SATURS
NOTEIKUMI LSWL 12/2
Spēkā no 2013. gada 10. jūlija
SATURS
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 2
1. Termini 2
2. Informācija par apdrošināmo risku 2
3. Izmaiņas riska informācijā 2
4. Apdrošināšanas līguma noslēgšanas
un spēkā stāšanās kārtība 2
5. Apdrošināšanas līguma izbeigšana 2
6. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākumi 3
7. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā
savstarpējie pienākumi 3
8. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākumi
pēc apdrošinātā riska iestāšanās 3
9. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākumu nepildīšanas sekas 3
10. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība 3
11. Kompensācijas princips 4
12. Domstarpību atrisināšanas kārtība 4
13. Vispārīgie izņēmumi 4
14. Apdrošinātāja lēmuma pieņemšanas termiņš 4
LAUKU SAIMNIECĪBU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANA 5
1. Termini 5
2. Apdrošināšanas objekts 5
3. Apdrošināšanas līguma darbības vieta 6
4. Apdrošinājuma summa un apdrošināšanas objekta vērtība 6
5. Apdrošināšanas segums 6
6. Īpašie nosacījumi uz būvdarbu un remonta laiku 9
7. Glābšanas un drupu aizvākšanas izdevumi 9
8. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs 9
9. Apdrošinājuma summas atjaunošana
pēc apdrošināšanas gadījuma 11
LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU APDROŠINĀŠANA 12
1. Termini 12
2. Apdrošināšanas mērķis 12
3. Liellopu apdrošināšana 12
4. Lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšana
pret katastrofu risku 12
5. Izņēmumi lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanā 13
6. Citi atlīdzības noteikumi lauksaimniecības
dzīvnieku apdrošināšanā 13
7. Dokumenti, kas nepieciešami apdrošināšanas
atlīdzības izmaksai 14
8. Drošības noteikumi dzīvnieku apdrošināšanai 14
LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKAS UN IEKĀRTU
APDROŠINĀŠANA 15
1. Apdrošināšanas objekts 15
2. Lauksaimniecības tehnikas apdrošināšana 15
3. Apdrošināšanas līguma darbības vieta 15
4. Apdrošinājuma summa un apdrošināšanas objekta vērtība 15
5. Apdrošināšanas segums 15
6. Izņēmumi lauksaimniecības tehnikas
un iekārtu apdrošināšanā 15
7. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs 16
8. Drošības noteikumi tehnikas apdrošināšanai 16
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PĀRTRAUKUMA
APDROŠINĀŠANA 16
1. Apdrošināšanas objekts 16
2. Apdrošināšanas segums 16
3. Atlīdzības periods 16
4. Pašrisks 16
5. Apdrošinājuma summa 16
6. Zaudējumu atlīdzināšanas noteikumi 17
7. Citi noteikumi 17
LAUKSAIMNIEKU CIVILTIESISKĀS ATBILDĪBAS
APDROŠINĀŠANA 17
1. Termini (papildus vispārīgajā daļā minētajiem) 17
2. Apdrošinātie riski 18
3. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākumi 19
4. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākumi
pēc apdrošinātā riska iestāšanās 19
5. Vispārējie izņēmumi 19
6. Vairāku personu civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem 20
7. Regresa tiesības 20
8. Vairākas cietušās personas 20
9. Zaudējumu atlīdzība 20
DROŠĪBAS NOTEIKUMI 21
1. TERMINI
1.1. Apdrošinātājs – “Seesam Insurance AS Latvijas filiāle”.
1.2. Apdrošinājuma ņēmējs – persona, kura noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.
1.3. Apdrošinātais – persona, kurai ir apdrošināmā interese un kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums; apdrošināšanas līguma saistības un pienāku- mi attiecas gan uz apdrošināto, gan uz apdrošinājuma ņēmēju.
1.4. Apdrošināšanas līgums – apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vie- nošanās par apdrošināšanas nosacījumiem. Apdrošināšanas līgums sastāv no pieteikuma apdrošināšanai, apdrošināšanas polises, apdrošināšanas polises pielikumiem, grozījumiem un apdrošināšanas noteikumiem.
1.5. Apdrošināšanas polise – dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līgu- ma noslēgšanu. Apdrošināšanas polise ir neatņemama apdrošināšanas līguma sastāvdaļa.
1.6. Apdrošināšanas periods – apdrošināšanas līguma darbības laiks.
1.7. Apdrošinātais risks – apdrošināšanas līgumā paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
1.8. Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un iepriekš neparedzams, no apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kuram iestājoties, paredzēta apdrošināšanas atlī- dzības izmaksa saskaņā ar apdrošināšanas līgumā atrunāto.
1.9. Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteiktā naudas sum- ma, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai interese.
1.10. Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas līgumā noteiktais maksā- jums par apdrošināšanu.
1.11. Apdrošināšanas atlīdzība – apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa, vai nodrošināmie pakalpoju- mi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.12. Pašrisks – apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā līdzdalība katrā apdrošināšanas gadījumā, kas polisē noteikta naudā vai procentos un tiek atrēķināta no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas.
1.13. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojāju- miem – mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināša- nā – personas civiltiesiskā atbildība.
1.14. Pieteikums apdrošināšanai – apdrošinātāja noteiktas formas un satura dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais aizpilda un ie- sniedz apdrošinātājam, lai informētu par apdrošināšanas objektu, tā stāvokli, kā arī citiem faktiem un apstākļiem; pieteikums apdrošināšanai ir neatņema- ma apdrošināšanas līguma sastāvdaļa.
1.15. Apdrošināšanas piedāvājums – piedāvājums, kuru apdrošinātājs saga- tavo, lai informētu apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas līguma notei- kumiem un/vai izmaiņām tajos.
1.16. Trešā persona – persona, kas nav apdrošināšanas līguma slēdzējs; nav persona, kura likumiski vai līgumiski ir saistīta ar apdrošināšanas līguma slē- dzēju; nav persona, kuras labā apdrošināšanas līgums ir noslēgts.
2. INFORMĀCIJA PAR APDROŠINĀMO RISKU
2.1. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdro- šinātā pienākums ir sniegt visu informāciju, kas nepieciešama apdrošinātājam apdrošināmā riska izvērtēšanai.
Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir sniegt apdrošinātājam visu pieprasīto informāciju par apdrošināmo objektu un faktiem vai apstākļiem, kas nepieciešami apdrošināmā riska izvērtēšanai. Apdrošinātājs saņemto informāciju apstrādā un glabā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
2.2. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir atbildīgs par sniegtās in- formācijas patiesīgumu un pilnīgumu. Jebkurš viltojums, nepareizs apgalvo- jums un/vai noklusēšana var būt par iemeslu apdrošināšanas līguma izbeigša- nai un/vai atteikumam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, izņemot, ja likums “Par apdrošināšanas līgumu” to nepieļauj gadījumā, kad informācija sniegta vieglas neuzmanības rezultātā.
2.3. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir paziņot apdro- šinātājam par citiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu.
3. IZMAIŅAS RISKA INFORMĀCIJĀ
3.1. Apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam ir pienākums nekavē- joties, tiklīdz tas ir iespējams, rakstiski paziņot apdrošinātājam par visiem apstākļiem, kuri var palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apjomu, kā arī paziņot par jebkādām izmaiņām pietei- kumā apdrošināšanai sniegtajā informācijā.
3.2. Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas, kā arī tā darbības laikā, apdro- šinātājam ir tiesības pārbaudīt apdrošināto objektu, lai pārliecinātos, vai nav notikušas izmaiņas sākotnējā informācijā.
4. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOSLĒGŠANAS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS KĀRTĪBA
4.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz informāciju, ko pie- teikumā apdrošināšanai sniedzis apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais.
4.2. Apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma var sagatavot apdrošināša- nas piedāvājumu. Gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs iemaksā apdrošinātāja bankas kontā apdrošināšanas piedāvājumā norādīto apdrošināšanas prēmiju, apdrošināšanas līgums netiek uzskatīts par noslēgtu, ja apdrošināšanas piedā- vājumā nav norādīts citādāk.
4.3. Apdrošināšanas līgums tiek uzskatīts par noslēgtu un stājas spēkā nāka- majā dienā pēc polisē noteiktās apdrošināšanas prēmijas vai tās pilnā apjomā samaksātās pirmās daļas saņemšanas apdrošinātāja kasē vai bankas kontā, bet ne ātrāk kā polisē norādītajā apdrošināšanas perioda pirmajā dienā.
4.4. Ja puses rakstiski vienojas par to, ka apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas datuma, tad ga- dījumā, ja apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta apdroši- nātāja noteiktajā termiņā un apmērā, tiek uzskatīts, ka apdrošināšanas līgums ir stājies spēkā ar polisē norādīto apdrošināšanas perioda sākuma datumu.
4.5. Ja, pretēji apdrošināšanas polisē norādītajam, apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa netiek samaksāta noteiktajā termiņā un apmērā, tad tiek uz- skatīts, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā no tā noslēgšanas dienas. Atsevišķs paziņojums par to, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, ap- drošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam netiek nosūtīts.
4.6. Apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksa pēc apdrošināša- nas polisē norādītā apmaksas termiņa neuzliek apdrošinātājam pienākumu uzņemties jebkādas saistības.
4.7. Ja apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas lī- dzekli, spēkā ir tāda pati apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība, kā līgumu noslēdzot apdrošinātāja birojā, izņemot gadījumus, kad apdrošinātājs ir paredzējis citādāk.
5. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA IZBEIGŠANA
5.1. Apdrošinātājs vai apdrošinājuma ņēmējs apdrošināšanas līgumu var iz- beigt likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajos gadījumos un kārtībā.
5.2. Ja, pretēji apdrošināšanas līguma noteikumiem, kārtējais apdrošināšanas prēmijas maksājums nav samaksāts norādītajā termiņā un apjomā, apdrošinā- tājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam rakstveida brīdi- nājumu par nesavlaicīgi un/vai nepilnīgi veikto apdrošināšanas prēmijas kār- tējo maksājumu ar uzaicinājumu samaksāt apdrošināšanas prēmijas atlikušo daļu atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem.
5.3. Ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais nesamaksā apdrošināša- nas prēmijas kārtējo maksājumu brīdinājumā norādītajā termiņā un apmērā, apdrošinātājs, izbeidzoties brīdinājumā norādītajam termiņam, automātiski izbeidz apdrošināšanas līgumu, neatmaksājot apdrošinājuma ņēmējam ie- priekš iemaksāto apdrošināšanas prēmiju. Atsevišķs paziņojums par to, ka apdrošināšanas līgums tiek izbeigts un iemaksātā prēmijas daļa netiek atmak- sāta, apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam netiek nosūtīts.
5.4. Apdrošinātājam vai apdrošināšanas ņēmējam ir tiesības izbeigt apdro- šināšanas līgumu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts 15. (piecpadsmitajā) dienā pēc rakstiskā paziņojuma par apdrošināšanas līguma izbeigšanu nosūtīšanas.
5.5. Apdrošināšanas līguma darbības izbeigšana neietekmē apdrošinātāja tie- sības pieprasīt no apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu par periodu, kad apdrošināšanas līgums bijis spēkā.
5.6. Ja, pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja rakstisku iesniegumu, apdro- šināšanas līgums tiek izbeigts pirms apdrošināšanas perioda beigām, tad ap- drošinātājs atmaksā neizmantotās apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo
apdrošināšanas periodu, ieturot ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, bet ne vairāk kā 25 % no apdrošināšanas prēmijas.
5.7. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir bijušas apdrošināšanas atlīdzī- bas prasības un apdrošinātājs atbilstoši šiem noteikumiem ir veicis apdroši- nāšanas atlīdzības izmaksu, apdrošināšanas prēmija par visu polisē paredzēto apdrošināšanas līguma darbības laiku pienākas apdrošinātājam.
6. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI
6.1. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apņemas ievērot un izpildīt visas prasības, kuras ir izvirzījis apdro- šinātājs.
6.2. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais apņemas ievērot un izpil- dīt papildu prasības, kuras apdrošinātājs rakstiski var izvirzīt apdrošināšanas perioda laikā, lai samazinātu vai novērstu apdrošinātā riska iestāšanās iespē- jamību.
6.3. Apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam ir pienākums nekavējo- ties, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā no fakta konstatācijas brīža, rakstiski informēt apdrošinātāju par tādu apstākļu raša- nos, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, vai citiem apstāk- ļiem, kas var ietekmēt apdrošināšanas līguma norisi, un izpildīt apdrošinātāja norādījumus saistībā ar tiem, piemēram:
6.3.1. tiek pārtraukta vai mainās apdrošinātajā objektā veiktā saimnieciskā darbība un/vai uzņēmējdarbības veids;
6.3.2. mainās apdrošinātā objekta pielietojums;
6.3.3. mainās drošības pasākumi (apsardze, trauksmes un ugunsdzēšanas sis- tēmas) apdrošinātajā adresē;
6.3.4. tiek atslēgtas vai pārtrauktas tādu komunālo pakalpojumu (apkure, ūdens, elektrība) piegādes, kas nodrošina apdrošinātā objekta ekspluatāciju un drošības sistēmu nepārtrauktu darbību;
6.3.5. apdrošināšanas perioda laikā nekustamais īpašums tiek pārbūvēts vai objektā tiek veikti celtniecības darbi, kuru veikšanai ir nepieciešams saņemt būvatļauju;
6.3.6. apdrošinātās telpas, ēkas vai to daļas ilgāk nekā 1 (vienu) mēnesi paliek neapdzīvotas vai netiek izmantotas.
6.4. Ja apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam rodas šaubas par to, kas var palielināt riska iestāšanās iespējamību, viņam jākonsultējas ar apdrošinātāju.
6.5. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs nav ievērojis 6.2. punktā atru- nāto, apdrošinātājs var rakstveidā piedāvāt apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam veikt grozījumus apdrošināšanas līgumā 15 (piecpadsmit) dienu lai- kā no brīža, kad uzzina par risku paaugstinošiem apstākļiem, vai izbeigt ap- drošināšanas līgumu likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajā kārtībā.
7. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ SAVSTARPĒJIE PIENĀKUMI
Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošināto par to, ka apdroši- nātais tiek apdrošināts saskaņā ar noteiktu apdrošināšanas līgumu, par kura nosacījumiem apdrošinājuma ņēmējs ir vienojies ar apdrošinātāju. Apdroši- nātajam šie nosacījumi ir saistoši, tie ir jāievēro un jāpilda. Apdrošinājuma ņēmējam ir jāizskaidro apdrošinātajam, kādas sekas var iestāties gadījumā, ja apdrošinātais neizpilda un/vai nepienācīgi izpilda kādu no apdrošināšanas līguma noteikumiem.
8. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI PĒC APDROŠINĀTĀ RISKA IESTĀŠANĀS
8.1. Par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdroši- nātais nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā, paziņo apdrošinātājam un veic visu iespējamo, lai samazinātu zaudējumu apmēru.
8.2. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir nodrošināt ap- drošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu un to rašanās apstākļus, kā arī apdrošinātāja piekļūšanu cietušajam objektam.
8.3. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais iesniedz apdrošinātājam vi- sus dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, kā arī iesniedz jebkādu citu informāciju un/vai dokumentāciju, kuru pieprasa apdrošinātājs.
8.4. Ja to prasa apdrošinātā riska specifika, par riska iestāšanos nekavējoties jāziņo tiesībsargājošajām iestādēm, glābšanas dienestiem un/vai citām insti- tūcijām, piemēram:
8.4.1. ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā – Valsts ugunsdzēsības un glāb- šanas dienestam;
8.4.2. trešo personu prettiesiskas rīcības vai transporta līdzekļu izraisītā ne- gadījumā – policijai;
8.4.3. šķidruma noplūdes gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam.
8.5. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās fakta un zaudējumu apmēra pie- rādīšanas pienākums gulstas uz apdrošinājuma ņēmēju un/vai apdrošināto.
8.6. Nekavējoties, tiklīdz ir iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā pēc fakta konstatēšanas, rakstiski informēt apdrošinātāju par apdrošinā- šanas riska iestāšanos, norādot:
8.6.1. zaudējuma vai bojājuma datumu un laiku;
8.6.2. zaudējuma vai bojājuma cēloni vai xxxxxxx;
8.6.3. aptuvenu zaudējumu apmēru.
8.7. Nekavējoties nosūtīt apdrošinātājam visas kvītis, sastādītos aktus, proto- kolus, prasības un citus dokumentus, kas nepieciešami zaudējumu apmēra un apstākļu noskaidrošanai.
8.8. Iespēju robežās koordinēt glābšanas un saglabāšanas darbus, kā arī neat- stāt īpašumu bez uzraudzības.
8.9. Bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas nevar tikt atzītas nekādas saistī- bas vai doti solījumi par zaudējumu atlīdzības izmaksu.
8.10. Bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas un zaudējumu apmēra saska- ņošanas aizliegts uzsākt bojātā īpašuma remontu vai atjaunošanas darbus, izņemot tādus, kas nepieciešami, lai nekavējoties novērstu zaudējuma vai bojājuma cēloni un tālākus zaudējumus. Tāpat arī aizliegts pārvietot bojāto kustamo īpašumu no apdrošinātās vietas vai atbrīvoties no tā.
8.11. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir atmaksāt ap- drošinātājam saņemto apdrošināšanas atlīdzību vai tās daļu, ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais atgūst īpašumu, par kuru ir izmaksāta apdroši- nāšanas atlīdzība, vai arī pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas ir konstatēti fakti, kas pierāda, ka izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība vai tās daļa ir bijusi nepamatota saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu vai Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
9. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMU NEPILDĪŠANAS SEKAS
9.1. Ja apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā jebkāda darbība vai bezdar- bība ir bijusi vai būs par iemeslu apdrošinātāja maldināšanai, apdrošināšanas līgums tiks atzīts par spēkā neesošu no tā noslēgšanas dienas, izņemot, ja likums “Par apdrošināšanas līgumu” to aizliedz gadījumā, kad maldināšana pieļauta vieglas neuzmanības rezultātā. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apdrošinātājs neatmaksā.
9.2. Apdrošinātājs pēc saviem ieskatiem var atteikties izmaksāt apdrošinā- šanas atlīdzību vai samazināt atlīdzības izmaksu par 50 (piecdesmit) %, ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais nav izpildījis vai ir izpildījis ti- kai daļēji kādu no apdrošināšanas līgumā noteiktajām prasībām, kā arī tad, ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir pārkāpis jebkāda Latvijas Republikā spēkā esoša normatīvā akta prasības, kuras ir attiecināmas uz kon- krēto apdrošināšanas gadījumu. Izņēmums ir, ja šāda apdrošināšanas līguma noteikumu prasību neizpilde notikusi vieglas neuzmanības rezultātā – šādā gadījumā apdrošinātājs rīkojas saskaņā ar likumā “Par apdrošināšanas līgu- mu” noteiktajām normām.
9.3. Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja apdrošinātā riska iestāšanos ir izraisījis apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā un/vai labuma gu- vēja ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apdrošinātājs neatmaksā.
9.4. Gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais savas darbības vai bezdarbības rezultātā ir negatīvi ietekmējis apdrošinātāja jebkuru tiesību iz- lietojumu, tad apdrošinātājam ir tiesības samazināt apdrošināšanas atlīdzību līdz 50 (piecdesmit) % vai atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pilnībā.
10. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSAS KĀRTĪBA
10.1. Apdrošinātājs izvērtē no apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā sa- ņemto iesniegumu un citus dokumentus, lai konstatētu, vai apdrošinātā riska iestāšanās gadījums ir apdrošināšanas gadījums, un lai noteiktu apdrošināša- nas atlīdzības apmēru.
10.1.1. Ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums un puses ir vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tad:
• apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
• apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas;
• apdrošināšanas atlīdzības izmaksas kārtība tiek atrunāta zaudējumu nore- gulēšanas protokolā vai jebkādā citā veidā, pusēm savstarpēji vienojoties.
10.1.2. Ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums, bet puses nav vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru:
• apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai;
• apdrošinātājam ir tiesības vienpersoniski izlemt un pieaicināt ekspertu apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai; eksperta slēdziens būs saistošs gan apdrošinājuma ņēmējam, gan apdrošinātajam;
• izvērtējot eksperta atzinumu, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdroši- nāšanas atlīdzības apmēru un citiem strīdīgajiem jautājumiem;
• apdrošināšanas atlīdzības apmērs un izmaksas kārtība tiek fiksēta zau- dējumu noregulēšanas protokolā, kuru paraksta gan apdrošinātājs, gan apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais;
• apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba dienu laikā pēc zaudējumu noregulēšanas protokola parakstīšanas.
10.1.3. Ja apdrošināšanas gadījums netiek konstatēts:
• apdrošinātājs pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību;
• par pieņemto lēmumu apdrošinātājs paziņo apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
10.2. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc kompensācijas principa, ja puses nav vienojušās citādāk.
10.3. Apdrošinātājs apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam kompen- sē tikai tos zaudējumus, kuri ir radušies saistībā ar apdrošināšanas gadījumu un ir pierādīti ar attiecīgiem dokumentiem.
10.4. No jebkuras izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības tiek atrēķināts paš- risks, ja puses nav vienojušās citādāk.
10.5. Gadījumā, ja apdrošināšanas prēmijai piemērots dalītais maksājums, tad no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apdrošinātājam ir tiesības ieturēt starpību starp samaksāto un pilno apdrošināšanas prēmiju.
10.6. Ekspertīze
Ja apdrošinātājs ir pieaicinājis ekspertu un eksperts par apdrošināšanas gadī- jumu ir devis savu slēdzienu, tad šis slēdziens ir saistošs gan apdrošinātājam, gan apdrošinātajam, gan apdrošinājuma ņēmējam. Gadījumā, ja kāda no pu- sēm nav apmierināta ar apdrošinātāja izvēlētā eksperta slēdzienu, tad jebkura no pusēm var vērsties pie neatkarīga eksperta, lai apstrīdētu apdrošinātāja pieaicinātā eksperta slēdzienu. Ja ekspertu piesaista apdrošinājuma ņēmējs, tad eksperta izmaksas sedz apdrošinājuma ņēmējs.
11. KOMPENSĀCIJAS PRINCIPS
11.1. Piemērojot kompensācijas principu, ne izmaksājamā, ne izmaksātā ap- drošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus.
11.2. Kompensēti tiek tikai pierādītie zaudējumi.
11.3. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms apdrošināšanas līgu- ma spēkā stāšanās datuma.
11.4. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms/pēc apdrošināšanas perioda.
12. DOMSTARPĪBU ATRISINĀŠANAS KĀRTĪBA
12.1. Jebkuras domstarpības tiks risinātas pārrunu ceļā.
12.2. Ja domstarpības radušās, pamatojoties uz to, ka kāds jautājums netiek regulēts apdrošināšanas noteikumos, tad šā jautājuma atrisināšanai puses piemēro Latvijas Republikas likumus, tai skaitā likumu “Par apdrošināšanas līgumu” un likumu “Patērētāju tiesību aizsardzības likums”.
12.3. Ja pusēm neizdodas atrisināt domstarpības pārrunu ceļā, tad lieta tiek nodota izskatīšanai Latvijas Republikas tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
12.4. Apdrošināšanas līguma dalījums punktos, apakšpunktos un to nosauku- mos neietekmē teksta juridisko skaidrojumu.
13. VISPĀRĪGIE IZŅĒMUMI
13.1. Apdrošinātāja atbildība kompensēt zaudējumus neiestājas tajā gadīju- mā, ja zaudējumi radušies tādu izņēmumu rezultātā, kādi paredzēti Latvijas Republikas normatīvajos aktos vai apdrošināšanas līgumā.
13.2. Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus vai bojājumus, kas tieši vai ne- tieši radušies:
13.2.1. terorisma rezultātā (Terorisms – terora akti vai to rezultāts, neatkarīgi no jebkādiem citiem cēloņiem, kas sagadīšanās dēļ vai kā citādi ir veicinājuši zaudējumus, bojājumus vai izdevumu rašanos. Šā nosacījuma kontekstā ar te- rorismu saprotama vardarbība vai bīstama darbība, kas apdraud cilvēka dzīvī- bu, materiālu vai nemateriālu īpašumu vai infrastruktūru, ar nolūku ietekmēt jebkuru valdību vai turēt sabiedrību vai kādu tās daļu baiļu varā.);
13.2.2. kara, militārā iebrukuma, pilsoņu kara, sacelšanās, revolūcijas, dum- pja, militāras vai citādas varas uzurpācijas gadījumā;
13.2.3. streika, nemieru, pretošanās kustības, komandantstundas noteikšanas vai aplenkuma vai citu gadījumu un notikumu, kuriem seko aplenkums vai komandantstundas noteikšana, dēļ;
13.2.4. konfiskācijas, piespiedu pārņemšanas, rekvizēšanas, nacionalizēšanas un/vai citu piespiedu rīkojumu no valdības un/vai municipālās varas puses dēļ;
13.2.5. ilglaicīgas ārējo apstākļu iedarbības rezultātā (tai skaitā, bet ne tikai, korozijas, rūsas, sausuma, pūšanas, mitruma, pelēšanas vai jebkādu baktēriju iedarbības dēļ);
13.2.6. ūdenslīmeņa (gruntī) izmaiņu un to seku iedarbības dēļ;
13.2.7. azbesta vai to saturošu produktu dēļ;
13.2.8. ietvju, pamatu, sienu, grīdu vai griestu sasalšanas vai nosēšanās dēļ; zemes noslīdēšanas, nosēšanās vai pacelšanās, ieplaisāšanas, saraušanās vai izplešanās dēļ, izņemot gadījumus, kad šādi zaudējumi vai bojājumi ir radu- šies kā sekas, iestājoties apdrošinātajam riskam;
13.2.9. kļūdaina darba, projekta, aprēķinu vai neatbilstošu un/vai nekvalitatī- vu materiālu izmantošanas dēļ;
13.2.10. dabiskā nolietojuma, nodiluma vai līdzīgu procesu dēļ;
13.2.11. apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja vai saistīto personu, kuras lieto apdrošināto īpašumu, ļauna nolūka, pretlikumīgas darbības vai rupjas neuz- manības dēļ;
13.2.12. spēkā esošo normatīvo aktu, būvnormatīvu, tehniskās ekspluatācijas un/vai ugunsdrošības noteikumu rupju pārkāpumu dēļ;
13.2.13. rakšanas, ekskavācijas vai spridzināšanas darbu dēļ (Šis izņēmums neattiecas uz ierastu zemes apstrādi lauksaimniecības vajadzībām, izmantojot vispārpieņemtas metodes.);
13.2.14. nekustamajam īpašumam vai saistībā ar tāda īpašuma apsaimnieko- šanu, kas atrodas avārijas stāvoklī un/vai netiek apdzīvots/izmantots, un tajā esošajam kustamajam īpašumam, ja vien tas nav speciāli rakstiski saskaņots ar apdrošinātāju;
13.2.15. patvaļīgi, bez apstiprināta projekta, bez būvatļaujas un bez citu ne- pieciešamo un likumdošanā noteikto atļauju un saskaņojumu saņemšanas uz- celtām ēkām vai būvēm un tajās esošajam kustamajam īpašumam;
13.2.16. tai īpašuma daļai, kura tiek testēta, remontēta, regulēta, labota vai ir uzstādīšanas vai pieslēgšanas procesā;
13.2.17. apdrošinātajam atrodoties alkohola, narkotisku vielu vai citu toksis- ku/psihotropu vielu iedarbībā;
13.2.18. viena un tā paša iemesla dēļ, kas jau iepriekš radījis zaudējumus, kurus apdrošinātājs atlīdzinājis šās apdrošināšanas polises vai iepriekšējo apdrošināšanas polišu laikā, ja pēc pirmā zaudējuma gadījuma iestāšanās apdrošinājuma ņēmējs/apdrošinātais ir saņēmis no apdrošinātāja konkrētus un saprātīgus ieteikumus par zaudējumu radījušo iemeslu novēršanu, bet apdrošinājuma ņēmējs/apdrošinātais nav veicis atbilstošus pasākumus esošā defekta novēršanai;
13.2.19. ja defekts, bojājums vai cits apdraudējums, kas radījis sekojošu zaudējumu, ir bijis zināms vai tam būtu bijis jābūt zināmam apdrošinājuma ņēmējam/apdrošinātajam apdrošināšanas spēkā stāšanās laikā vai saprātīgā laika periodā (lai būtu iespējama apdraudējuma novēršana) pirms zaudējuma gadījuma iestāšanās;
13.2.20. elektromagnētiskā lauka un/vai elektromagnētiskās radiācijas ietek- mes (tai skaitā starojuma) dēļ;
13.2.21. jonizējošās radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma, kodoldegvielas, kodolatkritumu, kodolieroču, kodolvielu iedarbības rezultātā;
13.2.22. saistībā ar tirgus daļas zaudēšanu vai jebkāda veida pakārtotiem zau- dējumiem (tai skaitā sagaidāmās peļņas atrāvumu un/vai dīkstāves izmak- sām), izņemot gadījumus, ja polisē tieši norādīts, ka šādi zaudējumi tiek segti;
13.2.23. priekšmetiem, kas pilnīgi vai daļēji izgatavoti no dārgakmeņiem, dārgmetāliem vai to sakausējumiem, antīkiem un retiem priekšmetiem, re- tām grāmatām vai mākslas darbiem, ja vien apdrošināšanas seguma esamība attiecībā uz šādiem priekšmetiem nav īpaši atrunāta apdrošināšanas polisē;
13.2.24. vērtspapīriem, akcīzes preču marķēšanas zīmēm, kuponiem, loterijas biļetēm, vekseļiem, čekiem, prasību un maksājumu dokumentiem, maksāju- mu kartēm, skaidrai naudai.
13.2.25. Ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais nav izpildījis šo noteiku- mu 8.1. punktā noteiktos pienākumus, izņemot gadījumus, ja tiek pierādīts, ka tas nav ietekmējis apdrošināšanas gadījuma apstākļu noskaidrošanu, zau- dējuma apjomu un/vai tā noteikšanu.
14. APDROŠINĀTĀJA LĒMUMA PIEŅEMŠANAS TERMIŅŠ
14.1. Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņem 1 (viena) mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad ir saņēmis visus izlemšanai nepieciešamos dokumentus un pierādījumus.
14.2. Gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot iepriekš no- teikto termiņu, tad termiņš tiek pagarināts līdz 6 (sešiem) mēnešiem.
LAUKU SAIMNIECĪBU ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANA
1. TERMINI
1.1. Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteikta naudas sum- ma, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.
1.2. Pašrisks – apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā līdzdalība katrā apdrošināšanas gadījumā, kas tiek atrēķināta no izmaksājamās apdrošināša- nas atlīdzības summas. Ja viena apdrošināšanas gadījuma rezultātā tiek bojāti vairāki apdrošināšanas objekti, tad tiek piemērots viens – lielākais – pašrisks.
1.3. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē norādītais kustamais un/vai nekustamais īpašums.
1.4. Apdrošināšanas pieteikums – apdrošinātāja noteiktas formas un satura dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais aizpilda un ie- sniedz apdrošinātājam, lai informētu par apdrošināšanas objektu, tā stāvokli, kā arī citiem faktiem un apstākļiem; apdrošināšanas pieteikums ir neatņema- ma apdrošināšanas līguma sastāvdaļa.
1.5. Distances saziņas līdzeklis – elektronisks saziņas līdzeklis, ar kura pa- līdzību ir iespējams noslēgt apdrošināšanas līgumu, pusēm neatrodoties klā- tienē.
1.6. Apdrošināšanas objekta adrese – apdrošināšanas objekta atrašanās vie- ta, kas ir norādīta apdrošināšanas polisē.
1.7. Nekustamā īpašuma atjaunošanas vērtība – minimālie izdevumi naudas izteiksmē, ieskaitot visas būvniecības un ar to saistītās izmaksas, kas nepiecie- šamas, lai apdrošināto objektu atjaunotu līdzvērtīgā kvalitātē un apjomā, kāds tas bijis tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
1.8. Kustamā īpašuma atjaunošanas vērtība – minimālā naudas summa, kas nepieciešama, lai iegādātos vai no jauna izgatavotu tāda paša veida, kvalitātes un tam pašam nolūkam paredzētu kustamo īpašumu.
1.9. Faktiskā vērtība – apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtība, atskai- tot īpašuma stāvoklim atbilstošo nolietojumu (vērtības zudumu) procentu iz- teiksmē uz zaudējuma brīdi.
1.10. Tirgus vērtība – attiecīgā īpašuma cena, par kuru brīvā un konkurējošā tirgū īpašumu varētu iegādāties tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestā- šanās.
1.11. Teritorijas labiekārtojums – apdrošinātajai ēkai piesaistītā gruntsgabala ietvaros esošie un stacionāri uzstādītie soliņi, galdi, karogu masti, rotaļu lau- kuma elementi, celiņu ieseguma materiāli, ietvju un kustības organizācijas tehniskie līdzekļi (ietvju apgaismojums, dekoratīvais nožogojums).
2. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS
Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais kustamais un ne- kustamais īpašums, kas pieder lauku saimniecībai un tiek paredzēts izmanto- šanai lauksaimnieciskajā ražošanā.
2.1. Ja vien polisē nav atrunāts citādi, apdrošināšana ir spēkā tikai polisē no- rādītajā apdrošinātā objekta adresē, bet attiecībā uz pamatlīdzekļiem, precēm un citu kustamo īpašumu apdrošināšana ir spēkā minētajā adresē, ja apdroši- nātās preces vai cits kustamais īpašums atrodas ēku iekšienē.
2.2. Ar nekustamo īpašumu tiek saprasts apdrošinājuma ņēmējam vai apdroši- nātajam piederošās vai valdījumā esošās ražošanas ēkas un būves.
2.3. Ražošanas ēkas; apdrošinot ēku, apdrošināti tiek:
ēkas pamati, ārsienas un to apdare, iekšējās starpsienas un to apdare, starp- stāvu pārsegumi, jumta konstrukcijas, jumta segums, grīdas un grīdu segums, kāpnes, logi, durvis; ēkas projektā, ekspluatācijai un kalpošanas mērķim pa- redzētas ēkā iebūvētas un pie ēkas ārsienām stacionāri piestiprinātas inže- niertehniskās komunikācijas, x.xx. ūdens, apkures un kanalizācijas sistēmas, ugunsdzēšanas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas; apkures katli un radiatori, santehnika, elektroinstalācija, apsardzes un ugunsdrošības sig- nalizācijas, ēkas vadības un sakaru sistēmas, video novērošanas sistēmas, aizsargžalūzijas (sarullējamie aizsargslēģi).
2.3.1. Papildus iepriekš minētajam, apdrošinot ēku, apdrošinātas tiek arī ūdens notekas, ūdens, apkures, kanalizācijas, gāzes un tvaika caurules un pazemes elektriskie kabeļi zemes gabala robežās vai līdz to savienojuma vietai ar publiskajiem tīkliem.
2.3.2. Atpūtas mājas (viesu mājas)
Apdrošināšanas objekts ir polisē norādītās atpūtas mājas, ja viesu izmitināša- na ir saistīta ar lauku tūrisma sniegtajiem pakalpojumiem un šie pakalpojumi ir apdrošinātās lauku saimniecības saimnieciskās darbības sastāvdaļa.
2.3.3. Ja vien polisē nav norādīts citādi, kopā ar ēkām nav apdrošināti:
• ēkas projektā vai teritorijas plānā neparedzētas ēkas, celtnes un inže- niertehniskās komunikācijas, kuru izbūve nav bijusi saskaņota nepiecie-
šamajās valsts institūcijās vai šādu objektu izbūvei nav saņemtas visas nepieciešamās likumdošanā noteiktās atļaujas un saskaņojumi;
• kurināmais, kas paredzēts izmantošanai ēkas(-u) apkures katlos;
• inženierkomunikāciju sistēmu iekārtas (piemēram, transformatori, kom- presori, elektrības sadales skapji, dīzeļģeneratora stacijas u. tml.), kas atrodas ārpus apdrošinātā nekustamā īpašuma;
• jaunbūves vai nekustamais īpašums, kas ir renovācijas vai būvniecības procesā (nepabeigtas un/vai ekspluatācijā nenodotas ēkas vai būves) iz- ņemot šo noteikumu 6. punktā atrunātajos gadījumos;
• iekonservētas jaunbūves vai nekustamais īpašums;
• sadzīves tehnika, biroja tehnika un aprīkojums;
• markīzes, norādes vai ceļazīmes;
• teritorijas labiekārtojums, x.xx. baseini un strūklakas.
2.4. Ēku apkalpojošās iekārtas un aprīkojums.
Apdrošināšanas objekts ir ēkas projektā ekspluatācijai un kalpošanas mērķim paredzētas vai ēkā esošas:
• neatņemamas, stacionāri uzstādītas iekārtas un ierīces (tai skaitā, bet ne tikai: degvielas un eļļas tvertnes, kā arī ražošanā izmantojamas stacio- nāras tvertnes, piena uzglabāšanas tvertnes, slaukšanas iekārtas ar cau- ruļvadiem un mazgāšanas iekārtām, apkures un gaisa kondicionēšanas iekārtas, steliņģi un vistu būri, barošanas un dzirdīšanas automāti, kūts- mēslu izvadīšanas iekārtas);
• apdrošinājuma ņēmēja īpašumā esoši transformatori, galvenie elektrosa- dales skapji, aizsargierīces, vadības centri un ierīces.
2.5. Kustamais īpašums.
Apdrošināšanas objekts ir polisē norādītais apdrošinājuma ņēmēja īpašumā esošais un ražošanā izmantojamais kustamais īpašums, kā arī apdrošinājuma ņēmējam lietošanā nodotais kustamais īpašums, ko apdrošinājuma ņēmējs izmanto ražošanā savā lauku saimniecībā un kuru apdrošinājuma ņēmējs ir apņēmies apdrošināt vai uzņēmies atbildību par tā bojājumu risku.
2.5.1. Preces. Apdrošināšanas objekts ir:
• saimniecībā saražotās preces (gatavā produkcija) un uzglabājamās pre- ces, kuras tiek glabātas saskaņā ar līgumu par preču uzglabāšanu, iepirk- tā lopbarība un sēklas labība;
• lauksaimniecības materiāli, tostarp mēslojums, augu aizsardzības līdzek- ļi, malka un rūpniecības un amatniecības izstrādājumiem noderīgi koki, kā arī saimnieciskajai darbībai paredzētā degviela un smērvielas un to uzglabāšanas tvertnes;
• bišu dravas un no tām iegūtā raža.
2.5.2. Ražošanas iekārtas un aprīkojums. Apdrošināšanas objekts ir:
• stacionārās lauksaimniecības mašīnas;
• lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamie darbarīki un iekārtas;
• īpašuma apsaimniekošanai nepieciešamās iekārtas un instrumenti.
Papildus iepriekš minētajam, apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā attiecībā uz saimniecībai kopīpašumā piederošajām ražošanas iekārtām un aprīkojumu. Attiecībā uz saimniecībai kopīpašumā piederošajām ražošanas iekārtām un aprīkojumu, apdrošināšanas objekts ir daļa, kas atbilst apdrošinājuma ņēmēja īpašumtiesībām.
Apdrošinājuma ņēmējam kopīpašumā piederošais īpašums obligāti ir jānorāda apdrošināšanas pieteikumā un apdrošināšanas polisē.
2.5.2.1. Ja vien polisē nav norādīts citādi, kopā ar ražošanas iekārtām un aprīkojumu nav apdrošināti:
• reģistrētie sauszemes transporta līdzekļi un lauksaimniecības pašgājēj- tehnika (tai skaitā, bet ne tikai: traktori, kombaini, pļaujmašīnas, sēj- mašīnas);
• lauksaimniecības pašgājējtehnikai piekabināmā un uzkarināmā tehnika (tai skaitā, bet ne tikai: arkli, kultivatori, miglotāji, minerālmēslu klie- dētāji, ikdienas pielietojuma piekabes, ecēšas, grābekļi, rulonu ietinēji).
2.5.3. Lauksaimniecības dzīvnieki. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē atsevišķi pa sugām norādītie dzīvnieki (tai skaitā, bet ne tikai: liellopi, cūkas, aitas, kazas, mājputni), kurus audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produk- tu (gaļas, piena un olu, vilnas vai jebkādu citu dzīvnieku izcelsmes produktu) iegūšanai vai citiem lauksaimnieciskiem nolūkiem, tai skaitā ierobežotā platībā turētie savvaļas sugu dzīvnieki (piemēram, mežacūkas, strausi, brieži u. tml.).
Lauksaimniecības dzīvniekus var apdrošināt tikai pret riskiem, kas ir atrunāti šo noteikumu punktos 5.1.–5.12.
2.5.4. Lietošanā nodotais kustamais īpašums.
Apdrošinājuma ņēmējam lietojumā un valdījumā nodotais kustamais īpa- šums, uz kuru attiektos apdrošināšanas noteikumi atbilstoši apakšpunktiem
2.5.1. (Preces), 2.5.2. (Ražošanas iekārtas un aprīkojums) vai 2.5.3. (Lauk- saimniecības dzīvnieki), ja tie būtu apdrošinājuma ņēmēja īpašums un ja par tiem apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs saskaņā ar likumdošanas aktiem vai uzņemtajām līgumsaistībām.
2.5.4.1. Apdrošinājuma ņēmējam nepiederošais īpašums obligāti ir jānorāda apdrošināšanas pieteikumā un apdrošināšanas polisē.
2.5.4.2. Apdrošinātājs ir atbildīgs tikai par tādu apdrošinājuma ņēmēja aprū- pē, pārziņā vai kontrolē nodoto īpašumu, par kuru ir parakstīts pieņemšanas un nodošanas akts vai cita veida dokumentācija, kas apstiprina šāda īpašuma nodošanu apdrošinājuma ņēmēja atbildībā.
2.5.4.3. Ievērojot apdrošināšanas noteikumos atrunāto, maksimālā apdrošinā- šanas atlīdzība par zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies trešo personu piederošiem ražošanas kustamajam īpašumam, ir LVL 7000, ja zaudējumu kompensāciju neparedz cits apdrošināšanas līgums.
Maksimālā apdrošināšanas atlīdzība attiecas uz lauku saimniecību apdrošinā- šanu pret uguns risku un citiem nosauktajiem riskiem (5.1.–5.12. punkti), tā arī uz apdrošināšanu pret “visiem” riskiem (5.13. punkts).
2.5.5. Lauku saimniecībā izmantojamā biroja tehnika, mēbeles.
2.6. Īpašums, uz kuru neattiecas apdrošināšana. Apdrošināšanas objekts nav:
• licences, dati un programmatūra, datu nesēji un datu bāzes, ko satur informācijas tehnoloģiju iekārtas;
• rasējumi, reģistri, līgumi, modeļi un šabloni, licences un patenti, audioie- raksti, videoieraksti;
• mobilie telefoni, plaukstdatori, rācijas u. tml.;
• skaidra nauda, vērtspapīri, ieskaitot nedzēstas pastmarkas, akcīzes pre- ču marķēšanas zīmes, kuponi, loterijas biļetes, vekseļi, čeki, prasību un maksājumu dokumenti, maksājumu kartes, priekšapmaksas kartes;
• ieroči, sprāgstvielas un citas bīstamas un ugunsnedrošas vielas;
• drošības prasībām un valdības noteikumiem neatbilstošas ierīces un cits īpašums, kura glabāšana vai lietošana neatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem;
• gruntī iedziļināti (iebūvēti) drenēšanas sistēmu elementi, tai skaitā cau- rules un akas;
• transporta līdzekļi un pašgājējmašīnas;
• kustamais īpašums, kas atrodas ēkā vai telpā, kas netiek apsaimniekota vai kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, vai arī nekustamais īpašums, kas atrodas avārijas stāvoklī;
• kustamais īpašums, kas glabājas vai atrodas zem klajas debess vai ārpus apdrošinātajām telpām, izņemot gadījumus, ja kustamais īpašums tiek izmantots, glabāts vai lietots atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem un normatīviem dokumentiem;
• augošas kultūras vai koki, sējumi, meži, krūmāji.
3. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA DARBĪBAS VIETA
3.1. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais un/vai kustamais īpašums, kas atrodas polisē norādītajā apdrošinātā objekta adresē.
3.2. Ja vien polisē nav atrunāts citādi, apdrošināšana ir spēkā tikai polisē norādītajā apdrošinātā objekta adresē.
3.2.1. Attiecībā uz precēm un citu kustamo īpašumu, apdrošināšana ir spēkā minētajā adresē, ja apdrošinātās preces vai cits kustamais īpašums atrodas ēku iekšienē.
3.2.2. Attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem, apdrošināšana ir spēkā, ja dzīvnieki atrodas nožogotā teritorijā polisē norādītās saimniecības robežās.
3.2.3. Citas vietas.
Apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā arī tad, ja sekojošajā uzskaitījumā minē- tie objekti tiek pārvietoti vai izmantoti atbilstoši to lietošanas mērķiem citur Latvijas Republikas teritorijā, ja apdrošināšanas polisē tas ir atrunāts:
• preces;
• ražošanas iekārtas un aprīkojums;
• lauksaimniecības dzīvnieki;
• apdrošinājuma ņēmējam lietošanā nodotais kustamais īpašums.
Apdrošināšana nav spēkā laikā, kad apdrošinātais objekts ir nodots lie- tošanā (nomā) trešajām personām, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādāk.
4. APDROŠINĀJUMA SUMMA UN APDROŠINĀŠANAS OBJEKTA VĒRTĪBA
4.1. Īpašuma apdrošinājuma summu, balstoties uz apdrošinātā īpašuma vēr- tību, nosaka apdrošinājuma ņēmējs, savstarpēji vienojoties ar apdrošinātāju. Apdrošinātājs nav atbildīgs par apdrošinājuma ņēmēja uzrādīto apdrošināju- ma summu.
4.2. Apdrošinājuma summai ir jāatbilst apdrošināšanas objekta atjaunošanas, iegādes vai faktiskajai vērtībai.
4.3. Ja īpašuma fiziskais nolietojums apdrošināšanas līguma slēgšanas brīdī pārsniedz 50 (piecdesmit) %, tad īpašuma apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt apdrošinātā objekta faktisko vērtību.
4.4. Ja apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summa ir mazāka par apdro- šināšanas objekta vērtību vai pārsniedz to, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tiek piemērots nosacījums par virsapdrošināšanu vai zemapdro- šināšanu.
5. APDROŠINĀŠANAS SEGUMS
Apdrošināšanas ņēmējs īpašuma apdrošināšanai var izvēlēties lauku saimnie- cības apdrošināšanas aizsardzību pret uguns un citiem šajos noteikumos no- sauktajiem riskiem (5.1.–5.12. punkti) vai lauku saimniecības apdrošināšanas aizsardzību pret “visiem” riskiem (5.13. punkts). Risku aizsardzības apjomu nosaka konkrētajam objektam.
Lauku saimniecību apdrošināšanas aizsardzība pret uguns un citiem nosaukta- jiem riskiem. Apdrošināti ir tikai tie riski, kuri norādīti apdrošināšanas polisē.
Apdrošināšanas risku uzskaitījums.
5.1. Uguns
Uguns – iepriekš neparedzēta un nekontrolējama degšana ar liesmu, kas izcē- lusies ugunij neparedzētā vietā vai no ugunij paredzētas vietas, tai patstāvīgi turpinot izplatīties tālāk. Apdrošināšana sedz arī zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis karstums, dūmi vai sodrēji, kas rodas no ugunsgrēka vai dego- ša vai degšanas rezultātā sakarsuša objekta.
Papildus iepriekš minētajam, šī apdrošināšana kompensē arī zaudējumus vai bojājumus, kas apdrošināšanas objektam radušies ugunsgrēka dzēšanas re- zultātā.
5.1.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus īpašumam vai tā daļai:
• kura apzināti tiek pakļauta apstrādei vai procesiem, kuros izmanto sil- tumu vai uguni;
• kurā vai ar kuras palīdzību tiek radīts vai pārvadīts siltums vai uguns;
• kas cietusi elektriskās strāvas iedarbības rezultātā (pārspriegums, īssavie- nojums, īsslēgums, pārkaršana u. tml.);
• kas radušies gruzdēšanas rezultātā, ja vien gruzdēšanu nav izraisījis ugunsgrēks;
Minētie izņēmumi neattiecas uz bojājumiem vai zaudējumiem pārējam apdro- šinātajam īpašumam, ja liesmas, kas radušās, izplatījušās tālāk.
5.2. Zibens
Zibens – tiešs zibens spēriens apdrošināšanas objektā.
Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus elektriskajām ierīcēm, ie- kārtām, elektrības vadiem, izolācijas materiāliem u. tml., kas radušies no zi- bens izraisītā pārspieguma vai indukcijas elektriskajā tīklā, ja vien pakārtoti nav radies ugunsgrēks.
5.3. Eksplozija
Eksplozija – pēkšņa, ārdoša spiediena spēka izpausme, kas balstās uz gāzu vai tvaiku īpašību izplesties. Ar saspiestu gāzi vai tvaikiem pildītu spiediena katlu, boileru, cauruļvadu vai tvertņu eksploziju saprot situāciju, kad to sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka notiek spiediena izlīdzināšanās starp tvertnes iekšpusi un apkārtējo vidi.
Papildus apdrošināšana sedz zaudējumus, kas radušies ugunsdzēsības iekār- tas pēkšņas un neparedzētas eksplozijas rezultātā.
5.3.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus, kas radušies:
• zema spiediena (implozijas) rezultātā;
• apdrošināšanas objektā uzglabāto sprāgstvielu eksplozijas rezultātā;
• spridzināšanas un izrakumu darbu rezultātā;
• iekšdedzes dzinējiem to iekšējās eksplozijas, sagrūšanas blīves atslāņoša- nās vai šķidruma spiediena rezultātā;
• iekārtai, aparatūrai vai priekšmetam, kurā apzināti ir paredzēts izmantot eksplozijas enerģiju (Izņēmums neattiecas uz bojājumiem vai zaudēju- miem, kas nodarīti pārējam apdrošinātajam īpašumam.);
• riepu bojājumu rezultātā.
5.4. Lidaparāti
Lidaparāti – vadāma lidaparāta, tā daļu vai tā kravas uzkrišana apdrošināša- nas objektam.
5.5. Vētra
Vētra – gaisa masas plūsma, kuras vidējais ātrums ir ne mazāks par 20 (div- desmit) metriem sekundē. Ja apdrošināšanas gadījuma vietā vēja ātrumu nav iespējams noteikt, tad uzskatāms, ka vētra ir bijusi, ja apdrošinātās vietas apkārtnē gaisa masu pārvietošanās radījušas bojājumus arī labā stāvoklī uztu- rētām ēkām vai citiem pret vētru tikpat noturīgiem īpašumiem vai ja šādus bo- jājumus var izraisīt tikai vētra, bet ar nosacījumu, ka apdrošinātā ēka vai ēka, kurā tiek uzglabāti citi apdrošinātie objekti, ir (bija) nevainojamā stāvoklī.
Kompensēti tiek zaudējumi par vētras rezultātā gaisā paceltu priekšmetu uz- krišanu vai priekšmetu uzgāšanos apdrošinātajam objektam.
5.5.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus:
• ko stipra vēja ietekmē izraisa sniega vai ūdens ieplūšana konstrukcijās, izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas, iestājoties apdrošinātajam riskam;
• ko izraisa viļņi vai ledus kustība;
• ko izraisa ar vētru nesaistīti plūdi vai ūdens līmeņa celšanās;
• ko izraisa sniega un ledus smagums vai kustība;
• kas radušies ārā esošam kustamajam īpašumam;
• kas radušies ēku vai būvju rekonstrukcijas vai būvdarbu laikā sakarā ar nesošo konstrukciju vai jumta konstrukciju atbrīvošanu, nojaukšanu vai noņemšanu;
• kustamajam īpašumam, ja vien to nav izraisījuši citi šajā sadaļā neie- kļauti apstākļi, kas paredz atlīdzības izmaksu.
Izņēmums. Apdrošināšana sedz vētras radītu kaitējumu lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri ir iekļauti šajā apdrošināšanas līgumā.
5.5. Krusa
Krusa – dažādas formas, lieluma un svara ledus gabalu nokrišņi, kas nokrīt uz apdrošinātā objekta un tādējādi izraisa tā bojāeju vai bojājumus.
5.7. Trešo personu prettiesiska rīcība
Apdrošināšana sedz apdrošinātā īpašuma zaudējumus vai bojājumus, kas ra- dušies:
5.7.1. zādzības pēc ielaušanās rezultātā vai mēģinot ielauzties apdrošinātajā nekustamajā īpašumā vai īpašumā, kurā atrodas apdrošinātais kustamais īpa- šums, sabojājot konstrukcijas, slēdzenes, norobežojumus, kas traucē iekļūša- nu apdrošinātajā objektā, vai izmantojot viltotas atslēgas, citus instrumentus vai oriģinālo atslēgu, kas iegūta zādzības ar ielaušanos vai laupīšanas rezultā- tā ārpus apdrošinātās adreses
(Ielaušanās nosacījums neattiecas uz objektiem, kas piestiprināti pie ēkas (reklāma, apgaismes ķermeņi, videonovērošanas kameras, antenas).);
5.7.2. laupīšanas rezultātā, pielietojot vardarbību vai spēku vai arī draudot to nekavējoties pielietot pret apdrošinājuma ņēmēju, apdrošinājuma ņēmēja ģi- menes locekli vai darbinieku, vai arī pret personu, kuras kontrolē un atbildīgā glabāšanā ir nodots apdrošinātais īpašums;
5.7.3. trešo personu tīšas īpašuma fiziskas iznīcināšanas vai bojāšanas rezul- tātā.
5.7.4. Apdrošināšana nesedz:
5.7.4.1. zādzību ar ielaušanos, ja to ir veicinājusi apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā apzināta darbība, rupja nolaidība vai bezdarbība;
5.7.4.2. zādzību bez ielaušanās;
5.7.4.3. zādzību, kas notikusi, izmantojot ēkas vai telpu atslēgu oriģinālus, durvju kodus, seifu kodus, ja vien šādi atslēgu oriģināli vai durvju vai seifu kodi nav iegūti 5.7.1. un 5.7.2. punktos minēto risku rezultātā (x.xx. ārpus apdrošinātās adreses) un par to ir paziņots apdrošināšanas sabiedrībai;
5.7.4.4. zem klajas debess glabāta kustamā īpašuma zādzību, ja vien tas nav atrunāts apdrošināšanas polisē un apdrošinājuma ņēmējs ir veicis visus nepie- ciešamos drošības pasākumus, lai apdrošināto kustamo īpašumu apsargātu un konstruktīvi ierobežotu brīvu piekļūšanu tam;
5.7.4.5. zādzības rezultātā radušos zaudējumus, ja apdrošinājuma ņēmējs nav nodrošinājis īpašuma vērtībai un glabāšanas apstākļiem atbilstošu aiz- sardzību;
5.7.4.6. zaudējumus, kas radušies apzīmēšanas, skrāpējumu vai citu līdzīgu bojājumu rezultātā;
5.7.4.7. zaudējumus vai bojājumus, ja trešo personu prettiesiskas rīcības lai- ku, apstākļus un vietu nav iespējams noteikt. Apdrošināšana neattiecas arī uz nozaudētu vai aizmirstu īpašumu.
5.8. Ūdens, apkures un kanalizāciju sistēmas avārijas
Ūdens, apkures un kanalizāciju sistēmas avārijas – pēkšņas un iepriekš ne- paredzamas šķidruma vai tvaika noplūdes no ēkā iebūvētām ūdens, apkures, kanalizācijas, ventilācijas, kondicionēšanas vai ugunsdzēsības sistēmām un to cauruļvadiem, kā arī ierīcēm, tvertnēm vai rezervuāriem, kas tiek izmantoti šķidrumu uzglabāšanai un kas ir pastāvīgi savienoti ar minētajām sistēmām un cauruļvadiem, kas radušās:
5.8.1. cauruļvadu plīsuma vai pārrāvuma rezultātā;
5.8.2. automātiski reaģējot stacionārām ugunsgrēka dzēšanas sistēmām vai iekārtām;
5.8.3. trešo personu darbības vai bezdarbības rezultātā;
5.8.4. tiešas sala iedarbības rezultātā uz ēkā vai telpās instalēto ūdens, apkures, kanalizācijas vai ugunsdzēsības cauruļvadu sistēmu ar nosacīju- mu, ka ēkā vai telpās esošās iepriekš minētās komunikācijas ir būvētas/ instalētas saskaņā ar spēkā esošajiem būvnormatīviem un ēkas projektu, izmantojot projektā paredzētos celtniecības materiālus, kā arī ēka vai tel- pas tiek pienācīgi apsaimniekotas un pirms zaudējuma bijušas funkcionāli labā stāvoklī.
Saskaņā ar šiem noteikumiem, sals ir atmosfēras stāvoklis, kad gaisa tempera- tūra apdrošinātā objekta atrašanās vietā – pilsētā vai pagastā – riska iestāšanās dienā bijusi –15 (piecpadsmit) °C vai zemāka. 5.8.4. punktā minētie zau- dējumi tiek kompensēti vienu reizi apdrošināšanas periodā (atlīdzības limits nepārsniedz LVL 5000 (piecus tūkstošus latu) par gadījumu).
5.8.5. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis/-usi:
• kanalizācijas akas vai caurules pārplūšana lietus, atkušņa, plūdu vai palu laikā;
• lietus ūdens noplūde no ēkas ārpusē esošām notekcaurulēm, lietus ūdens kanalizācijas sistēmas vai cita veida lietus vai kušanas ūdens noplūde;
• noplūde no vannas vai baseina drenāžas caurules vārsta;
• municipālās vai citas publiskās ūdens, kanalizācijas vai apkures cauruļu līnijas bojājums vai aizsprostojums ārpus ēkas;
• šķidruma, gāzes vai tvaika noplūde no sistēmas, kura tiek labota vai re- montēta;
• šķidruma noplūde caur ūdens izolāciju konstrukcijās vai caur grīdā esošās notekas vai tvaika caurules šuvi, vai cauruļvadu un konstrukci- ju savienojuma vietām, piemēram, starp grīdas drenāžu un tās apmali; kondensējies ūdens;
• līmeņa uzturēšanas vārsta bezdarbība, atteice.
Apdrošināšana nekompensē zaudējumus par bojātiem cauruļvadiem, iekār- tām vai tvertnēm, kas kļuva par iemeslu šķidruma vai tvaika noplūdei, taču šis nosacījums neizslēdz apdrošinātāja atbildību par zaudējumiem vai bojāju- miem pārējam apdrošinātajam īpašumam.
Apdrošināšana nekompensē zaudējumus par šķidrumu u. c. energonesējiem, kas izplūduši no bojātiem cauruļvadiem, iekārtām vai tvertnēm.
5.D. Elektriskas dabas parādība
Elektriskas dabas parādība – elektriskajā ierīcē radusies īsslēguma ķēde, īssa- vienojums, elektriska izlādēšanās vai cits elektrisks bojājums, kas ir neatgrie- zeniski sabojājis elektriskās ierīces izolāciju.
5.9.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus:
• pārējam apdrošinātajam īpašumam, izņemot gadījumus, kad šādus zau- dējumus ir izraisījis cits apdrošinātais risks saistībā ar elektriskās dabas parādības radīto zaudējumu, piemēram, ugunsgrēks, sprādziens vai ūdens noplūde;
• kurus izraisījis elektroapgādes pārtraukums vai elektrības kvalitātes iz- maiņas publiskajā tīklā, ja nav nodarīts tiešs fizisks bojājums pašām elek- triskajām ierīcēm;
• ja elektriskas dabas parādība (īssavienojums, pārspriegums u. tml.) ir ra- dusies jebkādu remontdarbu laikā elektriskajā tīklā, ierīcēs u. tml. un šādi remontdarbi tiešā veidā ir veicinājuši zaudējumu rašanos.
5.10. Transporta līdzekļu trieciens
Transporta līdzekļu trieciens – jebkura veida motorizēta sauszemes transporta līdzekļa ietriekšanās apdrošinātajā īpašumā.
5.10.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus kustamajam īpašu- mam, kas glabājas zem klajas debess, ja vien tas nav atrunāts apdrošināšanas polisē.
5.11. Savvaļas dzīvnieku radīti zaudējumi
Apdrošināšana sedz zaudējumus vai bojājumus, kurus ēkai vai tajā esošajam kustamajam īpašumam radījis ēkā iekļuvis savvaļas dzīvnieks.
Apdrošināšana nesedz kukaiņu, putnu, grauzēju, zaķu vai mikrobu radītus zaudējumus vai bojājumus.
5.12. Iekšzemes pārvadājumi
Apdrošināšana sedz kravas nodalījumā transportējamam apdrošinātajam kus- tamajam īpašumam radušos zaudējumus vai bojājumus atbilstoši šo noteiku- mu apakšpunktiem 2.5.1. (Preces), 2.5.2. (Ražošanas iekārtas un aprīkojums) vai 2.5.3. (Lauksaimniecības dzīvnieki), ja zaudējumu vai bojājumu iemesls ir ceļu satiksmes negadījums (CSNg), bet tā izraisīšanā pārvadātāja motorizētais transporta līdzeklis nav vainīgs. Gadījumā, ja pārvadājuma veicējs ir daļēji vainojams negadījuma izraisīšanā, atlīdzība tiek izmaksāta proporcionāli at- bildības pakāpei.
Apdrošināšana sedz zaudējumus tādā apmērā, kādā to neatlīdzina no citas apdrošināšanas.
5.13. Lauku saimniecības apdrošināšanas aizsardzība pret “visiem” riskiem
Apdrošināšana sedz apdrošinātā īpašuma pēkšņus un iepriekš neparedzētus tiešus fiziskus bojājumus vai materiālus zaudējumus, kas saskaņā ar apdroši- nāšanas polisē un noteikumu 5.14. un 5.15. punktos nav minēti kā izņēmuma cēloņi.
5.14. Izņēmuma cēloņi lauku saimniecību īpašuma apdrošināšanā
Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus vai bojājumus, kas tieši vai netieši ra- dušies šādu cēloņu dēļ vai ir to sekas:
5.14.1. xxxx, kura stiprums nepārsniedz 20 (divdesmit) metrus sekundē
(Ja apdrošināšanas gadījuma vietā vēja ātrumu nav iespējams noteikt, tad uzskatāms, ka vētra ir bijusi, ja apdrošinātās vietas apkārtnē gaisa masu pār- vietošanās radījušas bojājumus arī labā stāvoklī uzturētām ēkām vai citiem pret vētru tikpat noturīgiem īpašumiem, vai arī, ja šādus bojājumus var izraisīt tikai vētra, bet ar nosacījumu, ka apdrošinātā ēka vai ēka, kurās tika uzglabāti apdrošinātie objekti, ir (bija) nevainojamā stāvoklī);
5.14.2. kuģu, laivu, liellaivu vai citu ūdens transporta līdzekļu sadursme/ trieciens;
5.14.3. tīša vai ilgstoša apdrošināšanas objekta (tai skaitā, bet ne tikai: ra- žošanas tehnika, iekārtas, aprīkojums u. tml.) ekspluatēšana, pārsniedzot projektēto jaudu, ja tas noticis pēc apdrošinājuma ņēmēja īpaša un apzināta norādījuma;
5.14.4. dīkstāve, darbinieku nestrādāšana, darba intensitātes samazināšanās vai darba apstāšanās;
5.14.5. xxxxx, dzīvnieku, jebkādi grauzēju, insektu vai mikrobu iedarbība;
5.14.6. vides piesārņošanās vai saindēšanās;
5.14.7. xxxxx, ledus kustība, ledus vai sniega svars, paredzami plūdi
(Paredzami plūdi šo apdrošināšanas noteikumu izpratnē ir plūdi ar sezonālu raksturu un/vai plūdi polises darbības teritorijā notiek biežāk nekā vienu reizi desmit gados.);
5.14.8. sals, atkusnis, izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas cita apdrošinātā gadījuma rezultātā, kas polisē nav atrunāts kā izņēmums;
5.14.9. jebkādu datu, kodu, programmu vai programmatūru iznīcināšanās, samaitāšanās, sabojāšanās vai sagrozīšanās, kā arī jebkādas aparatūras, pro- grammatūras vai iegultās mikroshēmas nepareiza darbība, ja vien tās rezultā- tā līgumā apdrošinātajam īpašumam nav nodarīti fiziski bojājumi vai materiāli zaudējumi
(Jebkādu datu, kodu, programmu vai programmatūras iznīcināšanās, samaitā- šanās, sabojāšanās vai sagrozīšanās un aparatūras, programmatūras vai iegul- tās mikroshēmas nepareiza darbība netiek uzskatīta par fizisku bojājumu vai materiālu zaudējumu īpašumam kā tādam.);
5.14.10. fermentācija, iztvaikošanās, masas zudums, piesārņošanās, izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas cita apdrošinā- tā gadījuma rezultātā, kas polisē nav atrunāts kā izņēmums;
5.14.11. jebkuras mehāniskas, elektriskas vai elektroniskas ierīces, aparāta vai iekārtas sabojāšanās, atteice, nepareiza darbība, darbības traucējums, sagrū- šana vai salūšana, ja vien polisē nav atrunāts par apdrošināšanas riska “Iekār- tas salūšana” iekļaušanu apdrošināšanas segumā;
5.14.12. apdrošinātajā objektā veikto būvniecības, rekonstrukcijas, renovāci- jas, testēšanas, montāžas vai demontāžas darbu rezultātā, ja vien polisē nav vienošanās par apdrošināšanas segumu šādu darbu laikā;
5.14.13. aizstāšanas vai remonta izmaksas, kas radušās detaļu, materiālu, ap- dares, projekta defektu (arī slēptu) vai tehniskās specifikācijas nepilnību dēļ;
5.14.14. apkopju izmaksas, veicot regulēšanas vai uzturēšanas pasākumus, ārkārtas vai kārtējās apkopes vai novēršot kļūmes darbībā, kā arī minēto pa- sākumu izpildes laikā nomainīto detaļu izmaksas;
5.14.15. aizstāšanas vai remonta izmaksas, kas radušās apstrādes procesā, sabojājot izejvielas, pusfabrikātus, ražojumus vai klienta īpašumu, ja šo zau-
dējumu cēlonis ir nepareiza ekspluatācija, nepienācīgi veikts darbs, iekārtas, materiāla vai ražošanas defekts, kļūda aprēķinos vai projektēšanā;
5.14.16. īpašuma zādzība bez ielaušanās apdrošināšanas polisē minētajā ap- drošinātajā vietā
(Ar ielaušanos tiek saprasta nelikumīga iekļūšana apdrošinātajā vietā, sabo- jājot konstrukcijas, slēdzenes, norobežojumus, kas traucē iekļūšanu apdroši- nātājā vietā. Ielaušanās nosacījums neattiecas uz kustamo īpašumu, kas tiek nepārtraukti uzraudzīts un atrodas pagaidu uzglabāšanas vietā ārpus aizsar- gātas un slēgtas telpas, bet īpašuma atrašanās pagaidu uzglabāšanas vietā ir saistīta ar lauku saimniecībā veicamu darbu izpildi.);
5.14.17. dabas apstākļu, mikrobu vai dzīvnieku iedarbība uz dārzkopības, laukkopības vai mežkopības produkciju un materiāliem vai dārza (lauksaim- niecības) augiem;
5.14.18. vērtības samazināšanās;
5.14.19. piena, gaļas vai citas lauksaimniecības produkcijas kvalitātes paze- mināšanās;
5.14.20. par apdrošināšanas gadījumā noplūdušiem šķidrumiem (vielām), ja vien izplūdušais šķidrums nav apdrošināšanas objekts;
5.14.21. daļēja vai pilnīga apdrošināšanas objekta nogrimšana augsnē, purvā, dīķī vai citā ūdens krātuvē;
5.14.22. xxxxxxx, sniega, krusas vai lietus ūdens iekļūšana apdrošinātajās tel- pās caur ēkas konstrukciju šuvēm, logiem un durvīm, izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas cita apdrošinātā gadījuma rezultātā, kas polisē nav atrunāts kā izņēmums;
5.14.23. kļūdas projektā, rasējumos un aprēķinos, neatbilstoši un/vai nekvali- tatīvi izmantotie materiāli, nekvalitatīvi un/vai kļūdaini paveikts darbs;
5.14.24. padotās strāvas vai citu komunālo pakalpojumu un energonesēju (gāze, ūdens, siltums u. tml.) piegādes pārtraukums;
5.14.25. elektriskā aparāta vai elektriskās instalācijas daļas, kur notikusi elek- trības noplūde vai radies pārspriegums, īssavienojums vai pārkaršana, taču šis izņēmums neattiecas uz pakārtoti radītiem fiziskiem bojājumiem pārējam apdrošinātajam īpašumam, ja šādus pakārtotus zaudējumus paredz kompen- sēt kāds no apdrošinātajiem riskiem;
5.14.26. nekustamais īpašums, kura fiziskais nolietojums pārsniedz 75 (sep- tiņdesmit piecus) %, un tajā esošais kustamais īpašums;
5.14.27. īpašuma neizskaidrojama pazušana, ja radušies zaudējumi vai iztrū- kums tiek atklāts inventarizācijas gaitā.
5.15. Citi gadījumi, kuros apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus vai bojājumus
Zaudējumi vai bojājumi netiek atlīdzināti:
5.15.1. kustamajam īpašumam, kas radušies no laika apstākļu iedarbības (iz- ņemot zibeni), atmosfēriskajiem nokrišņiem un/vai putekļiem, ja šis kusta- mais īpašums tiek glabāts zem klajas debess;
5.15.2. apdrošinātajam objektam vai tā daļai, kas nav tieši cietusi, iestājoties apdrošinātajam riskam;
5.15.3. apdrošinātajam objektam vai tā daļai, ja remonta un atjaunošanas iz- devumi ir jāsedz saskaņā ar ražotāja, izgatavotāja, uzstādītāja vai piegādātāja noteikto garantiju;
5.15.4. apdrošinātajam objektam, kura saimnieciskā darbība ir apturēta apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā maksātnespējas dēļ vai arī to turpina likvidators vai pārņēmējs, vai arī saimnieciskā darbība tiek pilnīgi pārtraukta.
5.15. Iekārtu salūšanas apdrošināšana
Apdrošināšana sedz zaudējumus vai bojājumus 2.4. punktā (Ēku apkalpo- jošās iekārtas un aprīkojums) minētajam īpašumam, ja iemesls ir iekārtu salūšana.
5.16.1. Ar iekārtas salūšanas risku šo apdrošināšanas noteikumu izpratnē tiek saprasti pēkšņu un iepriekš neparedzētu fizisku apstākļu rezultātā apdrošinā- tajai iekārtai radīti zaudējumi vai bojājumi, kuru cēlonis bijis kāds no tālāk uzskaitītajiem iemesliem, un šo zaudējumu vai bojājumu dēļ nepieciešams veikt iekārtas remontu vai nomaiņu:
• nejauša darba kļūme, piemēram, nepareiza vadība, detaļu vaļīgums, aiz- sargierīču darbības traucējumi, svešķermeņu iekļūšana;
• sadalīšanās centrbēdzes spēku rezultātā;
• ūdens nepietiekamība tvaika katlos vai augstspiediena tvertnēs;
• īssavienojums, pārspriegums vai pārslodzes strāva;
• materiālu vai izgatavošanas defekti un kļūmes montāžas darbu procesā;
• kļūmīga darbināšana, darbinieku nepietiekama kvalifikācija, paviršība;
• jebkurš cits gadījums, kurš turpmāk netiek izslēgts.
5.16.2. Par apdrošināšanas objektu neuzskata:
• iekārtas, kuru vecums uz polises noslēgšanas brīdi pārsniedz 10 (desmit) gadus, ja apdrošināšanas polisē nav atrunāts citādāk;
• visu veidu nomaināmas vai aizstājamas detaļas vai ierīces, piemēram, griežņi, urbji, naži vai citi griezējinstrumenti, zāģu asmeņi, presformas, drupinātājvirsmas;
• transportieru siksnas; sieti; caurules; gumijas, auduma un plastmasas starplikas un lentes, sukas un riepas; virves (troses); ķēdes; siksnas; no stikla, porcelāna vai keramikas izgatavotas detaļas;
• pamata bloki; kurtuvju, krāšņu un konteineru ķieģeļu oderējums; apde- dzināšanas režģi; degļu sprauslas;
• degviela, filtru pildījumi, atdzesēšanas līdzekļi, tīrīšanas produkti, smēr- vielas, eļļas pildījumi;
• katalizatori, ķimikālijas, kontaktvielas.
5.16.3. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus:
• kas saistīti ar priekšmeta dabisku nolietošanos vai nodilumu, rūsēšanu, oksidēšanos, bojāšanos, sēnīšu izraisītiem bojājumiem, trupi, materiāla nogurumu vai līdzīga rakstura pakāpeniski notiekošiem bojājumiem, kā arī priekšmeta vai tā daļas darba spēju zaudēšanu;
• kuri radušies katlakmens, dūņu uzkrāšanās, dubļu vai citu nogulsnējumu rezultātā;
• kuri saistīti ar ūdensapgādes ierīču vai kanalizācijas iekārtu bojājumiem;
• kuri radušies regulēšanas un uzturēšanas pasākumu, ārkārtas apkopes, regulārās apkopes vai darbības kļūmes novēršanas gaitā vai rezultātā, kā arī minēto pasākumu izpildes laikā nomainīto detaļu izmaksas;
• par kuriem uz savstarpēja līguma, garantijas saistību, apkopes līguma vai citu atbilstošu saistību pamata atbild piegādātājs, ražotājs, pārdevējs vai cita persona;
• kas radušies datortehnikai, informācijas pārraides, telekomunikāciju, pro- cesu vadības, kontroles vai elektroniskajām iekārtām vai to datu nesējiem un tajos glabātajai informācijai (datnes), kā arī programmatūrai, kam par iemeslu ir iekārtu, operētājsistēmas vai programmatūras darbības traucē- jumi, nepiemērota datorprogramma, darbības kļūda, marķēšanas kļūda, kļūdaina datu ievadīšana, datu zudums vai magnētiskā lauka izraisīts datu zudums;
• kas radušies, remontējot priekšmetu vai tādu detaļu, kura ir izgatavota nepareizi vai no neatbilstoša materiāla, un arī tad, ja iemesls ir kļūda ap- rēķinos vai projektēšanā, kļūdaini norādījumi vai kļūdainas instrukcijas;
• kurus ārā (zem klajas debess) vai atvērtā telpā esošam kustamajam īpa- šumam radījusi dabas stihija, izņemot iekārtas, kas paredzētas eksplua- tācijai ārā vai atvērtā telpā;
• saistībā ar vērtības samazināšanos vai kaitējumu, kas neietekmē īpašuma izmantojamību;
• saistībā ar salūšanu, kuras cēlonis ir iekārtas remonts, vai kuru izraisī- jusi iekārtas tīša pārslogošana vai eksperimenti, kuri saistīti ar anormālu apstākļu izmantošanu;
• kas radušies jebkuru ārēju fizisku spēku iedarbības rezultātā (tai skaitā, bet ne tikai: uguns, zibens, vētra, zādzība, laupīšana, vandālisms, zemes- trīce, zemes nosēšanās, zemes nogruvumi, plūdi, ledus vai sniega svars/ kustība, gruntsūdens/ūdens līmeņa izmaiņas);
• saistībā ar bojājumu, kuru izraisījusi apdrošinājuma ņēmēja tīša darbība, rupja nolaidība;
• saistībā ar apdrošināto objektu jebkādām kļūmēm vai defektiem, kas izraisījuši zaudējumu, ja par tiem (kļūmēm, defektiem) bijis zināms ie- priekš, bet apdrošinājuma ņēmējs slēdzot apdrošināšanas līgumu, par to nav paziņojis;
• saistībā ar zaudējumu vai bojājumu, par kuru ir atbildīgs iekārtas izgata- votājs vai piegādātājs atbilstoši likumam vai līgumsaistībām;
• saistībā ar jebkādu datu, kodu, programmu vai programmatūru iznīcinā- šanos, samaitāšanos, sabojāšanos vai sagrozīšanos, kā arī jebkādas apa- ratūras, programmatūras vai iegultās mikroshēmas nepareizu darbību, ja vien notikušā rezultātā līgumā apdrošinātajam īpašumam nav nodarīti fiziski bojājumi vai materiāli zaudējumi; tāpat arī netiek atlīdzināti minē- to iemeslu dēļ radušies saimnieciskās darbības pārtraukuma zaudējumi.
Jebkāda datu, kodu, programmu vai programmatūras iznīcināšanās, samai- tāšanās, sabojāšanās vai sagrozīšanās, kā arī aparatūras, programmatūras vai iegultās mikroshēmas nepareiza darbība netiek uzskatīta par fizisku bojājumu vai materiālu zaudējumu īpašumam kā tādam.
6. ĪPAŠIE NOSACĪJUMI UZ BŪVDARBU UN REMONTA LAIKU
6.1. Polisē norādītās ēkas ir apdrošinātas pret uguns un citiem nosauktajiem riskiem (5.1.–5.12. punkti) arī tad, ja tās ir būvniecības vai renovācijas stadijā,
bet tikai ar nosacījumu, ka pirms darbu uzsākšanas ir saņemtas visas Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas kā arī tiek ievēroti nor- matīvajos aktos paredzētie pienākumi būvniecības jomā. Ja apdrošinājuma ņēmējs apdrošina savai lietošanai būvējamu vai atjaunojamu ēku, piemēro sekojošus nosacījumus.
6.1.1. Pārvietošanai uz apdrošināšanas vietu paredzētie celtniecības materiāli ir apdrošināšanas objekts no brīža, kad saskaņā ar pārdošanas noteikumiem atbildība par materiāliem pāriet apdrošinājuma ņēmējam, bet ar noteikumu, ka materiāli tiek pārvietoti uz apdrošināšanas vietu ne vēlāk kā nedēļas laikā no materiālu iegādes brīža.
6.1.2. Būvobjekta aprīkojums – celtniecības un remontdarbu veikšanai no- līgto darba ņēmēju apģērbs un instrumenti, pagaidu būves, kā arī iznomātas un patapinātas iekārtas un ierīces ietilpst apdrošināšanā par kopējo summu līdz LVL 3000 (trīs tūkstoši latu). Par būvobjekta aprīkojumu atlīdzina tikai Lauku saimniecības apdrošināšanas noteikumu apakšpunktos 5.1. (Uguns) un 5.7.1. (Zādzība pēc ielaušanās) minēto apdrošināšanas gadījumu radītos zaudējumus.
6.2. Ja būvdarbu un remontdarbu laikā iestājas apdrošināšanas gadījums, tad pašrisks ir 10 (desmit) % no zaudējuma, bet ne mazāks par LVL 1000 (viens tūkstotis latu) vai ne mazāks par polisē noteikto.
6.3. Ja apdrošināšanas gadījuma – ugunsgrēka radītu zaudējumu – cēlonis ir ugunsbīstamu darbu veikšana (Drošības noteikumu 1.7. punkts), apdrošinā- juma ņēmēja pašrisks ir 20 (divdesmit) % no zaudējuma, bet ne mazāks par LVL 5000 (pieci tūkstoši latu) vai ne mazāks par polisē noteikto.
7. GLĀBŠANAS UN DRUPU AIZVĀKŠANAS IZDEVUMI
7.1. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, papildus atlīdzībai par tiešajiem īpašuma bojājumiem, apdrošināšana atlīdzina arī pamatotus, saprātīgus un pierādāmus izdevumus, kas radušies, lai:
7.1.1. ierobežotu un mazinātu radušos zaudējumus vai novērstu turpmāku pakārtotu zaudējumu rašanos;
7.1.2. apmaksātu attīrīšanas, demontāžas, drupu un gružu aizvākšanas, kā arī zaudējuma vietas uzkopšanas izdevumus;
7.1.3. piekļūtu zaudējuma vai bojājuma rašanās vietai, ja tā atrodas apdroši- nātajā objektā.
7.2. Maksimālais atlīdzības limits minētajiem zaudējumiem kopā vai atsevišķi par vienu apdrošināšanas gadījumu ir 10 (desmit) % no apdrošinājuma sum- mas, bet ne vairāk kā LVL 50 000 (piecdesmit tūkstoši latu).
8. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS APMĒRS
8.1. Zaudējumu apmērs, ja īpašums apdrošināts atjaunošanas vērtībā.
8.1.1. Ja īpašums tā bojājuma vai zaudējuma gadījumā ir apdrošināts pēc atjaunošanas vērtības, tad zaudējumu apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā ap- drošinātā īpašuma atjaunošanas vērtību, kā arī izmantojot zaudējuma brīdī pastāvošo materiālu un darbaspēka tirgus cenu līmeni, taču nepārsniedzot katra atsevišķa apdrošinātā objekta apdrošinājuma summu, kā arī ievērojot sekojošus nosacījumus:
8.1.1.1. ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot, zaudējumu lielumu nosaka pēc faktiskajām atjaunošanas vai remonta izmaksām, turklāt noteicošās ir ze- mākās izmaksas;
8.1.1.2. ja nekustamo īpašumu nav iespējams atjaunot (pilnīga bojāeja), zau- dējumu lielumu aprēķina, no kopējās īpašuma atjaunošanas vērtības, kāda tā bijusi tieši pirms zaudējuma, atskaitot tālākai izmantošanai derīgā īpašuma atlieku vērtību.
8.2. Zaudējumu apmērs, ja īpašums apdrošināts tirgus vērtībā.
8.2.1. Ja apdrošinātais objekts ir apdrošināts pēc tirgus vērtības, apdrošinātā objekta bojājuma vai zaudējuma gadījumā atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, balstoties uz apdrošinātā objekta tirgus vērtību, izmantojot zaudējuma brīdī pastāvošo materiālu un darbaspēka tirgus cenu līmeni, kā arī ievērojot seko- jošus nosacījumus:
8.2.2. ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot un īpašuma tirgus vērtība (ap- drošinājuma summa) ir lielāka par atjaunošanas vērtību, tad atlīdzības apmē- ru nosaka pēc faktiskajām atjaunošanas vai remontdarbu izmaksām, turklāt noteicošās ir zemākās izmaksas;
8.2.3. ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot un īpašuma tirgus vērtība (ap- drošinājuma summa) ir mazāka par atjaunošanas vērtību, tad atlīdzības ap- mērs tiek noteikts, piemērojot zemapdrošināšanas nosacījumus;
8.2.4. ja nekustamo īpašumu nav iespējams atjaunot (pilnīga bojāeja), zau- dējumu lielums tiek aprēķināts, no objekta tirgus vērtības atskaitot tālākai izmantošanai derīgo īpašuma atlieku vērtību.
8.3. Zaudējumu apmērs, ja īpašums apdrošināts faktiskajā vai bilances atliku- šajā (turpmāk tekstā – bilances) vērtībā.
8.3.1. Ja īpašums apdrošināts tā faktiskajā vai bilances vērtībā, apdrošinātā īpašuma pilnīga bojājuma vai zaudējuma gadījumā zaudējumu lielums tiek aprēķināts, balstoties uz īpašuma atjaunošanas vērtību un ņemot vērā īpa- šuma nolietojumu. Rezultāts tiek aprēķināts kā proporcija starp apdrošinātā īpašuma faktisko vai bilances vērtību un tā atjaunošanas vērtību.
8.3.2. Ja bojāto īpašumu ir iespējams atjaunot, atlīdzības lielums tiek aprēķi- nāts kā daļa no atjaunošanas izmaksām proporcionāli starp īpašuma faktisko vai bilances vērtību un tā atjaunošanas vērtību.
8.4. Pirmā zaudējuma (First loss) limits.
Ja īpašums ir apdrošināts saskaņā ar tā atjaunošanas vērtību, apdrošinātāja atbildību apdrošinātā īpašuma bojājuma vai zaudējuma gadījumā ierobežojot ar pirmā zaudējuma limitu, zaudējuma apmērs tiek aprēķināts, balstoties uz apdrošinātā īpašuma atjaunošanas vērtību, izmantojot zaudējuma brīdī pastā- vošo materiālu un darbaspēka tirgus cenu līmeni, taču nepārsniedzot apdroši- nāšanas polisē norādīto zaudējumu limitu.
8.5. Ja apdrošinātā īpašuma nolietojums apdrošināšanas gadījuma brīdī pār- sniedz 50 (piecdesmit) %, tad atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, balstoties uz īpašuma atjaunošanas vērtību, atskaitot īpašuma fizisko nolietojumu.
8.6. Ja telpu remonta (iekšējās apdares) nolietojums apdrošināšanas gadījuma brīdī pārsniedz 50 (piecdesmit) % no remonta atjaunošanas vērtības, tad tiek uzskatīts, ka remonts nav bijis veikts, un iekšējās apdares remonta darbu iz- maksas atlīdzības apmēra aprēķinos netiek ņemtas vērā.
8.7. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Aprēķinot zaudējuma apmēru, vērā tiek ņemti spēkā esošie normatīvie akti par PVN. Pievienotās vērtības priekš- nodoklis, ko atlīdzības saņēmējs var ietaupīt, samazinot budžetā maksājamo PVN daļu, netiek atlīdzināts.
8.8. Ja kustamais īpašums ir pilnībā gājis bojā vai to nav iespējams atjaunot un/vai remontēt, tad apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, bals- toties uz funkcionāli līdzvērtīga un vienāda pielietojuma kustamās mantas faktisko vērtību uz zaudējuma brīdi vai kustamās mantas tirgus vērtību uz zaudējuma brīdi, atlīdzinot mazāko no šīm vērtībām.
8.9. Apdrošinot tehnoloģiskās iekārtas, aprīkojumu un inventāru, ja iestāsies apdrošināšanas gadījums, apdrošinātājs papildus atjaunošanas izmaksām atlī- dzinās arī saistītos transportēšanas, uzstādīšanas/montāžas izdevumus, taču jebkurā gadījumā nepārsniedzot apdrošinātā objekta apdrošinājuma summu.
8.10. Apdrošināšanas atlīdzības limits par reklāmām, kas stacionāri piestipri- nātas pie ēkas, ir LVL 1000 (viens tūkstotis latu), ja apdrošināšanas polisē nav atrunāts citādāk. Šā paplašinājuma priekšnosacījums ir ēkas apdrošināšana tās atjaunošanas vērtībā.
8.11. Atlīdzības apmērs par kopīpašumā esošajām ēkas domājamajām daļām tiek aprēķināts proporcionāli apdrošinātās telpas platībai pret ēkas kopējo pla- tību, bet nepārsniedzot apdrošināto telpu apdrošinājuma summu. Virsapdroši- nāšanas un zemapdrošināšanas nosacījumi tiek piemēroti, ja tie piemērojami attiecībā uz apdrošinātajām telpām. Atlīdzība par kopīpašumā esošo ēkas daļu bojājumiem tiek veikta tikai tajos gadījumos, kad bojātais kopīpašums tiek atjaunots.
8.12. Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, no zaudējumu apmēra atskai- tot apdrošinājuma ņēmēja pašrisku. Pašrisks netiek ieturēts gadījumā, ja, ie- stājoties riskam “Transporta līdzekļu trieciens”, ir zināms vainīgais transporta līdzeklis un negadījuma fakts ir fiksēts Ceļu policijā.
8.13. Atkarībā no apdrošinātā īpašuma apdrošinājuma summas un tam noda- rīto zaudējumu apmēra, apdrošināšanas atlīdzība var tikt noteikta:
8.13.1. bojātā vai bojā gājušā īpašuma remonta vai atjaunošanas darbu veidā;
8.13.2. aizvietojot bojāto vai bojā gājušo īpašumu ar līdzvērtīgu īpašumu – tāda paša veida, tādu pašu kvalitāti, parametriem un pielietojumu;
8.13.3. naudas izteiksmē.
8.14. Apdrošināšanas atlīdzības veida izvēli veic apdrošinātājs pēc saviem ie- skatiem, un noteicošā vienmēr ir zemākā vērtība.
8.15. Ja bojātais īpašums netiek atjaunots vai aizstāts un apdrošināšanas at- līdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt bojātā īpašuma faktisko vai tirgus vērtību, atlīdzinot mazāko no šīm vērtībām.
8.16. Ja apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināšanas atlīdzībā netiek ietverti ar darba izmaksām saistītie nodokļi, virsizdevumi un darbuzņēmēja peļņa.
8.17. Apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs saglabā tiesības uz bojāto un atlikušo vai tālākai izmantošanai derīgo īpašumu ar nosacījumu, ka aprēķi- nātā atlikusī īpašuma vērtība tiek atskaitīta no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības.
8.18. Par pilnībā bojā gājušu var tikt atzīts objekts, ja aprēķinātās remont- darbu izmaksas pārsniedz 75 (septiņdesmit piecus) % no objekta vērtības uz zaudējuma iestāšanās brīdi. Lēmumu par pilnīgu bojāeju pieņem apdro- šinātājs.
8.19. Ja saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas būvnormatīviem pēc zaudējuma vai bojājuma nekustamajam īpašumam atlikušās īpašuma daļas nevar tikt izmantotas īpašuma atjaunošanai, apdrošinātājs atlīdzina arī par atlikušo īpašuma daļu.
8.20. Ja īpašums ir bijis apdrošināts atjaunošanas vērtībā un pēc zaudējuma iestāšanās tiek atjaunots, tad apdrošinājuma ņēmējs vai atlīdzības saņēmējs iegūst tiesības uz apdrošināšanas atlīdzības daļu, kas pārsniedz apdrošinātā īpašuma faktisko vērtību, bet tikai tad, ja apdrošinājuma ņēmējs vai atlīdzības saņēmējs 2 (divu) gadu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierā- da, ka šī summa tiks izmantota, lai atjaunotu tāda paša veida, kvalitātes un tādam pašam nolūkam paredzētu ēku iepriekšējās vietā. Ja tas tajā pašā vietā juridiski vai saimnieciski nav iespējams, tad ēku var būvēt jebkurā citā vietā Latvijas Republikas teritorijā.
8.21. Lauksaimniecības dzīvnieka zaudējuma gadījumā atlīdzības pamatā ir apdrošināšanas polisē norādītā dzīvnieka vērtība (tirgus vai kautsvara), no kuras atņem par gaļu saņemto samaksu. Vērtības aprēķina atbilstoši dzīvnieka kautsvaram un faktiskajai realizācijas cenai laikā, kāda tā ir bijusi tieši pirms notikušā apdrošināšanas gadījuma.
8.22. Jebkura apdrošinātā objekta atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā virsapdrošināšanas un zemapdrošināšanas nosacījumus:
8.22.1. virsapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa sa- skaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto objektu pārsniedz apdrošinātā objekta vērtību (virsap- drošināšana). Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošinātā objekta atjaunošanas vai faktisko vērtību, kāda tā ir bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās;
8.22.2. zemapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa sa- skaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto objektu ir mazāka par apdrošinātā objekta vērtību (zem- apdrošināšana). Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un objekta vērtību.
8.23. Zemapdrošināšanas nosacījums var tikt nepiemērots gadījumos, kad ob- jekta apdrošinājuma summa no tā vērtības atšķiras ne vairāk kā par 10 (des- mit) %.
8.24. Ja apdrošinājuma ņēmējs atgūst zaudēto īpašumu pēc apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas, viņam tas nekavējoties jānodod apdrošināšanas sa- biedrības rīcībā vai jāatmaksā par īpašumu saņemtā apdrošināšanas atlīdzība.
8.25. Ja zaudējumu iemesls ir ūdens, apkures un kanalizāciju sistēmas avāri- jas (skat. 5.8. punktu), kā arī ūdens radītie zaudējumi apdrošināšanā pret “vi- siem” riskiem (skat. 5.13. punktu), no atlīdzības apmēra veic atskaitījumus, pamatojoties uz noplūdi izraisījušo vadu, cauruļu vai citas ierīces vecumu.
Atskaitījumu apmērs norādīts tabulā.
Vadu, cauruļu vai citas ierīces vecums gados | Atskaitījuma apmērs, % |
11–20 | 10 |
21–30 | 20 |
31–40 | 30 |
vairāk par 40 gadiem | 50 |
Vadu, cauruļu vai citu ierīču vecumu sāk skaitīt no montāžas gadam sekojošā kalendārā gada sākuma.
8.26. Ēku apkalpojošo iekārtu un aprīkojuma vecumam atbilstošie atskaitī- jumi.
Ja 2.4. apakšpunktā (Ēku apkalpojošās iekārtas un aprīkojums) minētajam īpašumam nodarīto zaudējumu iemesls ir zibens spēriens, elektriskās strāvas iedarbība vai bojājumi, no atlīdzības apmēra veic tālāk minētos atskaitījumus par katru tekošo gadu, sākot ar piekto ekspluatācijas gadu.
Atskaitījumu apmērs norādīts tabulā:
Atskaitījuma apmērs, % | |
ēkā, izņemot pagrabstāvu, esošs aprīkojums: tvertnes, notekūdeņu, nokrišņu ūdeņu, darba un apkures caurules | 3 |
ārpus ražošanas ēkas esošas tvertnes | 3 |
pagrabstāvā zem zemes līmeņa esošas vara un plastmasas caurules | 3 |
citas pagrabstāvā zem zemes līmeņa esošas caurules | 6 |
9. APDROŠINĀJUMA SUMMAS ATJAUNOŠANA PĒC APDROŠINĀŠANAS GADĪJUMA
centrālapkures iekārtas, siltumsūkņi, siltā ūdens akumulatori un tvertnes, zem zemes un pagrab- stāvā esošas tvertnes, regulēšanas un kontroles ierīces, sildkabeļi, elektriskie radiatori, gaisa kondicionēšanas un dzesēšanas iekārtas, kā arī elektromotori un citas iekārtas | 6 |
darba instrumenti ar elektromotoru un iekšdedzes dzinēju piedziņu | 6 |
barošanas un slaukšanas iekārtas | 6 |
īpašuma apsaimniekošanas iekārtas un tehnika | 6 |
Ekspluatācijas gadus sāk skaitīt no montāžas gadam sekojošā kalendārā gada sākuma.
9.1. Pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apdrošinājuma summas apmērs samazinās par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru. Ja apdrošināša- nas atlīdzība par apdrošināto objektu ir izmaksāta pilnā apmērā, tad apdroši- nāšanas līgums par šo objektu ir izbeigts.
9.2. Apdrošinājuma summa tiek atjaunota, pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja pieteikumu. Apdrošinātajam ir tiesības aprēķināt papildu prēmiju par atjaunotās summas apmēru. 9.1. un 9.2. punktos minētie nosacījumi attiecas uz katru apdrošināšanas objektu atsevišķi.
LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU APDROŠINĀŠANA
1. TERMINI
1.1. Epizootija – dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīga dzīvnieku mas- veida saslimšana un strauja izplatība un kura rada lielus sociālekonomiskos zaudējumus, ierobežo starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju.
1.2. Praktizējošs veterinārārsts – veterinārārsts, kas ieguvis tiesības nodarbo- ties ar veterinārmedicīnisko praksi un nodarbojas ar to.
1.3. Veterinārā ekspertīze – svaigas gaļas iegūšanai paredzēto dzīvnieku pirmskaušanas apskate; nokauto dzīvnieku kautproduktu izpēte un izmeklē- šana, arī laboratoriskā izmeklēšana, lai sniegtu atzinumu par gaļas turpmāko izmantošanu.
1.4. Tirgus vērtība – naudas summa, kas būtu saņemta, pārdodot dzīvnieku tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.
1.5. Kautsvara vērtība – naudas summa, kas būtu saņemta par kautķermeni normālas kaušanas apstākļos, rēķinot atbilstoši dzīvnieka kautsvaram un fak- tiskajai realizācijas cenai laikā, kad noticis apdrošināšanas gadījums. Kautuvē nogādāta dzīvnieka kautsvara vērtību aprēķina saskaņā ar kautuves norēķinu pārskatiem. Citos gadījumos dzīvnieka kautsvaru aprēķina atbilstoši veteri- nārārsta norādītajam dzīvsvaram.
1.6. Vaislas lauksaimniecības dzīvnieks – lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst vai no kura paredzēts iegūt pēcnācējus.
1.7. Pašrisks – apdrošināšanas polisē norādītā zaudējumu daļa, kuru, iestājo- ties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinājuma ņēmējs. Ja viena apdro- šināšanas gadījuma rezultātā tiek zaudēti vairāki dzīvnieki, dzīvnieku grupas vai sugas, tad tiek piemērots viens –lielākais – pašrisks.
1.8. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē norādītie lauksaimnie- cības dzīvnieki, kas pieder apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātai personai un kuri tiek izmantoti lauksaimnieciskajā ražošanā.
1.9. Ārkārtas likvidēšana – dzīvnieka nokaušana, ko veic pēc veterinārārsta norādījuma gadījumā, kad dzīvnieks akūtas slimības vai nelaimes gadījuma (traumas) dēļ ir tādā stāvoklī, ka dzīvniekam draud nenovēršama bojāeja vai slimība (trauma) nav ārstējama.
2. APDROŠINĀŠANAS MĒRĶIS
Pamatojoties uz lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanas noteikumiem, apdrošinātājs apņemas atlīdzināt apdrošināšanas objekta bojāejas rezultātā radušos zaudējumus, kā arī citas apdrošināšanas līgumā atsevišķi norādītās izmaksas saskaņā ar turpmāk atrunāto. Lauksaimniecības dzīvnieku var ap- drošināt uz liellopu apdrošināšanas un katastrofu risku segumiem.
3. LIELLOPU APDROŠINĀŠANA
Liellopu apdrošināšana ir spēkā, ja risks ir norādīts apdrošināšanas polisē un apdrošināšanas objekta adresē ir noslēgts spēkā esošs īpašuma apdrošināša- nas līgums, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādāk. Liellopus var ap- drošināt pēc to kautsvara vērtības vai tirgus vērtības.
3.1. Apdrošināšanas objekts
Apdrošināšanas objekts ir polisē norādītā liellopu grupa, kurā ietilpstošo dzīv- nieku skaitu norāda apdrošināšanas polisē. Liellops ir apdrošināšanas objekts, ja tas ir sasniedzis divu mēnešu vecumu un nav vecāks par 12 (divpadsmit) gadiem.
3.2. Apdrošināšanas vieta
Apdrošināšana ir spēkā polisē norādītās saimniecības robežās, kā arī ārpus saimniecības teritorijas, ja tas ir norādīts apdrošināšanas polisē.
3.3. Apdrošināšanas segums
Apdrošināšana sedz zaudējumus, ja apdrošinātais dzīvnieks:
3.3.1. gājis bojā nelaimes gadījuma rezultātā; nelaimes gadījums ir pēkšņs un iepriekš neparedzēts, no apdrošinātā gribas neatkarīgs, īslaicīgu ārēju apstāk- ļu iedarbības rezultātā radies notikums, kura rezultātā apdrošinātajam māj- dzīvniekam ir nodarīti tieši fiziski traumatiski bojājumi un kurus izraisījuši neparedzēti gadījumi (tai skaitā, bet ne tikai):
• elektriskās strāvas iedarbība;
• čūsku vai indīgu kukaiņu kodieni;
• noslīkšana, transportlīdzekļu trieciens;
• saules vai xxxxxxxx xxxxxxx;
• saindēšanās ar indīgiem augiem, ķīmiskām vai toksiskām vielām (rūpnie- ciskām vai sadzīves);
• nosmakšana, nožņaugšanās, apdegums;
• grūsnu mājdzīvnieku bojāeja dzemdību laikā;
3.3.2. gājis bojā akūtas slimības rezultātā. Ar akūtu slimību tiek saprasta ie- priekš neizpaudusies, neparedzama, negaidīta un strauja veselības stāvokļa pasliktināšanās apdrošināšanas perioda laikā, kas nav turpinājums vai sekas hroniskai slimībai(-ām), kuras attīstās ilgākā laika periodā. Zaudējumus, kuri radušies tieši vai netieši saistībā ar hroniskām slimībām un/vai to saasināša- nos vai sekām, apdrošināšana nesedz;
3.3.3. pēc veterinārārsta norādījuma ir jāveic ārkārtas likvidēšana;
3.3.4. ir pazudis ganību laikā; par pazudušu tiek uzskatīts dzīvnieks, ja ir pazīmes par dzīvnieka izkļūšanu no aploka un divu nedēļu laikā tas netiek atrasts.
3.3.5. Citi izdevumi
Iestājoties apdrošinātajam riskam, tiek apmaksāti dokumentāli pamatoti izde- vumi, kas saistīti ar dzīvnieka transportēšanu uz kautuvi un ārkārtas likvidē- šanu, kā arī dzīvnieka ārkārtas likvidēšanu pēc veterinārārsta norādījuma un kautķermeņa apstrādi uz vietas saimniecībā.
Atlīdzības limits 3.3.5. punktā minētajiem zaudējumiem kopā vai atsevišķi tiek noteikts 10 (desmit) % apmērā no zaudējuma par gadījumu, taču jebkurā gadījumā nepārsniedzot apdrošinātā dzīvnieka lopu sugas grupas apdrošinā- juma summu.
3.4. Atlīdzības izmaksas noteikumi
3.4.1. Ja liellops apdrošināts kautsvarā, dzīvnieka zaudējuma gadījumā atlīdzī- bas pamatā ir dzīvnieka kautsvara vērtība, no kuras atņem par gaļu saņemto sa- maksu. Vērtību aprēķina atbilstoši dzīvnieka kautsvaram un faktiskajai realizā- cijas cenai laikā, kāda tā ir bijusi tieši pirms notikušā apdrošināšanas gadījuma.
Ja kautuves norēķinu pārskats vai veterinārārsta slēdziens nav pieejams vai norādītā kautsvara vērtība nav pamatota, tad kautsvara vērtību nosaka ap- drošinātājs.
3.4.2. Ja liellops apdrošināts tirgus vērtībā, dzīvnieka zaudējuma gadījumā atlīdzības pamatā ir dzīvnieka tirgus vērtība uz zaudējuma brīdi (nepārsnie- dzot polisē atrunāto dzīvnieka apdrošinājuma summu), no kuras atņem par gaļu saņemto samaksu.
4. LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU APDROŠINĀŠANA PRET KATASTROFU RISKU
Katastrofu riska apdrošināšana ir spēkā, ja risks ir norādīts apdrošināšanas polisē un apdrošināšanas objekta adresē ir noslēgts spēkā esošs īpašuma ap- drošināšanas līgums, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādāk.
4.1. Apdrošināšanas objekts
Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītie sugu dzīvnieki, kas pieder apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātai personai un kuri tiek izman- toti lauksaimniecībā.
Pret katastrofu risku tiek apdrošināti tālāk minēto sugu dzīvnieki.
4.1.1. Cūkas vecumā no 1 (viena) mēneša līdz 5 (pieciem) gadiem tiek ieda- lītas šādās grupās:
• sivēnmātes ar sivēniem (sivēni nav atšķirti);
• sivēnmātes, kuiļi un jaunās šķirnes cūkas;
• gaļas cūkas ar svaru virs 25 (divdesmit pieciem) kg (atšķirti sivēni);
• sivēni, kuru svars ir līdz 25 (divdesmit pieciem) kg;
• xxxxxxx xxxxx.
4.1.2. Mājputni vecumā no 15 (piecpadsmit) dienām līdz 2 (diviem) gadiem tiek iedalīti šādās grupās:
• dējējvistas;
• šķirnes vistas;
• broileri;
• xxxxxx, pīles un zosis;
• cāļi;
• xxxxxxx xxxxxxxx.
4.1.3. Aitas un kazas vecumā no 1 (viena) mēneša līdz 7 (septiņiem) gadiem tiek iedalītas šādās grupās:
• auni un aitas;
• āžu buki un kazas;
• kazlēni, jēri (līdz 11 (vienpadsmit) mēnešu vecumam);
• xxxxxxx aitas un kazas.
4.1.4. Liellopi vecumā no 2 (diviem) mēnešiem līdz 12 (divpadsmit) gadiem tiek iedalīti šādās grupās:
• jaunlopi (līdz 6 (sešu) mēnešu vecumam);
• piena lopi (no 22 (divdesmit divu) mēnešu vecuma);
• gaļas lopi (no 6 (sešiem) līdz 12 (divpadsmit) mēnešu vecumam);
• gaļas lopi (no 12 (divpadsmit) līdz 15 (piecpadsmit) mēnešu vecumam);
• gaļas lopi (no 15 (piecpadsmit) līdz 24 (divdesmit četru) mēnešu vecu- mam);
• gaļas lopi (no 24 (divdesmit četru) mēnešu vecuma);
• xxxxxxx xxxxxxxx.
4.2. Apdrošināšanas vieta
Apdrošināšana ir spēkā polisē norādītās saimniecības robežās, kā arī ārpus saimniecības teritorijas, ja tas ir norādīts apdrošināšanas polisē.
4.3. Apdrošināšanas segums
Apdrošināšana sedz zaudējumus, kad viena apdrošināšanas gadījuma (ko iz- raisa viens un tas pats iemesls) rezultātā 14 (četrpadsmit) diennakšu laikā tiek zaudēti dzīvnieki, kas izpaužas kā to bojāeja, ārkārtas likvidēšana vai pazušana (3.3.4. punkts).
Aprēķinot atlīdzināmo zaudējumu apmēru pēc 4.3. punktā minētā 14 (četr- padsmit) diennakšu termiņa beigām, neņem vērā veselos dzīvniekus, kuri no- kauti, lai novērstu slimības izplatīšanos, vai dzīvniekus, kuru bojāejas iemesls ir cits, nevis katastrofas izraisīti apstākļi.
4.3.1. Kompensējamie zaudējumi
4.3.1.1. Cūkas
Katastrofas radītus zaudējumus cūkām sedz, ja no visiem dzīvniekiem tiek zaudēti 4 (četri) % vai vairāk dzīvnieku, tomēr ne mazāk kā 4 (četri) dzīv- nieki. Aprēķinot zaudējumu apmēru, viena sivēnmāte, viens kuilis un viena jaunā šķirnes cūka, kā arī viena gaļas cūka katra tiek ņemta vērā kā vie- na cūkas vienība. Vienai sivēnmātei, kuilim vai jaunai šķirnes cūkai atbilst 10 (desmit) sivēni ar svaru līdz 25 (divdesmit pieciem) kg. Aprēķinot zaudēju- mu apmēru, vērā neņem sivēnmātes nospiestus sivēnus. Ja bojā iet dzīvnieki no vairāk nekā vienas grupas, tad no vienas grupas jābūt zaudētiem vismaz 4 (četriem) % dzīvnieku. Šādā gadījumā zaudējumu atlīdzību izmaksā arī par zaudētajiem dzīvniekiem no citām grupām.
4.3.1.2. Mājputni
Katastrofas radītus zaudējumus mājputniem sedz, ja tiek zaudēti vismaz 15 (piecpadsmit) % no visu mājputnu kopējā skaita (daudzums, kas atrodas ēkas atsevišķā nodalījumā), tomēr ne mazāk kā:
• 100 (simts) vistas;
• 100 (simts) broileru cāļu mātes;
• 1000 (viens tūkstotis) broileru;
• 50 (piecdesmit) tītaru mātes vai jaunās tītaru mātes;
• 150 (viens simts un piecdesmit) gaļas tītari.
Ja bojā iet mājputni no vairāk nekā vienas grupas, atlīdzību izmaksā tikai par to mājputnu grupu, kurā zaudēto mājputnu skaits ir sasniedzis iepriekš atrunāto minimālo skaitu.
4.3.1.3. Aitas un kazas
Katastrofas radītus zaudējumus aitām un kazām sedz, ja no aitu un kazu kopējā skaita tiek zaudēti vismaz 4 (četri) % un tas ir ne mazāk kā 3 (trīs) dzīvnieki.
Ja bojā iet dzīvnieki no vairāk nekā vienas grupas, tad no vienas grupas jābūt zaudētiem vismaz 4 (četriem) % dzīvnieku. Šādā gadījumā zaudējumu atlī- dzību izmaksā arī par zaudētajiem dzīvniekiem no citām grupām.
4.3.1.4. Liellopi
Katastrofas radītus zaudējumus liellopiem sedz, ja no liellopu kopējā skaita tiek zaudēti vismaz 4 (četri) % vai vairāk, rēķinot no apdrošināto dzīvnieku grupas kopējā skaita, un tas ir ne mazāk kā 3 (trīs) dzīvnieki.
Ja bojā iet dzīvnieki no vairāk nekā vienas grupas, tad no vienas grupas jābūt zaudētiem vismaz 4 (četriem) % dzīvnieku. Šādā gadījumā zaudējumu atlī- dzību izmaksā arī par zaudētajiem dzīvniekiem no citām grupām.
4.3.1.5. Citi izdevumi
Iestājoties apdrošinātajam riskam, tiek apmaksāti dokumentāli pamatoti izde- vumi, kas saistīti ar dzīvnieka transportēšanu uz kautuvi un ārkārtas likvidē- šanu, kā arī dzīvnieka ārkārtas likvidēšanu pēc veterinārārsta norādījuma un kautķermeņa apstrādi uz vietas saimniecībā.
Atlīdzības limits 4.3.1.5. punktā minētajiem zaudējumiem kopā vai atsevišķi tiek noteikts 10 (desmit) % apmērā no zaudējuma par gadījumu, taču jebkurā gadījumā nepārsniedzot apdrošinātā dzīvnieka lopu sugas grupas apdrošinā- juma summu.
4.4. Atlīdzības izmaksas noteikumi
4.4.1. Atlīdzības pamatā ir dzīvnieka tirgus vērtība vai kautsvara vērtība at- bilstoši apdrošināšanas polisē atrunātajiem nosacījumiem par katru dzīvnieku grupu.
4.4.2. Zaudējumu atlīdzība par cūkām
Apdrošināšanas atlīdzību par gaļas cūkām aprēķina, atņemot no dzīvnieka kautsvara vērtības par gaļu saņemto samaksu. Ja gaļas cūka nav nogādāta kautuvē, tad kautsvara vērtību nosaka apdrošinātājs.
Apdrošināšanas atlīdzību par citām cūkām aprēķina, atskaitot no dzīvnieku tirgus vērtības summu, kas iegūta no gaļas realizācijas.
4.4.3. Zaudējumu atlīdzība par mājputniem
Apdrošināšanas atlīdzību par broileriem aprēķina, atņemot no dzīvnieku kaut- svara vērtības summu, kas iegūta par gaļas realizāciju. Apdrošināšanas atlī- dzību par citiem mājputniem aprēķina, atņemot no dzīvnieku tirgus vērtības summu, kas iegūta par gaļas realizāciju.
4.4.4. Zaudējumu atlīdzība par aitām un kazām
Apdrošināšanas atlīdzību par aitām un kazām aprēķina, atņemot no dzīvnieku tirgus vērtības summu, kas iegūta par gaļas realizāciju.
4.4.5. Zaudējumu atlīdzība par liellopiem
Apdrošināšanas atlīdzību par liellopiem aprēķina, atņemot no dzīvnieku tir- gus vērtības summu, kas iegūta par gaļas realizāciju.
5. IZŅĒMUMI LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU APDROŠINĀŠANĀ
Apdrošināšana nesedz:
5.1. epizootijas un salmonelozes vai šo slimību seku radītos zaudējumus;
5.2. utilizācijas izmaksas;
5.3. zaudējumus par kautķermeni vai tā daļu, ja tā pieņemšana ir noraidīta, vai, ja par kautķermeni izmaksājamā norēķinu cena ir samazināta, pamatojoties uz kautuvē gaļas kvalitātes pārbaudē konstatētu salmonelozi vai epizootiju;
5.4. zaudējumus par dzīvnieka kaušanu ekonomisku vai saimniecisku apsvē- rumu dēļ;
5.5. zaudējumus par dzīvnieku kaušanu uzvedības defektu dēļ;
5.6. zaudējumus par dzīvnieka kaušanu, kas veikta saskaņā ar amatpersonu sastādītu sanitāro pasākumu plānu ar mērķi novērst infekcijas slimības iz- platīšanos;
5.7. zaudējumus, kas tieši vai netieši radušies saistībā ar hroniskām slimībām un to saasināšanos vai sekām;
5.8. zaudējumus, kas radušies sniega un ledus svara vai sniega un ledus pār- vietošanās dēļ pavasara palu vai plūdu laikā;
5.9. zaudējumus, kas radušies sala dēļ, ja gaisa temperatūra apdrošinātā dzīv- nieka atrašanās vietā – pilsētā vai pagastā – riska iestāšanās dienā ir bijusi augstāka par -30 (trīsdesmit) °C;
5.10. ganībās esošajiem dzīvniekiem – zvēru un klaiņojošu suņu uzbrukuma dēļ;
5.11. zaudējumus, kurus kompensē saskaņā ar citu apdrošināšanas līgumu, pamatojoties uz Latvijas Republikā spēkā esošiem likumdošanas aktiem, vai citu iemeslu dēļ kompensē no valsts līdzekļiem;
5.12. zaudējumus, kurus izraisījusi nekvalitatīva un/vai neatbilstoša lopbarība;
5.13. ražošanas subsīdijas vai maksājumus;
5.14. zaudējumus, kas radušies dzīvnieku iekraušanas, transportēšanas vai izkraušanas laikā;
5.15. ar dzīvnieka bojāeju vai ārkārtas kaušanu saistītus zaudējumus, ja slimī- ba sākusies vai negadījums noticis pirms dzīvnieka ienākšanas saimniecībā;
5.16. zaudējumus saistībā ar veterinārmedicīniskās aprūpes pārkāpumiem;
5.17. zaudējumus, kas radušies dzīvnieku vecuma, nebarošanas, novājēšanas vai sliktas kopšanas dēļ;
5.18. zaudējumus saistībā ar slimības izraisītu bojāeju, ja dzīvnieks gājis bojā pirmo 10 (desmit) dienu laikā kopš tas ir nopirkts un nogādāts saimniecībā (dzīvnieku novietnē).
6. CITI ATLĪDZĪBAS NOTEIKUMI LAUKSAIMNIECĪBAS DZĪVNIEKU APDROŠINĀŠANĀ
6.1. Lauksaimniecības dzīvnieku saslimšanas vai tos skārušas nelaimes ga- dījumā apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, paziņo par notikušo veterinārārstam un veic visu iespējamo, lai glābtu apdrošināšanas objektu, tā cenšoties samazināt zaudējumu apmēru.
6.2. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir nodrošināt ap- drošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu un to rašanās apstākļus.
6.3. Ja to prasa apdrošinātā riska specifika, par riska iestāšanos nekavējoties jāziņo tiesībsargājošajām iestādēm, glābšanas dienestiem un/vai citām insti- tūcijām, piemēram:
6.3.1. ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā – Valsts ugunsdzēsības un glāb- šanas dienestam;
6.3.2. trešo personu prettiesiskas rīcības, transporta līdzekļu izraisīta negadī- juma vai dzīvnieka pazušanas (noteikumu punkts 3.3.4.) gadījumā – policijai.
6.4. Bez apdrošinātāja piekrišanas aizliegts atbrīvoties no bojā gājušā dzīvnieka.
6.5. Ja patiesais apdrošināto dzīvnieku skaits ir lielāks, nekā norādīts apdroši- nāšanas polisē, zaudējumu lielums tiek aprēķināts kā proporcija starp apdro- šināto dzīvnieku skaitu un patieso dzīvnieku skaitu, atskaitot polisē norādīto pašrisku. Iepriekš minētais nosacījums attiecas uz katru dzīvnieku sugu un grupu atsevišķi.
6.6. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam saskaņā ar 4. punktā atrunāto, apdrošinājuma summas apmērs paliek nemainīgs, ja izmaksātās apdrošinā- šanas atlīdzības apmērs par katru apdrošinātās dzīvnieku grupu nepārsniedz
10 (desmit) % no apdrošinātās dzīvnieku grupas kopējās apdrošinājuma summas. Ja izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērs pārsniedz 10 (des- mit) % no apdrošinātās dzīvnieku grupas kopējās apdrošinājuma summas, tad apdrošinājuma summas apmērs samazinās par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru.
6.7. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam saskaņā ar 3. punktā atrunāto, apdrošinājuma summas apmērs samazinās par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru.
6.8. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Aprēķinot zaudējuma apmēru, vērā tiek ņemti spēkā esošie normatīvie akti par PVN. Pievienotās vērtības priekš- nodoklis, ko atlīdzības saņēmējs var ietaupīt, samazinot budžetā maksājamo PVN daļu, netiek atlīdzināts.
7. DOKUMENTI, KAS NEPIECIEŠAMI APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSAI
7.1. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais iesniedz apdrošinātājam vi- sus dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, kā arī iesniedz jebkādu citu informāciju un/vai dokumentāciju, kuru pieprasa apdrošinātājs.
7.2. Lai izvērtētu un konstatētu, vai apdrošinātā riska iestāšanās gadījums ir apdrošināšanas gadījums, atlīdzības saņēmējam jāiesniedz (tai skaitā, bet ne tikai):
7.2.1. apdrošinājuma ņēmēja zaudējuma pieteikums par riska iestāšanos, ieskaitot negadījuma apstākļu detalizētu aprakstu, negadījumā cietušā lopa reģistrācijas Nr., kā arī veterinārārsta slēdziens, kurā jāuzrāda dzīvnieka bojā- ejas vai kaušanas iemesls un kaušanas nepieciešamības pamatojums;
7.2.2. apdrošināšanas polises kopija;
7.2.3. dzīvnieka nāves gadījumā – sertificēta veterinārārsta sekcijas pilnīgs protokols kā arī fotogrāfija, kurā ir redzams bojā gājušais lops un bojāejas cēloņa vieta. Ja dzīvnieks miris slimošanas rezultātā (ne nelaimes gadījumā), nepieciešama slimības vēsture;
7.2.4. piespiedu nokaušanas gadījumā – sertificēta veterinārārsta ārkārtas no- kaušanas rīkojuma kopija, norādot diagnozi un pamatojumu, kādēļ dzīvnieku nav iespējams ārstēt (oriģinālam jābūt nodotam kautuvē kopā ar lopu), kā arī kautuves veterinārārsta akts/slēdziens;
7.2.5. kautuves norēķinu pārskats, ja tāds ir pieejams
7.2.6. realizācijai derīgās gaļas apstiprinājuma dokuments no gaļas pārstrādes uzņēmuma. Ja šāda atzinuma nav vai norādītā vērtība nav pamatota, uzturam derīgo gaļas vērtību nosaka apdrošinātājs, par kuru attiecīgi tiek samazināta atlīdzība par piespiedu nokautiem dzīvniekiem;
7.2.7. policijas izziņa, ja apdrošinājuma gadījums saistīts ar trešās personas prettiesisku rīcību, transporta līdzekļu izraisītu negadījumu vai dzīvnieka pa- zušanu (3.3.4. punkts).
8. DROŠĪBAS NOTEIKUMI DZĪVNIEKU APDROŠINĀŠANAI
Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums ievērot apdrošināšanas polisē norādī- tos un zemāk uzskaitītos drošības noteikumus.
8.1. Dzīvnieku aizsardzība un kopšana
8.1.1. Ja apdrošinātais dzīvnieks tiek traumēts, saslimst vai, neuzrādot tiešas slimības pazīmes, kļūst nespēcīgs vai novājē, apdrošinājuma ņēmējam par to nekavējoties jāpaziņo veterinārārstam un, ja nepieciešams, pie dzīvnieka jāizsauc veterinārārsts.
8.1.2. Ja dzīvnieks ir saslimis vai guvis traumu, tas jāārstē un jākopj, līdz dzīvnieks ir pilnībā izveseļojies. Jāievēro veterinārārsta sniegtie norādījumi.
8.1.3. Saimniecībām, kurām ir noslēgti līgumi ar veterinārārstu, jābūt apseko- tai no veterinārārsta puses vismaz reizi mēnesī, par ko arī tiek veikts ieraksts
žurnālā “Zāļu lietošana pēc veterinārārsta konsultācijas un ierobežojumi pro- dukcijai”.
8.1.4. Dzīvnieku nedrīkst atstāt bez pienācīgas kopšanas, barības un atpūtas iespējām. Izmaiņas barošanas režīmā jāievieš pakāpeniski, dzīvnieku nedrīkst pārbarot.
8.1.5. Ražošanas ēkās uzstādītajām ventilācijas iekārtām jāatbilst atbildīgo institūciju apstiprinātajiem būvnormatīviem un noteikumiem.
8.1.6. Visus ventilācijas sistēmas ventilatorus nedrīkst pieslēgt vienai droši- nātāju grupai.
8.1.7. Dzīvnieku mītnē jābūt pietiekamai gaisa telpai, kā arī efektīvai un pa- reizi aprēķinātai ventilācijas sistēmai. Papildus dzīvnieku mītnē jābūt atvera- miem logiem, durvīm vai citām atverēm, piemēram, lūkām, lai nodrošinātu ventilāciju avārijas gadījumā.
8.1.8. Elektroapgādē jānodrošinās ar pietiekamas jaudas rezerves enerģijas avotu. Rezerves ģenerējošā jauda jāaprēķina tā, lai nodrošinātu normālam darba režīmam nepieciešamo elektrisko jaudu.
8.2. Dzīvnieku infekcijas slimību profilakse
Stingri jāievēro Pārtikas un veterinārā dienesta dotie norādījumi par infekcijas slimību izplatīšanās risku profilaksi un pārvaldīšanu.
8.3. Mājputnu vakcinācija
Mājputni jāvakcinē saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta sniegtajiem norādījumiem.
8.4. Veterinārārsta norādījumi
Stingri jāievēro veterinārārsta un citu veterināro dienestu norādījumi par dzīv- nieku infekcijas slimību profilaksi.
8.5. Broileru un cāļu audzētavas aizsardzība
8.5.1. Uzraudzība
Audzēšanas sezonas laikā dežūras jāorganizē tā, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējams nekavējoties sākt glābšanas darbus.
8.5.2. Elektroapgādes kontrole
Trauksmes signalizācijai automātiski jāraida signāls par traucējumiem elek- triskās strāvas padevē. Trīsfāzu elektroapgādes sistēmā jānodrošina spriegu- ma kontrole atsevišķi katrai fāzei. Jānodrošina ventilatoru automātiska ieslēg- šanās pēc strāvas padeves pārtraukuma.
8.5.3. Temperatūras kontrole
Dzīvnieku mītnē jākontrolē minimālā un maksimālā temperatūra. Trauksmes signāls jānovada uz diennakts dežuranta posteni. Temperatūras kontrolei jā- paredz no gaisa kondicionēšanas vai dzesēšanas iekārtām neatkarīga sistēma vai cits risinājums.
Temperatūras kontrolierīcēs izmantotajiem sensoriem un vadiem jābūt ap- rīkotiem ar noplūdes strāvas kontrolierīcēm. Strāvas padeve jānodrošina ar pietiekami jaudīgām baterijām.
8.5.4. Ventilācija
Visus ventilācijas sistēmas ventilatorus nedrīkst pieslēgt vienai drošinātāju grupai.
8.5.5.Rezerves ģenerators
Elektrības padeves drošībai jāparedz pietiekamas jaudas rezerves ģenerators. Rezerves ģeneratora jauda jāaprēķina tā, lai nodrošinātu normālam darba re- žīmam nepieciešamo elektrisko jaudu.
8.5.6. Pārbaudes un testēšana
Iepriekšējos apakšpunktos minētās ierīces tiek pārbaudītas pirms apdrošinā- šanas līguma noslēgšanas un pēc ierīču atjaunošanas vai jaunu ierīču uzstādī- šanas. Par iekārtu atjaunošanu vai jaunu ierīču uzstādīšanu jāpaziņo apdroši- nāšanas sabiedrībai nekavējoties pēc attiecīgo darbu pabeigšanas. Trauksmes signalizācijas sistēmai un rezerves ģeneratoram pārbaudes testi jāveic ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Testēšanas rezultātus ieraksta speciāli iekārtotā iekārtu testēšanas žurnālā.
8.6. Citi drošības noteikumi
Citos gadījumos jāievēro īpašuma apdrošināšanas līgumā minētie drošības noteikumi.
LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKAS UN IEKĀRTU APDROŠINĀŠANA
1. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS
Apdrošināšanas polisē norādītā stacionārā vai mobilā lauksaimniecības teh- nika vai iekārta, kā arī aprīkojums vai mehānismi, kas tai ir vai var tikt uz- montēti un kas pieder lauku saimniecībai un tiek izmantota lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām.
2. LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKAS APDROŠINĀŠANA
Lauksaimniecības tehnikas un iekārtu apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā, ja tā norādīta apdrošināšanas polisē un par apdrošināšanas objekta adresē esošo īpašumu ir noslēgts spēkā esošs īpašuma apdrošināšanas līgums.
3. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA DARBĪBAS VIETA
Apdrošināšana ir spēkā polisē norādītās saimniecības robežās, kā arī ārpus saimniecības teritorijas, ja lauksaimniecības tehnika uz laiku pārvietota dar- bam citā vietā Latvijas teritorijā vai pārvietojas pa koplietošanas ceļiem.
4. APDROŠINĀJUMA SUMMA UN APDROŠINĀŠANAS OBJEKTA VĒRTĪBA
4.1. Tehnikas apdrošinājuma summu, balstoties uz apdrošinātā īpašuma vēr- tību, nosaka apdrošinājuma ņēmējs, savstarpēji vienojoties ar apdrošinātāju. Apdrošinātājs nav atbildīgs par apdrošinājuma ņēmēja uzrādīto apdrošināju- ma summu.
4.2. Lauksaimniecības tehnikas apdrošinājuma summai ir jāatbilst tehnikas aizvietošanas vērtībai uz dienu, kad tiek noslēgts apdrošināšanas līgums.
4.3. Aizvietošanas vērtība – līdzvērtīga, tāda paša veida, pielietojuma, vecu- ma, jaudas u. c. tehnisko parametru, tehnikas vai aprīkojuma cena, par kuru apdrošināto objektu iespējams iegādāties brīvā un konkurējošā tirgū.
4.4. Faktiskā vērtība – tāda paša veida, pielietojuma, jaudas u. c. tehnisko parametru jaunas tehnikas vai aprīkojuma iegādes vērtība, atskaitot tehnikas stāvoklim atbilstošo nolietojumu (vērtības zudumu) procentu izteiksmē.
4.5. Ja apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summa ir mazāka par apdro- šināšanas objekta aizvietošanas vērtību vai pārsniedz to, tad, iestājoties ap- drošināšanas gadījumam, tiek piemērots nosacījums par virsapdrošināšanu vai zemapdrošināšanu. Šis nosacījums attiecas uz katru apdrošināto objektu atsevišķi.
5. APDROŠINĀŠANAS SEGUMS
5.1. Apdrošināšana sedz iepriekš neparedzamus un pēkšņus ārējus bojājumus vai materiālus zaudējumus apdrošinātajam objektam neatkarīgi no apdrošinā- šanas gadījuma cēloņa, izņemot tos, kas īpaši norādīti kā izņēmums.
5.2. Apdrošināšana sedz zaudējumus, kas apdrošināšanas objektam radušies pārvadāšanas laikā un piedaloties ceļu satiksmē.
5.2.1. Apdrošināšanas segums pārvadāšanas laikā
Tiek kompensēti zaudējumi vai bojājumi, kas apdrošināšanas objektam radu- šies tā pārvadāšanas laikā Latvijas Republikas teritorijā. Pārvadāšanas laikā apdrošināšanas objektam jābūt atbilstoši (saskaņā ar pārvadājamā objekta ražotāja/izgatavotāja norādījumiem) nostiprinātam uz pārvadājošā transporta līdzekļa, treilera vai piekabes.
5.2.2. Apdrošināšanas segums, piedaloties ceļu satiksmē uz koplietošanas ceļiem
Tiek kompensēti zaudējumi vai bojājumi, kas apdrošināšanas objektam radu- šies, piedaloties ceļu satiksmē uz koplietošanas ceļiem, ja dalību ceļu satiksmē paredz/atļauj attiecīgās tehnikas ražotājs. Taču šī apdrošināšana nesedz CSNg rezultātā radušos zaudējumus, ciktāl šādus zaudējumus kompensē OCTA. Apdrošināšanas segums ir spēkā, piedaloties ceļu satiksmē, ja objekts tiek ekspluatēts atbilstoši spēkā esošajām ceļu satiksmes drošības prasībām, kā arī tehnikas lietošanas noteikumiem un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem.
6. IZŅĒMUMI LAUKSAIMNIECĪBAS TEHNIKAS UN IEKĀRTU APDROŠINĀŠANĀ
Apdrošināšana nesedz:
6.1. zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījuši iekšēji elektriski vai mehā- niski bojājumi, darbības traucējumi, darbības atteikums vai salūšana, dzesē- šanas vai citu šķidrumu sasalšana, nepietiekama eļļošana, eļļas vai dzesēša- nas šķidruma nepietiekams daudzums, tomēr, ja šādu bojājumu vai darbības atteikuma dēļ notiek nelaimes gadījums, kas rada ārējus bojājumus, tad šādi pakārtoti zaudējumi vai bojājumi tiek atlīdzināti;
6.2. zaudējumus vai bojājumus nomaināmām detaļām un daļām, kā, piemē- ram, cirtņiem, urbjiem, nažiem vai citām griezējvirsmām, zāģu asmeņiem, vītņu griezējiem, veidnēm, formām, šabloniem, smalcinošām un drupinošām virsmām, sietiem un režģiem, trosēm, siksnām, ķēdēm, liftu un konveijeru lentēm, baterijām, riepām, savienojošiem vadiem un kabeļiem, elastīgajām caurulēm, regulāri atjaunojamiem savienojumu vietu un blīvējuma vietu ma- teriāliem, izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas, iestājoties apdrošinātajam riskam;
6.3. zaudējumus vai bojājumus tehnikas uzturēšanai izmantojamajiem šķid- rumiem, eļļām, degvielai, dzesēšanas līdzekļiem u. tml.;
6.4. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies jebkura katla vai spiediena tvert- nes eksplozijā, kuru izraisījis iekšējā tvaika vai šķidruma spiediens; zaudēju- mus vai bojājumus, kas radušies jebkura iekšdedzes dzinēja eksplozijā, kuru izraisījusi iekšējā sadegšana;
6.5. zaudējumus vai bojājumus transporta līdzekļiem, kas reģistrēti vai kurus paredzēts reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā;
6.6. zaudējumus vai bojājumus jebkāda veida ūdens un gaisa transporta lī- dzekļiem;
6.7. zaudējumus vai bojājumus tehnikai, kas atrodas vai strādā uz platformām tiešā ūdens tuvumā vai uz pontoniem, baržām un pārceltuvēm;
6.8. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies no pilnīgas vai daļējas iegrimša- nas paisuma ūdeņos;
6.9. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies pastāvīgas ekspluatācijas rezul- tātā (piemēram, nodilums, nolietojums, korozija, rūsa), putekļu, sodrēju, mit- ruma, kā arī gaisa temperatūras izmaiņu ietekmē;
6.10. zaudējumus vai bojājumus, kas rodas jebkura apdrošinātā objekta jeb- kāda veida testēšanas laikā vai arī izmantojot objektu jebkādiem citiem mēr- ķiem, kas atšķiras no tiem, kam objekts ir paredzēts;
6.11. zaudējumus vai bojājumus iekārtām un/vai mašīnām, kas strādā paze- mē, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādāk;
6.12. zaudējumus vai bojājumus radioaktīvā starojuma vai kodolreakcijas dēļ;
6.13. zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījuši jebkuri defekti vai bojāju- mi, kas pastāvējuši pirms šā apdrošināšanas līguma darbības sākuma un par kuriem apdrošinājuma ņēmējam vai viņa pārstāvjiem ir bijis zināms, neatkarī- gi no tā, vai šādi bojājumi vai defekti ir bijuši zināmi apdrošinātājam;
6.14. zaudējumus vai bojājumus, kurus tieši vai netieši ir izraisījusi vai kuri radušies, vai kurus padarījusi smagākus/būtiskākus apdrošinājuma ņēmēja vai viņa pārstāvju apzināta rīcība vai tīša nolaidība;
6.15. zaudējumus vai bojājumus, par kuriem saskaņā ar garantijas līgumu vai likumu ir atbildīgs apdrošinātā objekta piegādātājs, izgatavotājs/ražotājs vai remonta veicējs;
6.16. jebkura veida pakārtotus zaudējumus (tai skaitā, bet ne tikai: sankcijas, soda nauda, negūtā peļņa);
6.17. zaudējumus vai bojājumus, kas tiek atklāti tikai inventarizācijas vai kār- tējās apkopes laikā;
6.18. zaudējumus vai bojājumus, ja tehnika tiek lietota alkohola reibumā vai jebkuras pakāpes jebkāda veida narkotisko, apreibinošo vai citu vielu intoksikācijas stāvoklī, kad to koncentrācija tehnikas vadītāja asinīs vai citā bioloģiskajā vidē pārsniedz attiecīgajā valstī ceļu satiksmi regulējoša- jos normatīvajos aktos noteikto koncentrācijas līmeni. Tas attiecināms arī uz gadījumiem, kad tehnikas vadītājs izvairījies vai atteicies no alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbau- des, vai šīs vielas lietojis pēc satiksmes negadījuma līdz šādas pārbaudes veikšanai;
6.19. zaudējumus vai bojājumus, ja tehnika tiek lietota bez attiecīgās tehnikas vadīšanas/lietošanas tiesībām vai nepieciešamās kvalifikācijas, ja šāda kvali- fikācija vai vadīšanas/lietošanas tiesības ir nepieciešamas saskaņā ar norma- tīvajiem aktiem;
6.20. zaudējumus vai bojājumus, ja tehnika ir nodota lietošanā (nomā) treša- jām personām, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādāk;
6.21. uguns radītus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījuši iekšējie elek- triskie bojājumi (Nosacījums attiecas uz objektiem, kuru vecums ir 10 (des- mit) gadi un vairāk.);
6.22. zaudējumus vai bojājumus, kuri neietekmē apdrošināšanas objekta darbību un objekta pielietojumu (tai skaitā, bet ne tikai: skrāpējumi, iespie- dumi, buktes), izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radu- šies kā sekas cita apdrošinātā gadījuma rezultātā, kas polisē nav atrunāts kā izņēmums.
7. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS APMĒRS
7.1. Tehnikas pilnīga bojāeja
7.1.1. Tehnikas pilnīgas bojāejas gadījumā apdrošināšanas sabiedrība to aiz- vieto ar tāda paša veida, pielietojuma, vecuma, jaudas u. c. tehnisko paramet- ru tehniku vai aprīkojumu, kāds tas ir bijis uz zaudējuma brīdi, bet nepārsnie- dzot polisē norādīto objekta apdrošinājuma summu.
7.1.2. Ja aizvietošana nav iespējama (tirgū nav analogas iekārtas), tad atlī- dzības apmērs tiek noteikts, balstoties uz funkcionāli līdzvērtīgas, tāda paša veida, pielietojuma, vecuma, jaudas u. c. tehnisko parametru tehnikas vai aprīkojuma faktisko vērtību uz zaudējuma brīdi.
7.2. Daļēju zaudējumu vai bojājumu gadījumā:
7.2.1. tehnikai līdz 5 (piecu) gadu vecumam apdrošināšanas sabiedrība atlī- dzina jaunu detaļu un tehnikas remonta izdevumus;
7.2.2. tehnikai virs 5 (piecu) gadu vecuma apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina jaunu detaļu un tehnikas remonta izdevumus, atskaitot tehnikas stāvoklim atbilstošo nolietojumu (vērtības zudumu) procentu izteiksmē, kāds tas ir bijis uz zaudējuma brīdi.
7.3. Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, no zaudējumu apmēra atskaitot apdrošinājuma ņēmēja pašrisku. Pašrisks netiek ieturēts gadījumā, ja, iestājo- ties CSNg, apdrošinājuma ņēmējs nav bijis vainīgs CSNg izraisīšanā, ir zināms vainīgais un negadījuma fakts ir fiksēts Ceļu policijā. Gadījumā, ja apdrošinā- tās tehnikas vadītājs daļēji ir vainojams negadījuma izraisīšanā, atlīdzība tiek izmaksāta proporcionāli atbildības pakāpei.
7.4. Atkarībā no apdrošinātā īpašuma apdrošinājuma summas un tam nodarī- to zaudējumu apmēra, apdrošināšanas atlīdzība var tikt noteikta:
7.4.1. bojātā vai bojā gājušā īpašuma remonta vai atjaunošanas darbu veidā;
7.4.2. aizvietojot bojāto vai bojā gājušo tehniku ar līdzvērtīgu – tāda paša veida, tādas pašas kvalitātes, ar tādiem pašiem parametriem un tādu pašu pielietojumu;
7.4.3. naudas izteiksmē.
7.5. Apdrošināšanas atlīdzības veidu izvēlas apdrošinātājs pēc saviem ieska- tiem, un noteicošās vienmēr ir zemākās izmaksas.
7.6. Ja bojātais īpašums netiek aizstāts un apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt bojātā īpašuma faktisko vai tirgus vērtību, atlīdzinot mazāko no šīm vēr- tībām.
7.7. Ja apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināšanas atlīdzībā netiek ietverti ar darba izmaksām saistītie nodokļi, virsizdevumi, darbuzņēmēja peļņa.
7.8. Apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs saglabā tiesības uz bojāto un atlikušo vai tālākai izmantošanai derīgo īpašumu ar nosacījumu, ka aprēķi- nātā atlikusī īpašuma vērtība tiek atskaitīta no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības.
7.9. Par pilnībā bojā gājušu var tikt atzīts objekts, ja aprēķinātās remontdarbu izmaksas pārsniedz 75 (septiņdesmit piecus) % no objekta vērtības uz zau- dējuma iestāšanās brīdi. Lēmumu par pilnīgu bojāeju pieņem apdrošinātājs.
7.10. Jebkura apdrošinātā objekta atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā virsapdrošināšanas un zemapdrošināšanas nosacījumus:
7.10.1. virsapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa sa- skaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto objektu pārsniedz apdrošinātā objekta vērtību (virsap- drošināšana). Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošinātā objekta aizvietošanas vai faktisko vērtību, kāda tā ir bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās;
7.10.2. zemapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa sa- skaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto objektu ir mazāka par apdrošinātā objekta vērtību (zem- apdrošināšana). Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un objekta vērtību.
7.11. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Aprēķinot zaudējuma apmēru, vērā tiek ņemti spēkā esošie normatīvie akti par PVN. Pievienotās vērtības priekš- nodoklis, ko atlīdzības saņēmējs var ietaupīt, samazinot budžetā maksājamo PVN daļu, netiek atlīdzināts.
8. DROŠĪBAS NOTEIKUMI TEHNIKAS APDROŠINĀŠANAI
8.1. Apdrošinātajai tehnikai darba laikā jāatrodas apdrošinājuma ņēmēja vai tā darbinieku pastāvīgā uzraudzībā un kontrolē.
8.2. Apdrošinātai tehnikai ārpus darba laika jāatrodas pastāvīgi apdzīvotas lauku sētas piemājas teritorijā vai apsargātā un nožogotā teritorijā, vai slēgtās telpās. Netiek segti zaudējumi, kas saistīti ar neizskaidrojamu objekta pazu- šanu.
8.3. Ārpus darba laika tehnikai ir jābūt aizslēgtai, bet drošības signalizācijai (ja tāda ir uzstādīta) – ieslēgtai.
8.4. Nododot apdrošināto tehniku lietošanā trešajām personām, apdrošinā- juma ņēmējam ir jānodrošina, lai tehnikas lietotājs ievēro apdrošināšanas noteikumus un polisē atrunātos nosacījumus, kā arī tehnikas ražotāja eks- pluatācijas noteikumus.
8.5. Mežistrādes tehnikas motortelpas ventilācijas lūkām ir jābūt aprīkotām ar sieta aizsargiem, lai motortelpā neiekļūtu zari, lapas u. c. svešķermeņi.
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS PĀRTRAUKUMA APDROŠINĀŠANA
1. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS
Apdrošināšanas objekts ir polisē norādītā saimnieciskās darbības bruto peļņa.
Bruto peļņa ir uzņēmuma ienākums no veicamās saimnieciskās darbības, ko iegūst, no uzņēmuma apgrozījuma atskaitot mainīgās izmaksas. Mainī- gās izmaksas iekļauj aprēķinā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par grāmatvedības uzskaiti, un tās ir (tai skaitā, bet ne tikai): ražošanas izejvie- las, iepakojuma materiāli, ražošanas procesā iesaistītais transports un ar to saistītās pārvadājumu izmaksas, kā arī ražošanas vajadzībām nepieciešamie energoresursi. Ja polisē nav atrunāts citādāk, bruto peļņa neietver ražošanas procesā iesaistīto darbinieku algas.
2. APDROŠINĀŠANAS SEGUMS
Apdrošināšana paredz atlīdzināt ar uzņēmējdarbības pārtraukšanu saistītos zaudējumus, ja apdrošināšanas gadījuma rezultātā apdrošinātā lauku saim- niecība nespēj veikt polisē norādīto saimniecisko darbību un tam par iemeslu ir apdrošinātā un saimnieciskās darbības veikšanai paredzētā īpašuma – ēku, iekārtu, krājumu, lauksaimniecības dzīvnieku u. c. – materiālie bojājumi vai zaudējumi, kas radušies apdrošināto risku dēļ.
Saimnieciskās darbības pārtraukuma apdrošināšanas segums ir spēkā, ja ap- drošinātajam īpašumam ir radušies zaudējumi vai bojājumi saistībā ar seko- jošiem riskiem:
• lauku saimniecību apdrošināšana pret uguns un citiem nosauktajiem ris- kiem (Īpašuma apdrošināšanas noteikumu 5.1.–5.12. punkti);
• lauku saimniecību apdrošināšana pret “visiem” riskiem (Īpašuma apdro- šināšanas noteikumu 5.13. punkts);
• dzīvnieku apdrošināšana pret katastrofu risku (sadaļas “Lauksaimniecī- bas dzīvnieku apdrošināšana” 4. punkts).
Apdrošināti ir tikai tie riski, kuri norādīti apdrošināšanas polisē.
3. ATLĪDZĪBAS PERIODS
Atlīdzības periods ir nepārtraukts laika periods, kurš sākas, beidzoties paš- riska darbības laikam, un kura laikā radušos zaudējumus, iestājoties saim- nieciskās darbības pārtraukuma riskam, atlīdzina apdrošināšana. Atlīdzības periods turpinās līdz bojātā īpašuma atjaunošanai vai saimnieciskās darbības uzsākšanai, bet nepārsniedzot polisē norādīto maksimālo atlīdzības periodu.
4. PAŠRISKS
Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā līdzdalība katrā apdrošināšanas gadījumā, kas tiek atrēķināta no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības summas.
5. APDROŠINĀJUMA SUMMA
Apdrošinājuma summa ir saimnieciskās darbības bruto peļņa. Apdrošinājuma summu, balstoties uz esošās saimnieciskās darbības rezultātiem un paredza- mo pārdošanas apjomu un ieņēmumiem, nosaka apdrošinājuma ņēmējs, sav- starpēji vienojoties ar apdrošinātāju. Apdrošinātājs nav atbildīgs par apdroši-
nājuma ņēmēja uzrādīto bruto peļņas apdrošinājuma summu. Apdrošinājuma summa ir norādīta apdrošināšanas polisē.
6. ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀŠANAS NOTEIKUMI
6.1. Zaudējumu apmērs ir bruto peļņas (skat. noteikumu 1. punktu “Apdroši- nāšanas objekts”) zaudējums (starpība starp bruto peļņu kas iegūta periodā no zaudējuma brīža līdz brīdim, kad īpašums ir atjaunots vai saimnieciskā darbība tajā ir atsākta, un bruto peļņu, kas attiecīgajā periodā būtu iegūta, ja apdrošināšanas gadījums nebūtu iestājies) atlīdzības perioda laikā.
6.2. Saimnieciskās darbības pārtraukuma radīto zaudējumu samazināšanas izmaksas
Atlīdzināmo zaudējumu apmērā ietilpst arī saprātīgas, ekonomiski pamatotas un pierādāmas ārkārtas papildu izmaksas, kuras veicis apdrošinājuma ņēmējs un kuru rezultātā saimnieciskās darbības pārtraukuma radīto zaudējumu ap- mērs atlīdzības perioda laikā samazinājies par summu, kas nav mazāka par veiktajām izmaksām. Ar papildu izmaksām tiek saprasti izdevumi par:
• jebkāda veida glābšanas pasākumiem, zaudējumu samazināšanu vai to novēršanu;
• pagaidu būvju un/vai telpu nomu, papildu darba izmaksām (virsstundu darbs);
• apdrošināšanas gadījumā bojātā objekta paātrinātu/ārkārtas piegādi;
• ekspertu, konsultantu piesaisti negadījuma izmaksu apmēra noteikšanai un dokumentu sagatavošanai.
Ar zaudējumu samazināšanu saistītās papildu izmaksas nevar pārsniegt polisē norādīto apdrošinājuma summu vai atlīdzības limitu (ja apdrošināšanas polisē tāds ir noteikts).
6.3. Citi zaudējumu aprēķināšanas noteikumi
6.3.1. Virsapdrošināšana
Virsapdrošināšana ir spēkā, ja apdrošinājuma ņēmēja paziņotā un polisē no- rādītā uzņēmuma bruto peļņa apdrošināšanas periodā ir lielāka par patieso bruto peļņu. Šādā gadījumā zaudējumu apmēru aprēķina atbilstoši patiesajai bruto peļņai.
6.3.2. Zemapdrošināšana
Zemapdrošināšana ir spēkā, ja apdrošinājuma ņēmēja paziņotā un polisē no- rādītā uzņēmuma bruto peļņa apdrošināšanas periodā ir mazāka par patieso bruto peļņu. Šādā gadījumā tiek atlīdzināta tāda daļa no zaudējumu apmēra, kas atbilst paziņotās bruto peļņas daļai attiecībā pret patieso bruto peļņu.
6.3.3. Ja saimnieciskās darbības pārtraukuma rezultātā radušos zaudējumu iemesls ir apdrošinājuma ņēmēja saimnieciskās darbības veikšanai paredzētā īpašuma – ēku, iekārtu, krājumu u. c. – bojājumi vai zaudējumi apdrošināto risku rezultātā, ar saimnieciskās darbības pārtraukumu saistītie zaudējumi tiek atlīdzināti tikai par laika periodu līdz bojātā īpašuma atjaunošanai vai saimnieciskās darbības atsākšanai.
6.3.4. Atlīdzības apmērs
Atlīdzības apmērs ir saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem aprēķināts zaudējumu apmērs, no kura atskaitīta:
• naudas summa, kas atbilst polisē noteiktajam pašriskam;
• naudas summa, kura atlīdzības periodā ietaupīta, pateicoties tam, ka uzņēmuma bruto peļņā (skat. noteikumu 1. punktu “Apdrošināšanas objekts”) ietilpstošās izmaksas īpašuma apdrošināšanas riska iestāšanās rezultātā nebija nepieciešams veikt vai tās samazinājās, tika atlīdzinātas no citas apdrošināšanas vai tika kā citādi ietaupītas;
• naudas summa, par kādu saistībā ar apdrošināšanas gadījumu atbildības laikā palielinājušies apdrošinājuma ņēmēja, tajā pašā koncernā ietilpsto- ša uzņēmuma vai kāda cita apdrošinājuma ņēmēja intereses pārstāvoša uzņēmuma komercdarbības ieņēmumi;
• naudas summa, kas atbilst atlīdzības perioda laikā veiktajiem uzlabo- jumiem.
Maksimālā atlīdzības summa, ko viena apdrošināšanas perioda laikā izmak- sā, iestājoties saimnieciskās darbības pārtraukšanas riskam, ir apdrošināšanas polisē norādītā apdrošinājuma summa.
6.4. Atlīdzības ierobežojumi
6.4.1. Ražas zaudējums
Apdrošināšana neatlīdzina zaudējumus, kas radušies augošu lauksaimniecī- bas un dārzkopības kultūraugu ražas bojājumu rezultātā.
6.4.2. Antibiotikas gaļas un piena sastāvā
Apdrošināšana neatlīdzina ar saimnieciskās darbības pārtraukumu saistītus zau- dējumus, kas radušies, ja gaļas vai piena sastāvā tiek konstatētas antibiotikas.
7. CITI NOTEIKUMI
Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties jāpaziņo par to apdrošināšanas sabiedrībai un jāveic iespējamās darbības, lai samazinātu ar saimnieciskās darbības pārtraukumu saistīto zaudējumu apmē- ru. Šādu darbību rezultātā radušās izmaksas atlīdzina saskaņā ar šo noteiku- mu 6.2. punktu.
LAUKSAIMNIEKU CIVILTIESISKĀS ATBILDĪBAS APDROŠINĀŠANA
NOTEIKUMI FLW 11
1. TERMINI (PAPILDUS VISPĀRĪGAJĀ DAĻĀ MINĒTAJIEM)
1.1. Apdrošinātais – apdrošināšanas līgumā norādītā persona, kuras civiltie- siskā atbildība ir apdrošināta.
Par apdrošinātajām personām šā līguma izpratnē tiek uzskatīti arī:
1.1.1 apdrošinātā ģimenes locekļi (pieteikumā norādītais dzīvesbiedrs, ar kuru apdrošinātajam ir kopējā saimniecība, un bērni), ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona;
1.1.2 citi apdrošinātā radinieki, kas norādīti pieteikumā, ar kuriem apdroši- nātajam ir kopēja saimniecība, ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona;
1.1.3 apdrošinātā darbinieki.
1.2. Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un iepriekš neparedzams, no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura dēļ apdrošināšanas perioda laikā, kas norādīts polisē, nodarīts (noticis) kaitējums veselībai, dzīvībai, fiziskajam stāvoklim un/vai radīti materiālie zaudējumi trešajai personai, par ko ir paziņots apdrošinātājam ne vēlāk kā 1 (vienu) gadu pēc polisē norādītā apdrošināšanas perioda izbeigšanās un, kuram iestājoties, paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar apdrošināšanas līgumā atrunāto.
Ja zaudējums noticis viena apdrošināšanas perioda darbības laikā, bet atklā- jies cita apdrošināšanas perioda darbības laikā, tad apdrošināšanas gadījums tiek izskatīts saskaņā ar to polisi, kuras darbības laikā zaudējums noticis. Ja šo notikuma laiku nav iespējams noteikt, tad par izšķirošo tiek pieņemts laiks, kad zaudējums pirmo reizi konstatēts (atklājies).
1.2.1. Sērijveida zaudējumi – zaudējumi vai kaitējums, ko izraisījis viens un tas pats notikums vai apstākļi. Sērijveida zaudējumi uzskatāmi par vienu
apdrošināšanas gadījumu neatkarīgi no tā, vai tie tikuši atklāti vienas vai vai- rāku apdrošināšanas polišu darbības periodu laikā, un neatkarīgi no tā, vai produkcija ir tikusi piegādāta vienā vai vairākās reizēs.
Ja šāds zaudējums vai bojājums ir atklāts dažādu apdrošināšanas polišu dar- bības periodu laikā, tad apdrošināšanas gadījums tiek izskatīts pēc tās polises, kas bijusi spēkā tad, kad zaudējums/kaitējums noticis pirmo reizi. Ja šo no- tikuma laiku nav iespējams noteikt, tad par izšķirošo tiek pieņemts laiks, kad šāds zaudējums/kaitējums konstatēts (atklājies) pirmo reizi.
1.3. Atbildības limits – maksimālā apdrošināšanas atlīdzības summa zaudē- jumu kompensēšanai par vienu atsevišķu apdrošināšanas gadījumu un par vairākiem apdrošināšanas gadījumiem kopā apdrošināšanas perioda laikā.
1.4. Apdrošināšanas atlīdzība – atbildības limita ietvaros izmaksājamā sum- ma atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.5. Apdrošināšanas objekts – vispārējā civiltiesiskā atbildība (I) un/vai ci- viltiesiskā atbildība par produkciju (II) atbilstoši apdrošināšanas polisē mi- nētajam.
1.6. Vispārējā civiltiesiskā atbildība – saskaņā ar šo apdrošināšanas līgumu tiek segts radītais kaitējums veselībai, dzīvībai vai fiziskajam stāvoklim un/ vai materiālie zaudējumi, ieskaitot finansiālos zaudējumus, kas tieši izriet no radītā kaitējuma veselībai, dzīvībai, fiziskajam stāvoklim vai materiālajiem zaudējumiem, polisē norādītā atbildības limita apmērā, ko apdrošinātais rada trešajai personai un par ko apdrošinātais ir atbildīgs saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ar noteikumu, ka atbildība rodas no darbības vai bezdarbības, apdrošināšanas perioda laikā veicot polisē norādīto saimniecisko darbību.
1.7. Atbildība par produkciju – saskaņā ar šo apdrošināšanas līgumu tiek segts radītais kaitējums veselībai, dzīvībai vai fiziskajam stāvoklim vai segti
1.8. Trešā persona – persona, kurai apdrošinātā darbības un/vai bezdarbības rezultātā nodarīti zaudējumi un ir paredzēta apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar apdrošināšanas līguma nosacījumiem.
1.9. Polises darbības teritorija – Latvijas Republika.
Apdrošināšanas aizsardzība attiecas uz zaudējumiem, kas notikuši Latvijas Republikas teritorijā, ja apdrošināšanas līgumā nav minēts citādāk.
1.10. Apdrošinātā darbinieks ir fiziska persona (tai skaitā pašnodarbinātais), kurai ar apdrošināto ir noslēgts rakstisks darba un/vai apmācības un/vai uz- ņēmuma līgums un kura pilda savus darba pienākumus apdrošinātā uzdevu- mā/vārdā. Apdrošināšanas aizsardzība attiecas gan uz pastāvīgajiem, gan uz sezonas darbiniekiem.
1.11. Apdrošinātā piesaistītās juridiskās personas – uzņēmumi, kuri atse- višķos gadījumos vai regulāri tiek piesaistīti konkrētu darbu veikšanai. Ap- drošināšanas aizsardzība attiecas uz apdrošinātā likumisko atbildību saistībā ar šādu piesaistīto juridisko personu (uzņēmumu) radītajiem zaudējumiem/ kaitējumu, tomēr pašu piesaistīto juridisko personu atbildība netiek apdroši- nāta. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas apdrošinātājam ir tiesības vērst regresa prasību pret vainīgo piesaistīto uzņēmumu.
1.12. Kaitējums veselībai, dzīvībai vai fiziskajam stāvoklim – trešajām per- sonām radīta trauma vai cits nodarījums veselībai, neatkarīgi no tā, vai trau- mai/slimībai bijušas vai nav bijušas nāvējošas sekas.
1.13. Materiālie zaudējumi – šo noteikumu izpratnē – trešajai personai pie- deroša materiāla īpašuma fizisks (mehānisks) bojājums vai tā pilnīga/daļēja bojāeja. Par materiālu zaudējumu šo noteikumu izpratnē netiek uzskatīti zau- dējumi, kas radušies apdrošinātā ražotajai/piegādātajai produkcijai, arī tad, ja tā kļuvusi par citas personas īpašumu.
2. APDROŠINĀTIE RISKI
(I) Vispārējā civiltiesiskā atbildība attiecas uz tālāk minētajiem riskiem.
2.1. Pamatsegums
2.1.1. Zaudējumi/kaitējums saistībā ar saimnieciskās darbības veikšanas laikā radītajiem zaudējumiem.
Ar “saimniecisko darbību” šā līguma izpratnē domāta lauksaimniecība un lauku attīstība (tai skaitā, bet ne tikai): zemkopība, graudkopība, lopkopī- ba, putnkopība. Tomēr prioritāri apdrošināšanas aizsardzība attiecas uz tiem saimnieciskās darbības veidiem, kas norādīti apdrošināšanas polisē.
2.1.2. Zaudējumi/kaitējums saistībā ar pieteikumā norādīto īpašumā/valdīju- mā/turējumā esošo nekustamo īpašumu – ēku, telpu, zemes/gruntsgabalu/ privāto ūdenstilpju – apsaimniekošanu un uzturēšanu.
Apdrošināšanas aizsardzība attiecas uz to nekustamo īpašumu, kas norādīts apdrošināšanas polisē.
2.1.3. Zaudējumi/kaitējums saistībā ar apdrošinātajam piederošo mājlopu/ mājdzīvnieku izkļūšanu no aploka, sētas vai cita veida norobežotas teritorijas.
Priekšnosacījumi seguma spēkā esamībai:
• dzīvnieku turēšanas vieta un ganību teritorija norobežota ar sētu, žogu, elektrisko ganu vai tamlīdzīgu šim mērķim paredzētu norobežojošu ap- rīkojumu;
• mājdzīvniekiem (sunim, kaķim) veikta obligātā vakcinācija pret trakum- sērgu.
Apdrošināšanas aizsardzība sējumu/stādījumu sabojāšanas gadījumā izpau- žas kā līdzvērtīga sējas/stādījumu materiāla kompensēšana.
2.2. Apdrošināšanas aizsardzība attiecas arī uz tālāk minētajiem papildu segu- miem, ja polisē tie ir speciāli norādīti.
2.2.1. Zaudējumi saistībā ar lauku tūrisma piedāvātajiem pakalpojumiem (tai skaitā, bet ne tikai): izjādēm, speciāli piemērotu atpūtas vietu (piemēram, bērnu izklaides aprīkojuma/laukumu) apsaimniekošanu u. c.
Apdrošināšanas aizsardzība attiecas uz pieteikuma anketā minētajiem pakal- pojumiem/pasākumiem, ja apdrošināšanas polisē nav minēts citādāk.
2.2.2. Zaudējumi saistībā ar pēkšņu un neparedzētu piesārņojumu.
a) Apdrošināšanas aizsardzība attiecas uz pēkšņu zaudējumu, ko radījusi ap- drošinātā nejauša vienreizēja kļūme vai nolaidība savā darbībā vai defekts ēkā, objektā, iekārtās, kas izraisījis zemes, augsnes, atmosfēras vai jebkuras ūdenstilpes vai gruntsūdeņu piesārņojumu un rada pamatu apdrošinājuma ņēmēja likumiskai atbildībai.
Zaudējums atbilst raksturojumam “pēkšņs un neparedzēts”, ja tas iestājies pēkšņi, iepriekš neparedzami un ātri un nav balstīts uz lēnu, pakāpenisku iedarbību vai atkārtotu darbību, bezdarbību vai kā citādi atkārtotiem no- tikumiem.
Papildu priekšnoteikums atlīdzības izmaksai ir tāds, ka apdrošinājuma ņē- mējam par piesārņojumu, tā izplatīšanos vai citu negadījumu ir jāuzzina ne vēlāk kā 14 (četrpadsmit) kalendāro dienu laikā, kopš negadījums ir iestājies. Papildus apdrošinājuma ņēmējam ne vēlāk kā 60 (sešdesmit) ka- lendāro dienu laikā no piesārņojuma, tā izplatīšanās vai cita negadījuma sākuma jāiesniedz rakstiska prasība apdrošinātājam.
b) Nepieciešamie preventīvie pasākumi.
Izmaksas, kas radušās, novēršot sagaidāmo zaudējumu.
Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums savu iespēju robežās novērst vai ierobežot zaudējumu no sagaidāma vai faktiska apdrošināšanas gadījuma. Šis pienākums attiecas tikai uz darbībām (nepieciešamajiem pasākumiem), lai novērstu tiešus draudus zaudējuma radīšanā trešajām personām. Izmak- sas, kas radušās saistībā ar šādiem nepieciešamajiem pasākumiem, sedz apdrošināšana, bet ar nosacījumu, ka šīs darbības iepriekš ir tikušas at- sevišķi saskaņotas ar apdrošinātāju, izņemot gadījumus, kad vilcināšanās šādu nepieciešamo pasākumu veikšanā varētu ievērojami palielināt zaudē- jumu apmēru.
Novēršanas izmaksas tiek segtas tikai un vienīgi situācijās, kad bijis tiešs trešās puses īpašuma bojājuma drauds.
Segtie pasākumi ir tikai tādi pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu gai- dāmo segto trešās puses īpašuma bojājuma draudus saskaņā ar apdrošinā- šanas nosacījumiem.
Apdrošināšana nesedz:
• izmaksas, kas radušās no pārvaldes institūciju veiktajiem preventīvajiem un rehabilitācijas pasākumiem;
• zaudējumus paša apdrošinājuma ņēmēja/apdrošinātā īpašumā, valdīju- mā, turējumā esošam īpašumam.
• izdevumus, kas radušies, pārsniedzot vides aizsardzības standartus.
2.2.3. Zaudējumi nomātajām telpām.
Apdrošināšanas segums attiecas arī uz zaudējumiem un bojājumiem, kas no- darīti apdrošinājuma ņēmēja/apdrošinātā nomātajām telpām (nekustamajam īpašumam), kas norādītas apdrošināšanas polisē, un to funkcionēšanai neat- ņemamajām sastāvdaļām.
Apdrošināšanas segums neattiecas uz zaudējumiem, kas saistīti ar:
a) nodilumu, pakāpenisku nolietošanos, virspusējiem bojājumiem, normālu uzturēšanu, latentu defektu vai sākotnēju bojājumu;
b) izmaksām, kas saistītas ar tālāk minēto defektu novēršanu:
• izmantoti materiāli ar defektiem vai nepiemēroti materiāli;
• darbs veikts kļūdaini vai neatbilstoši;
• projekts izstrādāts kļūdaini vai neatbilstoši;
c) apdrošinātā ar nolūku vai saskaņā ar apdrošinātā norādījumiem izraisītiem īpašuma bojājumiem, izņemot gadījumus, ja tie radušies tikai kā sekas perso- nu vai īpašuma aizsardzībai; tomēr šis izņēmums neattiecas uz apdrošināto, kurš nav sankcionējis/nav pieļāvis šādu zaudējumu radīšanu, nav zinājis par tādu zaudējumu radīšanu vai nav piedalījies šādu zaudējumu radīšanā;
d) nomātajās telpās esošajam kustamajam īpašumam nodarīto bojājumu/ zaudējumu.
2.2.4. Zaudējumi saistībā ar darba devēja civiltiesisko atbildību.
Apdrošināšanas aizsardzība attiecas uz zaudējumiem/kaitējumu, kas saistīti ar darbinieka veselībai, dzīvībai, fiziskajam stāvoklim nodarītu kaitējumu.
Apdrošināšanas aizsardzība attiecas uz pieteikumā minētajiem darbiniekiem.
Apdrošināšanas aizsardzība attiecas uz tādu izdevumu daļu, kas pārsniedz summu, kas saņemta no sociālās apdrošināšanas iestādes saistībā ar notikušo nelaimes gadījumu.
Apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz zaudējumiem saistībā ar:
a) jebkuru nelaimes gadījumu darbā, kuru ir izraisījusi automašīna, ja to var attiecināt uz sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu;
b) jebkuru atbildību, kuras cēlonis ir profesionāla slimība (arodslimība);
c) garīgu traumu, šoku, diskrimināciju, apmelojumu, neslavas celšanu, neat- bilstošas informācijas izplatīšanu vai nelikumīgu atlaišanu;
d) zaudējumiem, kas nodarīti darbinieku personīgajam īpašumam;
e) dabīgu nāvi, pašnāvību vai nelaimes gadījumu, kas radies, veicot apzināti apdraudošas, ļaunprātīgas darbības;
f) darbinieku streikiem un darbinieku rīcību, kas neatbilst darba devēja norā- dījumiem/instrukcijām;
g) ievainojumiem, kuru cēlonis ir jebkura veida pakļautība radioaktivitātes iedarbībai.
(II) Civiltiesiskā atbildība par produkciju.
Ar “produkciju” šā apdrošināšanas līguma izpratnē tiek uzskatīts:
• lauksaimniecības produkts – gala produkts vai starpprodukts, ko apdroši- nātais ražo un/vai pārdod patērētājiem;
• lauku tūrisma ietvaros (piemēram, viesu mājā, viesnīcā) sniegtie ēdinā- šanas pakalpojumi.
Civiltiesiskā atbildība par produkciju var tikt apdrošināta kā papildu segums vispārējai civiltiesiskajai atbildībai vai kā patstāvīgs apdrošināšanas objekts.
3. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI
3.1. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apņemas ievērot un izpildīt visas prasības, kuras ir izvirzījis apdroši- nātājs, kā arī ievērot un izpildīt papildu prasības, kuras apdrošinātājs rakstiski izvirza saistībā ar apdrošināto risku.
3.2. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir darīt visu ie- spējamo, lai novērstu negadījumu rašanos un lai uzturētu labā kārtībā savu īpašumu, iekārtas un visu, kas tiek izmantots saimnieciskajā darbībā. Ap- drošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir nekavējoties novērst jebkuru pamanītu defektu vai avārijas briesmas, vai arī veikt tādus papildu drošības pasākumus, kādus prasa apstākļi.
4. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI PĒC APDROŠINĀTĀ RISKA IESTĀŠANĀS
4.1. Par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinājuma ņēmējs nekavējoties, tik- līdz viņš to ir uzzinājis un tiklīdz rodas iespēja, paziņo apdrošinātājam par kaitējumu trešajām personām, kas var būt par pamatu prasības celšanai pret apdrošināto saskaņā ar šo apdrošināšanas līgumu. Apdrošinājuma ņēmējs veic visus iespējamos pasākumus, lai novērstu, ierobežotu un samazinātu ie- spējamo zaudējumu apmēru.
4.2. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir nodrošināt ap- drošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu un to rašanās apstākļus, kā arī nodrošināt apdrošinātāja piekļūšanu cietušajam objektam.
4.3. Apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam rakstisku apdrošināšanas atlīdzības prasības pieteikumu, kā arī visus dokumentus, kas raksturo apdro- šinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus. Apdrošinājuma ņēmējam pēc apdrošinātāja pieprasījuma jāiesniedz arī jebkāda cita ar apdrošinātā riska iestāšanos saistīta informācija. Šī informācija jāiesniedz, tiklīdz tas ir iespē- jams, bet ne vēlāk kā 30 (trīsdesmit) kalendāro dienu laikā no dienas, kad ap- drošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir uzzinājis vai saņēmis informāciju par apdrošinātā civiltiesiskās atbildības iestāšanos, un ne vēlāk kā 1 (viena) gada laikā pēc apdrošināšanas perioda izbeigšanās. Prasības pieteikumam jā- pievieno cietušās trešās personas rakstiska prasība.
4.4. Ja to prasa apdrošinātā riska specifika, par riska iestāšanos ir jāinformē policija un/vai ugunsdzēsēji, un/vai citas kompetentās institūcijas.
4.5. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir pierādīt apdroši- nāšanas gadījuma iestāšanos. Pierādīšanas pienākums gulstas uz apdrošināju- ma ņēmēju un/vai apdrošināto.
4.6. Apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam nekavējoties uz sava rēķina jāveic viss saprātīgi nepieciešamais, lai novērstu atkārtotu kaitējumu veselībai, dzīvībai vai fiziskajam stāvoklim vai materiālos zaudējumus, ko tre- šajām personām varētu radīt tie paši apstākļi. Saskaņā ar šiem noteikumiem šie izdevumi atmaksāti netiek.
4.7. Bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas apdrošinājuma ņēmējam un/ vai apdrošinātajam vai kādai citai personai nav tiesību apdrošinātāja vārdā vai pārstāvot apdrošinātāju, izteikt atzīšanos, izteikt piedāvājumus vai dot solījumus, pieņemt vai izmaksāt atlīdzību vai atzīt civiltiesiskās atbildības ie- stāšanos. Tas, ka apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais bez rakstiskas saskaņošanas ar apdrošinātāju apmaksā prasītos zaudējumus, piekrīt maksā- juma veikšanai vai akceptē prasību, neuzliek par pienākumu apdrošinātājam tos atlīdzināt.
4.8. Apdrošinātājam ir tiesības, bet nav pienākums apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā vārdā izskatīt un kārtot ikvienu prasību, kas attiecas uz šo ap- drošināšanas līgumu jebkurā prasības izskatīšanas stadijā vai instancē. Tāpat apdrošinātājam ir tiesības, bet nav pienākums pārņemt un vadīt aizstāvību vai prasības apmierināšanu, lai turpinātu savā labā apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā vārdā apmierināt prasību par atlīdzību vai zaudējumiem.
4.9. Ja pret apdrošināto ir celta prasība vai tiesā ierosināta lieta, visi saistī- bā ar šo lietu saņemtie dokumenti, jebkura prasība, tās pieteikums, sūdzība, pieprasījums, pavēste un uzaicinājums ierasties tiesā vai piedalīties tiesas procesā, kas attiecas uz apdrošināšanas gadījumu, apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam jāiesniedz apdrošinātājam tūlīt pēc to saņemšanas.
Nepieciešamības gadījumā apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais var pilnvarot apdrošinātāju nepieciešamo dokumentu vai to kopiju iegūšanai un viņa interešu pārstāvēšanai tiesā vai citās instancēs.
5. VISPĀRĒJIE IZŅĒMUMI
5.1. Apdrošinātāja atbildība kompensēt zaudējumus neiestājas tajā gadījumā, ja zaudējumi radušies tādu izņēmumu rezultātā, kas paredzēti Latvijas Repub- likas normatīvajos aktos vai apdrošināšanas līgumā.
5.2. Saskaņā ar šiem noteikumiem tāpat tiek izslēgta jebkāda apdrošinātāja atbildība saistībā ar tālāk minētajiem apstākļiem.
5.2.1. Apdrošinātājam nav jāatbild par apdrošināšanas līguma slēdzējam un apdrošinātajam nodarītajiem zaudējumiem/kaitējumu, ko apdrošinājuma ņē- mējs un apdrošinātais nodarījuši sev vai ko apdrošinājuma ņēmējs un apdro- šinātais vai arī apdrošinātie savstarpēji nodarījuši viens otram.
5.2.2. Darbiniekam nodarītie zaudējumi:
a) attiecas uz zaudējumiem, kas nodarīti apdrošinājuma ņēmēja un/vai ap- drošinātā darbiniekam, viņam strādājot pie apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā;
b) attiecas uz zaudējumiem, kuri apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinā- tajam jāatlīdzina darbiniekam kā šī darbinieka darba devējam saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.
Šis punkts netiek piemērots, ja apdrošināšanas segumā iekļauts papildu risks “Darba devēja civiltiesiskā atbildība”.
5.2.3. Zaudējumi apdrošinātā ražotajai/pārdotajai produkcijai
Netiek segtas jebkādas izmaksas saistībā ar pretenzijām par pašas produkcijas kvalitāti/defektiem un tās aizvietošanu, tās atdošanu atpakaļ, labošanu vai produkcijas atsaukšanu, izņemšanu no apgrozības tirgū.
Tiek segti materiālie zaudējumi un kaitējums veselībai, dzīvībai, fiziskajam stāvoklim, kas radies kā tiešas sekas šādai nekvalitatīvai produkcijai.
5.2.4. Atbildība par produkciju
Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir atbildīgs par jebkādiem zau- dējumiem/kaitējumu, kas trešajām personām rodas saistībā ar apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošināto produkciju (piegādātajām precēm vai veiktajiem pakalpojumiem), izņemot atbildību par pārtikas produktiem un dzērieniem, kas paredzēti lietošanai apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā saimnie- ciskās darbības vietā.
Šis punkts kā izņēmums netiek piemērots, ja apdrošināšanas polisē tieši norā- dīts, ka uz šo apdrošināšanas objektu segums ir spēkā.
5.2.5. Kļūdaini vai nepilnīgi veikts darbs
Ja rodas izmaksas nekvalitatīvi vai nepilnīgi veikta darba labošanas vai atkār- totas veikšanas dēļ, neatkarīgi no tā, kura persona ir veikusi šo darbu, apdro- šinātājs sedz tikai materiālos zaudējumus un kaitējumu veselībai, dzīvībai un fiziskajam stāvoklim, kas radies kā tiešas sekas šādam kļūdainam vai nepilnīgi veiktam darbam.
5.2.6. Īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu un kontrole
– par jebkādiem zaudējumiem/kaitējumu, kas radušies no nekustamā īpa- šuma īpašumtiesībām, turējuma vai valdījuma, ja zaudējumi izriet no šāda nekustamā īpašuma apsaimniekošanas funkcijām.
Šis punkts kā izņēmums netiek piemērots, ja nekustamais īpašums ir norādīts apdrošināšanas polisē (vai apdrošināšanas pieteikumā) un to izmanto pats apdrošinātais saimnieciskās darbības veikšanas nolūkos.
5.2.7. Līgumiskā atbildība:
a) tiesiskā atbildība, ko apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais uzņēmies tikai saskaņā ar noslēgto vienošanos, līgumu, solījumu, doto garantiju vai galvojumu, un kas nebūtu spēkā bez šīm saistībām;
b) kas izriet no līguma un saistīta ar līgumsaistību nepildīšanu vai nepienācī- gu pildīšanu, vai kas radusies solījumu vai doto garantiju par pabeigšanas laiku, darba iznākumu, darba kvalitāti u. tml. nepildīšanas rezultātā un kas nebūtu spēkā bez šīm saistībām, kā arī par zaudējumiem, kurus apdroši- nājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais nav radījis, bet apņēmies atlīdzināt;
c) par zaudējumiem vai bojājumiem, kuri radušies, ja apdrošinājuma ņēmē- ja un/vai apdrošinātā ražotā/pārdotā produkcija neveic līgumā paredzētās funkcijas vai nedarbojas vispār.
5.2.8. Satiksme un transporta līdzekļi – par jebkādiem zaudējumiem/kaitēju- mu, kas rodas:
a) lietojot transporta līdzekli vai citu ar motoru aprīkotu ierīci, kas pakļauta sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai vai citam līdzvērtīgam institūtam ārvalstu likumdošanā;
Šis izņēmums neattiecas uz:
(i) zaudējumiem/kaitējumu, kas noticis kravas iekraušanas, izkraušanas dar- bību veikšanas laikā;
(ii) zaudējumiem vai bojājumiem, kurus radījusi mehāniska pašgājējiekār- ta, kamēr tā tiek izmantota kā darba rīks apdrošinātās (polisē norādītās) saimniecības teritorijā.
b) lietojot jebkuru gaisa satiksmes vai ūdens transporta līdzekli, ja apdro- šinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir atbildīgs kā transporta līdzekļa īpašnieks, likumīgais valdītājs vai lietotājs, vai persona, kas devusies no- rīkojumā, izmantojot šo transporta līdzekli, vai ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir jebkuras iepriekš uzskaitītās personas darba devējs.
5.2.9. Apkārtējās vides piesārņojums, kā cēlonis ir dūmu, tvaiku, kvēpu, sod- rēju, putekļu, izgarojumu, skābju, sārmu, toksisku ķīmisku vielu, šķidrumu vai gāzu, atkritumvielu vai citu kairinošu, indīgu vai sārņojošu vielu izdalīša- nās, noplūde vai izplūde uz zemes, augsnes, atmosfērā vai jebkurā ūdenstecē, ūdenstilpē vai gruntsūdeņos.
Izdevumi, kas radušies saistībā ar vides piesārņošanas novēršanu, kā arī profi- laktisko pasākumu veikšanu, saskaņā ar šiem noteikumiem netiek atmaksāti.
Šis punkts netiek piemērots, ja apdrošināšanas polisē iekļauts papildu risks “Pēkšņs un neparedzēts apkārtējās vides piesārņojums”.
5.2.10. AIDS
– par zaudējumiem, izmaksām vai jebkāda veida izdevumiem, kas saistīti ar jebkādām prasībām, kas tieši vai netieši cēlušās, saistītas ar vai attiecas uz kaitējumu veselībai, dzīvībai, fiziskajam stāvoklim (ieskaitot emocionālu kai- tējumu, garīgu traumu vai fobiju), kas radies, attīstījies no vai jebkādā citā veidā saistīts ar iegūtā imūndeficīta sindromu (AIDS) vai hepatītvīrusu B, C vai to patogēnu ierosinātājiem. Šis izņēmums ietver arī aizstāvēšanās izmak- sas un medicīnisko pārbaužu izmaksas saistībā ar aizdomām par inficēšanos ar kādu no šiem vīrusiem.
5.2.11. Profesionālā atbildība
– kas saistīta ar profesionālo pakalpojumu, konsultāciju vai padomu sniegša- nu vai nesniegšanu no apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā puses vai viņu vārdā, tai skaitā attiecībā uz karšu, plānu, atskaišu, pārskatu, finanšu aprēķinu sagatavošanu vai apstiprināšanu.
5.2.12. Apmelojums vai neslavas celšana
– par jebkādiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas radies no jebkāda veida personas goda un cieņas aizskaršanas, apmelojuma vai neslavas celšanas, kuru pieļāvis apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais, vai kura veikta viņa vārdā.
5.2.13. Morālais kaitējums
– par jebkādām prasībām saistībā ar morālā kaitējuma nodarīšanu.
5.2.14. Soda sankcijas
– soda naudu, līgumsodu un cita veida soda sankciju par līguma nepildīšanu vai nepilnīgu pildīšanu (līgumsodiem, kavējuma naudām, procentiem) kom- pensēšanu.
5.2.15. Finansiālie zaudējumi
– par jebkādiem finansiāliem zaudējumiem, kas tieši neizriet no kaitējuma veselībai, dzīvībai vai fiziskajam stāvoklim, vai materiālajiem zaudējumiem, kas tiek segti saskaņā ar šo apdrošināšanas līgumu, kā arī par jebkādiem fi- nansiāliem zaudējumiem, kas radušies citām personām, kas nav tās personas, kurām tieši ir nodarīts kaitējums veselībai, dzīvībai vai fiziskajam stāvoklim, vai materiālie zaudējumi, kas tiek segti saskaņā ar šo apdrošināšanas līgumu.
5.2.16. Būvniecība
– par zaudējumiem/kaitējumu, kas radušies sakarā ar celtniecību, pārbūvi vai remontdarbiem.
Šis punkts kā izņēmums netiek piemērots, ja zaudējumi radušies sakarā ar tādiem kosmētiskajiem remontdarbiem, kuru veikšanai nav nepieciešams sa- ņemt būvatļauju saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktu prasībām.
5.2.17. Saistīto personu prasības Jebkura prasība no personas:
• kuru tieši vai netieši kontrolē, vada vai pārvalda apdrošinātais/apdrošinā- juma ņēmējs vai tā atrodas apdrošinātā/apdrošinājuma ņēmēja īpašumā;
• kam pieder, kas kontrolē, vada vai pārvalda apdrošināto/apdrošinājuma ņēmēju;
• kurā, vai kura filiālē, meitas vai mātes uzņēmumā apdrošinātais/apdroši- nājuma ņēmējs ir padomes, valdes vai cita veida izpildinstitūcijas locek- lis, darbinieks, ar kuru noslēgts darba līgums, vai persona, kura pastāvīgi
veic darbu uz jebkāda cita veida līguma pamata, kurš pēc būtības līdzinās darba līgumam;
• kas ir apdrošinātā un apdrošinājuma ņēmēja radinieki līdz trešajai pakā- pei Latvijas Republikas Civillikuma izpratnē.
5.2.18. Apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam piederošs, pārvaldīju- mā, uzraudzībā vai kontrolē nodots īpašums
Par zaudējumiem vai bojājumiem īpašumam, kurš tajā laikā, kad tika veikta darbība vai pieļauta neuzmanība, kas izraisīja notikušo negadījumu:
• atradās apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā likumīgā valdījumā, turējumā vai lietojumā; vai apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais to bija aizņēmies vai kā citādi ieguvis savā pārvaldījumā, uzraudzībā vai kontrolē (Šis punkts netiek piemērots, ja apdrošināšanas polisē iekļauts papildu risks “Zaudējumi nomātajām telpām”.);
• tika izgatavots no pasūtītāja materiāla, uzstādīts, labots, uzglabāts, trans- portēts vai kā citādi atradās apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā, vai citas personas, kas rīkojas apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā vārdā, rīcībā vai aprūpē, vai bija apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdroši- nātā darba objekts;
• par kuru apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais bija uzņēmies atbil- dību kā īpašuma glabātājs vai attiecībā uz kuru apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam bija pienākums novērst zaudējumus, ņemot vērā apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā saimnieciskās darbības vai darba, kas izraisījis bojājumus, raksturu vai tiešo iedarbību, vai ietekmes sfēru.
5.2.19. Meža ugunsgrēki
Par zaudējumiem/kaitējumu, kas radies kā meža teritorijas, koku, krūmu deg- šanas/ugunsgrēka sekas.
5.2.20. Kūlas dedzināšana
Par zaudējumiem/kaitējumu, kas radusies saistībā ar neizskaidrojamām aiz- degšanām un kūlas degšanu tai skaitā.
5.2.21. Smakas un izgarojumi
Par zaudējumiem/kaitējumu, ko rada smakas un izgarojumi, kas radušies kā saimnieciskās darbības veikšanas sekas.
6. VAIRĀKU PERSONU CIVILTIESISKĀ ATBILDĪBA PAR ZAUDĒJUMIEM
Ja par vienu apdrošināšanas gadījumu ir atbildīgas vairākas personas, saska- ņā ar šo apdrošināšanas līgumu tiek atlīdzināta tikai tā zaudējuma daļa, kas attiecas uz apdrošinātā atbildību. Ja apdrošinātā atbildības apmērs nav precīzi nosakāms, apdrošinātājs atlīdzinās to zaudējuma daļu, kas attiecas uz apdro- šināto, kopējo zaudējumu apjomu proporcionāli sadalot uz atbildīgo personu skaitu.
7. REGRESA TIESĪBAS
Pēc atlīdzības izmaksas cietušajai trešajai personai apdrošinātājam ir regresa tiesības pilnas izmaksātās summas apmērā pret atbildīgo personu, ja tas nav apdrošinātais.
8. VAIRĀKAS CIETUŠĀS PERSONAS
Ja cietušas ir vairākas personas un zaudējumu faktiskais apmērs pārsniedz polisē norādīto atbildības limitu par vienu atsevišķu apdrošināšanas gadīju- mu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarīto zaudējumu apmēram, lai kopējā izmaksājamā atlīdzības sum- ma nepārsniegtu apdrošināšanas polisē norādīto atbildības limitu par vienu atsevišķu apdrošināšanas gadījumu.
9. ZAUDĒJUMU ATLĪDZĪBA
Zaudējumu atlīdzības kopējā atbildība sevī ietver arī:
9.1. visus tiesāšanās izdevumus (izņemot tiesāšanos šķīrējtiesā), kurus pra- sītājam saskaņā ar Latvijas Republikas tiesas lēmumu ir jāsaņem no apdroši- nājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā ar nosacījumu, ka prasība pieteikta ap- drošinātājam pirms tiesvedības uzsākšanas, ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais par to ticis informēts pirms tiesvedības uzsākšanas;
9.2. citas izmaksas un izdevumus, kurus apdrošinātājs pirms tam ir rakstiski apstiprinājis.
1. DROŠĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ UGUNSDROŠĪBU:
1.1. jāievēro kompetento varas iestāžu instrukcijas, noteikumi, pavēles un rī- kojumi attiecībā uz ugunsdrošības pasākumiem;
1.2. ugunsdzēšanas līdzekļiem jāatbilst spēkā esošajām tehniskajām prasī- bām;
1.3. naktsmītnes un tūristiem paredzētas telpas jāaprīko ar ugunsdrošības sig- nalizācijas ierīcēm;
1.4. ugunsdrošības signalizācija un ugunsdzēšanas aprīkojums ir jāuztur dar- ba kārtībā (Regulāri jāveic uzstādīto ugunsdrošību sistēmu un aprīkojuma apkope un pārbaude saskaņā ar ražotāja noteiktajām prasībām un spēkā eso- šajiem normatīvajiem aktiem.);
1.5. uzstādītajai ugunsdrošības signalizācijai jābūt pastāvīgi ieslēgtai 24 (div- desmit četras) stundas diennaktī;
1.6. smēķēšana ir aizliegta ražošanas, noliktavas un citās telpās, izņemot smē- ķēšanai speciāli paredzētās ugunsdrošās vietās, kuras tiek speciāli apzīmētas kā “smēķētavas”;
1.7. veicot ugunsnedrošus darbus, ir jāievēro attiecīgo darbu veikšanas uguns- drošības noteikumi un normas, kā arī jāievēro īpaša piesardzība un sekojoši norādījumi:
• darba vieta un tās apkārtne jānotīra un jāaizsargā, kā arī jāatbrīvo no uzliesmojošiem materiāliem;
• ja tuvumā ir degt spējīgas konstrukcijas, jānodrošina to aizsardzība;
• darba vietā jābūt atbilstošiem ugunsdzēšanas līdzekļiem;
• jānodrošina darba vietas uzraudzība darbu norises un pārtraukumu laikā;
• jānodrošina darba vietas uzraudzība vismaz vienu stundu pēc uguns- bīstamu darbu pabeigšanas (Ugunsbīstami darbi ir darbi, kurus veicot, rodas dzirksteles vai tiek lietota gāzes liesma, atklāta uguns vai karsta gaisa plūsma.);
1.8. jāuztur tīrība un kārtība apdrošinātajā vietā, nodrošinot putekļu, atkritu- mu un ražošanas atlikumu savlaicīgu savākšanu un izvešanu (Viegli uzlies- mojoši ražošanas atlikumi, iepakošanas materiāli un mēslošanas līdzekļi, kā arī sprādzienbīstamas vielas un šķidrumi ir jāuzglabā un jāapstrādā speciāli tam paredzētās un aprīkotās vietās vai atsevišķās telpās saskaņā ar spēkā eso- šajiem normatīvajiem aktiem un atbildīgo dienestu prasībām.);
1.9. skursteņu, dūmvadu un apkures ierīču (krāsns, apkures katla) tīrīšana jāveic saskaņā ar ražotāja ekspluatācijas noteikumiem, spēkā esošajiem nor- matīvajiem aktiem un ugunsdrošības noteikumiem, bet ne retāk kā vienu reizi gadā;
1.10. ugunsdrošības durvīm jābūt aizvērtām, bet atveramām, un tās nedrīkst aizbarikādēt (Pie ēku ārējām sienām (ne tuvāk kā 2 (divu) metru attālumā) ir aizliegts uzglabāt krājumus, preces, atkritumus.);
1.11. cietā kurināmā automātiskās padeves sistēma jāaprīko ar vismaz di- vām drošības sistēmām, lai novērstu uguns izplatīšanos (Drošības sistēmai jādarbojas arī elektrības padeves pārtraukuma laikā. Katla un padeves iekārtu drošības, trauksmes un vadības ierīču darbības testēšana jāveic ne retāk kā divas reizes gadā vai saskaņā ar katla kurināmā padeves iekārtu ražotāja no- rādījumiem. Tiešā apkures katla tuvumā jābūt vismaz vienam ugunsdrošības klasei atbilstošam ugunsdzēšanas aparātam vai viegli pieejamai, ūdensvadam stacionāri pievienotai šļūtenei.);
1.12. putekļainās un ugunsnedrošās telpās kategoriski aizliegts izmantot halogēnās spuldzes vai citus gaismas ķermeņus, kuru virsmas temperatūra pārsniedz 100 (viens simts) °C (Bojāti gaismekļu kupoli un luminiscences spuldzes nekavējoties jānomaina.);
1.13. elektriskās ierīces un aprīkojums ir jāuzstāda un jāekspluatē atbilstoši iekārtas ražotāja/izgatavotāja norādījumiem un ugunsdrošības noteikumiem;
1.14. elektroniskās iekārtas, tehnika un aprīkojums ir jāaprīko ar UPS vai ci- tām/līdzīgām aizsardzības ierīcēm (saskaņā ar ražotāja/izgatavotāja noteikta- jām prasībām un vidi/apstākļiem, kuros iekārtas tiek ekspluatētas);
1.15. apdrošinot informācijas resursus (lietojumprogrammas), apdrošinājuma ņēmējam ir jāvadās pēc Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem ak- tiem (Vismaz vienu reizi nedēļā ir jāveido informācijas resursu rezerves ko- pijas un papildus oriģinālam ir jāglabā divas atjauninātas rezerves kopijas uz magnētiskās lentes, diska vai līdzīga datu nesēja, vai arī jāveic datu replikāci- ja. Viena no kopijām ir jāglabā ugunsdrošā seifā, kas ir paredzēts datu nesēju glabāšanai, bet otra kopija nedrīkst atrasties tajā pašā adresē.).
2. DROŠĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBU PRET TREŠO PERSONU PRETTIESISKU RĪCĪBU:
2.1. ārpus darba laika vai atstājot ēku vai telpas, logiem, durvīm, vārtiem un citiem konstruktīvajiem norobežojumiem, kas traucē brīvu iekļūšanu apdroši- nātajā vietā, ir jābūt aizvērtiem un pienācīgi aizslēgtiem;
2.2. atslēgām, magnētiskajām caurlaidēm u. c. piekļūšanas sistēmām ir jāat- rodas pie apdrošinātā atbildīgajām personām, un tās jāglabā drošā vietā (Ja ir pamats domāt, ka atslēga vai piekļūšanas sistēma ir nokļuvusi trešās personas rīcībā, nekavējoties jānomaina slēdzene vai attiecīgā piekļūšanas sistēma.);
2.3. ārpus darba laika vai atstājot ēku vai telpas, nauda nedrīkst atrasties kases aparātos (Kases aparātiem jābūt tukšiem un atvērtiem.);
2.4. ja apdrošināšanas polisē nav atrunāts citādāk, tad ēkai vai telpai, kurā atrodas apdrošinātais objekts, jābūt aprīkotai ar pretielaušanās signalizāciju, kuras pieslēgumu uzrauga un apsardzi nodrošina Latvijas Republikā licencēta apsardzes kompānija vai apsardzes dienests, vai arī ēkai vai telpai jābūt aprī- kotai ar apdrošinātāja prasībām atbilstošām drošības sistēmām (Uzstādītajai pretielaušanās signalizācijai ir jābūt darba kārtībā un aktivizētai. Ārpus darba laika vai atstājot ēku vai telpu, pretielaušanās signalizācija ir jāieslēdz.);
2.5. uzstādītajai pretielaušanās signalizācijai jānodrošina apsardzes pārklā- jums visām apdrošinātā objekta zonām (durvīm, logiem, lūkām), caur kurām ir iespējams iekļūt ēkā vai telpās;
2.6. uzstādītajai videonovērošanas sistēmai jānodrošina, lai filmēšanas/no- vērošanas zonā (no videokameras līdz apdrošinātajam objektam) neatrastos objekti, kas varētu ierobežot redzamību vai kuri varētu kalpot kā aizsegs trešo personu pretlikumīgas darbības fiksācijai un nofilmēšanai (Videonovērošanas ierakstiem ir jāveido ierakstu kopijas, kuru glabāšanas laiks nedrīkst būt ma- xxxx par 30 (trīsdesmit) dienām.);
2.7. apdrošinot kustamo īpašumu, kas tiek glabāts zem klajas debess vai ār- pus ēkām, tas strukturāli jānorobežo ar žogu un pastāvīgi jāuzrauga Latvijas Republikā licencētam dienestam vai apsardzes dienestam, kurš uzņemas ma- teriālo atbildību par apsardzē nodoto kustamo īpašumu;
2.8. lopu saimniecību teritorija jānodrošina ar izturīgu žogu, kas efektīvi aiz- sargā pret ielaušanos. Laikā, kad saimniecībā nav cilvēku, žogā ierīkotajiem gājēju un transporta vārtiem, jābūt slēgtiem.
3. DROŠĪBAS NOTEIKUMI ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBAI
PRET INŽENIERTEHNISKO KOMUNIKĀCIJU AVĀRIJĀM:
3.1. ēkā fiksētajām inženiertehniskajām komunikācijām (apkures, ventilā- cijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes sistēmām) ir jāatbilst ra- žotāja vai importētāja, kā arī attiecīgo varas iestāžu izdotajiem būvniecības noteikumiem un normatīvajiem aktiem;
3.2. iekārtu vai ierīču pieslēgšanai pie ēku fiksētajām inženiertehniskajām ko- munikācijām ir jāatbilst attiecīgo iekārtu vai ierīču izgatavotāja vai pārdevēja norādījumiem un noteikumiem;
3.3. apdrošinātās iekārtas un ierīces jāapkalpo un jāuztur saskaņā ar izgatavo- tāja vai pārdevēja prasībām;
3.4. apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam jānodrošina viņa īpašumā esošo inženiertehnisko komunikāciju pareiza ekspluatācija un jāuztur to funk- cionalitāte (Ja apkures sezonas laikā apdrošinātais objekts netiek apsaimnie- kots vai apdrošinātajā objektā netiek veikta saimnieciskā darbība, apdrošinā- juma ņēmējam un apdrošinātajam cauruļu tīkls jāpasargā no aizsalšanas vai arī no tā jāiztukšo šķidrums, kas var sasalt.);
3.5. jānodrošina lietus ūdens notekcauruļu un jumta tekņu tīrība; jāveic regu- lāra lietus ūdens drenāžas sistēmu un kontrolaku pārbaude, nepieciešamības gadījumos novēršot to aizsprostojumus, aizdambējumus un/vai aizsērējumus;
3.6. precēm, krājumiem vai izejvielām jābūt novietotiem uz paliktņiem vis- maz 10 (desmit) cm augstumā virs grīdas;
3.7. preces, kuras tiek glabātas pagrabstāvā, jānovieto vismaz 20 (divdesmit) cm augstumā virs grīdas (Pagrabstāvs ir telpa, kuras grīda pilnībā vai daļēji atrodas vismaz 50 (piecdesmit) cm zem zemes līmeņa.);
4. DROŠĪBAS NOTEIKUMI ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBAI PRET DABAS STIHIJĀM:
4.1. nekavējoties jāveic iespējamie apdrošinātā īpašuma aizsardzības un glāb- šanas pasākumi, ja apdrošināšanas gadījuma iestāšanās iepriekš ir paredzama vai plašsaziņas līdzekļi brīdina par vētras, plūdu, ūdens līmeņa celšanās, palu
u. tml. dabas stihiju tuvošanos;
4.2. saimniecību nojumēm jāatbilst spēkā esošajiem būvnormatīviem (Regu- lāri jānotīra sniegs un ledus no ēku jumtiem un jānolauž lāstekas, nepieļaujot sniega kārtas veidošanos un sniega vai ledus krišanu no jumtiem, dzegām un ūdens notekcaurulēm.);
5. DROŠĪBAS NOTEIKUMI ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBAI BŪVNIECĪBAS, REKONSTRUKCIJAS VAI REMONTA LAIKĀ:
5.1. uzsākot būvniecības, rekonstrukcijas, remonta vai montāžas darbus, ap- drošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir saskaņot attiecīgu darbu veikšanu ar attiecīgajām varas institūcijām, saņemot atbilstošas atļaujas;
5.2. jāseko, lai tiktu ievēroti visi būvniecību reglamentējošie normatīvie akti, normas un drošības prasības, materiālu izgatavotāju un iekārtu ražotāju reko- mendācijas un prasības, kā arī, lai tiktu ievēroti visi iespējamie apdrošinātā īpašuma aizsardzības un drošības pasākumi;
5.3. pirms demontāžas un rakšanas darbu uzsākšanas jānoskaidro cauruļu un kabeļu atrašanās vietas īpašuma teritorijā (Ņemot vērā apkārtējās vides apstākļus, jāpārliecinās par pareizu darba metožu izvēli.);
5.4. jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai būvniecības darbu laikā aizsargātu apdrošināto īpašumu.
6. CITI DROŠĪBAS NOTEIKUMI:
6.1. jānodrošina ražošanas ēkā izvietoto ražošanas vadības ierīču aizsardzība pret pārsprieguma vai sprieguma svārstību radītiem bojājumiem;
6.2. jānodrošina mehānisko gaisa kondicionēšanas un dzesēšanas iekārtu uz- raudzība (Temperatūras režīma kontrolei jāparedz no kondicionēšanas un dzes- ēšanas iekārtām neatkarīga sistēma vai jāizmanto citas metodes. Ja iekārtu dar- bībā rodas pārtraukums, nekavējoties jāveic īpašuma aizsardzības pasākumi.);
6.3. visus gaisa apmaiņas ventilatorus nedrīkst pieslēgt vienai drošinātāju grupai;
6.4. īpašumā esošo eļļas tvertņu un ar tām saistīto cauruļvadu pirmā pārbaude jāveic ne vēlāk kā 10 (desmit) gadus no ekspluatācijas sākuma, bet turpmāk tērauda tvertnes jāpārbauda ne retāk kā reizi 5 (piecos) gados, bet pārējās tvertnes – ne retāk kā reizi 10 (desmit) gados (Virs zemes esošai tvertnei jābūt aprīkotai ar kontroles lūku.);
6.5. no eļļas apkures tvertnēm, kuras netiek lietotas, jāizlej eļļa; jānovērš ie- kārtu bīstamība un līdz nākamās apkures sezonas sākumam jāizņem uzpildī- šanas caurule;
6.6. fermas eļļas tvertnei jābūt aprīkotai ar krānu, kas novērš eļļas noplūdi gadījumā, ja izkrīt eļļas izliešanas šļūtene (Eļļas tvertņu un fermu konteineru pārbaudes jāveic atbilstoši tvertņu klasifikācijai.);
6.7. zem gumijas nosēdbaseiniem jābūt funkcionējošām drenāžas caurulēm vai citai drošības sistēmai, kas paredzēta gruntsūdeņu novadīšanai no basei- na apakšas. Lai aizsargātu gumiju no bojājumiem, sajaukšanas vietā basei- na apakšā jābūt mehāniskam šķērslim vai plāksnei. Arī maisītāja lāpstiņas ir jānorobežo ar mehānisku barjeru, lai pasargātu gumiju no bojājumiem. Gumijas nosēdbaseina montāžā jāievēro ražotāja un atbildīgo dienestu no- rādījumi.