KOMERCĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI NR. 01.09.

KOMERCĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI NR. 01.09.

1. NOTEIKUMOS LIETOTO TERMINU SKAIDROJUMS

1.1. Apdrošinātājs – „Baltijas Apdrošināšanas Nams” AAS.

1.2. Apdrošināmā interese – interese neciest zaudējumus, iestājoties Apdrošinātajam riskam.

1.3. Apdrošinājuma ņēmējs – persona, kas noslēdz Apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.

1.4. Apdrošinātais – persona, kurai ir Apdrošināmā interese un, kuras labā ir noslēgts Apdrošināšanas līgums.

1.5. Apdrošināšanas līgums (turpmāk tekstā – Līgums) – Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja rakstiska vienošanās, saskaņā ar kuru Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt Apdrošināšanas prēmiju Līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas Līgumā noteiktās saistības, un Apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties Apdrošināšanas gadījumam, atbilstoši Līgumam izmaksāt Apdrošināšanas atlīdzību. Līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas Līgumā noteiktās saistības, bet Apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties Apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt Līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši Apdrošināšanas līgumam.

1.6. Apdrošināšanas polise – rakstveida vai elektronisks dokuments, kas apliecina Līguma noslēgšanu un ietver Apdrošinājuma ņēmēja sniegto informāciju, Līguma noteikumus, kā arī visus šī Līguma pielikumus, grozījumus un papildinājumus, par kuriem Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies pirms Līguma noslēgšanas un/vai tā darbības laikā. Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja parakstu neesamība uz Apdrošināšanas polises neietekmē Līguma spēkā esamību.

1.7. Apdrošinātais risks – Apdrošināšanas polisē norādītais un no Apdrošinātā gribas neatkarīgs pēkšņs, neparedzēts notikums, kura iestāšanās iespējama Līguma darbības laikā un, kura rezultātā iet bojā vai tiek bojāts Apdrošināšanas objekts.

1.8. Apdrošināšanas gadījums – ar Apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts, pēkšņs, neparedzēts notikums, kas noticis Apdrošināšanas polisē norādītajā Apdrošināšanas vietā, Apdrošināšanas periodā un, kuram iestājoties, ir paredzēta Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši Līgumam.

1.9. Apdrošināšanas vieta – ēkas, būves, telpas vai teritorija, kurā atrodas Apdrošināšanas objekts un, kas ar konkrētu adresi (vai kadastra numuru) ir norādīta Apdrošināšanas polisē. Līguma darbība ir spēkā tikai Apdrošināšanas polisē norādītajā Apdrošināšanas vietā, ja vien Apdrošināšanas polisē tieši nav noteikts citādi.

1.10. Apdrošināšanas objekts – Līgumā norādītas kustamas vai nekustamas Apdrošinātā tiesiskā valdījumā esošas, komercdarbībā izmantojamas lietas (izņemot bezķermeniskas lietas). Apdrošinātās kustamās lietas šī Līguma ietvaros tiek sauktas arī kā komercmanta. Ja Apdrošinātais nekustamais īpašums tiek saimnieciski izmantots mazāk par 230 dienām kalendārā gada laikā, šāds Apdrošināšanas objekts šī Līguma ietvaros tiek uzskatīts un tiek saukts par pastāvīgi neapdzīvotu objektu.

1.11. Apdrošinājuma summa – Apdrošinājuma ņēmēja izvēlēta, Līgumā noteiktā naudas summa, par kuru ir apdrošināts Apdrošināšanas objekts. Tā ir maksimālā summa, kuru var izmaksāt par Līguma darbības laikā notikušajiem Apdrošināšanas gadījumiem. Apdrošinājuma summa tiek norādīta Apdrošināšanas polisē un tā nevar būt lielāka par Apdrošināšanas objekta vērtību. Apdrošinājuma ņēmējs ir pilnībā atbildīgs par Apdrošinājuma summas noteikšanu un tās atbilstību Apdrošināšanas objekta vērtībai.

1.12. Apdrošināšanas objekta vērtība:

1.12.1. Nekustamam īpašumam:

1.12.1.1. Atjaunošanas vērtība – nepieciešamie mazākie izdevumi, lai pēc Apdrošināšanas gadījuma atjaunotu apdrošināto nekustamo īpašumu tādā stāvoklī, apjomā un kvalitātē, kādā tas ir bijis tieši pirms Apdrošināšanas gadījuma;

1.12.1.2. Faktiskā vērtība – nekustamā īpašuma Atjaunošanas vērtība, atskaitot no tās īpašuma fizisko nolietojumu. Nolietojums ir Apdrošināšanas objekta Atjaunošanas vērtības samazinājums tā lietošanas, nodiluma, vecuma vai līdzīgu procesu rezultātā;

1.12.1.3. Tirgus vērtība – minimālā cena, par kādu brīvā un konkurējošā tirgū ir iespējams nopirkt Apdrošināšanas objektam līdzvērtīgu nekustamo īpašumu;

1.12.2. Komercmantai:

1.12.2.1. Iegādes vērtība – minimālā naudas summa, kas nepieciešama, lai iegādātos jaunu tāda paša veida, kvalitātes un funkcijas komercmantu;

1.12.2.2. Pašreizējā vērtība – minimālā naudas summa, kas nepieciešama, lai iegādātos nolietojuma, vecuma, funkcijas un kvalitātes ziņā līdzvērtīgu komercmantu;

1.12.2.3. Atlikusī bilances vērtība – grāmatvedības uzskaites dokumentos norādītā komercmantas atlikusī vērtība (iegādes vērtība ar uzkrāto nolietojumu);

1.12.2.4. Saskaņotā vērtība – Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja noteikta vērtība, ja tiek apdrošināts neaizvietojams Apdrošināšanas objekts. Par neatvietojamu Apdrošināšanas objektu šī Līguma ietvaros tiek uzskatīts unikāls objekts ar sevišķu nozīmi, specifisku funkciju u.tml.

1.13. Zemapdrošināšana – situācija, kad Apdrošināšanas polisē norādītā Apdrošināšanas objekta Apdrošinājuma summa ir mazāka par Apdrošināšanas objekta vērtību.

1.14. Virsapdrošināšana – situācija, kad Apdrošināšanas polisē norādītā Apdrošināšanas objekta Apdrošinājuma summa saskaņā ar vienu vai vairākiem Līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu Apdrošināšanas objektu pārsniedz Apdrošināšanas objekta vērtību.

1.15. Apdrošināšanas prēmija – Apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.

1.16. Paša risks – Apdrošināšanas polisē par katru Apdrošināšanas gadījumu norādīta, procentos vai naudas izteiksmē nosaukta naudas summa, ko Apdrošinātājs neatlīdzina.

1.17. Apdrošināšanas atlīdzība – pēc Apdrošināšanas gadījuma, atbilstoši Līgumam izmaksājamā naudas summa vai nodrošināmie pakalpojumi. Apdrošināšanas atlīdzība par visiem Līguma darbības laikā notikušajiem Apdrošināšanas gadījumiem nevar pārsniegt Līgumā noteikto Apdrošināšanas objekta Apdrošinājuma summu. Izmaksātā Apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt Apdrošinātajam Apdrošināšanas gadījuma rezultātā radītos zaudējumus.

1.18. Līguma darbības periods – Apdrošināšanas polisē norādīts laika posms, kas ierobežots ar Līguma sākuma un beigu datumu, un, par ko Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs savstarpēji vienojušies, noslēdzot Līgumu.

1.19. Tiesīgais lietotājs – persona, kas ar Apdrošināšanas objekta īpašnieka (Apdrošinātā) piekrišanu (uz līguma, pilnvaras vai likuma vai cita tiesiska pamata) izmanto (lieto) Apdrošināšanas objektu.

1.20. Trešā persona - jebkura persona, izņemot Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto, Tiesīgo lietotāju un to darbiniekus.

2. APDROŠINĀTIE RISKI

2.1. Par uguns risku tiek uzskatīts un Apdrošinātājs izmaksā Apdrošināšanas atlīdzību gadījumā, kad Apdrošināšanas objekta bojājumus vai bojāeju izraisa:

2.1.1. ugunsgrēks – neparedzēta un nekontrolēta degšana ar atklātu liesmu ārpus ugunij paredzētas vietas, ja tā spējusi patstāvīgi izplatīties telpā un/vai teritorijā;

2.1.2. zibens spēriens – tieša zibens iedarbība (tiešu zibens iedarbību raksturo redzamas, nepārprotamas zibens iedarbības pēdas – vizuāli konstatējami bojājumi un pazīmes) uz Apdrošināšanas polisē norādīto Apdrošināšanas objektu un/vai Apdrošināšanas vietu;

2.1.3. eksplozija – pēkšņas iedarbības spēks, kas radies gāzu izplešanās rezultātā. Uguns riska ietvaros, eksplozijas rezultātā radītie zaudējumi tiek atlīdzināti tikai tādā gadījumā, ja trauka (apkures katla, cauruļu, tvertnes u.tml.) siena ir tik lielā mērā bojāta, ka notikusi spiediena atšķirību izlīdzināšanās trauka iekšpusē un ārpusē, neatkarīgi no tā, vai rezultātā izcēlusies degšana. Netiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies spiediena pazemināšanās dēļ;

2.1.4. vadāma lidaparāta, tā daļu vai lidaparāta pārvadātas kravas nokrišana – neatkarīgi no izraisītā bojājuma veida un rakstura;

2.1.5. ārpus Apdrošināšanas vietas noticis ugunsgrēks vai eksplozija.

2.2. Par uguns risku netiek uzskatīts un Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus:

2.2.1. kuri nodarīti, apstrādājot Apdrošināšanas objektu vai tā atrašanās vietu ar uguni, karsējot vai citādi termiski uz to iedarbojoties;

2.2.2. par tādas īpašuma daļas bojājumu vai bojāeju, caur kuru vai kurā rodas, izplatās, tiek vadīta lietderīgā uguns vai siltums (dūmvadi, kamīni, u.tml.), un tas bijis Apdrošināšanas objekta bojājuma vai bojāejas cēlonis;

2.2.3. ▇▇▇▇▇ izraisījis sprādziens, kas noticis iekšdedzes dzinējā vai degšanas kamerā;

2.2.4. kurus radījusi elektriskās strāvas iedarbība elektriskajās iekārtās (tikai attiecībā uz iekārtu, kurā ir notikusi strāvas iedarbība), taču uguns ārpus attiecīgās iekārtas nav izplatījusies;

2.2.5. ja bojājumi elektriskajām ierīcēm radušies zibens radīta pārsprieguma vai elektromagnētiskā lauka iedarbības rezultātā un nav redzamas tiešas zibens iedarbības pēdas;

2.2.6. ja Apdrošināšanas objekta bojājumi vai bojāeja radusies trešo personu izraisītas degšanas vai eksplozijas rezultātā;

2.2.7. kurus radījuši valsts institūciju vai pašvaldību sankcionēti spridzināšanas darbi;

2.2.8. ja Apdrošināšanas objektā uzstādītā ugunsdrošības un tai pielīdzināmā signalizācijas sistēma nav bijusi darba kārtībā vai nav bijusi ieslēgta;

2.2.9. kuru rašanās iemesls ir Apdrošināšanas objekta konstrukciju nepilnības, trūkumi, nepareiza vai neatbilstoša ekspluatācija, uzturēšana un apsaimniekošana;

2.2.10. kurus izraisa tādu ugunsnedrošu vielu eksplozija vai degšana Apdrošināšanas vietā, kuras uzglabātas neievērojot drošības un normatīvo aktu prasības.

2.3. Par šķidruma vai tvaika noplūdes risku tiek uzskatīts un Apdrošinātājs izmaksā Apdrošināšanas atlīdzību gadījumā, kad Apdrošināšanas objekta bojājumu vai bojāeju izraisa:

2.3.1. iekšējās inženiertīklu sistēmas (ūdensvads, apkures un kanalizācijas sistēma) vai tās daļas avārija (▇.▇▇. ēkas iekšējo cauruļvadu aizsprostošanās), kā rezultātā Apdrošināšanas vietā izplūdis sistēmā esošais šķidrums;

2.3.2. ūdens, kas izplūdis no Apdrošināšanas vietā pārplūdušām vannām vai izlietnēm;

2.3.3. tehnoloģiskas iekārtas pēkšņa bojājuma (avārijas) rezultātā radusies šķidruma vai tvaika noplūde, izņemot, ja tā radusies iekārtas nolietojuma vai neatbilstošas ekspluatācijas rezultātā;

2.3.4. Apdrošināšanas vietā esošas ugunsdzēsības sistēmas avārijas radīta dzēšanas šķidruma noplūde;

2.3.5. sala iedarbība, kā rezultātā radušies bojājumi Apdrošinātā nekustamā īpašuma iekšējā ūdensvada, iekšējās kanalizācijas vai apkures sistēmas daļās, izņemot pastāvīgi neapdzīvotu objektu;

2.3.6. trešo personu darbības vai bezdarbības radīta ūdens, cita šķidruma vai tvaika noplūde ārpus Apdrošināšanas objekta vai Apdrošināšanas vietas;

2.3.7. pēkšņa, negaidīta ūdens, cita šķidruma vai tvaika noplūde no ārpus Apdrošināšanas vietas esošas inženiertīklu sistēmas vai tehnoloģiskās iekārtas, šīs sistēmas pēkšņas avārijas rezultātā.

2.4. Par šķidruma vai tvaika noplūdes risku netiek uzskatīts un Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus:

2.4.1. kurus radījis ūdens, cita šķidruma vai tvaiku ilglaicīga iedarbība, kondensāts (▇.▇▇., bet ne tikai, nepietiekamas hidroizolācijas vai termoizolācijas dēļ), pūšana (▇.▇▇., bet ne tikai slapjā ēku piepe), korozija, nodilums, nolietojums vai cits ilgstošs sadalīšanās vai sairšanas process;

2.4.2. kurus nodarījis ūdens, tīrot vai uzkopjot Apdrošināšanas objektu vai tā atrašanās vietu;

2.4.3. kurus radījuši jebkura veida nokrišņi;

2.4.4. kuri radušies ēkas ārējo lietus notekūdeņu novadīšanas sistēmas (notekcaurules) bojājuma rezultātā;

2.4.5. kuri radušies Apdrošināšanas objektā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nesaskaņoti veiktu iekārtu, mezglu un cauruļvadu, to daļu uzstādīšanas, montāžas vai remontdarbu rezultātā;

2.4.6. kuri radušies iekārtu, mezglu un cauruļvadu testēšanas vai pārbaudes rezultātā, tajā skaitā pašām iekārtām, mezgliem un cauruļvadiem;

2.4.7. kuri radušies Apdrošināšanas objektiem – komercmantai (preces, izejvielas, nepabeigtie ražojumi, iepakojums u.tml.), kas atrodas Apdrošināšanas vietā zemāk kā 10 (desmit) centimetri no grīdas līmeņa.

2.5. Par dabas stihijas risku tiek uzskatīts un Apdrošinātājs izmaksā Apdrošināšanas atlīdzību gadījumā, kad Apdrošināšanas objekta bojājumu vai bojāeju izraisa:

2.5.1. vētra - vēja brāzmas, kuru ātrums nav mazāks par 17,2 metri sekundē. Ja vēja ātrumu Apdrošināšanas vietā nav iespējams noteikt, tad uzskatāms, ka vētra bijusi, ja blakus Apdrošināšanas vietai esošām līdzīgām ēkām, kuras pirms tam bija līdzvērtīgā (pēc apjoma un kvalitātes) stāvoklī, nodarīti līdzīgi bojājumi kā Apdrošināšanas objektam;

2.5.2. vētras vai zibens spēriena rezultātā Apdrošināšanas objektam uzkrituši koki, masti vai citi priekšmeti;

2.5.3. nokrišņi, kas iekļuvuši Apdrošināšanas objektā vai tā atrašanās vietā caur vētras bojātu ēkas konstrukciju;

2.5.4. plūdi - pastāvīgas vai pagaidu ūdenstilpnes pārplūšana (tajā skaitā aizsprostu un dambju pārrāvums), ko izraisa:

2.5.4.1. vētra;

2.5.4.2. nokrišņu daudzums, kas 3 (trīs) diennaktīs pārsniedz vidējo konkrētā mēneša nokrišņu normu;

2.5.5. sniega vai ledus masa, kas izveidojusies nepārtrauktas, intensīvas snigšanas rezultātā ne mazāk kā 15 (piecpadsmit) cm biezumā (par nepārtrauktu, intensīvu snigšanu ir uzskatāmi apstākļi, kad 1 (vienas) diennakts laikā ir uzkritusi vismaz 15 cm bieza sniega kārta), un tas ir bijis par iemeslu jumta pārseguma vai ēku balstošās (nesošās) konstrukcijas bojājumam, turklāt bojājumi radušies šīs snigšanas laikā vai ne vēlāk kā 48 (četrdesmit astoņu) stundu laikā pēc intensīvas snigšanas;

2.5.6. krusa - dabas parādība, kad nokrišņu veidā krīt dažādas formas, izmēra un svara ledus gabali.

2.6. Par dabas stihijas risku netiek uzskatīts un Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus:

2.6.1. kurus radījuši nokrišņi, dubļi, netīrumi, kas iekļuvuši Apdrošināšanas objekta iekšpusē vai Apdrošināšanas vietā caur neaizvērtu logu, durvīm vai lūkām;

2.6.2. kuru cēlonis ir sniega vai ledus masas graujoša iedarbība uz pastāvīgi neapdzīvotu objektu konstrukciju, kā arī komercmantu, kas tajos atrodas;

2.6.3. kurus radījusi sniega vai ledus vairākkārtēja kušana un/vai sasalšana, un šī procesa izraisīta mitruma iekļūšana caur jumtu, terasēm,

notekcaurulēm, sienām un citiem ēkas, būves vai celtnes konstruktīvajiem elementiem;

2.6.4. kuru cēlonis ir bojājumi, ko ēkas nojumēm, jumtam, arkām, izkārtnēm un citām konstrukcijām nodarījusi uzkritusi sablīvēta sniega masa, ledus vai lāstekas;

2.6.5. kuri radušies saistībā ar Apdrošinātā un/vai Apdrošinājuma ņēmēja rupju nolaidību vai bezdarbību, neveicot savus pienākumus attiecībā uz īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu;

2.6.6. kuru cēlonis ir neatbilstošas kvalitātes vai nepietiekama hidroizolācija un/vai termoizolācija;

2.6.7. kuru cēlonis ir plūdi, kas ir regulāra (biežāk kā vienu reizi trijos gados) sezonas rakstura parādība Apdrošināšanas vietā.

2.7. Par Trešo personu prettiesiskas rīcības risku tiek uzskatīts un Apdrošinātājs izmaksā Apdrošināšanas atlīdzību gadījumā, kad Apdrošināšanas objekta bojājumu vai bojāeju izraisa Trešo personu darbība:

2.7.1. kas apzināti, mērķtiecīgi vērsta uz Apdrošināšanas objekta iznīcināšanu un bojāšanu;

2.7.2. zādzība – Apdrošināšanas objekta bojājums vai tā bojāeja (komercmantai – tās nokļūšana trešās personas prettiesiskā valdījumā), Trešajai personai nelikumīgi iekļūstot Apdrošināšanas vietā, ja vizuāli un faktiski konstatējamas šīs iekļūšanas pazīmes. Nelikumīga iekļūšana ir notikusi, ja Trešā persona ir veikusi vismaz vienu no zemāk minētajām darbībām:

2.7.2.1. izmantojusi pielāgotu atslēgu, mūķīzeri vai citu palīgierīci, lai sabojātu slēdzenes vai pārvarētu norobežojumus, kas traucē iekļūšanai Apdrošināšanas vietā;

2.7.2.2. sabojājusi slēdzenes vai nožogojumu, kas norobežo iekļūšanu Apdrošināšanas vietā;

2.7.2.3. nelikumīgi iekļuvusi noslēgtā ēkā, telpā, teritorijā pa durvīm, logiem, sienām, jumtu u.c., nodarot ēkas konstrukcijas elementiem redzamus bojājumus;

2.7.3. laupīšana – Apdrošināšanas objekta aplaupīšana un/vai nolaupīšana, ja tā ir saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu Apdrošinājuma ņēmējam, Apdrošinātājam vai Tiesīgam lietotājam, ar nolūku iegūt Apdrošināšanas objektu vai tā daļu;

2.7.4. Trešajai personai piederoša transportlīdzekļa uzbraukšana vai citādi notikusi sadursme ar Apdrošināšanas objektu.

2.8. Par trešo personu prettiesiskas rīcības risku netiek uzskatīts un Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus, ja:

2.8.1. Apdrošinātais vai Apdrošināšanas objekta Tiesīgais lietotājs nekavējoties nav ziņojis kompetentai valsts institūcijai (Valsts un pašvaldības policija, Ceļu policija, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests, u.tml.), lai reģistrētu Apdrošināšanas objekta bojājuma, bojāejas, nozagšanas laupīšanas vai sadursmes faktu;

2.8.2. Apdrošināšanas objekta bojājums vai bojāeja radusies Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā, to darbinieku vai personu, kurām Apdrošināšanas objekts nodots valdījumā, lietošanā vai glabāšanā, ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ;

2.8.3. Apdrošināšanas objekts vai tā atrašanās vieta nav bijusi pienācīgi aizslēgta un nodrošināta pret trešo personu iekļūšanu;

2.8.4. Apdrošināšanas objektā vai tā atrašanās vietā uzstādītā signalizācijas sistēma nav bijusi darba kārtībā vai nav bijusi ieslēgta notikuma brīdī;

2.8.5. Zādzība notikusi izmantojot apdrošinātā objekta atslēgas, kuras nodotas trešajai personai, vai atstātas viegli pieejamā vietā, izņemot, ja notikusi atslēgu laupīšana.

2.9. Bez īpašas vienošanās šo noteikumu 7. nodaļā noteiktajā apmērā un kārtībā tiek atlīdzināti zaudējumi, kuru cēlonis ir:

2.9.1. Apdrošināšanas objekta bojājums, kas saistīts ar Trešās personas veiktu Apdrošināšanas objekta apkrāsošanu, nosmērēšanu, saskrāpēšanu u.tml.;

2.9.2. izdevumi par darbiem Apdrošināšanas vietā, kas nepieciešami, lai novāktu vai sakoptu šo noteikumu 2.1., 2.3., 2.5., 2.7. punktā minēto notikumu sekas, izņemot ugunsdzēsības un citu sabiedrisko (publisko) dienestu darba samaksu;

2.9.3. šo noteikumu 2.1., 2.3., 2.5., 2.7. punktā minēto notikumu izraisīti bojājumi Apdrošināšanas objekta stiklojumam, ja vien Apdrošināšanas polisē tieši nav noteikts citādi;

2.9.4. Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam piederoša transportlīdzekļa uzbraukšana vai citādi notikusi sadursme ar Apdrošināšanas objektu (par transportlīdzekli šo noteikumu punkta izpratnē tiek uzskatīts Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrējams mehānisks transportlīdzeklis);

2.9.5. koku, koku zaru, stabu vai mastu uzkrišana Apdrošināšanas objektam, izņemot, ja to izraisa Apdrošinātā, Apdrošinājuma ņēmēja vai Tiesīgā lietotāja nolaidība, nepienācīgi uzturot un apsaimniekojot Apdrošināšanas vietu, vai Apdrošinātā, Apdrošinājuma ņēmēja vai Tiesīgā lietotāja apzināta darbība vai bezdarbība.

3. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOSLĒGŠANA, GROZĪŠANA UN IZBEIGŠANA

3.1. Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs noslēdz Līgumu par komercīpašuma apdrošināšanu saskaņā ar šiem noteikumiem, Apdrošināšanas līguma likumu un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem.

3.2. Apdrošinātājam un Apdrošinājuma ņēmējam savstarpēji vienojoties, jebkurš šo noteikumu punkts var tikt grozīts, izslēgts vai papildināts.

3.3. Līgums tiek noslēgts pēc Apdrošinājuma ņēmēja iesniegtās informācijas saņemšanas un pievienoto Apdrošināšanas objektu un apdrošināmo risku iestāšanās iespējamību raksturojošo dokumentu iesniegšanas Apdrošinātājam.

3.4. Apdrošinātājs paziņo Apdrošinājuma ņēmējam Līguma noteikumus un izsniedz Apdrošināšanas polisi un Līguma noteikumus Apdrošināšanas līguma likumā noteiktajā kārtībā.

3.5. Līguma darbības periods, ko norāda Apdrošināšanas polisē, tiek noteikts, Apdrošinātājam un Apdrošinājuma ņēmējam savstarpēji vienojoties.

3.6. Līgums stājas spēkā attiecīgā Apdrošināšanas polisē norādītā datuma plkst. 00:00 un beidzas attiecīgā Apdrošināšanas polisē norādītā datuma plkst. 24:00 pēc Latvijas laika, ja Apdrošināšanas polisē nav noteikts citādi.

3.7. Apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka Apdrošinātājs, par to vienojoties ar Apdrošinājuma ņēmēju.

3.8. Apdrošināšanas prēmijas samaksas kārtība tiek norādīta Apdrošināšanas polisē un Apdrošinājuma ņēmējam Apdrošināšanas prēmijas vai tās daļas samaksa jāveic ne vēlāk kā Apdrošināšanas polisē norādītajā datumā.

3.9. Ja Apdrošināšanas prēmija tiek maksāta ar pārskaitījumu, tad par tās samaksas datumu tiek uzskatīts datums, kad Apdrošinātājs ir saņēmis Apdrošināšanas prēmijas vai noteiktās daļas maksājumu Apdrošinātāja norādītajā bankas kontā.

3.10. Ja Apdrošinājuma ņēmējs nav samaksājis Apdrošināšanas prēmiju vai tās pirmo daļu līdz Apdrošināšanas polisē norādītajam datumam, Līgums nav spēkā no tā noslēgšanas brīža.

3.11. Ja Apdrošinājuma ņēmējs novēloti samaksājis Apdrošināšanas prēmiju vai tās kārtējo daļu, Apdrošinātāja rīcību nosaka Apdrošināšanas līguma likums.

3.12. Līgums var tikt izbeigts arī citos šajos noteikumos neminētajos gadījumos, bet kas ir noteikti Apdrošināšanas līguma likumā, ▇.▇▇. pēc Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 36.pantu.

4. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS

4.1. Par Apdrošināšanas objektu šī Līguma ietvaros var būt un saskaņā ar šiem noteikumiem var tikt apdrošināts šāds Apdrošināšanas polisē ar konkrētu Apdrošināšanas vietu norādīts nekustamais īpašums:

4.1.1. ēkas, būves, celtnes - ietverot to konstrukcijas elementus (pamati, sienas, pārsegumi, dūmvadi, jumts, kāpnes, grīdas konstrukcija, logi un durvis (ar aprīkojumu un stiprinājumiem), balkoni, terases, iekšējie inženiertehniskie tīkli (ūdensvads, kanalizācija, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas, lifti, apkures (▇.▇▇. apkures katli, kamīni un krāsnis, siltās grīdas), gāzes, elektroapgādes sistēmas un vājstrāvas tīkli (signalizācijas un komunikācijas) līdz izvadam no sienas, grīdas vai griestiem), iekšējo un ārējo apdari, kā arī visiem ēkā pastāvīgi fiksētiem un ēkas plānā norādītiem elementiem, ja vien Apdrošināšanas polisē tieši nav norādīts citādi. Ja vien Apdrošināšanas polisē nav norādīts citādi, Apdrošināšanas objekta stiklojums bez sevišķas atrunas ir apdrošināts kopā ar Apdrošināšanas objekta konstrukciju. Ja Apdrošināšanas objekts tiek apdrošinātas bez iekšējās un/vai ārējās apdares, par to tieši tiek norādīts Apdrošināšanas polisē;

4.1.2. telpas – ietverot to konstrukcijas elementus, kas ir telpu neatņemama sastāvdaļas (griesti, sienas, starpsienas, grīda), telpu logi, durvis, iekšējā un ārējā apdare (ārējā apdare tikai telpu balkoniem, lodžijām vai terasēm), inženierkomunikācijas (apkures, gāzes, ūdensvada, kanalizācijas, elektroinstalācijas un iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, sākot no pieslēguma vietas maģistrālajiem tīkliem vai ievada, ko ierobežo siena, grīda, griesti), santehnika, krāsnis, kamīni, ugunsdrošības, pretielaušanās signalizācijas un apsardzes sistēmas (izņemot novērošanas kameras), ja Apdrošināšanas polisē tieši nav noteikts citādi. Apdrošinātajam piederoša, taču ar Apdrošināto telpu tieši nesaistīta saimniecības telpa, garāža vai pazemes autostāvvieta ir apdrošināta tikai tad, ja tas tieši norādīts Apdrošināšanas polisē.

4.1.3. ēku, būvju un telpu iekšējā apdare – ietverot ēkas vai būves Tiesīgā lietotāja ieguldījumus, tajā skaitā sienu, griestu un grīdu dekoratīvā apdare, piekaramie griesti un iekšējās palodzes, stikla vai cita materiāla starpsienas, iekšdurvis, iekšējie logi un visa veida iekšējais iebūvētais stiklojums, iebūvētais apgaismojums, santehnikas elementi, piemēram, iebūvētas dušas kabīnes, iebūvētas vannas un iebūvētas izlietnes, liftu kabīnes. Ja Apdrošināšanas polisē tieši norādīts, ir apdrošināta arī ēku, būvju, celtņu un telpu ārējā apdare.

4.2. Ja vien Apdrošināšanas polisē tieši nav norādīts citādi, nav apdrošināts šāds nekustamais īpašums:

4.2.1. būves – baseini, nožogojumi, pagalmu un teritoriju segumi, teritorijas labiekārtojuma elementi, nojumes, aizsargsienas, kas nav ēku vai būvju sastāvdaļas, hidrotehniskās un hidrobūves, palīgēkas, piestātnes vai moli;

4.2.2. iebūvētas (ar būvi nesaraujami saistītas) tehnoloģiskās iekārtas lauksaimniecības būvēs un ražošanas ēkās;

4.2.3. sliežu ceļi, pievadceļi, atzari un rampas;

4.2.4. autoceļi, tilti, estakādes;

4.2.5. pie ēkas uzstādītas iekārtas un ietaises (tajā skaitā, bet ne tikai, tehnoloģiskās iekārtas, saules kolektori, satelītuztvērējiekārtas, novērošanas kameras, karogu masti, puķu podu statīvi, atkritumu urnas, izkārtnes, reklāmas iekārtas, gaismas paneļi u.tml. priekšmeti);

4.2.6. ārējie cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi un citas komunikācijas, kas atzarojas no apdrošinātā nekustamā īpašuma līdz maģistrālajam vai tam pielīdzināmam pieslēgumam, kā arī zemes siltuma sūkņu sistēmas;

4.2.7. nekustamais īpašums un komercmanta, kas glabājas Apdrošināšanas vietā, kurā notiek telpu remontdarbi un būvdarbi, kam nepieciešams saņemt būvatļauju;

4.2.8. ekspluatācijā nenodotas būves un celtnes;

4.2.9. jebkāda veida siltumnīcas;

4.2.10. teritorijas labiekārtojums un apgaismojums;

4.2.11. specifiska saimnieciska uzdevuma būves (estrādes un līdzīgas brīvdabas izbūves);

4.2.12. pagaidu un īslaicīgas lietošanas ēkas un būves, kā arī pārvietojamas, ar zemi nesasaistītas būves (teltis, nojumes, vagoniņi).

4.3. Komercmanta ir apdrošināta, ja tas tieši ir norādīts Apdrošināšanas polisē. Saskaņā ar šiem noteikumiem var apdrošināt gan atsevišķas komercmantas vienības, gan visu komercmantas kopumu - saskaņā ar grāmatvedības uzskaiti).

4.4. Par Apdrošināšanas objektu (komercmantu), Apdrošināšanas polisē norādot Apdrošināšanas vietu, var būt un saskaņā ar šiem noteikumiem var apdrošināt:

4.4.1. tehnoloģiskās iekārtas, darbagaldus, instrumentus, aprīkojumu un inventāru;

4.4.2. datortehniku, sakaru un biroja tehniku;

4.4.3. krājumus (preces, izejvielas, nepabeigtos un gatavos ražojumus, iepakojamo materiālu un taru);

4.4.4. citu, Apdrošināšanas polisē tieši norādītu komercmantu.

4.5. Ja vien Apdrošināšanas polisē nav tieši norādīts, nav apdrošināta šāda kustama manta:

4.5.1. paraugi un izstāžu eksponāti;

4.5.2. datoru programmas, datu bāzes un jebkādi dati;

4.5.3. jebkuri, tajā skaitā Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrējami mehāniskie transportlīdzekļi, sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi, tajā skaitā, ja tie atrodas Apdrošināšanas vietā kā prece;

4.5.4. antikvāras lietas, juvelierizstrādājumi, dārgmetāli un tehniskie dimanti;

4.5.5. ieroči, to aksesuāri un munīcija;

4.5.6. iekrāvējtehnika;

4.5.7. glabāšanā pieņemta manta;

4.5.8. mākslas priekšmeti (skulptūras, gleznas, u.tml. priekšmeti) un kolekcijas;

4.5.9. komercmanta ārpus ēkām vai telpām;

4.5.10. komercmanta ārpus Apdrošināšanas vietas.

5. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTA VĒRTĪBA UN APDROŠINĀJUMA SUMMA

5.1. Apdrošinājuma summa nekustamam īpašumam tiek noteikta:

5.1.1. Atjaunošanas vērtībā, ja ēku, būvju, celtņu un telpu nolietojums nepārsniedz 40 (četrdesmit) procentus;

5.1.2. Tirgus vērtībā, ja ēku, būvju, celtņu un telpu Atjaunošanas vērtība ir zemāka par to Tirgus vērtību, un to nolietojums nav lielāks par 40 (četrdesmit) procentiem un, ja tas tieši ir norādīts Apdrošināšanas polisē;

5.1.3. Faktiskajā vērtībā, ja ēku, būvju, celtņu un telpu fiziskais nolietojums ir lielāks par 40 (četrdesmit) procentiem, bet nepārsniedz 70 (septiņdesmit) procentus.

5.2. Apdrošinājuma summa komercmantai tiek noteikta:

5.2.1. Iegādes vērtībā, ja vien Apdrošināšanas polisē nav noteikts citādi;

5.2.2. Pašreizējā vērtībā, ja tas tieši norādīts Apdrošināšanas polisē. Lai apdrošinātu komercmantu Pašreizējā vērtībā, Apdrošinājuma ņēmējs iesniedz Apdrošinātājam Apdrošināmās komercmantas sarakstu, kurā precīzi uzskaitīta (norādot komercmantas identifikācijai nepieciešamās pazīmes) katra Apdrošinātās komercmantas vienība un tās Pašreizējā vērtība Līguma noslēgšanas brīdī. Šāds Apdrošinātās komercmantas saraksts ir Līguma neatņemama sastāvdaļa. Ja Apdrošinātās komercmantas saraksts nav iesniegts, tiek uzskatīts, ka komercmanta apdrošināta atlikušajā bilances vērtībā;

5.2.3. Atlikušajā bilances vērtībā, saskaņā ar grāmatvedības uzskaites dokumentiem, ja tas tieši ir norādīts polisē.

5.2.4. Apdrošinot komercmantu, Apdrošinājuma summu iespējams noteikt Saskaņotā vērtībā, ja Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs par to ir vienojušies, un tas ir tieši norādīts Apdrošināšanas polisē. Lai apdrošinātu komercmantu Saskaņotā vērtībā, Apdrošinājuma ņēmējs iesniedz Apdrošinātājam Apdrošināmās komercmantas sarakstu, kurā precīzi uzskaitīta (norādot komercmantas identifikācijai nepieciešamās pazīmes) katra Apdrošinātās komercmantas vienība un tās Saskaņotā vērtība. Šāds Apdrošinātās komercmantas saraksts ir Līguma neatņemama sastāvdaļa. Ja Apdrošinātās komercmantas saraksts nav iesniegts, tiek uzskatīts, ka komercmanta apdrošināta atlikušajā bilances vērtībā;

5.3. Apdrošinājuma ņēmējs ir pilnībā atbildīgs par Apdrošinājuma summas izvēli un, Līgumu slēdzot, ir informēts par Apdrošināšanas atlīdzības

aprēķina principiem, atkarībā no izvēlētās Apdrošinājuma summas un Apdrošināšanas objekta vērtības.

5.4. Lai novērstu zemapdrošināšanu, Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs Līguma darbības laikā var vienoties par izmaiņām Līguma nosacījumos.

5.5. Ja Līguma darbības laikā konstatēta virsapdrošināšanas situācija, gan Apdrošinātājs, gan Apdrošinājuma ņēmējs var pieprasīt Apdrošinājuma summas samazināšanu un atbilstošas izmaiņas Līguma nosacījumos.

6. APDROŠINĀTĀ, APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀJA TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

6.1. Apdrošinājuma ņēmējam pirms Līguma noslēgšanas ir pienākums:

6.1.1. nodrošināt Apdrošinātāja pārstāvim iespēju veikt Apdrošināšanas objekta pirmsapdrošināšanas pārbaudi;

6.1.2. paziņot Apdrošinātājam visus viņam zināmos būtiskos faktus, kas gan tieši, gan netieši ir saistīti ar Apdrošināšanas objektu (par būtisku uzskatāms tāds fakts, kurš var ietekmēt Līguma noslēgšanu vai riska novērtēšanu. Ja Apdrošinājuma ņēmējam rodas šaubas, vai kāds fakts uzskatāms par būtisku vai nebūtisku, viņam jākonsultējas ar Apdrošinātāju);

6.1.3. iesniegt Apdrošinātājam pilnīgu un patiesu informāciju par Apdrošināšanas objekta vērtību, Apdrošināšanas objektu un tā sastāvu, kā arī apdrošināmā riska iestāšanās iespējamību, kā arī iesniegt Apdrošinātājam visus pieprasītos dokumentus;

6.1.4. paziņot Apdrošinātājam par citiem tam zināmiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu Apdrošināšanas objektu, par ko noslēgts šis Līgums.

6.1.5. apdrošinot komercmantu, iesniegt Apdrošinātājam apdrošināmās komercmantas sarakstu un grāmatvedības uzskaites dokumentus saskaņā ar šo noteikumu 5.2. punkta nosacījumiem.

6.2. Līgumu noslēdzot un Līguma darbības laikā Apdrošinājuma ņēmējam, Tiesīgajam lietotājam un/vai Apdrošinātajam ir pienākums:

6.2.1. ar savu darbību vai bezdarbību nepalielināt Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību;

6.2.2. par saviem līdzekļiem novērst faktorus, kas palielina vai var palielināt Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, attiecīgos pasākumus saskaņojot ar Apdrošinātāju.

6.2.3. ievērot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, tajā skaitā, bet ne tikai „Ugunsdrošības noteikumus”, darba drošības prasības, Līguma noteikumus un nosacījumus, kā arī Apdrošinātāja izteiktas rekomendācijas un drošības prasības;

6.2.4. pēc pirmā pieprasījuma nodrošināt Apdrošinātāja pārstāvim iespēju veikt Apdrošināšanas objekta apskati;

6.2.5. nodrošināt avārijas un glābšanas dienestiem atbilstošu nepieciešamo piekļuvi Apdrošināšanas objektam un Apdrošināšanas vietai;

6.2.6. nodrošināt Apdrošināšanas vietā pareizu ūdensvada, kanalizācijas, apkures sistēmu, reņu un notekcauruļu ekspluatāciju;

6.2.7. nodrošināt Apdrošināšanas objektam (tajā skaitā vietai, kurā atrodas komercmanta) pietiekošu apkuri;

6.2.8. pēc intensīvas snigšanas nekavējoties veikt Apdrošinātā nekustamā īpašuma jumta tīrīšanas darbus;

6.2.9. ja Apdrošināšanas objektā (tajā skaitā vietā, kurā atrodas komercmanta) ierīkota un apsardzes uzņēmuma pultij pieslēgta pretielaušanās (trieciena), kustību, ugunsdrošības signalizācija:

6.2.9.1. nodrošināt līguma ar apsardzes uzņēmumu izpildi un spēkā esamību;

6.2.9.2. nodrošināt pareizu un tehniskajām prasībām atbilstošu ugunsdrošības un apsardzes sistēmu darbību, (▇.▇▇., bet ne tikai, neaizsegt ar mēbelēm, iekārtām un preču izvietojumu uzstādīto detektoru sensoru darbības zonu);

6.2.9.3. pēc katras apsardzes uzņēmuma sniegtās informācijas saņemšanas par trauksmi Apdrošināšanas objektā vai Apdrošināšanas vietā, nekavējoties ierasties un konstatēt situāciju Apdrošināšanas vietā, kā arī veikt situācijai atbilstošas nepieciešamās darbības;

6.2.10. noslēgt, iztukšot un turēt tukšus ūdensvada tīklus un apkures sistēmas, kas atrodas neizmantojamās vai neapkurināmās ēkās vai to atsevišķās daļās;

6.2.11. (vienas) darba dienas laikā no šo faktu un apstākļu rašanās, paziņot Apdrošinātājam par visām izmaiņām sākotnējā Līguma noslēgšanai iesniegtajā informācijā, tajā skaitā par Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības palielināšanos vai samazināšanos, kā arī par būtiskām izmaiņām Apdrošināšanas vietā (piemēram, objektā tiek pārtraukta saimnieciskā darbība vai mainīts darbības veids, funkcionālais pielietojums, vai tiek uzsākti remonta darbi u.tml.);

6.3. Pēc zaudējumus izraisījušā notikuma, Apdrošinājuma ņēmējam, Tiesīgajam lietotājam un/vai Apdrošinātajam ir pienākums:

6.3.1. ja bojājuma vai bojāejas cēlonis ir uguns, nekavējoties par to paziņot Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un, ja to paredz normatīvie akti, arī Valsts policijai;

6.3.2. ja bojājuma vai bojāejas cēlonis ir ▇▇▇▇▇ personu prettiesiska rīcība, nekavējoties par to paziņot Valsts policijai, iesniegt nepieciešamos dokumentus un noteiktajā kārtībā vērsties Valsts policijā ar iesniegumu kriminālprocesa ierosināšanai;

6.3.3. ja bojājuma vai bojāejas cēlonis ir šķidruma vai tvaika noplūde, nekavējoties par to paziņot ēkas apsaimniekotājam, un, ja nepieciešams, avārijas dienestam un pieprasīt sastādīt aktu par notikumu;

6.3.4. veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai samazinātu turpmākos zaudējumus, iespēju robežās saskaņot šīs darbības ar Apdrošinātāju;

6.3.5. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā pēc notikuma, par to paziņot Apdrošinātājam un iesniegt šādus dokumentus:

6.3.5.1. Apdrošinātāja noteiktas formas rakstisku pieteikumu par negadījumu;

6.3.5.2. Līguma un tā pielikumu kopijas;

6.3.6. tiklīdz tas ir iespējams, iesniegt Apdrošinātājam:

6.3.6.1. bojājumu novēršanas izdevumu vai atjaunošanas izdevumu aprēķinu (šī dokumenta iesniegšanas termiņš tiek saskaņots ar Apdrošinātāju);

6.3.6.2. ja noticis ugunsgrēks − Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izdotu dokumentu par ugunsgrēka fakta konstatēšanu;

6.3.6.3. ja notikusi ūdens vai tvaika noplūde − Apdrošinātā un ēkas apsaimniekotāja parakstītu aktu, kas apstiprina noplūdes faktu, iemeslu, apstākļus un bojājuma apmēru;

6.3.6.4. ja notikusi trešo personu prettiesiska rīcība − Valsts policijas izdotu dokumentu par notikuma fakta konstatēšanu, nodarītajiem zaudējumiem un kriminālprocesa ierosināšanu vai atteikumu izziņas procesa uzsākšanai;

6.3.6.5. citus Apdrošinātāja pieprasītos dokumentus un pierādījumus, kas nepieciešami, lai noteiktu zaudējumu rašanās iemeslus un apmēru;

6.3.7. nodrošināt Apdrošinātāja pārstāvim iespēju apskatīt notikuma vietu un veikt pārbaudes, lai noteiktu zaudējumu rašanās iemeslus un zaudējumu apmēru;

6.3.8. saglabāt Apdrošināšanas vietu neskartu līdz Apdrošinātāja pārstāvja ierašanās brīdim un apskates akta noformēšanai;

6.3.9. pēc Apdrošinātāja pieprasījuma nekavējoties, tiklīdz tas iespējams:

6.3.9.1. iesniegt bojātās vai bojāgājušās Apdrošinātās komercmantas – preču, krājumu, izejvielu iegādi un apmaksu apliecinošus dokumentus, preču apriti apliecinošus dokumentus (pēdējās inventarizācijas dokumentācija, inventarizācijas pēc notikuma dokumentācija, preču – naudas atskaite, kases dokumenti u.tml.) un, saskaņojot ar Apdrošinātāju, bilanci un peļņas – zaudējumu aprēķinu;

6.3.9.2. iesniegt nozagtās, nolaupītās, iznīcinātās vai sabojātās Apdrošinātās komercmantas sarakstu, pievienojot vērtību apliecinošu dokumentāciju (sarakstā ir jānorāda objekta vērtība un stāvoklis brīdī tieši pirms negadījuma, kā arī objektu bojājuma pakāpe pēc negadījuma);

6.3.9.3. ja komercmantas Apdrošinājuma summa noteikta Pašreizējā vērtībā, iesniegt informāciju par sarakstā norādītās konkrētās komercmantas vienības bojājuma pakāpi vai bojāeju;

6.3.10. samaksāt Apdrošinātājam Apdrošināšanas polisē noteikto Paša risku, ja vien pirms Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas Apdrošinātājs un Apdrošinātais nav vienojušies par citu Paša riska piemērošanas kārtību.

6.4. Papildu šo noteikumu 6.2. un 6.3. punktā minētajam, Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums:

6.4.1. samaksāt Apdrošināšanas prēmiju Apdrošināšanas polisē norādītajā termiņā un apmērā;

6.4.2. informēt Apdrošināto un Tiesīgo lietotāju par noslēgto Līgumu.

6.4.3. Ja Apdrošinātais šī Līguma ietvaros ir kredītiestāde, Apdrošinātā pienākumi pāriet uz Apdrošināšanas objekta īpašnieku un/vai Tiesīgo lietotāju.

6.5. Apdrošinātājam, noslēdzot Līgumu, ir pienākums:

6.5.1. izskaidrot Apdrošinājuma ņēmējam šos noteikumus, saskaņā ar kuriem noslēgts Līgums, tajā skaitā, bet ne tikai, Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā tiesības un pienākumus;

6.5.2. izsniegt Apdrošinājuma ņēmējam Līguma noslēgšanu apliecinošus dokumentus Apdrošināšanas līguma likumā noteiktajā kārtībā;

6.5.3. Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā datu nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu veikt tikai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā, kā arī Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā datus izmantot tikai Līgumā paredzēto tiesisko attiecību ietvaros, tajā skaitā zaudējumu noregulēšanas procesā.

6.6. Apdrošinātājam Līguma darbības laikā ir tiesības:

6.6.1. pēc saviem ieskatiem, saskaņojot ar Apdrošinājuma ņēmēju un/vai Apdrošināto, veikt Apdrošināšanas objekta apskati, un nepieciešamības gadījumā, lai samazinātu Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, rakstiski noteikt papildus drošības prasības un rekomendācijas, kas ir saistošas Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam;

6.6.2. saņemot informāciju par Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības palielināšanos vai citām izmaiņām sākotnējā informācijā, piedāvāt veikt izmaiņas Līgumā Apdrošināšanas līguma likumā noteiktā kārtībā.

6.7. Pēc pieteikuma par negadījumu saņemšanas Apdrošinātājam ir pienākums:

6.7.1. uzsākt zaudējumu noregulēšanu ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā no pieteikuma par negadījumu saņemšanas datuma, tajā skaitā veikt notikuma vietas un Apdrošināšanas objekta apskati norādītajā termiņā, ja vien Apdrošinātājs un Apdrošinātais nevienojas par citu notikuma vietas un Apdrošināšanas objekta apskates kārtību un termiņu;

6.7.2. ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts pieteikums par negadījumu, rakstveidā informēt Apdrošinājuma ņēmēju un/vai Apdrošināto par papildu dokumentiem, kas nepieciešami, lai varētu pieņemt lēmumu par Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;

6.7.3. noteikt, vai Apdrošinātajam zaudējumus izraisījušais notikums ir atzīstams par Apdrošināšanas gadījumu, par ko, saskaņā ar šo Līgumu, izmaksājama Apdrošināšanas atlīdzība;

6.7.4. 5 (piecu) darba dienu laikā pēc Lēmuma pieņemšanas rakstiski paziņot Apdrošinātajam un/vai Apdrošinājuma ņēmējam par Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, tās samazinājumu vai atteikumu izmaksāt Apdrošināšanas atlīdzību;

6.7.5. izmaksāt Apdrošināšanas atlīdzību 10 (desmit) darba dienu laikā pēc lēmuma par Apdrošināšanas atlīdzības izmaksu paziņošanas;

6.7.6. pierādīt jebkurus apstākļus, kas to atbrīvo no Līgumā noteiktajām saistībām izmaksāt Apdrošināšanas atlīdzību.

6.8. Pēc pieteikuma par negadījumu saņemšanas Apdrošinātājam ir tiesības:

6.8.1. pieprasīt Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam uzrādīt spēkā esošu īpašuma tiesības apliecinošu dokumentāciju;

6.8.2. pieprasīt Apdrošinātajam uzrādīt komersanta reģistrācijas (pārstāvim – pilnvarojumu un personu apliecinošus) dokumentus;

6.8.3. nepieciešamības gadījumā norīkot ekspertu vai speciālistu papildus ekspertīzes veikšanai;

6.8.4. pārliecināties, kā Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātais ievērojis Līguma noteikumus un nosacījumus;

6.8.5. patstāvīgi vākt dokumentus, kas apstiprina Apdrošinātā riska iestāšanos un Apdrošinātajam nodarīto zaudējumu apmēru;

6.8.6. pirms Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas noteikt Apdrošinātajam Paša riska piemērošanas veidu, paredzot iespēju ieturēt Paša risku no aprēķinātās Apdrošināšanas atlīdzības vai pieprasīt Apdrošinājuma

ņēmējam samaksāt Apdrošinātājam Apdrošināšanas polisē noteikto Paša risku;

6.8.7. pirms Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pieprasīt no Apdrošinājuma ņēmēja nesaņemtās Apdrošināšanas prēmijas daļas samaksu arī pirms Līgumā noteiktā Apdrošināšanas prēmijas daļu samaksas termiņa;

6.8.8. noteikt Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veidu un/vai kārtību, ja Apdrošinātais un Apdrošinātājs nespēj par to vienoties.

6.8.9. nepieciešamības gadījumā noteikt uzņēmumu, kurš veiks Apdrošināšanas objekta bojājumu novēršanas izdevumu aprēķinu, bojājumu novēršanas darbus vai, kurā uzņēmumā Apdrošinātājam ir pienākums iegādāties bojājumu novēršanai nepieciešamos materiālus vai veikt Apdrošināšanas objekta remontu.

6.9. Apdrošinātājam ir tiesības atteikt izmaksāt Apdrošināšanas atlīdzību, ja:

6.9.1. Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais rīkojies ar ļaunu nolūku vai pieļāvis rupju neuzmanību kā rezultātā ir iestājies Apdrošinātais risks, palielinājusies Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamība un/vai Apdrošinātā riska iestāšanās rezultātā radītie zaudējumi;

6.9.2. Apdrošinātais nevar uzrādīt Apdrošinātās komercmantas uzskaites un vērtību apliecinošus dokumentus un/vai Apdrošinātās komercmantas sarakstu;

6.9.3. Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais ir pārkāpis Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas regulē ugunsdrošības prasības, tajā skaitā arī „Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu”, „Ugunsdrošības noteikumus”, ugunsdrošības prasības reglamentējošos būvnormatīvus u.tml., un tas ietekmējis Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību un/vai radušos zaudējumu apmēru;

6.9.4. kompetenta iestāde vai persona neapstiprina zaudējuma cēlonisko sakarību ar kādu no Apdrošinātajiem riskiem;

6.9.5. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais ir pārkāpis vai nav izpildījis šo noteikumu 6.2.5., 6.2.9., 6.3.2., 6.3.3., 6.3.4. punktā noteikto;

6.9.6. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai Apdrošinātais ir pārkāpis vai nav izpildījis šo noteikumu 6.2.6., 6.2.7., 6.2.8., 6.2.10., 6.4.2. punktā noteikto, un šo prasību neievērošana ir palielinājusi Apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību un/vai radušos zaudējumu apmēru;

6.9.7. Ja Apdrošinājuma ņēmējs, Tiesīgais lietotājs vai Apdrošinātais ar ļaunu nolūku (Latvijas Republikas Civillikuma 1641.pants) vai pieļaujot rupju neuzmanību (Latvijas Republikas Civillikuma 1645.pants) nav izpildījis šo noteikumu 6.1.1., 6.1.2., 6.1.3., 6.1.4., 6.2.4., 6.2.11., 6.3.5., 6.3.6., 6.3.7., 6.3.8., vai 6.3.9. punktā noteikto.

6.9.8. zaudējums radies, Apdrošinātajam izdarot krāpšanu;

6.9.9. Apdrošināšanas līguma likumā noteiktajos gadījumos.

6.10. Ja Apdrošinājuma ņēmējs, Tiesīgais lietotājs vai Apdrošinātais vieglas neuzmanības rezultātā nav izpildījis šo noteikumu punktā 6.3.5., 6.3.6., 6.3.7., 6.3.8., 6.3.9. noteikto, Apdrošinātājs ir tiesīgs samazināt Apdrošināšanas atlīdzību par 50 (piecdesmit) procentiem.

6.11. Ja Apdrošinājuma ņēmējs, Tiesīgais lietotājs vai Apdrošinātais vieglas neuzmanības rezultātā nav izpildījis šo noteikumu punktā 6.1.1., 6.1.2., 6.1.3., 6.1.4., 6.2.4. vai 6.2.11 noteikto, Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likumu”.

6.12. Ja Apdrošinājuma ņēmējs, Tiesīgais lietotājs vai Apdrošinātais nav izpildījis šo noteikumu 6.3.1. punkta prasības un nav paziņojis par ugunsgrēku Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, tad maksimālā Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta ne vairāk kā EUR 300.- (trīs simti eiro) apmērā.

7. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS APRĒĶINA UN IZMAKSAS KĀRTĪBA

7.1. Pirms Apdrošināšanas atlīdzības aprēķina veikšanas, Apdrošinātājs nosaka:

7.1.1. Apdrošināšanas objekta vērtību tieši pirms bojājuma rašanās vai bojāejas brīža;

7.1.2. vai Apdrošināšanas atlīdzība aprēķināma, piemērojot zemapdrošināšanas vai virsapdrošināšanas nosacījumus, pie tam, ja Apdrošināšanas vietā ir vairāki Apdrošinātie objekti (ēkas, būves, manta), zemapdrošināšanas un virsapdrošināšanas situāciju nosaka katrai Apdrošināto objektu sastāvā esošai vienībai atsevišķai;

7.1.3. Apdrošināšanas objekta derīgo atlieku apjomu un vērtību, kā arī bojājuma novēršanas iespējas un atjaunošanas lietderību.

7.2. Apdrošinātājam un Apdrošinātajam ir tiesības zaudējumu novērtēšanai piesaistīt (uzaicināt) ekspertu. Eksperta pakalpojumus apmaksā eksperta piesaistītājs.

7.3. Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs vienojas par Apdrošināšanas atlīdzības veidu. Ja šādu vienošanos nav iespējams panākt, tad apdrošināšanas atlīdzības veidu nosaka Apdrošinātājs.

7.4. Apdrošināšanas atlīdzības veidi var būt:

7.4.1. bojā gājušā Apdrošināšanas objekta aizvietošana ar līdzvērtīgu;

7.4.2. Apdrošinātāja apmaksāti Apdrošināšanas objekta atjaunošanas darbi;

7.4.3. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksa naudā.

7.5. Apdrošināšanas atlīdzība par zaudējumiem Apdrošināšanas objekta

- nekustamā īpašuma bojāejas vai bojājuma rezultātā tiek aprēķināta:

7.5.1. ja Apdrošināšanas objekts ir apdrošināts tā Atjaunošanas vērtībā, tad Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts atbilstoši mazākajiem nepieciešamajiem Apdrošināšanas objekta atjaunošanas izdevumiem;

7.5.2. ja Apdrošināšanas objekts ir apdrošināts tā Faktiskajā vērtībā, tad Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts tādā daļā no zaudējuma, kāda ir Apdrošināšanas objekta Apdrošinājuma summas un tā Atjaunošanas vērtības attiecība;

7.5.3. ja Apdrošināšanas objekts ir apdrošināts tā Tirgus vērtībā, tad Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek aprēķināts atbilstoši Apdrošināšanas objekta mazākajiem nepieciešamajiem atjaunošanas izdevumiem. Ja atjaunošanas izdevumi pārsniedz 70 (septiņdesmit) procentus vai vairāk no Apdrošinājuma summas, tad Apdrošināšanas atlīdzība tiek noteikta atbilstoši līdzvērtīga objekta iegādei mazākajiem nepieciešamajiem izdevumiem;

7.5.4. ņemot vērā Apdrošināšanas objekta derīgo atlieku vērtību, kas tiek atskaitīta no aprēķinātās Apdrošināšanas atlīdzības.

7.6. Apdrošināšanas atlīdzība par zaudējumiem Apdrošināšanas objekta

- komercmantas bojāejas vai bojājuma rezultātā tiek aprēķināta:

7.6.1. ja komercmanta ir apdrošināta Iegādes vērtībā, tad Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts atbilstoši Apdrošināšanas objekta atjaunošanas mazākajiem nepieciešamajiem izdevumiem. Ja atjaunošanas izdevumi ir 70 (septiņdesmit) procenti vai vairāk no līdzvērtīgas komercmantas iegādes izdevumiem, Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts atbilstoši mazākajiem nepieciešamajiem iegādes izdevumiem, ievērojot sekojošo:

7.6.1.1. ja komercmanta ir apdrošināta Iegādes vērtībā un tā atjaunošanas izdevumi ir 70 (septiņdesmit) procenti vai vairāk no līdzvērtīgas komercmantas iegādes izdevumiem, tad Apdrošinātājs ir tiesīgs no Apdrošināšanas atlīdzības atskaitīt Apdrošināšanas objekta derīgo atlieku vērtību;

7.6.1.2. ja komercmanta ir apdrošināta Iegādes vērtībā un tās nolietojums, atbilstoši grāmatvedības uzskaitei, ir 50 (piecdesmit) procenti vai vairāk no līdzvērtīgas komercmantas iegādes izdevumus, tad Apdrošināšanas atlīdzība par šo objektu nevar pārsniegt Apdrošināšanas objekta Atlikušo bilances vērtību;

7.6.2. ja komercmanta ir apdrošināta Pašreizējā vērtībā, tad Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts atbilstoši Apdrošināšanas objekta atjaunošanas izdevumiem. Ja atjaunošanas izdevumi ir 70 (septiņdesmit) procenti vai vairāk no Pašreizējās vērtības, Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts atbilstoši nepieciešamajiem mazākajiem aizvietošanas izdevumiem, nepārsniedzot komercmantas Pašreizējo vērtību;

7.6.2.1. ja komercmanta ir apdrošināta Pašreizējā vērtībā un tā atjaunošanas izdevumi ir 70 (septiņdesmit) procenti vai vairāk no iegādes izdevumus, tad Apdrošinātājs ir tiesīgs no Apdrošināšanas atlīdzības atskaitīt Apdrošināšanas objekta derīgo atlieku vērtību;

7.6.3. ja komercmanta ir apdrošināta Atlikušajā bilances vērtībā, tad, Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts tādā daļā no zaudējuma, kāda ir Apdrošināšanas objekta Apdrošinājuma summas un tā Iegādes vērtības attiecība;

7.6.4. ja komercmanta ir apdrošināta Saskaņotajā vērtībā, tad Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, atbilstoši Apdrošināšanas objekta atjaunošanas izdevumiem. Ja atjaunošanas izdevumi ir 70 (septiņdesmit) procenti vai vairāk no Apdrošinājuma summas, tad Apdrošināšanas atlīdzība tiek noteikta Apdrošinājuma summas apmērā;

7.6.4.1. ja komercmanta ir apdrošināta Saskaņotajā vērtībā un tās atjaunošanas izdevumi ir 70 (septiņdesmit) procenti vai vairāk no Apdrošinājuma summas, tad Apdrošinātājs ir tiesīgs no Apdrošināšanas atlīdzības atskaitīt Apdrošināšanas objekta derīgo atlieku vērtību.

7.6.5. Ja viens un tas pats Apdrošināšanas objekts ir apdrošināts pie vairākiem apdrošinātājiem, katrs apdrošinātājs izmaksā Apdrošināšanas atlīdzību proporcionāli katra noslēgtajā apdrošināšanas līgumā noteiktajai Apdrošinājuma summai.

7.6.6. Apdrošinātājs, nepārsniedzot Apdrošinājuma summu, ar Apdrošināšanas atlīdzību sedz visus pieteiktos un pierādāmos Apdrošinātā saprātīgos izdevumus (neatkarīgi no tā, vai tie veikti pēc Apdrošinātā iniciatīvas vai Apdrošinātāja pieprasījuma), lai samazinātu notikuma rezultātā radīto zaudējumu apmēru, kā arī par Apdrošināšanas vietas sakopšanu, drupu novākšanu, priekšmetu pārvietošanu un to saglabāšanas nodrošināšanu. Apdrošināšanas atlīdzības summa par šiem izdevumiem ir ierobežota līdz 10 (desmit) procentus no tās Apdrošināšanas atlīdzības summas, kas aprēķināta, neietverot šos izdevumus, ja vien Līgumā nav noteikts citādi.

7.6.7. Ja Apdrošināšanas objekta Apdrošinājuma summa noteikta ar zemapdrošināšanu, Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta tādā proporcijā, kāda ir starp Apdrošinājuma summu un Apdrošināšanas objekta vērtību tieši pirms Apdrošināšanas gadījuma, ja vien Līgumā tieši nav noteikts citādi.

7.6.8. Ja Apdrošinājuma summa Apdrošināšanas polisē noteikta, piemērojot Pirmā zaudējuma principu un šī principa piemērošana tieši norādīta Apdrošināšanas polisē, aprēķinot Apdrošināšanas atlīdzību, nav piemērojams zemapdrošināšanas princips un netiek ņemts vērā, ka Apdrošināšanas polisē norādītā Apdrošinājuma summa ir zemāka par Apdrošināšanas objekta atjaunošanas, faktisko vai iegādes vai pašreizējo vērtību.

7.6.9. Ja Apdrošinājuma summa noteikta ar virsapdrošināšanu un Apdrošināšanas gadījums virsapdrošināšanas situācijā ir noticis pirms Apdrošinājuma summas samazināšanas, tad Apdrošinātājs aprēķina Apdrošināšanas atlīdzību tādā apmērā, kādā tā būtu jāizmaksā, ja Apdrošinājuma summa būtu vienāda ar Apdrošināšanas objekta vērtību.

7.6.10. Apdrošinātājs, pamatojoties uz bojājumu novēršanas aprēķinu, ar Apdrošināšanas atlīdzību līdz EUR 700.- (septiņi simti eiro) vienu reizi Apdrošināšanas periodā kompensē Apdrošinātajam zaudējumus par tādu Apdrošināšanas objekta bojājumu, kas saistīts ar Apdrošināšanas objekta apkrāsošanu, nosmērēšanu, saskrāpēšanu u.tml., bet nepārsniedzot 2 (divus) procentus no Apdrošinājuma summas. Apdrošināšanas atlīdzību aprēķina, ņemot vērā projektēšanas, materiālu, darbaspēka un transporta izmaksas un, ietverot visus saistītos nodokļus.

7.6.11. Eksperta pakalpojumu apmaksa, zaudējuma aprēķina sastādīšanas izdevumi (tāmes sastādīšana u.tml.) ar Apdrošināšanas atlīdzību netiek kompensēti.

7.6.12. Ja Apdrošinātais ir reģistrēts kā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs un Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta un izmaksāta naudā, Apdrošināšanas atlīdzības summa tiek samazināta par PVN lielumu.

7.6.13. Ja Apdrošinātais bojājumu novēršanas darbus veic saviem spēkiem, nepiesaistot būvniecības uzņēmumu, Apdrošinātā nekustamā īpašuma bojājuma novēršanas aprēķinā (tāmē) ietvertie virsizdevumi un peļņa ar Apdrošināšanas atlīdzību netiek kompensēta.

7.6.14. Ja Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta naudā, no aprēķinātās Apdrošināšanas atlīdzības tiek ieturēts Apdrošināšanas polisē noteiktais Paša risks.

7.6.15. Līdz Apdrošināšanas atlīdzības galīgam aprēķinam Apdrošinātājs un Apdrošinātais var vienoties par Apdrošināšanas atlīdzības daļas (avansa) izmaksu, tādā apmērā, kādu neapstrīd ne Apdrošinātais, ne Apdrošinātājs.

7.6.16. Apdrošinātājs un Apdrošinātais pēc Apdrošināšanas atlīdzības galīgā aprēķina var vienoties par Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas grafiku.

8. RĪCĪBA PĒC APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSAS

8.1. Ja izmaksātā Apdrošināšanas atlīdzība ir mazāka par Apdrošinājuma summu, Līgums paliek spēkā līdz Apdrošināšanas polisē norādītā Apdrošināšanas perioda beigām.

8.2. Ja izmaksātā Apdrošināšanas atlīdzība ir lielāka par 5 (pieciem) procentiem no Apdrošinājuma summas, tad pēc Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas Līgumā norādītā Apdrošinājuma summa tiek samazināta par izmaksātās Apdrošināšanas atlīdzības summu.

8.3. Apdrošinājuma ņēmējam pēc Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas jāvienojas ar Apdrošinātāju pār kārtību, kādā atjaunojama sākotnējā Apdrošinājuma summa.

8.4. Ja, izmaksājot Apdrošināšanas atlīdzību Apdrošinājuma summas apmērā, Apdrošinātājs ir pilnībā izpildījis savas saistības Līguma ietvaros, Līgums tiek izbeigts.

8.5. Ar Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas saņemšanas brīdi Apdrošinātais (Apdrošinājuma ņēmējs) saņemtās Apdrošināšanas atlīdzības apmērā nodod Apdrošinātājam savas prasības tiesības, kādas tam ir pret personu, kas ir atbildīga par Apdrošināšanas objektam nodarītajiem bojājumiem vai bojāeju.

8.6. Apdrošinātājs savas tiesības uz regresa prasību var izmantot Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvos aktos noteiktos gadījumos un kārtībā.

9. IZŅĒMUMI

9.1. Šī Līguma ietvaros Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus:

9.1.1. kas radušies pirms Līguma spēkā stāšanās un/vai pēc tā darbības perioda beigām;

9.1.2. kas tieši vai netieši saistīti ar atomenerģijas iedarbību, sakarā ar valsts vai militārās varas rīkojumu, terorismu, masu nemieriem, karastāvokli vai ārkārtas stāvokli;

9.1.3. kas radušies nodiluma, nolietojuma vai citu ilgstošu procesu rezultātā;

9.1.4. kas tieši vai netieši radušies zemestrīces rezultātā;

9.1.5. kas tieši vai netieši radušies projektēšanas kļūdu, nekvalitatīvi veiktu būvdarbu vai remontdarbu dēļ;

9.1.6. kas tieši vai netieši radušies vai nepareizi pielietotu vai nekvalitatīvu materiālu darbu dēļ (tajā skaitā, bet ne tikai plaisāšana, deformācija u.tml.);

9.1.7. kas tieši vai netieši radušies, veicot būvniecības/celtniecības darbus (arī Trešo personu veikti darbi ārpus Apdrošināšanas vietas);

9.1.8. kas radušies nepietiekamas vai nepareizas apsaimniekošanas rezultātā, tajā skaitā, bet ne tikai, ekspluatējot Apdrošināšanas objektu neatbilstoši tā mērķim un uzdevumam;

9.1.9. kas radušies azbesta, azbesta produktu vai azbesta putekļu iedarbības rezultātā, gaisa temperatūras svārstību, mitruma svārstību, zemes garozas svārstību (▇.▇▇. vibrācijas izraisītu) vai ēku un būvju pamatu nosēšanās rezultātā;

9.1.10. ko izraisa grauzēju, kukaiņu, sēnīšu vai citu bioloģisku organismu iedarbība;

9.1.11. kas tiek atlīdzināti saskaņā ar citiem Apdrošināšanas līgumiem;

9.1.12. kas radušies kā sekas Apdrošināšanas gadījumam (piemēram, negūtā peļņa, civiltiesiskā atbildība, nemateriālais kaitējums, u.c.).

9.1.13. ko tieši vai netieši ir izraisījusi datu apstrādes sistēmas vai tīkla, datoriekārtu, datorprogrammu nodrošinājuma, mikroshēmas, integrētā tīkla kļūda vai kļūdaina darbība, tajā skaitā elektroapgādes kvalitātes izmaiņu rezultātā radušās kļūdas;

9.1.14. par to bojāto iekārtu vai inženiertehnisko tīklu vai mezglu remontu, kā avārija bija šķidruma vai tvaika noplūdes un bojājuma rašanās iemesls;

9.1.15. kas radušies tādas ēkas, būves, celtnes bojājuma vai bojāejas rezultātā, kas būvēta neatbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām vai, kuru būvniecībai nav saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi;

9.1.16. kas radušies avārijas stāvoklī esošas ēkas, celtnes, būves un tajās esošas kustamās mantas, kā arī tāda nekustamā īpašuma, kura fiziskais nolietojums ir lielāks par 70 (septiņdesmit) procentus, bojājuma vai bojāejas rezultātā;

9.1.17. kas radušies zemes, meža (mežaudzes), koku, augu, dzīvžogu, sējumu, stādījumu bojājuma vai bojāejas rezultātā;

9.1.18. kas radušies naudas, vērtspapīru, bankas karšu bojājuma vai bojāejas rezultātā;

9.1.19. kas radušies dokumentu, plānu, rasējumu bojājuma vai bojāejas rezultātā;

9.1.20. kas radušies prototipu, izstāžu eksemplāru bojājuma vai bojāejas rezultātā;

9.1.21. kas radušies dzīvnieku bojāejas rezultātā;

9.1.22. kas radušies bezķermeniskas lietas (piemēram, datu, informācijas, u.tml.) bojājuma vai bojāejas rezultātā;

9.1.23. kuru cēlonis nav tieši konstatējams vai izskaidrojams;

9.1.24. kas atklāti, veicot materiālo vērtību inventarizāciju, kā arī dabiska zuduma (saskaņā ar komersanta noteiktajām dabiskā zuduma normām uzņēmumā) rezultātā radušos zudumu;

9.1.25. sakarā ar Apdrošināšanas objekta uzlabojumiem, izmaiņām, papildinājumiem, kā arī izdevumiem, kas nav saistīti ar Apdrošināšanas gadījuma rezultātā radīto bojājumu vai bojāejas novēršanu;

9.1.26. kas sala iedarbības rezultātā radušies atkārtoti (otro un katru nākamo reizi Apdrošināšanas periodā).

10. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10.1. Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam ir jāpilda savi pienākumi pret Apdrošinātāju bez atgādinājuma, pilnā apmērā un ievērojot termiņu.

10.2. Apdrošinātais bez Apdrošinātāja piekrišanas nedrīkst cedēt vai jebkādā veidā citādi nodot savu prasījumu pret Apdrošinātāju uz Līguma pamata jebkurai trešajai personai, tajā skaitā Apdrošinājuma ņēmējam.

10.3. Visa veida sarakste starp Apdrošinātāju, Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto, tajā skaitā paziņojumi un atgādinājumi, ir izdarāmi rakstveidā, nosūtot attiecīga rakstura dokumentu uz Apdrošināšanas polisē norādīto adresi ierakstītā vēstulē.

10.4. Ja, slēdzot Līgumu, Apdrošinājuma ņēmējs nav norādījis citādi, Apdrošinājuma ņēmējs piekrīt, ka Apdrošinātājs nosūta un/vai informē par apdrošināšanas piedāvājumiem gan par noslēgtā Līgumu atjaunošanu, gan arī par citu apdrošināšanas līgumu, neatkarīgi no apdrošināšanas veida, noslēgšanu.

11. STRĪDU IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA UN PIEMĒROJAMAIS LIKUMS

11.1. Kārtība, kādā Apdrošinātājs izskata Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā, Tiesīgā lietotāja iesniegto sūdzību par neapmierinātību ar Līgumu vai apdrošināšanas pakalpojumu, ir publiski pieejama ▇▇▇.▇▇▇.▇▇ mājaslapā (▇▇▇▇▇://▇▇▇.▇▇/▇▇▇▇▇▇▇▇▇/▇▇▇▇▇▇▇-▇▇▇▇▇▇▇▇▇▇▇▇-▇▇▇▇▇▇▇/).

11.2. Visi strīdi, kas varētu rasties saistībā ar Līguma izpildi, pusēm jārisina sarunu ceļā. Ja puses nevar atrisināt strīdus sarunu ceļā, jebkurš strīds, domstarpība vai prasība, kas izriet no Līguma, kurš skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā esamību, tiek izšķirts tiesā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

11.3. Visas tiesiskās attiecības, kas izriet no noslēgtā Līguma un kas nav regulētas šajos noteikumos un Līgumā, apspriežamas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, tai skaitā Apdrošināšanas līguma likumu, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumu, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, Civillikumu, Komerclikumu u.c. tiesību aktiem.

12. PERSONAS DATU APSTRĀDE

12.1. Apdrošinātājs kā datu pārzinis pirms Līguma noslēgšanas un tā izpildes laikā, pamatojoties uz likumā noteikto pienākumu un savas leģitīmas intereses īstenošanai, veic personas datu apstrādi saskaņā ar piemērojamajām Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā arī saskaņā ar Privātuma politiku, ar kuru var iepazīties ▇▇▇.▇▇▇.▇▇ mājaslapā (▇▇▇▇▇://▇▇▇.▇▇▇.▇▇/▇▇▇▇▇▇▇▇▇/▇▇▇▇▇▇▇▇▇-▇▇▇▇▇▇▇▇/).

12.2. Apdrošinātājs piemērojamo normatīvo aktu ietvaros nodrošina personas datu konfidencialitāti un nodrošina atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus personas datu pasargāšanai no nesankcionētas piekļuves, pretlikumīgas apstrādes vai izpaušanas, nejaušas pazaudēšanas, izmainīšanas vai iznīcināšanas.

12.3. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir pirms Līguma noslēgšanas iepazīties ar Apdrošinātāja Privātuma politiku un informēt par Privātuma politiku tās personas, kuru datus Apdrošinājuma ņēmējs nodod Apdrošinātājam.

12.4. Lai izpildītu noslēgto apdrošināšanas līgumu un realizētu Apdrošinātājam apdrošināšanas līgumā paredzētās tiesības, Apdrošinātājs veic Apdrošinātā īpašu kategoriju datu, ▇.▇▇. veselības datu apstrādi. Apdrošinātājs ir tiesīgs apdrošināšanas līguma izpildes nolūkā iepazīties ar Apdrošinātā medicīnisko dokumentāciju (kurā ir norādīta informācija par uzstādīto diagnozi, slimības anamnēzi un iepriekšējo ārstēšanu, diagnozi apstiprinošu izmeklējumu rezultātiem, saņemto ārstēšanu un ārstēšanās ilgumu, izrakstītajiem un iegādātajiem medikamentiem u.tml.), kā arī ar dokumentāciju par citiem apdrošināšanas līguma ietvaros apmaksājamajiem pakalpojumiem. Apdrošinātājs saņem Apdrošinātā piekrišanu šādu datu apstrādei, ja nav cita tiesiskā pamata personas datu apstrādei.

12.5. Apdrošinātājs veic personas datu apstrādi lai:

12.5.1. izvērtētu ar Līguma noslēgšanu saistītos riskus un aprēķinātu apdrošināšanas prēmiju;

12.5.2. sagatavotu apdrošināšanas piedāvājumu, noslēgtu Līgumu, sazinātos ar Apdrošinājuma ņēmēju, ▇.▇▇. lai atgādinātu par Līguma termiņa beigām un izteiktu apdrošināšanas piedāvājumus turpmākajam periodam;

12.5.3. nodrošinātu Līguma izpildi, ▇.▇▇. Apdrošinājuma ņēmēja saistību izpildes pārbaudi un uzraudzību, apdrošinātā riska izmaiņu izvērtēšanu;

12.5.4. administrētu apdrošināšanas gadījumu, ▇.▇▇. izvērtētu atlīdzības pieteikumu, pārbaudītu apdrošinātā riska iestāšanās apstākļus, novērtētu un aprēķinātu zaudējumus;

12.5.5. sazinātos ar Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto, vai citu datu subjektu, tostarp nosūtītu normatīvajos aktos noteiktos paziņojumus un lēmumus;

12.5.6. apmainītos ar personas datiem ar valsts un pašvaldības iestādēm un trešajām personām Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, apjomā un kārtībā;

12.6. Apdrošinātājs apstrādā personas datus, kurus sniedzis Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātais apdrošināšanas līguma noslēgšanai un izpildei, kā arī personas datus, kas iegūti no citiem avotiem (piemēram, apdrošināšanas starpnieka, ārstniecības iestādēm, utt) un ir nepieciešami līguma izpildē.

12.7. Apdrošinājuma ņēmēja saistību neizpildes gadījumā (tajā skaitā apdrošināšanas prēmiju apmaksas neveikšana) Apdrošinātājs ir tiesīgs nodot visus nepieciešamos datus trešajām personām, lai tiktu veikta parāda piedziņa atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma nosacījumiem vai pārstāvētu Apdrošinātāja intereses, ka arī izmantot datus kredītvēstures veidošanai un šo datu ievietošanai parādvēstures un kredītinformācijas biroju datubāzēs.

12.8. Lai noslēgtu Līgumu un aprēķinātu apdrošināšanas prēmiju, kā arī, lai pieņemtu lēmumu apdrošināšanas atlīdzības lietā, Apdrošinātājs ir tiesīgs veikt automatizētu lēmumu pieņemšanu, tostarp veicot profilēšanu. Šādā gadījumā persona var vērsties pie Apdrošinātāja ar lūgumu pārskatīt šādu automatizētas apstrādes rezultātā pieņemtu lēmumu.

12.9. Apdrošinātājs personas datus apstrādā un glabā tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams attiecīgā nolūka sasniegšanai.