187/1), ar ko noteiktās atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma
107. un 108. pantu 2.panta 83.punkts (xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxx/xxx/0000/000/xx/?xxxxxxxXX)
3 Augstskolu likuma 44. panta pirmā daļa
2. Padome pēc eksperta apliecinājuma saņemšanas ekspertam dod pieeju projekta pieteikumam un visai nepieciešamajai informācijai informācijas sistēmā, lai veiktu projekta pieteikuma izvērtēšanu.
3. Eksperts projekta pieteikuma vērtēšanu veic, pielietojot savas zināšanas attiecīgajā zinātnes nozarē un argumentējot savu viedokli ar zinātniskiem pamatojumiem.
4. Eksperts ekspertīzes laikā sadarbojas ar padomi, kā arī ievēro padomes dotos norādījumus saistībā ar ekspertīzes veikšanu.
2.1. Projekta pieteikuma individuālais vērtējums
5. Eksperts aizpilda un apstiprina individuālo vērtējumu, kas veidots atbilstoši nolikuma 6. pielikumam “Projekta pieteikuma ekspertīzes individuālā/konsolidētā vērtējuma veidlapa”, informācijas sistēmā divu nedēļu laikā no ekspertīzes līguma dienas.
6. Individuālajā vērtējumā eksperts izvērtē katru kritēriju un sniedz vērtējumu punktos, ņemot vērā apakškritēriju izpildi.
7. Eksperts piešķir vērtējumu no 1 līdz 5 punktiem katrā kritērijā šādi:
7.1. Izcili – 5 punkti (izcils projekta pieteikums, atbilst augstākajām attiecīgās zinātnes nozares prasībām vai pat pārsniedz tās kritērijā, jebkura projekta pieteikuma nepilnība ir nenozīmīga);
7.2. Labi – 4 punkti (labs projekta pieteikums, atbilst attiecīgās zinātnes nozares prasībām kritērijā, tomēr ir konstatējami atsevišķi trūkumi);
7.3. Apmierinoši – 3 punkti (apmierinošs projekta pieteikums, kopumā atbilst attiecīgās zinātnes nozares prasībām kritērijā, ir konstatējami atsevišķi trūkumi, kas apgrūtinās projekta realizāciju un augstu rezultātu sasniegšanu);
7.4. Vāji – 2 punkti (vājš projekta pieteikums, daļēji vai tikai vispārēji atbilst attiecīgās zinātnes nozares prasībām kritērijā, ir konstatējami trūkumi, kas padara apgrūtinošu projekta sekmīgu realizāciju un mērķu sasniegšanu);
7.5. Neapmierinoši – 1 punkts (neapmierinošs projekta pieteikums, neatbilst attiecīgās zinātnes nozares prasībām kritērijā, un sniegtā informācija ir nepietiekama izvērtējuma veikšanai kritērijā, kā arī ir konstatējami būtiski trūkumi, kas padara apšaubāmu projekta realizāciju un mērķu sasniegšanu).
8. Vērtējumu var izteikt, piešķirot arī puspunktu (0,5). Ja projekta pieteikuma vērtējums attiecīgajā kritērijā pārsniedz iepriekšējā zemākā vērtējuma prasības, bet pilnībā neizpilda nākošā augstākā vērtējuma prasības, ir iespēja vērtējumu izteikt, piešķirot puspunktu.
9. Kvalitātes slieksnis katrā kritērijā ir 3 punkti (ieskaitot). Kvalitātes slieksnis visos kritērijos kopā ir 9 punkti (ieskaitot).
10. Kritēriju svars pret kopējo projekta pieteikuma vērtējumu ir:
10.1. kritērijā „projekta zinātniskā kvalitāte” – 30%;
10.2. kritērijā „projekta rezultātu ietekme” – 50%;
10.3. kritērijā „projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums” – 20%.
11. Par katra kritērija vērtējumu punktos eksperts sniedz pamatojumu. Eksperts pamatojumā skaidro piešķirto punktu skaitu, izmantojot savas zināšanas un pieredzi attiecīgajā zinātnes nozarē.
12. Ja eksperts nesniedz pamatojumu, padomei ir tiesības pieprasīt to atkārtoti.
13. Eksperts aizpilda individuālo vērtējumu informācijas sistēmā (skatīt nolikuma 6. pielikumu “Projekta pieteikuma ekspertīzes individuālā/konsolidētā vērtējuma veidlapa”) atbilstoši šādiem kritērijiem un apakškritērijiem:
Projekta pieteikuma ekspertīzes individuālais/konsolidētais vērtējums | ||
Projekta nosaukums: Eksperts/i: | ||
1. | Kritērijs: Projekta zinātniskā kvalitāte | Xxxxxxxxx 5 punkti |
1.1. | pētījuma zinātniskā kvalitāte, ticamība un novitāte | Eksperts pamato sniegto vērtējumu punktos, ņemot vērā kritērija kopumā un tā apakškritēriju izpildi. Kritērijam specifiska informācija ir dota projekta pieteikuma apraksta 1. nodaļā “Zinātniskā izcilība”, kā arī 2.1. apakšnodaļā “Projekta zinātniskie rezultāti un tehnoloģiskās atziņas, to izplatīšanas plāns” un 3.1. apakšnodaļā “Projekta iesniedzējs un zinātniskā grupa”, bet, vērtējot kritēriju, jāņem vērā projekta pieteikums kopumā. Projekta zinātnisko izcilību, tajā skaitā izvēlēto pētījuma stratēģiju un metodoloģiskos risinājumus, kā arī spēju radīt jaunas zināšanas vai tehnoloģiskās atziņas, vērtē atbilstoši attiecīgās zinātnes nozares vai nozaru un projekta specifikai, kā arī projekta pieteikuma iesniedzēja un projekta sadarbības partneru (ja tādi ir) institūciju specifikai |
1.2. | izvēlētās pētījuma stratēģijas un metodisko risinājumu zinātniskā kvalitāte, kā arī atbilstība noteikto mērķu sasniegšanai | |
1.3. | projekta spēja radīt jaunas zināšanas vai tehnoloģiskās atziņas | |
1.4. | sadarbības partneru (ja tādi paredzēti) pienesums, to zinātniskā kapacitāte, plānotā sadarbības kvalitāte | |
2. | Kritērijs: Projekta rezultātu ietekme | Xxxxxxxxx 5 punkti |
2.1. | iegūto zināšanu un prasmju paredzamā pārnese tālākajā darbībā un zinātniskās kapacitātes attīstībā | Eksperts pamato sniegto vērtējumu punktos, ņemot vērā kritērija kopumā un tā apakškritēriju izpildi. Kritērijam specifiska informācija ir dota projekta pieteikuma apraksta 2. nodaļā “Ietekme”, bet, vērtējot kritēriju, jāņem vērā projekta pieteikums kopumā. Rezultātus un to paredzamo ietekmi, tajā skaitā plānotā rezultātu pārnese tālākajā darbībā un zinātniskās kapacitātes attīstībā, pētniecības tālākas attīstības iespējas, vērtē atbilstoši attiecīgās zinātnes nozares vai nozaru un projekta specifikai, kā arī projekta iesniedzēja institūcijas un projekta sadarbības partneru (ja tādi ir) institūciju specifikai. Eksperts izvērtē, cik veiksmīgi projektā ir iesaistīti studējošie un doktora zinātniskā grāda pretendenti, salīdzinot ar kopējo zinātniskās grupas dalībnieku slodzi. Informācija par projekta zinātniskās grupas, tajā skaitā studējošo, slodzi atrodama projekta pieteikuma A daļas “Vispārīgā informācija” 3. nodaļā “Projekta budžets”. Projekta rezultātu ilgtspēja tiek vērtēta sasaistē ar paredzētajām zinātniskajām publikācijām un projekta rezultātu izplatīšanu zinātniskajās konferencēs. Informācija par projekta rezultātu izplatīšanu atrodama |
2.2. | pētniecības attīstības iespējas, ieskaitot ieguldījumu jaunu projektu sagatavošanā iesniegšanai Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” konkursos un citās pētniecības un inovācijas atbalsta programmās un tehnoloģiju ierosmēs | |
2.3. | pētījuma rezultātā tiks radītas attiecīgajai nozarei, tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nozīmīgas zināšanas | |
2.4. | iegūto zināšanu ilgtspēja un kvalitatīvs to izplatības plāns, tai skaitā paredzētas zinātniskās publikācijas un sabiedrības informēšana | |
2.5. | pētījuma īstenošana sekmē pētījuma zinātniskā personāla, tai skaitā studējošo zinātniskās kapacitātes stiprināšanu | projekta pieteikuma apraksta 2.1. apakšnodaļā “Projekta zinātniskie rezultāti un tehnoloģiskās atziņas, to izplatīšanas plāns”. Jāņem vērā projekta potenciāls sabiedrības informēšanā par projekta rezultātiem un projekta rezultātu sociāli ekonomiskās ietekmes vairošanā (projekta pieteikuma apraksta 2.3. apakšnodaļā “Rezultātu sociāli ekonomiskā ietekme”). | |
3. | Kritērijs: Projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums | Maksimāli 5 punkti | |
3.1. | pētījuma darba plāna kvalitāte un tā atbilstība izvirzītajam mērķim. Paredzētie resursi ir atbilstoši un pietiekami mērķa sasniegšanai. Pētījumā paredzēts nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu. Plānotie darba posmi un uzdevumi ir skaidri definēti, atbilstoši un ticami | Eksperts pamato sniegto vērtējumu punktos, ņemot vērā kritērija kopumā un tā apakškritēriju izpildi. Kritērijam specifiska informācija ir dota projekta pieteikuma apraksta 3. nodaļā “Īstenošana” un projekta pieteikuma C daļā “Curriculum Vitae”, bet, vērtējot kritēriju, jāņem vērā projekta pieteikums kopumā. Projekta īstenošanas iespējas, ieskaitot sagatavoto pētījuma darba plānu, paredzēto pētījuma vadību un tā kvalitātes vadību, paredzētos resursus, pieejamo infrastruktūru, vērtē atbilstoši attiecīgās zinātnes nozares vai nozaru un projekta specifikai, kā arī projekta pieteikuma iesniedzēja un sadarbības partneru (ja tādi ir) specifikai. Eksperts izvērtē projekta vadītāja un projekta galveno izpildītāju zinātniskās kvalifikācijas un pieredzes atbilstību projekta mērķu sasniegšanai un paredzēto uzdevumu veikšanai, balstoties uz iesniegtajiem dzīves gājuma aprakstiem projekta pieteikuma C daļā “Curriculum Vitae”. Plānoto projekta īstenošanu vērtē sasaistē ar aizpildīto projekta pieteikuma A daļas “Vispārīgā informācija” 3. nodaļā “Projekta budžets”, kurā paredzētas izmaksas projekta zinātniskās grupas atalgojumam, materiāli tehniskajam nodrošinājumam, komandējumu un publicēšanās izmaksām | |
3.2. | projekta vadītāja un projekta galveno izpildītāju zinātniskā kvalifikācija, atbilstoši iesniegtajiem dzīves gājuma aprakstiem (CV) | ||
3.3. | paredzēta atbilstoša pētījuma vadība, ieskaitot kvalitātes vadību. Vadības organizācija ļauj sekot pētījuma izpildes progresam. Izvērtēti iespējamie riski un izstrādāts to novēršanas vai negatīvā efekta samazināšanas plāns | ||
3.4. | pētījuma veikšanai ir nepieciešamā pētniecības infrastruktūra, tai skaitā pieeja sadarbības partneru aprīkojumam (ja attiecināms) | ||
3.5. | pētījuma realizējošai institūcijai un sadarbības partneriem (ja attiecināms) ir nepieciešamās zināšanas un kompetence | ||
2.2. Projekta pieteikuma konsolidētais vērtējums
14. Kad abi eksperti aizpildījuši un apstiprinājuši individuālo vērtējumu informācijas sistēmā, padome abiem ekspertiem nodrošina pieeju abu ekspertu aizpildītajam individuālajam vērtējumam, kā arī atklāj katram ekspertam otra eksperta identitāti.
15. Viens no ekspertiem aizpilda konsolidēto vērtējumu atbilstoši nolikuma 6. pielikumam “Projekta pieteikuma ekspertīzes individuālā/ekspertīzes konsolidētā vērtējuma veidlapa”, ievērojot metodikas 6.–13. punktā minētos nosacījumus, informācijas sistēmā. Abi eksperti apstiprina
konsolidēto vērtējumu informācijas sistēmā nedēļas laikā kopš abu individuālo vērtējumu apstiprināšanas informācijas sistēmā.
16. Konsolidētais vērtējums ir vienošanās starp abiem ekspertiem par projekta pieteikuma galīgo vērtējumu, līdz ar to eksperts, kurš izstrādā konsolidēto vērtējumu, konsultējas ar otru ekspertu par:
16.1. katra kritērija vērtējumu punktos;
16.2. pamatojumu katra kritērija vērtējumiem, ko apkopo no abu ekspertu individuālajos vērtējumos sniegtajiem pamatojumiem.
17. Padome pēc metodikas 15. punktā minētās konsolidētā vērtējuma apstiprināšanas informācijas sistēmā izskata to. Ja padome konstatē neatbilstības metodikai vai konkursa nolikumam, tai ir tiesības konsolidēto vērtējumu atgriezt ekspertiem atkārtotai pārstrādei un apstiprināšanai.
18. Ekspertiem konsolidētā vērtējuma atgriešanas gadījumā ir pienākums trīs kalendāro dienu laikā pārstrādāt un vienoties par konsolidēto vērtējumu, apstiprinot to informācijas sistēmā atbilstoši šīs metodikas 15.–16. punktam.
3. Projekta vidusposma un noslēguma zinātniskā pārskata zinātniskā ekspertīze
19. Pirms pieejas projekta vidusposma vai noslēguma zinātniskajam pārskatam informācijas sistēmā saņemšanas, eksperts apliecina, ka tam nav interešu konflikta, kā arī apņemas ievērot konfidencialitātes prasības, parakstot un nosūtot padomei eksperta apliecinājumu, kā arī noslēdzot ar administrāciju līgumu.
20. Padome pēc eksperta apliecinājuma saņemšanas ekspertam dod pieeju projekta vidusposma vai noslēguma zinātniskajam pārskatam un visai nepieciešamajai informācijai, lai veiktu tā izvērtēšanu.
21. Padome katram ekspertam nodrošina pieeju attiecīgā projekta vidusposma zinātniskajam pārskatam vai noslēguma zinātniskajam pārskatam un tā paša projekta pieteikumam. Ja tiek izvērtēts projekta noslēguma zinātniskais pārskats, papildus padome nodrošina ekspertam pieeju arī tā paša projekta vidusposma zinātnisko pārskatu.
22. Eksperts projekta vidusposma vai noslēguma zinātniskā pārskata vērtēšanu veic, pielietojot savas zināšanas attiecīgajā zinātnes nozarē un argumentējot savu viedokli ar zinātniskiem pamatojumiem.
3.1. Projekta vidusposma un noslēguma zinātniskā pārskata individuālais vērtējums
23. Divu nedēļu laikā no līguma ar administrāciju noslēgšanas dienas eksperts veic projekta vidusposma vai noslēguma zinātniskā pārskata individuālo izvērtēšanu, aizpildot nolikuma 12. pielikumu “Projekta vidusposma/noslēguma zinātniskā pārskata individuālā/konsolidētā vērtējuma veidlapa” informācijas sistēmā un apstiprinot to informācijas sistēmā.
24. Eksperts projekta vidusposma zinātnisko pārskatu novērtē ar vienu no diviem vērtējumiem:
24.1. turpināt projektu;
24.2. neturpināt projektu.
25. Eksperts projekta noslēguma zinātnisko pārskatu novērtē ar vienu no diviem vērtējumiem:
25.1. projekta mērķis ir sasniegts;
25.2. projekta mērķis nav sasniegts.
26. Eksperts izvērtē projekta vidusposma/noslēguma zinātnisko pārskatu pēc šādiem kritērijiem:
Projekta vidusposma/noslēguma zinātniskā pārskata individuālais/konsolidētais vērtējums | |
Projekta nosaukums: Eksperts/i: | |
1. | Kritērijs: Projekta zinātniskā kvalitāte |
Eksperts izvērtē, kā projekta zinātniskā grupa ir sasniegusi projekta pieteikumā plānoto līdz vidusposma/noslēguma pārskata nodošanas laikam. Pamatā ņem vērā vidusposma/noslēguma pārskata 1. nodaļu “Zinātniskā izcilība”, vienlaikus sasaistot to ar vidusposma/noslēguma pārskatu kopumā un projekta pieteikumu. Šeit eksperts sniedz komentāru un ierosinājumus, lai pilnībā sasniegtu projekta mērķi un izpildītu uzdevumus augstākajā zinātniskajā kvalitātē, vai par pētniecības iespējām pēc attiecīgā projekta noslēguma, lai sasniegtu zinātnisko izcilību. Eksperts izvērtē, vai projekta zinātniskās grupas rezultāti attiecīgajā laika posmā parāda tās augsto pētniecības kapacitāti un vai aprakstītie rezultāti pienācīgi zinātnes nozares/u zināšanu bāzes papildināšanai | |
2. | Kritērijs: Projekta rezultātu ietekme |
Eksperts izvērtē, kā projekta zinātniskā grupa ir sasniegusi projekta pieteikumā plānoto līdz vidusposma/noslēguma pārskata nodošanas laikam. Pamatā ņem vērā vidusposma/noslēguma pārskata 2. nodaļu “Ietekme”, vienlaikus sasaistot to ar vidusposma/noslēguma pārskatu kopumā un projekta pieteikumu. Šajā laukumā eksperts sniedz komentāru un ierosinājumus, lai pilnīgāk sasniegtu paredzēto ietekmi un nodrošinātu iegūto zināšanu izplatīšanu zinātniskajā sabiedrībā un komunikāciju ar sabiedrību kopumā, vai aktivitātēm pēc attiecīgā projekta noslēguma | |
3. | Kritērijs: Projekta īstenošanas iespējas un nodrošinājums |
Eksperts izvērtē, kā projekta zinātniskā grupa ir sasniegusi projekta pieteikumā plānoto līdz projekta vidusposma/noslēguma pārskata nodošanas laikam. Pamatā ņem vērā vidusposma/noslēguma pārskata 3. nodaļu “Īstenošana”, vienlaikus sasaistot to ar vidusposma/noslēguma pārskatu un projekta pieteikumu kopumā. Šajā laukumā eksperts sniedz komentāru un ierosinājumus darba plāna koriģēšanai vai pētniecības iespējām pēc attiecīgā projekta noslēguma. Eksperts izvērtē, vai projekta vadība ir bijusi efektīva, tajā skaitā ņemot vērā kopējo projekta izpildes progresu. Vai projekta apraksta 3.4. apakšnodaļā “Projekta vadība un risku plāns” plānotais risku plāns ir izpildīts gadījumos, kad riski materializējās, un vai to risinājumi ir ticami. Papildus eksperts izvērtē un norāda, vai projekta īstenošanā līdz noteiktajam posmam ir pietiekamā mērā iesaistīti studējoši un doktora zinātniskā grāda pretendenti. Studējošajiem jābūt iesaistītiem ar kopējo slodzi vismaz 2,0 PLE vidēji visā projekta īstenošanas laikā. | |
3.2. Projekta vidusposma un noslēguma zinātniskā pārskata konsolidētais vērtējums
27. Kad abi eksperti aizpildījuši un apstiprinājuši vidusposma vai noslēguma zinātniskā pārskata individuālo vērtējumu informācijas sistēmā, padome abiem ekspertiem nodrošina pieeju abu ekspertu aizpildītajam individuālajam vērtējumam, kā arī atklāj katram ekspertam otra eksperta identitāti.
28. Viens no ekspertiem aizpilda konsolidēto vērtējumu atbilstoši līguma 12. pielikumam “Projekta vidusposma/noslēguma zinātniskā pārskata individuālā/konsolidētā vērtējuma veidlapa”, ievērojot metodikas 23.–26. punktā dotos nosacījumus, informācijas sistēmā, abi eksperti nedēļas laikā to apstiprina informācijas sistēmā.
29. Konsolidētajā vērtējumā abi eksperti vienojas par vienu vērtējumu projekta vidusposma vai noslēguma zinātniskajam pārskatam un apkopo individuālajos vērtējumos sniegtos komentārus.