Tehniskā specifikācija Labklājības ministrijas iepirkumam Nr. xx Pētījuma “Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošana no 2014.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31....

1. pielikums

2019. gada __________________ līgumam

Nr. _________________________________

Tehniskā specifikācija

Labklājības ministrijas iepirkumam Nr. xx

Pētījuma “Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošana no 2014.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31. decembrim”¹ veikšana

1.Vispārīga informācija

Invaliditāte ir ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā². Invaliditātes noteikšanu valstī reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumi Nr.805 „Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 805). Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Valsts Komisija), kura sava lēmuma pieņemšanā ir neatkarīga.

Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kopējo ietvaru invaliditātes politikas plānošanā un ieviešanā nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – Konvencija). Savukārt galvenais politikas ietvars ES sociālās aizsardzības jomā ir ES stratēģija 2020 un atvērtā koordinēšanas metode. Tās vērstas uz sociālo kohēziju un vienlīdzības nodrošināšanu caur pieejamiem un ilgtspējīgiem sociālās aizsardzības un iekļaušanas politikas pasākumiem.

Latvija ratificēja Konvenciju 2010. gadā, apņemoties ieviest tajā noteiktos principus, veicināt personu ar invaliditāti pamattiesību un pamatbrīvību nodrošināšanu. Konvencija nosaka tādu politikas un pasākumu ieviešanu, kas vērsti uz personas spēju atzīšanu, vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu, uzsverot cilvēktiesībās balstītu pieeju līdzšinējās medicīniskās pieejas vietā, kas personu ar invaliditāti uzskatīja par pasīvu palīdzības saņēmēju.

Invaliditātes politikas virsmērķis ir atbilstošs Konvencijā noteiktajam mērķim, proti, veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. Invaliditātes politikas pamatprincipi izriet no Konvencijas galvenajiem principiem. Invaliditātes politikas īstenošana ir komplekss pasākumu kopums, kas prasa ministriju koordinētu sadarbību, lai maksimāli uzlabotu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās. Lai nodrošinātu Konvencijā noteikto principu realizēšanu, tika izstrādātas Konvencijas īstenošanas Pamatnostādnes 2014.-2020. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes). Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt Konvencijas īstenošanu un garantēt, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem spētu īstenot savas brīvības un tiesības uz cieņpilnu dzīvi. Pamatnostādnēs ir noteikti četri rīcības virzieni, lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iekļaušanos sabiedrībā:

Izglītība, sekmējot izglītības pieejamību visa mūža garumā un iekļaujošas izglītības principa nostiprināšanu un īstenošanu;
Nodarbinātība, sekmējot personu ar invaliditāti re/integrēšanos darba tirgū;
Sociālā aizsardzība, kas mērķēta uz personu ar invaliditāti dzīves līmeņa uzlabošanu, nodrošinot pieeju sabiedrībā balstītajiem pakalpojumiem;
Sabiedrības izpratnes veicināšana, stiprinot sabiedrības solidaritāti un izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām un iekļaušanu.

Visi četri rīcības virzieni ir savstarpēji saistīti, kas nozīmē, ka to īstenošana sniedz iespēju personām ar invaliditāti sekmīgi iekļauties sabiedriskajos procesos.

Tā kā Konvencija ir plašs cilvēktiesību dokuments, kas skar pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, Konvencijā noteikto tiesību īstenošana ir iespējama tikai pakāpeniski, vairāku gadu perspektīvā. Tādēļ, lai nodrošinātu Pamatnostādnēs izvirzīto uzdevumu īstenošanu, tika izstrādāti īstermiņa plānošanas dokumenti – Pamatnostādņu īstenošanas plāni, kas paredz Pamatnostādnēs noteikto uzdevumu īstenošanu un mērķu sasniegšanu trīs posmos: 2014.gadam, 2015.-2017.gadam un 2018.-2020.gadam.

Latvija kopš 2015.gada 1.janvāra invaliditātes noteikšanā piemēro Starptautiskās funkcionēšanas nespējas (turpmāk – SFK) un veselības klasifikāciju, kas nozīmē, ka invaliditātes statuss arvien vairāk saistāms ar funkcionēšanas spēju novērtēšanu un nevis slimības esamības atzīšanu. Jaunā, pilnveidotā invaliditātes sistēma ir atbilstoša starptautiskajiem kritērijiem invaliditātes noteikšanā, kas ir ietverti MK noteikumos Nr.805. Personām no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai, nosakot invaliditāti, ņem vērā ne tikai veselības traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus. Tādējādi nosaka gan invaliditātes grupu, gan arī vispārējo darbspēju zaudējumu procentos.

No 2015. gada 1. janvāra personām no 18 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanas nepieciešamajam vecumam izvērtē funkcionālos ierobežojumus un tā pakāpi, nosaka darbspēju zaudējumu procentos un:

ļoti smagu invaliditāti, nosakot I invaliditātes grupu - darbspēju zudums 80-100 procenti;
smagu invaliditāti, nosakot II invaliditātes grupu – darbspēju zudums 60-79 procenti;
mēreni izteiktu invaliditāti, nosakot III invaliditātes grupu – darbspēju zudums 25-59 procenti.

Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāte tiek noteikta bez iedalījuma grupās. Pensijas vecumu sasniegušām personām nosaka invaliditātes grupu, nenosakot darbspēju zaudējumu procentos.

Personu ar invaliditāti īpatsvars patstāvīgo iedzīvotāju skaitā pieaug ar katru gadu. 2014.gadā personu ar invaliditāti īpatsvars bija 8,6%, 2016.gadā – 8,8%, 2017. gada sākumā tad bija 9.3%, bet 2018. gada sākumā 9.9%³. Personu ar invaliditāti īpatsvara pieaugums izskaidrojams, gan ar patstāvīgo iedzīvotāju skaita samazinājumu, gan ar personu ar invaliditāti skaita pieaugumu, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēku vidū.

Personas ar invaliditāti, gada beigās

Gads	Personu skaits						Īpatsvars (%) no kopējā personu ar invaliditāti skaita
	Kopā	Pēc dzimuma		Pa vecuma grupām			Pa vecuma grupām
	Kopā	Sievietes	Vīrieši	0-17	18-64	>65	0-17	18-64	>65
2014	169 860	87 404	82 456	8 310	107 819	53 731	5	63	32
2015	176 189	91 165	85 024	8 365	109 811	58 013	5	62	33
2016	182 792	95 082	87 710	8 362	111 953	62 477	5	61	34
2017	187 830	98 284	89 546	8 292	112 894	66 644	4	60	36
2018	191 815	100 880	90 935	8262	113 234	70 376	4	59	37

Avots:LabIS

Lai novērstu un mazinātu invaliditātes izraisītās sekas, valstī ir izveidoti virkne atbalsta pasākumu (pakalpojumi, pabalsti, atvieglojumi, u.c.). Invaliditātes statuss dod personai tiesības uz dažādiem atbalsta pasākumiem, kaut arī pastāv atsevišķi atbalsta pasākumi, kas vērsti uz personām ar funkcionāliem traucējumiem (invaliditātes statuss nav priekšnosacījums).

Neraugoties uz pieejamajiem atbalsta pasākumiem, saglabājas salīdzinoši zems personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis, vidēji 25% no kopējā personu ar invaliditāti skaita ir nodarbinātas, no kurām 61% ir personas ar III invaliditātes grupu, 36% personas ar II invaliditātes grupu un 3% personas ar I invaliditātes grupu.

Tādējādi personu ar invaliditāti skaita pieauguma tendence un zemais personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis norāda uz to, ka Latvijai arī turpmāk jāvirzās uz invaliditātes jomas pilnveidošanu, lai veicinātu personu ar invaliditāti izglītības iespējas un aktivitāti atlikušo darbspēju ietvaros, un jāveido tādi visaptveroši valsts atbalsta pasākumi, lai personas ar invaliditāti varētu līdzvērtīgi pārējai sabiedrībai izmantot sniegtās iespējas un tiesības dzīvot patstāvīgu un neatkarīgu dzīvi, ņemot vērā, ka tieši izglītība un nodarbinātība ir uzskatāma kā galvenie virzieni nabadzības un atstumtības novēršanai, veicinot personu ar invaliditāti veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā.

2017. gada 31. martā Latvija no ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas (turpmāk – Komiteja) saņēma uzaicinājumu piedalīties Latvijas Republikas pirmā nacionālā ziņojuma par ANO 2006. gada 13. decembra ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk - ANO Konvencija) izpildi laika posmā no 2010. gada 31. marta līdz 2013. gada 31. decembrim izskatīšanā, kas notika no 2017. gada 21. līdz 22. augustam. Komiteja lūdza pirms nacionālā ziņojuma izskatīšanas klātienē arī sniegt atbildes uz 47 precizējošiem jautājumiem, lai identificētu Latvijas panākto progresu attiecībā uz ANO Konvencijas ieviešanu pēc nacionālā ziņojuma par ANO Konvencijas izpildi iesniegšanas 2014.gadā. Labklājības ministrija (turpmāk tekstā – LM) kā ANO Konvencijas ieviešanu koordinējošā institūcija sadarbībā ar nozaru ministrijām sagatavoja un iesniedza atbildes uz precizējošiem jautājumiem, vienlaikus nodrošinot dalību Komitejas 18.sesijā Ženēvā. Atbilstoši atbildēm un sniegtajai informācijai, Komiteja sniedza komentārus un rekomendācijas ar mērķi uzlabot personu ar invaliditāti stāvokli Latvijā, kā arī virzību, lai pilnveidotu invaliditātes sistēmu kopumā. Daļa no šīm rekomendācijām tika iekļauta Pamatnostādņu īstenošanas plānā 2018.-2020.gadam, daļa tiek realizēta arī ārpus Pamatnostādņu īstenošanas plāna iekļauto pasākumu ietvara.

2. Pētījuma mērķis un gala rezultāts

Viena no LM funkcijām ir izstrādāt vienotu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politiku. Šobrīd spēkā esošās Pamatnostādnes ir īstenojamas līdz 2020.gada beigām. Līdz ar šo Pamatnostādņu termiņa beigām, būs nepieciešams jauns politikas plānošanas dokuments, kas noteiks turpmākās invaliditātes politikas rīcības virzienus, mērķus un uzdevumus. Tādēļ pirms jauna plānošanas dokumenta izstrādes, kas būtu mērķēts uz invaliditātes politikas pilnveidošanu un attīstību atbilstoši Konvencijā noteiktajiem principiem, ir nepieciešams veikt padziļinātu pētījumu par esošās atbalsta pasākumu sistēmas invaliditātes seku mazināšanai un personu ar invaliditāti iekļaušanai sabiedrībā vērtējumu mērķa grupas skatījumā, kā arī personu ar invaliditāti un citu ieinteresēto pušu skatījumu par būtiskākajiem politikas rīcības virzieniem un pasākumiem nākotnē.

Pētījuma mērķis ir veikt Pamatnostādņu izvērtējumu, lai, balstoties uz īstenoto pasākumu un līdz ar to arī pieejamā atbalsta lietderības, efektivitātes, ilgtspējas izvērtējumu, iegūtu esošajā politiskajā, institucionālajā, finansiālajā un tiesiskajā ietvarā reāli īstenojamus priekšlikumus par invaliditātes politikas attīstību, nepieciešamajiem pilnveidojumiem, x.xx. attiecībā uz personu ar invaliditāti atbalsta sistēmas starpnozaru politikas līmenī, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos visos sabiedriskajos procesos. Pētījuma īstenošana ir paredzēta, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu invaliditātes politiku un identificētu nepieciešamās turpmākās rīcības rīcībpolitikas pilnveidošanai.

3. Pētījuma darba uzdevumi

Tehniskajā specifikācijā ir ietverts minimālais darba uzdevumu izpildes apjoms.

Visi uzdevumi veicami, analizējot pieejamos datus pēc funkcionālā traucējuma veida (redze, dzirde, kustību un garīgie, vispārēji traucējumi), vecuma, dzimuma, invaliditātes grupas (ja tāda tiek noteikta) un/vai darbspēju zaudējuma procentos (ja tādi tiek noteikti), finansiālās un administratīvās ietekmes u.c. rādītājiem, vērtējot katra Pamatnostādņu rīcības virziena izvirzīto mērķi, noteiktos uzdevumus mērķa sasniegšanai, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus un to sasniegšanas pakāpi (sasniegts/daļēji sasniegts/nav sasniegts).

3.1. Novērtēt katra Pamatnostādņu⁴ rīcības virziena izvirzīto mērķi, noteiktos uzdevumus mērķa sasniegšanai, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, to sasniegšanas pakāpi (sasniegts/daļēji sasniegts/nav sasniegts), skaidrot atkāpes no noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanas, analizējot iekšējos un ārējos faktorus, kas ietekmējuši Pamatnostādnēs izvirzīto uzdevumu īstenošanu un atbalsta pasākumu ieviešanu periodā no 2014.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31. decembrim (kur iespējams, nodrošināt ilustrāciju ar attēlu un grafiku palīdzību):

Izglītība:
1. nodrošināt efektīvu bērnu ar invaliditāti iekļaušanu vispārizglītojošās skolās;
2. izvērtēt, cik efektīvi speciālās izglītības iestāžu tīkls pilda izglītojošo funkciju un nodrošina bērnu ar speciālām vajadzībām tiesības uz kvalitatīvu izglītību;
3. nodrošināt atbalsta personāla speciālistu pieejamību izglītības iestādēs (pedagoga palīga nodrošināšana izglītojamiem atsevišķās speciālo vajadzību grupās – garīgās attīstības traucējumi, garīgās veselības traucējumi, x.xx. uzvedības traucējumi).
Darbs un nodarbinātība:
1. pārskatīt personu ar invaliditāti subsidētās nodarbinātības kārtību un turpināt pilnveidot subsidētās nodarbinātības pasākumus personām ar invaliditāti;
2. izvērtēt sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējas Latvijā un piedāvāt optimālus risinājumus;
3. izvērtēt iespējas diferencēt personu ar invaliditāti iesaisti aktīvās darba tirgus politikas pasākumos atkarībā no invaliditātes grupām un veida;
4. palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojuma apmēru personām ar invaliditāti.
Sociālā aizsardzība:
1. ieviest jaunu invaliditātes noteikšanas sistēmu, atbilstošu SFK kritērijiem;
2. atbilstoši jaunās invaliditātes noteikšanas sistēmai, kas balstīta uz darbspēju, funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu, izvērtēt valsts sniegto atbalstu personām ar invaliditāti (x.xx., pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalsts asistenta izmantošanai personām ar I grupas redzes invaliditāti, izvērtēt nepieciešamību ieviest valsts finansiālu atbalstu personām ar invaliditāti darbspējīgā vecumā, kuru apgādībā ir bērni);
3. pilnveidot Invaliditātes likumā noteiktos pakalpojumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai (x.xx., asistenta pakalpojumu pašvaldībā, asistenta pakalpojumu izglītības programmu apguvei, psihologa pakalpojumu bērniem, kuriem pirmreizēji noteikta invaliditāte, un to likumiskajiem pārstāvjiem, mājokļa pielāgošanas pakalpojumu personām ar I invaliditātes grupu, personām ar II grupas redzes vai dzirdes invaliditāti un personām līdz 18 gadu vecumam, kurām noteiktas medicīniskās indikācijas bērna ar invaliditāti īpašas kopšanas nepieciešamībai;
4. pilnveidot prognozējamas invaliditātes noteikšanas sistēmu (x.xx., pārskatīt individuālā rehabilitācija plāna izstrādes sistēmu personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti);
5. pilnveidot normatīvo regulējumu, nodrošinot efektīvāku invaliditātes noteikšanas procesa organizēšanu;
6. izvērtēt un nepieciešamības gadījumā pārskatīt kritērijus atzinuma izsniegšanai par īpašas kopšanas nepieciešamību personām līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai un personām pēc 18 gadu vecuma;
7. ieviest atbalstu bērniem ar invaliditāti līdz piecu gadu vecumam un viņu ģimenēm.
Sabiedrības izpratne:
1. veidot efektīvu, kvalitatīvu un ilgtspēju sociālo pakalpojumu sistēmu ar sabiedrībā balstītiem iekļaujošiem pakalpojumiem, atbilstoši personas ar invaliditāti vajadzībām;
2. ieviest atbalsta personas pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem;
3. informēt un izglītot sabiedrību par personām ar invaliditāti, veicinot toleranci un informēt par labās prakses piemēriem plašsaziņas līdzekļos;
4. informēt sabiedrību par preventīvajiem pasākumiem, kas saistīti ar novēršamu un slēptu invaliditāti.

Veikt reprezentatīvu mērķa grupas (personas ar invaliditāti, personu ar invaliditāti likumiskie pārstāvji) aptauju, aptaujas jautājumus iepriekš saskaņojot ar Pasūtītāju, un iegūto datu salīdzinošo analīzi sadalījumā pēc personai ar invaliditāti piemītošā funkcionālā traucējuma veida (redze, dzirde, kustību un garīgie, vispārēji traucējumi), vecuma, dzimuma, invaliditātes grupas (ja tāda tiek noteikta) un/vai darbspēju zaudējuma procentos (ja tādi tiek noteikti), finansiālās un administratīvās ietekmes, fakta, vai persona ar invaliditāti mācās (x.xx. analīzē ietverot informāciju par izglītības veidu un pakāpi (ir/nav speciālā izglītības iestādē/programmā; vispārējā/profesionālajā pamatizglītībā/vidējā izglītībā/koledža/augstākā izglītība)), ir darba tiesiskajās attiecībās, bezdarba situācijā u.c. rādītājiem, apzinot mērķa grupas viedokli par Pamatnostādņu īstenošanas periodā nodrošinātajiem atbalsta pasākumiem personām ar invaliditāti, īstenojot Pamatnostādnēs nospraustos uzdevumus, būtiskākajiem atbalsta instrumentiem un to ietekmi uz personu ar invaliditāti dzīvi, kā arī skatījumu par invaliditātes politikas turpmākiem attīstības rīcības virzieniem, atbalsta jomām un pasākumiem starpnozaru līmenī.
Organizēt kvalitatīvās padziļinātās tiešās intervijas un fokusgrupas ar invaliditātes politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto valsts un pašvaldību iestāžu, personu ar invaliditāti tiesības un intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju, sociālo partneru un citu sadarbības partneru pārstāvjiem par Pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un atbalsta pasākumu īstenošanu un sasniegtajiem rezultātiem, kā arī skatījumu par invaliditātes politikas turpmākiem attīstības rīcības virzieniem, atbalsta jomām un pasākumiem starpnozaru līmenī, x.xx. pašvaldību līmenī veicamajiem pasākumiem un tiem nepieciešamo finansējuma apjomu.
Identificēt tos uzdevumus, kuri ir turpināmi un kuri ir atceļami, ja to īstenošana līdz šim nav veikta vai nav bijusi efektīva, kā arī tādus uzdevumus, kuri ir turpināmi, bet maināms uzdevuma īstenošanas saturs vai rakurss, to skaidri norādot un pamatojot;
Identificēt būtiskākās jomas un prioritāros rīcības virzienus invaliditātes politikas attīstībai nākotnē, balstoties uz kvalitatīvo un kvantitatīvo datu analīzi;
Sniegt esošajā politiskajā, institucionālajā, resursietilpības, finansiālajā un tiesiskajā ietvarā reāli īstenojamas rekomendācijas par iespējamiem risinājumiem un politikas pasākumiem invaliditātes politikas attīstībai Latvijā.

Lai veiktu 3.1. apakšpunktā minēto uzdevumu, Pretendents:

Izstrādā detalizētu Pētījuma veikšanas darba plānu ar laika grafiku katram tehniskās specifikācijas 3.1. apakšpunktā noteiktajam apakšuzdevumam, norādot atbildīgās personu/as par darba uzdevuma izpildi;
Veic darbības, lai identificētu Pamatnostādņu rīcības virzienu darbības rezultātu, politikas rezultātu vērtību uz 2019.gada 31.decembri;
Veicot 3.1.3. apakšpunktā minēto reprezentatīvo mērķa grupas aptauju, jāņem vērā:
1. bērnu ar invaliditāti un viņu likumisko pārstāvju viedoklis;
2. pilngadīgo personu ar invaliditāti viedoklis (vērtējot atsevišķi personu ar I, II un III invaliditātes grupu viedokļus);
Veic tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu satura analīzi;
Veic atbilstošas darbības, lai noskaidrotu invaliditātes politikas plānošanā un atbalsta pasākumu īstenošanā iesaistīto institūciju, ieinteresēto pušu (nevalstisko organizāciju) vērtējumu par Pamatnostādnēs noteikto uzdevumu un no uzdevumiem izrietošo atbalsta pasākumu īstenošanu, sasniegtajiem rezultātiem, būtiskākajiem politikas attīstības rīcības virzieniem un atbalsta jomām vidējā termiņā, nodrošinot ne mazāk kā piecas (5) kvalitatīvās padziļinātās tiešās intervijas ar dažādu nozaru ekspertiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kuru institūciju kompetencē ir atbalsta pakalpojumu vai konsultāciju sniegšana personām ar invaliditāti, par katru no rīcības virzieniem un vismaz vienu (1) fokusgrupas interviju ar nozares ekspertiem (8 – 10 cilvēki);

Pasūtītāja ieteiktās metodes izvērtējuma veikšanai:

Pretendents izmanto efektīvākās un mērķtiecīgākās metodes, kas nepieciešamas, lai veiktu 3.1. darba uzdevuma izpildi. Pasūtītājs rosina izmantot sekojošas metodes Pētījuma nodrošināšanai par katru no Pamatnostādņu rīcības virzienu:

Uzdevuma Nr.

Izvērtēšanas metodes

Nepieciešamie dati

Datu nodrošinājums

3.1. uzdevums

Dokumentu izpēte

Datu apstrāde

Intervijas vai fokusa grupas

Teorijā balstītās un ietekmes izvērtēšanas metodes

Normatīvie akti

Statistikas dati

Izvērtējumam specifiski dati

Plānošanas dokumentu analīze

Publiski pieejami pētījumi

CSP

Eurostat

Iesaistīto institūciju sniegtā informācija

Xxxxxx eksperti

u.c.

Izmantojamo metožu klāsts Pētījuma veikšanas procesā, identificējot šādu nepieciešamību, var tik papildināts vai mainīts, Pretendentam pamatojot metožu pārākumu pār citām alternatīvām piedāvājumā minētām metodēm un apliecinot, ka ar šīm metodēm iespējams sasniegt iespējami labāko rezultātu.
Attiecībā uz dokumentāciju un datiem, kas pieejami publiski, kā arī gadījumos, kad pakalpojumu sniedzējam tiek nodrošināta pieeja institūciju rīcībā esošajiem dokumentiem un datiem, datu apkopšana un kvantitatīvā analīze jāveic patstāvīgi, neveicot papildus datu pieprasījumus no iesaistītām institūcijām. Interviju un aptauju laikā ar ekspertiem un datu apkopošanā no iesaistīto institūciju pārstāvjiem iegūstama tikai tā informācija, kas nav pieejama, patstāvīgi veicot pieejamo avotu un datu analīzi.

Lai nodrošinātu 3.1.punktā noteiktā uzdevuma un tā apakšuzdevumu izpildi un nodrošinātu rekomendāciju izstrādi, Pretendentam jāveic priekšizpēte, nodrošinot vismaz šādu informācijas avotu izmantošanu gan tehniskā piedāvājuma sagatavošanā, gan pētījuma veikšanā:

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām: xxxx://xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000;
Stratēģija Eiropa 2020:xxxx://xxxxxx.xxxxxx.xx/XxxXxxXxxx/XxxXxxXxxx.xx?xxxxXXX:0000:0000:XXX:XX:XXX
Eiropas Stratēģija invaliditātes jomā (2010-2020): xxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxxx/XX/XXX/?xxxxXXXXXXX:xx0000
Bērnu tiesību konvencija: xxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/000000-xxxxx-xxxxxxx-xxxxxxxxxx
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam un ziņojumi par tā ieviešanu :xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxxx/XXX0000%00xxxxxxxxx/00000000_XXX0000_Xxxxx%X0%00_xxxxxxxxx%X0%00xx.xxx )
ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam: xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx.xx?xxx0000
ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plāns 2014.gadam: xxxxx://xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000
ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plāns 2015.-2017.gadam: xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/000000-xxx-xxxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxx-xxx-xxxxxxx-xx-xxxxxxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxx-0000-0000
ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanas plāns 2018.-2020.gadam: xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/000000-xxx-xxxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxx-xxx-xxxxxxx-xx-xxxxxxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxx-0000-0000
Plāns pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019.-2021.gadam: xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000
Informatīvais ziņojums ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam vidusposma novērtējums: xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000
Informatīvais ziņojums "Priekšlikumi izmaiņām invaliditātes noteikšanas sistēmā": xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000
Informatīvais ziņojums Par veiktajiem un turpmāk plānotajiem pasākumiem atbalsta mehānisma izstrādē, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 12.panta tiesisko regulējumu: xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000
Informatīvais ziņojums „Par valsts atbalsta palielināšanu personām ar invaliditāti”: xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000
Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017. gadam: xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx.xx?xxx0000
Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. – 2017.gadam ex–post novērtējums: xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xxxxxx/XXXXXX_XXXX_xxxxxxxxx_XXXXX_XXX.xxx
Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnes 2015.-2020. gadam: xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx.xx?xxx0000
Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020. gadam: xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx.xx?xxx0000
Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam: xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx.xx?xxx0000
Invaliditātes likums: xxxx://xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000
Ministru kabineta 2014.gada 23. decembra noteikumi nr. 805 „Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”: xxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/000000-xxxxxxxxx-xxx-xxxxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxx-xx-xxxxxxxxx-xxxxxxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxx-xxxxxxxxx-xx-xxxxxxx
Informatīvais ziņojums "Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai": xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xxxxxx/xxxxxxxxxxxx0/xxxxxx_000000.xxx; xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xxx/?xxxx00000000
Koncepcijas „Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu” xxxxx://xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000
MISSOC sociālas aizsardzības sistēmas datu bāze: xxxx://xxx.xxxxxx.xxx
ESSPROSS Eiropas integrētā sociālās aizsardzības statistikas sistēma:

xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxx/xxxx/xxxxxxxx

Report on the implementation of the UN Convention on the Rights of Persons with Disabilities (CRPD) by the European Union xxxx://xxxxx.xxx0xxx.xxx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxxxx/xxxxxxxxxxxx/xxx_000_0000_xx_xxxxxx_xxxxxxxxxxxxxx_xxxx.xxx
ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejai valdības, tiesībsarga un pilsoniskas sabiedrības iesniegtie dokumenti par ANO Konvencijas īstenošanu Latvijā: xxxxx://xxxxxxxxxx.xxxxx.xxx/_xxxxxxx/00/xxxxxxxxxxxxxxxxxx/XxxxxxxXxxxxxx0.xxxx?XxxxxxxXXx0000&Xxxxxxx
Report on measures to combat discrimination, Country report 2013, Latvia http://xxx.xxxxxxxxxxxxxxxx.xxx/_layouts/15/WopiFrame.aspx?sourcedoc={E8C7F7B6-D461-42BA-91DF-027823B3FB9A}&file=2013-LV- Country%20report%20LN_final.doc&action=default
ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2017.gada rekomendācijas xxxxx://xxxxxxxxxx.xxxxx.xxx/_xxxxxxx/xxxxxxxxxxxxxxxxxx/Xxxxxxxx.xxxx?xxxxxxxxxXXXX%0xX%0xXXX%0xXX%0x0&Xxxxxxx .

Sasniedzamie rezultāti

Pretendents sagatavo šādus nodevumus:
1. 1 (viens) Pētījuma ievada ziņojums latviešu valodā, kurā aprakstīta darba uzdevuma (Tehniskās specifikācijas 3.1. uzdevums) veikšanai pielietojamā metodoloģija, x.xx. pētniecības metodes, aptaujas anketu un fokusgrupu u.tml. vadlīnijas, izmantojamie datu avoti, analizētas problēmas vai ierobežojumi pētījuma veikšanā, ja tādi radušies
2. 1 (viens) Pētījuma ziņojuma projekts par Tehniskās specifikācijas 3.1.uzdevumā un tā apakšpunktos noteikto uzdevumu izpildi;
3. 1 (viens) Pētījuma gala ziņojums par Tehniskās specifikācijas 3.1.uzdevumā un tā apakšpunktos noteikto uzdevumu izpildi (latviešu valodā ar kopsavilkumu latviešu un angļu valodā) elektroniskā veidā (Word un PDF formātā). Pētījuma gala ziņojuma rezultātu kopsavilkums latviešu un angļu valodā (paredzēts vizuāla materiāla sagatavošanai interesentiem, kā arī ievietošanai Pasūtītāja mājaslapā) nepārsniedzot 5 lp. A4 formātā. Šajā kopsavilkumā tēžu veidā jāiekļauj būtiskākā informācija par pētījuma rezultātiem (fakti un skaitļi), it īpaši sasniegumi un nozarē nepieciešamie uzlabojumi nākotnē, secinājumi un ieteikumi, (tabulas un attēli pēc nepieciešamības). Pētījuma gala ziņojumam jāpievieno anotācija, kas ir noformēta atbilstoši ar 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.1 „Kārtība, kādā publiska persona pasūta pētījumus” 3.pielikumā noteiktajām prasībām.
4. Power Point prezentāciju par Pētījuma gala ziņojumu, kopējo Pētījuma struktūru, izmantotajām metodēm, gūtajiem rezultātiem, secinājumiem un izstrādātajām rekomendācijām.
Punktā 4.1. minētos nodevumus ir jāsagatavo un jāiesniedz sekojošā formātā:
1. Nodevumu tekstam jābūt rakstītam saprotamā, literāri un gramatiski pareizā latviešu valodā (kopsavilkums – arī angļu valodā) ar paskaidrojumiem un atsaucēm, kā arī ar jēdzienu un saīsinājumu skaidrojumiem tā, lai Pētījums ir saprotams politikas veidotājiem, īstenotājiem, kā arī plašākai sabiedrībai, nodrošinot latviešu valodas pareizrakstības un vienota teksta stila ievērošanu, izvairoties no profesionāla žargona vai neatšifrētu saīsinājumu lietošanas, nodrošinot teksta saprotamību lasītājam neatkarīgi no nacionālā konteksta pārzināšanas pakāpes.
2. Nodevumos iekļautajām tabulām, attēliem un teksta papildinājumiem jāatbilst sekojošām prasībām:
  1. tabulām, attēliem un līdzīgiem teksta papildinājumiem jābūt secīgi numurētiem, norādot nosaukumu, kas precīzi apspoguļo tabulas, attēla vai līdzīga teksta papildinājuma saturu un sniegtās informācijas avotu/ autoru;
  2. tekstā jānodrošina tā sasaiste ar izmantotajām tabulām, attēliem un līdzīgiem teksta papildinājumiem;
  3. tabulās, attēlos un līdzīgos teksta papildinājumos atspoguļotajai informācijai ir jābūt skaidri saskatāmai, salasāmai un atspoguļotām vērtībām jābūt skaidri nosakāmām, saprotamām;
  4. kopā ar tabulām, attēliem un līdzīgiem teksta papildinājumiem ir jābūt sniegtam atbilstošam, pavadošam, skaidrojošam tekstam, kas sniedz šīs informācijas interpretāciju, analītisko skaidrojumu un secinājumus, kas izriet no sniegtās informācijas interpretācijas, analīzes.
3. Teksta kvalitātei jāatbilst sekojošām prasībām:
  1. teksta izklāstam jābūt strukturētam, teksta daļām un nodaļu sadaļām jābūt kopsaistītām;
  2. izmantotajiem datiem ir jāsniedz interpretācija un analīze, kuru ietvaros izteiktajiem argumentiem un secinājumiem jābūt skaidri un izvērsti pamatotiem;
  3. atsaucēm jābūt noformētām vienotā stilā, atbilstoši akadēmiskajiem bibliogrāfisko norāžu standartiem, norādot konkrētas lapaspuses vai mājās lapu un līdzīgu elektronisko resursu saturam norādot maksimāli precīzu atrašanās vietu konkrētajās sadaļās, aprakstot ceļu līdz informācijai un sniedzot saiti uz to. Elektroniskajiem informācijas avotiem jāsniedz precīzs izmantotā materiāla un vietnes nosaukums atbilstoši akadēmiskajiem bibliogrāfisko norāžu standartiem, atzīmējot pēdējo vietnes skatīšanās/apmeklējuma reizi. Norādītajām saitēm uz elektroniskajā vidē esošajiem informācijas avotiem jābūt aktīvām;
  4. galvenais literatūras avots ir tiesību akti, politikas plānošanas dokumenti, pētījumi un citi dokumenti, bet interneta vietnēs, plašsaziņas līdzekļos paustā informācija var būt tikai kā papildu literatūras avots, ja informācija nav pieejama iepriekšminētajos dokumentos.
Nodevumu secinājumu sadaļā jāsniedz no izvērtējuma analīzes izrietoši, strukturēti, argumentēti secinājumi par pētījumā kopumā gūtajām atziņām un rezultātiem, interpretējot to nozīmi arī saistībā ar pētījuma mērķi, tā sasniegšanu un noteikto uzdevumu izpildi.
Nodevumu rekomendāciju sadaļā jāsniedz esošajā politiskajā, institucionālajā, finansiālajā un tiesiskajā ietvarā reāli īstenojamas rekomendācijas par iespējamiem risinājumiem un politikas pasākumiem invaliditātes politikas attīstībai Latvijā.
Pētījuma veikšanas gaitā Pretendentam kopā ar starpziņojumu un gala nodevumu ir jāiesniedz izmantotās tabulas un attēli elektroniskā formātā, kas nodrošina iespēju mainīt to formātus.
Pretendents visus Nodevumus un tā pielikumus iesniedz divos eksemplāros – viens oriģināls papīra formātā un viens identisks eksemplārs elektroniskajā datu nesējā (CD, DVD vai USB zibatmiņa).

Pakalpojuma kvalitātes kontroles pasākumi pakalpojuma līguma izpildes laikā

Pakalpojuma kvalitāti uzrauga LM Sociālās iekļaušanas politikas departaments:
1. pēc vajadzības, bet ne biežāk kā 1 (vienu) reizi mēnesī, organizējot sanāksmes ar mērķi noteikt Līgumā noteikto uzdevumu progresu/ izpildes gaitu;
2. izskatot un saskaņojot pētījuma instrumentāriju (aptaujas anketu, interviju un fokusa grupu vadlīnijas u.tml.);
3. izskata Pētījuma ziņojuma projekta un Pētījuma gala ziņojumu, sniedzot komentārus un uzdodot pārstrādāt nodevumu, ja tas neatbilst noteiktām tehniskās specifikācijas prasībām, Līgumam vai iepriekš ar Pretendentu panāktajai vienošanās;
4. seko līdzi Pētījuma veikšanas un nodevumu iesniegšanas laika grafikam, nepieciešamības gadījumā, to precizē līgumā noteiktajā kārtībā.
Pasūtītājs izskata un sniedz iebildumus vai pretenzijas Pakalpojuma sniedzējam par sagatavotajiem nodevumiem atbilstoši Līgumā noteiktajam.
Pasūtītājs nepieciešamības gadījumā var piesaistīt attiecīgās nozares ekspertus nodevumu izskatīšanā un komentēšanā.
Pētījuma izpildes gaitā Pakalpojuma sniedzējam ir saistoši Pasūtītāja norādījumi.
Pakalpojuma sniegšanas veids ir atbilstošs tehniskajā specifikācijā noteiktajam, Pētījuma starpziņojums un gala ziņojums atbilst tehniskās specifikācijas prasībām.
Pētījuma starpziņojumā un gala ziņojumā kvalitatīvo un kvantitatīvo datu analīzes rezultāti ir izklāstīti tādā veidā, kas sniedz skaidru un strukturētu pārskatu par pētāmo problēmu, identificētajiem izaicinājumiem un galvenajiem secinājumiem.
Pētījuma gala ziņojumam tiek izvirzītas šādas minimālās kvalitātes prasības:
1. nodevuma saturs atbilst Pētījuma mērķim, darba uzdevumiem un citām Pasūtītāja noformulētajām prasībām;
2. nodevuma teksts liecina par rūpīgu situācijas izpēti un tēmas izpratni;
3. iegūtie un apkopotie dati ir ticami un pielietojami;
4. kvantitatīvie un kvalitatīvie dati ir analizēti saskaņā ar atzītām metodēm un paņēmieniem, lai atbildētu uz pētījumā izvirzītajiem jautājumiem;
5. Pētījuma rezultāti ir loģiski – to apstiprina iegūto datu analīze un atbilstoša rezultātu interpretācija. Pieņēmumi, secinājumi un priekšlikumi ir pamatoti un objektīvi, un tie izriet no iegūto datu analīzes un to interpretācijas. Pētījuma secinājumi atbilst pētījuma problēmai un pētījuma mērķim;
6. Pētījumā sniegtā informācija ir saprotama, sniegtie ieteikumi un rekomendācijas ir pielietojami un ieviešami praksē esošajā politiskajā, institucionālajā, finansiālajā un tiesiskajā ietvarā.

6. Sadarbība pētījuma veikšanas laikā

6.1. Veicot aptaujas vai intervijas vai fokusgrupas, Pretendents saskaņo aptaujas anketas vai intervijas pamatjautājumus un intervējamo personu sarakstu ar Pasūtītāja norādīto kontaktpersonu, paredzot Pasūtītājam vismaz 10 darba dienas anketas pamatjautājumu un intervējamo personu saraksta izskatīšanai un atbildes sniegšanai. Minētais termiņš ir noteikts, ņemot vērā anketas vai intervijas pamatjautājumu un intervējamo personu loka izvērtēšanai, kā arī atzinuma sagatavošanai un saskaņošanai nepieciešamo minimālo laiku.

6.2. Pretendentam komunikāciju ar Pasūtītāju, x.xx., komunikāciju ar projekta vadītāju un ekspertiem jānodrošina latviešu valodā.

7. Prasības pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem

7.1. Kvantitatīvie rādītāji – iesniegts pētījuma gala ziņojums.

7.2. Kvalitatīvie rādītāji:

7.2.1. pētījuma saturs atbilst Tehniskās specifikācijas prasībām;

7.2.2. tematiskā un saturiskā atbilstība – pētījums liecina par rūpīgu situācijas un dokumentu izpēti un tēmas izpratni;

7.2.3. pētījuma skaidrība – pētījumā sniegtā informācija ir saprotama tās lietotājiem;

7.2.4. procesa atvērtība – iesaistītās un ieinteresētās puses ir pieaicinātas pētījuma aktivitātēs, lai uzklausītu pušu atšķirīgos viedokļus;

7.2.5. izvēlēto metožu pamatotība – analīzes sniegšanas veids ir atbilstošs Tehniskajā specifikācijā noteiktajam;

7.2.6. datu ticamība – iegūtie un apkopotie dati ir statistiski ticami un pielietojami;

7.2.7. pamatota datu analīze – kvantitatīvie un kvalitatīvie dati analizēti saskaņā ar atzītām metodēm un pieņēmumiem ar mērķi sasniegt pētījuma rezultātus;

7.2.8. secinājumu objektivitāte – secinājumi ir objektīvi, loģiski pamatoti un balstīti datu analīzē.

8. Informēšana par Pētījuma rezultātiem

8.1. Saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem Pētījuma gala nodevums ir publiski pieejams pēc līguma darbības beigām.

9. Rezultātu (nodevumu) izstrādes laika grafiks

Kopējais pakalpojuma izpildes laiks ir 24 nedēļas no līguma noslēgšanas dienas. atbilstoši Tehniskās specifikācijas 9.1.punktā ietvertajam laika grafikam.

9.1. Rezultātu (nodevumu) sagatavošanas laika grafiks:

Rezultāts	Laika grafiks	Iesniegšanas forma
Izpildītājs sagatavo un iesniedz Pasūtītājam Pētījuma ievada ziņojumu.	2 nedēļu laikā no līguma noslēgšanas dienas.	Latviešu valodā, elektroniski nosūtot uz e-pastu xx@xx.xxx.xx Microsoft Word formātā. elektroniskajā datu nesējā (CD, DVD vai USB zibatmiņa).
Ievada sanāksme, kurā Izpildītājs prezentē Pasūtītājam Pētījuma ievada ziņojumu, kā arī informē par turpmākajām plānotajām aktivitātēm pētījuma veikšanā, kā arī savstarpēji vienojas par turpmāk izmantojamajām metodēm.	3 nedēļu laikā no līguma noslēgšanas dienas.	NA
Ikmēneša sanāksmes, kurās Izpildītājs (no kura puses sanāksmē jāpiedalās projekta vadītājam un vismaz vienam ekspertam), informē Pasūtītāju par plānotajām aktivitātēm pētījuma veikšanā, pētījuma progresu, precizē turpmāko rīcību, neskaidros jautājumus u.c. (par sanāksmes laiku Pakalpojuma sniedzējs informē Pasūtītāju vismaz vienu nedēļu iepriekš).	Vienu reizi mēnesī.	NA
Izpildītājs sagatavo un iesniedz Pasūtītājam Pētījuma ziņojuma projektu.	Ne vēlāk kā 15 nedēļu laikā no līguma noslēgšanas dienas.	Elektroniski Microsoft Word formātā, nosūtot uz e-pastu xx@xx.xxx.xx un xxxxx.xxxxxxx@xx.xxx.xx
Pasūtītājs izskata Pētījuma ziņojuma projektu un komentāru un/vai iebildumu gadījumā nosūta tos Izpildītājam. Iesniegtais pētījuma ziņojuma projekts saskaņošanas gadījumā uzskatāms par Pētījuma gala ziņojumu.	Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pētījuma ziņojuma projekta saņemšanas.^⁵	Elektroniski Microsoft Word formātā, nosūtot uz e-pastu xx@xx.xxx.xx un xxxxx.xxxxxxx@xx.xxx.xx
Izpildītājs precizē pētījuma ziņojuma projektu atbilstoši Pasūtītāja komentāriem vai iebildumiem un atkārtoti iesniedz Pasūtītājam.	Ja divu nedēļu laikā Pasūtītājs nesniedz komentārus un/vai iebildumus, pētījuma ziņojuma projekts ir uzskatāms par saskaņotu.	Elektroniski Microsoft Word formātā, nosūtot uz e-pastu xx@xx.xxx.xx un xxxxx.xxxxxxx@xx.xxx.xx
Iesniedz ar Pasūtītāju saskaņotu Pētījuma gala ziņojumu Pasūtītājam (Xxxxxx xxxx 00, Xxxx).	Ne vēlāk kā 24 nedēļu laikā no līguma noslēgšanas dienas.	Papīra formātā 1 eksemplārs, .
Izpildītājs sagatavo un iesniedz kopā ar Pētījuma gala ziņojumu pētījuma ziņojuma kopsavilkumu un anotāciju atbilstoši Tehniskās specifikācijas 4.1.3. apakšpunktam un Power Point prezentāciju atbilstoši 4.1.4. apakšpunktam.	Vienlaicīgi ar izvērtējuma ziņojuma projekta iesniegšanu.	Elektroniski Microsoft Word formātā, nosūtot uz e-pastu xx@xx.xxx.xx un xxxxx.xxxxxxx@xx.xxx.xx
9. Izpildītājs prezentē Pasūtītājam sagatavoto Izvērtēšanas gala ziņojumu. (par prezentācijas vietu un laiku rakstiski vienojas ar Pasūtītāju.)	Vienas nedēļas laikā pēc Izvērtēšanas ziņojuma saskaņošanas, bet ne vēlāk kā 24 nedēļas no līguma noslēgšanas dienas.

1 Turpmāk tekstā Pētījums

2 Invaliditātes likums, 5.pants: xxxxx://xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000

3 Patstāvīgo iedzīvotāju skaits gada sākumā (CSP dati), pret personu ar invaliditāti iepriekšējā gada beigās (Valsts Komisijas dati)

4 Izvērtējums veicams ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumus Nr.737 „Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.737)

5 Attiecas arī uz gadījumiem, kad pētījuma ziņojuma projekts jāizskata atkārtoti.

Document Metadata

Table of Contents

Tehniskā specifikācija Labklājības ministrijas iepirkumam Nr. xx Pētījuma “Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošana no 2014.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31....

Document Metadata