«Iepirkumu līgumi valsts iestadēs»


«Договоры на закупки в государственных учреждениях»




«Iepirkumu līgumi valsts iestadēs»














Rīga 2021


Anotācija

Kursa darba tēma: «Iepirkumu līgumi valsts iestadēs».

Kursa darba pētījuma mērķis: noteikt/konstatēt/atklāt publisko līgumu saturā būtiskākās nepilnības un/vai kļūdas, kas noved pie sūdzībām un tiesvedības.

Mērķa sasniegšanai tika izveidotas 3 pētījuma nodaļas. Pirmajā nodaļā tika pētītas publiskā iepirkuma jēdziens un tā būtība. Konstatēts, ka nav “publiskais iepirkums” termina skaidrojuma (definīcijas) Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā, kā arī nav „Publisko iepirkumu likums”.

Otrajā nodaļā pētīts iepirkumu līgums un tā būtība. Secināts, ka līguma nodaļas noteiktas Publisko iepirkumu likumā.

Trešajā nodaļā iepirkumu līgumu satura problēmas tika atklātas pētot tiesu praksi (lēmumus), izsludināto publisko iepirkumu līgumu saturu.

Apkopojot secinājumus, tika izvirzīti ieteikumi attiecībā uz iepirkumu līgumu saturu.

Atslēgas vārdi : Publisko iepirkumu likums, līgumi, publiskais iepirkums, Iepirkumu uzraudzības birojs.

Kursa darba izstrādes gaitā izmantoti normatīvie akti, juridiskā literatūra, interneta informācija, tiesu prakses materiāli un iepirkumu līgumu saturs.

Darba apjoms 28 lpp., 38 izmantotās literatūras avoti.

Аннотация


Тема курсовой работы «Договоры на закупки в государственных учреждениях».

Цель курсовой работы – выявить / определить наиболее существенные недостатки и / или ошибки в содержании государственных контрактов, которые приводят к жалобам и судебным разбирательствам.

Для достижения цели созданы 3 исследовательских раздела.

В первой главе были изучены понятие государственных закупок и их сущность.

Установлено, что нет объяснения (определения) термина «государственные закупки» в Соглашении Всемирной торговой организации, а также нет в «Законе о государственных закупках».

Во второй главе рассматривается договор о закупке и его сущность. Сделан вывод, что разделы контракта указаны в Законе о государственных закупках.

В третьей главе проблемы с содержанием договоров о закупках были выявлены путем изучения судебной практики (судебных решений), содержания объявленных договоров о государственных закупках.

Обобщив заключения, были разработаны предложения по-поводу содержания договоров по-закупкам.

Ключевые слова: Закон о государственных закупок, контракты, государственные закупки, Бюро мониторинга закупок.



В ходе разработки курсовой работы использованы нормативные акты, юридическая литература, интернетресурсы, материалы судебной практики и содержание договоров по закупкам.

Объем работы 28 листов, 38 источников литературы.


Abstract


The theme of a Paper "Procurement contracts in state institutions".

The aim of the course work research: identify / reveal the most significant deficiencies and / or errors in the content of public contracts, which lead to complaints and litigation.

To achieve the goal, 3 research chapters were created.

In the first chapter, the concept of public procurement and its essence were studied.

It has been established that there is no explanation (definition) of the term “public procurement” in the World Trade Organization Agreement, as well as there is no “Public Procurement Law”.

The second chapter examines the procurement contract and its essence. It has been concluded that the sections of the contract are specified in the Public Procurement Law.

In the third chapter, problems with the content of procurement contracts were revealed by studying court practice (decisions), the content of announced public procurement contracts.

In summarizing the findings, recommendations were made regarding the content of the procurement contracts.

Keywords: Public Procurement Law, contracts, public procurement, Procurement Monitoring Bureau.


In the Paper the author has used normative acts, literature relating to the law, internet sources, case law materials and content of procurement contractsю

The Paper is written in the 28 pages, 38 sources of literature.


Saturs







Ievads

Publisko iepirkumu loma valsts saimnieciskajā dzīvē ir ļoti būtiska un stratēģiski svarīga. Pēdējos gados visas valsts iestādes izsludina iepirkumus kāda konkrēta darba izpildei, kas neietilpst šīs valsts iestādes funkcijās. Papildus tam, “Publiskajām iestādēm iepirkumi ir iedarbīgs rīks, ar ko sabiedriskos līdzekļus tērēt efektīvi, ilgtspējīgi un stratēģiski [..] ”. 1

Tādejādi, šī prakse kļuva pakāpeniski izplatīta, un normatīvi nostiprināta ar „Publisko iepirkumu likums”2 spēkā stāšanos 2017.g.. Publisko iepirkumu procesa rezultātā notiek līguma noslēgšana. Tieši šajā neparastajā situācijā iepirkumi notiek arvien biežāk un attālināti, un līdz ar to “ārkārtējās situācijas apstākļos amatpersonām joprojām jāievēro visi spēkā esošie normatīvie akti”. 3 Līdz ar to publisko iepirkumu veikšanā kā vēl nekad lielu lomu spēlē profesionalitāte un stratēģiskas plānošanas spējas, kā arī tiesību normu pārzināšana un atbilstoša to piemērošana, sastādot līgumu.

Kursa darba pētījuma objekts iepirkumu līgums.

Kursa darba pētījuma priekšmets: publiskā iepirkuma līgums valsts iestādēs.

Kursa darba pētījuma mērķis: noteikt/konstatēt/atklāt publisko līgumu saturā būtiskākās nepilnības un/vai kļūdas, kas noved pie sūdzībām un tiesvedības.

Kursa darba pētījuma mērķa sasniegšanai izvirzīti sekojošie uzdevumi:

-izpētīt publiskā iepirkuma jēdzienu un būtību;

-izpētīt publiskā iepirkuma līguma normatīvo bāzi;

-izpētīt līguma īpatnības;

- noteikt/ konstatēt būtiskākās nepilnības un kļūdas.

Darbā izmantotās metodes:

- dokumentu un literatūras analīze;

- loģiskā metode;

- analītiskā pētniecības metode, pētot un analizējot normatīvos aktus, un judikatūru.

Par darba teorētisko izpētes bāzi izmantota juridiskā literatūra un raksti, un Publisko iepirkumu likums. Par praktisko bāzi: tiesu lēmumi un interneta vietnē xxx.xxx.xx ievietotie izsludinātie iepirkumu (būvdarbu, pakalpojumu, u.c.) līgumu redakcijas.


1.Publiskā iepirkuma jēdziens un būtība

Ar vārdu “pirkums” vai “iepirkums” parasti saprot preču vai pakalpojumu iegādi no kāda ārēja avota, kas šī darba ietvaros šajā lomā lomā darbojas valsts (kā publiskas personas vai to institūcijas), un šie pirkumi atšķiras no klasiskiem privātā sektora darījumiem.

Publiskā sektora iepirkumiem raksturīgs publisks atklātums un, lai noslēgtu pirkuma līgumu, tiek izmantotas dažādas normatīvajos aktos noteiktas iepirkumu veikšanas kārtības un procedūras, kuru ietvaros satiekas savā starpā konkurējoši tirgus dalībnieki. Līdz ar to līguma piešķiršanas procedūras publiskajā sektorā ir daudz reglamentētākas nekā privātajā sektorā. Tāpat publiskās personas rīcībā esošie līdzekļi nav tādā mērā pakļauti tirgus apstākļiem un to mainīgumam, kā tas ir privātas personas gadījumā. Publiskā sektora iepirkumiem nav komerciāls raksturs, un to mērķis nav peļņas palielināšana, bet gan publisko interešu ievērošana. Sakarā ar jaunām tendencēm pasaulē publiskais iepirkums tiek izmantots, lai atbalstītu dažādas politikas: kā “zaļais iepirkums”, “sociāli atbildīgs iepirkums” vai “inovatīvs iepirkums”.4 Publiskā iepirkuma mērķi un principi iekļauti Direktīvā 2014/24/ES 5, un tie ir: atklātums, vienlīdzīga attieksme, samērīgums.

No augstāk izpētītiem avotiem secināms, ka iepirkuma galvenais mērķis vairs nav tikai nodrošināt saimnieciski visizdevīgāko risinājumu.

Publiskā iepirkuma ietvaros saskarsmē atrodas dažādas tirgus dalībnieku intereses, un valsts vienlaikus, līdz ar to pastāv zināma problemātika šī jēdziena definēšanā. Bieži nav skaidrības zinātnieku starpā, kas tiek domāts ar terminu “publiskais iepirkums”. Ņemot par pētījuma pamatu normatīvos aktus, konstatējama tā pati problēma, piem., Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par publisko iepirkumu nav publiskā iepirkuma definīcijas. 6 Nav pašlaik spēkā esošajā „Publisko iepirkumu likums” redakcijā „1. pants. Likumā lietotie termini” iestrādāta “publiskais iepirkums” definīcija. 7

Direktīvas 2014/24/ES 1.panta 2.punkts nosaka, ka: “iepirkums ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde, izmantojot publisku līgumu, no šo līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir vai nav paredzēti sabiedriskam mērķim”.

Līdz ar to, likumdevējiem ir ieteicams papildināt Latvijas likumu („Publisko iepirkumu likums”) 1.p. ar trūkstošo jēdziena “publiskais iepirkums” skaidrojumu.

2. Iepirkumu līgums, tā būtība

ES līmenī un Latvijā pieņemti Direktīva 2014/24/ES 8, un Publisko iepirkumu likums kur noteikts regulējums, kas attiecināms gan uz iepirkuma uzsākšanas jautājumiem, gan tādiem noslēguma jautājumiem kā līguma noslēgšana, grozīšanas kārtību un izbeigšanu. Tā kā pētāmās tēmas ietvaros tiks pētīts jautājums šaurākā nozīmē, proti, tikai iepirkumu līgums, tad šajā nodaļā tiks skatīts tā jēdziena normatīvais regulējums.

„Publisko iepirkumu likums” „1. pants. Likumā lietotie termini” 9.punktā iestrādāta „iepirkuma līguma” legālā definīcija: „publisks būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma līgums, kas finansiālās interesēs rakstveidā noslēgts starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem. 9 No tā izriet obligāta prasība-līgumu ir jānoslēdz rakstveidā. Te svarīgi norādīt, ka rakstveida forma ir obligāta visiem iepirkumiem, kas tiek veikti saskaņā ar šo likumu 5. pantu, 6. pantu, 8., 9.p. minētajām iepirkumu procedūrām.

Tas pats skaidrojums kā likumā, atrodams arī juridiskajā literatūrā. Priekšnoteikums līgumslēdzēja iestādēm, kuras darbojas publisko iepirkumu ietvaros, ir publiska iepirkuma līguma noslēgšana: publiskie līgumi ir finansiāla rakstura līgumi, kuri noslēgti starp uzņēmēju un vienu vai vairākām līgumslēdzēja iestādēm un kuru priekšmets ir darbu izpilde, preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana. 10 Ņemot vērā „Publisko iepirkumu likums” 8.panta 7.d. 6.punktu „iepirkuma līguma priekšmets ir tādu preču piegāde, kuras tiek kotētas un kuras pasūtītājs pērk preču biržā”.

Latvijas Republikas Augstākā tiesa 2009. gada 27. novembra spriedumā Nr. 853/2009 ir noteikusi, ka “publisko iepirkumu procesā pasūtītājs darbojas divās pakāpēs. Pirmajā pakāpē tiek pieņemts publiski tiesisks lēmums par pasūtījuma piešķiršanu, bet otrajā pakāpē notiek šā lēmuma īstenošana privāttiesiskā ceļā – tiek slēgts iepirkuma līgums, kuram tiek piemēroti vispārējie civiltiesību noteikumi.” 11 Savukārt, pēc Torgāna, „līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu, bet līgums šaurākā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kuru mērķis ir nodibināt saistību tiesību”. 12 Cits autors atzīmē: „Publiskais iepirkums ir process, kuru ierosina pircējs, definējot savu vajadzību apjomu pēc noteiktas kvalitātes precēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, vienlaikus izvirzot piegādātājiem noteikumus, lai konkurences apstākļos noskaidrotu labāko piegādātāju, kam tiek piešķirtas tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu.” 13

Nosakot prasības attiecībā uz līguma priekšmetu un citus ar tā izpildi saistītus noteikumus, ir jāievēro un jānodrošina līgumisko noteikumu precizitāte un saprotamība, kā arī līguma izpildes iespējas, neietverot ne faktiski neizpildāmus noteikumus, ne arī apgrūtinoši izpildāmus noteikumus. 14 Tālāk izskatīsim skaidrojumu, kas ar kuru slēdz līgumu.

Saskaņā ar „Publisko iepirkumu likums” 1. panta 19. punktu: „pasūtītājs — publiska persona vai tās institūcija, biedrība, kuras visi biedri ir pasūtītāji, nodibinājums, kura visi dibinātāji ir pasūtītāji, kā arī tāda privāto tiesību juridiskā persona, kas atbilst” šī likuma noteiktiem visiem diviem kritērijiem, un proti, - tai ” kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura”, „atrodas publiskas personas vai tās institūcijas padotībā vai izšķirošā ietekmē vai šiem kritērijiem atbilstošas privāto tiesību juridiskās personas izšķirošā ietekmē”. 15

Bērziņas rakstā ir skaidrota „iepirkuma līguma” būtība: „Lai nodrošinātu visām valsts un pašvaldību iestādēm un to uzņēmumiem deleģētās funkcijas, dažādu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kā arī nodrošinātu būvdarbu veikšanu, pircēji veic iepirkumu, kā rezultātā slēdz iepirkuma līgumu. Iepirkuma līgumslēdzējpuses, no vienas puses, ir komersanti (komersanti, kas iesniedz piedāvājumu, – pretendenti, bet, noslēdzot līgumus, tiek definēti kā piegādātāji) un, no otras puses, pircēji (iestādes un uzņēmumi, kas atbilst pasūtītāja statusam.” 16

„Līguma projekts ir neatņemama iepirkuma dokumentu sastāvdaļa, kas tiek sagatavota vienlaikus ar citiem iepirkuma dokumentiem – iepirkuma noteikumiem (mazajos iepirkumos, t. sk. mazajos B daļas pakalpojumu iepirkumos), konkursa nolikumu, uzaicinājumu (B daļas pakalpojumos un sarunu procedūrās) un tehniskajām specifikācijām.” „Piemērojot sarunu procedūru, līgumprojekts ir svarīgs dokuments, kura nosacījumus pircējs un komersants apspriež sarunu laikā.” „Iepirkuma līguma projektu gatavo iepirkuma komisijas locekļi vai katras iestādes vadītāja pilnvarotā persona saskaņā ar katrā iestādē sagatavotās iepirkumu kārtības nosacījumiem.” Līgumprojektā drīkst veikt izmaiņas gadījumos, kad organizē sarunu procedūru. 17

Xxxxxxx uzsver, ka „Organizējot sarunas, tās protokolē ar izvēlēto komersantu, un sarunu laikā pircējs ar komersantu var vienoties par īpašiem līguma izpildes nosacījumiem. No tā izriet, ka līguma redakcija, kas tiks parakstīta, atšķirsies no sākotnējās līguma projekta redakcijas.”18 Šajā posmā „par līgumprojekta nosacījumiem komersantiem ir tiesības iesniegt iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā, ja līgumprojektā ir iekļautas normas, kas nav samērīgas ar iepirkuma noteikumiem vai tās ir nelikumīgas”. „Par līgumprojekta redakciju komersants ir tiesīgs uzdot jautājumus un savlaicīgi saņemt atbildes no iepirkuma veicēja tāpat kā par jebkuru citu iepirkuma dokumentācijas sastāvdaļu.” Šī darba autors pievienojas Bērziņas noteiktajam, ka sarunu procedūras laikā arī būtu jārīkojas identiski, proti, līgumprojektam būtu jābūt pievienotam sarunu procedūras uzaicinājumam, jo sarunu ietvaros ir būtiski pārrunāt līgumprojekta nosacījumus, ja vien komersantam ir bijusi iespēja ar tiem iepazīties.19

Iepirkumu uzraudzības birojs skaidro, ka iepirkuma līgumam ir jāparedz grozījumu iespējamība, nosacījumi, ar kādiem grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjoms un būtība, lai pretendents, jau sagatavojot piedāvājumu, varētu ar tiem rēķināties (piemēram, ir atrunātas konkrētas darbu pozīcijas, no kurām un kādā secībā pasūtītājs finansējuma trūkuma dēļ varētu atteikties u.tml.). Savukārt, ja iepirkuma dokumentācijā šāds regulējums nav ietverts, pasūtītājs līguma izpildē nevarēs piemērot šo Publisko iepirkumu likuma regulējumu. 20

Publisko iepirkumu likums - 9.panta 15.daļa nosaka, ka „Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu saskaņā ar šā likuma 60.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas prasībām ar iepirkuma komisijas izraudzīto pretendentu”. Un pēc šī likuma 8.panta 7.d. 8.punkta „publisks pakalpojuma līgums tiek slēgts ar metu konkursa uzvarētāju vai kādu no uzvarētājiem”, jo „Nav pilnīgas brīvības pusēm, kas vēlas slēgt līgumus par valsts vai pašvaldības iepirkumu. Pasūtītāji nedrīkst brīvi izvēlēties izpildītājus, tas jādara konkursa vai izsoles kārtībā, attiecīgi arī pretendentiem nepietiek ar gribu saņemt pasūtījumu”. 21

„Līguma izpildi uzsāk komersants, kad līgumu parakstījis gan pircējs, gan komersants. Līgumā var noteikt atšķirīgu kārtību līgumā stāšanās brīdim. Biežāk iepirkuma līgumos norādītie spēkā stāšanās nosacījumi:

ar līguma parakstīšanas brīdi, kad to izdarījušas abas līgumslēdzējas puses – gan komersants, gan pircējs,

ar konkrētu datumu (nepieciešamības gadījumā var noteikt vēlāku datumu, īpaši gadījumos, kad līguma pildīšanas sākumu kavē apstāklis, kad joprojām darbojas cits iepirkšējā gadā noslēgts iepirkuma līgums).” 22

Pētot likumu, būtu jāatzīmē, ka tieši 60. pants paredz „Iepirkuma līguma” būtību, jo tā 1.daļa regulē, ka „Iepirkuma līgums nosaka tiesiskās attiecības starp pasūtītāju vai pasūtītājiem un piegādātāju vai piegādātājiem. Xxxxxxxxx līgums var noteikt tiesiskās attiecības starp pasūtītāju vai pasūtītājiem un piegādātāju vai piegādātājiem, un apakšuzņēmējiem”.

Šajā likumā iestrādātas arī prasības, ko jāņem vērā pasūtītājam, sagatavojot iepirkuma līgumu, kas ietvertas 60.panta 2.daļā. „Iepirkuma līgumā norāda:

1) pasūtītāja nosaukumu;

2) piegādātāja nosaukumu;

3) iepirkuma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citu nepieciešamo informāciju;

4) līgumcenu un tās samaksas kārtību, kā arī, ja pasūtītājs paredzējis, maksājumu kārtību apakšuzņēmējiem šā likuma 63. pantā minētajā gadījumā;

5) iepirkuma līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;

6) līgumslēdzēju pušu atbildību par radītajiem zaudējumiem un iepirkuma līguma neizpildīšanu;

7) piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju un personāla nomaiņas un jaunu apakšuzņēmēju un personāla piesaistes kārtību atbilstoši šā likuma 62. panta noteikumiem;

8) iepirkuma līguma grozīšanas kārtību un kārtību, kādā pieļaujama atkāpšanās no iepirkuma līguma;

81) nosacījumu [...] pie tiešajiem maksājumiem, [...] iesniedzot elektronisko rēķinu, [...];

9) citus noteikumus.” 23

Būtiski līguma punkts ar norādi, kā tiks izšķirti līgumslēdzēju starpā radušies strīdi. Parasti līgumā iekļauj punktu, ka sākotnēji līgumslēdzēji mēģinās rast risinājumu savstarpēju pārrunu veidā.

Ja līgumslēdzēji ir no dažādām valstīm, tad jānosaka strīdu risināšanai piemērojamais likums. Latvijas kolīzijas normas (Civillikuma 19.panta trešā daļa24) nosaka, ka Latvijas valsts un pašvaldības iestāžu noslēgtie līgumi satura un seku ziņā apspriežami pēc Latvijas likuma, ja pašā līgumā nav noteikts citādi. Civilprocesa likuma25 23.panta pirmā daļa piešķir līgumslēdzējiem tiesības civiltiesisku strīdu atrisināšanai vērsties vai nu valsts tiesā, vai pēc pušu abpusējas rakstiskas vienošanās – šķīrējtiesā.

Publisko iepirkumu likums nosaka obligātas prasības, un proti: pēc 9.panta 17.daļas – „Desmit darbdienu laikā pēc tam, kad noslēgts iepirkuma līgums, pasūtītājs sagatavo un publikāciju vadības sistēmā publicē informatīvu paziņojumu par noslēgto līgumu”.

Likums paredz/pieļauj arī līguma grozījumus, „ja tie nemaina iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās vispārējo raksturu”. 26 „Veicot grozījumus Līgumā, jāņem vērā, ka Līgums tiek slēgts iepirkuma rezultātā un ievērojot iepirkuma procedūras dokumentos noteiktās prasības, tajā skaitā Līguma projektā iekļautos noteikumus, kas ir bijuši zināmi visiem pretendentiem, kas piedalījušies iepirkumā un ņēmuši vērā šos noteikumus, sagatavojot savus piedāvājumus.” 27

Publisko iepirkumu likums nosaka pēc 9.panta 19.daļas „Grozījumus iepirkuma līgumā, kas noslēdzams šajā pantā noteiktajā kārtībā, izdara, ievērojot šā likuma 61.pantu.” Un tos var veikt tad, kad:

„-pēc 1.p. grozījumi ir nebūtiski;

-pēc 2.p. grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos;

-pēc 3.p. grozījumi tiek izdarīti šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski.” 28 Neatkarīgi no tā, vai grozījumi ir būtiski vai nebūtiski, tie var tikt veikti, nepārsniedzot 15 procentus no sākotnējā līguma līgumcenas.

Ņemot vērā Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumus pie augstāk minētām formulētām grozījumu kārtībām, piemēri ir sekojoši. Pēc 61.panta 2.p. grozījumi ir būtiski un tiek izdarīti tikai šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos. „Spēkā esošā līguma grozījumi ir uzskatāmi par būtiskiem, ja ar tiem tiek ieviesti nosacījumi, saskaņā ar kuriem, ja tie būtu bijuši sākotnējā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, tajā būtu varējuši piedalīties arī citi pretendenti, nevis tikai sākotnēji atlasītie vai arī būtu bijusi iespēja pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto.” 29 „Kad, piemēram, pasūtītājs Līguma izpildes laikā atvieglo prasības, kuras tika noteiktas kā kvalifikācijas prasības pretendentu atlasē, maina tehniskās specifikācijas prasības vai noteikumus, kas tika izvērtēti, piešķirot punktus atbilstoši vērtēšanas kritērijiem saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvērtēšanā”. 30 „Ja iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju atbilstoši komerctiesību jomas normatīvo aktu noteikumiem par komersantu reorganizāciju un uzņēmuma pāreju, t.i., iepirkuma procedūrā izraudzītais pretendents (līgumslēdzēju puse) ir reorganizēts (Komerclikuma 334. panta pirmās daļas izpratnē) un vienlaikus ir notikusi uzņēmuma pāreja (Komerclikuma 18. un 20. panta pirmās daļas izpratnē) 31. Proti, vienlaikus jāizpildās abiem nosacījumiem (gan reorganizācija, gan arī pāreja).”32

„Lai būtiski grozījumi būtu pieļaujami, tiem jau sākotnēji jābūt precīzi atrunātiem Līguma tekstā (attiecīgi arī iepirkuma dokumentācijā ietvertajā līguma vai vispārīgās vienošanās projektā).” 33 Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumiem, „pasūtītājam iepirkuma procedūras dokumentos un Līguma tekstā jāparedz: vai grozījumi ir iespējami; kādos gadījumos (ar kādiem nosacījumiem) grozījumi ir pieļaujami; kādā apjomā tie ir iespējami; kas tieši var tikt grozīts.”34 Var atrunāt, piemēram: „būvdarbu veicēja iespēju nomainīt pielietotos materiālus un tehnoloģiju; iespējamo cenu indeksāciju; apstākļus, kas nav atkarīgi no pasūtītāja vai izpildītāja rīcības; ja pastāv risks [...]”. 35 „Par iemesliem, kurus pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt, uzskatāmi tādi iemesli, kas cita starpā nav atkarīgi no pasūtītāja darbības un kas tam objektīvi nebija un nevarēja būt zināmi, piemēram, normatīvo aktu izmaiņas, neparedzami izpildvaras lēmumi, nepārvaramas varas apstākļi.”36

Pēc 61.panta 3.p. grozījumi tiek izdarīti šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski. „Likuma 61. panta piektā daļa attiecas uz grozījumiem, kas izsakāmi noteiktā finansiālā vērtībā, piemēram, grozījumi, kas skar papildu apjomu noteikšanu vai pretēji – apjomu samazināšanu, vai līgumcenas paaugstināšanu izmaksu sadārdzinājuma dēļ.” „Nemaina Līguma vispārējo raksturu”. 37 No tā secināms, ka likums pieļauj līguma grozījumus: ja tie ir nebūtiski; ir būtiski; un neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski- tie nedrīkst pārsniegt 15 procentus no sākotnējā līguma līgumcenas.


3. Iepirkumu līgumu satura problemātika

Lai nodrošinātu iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, nodrošinot pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu un risku samazināšanu, iepirkuma veikšanai tiek izveidota kompetenta iepirkuma komisija, kura tālāk nodrošina iepirkuma procesu atbilstoši normatīvajam regulējumam, x.xx. pieņem lēmumu par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu attiecīgajam pretendentam atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumā noteikto - atklātuma princips tiek īstenots sekojošos veidos:

- publiski pieejama informācija par plānotajiem iepirkumiem, kas izriet no likuma 18.panta pirmās daļas (iepirkumu plānu publicēšana);

- iesaistot piegādātājus iepirkumu plānošanā, ievērojot likuma 18.panta otrās un trešās daļas nosacījumus;

- publiski paziņojumi par iepirkumiem, x.xx. publiski pieejami iepirkumu dokumenti, informācija par grozījumiem tajos, paziņojumi par iepirkumu rezultātiem, pretendentu informēšana par rezultātiem atbilstoši PIL IV nodaļas regulējumam;

- kā tiesības pieprasīt iepirkuma norisi atspoguļojošo dokumentāciju, ievērojot likuma 40.panta regulējumu;

- noslēgto līgumu, x.xx. to grozījumu publiska pieejamība, ievērojot likuma 40.panta regulējumu.

Atklātuma principa ievērošana nodrošina iepirkumu tiesiskumu. 38 Šajā situācijā darbojas arī vienlīdzības princips. “Vienlīdzīgas attieksmes princips un nediskriminācijas princips nozīmē pienākumu nodrošināt pārskatāmību, ietverot pienākumu nodrošināt par labu katram potenciālajam pretendentam atbilstoša līmeņa publicitāti, kas ļauj nodrošināt konkurenci attiecībā uz publiskā iepirkuma līguma noslēgšanu, kā arī kontrolēt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru objektivitāti.” 39

Samērīguma princips izriet no Publisko iepirkumu likumā: “ja vien tie ir saistīti ar iepirkuma līguma priekšmetu un ir samērīgi ar iepirkuma līguma vērtību un mērķiem” 40; “Prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā iepirkuma līguma izpildei nosaka samērīgi iepirkuma līguma priekšmetam”;41 60.pants regulē samērīgu līgumslēdzēju pušu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

Analizējot judikatūru, un līgumu projektu saturu secināms, ka praksē šī principa ievērošana var radīt problēmas un strīdus. 42

Ar līguma noslēgšanu beidzas iepirkuma procedūra. Šī atziņa izriet no t.s. divpakāpju teorijas, kas tiek pielietota publisko iepirkumu jomā. Proti, publiskajam iepirkumam ir duāla daba, jo uz to attiecas gan publiskās, gan privātās tiesības. 43

Līdz līguma noslēgšanai pasūtītājs darbojas publisko tiesību jomā, un dažādas prettiesiskas darbības tiek izskatītas administratīvā procesa kārtībā. Savukārt noslēgtais iepirkuma līgums ir privāttiesisks līgums.

Dažiem speciālistiem ir citi uzskati, piemēram, „iepirkuma procedūra nebeidzas ar līguma noslēgšanu, jo, ja, piemēram, tiek veikti neatļauti būtiski grozījumi līgumā, uzskatāms, ka prettiesiski tiek noslēgts jauns iepirkuma līgums, nepiemērojot iepirkuma procedūru”. 44

Tiesā tiek atzīta sekojoša problēma. “Ievērojot Publiskā iepirkuma likuma regulējumu, pasūtītājam, rīkojot iepirkumu, ir jārēķinās ar iespējamām sūdzībām un to, ka sūdzību izskatīšanas laikā nekādas turpmākas darbības iepirkuma pabeigšanai nedrīkstēs veikt. Tāpat iespējams rēķināties arī ar to, ka sūdzības var tikt atzītas par pamatotām un ka var būt nepieciešams papildu laiks, lai iepirkuma procedūru turpinātu atbilstoši tiesību normu prasībām (nolikuma pārstrādāšana, piedāvājumu atkārtota izvērtēšana). Tādēļ pats par sevi tas, ka iepirkuma procedūras rezultāti ir pārsūdzēti un birojs sūdzību izskatīšanas rezultātā pasūtītājai aizliedzis slēgt iepirkuma līgumu, nav uzskatāms ne par neparedzamu, ne arī par ārkārtas apstākli”. 45

Pašvaldību un valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību un valsts institūcijas un iestādes ārkārtas situācijas laikā drīkst nepiemērot Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma regulējumu, veicot tādus iepirkumus, kas nepieciešami Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai, kā arī attālinātā mācību procesa nodrošināšanai, 46 „ievērot labas pārvaldības principus, tostarp procesu caurskatāmību un atbilstību likumam.” 47

Viens no neatņemamiem iepirkuma procedūras dokumentiem ir līgumprojekts, ar kuru piegādātājiem iespējams iepazīties iepirkuma izsludināšanas posmā, x.xx., paredzot iespēju to lūgt pasūtītājam precizēt līdz piedāvājuma iesniegšanas brīdim, ko paredz Publisko iepirkumu likuma 51.panta 1.d. 6.punkts – ietverot atklātā konkursa nolikumā iiepirkuma līguma projektu. Pēc lēmuma pieņemšanas par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu un līguma parakstīšanas nav iespējams veikt būtiskus līguma grozījumus, kas nav bijuši paredzēti līgumprojektā. Ja līguma izpildes gaitā tiek veikti prettiesiski grozījumi, iepirkuma līgumu var atzīt par spēkā neesošu un var tikt iekavēta, piemēram, projekta realizācija. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2019.gada 20.jūnijā pieņēma spriedumu lietā Nr. SKA-869/2019 (A420143417) saistībā ar kasācijas sūdzību par līguma atzīšanu par spēkā neesošu, pamatojoties uz prettiesisku līguma grozījumu veikšanu. 48

2016.gada 8.aprīlī tika noslēgts iepirkuma līgums starp AS “Latvijas Valsts ceļi” un AS „Latvenergo” kā pasūtītājām, no vienas puses, un sākotnējā iepirkuma uzvarētāju sabiedrību, kurā apvienojušās AS „LNK Industries” un AS „Latvijas Tilti”, no otras puses, par Rīgas HES labā krasta drenāžas sistēmas rekonstrukcijas darbiem. Pēc šī līguma noslēgšanas, veicot ģeotehniskās izpētes darbus, tika konstatēts, ka nepieciešams mainīt sākotnēji būvprojektā paredzētās tehnoloģijas. Pasūtītājas 2016.gada augustā rīkoja sarunu procedūru bez iepriekšēja paziņojuma par līgumu. 2016.gada 18.septembrī xxxxxx procedūras rezultātā ar trešo personu tika noslēgta vienošanās pie sākotnējā līguma, grozot tā nosacījumus. Proti, sākotnēji noteikto darbu vietā tika iekļauti citi darbi, x.xx. nosakot izmantot vieglākas tehnoloģiskās metodes. 49

Izvērtējot lietas apstākļus, tiesa konstatēja, ka “būtiski grozījumi iepirkuma līgumā ir pieļaujami, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums skaidri un nepārprotami paredz grozījumu iespēju, nosacījumus, kad grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību.” 50

Tādejādi tiek nodrošināts, ka potenciālo pretendentu loks, jau iepazīstoties ar iepirkuma dokumentiem, ir informēts par šādu iespēju. Konkrētajā situācijā līguma grozīšanas iespējas bija atrunātas vispārīgi, un lieta tika nodota jaunai izskatīšanai.

Ja pasūtītājs pirms būvdarbu iepirkuma izsludināšanas būtu detalizēti izvērtējis visus iespējamos riskus saistībā ar darbu realizāciju, ieplānojis detalizēta tehniskā projekta izvērtēšanu, paredzot alternatīvus tehniskos risinājumus, noteicis atbilstošas prasības nolikumā un līgumprojektā precīzi atrunājis grozījumu nosacījumus, pasūtītājs būtu izvairījies no negatīva tiesas sprieduma un zaudējumiem, kas radušies darbu aizkavēšanās rezultātā.

ES Tiesa norādījusi, ka “lai nodrošinātu procedūru pārskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, grozījumi, kas veikti publiskā iepirkuma līgumā tā spēkā esības laikā, ir uzskatāmi par jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja to noteikumi ir būtiski atšķirīgi no sākotnējā līguma un līdz ar to liecina par pušu vēlēšanos mainīt būtiskus šā līguma noteikumus.” 51

Tādejādi, būtiski līguma grozījumi ievieš jaunus nosacījumus un ietver sevī varbūtību, ka, ja šādi nosacījumi būtu bijuši noteikti jau sākumā, tas ietekmētu potenciālo piegādātāju loku, respektīvi, tā maiņu. Līguma nosacījumu maiņu var ietekmēt arī šādi Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas būtiskie elementi, kā cena, pakalpojuma raksturs, pakalpojumu sniegšanas periods, maksāšanas noteikumi, izmantotie materiāli u.c. 52

Pasūtītāji retos gadījumos līgumu projektos paredz detalizētu grozījumu veikšanas kārtību - galvenokārt tādēļ, ka nevēlas pieļaut būtiskas atkāpes no sākotnējā būvdarbu procesa plāna. Lai izprastu problēmu, kas rodas iepirkumu procedūrās, tiks skatīti konkrēto līgumu nosacījumu piemēri.

Piemēram, būvdarbu līgumu projektus iepirkumu procedūru ietvaros 2019. un 2020. gadā. 2020. gada 6. marta izsludinātajā iepirkumā “Būvprojekta izstrāde un būvdarbu veikšana ēku energoefektivitātes paaugstināšanai Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem” iekļauta norāde, ka līgumu var grozīt, papildināt Publisko iepirkumu likumā norādītajā kārtībā. 53 Te - līguma punktos aprakstīts, kādos gadījumos pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt līgumu, kas pēc pētītā likuma nav uzskatāms par līguma grozījumu veikšanas kārtību.

Citā - 2020. gada 6. martā izsludinātajā iepirkuma procedūrā “LLU ESAF ēkas fasādes vienkāršotas atjaunošanas 1. etapa būvdarbi” pasūtītājs ir izvēlējies sašaurināt Publisko iepirkumu likuma 61. panta trešās daļas 2. un 3. punkta un 61. panta ceturtās daļas noteikumus, pielīgstot tiesības veikt būtiskus grozījumus tikai tad, ja nepieciešams veikt līgumcenas apmēra pārskatīšanu dēļ iemesliem, kurus objektīvi nebija iespējams paredzēt sākotnēji, un ja pasūtītājam radīsies nepieciešamība pēc papildus būvdarbiem, kas nebija iekļauti sākotnēji un izpildītāja xxxxx radīs pasūtītājam būtisku izmaksu pieaugumu. 54 Minētie līguma punkti tiešā veidā izriet no Publisko iepirkumu likuma 61. panta regulējuma un neparedz būtisku līguma grozījumu veikšanas kārtību.

2020. gada 3. martā izsludinātā iepirkuma “Lielvārdes novada Kultūras nama lielās zāles jumta konstrukciju pārbūve un kultūras nama lielās zāles atjaunošana, būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbi” līguma projekta 18. sadaļa paredz līguma grozīšanas kārtību, atsaucoties uz Publisko iepirkumu likuma 61. pantā minēto. Papildus iekļautas piebildes, ka būvuzņēmējs nav tiesīgs veikt patvaļīgu darbu apjomu vai materiālu, vai izcenojumu maiņu - par izmaiņām līguma ietvaros netiks uzskatīta materiālu un iekārtu, kas vairs netiek ražoti, aizstāšana ar ekvivalentiem materiāliem un iekārtām. 55 Te būtu strīdīgs jautājums, vai darbu izpildītājs varētu prognozēt, ka kāda iekārta būs pārdošanā ilgāku laiku. Jo mūsdienu tehniskais progress ietekmē burtiski visas preces, kā piemēru var izskatīt datorus, programmas, mobilos tālruņus un pat interneta pieslēguma ātrumu (4 vai 5 paaudze). Tamdēļ, šis līguma punkts var būt mainīts vai apstrīdēts, jo neatbilst dzīves realitātei. Var nemainīties naglas, adatas vai skrūves, bet citas lietas nav statiskas un nemainīgas. Jo nav noteikts, ja būvuzņēmējs vēlēsies „veikt darbu apjomu vai materiālu, vai izcenojumu maiņu”, saskaņojot ar pasūtītāju, tādā gadījumā tas tiks pieņemts vai nepieņemts ..., jo jau iepriekš tiek paredzēta situācija, kad „par izmaiņām līguma ietvaros netiks uzskatīta materiālu un iekārtu, kas vairs netiek ražoti, aizstāšana ar ekvivalentiem materiāliem un iekārtām”.56

Likuma atbilstība parādās nākošajā - 2020. gada 11. februāra iepirkuma “Būvdarbu veikšana objektā “Zaļās ielas pārbūve no Ēdoles ielas posma no autoceļa P118 līdz Krauļu ielai atjaunošana Kuldīgā, Kuldīgas novadā”, kur līguma projektā norādīts, ka puses, savstarpēji vienojoties, ir tiesīgas izdarīt izmaiņas līgumā, ievērojot Publisko iepirkumu likuma 61. pantā noteikto kārtību attiecībā uz grozījumu veikšanu. 57

2019. gada 24. jūlija iepirkuma “Kovšu ezera parka izveide Rēzeknē, sakārtojot piegulošās degradētās un neizmantotās teritorijas” līguma projekts, kurā iekļauta sadaļa “darbu izmaiņas” ar punktiem, kādos gadījumos ir iespējama darbu apjomu samazināšana un palielināšana, tāpat paredzēts, kādos gadījumos ir veicami tādi darbi, kas netika iekļauti sākotnējos darbu apjomos gadījumā, ja tos nebija iespējams konstatēt vai paredzēt šo darbu nepieciešamību. Līguma projektā citastarp iekļauti darbi, kas uzskatāmi par tādiem, ko sākotnēji nevar paredzēt, piemēram, papildus risinājumi, kas var uzlabot ielas satiksmes transporta plūsmu, funkcionalitāti, vai uzlabot uzņēmējdarbības attīstību, piemēram, papildus nobrauktuves, paplašinājumi, stāvvietas utt., izmaiņas, kas skar būves robežas, jauna progresīva būvmateriālu ienākšana Latvijas tirgū vai izmaiņas ar trešo personu iesniegumiem. Papildus minētajam noteikts, ka pasūtītājs var uzdot veikt vai var atļaut veikt papildus darbus, kas tika iekļauti būvprojektā, bet netika iekļauti sākotnējos darbu apjomos, un kas nepieciešami citu būvdarbu uzsākšanai, un/vai pabeigšanai, kā arī objekta nodošanai ekspluatācijā. 58 No augstāk izpētītiem piemēriem, tikai viena līguma saturs rada uzticību izpildītājiem, jo detalizēti izklāsta līguma grozījumu iespējas, ne tikai likuma ietvaros, un paredz tam konkrētus nosacījumus paredzot reālos notikumus. Tādējādi, ņemot vērā tirgus mainību, kā arī tehnisko progresu, un dažādus neparedzētus riskus, iepirkuma līguma izpildītājs varēs veikt grozījumus, apejot strīdus ar pasūtītāju, jo līgumā ir paredzēti visi iespējamie apstākļi, kuriem iestājoties ir veicami būvdarbu līguma grozījumi.

Šajā sakarā nepieciešams citēt sekojošo atziņu. „Pasūtītājam jāsaprot – jo vairāk riskus ar līgumu pārliks uz pretendentu (piegādātāju) un jo vairāk prasīs apdrošināšanu vai garantiju, jo pakalpojums būs dārgāks. Labam līguma projektam jāsatur noteikumi par savstarpējo pušu atbildību, jāregulē saistību neizpildes gadījumi, jāietver cenas indeksācija katru gadu (atkarībā no inflācijas, citiem faktoriem, kas būtu nozīmīgi attiecīgā jomā), un, protams, strīdu izšķiršanas mehānisms un konfidencialitātes noteikumi. Līgumam jārada risku balanss un tam jābūt taisnīgam. Kā tiek norādīts dažādās Eiropas Savienības rekomendācijās, līgumā jāizvairās no klauzulām vai līguma noteikumiem, kas nodod pretendentam tādus riskus, kuri ir ārpus viņa kontroles. Pretējā gadījumā tas var ierobežot piedāvājumu skaitu un/vai kvalitāti, ievērojami ietekmēt cenu vai izraisīt strīdus par līgumu. Līdz ar to līguma prasībām un risku sadalījumam jābūt samērīgam ar iepirkuma priekšmetu.” 59

Autoraprāt, daži pasūtītāji neparedzot detalizētu būvdarbu līguma veikšanas kārtību līguma projektā, pieļauj tikai tādu grozījumu veikšanu, kas saistās ar papildu būvdarbiem, kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā un uzskatāmi par neparedzamiem. Var uzskatīt, ka izņēmumos, ir tādi pasūtītāji, kuri līgumos tīši norāda tādus apstākļus, pie kuriem tie neveiks grozījumus, zinot, ka tieši tādi apstākļi var iestāties mūsdienās mainīgajā vidē. Šī darbība nav precīzi aprakstāma juridiskiem termiņiem, bet tā šķiet, ka līguma „burts rakstīts speciāli”, lai izpildītājam rastos bezizejas stāvoklis un tas maksātu sodu.

Izpētīto līgumu paraugu - izsludināto iepirkumu būvdarbu līgumu redakcijās var iedalīt pēc sekojošiem kritērijiem:

1) līgumi ar detalizētu līgumu grozīšanas kārtību, kuri neparedz strīdus situācijas ar izpildītāju;

2) līgumi, kuros ietverta vispārīga atsauce uz Publisko iepirkumu likuma 61.pantu, kur strīdu esamības varbūtība ir apmēram 50 %;

3) līgumi, kuri jau iepriekš ierobežo līguma grozījumu, iekļaujot punktu ar „bezizejas situāciju”, kuru iestāšanos varbūtība ir 99 – 100 %.

Ieteikums būtu racionāls, lai samazinātu sūdzību skaitu un vēršanos tiesā, Iepirkumu uzraudzības birojam novērtēt interneta vietnē xxx.xxx.xx ievietotus izsludināto iepirkumu (būvdarbu, pakalpojumu, u.c.) līgumu redakcijās ietverto grozījumu nosacījumus.

ES nosaka, ka pēc lēmuma par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu noteiktiem uzvarētājiem vairs nav pieļaujami grozījumi attiecībā uz būtiskajiem iepirkuma elementiem, jo to grozīšana maina izsludinātā līguma raksturu, kas nozīmē, ka pārējiem pretendentiem nebija iespējas iesniegt piedāvājumus par grozīto līgumu. Ja pasūtītājs pirms līguma parakstīšanas tomēr atklāj, ka tam ir jāmaina kādi būtiskie iepirkuma līguma elementi, tam ir jāatceļ iepirkuma procedūra un jārīko jauns iepirkums. 60 „Lai veiktu publiskā iepirkuma līguma nosacījumu būtiskus grozījumus tā spēkā esamības laikā, pasūtītājam ir jāpiemēro jauna līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra”. 61 Šajā sakarā tieši Publisko iepirkumu likuma 61.pantā ir regulēta kārtība, kādā grozāmi publisko iepirkumu līgumi un vispārīgās vienošanās, kas tika izskatīts iepriekš. Ja līguma grozījumi nav iespējami, un strīdus situācija nav atvairāma, tad Publisko iepirkumu likuma 73.panta pirmā daļa paredz, ka persona var iesniegt tiesā pieteikumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu (teksta uztveres atvieglošanai autore turpmāk tekstā lietos līguma atcelšana un grozīšana). Šādas tiesības piemīt tām pašām personām, kurām piemīt tiesības pārsūdzēt iepirkumu procedūrā pieļautus pārkāpumus un iepirkumu rezultātus, kas ietverts Publisko iepirkumu likuma 68.panta pirmā daļā. No Publisko iepirkumu likuma 73.panta pirmās daļas izriet, ka persona iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var pārsūdzēt uzreiz tiesā, pirms tam nevēršoties Iepirkumu uzraudzības birojā ar apstrīdēšanas iesniegumu. Arī šādu pieteikumu tiesa izskata trīs tiesnešu sastāvā.

No Publisko iepirkumu likuma 1.panta 9.punktā noteiktā, līgumam obligāti jābūt rakstveida formā, kas atvieglo tā grozījumu iekļaušanu elektroniski. Pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja 2020.gada 27.xxxxx xxxxxxxxxxx par iepirkuma līguma grozījumiem, ieteicams „Pasūtītājiem” līgumu saturā iestrādāt punktu, ja līgumu nav iespējams izpildīt ārkārtējās situācijas dēļ. Minētajā Iepirkumu uzraudzības biroja 2020.gada 27.marta skaidrojumā uzsvars likts uz pasūtītāja pienākumu rūpīgi izvērtēt katru ar ārkārtējo situāciju pamatotu līguma grozījumu veikšanas nepieciešamību, lai nepieļautu nepamatotu grozījumu veikšanu. Tika uzsvērts, ka ārkārtas situācijas kontekstā ir iespējami saprātīgi grozījumi iepirkumu līgumos, taču katrs gadījums ir īpaši rūpīgi izvērtējams un grozījumi veicami tikai tad, ja tiem ir objektīvs pamats. 62

Izejot no augstāk atzīmētā, un pamatojoties uz izpētītiem faktiem, būtu ieteicams tieši Iepirkumu uzraudzības birojam ņemt aktīvu dalību, un uzņemties pienākumu rūpīgi izvērtēt katru ar ārkārtējo situāciju pamatotu līguma grozījumu nosacījumu, izsludinātajos iepirkumos, lai nepieļautu nepamatotu sūdzību rašanos un tiesāšanos.

Izvērtējot Publisko iepirkumu likuma 74.pantā uzskaitītos gadījumus, kuros ir iespējams vērsties tiesā ar prasījumu par iepirkumu līgumu, un izpētot pieejamos Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās, un izsludināto publisko iepirkumu līgumu saturu, jāsecina, ka pieteikuma iesniegšanas pamats ir saistīts ar iestādes pieļautiem publisko tiesību normu pārkāpumiem, 63 vai neprecīziem līguma grozījumu nosacījumiem, vai tīšiem līguma grozījumu ierobežojuma nosacījumiem.

Latvijā - Iepirkumu uzraudzības birojs ir vadošā iestāde, kura izskata iepirkumu konkursu ietveros iesniegto sūdzību pamatotību, tamdēļ, kļūdu izskaušanai, lielākā slodze balstās uz līgumu saturu kontroli, ko izstrādā valsts iestādes, veicot iepirkumus. Secināms, ka būtu iespējams veikt arī šo valsts iestāžu atbildīgo personu apmācību, lai nostiprinātu juridiskās zināšanas.

Secinājumi un priekšlikumi



1.Iepirkuma galvenais mērķis vairs nav tikai nodrošināt saimnieciski visizdevīgāko risinājumu, bet publisko interešu ievērošana, piemēram, lai atbalstītu dažādas politikas: kā “zaļais iepirkums”, “sociāli atbildīgs iepirkums” vai “inovatīvs iepirkums”, un tiem jāatbilst atklātuma, vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma principam.

2.Nav “publiskais iepirkums” termina skaidrojuma (definīcijas) Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā, kā arī nav „Publisko iepirkumu likums”.

0.Xx „Publisko iepirkumu likums” „1. panta 9.punkta izriet, ka „iepirkuma līgums” ir jānoslēdz rakstveidā.

4.Publisko iepirkumu likuma 61.pants pieļauj līguma grozījumus: ja tie ir nebūtiski; ir būtiski; un neatkarīgi no tā, vai tie ir būtiski vai nebūtiski - tie nedrīkst pārsniegt 15 procentus no sākotnējā līguma līgumcenas.

5.Līguma nosacījumu maiņu var ietekmēt arī šādi Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas būtiskie elementi, kā cena, pakalpojuma raksturs, pakalpojumu sniegšanas periods, maksāšanas noteikumi, izmantotie materiāli u.c.

6.Izpētīto līgumu paraugu - izsludināto iepirkumu būvdarbu līgumu redakcijās var iedalīt pēc sekojošiem kritērijiem:

1) līgumi ar detalizētu līgumu grozīšanas kārtību, kuri neparedz strīdus situācijas ar izpildītāju;

2) līgumi, kuros ietverta vispārīga atsauce uz Publisko iepirkumu likuma 61.pantu, kur strīdu esamības varbūtība ir apmēram 50 %;

3) līgumi, kuri jau iepriekš ierobežo līguma grozījumu, iekļaujot punktu ar „bezizejas situāciju”, kuru iestāšanos varbūtība ir 99 – 100 %.

7.Izvērtējot Publisko iepirkumu likuma 74.pantā uzskaitītos gadījumus, kuros ir iespējams vērsties tiesā ar prasījumu par iepirkumu līgumu, un izpētot pieejamos Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās, un izsludināto publisko iepirkumu līgumu saturu, jāsecina, ka pieteikuma iesniegšanas pamats ir saistīts ar iestādes pieļautiem publisko tiesību normu pārkāpumiem, vai neprecīziem līguma grozījumu nosacījumiem, vai tīšiem līguma grozījumu ierobežojuma nosacījumiem.


Priekšlikumi


1.Likumdevējiem ir ieteicams papildināt Latvijas likumu („Publisko iepirkumu likums”) 1.p. ar trūkstošo jēdziena “publiskais iepirkums” skaidrojumu.

2. Lai samazinātu sūdzību skaitu un vēršanos tiesā, Iepirkumu uzraudzības birojam ieteicams novērtēt interneta vietnē xxx.xxx.xx ievietotus izsludināto iepirkumu (būvdarbu, pakalpojumu, u.c.) līgumu redakcijās ietverto grozījumu nosacījumus.

3. Ieteicams Iepirkumu uzraudzības birojam ņemt aktīvu dalību, un uzņemties pienākumu rūpīgi izvērtēt katru ar ārkārtējo situāciju pamatotu līguma grozījumu nosacījumu, izsludinātajos iepirkumos, lai nepieļautu nepamatotu sūdzību rašanos un tiesāšanos.

4. Ieteicams Iepirkumu uzraudzības birojam ne tikai veikt līgumu saturu kontroli, ko izstrādā valsts iestādes, veicot iepirkumus, bet būtu iespējams veikt arī šo valsts iestāžu atbildīgo personu apmācību, lai nostiprinātu juridiskās zināšanas.

Izmantoto avotu saraksts

Normatīvie akti:

  1. Direktīva 2014/24/ES. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES ( 2014. gada 26. februāris ) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK Dokuments attiecas uz EEZ. Pieņemta 26.02.2014. Ar 27.09.2020. red. xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxxx/XX/XXX/?xxxxxxxxx%0X00000X0000

  2. Agreement on Government Procurement. World Trade Organization. Signed in Marrakesh on 15 April 1994. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx/xxxxxxx/xxxxxx_x/xxxxx_x/xx_xxx_x.xxx

  3. Civilprocesa likums. Pieņemts: 14.10.1998. Stājas spēkā: 01.03.1999. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 326/330, 03.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998. xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/00000-xxxxxxxxxxxx-xxxxxx

  4. Civillikums. Pieņemts: 28.01.1937. Stājas spēkā: 01.09.1992.Publicēts: Valdības Vēstnesis, 41, 20.02.1937. xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/000000-xxxxxxxxxxx

  5. Komerclikums. Pieņemts: 13.04.2000. Stājas spēkā: 01.01.2002. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 158/160, 04.05.2000.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 11, 01.06.2000.

  6. Publisko iepirkumu likums. Pieņemts: 15.12.2016. Stājas spēkā: 01.03.2017. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 254, 29.12.2016.

  7. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā: LV likums. Pieņemts 05.12.2019. Ar 29.09.2020. red.

  8. Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Ministru kabineta 12.03.2020. rīkojums Nr.103. Pieejams: xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/000000-xxx-xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxx-Xxx spēkā.

  9. Skaidrojums par iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu (Publisko iepirkumu likuma 61.pants). Iepirkumu uzraudzības birojs. Apstiprināts: 08.05.2020.; 11 lpp.


Literatūra:

  1. Xxxxxxx X. Kas ir publiskais iepirkums un kas regulē iepirkumu veikšanu? Iepirkumi, 2013, februāris, 39.lpp.

  2. Xxxxxxxxx X. Iepirkuma līgums: noteikumi, grozīšanas iespējas un citi aspekti. Jurista vārds, 2012. 20.novembris. Nr.47.

  3. Xxxxxxxxx X. Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā. Promocijas darbs. Rīga, 2012., 166. – 169.lpp.

  4. Xxxxxxx X. Saistību tiesības I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 23.lpp.

  5. Arrowsmith S. The law of public and utilities procurement. Regulation in the EU and UK. Vol. 1. London: Sweet & Maxwell, 2014, p. 6. - 9.

  6. Xxxxxxxxx S.E., Xxxxxxxx P.S., Xxxxxxx S.T., Public Procurement Law – the EU on public contracts, Law DJQF Publishing, Denmark, 2006, p.115.


Interneta resursi:

  1. Xxxxxxx X. Kas ir iepirkuma līgums?/ Xxxxx Xxxxxxx, Publ.  30/09/2014. Pieejams: xxxxx://xxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxx-xx-xxxxxxxxx-xxxxxx/

  2. Būvdarbu veikšana objektā “Zaļās ielas pārbūve un Ēdoles ielas posmā no autoceļa P118 līdz Krauļu ielai atjaunošana Kuldīgā, Kuldīgas novadā” . 2020. Atklāts konkurss. Kuldīgas novada pašvaldība, interneta vietne xxx.xxx.xx . Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/XXXXX/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxxxx/00000

  3. Būvprojekta izstrāde un būvdarbu veikšana ēku energoefektivitātes paaugstināšanai Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. 2020. Atklāts kokurss. Ieslodzījuma vietu pārvalde, interneta vietne xxx.xxx.xx Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/XXXXX/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxxxx/00000

  4. EK 2017.gada 3.oktobra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā”. Pieejams: xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxxx/XX/XXX/?xxxxXXX:0000:000:XXX

  5. Eiropas Komisija. Publiskais iepirkums. Norādījumi praktizējošiem speciālistiem par to, kā nepieļaut tipiskākās kļūdas no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem finansētajos projektos. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2015.g., 48.lpp. Pieejams: xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxx_xxxxxx/xxxxxxx/xxxxxxxx/xxxxxxxx/0000/xxxxxxxx_xxxxxx_xxxx_xx.xxx

  6. Gudrenika-Xxxxx X. Kas pasūtītājiem jāzina par pakalpojuma iepirkumu?/ Xxxx Xxxxxxxxx-Xxxxx, ZAB "Xxxxx Xxxxxxx", partnere, zvērināta advokāte. Komerctiesības     Publ.  07:00, 28. Sep. 2020 xxxxx://xxxxxxxxx.xx/xxxxxx/xxxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxx/xxx-xxxxxxxxxxxx-xxxxxx-xxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxx/00000

  7. KNAB un IUB aicina ārkārtējās situācijas laikā ievērot labas pārvaldības principus. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/xxxx-xx-xxx-xxxxxx-xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxx-xxxxx-xxxxxxx-xxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxx

  8. Kovšu ezera parka izveides Rēzeknē, sakārtojot piegulošās degradētās un neizmantotās teritorijas, autoruzraudzība. 2019. Atklāts konkurss. Rēzeknes pilsētas dome, interneta vietne xxx.xxx.xx . Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/XXXXX/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxxxx/00000

  9. Lielvārdes novada Kultūras nama lielās zāles jumta konstrukciju pārbūve un kultūras nama lielās zāles atjaunošana, būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbi. 2020. Atklāts konkurss. Lielvārdes novada pašvaldība, interneta vietne xxx.xxx.xx Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/XXXXX/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxxxx/00000

  10. Par iepirkuma līguma grozījumiem, ja līgumu nav iespējams izpildīt ārkārtējās situācijas dēļ. 2020. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxx/0000

  11. Švarcbaha Dz. Veiksmīga iepirkuma pamats – pasūtītāja mājas darbs jeb nolikums. Pieejams: xxxxx://xxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxxxxxxxx-xxxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxxxxxx-xxxxx-xxxxx-xxx-xxxxxxxx

  12. LLU ESAF ēkas fasādes vienkāršotas atjaunošanas 1. etapa būvdarbi . 2020. Atklāts kokurss. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, interneta vietne xxx.xxx.xx Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/XXXXX/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxxxx/00000


Tiesu prakse

  1. Eiropas Savienības tiesas 2008.gada 19.jūnija spriedums C-454/06: pressetext Nachrichtenagentur GmbH pret Republik Österreich (Bund), APA-OTS Originaltext-Service GmbH un APA Austria Presse Agentur registrierte Genossenschaft mit beschränkter Haftung. Pieejams: xxxx://xxxxxx.xxxxxx.xx/XxxXxxXxxx/XxxXxxXxxx.xx?xxxxXXXXX:00000X0000:XX:XXX.

  2. Tiesu prakses apkopojums. Augstākā tiesa, 2008.g. – nepublicēts materiāls

  3. Latvijas Republikas Senāta 2020.gada 30.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-1069/2020 (A420341617) 8.punkts. Pieejams: xxxx://00.00.000.00/xx/xxxxx-xxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxx/xxxxxxxxxxxxxx-xxxxx-xxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxx-xxxxxx?xxxxx0000

  4. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 20.jūnija spriedums lietā SKA-869/2019 (A420143417). Pieejams: xxxxx://xxxxx.xxxxxx.xx/xXxxxxxXxx/xx/xxxxxxxx

  5. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 28.februāra spriedums lietā SKA-706/2017 (A420193416) 2.tēze. Pieejams: xxxx://00.00.000.00/xx/xxxxx-xxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxx/xxxxxxxxxxxxxx-xxxxx-xxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxx-xxxxxx?xxxxx0000

  6. Latvijas Republikas Senāta 2020.gada 27.augusta spriedums lietā Nr. SKA-297/2020 (A420336717)

  7. Augstākās tiesas 2015.gada 29.decembra spriedums lietā Nr. SKA-1170/2015 (A420394314) Pieejami: xxxxx://xxxxx.xxxxxx.xx/xXxxxxxXxx/xx/xxxxxxxx

  8. Latvijas Republikas Augstākā tiesa. Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2005.gada februāris – 2020.gada jūnijs. Rīga, 2020, 6.lpp.. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxx

  9. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 29.oktobra lēmums lietā Nr. SKA – 862/2010 (A42616409), 10., 13.punkts. Pieejams: xxxx://xx.xxx.xx/xxxxxxxxxxxxxxx/0000

  10. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 29.xxxxx xxxxxxxxx lietā Nr. SKA-426/2018 (A420191116) 2.tēze. Pieejams: xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxxxxxxxx/0000

  11. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 27.11.2009. spriedums lietā Nr. 853/2009, 14.p. Pieejams: xxxx://xx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxx

1 EK 2017.gada 3.oktobra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā”. Pieejams: xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxxx/XX/XXX/?xxxxXXX:0000:000:XXX

2 Publisko iepirkumu likums. Pieņemts: 15.12.2016. Stājas spēkā: 01.03.2017. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 254, 29.12.2016.

3 KNAB un IUB aicina ārkārtējās situācijas laikā ievērot labas pārvaldības principus. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/xxxx-xx-xxx-xxxxxx-xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxx-xxxxx-xxxxxxx-xxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxx

4 Arrowsmith S. The law of public and utilities procurement. Regulation in the EU and UK. Vol. 1. London: Sweet & Maxwell, 2014, p. 6. - 9.

5 Direktīva 2014/24/ES. Pieņemta 26.02.2014. 18.pants. Ar 27.09.2020. red.

6 Agreement on Government Procurement. World Trade Organization. Signed in Marrakesh on 15 April 1994. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx/xxxxxxx/xxxxxx_x/xxxxx_x/xx_xxx_x.xxx

7 Publisko iepirkumu likums. Pieņemts: 15.12.2016. Stājas spēkā: 01.03.2017. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 254, 29.12.2016.

8 Direktīva 2014/24/ES. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES ( 2014. gada 26. februāris ) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK Dokuments attiecas uz EEZ. Pieņemta 26.02.2014.

9 Publisko iepirkumu likums. Pieņemts: 15.12.2016. Stājas spēkā: 01.03.2017. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 254, 29.12.2016.

10 Hjelmborg S.E., Xxxxxxxx P.S., Xxxxxxx S.T., Public Procurement Law – the EU on public contracts, Law DJQF Publishing, Denmark, 2006, p.115.

11 Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 27.11.2009. spriedums lietā Nr. 853/2009, 14.p. Pieejams: xxxx://xx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxx

12 Xxxxxxx X. Saistību tiesības I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 23.lpp.

13 Xxxxxxx X. Kas ir publiskais iepirkums un kas regulē iepirkumu veikšanu? Iepirkumi, 2013,fFebruāris, 39.lpp.

14 Xxxxxxxxx X. Iepirkuma līgums: noteikumi, grozīšanas iespējas un citi aspekti. Jurista vārds, 2012.

20.novembris. Nr.47.

15 Publisko iepirkumu likums. Pieņemts: 15.12.2016. Stājas spēkā: 01.03.2017. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 254, 29.12.2016.

16 Xxxxxxx X. Kas ir iepirkuma līgums?/ Publ.  30/09/2014. Pieejams: xxxxx://xxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxx-xx-xxxxxxxxx-xxxxxx/

17 Xxxxxxx X. Kas ir iepirkuma līgums?/ Publ.  30/09/2014. Pieejams: xxxxx://xxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxx-xx-xxxxxxxxx-xxxxxx/

18 Xxxxxxx X. Kas ir iepirkuma līgums?/ Publ.  30/09/2014. Pieejams: xxxxx://xxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxx-xx-xxxxxxxxx-xxxxxx/

19 turpat

20 Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē. 2019. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxx/Xxxxxx_xxxxxxx_xxxxxx%000000_xxxxx.xxx

21 Xxxxxxx X. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 38.lpp.

22 Xxxxxxx X. Kas ir iepirkuma līgums? Publ.  30/09/2014. xxxxx://xxxxxxxxxxxxxxxx.xx/xxx-xx-xxxxxxxxx-xxxxxx/

23 Publisko iepirkumu likums. Pieņemts: 15.12.2016. Stājas spēkā: 01.03.2017. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 254, 29.12.2016.

24 Civillikums. Pieņemts: 28.01.1937. Stājas spēkā: 01.09.1992.Publicēts: Valdības Vēstnesis, 41, 20.02.1937.

25 Civilprocesa likums. Pieņemts 1998. xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/00000-xxxxxxxxxxxx-xxxxxx

26 Publisko iepirkumu likums. 61.pants 1.daļa

27 Skaidrojums par iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu (Publisko iepirkumu likuma 61.pants). Iepirkumu uzraudzības birojs. Apstiprināts: 08.05.2020.; 1. lpp.

28 Publisko iepirkumu likums. Pieņemts: 15.12.2016. Stājas spēkā: 01.03.2017. Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 254, 29.12.2016.

29 Eiropas Savienības tiesas 2008.gada 19.jūnija spriedums C-454/06: pressetext Nachrichtenagentur GmbH pret Republik Österreich (Bund), APA-OTS Originaltext-Service GmbH un APA Austria Presse Agentur registrierte Genossenschaft mit beschränkter Haftung. Pieejams: xxxx://xxxxxx.

xxxxxx.xx/XxxXxxXxxx/XxxXxxXxxx.xx?xxxxXXXXX:00000X0000:XX:XXX.

30 Skaidrojums par iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu (Publisko iepirkumu likuma 61.pants). Iepirkumu uzraudzības birojs. Apstiprināts: 08.05.2020.; 1. lpp.

31 Komerclikums. Pieņemts: 13.04.2000. Stājas spēkā: 01.01.2002.

32 Skaidrojums par iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšanu (Publisko iepirkumu likuma 61.pants). Iepirkumu uzraudzības birojs. Apstiprināts: 08.05.2020. 4.lpp.

33 Turpat, 2.lpp.

34 Turpat, 2.-3.lpp.

35 Turpat, 3.lpp.

36 Turpat, 4.lpp.

37 Turpat, 5.lpp.

38 Latvijas Republikas Senāta 2020.gada 30.jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-1069/2020 (A420341617) 8.punkts. Pieejams: xxxx://00.00.000.00/xx/xxxxx-xxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxx/xxxxxxxxxxxxxx-xxxxx-xxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxx-xxxxxx?xxxxx0000

39 Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 28.februāra spriedums lietā SKA-706/2017

(A420193416) 2.tēze. Pieejams: xxxx://00.00.000.00/xx/xxxxx-xxxxxx/xxxxxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxx/xxxxxxxxxxxxxx-xxxxx-xxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxx-xxxxxx?xxxxx0000

40 Publisko iepirkumu likums. Pieņemts 15.12.2016., 20.panta otrā daļa

41 turpat, 41.panta otrā daļa.

42 Latvijas Republikas Senāta 2020.gada 27.augusta spriedums lietā Nr. SKA-297/2020 (A420336717); Augstākās tiesas 2015.gada 29.decembra spriedums lietā Nr. SKA-1170/2015 (A420394314)

Pieejami: xxxxx://xxxxx.xxxxxx.xx/xXxxxxxXxx/xx/xxxxxxxx; Latvijas Republikas Augstākā tiesa. Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2005.gada februāris – 2020.gada jūnijs. Rīga, 2020, 6.lpp. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxx

43 Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 29.oktobra

lēmums lietā Nr. SKA – 862/2010 (A42616409), 10., 13.punkts. Pieejams: xxxx://xx.xxx.xx/xxxxxxxxxxxxxxx/0000

44 Xxxxxxxxx X. Publisko un privāto tiesību dalījuma nozīme un piemērošanas problēmas Latvijā. Promocijas darbs. Rīga, 2012., 166. – 169.lpp.

45 Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 29.xxxxx xxxxxxxxx lietā Nr. SKA-426/2018 (A420191116) 2.tēze. Pieejams: xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxxxxxxxx/0000

46 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu: Ministru kabineta 12.03.2020. rīkojums Nr.103. Zaudējis spēku. 4.14., 4.14.¹ punkti. Pieejams: xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/000000-xxx-xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxx

47 KNAB un IUB aicina ārkārtējās situācijas laikā ievērot labas pārvaldības principus. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/xxxx-xx-xxx-xxxxxx-xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxx-xxxxx-xxxxxxx-xxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxx

48 Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 20.jūnija spriedums lietā SKA-869/2019 (A420143417). Pieejams: xxxxx://xxxxx.xxxxxx.xx/xXxxxxxXxx/xx/xxxxxxxx

49 turpat

50 turpat

51 Latvijas Republikas Augstākā tiesa. Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2005.gada februāris – 2020.gada jūnijs. Rīga, 2020, 79.lpp.. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxx

52 Eiropas Komisija. Publiskais iepirkums. Norādījumi praktizējošiem speciālistiem par to, kā nepieļaut tipiskākās kļūdas no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem finansētajos projektos. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2015.gads, 48.lpp. Pieejams: xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxx_xxxxxx/xxxxxxx/xxxxxxxx/xxxxxxxx/0000/xxxxxxxx_xxxxxx_xxxx_xx.xxx

53 Būvprojekta izstrāde un būvdarbu veikšana ēku energoefektivitātes paaugstināšanai Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. 2020. Atklāts kokurss. Ieslodzījuma vietu pārvalde, interneta vietne xxx.xxx.xx Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/XXXXX/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxxxx/00000

54 LLU ESAF ēkas fasādes vienkāršotas atjaunošanas 1. etapa būvdarbi . 2020. Atklāts kokurss. Latvijas Lauksaimniecības universitāte, interneta vietne xxx.xxx.xx Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/XXXXX/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxxxx/00000

55 Lielvārdes novada Kultūras nama lielās zāles jumta konstrukciju pārbūve un kultūras nama lielās zāles atjaunošana, būvprojekta izstrāde, autoruzraudzība un būvdarbi . 2020. Atklāts konkurss. Lielvārdes novada pašvaldība, interneta vietne xxx.xxx.xx Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/XXXXX/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxxxx/00000

56 Citēts no tā paša avota

57 Būvdarbu veikšana objektā “Zaļās ielas pārbūve un Ēdoles ielas posmā no autoceļa P118 līdz Krauļu ielai atjaunošana Kuldīgā, Kuldīgas novadā” . 2020. Atklāts konkurss. Kuldīgas novada pašvaldība, interneta vietne xxx.xxx.xx . Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/XXXXX/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxxxx/00000

58 Kovšu ezera parka izveides Rēzeknē, sakārtojot piegulošās degradētās un neizmantotās teritorijas, autoruzraudzība. 2019. Atklāts konkurss. Rēzeknes pilsētas dome, interneta vietne xxx.xxx.xx . Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/XXXXX/Xxxxxxxx/Xxxxxxxxxxx/00000

59 Gudrenika-Xxxxx X. Kas pasūtītājiem jāzina par pakalpojuma iepirkumu?/ Komerctiesības.     Publ.  07:00, 28. Sep. 2020. Pieejams: 

xxxxx://xxxxxxxxx.xx/xxxxxx/xxxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxx/xxx-xxxxxxxxxxxx-xxxxxx-xxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxx/00000

60 Eiropas Komisija. Publiskais iepirkums. Norādījumi praktizējošiem speciālistiem par to, kā nepieļaut tipiskākās kļūdas no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem finansētajos projektos. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2015.gads, 48.lpp. Pieejams: xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxx_xxxxxx/xxxxxxx/xxxxxxxx/xxxxxxxx/0000/xxxxxxxx_xxxxxx_xxxx_xx.xxx

61 turpat

62 Par iepirkuma līguma grozījumiem, ja līgumu nav iespējams izpildīt ārkārtējās situācijas dēļ. 2020. Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapa. Pieejams: xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxx/0000

63 Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās. 2004 – 2015. Augstākās tiesas 2010. gada 24. marta lēmuma lietā Nr. SKA-293/2010 10. punkts. 11.lpp.

Document Metadata

Filed: June 23rd, 2022