LĪGUMS,
LĪGUMS,
AR KURU GROZA LĪGUMU
PAR EIROPAS STABILITĀTES MEHĀNISMA DIBINĀŠANU STARP BEĻĢIJAS KARALISTI, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU,
IGAUNIJAS REPUBLIKU, ĪRIJU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU,
ITĀLIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU, LIETUVAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, MALTAS REPUBLIKU, NĪDERLANDES KARALISTI,
AUSTRIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU UN SOMIJAS REPUBLIKU
PREAMBULA
LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES – Beļģijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Portugāles Republika, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika un Somijas Republika (“eurozonas dalībvalstis” jeb “līguma parakstītājas valstis”);
ATZĪSTOT vienošanos mobilizēt finansēšanu un sniegt atbalsta finansējumu, lai to varētu izmantot vienotā noregulējuma fonds (“VNF”), kas pieder vienotajai noregulējuma valdei (“VNV”), kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada
15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/20101;
ATZĪSTOT Eiropas Stabilitātes mehānisma (“ESM”) būtisko ieguldījumu krīzes pārvarēšanā, laikus un efektīvi nodrošinot stabilitātes atbalstu eurozonas dalībvalstīm;
ŅEMOT VERĀ VIENOŠANOS par vispusīgu dokumentu kopumu, lai vēl vairāk nostiprinātu ekonomisko un monetāro savienību;
1 OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.
TIECOTIES turpināt ESM attīstību, lai nostiprinātu eurozonas izturētspēju un tās krīzes risināšanas spējas, vienlaikus turpinot pilnībā ievērot Eiropas Savienības tiesību aktus;
ATGĀDINOT, ka 2018. gada 29. jūnija Eurosamitā iekļaujošā sastāvā to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, paziņoja, ka ESM nodrošinās kopīgu atbalsta instrumentu vienotajam noregulējuma fondam (VNF) un ka tas tiks nostiprināts, pamatojoties uz elementiem, kuri izklāstīti Eurogrupas priekšsēdētāja 2018. gada 25. jūnija vēstulē;
ATGĀDINOT ARĪ, ka 2018. gada 14. decembra Eurosamitā iekļaujošā sastāvā to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, apstiprināja minētā kopīgā atbalsta instrumenta darbības principus un ESM reformas darbības nosacījumus, kā arī 2019. gada 21. jūnija Eurosamitā iekļaujošā sastāvā to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, ņēma vērā plašo vienošanos, kas tika panākta, pārskatot Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu;
IR VIENOJUŠĀS šādi.
1. PANTS
Grozījumi Līgumā par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu groza šādi:
A. Preambulu groza šādi:
1) preambulas 4. apsvērumu aizstāj ar šādu:
“(4) Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma, integrēta fiskālās un makroekonomiskās uzraudzības regulējuma, jo īpaši Stabilitātes un izaugsmes pakta, makroekonomiskās nelīdzsvarotības regulējuma un Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības noteikumu stingrai ievērošanai būtu jāsaglabā sava nozīme kā pirmajai aizsardzības līnijai pret eurozonas stabilitāti ietekmējošām uzticības krīzēm.”;
2) iekļauj šādus apsvērumus:
“(5.a) Eurosamitā 2018. gada 29. jūnijā iekļaujošā sastāvā to dalībvalstu vadītāji un premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, paziņoja, ka ESM nodrošinās kopīgu atbalsta instrumentu vienotajam noregulējuma fondam (“VNF”) un ka ESM tiks stiprināts, pamatojoties uz elementiem, kas izklāstīti Eurogrupas priekšsēdētāja
2018. gada 25. jūnija vēstulē. 2018. gada 14. decembra Eurosamitā iekļaujošā sastāvā to dalībvalstu vadītāji un premjerministri, kuru naudas vienība ir euro, apstiprināja minētā kopīgā atbalsta instrumenta, ko nodrošinās ESM, darbības principus kā arī ESM reformas darbības nosacījumus. ESM reformas darbības nosacījumos ir paredzēts, ka vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētais kopīgais atbalsta instruments tiks izveidots vēlākais līdz pārejas perioda beigām. ESM reformas darbības nosacījumos paredzēts arī tas, ka attiecībā uz ESM dalībniecēm, kurām ir stabils ekonomikas pamats, bet kuras varētu ciest no nelabvēlīgiem satricinājumiem, ko tās nevar ietekmēt, tiks palielināta piesardzības finansiālās palīdzības instrumentu efektivitāte. Saskaņā ar kopīgo nostāju par Eiropas Komisijas un ESM turpmāko sadarbību, kas pievienota ESM reformas darbības nosacījumiem attiecībā uz atbilstības izvērtējumu, kuru piemēro piesardzības kredītlīnijai, atkarībā no precīza atbilstības kritēriju tvēruma, Eiropas Komisija un ESM uzņemsies savus attiecīgos uzdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, šo līgumu un ESM pamatnostādnēm. ESM reformas darbības nosacījumi paredz arī to, ka tiks piemērots papildu uzcenojums gadījumos, kad ESM dalībniece, kam piešķirta ESM piesardzības finansiālā palīdzība, neizpilda tai izvirzītos nosacījumus pēc tam, kad tā ir saņēmusi līdzekļus, ja vien šāda neizpilde nav saistīta ar notikumiem, kurus attiecīgās dalībnieces valsts valdība nevar ietekmēt. ESM reformas darbības nosacījumos ir arī uzsvērts, ka nosacījumi joprojām ir šā līguma un ESM instrumentu pamatprincips, taču katram instrumentam ir jāpielāgo precīzi noteikumi.
(5.b) Kopīgā nostāja par ESM un Eiropas Komisijas turpmāko sadarbību paredz vienošanos par jauniem sadarbības veidiem gan finanšu palīdzības programmu ietvaros, gan ārpus tām. Eiropas Komisijai un ESM ir kopīgi mērķi un tās veiks konkrētus uzdevumus, kas saistīti ar krīzes pārvarēšanu eurozonā, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un šo līgumu. Tādēļ abas iestādes cieši sadarbosies, lai īstenotu ESM krīzes pārvarēšanas pasākumus, veicot efektīvu pārvaldību ar mērķi nodrošināt finanšu stabilitāti, papildinot viena otras zinātību. Eiropas Komisija nodrošina atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ekonomikas politikas saskaņošanas sistēmai. ESM savu analīzi un izvērtējumu veic no aizdevēja viedokļa. Kopīgā nostāja par turpmāko sadarbību pilnībā tiks iekļauta sadarbības memorandā, kā noteikts 13. panta 8. punktā, kad stāsies spēkā šā līguma grozījumi.”;
3) preambulas 7. apsvērumā pievieno šādu teikumu:
“ESM dalībnieces atzīst pašreizējo dialogu starp rīkotājdirektoru un Eiropas Parlamentu.”;
4) preambulas 8. apsvērumā trešo teikumu aizstāj ar šādu:
“No eurozonas dalībvalsts, kas lūdz finansiālu palīdzību no ESM, tiek sagaidīts, ka tā, kad vien tas ir lietderīgi, ar līdzīgu lūgumu vērsīsies arī pie SVF.”;
5) iekļauj šādu apsvērumu:
“(9.a) No Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro un kuras saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību*, ir izveidojušas ciešu sadarbību ar Eiropas Centrālo banku (“ECB”), tiek sagaidīts, ka līdztekus ESM tās nodrošina paralēlas kredītlīnijas vienotajam noregulējuma fondam (VNF). Šīs dalībvalstis piedalīsies kopīgajā atbalsta instrumentā ar līdzvērtīgiem noteikumiem (“iesaistītās dalībvalstis”). Iesaistīto dalībvalstu pārstāvji būtu jāaicina novērotāju statusā apmeklēt tādas Valdes un Direktoru padomes sanāksmes, kurās tiks apspriesti jautājumi par kopīgo atbalsta instrumentu, un viņiem būtu jānodrošina tāda pati piekļuve informācijai. Būtu jāparedz attiecīga kārtība informācijas apmaiņai un savlaicīgai koordinācijai starp ESM un iesaistītajām dalībvalstīm. Būtu jāparedz iespēja īpašos gadījumos uzaicināt vienotās noregulējuma valdes (“VNV”) pārstāvjus novērotāju statusā piedalīties Valdes un Direktoru padomes sanāksmēs, kurās tiks apspriests atbalsta instrumenta finansējums.
* OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.”;
6) preambulas 10. apsvērumu aizstāj ar šādu:
“(10) Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji 2011. gada 20. jūnijā pilnvaroja šā līguma līgumslēdzējas puses lūgt Eiropas Komisiju un ECB veikt šajā līgumā paredzētos uzdevumus. Tiek atzīts, ka pienākumi, kas Eiropas Komisijai un ECB uzticēti šajā līgumā, neietver pilnvaras tām pašām pieņemt lēmumus un ka uzdevumi, ko šīs abas iestādes veic, pamatojoties uz šo līgumu, rada saistības vienīgi ESM.”;
7) preambulas 11. apsvērumā pievieno šādus teikumus:
“Pēc šo KRN ieviešanas 2013. gada 1. janvārī ESM dalībnieces apņemas līdz 2022. gadam ieviest KRN, kas paredz vienas kārtas agregēšanu (“vienas kārtas modeļa KRN”).
Ekonomikas un finanšu komiteja pieņems sīki izstrādātu juridisko nolīgumu, ņemot vērā valstu konstitucionālās prasības, tā lai visas ESM dalībnieces jaunos eurozonas valsts parāda vērtspapīros ieviestu vienas kārtas modeļa KRN tādā veidā, kas nodrošina, ka tiem ir vienādas tiesiskās sekas.”;
8) iekļauj šādus apsvērumus:
“(11.a) Pēc ESM dalībnieces pieprasījuma un vajadzības gadījumā ESM var veicināt dialogu starp ESM dalībnieci un tās privātajiem ieguldītājiem uz brīvprātīga, neformāla, nesaistoša, pagaidu un konfidenciāla pamata.
(11.b) ESM būtu jānodrošina stabilitātes atbalsts tikai tām ESM dalībniecēm, kuru parādi tiek uzskatīti par ilgtspējīgiem un kuru spēja atmaksāt ESM ir apstiprināta. Parāda ilgtspējas un atmaksāšanas spējas izvērtējums tiks veikts pārredzamā un paredzamā veidā, vienlaikus paredzot pietiekamu lemšanas brīvību. Šādus izvērtējumus veiks Eiropas Komisija sadarbībā ar ECB un ESM, un, kad vien atbilstīgi un iespējams, kopā ar SVF saskaņā ar šo līgumu, Eiropas Savienības tiesību aktiem un sadarbības memorandu, kas noslēgts saskaņā ar 13. panta 8. punktu. Ja sadarbojoties netiek panākts kopējs viedoklis, Eiropas Komisija veiks vispārējo izvērtējumu par valsts parāda ilgtspējību, savukārt ESM novērtēs ESM dalībnieces spēju atmaksāt ESM.”;
9) preambulas 12. apsvērumu aizstāj ar šādu:
“(12) Izņēmuma gadījumos apsver privātā sektora iesaistīšanu atbilstīgā un proporcionālā veidā, saskaņā ar SVF praksi, ja stabilitātes atbalsts tiek sniegts kopā ar nosacījumiem makroekonomikas korekcijas programmas veidā.”;
10) preambulas 13. apsvērumā pievieno šādu teikumu:
“Atbalsta aizdevumiem, ko ESM piešķir vienotajai noregulējuma valdei (VNV) , piešķir priviliģēta kreditora statusu līdzīgi kā citiem ESM aizdevumiem.”;
11) preambulas 14. apsvērumu aizstāj ar šādu:
“(14) Eurozonas dalībvalstis atbalstīs to, ka Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) un citām valstīm, kas aizdevumu piešķir divpusēji koordinācijā ar ESM, tiek noteikts līdzvērtīgs kreditora statuss, tostarp attiecībā uz atbalsta aizdevumiem vienotajai noregulējuma valdei (VNV).”;
12) iekļauj šādus apsvērumus:
“(15.a) Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 2. panta 3. punktā noteikts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku atbilstīgi LESD paredzētajiem pasākumiem. Saskaņā ar LESD 5. panta 1. punktu un LESD 121. pantu Eiropas Savienības dalībvalstis saskaņo savu ekonomikas politiku Eiropas Savienības Padomē. Attiecīgi ESM nebūtu jāizmanto ekonomikas politikas saskaņošanai starp ESM dalībniecēm, jo attiecībā uz to vajadzīgie pasākumi ir noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos. ESM ievēro pilnvaras, kas Savienības iestādēm un struktūrām piešķirtas ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.
(15.b) ESM dalībnieces atzīst, ka ātra un efektīva lēmumu pieņemšana atbalsta instrumenta ietvaros un koordinācija ar iesaistītajām dalībvalstīm, kas kopā ar ESM piedalās vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta instrumenta finansēšanā, ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu kopīgā atbalsta un ar to finansēto noregulējumu efektivitāti, kā to atspoguļo kopīgā atbalsta instrumenta darbības principi, kurus
2018. gada 14. decembra Eurosamitā iekļaujošā sastāvā apstiprināja to dalībvalstu vadītāji vai premjerministri, kuru naudas vienība ir euro. Darbības principi paredz kritērijus maksājumiem, ko veic no atbalsta instrumenta, tostarp inter alia galējā līdzekļa principu un principu par fiskālo neitralitāti vidējā termiņā, pilnīgu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010* (“VNMR”), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/59/ES (2014. gada
15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012** (“BAND”), un tiesiskā regulējuma pastāvību. Darbības principi paredz, ka ESM lēmumu par atbalsta instrumenta izmantošanu parasti pieņem 12 stundu laikā pēc VNV pieprasījuma; izņēmuma gadījumos rīkotājdirektors lēmuma pieņemšanu var pagarināt līdz 24 stundām, jo īpaši sevišķi sarežģītas noregulējuma darbības gadījumā, vienlaikus ievērojot valstu konstitucionālās prasības.
* OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.
** OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.”;
13) preambulas 16. apsvērumu aizstāj ar šādu:
“(16) Šajā līgumā tiek atzīta rīkotājdirektora un ESM personāla neatkarība. Tā būtu jāizmanto tādā veidā, lai attiecīgā gadījumā un saskaņā ar šo līgumu tiktu saglabāta konsekvence ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kuru piemērošanu pārrauga Eiropas Komisija. ”;
14) preambulas 17. apsvērumu aizstāj ar šādiem:
“(17) Domstarpības par šā līguma izskaidrošanu un piemērošanu, kādas rodas līgumslēdzēju pušu starpā vai starp līgumslēdzējām pusēm un ESM, būtu jāpakļauj Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai saskaņā ar LESD 273. pantu.
(18) ESM izveidos atbilstīgu brīdinājumu sistēmu ar mērķi nodrošināt, ka tas savlaicīgi saņem katru atmaksājumu, kas jāveic saskaņā ar stabilitātes atbalstu vai atbalsta instrumentu. Uzraudzību pēc programmas darbības beigām veiks Eiropas Komisija saziņā ar ECB un Eiropas Savienības Padome saskaņā ar kārtību, kas noteikta atbilstīgi LESD 121. un 136. pantam,”.
B. Pantus groza šādi:
15) līguma 3. pantu aizstāj ar šādu:
“3. PANTS
Mērķi
1. ESM mērķis ir mobilizēt finansēšanu un, ievērojot stingrus nosacījumus atbilstīgi izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam, sniegt stabilitātes atbalstu tām ESM dalībniecēm, kas piedzīvo smagas finansēšanas problēmas vai kam tādas draud, lai nepieciešamības gadījumā aizsargātu visas eurozonas un tās dalībvalstu finansiālo stabilitāti. Attiecīgā gadījumā, lai iekšēji sagatavotos un ļautu ESM atbilstoši un savlaicīgi veikt uzdevumus, kas tam uzticēti ar šo līgumu, ESM var sekot līdzi un novērtēt tā dalībnieču makroekonomisko un finansiālo stāvokli, tostarp to valsts parāda ilgtspējību, un veikt attiecīgās informācijas un datu analīzi. Šajā nolūkā rīkotājdirektors sadarbojas ar Eiropas Komisiju un ECB, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību ekonomikas politikas saskaņošanas regulējumam, kas paredzēts LESD.
2. ESM var nodrošināt atbalsta instrumentu vienotajai noregulējuma valdei (VNV), lai vienotais noregulējuma fonds (VNF) varētu atbalstīt noregulējuma instrumentu piemērošanu un VNV noregulējuma pilnvaru īstenošanu, kā noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos.
3. Šajā nolūkā ESM ir tiesības sagādāt līdzekļus, emitējot finanšu instrumentus vai noslēdzot finanšu vai citus nolīgumus vai vienošanās ar ESM dalībniecēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām.
4. Neskarot 1. punktu, piemērotajiem nosacījumiem ir jābūt atbilstošiem izvēlētajam finansiālās palīdzības instrumentam, kā noteikts šajā līgumā.”;
16) līguma 4. panta 4. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:
“Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, ārkārtas balsošanas procedūru izmanto, ja gan Eiropas Komisija, gan ECB secina, ja lēmums par finansiālās palīdzības piešķiršanu vai ieviešanu, kā noteikts 13. līdz 18. pantā, netiks steidzami pieņemts, tiks apdraudēta eurozonas ekonomiskā un finansiālā ilgtspējība.”;
17) līguma 5. pantu groza šādi:
a) panta 4. punktam pievieno šādu teikumu:
“Iesaistīto dalībvalstu pārstāvjus, kas kopā ar ESM piedalās vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta finansēšanā, arī uzaicina piedalīties Valdes sanāksmēs kā novērotājiem, kad tiek apspriesti jautājumi par kopīgo atbalsta instrumentu.”;
b) panta 6. punktu groza šādi:
i) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“a) atcelt ārkārtas rezerves fondu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu saskaņā ar 4. panta 4. punktu, atcelt
18.a panta 6. punkta pirmās daļas piemērošanas apturēšanu, mainīt balsstiesību vairākumu, kas nepieciešams, lai varētu pieņemt lēmumu par aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem saskaņā ar atbalsta instrumentu un izmantojot ārkārtas balsošanas procedūru, un paredzēt apstākļus, kuros turpmāk notiks pārskatīšana saskaņā ar 18.a panta 6. punkta trešo daļu;”;
ii) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“f) nodrošināt ESM stabilitātes atbalstu, ietverot ekonomikas politikas nosacījumus, kā noteikts 13. panta 3. punktā minētajā saprašanās memorandā vai kā minēts 14. panta 2. punktā, un noteikt instrumentu izvēli un finansiālos noteikumus saskaņā ar 12. līdz 18. pantu;”;
iii) iekļauj šādu punktu:
“fa) mainīt III pielikumā noteiktos piesardzības finansiālās palīdzības atbilstības kritērijus saskaņā ar 14. panta 1. punktu;”;
iv) punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“g) uzticēt i) rīkotājdirektoram un ii) Eiropas Komisijai saziņā ar ECB saskaņā ar 13. panta 3. punktu kopā risināt sarunas par ekonomikas politikas nosacījumiem, kas saistīti ar finansiālo palīdzību;”;
v) iekļauj šādu apakšpunktu:
“ga) piešķirt atbalsta instrumentu saskaņā ar 18.a panta 1. punkta pirmo daļu, mainīt IV pielikumā izklāstītos atbalsta instrumenta aizdevumu un maksājumu apstiprināšanas kritērijus saskaņā ar 18.a panta 1. punkta otro daļu, noteikt jebkuru no 18.a panta 1. punkta trešajā daļā izklāstītajiem elementiem un lemt par šāda atbalsta instrumenta piemērošanas pārtraukšanu vai turpināšanu saskaņā ar 18.a panta 1. un 8. punktu;”;
vi) punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“h) mainīt finansiālās palīdzības vai vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta instrumenta izcenojumu politiku un izcenojuma pamatnostādnes saskaņā ar 20. pantu;”;
vii) punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“j) noteikt modalitātes EFSI atbalsta nodošanai ESM, tostarp reģistrētā kapitāla papildu daļas izveidei, saskaņā ar 40. pantu;”;
18) līguma 6. pantu groza šādi:
a) panta 3. punktam pievieno šādu teikumu:
“Iesaistīto dalībvalstu pārstāvjus, kas kopā ar ESM piedalās vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta finansēšanā, arī uzaicina piedalīties Direktoru padomes sanāksmēs kā novērotājiem, kad tiek apspriesti jautājumi par kopīgo atbalsta instrumentu.”;
b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Citas personas, tostarp iestāžu un organizāciju pārstāvjus, Direktoru padome var uzaicināt piedalīties sanāksmēs kā novērotājiem īpašos gadījumos.”;
19) līguma 7. panta 4. punktā pievieno šādu teikumu:
“Rīkotājdirektors un ESM personāls ir pakļauti tikai ESM un pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi.”;
20) līguma 12. pantu xxxxx xxxx:
a) iekļauj šādu punktu:
“1.a. ESM var nodrošināt atbalsta instrumentu vienotajam noregulējuma fondam (VNF), neskarot Eiropas Savienības tiesību aktus un Eiropas Savienības iestāžu un struktūru kompetenci. Aizdevumus no atbalsta instrumenta piešķir tikai kā galējo līdzekli un ciktāl tie vidējā termiņā ir fiskāli neitrāli.”;
b) panta 3. punktam pievieno šādu teikumu:
“Vienas kārtas modeļa KRN attiecas uz visiem no jauna izlaistajiem eurozonas valsts vērtspapīriem, kuru dzēšanas termiņš pārsniedz vienu gadu un kuri izlaisti 2022. gada
1. janvārī vai pēc šā datuma.”;
c) pievieno šādu punktu:
“4. Pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo līgumu, Eiropas Komisija nodrošinās, ka finansiālās palīdzības operācijas, ko ESM nodrošina saskaņā ar šo līgumu, attiecīgā gadījumā atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ekonomikas politikas saskaņošanas pasākumiem, kas paredzēti LESD.”;
21) līguma 13. pantu groza šādi:
a) panta 1. punktu groza šādi:
i) ievadfrāzi aizstāj ar šādu:
“1. ESM dalībniece var adresēt stabilitātes atbalsta pieprasījumu Valdes priekšsēdētājam. Šādā pieprasījumā norāda apsveramo finansiālās palīdzības instrumentu(-us). Saņemot šādu pieprasījumu, Valdes priekšsēdētājs uztic gan
i) rīkotājdirektoram, gan ii) Eiropas Komisijai saziņā ar ECB šādus uzdevumus:”;
ii) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“b) izvērtēt, vai valsts parāds ir ilgtspējīgs un vai stabilitātes atbalstu var atmaksāt. Šo izvērtējumu veic pārredzamā un paredzamā veidā, vienlaikus paredzot pietiekamu lemšanas brīvību. Kad vien tas ir atbilstīgi un iespējams, sagaida, ka šāds izvērtējums tiek veikts kopā ar SVF;”;
b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
“2. Pamatojoties uz ESM dalībnieces pieprasījumu un šā panta 1. punktā minētajiem izvērtējumiem, pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu, kas balstīts uz šiem izvērtējumiem, un attiecīgā gadījumā, pamatojoties uz 14. panta 1. un 2. punktā minētajiem pozitīvajiem izvērtējumiem, Valde var nolemt principā piešķirt attiecīgajai ESM dalībniecei stabilitātes atbalstu finansiālās palīdzības instrumenta veidā.”;
c) panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“3. Ja tiek pieņemts lēmums, ievērojot 2. punktu, un tas neattiecas uz piesardzības kredītlīniju ar nosacījumiem, Valde uztic i) rīkotājdirektoram un ii) Eiropas Komisijai – saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, kopā arī ar SVF – uzdevumu risināt sarunas ar attiecīgo ESM dalībnieci par saprašanās memorandu (“SM”), kurā sīkāk norādīti ar finansiālās palīdzības instrumentu saistītie nosacījumi. SM saturs atspoguļo to trūkumu nopietnību, kas jānovērš, un izvēlēto finansiālās palīdzības instrumentu.
Rīkotājdirektors sagatavo finansiālās palīdzības instrumenta nolīguma priekšlikumu, tostarp finansiālos noteikumus un instrumentu izvēli, kas jāpieņem Valdei.”;
d) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
“4. Eiropas Komisija un rīkotājdirektors SM paraksta ESM vārdā, ja pirms tam ir izpildīti 3. punktā paredzētie nosacījumi un saņemts Valdes apstiprinājums.”;
e) panta 7. punktu aizstāj ar šādu:
“7. Gan i) rīkotājdirektoram, gan ii) Eiropas Komisijai – saziņā ar ECB un, kad vien iespējams, kopā arī ar SVF –tiek uzticēta ar finansiālās palīdzības instrumentu saistīto nosacījumu ievērošanas uzraudzība.”;
f) pievieno šādu punktu:
“8. Ja ir saņemts savstarpējas vienošanās ceļā panākts Direktoru padomes apstiprinājums, ESM var noslēgt sadarbības memorandu ar Eiropas Komisiju, kurā sīki izklāstīta sadarbība starp rīkotājdirektoru un Eiropas Komisiju, veicot tiem saskaņā ar šā panta 1., 3. un 7. punktu uzticētos un 3. panta 1. punktā minētos uzdevumus.”;
21) Līguma 14. pantu aizstāj ar šādu: “14. PANTS
ESM piesardzības finansiālā palīdzība
1. Ar ESM piesardzības finansiālās palīdzības instrumentiem tiek sniegts atbalsts ESM dalībniecēm, kurām ir stabils ekonomikas pamats, bet kuras varētu ciest no nelabvēlīgiem satricinājumiem, ko tās nevar ietekmēt. Valde saskaņā ar 12. panta 1. punktu var nolemt piešķirt piesardzības finansiālo palīdzību ESM dalībniecei, kuras valdības parāds ir ilgtspējīgs, izmantojot piesardzības kredītlīniju ar nosacījumiem vai kredītlīniju ar pastiprinātiem nosacījumiem, ja ir izpildīti atbilstības kritēriji, kas piemērojami katram šādas palīdzības veidam, kā paredzēts III pielikumā.
Valde var nolemt mainīt ESM piesardzības finansiālās palīdzības atbilstības kritērijus un attiecīgi grozīt III pielikumu. Šādi grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir paziņojušas depozitāram par tām piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu.
2. Nosacījumi, kas tiek noteikti piesardzības kredītlīnijai ar nosacījumiem, aptver pienākumu nodrošināt nepārtrauktu atbilstību III pielikumā paredzētajiem atbilstības kritērijiem, ko attiecīgā ESM dalībniece apņemas izpildīt savā saskaņā ar 13. panta 1. punktu parakstītajā pieprasījumā, uzsverot savus galvenos politiskos nodomus (“nodomu vēstule”). Saņemot šādu nodomu vēstuli, Valdes priekšsēdētājs uztic Eiropas Komisijai uzdevumu izvērtēt, vai nodomu vēstulē iekļautie politikas nodomi pilnībā atbilst LESD paredzētajiem ekonomikas politikas saskaņošanas pasākumiem , jo īpaši visiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, tostarp visiem ESM dalībniecei adresētiem atzinumiem, brīdinājumiem, ieteikumiem vai lēmumiem. Atkāpjoties no 13. panta 3. un 4. punkta, netiek risinātas sarunas par SM.
3. Nosacījumus, kas tiek noteikti kredītlīnijai ar pastiprinātiem nosacījumiem, sīkāk izklāsta SM saskaņā ar 13. panta 3. punktu un tiem jāatbilst III pielikumā paredzētajiem atbilstības kritērijiem.
4. ESM piesardzības finansiālās palīdzības finansiālos noteikumus precizē piesardzības finansiālās palīdzības instrumenta nolīgumā, ko paraksta rīkotājdirektors.
5. Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par kārtību, kādā tiek īstenota ESM piesardzības finansiālā palīdzība.
6. Direktoru padome regulāri – vismaz reizi sešos mēnešos vai pēc tam, kad ESM dalībniece pirmo reizi ir saņēmusi līdzekļus (ar aizņēmuma vai primārā tirgus pirkuma starpniecību), – apsver ziņojumu saskaņā ar 13. panta 7. punktu. Attiecībā uz piesardzības kredītlīniju ar nosacījumiem, ziņojumā pārbauda, vai tiek nodrošināta nepārtraukta atbilstība šā panta 2. punktā minētajiem atbilstības kritērijiem, savukārt attiecībā uz kredītlīniju ar pastiprinātiem nosacījumiem ziņojumā pārbauda atbilstību SM izklāstītajiem politikas nosacījumiem. Ja ziņojumā secināts, ka ESM dalībniece turpina nodrošināt atbilstību piesardzības kredītlīnijas ar nosacījumiem atbilstības kritērijiem vai ievēro nosacījumus, kas noteikti kredītlīnijai ar pastiprinātiem nosacījumiem, kredītlīniju uztur, ja vien rīkotājdirektors vai jebkurš direktors nepieprasa Direktoru padomes lēmumu (ko pieņem savstarpēji vienojoties) par to, vai kredītlīnija būtu jāuztur.
7. Ja ziņojumā, ko sagatavo saskaņā ar šā panta 6. punktu, ir secināts, ka ESM dalībniece vairs neatbilst piesardzības kredītlīnijas ar nosacījumiem atbilstības kritērijiem vai neievēro nosacījumus, kas noteikti kredītlīnijai ar pastiprinātiem nosacījumiem, piekļuvi kredītlīnijai pārtrauc, ja vien Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, nenolemj minēto kredītlīniju uzturēt. Ja ESM dalībniece jau iepriekš ir saņēmusi līdzekļus, piemēro papildu uzcenojumu saskaņā ar izcenojuma pamatnostādnēm, ko Valde pieņem ievērojot 20. panta 2. punktu, ja vien Direktoru padome, pamatojoties uz ziņojumu, nesecina, ka neatbilstība ir saistīta ar notikumiem, kurus ESM dalībniece nevar ietekmēt. Ja kredītlīnija netiek uzturēta, var pieprasīt un piešķirt citu finansiālās palīdzības veidu, ievērojot saskaņā ar šo līgumu piemērojamos noteikumus.”;
23) līguma 15. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Attiecīgā gadījumā Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu un – pēc ziņojuma saņemšanas no rīkotājdirektora un Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu –, lemj par finansiālās palīdzības daļu izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās daļas.”;
24) līguma 16. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu un – pēc ziņojuma saņemšanas no rīkotājdirektora un Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu –, lemj par finansiālās palīdzības daļu izmaksāšanu, kas seko pēc pirmās daļas.”;
25) līguma 17. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu un – pēc ziņojuma saņemšanas no rīkotājdirektora un Eiropas Komisijas saskaņā ar 13. panta 7. punktu –, lemj par finansiālās palīdzības izmaksāšanu saņēmējai dalībvalstij ar operāciju starpniecību primārajā tirgū.”;
26) iekļauj šādu pantu:
“18.a PANTS
Atbalsta instruments
1. Pamatojoties uz VNV pieprasījumu par atbalsta instrumentu un pamatojoties uz rīkotājdirektora priekšlikumu, Valde var nolemt VNV piešķirt atbalsta instrumentu, kas aptver visus iespējamos VNF izmantošanas veidus, kā noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos, ievērojot atbilstīgus aizsardzības pasākumus.
Apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz aizdevumiem un maksājumiem no atbalsta instrumenta ir noteikti IV pielikumā. Valde var nolemt mainīt aizdevumu un maksājumu apstiprināšanas kritērijus un attiecīgi grozīt IV pielikumu. Šādi grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir paziņojušas depozitāram par tām piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu.
Valde nosaka galvenos atbalsta instrumenta finansiālos noteikumus, nominālo robežvērtību un visus tās pielāgojumus, noteikumus par kārtību, kādā pārbauda vai tiek ievērots banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvīguma nosacījums, un par sekām attiecībā uz atbalsta instrumentu un tā izmantošanu, kā arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem Valde var nolemt pārtraukt atbalsta instrumentu, un nosacījumus un termiņu, kurā Valde var nolemt turpināt atbalsta instrumentu saskaņā ar 8. punktu.
2. Atbalsta instruments darbojas kā atjaunojama kredītlīnija, saskaņā ar kuru var piešķirt aizdevumus.
3. Sīki izstrādāti atbalsta instrumenta finansiālie noteikumi ir izklāstīti atbalsta instrumenta nolīgumā ar VNV, ko apstiprina Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, un paraksta rīkotājdirektors.
4. Direktoru padome pieņem un regulāri pārskata sīki izstrādātas pamatnostādnes par atbalsta instrumenta īstenošanas kārtību, tostarp par procedūrām, kas nodrošina lēmumu ātru pieņemšanu saskaņā ar 5. punktu.
5. Pamatojoties uz VNV lūgumu piešķirt aizdevumu, kurā ietverta visa attiecīgā informācija, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās konfidencialitātes prasības, rīkotājdirektora priekšlikumu un VNV atmaksas spēju izvērtējumu un attiecīgā gadījumā izvērtējumus, ko veic Eiropas Komisija un ECB saskaņā ar 6. punktu, Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un vadoties pēc IV pielikumā noteiktajiem kritērijiem, lemj par aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem no atbalsta instrumenta. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, var nolemt deleģēt rīkotājdirektoram šajā punktā paredzēto uzdevumu uz konkrētu laikposmu un konkrētā apjomā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Direktoru padomes pieņemtajās pamatnostādnēs.
6. Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, ārkārtas balsošanas procedūru izmanto, ja Eiropas Komisija un ECB atsevišķos izvērtējumos secina, ka, ja Direktoru padomes lēmums par aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem no atbalsta instrumenta un šā panta 5. punkta pirmo teikumu netiks steidzami pieņemts, tiks apdraudēta eurozonas ekonomiskā un finansiālā ilgtspējība. Lai šādu lēmumu pieņemtu savstarpēji vienojoties un saskaņā ar minēto ārkārtas procedūru, vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums — 85 % no nodotajām balsīm. Šo punktu nepiemēro, ja un kamēr tiek veiktas jebkādas procedūras attiecībā uz banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvību, ievērojot šā panta 8. punktu un saistītos noteikumus, ko pieņēmusi Valde.
Ja tiek izmantota pirmajā daļā minētā ārkārtas procedūra, tiek veikts pārskaitījums uz rezerves fondu ārkārtas gadījumiem, lai izveidotu īpaši paredzētu rezervi tādu risku segšanai, kuri izriet no aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem, kas ir apstiprināti saskaņā ar minēto ārkārtas procedūru. Direktoru padome, savstarpēji vienojoties, var pieņemt lēmumu anulēt ārkārtas rezerves fondu un pārskaitīt tā saturu atpakaļ uz rezerves fondu un/vai apmaksāto kapitālu.
Ja ir bijuši divi gadījumi, kad tika izmantota minētā ārkārtas balsošanas procedūra, pirmās daļas piemērošanu aptur līdz brīdim, kad Valde lemj par šādas apturēšanas atcelšanu. Valde, lemjot par šādas apturēšanas atcelšanu, pārskata balsu vairākumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai saskaņā ar minēto procedūru, un nosaka apstākļus, kādos pārskatīšanu veic turpmāk, un var nolemt attiecīgi grozīt šo punktu, nepazeminot balsu minimumu. Šādi grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir paziņojušas depozitāram par tām piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu.
7. ESM izveido atbilstīgu brīdināšanas sistēmu, lai nodrošinātu, ka laikus tiek saņemti maksājumi, kas jāveic saskaņā ar atbalsta instrumentu.
8. Atbalsta instruments un tā izmantošana saskaņā ar šo pantu ir atkarīga no tā, vai tiek ievērots nosacījums par banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvību. Ja nosacījums par banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvību netiek ievērots, tiks sākta visaptveroša pārskatīšana un būs nepieciešams Valdes lēmums par atbalsta instrumenta turpināšanu. Turpmākus noteikumus par kārtību, kādā pārbauda to, vai tiek ievērots banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvības nosacījums, un par sekām attiecībā uz atbalsta instrumentu un tā izmantošanu nosaka Valde saskaņā ar 1. punktu.
9. Šā panta 8. punkta nolūkos banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvība ietver:
a) 2014. gada 21. xxxxx Xxxxxxxxxxxx nolīguma par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu (“SVN”) 9. panta 1. punktā izklāstīto noteikumu pastāvību, kā tā noteikta SVN 9. panta 1. punktā; un
b) to principu un noteikumu pastāvību, kuri attiecas uz iekšējās rekapitalizācijas instrumentu un regulējumu par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimuma prasību, kas noteikta BAND, VNMR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES)
Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012*, ciktāl šie principi un noteikumi attiecas uz VNF finanšu līdzekļu saglabāšanu.
10. Īstenojot šo pantu, ESM cieši sadarbojas ar iesaistītajām dalībvalstīm, kas kopā ar ESM piedalās vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā atbalsta finansēšanā.
* OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.”;
27) līguma 19. panta nosaukumu aizstāj ar šādu:
“Finansiālās palīdzības instrumentu saraksta pārskatīšana un grozīšana”;
28) līguma 20. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Piešķirot stabilitātes atbalstu vai atbalsta finansējumu vienotajam noregulējuma fondam (VNF), ESM tiecas pilnībā segt savas finansēšanas un darbības izmaksas un paredz atbilstīgu uzcenojumu.
2. Attiecībā uz visiem finansiālās palīdzības instrumentiem un vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzēto atbalsta finansējumu izcenojums tiek sīkāk norādīts izcenojuma pamatnostādnēs, ko pieņem Valde.”;
29) līguma 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. ESM ir pilnvarots aizņemties kapitāla tirgos no bankām, finanšu iestādēm vai citām personām vai iestādēm, lai īstenotu savus mērķus.”;
30) līguma 30. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
“5. Valde nodrošina gada pārskata ziņojuma pieejamību ESM dalībnieču valstu parlamentiem un augstākajām revīzijas iestādēm, kā arī Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Parlamentam.”;
31) līguma 37. pantam pievieno šādu punktu:
“4. Visas domstarpības starp ESM dalībniecēm attiecībā uz 18.a pantā noteiktā banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvības nosacījuma ievērošanu var nodot tieši Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar procedūru, ko nosaka Valde saskaņā ar 18.a panta 1. un
8. punktu. Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir saistošs tiesvedībā iesaistītajām pusēm; ESM rīkojas saskaņā ar šādu spriedumu.”;
32) līguma 38. panta vienīgo punktu aizstāj ar šādu:
“Lai sasniegtu savu mērķi, ESM ir tiesības sadarboties šā līguma izpratnē ar SVF, ikvienu valsti, kas sniedz finansiālo palīdzību ESM dalībniecei uz ad hoc pamata, jebkuru Eiropas Savienības dalībvalsti un ar jebkuru starptautisku organizāciju vai tiesību subjektu, kam ir pienākumi saistītajās jomās.”;
33) līguma 40. pantam pievieno šādu punktu:
“4. Neskarot 8. līdz 11. pantu un 39. pantu, Valde, lai veicinātu šā panta 2. punktā minēto nodošanu, var izveidot reģistrētā kapitāla papildu daļu, kas jāparaksta dažiem vai visiem EFSI akcionāriem proporcionāli iemaksu atslēgai, kas noteikta 2010. gada 10. jūnijā parakstītā EFSI pamatnolīguma 2. pielikumā (ar grozījumiem). Papildu daļu veido pieprasāmais kapitāls, tā nedod balsstiesības (pat ja pieprasa šādu kapitālu), un tās maksimālā summa atbilst nodoto EFSI aizdevuma instrumentu neapmaksātajai kopējai pamatsummai, kas reizināta ar procentuālo daļu, kura nepārsniedz 165 %. Valde nosaka veidu un apstākļus, kādos veic kapitāla prasījumus un maksājumus papildu daļas ietvaros.
Šā panta 2. punktā minētā nodošana nepalielina EFSI un ESM saistību summu salīdzinājumā ar scenāriju, kurā minētā nodošana netiek veikta. Papildu daļa paredzēta EFSI aizdevumu nodošanas atbalstam, un to samazina atbilstīgi minēto aizdevumu atmaksāšanai.
Lēmums, ko Valde pieņem saskaņā ar pirmo daļu, stājas spēkā pēc tam, kad ESM dalībnieces ir paziņojušas depozitāram par tām piemērojamo valsts procedūru pabeigšanu.”;
34) līguma 45. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: “1) I pielikums: ESM iemaksu atslēga;
2) II pielikums: Parakstīšanās uz reģistrēto kapitālu;
3) III pielikums: ESM piesardzības finansiālās palīdzības atbilstības kritēriji; un
4) IV pielikums: Apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz aizdevumiem un maksājumiem no atbalsta instrumenta.”;
35) līgumā kā III pielikumu pievieno šādu tekstu: “III PIELIKUMS
ESM piesardzības finansiālās palīdzības atbilstības kritēriji
1. Turpmāk minētie kritēriji ir atbilstības kritēriji attiecībā uz ESM piesardzības finansiālo palīdzību, un tie ir noteikti, ņemot vērā:
a) 2018. gada 14. decembra Eurosamita paziņojumu, kurā apstiprināti ESM reformas darbības nosacījumi, norādot, ka tiks precizēti ex ante atbilstības kritēriji, pamatojoties uz kuriem izvērtē stabilu ekonomisko un finansiālo sniegumu, un ka kredītlīnijas ar pastiprinātiem nosacījumiem (“ECCL”) instruments arī turpmāk būs pieejams, kā paredzēts pašreizējās ESM pamatnostādnēs; un
b) kopīgo nostāju par Eiropas Komisijas un ESM turpmāko sadarbību, kas pievienota ESM reformas darbības nosacījumu pielikumā, kā arī iestāžu uzdevumus un kompetences, kā paredzēts Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā.
Turklāt, ņemot vērā to, ka ESM piesardzības finansiālās palīdzības piešķiršanas procedūra ir saskaņā ar šā līguma 13. un 14. pantu, un ka saskaņā ar šā līguma 14. panta
1. punktu Valde var nolemt piešķirt piesardzības finansiālo palīdzību ESM dalībniecei, kuras valsts parāds ir ilgtspējīgs, un ka Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par kārtību, kādā tiek īstenota ESM piesardzības finansiālā palīdzība saskaņā ar šā līguma 14. panta 5. punktu.
2. Atbilstības kritēriji attiecībā uz piesardzības kredītlīnijas ar nosacījumiem ("PCCL") piešķiršanu:
Piekļuvi PCCL nosaka, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, un to attiecina tikai uz tām ESM dalībniecēm, kuru ekonomiskā un finansiālā situācija būtībā ir spēcīga un kuru valsts parāds ir ilgtspējīgs. Parasti ESM dalībniecēm ir jāievēro kvantitatīvas robežvērtības un jāatbilst kvalitatīviem nosacījumiem, kas saistīti ar ES uzraudzību. Izvērtējumu veic par to, vai iespējamā atbalsta saņēmēja ESM dalībniece var pretendēt uz PCCL, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
a) tiek ievērotas kvantitatīvās fiskālās robežvērtības. ESM dalībniecei netiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra un tai divu gadu laikposmā, kas ir pirms piesardzības finansiālās palīdzības pieprasījuma, ir jāievēro trīs turpmāk minētās robežvērtības:
i) vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3 % no IKP;
ii) vispārējās valdības strukturālā budžeta bilance atbilst konkrētai valstij noteiktajai minimālajai robežvērtībai vai pārsniedz to*;
iii) parāda kritērijs, ko veido vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP, kas ir mazāka par 60 %, vai starpības samazinājums attiecībā pret 60 % atzīmi iepriekšējo divu gadu laikposmā ar vidējo samazinājuma likmi par vienu divdesmito daļu gadā;
b) nav pārmērīgas nelīdzsvarotības. ESM dalībniecei nevajadzētu būt identificētai kā valstij, kurā pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība atbilstoši ES uzraudzības ietvaram;
c) līdzšinējā piekļuve starptautiskiem kapitāla tirgiem attiecīgā gadījumā ar pieņemamiem noteikumiem;
d) ilgtspējīga ārējā pozīcija; un
e) finanšu nozarē nav tādas nopietnas neaizsargātības, kas varētu apdraudēt ESM dalībnieces finanšu stabilitāti.
3. Atbilstības kritēriji ECCL piešķiršanai
Piekļuve ECCL ir pieejama tām ESM dalībniecēm, kurām nav tiesību pretendēt uz PCCL, jo nav ievēroti daži atbilstības kritēriji, bet kuru vispārējā ekonomiskā un finansiālā situācija joprojām ir spēcīga un kuru valsts parāds ir ilgtspējīgs.
* Minimālā robežvērtība ir strukturālās bilances līmenis, kas nodrošina drošības rezervi pret LESD noteikto 3 % robežvērtību parastos cikliskos apstākļos. To galvenokārt izmanto kā vienu no trim elementiem, aprēķinot minimālo vidēja termiņa budžeta mērķi.”;
36) līgumā kā IV pielikumu pievieno šādu tekstu: “IV PIELIKUMS
Apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz aizdevumiem un maksājumiem no atbalsta instrumenta
1. Turpmāk minētie kritēriji ir apstiprināšanas kritēriji attiecībā uz aizdevumiem un maksājumiem no atbalsta instrumenta un ir noteikti, ņemot vērā:
a) vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā kopīgā atbalsta instrumenta darbības principus, kas apstiprināti 2018. gada 14. decembra Eurosamitā;
b) šā līguma 15.b apsvērumu, kurā minēts, ka vienotajam noregulējuma fondam (VNF) paredzētā kopīgā atbalsta instrumenta darbības principi, kas apstiprināti 2018. gada 14. decembra Eurosamitā, paredz kritērijus maksājumiem, ko veic no atbalsta instrumenta, tostarp inter alia galējā līdzekļa principu un principu par fiskālo neitralitāti vidējā termiņā, pilnīgu atbilstību VNMR un BAND, un tiesiskā regulējuma pastāvību;
c) šā līguma 12. panta 1.a punktu, kurā noteikts, ka aizdevumus no atbalsta instrumenta piešķir tikai kā galējo līdzekli un ciktāl tie vidējā termiņā ir fiskāli neitrāli;
d) šā līguma 18.a panta 8. punktu, kurā noteikts, ka atbalsta instruments un tā izmantošana ir atkarīga no tā, vai tiek ievērots banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvības nosacījums, un ka turpmākos noteikumus par kārtību, kādā pārbauda to, vai tiek ievērots šis nosacījums, un par sekām attiecībā uz atbalsta instrumentu un tā izmantošanu, nosaka Valde saskaņā ar šā līguma 18.a panta
1. punktu;
e) šā līguma 18.a panta 5. punktu, kurā noteikts, ka Direktoru padome, savstarpēji vienojoties un pamatojoties uz šajā pielikumā noteiktajiem kritērijiem, lemj par aizdevumiem un attiecīgajiem maksājumiem saskaņā ar atbalsta instrumentu,
un ņemot vērā to, ka atbalsta instrumenta piešķiršanas un īstenošanas kārtība ir saskaņā ar šā līguma 18.a pantu un ka Direktoru padome pieņem sīki izstrādātas pamatnostādnes par atbalsta instrumenta īstenošanas kārtību saskaņā ar šā līguma 18.a panta 4. punktu.
2. Atbalsta instrumenta aizdevumu un maksājumu apstiprināšanas kritēriji:
a) atbalsta instrumentu izmanto kā galējo līdzekli. Tāpēc:
i) VNF rīcībā esošie finanšu līdzekļi, kuri ir pieejami izmantošanai saskaņā ar VNMR 76. pantu un kuri vēl nav piesaistīti noregulējuma darbībām, ir izsmelti, ieskaitot situāciju, kad VNF rīcībā ir pieejami finanšu līdzekļi, bet tie nav pietiekami attiecīgajam noregulējuma gadījumam;
ii) ex post iemaksas nav pietiekamas vai nav uzreiz pieejamas; un
iii) VNV nevar aizņemties līdzekļus saskaņā ar VNMR 73. un 74. pantu ar tādiem noteikumiem, ko VNV uzskata par pieņemamiem;
b) ir ievērots princips par fiskālo neitralitāti vidējā termiņā. VNV atmaksas kapacitāte ir pietiekama, lai vidējā termiņā pilnībā atmaksātu aizdevumu, kas piešķirts saskaņā ar atbalsta instrumentu;
c) pieprasītie līdzekļi ir pieejami ESM. Attiecībā uz naudas maksājumiem ESM ir saņēmis līdzekļus ar noteikumiem, kas ir pieņemami ESM, vai — attiecībā uz beznaudas maksājumiem — parādzīmes ir likumīgi izveidotas un turētas glabāšanā attiecīgā vērtspapīru depozitārijā;
d) visas SVN puses, kuru teritorijā notiek attiecīgā noregulējuma darbība, ir izpildījušas savas saistības attiecībā uz tādu iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu (VNF), kuras saņemtas no iestādēm, kas saņēmušas darbības atļauju to teritorijā;
e) attiecīgajā brīdī nepastāv saistību neizpilde attiecībā uz aizņēmumiem, ko VNV piešķīris ESM vai jebkurš cits kreditors, vai VNV ir uzrādījusi neizpildes novēršanas plānu attiecībā uz jebkuru šādu pastāvošu saistību neizpildes gadījumu un Direktoru padome šo plānu uzskata par apmierinošu;
f) ir ievērots nosacījums par banku noregulējuma tiesiskā regulējuma pastāvību, kā tā definēta šā līguma 18.a panta 9. punktā, kā to saskaņā ar šā līguma 18.a panta
1. un 8. punktu noteikusi Valde; un
g) īpaši paredzētā noregulējuma shēma pilnībā atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem un ir stājusies spēkā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.”.
2. PANTS Deponējums
Šo grozošos līgumu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam (“depozitārs”), kas apstiprinātās kopijas nodod visām līguma parakstītājām valstīm.
3. PANTS Konsolidācija
Depozitārs izveido Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu konsolidētu redakciju un nodod to visām līguma parakstītājām valstīm.
4. PANTS
Ratificēšana, apstiprināšana vai pieņemšana
1. Līguma parakstītājas valstis šo grozošo līgumu ratificē, apstiprina vai pieņem. Ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus deponē depozitāram.
2. Depozitārs informē pārējās līguma parakstītājas valstis par katru deponējumu un tā datumu.
5. PANTS
Stāšanās spēkā un pievienošanās
1. Šis grozošais līgums stājas spēkā dienā, kad ratificēšanas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus ir deponējušas visas līguma parakstītājas valstis.
2. Pirms šis grozošais līgums stājas spēkā, tam var pievienoties Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras pievienojas Līgumam par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu saskaņā ar tā 2. un
44. pantu.
Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu 2. un 44. pants attiecas arī uz pievienošanos šim grozošajam līgumam.
Dalībvalsts, kas pievienojas, iesniedz pieteikumu par pievienošanos šim grozošajam līgumam vienlaicīgi ar pieteikumu par pievienošanos Līgumam par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu. Pieteikuma apstiprinājums, ko veic Valde saskaņā ar Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu 44. pantu, stājas spēkā, vienlaikus deponējot pievienošanās instrumentus gan Līgumā par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu, gan arī šajā grozošajā līgumā.
Sagatavots vienā oriģināleksemplārā, kura teksti angļu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā ir vienlīdz autentiski.