KOMERCĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI NR. KNR20
KOMERCĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI NR. KNR20
Apstiprināti Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles valdes sēdē 30.06.2020 Spēkā no 2020. gada 1. jūlija
1. TERMINU SKAIDROJUMI
1.1. APDROŠINĀTĀJS – Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāle (pārstāv: Compensa Vienna Insurance Group ADB, Ukmergės gatve. 280, LT – 06115, Viļņa, Lietuvas Republika).
1.2. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJS – persona, kura noslēgusi Apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.
1.3. APDROŠINĀTAIS – Apdrošināšanas polisē norādītā persona, kuras labā ir noslēgts Apdrošināšanas līgums, kurai ir apdrošināmā interese.
1.4. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMS – Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt Apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un Apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties Apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt Trešajai personai apdrošināšanas atlīdzību, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības. Apdrošināšanas līgums sastāv no Apdrošināšanas pieteikuma, Apdrošināšanas polises, Apdrošināšanas polises pielikumiem, Apdrošināšanas noteikumiem un to pielikumiem, kā arī visiem dokumentiem par grozījumiem vai papildinājumiem, par kuriem Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies.
1.5. APDROŠINĀŠANAS POLISE – dokuments, kas apliecina Apdrošināšanas līguma noslēgšanu un satur individuālos Apdrošināšanas līguma noteikumus.
1.6. APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI – Apdrošināšanas līguma sastāvdaļa, kas ir norādīta Apdrošināšanas polisē, kas ir Apdrošināšanas līgumam piemērojami Apdrošinātāja apstiprināti vispārīgi noteikumi..
1.7. APDROŠINĀŠANAS PERIODS – Apdrošināšanas līgumā norādītais laika periods, par kuru tiek maksāta Apdrošināšanas prēmija un ir spēkā apdrošināšanas aizsardzība.
1.8. APDROŠINĀŠANAS PRĒMIJA – apdrošināšanas līgumā noteiktais maksājums par apdrošināšanu.
1.9. APDROŠINĀJUMA SUMMA – naudas summa, par kādu ir apdrošināts Apdrošināšanas objekts.
1.10. APDROŠINĀTAIS RISKS – pēkšņs un neparedzēts no apdrošinātā vai Apdrošinājuma ņēmēja gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
1.11. APDROŠINĀŠANAS GADĪJUMS - ar apdrošināto risku cēloniski saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši Apdrošināšanas līgumam.
1.12. PAŠRISKS – zaudējumu daļa, kuru Apdrošinātājs neatlīdzina, iestājoties Apdrošināšanas gadījumam.
1.13. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS – Apdrošināšanas polisē norādītais īpašums, par kura apdrošināšanu tiek slēgts Apdrošināšanas līgums
1.14. ATLĪDZĪBAS PRASĪBAS PIETEIKUMS - apdrošinātā vārdā iesniegts rakstveida pieteikums Apdrošinātājam par apdrošinātā riska iestāšanos.
1.15. ATLĪDZĪBAS LIMITS – Apdrošināšanas līgumā īpaši noteikta Apdrošinājuma summa, kas attiecas uz konkrētu apdrošināto risku, atlīdzināmajiem zaudējumiem vai Apdrošināšanas objektu. Atlīdzības limita noteikšanas
gadījumā netiek piemērots likumisks zemapdrošināšanas princips apdrošināšanas atlīdzības apmērā noteikšanai.
1.16. NEKUSTAMA ĪPAŠUMA TIRGUS VĒRTĪBA – Latvijas Republikas normatīvajiem aktos noteiktā kārtībā sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja aprēķināts lielums - vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
1.17. KUSTAMA ĪPAŠUMA TIRGUS VĒRTĪBA – vismazākā nepieciešamā naudas summa tieši pirms Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, par kādu īpašumam būtu jāpāriet no viena īpašnieka pie otra komerciāla pirkuma rezultātā, pieņemot, ka katra no pusēm rīkojas kompetenti un bez piespiešanas, iepriekš apzinot īpašuma reālo stāvokli un vērtību tirgū konkrētajā brīdī.
1.18. PIRMĀ RISKA APDROŠINĀŠANA – apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas veids, saskaņā ar kuru Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus par īpašuma bojājumiem līdz Apdrošināšanas polisē norādītajai Apdrošinājuma summai, nepiemērojot likumiskos noteikumus par zemapdrošināšanu.
1.19. GLĀBŠANAS IZDEVUMI – izdevumi, kas radušies, lai ierobežotu jau iestājušos Apdrošināšanas gadījumu vai tā sekas, vai lai novērstu iespējamos turpmākos zaudējumus.
2. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS
2.1. Saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu, Apdrošināšanas objekts ir nekustamais īpašums un/vai kustamais īpašums, kas ir norādīts Apdrošināšanas polisē.
2.2. Apdrošinot nekustamo īpašumu, Apdrošināšanas objekts var būt:
2.2.1. Ēka/būve – stacionāri ar zemi saistītas ēka, kas tiek izmantotas saimnieciskai darbībai, iekļaujot visas to būtiskās sastāvdaļas, ja Apdrošināšanas polisē nav nepārprotami norādīts citādāk. Ar būtiskajām sastāvdaļām šajos noteikumos tiek saprasts:
a) visi ēkas konstruktīvie elementi un to sastāvdaļas, ieskaitot stiklojumu, durvis, kāpnes, liftus, eskalatorus ārsienas un to apdarē izmantotie materiāli, iekšējās sienas un to apdarē izmantotie materiāli, kā arī citas ēkas konstrukcijas, kas minētas un atbilstoši uzstādītas saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem apstiprinātajā būvprojektā (tehniskajā projektā);
b) telpas iekšējās apdares izmaksas;
c) ēkas ekspluatācijai izmantojamās inženiertehnisko komunikāciju sistēmas: ūdens, apkures un kanalizācijas sistēmas (tai skaitā radiatori, karstā ūdens boileri, sūkņi, filtri), ugunsdzēšanas sistēma, apkures sistēma (stacionāri nostiprinātas krāsnis, kamīni), ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, elektroinstalācija, radiatori, santehnika, iebūvētie gaismas ķermeņi ēkas ārējie elementi – ārējās inženiertehniskās komunikācijas sistēmas, kas atzarojas no ēkas līdz maģistrālajiem tīkliem Apdrošinātā valdījumā esošā teritorijā, ir saistītas ar ēkas iekšienē esošām inženiertehniskām komunikācijām;
d) apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, komunikāciju un sakaru sistēmas un aprīkojums, kas atrodas ēkas ārpusē un ir piestiprināts pie ēkas
24
24.06.2020.
1
ārējām konstrukcijām, kā arī pie ēkas ārējām konstrukcijām piestiprināts apgaismojums, markīzes, ārējās žalūzijas;
e) teritorijas labiekārtojums: stacionāri uzstādīti soliņi, galdi, karogu masti, rotaļu laukuma elementi, markīzes vai ceļazīmes celiņu ieseguma materiāli, vārti, nožogojums, barjeras, ietvju un kustības organizācijas tehniskie līdzekļi (ietvju apgaismojums, dekoratīvās sētiņas);
f) reklāmas izkārtnes: Apdrošinātajam piederošas un pie Apdrošinātā nekustamā īpašuma stacionāri piestiprinātas reklāmas izkārtnes;
2.2.2. Telpa vai ēkas daļa - saimnieciskai darbībai paredzētās ēkas telpas, x.xx, dzīvokļi, kas atrodas Apdrošināšanas polisē norādītajā adresē, iekļaujot to neatņemamās sastāvdaļas. Ar neatņemamām sastāvdaļām šajos noteikumos tiek saprasts:
a) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis);
b) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;
c) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;
d) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.
2.2.3. telpas iekšējās apdares darbu izmaksas - sienu un griestu apdare līdz ēkas konstrukcijām, grīdas un neatdalāmi piestiprināti grīdu segumi, šajās telpās esošas kāpnes, logi, durvis, iebūvētas krāsnis, kamīni un plītis; telpu iekšienē iebūvētas un to ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamas inženierkomunikāciju sistēmas līdz apdrošināto telpu norobežojošo konstrukciju savienojumam ar kopīpašumā esošām telpām: ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, santehnika, gāzes apgādes sistēma, apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, elektroinstalācija, ieskaitot iebūvētus telpu apgaismes ķermeņus un elektroinstalācijas apdares elementus, iebūvētas ugunsdrošības sistēmas, apsardzes signalizācijas sistēmas, sakaru un citas vājstrāvas sistēmas bez pārvietojamām daļām.
2.3. Apdrošinot kustamo īpašumu, Apdrošināšanas objekts var būt Apdrošinātajam piederošā vai valdījumā esošais kustamais īpašums, kas atrodas Apdrošināšanas līguma norādītajā adresē vai teritorijā.
2.3.1. Ar kustamo īpašumu tiek saprasta biroja tehnika, mēbeles, biroju un noliktavu aprīkojums, ražošanas līnijas, darbgaldi un citas iekārtas, preces, t. sk. izejvielas, gatavā produkcija un pusfabrikāti.
2.3.2. Kustamais īpašums tiek apdrošināts, tam atrodoties ēkās vai telpās saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem vai Apdrošināšanas polisei pievienoto sarakstu.
2.3.3. Ja saskaņā ar Apdrošināšanas līgumu ir apdrošināts kustamais īpašums, tad papildu tiks atlīdzināti zaudējumi, iestājoties Apdrošināšanas polisē uzskaitītajiem riskiem, par sekojošās mantas bojājumiem vai zaudējumu:
a) nomātā manta – kustamā manta, kas pieder trešajai personai un kuras Apdrošinātais nomā uz rakstveida līguma pamata;
b) darbinieku manta – kustamā manta, kas pieder Apdrošinātā darbiniekiem, kas atrodas Apdrošināšanas līguma norādītajā ēkā vai telpās.
3. APDROŠINĀNAŠANAS AIZSARDZĪBA
3.1. Apdrošināšanas objekts tiek apdrošināts pret pēkšņu un iepriekš neparedzamu Apdrošināšanas objekta tiešu bojājumu vai zaudējumu, kas radies Apdrošināšanas polisē
noteikto apdrošināto risku rezultātā, nav Apdrošināšanas līguma izņēmums un ir iestājies Apdrošināšanas periodā.
3.2. Pamata riski:
3.2.1. Uguns riski:
a) ugunsgrēks - neparedzēta un nekontrolējama degšana ar liesmu, kas izcēlusies ugunij neparedzētā vietā vai no ugunij paredzētas vietas, patstāvīgi turpinot izplatīties tālāk. Apdrošināšana sedz arī zaudējumus, kurus izraisījis karstums, dūmi vai sodrēji, kas rodas no ugunsgrēka vai degoša vai degšanas rezultātā sakarsuša objekta, kā arī saliešana, dzēšot uguni;
b) zibens – tiešs zibens spēriens vai tā iedarbība uz Apdrošināšanas objektu, kā rezultātā Apdrošināšanas objektam radies ārējs fizisks bojājums, vai izceļas ugunsgrēks;
c) lidaparāti – vadāma lidaparāta, tā daļu vai tā kravas uzkrišana Apdrošināšanas objektam, neatkarīgi no tā, vai tas ir izraisījis ugunsgrēku;
d) eksplozija – pēkšņa, ārdoša spiediena rezultātā radies sprādziens, ko izraisa ķīmiskas reakcijas, augstas gāzes vai tvaika spiediena rezultātā. Par eksploziju uzskata tikai tādu eksploziju, kad tvertnes sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka notiek spiediena izlīdzināšanās starp tvertnes iekšpusi un ārieni.
3.2.2. Dabas stihijas riski:
a) vētra – vējš vai vēja brāzmas ar ātrumu, kas ir ne mazāks par 15 (piecpadsmit) metriem sekundē (pēc Apdrošināšanas objektam tuvākās meteoroloģiskās stacijas uzrādītajiem datiem). Ja Apdrošināšanas objekta atrašanās vietā vēja ātrumu nav iespējams noteikt, tad uzskatāms, ka vētra ir bijusi, ja šāda vēja ietekmē ir tikuši nodarīti bojājumi 10 kilometru rādiusā esošām ēkām un objektiem, kuri pirms vētras ir bijuši labā stāvoklī;
b) krusa – nokrišņu ledus gabalu veidā tieša iedarbība uz Apdrošināšanas objektu;
c) sniega svars – nepārtrauktas snigšanas rezultātā izveidojušās sniega svara iedarbība uz ēkas jumta pārsegumu vai ēkas nesošajām konstrukcijām, ar nosacījumu, ka sniega sega, kas nodarījusi zaudējumus vai bojājumus, radusies pēkšņas sniega slāņa palielināšanās dēļ vismaz par 100 mm 12 stundu laikā un bojājums jumta pārsegumam vai ēku nesošajām konstrukcijām noticis snigšanas laikā vai ne vēlāk kā 48 stundas pēc snigšanas, ja attiecīgie meteoroloģiskie apstākļi tiek atbilstoši reģistrēti tuvākajā sertificētajā meteoroloģisko mērījumu stacijā;
d) koku, mastu vai stabu nogāšanās – tuvumā esošo koku, mastu vai stabu brīva uzkrišana Apdrošinātajam īpašumam gravitācijas spēka rezultātā. Tiek atlīdzināti zaudējumi, ja Apdrošinātā riska rezultātā bojājumi nav radušies fiziska nodiluma vai kādu ilgstošu sadalīšanās procesu iedarbības rezultātā;
e) zemestrīce – zemes garozas svārstību izraisīta Zemes virsmas trīcēšana, kas ir vismaz 4 (četras) balles stipra pēc Rihtera skalas;
f) plūdi – strauja ūdens līmeņa celšanā, kad pārgājis pāri dabīgo ūdens baseinu robežām, izrāvies no aizsprostojumiem, dambjiem vai krastiem. Tiek atlīdzināti zaudējumi, ja Apdrošinātā riska rezultātā bojājumi nav radušies pāļu vai ledus sablīvējumu plūdu rezultātā. Izņemot, ja plūdi šajā vietā nav notikuši atkārtoti pēdējo 10 gadu laikā, sākot skaitīt no Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža;
g) zemes iegruvums – apvidus līmeņa pēkšņa pazemināšanās rezultātā, kas ir ne mazāk kā 1000 mm pret dabisko virsmas līmeni, sakarā ar telpisku pazemes tukšuma iegruvumu gruntī;
h) zemes nogruvums - gravitācijas spēka ietekmē zemes un akmeņu masas pēkšņas un dabīgas pārvietošanās
lejup pa virsmas nogāzi. Izņēmums ir gadījumi, ja zemes nogruvums iestājas cilvēku tiešas iedarbības rezultātā;
i) triecienvilnis – spiediena vilnis, ko radījis gaisa kuģis, tam pārsniedzot ātrumu, kas ir vienāds ar skaņas izplatīšanās ātrumu atmosfērā;
j) ja zaudējumi vai bojājumi ir radušies vienas vētras, krusas vai zemestrīces rezultātā nepārtrauktu 48 stundu laikā Latvijas Republikas teritorijā un tā rezultātā ir bojāti vairāki Apdrošināšanas objekti, kas iekļauti vienā Apdrošināšanas polisē, tas tiek uzskatīts par vienu Apdrošināšanas gadījumu.
3.2.3. Šķidruma vai tvaika noplūdes risks – no Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ pēkšņu un iepriekš neparedzētu apstākļu radīti zaudējumi, kad plīsuma vai cita bojājuma rezultātā radusies šķidruma vai tvaika noplūde:
a) no ēkā iebūvētām ūdens, kanalizācijas, ventilācijas, kondicionēšanas, apkures vai ugunsdzēsības sistēmām un to cauruļvadiem;
b) automātiski reaģējot stacionārām ugunsgrēka dzēšanas sistēmām vai iekārtām;
c) cauruļvadiem, kas atzarojas no apdrošinātās ēkas līdz maģistrālajam cauruļvadam Apdrošinātā valdījumā esošajā teritorijā un nodrošina apdrošinātās ēkas ūdens, siltuma u.c. apgādi;
d) trešo personu darbības vai bezdarbības rezultātā;
e) sala iedarbības rezultātā. Šādi zaudējumi tiek atlīdzināti vienu reizi Apdrošināšanas perioda laikā.
f) Apdrošinātājs sedz arī ar pašu ēkas vai telpu ekspluatācijai nepieciešamo inženierkomunikāciju sistēmu: ūdensapgādes, kanalizācijas, santehnikas, apkures, gāzes apgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, ugunsdzēšanas sistēmu remontu, iegādi vai uzstādīšanu, ja bojājumu cēlonis nav korozija un nolietojums.
3.2.4. Trešo personu prettiesiskas rīcības riski – Apdrošināšanas objekta bojājumi, kuru cēlonis ir zemāk uzskaitītie iemesli:
a) zādzība ar ielaušanos – Apdrošināšanas objekta nolaupīšana vai nolaupīšanas mēģinājums, kas izdarīta ielaužoties Apdrošinātajā nekustamajā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, kur atrodas Apdrošinātā manta sabojājot konstrukcijas, slēdzenes vai norobežojumus, kas traucē iekļūšanu tajā;
b) laupīšana – Apdrošinātā objekta nolaupīšana, kas saistīta ar vardarbību vai spēka piedraudējumu Apdrošinātajam vai tā darbiniekam vai personai, kas nodrošina aizsardzi;
c) ļaunprātīgi bojājumi – Trešo personu tīša, ļaunprātīga rīcība ar mērķi bojāt vai iznīcināt Apdrošināšanas objektu. Tomēr zaudējumus, kuri ir saistīti ar krāsu un citu vielu iedarbību uz Apdrošināšanas objektu Trešo personu prettiesiskās darbības rezultātā, Apdrošinātājs atlīdzina tikai vienu reizi Apdrošināšanas periodā.
3.2.5. Transportlīdzekļa trieciens – Apdrošināšanas objekta iznīcināšana vai bojāšana, kas saistīta ar jebkura veida sauszemes transportlīdzekļa ietriekšanos tajā.
a) Ja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem Apdrošinātājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību pilnā apmērā no Latvijas Transportlīdzekļu Apdrošināšanas biroja vai no Eiropas Ekonomikas zonā licencēta Apdrošinātāja , kas apdrošinājusi ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, tad Apdrošinātājs, veicot apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, neietur polisē norādīto Pašrisku par apdrošināto risku.
3.3. Papildus riski:
3.3.1. Applūšana – pēkšņa un iepriekš neparedzēta šķidrumu vai tvaiku noplūde Apdrošinājuma ņēmēja vai
Apdrošinātā vieglas neuzmanības dēļ, ja šķidruma vai tvaiku noplūde radusies no:
a) ēkā iebūvētām ūdens, apkures, kanalizācijas, ventilācijas, kondicionēšanas vai ugunsdzēsības sistēmām un to cauruļvadiem;
b) vannām, izlietnēm, ēkas iekšienē esošiem baseiniem, akvārijiem, ierīcēm, tvertnēm vai rezervuāriem, kas tiek izmantoti šķidrumu uzglabāšanai un kas ir pastāvīgi savienoti ar minētajām sistēmām un cauruļvadiem.
3.3.2. Elektriskas dabas parādības – neparedzētas elektriskās īsslēguma ķēdes, īssavienojuma, elektriskās izlādēšanās, netieša zibens spēriena iedarbība uz Apdrošināšanas objektu.
3.3.3. Stiklojuma saplīšana – jebkuru, pēkšņi un iepriekš neparedzētu notikumu rezultātā radīti bojājumi Apdrošinātā nekustamā īpašuma ārējos logos un durvīs nostiprinātam stiklojumam, ja tas nebūs saistīts ar citu apdrošināto risku. Apdrošinātājs atlīdzinās arī saprātīgus izdevumus (nepārsniedzot 10 (desmit) % no bojātā stiklojuma Apdrošinājuma summas), kas nepieciešami pagaidu aizsegam saplīsušā stikla vietā.
3.3.4. Sniega/lietus ūdens - telpu apdares bojājumi, ja tam par iemeslu ir sniega vai lietus ūdens iekļūšana telpās caur jumta konstrukciju šuvēm vai salaiduma vietām. Zaudējumi, iestājoties šim riskam, tiek atlīdzināti tikai vienu reizi Apdrošināšanas periodā.
3.3.5. Iekārtu salūšana – pēkšņi un iepriekš neparedzēti iekšēji elektriski vai mehāniski bojājumi Apdrošinātās ēkas liftiem, apkures un ventilācijas iekārtām, apsardzes un ugunsdrošības sistēmām, ja laika periods no iekārtas ražošanas līdz iekārtas salūšanas gadījumam nepārsniedz 5 (piecus) gadus un kuru cēlonis bijis kāds no tālāk uzskaitītajiem iemesliem, kuru dēļ nepieciešams veikt Apdrošināšanas objekta remontu vai nomaiņu:
a) nejauša darba kļūme, piemēram, kļūmīga darbināšana, detaļu vaļīgums, aizsargierīču darbības traucējumi;
b) sadalīšanās centrbēdzes spēku rezultātā;
c) aizsargierīču darbības traucējumi, svešķermeņu iekļūšana mehānismos;
d) neatbilstošs ūdens daudzums tvaika katlos vai augstspiediena tvertnēs;
e) īssavienojums, pārspriegums vai pārslodzes strāva.
3.3.6. Nomnieku radītie zaudējumi - Apdrošināšanas objekta bojājumi, kas radušies Apdrošinātā nekustamā īpašuma nomnieku ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības rezultātā, ņemot vērā turpmāk minēto:
a) priekšnosacījums apdrošināšanas atlīdzības izmaksai par nomnieku nodarītajiem zaudējumiem ir rakstveida nomas līguma spēkā esamība starp nomnieku un apdrošinātās ēkas vai telpas īpašnieku;
b) ja Apdrošināšanas objekts ir bojāts zādzības rezultātā un nav konstatētas nepārprotamas ielaušanās pazīmes, tad apdrošināšanas atlīdzība tiks izmaksāta tikai pēc tam, kad Apdrošinātājs būs saņēmis nepārprotamus pierādījumus, kas apliecina nomnieku vainu minētā kaitējuma nodarīšanā.
3.3.7. Darbinieku radītie zaudējumi – Apdrošināšanas objekta bojājumi, ja tos ir izraisījusi fiziska persona, kura ir Apdrošinātā darbinieks vai rīkojas Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā vārdā saskaņā ar darba, pilnvarojuma, uzņēmuma vai jebkādu citu līgumu.
a) Pie darbiniekiem šā punkta izpratnē netiek pieskaitīti padomes un valdes locekļi, struktūrvienību vadītāji, kā arī darbinieki, kuri ir atbildīgi par darba un uguns drošību.
3.3.8. Ārējo inženiertehnisko komunikāciju avārijas - ūdens nodarīti zaudējumi vai bojājumi, kas Apdrošinātajam īpašumam radušies saistībā ar municipālās vai citas publiskās ūdens, apkures vai kanalizācijas maģistrālo cauruļu līnijas avāriju. Ar avāriju tiek saprasts cauruļvadu plīsums un/vai pārrāvums. Zaudējumi tiek atlīdzināti, ja avārijas vieta ir ārpus Apdrošinātā objekta adreses (ēkas).
3.3.9. Portatīvā tehnika - bojājumi Apdrošinātai portatīvai tehnikai, laikā, kad Apdrošinātais vai tā darbinieki portatīvo tehniku lieto ārpus Apdrošināšanas līgumā norādītās objekta adreses (apdrošinātās ēkas/telpas) Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā. Apdrošinājuma ņēmējs ar Apdrošinātāju var vienoties par citiem, šeit neminētiem Apdrošinātajiem riskiem, tos iekļaujot Apdrošināšanas līgumā, kam nepārprotami jābūt norādītam Apdrošināšanas polisē.
4. IZŅĒMUMI
4.1. Ja Apdrošināšanas līgumā nav papildus vienošanās, Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus:
4.1.1. kas radušies terorisma rezultātā. Ar terorismu tiek saprasts vardarbība vai bīstama darbība, kas apdraud cilvēka dzīvību, materiālu vai nemateriālu īpašumu vai infrastruktūru ar nolūku ietekmēt jebkuru valdību vai turēt sabiedrību vai kādu tās daļu baiļu varā, kas radušies no kara invāzijas, vai karam līdzīgas darbības (neatkarīgi no tā, vai karš ir pieteikts vai nē), ārvalstu ienaidnieka darbības, militāra iebrukuma, pilsoņu kara, sacelšanās, revolūcijas, dumpja, militāras vai citādas varas uzurpācijas rezultātā;
4.1.2. kas radušies dabas katastrofu rezultātā vai sekojošo apstākļu rezultātā: streiks, sacelšanās, iekšēji nemieri, pilsoniska nepakļaušanās, dumpis, bruņota sadursme, masu nekārtības, revolūcija, militārs apvērsums, tiesiski uzurpēta militāra vara, karš, pilsoņu karš, kara stāvoklis, kara darbība, invāzija, ārvalstu ienaidnieka darbība, epidēmijas, valsts vai pašvaldību varas akcijas, likumu un citu normatīvo aktu izmaiņas, valdības rīkojumi;
4.1.3. kas radušies Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā vai jebkura to darbinieka vai pārstāvja xxxxx xxxxxx vai vainas pakāpes, kas zaudējumu atlīdzināšanas un citu civiltiesisku seku ziņā ir pielīdzināma ļaunam nolūkam, rezultātā;
4.1.4. ja par šiem zaudējumiem vai apstākļiem, kas var izraisīt zaudējumus ir bijis zināms vai Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam vajadzēja zināt vai tie bija skaidri paredzami Apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī;
4.1.5. kas atkārtoti radušies viena un tā paša iemesla dēļ, kas jau iepriekš radījis zaudējumus, bet nav bijuši veikti pasākumi turpmākai zaudējumu novēršanai;
4.1.6. ja šādu zaudējumu segšanu neparedz piemērojami tiesību akti vai Apdrošināšanas līguma noteikumi;
4.1.7. kas radušies nodiluma, nolietojuma, korozijas, mitruma, kondensāta uzkrāšanos, trūdēšanas vai citu līdzīgu un pakāpenisku procesu dēļ, kodolsprādziena, atomenerģijas, radiācijas, radioaktīvā piesārņojuma, jonizējošā starojuma rezultātā;
4.1.8. kas radušies saistībā ar drenāžas, novadīšanas vai kanalizācijas sistēmai nespējot uzņemt ūdens daudzumu, kas radies dabisku nokrišņu rezultātā;
4.1.9. kas radušies saistībā ar nekustamā īpašuma vai tajā esošās kustamas mantas bojājumiem vai nolaupīšanu, ja bojājumu vai nolaupīšanas brīdī nekustamais īpašums atrodas avārijas stāvoklī vai valsts jeb pašvaldības iestādes ir atzinušas šo nekustamo īpašumu par nederīgu izmantošanai, ja vien Apdrošināšanas polisē nav tieši norādīts uz šādu nekustāmā īpašuma stāvokli;
4.1.10. kas radušies saistībā ar nekustamā īpašuma vai tajā esošās kustamas mantas bojājumiem vai nolaupīšanu, ja šis nekustamais īpašums netiek lietots nepārtraukti ilgāk kā 30 (trīsdesmit) dienas pēc kārtas, vai tajā nenorit nekāda veida saimnieciskā darbība, kā arī kustamo mantu tajās;
4.1.11. kas radušies jebkāda veida tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma un to sastāvdaļu izraisīto kļūdu dēļ, iekārtu vai to sastāvdaļu mehāniskas, tehniskas vai elektroniskas salūšanas, sabojāšanās vai darbības atteices dēļ, izņemot, ja apdrošināts risks “Iekārtu salūšana”;
4.1.12. kas radušies saistībā ar bojājumiem elektriskam aparātam vai elektriskai instalācijai, kur notikusi elektrības noplūde vai radies pārspriegums, īssavienojums, pārkaršana vai netieša zibens spēriena rezultātā, un kas nav izraisījis ugunsgrēka iestāšanos, izņemot, ja apdrošināts risks “Elektriskas dabas parādības”;
4.1.13. kas radušies jebkāda veida insektu, kaitēkļu, tārpu, grauzēju, dzīvnieku un putnu iedarbības dēļ;
4.1.14. kas radušies kļūdaina darba vai projekta, nepareizu aprēķinu vai neatbilstošu vai nekvalitatīvu materiālu izmantošanas dēļ;
4.1.15. kas radušies grunts iegrūšanas, noslīdēšanas, nosēšanās un pārvietošanās cilvēku darbības rezultātā;
4.1.16. kas radušies vides piesārņošanas vai saindēšanas dēļ;
4.1.17. kas radušies azbesta un tā savienojumu iedarbības rezultātā;
4.1.18. kas radušies saistībā ar gruntsūdeņu vai notekūdeņu līmeņa celšanos, tai skaitā, pārplūstot vai plīstot ārējām ūdens savākšanas un novadīšanās sistēmām;
4.1.19. kas radušies nokrišņiem, sniegam, krusai vai putekļiem iekļūstot Apdrošināšanas objektā caur ēkas konstrukcijām, salaiduma vietām, logiem, durvīm un citām konstrukcijām, izņemot, ja apdrošināts risks “Sniega/lietus ūdens”;
4.1.20. kas radušies ūdensvada avārijas seku rezultātā inženierkomunikāciju sistēmu uzpildīšanu, kā arī izmaksas par uzpildāmo šķidrumu;
4.1.21. kas radušies būvniecības, renovācijas, vai rekonstrukcijas rezultātā, kuru veikšanai nepieciešama būvatļauja saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem;
4.1.22. kas radušies montāžas, demontāžas, izmēģināšanas vai testēšanas rezultātā;
4.1.23. kas radušies iekārtu pārslogošanas vai ja tās tiek ekspluatētas neatbilstoši ražotāja norādēm;
4.1.24. kas radušies iekšdedzes dzinējiem to iekšējās eksplozijas vai sagrūšanas rezultātā;
4.1.25. kas jāatlīdzina saskaņā ar ražotāja, piegādātāja vai citu garantiju;
4.1.26. kas ir netieši vai finansiāla rakstura zaudējumi, negūtā peļņa, preču pārdošanas, nesavlaicīgas piegādes, līguma darbības neizpildes, tai skaitā pagaidu telpas nomas izdevumi un pārcelšanās izdevumi;
4.1.27. kas ir soda sankcijas, tai skaitā, bet ne tikai līgumsodi, kavējuma procenti, soda naudas, valsts vai pašvaldību iestādes uzliktie sodi;
4.1.28. kas radušies tādu energonesēju kā gāzes, elektrības, siltuma, tvaika vai ūdens piegādes pārtraukuma, zuduma vai to paaugstināta patēriņa rezultātā, izņemot, ja šāds pārtraukums, zudums vai paaugstināts patēriņš radies tādu zaudējumu vai bojājumu rezultātā, kurus Apdrošinātājs atlīdzina saskaņā ar šiem Apdrošināšanas noteikumiem;
4.1.29. ja bojājumi radušies tikai pašam Apdrošināšanas objektam (x.xx. ķieģeļu izklājumiem kurtuvēs, kurtuvju restēm, kurtuvju pamatu blokiem, degļu uzgaļiem), to pakļaujot
paredzētai apstrādei vai tehnoloģiskiem procesiem, kuros izmanto uguni, apzinātu eksplozijas enerģiju vai citu termisku iedarbību;
4.1.30. kas radušies sakaršanas vai gruzdēšanas rezultātā, ja nav izcēlies ugunsgrēks; tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi, ja gruzdēšanas dēļ ir izcēlies ugunsgrēks vai gruzdēšana ir ugunsgrēka sekas;
4.1.31. ka radušies profesionālas spridzināšanas vai Apdrošināšanas objektā uzglabāto sprāgstvielu eksplozijas rezultātā;
4.1.32. ja īpašuma pazušana ir neizprotama, tai skaitā ja iztrūkums ir atklāts tikai inventarizācijas gaitā,
4.1.33. ja zaudējumi radušies viltošanas, krāpšanas vai piesavināšanās dēļ;
4.1.34. par bojājumiem stiklojumam ar māksliniecisku vai antikvāru vērtību, tai skaitā, bet ne tikai, vitrāžām un gravējumiem;
4.1.35. kas radušies nepārtrauktas snigšanas rezultātā, netīrot sniegu no ēkas jumta pārsegumiem un neveicot savus pienākumus attiecībā uz īpašuma uzturēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, būvnormatīviem, tehniskās ekspluatācijas noteikumiem un administratīvajiem lēmumiem vai, ja ēkas jumts pirms nepārtrauktas, stipras snigšanas uzsākšanās nav bijis notīrīts un atkārtotas snigšanas rezultātā pieaudzis sasnigušā sniega slāņa biezums un svars vai iekšējas salūšanas rezultātā;
4.1.36. kas radušies saistībā ar koku (x.xx. zaru), mastu, stabu un citu konstrukciju uzkrišanu Apdrošināšanas objektam, kas radušies cilvēku vai kāda mehāniska procesa iedarbības rezultātā;
4.1.37. kas radušies viļņu iedarbības rezultātā;
4.1.38. ja Apdrošināšanas perioda laikā būtiski tiek mainīts saimnieciskās darbības veids vai apdrošinātā objekta izmantošanas mērķis un veids, nesaskaņojot ar Apdrošinātāju.
4.2. Par Apdrošināšanas objektu netiek uzskatīts sekojošs īpašums, manta vai priekšmeti, ja vien tas nav nepārprotami un tieši norādīts Apdrošināšanas polisē:
4.2.1. juvelierizstrādājumi, dārgmetāli, dārgakmeņi un citas vērtslietas;
4.2.2. skaidra nauda, vērtspapīri, ieskaitot nedzēstas pastmarkas, akcīzes preču marķēšanas zīmes, kuponi, loterijas biļetes, vekseļi, čeki, prasību un maksājumu dokumenti, maksājumu kartes, priekšapmaksas kartes;
4.2.3. spēļu, naudas maiņas, izsniegšanas un iemaksu automāti;
4.2.4. xxxxxxx, priekšmeti ar māksliniecisku vērtību, antīki priekšmeti un mēbeles (izgatavoti vismaz pirms 50 gadiem, skaitot no Apdrošināšanas līguma slēgšanas dienas);
4.2.5. šabloni, licences un patenti, audio un video ieraksti;
4.2.6. xxxxxx, sprāgstvielas, munīcija un citas bīstamas un ugunsnedrošas vielas;
4.2.7. datubāzes, datoru programmas, kas nav iegādātas kopā un izmantojamas ar konkrēto iekārtu;
4.2.8. sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi, ieskaitot transportlīdzekļus, kas reģistrējami Ceļu satiksmes drošības direkcijā;
4.2.9. kustamais īpašums, kas novietots zem klajas debess, ko saskaņā ar tā lietošanas vai glabāšanas noteikumiem paredzēts lietot un uzglabāt telpās;
4.2.10. zeme, sējumi, apstādījumi (augi, koki, krūmi, zāliens, labība un līdzvērtīgi), dabīgās un mākslīgas ūdenstilpnes, dīķi, akas, dziļurbumi, dzīvie organismi, piemēram, istabas augi, dzīvnieki, putni, zivis; gaisa un pazemes pārvades līnijas (ieskaitot elektrības, telefona, optisko šķiedru sakaru līnijas) ieskaitot vadus, kabeļus, stabus, torņus un visa veida
aprīkojumu, kas var būt savienots ar šīm instalācijām, kā arī visa veida apakšstacijas, kas atrodas tālāk par 100 metru attāluma no apdrošinātām ēkām;
4.2.11. kustamais īpašums transportēšanas vai pārvadāšanas laikā;
4.2.12. jaunbūves vai nekustamais īpašums, kas ir rekonstrukcijas vai būvniecības procesā (nepabeigtas un/vai ekspluatācijā nenodotas ēkas vai būves);
4.2.13. būvmateriāli vai inženierkomunikāciju elementi, kas nav uzstādīti, izņemot, ja tie ir apdrošināti kā apgrozāmie līdzekļi;
4.2.14. būves, kas nav paredzētas ilgstošai ekspluatācijai (pārvietojamie vagoniņi, telpas, kas veidotas no piepūšamām konstrukcijām, pilnībā vai daļēji uzceltas no plastmasas, pārklātas ar brezentu vai citu tam pielīdzināmu materiālu, teltis, u.c.) kā arī tajās esošais kustamais īpašums;
4.2.15. jebkāda veida siltumnīcas, kā arī tajos esošais kustamais īpašums;
4.2.16. iekārtas un to sistēmas, kas paredzētas izmantošanai ražošanas procesā un nav funkcionāli nepieciešamas Apdrošināšanas objekta ekspluatācijai, ja Apdrošināšanas objekts ir nekustamais īpašums;
4.2.17. gaisa un pazemes pārvades līnijas (ieskaitot elektrības, telefona, optisko šķiedru sakaru līnijas) ieskaitot vadus, kabeļus, stabus, torņus un visa veida aprīkojumu, kas var būt savienots ar šīm instalācijām, kā arī visa veida apakšstacijas, kas atrodas tālāk par 100 metru attāluma no apdrošinātām ēkām;
4.2.18. Apdrošināšanas objekts, kas saskaņā ar līgumu atrodas Apdrošinātā turējumā, lietojumā vai glabājumā un polisē nav norādīts attiecīgais objekta īpašnieks vai trešo personu īpašums kā prece ar tās atšifrējumu, kas pieder trešajām personām.
5. INFORMĀCIJA PAR APDROSINĀŠANAS OBJEKTU UN APDROŠINĀTO RISKU
5.1. Pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas, Apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā pienākums ir sniegt visu informāciju, kas nepieciešama apdrošināmo risku izvērtēšanai. Apdrošinātājs saņemto informāciju apstrādā, lai izvērtētu apdrošināmo risku un sagatavotu apdrošināšanas piedāvājumu vai Apdrošināšanas līgumu.
5.2. Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais ir atbildīgs par sniegtās informācijas patiesīgumu un pilnīgumu. Jebkurš viltojums, nepareizs apgalvojums vai noklusēšana var būt par iemeslu Apdrošināšanas līguma izbeigšanai un atteikumam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
5.3. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir paziņot Apdrošinātājam par citiem, spēkā esošiem Apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu Apdrošināšanas objektu.
5.4. Ja Apdrošinātājs tikai pēc apdrošinātā riska iestāšanās uzzina par riska iestāšanās iespējamību palielinošiem apstākļiem, apdrošināšanas atlīdzību atsaka vai samazina atbilstoši piemērojamām tiesību normām. Nekas šajos noteikumos nevar tikt interpretēts kā atcelošs nosacījums Apdrošinātāja tiesībām atteikt vai samazināt apdrošināšanas atlīdzību.
6. IZMAIŅAS SNIEGTAJĀ INFORMĀCIJĀ
6.1. Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam ir pienākums nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, rakstveidā paziņot Apdrošinātājam par visiem apstākļiem, kuri var palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apjomu, kā arī paziņot par jebkādām
izmaiņām pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas sniegtajā informācijā.
6.2. Pēc papildu informācijas saņemšanas Apdrošinātājs izvērtē Apdrošinātā riska palielināšanos, un ja Apdrošinātais risks palielinājies, tiek aprēķināta un piemērota papildus Apdrošināšanas prēmija vai tiek grozīti Apdrošināšanas līguma noteikumi.
6.3. Pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas, Apdrošināšanas līguma darbības laikā vai pēc Apdrošināšanas perioda beigām Apdrošinātājam ir tiesības veikt apdrošinātā objekta pārbaudi, lai pārliecinātos, vai nav notikušas izmaiņas sākotnējā riska informācijā. Tomēr šis nosacījums neatbrīvo Apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto no jebkura Apdrošināšanas līguma paredzēta pienākumu izpildes, kā arī nemaina paredzētās pienākumu neizpildes sekas.
7. APDROŠINĀJUMA SUMMA UN APDROŠINĀŠANAS OBJEKTA VĒRTĪBA
7.1. Apdrošinājuma summu nosaka Apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas pilnu atbildību par Apdrošinājuma summas atbilstību Apdrošināšanas objekta vērtībai.
7.2. Apdrošinājuma summa tiek noteikta katram Apdrošināšanas objektam atsevišķi, tā tiek fiksēta Apdrošināšanas līgumā, norādot, vai apdrošināšana tiek noteikta faktiskajai vērtībai vai atjaunošanas vērtībai.
7.3. Nekustamā īpašuma Apdrošinājuma summu nosaka atbilstoši Apdrošināšanas objekta Atjaunošanas vērtībai, izņemot ja apdrošinātā nekustamā īpašuma fiziskais nolietojums pārsniedz 50%, tad to nosaka atbilstoši faktiskai vērtībai.
7.3.1. Kustamā īpašuma Apdrošinājuma summu nosaka atbilstoši Apdrošināšanas objekta faktiskai vērtībai.
7.4. Pusēm vienojoties un nepārprotami to norādot Apdrošināšanas līgumā, Apdrošināšanas objektu ir iespējams apdrošināt pēc Pirmā riska apdrošināšanas principa.
7.5. Apdrošinājuma summa Teritorijas labiekārtojumam, kas minēts šo Apdrošināšanas noteikumu punktā 2.2.1., tiek noteikta 10 (desmit) % no ēkas Apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā EUR 20 000,00 (divdesmit tūkstoši eiro) par vienu Apdrošināšanas gadījumu.
7.6. Apdrošinājuma summa, reklāmas iekārtām un izkārtnēm, kas stacionāri nostiprinātas pie Apdrošināmās ēkas un kas tiek minēts šo Apdrošināšanas noteikumu 2.2.1. tiek noteikta EUR 7000,00 (septiņi tūkstoši eiro).
7.7. Kopējā Apdrošinājuma summa nomātai un darbinieku mantai, kas minēts šo Apdrošināšanas noteikumu nr. 2.3.3., tiek noteikta EUR 5000,00 (pieci tūkstoši eiro), kas ir Atlīdzības limits, un zaudējumi, piemērojot šādu Atlīdzības limitu, tiek kompensēti tikai par vienu gadījumu Apdrošināšanas periodā.
8. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI
8.1. Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātais, noslēdzot Apdrošināšanas līgumu, apņemas ievērot un izpildīt visas prasības, kuras ir paredzētas šajos noteikumos, kā arī ievērot un izpildīt papildu prasības, kuras Apdrošinātājs rakstveidā izvirza Apdrošināšanas līguma darbības laikā.
8.2. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir darīt visu iespējamo, lai novērstu negadījumu rašanos. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir nekavējoties novērst jebkuru pamanītu kļūdu vai defektu vai arī nekavēties veikt papildu drošības pasākumus, atbilstoši apstākļiem.
8.3. Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam ir pienākums gan pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas, gan visā Apdrošināšanas līguma darbības laikā sniegt Apdrošinātājam pilnīgu un patiesu informāciju, kas attiecas uz Apdrošināšanas līgumā nodrošināto Apdrošināšanu, tai skaitā, informāciju par Apdrošināšanas objektu un informāciju, kas ir nepieciešama Apdrošinātā riska iestāšanas iespējamības novērtēšanai, informāciju par visām izmaiņām un apstākļiem, kas iestājušies Apdrošināšanas līguma darbības laikā un var ietekmēt Apdrošinātā riska iestāšanos, kā arī informāciju, kas saistīta ar iespējamo Apdrošināšanas gadījumu.
8.4. Apdrošinājuma ņēmējam tiek pielīdzinātas personas, kuras ir pilnvarotas veikt apdrošināto objektu uzraudzību vai apsaimniekošanu, vai kurām Apdrošināšanas objekts ir nodots lietošanā. Šo personu jebkura rīcība tās seku ziņā tiek pielīdzināta paša Apdrošinājuma ņēmēja rīcībai.
8.5. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir visa Apdrošināšanas līguma darbības laikā ievērot Latvijas Republikā spēkā esošos tiesību aktus un zemāk Apdrošinātāja papildus noteiktās drošības prasības.
8.6. Drošības prasības attiecībā uz ugunsdrošību:
8.6.1. ja ir uzstādīta automātiskā dūmu, ugunsdrošības vai apsardzes signalizācija, tad tai ir jābūt darba kārtībā un patstāvīgi ieslēgtai visu diennakti. Tās ir jāuztur darba kārtībā, regulāri jāveic uzstādīto ugunsdrošības sistēmu un aprīkojuma apkope un pārbaude saskaņā ar ražotāja noteiktajām prasībām un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
8.6.2. smēķēšana ir atļauta tikai tai īpaši paredzētās, marķētās un aprīkotās vietās;
8.6.3. darbu ar atklātu liesmu un ugunsnedrošu darbu drīkst veikt tikai kvalificētas personas uzraudzībā. Ugunsnedroši darbi vienmēr ir jāuzrauga. Uzraudzība ir jānodrošina arī vairākas stundas pēc ugunsnedrošu darbu pabeigšanas. Par darbu veikšanu objektā atbildīgajai personai ir jānorīko atbildīgās personas par ugunsdrošības uzraudzību ugunsnedrošu darbu izpildes laikā un pēc to pabeigšanas. Ar ugunsnedrošiem darbiem tiek saprasta metināšana, kalšana, lodēšanā, kā arī tādi darbi, kuros pielieto atklātu gāzes liesmu u. tml.;
8.6.4. jāuztur tīrība un kārtība Apdrošinātajā objektā, nodrošinot putekļu, atkritumu un ražošanas atlikumu savlaicīgu savākšanu un izvešanu. Viegli uzliesmojoši ražošanas atlikumi un iepakošanas materiāli, kā arī sprādzienu bīstamas vielas ir jāuzglabā speciāli tam paredzētās un aprīkotās vietās vai atsevišķās telpās saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
8.6.5. xxxxxxxxx, dūmvadu un apkures ierīču (krāsns, apkures katla) tīrīšana jāveic ne retāk kā 1 (vienu) reizi gadā, pārbaudes rezultāti jāfiksē dokumentāli;
8.6.6. ja ir ierīkotas ugunsdrošības durvis, tad tām ir jābūt aizvērtām, un tās nedrīkst aizbarikādēt. Pie ēku ārējām sienām (ne tuvāk kā 2 (divu) metru attālumā) ir aizliegts uzglabāt krājumus, preces un/vai atkritumus;
8.6.7. elektriskās ierīces un aprīkojums ir jāuzstāda un jāekspluatē atbilstoši iekārtas ražotāja/izgatavotāja norādījumiem un ugunsdrošības noteikumiem;
8.6.8. degošie ražošanas atlikumi un izlietotais iepakojums ir jāuzglabā ugunsdrošās tvertnēs ar vāku;
8.6.9. izmantojot sildierīces, tām jābūt uzstādītām un ekspluatētām saskaņā ar spēkā esošajām normatīvo aktu un ražotāja izvirzītājām prasībām. Tām jābūt droši nostiprinātām, tās nedrīkst būt atvērtas vai izjauktas;
8.6.10. noliktavu telpās, kas aprīkotas ar automātisko ugunsdrošības/ dzēšanas signalizāciju, jābūt norādītam un atzīmētam maksimāli pieļaujamajam preču glabāšanas augstumam;
8.6.11. visām telpām ir jābūt aprīkotām ar pietiekamu skaitu, atbilstoša tipa rokas ugunsdzēšamajiem aparātiem. Rokas ugunsdzēšamajiem aparātiem ir jābūt derīgiem, ar derīgu lietošanas termiņu un atbilstoši marķētiem.
8.7. Drošības prasības attiecībā uz īpašuma aizsardzību pret Trešo personu prettiesisku rīcību:
8.7.1. ārpus darba laika vai atstājot ēku vai telpas, logiem, durvīm, vārtiem un citiem konstruktīvajiem norobežojumiem, kas traucē brīvu iekļūšanu Apdrošinātajam objektam, ir jābūt aizvērtiem un pienācīgi aizslēgtiem, lai nepieļautu nepiederošu personu iekļūšanu. Šī prasība neattiecas uz publiskām ēkām, kuru koplietošanas telpas tiek izmantotas visu diennakti;
8.7.2. atslēgām, magnētiskajām caurlaidēm u. c. piekļūšanas sistēmām ir jāatrodas pie Apdrošinātā atbildīgajām personām un tās jāglabā drošā vietā. Gadījumā, ja atslēga vai piekļūšanas sistēma ir nokļuvusi Trešās personas rīcībā, tad ir nekavējoties jāveic to nomaiņa;
8.7.3. ja ir uzstādīta apsardzes signalizācija, tad tai ir jābūt darba kārtībā un patstāvīgi ieslēgtai ārpus uzņēmuma darba laika, visās telpās, kur neatrodas apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja darbinieki;
8.7.4. apsardzes signalizācijām jābūt projektētām, uzstādītām un apkoptām atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem un ražotāja izvirzītajām prasībām;
8.7.5. ja apsardzes signalizācija ir pieslēgta ārējai apsardzes uzņēmuma pultij, tad ir jābūt noslēgtam līgumam ar šo apsardzes uzņēmumu par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, kurā ir paredzēta apsardzes patruļas izbraukšana uz notikuma vietu, kad ir saņemts trauksmes signāls;
8.7.6. ja Apdrošināšanas objektā tiek nodrošināta fiziska apsardze, tad par tādu tiek uzskatīti apsardzes komersanta darbinieki, ar kuru ir noslēgts līgums par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, vai arī Apdrošinātā komersanta darbinieki, kuru pienākumos saskaņā ar darba līgumu ietilpst apsardzes darbu veikšana;
8.7.7. apsardzei ir jānodrošina Apdrošināto ēku un teritorijas apgaita ne retāk kā reizi divās stundās, veicot rakstveidā katras apgaitas reģistrāciju un uzskaiti. Izņēmums ir telpas, kuras ir aprīkotas ar apsardzes signalizāciju vai teritoriju, kuras tiek pilnībā pārraudzīta ar videonovērošanas kamerām, kad trauksmes signālu saņem uzņēmuma vietējais apsardzes postenis;
8.7.8. ja ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, tad tai jānodrošina, lai filmēšanas/ novērošanas zonā neatrastos objekti, kas varētu ierobežot redzamību vai kuri varētu kalpot kā aizsegs Trešo personu pretlikumīgas darbības fiksācijai un nofilmēšanai. Videonovērošanas ierakstiem ir jāveido ierakstu kopijas, kuru glabāšanas laiks nedrīkst būt mazāks par 30 (trīsdesmit) dienām.
8.8. Drošības prasības attiecībā uz īpašuma aizsardzību pret Šķidruma vai tvaika noplūdes risku:
8.8.1. visām ūdens, apkures un elektroapgādes sistēmām ir jābūt uzstādītām un ekspluatētām saskaņā ar Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;
8.8.2. jānodrošina lietus ūdens notekcauruļu un jumta tekņu tīrība; jāveic regulāra lietus ūdens drenāžas sistēmu un kontrolaku pārbaude, nepieciešamības gadījumos novēršot to aizsprostojumus, aizdambējumus un/vai aizsērējumus;
8.8.3. ja apkures sezonas laikā Apdrošināšanas objekts netiek apsaimniekots vai Apdrošinātajā objektā netiek veikta saimnieciskā darbība, Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam cauruļu tīkls ir jāpasargā no aizsalšanas vai arī jāiztukšo no šķidruma, lai novērstu to aizsalšanu;
8.8.4. ja ar Apdrošināšanas polisi tiek apdrošināta manta, preces vai izejvielas pret šķidruma vai tvaika noplūdes risku, tad
tie ir jānovieto uz cieta paliktņa vismaz 10 (desmit) cm virs grīdas virsmas.
8.9. Drošības prasības attiecībā uz papildu aizsardzību
“Portatīvā tehnika”:
8.9.1. portatīvajai tehnikai ārpus Apdrošināšanas objekta adreses ir jāatrodas atbildīgās personas uzraudzībā, vai atrodas slēgtās telpās, ja vien Apdrošināšanas polisē nav atrunāts citādāk;
8.9.2. portatīvo tehniku aizliegts atstāt transportlīdzekļa salonā apstāšanās vai stāvēšanas laikā;
8.9.3. avio transportēšanas laikā portatīvā tehnika jāņem līdzi rokas bagāžā;
8.9.4. portatīvās tehnikas zādzības vai laupīšanas gadījumā zādzības/ laupīšanas fakts obligāti jāapstiprina ar policijas izziņu;
8.9.5. ārpus darba laika Apdrošinātajam objektam ir jāatrodas slēgtās telpās, kas ir aprīkotas ar apsardzes signalizāciju, kas pieslēgta licencētas apsardzes pultij, vai jāatrodas Apdrošinājuma ņēmēja (tā darbinieku) uzraudzībā viņu uzturēšanās vietā (mājoklī, viesnīcā u. c.); pretējā gadījumā Apdrošināšanas segums nav spēkā.
8.10. Apdrošinātājs ir tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzību Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais ļaunā nolūkā vai aiz rupjas neuzmanības nav izpildījis šajos noteikumos minētās vai papildus Apdrošināšanas līgumā noteiktās drošības prasības, kā arī samazināt apdrošināšanas atlīdzību par 50%, ja Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais šīs prasības nav izpildījis vieglas neuzmanības dēļ, un tas ir cēloniski saistīts ar apdrošinātā riska iestāšanas.
8.11. Apdrošinātā pienākumi, iestājoties apdrošinātajam riskam, kuru izpilde ir priekšnosacījums apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai:
8.11.1. nekavējoties paziņot:
a) ugunsgrēka gadījumā – valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;
b) trešo personu ļaunprātīgas rīcības gadījumā – policijai;
c) sadursmes gadījumā ar sauszemes transportlīdzekli
– policijai;
d) eksplozijas gadījumā – valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un attiecīgajam avārijas dienestam;
e) inženierkomunikāciju avārijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam un/vai apdrošinātā nekustamā īpašuma – ēkas apsaimniekotājam (īpašniekam) vai pašvaldības policijai.
8.12. Apdrošinātajam, nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, ir jāpaziņo Apdrošinātājam par apdrošinātā riska vai jebkura notikuma, kas var tikt uzskatīts par apdrošināto risku, iestāšanos, iesniedzot rakstveida Apdrošināšanas prasības pieteikumu un norādot laikus, kad Apdrošinātājs var veikt apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskati. Ja Apdrošinātais iesniedz Apdrošināšanas prasības pietūkumu Apdrošinātājam vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā pēc apdrošinātā riska iestāšanās notikuma, tam ir jāpierada ātrākās paziņošanas neiespējamība. Apdrošinātajam, tiklīdz tas ir iespējams, jāveic visi iespējamie un saprātīgie pasākumi, lai samazinātu zaudējumus;
8.13. Apdrošinātajam ir pienākums nodrošināt Apdrošinātāja pārstāvim vai tā noteiktajam ekspertam iespēju veikt apdrošinātā riska iestāšanās vietas un bojātā Apdrošināšanas objekta apskati, kā arī dot Apdrošinātājam iespēju veikt izmeklēšanu jebkuru zaudējumu rašanās cēloņu un apjoma noteikšanai;
8.14. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās, kamēr Apdrošinātājs nav veicis bojātā vai iznīcinātā apdrošinātā
īpašuma apskati, nav pieļaujama nekāda bojājumu novēršana vai apdrošinātā īpašuma un tā daļu pārvietošana, novākšana vai atjaunošana, bez Apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas. Atļauts veikt tikai neatliekamus pasākumus, lai novērstu turpmākus zaudējumus, zaudējumu palielināšanos un nepieļautu nelaimes gadījumus;
8.15. Ja Apdrošinātājs neveic apskati 3 (trīs) darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas dienas un nepaziņo par apskates aizkavēšanās iemesliem un ilgumu, Apdrošinātajam ir tiesības uzsākt Apdrošināšanas objekta sakārtošanas un remonta darbus;
8.16. Pēc apdrošinātā riska iestāšanās vietas apskates Apdrošinātāja pārstāvis sastāda noteiktas formas apskates protokolu par konstatētajiem zaudējumiem, kura parakstīšana ir obligāta no Apdrošinātā puses, kā arī sniedz norādījumus, kuru izpilde Apdrošinātajam ir obligāta;
8.17. Apdrošinātā pienākums ir pierādīt zaudējuma iestāšanās faktu un apmēru, kā arī iesniegt visu Apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas to apstiprina;
8.18. Pēc Apdrošinātāja pieprasījuma Apdrošinātajam ir pienākums iesniegt Apdrošinātājam bojātā, nozagtā vai iznīcinātā apdrošinātā īpašuma sarakstu un īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Sarakstā ir jānorāda apdrošinātā īpašuma vērtība un stāvoklis, kādā tas bija tieši pirms Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
8.19. Par šajā sadaļā paredzēto Apdrošinātā pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi iestājas piemērojamās tiesību normas paredzētās sekas.
9. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ SAVSTARPĒJIE PIENĀKUMI
9.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt Apdrošināto par to, ka Apdrošinātais tiek apdrošināts saskaņā ar noteiktu Apdrošināšanas līgumu, par kura nosacījumiem Apdrošinājuma ņēmējs ir vienojies ar apdrošinātāju un apdrošinātajam šie nosacījumi ir saistoši, tie ir jāievēro un jāpilda, kā arī Apdrošinājuma ņēmējam ir jāizskaidro apdrošinātajam, kādas sekas iestājas gadījumā, ja Apdrošinātais neizpilda un/vai nepienācīgi izpilda kādu no Apdrošināšanas līguma noteikumiem.
10. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMU NEPILDĪŠANAS SEKAS
10.1. Ja Apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā ļauns nolūks (Civillikuma 1641. pants) vai rupja neuzmanība (Civillikuma 1645. pants) ir bijusi par iemeslu Apdrošinātāja maldināšanai par Apdrošināšanas objekta stāvokli vai apstākļiem apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības un iespējamā zaudējumu apmēra novērtēšanai, Apdrošināšanas līgums nav spēkā no tā noslēgšanas brīža. Iemaksāto Apdrošināšanas prēmiju Apdrošinātājs neatmaksā Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja Apdrošinātā riska iestāšanos neapstiprina 8.11.1.apakšpunktā norādītās iestādes.
10.2. Apdrošināšanas objektu tiesīgo lietotāju darbība vai bezdarbība ir pielīdzināma paša Apdrošinātā darbībai vai bezdarbībai, pieņemot lēmumu par atteikumu izmaksāt Apdrošināšanas atlīdzību vai lēmumu samazināt to.
11. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBA
11.1. Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību, atlīdzinot zaudējumus atbilstoši Apdrošināšanas līgumā minētajiem nosacījumiem, kas ir radušies saistībā ar Apdrošināšanas objekta bojājumiem vai nolaupīšanu Apdrošināšanas līgumā noradīto apdrošināto risku rezultātā.
11.2. Apdrošināšanas atlīdzību nekustama īpašuma bojājuma, bojāejas gadījumā aprēķina, nosakot atlīdzināmo zaudējumu apmēru, no kura tiek atskaitīts Apdrošināšanas līgumā noteiktais Pašrisks, ņemot vērā turpmāko:
11.2.1. tiek noteikts faktisko zaudējumu apmērs, kas ir nepieciešamā naudas summa, lai Apdrošināšanas objektu atjaunotu stāvoklī, kādā tas bija tieši pirms Apdrošināšanas gadījuma, iekļaujot izdevumus par nojaukšanas darbiem un būvgružu izvešanu, kā arī Glābšanas izdevumus;
11.2.2. zaudējumu aprēķināšana notiek saskaņā ar faktisko atjaunošanas darbu tāmi pēc izmaksām un cenām, kādas tās ir ne vēlāk kā 6 (sešus) mēnešus pēc Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža, neņemot vērā virsstundu un brīvdienu darba laika apmaksu un citas izmaksas, kas vispārēji nebūtu nepieciešamas veicot atjaunošanas darbus;
11.2.3. ja tiek konstatēts zemapdrošināšanas gadījums, kas ir, gadījums, kad Apdrošinājuma summa ir vismaz par 10% (desmit procentiem) mazāka par Apdrošināšanas objekta vērtību, tad atlīdzināmo zaudējumu apmērs tiek reizināts ar tādu proporciju, kāda ir starp Apdrošinājuma summu un šo vērtību;
11.2.4. ja tiek konstatēts virsapdrošināšanas gadījums, tas ir, gadījums, kad Apdrošinājuma summa ir lielāka par Apdrošināšanas objekta vērtību, tad apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta tādā apmērā, kādā tā būtu jāizmaksā, ja Apdrošinājuma summa būtu vienāda ar Apdrošināšanas objekta vērtību;
11.2.5. faktisko atlīdzināmo zaudējumu apmērs attiecībā uz apdrošināto nekustamo īpašumu, kura fiziskais nolietojums ir lielāks par 50% (piecdesmit procentu) apmēru, tiek noteikts atbilstoši nekustama īpašuma faktiskajai vērtībai – Apdrošināšanas objekta atjaunošanas izdevumu apmērā, samazinot tos par nolietojuma apmēru;
11.2.6. ja nav iespējams noteikt Apdrošināšanas objekta vērtību, faktiski atlīdzināmie zaudējumi tiek aprēķināti, nosakot apdrošinātā nekustamā īpašuma bojāgājušo elementu procentuālo īpatsvaru un to reizinot ar Apdrošinājuma summu; šo kārtību nepiemēro virsapdrošināšanas gadījumā;
11.2.7. Apdrošināšanas objekta pilnīga zuduma gadījumā, kad Apdrošināšanas objektu nav iespējams atjaunot vai tas netiks atjaunots, apdrošināšanas atlīdzības apmēru nosaka, balstoties uz līdzvērtīga objekta tirgus vērtību tieši pirms Apdrošināšanas gadījuma.
11.3. Ja Apdrošinātais nekustamais īpašums atrodas vairāku personu kopīpašumā, kad katrai no personām pieder noteikta īpašuma tiesību daļa, kas nav izdalīta reālajā daļā, zaudējumi par kopīpašumā esošā Apdrošināšanas objekta bojājumiem vai bojāeju tiek atlīdzināti proporcionāli Apdrošinātajam piederošajai kopīpašuma daļai.
11.4. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs par apdrošinātas kustamas mantas bojājumiem, bojāeju vai zudumu tiek noteikts faktisko zaudējumu apmērā, no kura tiek atskaitīts Apdrošināšanas līgumā noteiktais Pašrisks, atbilstoši aizvietošanas vērtībai, kas ir vienāda ar tāda paša veida un līdzvērtīgas kvalitātes kustamās mantas iegādes mazākiem izdevumiem (tajā skaitā transportēšanas, projektēšanas un uzstādīšanas izmaksas), ja mantas atjaunošana nav iespējama vai tās atjaunošanas izdevumi pārsniedz mantas aizvietošanas vērtību pirms Apdrošināšanas gadījuma, no kuras atskaitīta tās atlikusi vērtība pēc Apdrošināšanas gadījuma, vai mazākajiem nepieciešamajiem izdevumiem, lai atjaunotu kustamo mantu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ja vien noslēgtajā Apdrošināšanas līgumā nav atrunāts citādi;
11.5. Ja kustamā manta ir apdrošināta kā atsevišķa manta un tiek konstatēts, ka Apdrošinājuma summa ir mazāka par
apdrošinātās mantas vērtību, tad tiek piemērots zemapdrošināšanas princips, un aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, faktiskais zaudējuma apmērs tiek reizināts ar tādu proporciju, kāda ir starp Apdrošinājuma summu un Apdrošināšanas objekta vērtību, pēc tam atskaitot Apdrošināšanas līgumā noteikto Pašrisku.
11.6. Lemjot par apdrošināšanas atlīdzību saistībā ar kustamas mantas bojājumiem, bojāeju vai zudumu, Apdrošinātājam ir tiesības:
11.6.1. aizvietot bojāgājušo Apdrošināšanas objektu ar līdzvērtīgu, pārņemot Apdrošināšanas objekta atliekas – šajā gadījumā pirms aizvietošanas veikšanas Apdrošinātajam jānodod bojāgājušā Apdrošināšanas objekta atliekas Apdrošinātājam un jānodrošina noslēgtā Apdrošināšanas līgumā paredzētā Pašriska summas iemaksa,
11.6.2. izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību Apdrošināšanas objekta vērtības apmērā, atskaitot no tās Apdrošināšanas līgumā noteikto Pašrisku, pārņemot Apdrošināšanas objekta atliekas, izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību kā starpību starp Apdrošināšanas objekta vērtību pirms un pēc Apdrošināšanas gadījuma, atskaitot no tās Apdrošināšanas līgumā noteikto Pašrisku, nepārņemot Apdrošināšanas objekta atliekas.
11.7. Faktisko zaudējumu apmēru par tāda Apdrošināšanas objekta vai tā daļas bojājumu vai bojāeju, kas bija būvēts no tādiem materiāliem, kas zaudējumu aprēķināšanas brīdī nav pieejami tirgū, vai kuru izmantošana saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir aizliegta (piemēram, šīferis ar azbesta piejaukumu), Apdrošinātājs nosaka minimālās naudas summas apmērā, kas nepieciešama, lai bojāto vai bojāgājušo Apdrošināšanas objektu vai tā daļu atjaunotu, izmantojot bojātajiem vai bojāgājušajiem materiāliem konstruktīvo īpatnību un ārējā izskata ziņā līdzvērtīgus materiālus.
11.8. Apdrošināšanas atlīdzība tiek samazināta par summu, ko Apdrošinātajam par Apdrošināšanas gadījuma rezultātā radītajiem zaudējumiem ir samaksājusi par zaudējumu nodarīšanu atbildīgā trešā persona Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Par šādu summu saņemšanu Apdrošinātajam ir pienākums paziņot Apdrošinātājam. Ja šajā gadījumā radītie zaudējumi ir atlīdzināti pilnībā, tad Apdrošinātais zaudē tiesības pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību par attiecīgo Apdrošināšanas gadījumu. Ja šāda zaudējumu atlīdzināšana tiek veikta pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, tad Apdrošinātajam saņemtā apdrošināšanas atlīdzība attiecīgajā apmērā ir jāatmaksā Apdrošinātājam.
11.9. Papildus atlīdzināmie izdevumi. Iestājoties Apdrošināšanas gadījumam, Apdrošinātājs papildus tiešajiem materiālajiem zaudējumiem atlīdzinās arī sekojošus saprātīgus, pamatotus un pierādāmus nepieciešamos izdevumus, ja tie ir radušies kā Apdrošinātā riska iestāšanās sekas, nepārsniedzot Apdrošināšanas objekta Apdrošinājuma summu. Ar Papildus atlīdzināmiem izdevumiem Apdrošināšanas līguma izpratnē tiek saprasts:
11.9.1. izdevumi glābšanas un attīrīšanas darbu veikšanai. Atlīdzības limits šāda veida zaudējumiem tiek noteikts 10 (desmit)% apmērā no zaudējuma, bet ne vairāk kā EUR 100 000,00 (viens simts tūkstotis euro) no bojātā nekustamā īpašuma Apdrošinājuma summas, kas radušies, lai:
a) ierobežotu un mazinātu radušos zaudējumus vai novērstu turpmāku pakārtotu zaudējumu rašanos;
b) apmaksātu attīrīšanas, demontāžas, drupu un gružu aizvākšanas, kā arī zaudējuma vietas uzkopšanas izdevumus;
c) piekļūtu zaudējuma rašanās vietai, ja tā atrodas Apdrošinātajā objektā.
11.9.2. Apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušos projektēšanas izdevumi par arhitektu, dizainera un inženiera pakalpojumiem, lai atjaunotu īpašumu pēc Apdrošināšanas gadījuma.
11.10. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas polisē norādītās apdrošinājuma summas tiek samazinātas par izmaksātās atlīdzības lielumu, bet zemapdrošināšana uz nākamajiem gadījumiem netiek piemērota, izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir gājis bojā.
11.11. Ja apdrošināšanas gadījumam var tikt noteikti vairāki Apdrošināšanas līguma Pašriski, tiek piemērots viens – lielākais Pašrisks.
12. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSAS KĀRTĪBA
12.1. Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais iesniedz Apdrošinātājam rakstveida iesniegumu par apdrošinātā riska iestāšanos.
12.2. Apdrošinātājs izvērtē saņemto iesniegumu un pievienotos dokumentus, lai konstatētu vai ir iestājies Apdrošināšanas gadījums, ja iestājies, tad nosaka apdrošināšanas atlīdzības apmēru:
12.2.1. ja ir iestājies Apdrošināšanas gadījums un puses ir vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tad:
a) Apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas;
b) Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 10 (desmit) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.
12.2.2. ja Apdrošināšanas gadījums netiek konstatēts:
a) tad Apdrošinātājs pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību;
b) par pieņemto lēmumu Apdrošinātājs paziņo Apdrošinātajam 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
12.3. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc kompensācijas principa, ievērojot:
12.3.1. Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta, piemērojot kompensācijas principu, tādējādi izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt Apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus;
12.3.2. Kompensēti tiek tikai pierādītie, nodarītie zaudējumi, izņemot normatīvajos aktos vai Apdrošināšanas līgumā noteiktie izņēmumi;
12.3.3. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās datuma.
12.3.4. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pēc Apdrošināšanas līguma darbības beigām, ja vien Apdrošināšanas līgumā nav noteikts savādāk.
12.4. Ja Apdrošinātāja saistību izpilde vai tās apjoms ir atkarīgs no tādiem apstākļiem, kuri konstatējami civilas, kriminālas vai administratīvas lietas tiesvedībā, Apdrošinātājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc tiesas vai citas valsts, vai pašvaldības iestādes amatpersonas lēmuma, ar kuru tiek galīgi izlemta vai izbeigta attiecīgā lieta, spēkā stāšanās.
12.5. Gadījumā, ja Apdrošināšanas prēmijai piemērots dalītais maksājums, tad no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības Apdrošinātājs ietur nesamaksāto Apdrošināšanas prēmijas daļu.
13. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOSLĒGŠNANAS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS KĀRTĪBA
13.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz informāciju, ko sniedzis Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais, un Apdrošināšanas līguma noslēgšanas fakts nevar tikt interpretēts, ka Apdrošinātāja piekrišana vai akcepts šai informācijai.
13.2. Apdrošinātājs, pirms Apdrošināšanas līguma noslēgšanas, var sagatavot apdrošināšanas piedāvājumu. Gadījumā, ja Apdrošinājuma ņēmējs iemaksā Apdrošinātāja bankas kontā apdrošināšanas piedāvājumā norādīto Apdrošināšanas prēmiju, Apdrošināšanas līgums netiek uzskatīts par noslēgtu, ja apdrošināšanas piedāvājumā nav norādīts citādāk. Apdrošinātājam ir tiesības šādi kļūdaini veiktu maksājumu atgriezt atpakaļ Apdrošinājuma ņēmējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā.
13.3. Apdrošināšanas līgums stājas spēkā, ja Apdrošināšanas prēmijas vai Apdrošināšanas prēmijas pirmās daļas samaksa ir veikta Apdrošināšanas līgumā vai tam pievienotajā rēķinā noteiktajā apmērā un laikā, ja Apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi.
13.4. Ja Apdrošināšanas līgumā vai tam pievienotajā rēķinā ir noteikts, ka Apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta pēc Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās, tad pēc Apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksas, kas veikta Apdrošināšanas līgumā noteiktajā apmērā un termiņā, Apdrošināšanas līgums ir spēkā ar tajā norādīto spēkā stāšanās datumu.
13.5. Par samaksas dienu uzskatāms datums, kad Apdrošināšanas prēmija vai tās daļa saņemta Apdrošinātāja vai apdrošināšanas izplatītāja, kurš ir pilnvarots Apdrošinātāja vārdā iekasēt Apdrošināšanas prēmijas, bankas kontā.
13.6. Ja, pretēji Apdrošināšanas līgumā vai rēķinā norādītajam, Apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa netiek samaksāta noteiktajā termiņā un apmērā, tad tiek uzskatīts, ka Apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā no tā noslēgšanas dienas. Atsevišķs paziņojums par to, ka Apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam netiek nosūtīts.
13.7. Apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksa pēc rēķinā norādītā apmaksas termiņa neuzliek Apdrošinātājam pienākumu uzņemties jebkādas saistības. Apdrošinātājam ir tiesības samaksāto Apdrošināšanas prēmiju vai tās pirmās daļas maksājumu atgriezt atpakaļ Apdrošinājuma ņēmējam 15 (piecpadsmit) dienu laikā.
13.8. Noslēdzot Apdrošināšanas līgumu, izmantojot distances saziņas līdzekli, spēkā ir tāda pati Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība kā līgumu noslēdzot klātienē. Apdrošināšanas līgumam netiek piemērotas atteikuma tiesības.
14. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA IZBEIGŠANA
14.1. Apdrošinātājam vai Apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības izbeigt Apdrošināšanas līgumu vienpusēji Apdrošināšanas līguma likumā noteiktajos gadījumos pirms Apdrošināšanas perioda beigām, t. sk., pēc Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, nosūtot rakstveidā paziņojumu otrai līgumslēdzējpusei. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts 15. (piecpadsmitajā) dienā pēc rakstveidā paziņojuma nosūtīšanas.
14.2. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir samaksāt Apdrošinātājam Apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu par periodu, kad Apdrošināšanas līgums bijis spēkā.
14.3. Ja Apdrošināšanas periodā ir veikta Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa un Apdrošinājuma ņēmējs pirms Apdrošināšanas līguma termiņa beigām izbeidz Apdrošināšanas līgumu vai nav veicis kārtējo Apdrošināšanas
prēmijas maksājumu, tad Apdrošinātājam ir tiesības izrakstīt rēķinu par atlikušo Apdrošināšanas prēmijas daļu. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir apmaksāt Apdrošinātāja izrakstīto rēķinu savlaicīgi un pilnā apmērā.
14.4. Ja, pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja rakstveidā iesniegumu, Apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms Apdrošināšanas perioda beigām, tad Apdrošinātājs atmaksā neizmantotās Apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo periodu atbilstoši likumā paredzētajam aprēķinam, atskaitot no tās Apdrošināšanas līguma darbības laikā izmaksāto Apdrošināšanas atlīdzību, kā arī no atlikuma ieturot
15 (piecpadsmit) procentus, kas ir Apdrošinātāja prezumēti izdevumi saistībā ar Apdrošināšanas līguma administrēšanu. Ja prēmijas atlikums tiek izmantots citu Apdrošināšanas prēmijas maksājumu segšanai Apdrošinātājam, tad ieturējumi saistībā ar Apdrošināšanas līguma administrēšanu no prēmijas netiek veikti.
14.5. Ja kārtējais Apdrošināšanas prēmijas maksājums nav samaksāts norādītajā termiņā un apjomā, Apdrošinātājs nosūta Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam rakstveidā brīdinājumu par nesavlaicīgi vai nepilnīgi veikto Apdrošināšanas prēmijas kārtējo maksājumu ar uzaicinājumu samaksāt Apdrošināšanas prēmijas atlikušo daļu.
14.6. Ja Apdrošinājuma ņēmējs nesamaksā Apdrošināšanas prēmijas kārtējo maksājumu brīdinājumā noteiktajā termiņā un apmērā, Apdrošināšanas līgums tiek izbeigts, neatmaksājot Apdrošināšanas prēmiju par periodu, kad apdrošināšana bija spēkā. Atsevišķs paziņojums par to, ka Apdrošināšanas līgums tiek izbeigts un atlikusī prēmijas daļa netiek atmaksāta, Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam nosūtīts netiek.
14.7. Neatkarīgi no citiem noteikumiem, kas paredzēti Apdrošināšanas līgumā, netiek uzskatīts, ka Apdrošinātājs nodrošinās apdrošināšanas aizsardzību vai veiks jebkādus maksājumus, vai sniegs jebkādus pakalpojumus vai labumus jebkuram Apdrošinātajam un jebkurai citai personai tiktāl, ciktāl šāds segums, maksājums, pakalpojums, labums un/vai jebkurš Apdrošinātā darījums vai darbība pārkāpj piemērojamās sankcijas, tas ir, visas tādas tirdzniecības, finanšu embargo vai ekonomiskās sankcijas, likumus vai noteikumus, kas tieši piemērojami Apdrošinātājam. Piemērojamās sankcijas ir šādas:
(I) vietējās sankcijas; (II) Eiropas Savienības (ES); (III) Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO); (IV) Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un/vai (V) visas pārējās sankcijas, kas piemērojamas Apdrošinātājam.