DABAS LIEGUMS “PUZES SMILŠU KRUPJA ATRADNE”

Dabas liegums “Puzes smilšu krupja atradne” atrodas Ventspils rajona Puzes pagastā (skat. 1.1. attēlu). Valsts nozīmes dabas lieguma statuss teritorijai piešķirts

1987. gadā. Liegums dibināts izstrādāta smilts-grants karjerā smilšu krupja (Bufo calamita) aizsardzībai.

Dabas liegumā “Puzes smilšu krupja atradne” konstatētas trīs retas un aizsargājamas augu sugas – dzegužpirkstīte (Dactylorhiza sp.), xxxxxxxxx xxxx (Rosa coriifolia) un kvadrātiskā preisija (Preissia quadrata), un divas Eiropā un Latvijā aizsargājamas putnu sugas – melnais stārķis (Ciconia nigra) un dzērve (Grus grus). Īpaši aizsargājami biotopi liegumā konstatēti nav.

Galvenais lieguma dabas vērtības apdraudošais faktors ir ūdenstilpju un to krastu aizaugšana.

2007. gadā dabas liegumam „Puzes smilšu krupja atradne” izstrādāts dabas aizsardzības plāns, lai saglabātu tā dabas vērtības un lai saskaņotu dabas aizsardzības un zemes īpašnieku un apsaimniekotāju intereses. Dabas aizsardzības plāns ir tapis ar Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu un to izstrādāja vides konsultāciju uzņēmums SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”.

Dabas aizsardzības plāns izstrādāts atbilstoši 2007. gada 9. oktobra MK noteikumiem Nr. 686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību”. Uzsākot dabas aizsardzības plāna izstrādi, 2007. gada 5. jūnijā Puzes pagasta padomes telpās tika organizēta informatīvā sanāksme (skat.

1. pielikumu). Pēc tās tika izveidota dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupa, kuras sanāksmes notika 2007. gada 30. jūlijā, 27. septembrī un 12. decembrī (skat. 1. pielikumu). Dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana notika no

30. oktobra līdz 16. novembrim (skat. 5. pielikumu), sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 13. novembrī (protokolu skat. 1. pielikumā). Pēc sabiedriskās apspriešanas par dabas aizsardzības plānu saņemts pozitīvs atzinums no Puzes pagasta padomes (skat. 6. pielikumu).

Izstrādājot dabas lieguma „Puzes smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plānu, tika noteikti lieguma apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi:

1. Ilgtermiņa apsaimniekošanas mērķis:

• Dabas liegums “Puzes smilšu krupja atradne” atjaunots kā nozīmīga smilšu krupju atradne;

2. Īstermiņa mērķi:

• Kartogrāfiskajā materiālā precizētas dabas lieguma „Puzes smilšu krupja atradne” robežas (digitālā veidā);

• Dabas lieguma robežas iestrādātas pašvaldības teritorijas plānojumā;

• Izstrādāti un pieņemti individuālie teritorijas izmantošanas un aizsardzības noteikumi;

• Saglabātas vai palielinātas esošo ūdenstilpju platības, atjaunojot dabas liegumu kā smilšu krupjiem nozīmīgu teritoriju;

• Palielināta lieguma floras daudzveidība;

• Lieguma apmeklētājiem ir pieejama informācija par lieguma robežām, dibināšanas mērķiem un aizsardzības režīmu;

• Regulāri tiek veikts dabas lieguma bioloģisko vērtību stāvokļa monitorings.

Lai realizētu minētos mērķus, dabas liegumam „Puzes smilšu krupja atradne” tika izstrādāti apsaimniekošanas pasākumi (skat. 3. nodaļu). Galvenie apsaimniekošanas pasākumi:

• krūmu ciršana;

• ūdenstilpju attīrīšana ar buldozeru;

• lieguma robežu iezīmēšana dabā ar informatīvajām zīmēm.

1. AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS APRAKSTS ‌‌‌

1.1 Vispārēja informācija par aizsargājamo teritoriju

1.1.1. Aizsargājamās teritorijas atrašanās vieta un administratīvi teritoriālais sadalījums

Dabas liegums “Puzes smilšu krupja atradne” atrodas Latvijas ziemeļrietumu daļā. Administratīvi liegums atrodas Ventspils rajona Puzes pagastā pie apdzīvotās vietas Raibkrogs. Karjers atrodas mežā (skat. 1.1. attēlu). Lieguma platība ir 6,69 ha (pirms robežu precizēšanas 1:10 000 mērogā – 8 ha), tā centra koordinātes sniegtas

1.1. tabulā. Dabas liegums atrodas aptuveni 3,7 km uz ziemeļrietumiem no Puzes pagasta centra – Blāzmas.

Piekļūšanu liegumam nodrošina vairāki meža ceļi, kas savieno lieguma teritoriju ar vietējās nozīmes ceļu un autoceļu Ventspils-Valdemārpils.

1.1. tabula. Dabas lieguma centra ģeogrāfiskās koordinātes

Garums (A):	24°	26'	44"
Platums (Z):	57°	48'	21"
LKS-92 X	380566
LKS-92 Y	6360878

(Piezīme – LKS – 92 ir Latvijas ģeodēziskā sistēma jeb Latvijas koordinātu sistēma – 92.)

1.1.2. Aizsargājamās teritorijas zemes lietošanas veidu raksturojums un zemes ‌

īpašuma formu apraksts

Lieguma teritorija atrodas izstrādātā smilts-grants karjerā, kas 20. gadsimta 80-tajos gados rekultivēts, apmežojot ar priežu stādījumiem. Patlaban teritoriju aizņem meža zemes 5,72 ha platībā (85,5% teritorijas) un ūdenstilpes 0,97 ha platībā (14,4%) (skat.

1.2., 1.3., 1.4. attēlus).

1.2. attēls. Bijušais karjers apmežots ar priežu stādījumiem

1.3. attēls. Viena no dabas lieguma

ūdenstilpēm

Visa lieguma teritorija atrodas valsts īpašumā (zemes gabala kadastra Nr. 98600030038, kopējā platība ir 491 ha) un ir Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (turpmāk tekstā – a/s „Latvijas valsts meži”) Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Purvienes iecirkņa valdījumā (skat. 1.5. attēlu).

1.1.3. Pašvaldību teritoriju plānojumos noteiktā pašreizējā teritorijas izmantošana un atļautā (plānotā) izmantošana ‌‌‌‌

Visa lieguma teritorija atrodas Puzes pagastā, kuram patlaban nav apstiprināta teritorijas plānojuma, bet tas tiek izstrādāts. Līdz ar to dabas aizsardzības plānā nevar izvērtēt Puzes pašvaldības teritorijas plānojuma aspektus, tai skaitā noteikto pašreizējo un atļauto (plānoto) izmantošanu.

1.1.4. Esošais funkcionālais zonējums

Dabas liegumam “Puzes smilšu krupja atradne” funkcionālais zonējums līdz šim nav izstrādāts.

1.1.5. Aizsardzības un apsaimniekošanas īsa vēsture

Dabas liegums “Puzes smilšu krupja atradne” dibināts 1987. gadā izstrādātā smilts- grants karjerā aizsargājamas un retas abinieku sugas – smilšu krupja – aizsardzībai. Diemžēl pirms liegums tika nodibināts, karjera krasti tika apmežoti. Vēlāk, nodibinot liegumu, šeit tika ierobežota mežsaimnieciskā darbība, un iestādītais mežs netika kopts. Rezultātā liegumā ir izveidojusies ļoti blīva priežu jaunaudze, kas būtu jāretina. Tādējādi teritorija daļēji zaudējusi savu vērtību gan no dabas aizsardzības, gan mežsaimnieciskā viedokļa. Apsaimniekošanas pasākumi liegumā līdz šim nav veikti.

Dabas lieguma teritorija apsekota 2001. gadā projekta EMERALD/Natura 20001 ietvaros, taču Eiropas nozīmes aizsargājamās sugas šeit konstatētas netika, tādēļ liegums Natura 2000 teritoriju sarakstā nav iekļauts.

1.1.6. Kultūrvēsturiskais raksturojums

Dabas lieguma teritorija atrodas rekultivēta karjera vietā, bet apkārt karjeram plešas meža zemes. Netālu no lieguma atrodas apdzīvotā vieta Raibkroga ciems ar viensētām. Aptuveni 600 m uz dienvidrietumiem no lieguma teritorijas atrodas valsts kultūras piemineklis Raibkroga viduslaiku kapsēta. Kapsēta bijusi ierīkota smilšainā zemes reljefa pacēlumā pie Puzes–Popes ceļa, uz ziemeļiem no tā. Paugurs ir līdz 2 m augsts, ap 50x80 m liels. Gar tā ziemeļrietumu pakāji tek neliela urga. Senvieta zināma kopš pagājušā gadsimta sākuma, kad paugurā, kartupeļus rokot, tikuši atrasti cilvēku kauli.

1 Projekts, kura ietvaros tika apzinātas Latvijā sastopamo Eiropas aizsargājamo sugu un biotopu atradnes un kura ietvaros tika izveidots Latvijas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju saraksts.

1.1.7. Valsts un pašvaldības institūciju funkcijas un atbildība aizsargājamā teritorijā ‌‌‌‌

Dabas liegums „Puzes smilšu krupja atradne” atrodas Puzes pašvaldības teritorijā. Dabas liegumam nav savas administrācijas. Tā pārvaldi koordinē Vides ministrijas pakļautībā esošā Dabas aizsardzības pārvalde, kura uzrauga dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitu un, pēc plāna apstiprināšanas, veicina tā ieviešanu. Teritorija atrodas valsts īpašumā, kuras pārvaldītājs ir a/s „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība.

Dabas lieguma aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanas valsts kontroli īsteno Valsts vides dienesta Ventspils reģionālas vides pārvalde. Meža apsaimniekošanas un izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu teritorijā kontrolē Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības Ugāles mežniecība.

1.2. Normatīvo aktu normas, kas attiecas uz konkrēto aizsargājamo teritoriju

Latvijas vides un dabas aizsardzības stratēģiskie dokumenti Nacionālais vides politikas plāns. Akceptēts Ministru kabinetā 03.02.2004.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Nacionālais vides politikas plāns paredz:

1) saglabāt un atjaunot ekosistēmu un to dabisko struktūru daudzveidību;

2) saglabāt un veicināt vietējo savvaļas sugu daudzveidību.

Ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai paredzēts saglabāt meža bioloģisko daudzveidību un ekoloģisko funkciju kvalitāti klimata un ūdens režīma regulācijā, kā arī augsnes aizsardzībā un paaugstināt meža īpašnieku, apsaimniekotāju un sabiedrības zināšanas par meža bioloģiskās daudzveidības un meža ekoloģisko funkciju nozīmību.

Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma. Akceptēta MK 16.05.2000.

Šī programma paredz dažādus pasākumus, kuri nepieciešami ES direktīvu ieviešanai. Programma paredz īpaši aizsargājamo teritoriju pilnveidošanu, aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu dzīvotņu aizsardzības nodrošināšanu, labvēlīga aizsardzības statusa nodrošināšanu tām sugām, kuras ir apdraudētas.

Vides un dabas aizsardzības normatīvie akti

“Vides aizsardzības likums” (15.11.2006.) nosaka resursu ilgtspējīgu izmantošanu, valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību institūciju kompetenci vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, Latvijas Republikas iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, Latvijas Republikas iedzīvotāju pienākumus vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā, sabiedrības tiesības saņemt vides informāciju un piedalīties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā. Vides aizsardzības likums nosaka valsts kontroli vides jomā, atbildību par nodarīto kaitējumu, kas nodarīts īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, aizsargājamām sugām un biotopiem, ūdeņiem, augsnei un zemes dzīlēm.

Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993., grozījumi 30.10.1997., 28.02.2002., 12.12.2002., 20.11.2003., 15.09.2005. un 10.05.2007.)

definē aizsargājamo teritoriju kategorijas un nosaka nepieciešamību tām izstrādāt dabas aizsardzības plānus, individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus. Likuma 18. panta 4. apakšpunktā teikts, ka aizsargājamās teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, kā arī valsts un reģionālās attīstības plānošanas dokumentus izstrādā un aizsargājamo teritoriju apsaimnieko, ievērojot plānu, un plānam ir ieteikuma raksturs.

“Sugu un biotopu aizsardzības likums” (16.03.2000., grozījumi 15.09.2005. un 26.10.2006.) regulē sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, veicina populāciju un biotopu saglabāšanu, kā arī regulē īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību. Likums nosaka valsts pārvaldes un institūciju kompetenci un zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumus un tiesības sugu un biotopu aizsardzībā, kā arī nepieciešamību veikt sugu un biotopu monitoringu.

“Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 396, 14.11.2000., grozījumi 27.07.2004.) uzskaita Latvijā aizsargājamās sugas. Šajos MK noteikumos ir iekļauts dabas liegumā „Puzes smilšu krupja atradne” sastopamais smilšu krupis (Bufo calamita), divas liegumā sastopamās putnu sugas – melnais stārķis (Ciconia nigra) un dzērve (Grus grus), divas liegumā sastopamās augu sugas – dzegužpirkstīte (Dactylorhiza sp.) un xxxxxxxxx xxxx (Rosa coriifolia) un trīs bezmugurkaulnieku sugas – mainīgā spāre (Libellula fulva), zaļā zaigspāre (Lestes virens) un platā airvabole (Dytiscus latissimus).

“Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību” (MK noteikumi Nr. 219, 21.03.2006.) nosaka kārtību, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos (turpmāk – atlīdzība), atlīdzības novērtēšanas metodiku un atlīdzības izmaksas un atlīdzības izmaksu reģistrācijas kārtību un termiņus.

“Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem” (MK noteikumi Nr. 345, 31.07.2001.) nosaka kārtību, kādā zemes lietotājiem aprēķināmi zaudējumi, ko radījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieki. Šādi postījumi lauksaimniecībā var būt, piemēram, izbradājumi, izēdumi, izrakņājumi.

„Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas” (MK noteikumi Nr. 281, 24.04.2007) nosaka zaudējumu atlīdzināšanas kārtību, atlīdzības lielumu un sugu sarakstu, par kuru iznīcināšanu jāatlīdzina zaudējumi.

„Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes

būtiskumu” (MK noteikumi Nr. 213, 27.03.2007.) nosaka kritērijus, kurus izmanto, novērtējot īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskumu salīdzinājumā ar pamatstāvokli.

Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (13.11.1998., grozījumi 30.05.2001., 19.06.2003., 26.02.2004., 15.09.2005. un 07.06.2007.) nosaka darbības un objektus, kuriem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums un darbības, kurām ir nepieciešams sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī nosaka plānošanas dokumentus, kuriem nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

“Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 415, 22.07.2003., grozījumi 26.10.2004., 08.11.2005. un 10.05.2007.) nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, pieļaujamo un aizliegto darbību veidus tajās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību. Teritorijām, kurām nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, tās aizsardzības un izmantošanas kārtību nosaka šie MK noteikumi.

“Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums” (MK noteikumi Nr.157, 23.03.2004.) nosaka, kādiem plānošanas dokumentiem veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums.

“Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi” (MK noteikumi Nr. 87, 17.02.2004., grozījumi 06.06.2006.) nosaka, kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi.

“Noteikumi par dabas liegumiem” (MK noteikumi Nr. 212, 15.06.1999., grozījumi 26.06.2001., 21.10.2003., 08.04.2004., 10.08.2004., 30.11.2004., 22.11.2005.,

14.03.2006. un 30.10.2007.) nosaka dabas liegumu robežas un teritoriju aizsardzības statusu. Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” robežu shēma un apraksts atrodami šo noteikumu 211. pielikumā.

“Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību” (MK noteikumi Nr. 686. 09.10.2007.) nosaka, kādai informācijai jābūt ietvertai dabas aizsardzības plānā un kāda ir dabas aizsardzības plāna izstrādes kārtība.

“Par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 153, 21.02.2006.) noteikumi nosaka Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu. Eiropas Savienības prioritārās sugas un biotopi liegumā netika konstatēti.

“Par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” (MK noteikumi Nr. 421, 05.12.2000., grozījumi 25.01.2005) nosaka biotopu sarakstu, kurā iekļauti apdraudēti vai reti biotopi. Īpaši aizsargājamie biotopi liegumā netika konstatēti.

Meži

“Meža likums” (24.02.2000., grozījumi 13.03.2003., 27.01.2005., 29.04.2005.,

16.02.2006., 19.12.2006. un 14.06.2007.) – tā mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.

“Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” (MK noteikumi Nr. 189, 08.05.2001., grozījumi 26.02.2002., 08.02.2005. un 17.05.2005.) nosaka meža apsaimniekošanas vispārējās dabas aizsardzības prasības, dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā.

“Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs” (MK noteikumi Nr. 892, 31.10.2006.) nosaka galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus, kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirsmu izveidošanas kārtību, koku ciršanas kārtību ārkārtas situācijās.

“Meža zemes transformācijas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 806, 28.09.2004., grozījumi 24.10.2006.) nosaka meža zemes transformācijas nosacījumus un meža zemes transformācijas atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī valstij nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību par dabiskās meža vides iznīcināšanu transformācijas dēļ.

“Mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība” (MK noteikumi Nr. 228, 29.04.2003.) nosaka kārtību, kādā aprēķina mežam nodarītos zaudējumus, kuri radušies, pārkāpjot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu un izmantošanu.

„Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” (MK noteikumi Nr. 47 28.08.2007., precizējums 02.10.2007.) nosaka meža inventarizācijas kārtību, Meža valsts reģistra uzturēšanas kārtību, apliecinājuma izsniegšanas kārtību Meža likuma 39.panta pirmajā daļā noteiktajām darbībām un informāciju, ko iekļauj iesniegumā apliecinājuma saņemšanai, informāciju, ko meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedz Valsts meža dienestam, un tās sniegšanas kārtību un profesionālās kvalifikācijas prasības meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai.

Medības

“Medību likums” (08.07.2003., grozījumi 19.12.2006. un 14.06.2007.) nosaka medību saimniecības pamatnoteikumus Latvijas Republikā un arī medību un medību saimniecības organizēšanu dzīvnieku skaita regulēšanas nolūkos īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

“Medību noteikumi” (MK noteikumi Nr. 760, 23.12.2003., grozījumi 23.03.2004.) nosaka medīšanas termiņus medījamām sugām, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus termiņiem. Šie noteikumi nosaka, ka medības īpaši aizsargājamās

dabas teritorijās nosaka ne tikai šie noteikumi, bet arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.‌

Tūrisms

“Tūrisma likuma” (17.09.1998., grozījumi 07.10.1999., 24.01.2002., 27.02.2003. un 16.02.2006.) mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) darbojas tūrisma jomā, un aizsargāt tūristu intereses; likums definē dabas tūrismu.

Īpašuma tiesības un teritorijas plānojumi

Civillikuma (28.01.1937., grozījumi 15.06.1994., 24.04.1997., 16.10.1997.,

12.12.2002.) TREŠĀ DAĻA (Lietu tiesības), trešā nodaļa (Īpašums), piektā apakšnodaļa (Īpašuma aprobežojumi), III. Īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumi. 1082. pants nosaka: “Īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu noteic vai nu likums, vai tiesas lēmums, vai arī privāta griba ar testamentu vai līgumu, un šis aprobežojums var attiekties kā uz dažu lietu tiesību piešķiršanu citām personām, tā arī uz to, ka īpašniekam jāatturas no zināmām lietošanas tiesībām, vai arī jāpacieš, ka tās izlieto citi.”

“Teritorijas plānošanas likuma” (12.06.2002., grozījumi 27.12.2002., 10.04.2003.,

17.08.2004., 27.01.2005., 28.12.2006. un 29.03.2007.) mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas sistēmu.

Likuma 4. pantā teikts, ka viens no teritorijas plānošanas uzdevumiem ir saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti.

“Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (MK noteikumi Nr. 883, 19.10.2004.) nosaka teritorijas plānojuma sastāvdaļas, tā izstrādes un sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, grozīšanas, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību vietējās pašvaldības līmenī. 27. punkts nosaka, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā, ņemot vērā īpaši aizsargājamo dabas un kultūrvēsturisko teritoriju, kultūras pieminekļu aizsardzības un izmantošanas noteikumus un dabas aizsardzības plānus.

Likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (21.06.1991., grozījumi 27.04.1993. un 10.11.1994.) uzdevums ir aizsargāt zemes lietotāju tiesības un regulēt zemes lietošanas un zemes ierīcības pamatnoteikumus.

Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” (17.06.1997., grozījumi 13.11.1997., 21.10.1998., 21.01.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 12.12.2002.,

20.06.2003. un 20.10.2005.) nosaka nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, nodokļu atvieglojumus.

Zemes dzīļu izmantošana ‌

Likuma “Par zemes dzīlēm” (02.05.1996., grozījumi 11.02.1999., 07.09.2000., 16.12.2004., 05.10.2006.) 6. panta 3. daļā teikts: “Zemes dzīļu izmantošanā jāievēro īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un objektu aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumi, kā arī citi zemes dzīļu izmantošanu ierobežojoši noteikumi.”

Saskaņā ar šī likuma 11. pantu, zemes īpašnieki un pastāvīgie lietotāji, ievērojot šā likuma 6. panta trešajā daļā minētās prasības, drīkst izmantot zemes dzīles sava zemes īpašuma robežās bez derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai zemes dzīļu izmantošanas licences šādos gadījumos:

1) šā likuma pielikumā noteikto bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei, izņemot gadījumus, kad šīm darbībām ir komercdarbības raksturs;

2) personiskām vajadzībām ierīkojot un izmantojot grodu, iedzītās un urbtās akas - dziļumā līdz 20 metriem, dažādas būves (pagrabus, tvertnes u.c.) - dziļumā līdz 5 metriem no sākotnējās zemes virsmas to dziļākajā vietā, kā arī ūdens notekas meliorācijas vajadzībām virszemes ūdeņu aizvadīšanai.

Derīgo izrakteņu ieguve veicama saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 779 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” (19.09.2007.) un MK noteikumiem Nr. 280 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība” (24.04.2007.).

Citi normatīvie akti

“Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” (MK noteikumi Nr. 717, 29.08.2006.) nosaka to koku ciršanas kārtību, kas atrodas uz zemes, kura neatbilst Meža likumā sniegtajai meža zemes definīcijai.

Starptautiskās saistības

Konvencija “Par bioloģisko daudzveidību”, kurai Latvija pievienojās ar likumu “Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro konvenciju par bioloģisko daudzveidību”.

Šīs konvencijas uzdevumi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dzīvās dabas ilgtspējīga izmantošana.

Bonnas konvencija “Par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību”, kas apstiprināta ar likumu “Par 1979. gada Bonnas konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (25.03.1999)”. Konvencijas uzdevums ir migrējošo sugu saglabāšana un šim mērķim lietojamo pasākumu saskaņošana starp areāla valstīm, un, kur tas iespējams, sevišķu uzmanību veltot tām migrējošām sugām, kuru aizsardzības statuss ir nelabvēlīgs, kā arī veicot pasākumus, kas nepieciešami šādu sugu vai to dzīves vides saglabāšanai.

Bernes konvencija “Par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību”, kas Latvijā apstiprināta ar likumu “Par 1979. gada Bernes konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu saglabāšanu” (17.12.1996).

Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt savvaļas floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes, īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu sadarbība, kā arī veicināt šādu sadarbību. Īpaša uzmanība pievērsta apdraudētajām un izzūdošajām sugām, tai skaitā apdraudētajām un izzūdošajām migrējošajām sugām.‌

Eiropas Padomes Direktīva “Par savvaļas putnu aizsardzību” 79/409/EEC (02.04.1979.).

Direktīva pieņemta, lai saglabātu migrējošo sugu populācijas tādā līmenī, kas atbilst īpašajām ekoloģiskajām, zinātniskajām un kultūras prasībām, tai pašā laikā ņemot vērā ekonomiskās un rekreācijas vajadzības, vai lai regulētu šo sugu populāciju lielumu atbilstībā šim līmenim. Daudzas savvaļas putnu sugas, kuras dabiski sastopamas Eiropas teritorijā, skaitliski samazinās, dažos gadījumos tas notiek ļoti strauji, un tas rada nopietnus draudus vides aizsardzībai, īpaši tādēļ, ka tiek apdraudēts bioloģiskais līdzsvars. Liegumā sastopamas divas putnu sugas, ko aizsargā šī

direktīva – melnais stārķis (Ciconia nigra) un dzērve (Grus grus).

Eiropas Padomes Direktīva “Par sugu un biotopu aizsardzību” 92/43/EEC (21.05.1992).

Direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, veicot dabisko biotopu un faunas un floras aizsardzību. Tā nosaka, ka programmas Natura 2000 ietvaros jāizveido Vienotais Eiropas ekoloģiskais tīkls, kurš aptver īpaši aizsargājamās teritorijas. Šim tīklam jānodrošina dabisko biotopu tipu un attiecīgo sugu biotopu saglabāšanu, vai, kur tas nepieciešams, labvēlīgā aizsardzības statusā atjaunošanu to dabiskās izplatības areāla robežās. Liegumā sastopama viena bezmugurkaulnieku suga, kas iekļauta šīs direktīvas 2. pielikumā – platā airvabole (Dytiscus latissimus).

1.3. Īss aizsargājamās teritorijas fiziski ģeogrāfiskais raksturojums

1.3.1. Klimats

Dabas liegums “Puzes smilšu krupja atradne” atrodas Kurzemes augstieņu klimatiskā rajona, līdzenumu apakšrajonā. Tā kā teritorija atrodas šī klimatiskā rajona rietumu malā pie robežas ar Piejūras zemienes klimatisko rajonu, tas arī nosaka zināmu jūras ietekmi uz klimatu veidojošiem faktoriem. Jūras tuvums stipri samazina gan gada, gan diennakts temperatūras amplitūdu un ziema ir siltāka, bet vasara vēsāka nekā tālāk no jūras (Latvijas daba, 1995).

Vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir aptuveni +16° C, bet janvārī -4° C. Valdošie vēji aukstajā sezonā ir dienvidu, dienvidaustrumu, dienvidrietumu un rietumu vēji, bet siltajā – dienvidu, dienvidrietumu un rietumu vēji.

Gada vidējais nokrišņu daudzums ir aptuveni 750 mm. Vidējais bezsala periods gadā ir aptuveni 155 dienas (JS Latvijas ģeogrāfijas atlants, 1999). Grunts sasalums novērojams decembra beigās (Latvijas daba, 1995).

1.3.2. Ģeoloģija un ģeomorfoloģija ‌

Puzes pagasts atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un daļa pagasta atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā. Dabas liegums atrodas vecā smilts-grants atradnē. Teritorijas Zemkvartāra reljefs ir relatīvi saposmots, tā virsa atrodas 10-30 m v.j.l.

Zemkvartāru veido Devona nogulumi, to biezums ir 112-134 m. Senākie Devona nogulumi ir Ķemeru un Pērnavas svītas, ko veido sarkanbrūni, gaiši pelēki smilšakmeņi, vietām aleirītiski māli. Teritorijas sprostslāni ar vāju ūdens caurlaidību veido Narvas svītas domerīti ar mālu, dolomītu un ģipšu starpslāņiem. Virs tā ir ūdenscaurlaidīgs smilšakmeņu ar aleirolītu, mālu starpslāņiem - Arukilas, Burtnieku, Gaujas un Amatas svītas. Horizontu kompleksa biezums ir 73-90 m. To izmanto kā ūdens ieguves avotu visā tā izplatības zonā.

Kvartāra nogulumi veido nevienmērīga biezuma segu, kuras sastāvs dažādās vietās ir atšķirīgs. Dabas lieguma teritorijā kvartāra nogulumu biezums sasniedz 20 m, bet atsevišķās vietās nogulumu biezums ir mazāks par 10 m. Vecākie nogulumi ir Lētižas morēna, kas sastāv no mālsmilts brūnā vai pelēkbrūnā krāsā, ar ievērojamiem grants un oļu piemaisījumiem.

Bez morēnas un Baltijas ledus ezera smilšainajiem nogulumiem, zemes virspusi Ugāles līdzenumā sedz limnoglaciālie māli vai smalka smilts. Pazeminājumus aizņem purvu masīvi, atsevišķas vietās ir kāpu zonas.

Baltijas ledus ezera krasta veidojumos (bāros, krasta vaļņos) oļainas smilts, grants, dažādgraudainas smilts nogulumu slānis sasniedz 10-12 m biezumu. Pašreizējo ģeoloģisko procesu intensitāte ir niecīga. Pārpurvošanās ir viena no būtiskākajiem procesiem. To veicina zemes virsmas nelielais slīpums. Gruntsūdeņi atrodas 0,1-5,4 m dziļumā.

Puzes smilts-grants atradne pētīta 1982. g. “Latgiprodortrans“ ceļu būvniecības vajadzībām, tajā laikā tā bija meža teritorija. Galvenos krājumus veido Baltijas ledus ezera nogulumu smilts-grants, kas atsevišķās vietās veido vēja pārpūstas kāpas.

Atradnes urbumos atsegtos slāņus raksturo:

1. augsne 0,1-0,4 m;

2. limnoglaciala (lg Q3 ltvb) smalkgraudaina, kārtaina smilts ar nelielu šķembu piemaisījumu, slāņu biezums 1,0-3,7 m, vidēji 2,3 m;

3. limnoglaciala (lg Q3 ltvb) grants un grants -smilts, šķembu maisījums, slāņa biezums0,7-5,9 m, vidēji 2,90 m;

4. limnoglaciala (lg Q3 ltvb) smalka un ļoti smalka, vietām vidēji rupja smilts, slāņa biezums 1,8-5,5 m, vidēji 3,0 m;

5. limnoglaciali (lg Q3 ltvb ) ļoti smalka smilts, ar māla un mālsmilts starpkārtām, slāņa biezums 1,1-6,0 m, vidēji 2,7 m.

6. glacigēnais (g Q3 ltv ) smiltsmāls un māls, slāņkopa nav izpētē atsegta visā biezumā.

Šobrīd teritorijā, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no lieguma, notiek derīgo izrakteņu ieguve (skat. 1.6. attēlu).

1.6. attēls Derīgo izrakteņu ieguve liegumam blakus esošajā teritorijā

1.3.3. Hidroloģija

Pēc hidroloģiskās rajonēšanas Puzes pagasta upes ietilpst Irbes šaurumu upju sateces baseinā. To raksturojums sniegts 1.2. tabulā:

1.2. tabula. Liegumam tuvāko upju raksturojums

Upes nosaukums	Baseins, virszemes ūdensobjekts	Notece		Garums, km	Nokrišņi mm/g	Sateces baseins, km2
Upes nosaukums	Baseins, virszemes ūdensobjekts	mm	%	Garums, km	Nokrišņi mm/g	Sateces baseins, km2
Stende	Irbes	236	32	100	728	1160
Zviede	Irbes	236	32	13	728	31
Xxxxx xxxxx	Irbes	236	32	20	728	35,8

Stendes upe un no Puzes ezera iztekoša Rindas upe ir sateces upes, kas veido Irbes upi. Pagasta teritorijā upes ir regulētas, regulēta ir arī Rindas izteka no Puzes ezera. Dabas lieguma apkārtnes hidroloģiskā shēma dota 1.7. attēlā. Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu, dabas lieguma apkārtnē ir izdalīti divi virszemes ūdensobjekti: Rinda (Zviede) ar numuru V075 un Stende ar numuru V069. Abi ūdensobjekti atrodas Ventas upes baseina apgabalā.

1.7. attēls. Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” hidroloģiskā shēma

1.3.4. Augsne

Pirms derīgo izrakteņu ieguves, pašreizējā dabas lieguma teritorijā, augsnes virskārtas horizonts tika norakts vai nostumts gar teritorijas malām. Atsevišķās vietās lieguma teritorijā un ārpus tās vēl saglabājušās virskārtas vaļņa paliekas. Lieguma teritorijā un tā apkārtnē augsnes veidojušās uz smilšainiem cilmiežiem, pamatā šajā apvidū sastopamas tipiskās podzolaugsnes. Patlaban teritorijā sastopamas tehnogēnās augsnes, kuras radītas antropogēno darbību rezultātā – iegūstot derīgos izrakteņus.

Pēc izstrādes lielākajā teritorijas daļā veikta rekultivācija, apstādot to ar priedi. Daļā teritorijas saglabājušās ūdenstilpes. Attīstoties priežu mežaudzei un veģetācijai, lieguma teritorijā sāk veidoties augsnes virsējā kārta (Ah – horizonts). Tas ir priekšnosacījums pilnai augsnes ģenēzes horizontu izveidei, kura varētu notikt

nākamo 80 gadu laikā. Kā liegumu ietekmējošam abiotiskam faktoram, augšņu izplatībai un augsnes īpašībām ir maza nozīme.‌‌‌

1.4. Aizsargājamās teritorijas sociālās un ekonomiskās situācijas apraksts

1.4.1. Iedzīvotāji, apdzīvotās vietas, nodarbinātība

Dabas liegums “Puzes smilšu krupja atradne” atrodas aptuveni 3,5 km no Puzes pagasta administratīvā centra – Blāzmas. Lieguma teritorija nav apdzīvota. Blakus atrodas Raibkroga ciems. Tuvākās viensētas “Raibkrogs” un “Mucenieki” atrodas 400-500 m uz dienvidiem, bet “Kārsavieši” un “Zaķkalni” 600-700 m uz dienvidaustrumiem no lieguma.

1.4.2. Pašreizējā un paredzamā antropogēnā slodze uz aizsargājamo teritoriju

Pašreizējā antropogēnā slodze uz liegumu ir minimāla un slodzes pieaugums tuvākajā laikā nav paredzams. Liegums atrodas salīdzinoši tālu no lielām apdzīvotām vietām, tādēļ iedzīvotāji rekreācijai to praktiski neizmanto. Lieguma piemērotību rekreācijai mazina arī blīvā priežu jaunaudze lieguma teritorijā. Vasarā un rudenī liegumā reizēm uzturas ogotāji un sēņotāji.

Pie lieguma teritorijas dienvidu robežas notiek smilts-grants komerciāla izstrāde un ir izveidotas vairākas jaunas ūdenstilpes, no kurām vienu vietējie iedzīvotāji izmanto arī rekreācijai. Uz ziemeļiem no lieguma notiek neorganizēta smilts-grants ieguve nelielos apjomos.

1.4.3. Aizsargājamās teritorijas izmantošanas veidi Mežsaimniecība

Teritorija atrodas a/s “Latvijas valsts meži” Xxxxxxxxx iecirkņa 48. kvartāla 11., 14., 20., 21. nogabalā un daļēji – 2. nogabalā (kopējā 2. nogabala platība ir aptuveni 9,56 ha, bet liegumā ietilpst 5,88 ha no 2. nogabala – skat. 1.8. attēlu). Lieguma teritoriju aizņem priežu jaunaudze, kas ierīkota pirms 23 gadiem bijušajā grants karjerā. Jaunaudzes augšanas apstākļu tips ir lāns. Audze tās ziemeļu pusē daļēji izpostīta meža ugunsgrēkā.

1.8. attēls. Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” mežu nogabalu shēma

Zivsaimniecība

Teritorijā atrodošās ūdenstilpes nav nozīmīgas zivsaimniecībai un makšķerēšanai.

Medības

Apsekojot lieguma teritoriju 2007. gadā, tur konstatētas meža cūku, staltbriežu, aļņu, stirnu un lapsu pēdas. Ņemot vērā to, ka lieguma apkārtnē satopami vairums Ziemeļkurzemes priežu mežiem raksturīgo medījamo dzīvnieku, to sastapšana arī lieguma teritorijā ir iespējama. Medību tiesības lieguma teritorijā izmanto mednieku klubs “Nīcciems”.

Tūrims un atpūta

Lieguma teritorija tās patreizējā stāvoklī nav piemērota un netiek izmantota tūrismam un rekreācijai.

2. AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS NOVĒRTĒJUMS ‌‌‌‌‌

2.1. Aizsargājamā teritorija kā vienota dabas aizsardzības vērtība un faktori, kas to ietekmē

Dabas liegums “Puzes smilšu krupja atradne” ir dibināts kā nozīmīga teritorija smilšu krupja (Bufo calamita) aizsardzībai. Tā kā Latvijā pašreiz ir zināmas tikai ap 20 smilšu krupja atradnes, no sugas aizsardzības viedokļa ir būtiski tās visas saglabāt.

Teritorijas piemērotība smilšu krupja aizsardzībai ir būtiski mazinājusies apmežošanas dēļ un turpina samazināties, aizaugot ūdenstilpēm. 2007. gada 23. maijā smilšu krupju nārsts konstatēts tikai grants karjera ūdenstilpēs ārpus lieguma robežām, aptuveni 300 m uz dienvidiem no tā.

Pašlaik liegumu būtiski negatīvi ietekmē ūdenstilpju un to krastu aizaugšana ar krūmiem. Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” nozīmi smilšu krupja aizsardzībā nākotnē var būtiski palielināt, atjaunojot liegumā smilšu krupim piemērotos biotopus.

2.2. Ainaviskais novērtējums

Nacionālas nozīmes ainavas dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” teritorijā un apkārtnē nav konstatētas. Ainavas pamatstruktūru lieguma teritorijā un apkārtnē veido meža zemes. Teritorija ietilpst lielā Ziemeļkurzemes meža masīvā. Apkārtējie meži nosaka to, ka teritorijā nav vērojamas atklātas un plašas skatu perspektīvas, kas ir viens no priekšnosacījumiem estētiski nozīmīgu ainavu izdalīšanā. Arī no ainavu ekoloģiskā aspekta teritorija nav nozīmīga. Tās nozīmi paaugstina smilšu krupja atradnes statuss. Teritorijā esošās ūdenstilpes lokālā mērogā (savrupieņu līmenī) veido vizuāli un ekoloģiski nozīmīgus ainavas elementus.

2.3. Biotopi, to sociālekonomiskā vērtība un ietekmējošie faktori

2.3.1. Saldūdens biotopi

Dabas liegumā “Puzes smilšu krupja atradne” sastopams ruderālais biotops – karjers (Latvijas biotopu klasifikatora kods – K.4.1.), kas nav aizsargājams biotops.

Biotopi ar ūdensaugu sabiedrībām un kaļķainu ūdenstilpju krastmalām raksturīgām augu sabiedrībām ir izveidojušies karjeru dziļākajās vietās. Latvijas biotopu klasifikatorā šādi biotopi nav atsevišķi izdalīti. Virsūdens augāju veido ezera meldrs (Scirpus lacustris), parastā niedre (Phragmites australis), upes kosa (Equisetum fluviatile), pūslīšu grīslis (Carex vesicaria), kā arī augstais grīslis (Carex elata).

Zemūdens augāju, galvenokārt, veido xxxx xxxxx suga (Chara sp.). Pārejās joslās un seklākajās daļās dominē raibā kosa (Equisetum variegatum), xxxxx xxxxxxx (Ranunculus flammula) un samtīšu (Bryum) ģints sūnas. Te samērā bieži sastopama arī orhideja – purva dzeguzene (Epipactis palustris). Uzkrājoties humusam, ir paredzama arī citu orhideju dzimtas sugu parādīšanās šajā biotopā.‌‌‌

Dabas aizsardzības vērtība

Ūdenstilpes, kas izveidojušās izstrādāta karjera vietā, pašas par sevi nav aizsargājams biotops, taču tās ir nozīmīga aizsargājamo abinieku vairošanās vieta. Seklās un ātri sasilstošās ūdenstilpes ir piemērotas kurkuļu attīstībai.

Sociālekonomiskā vērtība

Pēc izstrādes karjers savu sociālekonomisko vērtību ir praktiski zaudējis. Arī karjera krastos iestādītajam mežam vērtība ir neliela, jo tas nav atbilstoši kopts. Galvenā lieguma vērtība nākotnē varētu būt tā izmantošana izglītības vajadzībām.

Ietekmējošie faktori

Galvenokārt liegumu ietekmē dabiskā sukcesija, kuras rezultātā ūdenstilpes un to krasti aizaug un mazinās teritorijas vērtība no abinieku aizsardzības viedokļa.

2.3.2. Pļavu biotopi

Liegumā esošais priežu mežs ir stādīts pļavu augu sabiedrībā, tādēļ zemsedze ir mežam netipiska – tajā ir daudz pļavu sugu. Te dominē slotiņu ciesa (Calamagrostis epigeios), bet gandrīz nav sastopamas tipiskas mežu sugas (izņemot sūnu stāvā dominējošo Šrēbera rūsaini (Pleurozium schreberi), kura gan var augt arī pļavās).

Mežam kļūstot vecākam, ir paredzama meža sugu ieviešanās teritorijā.

Lauces ar pļavu augu sabiedrībām ir grūti klasificējamas. Tās nav pļautas, tāpēc te dominē slotiņu ciesa (Calamagrostis epigeios) – suga, kas visstraujāk savairojas gan cilvēku darbības traucētos biotopos, gan sausākās pļavās, ja tajās pārtrauc zāles pļaušanu. Spriežot pēc pļavu tipus raksturojošām un konstantām sugām, laucēs visticamāk varētu veidoties stepju pļavām (E.1.4.) raksturīgas augu sabiedrības (kā arī Eiropas un Latvijas nozīmes īpaši aizsargājams biotops – sausas pļavas kaļķainās augsnēs). Pašreizējā stāvoklī (nabadzīgs sugu sastāvs, netipisks dominants) lauces nav uzskatāmas par aizsargājamu biotopu. Lauču pļaušana, kā arī nodegušās meža daļas atbrīvošana no kokiem un pļaušana varētu paaugstināt bioloģisko daudzveidību liegumā un radīt apstākļus īpaši aizsargājama biotopa - sausas pļavas kaļķainās augsnēs – eksistencei.

Lieguma nelielās platībās sastopamas saulainas mežmalu pļavas (Latvijas biotopu klasifikatora kods – E.1.5., skat. 2. pielikumu). Īpaši aizsargājami pļavu biotopi liegumā nav konstatēti.

Dabas aizsardzības vērtība ‌‌‌‌‌

Liegumā sastopamie pļavu biotopi paši par sevi nav īpaši aizsargājams biotops, tām, galvenokārt, ir nozīme kā smilšu krupja barošanās biotopam.

Sociālekonomiskā vērtība

Lieguma pļavām sociālekonomiskā vērtība ir nenozīmīga.

Ietekmējošie faktori

Lieguma pļavas aizaug dabiskās sukcesijas rezultātā.

2.3.3. Mežu biotopi

Lielākā daļa teritorijas ir apstādīta ar priežu mežu (augšanas apstākļu tips – lāns F.1.1.3., skat. 2. pielikumu), kas ir stādīts pļavu augu sabiedrībā, tādēļ meža zemsedze ir netipiska. Lieguma ūdenstilpju krastos veidojas krūmāji (F.6.). Tajos dominē baltalksnis (Alnus incana), klūdziņu, pelēkais un purpura kārkls (Salix viminalis, S. cinerea, S. purpurea).

Dabas aizsardzības vērtība

Lieguma priežu audze ir viendabīga, telpiski monotona un bioloģiski mazvērtīga. Liegumā sastopamie mežu biotopi nav īpaši aizsargājami biotopi

Sociālekonomiskā vērtība

Liegumā esošās priežu jaunaudzes sociālekonomiskā vērtība ir neliela.

Ietekmējošie faktori

Mežu vērtību mazina pārāk augstā priežu biezība.

2.4. Sugas, to sociālekonomiskā vērtība un sugas ietekmējošie faktori

2.4.1. Flora

Lieguma flora ir veidojusies cilvēku darbības rezultātā pilnīgi pārveidotā teritorijā. Tā kā augsne šeit ir samērā kaļķaina, sastop vairākas kalcifīlas augu sugas, kas ir vērtīgākā lieguma floras iezīme.

Dabas aizsardzības vērtība

Atbilstoši apsaimniekojot šo teritoriju, ir paredzama floristiskā sastāva bagātināšanās. Konstatētas 3 retas un īpaši aizsargājamas augu sugas (skat. 2.1. tabulu).

2.1. tabula. Īpaši aizsargājamās augu sugas dabas liegumā “Puzes smilšu krupja atradne”‌‌‌

N.p.k	Latīniskais nosaukums	Latviskais nosaukums	LSG	ĪAS
1	Dactylorhiza sp.	Dzegužpirkstīte	4	1
2	Rosa coriifolia	Xxxxxxxxx xxxx	3	1
3	Preissia quadrata	Kvadrātiskā preisija	2

Apzīmējumi:

LSG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā grāmatā (Xxxxxxxxxxx, 2003)

ĪAS – īpaši aizsargājama suga (MK noteikumi Nr. 396., 14.11.2000., grozījumi 27.07.2004. Cipari 1 un 2 apzīmē 1. un 2. pielikums).

Sociālekonomiskā vērtība

Dabas liegumā nav nozīmīgu meža ogu resursu. Īpaši aizsargājamām sugām nav nosakāma sociālekonomiskā vērtība.

Ietekmējošie faktori

Augu sega karjerā ir atjaunojusies dabiski – teritorijai aizaugot ar konkurētspējīgākām un apkārtnē sastopamām augu sugām. Lieguma flora atrodas samērā intensīvā veidošanās procesā. Nākotnē paredzama floras bagātināšanās, ja tiks pļautas lauces un izdegums. Pretējā gadījumā floristiskais sastāvs kļūs nabadzīgāks.

2.4.2. Fauna

2.4.2.1. Putni

Dabas liegumā sastopamas Ziemeļkurzemes priežu sausieņu mežiem raksturīgās meža putnu sugas. Liegumā pārstāvēta tikai viena 23 gadus veca priežu audze, tādēļ putnu fauna šeit ir nabadzīga. Zināmu daudzveidību teritorijā ienes bijušā grantskarjera dīķi, kuros piemērotu uzturēšanās un barošanās vietu atradušas ar ūdenstilpēm saistītas putnu sugas, t. sk. īpaši aizsargājamās putnu sugas – melnais stārķis (Ciconia nigra) un dzērve (Grus grus). Liegumā konstatēto putnu sugu uzskaitījums sniegts

2.2. tabulā.

2.2. tabula. Putnu sugas dabas liegumā “Puzes smilšu krupja atradne”

Nr.p.k.	Latviskais nosaukums	Latīniskais nosaukums	SG	ĪAS	MIK	ES
1	Meža pīle	Anas platyrhynchos
2	Melnais stārķis	Ciconia nigra	III	+	+	+
3	Dzērve*	Grus grus	III	+		+
4	Meža tilbīte	Tringa ochropus
5	Upes tilbīte	Actitis hypoleucos
6	Koku čipste	Anthus trivialis
7	Sarkanrīklīte	Erithacus rubecula
8	Melnais meža strazds	Turdus merula				+

Nr.p.k.	Latviskais nosaukums	Latīniskais nosaukums	SG	ĪAS	MIK	ES
9	Dārza ķauķis	Xxxxxx xxxxx
10	Brūnspārnu ķauķis	Sylvia communis
11	Čuņčiņš	Phylloscopus collybita
12	Vītītis	Phylloscopus trochilus
13	Lielā zīlīte	Parus major
14	Žubīte	Fringilla coelebs
15	Zivju gārnis	Ardea cinerea

Skaidrojums:

SG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā Grāmatā

ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību 92/43/EEC, Eiropas Savienības Direktīva par savvaļas putnu aizsardzību 79/409/EEK

ĪAS – īpaši aizsargājama suga, 1. pielikums MK 2000. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 396 MIK – sugas aizsardzībai veidojams mikroliegums, 1. pielikums 2001. gada MK noteikumiem Nr. 45

* - nav saistība ar ligzdošanas teritoriju.

2.4.2.2. Zīdītāji

Dabas liegumā sastopamas Ziemeļkurzemes priežu sausieņu mežiem raksturīgas zīdītājdzīvnieku sugas. Nelielajā lieguma teritorijā konstatētas aļņu, staltbriežu, stirnu, meža cūku un lapsu pēdas (skat. 2.3. tabulu). Ņemot vērā to, ka liegumā apkārtnē satopams vairums Ziemeļkurzemes priežu mežiem raksturīgo zīdītājdzīvnieku, to sastapšana arī lieguma teritorijā ir iespējama.

2.3. tabula. Dabas liegumā “Puzes smilšu krupja atradne” konstatēto

zīdītājdzīvnieku sugu saraksts

N.p.k.	Latviskais nosaukums	Latīniskais nosaukums
1	Alnis	Alces alces
2	Stirna	Capreolus capreolus
3	Staltbriedis	Cervus elaphus
4	Meža cūka	Sus scrofa
5	Lapsa	Vulpes vulpes

2.4.2.3. Abinieki un rāpuļi

Savulaik liegums bija nozīmīga smilšu krupja (Bufo calamita) atradne, taču pašlaik smilšu krupji liegumā sastopami reti. Kā liecina 2007. gada maijā un jūnijā veiktie novērojumi, tie pārvietojušies uz lieguma tuvumā esošajiem jaunajiem smilšu karjeriem (skat. 2.1. attēlu). Neskatoties uz aizaugšanu, liegums joprojām ir nozīmīga teritorija no abinieku un rāpuļu aizsardzības viedokļa, jo šeit sastopamas vairākas Latvijā un Eiropā aizsargājamas sugas (skat. 2.4. tabulu).

2.4. tabula. Retās un aizsargājamās abinieku un rāpuļu sugas dabas liegumā “Puzes smilšu krupja atradne”

Nosaukums	Latīniskais nosaukums	SG	ES	BK	ĪAS	MIK
Smilšu krupis	Bufo calamita	2	HD IV	II	+	+
Parastā varde	Rana temporaria		HD V	III
Dīķa varde	Rana lessonae		HD IV	III
Zaļā varde	Rana esculenta		HD V	III
Mazais tritons	Triturus vulgaris			III
Sila ķirzaka	Lacerta agilis	3	HD IV	II
Pļavas ķirzaka	Lacerta vivipara			III
Glodene	Anguis fragilis			III
Zalktis	Natrix natrix			III

Saīsinājumi:

SG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā Grāmatā;

ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību 92/43/EEC;

BK – Bernes konvencija;

ĪAS – īpaši aizsargājama suga, 1. pielikums MK 2000. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 396; MIK – sugas aizsardzībai veidojams mikroliegums, 1. pielikums 2001. gada 30. janvāra

MK noteikumiem Nr. 45.

2.4.2.4. Bezmugurkaulnieki

Dabas liegumā “Puzes smilšu krupja atradne” konstatētas vairākas aizsargājamas spāru sugas (Natura 2000 standarta datu forma, 1999), kas saistītas ar lieguma ūdenstilpēm, divas vaboļu sugas un dzeltenā laupītājmuša (skat. 2.5. tabulu).

2.5. tabula Retās un aizsargājamās bezmugurkaulnieku sugas dabas liegumā “Puzes smilšu krupja atradne”

Nosaukums	Latīniskais nosaukums	SG	ES	BK	ĪAS
Mainīgā spāre	Libellula fulva (Muller)	1			+
Zaļā zaigspāre	Lestes virens (Charp.)	3			+
Platā airvabole	Dytiscus latissimus L.	3	HD II;IV	II	+
Ugunsspāre, sarkanā krāšņspāre	Pyrrhosoma nymphula (Sulzer)	4
Zaļais vītolgrauzis	Aromia moschata (L.)	4
Rūsganbrūnais koksngrauzis	Stenocorus meridianus (L.)	4
Dzeltenā laupītājmuša	Laphria flava (L.)	4

Saīsinājumi:

SG – aizsardzības kategorija Latvijas Sarkanajā Grāmatā;

ES – Eiropas Savienības Direktīva par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību 92/43/EEC;

BK – Bernes konvencija;

ĪAS – īpaši aizsargājama suga, 1. pielikums MK 2000. gada 14. novembra noteikumiem Nr. 396.

2.5. Citas vērtības aizsargājamajā teritorijā un tās ietekmējošie faktori ‌‌‌

Citas vērtībās aizsargājamā teritorijā netika konstatētas.

2.6.Aizsargājamās teritorijas vērtību apkopojums un pretnostatījums

Dabas vērtības

Sociālekonomiskās vērtības un ietekmējošie faktori

Smilšu krupis

Lieguma teritorijas sociālekonomisko vērtību pašreiz nosaka tikai tās aizsargājamās teritorijas statuss. Lieguma izmantošana medībām, ogošanai un sēņošanai būtiski šo vērtību nemaina.

Teritorijai ir niecīgs tūrisma potenciāls un zema vērtībā no mežsaimnieciskā viedokļa.

Liegumu būtiski negatīvi ietekmē

ūdenstilpju un to krastu aizaugšana ar krūmiem.

3. INFORMĀCIJA PAR AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS APSAIMNIEKOŠANU ‌‌‌‌‌‌

3.1. Aizsargājamās teritorijas apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķi

Ilgtermiņa mērķi

Dabas liegums “Puzes smilšu krupja atradne” atjaunots kā nozīmīga smilšu krupju atradne.

Īstermiņa mērķi

A. Administratīvie un organizatoriskie

1. Kartogrāfiskajā materiālā precizētas dabas lieguma „Puzes smilšu krupja atradne” robežas (digitālā veidā).

2. Dabas lieguma robežas iestrādātas pašvaldības teritorijas plānojumā.

3. Izstrādāti un pieņemti individuālie teritorijas izmantošanas un aizsardzības noteikumi.

B. Dabas aizsardzības vērtību aizsardzība un apsaimniekošana

1. Saglabātas vai palielinātas esošo ūdenstilpju platības, atjaunojot dabas liegumu kā smilšu krupjiem nozīmīgu teritoriju.

2. Palielināta lieguma floras daudzveidība.

C. Informatīvie, izglītojošie

1. Lieguma apmeklētājiem ir pieejama informācija par lieguma robežām, dibināšanas

mērķiem un aizsardzības režīmu.

D. Monitorings

1. Regulāri tiek veikts dabas lieguma bioloģisko vērtību stāvokļa monitorings.

3.2. Apsaimniekošanas pasākumi ‌

Dabas lieguma „Puzes smilšu krupja atradne” apsaimniekošanas pasākumi ir aprakstīti 3.1. tabulā. Tekstā tiek sniegts sīkāks apsaimniekošanas pasākumu apraksts.

3.1. tabula ir lietojama kopā ar apsaimniekošanas pasākumu aprakstu.

3.1. tabulā sniegta katra pasākuma prioritāte, izpildes termiņš, iespējamais finansējuma avots un izpildītājs, aptuvenais finansējums, ja tāds ir nepieciešams un ja to iespējams aprēķināt. Katrs pasākums ir attiecināts uz konkrētu īstermiņa mērķi un tiek norādīti izpildes rādītāji. Apsaimniekošanas pasākumu karti skat. 3.1. attēlā.

3.1. tabula. Plānotie apsaimniekošanas pasākumi

N. x. x.	Xxxxxxxxxxxx īstermiņa mērķis	Pasākums	Prioritāte, izpildes termiņš	Iespējamais finansētājs	Xxxxxxxxxxx izpildītājs	Xxxxxxxxxx izmaksas	Izpildes rādītāji
	A - Administratīvie un organizatoriskie pasākumi
1	1.	Lieguma robežu precizēšana	I (augsta) prioritāte), 2008. gads		DAP, pašvaldība	Izmaksas nav vērtētas	Digitālais slānis ar robežām *.shp faila formātā, robežas apraksts un robežpunktu koordinātu tabula publiski pieejami.
2	2.	Dabas lieguma robežu iestrādāšana teritorijas plānojumā	I (augsta prioritāte), 2008. gads		Pašvaldība	Izmaksas nav vērtētas	Teritoriju plānojumā norādītas precīzas dabas lieguma robežas
3	3.	Individuālo teritorijas izmantošanas un aizsardzības noteikumu izstrāde un pieņemšana.	I (augsta), 2008. gads		VIDM	Administratīvās izmaksas	Pieņemti teritorijas individuālie izmantošanas un aizsardzības noteikumi
	B - dabas vērtību aizsardzība un apsaimniekošana
4	1	Krūmu ciršana ~ 1 ha	I (augsta prioritāte), reizi piecos gados	a/s „LVM”, DAP	a/s „LVM”, DAP	~200 Ls	Dabas aizsardzības plānā atzīmētās ūdenstilpes un to krasti atbrīvoti no apauguma.
5	1	Ūdenstilpju „šķūrēšana” ~ 1 ha	I (augsta prioritāte), 2008. vai 2009. gads	a/s „LVM”, DAP	a/s „LVM”, DAP, saskaņojot ar RVP	Četru dienu buldozera īre kopā ~ 2000 Ls	Piecas lieguma ūdenstilpes pārveidotas atbilstoši smilšu krupju nārsta vajadzībām, izveidotas piecas jaunas mazas ūdenstilpes.

N. x. x.	Xxxxxxxxxxxx īstermiņa mērķis	Pasākums	Prioritāte, izpildes termiņš	Iespējamais finansētājs	Xxxxxxxxxxx izpildītājs	Xxxxxxxxxx izmaksas	Izpildes rādītāji
6	2	Mežaudžu apsaimniekošana 4,7 ha	II (vidēja prioritāte), regulāri	a/s „LVM”	a/s „LVM”	Izmaksas nav vērtētas	Lieguma meži tiek regulāri apsaimniekoti un paaugstinās to mežsaimnieciskā un bioloģiskā vērtība
7	2	Deguma attīrīšana no kokiem 0,2 ha	II (vidēja prioritāte), 2008. – 2009. gads	a/s „LVM”	a/s „LVM”	Izmaksas nav vērtētas	Lieguma ziemeļu daļas degums attīrīts no mirušajiem kokiem.
8	2	Degumā izveidojušās lauces un pārējo lieguma lauču pļaušana 1,1 ha	II (vidēja prioritāte), regulāri	DAP	Nosakāms konkursa kārtībā	50 – 150 Ls/ha	Lieguma lauces tiek regulāri pļautas un neaizaug.
	C – Informatīvie, izglītojošie pasākumi
9	1	Sešu informatīvo zīmju izvietošana	I (augsta) prioritāte), 2008. gads	Pašvaldības, DAP	Pašvaldības, DAP	20 Ls *6	Uz lieguma robežas izvietotas sešas informatīvās zīmes.
10	1	Informatīvā stenda novietošana pie lieguma ziemeļu robežas	II (vidēja prioritāte), 2008. – 2009. gads	a/s „LVM”	a/s „LVM”	500 Ls	Pie lieguma ziemeļu robežas izvietots informatīvais stends ar informāciju par lieguma dibināšanas mērķi, lieguma robežām, smilšu krupi un lieguma aizsardzības prasībām
	D - monitorings
11	1	Dabas aizsardzības plānā noteiktā lieguma apsaimniekošanas režīma un apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings	II (vidēja prioritāte), regulāri	DAP	Nosakāms konkursa kārtībā	Administratīvās izmaksas	Novērtēti dabas aizsardzības plāna ieviešanas rezultāti.

Saīsinājumi:

DAP – Dabas aizsardzības pārvalde; VIDM – Vides ministrija;

a/s „LVM” – akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”; RVP – Reģionālā vides pārvalde.

Apsaimniekošanas pasākumu apraksts

A – Administratīvie un organizatoriskie pasākumi

1. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā tika konstatēts, ka dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” robežas Ministru kabineta noteikumos Nr. 212 “Noteikumi par dabas liegumiem” pielikumā aprakstītas ļoti aptuveni, minot tikai karjerus, kuri atrodas uzskaitītajos meža nogabalos, bet bez robežpunktu koordinātēm un detāla robežu apraksta. Pie tam šajā normatīvajā dokumentā lietots vecais mežierīcības plāns.

Pēc pārbaudes dabā teritorijas robežas tika precizētas un iezīmētas, izmantojot Valsts zemes dienesta ortofoto karti mērogā 1:10 000 un kadastru karti, kā arī Valsts mežu dienesta mežaudžu plānu mērogā 1:10 000. Ar GPS tika noteiktas lieguma robežpunktu koordinātes (skat. 3. pielikumu).

2. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā precizētā dabas lieguma robeža jāievieš pašvaldības teritorijas plānojumā un citos dokumentos un reģistros. Pašvaldību teritorijas plānojums nedrīkst būt pretrunā ar dabas aizsardzības plānu.

3. Lai skaidri nodefinētu dabas lieguma atļautās un aizliegtās darbības, teritorijai jāapstiprina individuālie izmantošanas un aizsardzības noteikumi. Dabas aizsardzības plānā ir iekļauts minēto noteikumu projekts (skat. 5.2. nodaļu).

B - Dabas vērtību aizsardzība un apsaimniekošana

4. Lai saglabātu smilšu krupja dzīvotnes un uzlabotu to kvalitāti, ir nepieciešama visu liegumā esošo ūdenstilpju krastu apauguma (kārklu) aizvākšana. Kārklu ciršana un nocirsto krūmu aizvākšana (vai sadedzināšana) veicama laika periodā no 1. oktobra līdz 1. februārim. Apaugums jālikvidē aptuveni 5 – 20 m platā joslā ap ūdenstilpi (atkarībā no krūmu un koku augstuma). Krūmi atstājami tikai ūdenstilpes ziemeļu krastā. Attālumam no ūdenstilpes līdz tuvākajiem krūmiem vai kokiem jābūt tik lielam, lai dienas laikā ūdens virsma netiktu noēnota.

5. Piecas lieguma ūdenstilpes nepieciešams daļēji pārveidot (skat. 3.1. attēlu), lai padarītu piemērotas smilšu krupju nārstam. Šīs ūdenstilpes nepieciešams „pāršķūrēt” ar buldozeru, atbrīvojot no apauguma un krastus padarot lēzenākus. Buldozera veiktās darbības liegumā veidos arī atklātus smilšu laukumus, kas var kalpot kā ierakšanās vieta smilšu krupim. Lai neietekmētu abinieku nārstu, šis apsaimniekošanas pasākums veicams rudenī vai ziemā, kad augsne nav sasalusi.

„Pāršķūrēšana” nav veicama visā ūdenstilpes platumā, bet vienā vai divos krastos. Vēlama arī jaunu nelielu (5*5 m, dziļākajā vietā – 0,5 m) un seklu ūdenstilpju veidošana blakus jau esošajām.

Jauno mazo ūdenstilpju veidošanu un esošo ūdenstilpju „pāršķūrēšanu” ieteicams veikt abinieku eksperta klātbūtnē.

6. Lieguma mežaudžu apsaimniekošana veicama saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 415

„Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” un saskaņā ar a/s „Latvijas valsts meži” standartiem. Taču, lai aizsargātu abinieku un citu savvaļas dzīvnieku populācijas, mežsaimniecisko darbu veikšanai jānosaka papildus laika ierobežojumi, aizliedzot veikt mežaudžu kopšanu no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim (MK noteikumos pašlaik – no 5.aprīļa līdz 31.jūlijam). Ir vēlama mežaudzes retināšana. Tā kā liegumā esošie meži ir mazvērtīgi no bioloģiskā viedokļa, ir pieļaujama arī to pilnīga vai daļēja izciršana.

7., 8. Lai bagātinātu lieguma teritorijas floras daudzveidību, ziemeļu daļā esošajā degumā, atmirušie koki aizvācami. Lauces, kas degumā izveidosies pēc koku aizvākšanas, ir jāpļauj. Regulāri vēlams pļaut arī pārējās liegumā esošās lauces. Pļavu apsaimniekošana veicama atbilstoši bioloģiski vērtīgo pļavu apsaimniekošanas noteikumiem – jāpļauj vienu reizi gadā pēc 10. jūlija. Minētie apsaimniekošanas pasākumi (7. un 8.) ir vēlami, bet ne prioritāri un nav obligāti.

C – Informatīvie, izglītojošie pasākumi

9. Dabas lieguma robežu atzīmēšanai, ieteicams izvietot sešas informatīvās zīmes aizsargājamo teritoriju robežu apzīmēšanai saskaņā ar MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”

1. pielikumu. Pēc dabas lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu pieņemšanas informatīvo zīmju paraugs būs iekļauts šo MK noteikumu 2. pielikumā. Informatīvo zīmju uzstādīšanu vēlams veikt saskaņā ar paraugiem, kas iekļauti Dabas aizsardzības pārvaldes izdotajā rokasgrāmatā „Īpaši aizsargājamo teritoriju vienotais stils” (xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/?xxxxxx0000). Zīmes nepieciešams regulāri (reizi gadā) apsekot un, ja nepieciešams, atjaunot. Zīmju izvietojumu skat. 3.1. attēlā.

10. Pie lieguma ziemeļu robežas (skat. 3.1. attēlu) vēlams izvietot informatīvo stendu, kurā būtu īsa informācija par dabas lieguma dibināšanas mērķi, attēlotas lieguma robežas, iekļauta informācija par smilšu krupi un par lieguma aizsardzības prasībām. Lai pagasta teritorijā esošie informatīvie stendi iekļautos ainavā un būtu savstarpēji saskanīgi, informatīvo stendu vēlams veidot saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes izdoto rokasgrāmatu „Īpaši aizsargājamo teritoriju vienotais stils” (xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/?xxxxxx0000).

D – Monitorings

11. Dabas liegumā jāveic regulāri novērojumi, lai novērtētu dabas aizsardzības plānā noteiktā lieguma apsaimniekošanas režīma un apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti. Tā kā apsaimniekošanas pasākumi pamatā vērsti uz smilšu krupja populācijas stāvokļa uzlabošanu, efektīvākais monitoringa veids varētu būt ikgadēji smilšu krupju nārsta dziesmu novērojumi, reģistrējot vokalizējošo abinieku skaitu.

Smilšu krupja populācijas monitorings būtu veicams lakā no 1. maija līdz 15. jūnijam pēc saulrieta līdz 24:00. Jāreģistrē vokalizējošo smilšu krupju skaits un to atrašanas vieta, atzīmējot to kartē. Kā paraugu monitoringa veikšanai un datu reģistrēšanai var izmantot Latvijas vides, ģeoloģijas un meteorolģijas aģentūras mājaslapā pieejamo abinieku monitoringa metodiku xxxx://xxxxxx.xxxxx.xxx.xx/xxx000000/xxx000000/xxxxxxxx_000000X.xxx

4. PRIEKŠLIKUMI NEPIECIEŠAMAJIEM GROZĪJUMIEM PAŠVALDĪBAS TERITORIJAS PLĀNOJUMOS ‌

Tā kā Puzes pagastam teritorijas plānojums vēl nav izstrādāts un apstiprināts, tad turpmāk strādājot pie tā, teritorijas plānojuma grafiskajā daļā jāparāda dabas lieguma

„Puzes smilšu krupja atradne” robeža. Lieguma teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana plānojama saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 415 „ Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, dabas aizsardzības plānu, kā arī teritorijas individuālajiem izmantošanas un aizsardzības noteikumiem, kad tie tiks apstiprināti.

5. PRIEKŠLIKUMI AIZSARGĀJAMĀS TERITORIJAS INDIVIDUĀLO AIZSARDZĪBAS UN IZMANTOŠANAS NOTEIKUMU PROJEKTAM ‌‌‌

5.1. Priekšlikums teritorijas zonējumam

Dabas liegumam „Puzes smilšu krupja atradne” zonējums nav nepieciešams.

5.2. Priekšlikumi aizsargājamās teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam

Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"

14.panta otro daļu un 16.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ~~īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (turpmāk – aizsargājamās~~ ~~teritorijas)~~ dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” (turpmāk tekstā – dabas liegums) ~~vispārējo~~ individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, lai saglabātu teritorijā esošās dabas vērtības, sugu un biotopu daudzveidību, tajā skaitā pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus liegumā ~~aizsargājamās teritorijās,~~ kā arī lieguma ~~aizsargājamo teritoriju~~ apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

2. Dabas lieguma kopējā platība ir 6,69 ha. Dabas lieguma robežu apraksts,

lūzumpunktu koordinātes un shēma ietverta šo noteikumu 1. pielikumā.

3. ~~Noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar aizsargājamo teritoriju~~ ~~individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Aizsargājamās~~ ~~teritorijās~~ Dabas liegumā ir spēkā arī citos normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības.

4. Aizsargājamās teritorijas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm, kuru paraugs un lietošanas kārtība noteikti šo noteikumu 1. 2. pielikumā. Informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina ~~aizsargājamās~~ ~~teritorijas administrācija vai, ja tādas nav,~~ attiecīgā pašvaldība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

5. Ja par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši tās kompetencei pieņem pārvaldes lēmumu, ka kādai darbībai ir vai var būt būtiska negatīva ietekme uz ~~aizsargājamo teritoriju~~ dabas liegumu, tās ekosistēmām vai dabas procesiem tajā, vai darbība ir pretrunā ar ~~aizsargājamās teritorijas~~ dabas

lieguma izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem, šo darbību veikt aizliegts.

6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, takām, ūdenstecēm un ūdenstilpēm, kas norādīti ~~attiecīgās aizsargājamās teritorijas~~ dabas lieguma dabas aizsardzības plānā (turpmāk – dabas aizsardzības plāns) un paredzēti ~~aizsargājamās teritorijas~~ dabas lieguma apskatei.

7. Jebkāda veida reklāma ~~dabas rezervātos, dabas liegumos dabas parkos, kā arī~~ ~~nacionālo parku un biosfēras rezervātu dabas lieguma zonās~~ dabas liegumā dabā izvietojama pēc saskaņošanas ~~ar aizsargājamās teritorijas~~ ~~administrāciju vai, ja~~ ~~tādas nav,~~ ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898)

8. Informāciju par ~~aizsargājamās teritorijas~~ dabas lieguma īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar ~~attiecīgās~~ ~~aizsargājamās teritorijas administrācijas vai, ja tādas nav, ar~~ Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

9. ~~Aizsargājamās teritorijās~~ Dabas liegumā aizliegts:

9.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves;

9.2. iepludināt un iesūcināt (infiltrēt) neattīrītus notekūdeņus ūdenstilpēs, kā arī liegumā un tam pieguļošajās teritorijās.

9.3. bez attiecīgas atļaujas vai iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar ~~aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav,~~ ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi:

4.3.1.9.3.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

~~4.3.2~~.9.3.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

4.3.3.9.3.3. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci).

9.4. 16.1. veikt jebkādas darbības, par kurām saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu pieņemts lēmums, ka tām ir vai var būt:

9.4.1. 16.1.1. būtiska negatīva ietekme uz dabiskajiem biotopiem, savvaļas dzīvnieku, augu un sēņu sugām un to dzīvotnēm vai savvaļas dzīvnieku populāciju vairošanos, atpūtu un barošanos, kā arī pulcēšanos migrācijas periodā;

9.4.2. 16.1.2. negatīva ietekme uz īpaši aizsargājamiem biotopiem, īpaši aizsargājamām sugām un to dzīvotnēm;

16.2. pārvietoties ar ūdens motocikliem un motorjahtām, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

9.5. veidot un uzturēt medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

9.6. 16.3. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

9.7. 16.4. pļaut virzienā no lauka malām uz centru;

9.8. ~~16.5.~~ veikt zemes transformāciju, izņemot ~~zemes transformāciju (pēc~~ ~~rakstiskas saskaņošanas ar aizsargājamās teritorijas administrāciju) nacionālo parku~~ ~~dabas lieguma zonās un~~ zemes transformāciju uz meža zemēm un zemes transformāciju (pēc saskaņošanas ar ~~aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja~~ ~~tādas nav, ar~~ Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi) šo noteikumu ~~16.28.2.~~

9.20.2. apakšpunktā minēto darbību veikšanai; ~~16.6. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;~~ ~~16.7. nosusināt purvus;~~

9.9.16.8. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi;

16.9. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

16.10. cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā ar šo noteikumu 16.29. apakšpunktu un citiem normatīvajiem aktiem), ja valdaudzes vecums pārsniedz:

16.10.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadus;

16.10.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadus; 16.10.3. apšu audzēm – 30 gadus;

9.10. ~~16.11.~~ no ~~15.aprīļa līdz 31.jūlijam~~ 1. aprīļa līdz 1. oktobrim veikt

mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

16.12. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz vispārējās lietošanas ceļiem;

9.11. 16.13. cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu;

9.12.16.14. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar dabas lieguma šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

16.15. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

16.16. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

9.13.16.17. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

9.14.16.18. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu

pārdošanas un iepirkšanas punktus;

9.15.19. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā; 16.20. uzstādīt vēja ģeneratorus;

16.21. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības un valsts robežas apsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

9.16.6.22. iegūt derīgos izrakteņus;

9.17.~~16.23~~. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) ~~palieņu,~~ ~~terašu un~~ meža

pļavas un lauce~~s, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces~~;

16.24. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem; 16.25. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

9.18.16.26. ierīkot jaunas iežogotas savvaļas dzīvnieku sugu brīvdabas audzētavas;

9.19.16.27. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams dabas aizsardzības plānā paredzēto biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un rakstiski saskaņots ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

9.20.~~16.28~~. bez rakstiskas saskaņošanas ar ~~aizsargājamās teritorijas~~ ~~administrāciju~~ ~~vai, ja tādas nav, ar~~ Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi:

9.20.1.~~16.28.1~~. organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

9.20.2. 16.28.2. veikt ceļu (arī sliežu ceļu), inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

9.20.3.16.28.3. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

9.20.4.~~16.28.4.~~ atjaunot un ieaudzēt mežu; 9.20.5.~~16.28.5.~~ mainīt zemes lietošanas mērķi; 9.20.6.~~16.28.6.~~ vākt dabas materiālus kolekcijām; 9.20.7.~~16.28.7.~~ veikt zinātniskos pētījumus;

9.20.8. 16.28.8. ierīkot jaunas un paplašināt esošās ūdenstransporta līdzekļu bāzes;

9.21. ielaist un audzēt zivis lieguma ūdenstilpēs.

16.29. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma bez rakstiskas saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi, izņemot koku ciršanu aizsargājamās teritorijās, kurām ir izveidota administrācija, ~~kas izsniedz koku ciršanas apliecinājumus.~~

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar MK 26.10.2004. noteikumiem nr.898)

~~17.~~ 10. Būvniecība dabas liegumā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot normatīvajos aktos un dabas aizsardzības plānā ~~(ja tāds ir)~~ noteikto kārtību un ierobežojumus

(MK 26.10.2004. noteikumu nr.898 redakcijā)

1. pielikums. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam – dabas lieguma robežu apraksts, lūzumpunktu koordinātes un shēma (skat. DAP

3. pielikumu)

2. pielikums. Individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam – Speciālas informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība. (Skat. DAP projekta

4. pielikumu)

6. IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI ‌‌‌‌‌

Literatūras saraksts

Xxxxxxx X. 2000. Biotopu rokasgrāmata. 2000. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Rīga: Latvijas Dabas Fonds, 160 lpp.

Xxxxxxx X. (red.). 2001. Latvijas biotopi. Latvijas Biotopu klasifikators. Rīga: a/s “Preses nams”.

Latvijas daba, Enciklopēdija, 2. sējums. Latvijas enciklopēdija. 1995, 245-252 lpp Latvijas būvnormatīvs LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”. Ministru kabinets. 2001.gada

23. augusts

Latvijas ģeogrāfijas atlants. Karšu izdevniecība “Jāņa sēta”, 1999 Latvijas ģeoloģiskā karte. Valsts ģeoloģijas dienests 1997. g. Rīga Latvijas pagasti, Enciklopēdija, 2. sējums. Preses nams. 2001

Latvijas Sarkanā grāmata , 2003. Retās un apdraudētās augu un dzīvnieku sugas. 5.

sēj. Zivis, abinieki, rāpuļi. Rīga, LU Bioloģijas institūts, 144 lpp.

Projektu materiāli

Projekta EMERAL/Natura 2000 materiāli, 2001.

Dažādu institūciju sniegtie materiāli

Valsts mežu dienesta izsniegtie Valsts mežu reģistra dati, 2007

Latvijas abinieku un rāpuļu datu bāze. Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

aģentūra.

Interneta informācijas avoti:

xxx.xxxxxxx.xx xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/ xxx.xxxxxxxxx.xx xxxx://xxx.xxx.xx/

PIELIKUMI ‌‌

1. pielikums. Informatīvās sanāksmes, uzraudzības grupu sanāksmju un sabiedriskās apspriešanas protokoli

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna izstrādes informatīvā sanāksme 2007. gada 5. jūnijā.

Puzes pagasta padomes telpās, Blāzmās. Dalībnieku saraksts - pielikumā.

Pasākumu vada Xxxxxx Xxxxxxxxxx. Protokolē - Xxxxxxx Xxxxxxxx.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx atklāj sanāksmi. Visi klātesošie savstarpēji iepazīstas.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx iepazīstina klātesošos ar dabas aizsardzības plāna (DAP) izstrādes mērķi, izstrādes procedūru, termiņiem un iesaistītajiem ekspertiem un sniedz īsu vispārēju informāciju par dabas liegumu “Puzes smilšu krupja atradne”. Klātesošie tiek informēti par iespēju piedalīties dabas aizsardzības plāna uzraudzības grupā.

Pirmā uzraudzības grupas sanāksme varētu notikt jūlijā.

Klātesošie vēlas precizēt, vai ir skaidrs darba apjoms un vai ir zināms, kādi speciālisti jāiesaista, jo liegumā nevarētu būt sastopamas visas Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datu bāzē minētās sugas, piemēram, zaļā vārna.

Xxxxx Xxxxxxxx piekrīt, ka dabas aizsardzības plāna izstrādē jāpiesaista attiecīgie speciālisti, kas pārbaudīs datu bāzē minēto sugu sastopamību. Iespējams, ka datu bāzē sniegtā informācija ir kļūdaina.

Xxxxx Xxxxxxxx papildina, ka pašlaik liegums smilšu krupim ir maz piemērots, jo pirms liegums tika nodibināts, karjeru apmežoja. Arī liegumā esošie dīķi ir aizauguši ar krūmiem – tos būtu jāiztīra. Smilšu krupji pašlaik ir sastopami uz dienvidiem no lieguma, kur atrodas jauns karjers. Taču lieguma robežu maiņa projekta laikā nav plānota, būs nepieciešama tikai lieguma robežu precizēšana.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx aicina Ingrīdu Žuburi pastāstīt vairāk par dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupu.

Xxxxxxx Xxxxxx atgādina klātesošajiem par uzraudzības grupas pienākumiem un aicina klātesošos piedalīties tajā.

Xxxxx Xxxxxxx izsaka savu viedokli, ka lieguma dienvidu daļas dīķis ir smilšu krupim nepiemērots, jo tajā ir zivis un to bieži izmanto makšķernieki. Zivis iznīcina visus kurkuļus. Dīķis lieguma ziemeļos ir labāks, jo tas pa ziemu izsalst. Pagastā daudz smilšu krupju iet bojā kartupeļu laukos (piemēram, “Zaķkalnu” īpašumā) kartupeļu norakšanas laikā. Uz 1 ha var atrast no 10 līdz 15 krupju. Xxxxx Xxxxxxx iesaka ūdenstilpēs ielaist līdaku, lai apkarotu mazās zivis un padarītu ūdenstilpes krupjiem piemērotākas. Nepieciešams veidot jaunus dīķus.

Klātesošie piebilst, ka smilšu krupji ir visur citur, bet ne liegumā. Varbūt nepieciešams pārvietot lieguma robežas?

Xxxxx Xxxxxxxx informē, ka smilšu krupim piemēroti ir svaigi rakti karjeri. Kad liegumu dibināja, karjers bija nesen izrakts. Bet no apsaimniekošanas viedokļa vienkāršāk ir sakārtot esošo liegumu, nevis pārvietot robežas.

Klātesošie vēlas precizēt smilšu krupja nārsta periodu.

Xxxxx Xxxxxxxx informē, ka smilšu krupji nārsto no maija līdz jūnija sākumam, bet mazuļi pabeidz metamorfozi līdz augusta beigām. Tātad, ir svarīgi, lai nārsta ūdenstilpes neizžūtu līdz augusta beigām.

Klātesošie vēlas zināt, kur vēl Latvijā sastopami smilšu krupji?

Xxxxx Xxxxxxxx informē, ka smilšu krupji pārsvarā sastopami jūras piekrastē un upju palienēs. Latvija ir smilšu krupju izplatības austrumu robeža.

Vairāk jautājumi un komentāri neseko.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx sanāksmi slēdz.

Sanāksmi protokolēja X. Xxxxxxxx

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna informatīvās sanāksmes dalībnieku saraksts

Nr. x. x.	Xxxxx, uzvārds	Iestāde, organizācija vai zemes īpašuma nosaukums	Amats
1	Xxxxx Xxxxx	Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde	Dabas aizsardzības daļas vecākā inspektore;
2	Xxxxx Xxxxxxx	Ziemeļkurzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde	Zemes un ūdens resursu daļas vecākais inspektors
3	Xxxxxx Xxxxxxx	Ventspils RVP	direktore
4	Xxxxx Xxxxxxx,	Puzes pagasta padome	pārstāvis
5	Xxxxx Xxxxxxxxxx- Karsa	SIA „ELLE”	kartogrāfe
6	Xxxxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	projekta koordinatore
7	Xxxxxx Xxxxxxxxxx	SIA „ELLE”	projektu vadītāja
8	Xxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	direktors
9	Xxxxxx Xxxxxxx	Valsts meža dienests	Ziemeļkurzemes virsmežniecības Ugāles mežniecības mežziņa vietnieks
10	Xxxxx Xxxxx		privātpersona
11	Xxxxx Xxxxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	Xxxxxxxxx iecirkņa priekšnieka vietnieks
12	Xxxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	Xxxxxxxxx iecirkņa vadītājs
13	Xxxxxxx Xxxxxx	Dabas aizsardzības pārvalde	Sugu un biotopu daļas vecākā referente
14	Xxxxx Xxxxxxx		xxxxxxxxxxxxx
15	Xxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	vides speciāliste
16	Xxxxxxx Xxxxxxxx	Ventspils RVP	Dabas aizsardzības daļas vadītāja

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” 1. uzraudzības grupas sanāksme 2007. gada 30. jūlijā plkst. 11:00

Puzes pagasta padomē, Blāzmā Dalībnieku saraksts- pielikumā Pasākumu vada Xxxxx Xxxxxxxx Protokolē Xxxxx Xxxxxxxxxx- Karsa

Xxxxxx Xxxxxxxx Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis atklāj sanāksmi un aicina klātesošos pēc dabas aizsardzības plāna 1. etapa prezentācijas izteikt komentārus un piedalīties diskusijās. Tālāk dod vārdu SIA ”Estonian, Latvian & Lithuanian Environment“ pārstāvim X. Xxxxxxxx.

Xxxxx Xxxxxxxx iepazīstina klātesošos ar dabas aizsardzības plāna izstrādes 1. etapā paveikto: ir sagatavots teritorijas fiziski-ģeogrāfiskais, sociāli-ekonomiskais un kultūrvēsturiskais apraksts, eksperti veikuši teritorijas izpēti un novērtējuši dabas vērtības liegumā.

Darba procesā veikta arī robežu precizēšana, jo pašreiz spēkā esošajos 1999. gada 15. jūnija MK noteikumos nr. 212, robežas faktiski nav definētas, tikai noteikta aptuvena lieguma atrašanās vieta, nosaucot tikai kvartālus pēc vecās mežierīcības.

Tiek ieskicēti iespējamie apsaimniekošanas pasākumi lieguma teritorijā, aicinot klātesošos izteikt savu viedokli.

Xxxxx Xxxxxxxx atzīmē, ka pašreizējos apstākļos liegums savu nozīmi smilšu krupjiem ir zaudējis, jo ūdenstilpes aizaug un ir krūmu noēnotas. Smilšu krupis šobrīd mājo svaigi raktajā karjerā uz dienvidiem no dabas lieguma. Lieguma teritorija ir valsta īpašumā, tai nav arī īpašas mežsaimnieciskās nozīmes, tāpēc būtu svarīgi atjaunot smilšu krupim pievilcīgu biotopu, lai to saglabātu un tas atgrieztos.

Xxxxxxx Xxxxxxxx Ventspils RVP pārstāve norāda, ka ir nelieli papildinājumi attiecībā uz likumdošanas sadaļu un tie nosūtīti projekta koordinatorei Xxxxxxxx Xxxxxxxxx.

Xxxxx Xxxxxx iesaka precizēt aprakstā, ka liegumā ietilpst tikai daļa no 48. kvartāla 2. nogabala. Vai nebūtu labāk, ja liegumā iekļautu visu 2 nogabalu?

Seko diskusijas par šo jautājumu.

Dalībnieki nolemj, ka lieguma robežas pēc precizēšanas ir atbilstošas situācijai dabā un tādas tās varētu palikt.

Xxxxx Xxxxxx izsaka šaubas par melnā stārķa iekļaušanu eksperta izveidotajā vērtību sarakstā. Melnais stārķis apkārtnē nav redzēts un nav arī piemērotas barošanās bāzes tuvākajā apkārtnē.

Xxxxx Xxxxxx plāna izstrādātājiem iesaka apmeklēt arī karjeru apmēram nepilna kilometra attālumā no lieguma, kur, iespējams, mīt smilšu krupji. Ir informācija, ka tas tur novērots.

Xxxxx Xxxxxxxx saka, ka to varētu izdarīt pēc sanāksmes.

Xxxxx Xxxxxxx atzīmē, ka nav iespējams nodalīt nomedītos dzīvniekus liegumā un

pārējā medību kolektīva teritorijā. Protams, medības notiek, arī ūdensputnu. Dīķī, kurš atrodas lieguma dienvidos, ir zivis, notiek makšķerēšana.

Xxxxx Xxxxxxxx piebilst , ka medības netraucē smilšu krupjiem, kopumā teritorija ir maz ietekmēta, arī rekreācijai izmantota minimāli.

Xxxxx Xxxxxx, Xxxx Xxxxxx jautā kur un kādas īpaši aizsargājamo teritoriju (ĪADT)

zīmes un stendus plānots izvietot.

Dalībnieki vienojas, ka stendu labāk būtu jāizvieto pie ceļa, kas iet pa lieguma ziemeļu robežu. Pie mazajiem meža ceļiem, kas pieiet liegumam, būtu jāizvieto ĪADT zīmes-“ozollapiņa”.

Xxxx Xxxxxx norāda, ka a/s “LVM” vēlams, ka šī projekta ietvaros sagatavotu arī informāciju, ko likt informatīvajā stendā pie lieguma ziemeļu robežas ceļa.

Xxxxx Xxxxxxxx apstiprina, ka šādu informāciju ir iespējams sagatavot.

Dalībniekiem rodas jautājums par smilšu krupja dzīves ciklu, ziemošanu, dzīves apstākļiem.

Xxxxx Xxxxxxxx sniedz informāciju par smilšu krupju dzīves ciklu pa sezonām, vairošanos, ziemošanu un dzīvotnes apstākļiem.

Xxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxx jautā, kādi būtu konkrētie apsaimniekošanas pasākumi?

Xxxxx Xxxxxxxx atbild, ka no botāniskā viedokļa vajadzētu pļaut lauces, izzāģēt un pļaut degumu. Abiniekiem – vēlam izcirst vietām krūmus pie ūdenstilpnēm, atjaunot vai veidot no jauna seklas nārstam piemērotas ūdenstilpes. Būtu nepieciešams 30 m platumā izņemt priedes, lai nenoēno ūdenstilpes.

2. dabas aizsardzības plāna izstrādes etapā tas jau skaidri tiks norādīts, kurās lieguma vietās un kādi apsaimniekošanas pasākumi jāveic.

Xxxxx Xxxxxx informē, ka a/s “Latvijas valsts meži” nākamajā gadā paredzējusi jaunaudzes kopšanu un retināšanu, un nākotnē mežs varētu augt straujāk. Kā tas ietekmētu blakus esošās ūdenstilpnes un smilšu krupi?

Xxxx Xxxxxx vaicā vai ir kādi sezonālie termiņi un ierobežojumi apsaimniekošanas darbībām: ūdenstilpju tīrīšanai, krūmu, koku ciršanai, ūdenstilpju krastu veidošanai?

Xxxxx Xxxxxxxx atbild, ka attiecībā uz abiniekiem ierobežojumi pastāv. Lai netraucētu smilšu krupi, darbi veicami periodā no oktobra beigām līdz marta beigām.

Par lauču pļaušanu, gan jājautā ekspertam-botāniķim, kas varētu norādīt, kurā laikā tas labāk darāms.

Xxxx Xxxxxx ierosina, ka būtu labi, ja jau līdz š.g. augustam dabas aizsardzības plāna izstrādātājs sniegtu informāciju par apsaimniekošanas darbu apjomiem, lai a/s “LVM” tos varētu ieplānot jau nākamā gada budžetā.

Xxxxx Xxxxxx ierosina varbūt ir nepieciešamas arī vadlīnijas šāda tipa liegumu mežu mežistrādei. Varbūt atstāt priedes retāk, nekā noteiktais a/s “LVM” kvalitātes standarts nosaka.

Xxxxx Xxxxxxxx atzīst, ka šo jautājumu varētu apskatīt, ņemot vērā, ka ir vēl citas līdzīgas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, pie kuru dabas aizsardzības plāniem mēs strādājam, tas varētu noderēt nākotnē.

Jautājumi un komentāri neseko.

Xxxxxx Xxxxxxxx slēdz sēdi.

Protokolēja: X. Xxxxxxxxxx- Karsa

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna uzraudzības grupas pirmās sanāksmes dalībnieku saraksts

Nr. x. x.	Xxxxx, uzvārds	Iestāde, organizācija vai zemes īpašuma nosaukums	Amats
1	Xxxxxx Xxxxxxxx	Dabas aizsardzības pārvalde	Sugu un biotopu daļas vecākais referents
2	Xxxxxx Xxxxxxx	Valsts meža dienests	Ziemeļkurzemes virsmežniecības Ugāles mežniecības mežziņa vietnieks
3	Xxxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	Purvienes iecirkņa vadītājs
4	Xxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	vides speciāliste
5	Xxxxxxx Xxxxxxxx	Ventspils RVP	Dabas aizsardzības daļas vadītāja
6	Xxxxx Xxxxxxxxxx- Karsa	SIA „ELLE”	kartogrāfe
7	Xxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	direktors

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” 2. uzraudzības grupas sanāksme 2007. gada 27. septembrī plkst. 11:00

Puzes pagasta padomē, Blāzmā Dalībnieku saraksts- pielikumā Pasākumu vada Xxxxxxx Xxxxxx Protokolē Xxxxxxx Xxxxxxxx

Xxxxxxx Xxxxxx atklāj sanāksmi, iepazīstina ar sanāksmes mērķi un paziņo, ka dabas aizsardzības plāns ir praktiski pabeigts un šajā sanāksmē ir nepieciešams ieplānot sabiedriskās apspriešanas datumu.

Xxxxxxx Xxxxxxxx iepazīstina klātesošos ar izstrādāto dabas aizsardzības plānu, tajā skaitā lieguma apsaimniekošanas ilgtermiņa un īstermiņa mērķiem, plānotajiem apsaimniekošanas pasākumiem un lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu.

Xxxx Xxxxxx ierosina diskusiju par monitoringa veikšanu – kā to pareizi veikt, kam tas

xxxxxx, vai to var veikt tikai speciālists.

Tiek nolemts, ka pie monitoringa pasākumu veicējiem tiek ierakstīts: „noskaidrojams konkursa kārtībā”.

Seko diskusija par atbildībām - par ko atbild a/s „Latvijas valsts meži” (a/s „LVM”) un par ko Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Xxxxxxx Xxxxxx informē, ka DAP pārrauga dabas liegumu apsaimniekošanu. a/s „LVM” ir lieguma apsaimniekotājs, taču a/s „LVM” var piesaistīt ekspertus apsaimniekošanas pasākumu veikšanai.

Klātesošie jautā, vai lieguma dīķu šķūrēšana jāsaskaņo ar Reģionālo vides pārvaldi (RVP)?

Xxxxx Xxxxx informē, ka saskaņojums ir nepieciešams.

Xxxxx Xxxxxxxx piebilst, ka, ja apsaimniekošanas pasākumi ir paredzēti dabas aizsardzības plānā, RVP nav pamata šo darbību nesaskaņot.

Xxxxx Xxxxxx jautā, vai nav iespējams veikt dīķu šķūrēšanu ar buldozeru visā liegumā vienlaicīgi, lai vienkāršotu formalitāšu kārtošanu.

Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji vienojas, ka lieguma bioloģiskās vērtības netiks apdraudētas, ja visus lieguma dīķus tīrīs vienlaicīgi.

Xxxxx Xxxxxxxx jautā, vai nav nepieciešams lieguma individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos iekļaut punktu par to, ka liegumā aizliegta celmu likvidēšana pēc cirtēm. Pēdējā laikā vietām Latvijā pēc galvenās cirtes tiek izņemti celmi.

Klātesošie atbild, ka vietējos mežos šādas darbības netiek veiktas un arī netiek plānotas.

Seko diskusija par pļavu pļaušanu. Tiek nolemts, ka minētais apsaimniekošanas pasākums dabas aizsardzības plānā jāatstāj kā vēlams, kaut arī nav zināms izpildītājs. Tabulas ailē „iespējamais izpildītājs” rakstāms „nosakāms konkursa kārtībā”.

Klātesošie jautā, vai pļaušanai paredzēti kādi laika ierobežojumi.

Xxxxxxx Xxxxxxxx atbild, ka pļavu apsaimniekošana veicama atbilstoši bioloģiski

vērtīgo pļavu apsaimniekošanas noteikumiem – jāpļauj reizi gadā pēc 10. jūlija.

Xxxxx Xxxxxx jautā, kā paredzēts apsaimniekot lieguma dienvidu galā esošo dīķi, jo puse no tā atrodas uz privātas zemes.

Xxxxxxx Xxxxxxxx atbild, ka minētajam dīķim apsaimniekošanas pasākumi netiek paredzēti.

Klātesošie vienojas, ka apsaimniekošanas pasākumi lieguma kartē atzīmējami kopā ar nogabalu numuriem.

Xxxxx Xxxxxx jautā, vai pagasta padome tiek informēta par paredzēto lieguma apsaimniekošanu?

Xxxxxxx Xxxxxxxx atbild, ka uzraudzības grupā ir iekļauts Puzes pagasta padomes pārstāvis un ka, nobeidzot plāna izstrādi, pagasta padomei par to ir jāsniedz rakstisks atzinums.

Xxxxx Xxxxxx jautā, ja tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība no 1. aprīļa līdz 1. oktobrim, vai līdz ar to netiek aizliegta pļavu pļaušana. Vai meža lauču izpļaušana nav mežsaimnieciskā darbība?

Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji apsola to noskaidrot.

Klātesošie vēlas precizēt, vai dīķu šķūrēšanai ir paredzēti laika ierobežojumi. Xxxxxxx Xxxxxxxx atbild, ka dīķu šķūrēšana ir ieteikta ziemā, kad zeme nav sasalusi. Xxxxxxx Xxxxxxxx ierosina vienoties par sabiedriskās apspriešanas datumu.

Klātesošie vienojas par 13. novembra pēcpusdienu.

Xxxxxxx Xxxxxxxx informē, ka dabas aizsardzības plāns būs pieejams izstrādātāja mājaslapā un pagasta padomē divas nedēļas pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Sludinājums būs ievietots laikrakstos ”Latvijas Vēstnesis” un „Ventas Balss”. Xxxxxxx Xxxxxxxx iepazīstina klātesošos ar dabas aizsardzības plāna izstrādēs procedūras nobeiguma daļu.

Klātesošie jautā, vai dabas aizsardzības plānā nevajag precizēt, kā tieši kopjama mežaudze.

Xxxxxxx Xxxxxxxx atbild, ka plānā var paskaidrot, ka jaunaudžu kopšanu veic atbilstoši a/s „LVM” standartiem.

Xxxx Xxxxxx jautā, vai liegumā iespējams veidot lauces.

Xxxxxxx Xxxxxxxx atbild, ka to ir iespējams darīt, jo sevišķi tādēļ, ka individuālo noteikumu projektā paredzēta mežsaimniecisko darbību ierobežojumu atcelšana.

Xxxxx Xxxxxx iesaka palielināt iespējamās dīķu šķūrēšanas izmaksas.

Klātesošie vienojas palielināt šķūrēšanas izmaksas līdz 2000 Ls, bet informatīvā stenda izmaksas līdz 500 Ls.

Jautājumi un komentāri neseko.

Xxxxxxx Xxxxxx slēdz sēdi.

Protokolēja: X. Xxxxxxxx

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna uzraudzības grupas otrās sanāksmes dalībnieku saraksts

Nr. x. x.	Xxxxx, uzvārds	Iestāde, organizācija vai zemes īpašuma nosaukums	Amats
1	Xxxxx Xxxxx	Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde	Dabas aizsardzības daļas vecākā inspektore
2	Xxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	vides speciāliste
3	Xxxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	Purvienes iecirkņa vadītājs
4	Xxxxxxx Xxxxxx	Dabas aizsardzības pārvalde	Sugu un biotopu daļas vecākā referente
5	Xxxxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	projekta koordinatore
6	Xxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	direktors

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” sabiedriskās apspriešanas sanāksme

2007. gada 13. novembrī plkst. 14:00

Puzes pagasta padomē, Blāzmā Dalībnieku saraksts- pielikumā Pasākumu vada Xxxxxx Xxxxxxxxxx Protokolē Xxxxxxx Xxxxxxxx

Xxxxxx Xxxxxxxxxx atklāj sanāksmi, iepazīstina ar sanāksmes mērķi.

Xxxxxxx Xxxxxxxx iepazīstina klātesošos ar izstrādāto dabas aizsardzības plānu un tajā iekļautajiem dabas lieguma apsaimniekošanas pasākumiem un lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu, turpmākajiem plāna apstiprināšanas soļiem. Tā kā klātesošie ir tikai uzraudzības grupas dalībnieki, tad tiek uzsvērti papildinājumi un labojumi, kas radušies pēc otrās uzraudzības grupas sēdes. Uzraudzības grupas dalībnieki tiek informēti, ka ir pieņemti jauni MK noteikumi

„Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību” Nr. 686, 09.10.2007.

Klātesošie jautā, kāpēc lieguma robeža ir tieši šāda.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx atbild, ka jau uzsākot dabas aizsardzības plāna izstrādi bija vienošanās lieguma robežas nemainīt. Tā kā smilšu krupis ir abinieku sugu, kas migrē, racionālāk ir veikt apsaimniekošanas pasākumus, kas smilšu krupi pievilina, nevis mainīt lieguma robežas atkarībā no abinieku pārvietošanās.

Xxxxx Xxxxxx norāda, ka 23. lpp kļūdaini minēts, ka dabas liegumā atrodas 48. meža kvartāla 2. nogabals. 2. nogabals liegumā atrodas tikai daļēji. Minētais meža nogabals neietilpst Purvienes I iecirknī, bet Purvienes iecirknī. Dabas aizsardzības plānā jāieraksta, cik ha no 2. nogabala ietilpst liegumā. Iespējams, 2. nogabalu jāsadala divos atsevišķos nogabalos.

Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji piekrīt minēto informāciju precizēt.

Klātesošie aizrāda, ka dabas aizsardzības plānā nepareizi nosaukts lieguma tuvumā esošais ceļš – tas nav ceļš „Blāzma-Pope”, bet gan 4. kategorijas autoceļš Ventspils- Valdemārpils.

Seko labojumi normatīvo aktu apskatam – nav nepieciešams minēt MK noteikumus Nr. 619 „Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas”, bet jāmin MK noteikumi Nr. 47 „Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”.

Plāna izstrādātāji labojumiem piekrīt.

Klātesošie informē, ka pagasta teritorijā jau ir uzstādīts informatīvais stends dabas liegumam „Stiklu purvi”, tādēļ dabas lieguma „Puzes smilšu krupja atradne” stendam būtu jābūt līdzīgam.

Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji piekrīt un informē, ka šādi stendi parasti tiek veidoti saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes izdoto rokasgrāmatu „Īpaši aizsargājamo teritoriju vienotais stils”, tādēļ tie parasti ir līdzīgi.

Xxxxx Xxxxxx atgādina, ka iepriekšējā sanāksmē palika neatbildēts jautājums, vai meža lauču izpļaušana nav mežsaimnieciskā darbība.

Xxxxxxx Xxxxxxxx atbild, ka nevienā normatīvajā aktā nav definēts termins

„mežsaimnieciskā darbība”. Tikai Komerclikumā 1. pantā parādās saimnieciskās darbības definīcija „Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību”. Tātad, ja lauces pļaujot netiek saņemta atlīdzība, tad tā nav saimnieciskā vai mežsaimnieciskā darbība.

Klātesošie jautā, tā kā ūdenstilpju tīrīšanu ieteikts veikt abinieku eksperta klātbūtnē, vai nav iespējams dabas aizsardzības plānam pievienot ekspertu kontaktinformāciju.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx paskaidro, ka dabas aizsardzības plānā šādu informāciju neiekļauj.

Xxxxxxx Xxxxxxxx iesaka griezties pēc šādas informācijas pie Dabas aizsardzības

pārvaldes.

Klātesošie aizrāda, ka 21. lpp. minētā upe nav „Zviedre”, bet Zviede. Putnu sugu sarakstam jāpievieno zivju gārni. Krūmu ciršana jāveic nevis no 1. oktobra līdz

1. aprīlim, bet no 1. oktobra līdz 1. februārim.

Dabas aizsardzības plāna izstrādātāji piekrīt labojumiem.

Seko diskusija par lietderību izcirst kokus un krūmus liegumā, ja netiek pļauta zāle.

Xxxxxxx Xxxxxxxx xxxxxxxxx, ka krūmi ap dīķiem ir jāizcērt pat ja pļaušana nav paredzēta, jo pavasarī un vasaras sākumā, kad dīķu sasilšana ir vissvarīgākā, zālaugi vēl nav sasnieguši tādu augstumu, lai dīķi noēnotu.

Jautājumi un komentāri neseko.

Xxxxxx Xxxxxxxxxx pateicas klātesošajiem un slēdz sēdi.

Protokolēja: X. Xxxxxxxx

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmes dalībnieku saraksts

Nr. x. x.	Xxxxx, uzvārds	Iestāde, organizācija vai zemes īpašuma nosaukums	Amats
1	Xxxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	Purvienes iecirkņa vadītājs
2	Xxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	vides speciāliste
3	Xxxxx Xxxxxxx,	Puzes pagasta padome	pārstāvis
4	Xxxxxx Xxxxxxx	Valsts meža dienests	Ziemeļkurzemes virsmežniecības Ugāles mežniecības mežziņa vietnieks
5	Xxxxxxx Xxxxxx	Dabas aizsardzības pārvalde	Sugu un biotopu daļas vecākā referente
6	Xxxxx Xxxxx	Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde	Dabas aizsardzības daļas vecākā inspektore
7	Xxxxxx Xxxxxxxxxx	SIA „ELLE”	projektu vadītāja
8	Xxxxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	projekta koordinatore

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” 3. uzraudzības grupas sanāksme 2007. gada 12. decembrī plkst. 10:00

Puzes pagasta padomē, Blāzmā Dalībnieku saraksts- pielikumā Pasākumu vada Xxxxxxx Xxxxxx Protokolē Xxxxxxx Xxxxxxxx

Xxxxxxx Xxxxxx atklāj sanāksmi, iepazīstina ar sanāksmes mērķi.

Xxxxxxx Xxxxxxxx iepazīstina klātesošos ar sagatavoto sabiedriskās apspriešanas

pārskatu.

Klātesošajiem komentāru un labojumu nav.

Xxxxxxx Xxxxxxxx jautā, vai klātesošajiem nav iebildumu saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes ierosinājumu pagarināt izstrādātā dabas aizsardzības plāna darbības termiņu no 10 uz 15 gadiem.

Klātesošajiem iebildumu nav.

Xxxxxxx Xxxxxxxx aicina klātesošos parakstīt sanāksmes protokola 2. pielikumu, kurā dabas aizsardzības plāna uzraudzības grupas locekļi apliecina, ka tikuši iesaistīti dabas aizsardzības plāna izstrādē, regulāri informēti par plāna izstrādes gaitu un uzklausīti sakarā ar ieteikumiem dabas aizsardzības plānam un apstiprina, ka dabas aizsardzības plāns izstrādāts saskaņā ar Ministru Kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumiem Nr.686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību".

Klātesošie parakstās.

Xxxxxxx Xxxxxxxx pateicas klātesošajiem un sanāksmi slēdz.

Protokolēja: X. Xxxxxxxx

1. pielikums

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna

3. uzraudzības grupas sanāksmes dalībnieku saraksts

Nr. x. x.	Xxxxx, uzvārds	Iestāde, organizācija vai zemes īpašuma nosaukums	Amats
1	Xxxxxxx Xxxxxx	Dabas aizsardzības pārvalde	Sugu un biotopu daļas vecākā referente
2	Xxxxx Xxxxxxx,	Puzes pagasta padome	pārstāvis
3	Xxxxxx Xxxxxxx	Valsts meža dienests	Ziemeļkurzemes virsmežniecības Ugāles mežniecības mežziņa vietnieks
4	Xxxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	Xxxxxxxxx iecirkņa vadītājs
5	Xxxx Xxxxxx	Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” Ziemeļkurzemes mežsaimniecība	vides speciāliste
6	Xxxxx Xxxxx	Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde	Dabas aizsardzības daļas vecākā inspektore
7	Xxxxxxx Xxxxxxxx	SIA „ELLE”	projekta koordinatore

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāns

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment

no 2008. līdz 2023. gadam

2. pielikums. Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” biotopi

Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāns

SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment

no 2008. līdz 2023. gadam

3. pielikums. Dabas lieguma “ Puzes smilšu krupja atradne” robežu apraksts

Nr.	koordinātes
Nr.	X	Y
1	380671	6361165
2	000000	0000000
3	380677	6361162
4	380766	6361125
5	380752	6361090
6	380672	6360892
7	380617	6360905
8	380577	6360915
9	380573	6360898
10	380569	6360876
11	380554	6360805
12	380545	6360754
13	380541	6360731
14	380528	6360654
15	380523	6360627
16	380521	6360612
17	380519	6360600
18	380517	6360584
19	380470	6360602
20	380425	6360619
21	380398	6360630
22	380420	6360714
23	380422	6360722
24	380427	6360738
25	380458	6360832
26	380479	6360898
27	380496	6360950
28	380507	6360986
29	380575	6360979
30	380578	6360985
31	380605	6361009
32	380634	6361059
33	380652	6361118
34	380662	6361137
35	000000	0000000
36	380670	6361158

4. pielikums. Pielikums individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam. Speciālas informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība.‌

Informatīvās zīmes aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai – formāts un lietošanas kārtība

Informatīvās zīmes aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai -

1. Informatīvā zīme aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma - baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums - tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars - baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

5. pielikums. Dabas lieguma “Puzes smilšu krupja atradne” sabiedriskās apspriešanas ‌

pārskats

Dabas lieguma „Puzes smilšu krupja atradne” dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana notika no 30. oktobra līdz 16. novembrim, sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika 13. novembrī (skat. protokolu 1. pielikumā). Sanāksme notika Puzes pagasta padomes telpās (“Valde”, Puzes pagasts). Sludinājumi par sabiedriskās apspriešanas sanāksmi tika publicēti laikraksta „Latvijas Vēstnesis” 30. oktobra numurā un laikraksta „Ventas Balss” 30. oktobra numurā (skat. 1. un 2. attēlu).

Dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupas dalībnieki par sanāksmi tika informēti ar vēstuļu palīdzību. Sludinājumi par sanāksmi tika izvietoti pašvaldībā pie ziņojumu dēļa.

Pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes no 30. oktobra plāns bija pieejams Puzes pagasta padomes telpās.

Sabiedriskās apspriešanas sanāksmē piedalījās 8 cilvēki, protokols un dalībnieku saraksts iekļauts dabas aizsardzības plāna 1. pielikumā.

1. attēls. Sludinājums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”

2. attēls. Sludinājums laikrakstā „Ventas Balss”

Sludinājumos bija ieviesusies kļūda, tādēļ laikraksta „Latvijas Vēstnesis” 2. novembra numurā publicēts precizējums – skat 3. attēlu.

3. attēls. Precizējums laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”

Laikrakstā „Ventas Balss” publicēts precizējums ar tekstu: „SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” atvainojas par kļūdu, kas ieviesusies 30. oktobra laikraksta

„Ventas Balss” numurā ievietotajā sludinājumā par dabas lieguma „Puzes smilšu krupja atradne” sabiedrisko apspriešanu. Sludinājuma otrajā rindkopā kļūdaini minēts, ka dabas liegums „Puzes smilšu krupja atradne” atrodas Bēnes pagasta teritorijā, nevis Puzes pagasta teritorijā.””

Rakstiski labojumi un priekšlikumi dabas aizsardzības plānam sabiedriskās apspriešanas laikā saņemti netika. Sabiedriskās apspriešanas sanāksmes laikā tika ierosināti daži precizējumi – skat 1. tabulu.

1. tabula. Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie ierosinājumi

Nr.	Ierosinājums	Vai ierosinājums iestrādāts plānā, ja nepieciešams - pamatojums
1.	23. lpp kļūdaini minēts, ka dabas liegumā atrodas 48. meža kvartāla 2. nogabals. 2. nogabals liegumā atrodas tikai daļēji	Izlabots
2.	Dabas aizsardzības plānā nepareizi nosaukts lieguma tuvumā esošais ceļš – tas nav ceļš „Blāzma-Pope”, bet gan 4. kategorijas autoceļš Ventspils-Valdemārpils.	Izlabots
3.	Nav nepieciešams minēt MK noteikumus Nr. 619 „Kārtība, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi un izsniedz zemes transformācijas atļaujas”	Izlabots, jo liegumā nav lauksaimniecības zemju
4.	Jāmin MK noteikumi Nr. 47 „Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”.	Izlabots
5.	Dabas aizsardzības plānam pievienot ekspertu kontaktinformāciju.	Kontaktinformācija nav pievienota saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām
6.	21. lpp. minētā upe nav „Zviedre”, bet Zviede.	Izlabots
7.	Putnu sugu sarakstam jāpievieno zivju gārni.	Izlabots
8.	Krūmu ciršana jāveic nevis no 1. oktobra līdz 1. aprīlim, bet no 1. oktobra līdz 1. februārim.	Izlabots, jo, ja krūmus cērt pavasarī, tie straujāk ataug.

Document Metadata

Table of Contents

DABAS LIEGUMS “PUZES SMILŠU KRUPJA ATRADNE”

Document Metadata