ROMAS LĪGUMI
ROMAS LĪGUMI
NOBEIGUMA AKTS
STARPVALDĪBU KONFERENCĒ PAR KOPĒJO TIRGU UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENU,
ko 1956. gada 29. maijā Venēcijā sasauca Beļģijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes un Nīderlandes Karalistes ārlietu ministri, turpinot apspriešanos Briselē un, tās nobeigumā, sanākot Romā 1957. gada 25. martā, ir pieņemti šādi dokumenti.
I
1. Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums un tā pielikumi;
2. Protokols par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem;
3. Protokols par Vācijas iekšējo tirdzniecību un ar to saistītām problēmām;
4. Protokols par dažiem noteikumiem attiecībā uz Franciju;
5. Protokols par Itāliju;
6. Protokols par Luksemburgas Lielhercogisti;
7. Protokols par konkrētu valstu izcelsmes precēm, ko ieved no šīm valstīm un uz ko attiecas īpašs režīms, tās importējot kādā no dalībvalstīm;
8. Protokols par režīmu, ko piemēro ražojumiem Eiropas Ogļu un tērauda kopienā attiecībā uz Alžīriju un Francijas Republikas aizjūras departamentiem;
9. Protokols par minerāleļļām un dažiem to atvasinājumiem;
10. Protokols par Eiropas Ekonomikas Kopienas dibināšanas līguma piemērošanu tām Nīderlandes Karalistes daļām, kas nav Eiropā;
11. Īstenošanas konvencija par aizjūras zemju un teritoriju asociēšanu ar Kopienu un tās pielikumi;
12. Protokols par tarifu kvotu banānu importam;
13. Protokols par tarifu kvotu negrauzdētas kafijas importam.
II
1. Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums un tā pielikumi;
2. Protokols par Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma piemērošanu tām Nīderlandes Karalistes daļām, kas nav Eiropā.
III
Konvencija par dažām iestādēm, kas ir kopīgas Eiropas Kopienām.
Parakstot šos dokumentus, konferencē ir pieņemtas turpmāk uzskaitītās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam.
1. Kopīga deklarācija par sadarbību ar starptautisku organizāciju dalībvalstīm;
2. Kopīga deklarācija par Berlīni;
3. Nodomu deklarācija par franka zonas neatkarīgo valstu asociēšanu ar Eiropas Ekonomikas kopienu;
4. Nodomu deklarācija par Lībijas Karalistes asociēšanu ar Eiropas Ekonomikas kopienu;
5. Nodomu deklarācija par aizbildnības teritoriju Somāliju, kas pašlaik ir Itālijas Republikas pārziņā;
6. Nodomu deklarācija par Surinamas un Nīderlandes Antiļu asociēšanu ar Eiropas Ekonomikas Kopienu.
Konference ņēma vērā turpmāk minētās deklarācijas, kas pievienotas šim Aktam.
1. Vācijas Federatīvās Republikas valdības deklarācija par jēdziena “Vācijas pilsonis” definīciju;
2. Vācijas Federatīvās Republikas valdības deklarācija par Līgumu piemērošanu Berlīnei;
3. Francijas Republikas valdības deklarācija par patentu pieteikumiem, kuros ir informācija, kas aizsardzības apsvērumu dēļ turama slepenībā.
Visbeidzot Konferencē vēlāk nolēma sastādīt šādus dokumentus:
1. Protokols par Eiropas Ekonomikas kopienas Tiesas Statūtiem;
2. Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Ekonomikas kopienā;
3. Protokols par Eiropas Atomenerģijas kopienas Tiesas Statūtiem;
4. Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Atomenerģijas kopienā.
1 un 2. protokolu pievieno Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumam; 3. un 4. protokolu pievieno Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.
P. H. SPAAK | J. Ch. SNOY et d'OPPUERS |
ADENAUER | XXXXXXXXX |
XXXXXX | X. FAURE |
Xxxxxxx XXXXX | Xxxxxxx XXXXXXX |
XXXX | Xxxxxxx XXXXXX |
X. XXXX | X. LINTHORST HOMAN |
TO APLIECINOT, attiecīgie Pilnvarotie ir parakstījuši šo Nobeiguma aktu. Romā, tūkstoš deviņi simti piecdesmit septītā gada divdesmit piektajā martā
KOPĪGA DEKLARĀCIJA
par sadarbību ar starptautisku organizāciju dalībvalstīm
BEĻĢIJAS KARALISTES, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS, FRANCIJAS REPUBLIKAS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES UN NĪDERLANDES KARALISTES VALDĪBAS,
PARAKSTĪDAMAS Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,
APZINĀDAMĀS atbildību par Eiropas nākotni, ko tās uzņemas, apvienojot tirgus, tuvinot savu valstu ekonomiku un nosakot kopīgas politikas principus un sīkākus noteikumus šajā jomā,
ATZĪDAMAS, ka, izveidojot muitas savienību un cieši sadarbojoties kodolenerģijas attīstībā mierīgiem mērķiem, tās nodrošinās ekonomikas un sociālo progresu, tādējādi veicinot ne tikai savu, bet arī citu valstu labklājību,
VĒLĒDAMĀS, lai šīs valstis izmantotu še piedāvātās attīstības iespējas,
APLIECINA GATAVĪBU tūlīt pēc šo Līgumu stāšanās spēkā slēgt nolīgumus ar citām valstīm, jo īpaši ar to starptautisko organizāciju dalībniecēm, kurām tās pieder, lai sasniegtu minētos vispārējas nozīmes mērķus un nodrošinātu kopumā harmonisku tirdzniecības attīstību.
KOPĪGA DEKLARĀCIJA
par Berlīni
BEĻĢIJAS KARALISTES, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS, FRANCIJAS REPUBLIKAS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES UN NĪDERLANDES KARALISTES VALDĪBAS,
ŅEMOT VĒRĀ Berlīnes īpašo stāvokli un vajadzību sniegt tai brīvās pasaules atbalstu, TIEKDAMĀS apliecināt solidaritāti ar Berlīnes iedzīvotājiem,
LIKS LIETĀ SAVAS PŪLES Kopienā, lai varētu veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu Berlīnes ekonomisko un sociālo stāvokli, veicinātu tās attīstību un nodrošinātu ekonomisko stabilitāti.
NODOMU DEKLARĀCIJA
par franka zonas neatkarīgo valstu asociēšanu ar Eiropas Ekonomikas kopienu
BEĻĢIJAS KARALISTES, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS, FRANCIJAS REPUBLIKAS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES UN NĪDERLANDES KARALISTES VALDĪBAS,
ŅEMOT VĒRĀ ekonomikas, finanšu un monetāros nolīgumus un konvencijas, kas noslēgtas starp Franciju un citām neatkarīgajām valstīm franka zonā,
TIEKDAMĀS uzturēt un intensificēt ierastās tirdzniecības plūsmas starp Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstīm un minētajām neatkarīgajām valstīm, kā arī veicināt šo valstu ekonomisko un sociālo attīstību,
APLIECINA GATAVĪBU tūlīt pēc šā Līguma stāšanās spēkā piedāvāt minētajām valstīm sākt sarunas, lai noslēgtu konvencijas par ekonomisku asociēšanu ar Kopienu.
NODOMU DEKLARĀCIJA
par Lībijas Karalistes asociēšanu ar Eiropas Ekonomikas kopienu
BEĻĢIJAS KARALISTES, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS, FRANCIJAS REPUBLIKAS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES UN NĪDERLANDES KARALISTES VALDĪBAS,
ŅEMOT VĒRĀ ekonomiskās saiknes starp Itāliju un Lībijas Karalisti,
VĒLĒDAMĀS uzturēt un intensificēt ierastās tirdzniecības plūsmas starp Kopienas dalībvalstīm un Lībijas Karalisti, kā arī veicināt Lībijas ekonomisko un sociālo attīstību,
APLIECINA GATAVĪBU tūlīt pēc šā Līguma stāšanās spēkā piedāvāt Lībijas Karalistei sākt sarunas, lai noslēgtu konvencijas par ekonomisku asociēšanu ar Kopienu.
NODOMU DEKLARĀCIJA
par aizbildnības teritoriju Somāliju, kas pašlaik ir Itālijas Republikas pārziņā
BEĻĢIJAS KARALISTES, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS, FRANCIJAS REPUBLIKAS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES UN NĪDERLANDES KARALISTES VALDĪBAS,
TIEKDAMĀS, parakstot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, noteikt šā līguma 131. un 227. panta precīzu darbības jomu, ņemot vērā faktu, ka saskaņā ar 24. pantu Aizbildnības nolīgumā par aizbilstamo teritoriju Somāliju, Itālija beigs pārvaldīt šo teritoriju 1960. gada 2. decembrī,
IR VIENOJUŠĀS, ka iestādēm, kas pēc minētā termiņa beigām būs atbildīgas par Somālijas ārējām attiecībām, būs iespēja apstiprināt minētās teritorijas asociēšanu ar Kopienu un, ja vajadzīgs, paziņot šīm iestādēm par gatavību ierosināt sarunas, lai noslēgtu konvencijas par ekonomisku asociēšanu ar Kopienu.
NODOMU DEKLARĀCIJA
par Surinamas un Nīderlandes Antiļu asociēšanu ar Eiropas Ekonomikas kopienu
BEĻĢIJAS KARALISTES, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS, FRANCIJAS REPUBLIKAS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES UN NĪDERLANDES KARALISTES VALDĪBAS,
ŅEMOT VĒRĀ ciešās saites, kas vieno atsevišķas Nīderlandes Karalistes daļas,
TIEKDAMĀS uzturēt un intensificēt ierastās tirdzniecības plūsmas starp Eiropas Ekonomikas kopienas dalībvalstīm, no vienas puses, un Surinamu un Nīderlandes Antiļām, no otras puses, kā arī veicināt šo valstu ekonomisko un sociālo attīstību,
APLIECINA GATAVĪBU tūlīt pēc šā Līguma stāšanās spēkā pēc Nīderlandes Karalistes lūguma sākt sarunas, kuru mērķis ir noslēgt konvencijas par Surinamas un Nīderlandes Antiļu salu ekonomisku asociēšanu ar Kopienu.
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS VALDĪBAS DEKLARĀCIJA
par jēdziena “Vācijas pilsonis” definīciju
Parakstot Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, Vācijas Federatīvā Republika izdara šādu deklarāciju:
“Visus vāciešus, kā paredzēts Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikumā, uzskata par Vācijas Federatīvās Republikas pilsoņiem”.
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS VALDĪBAS DEKLARĀCIJA
par Līgumu piemērošanu Berlīnei
Deponējot tās ratifikācijas dokumentus, Vācijas Federatīvā Republikas valdība patur tiesības paziņot, ka Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums tāpat attiecas uz Berlīnes zemi.
FRANCIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS DEKLARĀCIJA
par patentu pieteikumiem, kuros ir informācija, kas aizsardzības apsvērumu dēļ turama slepenībā FRANCIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA,
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 17. pantu un 25. panta 2. punktu,
paziņo par gatavību veikt atbilstīgus administratīvus pasākumus un iesniegt Francijas parlamentam tādu tiesību aktu projektus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka, tiklīdz šis Līgums stājas spēkā, atbildot uz patentu pieteikumiem, kuros ir slepena informācija, saskaņā ar parasto procedūru izsniedz patentus, uz kuriem attiecas pagaidu publicēšanas aizliegums.
Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums
VIŅA MAJESTĀTE XXXXX XXXXXXX, VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGIENE, VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,
APŅĒMUŠIES likt pamatus aizvien ciešākai Eiropas tautu savienībai,
APŅĒMUŠIES ar kopīgu rīcību nodrošināt savu valstu ekonomisko un sociālo attīstību, likvidējot šķēršļus, kas sadala Eiropu,
APLIECINĀDAMI, ka svarīgākais viņu centienu mērķis ir pastāvīgi uzlabot savu tautu dzīves un darba apstākļus,
ATZĪDAMI, ka šķēršļu pārvarēšana prasa saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu vienmērīgu izaugsmi, līdzsvarotu tirdzniecību un godīgu konkurenci,
TIEKDAMIES stiprināt savu tautsaimniecību vienotību un nodrošināt to harmonisku attīstību, mazinot atšķirības, kas pastāv dažādu reģionu starpā, un mazāk attīstīto reģionu atpalicību,
VĒLĒDAMIES ar kopējo tirdzniecības politiku veicināt starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu,
GRIBĒDAMI apliecināt solidaritāti, kas saista Eiropu ar aizjūras zemēm, un vēlēdamies nodrošināt to labklājības pieaugumu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem,
APŅĒMUŠIES tādējādi apvienot resursus, lai saglabātu un stiprinātu mieru un brīvību, un aicinādami Eiropas pārējās tautas, kurām tādi paši ideāli, pievienoties šiem centieniem,
IR NOLĒMUŠI izveidot Eiropas Ekonomikas kopienu un tālab iecēluši par saviem Pilnvarotajiem: VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:
ārlietu ministru Xxxx Xxxx XXXXX (Xxxx-Xxxxx XXXXX), Ekonomikas ministrijas ģenerālsekretāru,
Beļģijas delegācijas vadītāju Starpvaldību konferencē baronu X. Š. SNUĀ E D’OPĪRU (J. CH. SNOY ET D’OPPUERS),
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
federālo kancleru Dr. Xxxxxxx XXXXXXXXX (Xxxxxx XXXXXXXX),
Federālās ārlietu ministrijas valsts sekretāru prof. Dr. Xxxxxxx XXXXXXXXX (Xxxxxx XXXXXXXXX), FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
ārlietu ministru Xxxxxxxxx XXXX (Xxxxxxxxx XXXXXX),
ārlietu valsts sekretāru Morisu FORU (Xxxxxxx XXXXX); ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
Ministru padomes priekšsēdētāju Xxxxxxx XXXXX (Xxxxxxx XXXXX),
ārlietu ministru xxxx. Xxxxxxx XXXXXXX (Xxxxxxx XXXXXXX);
VIŅAS KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGIENE:
valdības priekšsēdētāju, ārlietu ministru Xxxxxx XXXX (Xxxxxx XXXX),
vēstnieku, Luksemburgas delegācijas vadītāju Starpvaldību konferencē Lambēru ŠAUSU (Xxxxxxx XXXXXX);
VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:
ārlietu ministru Xxxxxx XXXXX (Xxxxxx XXXX),
Nīderlandes delegācijas vadītāju Starpvaldību konferencē J. LINTHORSTU HOMANU (X. LINTHORST HOMAN);
KAS, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām, ir vienojušies par turpmāko.
PIRMĀ DAĻA PRINCIPI
1. pants
Ar šo Līgumu AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES kopīgi nodibina EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENU.
2. pants
Kopienas mērķis, dibinot kopēju tirgu un pakāpeniski tuvinot dalībvalstu ekonomikas politikas, ir visā Kopienā veicināt harmonisku saimnieciskās darbības attīstību, pastāvīgu un līdzsvarotu izaugsmi, lielāku stabilitāti, straujāku dzīves līmeņa paaugstināšanos un ciešākas attiecības starp dalībvalstīm.
3. pants
Lai sasniegtu 2. pantā minētos mērķus, Kopienas darbība saskaņā ar šajā Līgumā ietverto grafiku paredz:
a) starp dalībvalstīm atcelt muitas nodokļus un preču importa un eksporta kvantitatīvos ierobežojumus un citus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību;
b) ieviest kopējus muitas tarifus un izstrādāt kopējo tirdzniecības politiku attiecībā uz trešām valstīm;
c) starp dalībvalstīm atcelt šķēršļus brīvai personu, pakalpojumu un kapitāla apritei;
d) radīt kopēju lauksaimniecības politiku;
d) radīt kopēju transporta politiku;
f) ieviest sistēmu, kas nodrošina to, ka kopējā tirgū nav izkropļota konkurence;
g) piemērot procedūras, kuras palīdz koordinēt dalībvalstu ekonomikas politikas un novērst nelīdzsvarotību to maksājumu bilancēs;
h) tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, ciktāl tas vajadzīgs kopējā tirgus pienācīgai darbībai;
i) izveidot Eiropas Sociālo fondu, lai uzlabotu darbinieku nodarbinātības iespējas un palīdzētu celt viņu dzīves līmeni;
j) nodibināt Eiropas Investīciju banku, kuras uzdevums, radot jaunus līdzekļus, būtu veicināt Kopienas ekonomikas paplašināšanos un
k) asociēt aizjūras zemes un teritorijas, lai izvērstu tirdzniecību un kopīgi veicinātu ekonomisku un sociālu attīstību.
4. pants
1. Kopienai uzticētos uzdevumus veic šādas iestādes:
– ASAMBLEJA,
– PADOME,
– KOMISIJA,
– TIESA.
Visas iestādes darbojas saskaņā ar pilnvarām, ko tām piešķir šis Līgums.
2. Padomei un Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kas darbojas padomdevējas statusā.
5. pants
Dalībvalstis veic gan vispārējus, gan īpašus attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no šā Līguma vai ko rada Kopienas iestāžu darbība. Tās atvieglina Kopienas uzdevumu veikšanu.
Tās atturas no visiem pasākumiem, kas varētu traucēt šā Līguma mērķu sasniegšanu.
6. pants
1. Ciešā sadarbībā ar Kopienas iestādēm dalībvalstis koordinē savu ekonomikas politiku, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu šā Līguma mērķus.
2. Kopienas iestādes rūpējas, lai netiktu skarta dalībvalstu iekšējā un ārējā finansiālā stabilitāte.
7. pants
Piemērojot šo Līgumu un neskarot tajā paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.
Padome var, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Asambleju, pieņemt noteikumus, kas aizliedz šādu diskrimināciju.
8. pants
1. Kopējo tirgu pakāpeniski izveido divpadsmit gadu pārejas laikā.
Šis pārejas laiks ir dalīts trijos posmos, pa četriem gadiem katrā; katra posma garumu var mainīt saskaņā ar še turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.
2. Katram posmam nosaka darbību kopumu, ko sāk un īsteno saskaņoti.
3. No pirmā posma uz otro var pāriet tikai pēc konstatējuma, ka mērķi, kas šajā Līgumā īpaši noteikti pirmajam posmam, faktiski un būtībā ir sasniegti, un ka saskaņā ar šajā Līgumā paredzētajiem izņēmumiem un procedūrām saistības ir izpildītas.
Šo konstatējumu ceturtā gada beigās sagatavo Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas ziņojuma.
Tomēr neviena dalībvalsts nedrīkst izjaukt vienprātību savu pienākumu neizpildīšanas dēļ. Ja vienprātīgs lēmums netiek panākts, pirmo posmu automātiski pagarina par vienu gadu.
Piektā gada beigās Padome sagatavo konstatējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem. Ja vienprātīgs lēmums netiek panākts, pirmo posmu automātiski pagarina vēl par vienu gadu.
Sestā gada beigās Padome sagatavo šādu konstatējumu, pēc Komisijas ziņojuma pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
4. Mēneša laikā pēc minētā balsojuma katra dalībvalsts, kas balsojusi mazākuma pusē, vai – ja vajadzīgais vairākums nav panākts – jebkura dalībvalstis ir tiesīga prasīt, lai Padome ieceļ šķīrējtiesu, kuras lēmumi uzliek saistības visām dalībvalstīm un Kopienas iestādēm. Šķīrējtiesa sastāv no trim locekļiem, ko pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu iecēlusi Padome.
Ja Padome mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas nav iecēlusi šķīrējtiesas locekļus, tos ieceļ Tiesa nākamā mēneša laikā.
Šķīrējtiesa ieceļ savu priekšsēdētāju.
Šķīrējtiesa pieņem lēmumu sešos mēnešos pēc Padomes balsojuma, kas minēts 3. punkta pēdējā daļā.
5. Otro un trešo posmu nedrīkst paildzināt vai saīsināt, izņemot gadījumu, ja Padome pēc Komisijas priekšlikuma to vienprātīgi nolemj.
6. Pagarinot pārejas laiku saskaņā ar iepriekšējo punktu noteikumiem, tas tomēr kopumā nedrīkst būt ilgāks par piecpadsmit gadiem pēc šā Līguma stāšanās spēkā.
7. Ja nepiemēro šajā Līgumā paredzētos izņēmumus vai atkāpes, visiem paredzētajiem noteikumiem jāstājas spēkā un visiem kopējā tirgus izveidei vajadzīgajiem pasākumiem jābūt īstenotiem ne vēlāk par pārejas laika pēdējo dienu.
OTRĀ DAĻA KOPIENAS PAMATI
I. XXXXXX Xxxxx preču aprite
9. pants
1. Kopienas pamats ir muitas savienība, kas aptver visu preču tirdzniecību un paredz dalībvalstīm aizliegt savstarpējas ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus un visus maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī ieviest kopējus muitas tarifus attiecībās ar trešām valstīm.
2. Šīs sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļa un 2. nodaļa attiecas uz dalībvalstu izcelsmes ražojumiem un arī no trešām valstīm ievestajiem ražojumiem, kas dalībvalstīs ir brīvā apgrozībā.
10. pants
1. Ražojumus, kas ievesti no trešām valstīm, uzskata par esošiem brīvā apgrozībā dalībvalstī, ja attiecībā uz šādiem ražojumiem ir ievērotas visas vajadzīgās importa formalitātes un dalībvalstī ir iekasēti visi vajadzīgie muitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību, un ja par šiem ražojumiem šādi nodokļi vai maksājumi nav pilnīgi vai daļēji atmaksāti.
2. Gada laikā pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, Komisija nosaka administratīvas sadarbības metodes, kas jāievieš, lai varētu piemērot 9. panta 2. punktu, ņemot vērā vajadzību cik iespējams samazināt tirdzniecībai uzspiestās formalitātes.
Pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, Komisija gada laikā izstrādā noteikumus, kas tirdzniecībā starp dalībvalstīm jāpiemēro citu dalībvalstu izcelsmes precēm, kuru ražošanā ir izmantoti tādi ražojumi, par ko eksportētāja dalībvalsts nav iekasējusi attiecīgos muitas nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, vai arī par kuriem veikta pilnīga vai daļēja šādu nodokļu vai maksājumu atmaksāšana.
Pieņemot šos noteikumus, Komisija ņem vērā normas, kas attiecas uz muitas nodokļu atcelšanu Kopienā un uz kopējo muitas tarifu pakāpenisku piemērošanu.
11. pants
Dalībvalstis veic visus attiecīgos pasākumus, lai valdības varētu paredzētā laikā izpildīt saistības, kas, ievērojot šo Līgumu, tām uzliktas attiecībā uz muitas nodokļiem.
1. nodaļa
MUITAS SAVIENĪBA
1. iedaļa
Muitas nodokļu atcelšana starp dalībvalstīm
12. pants
Dalībvalstis neievieš nekādus jaunus savstarpējus ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus vai citus maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepalielina nodokļus vai maksājumus, kas jau pastāv to savstarpējā tirdzniecībā.
13. pants
1. Pārejas laikā saskaņā ar 14. un 15. pantu dalībvalstis pakāpeniski atceļ savstarpējos ievedmuitas nodokļus.
2. Pārejas laikā pakāpeniski atceļ dalībvalstu starpā pastāvošos maksājumus, kuriem ir ievedmuitas nodokļiem līdzvērtīga iedarbība. Komisija ar direktīvām nosaka to atcelšanas grafiku. Tā ievēro 14. panta 2. un 3. punktu un Padomes direktīvas, kas izdotas, piemērojot 14. panta 2. punktu.
14. pants
1. Visu ražojumu pamatnodoklis, ko turpmāk samazina, ir 1957. gada 1. janvārī piemērotais nodoklis.
2. Nodokļa samazināšanas grafiks ir šāds:
a) pirmajā posmā nodokli pirmoreiz samazina gadu pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, otrreiz – astoņpadsmit mēnešus vēlāk, trešoreiz – beidzoties ceturtajam gadam pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā;
b) otrajā posmā nodokli samazina astoņpadsmit mēnešus pēc posma sākuma, otrreiz – astoņpadsmit mēnešus vēlāk, trešoreiz – gadu vēlāk;
c) trešajā posmā veic atlikušo samazināšanu; Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, šo grafiku nosaka direktīvās.
3. Pirmajā samazināšanas reizē dalībvalstis visiem ražojumiem ievieš tādus savstarpējus nodokļus, kas ir par 10 procentiem mazāki nekā pamatnodoklis.
Katrā nākamajā samazināšanas reizē katra dalībvalsts nodokļus kopumā samazina tā, lai kopējie muitas ieņēmumi kristos par 10 procentiem, kā paredz 4. punkts, un samazinātu nodokli katram ražojumam par vismaz 5 procentiem no pamatnodokļa.
Tiem ražojumiem, kam nodoklis aizvien vēl pārsniedz 30 procentus, katram samazinājumam tomēr jābūt vismaz 10 procentiem no pamatnodokļa.
4. Dalībvalsts muitas ieņēmumu kopsummu, kas ir minēta 3. punktā, aprēķina, reizinot tās importa vērtību no citām dalībvalstīm 1956. gadā ar pamatnodokļiem.
5. Īpašas problēmas, kas rodas, piemērojot iepriekšējos punktus, atrisina direktīvas, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.
6. Dalībvalstis ziņo Komisijai par to, kā piemēroti iepriekšminētie noteikumi, kas paredz samazināt nodokļus. Tās apņemas nodrošināt to, lai nodokļi visiem ražojumiem samazinātos:
– pirmā posma beigās vismaz par 25 % no pamatnodokļa; un
– otrā posma beigās vismaz par 50 % no pamatnodokļa.
Ja Komisija konstatē, ka pastāv varbūtība nesasniegt 13. pantā izvirzītos mērķus un šajā pantā noteiktos procentus, tā dalībvalstīm sniedz attiecīgus ieteikumus.
7. Padome var grozīt šo pantu ar vienprātīgu lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Asambleju.
15. pants
1. Neatkarīgi no 14. panta dalībvalsts pārejas laikā var pilnīgi vai daļēji pārtraukt iekasēt nodokļus, ko tā piemēro no citām dalībvalstīm importētiem ražojumiem. Par to tā informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.
2. Dalībvalstis apliecina gatavību drīzāk nekā paredzēts 14. pantā samazināt muitas nodokļus pārējām dalībvalstīm, ja to ļauj šo valstu vispārējais ekonomikas stāvoklis un stāvoklis attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.
Šajā nolūkā Komisija sniedz attiecīgajām dalībvalstīm ieteikumus.
16. pants
Dalībvalstis vēlākais līdz pirmā posma beigām atceļ savstarpējos izvedmuitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību.
17. pants
1. Šā Līguma 9. līdz 14. pantu un 15. panta 1. punktu piemēro arī fiskāliem muitas nodokļiem. Šādus nodokļus tomēr neizmanto, lai aprēķinātu muitas ieņēmumu kopsummu vai nodokļu vispārējo samazinājumu, kas minēts 14. panta 3. un 4. punktā.
Šādus nodokļus katrā samazināšanas reizē pazemina vismaz par 10 procentiem no pamatnodokļa. Dalībvalstis var nodokļus samazināt straujāk, nekā paredz 14. pants.
2. Pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, dalībvalstis gada laikā dara Komisijai zināmus savus fiskālos muitas nodokļus.
3. Dalībvalstis patur tiesības šos nodokļus aizstāt ar iekšējo nodokli, kas saskan ar 95. panta noteikumiem.
4. Ja Komisija konstatē, ka šāda nodokļa aizstāšana kādā no dalībvalstīm rada nopietnas grūtības, tā atļauj šai valstij saglabāt minēto nodokli ar noteikumu, ka to atcels vēlākais sešus gadus pēc šā Līguma stāšanās spēkā. Šādu atļauju lūdz gada laikā pēc šā Līguma stāšanās spēkā.
2. iedaļa
Kopējo muitas tarifu izstrāde
18. pants
Dalībvalstis apliecina gatavību sekmēt starptautiskas tirdzniecības attīstību un mazināt šķēršļus tirdzniecībā, noslēdzot savstarpēji un abpusēji izdevīgas vienošanās, kuru mērķis ir samazināt muitas nodokļus zem tā vispārējā līmeņa, kāds pastāvētu to starpā nodibinātā muitas savienībā.
19. pants
1. Kopējo muitas tarifu nodokļi saskaņā ar še turpmāk izvirzītajiem nosacījumiem un paredzētajā apjomā atbilst to nodokļu vidējam aritmētiskajam, kuri ir spēkā Kopienas četrās muitas teritorijās.
2. Nodokļi, no kuriem rēķina vidējo aritmētisko, ir dalībvalstu 1957. gada 1. janvārī uzliktie nodokļi.
Attiecībā uz Itālijas tarifiem tomēr piemēro nodokli, uz ko neattiecas pagaidu samazinājums par 10 procentiem. Turklāt precēm, kam Itālijas tarifi paredz parasto nodokli, šis nodoklis aizstāj nodokli, ko piemēro tā, kā precizēts iepriekš, ar noteikumu, ka parastais nodoklis nepārsniedz pēdējo vairāk kā par 10 procentiem. Ja parastais nodoklis par vairāk nekā 10 procentiem pārsniedz nodokli, kas piemērots tā, kā precizēts iepriekš, vidējo aritmētisko aprēķina no šā nodokļa, pieskaitot tam 10 procentus.
Attiecībā uz A saraksta tarifu pozīcijām, lai aprēķinātu vidējo aritmētisko, uzliktos nodokļus aizstāj ar sarakstā minētajiem nodokļiem.
3. Nodokļi kopējos muitas tarifos nepārsniedz:
a) 3 procentus B saraksta tarifu pozīcijās iekļautiem ražojumiem;
b) 10 procentus C saraksta tarifu pozīcijās iekļautiem ražojumiem;
c) 15 procentus D saraksta tarifu pozīcijās iekļautiem ražojumiem; un
d) 25 procentus E saraksta tarifu pozīcijās iekļautiem ražojumiem; ja šādiem ražojumiem Beniluksa valstu tarifos uzlikts nodoklis, kas nepārsniedz 3 procentus, šāds nodoklis, aprēķinot vidējo aritmētisko, jāpaaugstina līdz 12 procentiem.
4. F sarakstā uzskaitītiem ražojumiem piemēro nodokļus, kas noteikti minētajā sarakstā.
5. Tarifu pozīciju saraksti, kas minēti šajā un 20. pantā, ir norādīti šā Līguma 1. pielikumā.
20. pants
Nodokļus, ko piemēro G sarakstā minētajiem ražojumiem, nosaka dalībvalstu sarunās. Dalībvalstis var sarakstu papildināt ar citiem ražojumiem, bet tā, lai to kopvērtība nepārsniegtu 2 procentus no to preču kopvērtības, kuras tās importējušas no trešām valstīm 1956. gadā.
Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šādas sarunas sarīkotu līdz otrā gada beigām pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, un lai tās beigtos pirmajā posmā.
Ja šajā laikā nevar panākt vienošanos par dažiem ražojumiem, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ar vienprātīgu lēmumu otrajā posmā un ar kvalificētu balsu vairākumu vēlāk, nosaka kopējo muitas tarifu nodokļus.
21. pants
1. Tehniskas grūtības, ko var radīt 19. un 20. panta piemērošana, divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, atrisina direktīvas, ko ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, izdod Padome.
2. Līdz pirmā posma beigām vai vēlākais tad, kad šādus nodokļus nosaka, Padome, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, nolemj, kādi pielāgojumi vajadzīgi, lai nodrošinātu kopējo muitas tarifu iekšējo konsekvenci, piemērojot 19. un 20. pantā izklāstītos noteikumus, jo īpaši ievērojot to, ka precēm, kam piemēro kopējos muitas tarifus, ir dažāda apstrādes pakāpe.
22. pants
Divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, Komisija nosaka, ciktāl jāņem vērā fiskālie muitas nodokļi, kas minēti 17. panta 2. punktā, aprēķinot vidējo aritmētisko, ko paredz 19. panta 1. punkts. Komisija ņem vērā to, ka šie nodokļi var būt protekcioniski.
Sešos mēnešos pēc tam, kad Komisija pieņēmusi šādu lēmumu, jebkura dalībvalsts var lūgt, lai attiecīgam ražojumam piemēro 20. pantā paredzēto procedūru, taču tādā gadījumā šā panta paredzēto procentu ierobežojumu šai valstij nepiemēro.
23. pants
1. Lai varētu pakāpeniski ieviest kopējos muitas tarifus, dalībvalstis šādi groza muitas tarifus, ko piemēro trešām valstīm:
a) ražojumiem tarifu pozīcijās, kam 1957. gada 1. janvārī faktiski piemērotie nodokļi atšķiras no kopējo muitas tarifu nodokļiem ne vairāk kā par 15 procentiem, uzliek kopējo muitas tarifu nodokļus, beidzoties ceturtajam gadam pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā;
b) visos citos gadījumos dalībvalstis no tās pašas dienas piemēro nodokli, kas par 30 procentiem samazina 1957. gada 1. janvārī faktiski piemērotā nodokļa un kopējo muitas tarifu nodokļa starpību;
c) otrā posma beigās šo starpību atkal samazina par 30 procentiem; un
d) ražojumiem tarifu pozīcijās, kurās kopējo muitas tarifu nodokļi pirmā posma beigās vēl nav zināmi, visas dalībvalstis sešos mēnešos pēc Padomes lēmuma saskaņā ar 20. pantu piemēro tādus nodokļus, kādi būtu jāpiemēro, ievērojot šajā punktā ietvertās normas.
2. Ja dalībvalstij ir piešķirta 17. panta 4. punktā paredzētā atļauja, atļaujas derīguma laikā tai nav jāpiemēro iepriekšminētie noteikumi tām tarifu pozīcijām, uz ko attiecas atļauja. Kad atļauja beidzas, attiecīgā dalībvalsts piemēro tādu nodokli, kāds būtu jāpiemēro, ievērojot 1. punktā ietvertās normas.
3. Kopējie muitas tarifi pilnībā jāievieš vēlākais līdz pārejas laika beigām.
24. pants
Dalībvalstīm ir tiesības mainīt šos nodokļus drīzāk nekā paredzēts 23. pantā, lai pieskaņotu tās kopējiem muitas tarifiem.
25. pants
1. Ja Komisija konstatē, ka dažu B, C un D sarakstā iekļauto izstrādājumu ražošanas apjoms dalībvalstīs nav pietiekams, lai apmierinātu kādas dalībvalsts pieprasījumu, un ka apgāde ar tiem parasti ir ievērojami atkarīga no importa no trešām valstīm, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, šai dalībvalstij piešķir muitas tarifu kvotas ar pazeminātu muitas nodokļu likmi vai bez muitas nodokļiem.
Šādām kvotām jāpaliek robežās, kuru pārsniegšanas dēļ saimnieciskās darbības varētu pārcelties, kaitējot citām dalībvalstīm.
2. E sarakstā iekļautajiem ražojumiem un tiem G sarakstā iekļautajiem ražojumiem, kam nodokļu likmes noteiktas saskaņā ar 20. panta trešajā daļā paredzēto procedūru, Komisija pēc jebkuras ieinteresētas dalībvalsts lūguma piešķir tai tarifu kvotas ar pazeminātu muitas nodokļu likmi vai bez muitas nodokļiem, ja pārmaiņas Kopienas piegādes avotos vai piedāvājuma nepietiekamība kaitē šīs dalībvalsts pārstrādes rūpniecībai.
Šādām kvotām jāpaliek robežās, kuru pārsniegšanas dēļ saimnieciskās darbības varētu pārcelties, kaitējot citām dalībvalstīm.
3. Šā Līguma 2. pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem Komisija var dalībvalstij atļaut pilnīgi vai daļēji pārtraukt muitas nodokļu iekasēšanu vai piešķirt šai dalībvalstij tarifu kvotas ar pazeminātām muitas nodokļu likmēm vai bez muitas nodokļiem ar noteikumu, ka tās nerada nopietnus traucējumus attiecīgo ražojumu tirgū.
4. Komisija regulāri pārbauda tarifu kvotas, ko piešķir, piemērojot šo pantu.
26. pants
Komisija var atļaut dalībvalstij, kurai ir īpašas grūtības, atlikt 23. pantā paredzēto nodokļu samazināšanu vai palielināšanu konkrētām tarifu pozīcijām.
Šādu atļauju var piešķirt tikai uz ierobežotu laiku un tādām tarifu pozīcijām, kas kopumā nepārsniedz 5 procentus no preču vērtības, kuras šī valsts importējusi no trešām valstīm pēdējā gadā, par kuru ir pieejami statistikas dati.
27. pants
Līdz pirmā posma beigām dalībvalstis veic pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai tuvinātu normatīvos un administratīvos aktus muitas jomā. Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm sniedz attiecīgus ieteikumus.
28. pants
Par konkrētu nodokļu grozījumiem vai to darbības apturēšanu kopējos muitas tarifos Padome pieņem vienprātīgu lēmumu. Pēc pārejas laika beigām Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu tomēr var nolemt par grozījumiem vai darbības apturēšanu, kas nepārsniedz 20 procentus no attiecīgā nodokļa likmes un kas būtu spēkā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Šādus grozījumus vai darbības apturēšanu var pagarināt tikai ar tiem pašiem nosacījumiem uz vēl vienu sešu mēnešu laikposmu.
29. pants
Veicot uzdevumus, kas Komisijai šajā iedaļā uzticēti, tā ņem vērā
a) vajadzību veicināt tirdzniecību starp dalībvalstīm un trešām valstīm;
b) pārmaiņas konkurences apstākļos Kopienā, ciktāl tās uzlabo uzņēmumu konkurētspēju;
c) Kopienas prasības attiecībā uz apgādi ar izejvielām un pusfabrikātiem; šajā sakarā Komisija gādā, lai netiktu izkropļota dalībvalstu konkurence gatavu preču tirdzniecībā;
d) vajadzību izvairīties no nopietniem traucēkļiem dalībvalstu tautsaimniecībā un panākt ražošanas racionālu attīstību un patēriņa pieaugumu Kopienā.
2. nodaļa
KVANTITATĪVO IEROBEŽOJUMU LIKVIDĒŠANA STARP DALĪBVALSTĪM
30. pants
Dalībvalstu starpā ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un citi pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību, neskarot še turpmāk minētos noteikumus.
31. pants
Dalībvalstis atturas savā starpā ieviest jaunus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.
Šis pienākums attiecas tikai uz to liberalizācijas pakāpi, kas sasniegta, piemērojot Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas Padomes 1955. gada 14. janvāra lēmumus. Sešos mēnešos pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, dalībvalstis iesniedz Komisijai saskaņā ar šiem lēmumiem liberalizēto ražojumu sarakstus. Šos sarakstus dalībvalstis savstarpēji konsolidē.
32. pants
Savstarpējā tirdzniecībā dalībvalstis atturas pastiprināt tās kvotas un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kuri pastāv šā Līguma spēkā stāšanās dienā.
Šādas kvotas atceļ vēlākais līdz pārejas laika beigām. Šajā laikā tās pakāpeniski atceļ saskaņā ar še turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.
33. pants
1. Gadu pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, visas dalībvalstis divpusējās kvotas, kas piešķirtas kādai citai dalībvalstij, padara par vispārējām kvotām, ko bez diskriminācijas attiecina uz visām pārējām dalībvalstīm.
Tajā pašā dienā dalībvalstis palielina šādi ieviesto vispārējo kvotu kopumu tā, lai kopvērtībā tās panāktu palielinājumu vismaz par 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vispārējās kvotas katram ražojumam tomēr jāpalielina vismaz par 10 procentiem.
Kvotas palielina ik gadu saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, un procentuālais palielinājums ir tāds pats, attiecinot pret iepriekšējo gadu.
Ceturto reizi kvotas palielina, beidzoties ceturtajam gadam pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā; piekto reizi
- gadu pēc otrā posma sākuma.
2. Ja kādam ražojumam, kuram nodokļi nav liberalizēti, vispārējās kvotas nesasniedz 3 procentus no attiecīgās valsts ražošanas apjoma, tad vēlākais gada laikā pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, ievieš kvotas, kas atbilst vismaz 3 procentiem no šīs attiecīgās valsts ražošanas apjoma. Šīs kvotas tiek palielinātas līdz 4 procentiem otrā gada beigās un līdz 5 procentiem trešā gada beigās. Pēc tam attiecīgā dalībvalsts palielina kvotas ik gadu vismaz par 15 procentiem.
Ja šādas attiecīgās valsts ražošanas nav, Komisija pieņem lēmumu, ar ko ievieš attiecīgas kvotas.
3. Beidzoties desmitajam gadam, visas kvotas atbilst vismaz 20 procentiem no attiecīgās valsts ražošanas apjoma.
4. Ja Komisija lēmumā konstatē, ka divus gadus pēc kārtas kāda ražojuma imports ir bijis zemāks nekā piešķirtās kvotas līmenis, šo vispārējo kvotu neņem vērā, aprēķinot vispārējo kvotu kopvērtību. Šādā gadījumā attiecīgajam ražojumam dalībvalsts atceļ kvotas ierobežojumus.
5. Kvotām, kas kādā valstī atbilst vairāk nekā 20 procentiem no attiecīgo ražojumu izlaides apjoma, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var samazināt 1. punktā paredzēto minimālo 10 procentu apjomu. Šis grozījums tomēr neietekmē pienākumu palielināt vispārējo kvotu kopvērtību par 20 procentiem gadā.
6. Dalībvalstīm, kas, ievērojot Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas Padomes 1955. gada 14. janvāra lēmumus, ir sasniegušas augstāku liberalizācijas pakāpi, nekā to paredz saistības, ir tiesības ņemt vērā ar dalībvalstu lēmumiem patstāvīgi liberalizēto importa apjomu, aprēķinot 1. punktā paredzēto gada kopējo 20 procentu palielinājumu. Šādus aprēķinus Komisijai iesniedz iepriekšējai apstiprināšanai.
7. Komisijas izdotās direktīvas nosaka procedūru un grafiku, saskaņā ar ko dalībvalstis savstarpēji atceļ visus pasākumus, kuri pastāv, šim Līgumam stājoties spēkā, un kuru iedarbība ir līdzvērtīga kvotām.
8. Ja Komisija konstatē, ka, piemērojot šā panta noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz procentu likmēm, nav iespējams pakāpeniski atcelt kvotas, kā paredz 32. panta otrā daļa, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ar vienprātīgu lēmumu pirmajā posmā un vēlāk ar kvalificētu balsu vairākumu, var grozīt šajā pantā paredzēto procedūru un tostarp palielināt noteikto procentu apjomu.
34. pants
1. Dalībvalstu starpā ir aizliegti eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.
2. Vēlākais līdz pirmā posma beigām dalībvalstis atceļ visus eksporta kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kuri pastāv, šim Līgumam stājoties spēkā.
35. pants
Dalībvalstis apliecina gatavību drīzāk, nekā paredzēts iepriekšējos pantos, atcelt savstarpēja importa un eksporta kvantitatīvos ierobežojumus, ja to ļauj valstu vispārējais ekonomikas stāvoklis un stāvoklis attiecīgā tautsaimniecības nozarē.
Šajā nolūkā Komisija attiecīgajām dalībvalstīm sniedz ieteikumus.
36. pants
Šā Līguma 30. līdz 34. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.
37. pants
1. Dalībvalstis pakāpeniski pielāgo komerciālus valsts monopolus tā, lai, beidzoties pārejas laikam, attiecībā uz preču sagādes un tirdzniecības nosacījumiem nepastāvētu nekāda dalībvalstu pilsoņu diskriminācija.
Šis pants attiecas uz visām iestādēm, ar kuru starpniecību dalībvalsts de iure vai de facto tieši vai netieši pārrauga, nosaka vai būtiski ietekmē dalībvalstu savstarpēju importu un eksportu. Šis pants attiecas arī uz tiem monopoliem, ko valsts ir deleģējusi trešām personām.
2. Dalībvalstis atturas ieviest jaunus pasākumus, kas nesaskan ar 1. punktā noteiktajiem principiem vai ierobežo to pantu darbības jomu, kuri reglamentē dalībvalstu savstarpēju muitas nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu atcelšanu.
3. Šā panta 1. punktā minēto pasākumu grafiku saskaņo ar attiecīgo ražojumu kvantitatīvo ierobežojumu atcelšanu, ko paredz 30. līdz 34. pants.
Ja kāds ražojums tikai vienā vai dažās dalībvalstīs ir atkarīgs no komerciāla valsts monopola, Komisija var ļaut pārējām dalībvalstīm piemērot aizsargpasākumus tikmēr, kamēr stājas spēkā 1. punktā paredzētais pielāgojums; Komisija precizē šādu pasākumu sīkākus nosacījumus.
4. Ja kādas valsts komerciāls monopols darbojas saskaņā ar noteikumiem, kas paredz atvieglināt lauksaimniecības produktu pārdošanu vai gūt no tiem optimālu peļņu, tad, piemērojot šo pantu, attiecīgi jārīkojas, lai panāktu līdzvērtīgas garantijas attiecīgo ražotāju nodarbinātībai un dzīves līmenim, ņemot vērā iespējamus pielāgojumus un specializāciju, kas būs vajadzīga laika gaitā.
5. Minētie pienākumi dalībvalstīm uzliek saistības tikai tiktāl, ciktāl tie ir saderīgi ar attiecīgiem starptautiskiem līgumiem.
6. Kopš pirmā posma Komisija sniedz ieteikumus par paņēmieniem un grafiku, kā īstenot šajā pantā minētos pielāgojumus.
II SADAĻA
Lauksaimniecība
38. pants
1. Kopējais tirgus aptver lauksaimniecību un tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem. "Lauksaimniecības produkti" ir zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šādiem produktiem.
2. Ja 39. līdz 46. pantā nav paredzēts citādi, tad uz lauksaimniecības produktiem attiecas noteikumi, kas pieņemti, lai izveidotu kopējo tirgu.
3. Produkti, uz kuriem attiecas 39. līdz 46. pants , ir uzskaitīti šā Līguma II pielikumā. Divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu izlemj, kādus produktus pievienot šim sarakstam.
4. Lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbībai un attīstībai jānorit reizē ar kopējas dalībvalstu lauksaimniecības politikas izveidi.
39. pants
1. Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi ir:
a) celt lauksaimniecības ražīgumu, veicinot tehnikas attīstību un panākot lauksaimniecības ražošanas racionālu attīstību un ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka, optimālu izmantojumu;
b) šādi panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, jo īpaši palielinot lauksaimniecībā nodarbināto personu individuālos ienākumus;
c) stabilizēt tirgus;
d) nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū;
e) panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām.
2. Veidojot kopējo lauksaimniecības politiku un īpašas metodes tās piemērošanai, jāņem vērā:
a) lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības;
b) vajadzība pakāpeniski īstenot attiecīgus pielāgojumus;
c) tas, ka dalībvalstīs lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar visu tautsaimniecību.
40. pants
1. Pārejas laikā dalībvalstis pakāpeniski veido kopējo lauksaimniecības politiku, kas stājas spēkā vēlākais līdz šā laikposma beigām.
2. Lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti 39. pantā, izveido lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju.
Šai organizācijai, atkarībā no produktiem, uz kuriem tā attiecas, ir šādas formas:
a) kopīgi konkurences noteikumi;
b) dažādo valstu tirgus organizāciju obligāta koordinācija;
c) Eiropas tirgus organizācija.
3. Lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija, kas izveidota saskaņā ar šā panta 2. punktu, var aptvert visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 39. pantā izvirzītos mērķus, jo īpaši cenu regulēšanu, atbalstu dažādu produktu ražošanai un tirdzniecībai, glabāšanas un pārvadāšanas noteikumus un kopīgus paņēmienus importa un eksporta stabilizācijai.
Kopīgā organizācija darbojas vienīgi 39. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai un nepieļauj ražotāju un patērētāju diskrimināciju Kopienā.
Kopējā cenu politika pamatojas uz kopīgiem kritērijiem un vienādām aprēķinu metodēm.
4. Lai 2. punktā minētā lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija spētu sasniegt tai izvirzītos mērķus, var izveidot vienu vai vairākus lauksaimniecības virzības un garantiju fondus.
41. pants
Lai varētu sasniegt 39. pantā izvirzītos mērķus, kopējā lauksaimniecības politikā var paredzēt tādus pasākumus kā:
a) efektīva darbības koordinācija arodmācību, pētniecības un lauksaimniecības zinību izplatīšanas jomā; tā var ietvert arī projektu vai iestāžu kopīgu finansēšanu;
b) kopīgi pasākumi dažu produktu patēriņa veicināšanai.
42. pants
Šā Līguma nodaļa par konkurenci attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tikai tiktāl, ciktāl to noteikusi Padome atbilstīgi 43. panta 2. un 3. punktam un saskaņā ar minētajos punktos paredzēto procedūru, ievērojot 39. pantā izvirzītos mērķus.
Padome jo īpaši var atļaut piešķirt atbalstu:
a) lai aizsargātu uzņēmumus, kuriem traucējumus rada strukturāli vai dabas apstākļi;
b) saskaņā ar ekonomikas attīstības programmām.
43. pants
1. Lai izstrādātu vispārīgu kopējās lauksaimniecības politikas plānu, tūlīt pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, Komisija sasauc dalībvalstu konferenci nolūkā salīdzināt valstu lauksaimniecības politiku, īpaši sagatavojot pārskatu par to resursiem un vajadzībām.
2. Komisija, ņēmusi vērā 1. punktā paredzētās konferences darbu un apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, iesniedz priekšlikumus par kopējas lauksaimniecības politikas izstrādi un ieviešanu, tostarp paredzot aizstāt valstu lauksaimniecības tirgu organizācijas ar vienu no 40. panta 2. punktā paredzētajām kopīgās organizācijas formām, kā arī priekšlikumus par to, kā īstenot šajā sadaļā izklāstītos pasākumus.
Izstrādājot šos priekšlikumus, ņem vērā šajā sadaļā iztirzāto lauksaimniecības jautājumu savstarpējo atkarību.
Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Asambleju, ar vienprātīgu lēmumu pirmajos divos posmos un ar kvalificētu balsu vairākumu vēlāk, pieņem regulas, direktīvas vai lēmumus; tas neliedz izdot arī ieteikumus.
3. Padome saskaņā ar 2. punktu, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var aizstāt valstu tirgus organizācijas ar tirgus kopīgo organizāciju, kas paredzēta 40. panta 2. punktā, ja:
a) tām dalībvalstīm, kas neatbalsta šo pasākumu un kam ir pašām savas organizācijas konkrētām ražošanas nozarēm, lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija piedāvā līdzvērtīgus attiecīgo ražotāju nodarbinātības un dzīves līmeņa aizsargpasākumus, ņemot vērā iespējamus pielāgojumus un specializāciju, kas būs vajadzīga laika gaitā;
b) šāda organizācija tirdzniecībai Kopienā nodrošina līdzīgus nosacījumus tiem, kas pastāv attiecīgās valsts tirgū.
4. Ja kādām izejvielām ievieš lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju, pirms tā ieviesta attiecīgajiem pārstrādes produktiem, tad no trešām valstīm var importēt Kopienā tās izejvielas, ko izmanto pārstrādes produktiem, kurus paredz eksportēt uz trešām valstīm.
44. pants
1. Tā kā dalībvalstu savstarpēja muitas nodokļu un kvantitatīvo ierobežojumu pakāpeniska atcelšana var radīt cenas, kas varētu apdraudēt 39. pantā izvirzītos mērķus, pārejas laikā dalībvalstis drīkst dažiem ražojumiem kvotu vietā piemērot minimālo cenu sistēmu, bet tā, lai nenotiktu diskriminācija un lai netraucētu palielināties tirdzniecības apjomam, ko paredz 45. panta 2. punkts; to preču importu, kuru cena ir zemāka par minimālo, var:
– uz laiku pārtraukt vai samazināt, vai arī
– atļaut, bet ar nosacījumu, ka to cenai jābūt augstākai par attiecīgā ražojuma minimālo cenu. Otrā gadījumā minimālajās cenās nav iekļauti muitas nodokļi.
2. Minimālās cenas nedrīkst samazināt dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības apjomu, kas jau pastāv, šim Līgumam stājoties spēkā, un nedrīkst traucēt pakāpeniski paplašināt šo tirdzniecību. Minimālās cenas piemēro tā, lai tās neradītu šķēršļus dabiskai dalībvalstu izvēlei.
3. Līdzko šis Līgums stājas spēkā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka objektīvus kritērijus, lai izveidotu minimālo cenu sistēmu un fiksētu šīs cenas.
Nosakot šos kritērijus, īpaši ņem vērā ražošanas vidējās izmaksas dalībvalstī, kas piemēro minimālo cenu, attiecīgo uzņēmumu stāvokli attiecībā uz šādām ražošanas vidējām izmaksām un vajadzību veicināt gan pakāpenisku lauksaimniecības prakses uzlabošanos, gan pielāgojumus un specializāciju, kas vajadzīga kopējā tirgū.
Pēc tam Komisija ierosina procedūru, kā šos kritērijus pārskatīt, lai ievērotu un paātrinātu tehnikas progresu un lai pakāpeniski tuvinātu cenas kopējā tirgū.
Šos kritērijus un to pārskatīšanas procedūru nosaka Padome ar vienprātīgu lēmumu trijos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā.
4. Pirms Padomes lēmums stājas spēkā, dalībvalstis var fiksēt minimālās cenas ar nosacījumu, ka iepriekš dara tās zināmas Komisijai un pārējām dalībvalstīm, lai tās varētu iesniegt savas piezīmes.
Kad Padome ir pieņēmusi lēmumu, dalībvalstis fiksē minimālās cenas, pamatojoties uz iepriekšminētajiem kritērijiem.
Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var mainīt dalībvalstu pieņemtos lēmumus, ja tie neatbilst iepriekšminētajiem kritērijiem.
5. Ja izrādās, ka attiecībā uz dažiem ražojumiem līdz trešā posma sākumam nav iespējams noteikt iepriekšminētos objektīvos kritērijus, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var mainīt minimālās cenas, kas noteiktas šiem ražojumiem.
6. Pārejas laika beigās jāizveido tabula ar minimālajām cenām, kas vēl ir spēkā. Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar deviņu balsu vairākumu, vērtējot balsis saskaņā ar 148. panta 2. punkta pirmo apakšpunktu, nosaka sistēmu, ko piemēro kopējā lauksaimniecības politikā.
45. pants
1. Kamēr valstu tirgus organizācijas nav aizstātas ar kādu no kopīgās organizācijas formām, kas minētas 40. panta 2. punktā, dažās dalībvalstīs tirdzniecību ar ražojumiem:
– attiecībā uz kuriem pastāv noteikumi, kas attiecīgās valsts ražotājiem nodrošina tirgu,
– kuri jāimportē,
izvērš, noslēdzot produktu importētāju un eksportētāju dalībvalstu ilgtermiņa līgumus.
Šo līgumu mērķis ir panākt, lai Kopienā pakāpeniski likvidētu jebkādu ražotāju diskrimināciju to noteikumu piemērošanā.
Šādus līgumus slēdz pirmajā posmā, ievērojot savstarpības principu.
2. Attiecībā uz kvantitāti šo līgumu pamatā ir attiecīgo produktu vidējais tirdzniecības apjoms dalībvalstu starpā trijos gados pirms šā Līguma stāšanās spēkā, un tie paredz palielināt tirdzniecības apjomu saskaņā ar spēkā esošajām prasībām, ievērojot ierastos tirdzniecības modeļus.
Attiecībā uz cenām šie līgumi ražotājiem ļauj pārdot nolīgto preču daudzumu par cenām, ko pakāpeniski tuvina tām, kuras maksā ražotājiem pircēja valsts tirgū.
Šī tuvināšana notiek cik iespējams vienmērīgi, un to pabeidz vēlākais līdz pārejas laika beigām.
Par cenām vienojas attiecīgo pušu sarunās, kā paredz direktīvas, ko Komisija izstrādājusi, lai piemērotu šā panta divas iepriekšējās daļas.
Ja pirmo posmu pagarina, šo līgumu izpilde turpinās saskaņā ar nosacījumiem, ko piemēro ceturtā gada beigās pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, pienākumu palielināt apjomu un tuvināt cenas atliekot līdz pārejai uz otro posmu.
Dalībvalstis izmanto visas iespējas, ko dod to tiesību akti, jo īpaši importa politikā, lai panāktu šo līgumu noslēgšanu un izpildi.
3. Ciktāl dalībvalstīm vajadzīgas izejvielas ražojumiem, ko paredz eksportēt no Kopienas, konkurējot ar trešo valstu ražojumiem, iepriekšminētie līgumi nerada šķēršļus, lai šim nolūkam vajadzīgās izejvielas importētu no trešām valstīm. Šo noteikumu nevar piemērot, ja Padome vienprātīgi nolemj paredzēt maksājumus, kas vajadzīgi, lai kompensētu starpību starp cenām, kas maksātas par precēm, kuras importētas šajā nolūkā saskaņā ar šiem līgumiem, un to pašu preču iepirkuma cenām pasaules tirgū.
46. pants
Ja dalībvalstī attiecībā uz kādiem produktiem pastāv valsts tirgus organizācija vai līdzīgi iekšēji noteikumi, kas iespaido tādu pašu produktu konkurētspēju citā dalībvalstī, tad dalībvalstis var noteikt kompensējošus maksājumus par attiecīgo produktu importu no dalībvalsts, kur pastāv šāda organizācija vai noteikumi, ja vien šī valsts nenosaka kompensācijas maksājumus par eksportu.
Komisija nosaka šos maksājumus tādā apjomā, kāds vajadzīgs, lai atjaunotu līdzsvaru; tā var atļaut arī citus pasākumus, kuru sīkākus nosacījumus tā precizē.
47. pants
Lai, ievērojot šo sadaļu, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja veiktu vajadzīgās funkcijas, tās lauksaimniecības nodaļa ir Komisijas rīcībā, lai saskaņā ar 197. un 198. pantu sagatavotu komitejas apspriedes.
III SADAĻA
Personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite
1. nodaļa DARBA ŅĒMĒJI
48. pants
1. Vēlākais līdz pārejas laika beigām Kopienā nodrošina darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.
2. Pārvietošanās brīvība nozīmē to, ka likvidē jebkādu dalībvalstu darba ņēmēju diskrimināciju pilsonības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem.
3. Tā nozīmē turpmāk norādītās tiesības, ko var ierobežot, vienīgi pamatojoties uz sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem:
a) tiesības pieņemt faktiskos darba piedāvājumus;
b) tiesības šajā nolūkā brīvi pārvietoties dalībvalstu teritorijā;
c) tiesības darba nolūkos uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem, kas reglamentē šīs valsts pilsoņu nodarbinātību;
d) tiesības palikt kādā dalībvalstī pēc tam, kad darba attiecības šajā valstī beigušās, atbilstīgi nosacījumiem, kas ietverti īstenošanas regulās, kuras izstrādās Komisija.
4. Šis pants neattiecas uz nodarbinātību civildienestā.
49. pants
Līdzko šis Līgums stājas spēkā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, pieņem direktīvas vai regulas, kas nosaka, kādi pasākumi jāveic, lai pakāpeniski radītu 48. pantā noteikto darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, jo īpaši:
a) nodrošinot valstu nodarbinātības dienestu ciešu sadarbību;
b) sistemātiski un pakāpeniski likvidējot tās administratīvās procedūras un praksi, kā arī tādus laika ierobežojumus tiesībām pretendēt uz pieejamu darbu, kurus paredz vai nu attiecīgās valsts tiesību akti, vai starp dalībvalstīm iepriekš noslēgti nolīgumi un kuru saglabāšana traucē liberalizēt darba ņēmēju pārvietošanos;
c) sistemātiski un pakāpeniski atceļot visus šādus laika ierobežojumus un citus ierobežojumus, ko paredz vai nu attiecīgās valsts tiesību akti, vai starp dalībvalstīm iepriekš noslēgti nolīgumi, kas uz citu dalībvalstu darba ņēmējiem attiecina citādus nosacījumus nodarbinātības brīvai izvēlei nekā uz attiecīgās valsts darba ņēmējiem;
d) izveidojot attiecīgu sistēmu, lai darba piedāvājumus saistītu ar darba pieteikumiem un veicinātu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru darba tirgū, nopietni neapdraudot dzīves līmeni un nodarbinātības līmeni dažādos reģionos un tautsaimniecības nozarēs.
50. pants
Īstenojot kopīgu programmu, dalībvalstis veicina gados jaunu darba ņēmēju apmaiņu.
51. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu paredz tādus pasākumus sociālā nodrošinājuma jomā, kas vajadzīgi, lai īstenotu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību; šajā nolūkā tā izveido sistēmu, kas nodrošina to, ka migrējošiem darba ņēmējiem un personām, kas ir viņu apgādībā:
a) summē visus laikposmus, ko saskaņā ar dažu valstu tiesību aktiem ņem vērā, lai piešķirtu un saglabātu tiesības saņemt pabalstu un aprēķinātu tā lielumu;
b) maksā pabalstus personām, kas ir dalībvalstu iedzīvotāji..
2. nodaļa
TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU
52. pants
Ievērojot še turpmāk izklāstītos noteikumus, pārejas laikā pakāpeniski atceļ ierobežojumus kādas dalībvalsts pilsoņu brīvībai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Tāpat pakāpeniski atceļ ierobežojumus attiecībā uz to, kā dalībvalstu pilsoņi, kas izveidojuši uzņēmumu kādā dalībvalstī, atver šā uzņēmuma pārstāvniecības, filiāles vai meitasuzņēmumus citās dalībvalstīs.
Brīvība veikt uzņēmējdarbību ietver tiesības sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, kā arī dibināt un vadīt uzņēmumus, jo īpaši sabiedrības, kas definētas 58. panta otrajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem pilsoņiem paredz tās valsts tiesību akti, kurā notiek šī uzņēmējdarbība, ņemot vērā šā Līguma nodaļu par kapitālu.
53. pants
Ja vien šis Līgums neparedz citādi, dalībvalstis citu dalībvalstu pilsoņiem neievieš nekādus jaunus ierobežojumus tiesībām veikt uzņēmējdarbību savā teritorijā.
54. pants
1. Līdz pirmā posma beigām Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Asambleju, ar vienprātīgu lēmumu izstrādā vispārēju programmu, lai Kopienā atceltu esošos ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Komisija iesniedz šo priekšlikumu Padomei pirmā posma pirmajos divos gados.
Programmā paredz vispārējos nosacījumus, lai panāktu brīvību veikt uzņēmējdarbību visās darbības nozarēs, un jo īpaši pakāpes, kā to panākt.
2. Lai īstenotu šādu vispārēju programmu, vai, ja tādas programmas nav, lai brīvībā veikt uzņēmējdarbību sasniegtu jaunu pakāpi attiecībā uz kādu darbības jomu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Asambleju, līdz pirmā posma beigām ar vienprātīgu lēmumu, bet vēlāk ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem direktīvas.
3. Padome un Komisija veic pienākumus , ko tām uzliek iepriekš izklāstītie noteikumi, jo īpaši,
a) parasti piešķirot prioritāru režīmu tām darbības jomām, kur brīvība veikt uzņēmējdarbību īpaši labvēlīgi iespaido ražošanas un tirdzniecības attīstību;
b) nodrošinot dalībvalstu kompetentu iestāžu ciešu sadarbību, lai izvērtētu, kāds Kopienā ir stāvoklis dažādās darbības jomās;
c) likvidējot tās administratīvās procedūras un praksi, kas izriet no valstu tiesību aktiem vai starp dalībvalstīm iepriekš noslēgtiem nolīgumiem un kuru atstāšana spēkā apdraud brīvību veikt uzņēmējdarbību;
d) nodrošinot iespēju vienas dalībvalsts darba ņēmējiem, kas nodarbināti citā dalībvalstī, palikt tajā ar nolūku sākt darboties kā pašnodarbinātām personām, ja šie darba ņēmēji atbilst tiem nosacījumiem, kas būtu jāievēro, ja tie ieceļotu šajā valstī tad, kad ir nolēmuši sākt šādu darbību;
e) dodot iespēju vienas dalībvalsts pilsoņiem iegūt īpašumā un izmantot zemi un ēkas, kas atrodas citā dalībvalstī, ciktāl tas nav pretrunā 39. panta 2. punktā izklāstītajiem principiem;
f) pakāpeniski atceļot ierobežojumus brīvībai veikt uzņēmējdarbību visās attiecīgajās darbības jomās, gan attiecībā uz to, kā dalībvalstī dibināt pārstāvniecības, filiāles un meitas uzņēmumus, gan arī nosacījumiem, kas attiecas uz galvenā uzņēmuma darbinieku stāšanos vadības un pārraudzības amatos šādās aģentūrās, filiālēs un meitas uzņēmumos;
g) pietiekami koordinējot garantijas, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām, kas definētas 48. panta otrajā daļā, nolūkā aizsargāt dalībnieku un trešo personu intereses, un paredzot šādu garantiju vienādošanu visā Kopienā;
h) pārliecinoties par to, ka dalībvalstu piešķirtais atbalsts neizkropļo uzņēmējdarbības veikšanas nosacījumus.
55. pants
Attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm šo nodaļu nepiemēro tādās darbības jomās, kas attiecīgās valstīs kaut netieši ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var noteikt, ka šī nodaļa neattiecas uz konkrētām darbības jomām.
56. pants
1. Šī nodaļa un saskaņā ar to veiktie pasākumi neliedz piemērot tādus normatīvus un administratīvus aktus, kas sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības interesēs ārvalstniekiem paredz īpašu režīmu.
2. Līdz pārejas laika beigām Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Asambleju, ar vienprātīgu lēmumu pieņem direktīvas, lai koordinētu iepriekšminētos normatīvos vai administratīvos aktus. Tomēr pēc otrā posma beigām Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņem direktīvas, lai koordinētu tādus noteikumus, kas pieder pie jomas, kuru dalībvalstīs reglamentē ar normatīviem vai administratīviem aktiem.
57. pants
1. Lai personām būtu vieglāk sākt un izvērst darbības kā pašnodarbinātām personām, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Asambleju ar vienprātīgu lēmumu pirmajā posmā un vēlāk ar kvalificētu balsu vairākumu, izdod direktīvas, kas nosaka diplomu, apliecību un citu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu.
2. Tādā pašā nolūkā Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Asambleju, līdz pārejas laika beigām izdod direktīvas, lai dalībvalstīs koordinētu normatīvos un administratīvos aktus par to, kā sākt un izvērst darbību kā pašnodarbinātām personām. Vienprātīgs balsojums vajadzīgs par jautājumiem, kurus vismaz vienā dalībvalstī reglamentē likumdošanas akti, un par pasākumiem, kas attiecas uz noguldījumu aizsardzību, jo īpaši kredītu piešķiršanu un profesijām, kas saistītas ar bankām, kā arī par nosacījumiem, kas vairākās dalībvalstīs reglamentē darbu profesijās, kas saistītas ar medicīnu, ar to saskarīgās profesijās un farmācijas profesijās. Visos citos gadījumos pirmajā posmā Padome pieņem lēmumu vienprātīgi, bet vēlāk - ar kvalificētu balsu vairākumu.
3. Ierobežojumu pakāpeniska atcelšana profesijām, kas saistītas ar medicīnu, ar to saistītām profesijām un farmācijas profesijām, ir atkarīga no tā, kā dalībvalstīs koordinē nosacījumus darbam šajās profesijās.
58. pants
Tiesiskais statuss tām sabiedrībām, kas izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Kopienā, šajā nodaļā ir pielīdzināts to fizisko personu tiesiskajam statusam, kuras ir dalībvalstu pilsoņi.
“Sabiedrības” ir tādas sabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar civiltiesībām vai komerctiesībām, kā arī kooperatīvi un citas juridiskas personas, kas ir publisko tiesību vai privāttiesību subjekti, izņemot bezpeļņas sabiedrības.
3. nodaļa PAKALPOJUMI
59. pants
Kā paredz še turpmāk izklāstītie noteikumi, Kopienā pārejas laikā pakāpeniski atceļ pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus to dalībvalstu pilsoņiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā Kopienas valstī, bet sniedz pakalpojumus citas dalībvalsts personai.
Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu vienprātīgi, šo nodaļu var attiecināt arī uz trešo valstu pilsoņiem, kas sniedz pakalpojumus un veic uzņēmējdarbību Kopienas dalībvalstīs.
60. pants
Pakalpojumu uzskata par “pakalpojumu” šā Līguma nozīmē, ja tos parasti sniedz par atlīdzību, ciktāl uz tiem neattiecas noteikumi par preču, kapitāla un personu brīvu apriti.
Cita starpā pakalpojumi ir
a) rūpnieciskas darbības,
b) komerciālas darbības;
c) amatnieku darbības;
d) brīvo profesiju darbības.
Neskarot noteikumus, ko paredz nodaļa par tiesībām veikt uzņēmējdarbību, persona, kas sniedz pakalpojumus, var uz laiku veikt darbības valstī, kur sniedz pakalpojumus, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus šī valsts izvirza pati saviem pilsoņiem.
61. pants
1. Pakalpojumu sniegšanas brīvību transporta jomā reglamentē noteikumi, kas izklāstīti sadaļā par transportu.
2. Banku pakalpojumus un apdrošināšanas pakalpojumus, kas saistīti ar kapitāla apriti, liberalizē pakāpeniski, atbilstīgi kapitāla aprites liberalizācijai.
62. pants
Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, dalībvalstis neievieš nekādus jaunus ierobežojumus pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kas faktiski ir sasniegta šā Līguma spēkā stāšanās brīdī.
63. pants
1. Līdz pirmā posma beigām Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Asambleju, ar vienprātīgu lēmumu izstrādā vispārēju programmu, lai Kopienā atceltu ierobežojumus pakalpojumu sniegšanas brīvībai. Komisija iesniedz šo priekšlikumu Padomei pirmā posma pirmajos divos gados.
Programmā izklāstīti vispārēji nosacījumi un pakāpes, kā liberalizēt dažādu kategoriju pakalpojumus.
2. Lai īstenotu šo vispārējo programmu, vai, ja tādas nav, lai sasniegtu nākamo posmu kāda konkrēta pakalpojuma liberalizācijā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Asambleju, līdz pirmā posma beigām ar vienprātīgu lēmumu, bet vēlāk ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem direktīvas.
3. Attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajiem priekšlikumiem un lēmumiem, prioritāte parasti ir tiem pakalpojumiem, kas tieši iespaido ražošanas izmaksas, vai tiem, kuru liberalizācija palīdz veicināt preču tirdzniecību.
64. pants
Dalībvalstis apliecina gatavību liberalizēt pakalpojumus vairāk, nekā to paredz direktīvas, kas izdotas, ievērojot 63. panta 2. punktu, ja to ļauj valstu vispārējais tautsaimniecības stāvoklis un stāvoklis konkrētā tautsaimniecības nozarē.
Šajā nolūkā Komisija sniedz attiecīgajām dalībvalstīm ieteikumus.
65. pants
Kamēr nav atcelti ierobežojumi pakalpojumu sniegšanas brīvībai, dalībvalstis šos ierobežojumus piemēro visām personām, kas sniedz pakalpojumus 59.panta pirmās daļas nozīmē, neatkarīgi no šo personu pilsonības vai dzīvesvietas.
66. pants
Šā Līguma 55. līdz 58. pants attiecas uz visiem šajā nodaļā izskatītajiem jautājumiem.
4. nodaļa KAPITĀLS
67. pants
1. Pārejas laikā un ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu kopējā tirgus pienācīgu darbību, dalībvalstis pakāpeniski atceļ savstarpējos ierobežojumus tā kapitāla apritei, kurš pieder dalībvalstu rezidentiem, kā arī jebkādu diskrimināciju pilsonības, pušu dzīvesvietas vai šā kapitāla ieguldījuma vietas dēļ.
2. Kārtējos maksājumus, kas saistīti ar kapitāla apriti dalībvalstu starpā, atbrīvo no visiem ierobežojumiem vēlākais līdz pirmā posma beigām.
68. pants
1. Attiecībā uz šajā nodaļā iztirzātajiem jautājumiem dalībvalstis ir cik iespējams liberālas, piešķirot valūtas maiņas atļaujas, kas joprojām ir vajadzīgas pēc tam, kad šis Līgums ir stājies spēkā.
2. Ja kāda dalībvalsts saskaņā ar šo nodaļu liberalizētai kapitāla apritei piemēro noteikumus, kas attiecīgajā valstī reglamentē kapitāla tirgu un kredītu sistēmu, to dara bez diskriminācijas.
3. Aizdevumus, kas paredzēti kādas dalībvalsts vai tās vietējo iestāžu tiešam vai netiešam finansējumam, nepiešķir un neiegulda citās dalībvalstīs, ja vien attiecīgās valstis nav vienojušās par to. Šis noteikums neliedz piemērot 22. pantu, kas ietverts Protokolā par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem.
69. pants
Padome pēc priekšlikuma, ko iesniegusi Komisija, kura šajā sakarā apspriedusies ar 105. pantā minēto Monetāro komiteju, divos pirmajos posmos pieņemot lēmumu vienprātīgi, bet vēlāk – ar kvalificētu balsu vairākumu, izdod direktīvas, kas vajadzīgas, lai pakāpeniski īstenotu 67. pantu.
70. pants
1. Komisija Padomei ierosina pasākumus, lai pakāpeniski koordinētu dalībvalstu valūtas maiņas politiku, kas attiecas uz kapitāla apriti starp šīm valstīm un trešām valstīm. Šajā nolūkā Padome ar vienprātīgu lēmumu izdod direktīvas. Tā tiecas sasniegt pēc iespējas augstāku liberalizācijas pakāpi.
2. Ja pasākumi, kas veikti saskaņā ar pirmo punktu, neļauj likvidēt atšķirības noteikumos, kas reglamentē valūtas maiņu dalībvalstīs, un ja šādas atšķirības mudina personas, kas dzīvo kādā dalībvalstī, izmantot 67. pantā paredzētās iespējas brīvāk veikt pārvedumus Kopienā, lai apietu kādas dalībvalsts noteikumus attiecībā uz trešām valstīm, šī valsts, apspriedusies ar pārējām dalībvalstīm un Komisiju, drīkst veikt attiecīgus pasākumus, lai pārvarētu šādas grūtības.
Ja Padome konstatē, ka šie pasākumi kapitāla brīvu apriti Kopienā ierobežo vairāk nekā vajadzīgs grūtību pārvarēšanai, tā pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt, ka attiecīgajai valstij šie pasākumi jāgroza vai jāatceļ.
71. pants
Dalībvalstis cenšas izvairīties ieviest Kopienā jaunus valūtas maiņas ierobežojumus kapitāla apritei un kārtējiem maksājumiem, kas saistīti ar šo apriti, un cenšas nepastiprināt jau esošos ierobežojumus.
Tās apliecina gatavību panākt augstāku kapitāla aprites liberalizācijas pakāpi, nekā tas paredzēts iepriekšējos pantos, ciktāl to ļauj valstu tautsaimniecības stāvoklis, jo īpaši maksājumu bilances stāvoklis.
Komisija, apspriedusies ar Monetāro komiteju, var dalībvalstīm šajā sakarā sniegt ieteikumus.
72. pants
Dalībvalstis pastāvīgi informē Komisiju par visu tām zināmo kapitāla apriti uz trešām valstīm un no tām. Komisija sniedz dalībvalstīm atzinumus, ko šajā sakarā uzskata par lietderīgiem.
73. pants
1. Ja kapitāla aprite izraisa traucējumus kādas dalībvalsts kapitāla tirgus darbībā, Komisija, apspriedusies ar Monetāro komiteju, ļauj šai valstij šādas kapitāla aprites jomā veikt aizsargpasākumus, kuru sīkākus nosacījumus precizē Komisija.
Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var šo atļauju atsaukt vai arī grozīt tās sīkākus nosacījumus.
2. Dalībvalsts, kurai ir grūtības, tomēr var pati veikt iepriekšminētos pasākumus, ja tie izrādās vajadzīgi slepenības vai steidzamības dēļ. Komisijai un pārējām dalībvalstīm šos pasākumus noteikti dara zināmus, pirms tie stājas spēkā. Tādā gadījumā Komisija, apspriedusies ar Monetāro komiteju, var nolemt, ka attiecīgai valstij jāgroza vai jāatceļ šie pasākumi.
IV SADAĻA
Transports
74. pants
Jomās, uz ko attiecas šī sadaļa, dalībvalstis šā Līguma mērķus īsteno ar kopēju transporta politiku.
75. pants
1. Lai īstenotu 74. pantu, ievērojot transporta nozares īpatnības, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Asambleju, līdz otrā posma beigām ar vienprātīgu lēmumu, bet vēlāk ar kvalificētu balsu vairākumu, nosaka:
a) kopīgus noteikumus, ko piemēro starptautiskiem pārvadājumiem uz kādu dalībvalsti vai no tās, vai cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm;
b) nosacījumus, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, tajā drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus;
c) citus attiecīgus noteikumus.
2. Noteikumus, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā, pieņem pārejas laikā.
3. Ja tādi noteikumi, kas attiecas uz transporta reglamentēšanas sistēmas principiem, dažos apgabalos var nopietni ietekmēt dzīves līmeni un nodarbinātību, kā arī infrastruktūru, Padome, tos pieņem ar vienprātīgu lēmumu, atkāpjoties no 1. punktā paredzētās procedūras. To darot, Padome ņem vērā vajadzību pielāgoties pārmaiņām ekonomikā, ko radīs kopējā tirgus izveide.
76. pants
Kamēr nav pieņemti 75. panta 1. punktā minētie noteikumi, neviena dalībvalsts bez Padomes vienprātīga apstiprinājuma nedrīkst dažādos noteikumus, kas reglamentē šo nozari Līgumam stājoties spēkā, padarīt citu dalībvalstu pārvadātājiem tieši vai netieši mazāk labvēlīgus kā pārvadātājiem, kas ir attiecīgās valsts pilsoņi.
77. pants
Atbalsts ir saderīgs ar šo Līgumu, ja tas vajadzīgs transporta koordinācijai vai ja tas ir atlīdzība par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem.
78. pants
Visos pasākumos, ko šā Līguma sakarā veic attiecībā uz pārvadājumu likmēm un nosacījumiem, ņem vērā pārvadātāju ekonomiskos apstākļus.
79. pants
1. Attiecībā uz pārvadājumiem Kopienā vēlākais līdz otrā posma beigām likvidē tādu diskrimināciju, ka pārvadātāji vienādu preču pārvadāšanai pa vieniem un tiem pašiem transporta ceļiem piemēro atšķirīgas likmes un nosacījumus atkarībā no tā, kas ir attiecīgo preču izcelsmes valsts vai galamērķa valsts.
2. Šā panta 1. punkts neliedz Padomei paredzēt citus pasākumus, ievērojot 75. panta 1. punktu.
3. Divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem noteikumus, kas vajadzīgi šā panta 1. punkta īstenošanai.
Padome cita starpā var pieņemt noteikumus, kas vajadzīgi, lai Kopienas iestādes spētu nodrošināt 1. punkta prasību ievērošanu un to, lai tas pilnībā nāktu par labu lietotājiem.
4. Komisija pēc savas ierosmes vai pēc kādas dalībvalsts lūguma izmeklē visus diskriminācijas gadījumus 1. punkta sakarā un, apspriedusies ar visām attiecīgajām dalībvalstīm, pieņem vajadzīgos lēmumus atbilstīgi noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 3. punktu.
80. pants
1. Sākot no otrā posma, dalībvalstīm aizliegts bez Komisijas atļaujas pārvadājumiem Kopienā uzlikt tādas likmes un izvirzīt tādus nosacījumus, kas kaut mazliet atbalsta vai aizsargā viena vai vairāku uzņēmumu vai nozaru intereses.
2. Komisija pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalsts lūguma pārbauda 1. punktā minētās likmes un nosacījumus, īpaši ņemot vērā gan atbilstīgās reģionālās ekonomikas politikas prasības, mazāk attīstītu reģionu vajadzības un problēmas reģionos, kurus iespaido politiskais stāvoklis, gan arī šādu likmju un nosacījumu ietekmi uz dažādu transporta veidu konkurenci.
Apspriedusies ar katru attiecīgo dalībvalsti, Komisija pieņem vajadzīgos lēmumus.
3. Šā panta 1. punktā paredzētais aizliegums neattiecas uz tarifiem, kas noteikti konkurences dēļ.
81. pants
Maksas vai nodevas par robežu šķērsošanu, kuras pārvadātāji uzliek papildus pārvadājumu likmēm, nedrīkst būt pārmērīgi augstas salīdzinājumā ar pārvadātāju faktiskajām izmaksām.
Dalībvalstis cenšas pakāpeniski samazināt šīs izmaksas.
Komisija var sniegt dalībvalstīm ieteikumus, kā piemērot šo pantu.
82. pants
Šī sadaļa neliedz veikt pasākumus, kas ieviesti Vācijas Federatīvajā Republikā, ciktāl tie vajadzīgi, lai kompensētu saimnieciskās grūtības, ko dažu Vācijas Federatīvās Republikas apgabalu saimniecībai radījusi Vācijas sadalīšana.
83. pants
Komisijai izveido padomdevēju komiteju, kas sastāv no dalībvalstu valdību ieceltiem ekspertiem. Komisija, kad uzskata to par lietderīgu, apspriežas ar šo komiteju transporta jautājumos, neskarot Ekonomikas un sociālo lietu komitejas transporta nodaļas pilnvaras.
84. pants
1. Šī sadaļa attiecas uz dzelzceļa pārvadājumiem, autopārvadājumiem un pārvadājumiem pa iekšzemes
ūdensceļiem.
2. Padome ar vienprātīgu balsojumu var nolemt, vai, ciktāl un saskaņā ar kādu procedūru var pieņemt attiecīgus noteikumus par jūras transportu un gaisa transportu.
TREŠĀ DAĻA KOPIENAS POLITIKA
I SADAĻA
Kopīgie noteikumi
1. nodaļa KONKURENCES NOTEIKUMI
1. iedaļa
Noteikumi, kas attiecas uz uzņēmumiem
85. pants
1. Turpmāk norādītais ir aizliegts kā nesaderīgs ar kopējo tirgu: visi nolīgumi uzņēmumu starpā, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci kopējā tirgū, un jo īpaši darbības, ar kurām:
a) tieši vai netieši nosaka iepirkuma vai pārdošanas cenas, vai kādus citus tirdzniecības nosacījumus;
b) ierobežo vai kontrolē ražošanu, tirgus, tehnikas attīstību vai investīcijas;
c) sadala tirgus vai piegādes avotus;
d) līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
e) slēdzot līgumus, prasa, lai otra puse uzņemtos papildu saistības, kuras pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līguma priekšmetu.
2. Visi nolīgumi vai lēmumi, kas ir aizliegti saskaņā ar šo pantu, automātiski nav spēkā.
3. Šā panta 1. punktu tomēr var atzīt par nepiemērojamu
– jebkuram starp uzņēmumiem noslēgtam nolīgumam vai nolīgumu kategorijai;
– jebkuram uzņēmumu apvienības pieņemtam lēmumam vai lēmumu kategorijai;
– jebkādai saskaņotai darbībai vai darbību kategorijai,
kas palīdz uzlabot preču ražošanu vai izplatīšanu, vai veicina tehnisku vai saimniecisku attīstību, reizē ļaujot patērētājiem baudīt pienācīgu daļu no iegūtajiem labumiem, un kas
a) neuzspiež attiecīgiem uzņēmumiem ierobežojumus, kuri nav obligāti vajadzīgi, lai sasniegtu šos mērķus;
b) neļauj šādiem uzņēmumiem likvidēt konkurenci attiecībā uz šo ražojumu būtisku daļu.
86. pants
Vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kam ir dominējošs stāvoklis kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana ir aizliegta kā nesaderīga ar kopējo tirgu un tiktāl, ciktāl tā var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var jo īpaši izpausties kā
a) tieši vai netieši uzspiestas netaisnīgas iepirkuma vai pārdošanas cenas vai citi netaisnīgi tirdzniecības nosacījumi;
b) ražošanas, tirgus vai tehnikas attīstības ierobežošana, kas kaitē patērētājiem;
c) atšķirīgu nosacījumu piemērošana līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, tādējādi radot tiem neizdevīgus konkurences apstākļus;
d) prasība, lai otra puse, slēdzot līgumus, uzņemtos papildu saistības, kas pēc savas būtības vai saskaņā ar nozares praksi nekādi nav saistītas ar attiecīgo līgumu priekšmetu.
87. pants
1. Trijos gados pēc tam, kad šis Līgums ir stājies spēkā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Asambleju, ar vienprātīgu lēmumu pieņem visas regulas vai direktīvas, kas vajadzīgas, lai īstenotu 85. un 86. pantā izklāstītos principus.
Ja iepriekšminētajā laikā šādi tiesību akti nav pieņemti, tad pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Asambleju, tos pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu.
2. Šā panta 1. punktā minētās regulas vai direktīvas īpaši paredzētas,
a) lai nodrošinātu 81. panta 1. punktā un 82. pantā noteikto aizliegumu ievērošanu, paredzot sodanaudu un kavējuma naudu;
b) lai sīkāk izstrādātu noteikumus 85. panta 3. punkta piemērošanai, ņemot vērā vajadzību gan nodrošināt efektīvu pārraudzību, gan arī - cik vien iespējams vienkāršot pārvaldi;
c) lai vajadzības gadījumā noteiktu, ciktāl un kā uz dažādām tautsaimniecības nozarēm attiecas 85. un
86. pants;
d) lai noteiktu Komisijas un Tiesas funkcijas, piemērojot šajā punktā izklāstītos noteikumus;
e) lai noteiktu attiecības starp valstu tiesību aktiem un noteikumiem, kas ietverti šajā iedaļā vai pieņemti saskaņā ar šo pantu.
88. pants
Kamēr nestājas spēkā noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar 87. pantu, par nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību pieļaujamību, kā arī par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu kopējā tirgū lemj dalībvalstu iestādes saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un 85. pantu, jo īpaši ar tā 3. punktu, kā arī ar 86. pantu.
89. pants
1. Neskarot 88. pantu, Komisija, sākot pienākumu izpildi, nodrošina 85. un 86. pantā izklāstīto principu piemērošanu. Pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes, kā arī sadarbojoties ar kompetentām dalībvalstu iestādēm, kas tai palīdz, Komisija izmeklē gadījumus, kad ir aizdomas par šo principu pārkāpumiem. Ja tā konstatē, ka pārkāpums noticis, tā ierosina attiecīgus pasākumus, lai to novērstu.
2. Ja pārkāpumu nenovērš, Komisija ar pamatotu lēmumu konstatē, ka pastāv šāds principu pārkāpums. Komisija var publicēt savu lēmumu un pilnvarot dalībvalstis veikt pasākumus, kuri vajadzīgi, lai labotu stāvokli, un kuru sīkākus nosacījumus tā precizē.
90. pants
1. Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam dalībvalstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, dalībvalstis nedz ievieš, nedz uztur spēkā tādus pasākumus, kas ir pretrunā šim Līgumam, jo īpaši noteikumiem, kas ietverti 7. pantā un 85. līdz 94. pantā.
2. Uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas šajā Līgumā ietvertie noteikumi, un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Kopienas interesēm.
3. Komisija nodrošina šā panta piemērošanu un vajadzības gadījumā adresē dalībvalstīm attiecīgas direktīvas vai lēmumus.
2. iedaļa Dempings
91. pants
1. Ja pārejas laikā Komisija pēc kādas dalībvalsts vai kādas citas ieinteresētas puses lūguma konstatē, ka kopējā tirgū piekopj dempingu, tā pie personas vai personām, kas to sākušas, vēršas ar ieteikumiem, kuru nolūks ir dempingu izbeigt.
Ja dempings tomēr turpinās, Komisija dod tiesības dalībvalstij, kuras intereses ir skartas, piemērot aizsargpasākumus, kuru sīkākus nosacījumus precizē Komisija.
2. Līdzko šis Līgums stājas spēkā, ražojumi, kas cēlušies vai ir izlaisti brīvā apgrozībā vienā dalībvalstī un ir eksportēti uz citu dalībvalsti, atkal ievedot pirmajā valstī, jāielaiž šīs valsts teritorijā bez kādiem muitas nodokļiem, kvantitatīvajiem ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību. Komisija reglamentē šā punkta piemērošanu.
3. iedaļa Valsts atbalsts
92. pants
1. Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.
2. Ar kopējo tirgu ir saderīgs
a) sociāls atbalsts, ko piešķir individuāliem patērētājiem ar noteikumu, ka to piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz konkrēto ražojumu izcelsmi;
b) atbalsts, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi;
c) atbalsts, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana, ciktāl šāds atbalsts vajadzīgs, lai kompensētu saimnieciskās grūtības, ko radījusi šī sadalīšana.
3. Turpmāk norādīto var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu:
a) atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs;
b) atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā;
c) atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm. Tomēr, tā kā atbalsts, kas līdz 1957. gada 1. janvārim sniegts kuģubūvei, tikai kompensē muitas aizsardzības trūkumu, tā pakāpeniski jāsamazina, kā paredz tie paši nosacījumi, kas attiecas uz muitas nodokļu atcelšanu, reizē ievērojot arī šā Līguma noteikumus, kas skar kopējo tirdzniecības politiku attiecībā uz trešām valstīm;
d) citu kategoriju atbalstu, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma var noteikt ar lēmumu, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu.
93. pants
1. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi pārskata visas atbalsta piešķiršanas sistēmas, kas pastāv šajās valstīs. Tā iesaka šīm valstīm attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar kopējā tirgus pakāpenisku attīstību vai darbību.
2. Ja Komisija, likusi ieinteresētajām pusēm iesniegt piezīmes, konstatē, ka atbalsts, ko piešķīrusi kāda valsts vai kas piešķirts no šīs valsts līdzekļiem, ievērojot šā Līguma 92. pantu, nav saderīgs ar kopējo tirgu, vai arī konstatē, ka šādu atbalstu izlieto nepareizi, tā pieņem lēmumu par to, ka attiecīgajai valstij Komisijas noteiktā termiņā tāds atbalsts jāizbeidz vai jāmaina.
Ja attiecīgā valsts noteiktajā termiņā neizpilda šo lēmumu, Komisija vai kāda cita ieinteresēta dalībvalsts, atkāpjoties no 169. un 170. panta, var tieši griezties Tiesā.
Pēc dalībvalsts lūguma Padome var pieņemt vienprātīgu lēmumu par to, ka atbalsts, ko šī valsts piešķir vai paredz piešķirt, atzīstams par saderīgu ar kopējo tirgu, atkāpjoties no 92. panta vai 94. pantā paredzētajām regulām, ja tādu lēmumu attaisno ārkārtas apstākļi.
Ja Komisija attiecībā uz šādu atbalstu jau sākusi šā punkta pirmajā daļā paredzēto procedūru, tad tas, ka attiecīgā valsts iesniedz Padomei lūgumu, šo procedūru pārtrauc līdz laikam, kamēr Padome dara zināmu savu attieksmi.
Ja Padome trijos mēnešos pēc minētā lūguma iesniegšanas tomēr nav darījusi zināmu savu attieksmi, šo jautājumu izlemj Komisija.
3. Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 92. pantu, šādi plāni nav saderīgi ar kopējo tirgu, tā nevilcinoties sāk 2. punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu.
94. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt jebkādas attiecīgas regulas, kas vajadzīgas, lai piemērotu 92. un 93. pantu un jo īpaši lai precizētu 93. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumus un tās atbalsta kategorijas, uz ko šī procedūra neattiecas.
2. nodaļa NOTEIKUMI PAR NODOKĻIEM
95. pants
Dalībvalstis citu dalībvalstu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem, kas tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem.
Dalībvalstis turklāt neuzliek citu dalībvalstu ražojumiem tādus iekšējos nodokļus, kas netieši aizsargā citus ražojumus.
Dalībvalstis vēlākais līdz otrā posma sākumam atceļ vai groza visus noteikumus, kas pastāv, šim Līgumam stājoties spēkā, un kas ir pretrunā iepriekšminētiem noteikumiem.
96. pants
Ja ražojumus eksportē uz kādu dalībvalsti, iekšējo nodokļu atmaksājumi nedrīkst pārsniegt iekšējos nodokļus, kas tiem uzlikti tieši vai netieši.
97. pants
Dalībvalstis, kas uzliek apgrozījuma nodokli, kuru aprēķina pēc kumulatīvas daudzpakāpju nodokļu sistēmas, var ieviest vidējo nodokļu likmi importētiem ražojumiem vai ražojumu grupām, nepārkāpjot 95. un
96. pantā izklāstītos principus par iekšējo nodokļu uzlikšanu ražojumiem vai atmaksājumiem par eksportētiem ražojumiem.
Ja kādas dalībvalsts noteiktās vidējās likmes neatbilst iepriekšminētajiem principiem, Komisija izdod šai valstij attiecīgas direktīvas vai lēmumus.
98. pants
Par preču eksportu uz citām dalībvalstīm nedrīkst atlaist vai atmaksāt tādus maksājumus, kas nav apgrozījuma nodokļi, akcīzes nodokļi un citi netiešie nodokļi, un par preču importu no citām dalībvalstīm nedrīkst uzlikt kompensācijas maksājumus, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu uz ierobežotu laiku iepriekš nav apstiprinājusi iecerētos pasākumus.
99. pants
Komisija apsver, kā iekšējā tirgus interesēs saskaņot dažādu dalībvalstu tiesību aktus par apgrozījuma nodokļiem, akcīzes nodokļiem un citiem netiešajiem nodokļiem, tostarp par kompensācijas maksājumiem, ko izmanto tirdzniecībā starp dalībvalstīm.
Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei, kas pieņem lēmumu ar vienprātīgu balsojumu, neskarot 100. un
101. pantu.
3. nodaļa
TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA
100. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu pieņem direktīvas, lai tuvinātu tādus dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas tieši iespaido kopējā tirgus izveidi vai darbību.
Attiecībā uz direktīvām, kuru ieviešana vienā vai vairākās dalībvalstīs ir saistīta ar grozījumiem to tiesību aktos, jāapspriežas ar Asambleju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.
101. pants
Ja Komisija konstatē, ka atšķirības dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktos rada konkurences izkropļojumus kopējā tirgū un ka šis izkropļojums jānovērš, tā apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm.
Ja tāda apspriede nepanāk vienošanos, kas likvidē šo izkropļojumu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu pirmajā posmā, bet vēlāk ar kvalificētu balsu vairākumu izdod vajadzīgās direktīvas. Komisija un Padome var veikt jebkādus atbilstīgus pasākumus, ko paredz šis Līgums.
102. pants
1. Ja rodas iemesls bažām, ka normatīva vai administratīva akta pieņemšana vai grozīšana var radīt konkurences izkropļojumus 101. panta nozīmē, attiecīgā dalībvalsts, kas grib šādu aktu pieņemt vai grozīt, apspriežas ar Komisiju. Pēc apspriedes ar dalībvalstīm Komisija iesaka šīm valstīm veikt attiecīgus pasākumus, lai izvairītos no šiem izkropļojumiem.
2. Ja valsts, kas grib pieņemt vai grozīt savus tiesību aktus, nepilda ieteikumu, ko tai adresējusi Komisija, tad citām dalībvalstīm nav jāgroza savi tiesību akti, lai likvidētu šādu izkropļojumu, kā paredz 101. pants. Ja dalībvalsts, kas neievēro Komisijas ieteikumu, izraisa izkropļojumu, kas kaitē tikai pašai, 101. pantu nepiemēro.
II SADAĻA
Ekonomikas politika
1. nodaļa KONJUNKTŪRAS POLITIKA
103. pants
1. Dalībvalstis savu konjunktūras politiku uzskata par vispārsvarīgu jautājumu. Tās apspriežas savā starpā un ar Komisiju par pasākumiem, kas jāveic konkrētos apstākļos.
2. Neskarot jebkuru citu procedūru, kas paredzēta šajā Līgumā, Padome var pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi pieņemt lēmumu par konkrētai situācijai piemērotiem pasākumiem.
3. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu vajadzības gadījumā izdod direktīvas, lai īstenotu pasākumus, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar 2. punktu.
4. Šajā pantā paredzēto procedūru piemēro arī gadījumos, kad rodas grūtības sakarā ar kādu konkrētu ražojumu piegādi.
2. nodaļa MAKSĀJUMU BILANCE
104. pants
Visas dalībvalstis cenšas ievērot tādu ekonomikas politiku, kas vajadzīga, lai nodrošinātu to vispārējās maksājumu bilances līdzsvaru un saglabātu uzticēšanos savai valūtai, vienlaikus nodrošinot augstu nodarbinātības līmeni un cenu līmeņa stabilitāti.
105. pants
1. Lai atvieglinātu 104. pantā paredzēto mērķu sasniegšanu, dalībvalstis savstarpēji koordinē ekonomikas politiku. Šajā nolūkā tās iedibina savu administratīvo iestāžu kompetento dienestu sadarbību un savu centrālo banku sadarbību.
Komisija iesniedz Padomei ieteikumus šādas sadarbības īstenošanai.
2. Lai veicinātu pilnīgu dalībvalstu politikas koordināciju monetāros jautājumos, kas vajadzīga kopējā tirgus darbībai, ar šo nodibina konsultatīvu Monetāro komiteju, kurai ir šādi uzdevumi:
– pastāvīgi uzraudzīt dalībvalstu un Kopienas monetāro un finansiālo stāvokli, kā arī dalībvalstu vispārējo maksājumu sistēmu, un regulāri par to ziņot Padomei un Komisijai;
– pēc Padomes vai Komisijas lūguma vai pēc savas ierosmes izstrādāt atzinumus, ko iesniegt minētajām iestādēm.
Dalībvalstis un Komisija katra ieceļ divus Monetārās komitejas locekļus.
106. pants
1. Visas dalībvalstis apņemas visus maksājumus, kas saistīti ar preču, pakalpojumu vai kapitāla apriti, un visus kapitāla un algu pārvedumus atļaut veikt tās dalībvalsts valūtā, kuras rezidents ir maksātājs vai saņēmējs, tādā apjomā, kādā atbilstīgi šim Līgumam ir liberalizēta preču, pakalpojumu, kapitāla un personu aprite starp dalībvalstīm.
Ar šo dalībvalstis apliecina gatavību liberalizēt maksājumus, pārsniedzot šā punkta iepriekšējā daļā minēto apjomu, ciktāl to ļauj valstu tautsaimniecības stāvoklis kopumā un jo īpaši maksājumu bilances stāvoklis.
2. Ja preču, pakalpojumu un kapitāla apriti ierobežo tikai ar to saistīto maksājumu ierobežojumi, nolūkā šos ierobežojumus pakāpeniski atcelt mutatis mutandis piemēro nodaļas, kas attiecas uz kvantitatīvo ierobežojumu atcelšanu un pakalpojumu liberalizāciju, kā arī uz kapitāla brīvu apriti.
3. Dalībvalstis apņemas savstarpēji neieviest nekādus jaunus ierobežojumus pārvedumiem, kas saistīti ar neredzamiem darījumiem, kuri uzskaitīti šā Līguma III pielikumā.
Esošos ierobežojumus pakāpeniski atceļ saskaņā ar 63. līdz 65. pantu, ja vien šo atcelšanu nereglamentē 1. un 2. punkts vai nodaļa, kas attiecas uz kapitāla brīvu apriti.
4. Vajadzības gadījumā dalībvalstis apspriežas savās starpā attiecībā uz pasākumiem, kas vajadzīgi, lai varētu veikt maksājumus un pārvedumus, kas paredzēti šajā pantā. Šie pasākumi nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt šajā nodaļā paredzēto mērķu sasniegšanu.
107. pants
1. Katra dalībvalsts savu valūtas maiņas politiku uzskata par vispārsvarīgu jautājumu.
2. Ja kāda dalībvalsts maina savu valūtas maiņas kursu neatbilstīgi 104. pantā paredzētajiem mērķiem, tādējādi radot nopietnu konkurences izkropļojumus, Komisija, apspriedusies ar Monetāro komiteju, uz stingri noteiktu laiku var ļaut citām dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, pati precizējot to sīkākus nosacījumus, nolūkā novērst šādu pārmaiņu sekas.
108. pants
1. Ja attiecībā uz dalībvalsts maksājumu bilanci tai radušās grūtības vai draud nopietnas grūtības, ko radījusi vai nu vispārēja tās maksājumu bilances nestabilitāte, vai arī valūta, kas ir apgrozībā, un ja šādas grūtības jo īpaši var traucēt kopējā tirgus darbību vai pakāpenisku kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu, Komisija tūlīt noskaidro attiecīgās valsts stāvokli un darbības, kuras šī valsts sākusi vai var sākt saskaņā ar 104. pantu, izmantojot visus līdzekļus, kas ir tās rīcībā. Komisija nosaka, kādus pasākumus tā iesaka veikt attiecīgai valstij.
Ja dalībvalsts rīcība un Komisijas ieteiktie pasākumi izrādās nepietiekami, lai pārvarētu radušās vai draudošās grūtības, Komisija, apspriedusies ar Monetāro komiteju, sniedz Padomei ieteikumus par savstarpējas palīdzības piešķiršanu un norāda atbilstīgus tās veidus.
Komisija regulāri informē Padomi par stāvokli un tā pārmaiņām.
2. Padome piešķir šādu savstarpēju palīdzību, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu; tā pieņem direktīvas vai lēmumus, kas paredz sīkākus nosacījumus šai palīdzībai, kas var izpausties kā
a) saskaņota pieeja citām starptautiskām organizācijām vai darbība citās tādās organizācijās, pie kurām dalībvalsts var vērsties;
b) pasākumi, kas jāveic, lai nepieļautu novirzes tirdzniecības plūsmās, ja grūtībās nokļuvusī valsts uztur vai atkārtoti ievieš pret trešām valstīm vērstus kvantitatīvos ierobežojumus;
c) ierobežota apjoma kredītu saņemšana no citām dalībvalstīm, par ko tās vienojas.
Turklāt pārejas laikā savstarpējā palīdzība var izpausties arī kā īpašas muitas nodokļu atlaides vai kvotu palielināšana, lai varētu palielināt importa apjomu no grūtībās nonākušās valsts, saskaņā ar to valstu vienošanos, kam šādi pasākumi būtu jāveic.
3. Ja Padome nepiešķir Komisijas ieteikto savstarpējo palīdzību vai ja savstarpējā palīdzība un veiktie pasākumi nav pietiekami, Komisija atļauj grūtībās nonākušajai valstij veikt aizsargpasākumus, kuru sīkākus nosacījumus Komisija precizē.
Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var atsaukt šādu atļauju un grozīt minētos nosacījumus.
109. pants
1. Ja maksājumu bilancē pēkšņi rodas krīze un tūlīt netiek pieņemts lēmums, ko paredz 108. panta 2. punkts, attiecīgā dalībvalsts, lai nodrošinātos, var veikt vajadzīgos aizsargpasākumus. Tādiem pasākumiem cik iespējams maz jātraucē kopējā tirgus darbība, un tie nedrīkst būt plašāki nekā noteikti vajadzīgs, lai novērstu pēkšņās grūtības.
2. Komisiju un citas dalībvalstis informē par šādiem aizsargpasākumiem vēlākais tad, kad tie stājas spēkā. Komisija var ieteikt Padomei piešķirt savstarpēju palīdzību, kas paredzēta 108. pantā.
3. Pēc tam, kad Komisija sniegusi atzinumu un notikusi apspriede ar Monetāro komiteju, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt, ka attiecīgajai valstij jāgroza, jāpārtrauc vai jāatceļ iepriekšminētie aizsargpasākumi.
3. nodaļa TIRDZNIECĪBAS POLITIKA
110. pants
Dalībvalstis, savā starpā nodibinot muitas savienību, vispārēju interešu labad tiecas veicināt pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību, starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu pakāpenisku atcelšanu un muitas šķēršļu mazināšanu.
Izstrādājot kopējo tirdzniecības politiku, ņem vērā to, ka dalībvalstu savstarpēja muitas nodokļu atcelšana var pozitīvi iespaidot uzņēmumu konkurētspēju šajās valstīs.
111. pants
Neskarot 115. un 116. pantu, pārejas laikā piemēro šādus noteikumus.
1. Dalībvalstis koordinē savas tirdzniecības attiecības ar trešām valstīm tā, lai vēlākais pārejas laika beigās radītu nosacījumus, kas vajadzīgi, lai ieviestu kopējo ārējās tirdzniecības politiku.
Komisija iesniedz Padomei priekšlikumus attiecībā uz procedūru, kas jāpiemēro pārejas laikā, lai ieviestu kopīgu rīcību, kā arī attiecībā uz vienotas tirdzniecības politikas izveidi.
2. Komisija sniedz Padomei ieteikumus, lai sāktu sarunas par tarifiem ar trešām valstīm attiecībā uz kopējiem muitas tarifiem.
Padome pilnvaro Komisiju sākt šādas sarunas.
Komisija rīko šīs sarunas, apspriežoties ar īpašu komiteju, ko ieceļ Padome, lai palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, un ievērojot direktīvas, ko Padome var izdot.
3. Padome, īstenojot pilnvaras, ko tai piešķir šis pants, pirmajos divos posmos pieņem lēmumu vienprātīgi, bet vēlāk - ar kvalificētu balsu vairākumu.
4. Dalībvalstis, apspriežoties ar Komisiju, veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, jo īpaši, lai pielāgotu spēkā esošos nolīgumus par tarifiem ar trešām valstīm nolūkā neaizkavēt kopējo muitas tarifu stāšanos spēkā.
5. Dalībvalstis savstarpēji tiecas nodrošināt pēc iespējas augstāku vienādības līmeni liberalizācijas jomā attiecībā pret trešām valstīm vai trešo valstu grupām. Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm sniedz attiecīgus ieteikumus.
Ja dalībvalstis atceļ vai samazina kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz trešām valstīm, tās iepriekš informē Komisiju un nodrošina tādu pašu režīmu citām dalībvalstīm.
112. pants
1. Neskarot pienākumus, ko dalībvalstis uzņēmušās citās starptautiskās organizācijās, līdz pārejas laika beigām tās pakāpeniski saskaņo sistēmas, kā piešķirt atbalstu eksportam uz trešām valstīm, ciktāl šāda saskaņošana vajadzīga, lai nepieļautu Kopienas uzņēmumu konkurences izkropļojumus.
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu līdz otrā posma beigām, bet vēlāk ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem direktīvas, kas vajadzīgas šim nolūkam.
2. Iepriekšminētie noteikumi neattiecas uz tādām muitas nodokļu vai maksājumu ar līdzvērtīgu iedarbību kompensācijām, kā arī uz apgrozījuma nodokļu, akcīzes nodokļu un citu netiešo nodokļu atmaksājumiem, kas atļauti, ja preces no kādas dalībvalsts eksportē uz trešo valsti, ciktāl tāda kompensācija vai atmaksājums nepārsniedz summu, kas tieši vai netieši jāmaksā par eksportētiem ražojumiem.
113. pants
1. Pārejas laikam beidzoties, kopējās tirdzniecības politikas pamatā ir vienādi principi, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām tarifu likmēs, uz tarifu un tirdzniecības nolīgumu slēgšanu, uz liberalizācijas pasākumu, eksporta politikas un tirdzniecības aizsardzības pasākumu vienādošanu, tostarp to pasākumu, ko veic dempinga vai subsīdiju gadījumā.
2. Komisija iesniedz priekšlikumus Padomei par to, kā īstenot kopējo tirdzniecības politiku.
3. Ja ar trešām valstīm vajadzīgas sarunas par nolīgumiem, Komisija iesniedz ieteikumus Padomei, kas pilnvaro Komisiju sākt vajadzīgās sarunas.
Komisija risina šīs sarunas, apspriežoties ar īpašu komiteju, ko ieceļ Padome, lai tā palīdzētu Komisijai veikt šo uzdevumu, un ievērojot direktīvas, ko Padome var tai izdot.
4. Padome, īstenojot pilnvaras, ko tai piešķir šis pants, pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu.
114. pants
Nolīgumus, kas minēti 111. panta 2. punktā un 113. pantā, Xxxxxxxx vārdā slēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu pirmajos divos posmos, bet vēlāk ar kvalificētu balsu vairākumu.
115. pants
Lai nodrošinātu to, ka novirzes tirdzniecības plūsmās netraucē nevienai dalībvalstij īstenot saskaņā ar šo Līgumu paredzētos tirdzniecības politikas pasākumus, vai arī, ja atšķirības tādos pasākumos rada saimnieciskas grūtības vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija iesaka metodes, kas vajadzīgas dalībvalstu sadarbībai. Ja tā nenotiek, Komisija var ļaut dalībvalstīm veikt vajadzīgos aizsargpasākumus, kuru sīkākus nosacījumus tā precizē.
Pārejas laikā steidzamos gadījumos dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus patstāvīgi, un par tiem tās paziņo citām dalībvalstīm un Komisijai, kas var nolemt, ka attiecīgai valstij šie pasākumi jāgroza vai jāatceļ.
Izvēloties šādus pasākumus, priekšroka jādod tiem, kas rada vismazākos traucējumus kopējā tirgus darbībai un kas cik iespējams veicina kopējo muitas tarifu drīzāku ieviešanu.
116. pants
Beidzoties pārejas laikam, visus jautājumus, kas ir īpaši nozīmīgi attiecībā uz kopējo tirgu, starptautiskās ekonomiskās organizācijās dalībvalstis risina tikai ar kopīgu rīcību. Šajā nolūkā priekšlikumus par kopīgas rīcības piemērošanas jomu un īstenošanu Komisija iesniedz Padomei, kas pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
Pārejas laikā dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai saskaņotu rīcību un pieņemtu cik iespējams vienotu nostāju.
III SADAĻA
Sociālā politika
1. nodaļa NOTEIKUMI SOCIĀLAJĀ JOMĀ
117. pants
Dalībvalstis ir vienisprātis par to, ka jāveicina darba ņēmēju dzīves un darba apstākļu uzlabošanās, radot iespēju vienādot šos apstākļus, vienlaikus tos uzlabojot.
Tās uzskata, ka to nodrošinās ne tikai kopējā tirgus darbība, kas palīdz saskaņot sociālās sistēmas, bet arī šajā Līgumā paredzētās procedūras un normatīvu un administratīvu aktu tuvināšana.
118. pants
Neskarot citus šā Līguma noteikumus un saskaņā ar tā vispārējiem mērķiem, Komisijas uzdevums ir veicināt dalībvalstu ciešu sadarbību sociālā jomā, jo īpaši jautājumos, kas attiecas uz
– nodarbinātību,
– darba tiesībām un darba apstākļiem,
– arodmācību pamatiem un kvalifikācijas celšanu,
– sociālo nodrošinājumu,
– nelaimes gadījumu darbā un arodslimību profilaksi,
– darba higiēnu,
– tiesībām apvienoties un rīkot kolektīvas sarunas starp darba devējiem un darba ņēmējiem.
Lai to panāktu, Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, veicot pētījumus, sniedzot atzinumus un rīkojot apspriedes gan par problēmām, kas rodas valsts līmenī, gan par tām, kurās ieinteresētas starptautiskas organizācijas.
Komisija apspriežas ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, pirms sniedz atzinumus, ko paredz šis pants.
119. pants
Visas dalībvalstis pirmajā posmā nodrošina un pēc tam turpina ievērot principu, ka vīrieši un sievietes par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu.
Šajā pantā “darba samaksa” nozīmē parastu pamatalgu vai minimālo algu, kā arī jebkuru citu atlīdzību naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs par darbu tieši vai netieši saņem no darba devēja.
Vienāda darba samaksa bez dzimuma diskriminācijas nozīmē to, ka
a) darba samaksu par akorddarbu aprēķina, izmantojot vienu un to pašu mērvienību;
b) darba samaksa atbilstīgi stundu likmēm par vienādu darbu ir vienāda.
120. pants
Dalībvalstis cenšas saglabāt līdzvērtību, kas pastāv starp apmaksātu brīvdienu sistēmām.
121. pants
Padome, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, ar vienprātīgu lēmumu var uzticēt Komisijai uzdevumus, kas saistīti ar kopīgu pasākumu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz sociālo nodrošinājumu migrējošiem darba ņēmējiem, kas minēti 48. līdz 51. pantā.
122. pants
Gada ziņojumos Asamblejai Komisija iekļauj atsevišķu nodaļu par sociālo stāvokli Kopienā.
Asambleja var aicināt Komisiju sagatavot ziņojumus par jebkuru konkrētu problēmu, kas attiecas uz sociāliem apstākļiem.
2. nodaļa
EIROPAS SOCIĀLAIS FONDS
123. pants
Lai uzlabotu darba iespējas kopējā tirgū un tādējādi palīdzētu celt darba ņēmēju dzīves līmeni, saskaņā ar turpmāk izklāstītiem noteikumiem ar šo ir nodibināts Eiropas Sociālais fonds; tā uzdevums ir visā Kopienā atvieglināt darba ņēmēju nodarbināšanu, kā arī dot darba ņēmējiem lielākas iespējas brīvi pārvietoties un izvēlēties darbu.
124. pants
Fondu vada Komisija.
Šo uzdevumu Komisijai palīdz veikt komiteja, ko vada Komisijas loceklis un kurā ir valdību, arodbiedrību un darba devēju organizāciju pārstāvji.
125. pants
1. Pēc dalībvalsts pieteikuma Fonds saskaņā ar 127. pantā minētiem noteikumiem sedz 50 procentus no izdevumiem, kas, šim Līgumam stājoties spēkā, radušies šai valstij vai publisko tiesību subjektam:
a) lai nodrošinātu darba ņēmēju produktīvu atkārtotu nodarbināšanu, piedāvājot
– pārkvalificēšanos,
– pabalstus sakarā ar dzīvesvietas maiņu;
b) piešķirot atbalstu darba ņēmējiem, kuru nodarbinātības iespējas ir uz laiku samazinājušās vai arī sakarā ar viņu uzņēmuma pārprofilēšanu ir pavisam vai daļēji zudušas, lai uzturētu to pašu algu līmeni līdz viņu pilnīgai atjaunošanai darbā.
2. Fonds piešķir atbalstu attiecībā pret pārkvalificēšanās izmaksām tikai tad, ja nebija iespējas nodarbināt bez darba palikušos, nepiedāvājot viņiem jaunu arodu, un viņi vismaz sešus mēnešus ir bijuši produktīvi nodarbināti arodā, kurā viņi pārkvalificējušies.
Atbalstu sakarā ar dzīvesvietas maiņu piešķir tikai tad, ja bez darba palikušie ir bijuši spiesti mainīt savu dzīvesvietu Kopienā un viņi vismaz sešus mēnešus ir bijuši produktīvi nodarbināti jaunajā dzīvesvietā.
Atbalstu darba ņēmējiem gadījumos, kad viņu uzņēmums pārprofilējas, piešķir tikai pie šādiem nosacījumiem:
a) šie darba ņēmēji šajā uzņēmumā atkal ir pilnībā nodarbināti vismaz sešus mēnešus;
b) attiecīgā valdība ir iepriekš iesniegusi šā uzņēmuma sagatavotu plānu par tā pārprofilēšanos un par tam vajadzīgo finansējumu;
c) Komisija ir iepriekš piekritusi šādam pārprofilēšanas plānam.
126. pants
Beidzoties pārejas laikam, Padome, pamatojoties uz Komisijas atzinumu, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Asambleju, var:
a) pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, noteikt, ka vairs nepiešķirs visu atbalstu vai daļu no atbalsta, kas minēts 125. pantā;
b) pieņemot vienprātīgu lēmumu, noteikt jaunus uzdevumus, kurus var uzticēt Fondam saskaņā ar tā kompetenci, kā paredzēts 123. pantā.
127. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Asambleju, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu 124. līdz 126. pantu; jo īpaši tā precizē, ar kādiem nosacījumiem piešķir Fonda atbalstu, ievērojot 125. pantu, un to uzņēmumu kategorijas, kuru darba ņēmējiem pienākas atbalsts, kas paredzēts 125. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
128. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, nosaka vispārīgus principus, lai ieviestu kopēju arodmācību politiku, kas varētu palīdzēt samērīgi attīstīt gan valstu tautsaimniecības, gan arī kopējo tirgu.
IV SADAĻA
Eiropas Investīciju banka
129. pants
Ar šo ir nodibināta Eiropas Investīciju banka, kura ir tiesību subjekts. Eiropas Investīciju bankas dalībnieces ir dalībvalstis.
Eiropas Investīciju bankas Statūti ir noteikti protokolā, kas pievienots šim Līgumam.
130. pants
Eiropas Investīciju bankas uzdevums ir Kopienas interesēs veicināt līdzsvarotu un noturīgu kopējā tirgus attīstību, gan darbojoties kapitāla tirgū, gan izmantojot bankas pašas resursus. Šajā nolūkā banka, kuras mērķis nav gūt peļņu, piešķir aizdevumus un dod galvojumus, tādējādi sekmējot šādu projektu finansēšanu visās tautsaimniecības nozarēs:
a) projekti mazāk attīstītu reģionu attīstībai,
b) projekti uzņēmumu modernizācijai vai pārveidošanai, vai arī tādu jaunu darbības formu attīstībai, kurus nosaka kopējā tirgus pakāpeniska izveide, ja šie projekti apjoma ziņā vai pēc būtības ir tādi, ko nevar pilnīgi finansēt no dažādiem līdzekļiem, kas ir atsevišķu dalībvalstu rīcībā;
c) projekti, kuros ieinteresētas vairākas dalībvalstis un kuri apjoma ziņā vai pēc būtības ir tādi, ko nevar pilnīgi finansēt no dažādiem līdzekļiem, kas ir atsevišķu dalībvalstu rīcībā.
CETURTĀ DAĻA
AIZJŪRAS ZEMJU UN TERITORIJU ASOCIĒŠANA
131. pants
Ar šo dalībvalstis piekrīt asociēt ar Kopienu zemes un teritorijas ārpus Eiropas, kuras uztur īpašas attiecības ar Beļģiju, Franciju, Itāliju un Nīderlandi. Šīs zemes un teritorijas, turpmāk sauktas par “zemēm un teritorijām”, ir uzskaitītas šā Līguma IV pielikumā.
Asociēšanas mērķis ir veicināt šo zemju un teritoriju ekonomisku un sociālu attīstību, kā arī nodibināt to ciešus ekonomiskus sakarus ar Kopienu.
Saskaņā ar šā Līguma preambulā izklāstītajiem principiem asociēšana galvenokārt kalpo šo zemju un teritoriju iedzīvotāju interesēm un labklājībai, palīdzot sasniegt tādu ekonomisku, sociālu un kultūras attīstību, pēc kādas viņi tiecas.
132. pants
Asociēšanai ir šādi mērķi:
1. Dalībvalstis tirdzniecībā ar šīm zemēm un teritorijām piemēro tādu pašu režīmu, kāds saskaņā ar šo Līgumu ir spēkā starp pašām dalībvalstīm.
2. Visas zemes un teritorijas tirdzniecībā ar dalībvalstīm un pārējām zemēm un teritorijām piemēro tādu pašu režīmu, kādu tās piemēro Eiropas valstij, ar ko tām ir īpašas attiecības.
3. Dalībvalstis veicina investīcijas, kas vajadzīgas šo zemju un teritoriju pakāpeniskai attīstībai.
4. Attiecībā uz Kopienas finansētām investīcijām dalība projektu un piegāžu konkursos visām fiziskām un juridiskām personām, kas ir dalībvalstu vai šo zemju un teritoriju pilsoņi, ir atklāta un ar vienādiem nosacījumiem.
5. Dalībvalstu attiecībās ar zemēm un teritorijām pilsoņu un sabiedrību tiesības veikt uzņēmējdarbību bez diskriminācijas reglamentē noteikumi un procedūras, ko paredz nodaļa par tiesībām veikt uzņēmējdarbību, ja vien saskaņā ar 136. pantu, nav pieņemti īpaši noteikumi.
133. pants
1. Saskaņā ar šā Līguma noteikumiem, kas paredz pakāpeniski atcelt dalībvalstu savstarpējos muitas nodokļus, dalībvalstis pilnībā atceļ ievedmuitas nodokļus precēm, kuru izcelsme ir zemēs un teritorijās.
2. Saskaņā ar 12., 13., 14., 15. un 17. pantu pakāpeniski atceļ ievedmuitas nodokļus precēm, kuras zemēs vai teritorijās ieved no dalībvalstīm vai no citām zemēm vai teritorijām.
3. Šīs zemes un teritorijas tomēr var uzlikt muitas nodokļus, kas vajadzīgi to attīstībai un industrializācijai vai arī papildina to budžetu kā fiskāli nodokļi.
Iepriekšējā punktā minētie nodokļi tomēr pakāpeniski jāsamazina līdz to nodokļu līmenim, kurus uzliek ražojumu importam no tās dalībvalsts, ar kuru attiecīgā zeme vai teritorija uztur īpašas attiecības. Šajā Līgumā paredzētā samazinājuma procentu likme un grafiks attiecas uz starpību starp muitas nodokli, kas attiecīgā zemē vai teritorijā uzlikts ražojumiem no dalībvalsts, kura uztur īpašas attiecības ar attiecīgo zemi vai teritoriju, un muitas nodokli, ko tā uzliek tādiem pašiem Kopienas ražojumiem.
4. Šā panta 2. punkts neattiecas uz tām zemēm un teritorijām, kas, šim Līgumam stājoties spēkā, īpašu starptautisku saistību dēļ jau piemēro muitas tarifus bez diskriminācijas.
5. Muitas nodokļu grozījumi vai jaunu muitas nodokļu ieviešana precēm, ko importē šajās zemēs un teritorijās, ne de iure, ne de facto nedrīkst izraisīt nekādu tiešu vai netiešu diskrimināciju dažādu dalībvalstu precēm.
134. pants
Ja, pēc tam, kad piemērots 133. panta 1. punkts, ievedmuitas nodoklis, ko kāda zeme vai teritorija uzliek precēm no trešās valsts, rada novirzes tirdzniecības plūsmās, kaitējot kādai dalībvalstij, šī dalībvalsts var lūgt Komisiju, lai tā citām dalībvalstīm iesaka vajadzīgos pasākumus, kas labotu stāvokli.
135. pants
Ievērojot noteikumus, kas attiecas uz veselības aizsardzību, valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, brīvu to darba ņēmēju pārvietošanos, kas no zemēm un teritorijām ierodas dalībvalstīs, kā arī to darba ņēmēju pārvietošanos, kas no dalībvalstīm ierodas zemēs un teritorijās, reglamentē turpmāki nolīgumi, kuriem vajadzīga visu dalībvalstu vienprātīga piekrišana.
136. pants
Pirmos piecus gadus pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, sīkākus nosacījumus un procedūru, kā ar Kopienu asociē šīs zemes un teritorijas, nosaka šim Līgumam pievienotā Īstenošanas konvencija.
Pirms beidzas šā panta iepriekšējā daļā minētās konvencijas darbība, Padome vienprātīgi pieņem noteikumus turpmākajam laikam, pamatojoties uz jau sasniegto un šajā Līgumā ietvertajiem principiem.
PIEKTA DAĻA KOPIENAS IESTĀDES
I SADAĻA
Noteikumi par iestādēm
1. nodaļa IESTĀDES
1. xxxxxx Xxxxxxxxx
137. pants
Asambleja, kurā ir to valstu tautu pārstāvji, kas apvienotas Kopienā, īsteno padomdevējas un uzraudzības pilnvaras, kuras tai piešķir šis Līgums.
138. pants
1. Asambleju veido delegāti, kurus attiecīgo valstu parlamenti ir iecēluši no savu locekļu vidus saskaņā ar katras dalībvalsts izstrādāto procedūru.
2. Šo delegātu skaits ir šāds:
Beļģija | 14 |
Vācija | 36 |
Francija | 36 |
Itālija | 36 |
Luksemburga | 6 |
Nīderlande | 14 |
3. Asambleja izstrādā priekšlikumus, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu vispārējas tiešas vēlēšanas saskaņā ar vienādu procedūru.
Padome vienprātīgi pieņem noteikumus, ko iesaka pieņemt dalībvalstīm saskaņā ar katras valsts konstitucionālajām prasībām.
139. pants
Xxxxxxxxx sanāk gadskārtējās sesijās. Tā bez īpaša paziņojuma sanāk oktobra trešajā otrdienā.
Asambleja var sanākt ārkārtas sesijā pēc savu locekļu vairākuma lūguma, kā arī pēc Padomes vai pēc Komisijas lūguma.
140. pants
Asambleja no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un prezidiju.
Komisijas locekļi var piedalīties visās sēdēs, un viņi var izteikties Komisijas vārdā, ja ir izteikuši tādu vēlēšanos.
Komisija mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko tai iesniedz Asambleja vai tās locekļi. Asambleja uzklausa Padomi saskaņā ar noteikumiem, kurus Padome paredzējusi savā reglamentā.
141. pants
Ja vien šis Līgums neparedz citādu procedūru, Asambleja pieņem lēmumu ar absolūtu nodoto balsu vairākumu.
Kvorumu nosaka tās reglaments.
142. pants Asambleja ar tās locekļu vairākuma lēmumu pieņem savu reglamentu. Asamblejas sēžu protokolus publicē tā, kā paredz tās reglaments.
143. pants
Asambleja atklātā sēdē apspriež gadskārtējo pārskata ziņojumu, ko iesniedz Komisija.
144. pants
Ja apspriešanai ir iesniegts priekšlikums izteikt neuzticību Komisijai, Asambleja par to balso ne agrāk kā trīs dienas pēc tā iesniegšanas un vienīgi atklātā balsojumā.
Ja Asambleja priekšlikumu izteikt neuzticību pieņem ar divām trešdaļām balsu, ko nodevis Asamblejas locekļu vairākums, visa Komisija atkāpjas no amata. Komisijas locekļi turpina veikt kārtējos pienākumus, kamēr viņus nomaina saskaņā ar 158. pantu.
2. iedaļa Padome
145. pants
Lai nodrošinātu šajā Līgumā izvirzīto mērķu sasniegšanu, Padome saskaņā ar šajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem
– nodrošina dalībvalstu vispārējās ekonomikas politikas koordināciju;
– ir tiesīga pieņemt lēmumus.
146. pants
Padomē ir dalībvalstu pārstāvji. Katra valdība deleģē tajā vienu no saviem locekļiem.
Padomes priekšsēdētāja amatu pēc kārtas uz sešiem mēnešiem ieņem visas Padomes locekļi dalībvalstu alfabētiskā secībā.
147. pants
Padome sanāk, ja to sasauc tās priekšsēdētājs pēc paša ierosmes vai arī pēc kāda tās locekļa vai Komisijas lūguma.
148. pants
1. Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, Padome pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu.
2. Kad Padomei jāpieņem lēmums ar kvalificētu balsu vairākumu, tās locekļu balsu sadalījums ir šāds:
Beļģija | 2 |
Vācija | 4 |
Francija | 4 |
Itālija | 4 |
Luksemburga | 1 |
Nīderlande | 2 |
Lai Padome pieņemtu kādu lēmumu, vajag vismaz:
– divpadsmit balsis "par", ja šis Līgums paredz pieņemt lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma;
– divpadsmit balsis "par", ko nodevuši vismaz četri locekļi – pārējos gadījumos.
3. Klātesošu vai pārstāvētu locekļu atturēšanās neliedz Padomei pieņemt lēmumus, kuriem vajadzīga vienprātība.
149. pants
Ja saskaņā ar šo Līgumu Padome pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, tad gadījumos, kad šis priekšlikums jāgroza, tā pieņem lēmumu tikai vienprātīgi.
Kamēr Padome nav pieņēmusi lēmumu, Komisija var grozīt savu sākotnējo priekšlikumu, jo īpaši gadījumos, kad tā par attiecīgo priekšlikumu ir apspriedusies ar Asambleju.
150. pants
Balsošanā katrs Padomes loceklis var balsot tikai viena cita locekļa vārdā.
151. pants
Padome pieņem savu reglamentu.
Šis reglaments var paredzēt komitejas izveidi, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Padome nosaka šīs komitejas uzdevumu un kompetenci.
152. pants
Padome var lūgt, lai Komisija veic tādu izpēti, kādu Padome uzskata par vēlamu kopīgo mērķu sasniegšanai, un iesniedz Padomei attiecīgus priekšlikumus.
153. pants
Padome, saņēmusi Komisijas atzinumu, pieņem noteikumus šajā Līgumā paredzēto komiteju darbības reglamentēšanai.
154. pants
Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka algas, pabalstus un pensijas Komisijas priekšsēdētājam un locekļiem, kā arī Tiesas priekšsēdētājam, tiesnešiem, ģenerāladvokātiem un sekretāram. Padome tāpat ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka arī citus maksājumus, kas paredzēti kā atlīdzība par darbu.
3. iedaļa Komisija
155. pants
Lai nodrošinātu pareizu kopējā tirgus darbību un attīstību, Komisija
– nodrošina to, ka piemēro šo Līgumu un īsteno pasākumus, ko saskaņā ar šo Līgumu ir noteikušas iestādes;
– izstrādā ieteikumus vai sniedz atzinumus par šajā Līgumā ietvertiem jautājumiem, ja Līgums to skaidri paredz vai ja Komisija uzskata to par vajadzīgu;
– īsteno patstāvīgas lēmējtiesības un piedalās Padomes un Asamblejas tiesību aktu sagatavošanā, kā to paredz šis Līgums;
– īsteno pilnvaras, ko Komisijai piešķīrusi Padome tās pieņemto noteikumu īstenošanai.
156. pants
Komisija katru gadu vismaz vienu mēnesi pirms Asamblejas sesijas sākuma publicē pārskata ziņojumu par Kopienas darbību.
157. pants
1. Komisijā ir deviņi locekļi, kurus izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci, un kuru neatkarība nav apšaubāma.
Padome ar vienprātīgu lēmumu var mainīt Komisijas locekļu skaitu. Par Komisijas locekļiem var būt tikai dalībvalstu pilsoņi.
Komisijā nevar būt vairāk par diviem locekļiem, kas ir vienas un tās pašas valsts pilsoņi.
2. Komisijas locekļi Kopienas vispārējās interesēs, veicot amata pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi.
Pildot pienākumus, viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem. Visas dalībvalstis apņemas ievērot šo principu un nemēģināt ietekmēt Komisijas locekļus, kad viņi veic amata pienākumus.
Komisijas locekļi amata pilnvaru laikā nedrīkst uzņemties nekādu citu algotu vai nealgotu darbu. Stājoties amatā, viņi svinīgi solās, ka gan pilnvaru laikā, gan vēlāk viņi ievēros amata uzliktos pienākumus, jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušās. Šo pienākumu neievērošanas gadījumā Tiesa pēc Padomes vai Komisijas lūguma var noteikt, ka attiecīgo Komisijas locekli atkarībā no apstākļiem atlaiž saskaņā ar 160. pantu, vai arī viņam atņem tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām.
158. pants Komisijas locekļus ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties. Viņu pilnvaru laiks ir četri gadi. Viņus var iecelt amatā atkārtoti.
159. pants
Izņemot parastas nomaiņas un nāves gadījumus, Komisijas locekļu pienākumi beidzas, kad viņi atkāpjas vai viņus atlaiž no amata.
Šādā brīvā amata vietā uz atlikušo locekļa amata pilnvaru laiku ieceļ jaunu Komisijas locekli. Padome var vienprātīgi pieņemt lēmumu par to, ka brīvajā amata vietā nav jāieceļ jauns loceklis.
Izņemot gadījumu, kad Komisijas locekli atlaiž no amata saskaņā ar 160. pantu, viņš paliek amatā līdz nomaiņai.
160. pants
Ja kāds Komisijas loceklis vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi pienākumu veikšanai, vai ir izdarījis smagu pārkāpumu, Tiesa pēc Padomes vai Komisijas lūguma var viņu atlaist no amata.
Tādā gadījumā Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu, var atstādināt šo locekli no pienākumiem un pieņemt lēmumu par viņa nomaiņu, kamēr nav saņemts Tiesas nolēmums.
Tiesa pēc Padomes vai Komisijas lūguma var atstādināt šo locekli no pienākumiem.
161. pants
Komisijas priekšsēdētāju un divus viņa vietniekus ieceļ no Komisijas locekļu vidus uz diviem gadiem saskaņā ar to pašu procedūru, kas noteikta Komisijas locekļu iecelšanai. Viņus var iecelt amatā atkārtoti.
Izņemot gadījumu, kad nomaina visu Komisiju, šādu iecelšanu veic pēc apspriešanās ar Komisiju.
Priekšsēdētāja vai viņa vietnieku atlaišanas vai nāves gadījumā viņus nomaina uz atlikušo amata pilnvaru laiku saskaņā ar šā panta pirmo daļu.
162. pants
Padome un Komisija apspriežas un, savstarpēji vienojoties, nosaka sadarbības formas.
Komisija pieņem savu reglamentu, lai nodrošinātu to, ka gan tā, gan tās struktūrvienības darbojas saskaņā ar šo Līgumu. Tā nodrošina, ka reglaments tiek publicēts.
163. pants
Komisija pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu; viņu skaits noteikts 157. pantā. Komisija ir tiesīga lemt tikai tad, ja ir klāt reglamentā paredzētais locekļu skaits.
4. iedaļa Tiesa
164. pants
Tiesa nodrošina tiesiskumu šā Līguma interpretēšanā un piemērošanā.
165. pants
Tiesā ir septiņi tiesneši.
Tiesa sanāk plenārsēdēs. Tā var arī veidot palātas ar trim vai pieciem tiesnešiem katrā, vai nu lai veiktu provizorisku izmeklēšanu, vai lai izskatītu noteiktu kategoriju lietas saskaņā ar šajā nolūkā izstrādātiem noteikumiem.
Lai izskatītu lietas, ko Xxxxxx iesniedz kāda dalībvalsts vai Kopienas iestāde vai lai izlemtu prejudiciālus jautājumus, kas tai iesniegti saskaņā ar 177.pantu, Tiesa vienmēr sanāk plenārsēdē.
Pēc Tiesas lūguma Padome ar vienprātīgu lēmumu var palielināt tiesnešu skaitu un izdarīt vajadzīgos pielāgojumus šā panta otrajā un trešajā daļā, kā arī 167. panta otrajā daļā.
166. pants
Tiesai palīdz divi ģenerāladvokāti.
Ģenerāladvokāta pienākums ir, ievērojot pilnīgu objektivitāti un neatkarību, atklātā tiesas sēdē izteikt pamatotus secinājumus par lietām, kas nodotas izskatīšanai Tiesā, lai palīdzētu Tiesai veikt 164. pantā paredzētos pienākumus.
Pēc Tiesas lūguma Padome ar vienprātīgu lēmumu var palielināt ģenerāladvokātu skaitu un veikt vajadzīgos pielāgojumus 167. panta trešajā daļā.
167. pants
Tiesnešus un ģenerāladvokātus izraugās no tādu personu vidus, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasībām attiecībā uz tiesnešu augstākajiem amatiem savās valstīs, vai kas ir juristi ar atzītu kompetenci; viņus uz sešiem gadiem amatā ieceļ dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties.
Ik pēc trijiem gadiem tiesnešus daļēji nomaina. Pārmaiņus nomaina pa trim un četriem tiesnešiem. Trīs tiesnešus, kuru amata pilnvaras beidzas līdz ar pirmā trīs gadu termiņa beigām, nosaka lozējot.
Ik pēc trijiem gadiem ģenerāladvokātus daļēji nomaina. Ģenerāladvokātu, kura amata pilnvaras beidzas līdz ar pirmā trīs gadu termiņa beigām, nosaka lozējot.
Tiesnešus un ģenerāladvokātus, kas atstāj amatu, var iecelt amatā atkārtoti.
Tiesneši uz trijiem gadiem no sava vidus ievēlē Tiesas priekšsēdētāju. Viņu var ievēlēt atkārtoti.
168. pants
Tiesa ieceļ sekretāru un pieņem noteikumus, kas reglamentē viņa pienākumus.
169. pants
Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu šajā Līgumā paredzētu pienākumu, tā sniedz argumentētu atzinumu par attiecīgo jautājumu, vispirms dodot attiecīgai valstij iespēju sniegt savus paskaidrojumus.
Ja attiecīgā valsts Komisijas noteiktajā termiņā neizpilda šā atzinuma prasības, Komisija var griezties Tiesā.
170. pants
Dalībvalsts, kas uzskata, ka cita dalībvalsts nav izpildījusi kādu šajā Līgumā paredzētu pienākumu, var griezties Tiesā.
Pirms dalībvalsts griežas Tiesā sakarā ar citas dalībvalsts iespējamu šajā Līgumā paredzēta pienākuma pārkāpumu, tai jāgriežas Komisijā.
Komisija sniedz argumentētu atzinumu, vispirms dodot visām iesaistītām valstīm iespēju gan mutiski, gan rakstiski izteikt viedokli un apsvērumus par otras puses viedokli.
Ja Komisija nav sniegusi atzinumu trijos mēnešos pēc dienas, kad tai nodots attiecīgais jautājums, atzinuma trūkums neliedz griezties Tiesā.
171. pants
Ja Tiesa konstatē, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu šajā Līgumā paredzētu pienākumu, šai valstij jāveic pasākumi, kas vajadzīgi Tiesas sprieduma izpildei.
172. pants
Regulas, ko saskaņā ar šo Līgumu pieņem Padome, var piešķirt Tiesai neierobežotu jurisdikciju attiecībā uz šajās regulās paredzētajām sankcijām.
173. pants
Tiesa pārbauda, cik likumīgi ir Padomes un Komisijas pieņemtie tiesību akti, kas nav ieteikumi vai atzinumi. Šajā nolūkā tās jurisdikcijā ir kādas dalībvalsts, Padomes vai Komisijas celtas prasības sakarā ar kompetences trūkumu, būtisku procedūras noteikumu pārkāpumiem, šā Līguma vai jebkuru ar tā piemērošanu saistītu tiesību normu pārkāpumiem, kā arī sakarā ar pilnvaru nepareizu izmantošanu.
Jebkura fiziska vai juridiska persona ar tiem pašiem nosacījumiem var griezties Tiesā par lēmumu, kas adresēts šai personai, vai par lēmumu, kas - kaut arī regulas vai lēmuma formā adresēts citai personai - tomēr šo personu skar tieši un individuāli.
Lietas, ko paredz šis pants, atkarībā no apstākļiem xxxxxxxxxx divos mēnešos pēc tam, kad tiesību akts publicēts vai darīts zināms attiecīgai personai vai, ja tas nenotiek, tad no dienas, kad tas šai personai kļuvis zināms.
174. pants
Ja prasība ir pamatota, Xxxxx attiecīgo tiesību aktu pasludina par spēkā neesošu.
Pasludinot regulu par spēkā neesošu, Xxxxx, ja uzskata par vajadzīgu, nosaka, kuras no šīs regulas sekām jāuzskata par saistošām.
175. pants
Ja Padome vai Komisija nepieņem lēmumu, tādējādi pārkāpjot šo Līgumu, citas Kopienas iestādes un dalībvalsts var griezties Tiesā, lai konstatētu šo pārkāpumu.
Šāda rīcība ir pieļaujama vienīgi tad, ja attiecīgā iestāde vispirms ir aicināta pieņemt lēmumu. Ja divos mēnešos pēc šāda aicinājuma iestāde nav formulējusi savu nostāju, lietu var ierosināt nākamos divos mēnešos.
Jebkura fiziska vai juridiska persona atbilstīgi iepriekšējās panta daļās izklāstītajiem nosacījumiem var griezties Tiesā sakarā ar to, ka Kopienas iestāde nav adresējusi šai personai kādu tiesību aktu, izņemot ieteikumus vai atzinumus.
176. pants
Iestādei, kuras pieņemtais akts ir pasludināts par spēkā neesošu vai kuras bezdarbība ir atzīta par tādu, kas ir pretrunā šim Līgumam, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Tiesas spriedumu.
Šis pienākums neiespaido tos pienākumus, kas izriet no 215. panta otrās daļas piemērošanas.
177. pants
Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par
a) šā Līguma interpretāciju;
b) Kopienas iestāžu tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju;
c) ar Padomes lēmumu dibinātu struktūru statūtu interpretāciju, ja minētie Statūti to paredz.
Ja šādu jautājumu ierosina kādas dalībvalsts tiesā, šī tiesa, ja tā uzskata, ka ir vajadzīgs Tiesas lēmums par šo jautājumu, lai šī tiesa varētu sniegt spriedumu, var lūgt, lai Tiesa sniedz nolēmumu par šo jautājumu.
Ja šādu jautājumu ierosina par lietu, ko izskata dalībvalsts tiesa, kuras lēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nevar pārsūdzēt, tad šai dalībvalsts tiesai jāgriežas Tiesā.
178. pants
Tiesas kompetencē ir izskatīt lietas par kaitējuma novēršanu , ko paredz 215. panta otrā daļa.
179. pants
Ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko paredz Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība, Tiesas jurisdikcijā ir visas domstarpības starp Kopienu un tās darbiniekiem.
180. pants
Tiesas kompetencē , ievērojot turpmāk norādītos ierobežojumus, ir izskatīt lietas, kas attiecas uz
a) to, kā dalībvalstis pilda Eiropas Investīciju bankas Statūtu uzliktos pienākumus. Šajā sakarā bankas Direktoru padomei ir pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas ar 169. pantu;
b) bankas Valdes paredzētiem pasākumiem. Šajā sakarā jebkura dalībvalsts, Komisija vai bankas Direktoru padome var ierosināt lietu, ņemot vērā 173. pantā izklāstītos nosacījumus;
c) bankas Direktoru padomes paredzētiem pasākumiem. Par šādiem pasākumiem lietas var ierosināt vienīgi dalībvalsts vai Komisija, ņemot vērā 173. pantā izklāstītos nosacījumus un vienīgi tāpēc, ka – paredzot šādus pasākumus – nav ievērota bankas Statūtu 21. panta 2., 5., 6. un 7. punktā noteiktā procedūra.
181. pants
Tiesas kompetencē ir sniegt spriedumus saskaņā ar visām šķīrējklauzulām, kas ietvertas publisko tiesību vai privāttiesību līgumos, kurus noslēgusi Kopiena vai kuri noslēgti tās vārdā.
182. pants
Tiesas jurisdikcijā ir visas dalībvalstu domstarpības, kas attiecas uz šā Līguma priekšmetu, ja šis jautājums tiek iesniegts Tiesai saskaņā ar pušu īpašu vienošanos.
183. pants
Domstarpības, kurās viena puse ir Kopiena, tāpat ir dalībvalstu tiesu jurisdikcijā, izņemot gadījumus, kad šis Līgums paredz Tiesas jurisdikciju.
184. pants
Lietās, kurās izskata Padomes vai Komisijas pieņemtās regulas, jebkura puse var atsaukties uz 173. panta pirmajā daļā izklāstītajiem iemesliem, lai Tiesā pierādītu, ka attiecīgā regula nav piemērojama, arī tad ja ir beidzies 173. panta trešajā daļā noteiktais termiņš.
185. pants
Lietas izskatīšana Tiesā neaptur attiecīgā akta piemērošanu. Ja attiecīgajos apstākļos Tiesa to uzskata par vajadzīgu, tā tomēr var dot rīkojumu apturēt apstrīdētā akta piemērošanu.
186. pants
Tiesa visās tai iesniegtajās lietās var noteikt dažādus vajadzīgos pagaidu pasākumus.
187. pants
Tiesas spriedumus izpilda saskaņā ar 192. pantā izklāstītiem nosacījumiem.
188. pants
Tiesas Statūti ir izklāstīti atsevišķā protokolā.
Tiesa pieņem savu reglamentu. Šim reglamentam vajadzīgs vienprātīgs Padomes apstiprinājums.
2. nodaļa
VAIRĀKĀM IESTĀDĒM KOPĪGI NOTEIKUMI
189. pants
Lai veiktu savu uzdevumu, Padome un Komisija saskaņā ar šā Līguma noteikumiem pieņem regulas, direktīvas un lēmumus, kā arī sniedz ieteikumus vai atzinumus.
Regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.
Direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes.
Lēmumi uzliek saistības kopumā tiem, kam tie adresēti. Ieteikumi un atzinumi neuzliek saistības.
190. pants
Padomes un Komisijas regulas, direktīvas un lēmumus pamato un norāda visus priekšlikumus vai atzinumus, kas jāsaņem, ievērojot šo Līgumu.
191. pants
Regulas publicē “Kopienas Oficiālajā Vēstnesī”. Tās stājas spēkā tajos norādītajā dienā, vai, ja tā nav norādīta, divdesmitajā dienā pēc publicēšanas.
Direktīvas un lēmumus paziņo visiem, kam tie adresēti, un tie stājas spēkā pēc šāda paziņojuma.
192. pants
Padomes vai Komisijas lēmumi, kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, ir izpildāmi.
Izpildi reglamentē tās valsts civilprocesa normas, kurā izpilde notiek. Valsts iestāde, ko šim nolūkam norīko attiecīgās dalībvalsts valdība un dara to zināmu Komisijai un Tiesai, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu.
Kad pēc attiecīgās puses lūguma ir izpildītas šīs formalitātes, minētā puse var sākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, griežoties tieši kompetentā iestādē.
Izpildi var apturēt tikai ar Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir attiecīgās valsts tiesu jurisdikcijā.
3. nodaļa
EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA
193. pants
Ar šo ir izveidota Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Komitejai ir padomdevējas statuss.
Komitejā ir dažādu ekonomisko un sociālo grupu pārstāvji, un jo īpaši ražotāju, lauksaimnieku, pārvadātāju, darba ņēmēju, tirgotāju, amatnieku, brīvo profesiju pārstāvji un plašas sabiedrības pārstāvji.
194. pants | ||
Komitejas locekļu skaits | ir šāds: | |
Beļģija | 12 | |
Vācija | 24 | |
Francija | 24 | |
Itālija | 24 | |
Luksemburga | 5 | |
Nīderlande | 12 | |
Komitejas locekļus uz četriem gadiem ar vienprātīgu lēmumu ieceļ Padome. Viņus var iecelt amatā atkārtoti.
Komitejas locekļus ieceļ kā persona designata, un viņus nedrīkst saistīt nekādi obligāti norādījumi.
195. pants
1. Lai ieceltu Komitejas locekļus, katra dalībvalsts iesniedz Padomei sarakstu, kurā ir divreiz vairāk kandidātu nekā vietu, kas atvēlētas attiecīgās valsts pilsoņiem.
Veidojot Komiteju, ņem vērā vajadzību nodrošināt atbilstīgu pārstāvību dažādām ekonomiskām un sociālām grupām.
2. Padome apspriežas ar Komisiju. Tā var saņemt atzinumus no Eiropas organizācijām, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības un sociālās jomas, kuru intereses ir saistītas ar Kopienas darbībām.
196. pants
Komiteja no savu locekļu vidus uz diviem gadiem ievēlē priekšsēdētāju un prezidiju. Komiteja pieņem savu reglamentu un nodod to Padomes vienprātīgai apstiprināšanai. Komiteju sasauc tās priekšsēdētājs pēc Padomes vai Komisijas lūguma.
197. pants
Komitejā ir specializētas nodaļas, kas kompetentas galvenajās jomās, uz kurām attiecas šis Līgums.
Tostarp tajā ir lauksaimniecības nodaļa un transporta nodaļa, uz ko attiecas īpaši noteikumi šā Līguma sadaļā par lauksaimniecību un transportu.
Šīs specializētās nodaļas darbojas saskaņā ar Komitejas vispārējo kompetenci. Ar tām nedrīkst apspriesties, apejot Komiteju.
Komitejā var veidot arī apakškomitejas, kam jāsagatavo atzinumu projekti par konkrētiem jautājumiem vai konkrētām jomām un jāiesniedz izskatīšanai Komitejā.
Reglaments nosaka specializēto nodaļu un apakškomiteju veidošanas metodes un kompetenci.
198. pants
Padomei un Komisijai jāapspriežas ar Komiteju gadījumos, kad to paredz šis Līgums. Šīs iestādes var apspriesties ar Komiteju vienmēr, kad uzskata to par lietderīgu.
Padome vai Komisija, ja uzskata to par lietderīgu, Komitejai atzinuma iesniegšanai nosaka termiņu, kas nedrīkst būt mazāks par desmit dienām no dienas, kad priekšsēdētājs saņēmis par to paziņojumu. Ja līdz termiņa beigām atzinums nav iesniegts, tas neliedz veikt turpmāku rīcību.
Komitejas, kā arī specializētās nodaļas atzinumu kopā ar sēdes protokolu nodod Padomei un Komisijai.
II SADAĻA
Finanšu noteikumi
199. pants
Visus Kopienas ieņēmumus un izdevumus, tostarp tos, kas attiecas uz Eiropas Sociālo fondu, iekļauj tāmē, ko sagatavo katram finanšu gadam, un budžetā.
Budžetā ietvertajiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.
200. pants
1. Budžeta ieņēmumos papildus citiem ieņēmumiem jāietver dalībvalstu finanšu iemaksas, ievērojot šādu sadalījumu:
Beļģija | 7.9 |
Vācija | 28.0 |
Francija | 28.0 |
Itālija | 28.0 |
Luksemburga | 0.2 |
Nīderlande | 7.9 |
2. Dalībvalstu finanšu iemaksas, kas paredzētas Eiropas Sociālā fonda izdevumu segšanai, nosaka, ievērojot šādu sadalījumu:
Beļģija | 8.8 |
Vācija | 32.0 |
Francija | 32.0 |
Itālija | 20.0 |
Luksemburga | 0.2 |
Nīderlande | 7.0 |
3. Šos sadalījumus var grozīt ar Padomes vienprātīgu lēmumu.
201. pants
Komisija izvērtē nosacījumus saskaņā ar kuriem dalībvalstu finanšu iemaksas, kas paredzētas 200. pantā, var aizstāt ar Kopienas pašas līdzekļiem, jo īpaši ar ienākumiem, kas uzkrāsies no kopējiem muitas tarifiem, kad šos tarifus pilnībā ieviesīs.
Šajā nolūkā Komisija iesniedz Padomei priekšlikumus.
Apspriedusi šos priekšlikumus ar Asambleju, Padome var vienprātīgi pieņemt noteikumus, kurus iesaka pieņemt dalībvalstīm saskaņā ar attiecīgo valstu konstitucionālajām prasībām.
202. pants
Budžetā iekļautos izdevumus apstiprina vienam finanšu gadam, ja vien ko citu nenosaka regulas, kas pieņemtas saskaņā ar 209. pantu.
Atbilstīgi nosacījumiem, kas jāparedz saskaņā ar 209. pantu, visas apropriācijas, kas nav izlietotas līdz finanšu gada beigām, izņemot tāss, kuras attiecas uz personāla izdevumiem, var pārcelt tikai uz nākamo finanšu gadu.
Apropriācijas klasificē dažādās nodaļās, grupējot izdevumus pēc to būtības vai mērķa, un vajadzības gadījumā iedala sīkāk saskaņā ar regulām, kas pieņemtas atbilstīgi 209. pantam.
Asamblejas, Padomes, Komisijas un Tiesas izdevumus uzrāda atsevišķās budžeta daļās, neskarot dažus īpaši izveidotus kopīgus izdevumu posteņus.
203. pants
1. Finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
2. Katra Kopienas iestāde izstrādā savu paredzamo izdevumu tāmes. Komisija apvieno šīs tāmes provizoriskā budžeta projektā. Tā pievieno projektam atzinumu, kurā var būt citādas tāmes.
Komisija iesniedz Padomei provizorisko budžeta projektu vēlākais līdz 30. septembrim pirms budžeta izpildes gada sākuma.
Ja Padome nodomājusi atkāpties no provizoriskā budžeta projekta, tā apspriežas ar Komisiju un, vajadzības gadījumā, arī ar citām ieinteresētām iestādēm.
3. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem budžeta projektu un iesniedz to Asamblejai.
Budžeta projektu iesniedz Asamblejai vēlākais līdz 31. oktobrim pirms budžeta izpildes gada sākuma. Asamblejai ir tiesības ierosināt Padomei grozījumus budžeta projektā.
4. Ja viena mēneša laikā pēc budžeta projekta iesniegšanas Xxxxxxxxx to ir apstiprinājusi vai nav sniegusi Padomei atzinumu, budžeta projektu uzskata par pieņemtu galīgajā variantā.
Ja šajā laikā Xxxxxxxxx ir ierosinājusi grozījumus, grozīto budžeta projektu iesniedz Padomei. Padome to apspriež ar Komisiju un, vajadzības gadījumā, ar citām ieinteresētajām iestādēm un ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem budžetu galīgajā variantā.
5. Lai pieņemtu to budžeta nodaļu, kas attiecas uz Eiropas Sociālo fondu, Padomes locekļu balsu sadalījums ir šāds:
Beļģija | 8 |
Vācija | 32 |
Francija | 32 |
Itālija | 20 |
Luksemburga | 1 |
Nīderlande | 7 |
Lēmumu pieņemšanai vajadzīgs vismaz 67 balsu vairākums.
204. pants
Ja, finanšu gadam sākoties, par budžetu vēl nav nobalsots, tad atbilstīgi regulām, kas pieņemtas saskaņā ar
279. pantu, katru mēnesi var iztērēt summu, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no iepriekšējā finanšu gada budžeta apropriācijām jebkurā budžeta nodaļā vai citā apakšnodaļā; šie noteikumi Komisijai tomēr nedod iespēju saņemt līdzekļus, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu no summas, kuru paredz topošais budžeta projekts.
Ja pārējie pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi ir ievēroti, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var atļaut izdevumus, kas pārsniedz vienu divpadsmito daļu.
Dalībvalstis, ievērojot sadalījumus, kas noteikti iepriekšējam finanšu gadam, katru mēnesi maksā provizorisku summu, kas vajadzīga, lai nodrošinātu šā panta izpildi.
205. pants
Atbilstīgi regulām, kas pieņemtas saskaņā ar 209. pantu, Komisija saskaņā ar apropriāciju apjomu uzņemas atbildību par budžeta izpildi.
Regulās paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā katra iestāde atbild par pašas izdevumiem.
Komisija, ņemot vērā ierobežojumus un nosacījumus, kas paredzēti regulās, kuras pieņemtas saskaņā ar 209. pantu, budžetā var pārcelt apropriācijas no vienas nodaļas uz citu vai no vienas apakšnodaļas uz citu.
206. pants
Visu budžeta ieņēmumu un izdevumu pārskatu pārbauda Revīzijas padome, kurā ir revidenti, kuru neatkarība nav apšaubāma; vienu no viņiem ieceļ par priekšsēdētāju. Padome ar vienprātīgu lēmumu nosaka revidentu skaitu. Revīzijas padomes revidentus un priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ar vienprātīgu lēmumu ieceļ Padome. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka viņu atalgojumu.
Šā pārskata revīziju, kurā izmanto grāmatvedības dokumentus un kuru vajadzības gadījumā veic uz vietas, ieplāno, lai pārliecinātos, vai visi ieņēmumi ir saņemti un visi izdevumi veikti likumīgi un pareizi, un vai finanšu vadība ir pareiza. Pēc katra budžeta slēgšanas kontroles Revīzijas padome sagatavo ziņojumu, kuru var pieņemt tikai ar padomes locekļu balsu vairākumu.
Komisija ik gadu Padomei un Asamblejai kopā ar Revīzijas padomes ziņojumu iesniedz pārskatu par iepriekšējā finanšu gada budžeta izpildi. Komisija tām nodod arī finanšu ziņojumu par Kopienas aktīviem un pasīviem.
Padome atbrīvo Komisiju no atbildības par budžeta izpildi, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu. Padome savu lēmumu dara zināmu Asamblejai.
207. pants
Budžetu izstrādā norēķinu vienībās, ko nosaka atbilstīgi regulām, kuras pieņem saskaņā ar 209. pantu. Dalībvalstis 200. panta 1. punktā paredzētās finanšu iemaksas Kopienas rīcībā nodod attiecīgās valsts valūtā.
Šo iemaksu atlikumus deponē dalībvalstu valsts kasēs vai to norādītās iestādēs. Depozītā šie līdzekļi saglabā savu nominālvērtību attiecībā pret pirmajā apakšpunktā minētajām norēķinu vienībām, to nominālvērtība ir tā, kas ir spēkā deponēšanas dienā.
Šos atlikumus var investēt saskaņā ar noteikumiem, par ko vienojas Komisija un attiecīgā dalībvalsts.
Regulas, kas pieņemtas, ievērojot 209. pantu, nosaka tehniskos nosacījumus Eiropas Sociālā fonda finanšu operācijām.
208. pants
Komisija, ar nosacījumu, ka tā informē kompetentas attiecīgo dalībvalstu iestādes, var no vienas dalībvalsts valūtas konvertēt citas dalībvalsts valūtā tik lielus uzkrājumus, cik vajadzīgs, lai tos izmantotu šā Līguma mērķiem. Komisija, cik vien iespējams, nekonvertē valūtu, ja tās rīcībā ir naudas līdzekļi vai likvīdi aktīvi tai vajadzīgajās valūtās.
Komisija sadarbojas ar visām dalībvalstīm ar attiecīgās valsts norādītas iestādes starpniecību. Veicot finanšu operācijas, Komisija izmanto attiecīgās dalībvalsts emisijas bankas pakalpojumus vai jebkuras citas tās izraudzītas finanšu iestādes pakalpojumus.
209. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu:
a) pieņem finanšu regulas, kas precizē budžeta apstiprināšanas un izpildes, kā arī pārskatu iesniegšanas un revīzijas procedūru;
b) nosaka metodes un procedūru, kā Komisijas rīcībā nodod dalībvalstu iemaksas;
c) izstrādā noteikumus attiecībā uz kredītrīkotāju un grāmatvežu pienākumiem, kā arī attiecībā uz piemērotām pārbaužu metodēm.
SESTĀ DAĻA
VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
210. pants
Kopiena ir tiesību subjekts.
211. pants
Visās dalībvalstīs Kopienai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām; tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā. Šajā nolūkā Kopienu pārstāv Komisija.
212. pants
Padome, sadarbojoties ar Komisiju un apspriedusies ar pārējām attiecīgām iestādēm, vienprātīgi pieņem Kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo Kopienas darbinieku nodarbināšanas kārtību.
Beidzoties ceturtajam gadam pēc šā Līguma stāšanās spēkā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar citām ieinteresētām iestādēm, ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt minētos noteikumus un kārtību.
213. pants
Lai veiktu tai uzticētos uzdevumus, Komisija drīkst vākt visu vajadzīgo informāciju un veikt jebkādu pārbaudi, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, ko Padome nosaka saskaņā ar šo Līgumu.
214. pants
Kopienas iestāžu locekļi, Kopienas komiteju locekļi, ierēdņi un pārējie Kopienas darbinieki, arī beiguši pienākumu izpildi, nedrīkst izpaust informāciju, uz ko attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumus, jo īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām vai to ražošanas izmaksām.
215. pants
Kopienas atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.
Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, Kopiena saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko radījušas Kopienas iestādes vai to darbinieki, pildot savus pienākumus.
Xxxxxxxxxx personisko atbildību pret Kopienu nosaka tiem attiecīgi piemērojamie Civildienesta noteikumi vai nodarbināšanas kārtība.
216. pants
Kopienas iestāžu atrašanās vietu nosaka, dalībvalstu valdībām savstarpēji vienojoties.
217. pants
Noteikumus par valodu lietošanu Kopienas iestādēs, neskarot Tiesas reglamenta noteikumus, ar vienprātīgu lēmumu pieņem Padome.
218. pants
Atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti atsevišķā protokolā, dalībvalstīs Kopienai ir visas privilēģijas un imunitāte, kas vajadzīga, lai veiktu tās uzdevumus.
219. pants
Risinot domstarpības, kas saistītas ar šā Līguma interpretāciju vai piemērošanu, dalībvalstis apņemas izmantot tikai tādas domstarpību izšķiršanas metodes, kādas paredz šis Līgums.
220. pants
Vajadzības gadījumā dalībvalstis rīko savstarpējas sarunas, lai nodrošinātu šādas savu pilsoņu intereses:
– aizsargātu personas, kā arī nodrošinātu un aizsargātu viņu tiesības saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus valsts noteikusi saviem pilsoņiem;
– atceltu nodokļu dubulto uzlikšanu Kopienā;
– savstarpēji atzītu sabiedrības, kas definētas 58. panta otrajā daļā, saglabātu sabiedrību juridiskas personas statusu, tām pārceļot atrašanās vietu no vienas valsts uz citu, un ļautu apvienoties sabiedrībām, kuru darbību reglamentē dažādu valstu tiesību akti;
– vienkāršotu formalitātes, kas reglamentē tiesu spriedumu un šķīrējtiesu nolēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi.
221. pants
Neskarot citu šā Līguma noteikumu piemērošanu, dalībvalstis trijos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, citu dalībvalstu pilsoņiem piešķir tādas pašas tiesības piedalīties 58. pantā definēto sabiedrību kapitāla veidošanā, ko tās piešķir saviem pilsoņiem.
222. pants
Šis Līgums nekādi neietekmē dalībvalstu tiesību aktus, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu.
223. pants
1. Šis Līgums neliedz piemērot šādus noteikumus:
a) dalībvalstīm nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu;
b) dalībvalstis var veikt pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militāra aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību; šādi pasākumi kopējā tirgū nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt tādu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem.
2. Pirmajā gadā pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, Padome ar vienprātīgu lēmumu sastāda to ražojumu sarakstu, uz kuriem attiecas 1. punkta b) apakšpunkts.
3. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu šo sarakstu var grozīt.
224. pants
Dalībvalstis savā starpā apspriežas par to, kādus kopīgus līdzekļus izmantot kopējā tirgus aizsardzībai pret pasākumiem, kas kādai dalībvalstij būtu jāveic gadījumā, ja tajā izceltos nozīmīgi iekšēji nemieri, kas traucētu uzturēt likumību un kārtību, sāktos karš vai nopietns starptautisks saspīlējums, kas radītu kara draudus, vai arī šai valstij pildot pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu mieru un starptautisku drošību.
225. pants
Ja pasākumi, kas veikti 223. un 224. pantā minētajos gadījumos, kopējā tirgū rada konkurences izkropļojumus, Komisija kopā ar attiecīgo valsti noskaidro, kā šādus pasākumus saskaņot ar šo Līgumu.
Atkāpjoties no 169. un 170. pantā noteiktās procedūras, Komisija vai jebkura dalībvalsts var tieši griezties Tiesā, ja uzskata, ka cita dalībvalsts nepareizi izmanto 223. un 224. pantā paredzētās pilnvaras. Tiesa pieņem lēmumu slēgtā sēdē.
226. pants
1. Ja pārejas laikā kādai dalībvalstij rodas nopietnas grūtības, kas var ilgi ietekmēt kādu tautsaimniecības nozari, vai grūtības, kas var ievērojami pasliktināt saimniecisko stāvokli kādā reģionā, attiecīgā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsargpasākumus, lai uzlabotu stāvokli un attiecīgo nozari pielāgotu kopējā tirgus ekonomikai.
2. Pēc attiecīgās valsts lūguma Komisija, paātrinātā kārtībā nosaka aizsargpasākumus, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, un precizē to piemērošanas nosacījumus un sīkākas norādes.
3. Īstenojot 2. punktā paredzētos pasākumus, ir pieļaujamas tikai tādas atkāpes no šā Līguma un tikai uz tik ilgu laiku, cik noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu šā panta 1. punktā minētos mērķus. Priekšroka ir tiem pasākumiem, kas vismazāk traucē kopējā tirgus darbību.
227. pants
1. Šis Līgums attiecas uz Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandes Karalisti.
2. Attiecībā uz Alžīriju un Francijas aizjūras departamentiem šā Līguma vispārīgos un īpašos noteikumus, kas attiecas uz
– preču brīvu apriti,
– lauksaimniecību, izņemot 40. panta 4. punktā minēto,
– pakalpojumu liberalizāciju,
– konkurences noteikumiem,
– aizsargpasākumiem, kas paredzēti 108., 109. un 226. pantā,
– iestādēm,
piemēro, līdzko šis Līgums stājas spēkā.
Padome divos gados pēc tam, kad šis Līgums stājies spēkā, pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu nosaka citu šā Līguma noteikumu piemērošanas nosacījumus.
Kopienas iestādes, ievērojot šajā Līgumā, jo īpaši 226. pantā paredzētās procedūras, gādās par šo reģionu ekonomiskās un sociālās attīstības iespējām.
3. Īpašā asociācijas procedūra, kas izklāstīta šā Līguma ceturtajā daļā, attiecas uz tām aizjūras zemēm un teritorijām, kas uzskaitītas šā Līguma IV pielikumā.
4. Šis Līgums attiecas uz tām Eiropas teritorijām, par kuru ārlietām ir atbildīga kāda no dalībvalstīm.
228. pants
1. Gadījumā, ja šis Līgums paredz slēgt nolīgumus starp Kopienu un vienu vai vairākām valstīm vai ar starptautisku organizāciju, Komisija vada vajadzīgas sarunas par šādiem nolīgumiem. Ievērojot šajā jomā Komisijai piešķirtās pilnvaras, apspriedusies ar Asambleju šajā Līgumā paredzētajos gadījumos, šos nolīgumus slēdz Padome.
Padome, Komisija vai jebkura dalībvalsts var jau iepriekš saņemt Tiesas atzinumu par to, vai paredzētie nolīgumi ir saderīgi ar šo Līgumu. Nolīgums, par kuru Xxxxxx sniedz negatīvu atzinumu, var stāties spēkā tikai saskaņā ar 236. panta nosacījumiem.
2. Nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem, uzliek saistības Kopienas iestādēm un dalībvalstīm.
229. pants
Komisijas pienākums ir uzturēt visas vajadzīgas attiecības ar Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm, ar tās specializētām iestādēm un iestādēm, kas pārstāv Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību.
Komisija uztur vajadzīgās attiecības arī ar visām starptautiskām organizācijām.
230. pants
Komisija ievieš visas attiecīgās formas sadarbībai ar Eiropas Padomi.
231. pants
Kopiena izveido ciešu sadarbību ar Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizāciju un, savstarpēji vienojoties, sīkāk nosaka šīs sadarbības formas.
232. pants
1. Šis Līgums neietekmē Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu tiesībām un pienākumiem, minētās Kopienas iestāžu pilnvarām un tajā Līgumā ietvertos noteikumus par ogļu un tērauda kopējā tirgus darbību.
2. Šis Līgums neparedz atkāpes no Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma.
233. pants
Šis Līgums neliedz pastāvēt vai attīstīties reģionālām apvienībām, ko veido Beļģija un Luksemburga vai Beļģija, Luksemburga un Nīderlande, ciktāl šo reģionālo apvienību mērķi nav sasniedzami, piemērojot šo Līgumu.
234. pants
Šis Līgums neietekmē tiesības un pienākumus, ko uzliek nolīgumi, kurus pirms šis Līgums stājies spēkā viena vai vairākas dalībvalstis, no vienas puses, noslēgušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses.
Ja minētie nolīgumi nesader ar šo Līgumu, attiecīgā dalībvalsts vai attiecīgās dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatēto nesaderību. Vajadzības gadījumā dalībvalstis šajā sakarā sniedz savstarpēju palīdzību un vienojas par kopēju attieksmi.
Piemērojot šā panta pirmajā daļā minētos nolīgumus, dalībvalstis ņem vērā to, ka tiesības, par kuru piešķiršanu tās vienojušās šajā Līgumā, ir būtiska Kopienas sistēmas daļa un tādējādi ir cieši saistītas ar kopīgu iestāžu dibināšanu, attiecīgu pilnvaru piešķiršanu tām, kā arī ar to, ka visas citas dalībvalstis piešķir tādas pašas tiesības.
235. pants
Ja izrādās, ka Kopienai, lai sasniegtu kādu tās mērķi kopējā tirgus darbībā, jārīkojas, bet šis Līgums nepiešķir vajadzīgās pilnvaras, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Asambleju, ar vienprātīgu lēmumu veic attiecīgus pasākumus.
236. pants
Jebkuras dalībvalsts valdība vai Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus grozīt šo Līgumu.
Ja Padome, apspriedusies ar Asambleju un, vajadzības gadījumā, ar Komisiju, sniedz atzinumu, ka jāsasauc dalībvalstu valdību pārstāvju konference, to sasauc Padomes priekšsēdētājs, lai vienotos par to, kādi grozījumi jāizdara šajā Līgumā.
Šie grozījumi stājas spēkā, kad tos ratificējušas visas dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām .
237. pants
Jebkura Eiropas valsts var izteikt vēlēšanos kļūt par Kopienas dalībvalsti. Tā adresē savu lūgumu Padomei, kura, saņēmusi Komisiju atzinumu, vienprātīgi pieņem lēmumu.
Uzņemšanas nosacījumus un šādas uzņemšanas izraisītos grozījumus Līgumā nosaka dalībvalstu nolīgums ar valsti, kas iesniegusi uzņemšanas lūgumu. Šādu nolīgumu iesniedz ratifikācijai saskaņā ar katras līgumslēdzējas valsts attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.
238. pants
Kopiena ar trešām valstīm, valstu savienībām vai starptautiskām organizācijām var slēgt asociācijas nolīgumus, kas nosaka savstarpējas tiesības un pienākumus, kopīgu rīcību un īpašas procedūras.
Šādus nolīgumus, apspriežoties ar Asambleju, ar vienprātīgu lēmumu slēdz Padome.
Ja šie nolīgumi paredz grozījumus šajā Līgumā, šie grozījumi vispirms ir jāapstiprina saskaņā ar 236. pantā izklāstīto procedūru.
239. pants
Protokoli, kas pēc dalībvalstu savstarpējas vienošanās pievienoti šim Līgumam, ir daļa no tā.
240. pants
Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku.
IESTĀŽU IZVEIDE
241. pants
Padomi sasauc mēneša laikā pēc tam, kad Līgums stājies spēkā.
242. pants
Padome trijos mēnešos pēc tās pirmās sanāksmes veic visus attiecīgos pasākumus, lai izveidotu Ekonomikas un sociālo lietu komiteju.
243. pants
Divos mēnešos pēc Padomes pirmās sanāksmes Padomes priekšsēdētājs sasauc Asambleju, lai ievēlētu prezidiju un izstrādātu savu reglamentu. Līdz prezidija ievēlēšanai Xxxxxxxxxx vadītāja vietu ieņem tās vecākais loceklis.
244. pants
Tiesa sāk pildīt pienākumus, līdzko iecelti tās locekļi. Tiesas pirmo priekšsēdētāju ieceļ uz trim gadiem saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus ievēro, ieceļot tās locekļus.
Trijos mēnešos pēc tam, kad Xxxxx sākusi darbu, tā pieņem savu reglamentu.
Tiesā var griezties tikai pēc tam, kad publicēts tās reglaments. Laikposmu, kurā var ierosināt lietu, sāk skaitīt tikai no publikācijas dienas.
Tiesas priekšsēdētājs pēc iecelšanas amatā īsteno pilnvaras, ko viņam piešķir šis Līgums.
245. pants
Komisija sāk pildīt savus pienākumus un uzņemas atbildību, ko tai uzliek šis Līgums, līdzko ir iecelti tās locekļi.
Sākot pildīt pienākumus, Komisija sāk arī Kopienas ekonomikas stāvokļa izpēti un nodibina vajadzīgos kontaktus, lai izstrādātu vispārēju pārskatu par to.
246. pants
1. Pirmais finanšu gads ilgst no dienas, kad stājas spēkā šis Līgums, līdz tā paša gada 31. decembrim. Ja šis Līgums stājas spēkā gada otrajā pusē, pirmais finanšu gads ilgst līdz nākamā gada 31. decembrim.
2. Kamēr nav pieņemts pirmā finanšu gada budžets, dalībvalstis Kopienai iemaksā bezprocentu avansu, ko pēc tam atskaita no viņu finanšu iemaksām, kuras paredzētas budžeta izpildei.
3. Līdz 212. pantā paredzēto Civildienesta noteikumu un pārējo Kopienas darbinieku nodarbināšanas kārtības izstrādei visas iestādes pieņem darbā vajadzīgo personālu un noslēdz darba līgumus uz ierobežotu laiku.
Katra iestāde kopā ar Xxxxxx pārrunā visus jautājumus, kas saistīti ar darbavietu skaitu, sadali un atalgojumu.
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
247. pants
Augstās Līgumslēdzējas Puses šo Līgumu ratificē saskaņā ar attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas dokumentus deponē Itālijas Republikas valdībai.
Šis Līgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas dokumentu deponējusi pēdējā parakstītājvalsts. Ja tomēr deponēšana notiek vēlāk nekā 15 dienas pirms nākamā mēneša sākuma, šis Līgums nestājas spēkā līdz aiznākamā mēneša pirmajai dienai pēc ratifikācijas dokumenta deponēšanas.
248. pants
Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā franču, holandiešu, itāļu un vācu valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi četri teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu citu parakstītājvalstu valdībām.
To apliecinot, attiecīgie Pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu.
Romā, tūkstoš deviņi simti piecdesmit septītā gada divdesmit piektajā martā.
P. H. SPAAK | J. Ch. SNOY et d'OPPUERS |
ADENAUER | XXXXXXXXX |
XXXXXX | X. FAURE |
Xxxxxxx XXXXX | Xxxxxxx XXXXXXX |
XXXX | Xxxxxxx XXXXXX |
X. XXXX | X. LINTHORST HOMAN |
PIELIKUMI
I SARAKSTI
I PIELIKUMS
SARAKSTI A, B, C, D, E, F un G, kas minēti Līguma 19. un 20. pantā A SARAKSTS
Tarifu pozīciju saraksts, attiecībā uz kurām, aprēķinot vidējo aritmētisko, jāievēro 3. ailē norādītās nodokļa likmes
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts | Nodoklis (%), kas jāņem vērā Francijai |
1 | 2 | 3 |
ex 15.10 | Rafinējot iegūtās skābās eļļas | 18 |
15.11 | Glicerīns un glicerīna sārmi: – neattīrīti – attīrīti | |
6 10 | ||
19.04 | Tapioka un sāgo; tapiokas un sāgo aizstājēji, kas pagatavoti no kartupeļu cietes vai citas cietes | |
45 | ||
ex 28.28 | Vanādija pentoksīds | 15 |
ex 28.37 | Neitrāls nātrija sulfīts | 20 |
ex 28.52 | Cērija hlorīdi; cērija sulfāti | 20 |
ex 29.01 | Aromātiskie ogļūdeņraži: – ksiloli: – izomēru maisījumi – ortoksilols, metaksilols, paraksilols – stirola monomērs – izopropilbenzols (kumols) | |
20 25 20 25 | ||
ex 29.02 | Dihlormetāns Vinilidēnhlorīda monomērs | 20 25 |
ex 29.03 | Paratoluolsulfohlorīds | 15 |
ex 29.15 | Dimetiltereftalāts | 30 |
ex 29.22 | Etilēndiamīns un tā sāļi | 20 |
ex 29.23 | Cikliskie aminoaldehīdi, cikliskie aminoketoni un aminohinoni, to halogēn-, sulfo-, nitro- un nitrozoatvasinājumi, kā arī to sāļi un esteri | |
25 | ||
ex 29.25 | Homoveratrilamīns | 25 |
29.28 | Diazosavienojumi, azosavienojumi un azoksisavienojumi | 25 |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts | Nodoklis (%), kas jāņem vērā Francijai |
1 | 2 | 3 |
ex 29.31 | Benzilhlorīda disulfīds | 25 |
ex 29.44 | Antibiotikas (izņemot penicilīnu, streptomicīnu, hloramfenikolu un to sāļus, kā arī aureomicīnu) | |
15 | ||
ex 30.02 | Mutes un nagu sērgas vakcīnas, mikroorganismu celmi to ražošanai; serumi un vakcīnas pret cūku mēri | |
15 | ||
ex 30.03 | Sarkomicīns | 18 |
ex 31.02 | Minerālmēsli vai ķīmiskais slāpekļa mēslojums, vai kombinēti mēslojumi | |
20 | ||
ex 31.03 | Minerālmēsli vai ķīmiskais fosfora mēslojums: - vienkārši minerālmēsli: - superfosfāti: - no kauliem - pārējie - jaukti | |
10 12 7 | ||
ex 31.04 | Minerālmēsli vai ķīmiskais kālija mēslojums, jaukti | |
7 | ||
ex 31.05 | Cita veida mēslojums, ieskaitot kombinēto un komplekso mēslojumu: - fosforu saturoši nitrāti un amonija un kālija fosfāti - cita veida mēslojums, neskaitot organisko mēslojumu šķīdumos Mēslojums tabletēs un līdzīgā formā vai arī iesaiņojumā, kura bruto svars nepārsniedz 10kg | |
10 7 15 | ||
ex 32.07 | Smalki samalts dabīgais magnetīts, ko lieto pigmentiem un kas paredzēts vienīgi ogļu attīrīšanai | |
25 |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts | Nodoklis (%), kas jāņem vērā Francijai |
1 | 2 | 3 |
ex 37.02 | Gaismasjutīga, neeksponēta, perforēta filma ruļļos: - melnbaltiem attēliem (pozitīviem), kas importēta iesaiņojumos pa trim vienībām, kas nav izmantojamas atsevišķi un ko izmanto krāsu filmu ražošanai - krāsainiem attēliem, kas garāka par 100 metriem | |
20 20 | ||
ex 39.02 | Polivinilhlorīds; polivinilbutirāls loksnēs | 30 |
ex 39.03 | Celulozes esteri, neskaitot nitrātus un acetātus Plastmasas, kam pamatā ir celulozes esteri (neskaitot nitrātus un acetātus) Plastmasas, kam pamatā ir celulozes ēteri vai citi celulozes ķīmiskie atvasinājumi | 20 15 30 |
ex 39.06 | Algīnskābe, sausi tās sāļi un esteri | 20 |
ex 48.01 | Rūpnieciski ražots papīrs un kartons: - iesaiņojuma papīrs un iesaiņojuma kartons - citi, kas izgatavoti nepārtraukti un sastāv no diviem vai vairākiem slāņiem, kuros izmantots iesaiņojamais papīrs | |
25 25 | ||
48.04 | Kombinēts papīrs vai kartons (izgatavots, salīmējot gludas loksnes), bez virsmas pārklājuma un neimpregnēts, stiegrots vai nestiegrots, ruļļos vai loksnēs | |
25 | ||
ex 48.05 | Gofrēts papīrs un kartons Iesaiņojuma papīrs un iesaiņojuma kartons, rievots vai krokots | 25 25 |
ex 48.07 | Lipīgs iesaiņojuma papīrs un iesaiņojuma kartons, | 25 |
ex 51.01 | Vienkārtas, nesavīta vai mazāk nekā četrsimtkārt savīta dzija no sintētiskām (reģenerētām, viengabala) šķiedrām | |
20 |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts | Nodoklis (%), kas jāņem vērā Francijai |
1 | 2 | 3 |
ex 55.05 | Nebalināta, daudzkārtu kokvilnas dzija, izņemot augstākās kvalitātes dziju, kuras kilogramā ir 337 500 vai vairāk metru vienā pavedienā | |
20 | ||
ex 57.07 | Dzija no kokosa | 18 |
ex 58.01 | Mezgloti paklāji, paklājaudumi, grīdsegas no zīda un zīda atkritumiem, izņemot izsukas, no mākslīgas (sintētiskas) šķiedras, no dzijas, kas ietverta pozīcijā 52.01, no metāla pavedieniem, no vilnas vai smalkas dzīvnieku spalvas | |
80 | ||
ex 59.04 | Daudzkārtu dzija no izsukām | 18 |
ex 71.04 | Dimanta drupatas un pulveris | 10 |
ex 84.10 | Sūkņu apvalki un korpusi no tērauda, izņemot nerūsējošu tēraudu vai vieglajiem metāliem, vai arī to sakausējumiem, kas paredzēti lidmašīnu virzuļmotoriem | |
15 | ||
ex 84.11 | Sūkņu vai kompresoru apvalki un korpusi no tērauda, izņemot nerūsējošu tēraudu, vai vieglajiem metāliem vai arī to sakausējumiem, kas paredzēti lidmašīnu virzuļmotoriem | |
15 | ||
ex 84.37 | Mašīnas vienkārša vai rakstaina tilla vai mežģīņu aušanai Izšuvumu mašīnas, izņemot pavediena vilkšanas un siešanas mašīnas (mašīnas ažūru izšuvumu gatavošanai) | |
10 10 |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts | Nodoklis (%), kas jāņem vērā Francijai |
1 | 2 | 3 |
ex 84.38 | Palīgmašīnas, kas jālieto kopā ar mašīnām vienkārša vai rakstaina tilla vai mežģīņu aušanai: - nīšu pacēlāji - žakardmašīnas Palīgmašīnas, kas jālieto kopā ar izšuvumu mašīnām: - automātiskas mašīnas - kartīšu perforēšanas mašīnas, kartīšu kopēšanas mašīnas, kontrolierīces, spolētāji Rezerves daļas un piederumi mašīnām vienkārša vai rakstaina tilla vai mežģīņu gatavošanai, kā arī šādu mašīnu palīgierīcēm: - slīdošās detaļas, spoles, ķemmes, ķemmju slīdstieņi un ribas plaknes mašīnām, audu slēgstieņi (to plāksnes un lāpstiņas), veselas spoles, kā arī slēgstieņu un spoļu detaļas cilindriskām mašīnām Rezerves daļas un piederumi izšuvumu mašīnām, kā arī šādu mašīnu palīgmašīnām: - atspoles, atspoļu kārbas, ieskaitot to plāksnes; spailes | |
10 18 18 10 10 10 | ||
ex 84.59 | Spoļu tinēji elektrības vadu tinumiem un izolācijas lentes vai aizsarglentes elektrisko spoļu un tinumu ražošanai Tiešās piedziņas vai inerces starteri lidmašīnām | |
23 25 | ||
ex 84.63 | Kloķvārpstas lidmašīnu virzuļdzinējiem | 10 |
ex 85.08 | Lidmašīnu startermotori Aizdedzes magneto, ieskaitot līdzstrāvas magnētelektriskos ģeneratorus lidmašīnām | 20 25 |
88.01 | Baloni un gaisakuģi | 25 |
ex 88.03 | Balonu un gaisakuģu daļas | 25 |
88.04 | Izpletņi un to daļas, kā arī piederumi | 12 |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts | Nodoklis (%), kas jāņem vērā Francijai |
1 | 2 | 3 |
88.05 | Katapultas un citi lidmašīnu palaišanas mehānismi Iekārtas lidotāju apmācībai uz zemes un šo iekārtu daļas | 15 20 |
ex 90.14 | Lidojumu navigācijas instrumenti | 18 |
ex 92.10 | Klavieru mehānismi un (vismaz 85 toņu) klaviatūras | |
30 |
B SARAKSTS
Tarifu pozīciju saraksts, attiecībā uz kurām nodokļa likmes kopējā muitas tarifā nedrīkst pārsniegt 3 %
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
5. NODAĻA | |
05.01 | |
05.02 | |
05.03 | |
05.05 | |
05.06 | |
ex 05.07 | Neapstrādātas putnu spalvas, ādas un pārējās putnu daļas ar spalvām vai dūnām (izņemot pildījumam paredzētas neapstrādātas spalvas vai dūnas) |
05.09 līdz 05.12 | |
ex 05.13 | Neapstrādāti dabīgie sūkļi |
13. NODAĻA | |
13.01 | |
13.02 | |
14. NODAĻA | |
14.01 līdz 14.05 | |
25. NODAĻA | |
25.02 | |
ex 25.04 | Neiesaiņots dabīgais grafīts mazumtirdzniecībai |
25.05 | |
25.06 | |
ex 25.07 | Māli (izņemot kaolīnu), andaluzīts un kianīts, kalcinēts vai nekalcinēts, bet tāds, kurā nav uzpūsto mālu, kas ietverti pozīcijā 68.07; mullīts; šamota un dinasa zemes |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
ex 25.08 | Neiesaiņots krīts mazumtirdzniecībai |
ex 25.09 | Nekalcinētas un nesajauktas minerālkrāsvielas; dabīgi vizlas dzelzs oksīdi |
25.10 | |
25.11 | |
ex 25.12 | Neiesaiņota infuzoriju zeme, fosili kvarca milti un līdzīgas silīcijzemes (piemēram, kizelgūrs, trepelis vai diatomīts) ar īpatsvaru 1 vai mazāk, kalcinētas vai nekalcinētas, mazumtirdzniecībai |
ex 25.13 | Neiesaiņots pumeks, smirģelis, dabīgais korunds un citi dabīgi abrazīvi materiāli mazumtirdzniecībai |
25.14 | |
ex 25.17 | Krams; drupināti akmeņi, makadams (šķembu ceļa segums) vai darvots makadams, oļi un grants, ko izmanto par betona pildījumu, šoseju vai dzelzceļa balastam un citam balastam; oļi |
ex 25.18 | Dolomīts, ieskaitot tādu, kas rupji sadrupināts, sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida blokos vai plātnēs |
25.20 | |
25.21 | |
25.24 | |
25.25 | |
25.26 | |
ex 25.27 | Dabīgais steatīts, ieskaitot dabīgo steatītu, kas rupji sadrupināts, sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida blokos vai plātnēs; talks, izņemot sasaiņotu paciņās, kuru tīrsvars nepārsniedz vienu kilogramu |
25.28 | |
25.29 | |
25.31 | |
25.32 | |
26. NODAĻA | |
ex 26.01 | Metālu rūdas un koncentrāti, izņemot svina rūdas, cinka rūdas un ražojumus, kas ir Eiropas Ogļu un tērauda kopienas kompetencē; apdedzināti dzelzs pirīti |
26.02 | |
ex 26.03 | Pelni un citas atliekas (izņemot čuguna un tērauda ražošanas atliekas), kas satur metālus vai metālu savienojumus, izņemot tādus, kuri satur cinku |
26.04 | |
27. NODAĻA | |
27.03 | |
ex 27.04 | Akmeņogļu kokss un puskokss elektrodu ražošanai, kūdras kokss |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
27.05 | |
27.05 bis | |
27.06 | |
ex 27.13 | Neapstrādāts ozokerīts, lignītvasks un kūdras vasks |
27.15 | |
27.17 | |
31. NODAĻA | |
31.01 | |
ex 31.02 | Dabīgais nātrija nitrāts |
40. NODAĻA | |
40.01 | |
40.03 | |
40.04 | |
41. NODAĻA | |
41.09 | |
43. NODAĻA | |
43.01 | |
44. NODAĻA | |
44.01 | |
47. NODAĻA | |
47.02 | |
50. NODAĻA | |
50.01 | |
53. NODAĻA | |
53.01 | |
53.02 | |
53.03 | |
53.05 | |
55. NODAĻA | |
ex 55.02 | Apstrādātas kokvilnas šķiedras |
55.04 | |
57. NODAĻA | |
57.04 | |
63. NODAĻA | |
63.02 | |
70. NODAĻA | |
ex 70.01 | Stikla atliekas (lauskas) |
71. NODAĻA | |
ex 71.01 | Neapstrādātas pērles |
ex 71.02 | Neapstrādāti dārgakmeņi un pusdārgakmeņi |
71.04 | |
71.11 | |
77. NODAĻA | |
ex 77.04 | Neapstrādāts berilijs |
C SARAKSTS
Tarifu pozīciju saraksts, attiecībā uz kurām nodokļa likmes kopējā muitas tarifā nedrīkst pārsniegt 10 %
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
5. NODAĻA | |
ex 05.07 | (Tikai apstrādātas) putnu spalvas, ādas un pārējās putnu daļas ar spalvām vai dūnām |
05.14 | |
13. NODAĻA | |
ex 13.03 | Augu valsts sulas un ekstrakti; agars un citi augu valsts recinātāji un ekstrakti (izņemot pektīnu) |
15. GRUPA | |
ex 15.04 | Rafinēti vai nerafinēti zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas (izņemot trānu) |
15.05 | |
15.06 | |
15.09 | |
15.11 | |
15.14 | |
25. NODAĻA | |
ex 25.09 | Kalcinētas vai sajauktas minerālkrāsvielas |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
ex 25.15 | Marmors, travertīns, ekausīns un citi pieminekļiem vai celtniecībai domāti akmeņi, kas satur kalciju, ar īpatsvaru 2,5 vai vairāk, sīkgraudainais ģipšakmens, tikai sazāģēts līdz 25 centimetru biezās taisnstūrveida plātnē |
ex 25.16 | Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un citi pieminekļiem un celtniecībai domāti akmeņi, tikai sazāģēti līdz 25 centimetru biezās taisnstūrveida plātnēs |
ex 25.17 | Pozīcijās 25.15 un 25.16 minēto akmeņu granulas, šķembas un pulveris |
ex 25.18 | Kalcinēts vai aglomerēts (arī darvots) dolomīts |
25.22 | |
25.23 | |
27. NODAĻA | |
ex 27.07 | Akmeņogļu darvas, eļļas un citi produkti, kas iegūti augsttemperatūras pārtvaicē, kā arī produkti, kas aprakstīti šīs nodaļas 2. piezīmē, izņemot fenolus, krezolus un ksilenolus |
27.08 | |
ex 27.13 | Apstrādāts ozokerīts, lignītvasks un kūdras vasks |
ex 27.14 | Naftas bitumens un pārējie naftas un no bitumenmateriāliem iegūtu produktu pārstrādes atlikumi, izņemot naftas koksu |
27.16 |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
30. NODAĻA | |
ex 30.01 | Izkaltēti, pulverī sasmalcināti vai nesasmalcināti dziedzeri un citi orgāni terapeitiskām vajadzībām, |
32. NODAĻA | |
no 32.01 | Miecvielu ekstrakti, kas iegūti no augiem, izņemot Austrālijas akācijas (mimozas) un kvebraho ekstraktus |
32.02 | |
32.03 | |
32.04 | |
33. NODAĻA | |
ex 33.01 | Ēteriskās eļļas (ar terpēniem vai bez tiem), ieskaitot konkrētes un absolūtes, izņemot citrusaugļu ēteriskās eļļas; rezinoīdi |
33.02 | |
33.03 | |
33.04 | |
38. NODAĻA | |
38.01 | |
38.02 | |
38.04 | |
38.05 | |
38.06 | |
ex 38.07 | Sveķu terpentīns; neattīrīts sulfātterpentīns; neattīrīts dipentēns |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
38.08 | |
38.10 | |
40. NODAĻA | |
40.05 | |
ex 40.07 | Tekstilšķiedras, kas pārklātas vai impregnētas ar vulkanizētu kaučuku |
40.15 | |
41. NODAĻA | |
41.02 | |
ex 41.03 | Miecētas aitu vai jēru ādas bez apmatojuma |
ex 41.04 | Miecētas kazu un kazlēnu ādas bez apmatojuma |
41.05 | |
41.06 | |
41.07 | |
41.10 | |
43. NODAĻA | |
43.02 | |
44. NODAĻA | |
44.06 līdz 44.13 |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
44.16 | Avīžu papīrs ruļļos |
44.17 | |
44.18 | |
48. NODAĻA | |
ex 48.01 | |
50. NODAĻA | |
50.06 | |
50.08 | |
52. NODAĻA | |
52.01 | |
53. NODAĻA | |
53.06 līdz 53.09 | |
54. NODAĻA | |
54.03 | |
55. NODAĻA | |
55.05 |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
57. NODAĻA | |
ex 57.05 | Neiesaiņota kaņepāju dzija mazumtirdzniecībai |
ex 57.06 | Neiesaiņota džutas dzija mazumtirdzniecībai |
ex 57.07 | Neiesaiņota citu augu tekstilšķiedru dzija mazumtirdzniecībai |
ex 57.08 | Neiesaiņoti papīra pavedieni mazumtirdzniecībai |
68. NODAĻA | |
68.01 | |
68.03 | |
68.08 | |
ex 68.10 | Xxxxx xxxxxxxxxxxx |
ex 68.11 | Stiegroti vai nestiegroti cementa (arī izdedžu cementa), betona vai mākslīgā akmens (arī ar cementu aglomerēta mākslīgā marmora), būvmateriāli |
ex 68.12 | Azbestcementa būvmateriāli no cementa ar celulozes šķiedrām vai līdzīgiem materiāliem |
ex 68.13 | Apstrādātas azbesta šķiedras; maisījumi uz azbesta pamata un maisījumi uz azbesta un magnija karbonāta pamata |
69. NODAĻA | |
69.01 | |
69.02 | |
69.04 | |
69.05 |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
70. NODAĻA | |
ex 70.01 | Stikls blokos (izņemot optisko stiklu) |
70.02 | |
70.03 | |
70.04 | |
70.05 | |
70.06 | |
70.16 | |
71. NODAĻA | |
ex 71.05 | Neapstrādāts sudrabs |
ex 71.06 | Velmēts neapstrādāts sudrabs |
ex 71.07 | Neapstrādāts zelts |
ex 71.08 | Neapstrādāti parastie metāli vai sudrabs, plakēti ar zeltu |
ex 71.09 | Neapstrādāts platīns un citi platīna grupas metāli |
ex 71.10 | Neapstrādāti parastie metāli vai dārgmetāli, plakēti ar platīnu vai citiem platīna grupas metāliem |
73. NODAĻA | |
73.04 | |
73.05 | |
ex 73.07 | Dzelzs vai tērauda bluķi, lietņi, stieņi un plāksnes, ieskaitot skārda gabalus (izņemot ražojumus, kas ir Eiropas Ogļu un tērauda kopienas kompetencē); daļēji kalti dzelzs un tērauda gabali |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
ex 73.10 | Dzelzs vai tērauda stieņi, ieskaitot stieples pēc karstās velmēšanas, kalšanas, ekstrūzijas, aukstās velmēšanas vai apstrādes, ieskaitot augstas precizitātes auksto velmēšanu vai apstrādi; dobi stieņi urbšanas darbiem (izņemot ražojumus, kas ir Eiropas Ogļu un tērauda kopienas kompetencē) |
ex 73.11 | Dzelzs vai tērauda leņķi, fasonprofili un sekcijas pēc karstās velmēšanas, kalšanas, ekstrūzijas, aukstās velmēšanas vai aukstās apstrādes; urbtas vai neurbtas, perforētas vai neperforētas, monolītas vai no saliktiem elementiem izgatavotas dzelzs vai tērauda rievkonstrukcijas, (izņemot ražojumus, kas ir Eiropas Ogļu un tērauda kopienas kompetencē) |
ex 73.12 | Dzelzs vai tērauda stīpas un sloksnes pēc karstās vai aukstās velmēšanas (izņemot ražojumus, kas ir Eiropas Ogļu un tērauda kopienas kompetencē) |
ex 73.13 | Dzelzs vai tērauda plāksnes un loksnes pēc karstās vai aukstās velmēšanas (izņemot ražojumus, kas ir Eiropas Ogļu un tērauda kopienas kompetencē) |
73.14 | |
ex 73.15 | Formās liets leģētais tērauds un tērauds ar augstu oglekļa saturu, kas minēts pozīcijās 73.06 un 73.14 (izņemot ražojumus, kas ir Eiropas Ogļu un tērauda kopienas kompetencē) |
74. NODAĻA | |
74.03 | |
74.04 |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
ex 74.05 | Gofrēta vai negofrēta, veidošanai sagriezta, perforēta vara folija, ar pārklājumu vai apdrukāta, izņemot foliju uz pamatnes |
ex 74.06 | Vara pulveris (ne pārāk smalks) |
75. GRUPA | |
75.02 | |
75.03 | |
ex 75.05 | Lieti, neapstrādāti, galvanizēti niķeļa anodi |
76. NODAĻA | |
76.02 | |
76.03 | |
ex 76.04 | Spiesta vai nespiesta, sagriezta pēc formas, perforēta, ar pārklājumu vai apdrukāta alumīnija folija, izņemot foliju uz pamatnes |
ex 76.05 | Alumīnija pulveris, izņemot nesataustāmu pulveri |
77. NODAĻA | |
ex 77.02 | Apstrādāti magnija stieņi, leņķi, fasonprofili un sekcijas; magnija stieples, apstrādātas magnija plāksnes, loksnes un sloksnes; magnija folija; vienāda lieluma skaidas un atgriezumi; magnija pulveris (ne pārāk smalks) |
ex 77.04 | Apstrādāti berilija stieņi, leņķi, profili un sekcijas; berilija stieples, apstrādātas berilija plāksnes, loksnes un sloksnes; berilija folija |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
78. NODAĻA | |
78.02 | |
78.03 | |
ex 78.04 | Gofrēta vai negofrēta, veidošanai sagriezta, perforēta svina folija, pārklāta vai apdrukāta, izņemot foliju uz pamatnes |
79. NODAĻA | |
79.02 | |
79.03 | |
80. NODAĻA | |
80.02 | |
80.03 | |
ex 80.04 | Gofrēta vai negofrēta, veidošanai sagriezta, perforēta alvas folija, pārklāta vai apdrukāta, izņemot foliju uz pamata |
81. NODAĻA | |
ex 81.01 | Apstrādāti volframa stieņi, leņķi, fasonprofili un sekcijas; volframa stieples, apstrādātas volframa plāksnes, loksnes un sloksnes; volframa folija; volframa stieples un pavedieni |
ex 81.02 | Apstrādāti molibdēna stieņi, leņķi, fasonprofili un sekcijas; molibdēna stieples, apstrādātas molibdēna plāksnes, loksnes un sloksnes; molibdēna folija; molibdēna stieples un pavedieni |
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
ex 81.03 | Apstrādāti tantāla stieņi, leņķi, fasonprofili un sekcijas; tantāla stieples, apstrādātas tantāla plāksnes, loksnes un sloksnes; tantāla folija; tantāla stieples un pavedieni |
ex 81.04 | Apstrādāti citu parasto metālu stieņi, leņķi, fasonprofili un sekcijas; apstrādātas citu parasto metālu stieples, plāksnes, loksnes un sloksnes; citu parasto metālu folija, stieples un pavedieni |
93. NODAĻA | |
ex 93.06 | Laides un citas šaujamieroču koka daļas |
95. NODAĻA | |
ex 95.01 līdz ex 95.07 | Griešanas materiālu sagataves — plāksnes, loksnes, stieņi, caurules un līdzīgas formas, nepulētas un citādi neapstrādātas |
98. NODAĻA | |
ex 98.11 | Koka vai sakņu sagataves pīpēm |
D SARAKSTS
Tarifu pozīciju saraksts, attiecībā uz kurām nodokļa likmes kopējā muitas tarifā nedrīkst pārsniegt 15 %
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
28. NODAĻA | Neorganiskās ķimikālijas: dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie vai neorganiskie savienojumi |
ex 28.01 | Halogēni, izņemot neapstrādātu jodu, kā arī bromu |
ex 28.04 | Ūdeņradis, inertās gāzes un pārējie nemetāli, izņemot selēnu un fosforu |
28.05 līdz 28.10 | |
ex 28.11 | Arsēna trioksīds, arsēnskābe |
28.13 līdz 28.22 | |
28.24 | |
28.26 līdz 28.31 | |
ex 28.32 | Hlorāti, izņemot nātrija hlorātu, kālija hlorātu un perhlorātus |
ex 28.34 | Oksijodīdi un perjodāti |
28.35 līdz 28.45 | |
28.47 līdz 28.58 |
E SARAKSTS
Tarifu pozīciju saraksts, attiecībā uz kurām nodokļa likmes kopējā muitas tarifā nedrīkst pārsniegt 25 %
Numurs Briseles nomenklatūrā | Produkta apraksts |
1 | 2 |
29. NODAĻA | Organiski ķīmiskie savienojumi |
ex 29.01 | Ogļūdeņraži, izņemot naftalīnu |
29.02 | |
29.03 | |
ex 29.04 | Acikliskie spirti un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi, izņemot butilspirtus un izobutilspirtus |
29.05 | |
ex 29.06 | Xxxxxx, izņemot fenolu, krezolus un ksilenolus, kā arī fenolspirtus |
29.07 līdz 29.45 | |
32. NODAĻA | |
32.05 | |
32.06 | |
39. NODAĻA | |
39.01 līdz 39.06 |