LĪGUMS

II

(Informācija)

EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI

PADOME

LĪGUMS

par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas

(2019/C 66 I/01)

PREAMBULA EIROPAS SAVIENĪBA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA

UN

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (turpmāk “Apvienotā Karaliste”), ievērojot Apvienotajā Karalistē notikušā referenduma rezultātu un tās suverēno lēmumu pamest Eiropas Savienību, 2017. gada 29. martā paziņoja par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (turpmāk “Savienība”) un Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk “Euratom”) saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk “LES”) 50. pantu, kas Euratom piemērojams atbilstoši Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “Euratom līgums”) 106.a pantam,

VĒLĒDAMĀS noteikt kārtību, kādā Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības un Euratom, ņemot vērā to turpmāko attiecību satvaru,

PIEŅEMOT ZINĀŠANAI Eiropadomes sniegtās 2017. gada 29. aprīļa un 15. decembra un 2018. gada 23. marta nostādnes, ievērojot kuras Savienībai būtu jānoslēdz līgums, kurā nosaka kārtību, kādā Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības un Euratom,

ATGĀDINOT, ka saskaņā ar LES 50. pantu saistībā ar Euratom līguma 106.a pantu, un ievērojot šajā līgumā noteikto kārtību, no šā līguma spēkā stāšanās dienas Apvienotajai Karalistei pilnībā pārstāj piemērot Savienības un Euratom tiesības,

UZSVEROT, ka šā līguma mērķis ir nodrošināt sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un Euratom,

ATZĪSTOT, ka ir nepieciešams paredzēt abpusēju aizsardzību Savienības pilsoņiem un Apvienotās Karalistes valstspiederī­ gajiem, kā arī viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem, ja viņi ir izmantojuši brīvas pārvietošanās tiesības līdz šajā līgumā noteiktajam datumam, un nodrošināt, ka viņu tiesības saskaņā ar šo līgumu ir īstenojamas un balstās uz nediskrimi­ nēšanas principu; atzīstot arī to, ka būtu jāaizsargā tiesības, kas izriet no sociālā nodrošinājuma apdrošināšanas periodiem,

APŅĒMUŠĀS panākt sakārtotu izstāšanos, izmantojot dažādus atdalīšanās noteikumus ar mērķi novērst traucējumus un nodrošināt juridisko noteiktību Savienības un Apvienotās Karalistes pilsoņiem un ekonomikas dalībniekiem, kā arī tiesu un administratīvajām iestādēm, vienlaikus neizslēdzot iespēju, ka noteiktus atdalīšanās noteikumus vēlāk aizstāj līgums (-i) par turpmākajām attiecībām,

ŅEMOT VĒRĀ, ka gan Savienības, gan Apvienotās Karalistes interesēs ir noteikt pārejas jeb īstenošanas periodu, kurā – neatkarīgi no visām sekām, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības radīs attiecībā uz Apvienotās Karalistes dalību Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, jo īpaši no tā, ka šā līguma spēkā stāšanās dienā izbeidzas pilnvaras visiem Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru locekļiem, kuri izvirzīti, iecelti vai ievēlēti saistībā ar

apvienotās Karalistes dalību Savienībā, – apvienotajai Karalistei un tās teritorijā (un parasti ar tādām pašām sekām kā dalībvalstīs) būtu jāpiemēro Savienības tiesības, ieskaitot starptautiskos nolīgumus, lai novērstu traucējumus periodā, kad tiek risinātas sarunas par līgumu(-iem) par turpmākajām attiecībām,

aTZĪSTOT, ka, pat ja apvienotajai Karalistei un tās teritorijā pārejas periodā būs piemērojamas Savienības tiesības, apvienotās Karalistes kā no Savienības izstājušās valsts specifika nozīmē, ka apvienotajai Karalistei būs svarīgi, lai tā varētu veikt pasākumus nolūkā sagatavot un pati veidot jaunas starptautiskās attiecības, tostarp Savienības ekskluzīvās kompetences jomās, ar nosacījumu, ka attiecīgie nolīgumi nestājas spēkā vai tos nesāk piemērot minētajā periodā, izņemot, ja Savienība to atļauj,

aTGĀDINOT, ka Savienība un apvienotā Karaliste ir vienojušās, ka savstarpējās saistības, kas uzņemtas laikā, kad apvienotā Karaliste bija Savienības dalībvalsts, tiek nokārtotas, izmantojot vienotu finansiālu norēķinu,

ŅEMOT VĒRĀ, ka, lai nodrošinātu šā līguma pareizu interpretāciju un piemērošanu un šajā līgumā paredzēto pienākumu ievērošanu, ir būtiski izstrādāt noteikumus, kas nodrošina vispārējo pārvaldību, jo īpaši saistošus strīdu izšķiršanas un īstenošanas noteikumus, kuros pilnībā ievērota attiecīgo Savienības un apvienotās Karalistes tiesību sistēmu autonomija, kā arī apvienotās Karalistes kā trešās valsts statuss,

aTZĪSTOT, ka apvienotās Karalistes sakārtotai izstājai no Savienības turklāt ir nepieciešams atsevišķos šā līguma protokolos noteikt noturīgu kārtību attiecībā uz izteikti specifisko situāciju saistībā ar Īriju/Ziemeļīriju un suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā,

aTZĪSTOT arī, ka apvienotās Karalistes sakārtotai izstājai no Savienības ir nepieciešams atsevišķā šā līguma protokolā noteikt īpašu kārtību attiecībā uz Gibraltāru, ko jo īpaši piemēro pārejas periodā,

UZSVEROT, ka šā līguma pamatā ir vispārējs Savienības un apvienotās Karalistes ieguvumu, tiesību un pienākumu līdzsvars,

aTZĪMĒJOT, ka paralēli šim līgumam Puses ir izstrādājušas Politisko deklarāciju, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars,

ŅEMOT VĒRĀ to, ka gan apvienotajai Karalistei, gan Savienībai ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai pēc iespējas drīz pēc 2019. gada 29. marta sāktu oficiālas sarunas par vienu vai vairākiem līgumiem, kas reglamentē to turpmākās attiecības, lai nodrošinātu, ka šos līgumus, cik vien iespējams, sāk piemērot no pārejas perioda beigām,

IR VIENOJUŠĀS PaR TURPMĀKO.

PIRMĀ DaĻa

KOPĒJIE NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis

Šajā līgumā ir noteikta kārtība, kādā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā Karaliste (turpmāk “apvienotā Karaliste”) izstājas no Eiropas Savienības (turpmāk “Savienība”) un Eiropas atomenerģijas kopienas (turpmāk “Euratom”).

2. pants

Definīcijas

Šajā līgumā piemēro šādas definīcijas:

a) “Savienības tiesības” ir:

i) Līgums par Eiropas Savienību (“LES”), Līgums par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un Eiropas atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums (“Euratom līgums”) ar attiecīgajiem grozījumiem un papildinājumiem, kā arī pievie­ nošanās līgumi un Eiropas Savienības Pamattiesību harta; visi kopā – “Līgumi”;

ii) Savienības tiesību vispārējie principi;

iii) Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieņemtie akti;

iv) starptautiskie nolīgumi, kuros Savienība ir viena no pusēm, un starptautiskie nolīgumi, kurus dalībvalstis noslēgušas Savienības vārdā;

v) nolīgumi starp dalībvalstīm, ko tās noslēgušas kā Savienības dalībvalstis;

vi) akti, ko pieņēmuši Eiropadomē vai Eiropas Savienības Padomē (turpmāk “Padome”) sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvji;

vii) Līgumus pieņēmušo starpvaldību konferenču ietvaros formulētās deklarācijas;

b) “dalībvalstis” ir Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste;

c) “Savienības pilsonis” ir ikviena persona, kurai ir kādas dalībvalsts pilsonība;

d) “apvienotās

Karalistes valstspiederīgais” ir

apvienotās

Karalistes valstspiederīgais atbilstoši definīcijai, kas sniegta

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas

apvienotās

Karalistes 1982. gada 31. decembra Jaunajā deklarācijā par termina

“valstspiederīgais” (1) definīciju, kopā ar Lisabonas līgumu (2) pieņēmušās starpvaldību konferences Nobeiguma aktam pievienoto deklarāciju Nr. 63;

e) “pārejas periods” ir 126. pantā paredzētais pārejas periods;

f) “diena” ir kalendārā diena, ja vien šajā līgumā vai Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo līgumu, nav paredzēts citādi.

3. pants

Teritoriālā darbības joma

1. Ja vien šajā līgumā vai Savienības tiesībās, kas padarītas piemērojamas ar šo līgumu, nav paredzēts citādi, visur, kur šajā līgumā minēta apvienotā Karaliste vai tās teritorija, ar to saprot:

a) apvienoto Karalisti;

b) Gibraltāru, ciktāl Savienības tiesības tam bija piemērojamas līdz šā līguma spēkā stāšanās dienai;

c) Normandijas salas un Menas Salu, ciktāl Savienības tiesības tām bija piemērojamas līdz šā līguma spēkā stāšanās dienai;

d) akrotiri un Dekelijas suverēnās bāzu teritorijas Kiprā, ciktāl nepieciešams to pasākumu īstenošanai, kas noteikti Protokolā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās Karalistes Suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā, kurš pievienots aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievie­ nošanās nosacījumiem;

e) LESD II pielikumā uzskaitītās aizjūras zemes un teritorijas, kas uztur īpašas attiecības ar apvienoto Karalisti (3), ja šā līguma noteikumi attiecas uz īpašo kārtību, saskaņā ar kuru aizjūras zemes un teritorijas asociē ar Savienību.

2. Ja vien šajā līgumā vai Savienības tiesībās, kas padarītas piemērojamas ar šo līgumu, nav paredzēts citādi, visur, kur šajā līgumā minētas dalībvalstis vai to teritorija, ar to saprot, ka ir ietvertas dalībvalstu teritorijas, kurām ir piemērojami Līgumi, kā paredzēts LESD 355. pantā.

(1) OV C 23, 28.1.1983., 1. lpp.

(2) OV C 306, 17.12.2007., 270. lpp.

(3) angilja, Bermudu Salas, Britu antarktikas teritorija, Britu Indijas Okeāna Teritorija, Britu Xxxxxxxx Xxxxx, Kaimanu Salas, Folklenda Salas, Montserrata, Pitkērna, Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas, Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas un Tērksas un Kaikosas Salas.

4. pants

Metodes un principi attiecībā uz šā līguma sekām, īstenošanu un piemērošanu

1. Šā līguma noteikumi un Savienības tiesību noteikumi, kas padarīti piemērojami ar šo līgumu, attiecībā uz apvienoto Karalisti un apvienotajā Karalistē rada tādas pašas tiesiskās sekas kā Savienībā un tās dalībvalstīs.

attiecīgi juridiskām vai fiziskām personām jo īpaši ir iespēja tieši paļauties uz noteikumiem, kas ietverti vai minēti šajā līgumā un kas atbilst tiešas iedarbības nosacījumiem saskaņā ar Savienības tiesībām.

2. apvienotā Karaliste, izmantojot iekšzemes primāros tiesību aktus, nodrošina atbilstību 1. punktam, tostarp

attiecībā uz tās tiesu un administratīvo iestāžu nepieciešamajām pilnvarām nepiemērot nesaskanīgus vai nesaderīgus valsts noteikumus.

3. Šā līguma noteikumus, kas attiecas uz Savienības tiesībām vai to jēdzieniem vai noteikumiem, interpretē un piemēro saskaņā ar Savienības tiesību metodēm un vispārējiem principiem.

4. Šā līguma noteikumus, kas attiecas uz Savienības tiesībām vai to jēdzieniem vai noteikumiem, to īstenošanā un piemērošanā interpretē saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas pieņemta pirms pārejas perioda beigām.

5. Šā līguma interpretācijā un piemērošanā apvienotās Karalistes tiesu un administratīvās iestādes pienācīgi ņem vērā attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas pieņemta pēc pārejas perioda beigām.

5. pants

Labticība

Savienība un apvienotā Karaliste ar patiesu savstarpējo cieņu labticīgi palīdz viena otrai izpildīt uzdevumus, kas izriet no šā līguma.

Tās veic visus attiecīgos vispārīgos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu no šā līguma izrietošo pienākumu izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt līguma mērķu sasniegšanu.

Šis pants neskar Savienības tiesību piemērošanu saskaņā ar šo līgumu, jo īpaši attiecībā uz lojālas sadarbības principu.

6. pants

Atsauces uz Savienības tiesībām

1. Ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi, ar visām atsaucēm uz Savienības tiesībām šajā līgumā, izņemot tā Ceturto un Piekto Daļu, saprot Savienības tiesības – ieskaitot izdarītos grozījumus un aizstāšanu –, kas ir piemērojamas pārejas perioda pēdējā dienā.

2. Ja šajā līgumā ir izdarīta atsauce uz Savienības aktiem vai to noteikumiem, attiecīgā gadījumā to saprot tā, ka šī atsauce ietver atsauci uz Savienības aktiem vai to noteikumiem, kuri, kaut arī aizstāti ar aktu, uz kuru izdarīta atsauce, joprojām ir piemērojami saskaņā ar minēto aktu.

3. Šā līguma nolūkos atsauces uz Savienības tiesību noteikumiem, kas padarīti piemērojami ar šo līgumu, saprot tā, ka tās ietver atsauces uz attiecīgajiem Savienības aktiem, ar kuriem minētie noteikumi tiek papildināti vai īstenoti.

7. pants

Atsauces uz Savienību un dalībvalstīm

1. Šā līguma nolūkos visas atsauces uz dalībvalstīm un dalībvalstu kompetentajām iestādēm Savienības tiesību

noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo līgumu, saprot kā atsauces, kas ietver kompetentās iestādes, izņemot attiecībā uz:

apvienoto Karalisti un tās

a) Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru locekļu izvirzīšanu, iecelšanu vai ievēlēšanu, kā arī dalību iestāžu lēmumu pieņemšanā un iestāžu sanāksmju apmeklēšanu;

b) dalību Savienības struktūru, biroju un aģentūru lēmumu pieņemšanā un pārvaldībā;

c) sanāksmju apmeklēšanu komitejās, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (4)

3. panta 2. punktā, Komisijas ekspertu grupās vai citās līdzīgās vienībās vai sanāksmju apmeklēšanu Savienības struktūru, biroju un aģentūru ekspertu grupās vai līdzīgās vienībās, ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi.

2. Ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi, visas atsauces uz Savienību saprot kā atsauces, kas ietver Euratom.

8. pants

Piekļuve tīkliem, informācijas sistēmām un datubāzēm

Ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi, pēc pārejas perioda beigām apvienotajai Karalistei beidzas tiesības piekļūt visiem tīkliem, informācijas sistēmām un datubāzēm, kas izveidotas uz Savienības tiesību pamata. apvienotā Karaliste veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tai nav piekļuves tīkliem, informācijas sistēmām un datubāzēm, kuriem tai vairs nav tiesību piekļūt.

OTRĀ DaĻa

PILSOŅU TIESĪBAS

I SADAĻA

Vispārīgie noteikumi

9. pants

Definīcijas

Šajā Daļā, neskarot III sadaļu, piemēro šādas definīcijas:

a) “ģimenes locekļi” ir šādas personas neatkarīgi no to valstspiederības, kuras ietilpst šā līguma 10. pantā attiecībā uz personām paredzētajā darbības jomā:

i) Savienības pilsoņu ģimenes locekļi vai apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (5) 2. panta 2. punkta definīcijai;

ii) personas, kuras nav Direktīvas 2004/38/EK 3. panta 2. punktā noteiktās personas, un kuru klātbūtne Savienības

pilsoņiem vai

apvienotās

Karalistes valstspiederīgajiem nepieciešama, lai minētajiem Savienības pilsoņiem vai

apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem neliegtu uzturēšanās tiesības, kas paredzētas šajā Daļā;

b) “pārrobežu darbinieki” ir Savienības pilsoņi vai apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kas saskaņā ar LESD 45. vai

49. pantu veic saimniecisko darbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, kurās viņi neuzturas;

c) “uzņēmējvalsts” ir:

i) apvienotā Karaliste attiecībā uz Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, ja viņi līdz pārejas perioda beigām izmantoja tiesības uzturēties tur saskaņā ar Savienības tiesībām un turpina uzturēties tur arī pēc tam;

ii) attiecībā uz apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem – dalībvalsts, kurā viņi līdz pārejas perioda beigām izmantoja tiesības uzturēties saskaņā ar Savienības tiesībām un turpina uzturēties tur arī pēc tam;

d) “darba vietas valsts” ir:

i) attiecībā uz Savienības pilsoņiem – apvienotā Karaliste, ja viņi līdz pārejas perioda beigām tur veica saimniecisko darbību kā pārrobežu darbinieki un turpina to darīt arī pēc tam;

ii) attiecībā uz apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem – dalībvalsts, kurā viņi līdz pārejas perioda beigām veica saimniecisko darbību kā pārrobežu darbinieki un turpina to darīt arī pēc tam;

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām

brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

e) “aizgādības tiesības” ir uzraudzības tiesības Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 (6) 2. panta 9. punkta nozīmē, ieskaitot aizgādības tiesības, kas iegūtas ar spriedumu, likumu izpildi vai nolīgumu, kam ir juridisks spēks.

10. pants

Darbības joma attiecībā uz personām

1. Neskarot III sadaļu, šo Daļu piemēro šādām personām:

a) Savienības pilsoņi, kuri līdz pārejas perioda beigām izmantoja tiesības uzturēties apvienotajā Karalistē saskaņā ar Savienības tiesībām un turpina uzturēties tur arī pēc tam;

b) apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kuri līdz pārejas perioda beigām izmantoja tiesības uzturēties kādā dalībvalstī saskaņā ar Savienības tiesībām un turpina uzturēties tur arī pēc tam;

c) Savienības pilsoņi, kuri līdz pārejas perioda beigām apvienotajā Karalistē izmantoja tiesības kā pārrobežu darbinieki saskaņā ar Savienības tiesībām un turpina tās izmantot arī pēc tam;

d) apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kuri līdz pārejas perioda beigām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantoja

tiesības kā pārrobežu darbinieki saskaņā ar Savienības tiesībām un turpina tās izmantot arī pēc tam;

e) šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļi ar nosacījumu, ka viņi atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

i) viņi līdz pārejas perioda beigām uzturējās uzņēmējvalstī saskaņā ar Savienības tiesībām un turpina uzturēties tur arī pēc tam;

ii) viņi līdz pārejas perioda beigām bija tiešās radniecības saitēs ar kādu a) līdz d) apakšpunktā minēto personu un uzturējās ārpus uzņēmējvalsts, ja vien viņi laikā, kad cenšas iegūt uzturēšanās tiesības saskaņā ar šo Daļu, lai pievienotos šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajai personai, atbilst Direktīvas 2004/38/EK 2. panta 2. punkta nosacījumiem;

iii) viņi pēc pārejas perioda beigām uzņēmējvalstī vai ārpus tās dzimuši a) līdz d) apakšpunktā minētajām personām vai šīs personas viņus uzņēmējvalstī vai ārpus tās likumīgi adoptējušas un viņi laikā, kad cenšas iegūt uzturēšanās tiesības saskaņā ar šo Daļu, lai pievienotos šā punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajai personai, atbilst Direktīvas 2004/38/EK 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem un vienam no šādiem nosacījumiem:

— abi vecāki ir a) līdz d) apakšpunktā minētās personas;

— viens no vecākiem ir a) līdz d) apakšpunktā minētā persona un otrs ir uzņēmējvalsts valstspiederīgais; vai

— viens no vecākiem ir a) līdz d) apakšpunktā minētā persona, un tai ir bērna atsevišķās vai kopīgās aizgādības

tiesības saskaņā ar piemērojamajiem dalībvalsts vai

apvienotās

Karalistes ģimenes tiesību noteikumiem,

ieskaitot piemērojamos starptautisko privāttiesību noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstī vai apvienotajā Karalistē tiek atzītas atbilstoši trešās valsts tiesībām noteiktās aizgādības tiesības, jo īpaši ņemot vērā bērna intereses un neskarot šādu piemērojamo starptautisko privāttiesību noteikumu (7) normālu darbību;

f) ģimenes locekļi, kas līdz pārejas perioda beigām uzturējās uzņēmējvalstī saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 12. un

13. pantu, 16. panta 2. punktu un 17. un 18. pantu un turpina uzturēties tur arī pēc tam.

2. Personas, uz kurām attiecas Direktīvas 2004/38/EK 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts un kuru uzturēšanos uzņēmējvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem līdz pārejas perioda beigām veicināja saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta

2. punktu, patur tiesības uzturēties uzņēmējvalstī saskaņā ar šo Daļu, ja tās turpina uzturēties uzņēmējvalstī pēc pārejas perioda beigām.

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.).

(7) Jēdziens “aizgādības tiesības” ir jāinterpretē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2201/2003 2. panta 9. punktu. Tādējādi tas ietver aizgādības

tiesības, kas iegūtas ar spriedumu, likumu izpildi vai nolīgumu, kam ir juridisks spēks.

3. Šā panta 2. punktu piemēro arī personām, uz kurām attiecas Direktīvas 2004/38/EK 3. panta 2. punkta a) un

b) apakšpunkts, kuras līdz pārejas perioda beigām ir pieteikušās uz ieceļošanas un uzturēšanās veicināšanu un kuru uzturēšanos pēc pārejas perioda beigām attiecīgā uzņēmējvalsts veicina saskaņā ar tās tiesību aktiem.

4. Neskarot uzturēšanās tiesības, kas attiecīgajām personām ir pašām, uzņēmējvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem un Direktīvas 2004/38/EK 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu veicina ieceļošanu un uzturēšanos partnerim, ar kuru šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajai personai ir ilgstošas, pienācīgi apliecinātas attiecības, ja minētais partneris līdz pārejas perioda beigām uzturējās ārpus uzņēmējvalsts, ar nosacījumu, ka attiecības bija ilgstošas līdz pārejas perioda beigām un turpinās laikā, kad partneris cenšas iegūt uzturēšanās tiesības saskaņā ar šo Daļu.

5. Gadījumos, kas minēti 3. un 4. punktā, uzņēmējvalsts sīki pārbauda attiecīgo personu personiskos apstākļus un pamato aizliegumu šīm personām ieceļot vai uzturēties.

11. pants

Uzturēšanās nepārtrauktība

Uzturēšanās nepārtrauktību 9. un 10. panta nolūkos neietekmē 15. panta 2. punktā minētās prombūtnes.

Pastāvīgas uzturēšanās tiesības, kas saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK iegūtas līdz pārejas perioda beigām, neuzskata par zaudētām, ja prombūtne no uzņēmējvalsts ir bijusi uz periodu, kurš norādīts 15. panta 3. punktā.

12. pants

Nediskriminēšana

Ievērojot šīs Daļas darbības jomu un neskarot tajā ietvertos īpašos noteikumus, attiecībā uz šā līguma 10. pantā minētajām personām uzņēmējvalstī un darba vietas valstī ir aizliegta jebkāda diskriminācija valstspiederības dēļ LESD

18. panta pirmās daļas nozīmē.

II SADAĻA

Tiesības un pienākumi

1. nodaļa

Ar uzturēšanos un uzturēšanās dokumentiem saistītās tiesības

13. pants

Uzturēšanās tiesības

1. Savienības pilsoņiem un apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem ir tiesības uzturēties uzņēmējvalstī saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, kas noteikti LESD 21., 45. vai 49. pantā un Direktīvas 2004/38/EK 6. panta

1. punktā, 7. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, 7. panta 3. punktā, 14. pantā, 16. panta 1. punktā vai 17. panta

1. punktā.

2. Ģimenes locekļiem, kas ir Savienības pilsoņi vai

apvienotās

Karalistes valstspiederīgie, ir tiesības uzturēties

uzņēmējvalstī, kā noteikts LESD 21. pantā un Direktīvas 2004/38/EK 6. panta 1. punktā, 7. panta 1. punkta

d) apakšpunktā, 12. panta 1. vai 3. punktā, 13. panta 1. punktā, 14. pantā, 16. panta 1. punktā vai 17. panta 3. un

4. punktā, ievērojot minētajos noteikumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus.

3. Ģimenes locekļiem, kas nav ne Savienības pilsoņi, ne apvienotās Karalistes valstspiederīgie, ir tiesības uzturēties uzņēmējvalstī saskaņā ar LESD 21. pantu un kā noteikts Direktīvas 2004/38/EK 6. panta 2. punktā, 7. panta 2. punktā,

12. panta 2. vai 3. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. pantā, 16. panta 2. punktā, 17. panta 3. vai 4. punktā vai 18. pantā, ievērojot minētajos noteikumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus.

4. Uzņēmējvalsts nevar noteikt nekādus ierobežojumus un nosacījumus attiecībā uz 1., 2. un 3. punktā minēto personu uzturēšanās tiesību iegūšanu, paturēšanu vai zaudēšanu, izņemot tos, kuri ir paredzēti šajā sadaļā. Šajā sadaļā paredzēto ierobežojumu un nosacījumu piemērošanā nav nekādas rīcības brīvības, izņemot, ja tā ir attiecīgās personas labā.

14. pants

Izceļošanas un ieceļošanas tiesības

1. Savienības pilsoņiem un apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem un citām personām, kuras uzturas uzņēmējvalsts teritorijā saskaņā ar šajā sadaļā noteiktajiem nosacījumiem, ir tiesības atstāt uzņēmējvalsti un tiesības ieceļot tajā, kā noteikts Direktīvas 2004/38/EK 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punkta pirmajā daļā, ar derīgu pasi vai valsts izdotu personas apliecību Savienības pilsoņu un apvienotās Karalistes valstspie­ derīgo gadījumā un ar derīgu pasi viņu attiecīgo ģimenes locekļu un to personu gadījumā, kuras nav Savienības pilsoņi vai apvienotās Karalistes valstspiederīgie.

Kad pagājuši pieci gadi no pārejas perioda beigām, uzņēmējvalsts var nolemt vairs nepieņemt valsts izdotas personas apliecības ieceļošanai tās teritorijā vai izceļošanai no tās, ja šajās apliecībās nav iestrādāta mikroshēma, kas atbilst piemērojamajiem Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas standartiem biometriskās identifikācijas jomā.

2. Personām, kurām ir derīgs dokuments, kas izdots saskaņā ar 18. vai 26. pantu, nepieprasa izceļošanas vīzu, ieceļošanas vīzu vai līdzvērtīgu formalitāšu ievērošanu.

3. Ja uzņēmējvalsts pieprasa ieceļošanas vīzu ģimenes locekļiem, kas Savienības pilsonim vai apvienotās Karalistes valstspiederīgajam pievienojas pēc pārejas perioda beigām, šī uzņēmējvalsts attiecīgajām personām nodrošina visas iespējas iegūt vajadzīgās vīzas. Šīs vīzas izdod bez maksas pēc iespējas drīz un izmantojot paātrinātu procedūru.

15. pants

Pastāvīgas uzturēšanās tiesības

1. Tiesības pastāvīgi uzturēties uzņēmējvalstī atbilstoši Direktīvas 2004/38/EK 16., 17. un 18. panta nosacījumiem ir Savienības pilsoņiem un apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, un viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem, kas uzņēmēj­ valstī saskaņā ar Savienības tiesībām ir likumīgi un nepārtraukti uzturējušies 5 gadus vai Direktīvas 2004/38/EK

17. pantā noteikto periodu. aprēķinā par pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanai nepieciešamo periodu ietver periodus līdz pārejas perioda beigām un pēc tam, kuros persona likumīgi uzturējusies vai strādājusi saskaņā ar Savienības tiesībām.

2. Uzturēšanās nepārtrauktību pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanas nolūkos nosaka saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 16. panta 3. punktu un 21. pantu.

3. Kad pastāvīgas uzturēšanās tiesības ir iegūtas, tās var zaudēt tikai tad, ja prombūtne no uzņēmējvalsts ir ilgāka par 5 secīgiem gadiem.

16. pants

Periodu summēšana

Savienības pilsoņiem un apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, un viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem, kas uzņēmēj­ valstī saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 7. panta nosacījumiem līdz pārejas perioda beigām ir likumīgi uzturējušies mazāk nekā 5 gadus, ir tiesības iegūt pastāvīgas uzturēšanās tiesības atbilstoši šā līguma 15. panta nosacījumiem, kad viņi ir savākuši nepieciešamos uzturēšanās periodus. aprēķinā par pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanai nepieciešamo periodu ietver periodus līdz pārejas perioda beigām un pēc tam, kuros persona likumīgi uzturējusies vai strādājusi saskaņā ar Savienības tiesībām.

17. pants

Statuss un izmaiņas

1. Savienības pilsoņu un apvienotās Karalistes valstspiederīgo, un viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesības tiešā veidā atsaukties uz šo Daļu netiek ietekmētas, ja mainās šo personu statuss, piemēram, no studenta, darba ņēmēja, pašnodar­ binātās personas un ekonomiski neaktīvas personas statusa uz kādu citu. Personas, kurām pārejas perioda beigās ir uzturēšanās tiesības kā Savienības pilsoņu vai apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļiem, nevar kļūt par personām, kas minētas 10. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā.

2. Tiesības, kas šajā sadaļā paredzētas ģimenes locekļiem, kuri līdz pārejas perioda beigām ir Savienības pilsoņu vai apvienotās Karalistes valstspiederīgo apgādājamie, saglabājas arī pēc tam, kad viņi vairs nav apgādājamie.

18. pants

Uzturēšanās dokumentu izdošana

1. Uzņēmējvalsts var Savienības pilsoņiem vai apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem un citām personām, kuras uzturas uzņēmējvalsts teritorijā saskaņā ar šajā sadaļā noteiktajiem nosacījumiem, pieprasīt pieteikties uz jaunu uzturēšanās statusu, kas nodrošina šajā sadaļā paredzētās tiesības, un uz dokumentu, kurš apliecina šo statusu un var būt elektronisks.

Uz pieteikšanos šāda uzturēšanās statusa iegūšanai attiecas šādi nosacījumi:

a) pieteikšanās procedūras nolūks ir pārbaudīt, vai pieteikuma iesniedzējam ir tiesības uz šajā sadaļā noteiktajām uzturēšanās tiesībām. Ja tā ir, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības saņemt attiecīgo uzturēšanās statusu un dokumentu, kurš apliecina šo statusu;

b) personām, kuras uzņēmējvalstī ir uzturējušās līdz pārejas perioda beigām, pieteikuma iesniegšanas termiņš ir vismaz 6 mēneši no pārejas perioda beigām.

Personām, kurām saskaņā ar šo sadaļu ir tiesības sākt uzturēties uzņēmējvalstī pēc pārejas perioda beigām, pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 3 mēneši no to ierašanās dienas vai no dienas, kad beidzas pirmajā daļā minētais termiņš (atkarībā no tā, kura diena iestājas vēlāk).

apliecību par pieteikšanos uz uzturēšanās statusu izsniedz nekavējoties;

c) šā punkta b) apakšpunktā minēto pieteikuma iesniegšanas termiņu automātiski pagarina par 1 gadu, ja Savienība apvienotajai Karalistei vai apvienotā Karaliste Savienībai paziņo, ka tehniskas problēmas uzņēmējvalstij liedz vai nu reģistrēt pieteikumu, vai izdot b) apakšpunktā minēto pieteikšanās apliecību. Uzņēmējvalsts publicē minēto paziņojumu un laikus sniedz attiecīgajām personām atbilstīgu publisko informāciju;

d) ja attiecīgās personas neievēro b) apakšpunktā minēto pieteikuma iesniegšanas termiņu, kompetentās iestādes izvērtē termiņa neievērošanas apstākļus un iemeslus un gadījumā, ja termiņa neievērošanai ir saprātīgs pamatojums, ļauj minētajām personām pieteikumu iesniegt saprātīgā papildu termiņā;

e) uzņēmējvalsts nodrošina, ka pieteikšanās administratīvās procedūras ir raitas, pārredzamas un vienkāršas un ka ir novērsts nevajadzīgs administratīvais slogs;

f) pieteikuma veidlapas ir īsas, vienkāršas, lietotājdraudzīgas un pielāgotas šā līguma kontekstam; ģimeņu vienlaikus iesniegtos pieteikumus izskata kopā;

g) statusu apliecinošo dokumentu izsniedz bez maksas vai par tādu maksu, kas nepārsniedz uzņēmējvalsts pilsoņiem vai valstspiederīgajiem par līdzīgu dokumentu izsniegšanu piemēroto maksu;

h) personām, kurām līdz pārejas perioda beigām ir derīgs pastāvīgas uzturēšanās dokuments, kas izdots saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 19. vai 20. pantu, vai derīgs iekšzemes imigrācijas dokuments, kas piešķir pastāvīgas tiesības uzturēties uzņēmējvalstī, ir tiesības šā punkta b) apakšpunktā minētajā termiņā nomainīt attiecīgo dokumentu uz jaunu uzturēšanās dokumentu, pamatojoties uz pieteikumu, pēc tam, kad ir pārbaudīta šo personu identitāte, saskaņā ar šā punkta p) apakšpunktu veikta sodāmības un drošības pārbaude un apliecināta uzturēšanās turpināšanās; šādus jaunos uzturēšanās dokumentus izdod bez maksas;

i) lai pārbaudītu pieteikuma iesniedzēju identitāti, Savienības pilsoņiem un apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem prasa uzrādīt derīgu pasi vai valsts izdotu personas apliecību, bet viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem un citām

personām, kuras nav Savienības pilsoņi vai

apvienotās

Karalistes valstspiederīgie, – derīgu pasi; šo personu

apliecinošo dokumentu pieņemšanai neizvirza nekādus kritērijus, izņemot dokumenta derīgumu. Ja uzņēmējvalsts kompetentās iestādes pieteikuma izskatīšanas laikā patur personu apliecinošo dokumentu, uzņēmējvalsts pēc pieprasījuma nekavējoties atgriež minēto dokumentu, pirms pieņemts lēmums par pieteikumu;

j) apliecinošos dokumentus, kas nav personu apliecinoši dokumenti, piemēram, civilstāvokļa dokumentus, var iesniegt kopijas veidā. apliecinošo dokumentu oriģinālus var pieprasīt vienīgi īpašos gadījumos, ja ir pamatotas šaubas par iesniegto apliecinošo dokumentu autentiskumu;

k) uzņēmējvalsts Savienības pilsoņiem un apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem papildus šā punkta i) apakšpunktā minētajiem personu apliecinošajiem dokumentiem var pieprasīt tikai šādus Direktīvas 2004/38/EK 8. panta

3. punktā minētos apliecinošos dokumentus:

i) ja viņi uzturas uzņēmējvalstī saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie – darba devēja apstiprinājums par nodarbinātību vai nodarbinātības apliecība, vai pierādījums, ka viņi ir pašnodarbināti;

ii) ja viņi uzturas uzņēmējvalstī saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu kā ekonomiski neaktīvas personas – pierādījumi, ka viņiem ir pietiekami līdzekļi viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem, lai uzturēšanās laikā nekļūtu par slogu uzņēmējvalsts sociālās palīdzības sistēmai, un ka viņiem uzņēmējvalstī ir visaptveroša veselības apdrošināšana; vai

iii) ja viņi uzturas uzņēmējvalstī saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu kā studenti – pierādījumi par uzņemšanu iestādē, kuru uzņēmējvalsts akreditējusi vai finansē atbilstoši saviem tiesību aktiem vai administratīvajai praksei, pierādījumi par visaptverošu veselības apdrošināšanu un deklarācija vai līdzvērtīgi pierādījumi, ka viņiem ir pietiekami līdzekļi viņiem pašiem un viņu ģimenes locekļiem, lai uzturēšanās laikā nekļūtu par slogu uzņēmējvalsts sociālās palīdzības sistēmai. Uzņēmējvalsts nevar pieprasīt, lai šajās deklarācijās būtu norādīta kāda konkrēta līdzekļu summa.

attiecībā uz nosacījumu par pietiekamiem līdzekļiem piemēro Direktīvas 2004/38/EK 8. panta 4. punktu;

l) uzņēmējvalsts tiem ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas šā līguma 10. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkts vai 10. panta 2. vai 3. punkts un kuri uzturas uzņēmējvalstī saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 7. panta 1. punkta

d) apakšpunktu vai 7. panta 2. punktu, papildus šā punkta i) apakšpunktā minētajiem personu apliecinošajiem dokumentiem var pieprasīt tikai šādus Direktīvas 2004/38/EK 8. panta 5. punktā vai 10. panta 2. punktā minētos apliecinošos dokumentus:

i) dokuments, kas apliecina ģimenes attiecības vai reģistrētas partnerattiecības;

ii) reģistrācijas apliecība vai, ja reģistrācijas sistēmas nav, citi pierādījumi par to, ka Savienības pilsonis vai apvienotās Karalistes valstspiederīgais, ar ko kopā viņi uzturas, faktiski uzturas uzņēmējvalstī;

iii) attiecībā uz Savienības pilsoņu vai apvienotās Karalistes valstspiederīgo un viņu laulāto vai reģistrēto partneru tiešajiem pēcnācējiem, kas ir jaunāki par 21 gadu vai ir apgādājami, un apgādājamiem tiešajiem augšupējiem radiniekiem – dokumentāri pierādījumi par to, ka ir izpildīti Direktīvas 2004/38/EK 2. panta 2. punkta c) vai

d) apakšpunkta nosacījumi;

iv) attiecībā uz šā līguma 10. panta 2. vai 3. punktā minētajām personām – dokuments, kuru uzņēmējvalsts attiecīgā iestāde izdevusi saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 3. panta 2. punktu.

attiecībā uz nosacījumu par pietiekamiem līdzekļiem attiecībā uz ģimenes locekļiem, kuri ir Savienības pilsoņi vai apvienotās Karalistes valstspiederīgie, piemēro Direktīvas 2004/38/EK 8. panta 4. punktu;

m) uzņēmējvalsts tiem ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas šā līguma 10. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts vai 10. panta 4. punkts, papildus šā punkta i) apakšpunktā minētajiem personu apliecinošajiem dokumentiem var pieprasīt tikai šādus Direktīvas 2004/38/EK 8. panta 5. punktā un 10. panta 2. punktā minētos apliecinošos dokumentus:

i) dokuments, kas apliecina ģimenes attiecības vai reģistrētas partnerattiecības;

ii) Savienības pilsoņa vai apvienotās Karalistes valstspiederīgā, kuram viņi pievienojas uzņēmējvalstī, reģistrācijas apliecība vai, ja reģistrācijas sistēmas nav, citi pierādījumi par uzturēšanos uzņēmējvalstī;

iii) attiecībā uz laulātajiem vai reģistrētajiem partneriem – dokuments, kas apliecina, ka līdz pārejas perioda beigām pastāvēja ģimenes attiecības vai reģistrētas partnerattiecības;

iv) attiecībā uz Savienības pilsoņu vai apvienotās Karalistes valstspiederīgo un viņu laulāto vai reģistrēto partneru tiešajiem pēcnācējiem, kas ir jaunāki par 21 gadu vai ir apgādājami, un apgādājamiem tiešajiem augšupējiem radiniekiem – dokumentāri pierādījumi par to, ka viņi līdz pārejas perioda beigām bija radniecības saitēs ar

Savienības pilsoņiem vai

apvienotās

Karalistes valstspiederīgajiem un ka ir izpildīti Direktīvas 2004/38/EK

2. panta 2. punkta c) vai d) apakšpunkta nosacījumi par vecumu vai apgādājamību;

v) attiecībā uz šā līguma 10. panta 4. punktā minētajām personām – pierādījums, ka līdz pārejas perioda beigām pastāvēja un arī pēc tam turpina pastāvēt ilgstošas attiecības ar Savienības pilsoņiem vai apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem;

n) gadījumos, kas nav paredzēti k), l) un m) apakšpunktā, uzņēmējvalsts pieteikuma iesniedzējiem neprasa iesniegt apliecinošos dokumentus, pārsniedzot to, kas ir strikti nepieciešams un samērīgs pierādījumu sniegšanai par šajā sadaļā paredzēto uzturēšanās tiesību nosacījumu izpildi;

o) uzņēmējvalsts kompetentās iestādes palīdz pieteikuma iesniedzējiem pierādīt viņu atbilstību kritērijiem un izvairīties no kļūdām vai izlaidumiem viņu pieteikumos; tās dod pieteikuma iesniedzējiem iespēju iesniegt papildu pierādījumus un novērst nepilnības, kļūdas vai izlaidumus;

p) pieteikuma iesniedzējiem var sistemātiski piemērot sodāmības un drošības pārbaudes, kuru vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai varētu būt piemērojami šā līguma 20. pantā noteiktie ierobežojumi. Tālab pieteikuma iesniedzējiem var pieprasīt deklarēt iepriekšēju kriminālsodāmību, kas pieteikuma iesniegšanas laikā uzrādās kriminālsodāmības reģistrā saskaņā ar sprieduma pasludināšanas valsts tiesībām. Ja uzņēmējvalsts to uzskata par būtisku, tā var piemērot Direktīvas 2004/38/EK 27. panta 3. punktā noteikto procedūru attiecībā uz pieprasījumiem citām valstīm sniegt informāciju par iepriekšēju kriminālsodāmību;

q) jaunajā uzturēšanās dokumentā iekļauj norādi, ka tas izdots saskaņā ar šo līgumu;

r) pieteikuma iesniedzējam uzņēmējvalstī ir piekļuve tiesu un vajadzības gadījumā administratīvajām pārsūdzības procedūrām attiecībā uz lēmumu, ar ko atteikts piešķirt uzturēšanās statusu. Pārsūdzības procedūrās tiek pārbaudīta lēmuma likumība, kā arī fakti un apstākļi, ar kuriem pamatots ierosinātais lēmums. Šādas pārsūdzības procedūras nodrošina, ka lēmums nav nesamērīgs.

2. Periodā, kas minēts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, un tā iespējamajā viena gada pagarinājumā saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu tiek uzskatīts, ka Savienības pilsoņiem vai apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem un citām personām, kuras uzturas uzņēmējvalstī, ir piemērojamas visas šajā Daļā paredzētās tiesības saskaņā ar attiecīgajiem nosacījumiem un ievērojot ierobežojumus, kas noteikti 20. pantā.

3. Tiek uzskatīts, ka laikā, kamēr nav pieņemts kompetento iestāžu galīgais lēmums par 1. punktā minēto pieteikumu un nav pasludināts galīgais tiesas spriedums pārsūdzības lietā par šāda pieteikuma noraidīšanu kompetentajās administra­ tīvajās iestādēs, pieteikuma iesniedzējam ir piemērojamas visas šajā Daļā paredzētās tiesības, tostarp 21. pants par garantijām un pārsūdzības tiesībām, ievērojot 20. panta 4. punkta nosacījumus.

4. Ja uzņēmējvalsts ir izvēlējusies Savienības pilsoņiem vai apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, viņu ģimenes locekļiem un citām personām, kuras uzturas uzņēmējvalsts teritorijā saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem, nepieprasīt pieteikties uz 1. punktā minēto jauno uzturēšanās statusu kā likumīgas uzturēšanās priekšnosacījumu, tiem, kuriem ir tiesības uz uzturēšanās tiesībām saskaņā ar šo sadaļu, ir tiesības saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK nosacījumiem saņemt uzturēšanās dokumentu, kurš var būt elektronisks un kurā ir iekļauta norāde, ka tas izdots saskaņā ar šo līgumu.

19. pants

Uzturēšanās dokumentu izdošana pārejas periodā

1. Pārejas periodā uzņēmējvalsts var atļaut brīvprātīgi pieteikties uz 18. panta 1. un 4. punktā minētajiem uzturēšanās statusa vai uzturēšanās dokumentiem no šā līguma spēkā stāšanās dienas.

2. Lēmumus par šo pieteikumu apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem saskaņā ar 18. panta 1. un 4. punktu. Lēmumi saskaņā ar 18. panta 1. punktu stājas spēkā tikai pēc pārejas perioda beigām.

3. Ja pieteikums saskaņā ar 18. panta 1. punktu ir apstiprināts līdz pārejas perioda beigām, uzņēmējvalsts līdz pārejas perioda beigām nevar nekādu iemeslu dēļ atsaukt lēmumu par uzturēšanās statusa piešķiršanu, izņemot Direktīvas 2004/38/EK VI nodaļā un 35. pantā noteiktos iemeslus.

4. Ja pieteikums līdz pārejas perioda beigām tiek noraidīts, pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā pirms 18. panta

1. punkta b) apakšpunktā noteiktā termiņa beigām pieteikties atkal.

5. Neskarot 4. punktu, 18. panta 1. punkta r) apakšpunktā minētās pārsūdzības procedūras ir pieejamas no dienas, kad pieņemts lēmums noraidīt šā panta 2. punktā minēto pieteikumu.

20. pants

Uzturēšanās un ieceļošanas tiesību ierobežojumi

1. Darbības, kuras Savienības pilsoņi vai apvienotās Karalistes valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un citas personas, kas izmanto šajā sadaļā paredzētās tiesības, veikuši līdz pārejas perioda beigām, izvērtē saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK VI nodaļu.

2. Darbības, kuras Savienības pilsoņi vai apvienotās Karalistes valstspiederīgie, viņu ģimenes locekļi un citas personas, kas izmanto šajā sadaļā paredzētās tiesības, veikuši pēc pārejas perioda beigām, var būt par pamatu tam, lai, ievērojot valsts tiesību aktus, uzņēmējvalsts ierobežotu uzturēšanās tiesības vai lai ierobežotu tiesības ieceļot darba vietas valstī.

3. Uzņēmējvalsts vai darba vietas valsts var noteikt vajadzīgos pasākumus, lai atteiktu, izbeigtu vai atsauktu jebkuras šajā sadaļā paredzētās tiesības to ļaunprātīgas izmantošanas vai krāpšanas gadījumā, kā noteikts Direktīvas 2004/38/EK

35. pantā. Uz šiem pasākumiem attiecas šā līguma 21. pantā paredzētās procesuālās garantijas.

4. Uzņēmējvalsts vai darba vietas valsts var saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK un īpaši tās 31. un 35. panta nosacījumiem piespiedu kārtā no savas teritorijas izraidīt pieteikuma iesniedzējus, kuri ir iesnieguši krāpnieciskus vai ļaunprātīgus pieteikumus, pat pirms tam, kad pasludināts galīgais spriedums lietā par pārsūdzību tiesā attiecībā uz šāda pieteikuma noraidīšanu.

21. pants

Garantijas un pārsūdzības tiesības

Uz visiem uzņēmējvalsts lēmumiem, ar kuriem tiek ierobežotas šā līguma 10. pantā minēto personu uzturēšanās tiesības, attiecas Direktīvas 2004/38/EK 15. pantā un VI nodaļā noteiktās garantijas.

22. pants

Blakustiesības

Saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 23. pantu tiem Savienības pilsoņa vai apvienotās Karalistes valstspiederīgā ģimenes locekļiem, kam ir tiesības uzturēties vai pastāvīgi uzturēties uzņēmējvalstī vai darba vietas valstī, neatkarīgi no valstspie­ derības ir tiesības uz nodarbinātību vai pašnodarbinātību šajā valstī.

23. pants

Vienlīdzīga attieksme

1. Saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 24. pantu, ievērojot šajā sadaļā un šīs Daļas I un IV sadaļā paredzētos īpašos

noteikumus, attieksme pret visiem Savienības pilsoņiem vai

apvienotās

Karalistes valstspiederīgajiem, kas uzturas

uzņēmējvalsts teritorijā uz šā līguma pamata, šīs Daļas darbības jomā ir līdzvērtīga tai, kāda ir pret minētās valsts valstspiederīgajiem. Priekšrocības, ko sniedz šīs tiesības, attiecas arī uz Savienības pilsoņu vai apvienotās Karalistes valstspiederīgo ģimenes locekļiem, kam ir uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās tiesības.

2. atkāpjoties no 1. punkta, uzņēmējvalstij nav pienākuma piešķirt tiesības uz sociālo palīdzību uzturēšanās periodos, kas paredzēti Direktīvas 2004/38/EK 6. pantā vai 14. panta 4. punkta b) apakšpunktā, kā arī tai nav pienākuma pirms pastāvīgas uzturēšanās tiesību iegūšanas saskaņā ar šā līguma 15. pantu piešķirt līdzekļus mācībām, tostarp arodap­ mācībai, ja šie līdzekļi ir stipendijas vai studiju kredīti personām, kas nav darba ņēmēji, pašnodarbinātas personas, personas, kuras saglabā šādu statusu, vai to ģimenes locekļiem.

2. nodaļa

Darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu tiesības

24. pants

Darba ņēmēju tiesības

1. Ievērojot LESD 45. panta 3. un 4. punktā noteiktos ierobežojumus, darba ņēmējiem uzņēmējvalstī un pārrobežu darbiniekiem darba vietas valstī vai valstīs ir tiesības, ko garantē LESD 45. pants un paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (8). Šīs tiesības ietver:

a) tiesības netikt diskriminētam valstspiederības dēļ attiecībā uz nodarbinātību, darba samaksu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem;

b) tiesības pieņemt un strādāt algotu darbu saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami uzņēmējvalsts vai darba vietas valsts valstspiederīgajiem;

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.).

c) tiesības uz tādu pašu palīdzību, kādu uzņēmējvalsts vai darba vietas valsts nodarbinātības dienesti piedāvā saviem valstspiederīgajiem;

d) tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības un darba nosacījumu ziņā, jo īpaši attiecībā uz darba samaksu, atlaišanu un bezdarba gadījumā – atjaunošanu darbā vai atkārtotu pieņemšanu darbā;

e) tiesības uz sociālajām un nodokļu priekšrocībām;

f) kolektīvās tiesības;

g) tiesības un priekšrocības, kādas valsts darba ņēmējiem piešķir attiecībā uz mājokli;

h) tiesības viņu bērniem tikt uzņemtiem vispārējās izglītības, mācekļa un profesionālās izglītības programmās ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējvalsts vai darba vietas valsts valstspiederīgajiem, ja šie bērni uzturas tajā teritorijā, kur darba ņēmējs strādā.

2. Ja uzņēmējvalstī uzturēties beiguša darba ņēmēja tiešais pēcnācējs mācās minētajā valstī, šā pēcnācēja primārajam aprūpētājam ir tiesības uzturēties minētajā valstī, līdz pēcnācējs sasniedz pilngadību, un arī pēc pilngadības sasniegšanas, ja pēcnācējam nolūkā turpināt un pabeigt mācības ir joprojām nepieciešama primārā aprūpētāja klātbūtne un aprūpe.

3. Nodarbinātiem pārrobežu darbiniekiem ir tiesības ieceļot darba vietas valstī un izceļot no tās saskaņā ar šā līguma

14. pantu, un viņiem saglabājas tiesības, kas viņiem tur bija kā darba ņēmējiem, ar nosacījumu, ka uz viņiem attiecas kāds no Direktīvas 2004/38/EK 7. panta 3. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā minētajiem apstākļiem, pat ja viņi pārceļ savu uzturēšanās vietu uz darba vietas valsti.

25. pants

Pašnodarbinātu personu tiesības

1. Ievērojot LESD 51. un 52. pantā noteiktos ierobežojumus, pašnodarbinātām personām uzņēmējvalstī un pašnodar­ binātiem pārrobežu darbiniekiem darba vietas valstī vai valstīs ir tiesības, ko garantē LESD 49. un 55. pants. Šīs tiesības ietver:

a) tiesības sākt un veikt darbības kā pašnodarbinātām personām un izveidot un pārvaldīt uzņēmumus saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus saviem valstspiederīgajiem noteikusi uzņēmējvalsts, kā noteikts LESD 49. pantā;

b) tiesības, kas noteiktas šā līguma 24. panta 1. punkta c) līdz h) apakšpunktā.

2. Pašnodarbināto personu tiešajiem pēcnācējiem piemēro 24. panta 2. punktu.

3. Pašnodarbinātiem pārrobežu darbiniekiem piemēro 24. panta 3. punktu.

26. pants

Pārrobežu darbinieku tiesības apliecinoša dokumenta izdošana

Darba vietas valsts var Savienības pilsoņiem un

apvienotās

Karalistes valstspiederīgajiem, kuriem ir pārrobežu

darbinieku tiesības saskaņā ar šo sadaļu, pieprasīt pieteikties uz dokumentu, kas apliecina, ka viņiem ir šādas tiesības saskaņā ar šo sadaļu. Šiem Savienības pilsoņiem un apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem ir tiesības saņemt šādu dokumentu.

3. nodaļa

Profesionālās kvalif ikācijas

27. pants

Atzītas profesionālās kvalifikācijas

1. Līdz pārejas perioda beigām izdarīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (9) 3. panta 1. punkta

b) apakšpunktā definēto profesionālo kvalifikāciju atzīšana attiecībā uz Savienības pilsoņiem vai apvienotās Karalistes

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem, ko veikusi viņu uzņēmējvalsts vai darba vietas valsts, paliek spēkā attiecīgajā valstī, ieskaitot tiesības strādāt profesijā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā valstspiederīgie, ja šī atzīšana notikusi saskaņā ar kādu no šādiem noteikumiem:

a) Direktīvas 2005/36/EK III sadaļa attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saistībā ar brīvības veikt uzņēmēj­ darbību izmantošanu, ja šī atzīšana ietilpa vispārējā sistēmā attiecībā uz apmācības apliecinājumu atzīšanu, sistēmā attiecībā uz profesionālās pieredzes atzīšanu vai sistēmā attiecībā uz atzīšanu, kas pamatojas uz minimālo apmācības nosacījumu saskaņošanu;

b) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/5/EK (10) 10. panta 1. un 3. punkts attiecībā uz atļaujas saņemšanu darbam advokāta profesijā uzņēmējvalstī vai darba vietas valstī;

c) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (11) 14. pants attiecībā uz citas dalībvalsts obligāto revidentu apstiprināšanu;

d) Padomes Direktīva 74/556/EEK (12) attiecībā uz pierādījumu pieņemšanu par tādām zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas, lai sāktu vai veiktu darbības kā pašnodarbinātām personām un starpniekiem, kas iesaistīti toksisku produktu tirdzniecībā un izplatīšanā vai darbībās, kuras ietver toksisku produktu profesionālu izmantošanu.

2. Profesionālo kvalifikāciju atzīšana šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā ietver:

a) profesionālo kvalifikāciju atzīšanu saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 3. panta 3. punktu;

b) lēmumus, ar kuriem piešķir daļēju piekļuvi profesionālajai darbībai saskaņā ar 2005/36/EK 4.f pantu;

c) profesionālo kvalifikāciju atzīšanu uzņēmējdarbības veikšanai saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.d pantu.

28. pants

Notiekošās procedūras attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu

Uzņēmējvalsts vai darba vietas valsts kompetentā iestāde tādu pieteikumu izskatīšanai, ko Savienības pilsoņi vai

apvienotās Karalistes valstspiederīgie attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu iesnieguši līdz pārejas perioda

beigām, un lēmumiem par šādiem pieteikumiem piemēro Direktīvas 2005/36/EK 4. pantu, 4.d pantu attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu uzņēmējdarbības veikšanai, 4.f pantu un III sadaļu, Direktīvas 98/5/EK 10. panta 1.,

3. un 4. punktu, Direktīvas 2006/43/EK 14. pantu un Direktīvu 74/556/EEK.

Tiktāl, cik tas attiecas uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procedūru pabeigšanu uzņēmējdarbības veikšanas nolūkā saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.d pantu, piemēro arī minētās direktīvas 4.a, 4.b un 4.e pantu.

29. pants

Administratīvā sadarbība profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā

1. attiecībā uz 28. pantā minētajiem izskatīšanā esošajiem pieteikumiem

apvienotā

Karaliste un dalībvalstis

sadarbojas, lai atvieglotu 28. panta piemērošanu. Sadarbība var ietvert informācijas apmaiņu, ieskaitot informāciju par veiktajiem disciplinārajiem pasākumiem vai piemērotajiem kriminālsodiem, vai jebkādiem citiem nopietniem un konkrētiem apstākļiem, kuriem, visticamāk, būtu sekas attiecībā uz to darbību veikšanu, kurām piemērojamas 28. pantā minētās direktīvas.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/5/EK (1998. gada 16. februāris) attiecībā uz pasākumiem, lai atvieglotu advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija (OV L 77, 14.3.1998., 36. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu

obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(12) Padomes Direktīva 74/556/EEK (1974. gada 4. jūnijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus pagaidu pasākumiem attiecībā uz

darbībām ar toksiskiem produktiem, to tirdzniecību un izplatīšanu, kā arī attiecībā uz darbībām saistībā ar šādu produktu profesionālu izmantošanu, tostarp starpniecību (OV L 307, 18.11.1974., 1. lpp.).

2. atkāpjoties no 8. panta, apvienotajai Karalistei ir tiesības ilgākais 9 mēnešus no pārejas perioda beigām izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu attiecībā uz 28. pantā minētajiem pieteikumiem, ja šie pieteikumi attiecas uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanu uzņēmējdarbības veikšanas nolūkā saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 4.d pantu.

III SADAĻA

Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija

30. pants

Attiecīgās personas

1. Šo sadaļu piemēro šādām personām:

a) Savienības pilsoņi, uz kuriem pārejas perioda beigās attiecas apvienotās Karalistes tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas;

b) apvienotās Karalistes valstspiederīgie, uz kuriem pārejas perioda beigās attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas;

c) Savienības pilsoņi, kuri pārejas perioda beigās uzturas apvienotajā Karalistē un uz kuriem attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas;

d) apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kuri pārejas perioda beigās uzturas kādā dalībvalstī un uz kuriem attiecas apvienotās Karalistes tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas;

e) personas, uz kurām a) līdz d) apakšpunkts neattiecas, bet kuras ir:

i) Savienības pilsoņi, kuri pārejas perioda beigās veic darbību kā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas apvienotajā Karalistē un uz kuriem, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (13) II sadaļu, attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas; vai

ii) apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kuri pārejas perioda beigās veic darbību kā nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas vienā vai vairākās dalībvalstīs un uz kuriem, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 II sadaļu, attiecas apvienotās Karalistes tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas;

f) bezvalstnieki un bēgļi, kuri uzturas kādā dalībvalstī vai apvienotajā Karalistē un ir kādā no situācijām, kas aprakstītas

a) līdz e) apakšpunktā, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas;

g) trešo valstu valstspiederīgie, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas, kuri ir kādā no situācijām, kas aprakstītas a) līdz e) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka viņi atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 859/2003 (14) nosacījumiem.

2. Noteikumi uz 1. punktā minētajām personām attiecas tikmēr, kamēr tās bez pārtraukuma ir kādā no situācijām, kuras paredzētas minētajā punktā un kurās vienlaikus iesaistīta gan kāda dalībvalsts, gan apvienotā Karaliste.

3. Šo sadaļu piemēro arī personām, uz kurām neattiecas vai vairs neattiecas šā panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunkts, bet uz kurām attiecas šā līguma 10. pants, kā arī uz to ģimenes locekļiem un apgādību zaudējušām personām.

4. Noteikumi uz 3. punktā minētajām personām attiecas tikmēr, kamēr tām ir tiesības uzturēties uzņēmējā valstī saskaņā ar šā līguma 13. pantu vai tiesības strādāt savā darba vietas valstī saskaņā ar šā līguma 24. vai 25. pantu.

5. Ja šajā pantā minēti ģimenes locekļi un apgādību zaudējušas personas, šī sadaļa attiecas uz minētajām personām tikai tiktāl, ciktāl tās iegūst tiesības un pienākumus šajā statusā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004.

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).

(14) Padomes Regula (EK) Nr. 859/2003 (2003. gada 14. maijs), ar ko Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumus

attiecina arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem minētie noteikumi neattiecas tikai viņu valstspiederības dēļ (OV L 124, 20.5.2003., 1. lpp.).

Sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumi

1. Personām, uz kurām attiecas šī sadaļa, ir piemērojami noteikumi un mērķi, kas noteikti LESD 48. pantā, Regulā (EK) Nr. 883/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 987/2009 (15).

Savienība un apvienotā Karaliste pienācīgi ņem vērā šā līguma I pielikuma I daļā uzskaitītos lēmumus un ieteikumus, ko pieņēmusi Eiropas Komisijai piesaistītā administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 (“administratīvā komisija”).

2. atkāpjoties no šā līguma 9. panta, šīs sadaļas vajadzībām ir piemērojamas Regulas (EK) Nr. 883/2004 1. pantā sniegtās definīcijas.

3. attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 859/2003 nosacījumiem, kā arī viņu ģimenes locekļiem vai apgādību zaudējušajām personām šīs sadaļas darbības jomā, atsauces uz Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 saprot kā attiecīgi atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 1408/71 (16) un

Padomes Regulu (EEK) Nr. 574/72 (17). atsauces uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 un Regulas (EK) Nr. 987/2009

konkrētiem noteikumiem saprot kā atsauces uz atbilstīgajiem Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un Regulas (EEK) Nr. 574/72 noteikumiem.

32. pants

Attiecīgās īpašās situācijas

1. Šādās situācijās šajā pantā noteiktajā apjomā, ciktāl tās attiecas uz personām, uz kurām neattiecas vai vairs neattiecas 30. pants, piemēro šādus noteikumus:

a) atsaucoties uz apdrošināšanas, nodarbinātības, pašnodarbinātības vai uzturēšanās periodiem un summējot tos, ieskaitot tiesības un pienākumus, kas izriet no šiem periodiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004, šī sadaļa attiecas uz šādām personām:

i) Savienības pilsoņi, kā arī bezvalstnieki un bēgļi, kas uzturas kādā dalībvalstī, un trešo valstu valstspiederīgie, kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 859/2003 nosacījumiem un uz kuriem līdz pārejas perioda beigām attiecās apvienotās Karalistes tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas;

ii) apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kā arī bezvalstnieki un bēgļi, kas uzturas apvienotajā Karalistē, un trešo valstu valstspiederīgie, kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 859/2003 nosacījumiem un uz kuriem līdz pārejas perioda beigām attiecās kādas dalībvalsts tiesību akti, kā arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas.

Periodu summēšanas nolūkā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 ņem vērā periodus, kas savākti pirms un pēc pārejas perioda beigām;

b) Regulas (EK) Nr. 883/2004 20. un 27. panta noteikumus līdz ārstēšanas beigām turpina piemērot personām, kuras līdz pārejas perioda beigām bija pieprasījušas atļauju iziet plānotas ārstēšanas kursu saskaņā ar Regulu (EK)

Nr. 883/2004.

arī

attiecīgās atlīdzināšanas procedūras ir piemērojamas pat pēc ārstēšanas noslēgšanās. Šādām

personām un tās pavadošajām personām mutatis mutandis ir tiesības ieceļot ārstēšanas valstī un izceļot no tās saskaņā ar 14. pantu;

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(16) Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 (1971. gada 14. jūnijs) par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu

ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.).

(17) Padomes Regula (EEK) Nr. 574/72 (1972. gada 21. marts), ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.).

c) Regulas (EK) Nr. 883/2004 19. un 27. panta noteikumus līdz pagaidu uzturēšanās beigām turpina piemērot personām, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 883/2004 un kuras pārejas perioda beigās pagaidu kārtā uzturas

dalībvalstī vai

apvienotajā Karalistē.

arī

attiecīgās atlīdzināšanas procedūras ir piemērojamas pat pēc pagaidu

uzturēšanās vai ārstēšanas noslēgšanās;

d) Regulas (EK) Nr. 883/2004 67., 68. un 69. panta noteikumus tikmēr, kamēr ir izpildīti nosacījumi, turpina piemērot tādu ģimenes pabalstu piešķiršanai, uz kuriem ir tiesības pārejas perioda beigās, šādām personām:

i) Savienības pilsoņi, bezvalstnieki un bēgļi, kas uzturas kādā dalībvalstī, kā arī trešo valstu valstspiederīgie, kuri pārejas perioda beigās atbilst Regulas (EK) Nr. 859/2003 nosacījumiem un uzturas kādā dalībvalstī, uz kuriem attiecas dalībvalsts tiesību akti un kuriem ir ģimenes locekļi, kas uzturas apvienotajā Karalistē;

ii) apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kā arī bezvalstnieki un bēgļi, kas uzturas apvienotajā Karalistē, un trešo valstu valstspiederīgie, kuri pārejas perioda beigās atbilst Regulas (EK) Nr. 859/2003 nosacījumiem un uzturas apvienotajā Karalistē, uz kuriem attiecas apvienotās Karalistes tiesību akti un kuriem ir ģimenes locekļi, kas uzturas kādā dalībvalstī;

e) situācijās, kas paredzētas šā punkta d) apakšpunkta i) un ii) punktā, personām, kurām pārejas perioda beigās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 ir tiesības kā ģimenes locekļiem, piemēram, atvasinātās tiesības uz slimības pabalstu natūrā, minēto regulu un atbilstīgos Regulas (EK) Nr. 987/2009 noteikumus turpina piemērot tikmēr, kamēr ir izpildīti tur paredzētie nosacījumi.

2. Personām, kuras saņem pabalstus saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, attiecībā uz slimības pabalstiem ir piemērojami Regulas (EK) Nr. 883/2004 III sadaļas 1. nodaļas noteikumi.

Šo punktu mutatis mutandis piemēro ģimenes pabalstiem, kas pamatojas uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 67., 68. un

69. pantu.

33. pants

Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices valstspiederīgie

1. Šīs sadaļas noteikumi, kas ir piemērojami Savienības pilsoņiem, attiecas uz Islandes, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes un Šveices Konfederācijas valstspiederīgajiem ar nosacījumu, ka:

a) Islande, Lihtenšteinas Firstiste, Norvēģijas Karaliste un Šveices Konfederācija attiecīgi ir noslēgušas un piemēro attiecīgus nolīgumus ar apvienoto Karalisti, kuri attiecas uz Savienības pilsoņiem; un

b) Islande, Lihtenšteinas Firstiste, Norvēģijas Karaliste un Šveices Konfederācija attiecīgi ir noslēgušas un piemēro attiecīgus nolīgumus ar Savienību, kuri attiecas uz apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem.

2. Pēc apvienotās Karalistes un Savienības paziņojuma par šā panta 1. punktā minēto nolīgumu spēkā stāšanās dienu apvienotā komiteja, kas izveidota ar 164. pantu (“apvienotā komiteja”), nosaka dienu, no kuras šīs sadaļas noteikumi piemērojami attiecīgi Islandes, Lihtenšteinas Firstistes, Norvēģijas Karalistes un Šveices Konfederācijas valstspiederīgajiem.

34. pants

Administratīvā sadarbība

1. atkāpjoties no 7. panta un 128. panta 1. punkta, apvienotajai Karalistei no šā līguma spēkā stāšanās dienas administratīvajā komisijā ir novērotājas statuss. Ja darba kārtībā iekļautie jautājumi attiecībā uz šo sadaļu attiecas uz apvienoto Karalisti, tā var uz administratīvās komisijas sanāksmēm un uz Regulas (EK) Nr. 883/2004 73. un 74. pantā minēto struktūru sanāksmēm, kurās tiek apspriesti šādi jautājumi, nosūtīt pārstāvi, kas piedalās padomdevēja statusā.

2. atkāpjoties no 8. panta, apvienotā Karaliste piedalās sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskajā apmaiņā (EESSI) un sedz attiecīgās izmaksas.

Atmaksa, atgūšana un ieskaits

Regulu (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 noteikumus par atmaksu, atgūšanu un ieskaitu turpina piemērot attiecībā uz notikumiem, ciktāl tie attiecas uz personām, uz kurām neattiecas 30. pants, un kas:

a) notikuši pirms pārejas perioda beigām vai

b) notiek pēc pārejas perioda beigām un attiecas uz personām, uz kurām notikuma brīdī attiecas 30. vai 32. pants.

36. pants

Tiesību aktu attīstība un Savienības aktu pielāgojumi

1. Ja Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 pēc pārejas perioda beigām tiek grozītas vai aizstātas, šajā līgumā sniegtās atsauces uz minētajām regulām saprot kā atsauces uz minētajām regulām, ievērojot to grozījumus vai aizstāšanu, saskaņā ar šā līguma I pielikuma II daļā uzskaitītajiem aktiem.

apvienotā komiteja pārskata šā līguma I pielikuma II daļu un saskaņo to ar iespējamiem Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 grozošajiem vai aizstājošajiem aktiem, kolīdz Savienība pieņem šādus aktus. Tālab Savienība pēc iespējas drīz pēc minētās regulas grozošo vai aizstājošo aktu pieņemšanas informē apvienoto Karalisti apvienotajā komitejā.

2. atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, apvienotā komiteja izvērtē Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 grozošā vai aizstājošā akta sekas, ja minētais akts:

a) groza vai aizstāj jautājumus, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pants; vai

b) naudas pabalstu padara pārvedamu, ja attiecīgais naudas pabalsts pārejas perioda beigās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 bija nepārvedams, vai naudas pabalstu padara nepārvedamu, ja attiecīgais naudas pabalsts pārejas perioda beigās bija pārvedams; vai

c) naudas pabalstu padara pārvedamu uz neierobežotu laiku, ja attiecīgais naudas pabalsts pārejas perioda beigās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 bija pārvedams tikai uz ierobežotu laiku, vai naudas pabalstu padara pārvedamu tikai uz ierobežotu laiku, ja attiecīgais naudas pabalsts pārejas perioda beigās saskaņā ar minēto regulu bija pārvedams uz neierobežotu laiku.

Veicot izvērtējumu, apvienotā komiteja labticīgi ņem vērā šā punkta pirmajā daļā minēto izmaiņu apmēru, kā arī to, ka

ir svarīgi, lai Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 starp Savienību un apvienoto Karalisti turpinātu

darboties pienācīgi, un to, ka ir svarīgi, lai attiecībā uz personām, kuras ietilpst Regulas (EK) Nr. 883/2004 darbības jomā, būtu kompetentā valsts.

Ja apvienotā komiteja tā nolemj 6 mēnešu laikā no dienas, kad Savienība sniegusi informāciju saskaņā ar 1. punktu, šā līguma I pielikuma II daļu nesaskaņo ar aktu, kas minēts šā punkta pirmajā daļā.

Šajā punktā:

a) “pārvedams” ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 izmaksājams personai vai attiecībā uz personu, kas uzturas dalībvalstī vai apvienotajā Karalistē, ja par pabalsta nodrošināšanu atbildīgā iestāde neatrodas tur; “nepārvedams” interpretē attiecīgi; un

b) “pārvedams uz neierobežotu laiku” ir pārvedams tikmēr, kamēr ir izpildīti attiecīgās tiesības pamatojošie nosacījumi.

3. Šā līguma nolūkos uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009 ietver šā līguma I pielikuma III daļā uzskaitītos pielāgojumus. Pēc iespējas drīz pēc tam, kad pieņemtas jebkādas izmaiņas valsts noteikumos, kas ir nozīmīgi saistībā ar šā līguma I pielikuma III daļu, apvienotā Karaliste par to informē Savienību apvienotajā komitejā.

4. administratīvās komisijas lēmumus un ieteikumus šā līguma vajadzībām saprot kā tādus, kas ietver I pielikuma I daļā minētos lēmumus un ieteikumus. apvienotā komiteja groza I pielikuma I daļu, lai atspoguļotu administratīvās komisijas jaunpieņemtos lēmumus vai ieteikumus. Tālab, cik drīz vien iespējams pēc administratīvās komisijas lēmumu un ieteikumu pieņemšanas, Savienība par to informē apvienoto Karalisti apvienotajā komitejā. Šādus grozījumus veic apvienotā komiteja, pamatojoties uz Savienības vai apvienotās Karalistes priekšlikumu.

IV SADAĻA

Citi noteikumi

37. pants

Publicitāte

Dalībvalstis un apvienotā Karaliste izplata informāciju par to personu tiesībām un pienākumiem, uz kurām attiecas šī Daļa, jo īpaši rīkojot izpratnes veicināšanas kampaņas attiecīgi valsts un vietējos medijos un ar citu komunikācijas līdzekļu palīdzību.

38. pants

Labvēlīgāki noteikumi

1. Šī Daļa neietekmē uzņēmējvalstī vai darba vietas valstī piemērojamos normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kas attiecīgajām personām būtu labvēlīgāki. Šo punktu nepiemēro III sadaļai.

2. Šā līguma 12. pants un 23. panta 1. punkts neskar apvienotās Karalistes un Īrijas savstarpējos pasākumus kopējā ceļošanas telpā attiecībā uz labvēlīgāku attieksmi, kas attiecīgajām personām var izrietēt no šiem pasākumiem.

39. pants

Aizsardzība mūža garumā

Personām, uz kurām attiecas šī Daļa, šīs Daļas attiecīgajās sadaļās paredzētās tiesības ir visu mūžu, izņemot, ja šīs personas vairs neatbilst minēto sadaļu nosacījumiem.

TREŠĀ DaĻa

ATDALĪŠANĀS NOTEIKUMI

I SADAĻA

Tirgū laistās preces

40. pants

Definīcijas

Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a) “darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par samaksu vai bez maksas piegādāt preci izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai tirgū;

b) “laist tirgū” nozīmē preci pirmoreiz darīt pieejamu tirgū Savienībā vai apvienotajā Karalistē;

c) “piegādāt preci izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai” nozīmē, ka pastāvoša un individuāli identificējama prece pēc ražošanas posma beigām ir divu vai vairāku juridisko vai fizisko personu rakstiskas vai mutiskas vienošanās priekšmets attiecībā uz īpašumtiesību, jebkādu citu īpašuma tiesību vai valdījuma nodošanu saistībā ar attiecīgo preci vai ir priekšmets piedāvājumā juridiskai vai fiziskai personai noslēgt šādu vienošanos;

d) “nodošana ekspluatācijā” ir pirmā reize, kad galalietotājs preci Savienībā vai paredzētajam mērķim, vai attiecībā uz kuģu aprīkojumu – uzstādīšana uz kuģa;

apvienotajā

Karalistē izmanto tās

e) “tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko tirgus uzraudzības iestādes veic, lai nodrošinātu, ka preces atbilst piemērojamajām prasībām un ka tās neapdraud veselību, drošību vai jebkuru citu sabiedrības interešu aizsardzības aspektu;

f) “tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts vai apvienotās Karalistes iestāde, kas ir atbildīga par tirgus uzraudzības veikšanu tās teritorijā;

g) “preču tirdzniecības nosacījumi” ir prasības attiecībā uz tādām preču īpašībām kā kvalitātes līmenis, sniegums, drošums vai izmēri, tostarp attiecībā uz šo preču sastāvu vai attiecībā uz šīm precēm izmantoto terminoloģiju, simboliem, testēšanu un testēšanas metodēm, iepakojumu, marķēšanu, etiķetēšanu un atbilstības novērtēšanas procedūrām; šis termins attiecas arī uz prasībām attiecībā uz ražošanas metodēm un procesiem, ja tie ietekmē produktu īpašības;

h) “atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspicēšanu;

i) “paziņotā struktūra” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas ir pilnvarota veikt neatkarīgas atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesībām, ar ko tiek saskaņoti preču tirdzniecības nosacījumi;

j) “dzīvnieku produkti” ir dzīvnieku izcelsmes produkti, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 (18) attiecīgi 4. panta 29., 30. un 31. punktā, dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika un barība, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus.

41. pants

Tirgū laisto preču apgrozības turpināšana

1. Jebkuru preci, kas likumīgi laista tirgū Savienībā vai apvienotajā Karalistē līdz pārejas perioda beigām, var:

a) turpināt darīt pieejamu Savienības vai tirgiem, līdz tā nonāk pie galalietotāja;

apvienotās Karalistes tirgū un turpināt tās apgrozību starp šiem diviem

b) ja tas paredzēts piemērojamajos Savienības tiesību noteikumos – nodot ekspluatācijā Savienībā vai Karalistē.

apvienotajā

2. Precēm, kas minētas 1. punktā, ir piemērojamas LESD 34. un 35. panta prasības un attiecīgās Savienības tiesības, kas reglamentē preču tirdzniecību, ieskaitot preču tirdzniecības nosacījumus, kuri piemērojami attiecīgajām precēm.

3. Šā panta 1. punkts ir piemērojams visām pastāvošajām un individuāli identificējamajām precēm LESD trešās daļas II sadaļas nozīmē, izņemot apgrozību starp Savienības tirgu un apvienotās Karalistes tirgu attiecībā uz:

a) dzīviem dzīvniekiem un reproduktīvajiem produktiem;

b) dzīvnieku produktiem.

4. attiecībā uz dzīvu dzīvnieku vai reproduktīvo produktu pārvietošanu starp dalībvalsti un apvienoto Karalisti piemēro II pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, ja vien izvešanas datums bija līdz pārejas perioda beigām.

5. Šis pants neskar

apvienotās

Karalistes, dalībvalsts vai Savienības iespēju veikt pasākumus, lai aizliegtu vai

ierobežotu to, ka tās tirgū tiek darīta pieejama kāda 1. punktā minētā prece vai šādu preču kategorija, ja un ciktāl to atļauj Savienības tiesības.

6. Šīs sadaļas noteikumi neskar piemērojamos noteikumus par pārdošanas kārtību, intelektuālo īpašumu, muitas procedūrām, tarifiem un nodokļiem.

42. pants

Pierādījumi par laišanu tirgū

Ja ekonomikas dalībnieks attiecībā uz konkrētu preci atsaucas uz 41. panta 1. punktu, šim dalībniekam ir pienākums uz jebkāda attiecīgā dokumenta pamata pierādīt, ka šī prece tika laista tirgū Savienībā vai apvienotajā Karalistē līdz pārejas perioda beigām.

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.).

43. pants

Tirgus uzraudzība

1. Dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes un apvienotās Karalistes tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties apmainās ar visu attiecīgo informāciju, kas par 41. panta 1. punktā minētajām precēm savākta, veicot attiecīgās tirgus uzraudzības darbības. Tās jo īpaši paziņo viena otrai un Eiropas Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz tām precēm, kuras rada nopietnu risku, kā arī par visiem pasākumiem, kas veikti attiecībā uz neatbilstīgām precēm, tostarp attiecīgo informāciju, kura par minētajām precēm iegūta no tīkliem, informācijas sistēmām un datubāzēm, kas izveidotas saskaņā ar Savienības vai apvienotās Karalistes tiesībām.

2. Dalībvalstis un

apvienotā

Karaliste nekavējoties pārsūta attiecīgi

apvienotās

Karalistes vai dalībvalsts tirgus

uzraudzības iestāžu pieprasījumu atbilstības novērtēšanas struktūrai, kas darbojas to teritorijā, ja šis pieprasījums attiecas uz atbilstības novērtējumu, ko minētā struktūra paziņotās struktūras statusā veikusi līdz pārejas perioda beigām. Dalībvalstis un apvienotā Karaliste nodrošina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra nekavējoties izskata ikvienu šādu pieprasījumu.

44. pants

Lietu un dokumentu nodošana attiecībā uz notiekošajām procedūrām

apvienotā Karaliste dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas iecelta saskaņā ar piemērojamajās Savienības tiesībās

paredzētajām procedūrām, nekavējoties nodod visas attiecīgās lietas vai dokumentus attiecībā uz novērtējuma, apstiprinā­ juma un atļauju procedūrām, kuras noritēja dienā pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas un kuras apvienotās Karalistes kompetentā iestāde vada saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 (19), Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (20), Direktīvu 2001/83/EK (21) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK (22).

45. pants

Informācijas pieejamības nodrošināšana par iepriekšējām atļauju piešķiršanas procedūrām attiecībā uz zālēm

1. apvienotā Karaliste pēc dalībvalsts vai Eiropas Zāļu aģentūras argumentēta pieprasījuma nekavējoties dara

pieejamu tirdzniecības atļaujas dokumentāciju par zālēm, kuras apvienotās Karalistes kompetentā iestāde atļāvusi līdz pārejas perioda beigām, ja šī dokumentācija ir nepieciešama tirdzniecības atļaujas pieteikuma novērtēšanai saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 10. un 10.a pantu vai Direktīvas 2001/82/EK 13. un 13.a pantu.

2. Dalībvalsts pēc apvienotās Karalistes argumentēta pieprasījuma nekavējoties dara pieejamu tirdzniecības atļaujas dokumentāciju par zālēm, kuras šīs dalībvalsts kompetentā iestāde atļāvusi līdz pārejas perioda beigām, ja šī dokumen­

tācija ir nepieciešama tirdzniecības atļaujas pieteikuma novērtēšanai

apvienotajā Karalistē saskaņā ar

apvienotās

Karalistes tiesību aktu prasībām, ciktāl minētās tiesību aktu prasības sakrīt ar Direktīvas 2001/83/EK 10. un 10.a pantā vai Direktīvas 2001/82/EK 13. un 13.a pantā paredzētajiem apstākļiem.

46. pants

Pieejamības nodrošināšana informācijai, kura ir paziņoto struktūru, kas izveidotas Apvienotajā Karalistē vai kādā dalībvalstī, rīcībā

1. apvienotā Karaliste nodrošina, ka informāciju, kura ir atbilstības novērtēšanas struktūras, kas ir izveidota

apvienotajā Karalistē, rīcībā saistībā ar darbībām, kuras tā veikusi kā paziņotā struktūra atbilstoši Savienības tiesībām līdz pārejas perioda beigām, pēc sertifikāta turētāja pieprasījuma nekavējoties dara pieejamu sertifikāta turētāja norādītajai paziņotajai struktūrai, kura izveidota dalībvalstī.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū

(OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām

zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.).

2. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju, kura ir paziņotās struktūras, kas izveidota attiecīgajā dalībvalstī, rīcībā saistībā ar tās darbībām līdz pārejas perioda beigām, pēc sertifikāta turētāja pieprasījuma nekavējoties dara pieejamu sertifikāta turētāja norādītajai atbilstības novērtēšanas struktūrai, kura izveidota apvienotajā Karalistē.

II SADAĻA

Notiekošās muitas procedūras

47. pants

Preču Savienības statuss

1. Savienības precēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (23) 5. panta

23. punktā, minēto regulu piemēro, ja šīs preces pārvieto no apvienotās Karalistes muitas teritorijas uz Savienības muitas teritoriju vai otrādi, ar nosacījumu, ka pārvietošana sākās pirms pārejas perioda beigām un noslēdzās pēc tā beigām. attiecībā uz Savienības tiesībās paredzētajām importa un eksporta licencēšanas prasībām uzskata, ka preču pārvietošana, kas sākās pirms pārejas perioda beigām un noslēdzas pēc tā beigām, ir pārvietošana Savienības teritorijā.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos nepiemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 153. panta 1. punktā minēto prezumpciju, ka precēm ir Savienības preču muitas statuss. Šo preču kā Savienības preču muitas statusu, kā arī faktu, ka 1. punktā minētā pārvietošana sākusies pirms pārejas perioda beigām, attiecīgajai personai par katru pārvietošanu ir nepieciešams pierādīt ar jebkuru no līdzekļiem, kas minēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (24) 199. pantā. Pārvietošanas sākumu pierāda ar attiecīgo preču pārvadājuma dokumentu.

3. Šā panta 2. punktu nepiemēro Savienības precēm, kuras pārvadā pa gaisu un kuras iekrauj vai pārkrauj lidostā apvienotās Karalistes muitas teritorijā nosūtīšanai uz Savienības muitas teritoriju vai kuras iekrauj vai pārkrauj lidostā

Savienības muitas teritorijā nosūtīšanai uz

apvienotās

Karalistes muitas teritoriju, ja šīs preces tiek pārvadātas,

izmantojot vienoto pārvadājuma dokumentu, kas izdots vienā vai otrā attiecīgajā muitas teritorijā, ar nosacījumu, ka pārvietošana pa gaisu sākās pirms pārejas perioda beigām un pārvietošana noslēdzās pēc tā beigām.

4. Šā panta 2. punktu nepiemēro Savienības precēm, kuras pārvadā pa jūru un kuras pārvietotas starp ostām apvienotās Karalistes muitas teritorijā un ostām Savienības muitas teritorijā, izmantojot regulāro kuģu satiksmi, kā tas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (25) 120. pantā, ar nosacījumu, ka:

a) reiss starp ostām apvienotās Karalistes muitas teritorijā un ostām Savienības muitas teritorijā sākās pirms pārejas perioda beigām un noslēdzās pēc tā beigām; un

b) regulārās kuģu satiksmes kuģis piestāja vienā vai vairākās ostās apvienotās Karalistes muitas teritorijā vai Savienības muitas teritorijā pirms pārejas perioda beigām.

5. Ja 4. punkta a) apakšpunktā minētā reisa laikā regulārās kuģu satiksmes kuģis piestāj vienā vai vairākās ostās apvienotās Karalistes muitas teritorijā pēc pārejas perioda beigām:

a) attiecībā uz precēm, kas iekrautas pirms pārejas perioda beigām un izkrautas minētajās ostās, Savienības preču muitas statuss nemainās;

b) attiecībā uz precēm, kas iekrautas ostās, kurās piestāts pēc pārejas perioda beigām, Savienības preču muitas statuss nemainās ar nosacījumu, ka tas pierādīts saskaņā ar 2. punktu.

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(24) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai

īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(25) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)

Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

48. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija un pirmsizvešanas deklarācija

1. Ievešanas kopsavilkuma deklarācijām, kas pirmajā ievešanas muitas iestādē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 IV sadaļas I nodaļu iesniegtas līdz pārejas perioda beigām, piemēro minēto regulu, un minētajām deklarācijām pēc pārejas perioda beigām ir vienādas tiesiskās sekas Savienības muitas teritorijā un apvienotās Karalistes muitas teritorijā.

2. Pirmsizvešanas deklarācijām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 VIII sadaļas I nodaļu iesniegtas līdz pārejas perioda beigām, un, ja attiecīgā gadījumā preces saskaņā ar minētās regulas 194. pantu izlaistas līdz pārejas perioda beigām, piemēro minēto regulu. Minētajām deklarācijām pēc pārejas perioda beigām ir vienādas tiesiskās sekas Savienības muitas teritorijā un apvienotās Karalistes muitas teritorijā.

49. pants

Pagaidu uzglabāšanas vai muitas procedūru izbeigšana

1. Ārpussavienības precēm, kuras pārejas perioda beigās bija pagaidu uzglabāšanā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 17. punktā, un precēm, kurām pārejas perioda beigās apvienotās Karalistes muitas teritorijā tika piemērota jebkura no muitas procedūrām, kas minētas attiecīgās regulas 5. panta 16. punktā, piemēro minēto regulu, līdz beidzas pagaidu uzglabāšana, līdz noslēdzas viena no īpašajām muitas procedūrām, līdz preces tiek laistas brīvā apgrozībā vai līdz preces tiek izvestas no attiecīgās teritorijas, ja vien tas notiek pēc pārejas perioda beigām, bet ne vēlāk kā attiecīgajā termiņā, kurš minēts III pielikumā.

Tomēr Regulas (ES) Nr. 952/2013 148. panta 5. punkta b) un c) apakšpunktu un 219. pantu nepiemēro tādai preču

pārvietošanai starp perioda beigām.

apvienotās

Karalistes muitas teritoriju un Savienības muitas teritoriju, kas beidzas pēc pārejas

2. Muitas parādiem, kas saistībā ar 1. punktā minēto pagaidu uzglabāšanas beigšanos vai noslēgšanos radušies pēc pārejas perioda beigām, piemēro Regulu (ES) Nr. 952/2013, Padomes Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (26), Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (27) un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (28).

3. Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 II sadaļas 1. nodaļas 1. iedaļu piemēro tiem pieprasījumiem atļaut izmantot tarifu kvotas, kurus muitas dienesti pieņēmuši apvienotās Karalistes muitas teritorijā, un ja muitas dienesti apvienotās Karalistes muitas teritorijā visus prasītos pavaddokumentus saskaņā ar minētās regulas 50. pantu ir iesnieguši līdz pārejas perioda beigām, un piemēro pieprasījumu atcelšanai un neizmantoto piešķirto daudzumu atgriešanai saistībā ar šādiem pieprasījumiem.

50. pants

Piekļuve attiecīgajiem tīkliem, informācijas sistēmām un datubāzēm

atkāpjoties no 8. panta, apvienotajai Karalistei ir piekļuve IV pielikumā uzskaitītajiem tīkliem, informācijas sistēmām un datubāzēm tādā apmērā, ciktāl šāda piekļuve ir noteikti nepieciešama tās pienākumu izpildei saskaņā ar šo sadaļu.

apvienotā Karaliste atlīdzina Savienībai faktiskās izmaksas, kas Savienībai radušās, atvieglojot šo piekļuvi. Līdz

IV pielikumā minētā perioda beigām Savienība katru gadu līdz 31. martam paziņo apvienotajai Karalistei šo izmaksu summu par katru gadu. Ja paziņotā faktiski radušos izmaksu summaievērojami atšķiras no vislabākās aplēses apjoma, kuru Savienība ir paziņojusi apvienotajai Karalistei pirms šā līguma parakstīšanas, apvienotā Karaliste nekavējoties maksā Savienībai vislabākās aplēses summu, un apvienotā komiteja nosaka, kā rīkoties ar starpību starp faktiskajām izmaksām, kas radušās, un vislabāko aplēsi.

(26) Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014.,

105. lpp.).

(27) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (2014. gada 26. maijs), ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus (OV L 168, 7.6.2014., 29. lpp.).

(28) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (2014. gada 26. maijs) par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos,

PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības (OV L 168, 7.6.2014., 39. lpp.).

III SADAĻA

Notiekošās darbības pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa jomā

51. pants

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

1. Precēm, kuras no apvienotās Karalistes teritorijas nosūta vai transportē uz kādas dalībvalsts teritoriju un otrādi, piemēro Padomes Direktīvu 2006/112/EK (29) ar nosacījumu, ka nosūtīšana vai transportēšana sākās pirms pārejas perioda beigām un noslēdzās pēc tā beigām.

2. attiecībā uz nodokļa maksātāja tiesībām un pienākumiem saistībā ar darījumiem ar pārrobežu elementu starp apvienoto Karalisti un kādu no dalībvalstīm, kas veikti līdz pārejas perioda beigām, un attiecībā uz darījumiem, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkts, Direktīvu 2006/112/EK turpina piemērot 5 gadus no pārejas perioda beigām.

3. atkāpjoties no šā panta 2. punkta un no Padomes Direktīvas 2008/9/EK (30) 15. panta, atmaksas pieteikumus par PVN, ko nodokļa maksātājs, kas veic uzņēmējdarbību apvienotajā Karalistē, samaksājis kādā dalībvalstī vai ko nodokļa maksātājs, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, samaksājis apvienotajā Karalistē, saskaņā ar minētās direktīvas nosacījumiem iesniedz ne vēlāk kā 2021. gada 31. martā.

4. atkāpjoties no šā panta 2. punkta un Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 (31) 61. panta 2. punkta, grozījumus PVN deklarācijās, kas saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 364. vai 369.f pantu iesniegtas vai nu apvienotajā Karalistē attiecībā uz patēriņa dalībvalstīs līdz pārejas perioda beigām sniegtajiem pakalpojumiem, vai kādā dalībvalstī

attiecībā uz

apvienotajā

Karalistē līdz pārejas perioda beigām sniegtajiem pakalpojumiem, iesniedz ne vēlāk kā

2021. gada 31. decembrī.

52. pants

Akcīzes preces

Tādu akcīzes preču pārvietošanai, uz kurām attiecas atliktās nodokļa maksāšanas režīms, un akcīzes preču pārvietošanai pēc nodošanas patēriņam no apvienotās Karalistes teritorijas uz kādas dalībvalsts teritoriju vai otrādi, piemēro Padomes Direktīvu 2008/118/EK (32) ar nosacījumu, ka pārvietošana sākās pirms pārejas perioda beigām un noslēdzās pēc tā beigām.

53. pants

Piekļuve attiecīgajiem tīkliem, informācijas sistēmām un datubāzēm

atkāpjoties no 8. panta, apvienotajai Karalistei ir piekļuve IV pielikumā uzskaitītajiem tīkliem, informācijas sistēmām un datubāzēm tādā apmērā, ciktāl šāda piekļuve ir noteikti nepieciešama tās pienākumu izpildei saskaņā ar šo sadaļu.

apvienotā Karaliste atlīdzina Savienībai faktiskās izmaksas, kas Savienībai radušās, atvieglojot šo piekļuvi. Līdz

IV pielikumā minētā perioda beigām Savienība katru gadu līdz 31. martam paziņo apvienotajai Karalistei šo izmaksu summu par katru gadu. Ja paziņotā faktiski radušos izmaksu summa ievērojami atšķiras no vislabākās aplēses apjoma, kuru Savienība ir paziņojusi apvienotajai Karalistei pirms šā līguma parakstīšanas, apvienotā Karaliste nekavējoties maksā Savienībai vislabākās aplēses summu, un apvienotā komiteja nosaka, kā rīkoties ar starpību starp faktiskajām izmaksām, kas radušās, un vislabāko aplēsi.

(29) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006.,

1. lpp.).

(30) Padomes Direktīva 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (OV L 44, 20.2.2008., 23. lpp.).

(31) Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK

par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 77, 23.3.2011., 1. lpp.).

(32) Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

IV SADAĻA

Intelektuālais īpašums

54. pants

Reģistrēto vai piešķirto tiesību aizsardzības turpināšana Apvienotajā Karalistē

1. Jebkuru turpmāk minēto intelektuālā īpašuma tiesību, kuras reģistrētas vai piešķirtas līdz pārejas perioda beigām, īpašnieks bez jebkādas pārskatīšanas kļūst par salīdzināmu reģistrētu un īstenojamu intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku apvienotajā Karalistē saskaņā ar apvienotās Karalistes tiesību aktiem:

a) Eiropas Savienības preču zīmes, kas reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (33), īpašnieks kļūst par preču zīmes īpašnieku apvienotajā Karalistē, ar to pašu apzīmējumu un tām pašām precēm vai pakalpojumiem;

b) Kopienas dizainparauga, kas reģistrēts un attiecīgā gadījumā publicēts pēc publicēšanas atlikšanas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 6/2002 (34), īpašnieks kļūst par reģistrēta dizainparauga tiesību īpašnieku apvienotajā Karalistē tam pašam dizainparaugam;

c) Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību, kuras piešķirtas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2100/94 (35), īpašnieks kļūst par augu šķirņu aizsardzības tiesību īpašnieku apvienotajā Karalistē tai pašai augu šķirnei.

2. Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, cilmes vietas nosaukums vai tradicionālā īpatnība, kas garantēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (36) nozīmē, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, cilmes vietas nosaukums vai vīna tradicionāls apzīmējums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (37) nozīmē, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (38) nozīmē vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 251/2014 (39) nozīmē Savienībā tiek aizsargāta pārejas perioda pēdējā dienā saskaņā ar minētajām regulām, personām, kurām ir tiesības izmantot attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, cilmes vietas nosaukumu, garantētas tradicionālās īpatnības vai vīna tradicionālo apzīmējumu, no pārejas perioda beigām, neveicot nekādu atkārtotu pārskatīšanu, ir tiesības izmantot attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes

norādi, cilmes vietas nosaukumu, garantētas tradicionālās īpatnības vai vīna tradicionālo apzīmējumu apvienotajā

Karalistē un saskaņā ar apvienotās Karalistes tiesībām tiem piešķir vismaz tādu pašu aizsardzības līmeni kā saskaņā ar šādiem Savienības tiesību noteikumiem:

a) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2436 (40) 4. panta 1. punkta i), j) un k) apakšpunkti; un

b) attiecībā uz attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, cilmes vietas nosaukumu, garantētu tradicionālo īpatnību vai vīna tradicionālo apzīmējumu, Regulas (ES) Nr. 1151/2012 13. pants, 14. panta 1. punkts, 24. pants, 36. panta 3. punkts,

38. un 44. pants un 45. panta 1. punkta b) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (41) 90. panta 1. punkts; Regulas (ES) Nr. 1308/2013 100. panta 3. punkts, 102. panta 1. punkts,

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).

(34) Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Xxxxxxxx dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.).

(35) Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu

kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju,

aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju,

aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz

preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

103. un 113. pants un 157. panta 1. punkta c) apakšpunkta x) punkts; Komisijas Regulas (EK) Nr. 607/2009 (42)

62. panta 3. un 4. punkts; Regulas (EK) Nr. 110/2008 15. panta 3. punkta pirmā daļa, 16. pants un 23. panta

1. punkts un, ciktāl tas attiecas uz atbilstību minētās regulas minētajiem noteikumiem, minētās regulas 24. panta

1. punkts; vai Regulas (ES) Nr. 251/2014 19. panta 1. punkts un 20. pants.

Ja pirmajā daļā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, cilmes vietas nosaukumu, garantētu tradicionālo īpatnību vai vīna tradicionālo apzīmējumu pēc pārejas perioda beigām Savienībā vairs neaizsargā, pirmo daļu pārstāj piemērot attiecībā uz minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, cilmes vietas nosaukumu, garantētu tradicionālo īpatnību vai vīna tradicionālo apzīmējumu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja aizsardzība Savienībā ir iegūta no starptautiskiem nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse.

Šo punktu piemēro, ja vien un kamēr nav spēkā vai kļūst piemērojams līgums, kas minēts 184. pantā un aizstāj šo punktu.

3. Neatkarīgi no 1. punkta, ja tajā punktā minētās intelektuālā īpašuma tiesības Savienībā tiek paziņotas par spēkā neesošām vai atceltām, vai – attiecībā uz Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesībām – tiek atzītas par spēkā neesošām vai tiek atceltas tādas administratīvas vai tiesas procedūras rezultātā, kura pārejas perioda pēdējā dienā vēl turpinājās,

attiecīgās tiesības apvienotajā Karalistē arī attiecīgi paziņo par spēkā neesošām vai atceltām vai atzīst par spēkā

neesošām vai atceļ. Paziņošanas vai atsaukšanas, vai atcelšanas datums apvienotajā Karalistē ir tāds pats kā Savienībā.

atkāpjoties no pirmās daļas, apvienotajai Karalistei nav pienākuma paziņot par spēkā neesošām vai atcelt attiecīgās tiesības apvienotajā Karalistē, ja Eiropas Savienības preču zīmes vai reģistrētā Kopienas dizainparauga spēkā neesības vai atcelšanas pamatojums apvienotajā Karalistē nav piemērojams.

4. Preču zīmes vai reģistrēta dizainparauga tiesībām, kas apvienotajā Karalistē rodas saskaņā ar 1. punkta a) vai

b) apakšpunktu, pirmās atjaunošanas datums ir atbilstošo saskaņā ar Savienības tiesībām reģistrēto intelektuālā īpašuma tiesību atjaunošanas datums.

5. attiecībā uz šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām preču zīmēm apvienotajā Karalistē piemēro sekojošo:

a) attiecīgajai preču zīmei ir Eiropas Savienības preču zīmes pieteikuma datums vai prioritātes datums un, ja vajadzīgs,

apvienotās

40. pantu;

Karalistes preču zīmes senioritāte, kuru prasīts atzīt saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 39. vai

b) preču zīmi nevar atcelt, pamatojoties uz to, ka attiecīgā Eiropas Savienības preču zīme apvienotās Karalistes teritorijā līdz pārejas perioda beigām nav faktiski lietota;

c) tādas Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks, kas Savienībā ir ieguvusi reputāciju, ir tiesīgs apvienotajā Karalistē izmantot tiesības, kas ir līdzvērtīgas Regulas (ES) 2017/1001 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā un Direktīvas (ES) 2015/2436 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētajām tiesībām attiecībā uz attiecīgo preču zīmi, pamatojoties uz reputāciju, kas Savienībā iegūta līdz pārejas perioda beigām, un pēc tam minētās preču zīmes turpmākās reputācijas pamatā ir zīmes lietošana apvienotajā Karalistē.

6. attiecībā uz šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām reģistrēto dizainparaugu tiesībām un augu šķirņu aizsardzības tiesībām apvienotajā Karalistē piemēro sekojošo:

a) aizsardzības periods saskaņā ar apvienotās Karalistes tiesībām ir vismaz vienāds ar atlikušo aizsardzības periodu, kāds attiecīgajām reģistrētā Kopienas dizainparauga vai Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesībām ir saskaņā ar Savienības tiesībām;

b) iesniegšanas datums vai prioritātes datums ir konkrētā reģistrētā Kopienas dizainparauga vai konkrēto Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību attiecīgi iesniegšanas vai prioritātes datums.

55. pants

Reģistrācijas procedūra

1. Saskaņā ar šā līguma 54. panta 1. un 2. punktu reģistrāciju, piešķiršanu vai aizsardzību bez maksas veic attiecīgās iestādes apvienotajā Karalistē, izmantojot datus, kas pieejami Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja, Kopienas augu šķirņu biroja un Eiropas Komisijas reģistros. Šā panta vajadzībām Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumu uzskata par reģistru.

(42) Komisijas Regula (EK) Nr. 607/2009 (2009. gada 14. jūlijs), ar ko paredz konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 piemērošanai attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tradicionālajiem apzīmējumiem, konkrētu vīna nozares produktu marķēšanu un noformēšanu (OV L 193, 24.7.2009., 60. lpp.).

2. 1. punkta nolūkā 54. panta 1. punktā minēto intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem un personām, kam ir tiesības lietot 54. panta 2. punktā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, cilmes vietas nosaukumu, garantētas tradicionālās īpatnības vai vīna tradicionālo apzīmējumu, neprasa iesniegt pieteikumu vai veikt kādu konkrētu adminis­ tratīvu procedūru. 54. panta 1. punktā minēto intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem trīs gadu garumā pēc pārejas perioda beigām netiek izvirzīta prasība, lai tiem būtu korespondences adrese apvienotajā Karalistē.

3. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Kopienas augu šķirņu birojs un Eiropas Komisija apvienotajās Karalistes attiecīgajām vienībām sniedz informāciju, kas vajadzīga reģistrācijai, piešķiršanai vai aizsardzībai apvienotajā Karalistē saskaņā ar 54. panta 1. vai 2. punktu.

4. Šis pants neskar maksu par uzturēšanu spēkā, kas var būt piemērojama tiesību atjaunošanas laikā, vai iespēju attiecīgajiem īpašniekiem nodot savas intelektuālā īpašuma tiesības apvienotajā Karalistē saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas noteikta apvienotās Karalistes tiesībās.

56. pants

Starptautisku reģistrāciju, kuras attiecina uz Savienību, aizsardzības turpināšana Apvienotajā Karalistē

apvienotā Karaliste veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka fiziskas vai juridiskas personas, kas līdz pārejas perioda beigām ir ieguvušas aizsardzību starptautiski reģistrētām preču zīmēm vai dizainparaugiem, kuras attiecina uz Savienību atbilstoši preču zīmju starptautiskajai reģistrācijai Madrides sistēmā vai rūpniecisko dizainparaugu starptautiskajai reģistrācijai Hāgas sistēmā, apvienotajā Karalistē bauda savu preču zīmju vai rūpniecisko dizainparaugu aizsardzību saistībā ar minētajām starptautiskajām reģistrācijām.

57. pants

Nereģistrētu Kopienas dizainparaugu aizsardzības turpināšana Apvienotajā Karalistē

Tādu tiesību turētājs attiecībā uz nereģistrētu Kopienas dizainparaugu, kuras līdz pārejas perioda beigām radušās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 6/2002, attiecībā uz minēto nereģistrēto Kopienas dizainparaugu ipso iure kļūst par tādu īstenojamu intelektuālā īpašuma tiesību turētāju apvienotajā Karalistē saskaņā ar apvienotās Karalistes tiesībām, kuras nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni, kāds paredzēts Regulā (EK) Nr. 6/2002. Minēto tiesību aizsardzības periods saskaņā ar apvienotās Karalistes tiesībām ir vismaz vienāds ar attiecīgā nereģistrētā Kopienas dizainparauga atlikušo aizsardzības periodu saskaņā ar minētās regulas 11. panta 1. punktu.

58. pants

Datubāzu aizsardzības turpināšana

1. Līdz pārejas perioda beigām radušos tiesību attiecībā uz datubāzi apvienotajā Karalistē saskaņā ar Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9/EK (43) 7. pantu turētājs patur attiecībā uz minēto datubāzi īstenojamas intelektuālā īpašuma tiesības apvienotajā Karalistē saskaņā ar apvienotās Karalistes tiesībām, kuras nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni, kāds paredzēts Direktīvā 96/9/EK, ar nosacījumu, ka minēto tiesību turētājs turpina ievērot minētās direktīvas 11. panta prasības. Minēto tiesību aizsardzības periods saskaņā ar apvienotās Karalistes tiesībām ir vismaz vienāds ar atlikušo aizsardzības periodu saskaņā ar Direktīvas 96/9/EK 10. pantu.

2. Uzskata, ka Direktīvas 96/9/EK 11. panta prasībām atbilst šādas personas un uzņēmumi:

a) apvienotās Karalistes valstspiederīgie;

b) fiziskas personas, kuru parastā dzīvesvieta ir apvienotajā Karalistē;

c) uzņēmumi, kuri izveidoti apvienotajā Karalistē, ar nosacījumu, ka tad, ja šādam uzņēmumam apvienotajā Karalistē ir tikai juridiskā adrese, tā darbības faktiski un pastāvīgi ir saistītas ar apvienotās Karalistes vai kādas dalībvalsts ekonomiku.

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/9/EK (1996. gada 11. marts) par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 27.3.1996.,

20. lpp.).

59. pants

Prioritātes tiesības attiecībā uz izskatīšanā esošiem pieteikumiem par Eiropas Savienības preču zīmēm, Kopienas dizainparaugiem un Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesībām

1. Ja persona līdz pārejas perioda beigām saskaņā ar Savienības tiesībām ir iesniegusi pieteikumu par Eiropas Savienības preču zīmi vai Xxxxxxxx dizainparaugu un ja minētajam pieteikumam ir piešķirts iesniegšanas datums, minētajai personai par to pašu preču zīmi attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kas ir identiski tiem vai ietverti tajos, par kuriem iesniegts pieteikums Savienībā, vai par to pašu dizainparaugu ir tiesības 9 mēnešu laikā no pārejas perioda beigām iesniegt pieteikumu apvienotajā Karalistē. Uzskata, ka saskaņā ar šo pantu noformētam pieteikumam ir tāds pats iesniegšanas datums un prioritātes datums kā attiecīgajam Savienībā iesniegtajam pieteikumam un attiecīgā gadījumā apvienotās Karalistes preču zīmes senioritāte, kuru prasīts atzīt saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1001 39. vai 40. pantu.

2. Ja persona līdz pārejas perioda beigām saskaņā ar Savienības tiesībām ir iesniegusi pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesībām, minētajai personai attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu apvienotajā Karalistē par tām pašām augu šķirņu aizsardzības tiesībām ir ad hoc prioritātes tiesības apvienotajā Karalistē 6 mēnešus no pārejas perioda beigām. Prioritātes tiesību rezultātā uzskata, ka, nosakot atšķirīgumu, jaunumu un tiesības uz augu šķirņu aizsardzību, Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību pieteikuma prioritātes datums ir datums, kurā augu šķirņu aizsardzības tiesību pieteikums iesniegts apvienotajā Karalistē.

60. pants

Apvienotajā Karalistē izskatīšanā esoši pieteikumi par papildu aizsardzības sertifikātiem

1. Pieteikumiem par augu aizsardzības līdzekļu un zāļu papildu aizsardzības sertifikātiem, kā arī pieteikumiem par šādu sertifikātu darbības termiņa pagarināšanu piemēro attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)

Nr. 1610/96 (44) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 469/2009 (45), ja šie pieteikumi apvienotās

Karalistes iestādei iesniegti līdz pārejas perioda beigām un administratīvā procedūra attiecībā uz konkrētā sertifikāta piešķiršanu vai tā darbības termiņa pagarināšanu pārejas perioda beigās vēl nebija noslēgusies.

2. Sertifikāts, kas piešķirts saskaņā ar 1. punktu, nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni, kāds paredzēts Regulā (EK) Nr. 1610/96 vai Regulā (EK) Nr. 469/2009.

61. pants

Tiesību izsmelšana

Intelektuālā īpašuma tiesības, kas saskaņā ar Savienības tiesībāss paredzētajiem nosacījumiem līdz pārejas perioda beigām bija izsmeltas gan Savienībā, gan apvienotajā Karalistē, paliek izsmeltas gan Savienībā, gan apvienotajā Karalistē.

V SADAĻA

Notiekošā policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

62. pants

Notiekošās tiesu iestāžu sadarbības procedūras krimināllietās

1. apvienotajā Karalistē, kā arī dalībvalstīs situācijās, kurās ir iesaistīta apvienotā Karaliste, turpmāk minētos tiesību

aktus piemēro šādi:

a) konvenciju, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (46), un protokolu, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, un kas pievienots Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (47), piemēro savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumiem, kas saņemti saskaņā ar attiecīgo instrumentu pirms pārejas perioda beigām, ko veic centrālā iestāde vai tiesu iestāde;

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96 (1996. gada 23. jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.).

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152,

16.6.2009., 1. lpp.).

(46) OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.

(47) OV C 326, 21.11.2001., 2. lpp.

b) attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderiem piemēro Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI (48), ja pieprasītā persona tika apcietināta pirms pārejas perioda beigām, lai izpildītu Eiropas apcietināšanas orderi, neatkarīgi no izpildes tiesu iestādes lēmuma par to, vai pieprasītā persona paliek apcietinājumā vai tiek provizoriski atbrīvota;

c) Padomes Pamatlēmumu 2003/577/TI (49) piemēro iesaldēšanas rīkojumiem, kurus pirms pārejas perioda beigām ir saņēmusi centrālā iestāde vai kompetentā tiesu iestāde, vai tiesu iestāde izpildvalstī, kam nav jurisdikcijas, lai atzītu vai izpildītu iesaldēšanas rīkojumu, bet kas nosūta iesaldēšanas rīkojumu ex officio kompetentajai tiesu iestādei izpildei;

d) Padomes Pamatlēmumu 2005/214/TI (50) piemēro attiecībā uz lēmumiem, kurus pirms pārejas perioda beigām saņēmusi centrālā iestāde vai kompetentā iestāde izpildvalstī, vai izpildvalsts iestāde, kam nav jurisdikcijas atzīt vai izpildīt lēmumu, bet kas lēmumu ex officio nosūta kompetentajai iestādei izpildei;

e) Padomes Pamatlēmumu 2006/783/TI (51) piemēro attiecībā uz konfiskācijas rīkojumiem, kurus pirms pārejas perioda beigām saņēmusi centrālā iestāde vai kompetentā iestāde izpildvalstī, vai izpildvalsts iestāde, kam nav jurisdikcijas atzīt vai izpildīt konfiskācijas rīkojumu, bet kas konfiskācijas rīkojumu ex officio nosūta kompetentajai iestādei izpildei;

f) Padomes Pamatlēmumu 2008/909/TI (52) piemēro:

i) attiecībā uz spriedumiem, kurus pirms pārejas perioda beigām ir saņēmusi izpildvalsts kompetentā iestāde vai izpildvalsts iestāde, kas nav kompetenta atzīt un izpildīt spriedumu, bet kas spriedumu ex officio nosūta kompetentajai iestādei izpildei;

ii) Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 6. punkta vai 5. panta 3. punkta nolūkos, ja minētais pamatlēmums ir piemērojams, pamatojoties uz šā punkta b) apakšpunktu.

g) Padomes Pamatlēmumu 2008/675/TI (53) piemēro attiecībā uz jaunām krimināllietām minētā pamatlēmuma 3. panta nozīmē, kas ir uzsāktas pirms pārejas perioda beigām;

h) Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI (54) piemēro attiecībā uz informācijas pieprasījumiem par notiesāšanu, ko centrālā iestāde saņēmusi pirms pārejas perioda beigām; tomēr pēc pārejas perioda beigām atbildes uz šādiem piepra­ sījumiem nenosūta, izmantojot Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/316/TI (55);

i) Padomes Pamatlēmumu 2009/829/TI (56) piemēro attiecībā uz lēmumiem par uzraudzības pasākumiem, kurus pirms pārejas perioda beigām saņēmusi centrālā iestāde vai kompetentā iestāde izpildvalstī, vai izpildvalsts iestāde, kas nav kompetenta atzīt lēmumu, bet kas to ex officio pārsūta kompetentajai iestādei izpildei;

j) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/93/ES (57) 10. panta 3. punktu piemēro attiecībā uz informācijas pieprasījumiem, kurus pirms pārejas perioda beigām saņēmusi centrālā iestāde; tomēr pēc pārejas perioda beigām atbildes uz šādiem pieprasījumiem nenosūta, izmantojot Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu 2009/316/TI;

(48) Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.).

(49) Padomes Pamatlēmums 2003/577/TI (2003. gada 22. jūlijs) par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas

rīkojumus (OV L 196, 2.8.2003., 45. lpp.).

(50) Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām (OV L 76, 22.3.2005., 16. lpp.).

(51) Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI (2006. gada 6. oktobris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas

rīkojumiem (OV L 328, 24.11.2006., 59. lpp.).

(52) Padomes Pamatlēmums 2008/909/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā (OV L 327, 5.12.2008., p. 27).

(53) Padomes Pamatlēmums 2008/675/TI (2008. gada 24. jūlijs) par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā

jaunā kriminālprocesā (OV L 220, 15.8.2008., 32. lpp.).

(54) Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.).

(55) Padomes Lēmums 2009/316/TI (2009. gada 6. aprīlis) par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot

Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. pantu (OV L 93, 7.4.2009., 33. lpp.).

(56) Padomes Pamatlēmums 2009/829/TI (2009. gada 23. oktobris), ar ko attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpējas atzīšanas principu piemēro lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam (OV L 294, 11.11.2009., 20. lpp.).

(57) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu

seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

k) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/99/ES (58) piemēro attiecībā uz Eiropas aizsardzības rīkojumiem, kurus pirms pārejas perioda beigām saņēmusi centrālā iestāde vai kompetentā izpildvalsts iestāde, vai izpildvalsts iestāde, kas nav kompetenta atzīt Eiropas aizsardzības rīkojumu, bet kas to ex officio pārsūta kompetentajai iestādei izpildei;

l) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/99/ES (59) piemēro attiecībā uz Eiropas izmeklēšanas rīkojumiem, kurus pirms pārejas perioda beigām saņēmusi centrālā iestāde vai kompetentā izpildvalsts iestāde, vai izpildvalsts iestāde, kas nav kompetenta atzīt vai izpildīt Eiropas izmeklēšanas rīkojumu, bet kas to ex officio pārsūta kompetentajai iestādei izpildei.

2. apvienotās Karalistes kompetentās iestādes var turpināt piedalīties kopējās izmeklēšanas grupās, kurās tās piedalījās

pirms pārejas perioda beigām, ja šīs izmeklēšanas grupas tika izveidotas vai nu saskaņā ar 13. pantu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, vai saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/465/TI (60).

atkāpjoties no šā līguma 8. panta, apvienotā Karaliste ir tiesīga izmantot drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojum­ programmu (SIENA) ne ilgāk kā vienu gadu pēc pārejas perioda beigām, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams, lai

apmainītos ar informāciju kopējās izmeklēšanas grupās, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.

apvienotā

Karaliste

atlīdzina Savienībai faktiskās izmaksas, kas Savienībai radušās, atvieglojot apvienotajai Karalistei SIENA izmantošanu. Savienība paziņo šo izmaksu summu apvienotajai Karalistei līdz 2021. gada 31. martam. Ja paziņotā faktiski radušos izmaksu summa ievērojami atšķiras no vislabākās aplēses apjoma, kuru Savienība ir paziņojusi apvienotajai Karalistei

pirms šā līguma parakstīšanas,

apvienotā

Karaliste nekavējoties maksā Savienībai vislabākās aplēses summu, un

apvienotā komiteja nosaka, kā rīkoties ar starpību starp faktiskajām izmaksām, kas radušās, un vislabāko aplēsi.

3. Pēc apvienotās Karalistes lūguma Eurojust, ar nosacījumu, ka tiek ievērots Padomes Lēmuma 2002/187/TI (61) 26.a panta 7. punkta a) apakšpunkts un 27. pants, var sniegt informāciju, tostarp personas datus, no savas Lietu pārvaldības sistēmas, ja tas ir nepieciešams, lai pabeigtu šā panta 1. punkta a), b), c), e) un l) apakšpunktā minētās notiekošās procedūras vai šā panta 2. punktā minēto kopējo izmeklēšanas grupu darbības. apvienotās Karalistes kompetentās iestādes pēc pieprasījuma var sniegt Eurojust savā rīcībā esošo informāciju, ja tas nepieciešams, lai pabeigtu šā panta

1. punkta a), b), c), e) un l) apakšpunktā minētās notiekošās procedūras vai šā panta 2. punktā minēto kopējo izmeklēšanas grupu darbības. Ja, piemērojot šo punktu, rodas ārkārtas izdevumi, apvienotā komiteja nosaka, kā rīkoties ar šiem izdevumiem.

63. pants

Notiekošās tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības procedūras, policijas sadarbība un informācijas apmaiņa

1. apvienotajā Karalistē, kā arī dalībvalstīs situācijās, kurās ir iesaistīta apvienotā Karaliste, turpmāk minētos tiesību

aktus piemēro šādi:

a) Konvencijas, ar ko īsteno 1985. gada 14. xxxxxx Xxxxxxxx nolīgumu (“Šengenas nolīguma īstenošanas konvencija”) (62),

39. un 40. pantu saistībā ar tās 42. un 43. pantu piemēro attiecībā uz:

i) pieprasījumiem saskaņā ar Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas 39. pantu, kurus pirms pārejas perioda beigām saņēmusi centrālā iestāde, kas Līgumslēdzējā pusē ir atbildīga par policijas starptautisko sadarbību, vai pieprasījuma saņēmējas Puses kompetentās iestādēs, vai pieprasījuma saņēmējas policijas iestādes, kurām nav pilnvaru izskatīt pieprasījumu, bet kuras šo pieprasījumu pārsūta kompetentajām iestādēm;

(58) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/99/ES (2011. gada 13. decembris) par Eiropas aizsardzības rīkojumu (OV L 338, 21.12.2011., 2. lpp.).

(59) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās

(OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.).

(60) Padomes Pamatlēmums 2002/465/TI (2002. gada 13. jūnijs) par kopējām izmeklēšanas grupām (OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.).

(61) Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.).

(62) Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas

Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.).

ii) palīdzības pieprasījumiem saskaņā ar Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas 40. panta 1. punktu, kurus pirms pārejas perioda beigām saņēmusi iestāde, kuru izraudzījusies Puse;

iii) pārrobežu uzraudzību, kas tiek veikta bez iepriekšējas atļaujas saskaņā ar Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas 40. panta 2. punktu, ja minētā uzraudzība sākta pirms pārejas perioda beigām;

b) Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību (63), piemēro attiecībā uz:

i) informācijas pieprasījumiem, kurus pieprasījuma saņēmēja iestāde saņēmusi pirms pārejas perioda beigām;

ii) uzraudzības pieprasījumiem, kurus pieprasījuma saņēmēja iestāde saņēmusi pirms pārejas perioda beigām;

iii) pieprasījumiem veikt izmeklēšanu, kurus pieprasījuma saņēmēja iestāde saņēmusi pirms pārejas perioda beigām;

iv) paziņojuma pieprasījumiem, kurus pieprasījuma saņēmēja iestāde saņēmusi pirms pārejas perioda beigām;

v) pieprasījumiem atļaut pārrobežu uzraudzību vai uzticēt novērošanu tās dalībvalsts amatpersonām, kuras teritorijā notiek novērošana, ko pirms pārejas perioda beigām ir saņēmusi pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts norīkota iestāde, kura ir pilnvarota piešķirt pieprasīto atļauju vai nodot pieprasījumu tālāk;

vi) pārrobežu uzraudzību, kas tiek veikta bez iepriekšējas atļaujas saskaņā ar Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas 40. panta 2. punktu, ja minētā uzraudzība sākta pirms pārejas perioda beigām;

vii) pieprasījumiem veikt kontrolētu piegādi, kurus pieprasījuma saņēmēja iestāde ir saņēmusi pirms pārejas perioda beigām;

viii) pieprasījumiem atļaut veikt slepenas izmeklēšanas, kurus pieprasījuma saņēmēja iestāde saņēmusi pirms pārejas perioda beigām;

ix) kopējām īpašas izmeklēšanas grupām, kas izveidotas saskaņā ar minētās konvencijas 24. pantu pirms pārejas perioda beigām;

c) Padomes Lēmumu 2000/642/TI (64) piemēro attiecībā uz pieprasījumiem, kurus pieprasījuma saņēmēja Finanšu izlūkošanas vienība saņēmusi pirms pārejas perioda beigām;

d) Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (65) piemēro attiecībā uz pieprasījumiem, kurus pieprasījuma saņēmēja kompetentā tiesībaizsardzības iestāde saņēmusi pirms pārejas perioda beigām;

e) Padomes Lēmumu 2007/533/TI (66) piemēro attiecībā uz papildinformācijas apmaiņu, ja pirms pārejas perioda beigām ir bijis trāpījums par brīdinājumu, kas izdots Šengenas Informācijas sistēmā, ar nosacījumu, ka tās noteikumi

attiecas uz

apvienoto Karalisti pārejas perioda pēdējā dienā.

atkāpjoties

no šā līguma 8. panta,

apvienotajai

Karalistei ir tiesības ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc pārejas perioda beigām izmantot komunikācijas infrastruktūru, kā minēts Lēmuma 2007/533/TI 8. panta 1. punktā, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams, lai apmainītos ar šādu papildin­

formāciju.

apvienotā

Karaliste atlīdzina Savienībai faktiskās izmaksas, kas Savienībai radušās, atvieglojot to, ka

apvienotā

Karaliste izmanto komunikācijas infrastruktūru. Savienība paziņo šo izmaksu summu

apvienotajai

(63) OV C 24, 23.1.1998., 2. lpp.

(64) Padomes Lēmums 2000/642/TI (2000. gada 17. oktobris) par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu (OV L 271, 24.10.2000., 4. lpp.).

(65) Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu

informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.).

(66) Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.).

Karalistei līdz 2021. gada 31. martam. Ja paziņotā faktiski radušos izmaksu summa ievērojami atšķiras no vislabākās

aplēses apjoma, kuru Savienība ir paziņojusi

apvienotajai Karalistei pirms šā līguma parakstīšanas,

apvienotā

Karaliste nekavējoties maksā Savienībai vislabākās aplēses summu, un apvienotā komiteja nosaka, kā rīkoties ar starpību starp faktiskajām izmaksām, kas radušās, un vislabāko aplēsi.

f) Padomes Lēmumu 2007/845/TI (67) piemēro attiecībā uz pieprasījumiem, kurus līdzekļu atguves dienesti saņēmuši pirms pārejas perioda beigām;

g) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/681 (68) piemēro attiecībā uz pieprasījumiem, kurus pasažieru informācijas nodaļa saņēmusi pirms pārejas perioda beigām saskaņā ar minētās direktīvas 9. un 10. pantu.

2. atkāpjoties no šā līguma 8. panta, apvienotā Karaliste ir tiesīga izmantot drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA) ne ilgāk kā vienu gadu pēc pārejas perioda beigām, ciktāl tas ir noteikti nepieciešams šā panta 1. punkta c), d), f) un g) apakšpunktā minēto notiekošo procedūru pabeigšanai. apvienotā Karaliste atlīdzina Savienībai faktiskās izmaksas, kas Savienībai radušās, atvieglojot apvienotajai Karalistei SIENA izmantošanu. Savienība paziņo šo izmaksu summu apvienotajai Karalistei līdz 2021. gada 31. martam. Ja paziņotā faktiski radušos izmaksu summa ievērojami atšķiras no vislabākās aplēses apjoma, kuru Savienība ir paziņojusi apvienotajai Karalistei pirms šā

līguma parakstīšanas,

apvienotā

Karaliste nekavējoties maksā Savienībai vislabākās aplēses summu, un

apvienotā

komiteja nosaka, kā rīkoties ar starpību starp faktiskajām izmaksām, kas radušās, un vislabāko aplēsi.

64. pants

Saņemšanas vai apcietināšanas apstiprinājums

1. Kompetentā izdevējiestāde vai pieprasījuma iesniedzēja iestāde var 10 dienu laikā no pārejas perioda beigām pieprasīt apstiprinājumu par tādu tiesas nolēmumu vai pieprasījumu saņemšanu, kas minēti 62. panta 1. punkta a), c) līdz e) un f), i) un h) līdz l) apakšpunktā un 63. panta 1. panta a) punkta i) un ii) apakšpunktā, b) punkta i) līdz v) un vii), viii) un ix) apakšpunktā un c), d), f) un g) apakšpunktā, ja tai ir šaubas par to, vai izpildes vai pieprasījuma saņēmēja iestāde attiecīgo tiesas nolēmumu vai pieprasījumu ir saņēmusi līdz pārejas perioda beigām.

2. Gadījumos, kas minēti 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja kompetentajai tiesu izdevējiestādei ir šaubas par to, vai pieprasītā persona ir saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584/TI 11. pantu apcietināta līdz pārejas perioda beigām, tā var 10 dienu laikā no pārejas perioda beigām pieprasīt kompetentajai tiesu izpildes iestādei apcietināšanas apstiprinājumu.

3. Ja vien apstiprinājums jau nav sniegts saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību noteikumiem, 1. un

2. punktā minētā izpildes vai pieprasījuma saņēmēja iestāde uz saņemšanas vai apcietināšanas apstiprinājuma pieprasījumu atbild 10 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.

65. pants

Citi piemērojamie Savienības akti

Procedūrām, kas minētas šā līguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/64/ES (69) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/13/ES (70).

(67) Padomes Lēmums 2007/845/TI (2007. gada 6. decembris) attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (OV L 332, 18.12.2007., 103. lpp.).

(68) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu

teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (OV L 119, 4.5.2016., 132. lpp.).

(69) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu

kriminālprocesā (OV L 280, 26.10.2010., 1. lpp.).

(70) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV L 142, 1.6.2012., 1. lpp.).

VI SADAĻA

Notiekošā tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās

66. pants

Līgumiskajos un ārpuslīgumiskajos jautājumos piemērojamie tiesību akti

apvienotajā Karalistē turpmāk minētos aktus piemēro šādi:

a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 593/2008 (71) piemēro līgumiem, kas noslēgti līdz pārejas perioda beigām;

b) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 864/2007 (72) piemēro notikumiem, kas rada kaitējumu un kas notikuši līdz pārejas perioda beigām.

67. pants

Jurisdikcija, tiesas nolēmumu atzīšana un izpilde un saistītā centrālo iestāžu sadarbība

1. apvienotajā Karalistē, kā arī dalībvalstīs situācijās, kurās ir iesaistīta apvienotā Karaliste, attiecībā uz tiesvedību, kas

sākta līdz pārejas perioda beigām, un attiecībā uz tiesvedību vai prasībām, kas ir saistītas ar šādu tiesvedību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (73) 29., 30. un 31. pantu, Regulas (EK) Nr. 2201/2003 19. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 4/2009 (74) 12. un 13. pantu, piemēro šādus tiesību aktus vai noteikumus:

a) Regulas (ES) Nr. 1215/2012 noteikumus par jurisdikciju;

b) Regulas (ES) 2017/1001, Regulas (EK) Nr. 6/2002, Regulas (EK) Nr. 2100/94, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (75) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK (76) noteikumus par jurisdikciju;

c) Regulas (EK) Nr. 2201/2003 noteikumus par jurisdikciju;

d) Regulas (EK) Nr. 4/2009 noteikumus par jurisdikciju.

2. apvienotajā Karalistē, kā arī dalībvalstīs situācijās, kurās ir iesaistīta apvienotā Karaliste, attiecībā uz spriedumu,

nolēmumu, publisku aktu, tiesas izlīgumu un nolīgumu atzīšanu un izpildi turpmāk minētos tiesību aktus vai noteikumus piemēro šādi:

a) Regulu (ES) Nr. 1215/2012 piemēro līdz pārejas perioda beigām sāktajās tiesvedībās pasludināto spriedumu atzīšanai un izpildei un līdz pārejas perioda beigām oficiāli sagatavotajiem vai reģistrētajiem publiskajiem aktiem un apstiprinā­ tajiem vai panāktajiem tiesas izlīgumiem;

b) Regulas (EK) Nr. 2201/2003 noteikumus par atzīšanu un izpildi piemēro līdz pārejas perioda beigām sāktajās tiesvedībās pasludinātajiem spriedumiem un līdz pārejas perioda beigām oficiāli sagatavotajiem vai reģistrētajiem dokumentiem ar publisko aktu statusu un noslēgtajiem nolīgumiem;

c) Regulas (EK) Nr. 4/2009 noteikumus par atzīšanu un izpildi piemēro līdz pārejas perioda beigām sāktajās tiesvedībās pieņemtajiem nolēmumiem un līdz pārejas perioda beigām apstiprinātajiem vai panāktajiem tiesas izlīgumiem un izdotajiem publiskajiem aktiem;

(71) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).

(72) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām

saistībām (“Roma II”), (OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.).

(73) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

(74) Padomes Regula (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un

izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV L 7, 10.1.2009., 1. lpp.).

(75) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016.,

1. lpp.).

(76) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

d) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 805/2004 (77) piemēro līdz pārejas perioda beigām sāktajās tiesvedībās pasludinātajiem spriedumiem un līdz pārejas perioda beigām apstiprinātajiem vai panāktajiem tiesas izlīgumiem un sagatavotajiem publiskajiem aktiem ar nosacījumu, ka pieprasījums par Eiropas izpildes rīkojuma ap­ stiprinājumu iesniegts līdz pārejas perioda beigām.

3. apvienotajā Karalistē, kā arī dalībvalstīs situācijās, kurās ir iesaistīta

apvienotā

Karaliste, turpmāk minētos

noteikumus piemēro šādi:

a) Regulas (EK) Nr. 2201/2003 IV nodaļu piemēro pieprasījumiem un pieteikumiem, kurus pieprasījuma saņēmējas valsts centrālā iestāde vai cita kompetentā iestāde saņēmusi līdz pārejas perioda beigām;

b) Regulas (EK) Nr. 4/2009 VII nodaļu piemēro pieteikumiem par šā panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto atzīšanu vai izpildi un pieprasījumiem, kurus pieprasījuma saņēmējas valsts centrālā iestāde saņēmusi līdz pārejas perioda beigām;

c) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2015/848 (78) piemēro maksātnespējas procedūrām un minētās regulas 6. panta 1. punktā minētajām prasībām ar nosacījumu, ka tiesvedība pamatlietā sākta līdz pārejas perioda beigām;

d) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1896/2006 (79) piemēro Eiropas maksājuma rīkojumiem, par kuriem pieteikums iesniegts līdz pārejas perioda beigām; ja pēc šāda pieteikuma iesniegšanas tiesvedība tiek pārcelta saskaņā ar minētās regulas 17. panta 1. punktu, uzskata, ka tiesvedība sākta līdz pārejas perioda beigām;

e) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007 (80) piemēro maza apmēra prasībām, par kurām pieteikums iesniegts līdz pārejas perioda beigām;

f) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 606/2013 (81) piemēro apliecībām, kas izdotas līdz pārejas perioda beigām.

68. pants

Notiekošās tiesu iestāžu sadarbības procedūras

apvienotajā Karalistē, kā arī dalībvalstīs situācijās, kurās ir iesaistīta apvienotā Karaliste, turpmāk minētos tiesību aktus piemēro šādi:

a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1393/2007 (82) piemēro tādiem tiesas un ārpustiesas dokumentiem, kurus izsniegšanas nolūkā līdz pārejas perioda beigām saņēmis kāds no šiem:

i) saņēmēja struktūra;

ii) centrālā struktūra valstī, kurā paredzēta izsniegšana; vai

iii) minētās regulas 13., 14. un 15. pantā minētie diplomātiskie vai konsulārie pārstāvji, pasta pakalpojumu sniedzēji vai tiesu varas amatpersonas, ierēdņi vai citas kompetentās personas;

b) Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001 (83) piemēro tādiem pieprasījumiem, kurus līdz pārejas perioda beigām saņēmis kāds no šiem:

i) tiesa, kas saņem pieprasījumu;

ii) centrālā institūcija valstī, kurā iesniegts pieprasījums par pierādījumu iegūšanu; vai

iii) minētās regulas 17. panta 1. punktā minētā centrālā institūcija vai kompetentā iestāde;

(77) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 805/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrī­ dētiem prasījumiem (OV L 143, 30.4.2004., 15. lpp.).

(78) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV L 141, 5.6.2015.,

19. lpp.).

(79) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.).

(80) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra

prasībām (OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp.).

(81) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 606/2013 ( 2013. gada 12. jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās (OV L 181, 29.6.2013., 4. lpp.).

(82) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai

komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (OV L 324, 10.12.2007., 79. lpp.).

(83) Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un

krimināllietās (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.).

c) Padomes Lēmumu 2001/470/EK (84) piemēro pieprasījumiem, kuri saņemti līdz pārejas perioda beigām; pieprasījumu iesniegušais kontaktpunkts var 7 dienu laikā no pārejas perioda beigām pieprasīt saņemšanas apstiprinājumu, ja tam ir šaubas par to, vai pieprasījums ir saņemts līdz pārejas perioda beigām.

69. pants

Citi piemērojamie noteikumi

1. apvienotajā Karalistē, kā arī dalībvalstīs situācijās, kurās ir iesaistīta apvienotā Karaliste, turpmāk minētos tiesību

aktus piemēro šādi:

a) Padomes Direktīvu 2003/8/EK (85) piemēro juridiskās palīdzības pieprasījumiem, kurus saņēmēja iestāde saņēmusi līdz pārejas perioda beigām. Pieprasījumu iesniegusī iestāde var 7 dienu laikā no pārejas perioda beigām pieprasīt saņemšanas apstiprinājumu, ja tai ir šaubas par to, vai pieprasījums ir saņemts līdz minētajam datumam;

b) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/52/EK (86) piemēro, ja līdz pārejas perioda beigām:

i) Puses ir vienojušās izmantot mediāciju pēc strīda rašanās;

ii) mediāciju ir noteikusi tiesa; vai

iii) tiesa ir aicinājusi Puses izmantot mediāciju;

c) Padomes Direktīvu 2004/80/EK (87) piemēro pieteikumiem, ko lēmējiestāde saņēmusi līdz pārejas perioda beigām.

2. Šā līguma 67. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta a) apakšpunktu piemēro arī attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1215/2012 noteikumiem, kas piemērojami saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (88).

3. Šā līguma 68. panta a) punktu piemēro arī attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1393/2007 noteikumiem, kas piemērojami saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu (89).

VII SADAĻA

Dati un informācija, kas apstrādāta vai iegūta līdz pārejas perioda beigām vai uz šā līguma pamata

70. pants

Definīcija

Šajā sadaļā “Savienības tiesības personas datu aizsardzības jomā” ir:

a) Regula (ES) 2016/679, izņemot tās VII nodaļu;

b) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (90);

c) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (91);

d) visi citi Savienības tiesību noteikumi, kas reglamentē personas datu aizsardzību.

(84) Padomes Lēmums 2001/470/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās (OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.).

(85) Padomes Direktīva 2003/8/EK (2003. gada 27. janvāris) par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pār‑robežu strīdos, nosakot kopīgus

obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos (OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp.).

(86) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/52/EK (2008. gada 21. maijs) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (OV L 136, 24.5.2008., 3. lpp.).

(87) Padomes Direktīva 2004/80/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kompensāciju noziegumos cietušajiem (OV L 261, 6.8.2004., 15. lpp.). (88) OV L 299, 16.11.2005., 62. lpp.

(89) OV L 300, 17.11.2005., 55. lpp.

(90) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016.,

89. lpp.).

(91) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

71. pants

Personas datu aizsardzība

1. apvienotajā Karalistē Savienības tiesības personas datu aizsardzības jomā piemēro ārpus apvienotās Karalistes

esošo datu subjektu personas datu apstrādei ar nosacījumu, ka attiecīgie personas dati:

a) tika saskaņā ar Savienības tiesībām apstrādāti apvienotajā Karalistē līdz pārejas perioda beigām; vai

b) tiek uz šā līguma pamata apstrādāti apvienotajā Karalistē pēc pārejas perioda beigām.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ciktāl tajā minētajai personas datu apstrādei piemēro pietiekamu aizsardzības līmeni, kāds noteikts piemērojamajos lēmumos saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. panta 3. punktu vai Direktīvas (ES) 2016/680 36. panta 3. punktu.

3. Ciktāl 2. punktā minētais lēmums vairs nav piemērojams, apvienotā Karaliste attiecībā uz 1. punktā minēto datu subjektu personas datu apstrādi nodrošina tādu personas datu aizsardzības līmeni, kas būtībā ir līdzvērtīgs līmenim, ko nodrošina Savienības tiesības personas datu aizsardzības jomā.

72. pants

Datu un informācijas konfidencialitātes ievērošana un ierobežota izmantošana Apvienotajā Karalistē

Neskarot 71. pantu, datiem un informācijai, ko ieguvušas apvienotās Karalistes izcelsmes vai tajā esošas iestādes vai oficiālās struktūras vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (92) 4. pantā definētie līgumslēdzēji, kuri atrodas vai kuru izcelsme ir apvienotajā Karalistē, papildus Savienības personas datu aizsardzības tiesībām piemēro Savienības tiesību noteikumus par datu un informācijas konfidencialitātes ievērošanu, izmantošanas ierobežojumiem, glabāšanas ierobežojumiem un dzēšanas prasībām:

a) līdz pārejas perioda beigām; vai

b) uz šā līguma pamata.

73. pants

Attieksme pret datiem un informāciju, kas iegūti no Apvienotās Karalistes

Savienība pret datiem un informāciju, kas no apvienotās Karalistes iegūti līdz pārejas perioda beigām vai kas iegūti pēc pārejas perioda beigām uz šā līguma pamata, neattiecas citādi kā pret datiem un informāciju, kas iegūti no kādas dalībvalsts, tikai tādēļ, ka apvienotā Karaliste ir izstājusies no Savienības.

74. pants

Informācijas drošība

1. Klasificētajai informācijai, kuru ieguvusi apvienotā Karaliste vai nu pirms pārejas perioda beigām, vai uz šā līguma pamata, vai kuru no apvienotās Karalistes ieguvusi Savienība vai kāda dalībvalsts vai nu līdz pārejas perioda beigām, vai uz šā līguma pamata, piemēro Savienības tiesību noteikumus par ES un Euratom klasificētās informācijas aizsardzību.

2. No Savienības tiesībām izrietošos pienākumus attiecībā uz industriālo drošību apvienotajai Karalistei piemēro gadījumos, kad iepirkuma, līgumslēgšanas vai dotāciju piešķiršanas procedūra attiecībā uz klasificētu līgumu, klasificētu apakšlīgumu vai klasificētu dotācijas nolīgumu sākta pirms pārejas perioda beigām.

3. apvienotā Karaliste nodrošina, ka trešai valstij netiek nodoti kriptogrāfijas produkti, kuros tiek izmantoti klasificēti

šifrēšanas algoritmi, kas izstrādāti kādas dalībvalsts vai

apvienotās

Karalistes kriptogrāfijas apstiprinājuma iestādes

kontrolē un ir šajā iestādē izvērtēti un apstiprināti, kurus Savienība ir apstiprinājusi līdz pārejas perioda beigām un kuri atrodas apvienotajā Karalistē.

4. Kriptogrāfijas produktiem piemēro visas minēto produktu Savienības apstiprinājumā noteiktās prasības, ierobe­ žojumus un nosacījumus.

(92) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014.,

243. lpp.).

VIII SADAĻA

Notiekošais publiskais iepirkums un līdzīgas procedūras

75. pants

Definīcija

Šajā sadaļā “attiecīgie noteikumi” ir Savienības tiesību vispārīgie principi, kas piemērojami publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK (93), 2014/23/ES (94), 2014/24/ES (95) un 2014/25/ES (96), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2195/2002 (97) un (EK) Nr. 1370/2007 (98), Padomes Regulas (EEK) Nr. 3577/92 (99) 4. pants, Padomes Direktīvas 96/67/EK (100) 11. un 12. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1008/2008 (101) 16., 17. un 18. pants, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/352 (102) 6. un 7. pants, kā arī visi citi konkrētie Savienības tiesību noteikumi par publiskā iepirkuma procedūrām.

76. pants

Notiekošajām procedūrām piemērojamie noteikumi

1. attiecīgos noteikumus piemēro:

a) neskarot b) apakšpunktu, procedūrām, kuras dalībvalstu vai

apvienotās

Karalistes līgumslēdzējas iestādes vai

līgumslēdzēji saskaņā ar minētajiem noteikumiem sākuši līdz pārejas perioda beigām un kuras pārejas perioda pēdējā dienā vēl nav noslēgušās, ieskaitot procedūras, kurās izmanto dinamiskās iepirkuma sistēmas, kā arī procedūras, attiecībā uz kurām iepirkuma izsludināšana izpaužas kā iepriekšējs informatīvs paziņojums vai periodisks informatīvs paziņojums, vai paziņojums par kvalifikācijas sistēmu; un

b) procedūrām, kuras minētas Direktīvas 2009/81/EK 29. panta 2., 3. un 4. punktā, Direktīvas 2014/24/ES 33. panta

2. līdz 5. punktā un Direktīvas 2014/25/ES 51. panta 2. punktā un kuras attiecas uz šādu pamatnolīgumu izpildi, ko noslēgušas dalībvalstu vai apvienotās Karalistes līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, ieskaitot līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu uz šādu pamatnolīgumu pamata:

i) pamatnolīgumi, kas noslēgti līdz pārejas perioda beigām un kas pārejas perioda pēdējā dienā nav ne ar beigušos termiņu, ne izbeigti; vai

ii) pamatnolīgumi, kas noslēgti pēc pārejas perioda beigām saskaņā ar procedūru, uz kuru attiecas šā punkta

a) apakšpunkts.

2. Neskarot jebkādu ierobežojumu piemērošanu saskaņā ar Savienības tiesībām, dalībvalstu un apvienotās Karalistes līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji 1. punktā minētajās procedūrās ievēro nediskriminācijas principu attiecībā uz pretendentiem vai attiecīgā gadījumā personām, kuras ir citādi tiesīgas iesniegt pieteikumus.

(93) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslē­ dzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).

(94) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).

(95) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

(96) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014.,

243. lpp.).

(97) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.).

(98) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpo­ jumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

(99) Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92 (1992. gada 7. decembris), ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.).

(100) Padomes Direktīva 96/67/EK (1996. gada 15. oktobris) par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272,

26.10.1996., 36. lpp.).

(101) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1008/2008 (2008. gada 24. septembris) par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

(102) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/352 (2017. gada 15. februāris), ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu

un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību (OV L 57, 3.3.2017., 1. lpp.).

3. Šā panta 1. punktā minēto procedūru uzskata par sāktu, kad saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem ir izsludināts iepirkums vai izdarīts jebkāds citāds uzaicinājums iesniegt pieteikumus. Ja attiecīgie noteikumi ļauj izmantot procedūras, kurās nav jāizmanto iepirkuma izsludināšana vai citi uzaicinājumi iesniegt pieteikumus, procedūru uzskata par sāktu, kad līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sazinājās ar ekonomikas dalībniekiem attiecībā uz konkrēto procedūru.

4. Šā panta 1. punktā minēto procedūru uzskata par noslēgušos:

a) kad saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai – ja minētie noteikumi neprasa publicēt paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu – kad noslēgts attiecīgais līgums; vai

b) kad pretendenti vai attiecīgā gadījumā personas, kuras ir citādi tiesīgas iesniegt pieteikumus, ir informēti par līguma slēgšanas tiesību nepiešķiršanas iemesliem, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir nolēmuši līguma slēgšanas tiesības nepiešķirt.

5. Šis pants neietekmē ne Savienības, ne apvienotās Karalistes noteikumus par muitu, preču apriti, pakalpojumu sniegšanu, profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un intelektuālo īpašumu.

77. pants

Izskatīšanas procedūras

Padomes Direktīvas 89/665/EEK (103) un 92/13/EEK (104) piemēro tām šā līguma 76. pantā minētajām publiskā iepirkuma procedūrām, kuras ietilpst minēto direktīvu darbības jomā.

78. pants

Sadarbība

atkāpjoties no šā līguma 8. panta, Direktīvā 2014/24/ES paredzētajām procedūrām, kuras

apvienotās

Karalistes

līgumslēdzējas iestādes sākušas līdz pārejas perioda beigām un kuras pārejas perioda pēdējā dienā vēl nav noslēgušās, minētās direktīvas 61. panta 2. punktu piemēro ilgākais 9 mēnešus no pārejas perioda beigām.

IX SADAĻA

Ar Euratom saistīti jautājumi

79. pants

Definīcijas

Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a) “Kopiena” ir Eiropas atomenerģijas kopiena;

b) “drošības pasākumi” ir darbības ar mērķi pārbaudīt, vai kodolmateriāli un iekārtas netiek novirzīti no to paredzētā izmantojuma, ko deklarējuši lietotāji, un darbības ar mērķi pārbaudīt, vai tiek ievērotas starptautiskās juridiskās saistības kodolmateriālus un iekārtas izmantot miermīlīgiem mērķiem;

c) “speciālie skaldmateriāli” ir Euratom līguma 197. panta 1. punktā definētie īpašie skaldāmie materiāli;

d) “rūdas” ir Euratom līguma 197. panta 4. punktā definētās rūdas;

e) “izejmateriāli” ir Euratom līguma 197. panta 3. punktā definētie izejmateriāli;

f) “kodolmateriāli” ir rūdas, izejmateriāli un speciālie skaldmateriāli;

g) “nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi” ir Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom (105) 3. panta 7. un

11. punktā definētā lietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi.

(103) Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.).

(104) Padomes Direktīva 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro

Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.).

(105) Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo

atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).

80. pants

Kopienas atbildības izbeigšanās visos ar Apvienoto Karalisti saistītajos jautājumos

1. Tikai apvienotās Karalistes atbildībā ir nodrošināt, ka ar visām rūdām, izejmateriāliem un speciālajiem skaldmate­ riāliem, uz ko attiecas Euratom līgums un kas pārejas perioda beigās atrodas apvienotās Karalistes teritorijā, apejas saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamajiem starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, tostarp, bet ne tikai starptauti­ skajiem līgumiem un konvencijām par kodoldrošumu, drošības pasākumiem, neizplatīšanu un kodolmateriālu fizisko aizsardzību un starptautiskajiem līgumiem un konvencijām par nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu.

2. Tikai apvienotās Karalistes atbildībā ir nodrošināt tās atbilstību starptautiskajām saistībām, kas izriet no tās dalības

Starptautiskajā atomenerģijas aģentūrā vai kas izriet no Kodolieroču neizplatīšanas līguma vai citiem attiecīgajiem

starptautiskajiem līgumiem vai konvencijām, kuru līgumslēdzēja puse ir apvienotā Karaliste.

81. pants

Drošības pasākumi

apvienotā Karaliste īsteno drošības pasākumu režīmu. Šā drošības pasākumu režīma ietvaros piemēro sistēmu, kas nodrošina līdzvērtīgu efektivitāti un tvērumu kā tie, ko Kopiena apvienotās Karalistes teritorijā nodrošināja atbilstoši Nolīgumam starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienoto Karalisti, Eiropas atomenerģijas kopienu un Starptautisko atomenerģijas aģentūru par drošības pasākumu piemērošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā Karalistē saistībā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu (INFCIRC/263) ar attiecīgajiem grozījumiem.

82. pants

Īpašās saistības saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem

apvienotā Karaliste nodrošina, ka attiecībā uz kodoliekārtām, kodolmateriāliem vai citiem kodolpriekšmetiem, kas

pārejas perioda beigās atrodas apvienotās Karalistes teritorijā, tiek izpildītas visas īpašās saistības saskaņā ar nolīgumiem, kurus Kopiena noslēgusi ar trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām, vai citādi nosaka attiecīgo kārtību, vienojoties ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju.

83. pants

Īpašumtiesības un izmantošanas un patēriņa tiesības attiecībā uz speciālajiem skaldmateriāliem Apvienotajā Karalistē

1. apvienotās Karalistes teritorijā esošie speciālie skaldmateriāli, kuriem līdz pārejas perioda beigām bija piemērojams

Euratom līguma 86. pants, līdz ar pārejas perioda noslēgšanos pārstāj būt Kopienas īpašumā.

2. Speciālie skaldmateriāli, kas minēti 1. punktā, pāriet to personu īpašumā, kurām pārejas perioda beigās bija neiero­ bežotas tiesības izmantot un patērēt minētos materiālus saskaņā ar Euratom līguma 87. pantu.

3. Ja tiesības izmantot un patērēt 2. punktā minētos speciālos skaldmateriālus (turpmāk “attiecīgie materiāli”) ir dalībvalstij vai dalībvalsts teritorijā darbojošamies personām vai uzņēmumiem, nolūkā aizsargāt saskaņā ar Euratom līguma II sadaļas 6. nodaļu izveidotās kopējās piegādes politikas un saskaņā ar minētās sadaļas 9. nodaļu izveidotā kopējā kodoltirgus integritāti, tostarp attiecībā uz attiecīgajiem materiāliem piemērojamo drošības pasākumu līmeni, piemēro šādus noteikumus:

a) ievērojot šā līguma 5. pantu, Kopienai ir tiesības pieprasīt, lai attiecīgie materiāli tiktu nodoti glabāšanā aģentūrā, kas izveidota saskaņā ar Euratom līguma 52. panta 2. punkta b) apakšpunktu, vai citās glabātavās, kuras pārrauga vai kuras var pārraudzīt Eiropas Komisija;

b) Kopienai ir tiesības saskaņā ar Euratom līguma 52. panta 2. punktu līgumus par attiecīgo materiālu piegādi noslēgt ar jebkuru personu vai uzņēmumu, kas darbojas apvienotajā Karalistē vai trešā valstī;

c) attiecīgajiem materiāliem piemēro Komisijas Regulas (Euratom) Nr. 302/2005 (106) 20. pantu, izņemot 1. punkta b) un c) apakšpunktu;

d) attiecīgo materiālu eksportu uz trešo valsti saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 (107) 9. panta 2. punktu atļauj tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā darbojas persona vai uzņēmums, kam ir tiesības izmantot un patērēt attiecīgos materiālus;

e) attiecībā uz attiecīgajiem materiāliem Kopienai ir tiesības izmantot visas citas Euratom līgumā paredzētās tiesības, kas izriet no īpašumtiesībām saskaņā ar minētā līguma 86. pantu.

4. Dalībvalstis, personas vai uzņēmumi, kuriem pārejas perioda beigās ir neierobežotas tiesības izmantot un patērēt speciālos skaldmateriālus, kas atrodas apvienotās Karalistes teritorijā, patur šīs tiesības.

84. pants

Iekārtas un cits īpašums, kas saistīts ar drošības pasākumu nodrošināšanu

1. Kopienas iekārtas un cits īpašums, kas saistīti ar drošības pasākumu nodrošināšanu saskaņā ar Euratom līgumu un

kas pārejas perioda beigās atrodas

apvienotajā Karalistē, kā norādītsV pielikumā, kļūst par

apvienotās

Karalistes

īpašumu. apvienotā Karaliste atlīdzina Savienībai minēto iekārtu un cita īpašuma vērtību, kuras aprēķinā balstās uz vērtību, kas minētajām iekārtām un citam īpašumam noteikta konsolidētajos pārskatos par 2020. gadu.

2. apvienotā Karaliste uzņemas visas Kopienas tiesības, saistības un pienākumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām

iekārtām un citu īpašumu.

85. pants

Nostrādātā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi

attiecībā uz apvienotās Karalistes galīgo atbildību par nostrādāto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem, kas

radušies

apvienotajā

Karalistē un pārejas perioda beigās atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, piemēro

Direktīvas 2011/70/Euratom 4. panta 1. un 2. punktu un 4. punkta pirmo daļu.

X SADAĻA

Savienības tiesas un administratīvās procedūras

1. nodaļa

Tiesas procedūras

86. pants

Eiropas Savienības Tiesā izskatīšanā esošās lietas

1. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā joprojām ir tiesvedības, ko pirms pārejas perioda beigām ierosinājusi apvienotā Karaliste vai kas vērstas pret to. Šādu jurisdikciju piemēro visiem tiesvedības posmiem, tostarp apelācijas tiesvedībai Tiesā un tiesvedībai Vispārējā tiesā, ja lietu nodod atpakaļ Vispārējai tiesai.

2. Eiropas Savienības Tiesai joprojām ir jurisdikcija sniegt prejudiciālus nolēmumus par apvienotās Karalistes tiesu un tribunālu pieprasījumiem, kas iesniegti pirms pārejas perioda beigām.

3. Šajā nodaļā tiesvedību uzskata par iesniegtu Eiropas Savienības Tiesā, un lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu uzskata par iesniegtu brīdī, kad dokuments, ar ko tiek ierosināta tiesvedība, ir reģistrēts attiecīgi Tiesas vai Vispārējās tiesas reģistrā.

87. pants

Jaunas lietas Tiesā

1. Ja Eiropas Komisija uzskata, ka apvienotā Karaliste pirms pārejas perioda beigām nav izpildījusi Līgumos vai šā līguma Ceturtajā Daļā noteikto pienākumu, Eiropas Komisija četru gadu laikā pēc pārejas perioda beigām var iesniegt lietu Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 258. panta vai LESD 108. panta 2. punkta otrās daļas prasībām. Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija šādās lietās.

(106) Komisijas Regula (Euratom) Nr. 302/2005 (2005. gada 8. februāris) par Euratom drošības pasākumu piemērošanu (OV L 54, 28.2.2005., 1. lpp.).

(107) Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta,

pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).

2. Ja apvienotā Karaliste neizpilda lēmumu, kas minēts šā līguma 95. panta 1. punktā, vai apvienotās Karalistes tiesību sistēmā nepiešķir juridisku spēku lēmumam, kā norādīts minētajā normā, kurš adresēts fiziskai vai juridiskai

personai, kas dzīvo vai ir izveidota apvienotajā Karalistē, Eiropas Komisija četru gadu laikā no attiecīgā lēmuma

pieņemšanas dienas var iesniegt lietu Eiropas Savienības Tiesā attiecīgi saskaņā ar LESD 258. pantā vai LESD 108. panta

2. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām. Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija šādās lietās.

3. Lemjot par to vai iesniegt lietu saskaņā ar šo pantu, Eiropas Komisija attiecībā uz apvienoto Karalisti piemēro tos pašus principus kā attiecībā uz jebkuru dalībvalsti.

88. pants

Procesuālie noteikumi

Savienības tiesību noteikumi, ar ko reglamentē Eiropas Savienības Tiesas procedūru, attiecas uz šajā sadaļā minēto tiesvedību un lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu.

89. pants

Spriedumu un rīkojumu saistošais spēks un izpildāmība

1. Eiropas Savienības Tiesas spriedumi un rīkojumi, kas pieņemti pirms pārejas perioda beigām, kā arī tādi spriedumi un rīkojumi, kas pieņemti pēc pārejas perioda beigām tiesvedībā, kas minēta 86. un 87. pantā, ir juridiski pilnībā saistoši apvienotajai Karalistei un apvienotajā Karalistē.

2. Ja 1. punktā minētajā spriedumā Eiropas Savienības Tiesa konstatē, ka apvienotā Karaliste nav izpildījusi kādu Līgumos vai šajā līgumā paredzētu pienākumu, apvienotā Karaliste veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu minēto spriedumu.

3. attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto Eiropas Savienības Tiesas spriedumu un rīkojumu izpildi apvienotajā Karalistē piemēro LESD 280. un 299. pantu.

90. pants

Tiesības iesaistīties un piedalīties procedūrā

Kamēr Eiropas Savienības Tiesas spriedumi un rīkojumi visās tiesvedībās un par visiem 86. pantā minētajiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu nav kļuvuši galīgi, apvienotā Karaliste var iesaistīties tādā pašā veidā, kā dalībvalsts vai – lietās, kas iesniegtas Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 267. pantu –, piedalīties Eiropas Savienības Tiesas procedūrā tāpat kā dalībvalsts. Šajā periodā Eiropas Savienības Tiesas sekretārs paziņo apvienotajai Karalistei, tajā pašā laikā un veidā kā dalībvalstīm, par katru lietu, ko dalībvalsts tiesa iesniedzis Eiropas Savienības Tiesā prejudiciāla nolēmuma saņemšanai.

apvienotā Karaliste arī var iesaistīties vai piedalīties Eiropas Savienības Tiesas procedūrā tāpat kā dalībvalstis:

a) attiecībā uz lietām, kas skar Līgumos noteikto pienākumu neizpildi, ja uz

apvienoto

Karalisti attiecās tie paši

pienākumi pirms pārejas perioda beigām un ja šādas lietas saskaņā ar LESD 258. pantu ir iesniegtas Eiropas Savienības Tiesā līdz 87. panta 1. punktā minētā perioda beigām vai attiecīgā gadījumā pēc minētā perioda beigām līdz brīdim, kad ir kļuvis galīgs pēdējais Eiropas Savienības Tiesas spriedums vai rīkojums, kas pieņemts, pamatojoties uz 87. panta 1. punktu;

b) attiecībā uz lietām, kas skar Savienības tiesību aktus vai Savienības tiesību noteikumus, kuri bija piemērojami pirms pārejas perioda beigām attiecībā uz apvienoto Karalisti un apvienotajā Karalistē un kuri saskaņā ar LESD 267. pantu ir iesniegti Eiropas Savienības Tiesā pirms 87. panta 1. punktā minētā perioda beigām vai attiecīgā gadījumā pēc minētā perioda beigām līdz brīdim, kad ir kļuvis galīgs pēdējais Tiesas spriedums vai rīkojums, kas pieņemts, pamatojoties uz 87. panta 1. punktu; un

c) attiecībā uz 95. panta 3. punktā minētajām lietām.

91. pants

Pārstāvība Tiesā

1. Neskarot 88. pantu, ja pirms pārejas perioda beigām advokāts, kurš ir tiesīgs praktizēt apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, pārstāv pusi vai palīdz tai tiesvedībā Eiropas Savienības Tiesā vai saistībā ar lūgumiem sniegt prejudiciālus nolēmumus, kas iesniegti pirms pārejas perioda beigām, minētais advokāts var turpināt pārstāvēt minēto pusi vai palīdzēt tai šajā tiesvedībā vai saistībā ar minētajiem lūgumiem. Šīs tiesības attiecas uz visiem tiesvedības posmiem, tostarp apelācijas tiesvedību Tiesā un tiesvedību Vispārējā tiesā pēc tam, kad lieta nosūtīta otrreizējai izskatīšanai Vispārējā tiesā.

2. Neskarot 88. pantu, advokāti, kas pilnvaroti praktizēt apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, var pārstāvēt pusi vai palīdzēt tai Eiropas Savienības Tiesā 87. pantā un 95. panta 3. punktā minētajās lietās. advokāti, kas pilnvaroti praktizēt apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, arī var pārstāvēt vai palīdzēt apvienotajai Karalistei tiesvedībā, uz kuru attiecas 90. pants un kurā apvienotā Karaliste ir nolēmusi iesaistīties vai piedalīties.

3. Pārstāvot vai palīdzot kādai no pusēm Eiropas Savienības Tiesā 1. un 2. punktā minētajos gadījumos, advokāti, kas

pilnvaroti praktizēt

apvienotās

Karalistes tiesās vai tribunālos, visos aspektos tiek uzskatīti par advokātiem, kas

pilnvaroti praktizēt dalībvalstu tiesās, pārstāvot kādu pusi vai palīdzot tai Eiropas Savienības Tiesā.

2. nodaļa

Administratīvās procedūras

92. pants

Notiekošās administratīvās procedūras

1. Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras joprojām ir kompetentas attiecībā uz tādām administratīvajām procedūrām, kas sāktas pirms pārejas perioda beigām attiecībā uz:

a) apvienotās Karalistes vai fizisku, vai juridisku personu, kuras dzīvo vai ir izveidotas apvienotajā Karalistē, atbilstību Savienības tiesībām; vai

b) atbilstību Savienības tiesībām attiecībā uz konkurenci apvienotajā Karalistē.

2. Neskarot 3. punktu, šajā nodaļā administratīvo procedūru uzskata par uzsāktu tad, kad tā ir oficiāli reģistrēta Savienības iestādē, struktūrā, birojā vai aģentūrā.

3. Šajā nodaļā:

a) administratīvu procedūru par valsts atbalstu, ko reglamentē Padomes Regula (ES) Nr. 2015/1589 (108), uzskata par uzsāktu brīdī, kad tai ir piešķirts lietas numurs;

b) Eiropas Komisijas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (109) veikto LESD 101. vai 102. panta piemērošanas procedūru uzskata par uzsāktu brīdī, kad Eiropas Komisija ir nolēmusi uzsākt procedūru saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 773/2004 (110) 2. panta 1. punktu;

c) procedūras saistībā ar kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju, ko reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (111), uzskata par uzsāktām brīdī, kad:

i) Savienības mēroga koncentrācija ir paziņota Eiropas Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 1., 3. un

4. pantu;

ii) Regulas (EK) Nr. 139/2004 4. panta 5. punktā minētais 15 darba dienu termiņš ir beidzies, un neviena dalībvalsts, kas ir kompetenta izskatīt koncentrāciju saskaņā ar valsts konkurences tiesībām, nav izteikusi pretenzijas attiecībā uz prasību nodot lietu izskatīšanai Eiropas Komisijā; vai

iii) Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu izskatīt koncentrāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 139/2004 22. panta

3. punktu vai ir uzskatāms, ka tā ir pieņēmusi šādu lēmumu;

(108) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 248, 24.9.2015., 9. lpp.).

(109) Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un

82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(110) Komisijas Regula (EK) Nr. 773/2004 (2004. gada 7. aprīlis) par lietas izskatīšanu saskaņā ar EK Līguma 81. un 82. pantu, ko vada Komisija (OV L 123, 27.4.2004., 18. lpp.).

(111) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

d) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes veiktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1060/2009 (112) III pielikumā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (113) I pielikumā minētu iespējamu pārkāpumu izmeklēšanu uzskata par uzsāktu brīdī, kad minētā iestāde ir iecēlusi neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 23.e panta 1. punktu vai Regulas (ES) Nr. 648/2012 64. panta 1. punktu.

4. Savienība trīs mēnešu laikā pēc pārejas perioda beigām iesniedz apvienotajai Karalistei visu to individuālo

notiekošo administratīvo procedūru sarakstu, kas ietilpst 1. punkta darbības jomā. atkāpjoties no pirmā teikuma,

Eiropas Banku iestādes, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes un Eiropas apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes individuālo notiekošo administratīvo procedūru gadījumā Savienība viena mēneša laikā pēc pārejas perioda beigām iesniedz apvienotajai Karalistei šādu notiekošu administratīvo procedūru sarakstu.

5. administratīvā procedūrā par valsts atbalstu, ko reglamentē Regula (ES) 2015/1589, Eiropas Komisijai attiecībā uz

apvienoto Karalisti ir saistoša piemērojamā judikatūra un paraugprakse, it kā

apvienotā

Karaliste joprojām būtu

dalībvalsts. Jo īpaši Eiropas Komisija saprātīgā termiņā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

a) lēmumu, kurā konstatēts, ka pasākums nav uzskatāms par atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 2. punktu;

b) lēmumu necelt iebildumus saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 3. punktu;

c) lēmumu par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 4. punktu.

93. pants

Jaunas valsts atbalsta un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai procedūras

1. attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts pirms pārejas perioda beigām četru gadu periodam pēc pārejas perioda beigām, Eiropas Komisija ir kompetenta attiecībā uz apvienoto Karalisti uzsākt jaunas administratīvās procedūras par valsts atbalstu, ko reglamentē Regula (ES) 2015/1589.

Eiropas Komisijas kompetencē arī pēc četru gadu termiņa beigām būs procedūras, kas uzsāktas pirms minētā perioda beigām.

Šā līguma 92. panta 5. punktu piemēro mutatis mutandis.

Eiropas Komisija informē apvienoto Karalisti par jebkuru jaunu administratīvu procedūru attiecībā uz valsts atbalstu, kas uzsākta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, trīs mēnešu laikā pēc tās uzsākšanas.

2. Neskarot šā līguma 136. un 138. pantu, četrus gadus pēc pārejas perioda beigām Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir kompetents uzsākt jaunu izmeklēšanu, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (114), attiecībā uz:

a) faktiem, kas notikuši pirms pārejas perioda beigām; vai

b) jebkuru muitas parādu, kas rodas pēc pārejas perioda beigām no šā līguma 49. panta 1. punktā minētajām noslēgšanas procedūrām.

XXXX kompetencē arī pēc četru gadu termiņa beigām būs procedūras, kas uzsāktas pirms minētā perioda beigām.

XXXX informē apvienoto Karalisti par jebkuru jaunu izmeklēšanu, kas uzsākta saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, trīs mēnešu laikā pēc minētās izmeklēšanas uzsākšanas.

(112) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).

(113) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem,

centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(114) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

94. pants

Procesuālie noteikumi

1. Savienības tiesību noteikumi, kas reglamentē šajā nodaļā minētās dažāda veida administratīvās procedūras, attiecas uz 92., 93. un 96. pantā minētajām procedūrām.

2. Pārstāvot pusi vai palīdzot tai saistībā ar 92. un 93. pantā minētajām administratīvajām procedūrām, advokāti, kas

pilnvaroti praktizēt

apvienotās

Karalistes tiesās vai tribunālos, visos aspektos tiek uzskatīti par advokātiem, kas

pilnvaroti praktizēt to dalībvalstu tiesās, kuras pārstāv vai palīdz kādai no pusēm saistībā ar šādām administratīvām procedūrām.

3. 128. panta 5. punktu piemēro tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs 92. un 93. pantā minētajām procedūrām pēc pārejas perioda beigām.

95. pants

Lēmumu saistošais spēks un izpildāmība

1. Lēmumi, ko iestādes, struktūras, biroji un aģentūras pieņēmušas pirms pārejas perioda beigām vai kas pieņemti

92. un 93. pantā minētajās procedūrās pēc pārejas perioda beigām un kas adresēti apvienotajai Karalistei vai fiziskām

un juridiskām personām, kuras dzīvo vai ir izveidotas apvienotajā Karalistē.

apvienotajā

Karalistē, ir saistoši

apvienotajai

Karalistei un

2. Ja vien Eiropas Komisija un apvienotās Karalistes izraudzītā valsts konkurences iestāde nav vienojušās citādi, Eiropas Komisijas kompetencē arī turpmāk būs uzraudzīt un izpildīt uzņemtās saistības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ko piemēro apvienotajā Karalistē vai attiecībā uz to, saistībā ar jebkuru procedūru, kuras mērķis ir piemērot LESD 101. vai 102. pantu, ko veic Eiropas Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2003, vai procedūras, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 139/2004 veic Eiropas Komisija saistībā ar kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju. Ja Eiropas Komisija un apvienotās Karalistes izraudzītā valsts konkurences iestāde par to vienojušās, Eiropas Komisija minēto saistību vai tiesiskās aizsardzības līdzekļu uzraudzību un izpildi apvienotajā Karalistē nodod apvienotās Karalistes izraudzītai valsts konkurences iestādei.

3. Šā panta 1. punktā minētā lēmuma likumību pārskata tikai Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar LESD 263. pantu.

4. apvienotajā Karalistē attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto lēmumu izpildi, kas uzliek finansiālās saistības

fiziskām un juridiskām personām, kuras dzīvo vai ir izveidotas apvienotajā Karalistē, piemēro LESD 299. pantu.

96. pants

Citas notiekošās procedūras un ziņošanas pienākumi

1. Tehniskās pārbaudes, ko apvienotās Karalistes pārbaudes biroji veic sadarbībā ar Kopienas augu šķirņu biroju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2100/94 un kas bija notiekošas dienu pirms šā līguma stāšanās spēkā, turpina un pabeidz saskaņā ar minēto regulu.

2. attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm, ko emitē pārejas perioda pēdējā gadā, apvienotajai Karalistei un apvienotajā Karalistē piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (115) 12. panta 2.a un 3. punktu un 14., 15. un 16. pantu.

3. attiecībā uz datu ziņošanu par pārejas perioda pēdējo gadu

apvienotajai Karalistei un

apvienotajā Karalistē

piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 517/2014 (116) 19. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2009 (117) 26. un 27. pantu.

(115) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(116) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ

Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.)

(117) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par xxxxx xxxxx noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.).

4. attiecībā uz attiecīgo transportlīdzekļu oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un ziņošanu par tām pārejas perioda pēdējā gadā apvienotajai Karalistei un apvienotajā Karalistē piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 443/2009 (118) 8. panta 1., 2., 3. un 7. punktu, kā arī minētās regulas II pielikumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/2011 (119) 8. panta 1., 2., 3., 8. un 10. punktu, kā arī minētās regulas II pielikumu, kā arī Komisijas Regulas (ES) Nr. 1014/2010 2. līdz 5. pantu, 7. pantu un 8. panta 2. un 3. apakšpunktu, un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 293/2012 (120) 3. līdz 6. pantu, 8. pantu un 9. panta 2. un 3. apakšpunktu.

5. attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm, kas emitētas 2019. un 2020. gadā, apvienotajai Karalistei piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 (121) 5., 7., 9. un 10. pantu, 11. panta 3. punktu, 17. panta

1. punkta a) un d) apakšpunktu, 19., 22. un 23. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 406/2009/EK (122) 3., 7. un 11. pantu, un līdz Kioto protokola otrā saistību perioda beigām apvienotajai Karalistei piemēro Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 (123) 5. pantu.

6. atkāpjoties no šā līguma 8. panta:

a) tiktāl, cik nepieciešams, lai izpildītu šā panta 2., 4. un 5. punkta prasības, apvienotajai Karalistei un apvienotās Karalistes ekonomikas dalībniekiem ir piekļuve:

i) Savienības reģistram un ar Regulu (ES) Nr. 389/2013 izveidotajam reģistram; un

apvienotās

Karalistes Kioto protokola

ii) Eiropas Vides aģentūras centrālajam datu repozitorijam, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1014/2010, Īstenošanas regulā (ES) Nr. 293/2012 un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 749/2014 (124);

b) tiktāl, cik nepieciešams, lai izpildītu šā panta 3. punkta prasības, uzņēmumiem apvienotajā Karalistē ir piekļuve:

i) ziņošanas instrumentam, kurā izmanto formātu, kas noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES)

Nr. 1191/2014 (125) pielikumā, lai pārvaldītu un ziņotu par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm; un

ii) komercdatu krātuvei, ko uzņēmumi izmanto ziņošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2009 27. pantu.

Pēc apvienotās Karalistes lūguma par periodu, kas beidzas vienu gadu pēc pārejas perioda beigām, Savienība sniedz vajadzīgo informāciju, lai apvienotā Karaliste varētu:

a) izpildīt Monreālas protokola par ozona slāni noārdošām vielām 7. pantā noteiktos ziņošanas pienākumus; un

b) piemērot sankcijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 517/2014 25. pantu un Regulas (EK) Nr. 1005/2009 29. pantu.

(118) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 443/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.).

(119) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2011 (2011. gada 11. maijs) par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem

kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (OV L 145, 31.5.2011.,

1. lpp.).

(120) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 293/2012 (2012. gada 3. aprīlis) par jaunu vieglo kravas automobiļu reģistrācijas datu pārraudzību un paziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 98, 4.4.2012., 1. lpp.).

(121) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju

pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

(122) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu

izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(123) Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp.).

(124) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 749/2014 (2014. gada 30. jūnijs) par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas

procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 203, 11.7.2014., 23. lpp.).

(125) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1191/2014 (2014. gada 30. oktobris), ar ko nosaka formātu un veidu, kādā jāiesniedz ziņojumi,

kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm 19. pantā (OV L 318, 5.11.2014., 5. lpp.).

97. pants

Pārstāvība notiekošajās Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja procedūrās

Ja pirms pārejas perioda beigām persona, kas ir pilnvarota pārstāvēt fizisku vai juridisku personu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā saskaņā ar Savienības tiesībām, pārstāv pusi minētajā birojā celtās procedūrās, minētais pārstāvis var turpināt pārstāvēt šo pusi minētajā procedūrā. Šīs tiesības attiecas uz visiem minētajā birojā notiekošās procedūras posmiem.

Pārstāvot pusi Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā pirmajā daļā minētajā procedūrā, šāds pārstāvis visos aspektos tiek uzskatīts par profesionālu pārstāvi, kurš saskaņā ar Savienības tiesībām ir pilnvarots pārstāvēt fizisku vai juridisku personu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā.

XI SADAĻA

Dalībvalstu un Apvienotās Karalistes administratīvās sadarbības procedūras

98. pants

Administratīvā sadarbība muitas jomā

1. administratīvās sadarbības procedūras starp dalībvalsti un apvienoto Karalisti, kas noteiktas VI pielikumā un kas sāktas saskaņā ar Savienības tiesībām pirms pārejas perioda beigām, minētā dalībvalsts un apvienotā Karaliste pabeidz saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību noteikumiem.

2. administratīvās sadarbības procedūras starp dalībvalsti un apvienoto Karalisti, kas noteiktas VI pielikumā un kas sāktas trīs gadu laikā pēc pārejas perioda beigām, bet attiecas uz faktiem, kas notikuši pirms pārejas perioda beigām, minētā dalībvalsts un apvienotā Karaliste pabeidz saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību noteikumiem.

99. pants

Administratīvā sadarbība ar netiešajiem nodokļiem saistītajos jautājumos

1. Sadarbībai, ko īsteno kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par PVN tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs un apvienotajā Karalistē, attiecībā uz darījumiem, kuri notika līdz pārejas perioda beigām, un darījumiem, uz kuriem attiecas šā līguma 51. panta 1. punkts, Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 (126) piemēro 4 gadus no pārejas perioda beigām.

2. Sadarbībai, ko īsteno kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par akcīzes nodokļu tiesību aktu piemērošanu dalībvalstīs un apvienotajā Karalistē, attiecībā uz akcīzes preču pārvietošanu, kura notika līdz pārejas perioda beigām, un akcīzes preču pārvietošanu, uz kuru attiecas šā līguma 52. pants, Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 (127) piemēro 4 gadus no pārejas perioda beigām.

3. atkāpjoties no 8. panta,

apvienotajai

Karalistei ir piekļuve IV pielikumā uzskaitītajiem tīkliem, informācijas

sistēmām un datubāzēm tādā apmērā, ciktāl šāda piekļuve ir noteikti nepieciešama tās tiesību īstenošanai un pienākumu

izpildei saskaņā ar šo pantu.

apvienotā

Karaliste atlīdzina Savienībai faktiskās izmaksas, kas Savienībai radušās,

atvieglojot šo piekļuvi. Līdz IV pielikumā minētā perioda beigām Savienība katru gadu līdz 31. martam paziņo apvienotajai Karalistei šo izmaksu summu par katru gadu. Ja paziņotā faktiski radušos izmaksu summa ievērojami atšķiras no vislabākās aplēses apjoma, kuru Savienība ir paziņojusi apvienotajai Karalistei pirms šā līguma parakstīšanas, apvienotā Karaliste nekavējoties maksā Savienībai vislabākās aplēses summu, un apvienotā komiteja nosaka, kā rīkoties ar starpību starp faktiskajām izmaksām, kas radušās, un vislabāko aplēsi.

(126) Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).

(127) Padomes Regula (ES) Nr. 389/2012 (2012. gada 2. maijs) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK)

Nr. 2073/2004 (OV L 121, 8.5.2012., 1. lpp.).

100. pants

Savstarpējā palīdzība prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un citiem pasākumiem

1. Dalībvalstu un apvienotās Karalistes attiecībās saistībā ar prasījumiem par summām, kuru maksāšanas termiņš iestājās līdz pārejas perioda beigām, prasījumiem attiecībā uz darījumiem, kuri notika līdz pārejas perioda beigām, bet attiecīgo summu maksāšanas termiņš iestājās pēc minētā perioda, un prasījumiem attiecībā uz darījumiem, uz kuriem attiecas šā līguma 51. panta 1. punkts, vai akcīzes preču pārvietošanu, uz kuru attiecas šā līguma 52. pants, Padomes Direktīvu 2010/24/ES (128) piemēro 5 gadus no pārejas perioda beigām.

2. atkāpjoties no 8. panta,

apvienotajai

Karalistei ir piekļuve IV pielikumā uzskaitītajiem tīkliem, informācijas

sistēmām un datubāzēm tādā apmērā, ciktāl šāda piekļuve ir noteikti nepieciešama tās tiesību īstenošanai un pienākumu

izpildei saskaņā ar šo pantu.

apvienotā

Karaliste atlīdzina Savienībai faktiskās izmaksas, kas Savienībai radušās,

atvieglojot šo piekļuvi. Līdz IV pielikumā minētā perioda beigām Savienība katru gadu līdz 31. martam paziņo apvienotajai Karalistei šo izmaksu summu par katru gadu. Ja paziņotā faktiski radušos izmaksu summa ievērojami atšķiras no vislabākās aplēses apjoma, kuru Savienība ir paziņojusi apvienotajai Karalistei pirms šā līguma parakstīšanas, apvienotā Karaliste nekavējoties maksā Savienībai vislabākās aplēses summu, un apvienotā komiteja nosaka, kā rīkoties ar starpību starp faktiskajām izmaksām, kas radušās, un vislabāko aplēsi.

XII SADAĻA

Privilēģijas un imunitāte

101. pants

Definīcijas

1. Šajā sadaļā “iestāžu locekļi” neatkarīgi no valstspiederības ir Eiropadomes priekšsēdētājs, Eiropas Komisijas locekļi, Eiropas Savienības Tiesas tiesneši, ģenerāladvokāti, sekretāri un referentu palīgi, Revīzijas palātas locekļi, Eiropas Centrālās bankas struktūru locekļi, Eiropas Investīciju bankas struktūru locekļi, kā arī visas citas personas, kas saskaņā ar Savienības tiesībām ir pielīdzināmas kādai no minētajām personu kategorijām Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (turpmāk “protokols par privilēģijām un imunitāti”) nolūkā. Termins “iestāžu locekļi” neietver Eiropas Parlamenta deputātus.

2. Lai noteiktu ierēdņu un pārējo darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas šā līguma 110. līdz 113. pants, piemēro Padomes Regulu (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (129).

1. nodaļa

Savienības īpašums, līdzekļi, aktīvi un darbības

102. pants

Neaizskaramība

Savienības telpām, ēkām, īpašumam un aktīviem

apvienotajā

Karalistē, ko līdz pārejas perioda beigām izmantoja

Savienība, piemēro protokola par privilēģijām un imunitāti 1. pantu, līdz tie vairs netiek oficiāli izmantoti vai attiecīgi ir izvesti no apvienotās Karalistes. Savienība paziņo apvienotajai Karalistei, kad tās telpas, ēkas, īpašums vai aktīvi vairs netiek šādi izmantoti vai attiecīgi ir izvesti no apvienotās Karalistes.

103. pants

Arhīvi

Visiem Savienības arhīviem, kas pārejas perioda beigās atradās apvienotajā Karalistē, piemēro protokola par privilēģijām un imunitāti 2. pantu, līdz tie ir izvesti no apvienotās Karalistes. Savienība paziņo apvienotajai Karalistei par savu arhīvu izvešanu no apvienotās Karalistes.

(128) Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

(129) Padomes Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1969. gada 25. marts), ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku

kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants (OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp.).

104. pants

Nodokļu uzlikšana

Savienības aktīviem, ieņēmumiem un citam īpašumam, kas pārejas perioda beigās atradās apvienotajā Karalistē, piemēro protokola par privilēģijām un imunitāti 3. pantu, līdz tie vairs netiek oficiāli izmantoti vai vairs neatrodas apvienotajā Karalistē.

2. nodaļa

Saziņa

105. pants

Saziņa

apvienotajā Karalistē oficiālajai saziņai, oficiālajai korespondencei un dokumentu sūtījumiem saistībā ar Savienības darbībām saskaņā ar šo līgumu piemēro protokola par privilēģijām un imunitāti 5. pantu.

3. nodaļa

Eiropas Parlamenta deputāti

106. pants

Eiropas Parlamenta deputātu imunitāte

apvienotajā Karalistē attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu, tostarp bijušo deputātu, viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, kurā viņi piedalījušies līdz pārejas perioda beigām, pildot pienākumus, neatkarīgi no viņu valstspiederības piemēro protokola par privilēģijām un imunitāti 8. pantu.

107. pants

Sociālais nodrošinājums

Eiropas Parlamenta bijušie deputāti neatkarīgi no viņu valstspiederības, kuri šajā statusā saņem pensiju, kā arī personas, kuras ir tiesīgas saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju kā bijušo deputātu pārdzīvojušie, neatkarīgi no to valstspiederības ir atbrīvoti no obligātās dalības un iemaksu veikšanas apvienotās Karalistes valsts sociālā nodrošinājuma sistēmās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami pārejas perioda pēdējā dienā, ar nosacījumu, ka attiecīgie Eiropas Parlamenta bijušie deputāti bija Eiropas Parlamenta deputāti līdz pārejas perioda beigām.

108. pants

Nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana pensijām un pārejas pabalstiem

apvienotajā Karalistē pensijām un pārejas pabalstiem, ko izmaksā Eiropas Parlamenta bijušajiem deputātiem neatkarīgi no viņu valstspiederības, piemēro Eiropas Parlamenta Lēmuma 2005/684/EK, Euratom (130) 12., 13. un 14. pantu, un personām, kuras ir tiesīgas saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju kā bijušo deputātu pārdzīvojušie, neatkarīgi no to valstspiederības piemēro minētā lēmuma 17. pantu, ciktāl attiecīgās tiesības uz pensiju vai pārejas pabalstu iegūtas līdz pārejas perioda beigām.

4. nodaļa

Dalībvalstu un Apvienotās Karalistes pārstāvji, kas piedalās Savienības iestāžu darbā

109. pants

Privilēģijas, imunitāte un atvieglojumi

1. apvienotajā Karalistē dalībvalstu un apvienotās Karalistes pārstāvjiem, kas piedalās Savienības iestāžu, struktūru,

biroju un aģentūru darbā, viņu padomdevējiem un tehniskajiem ekspertiem un Savienības padomdevēju struktūru locekļiem neatkarīgi no viņu valstspiederības protokola par privilēģijām un imunitāti 10. pantu piemēro attiecībā uz viņu piedalīšanos tādā darbā:

a) kas notika līdz pārejas perioda beigām;

b) kas notiek pēc pārejas perioda beigām saistībā ar Savienības darbībām saskaņā ar šo līgumu.

(130) Eiropas Parlamenta Lēmums 2005/684/EK, Euratom (2005. gada 28. septembris), ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu (OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.).

2. Savienībā apvienotās Karalistes pārstāvjiem, kas piedalās Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbā, un viņu padomdevējiem un tehniskajiem ekspertiem protokola par privilēģijām un imunitāti 10. pantu piemēro attiecībā uz viņu piedalīšanos tādā darbā:

a) kas notika līdz pārejas perioda beigām;

b) kas notiek pēc pārejas perioda beigām saistībā ar Savienības darbībām saskaņā ar šo līgumu.

5. nodaļa

Iestāžu locekļi, ierēdņi un pārējie darbinieki

110. pants

Privilēģijas un imunitāte

1. apvienotajā Karalistē protokola par privilēģijām un imunitāti 11. panta a) punktu piemēro Savienības iestāžu

locekļu, ierēdņu un pārējo darbinieku, tostarp bijušo locekļu, bijušo ierēdņu un bijušo pārējo darbinieku darbībām, ieskaitot viņu teikto vai rakstīto, kuras veiktas, pildot amata pienākumus:

a) līdz pārejas perioda beigām;

b) pēc pārejas perioda beigām saistībā ar Savienības darbībām saskaņā ar šo līgumu.

2. apvienotajā Karalistē Protokola Nr. 3 par Eiropas Savienības tiesas statūtiem 3. panta pirmo, otro un trešo daļu

Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem un ģenerāladvokātiem piemēro līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi visās tiesvedībās un par visiem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas minēti šā līguma 86. un 87. pantā, ir kļuvuši galīgi, un piemēro pēc tam, tostarp bijušajiem tiesnešiem un bijušajiem ģenerāladvokātiem, attiecībā uz visām darbībām, ko viņi veikuši līdz pārejas perioda beigām, pildot amata pienākumus, tostarp attiecībā uz teikto un rakstīto, vai saistībā ar 86. un 87. pantā minētajām tiesvedībām.

3. apvienotajā Karalistē Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem ar jebkuru valstspiederību, kā arī viņu

laulātajiem un apgādājamajiem ģimenes locekļiem neatkarīgi no viņu valstspiederības piemēro protokola par privilēģijām un imunitāti 11. panta b) līdz e) punktu, ja minētie ierēdņi vai pārējie darbinieki ir stājušies Savienības dienestā līdz pārejas perioda beigām, tikmēr, kamēr minētās personas ir pabeigušas pārcelšanos uz Savienību.

111. pants

Nodokļu uzlikšana

apvienotajā Karalistē Savienības iestāžu locekļiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem ar jebkuru valstspiederību, tostarp bijušajiem locekļiem, bijušajiem ierēdņiem un bijušajiem pārējiem darbiniekiem, piemēro protokola par privilēģijām un imunitāti 12. pantu, ja minētie locekļi, ierēdņi vai pārējie darbinieki stājās Savienības dienestā līdz pārejas perioda beigām, ar nosacījumu, ka attiecīgajām personām ir pienākums maksāt Savienībai nodokļus no algas, citas atlīdzības un pensijas, ko tiem maksā Savienība.

112. pants

Domicils nodokļu vajadzībām

1. Protokola par privilēģijām un imunitāti 13. pantu piemēro Savienības iestāžu locekļiem, ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem ar jebkuru valstspiederību, kuri stājās Savienības dienestā līdz pārejas perioda beigām, kā arī – neatkarīgi no valstspiederības – viņu laulātajiem, kuri nav atsevišķi iesaistījušies algotā darbā, un bērniem, kuri ir šādu locekļu, ierēdņu vai pārējo darbinieku apgādībā un aprūpē.

2. Šā panta 1. punktu piemēro tikai personām, kuras kādā dalībvalstī uz dzīvi apmetās tikai tādēļ, lai veiktu pienākumus Savienības dienestā, un kuru domicils nodokļu vajadzībām laikā, kad tās stājās Savienības dienestā, bija apvienotajā Karalistē, un personām, kuras apvienotajā Karalistē uz dzīvi apmetās tikai tādēļ, lai veiktu pienākumus Savienības dienestā, un kuru domicils nodokļu vajadzībām laikā, kad tās stājās Savienības dienestā, bija kādā dalībvalstī.

113. pants

Sociālā nodrošinājuma iemaksas

Savienības iestāžu locekļi, ierēdņi un pārējie darbinieki ar jebkuru valstspiederību, tostarp bijušie locekļi, bijušie ierēdņi un bijušie pārējie darbinieki, kuri stājās Savienības dienestā līdz pārejas perioda beigām un uzturas apvienotajā Karalistē, kā arī – neatkarīgi no valstspiederības – viņu laulātie, kuri nav atsevišķi iesaistījušies algotā darbā, un bērni, kuri ir šādu locekļu, ierēdņu vai pārējo darbinieku apgādībā un aprūpē, ir atbrīvoti no obligātās dalības un iemaksu veikšanas apvienotās Karalistes valsts sociālā nodrošinājuma sistēmās ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami pārejas perioda pēdējā dienā, ar nosacījumu, ka attiecīgās personas piedalās Savienības sociālā nodrošinājuma sistēmā.

114. pants

Pensijas tiesību pārvešana

attiecībā uz Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem ar jebkuru valstspiederību, tostarp bijušajiem ierēdņiem un bijušajiem pārējiem darbiniekiem, kuri stājās Savienības dienestā līdz pārejas perioda beigām un vēlas pensijas tiesības

pārvest prom no

apvienotās

Karalistes vai uz to saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (131)

VIII pielikuma 11. panta 1., 2. vai 3. punktu un 12. pantu vai Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 39., 109. un 135. pantu, apvienotās Karalistes pienākumi ir tādi paši kā tie, kas pastāvēja līdz pārejas perioda beigām.

115. pants

Bezdarba apdrošināšana

Savienības pārējiem darbiniekiem ar jebkuru valstspiederību, ieskaitot bijušos pārējos darbiniekus, kuri līdz pārejas perioda beigām veica iemaksas Savienības bezdarba apdrošināšanas sistēmā, piemēro Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a, 96. un 136. pantu, ja viņi uzturas apvienotajā Karalistē un pēc pārejas perioda beigām ir reģistrēti apvienotās Karalistes bezdarba iestādēs.

6. nodaļa

Citi noteikumi

116. pants

Imunitātes atcelšana un sadarbība

1. attiecībā uz šajā sadaļā paredzētajām privilēģijām, imunitāti un atvieglojumiem piemēro protokola par privilēģijām un imunitāti 17. un 18. pantu.

2. Pieņemot lēmumu saskaņā ar protokola par privilēģijām un imunitāti 17. pantu par to, vai atcelt imunitāti pēc apvienotās Karalistes iestāžu pieprasījuma, Savienība šim pieprasījumam velta tādu pašu uzmanību, kā līdzīgās situācijās dalībvalstu iestāžu pieprasījumiem.

3. Savienība pēc

apvienotās

Karalistes iestāžu pieprasījuma paziņo minētajām iestādēm personas statusu, kas ir

būtisks šīs personas tiesībām uz privilēģiju vai imunitāti saskaņā ar šo sadaļu.

117. pants

Eiropas Centrālā banka

1. Šo sadaļu piemēro Eiropas Centrālajai bankai (“ECB”), tās struktūru locekļiem, tās darbiniekiem un valstu centrālo banku pārstāvjiem Eiropas Centrālo banku sistēmā (“ECBS”), kuri piedalās ECB darbībās.

2. ECB, tās struktūru locekļiem, tās darbiniekiem, valstu centrālo banku pārstāvjiem ECBS, kuri piedalās ECB darbībās, un visiem ECB īpašumiem, aktīviem un operācijām apvienotajā Karalistē, kas tiek attiecīgi turēti, pārvaldīti vai veikti saskaņā ar Protokolu Nr. 4 par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, piemēro protokola par privilēģijām un imunitāti 22. panta otro daļu.

(131) Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī paredz īpašus Komisijas ierēdņiem uz laiku piemērojamus pasākumus (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

3. Šā panta 2. punktu piemēro:

a) tiem īpašumiem un aktīviem, kas pārejas perioda beigās tiek turēti apvienotajā Karalistē; un

b) tām ECB operācijām apvienotajā Karalistē vai ar apvienotās Karalistes darījumu partneriem un ar tām saistītajām palīgdarbībām, kas norisinājās pārejas perioda beigās vai tika sāktas pēc pārejas perioda beigām tādu tās darbību ietvaros, kuru mērķis ir turpināt operācijas, kas norisinājās pārejas perioda beigās, līdz to galīgajam termiņam, atsavi­ nāšanai vai pabeigšanai.

118. pants

Eiropas Investīciju banka

1. Šo sadaļu piemēro Eiropas Investīciju bankai (“EIB”), tās struktūru locekļiem, tās darbiniekiem un dalībvalstu pārstāvjiem, kuri piedalās tās darbībās, kā arī tās meitasuzņēmumiem vai jebkādiem citiem subjektiem, ko EIB izveidojusi līdz pārejas perioda beigām saskaņā ar Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem 28. panta 1. punktu, jo īpaši Eiropas Investīciju fondam.

2. EIB, tās struktūru locekļiem, tās darbiniekiem un dalībvalstu pārstāvjiem, kuri piedalās tās darbībās, kā arī tās meitasuzņēmumiem vai jebkādiem citiem subjektiem, ko EIB izveidojusi līdz pārejas perioda beigām saskaņā ar Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem 28. panta 1. punktu, jo īpaši Eiropas Investīciju fondam, piemēro protokola par privilēģijām un imunitāti 21. panta otro daļu.

3. Šā panta 2. punktu piemēro:

a) tādiem EIB vai tās meitasuzņēmumu un jebkādu citu subjektu, ko EIB izveidojusi līdz pārejas perioda beigām saskaņā ar Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem 28. panta 1. punktu, jo īpaši Eiropas Investīciju fonda, īpašumiem un aktīviem, kas pārejas perioda beigās tiek turēti apvienotajā Karalistē; un

b) tādām EIB un tās meitasuzņēmumu, un jebkādu citu subjektu, ko EIB izveidojusi līdz pārejas perioda beigām saskaņā ar Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem 28. panta 1. punktu, jo īpaši Eiropas Investīciju fonda,

aizņēmumu, finansēšanas, garantiju, investīciju, naudas līdzekļu un tehniskās palīdzības operācijām apvienotajā

Karalistē vai ar apvienotās Karalistes darījumu partneriem un ar tām saistītajām palīgdarbībām, kas norisinājās pārejas perioda beigās vai tika sāktas pēc pārejas perioda beigām tādu to darbību ietvaros, kuru mērķis ir turpināt operācijas, kas norisinājās pārejas perioda beigās, līdz to galīgajam termiņam, atsavināšanai vai pabeigšanai.

119. pants

Mītnes nolīgumi

apvienotās Karalistes un Eiropas Banku iestādes 2012. gada 8. maija mītnes nolīgumu, 1996. gada 24. jūnija Vēstuļu apmaiņu par Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienā piemērošanu Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūrai apvienotajā Karalistē un 2013. gada 17. jūlija Nolīgumu par Galileo Drošības uzraudzības centra mītni attiecīgi Eiropas Banku iestādei, Eiropas Zāļu aģentūrai un Galileo Drošības uzraudzības centram piemēro, līdz ir pabeigta to pārcelšana uz dalībvalstīm. Minēto mītnes nolīgumu izbeigšanas diena ir diena, kad Savienība paziņo par pārcelšanas pabeigšanu.

XIII SADAĻA

Citi jautājumi saistībā ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbību

120. pants

Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums

apvienotajā Karalistē visai tāda veida informācijai, uz kuru attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākumi un kura ir iegūta vai nu līdz pārejas perioda beigām, vai ir iegūta pēc pārejas perioda beigām saistībā ar Savienības darbībām saskaņā ar šo līgumu, piemēro LESD 339. pantu un citus Savienības tiesību noteikumus, kuri konkrētām fiziskām personām un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām uzliek pienākumu ievērot dienesta noslēpumu. apvienotā Karaliste ievēro šos fizisko personu un iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pienākumus un nodrošina, ka tie tās teritorijā tiek izpildīti.

121. pants

Pienākums dienestā ievērot diskrētumu

apvienotajā Karalistē visai informācijai, kura ir iegūta vai nu līdz pārejas perioda beigām, vai ir iegūta pēc pārejas perioda beigām saistībā ar Savienības darbībām saskaņā ar šo līgumu, piemēro Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 19. pantu un citus Savienības tiesību noteikumus, kuri konkrētām fiziskām personām uzliek pienākumu

dienestā ievērot diskrētumu. teritorijā tiek izpildīti.

apvienotā

Karaliste ievēro šos fizisko personu pienākumus un nodrošina, ka tie tās

122. pants

Piekļuve dokumentiem

1. Saistībā ar Savienības tiesību noteikumiem par piekļuvi Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru dokumentiem visur, kur minētas dalībvalstis un to iestādes, ar to saprot, ka ir ietverta apvienotā Karaliste un tās iestādes, attiecībā uz tādiem dokumentiem, kurus Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras sagatavojuši vai ieguvuši:

a) līdz pārejas perioda beigām; vai

b) pēc pārejas perioda beigām saistībā ar Savienības darbībām saskaņā ar šo līgumu.

2. apvienotajā Karalistē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (132) 5. pantu un 9. panta

5. punktu un Eiropas Centrālās bankas Lēmuma ECB/2004/3 (133) 5. pantu piemēro visiem minēto noteikumu darbības jomā ietilpstošajiem dokumentiem, kurus apvienotā Karaliste ieguvusi:

a) līdz pārejas perioda beigām; vai

b) pēc pārejas perioda beigām saistībā ar Savienības darbībām saskaņā ar šo līgumu.

123. pants

Eiropas Centrālā banka

1. ECB, tās struktūru locekļiem, tās darbiniekiem, valstu centrālo banku pārstāvjiem ECBS, kuri piedalās ECB darbībās, un visiem ECB īpašumiem, aktīviem un operācijām apvienotajā Karalistē, kas tiek attiecīgi turēti, pārvaldīti vai veikti saskaņā ar Protokolu Nr. 4 par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, piemēro minētā protokola 9. panta 1. punktu, 17. pantu un 35. panta 1., 2. un 4. punktu. ECB ir atbrīvota no prasībām

savu operāciju veikšanas nolūkā reģistrēties licences vai citādus pilnvarojumus vai atļaujas.

2. Šā panta 1. punktu piemēro:

apvienotajā Karalistē vai no

apvienotās Karalistes iegūt jebkāda veida

a) tiem ECB īpašumiem un aktīviem, kas pārejas perioda beigās tiek turēti apvienotajā Karalistē; un

b) tām ECB operācijām apvienotajā Karalistē vai ar apvienotās Karalistes darījumu partneriem un ar tām saistītajām palīgdarbībām, kas norisinājās pārejas perioda beigās vai tika sāktas pēc pārejas perioda beigām tādu tās darbību ietvaros, kuru mērķis ir turpināt operācijas, kas norisinājās pārejas perioda beigās, līdz to galīgajam termiņam, atsavi­ nāšanai vai pabeigšanai.

124. pants

Eiropas Investīciju banka

1. EIB, tās struktūru locekļiem, tās darbiniekiem un dalībvalstu pārstāvjiem, kuri piedalās tās darbībās, kā arī tās meitasuzņēmumiem vai jebkādiem citiem subjektiem, ko EIB izveidojusi līdz pārejas perioda beigām saskaņā ar Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem 28. panta 1. punktu, jo īpaši Eiropas Investīciju fondam, piemēro minētā protokola 13. pantu, 20. panta 2. punktu, 23. panta 1. un 4. punktu un 26. xxxxx. EIB un Eiropas Investīciju fonds ir atbrīvoti no prasībām savu operāciju veikšanas nolūkā reģistrēties apvienotajā Karalistē vai no

(132) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(133) Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2004. gada 4. marts) par publisku piekļuvi Eiropas Centrālās bankas dokumentiem (ECB/2004/3)

(2004/258/EK) (OV L 80, 18.3.2004., 42. lpp.).

apvienotās Karalistes iegūt jebkāda veida licences vai citādus pilnvarojumus vai atļaujas. Saistībā ar apvienotās Karalistes valūtas konvertējamību ārpussavienības valsts valūtā šādu operāciju nolūkā – apvienotās Karalistes valūta joprojām paliek brīvi pārvedama un konvertējama, ievērojot Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem 23. panta

2. punktu.

2. Šā panta 1. punktu piemēro:

a) tādiem EIB vai tās meitasuzņēmumu un jebkādu citu subjektu, ko EIB izveidojusi līdz pārejas perioda beigām saskaņā ar Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem 28. panta 1. punktu, jo īpaši Eiropas Investīciju fonda, īpašumiem un aktīviem, kas pārejas perioda beigās tiek turēti apvienotajā Karalistē; un

b) tādām EIB vai tās meitasuzņēmumu un jebkādu citu subjektu, ko EIB izveidojusi līdz pārejas perioda beigām saskaņā ar Protokola Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas statūtiem 28. panta 1. punktu, jo īpaši Eiropas Investīciju fonda,

aizņēmumu, finansēšanas, garantiju, investīciju, naudas līdzekļu un tehniskās palīdzības operācijām apvienotajā

Karalistē vai ar apvienotās Karalistes darījumu partneriem un ar tām saistītajām palīgdarbībām, kas norisinājās pārejas perioda beigās vai tika sāktas pēc pārejas perioda beigām tādu darbību ietvaros, kuru mērķis ir turpināt operācijas, kas norisinājās pārejas perioda beigās, līdz to galīgajam termiņam, atsavināšanai vai pabeigšanai.

125. pants

Eiropas skolas

1. apvienotajai Karalistei līdz tā mācību gada beigām, kas turpinās, kad noslēdzas pārejas periods, ir saistoša

Konvencija, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus (134), kā arī akreditēto Eiropas skolu noteikumi, kurus pieņēmusi Eiropas skolu Padome.

2. apvienotā Karaliste attiecībā uz skolēniem, kuri Eiropas vispārējās vidējās izglītības jeb Eiropas bakalaureāta

diplomu iegūst līdz 2021. gada 31. augustam, un skolēniem, kuri līdz 2021. gada 31. augustam Eiropas skolā ir uzņemti vidusskolas mācību ciklā un Eiropas vispārējās vidējās izglītības diplomu iegūst pēc minētā datuma, nodrošina, ka šiem skolēniem ir tiesības, kas paredzētas Konvencijas, ar ko nosaka Eiropas skolu statūtus, 5. panta 2. punktā.

CETURTĀ DaĻa

PĀREJAS NOTEIKUMI

126. pants

Pārejas periods

Ir paredzēts pārejas jeb īstenošanas periods, kas sākas šā līguma spēkā stāšanās dienā un beidzas 2020. gada 31. decembrī.

127. pants

Pārejas noteikumu darbības joma

1. Ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi, pārejas periodā apvienotajai Karalistei un tās teritorijā ir piemērojamas Savienības tiesības.

Tomēr turpmāk uzskaitītie Līgumu un Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pieņemtu aktu noteikumi pārejas periodā nav piemērojami ne attiecībā uz apvienoto Karalisti, ne apvienotās Karalistes teritorijā:

a) Līgumu un tādu aktu noteikumi, kuri apvienotajai Karalistei un tās teritorijā nebija saistoši līdz šā līguma spēkā stāšanās dienai saskaņā ar Protokolu Nr. 15 par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienoto Karalisti, Protokolu Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, vai Protokolu Nr. 21 par apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, vai saskaņā ar Līgumu noteikumiem par ciešāku sadarbību, kā arī minētos aktus grozošo aktu noteikumi;

b) LES 11. panta 4. punkts, LESD 20. panta 2. punkta b) apakšpunkts, 22. pants un 24. panta pirmā daļa, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 39. un 40. pants un uz šo noteikumu pamata pieņemtie akti.

(134) OV L 212, 17.8.1994., 3. lpp.

2. Ja Savienība un apvienotā Karaliste vienojas par līgumu, kas regulē to turpmākās attiecības kopējās ārpolitikas un drošības politikas un kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā un ko sāk piemērot pārejas perioda laikā, LES V sadaļas 2. nodaļa un uz tās noteikumu pamata pieņemtie akti vairs neattiecas uz apvienoto Karalisti, sākot ar minētā līguma piemērošanas dienu.

3. Pārejas periodā saskaņā ar 1. punktu piemērojamās Savienības tiesības apvienotajai Karalistei un tās teritorijā rada tādas pašas tiesiskās sekas kā tās, kuras rodas Savienībā un tās dalībvalstīs, un tās interpretē un piemēro saskaņā ar tām pašām metodēm un vispārīgajiem principiem, kādus piemēro Savienībā.

4. apvienotā Karaliste nepiedalās ciešākā sadarbībā:

a) kurai atļauja tika piešķirta pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas; vai

b) kuras ietvaros līdz šā līguma spēkā stāšanās dienai nav pieņemts neviens akts.

5. attiecībā uz pasākumiem, kas groza, pilnveido vai aizstāj kādu jau pastāvošu pasākumu, kurš pieņemts saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu un kurš apvienotajai Karalistei ir bijis saistošs pirms šā Līguma spēkā stāšanās dienas, pārejas periodā mutatis mutandis turpina piemērot Protokola Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā,

5. pantu un Protokola Nr. 21 par apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu

4.a pantu. Tomēr apvienotajai Karalistei nav tiesību paziņot, ka tā vēlas piedalīties jaunu pasākumu piemērošanā, kuru pamatā ir LESD trešās daļas V sadaļa, ja vien tie nav pasākumi, kas minēti Protokola Nr. 21 4.a pantā.

Lai atbalstītu sadarbības turpināšanu starp Savienību un apvienoto Karalisti saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecīgajos

pasākumos paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, Savienība var aicināt jauniem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD trešās daļas V sadaļu.

apvienoto Karalisti sadarboties saistībā ar

6. Ja vien šajā līgumā nav noteikts citādi, pārejas periodā ikvienu atsauci uz dalībvalstīm Savienības tiesībās, kas ir piemērojamas saskaņā ar 1. punktu, arī tajās, kas noteiktas, īstenojot un piemērojot minētās Savienības tiesības dalībvalstīs, saprot kā atsauci, kas ietver arī apvienoto Karalisti.

7. atkāpjoties no 6. punkta:

a) LES 42. panta 6. punkta un 46. panta un Protokola Nr. 10 par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar LES

42. pantu, nolūkā atsauces uz dalībvalstīm neietver apvienoto Karalisti. Tas neizslēdz iespēju izņēmuma kārtā

uzaicināt apvienoto Karalisti piedalīties atsevišķos projektos kā trešo valsti saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Lēmumā (KĀDP) 2017/2315 (135), vai izvēlēties jebkuru citu sadarbības formu, ievērojot pieļaujamo apmēru un nosacījumus, kas paredzēti Savienības aktos, kuri turpmāk tiks pieņemti uz LES 42. panta 6. punkta un 46. panta pamata;

b) ja Savienības aktos ir paredzēts, ka dalībvalstis, to valstspiederīgie vai fiziskas vai juridiskas personas, kas dzīvo vai ir izveidotas kādā dalībvalstī, piedalās informācijas apmaiņā, procedūrā vai programmā, kuru turpina īstenot vai kura sākas pēc pārejas perioda beigām, un šāda piedalīšanās nodrošinātu piekļuvi ar drošību saistītai konfidenciālai informācijai, kuru drīkst zināt tikai dalībvalstis, to valstspiederīgie vai fiziskas vai juridiskas personas, kas dzīvo vai ir izveidotas kādā dalībvalstī, šādos ārkārtas apstākļos atsauces uz dalībvalstīm šādos Savienības aktos neietver apvienoto Karalisti. Savienība paziņo apvienotajai Karalistei par šīs atkāpes piemērošanu;

c) Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru ierēdņu un citu darbinieku pieņemšanas nolūkos atsauces uz dalībvalstīm Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 27. pantā, 28. panta a) punktā un X pielikuma 1. pantā un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12., 82. un 128. pantā vai citos attiecīgajos personāla noteikumos, kuri ir saistoši minētajām iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, uzskata par tādām, kas neietver apvienoto Karalisti.

128. pants

Institucionālā kārtība

1. Neatkarīgi no 127. panta pārejas periodā piemēro 7. pantu.

(135) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.).

2. Līgumu nolūkos apvienotās Karalistes Parlamentu pārejas periodā neuzskata par dalībvalsts parlamentu, izņemot saistībā ar Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 1. pantu un attiecībā uz minētā protokola

2. pantā minētajiem priekšlikumiem, kas ir vispārpieejami.

3. Pārejas periodā Līgumu noteikumus, kas dalībvalstīm piešķir institucionālas tiesības, kuras tām ļauj iesniegt priekšli­ kumus, iniciatīvas vai pieprasījumus iestādēm, uzskata par tādiem, kas neietver apvienoto Karalisti (136).

4. Saistībā ar piedalīšanos institucionālajā kārtībā, kas noteikta LESD 282. un 283. pantā un Protokolā Nr. 4 par

Eiropas centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, anglijas Banku pārejas periodā

neuzskata par dalībvalsts valsts centrālo banku, izņemot minētā protokola 21. panta 2. punkta gadījumā.

5. atkāpjoties no šā panta 1. punkta un 7. panta, pārejas periodā apvienotās Karalistes pārstāvji vai eksperti vai

apvienotās Karalistes iecelti eksperti, saņēmuši uzaicinājumu, drīkst izņēmuma kārtā piedalīties Regulas (ES)

Nr. 182/2011 3. panta 2. punktā norādīto komiteju sanāksmēs vai sanāksmju daļās, Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs vai sanāksmju daļās, citu līdzīgu subjektu sanāksmēs vai sanāksmju daļās un struktūru, biroju vai aģentūru sanāksmēs vai sanāksmju daļās, ja un kad tajās piedalās dalībvalstu pārstāvji vai eksperti vai dalībvalstu iecelti eksperti, ar nosacījumu, ka ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

a) diskusija skar konkrētus aktus, kas pārejas periodā tiek adresēti apvienotajai Karalistei vai fiziskām vai juridiskām personām, kas dzīvo vai ir izveidotas apvienotajā Karalistē;

b) apvienotās Karalistes klātbūtne ir Savienības interesēs un ir vajadzīga jo īpaši tādēļ, lai efektīvi īstenotu Savienības tiesības pārejas periodā.

Šādās sanāksmēs vai sanāksmju daļās

apvienotās

Karalistes pārstāvjiem vai ekspertiem vai

apvienotās

Karalistes

ieceltajiem ekspertiem nav balsstiesību un viņu klātbūtne ir pieļaujama tikai konkrētajos darba kārtības punktos, kas atbilst a) vai b) apakšpunkta nosacījumiem.

6. Pārejas periodā apvienotā Karaliste neuzņemas vadošās iestādes lomu riska novērtēšanā, pārbaudēs, apstiprināšanas vai atļauju procedūrās Savienības vai dalībvalstu līmenī, kad tās rīkojas kopīgi, kā norādīts VII pielikumā uzskaitītajos aktos un noteikumos.

7. Ja Savienības aktu projektos ir norādītas vai tieši minētas konkrētas dalībvalstu iestādes, procedūras vai dokumenti,

Savienība par šādiem projektiem pārejas periodā apspriežas ar pienācīgu īstenošanu un piemērošanu apvienotajā Karalistē.

129. pants

apvienoto Karalisti, lai nodrošinātu attiecīgo aktu

Īpaša kārtība saistībā ar Savienības ārējo darbību

1. Neskarot 127. panta 2. punktu, apvienotajai Karalistei pārejas periodā ir saistoši pienākumi, ko rada starptautiskie nolīgumi, kurus noslēgusi Savienība, dalībvalstis, kas rīkojas tās vārdā, vai Savienība un tās dalībvalstis, rīkodamās kopīgi, kā minēts 2. panta a) punkta iv) apakšpunktā. (*)

2. Pārejas periodā apvienotās Karalistes pārstāvji nepiedalās tādu struktūru darbā, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, kurus noslēgusi Savienība vai dalībvalstis, kas rīkojas tās vārdā, vai Savienība un tās dalībvalstis, rīkodamās kopīgi, izņemot, ja:

a) apvienotā Karaliste pati par sevi ir to dalībniece; vai

b) Savienība izņēmuma kārtā aicina apvienoto Karalisti Savienības delegācijas sastāvā piedalīties šādu struktūru

sanāksmēs vai sanāksmju daļās, ja Savienība uzskata, ka apvienotās Karalistes klātbūtne ir Savienības interesēs un ir vajadzīga jo īpaši tādēļ, lai pārejas periodā efektīvi īstenotu minētos nolīgumus; šāda klātbūtne ir atļauta tikai tad, ja piemērojamajos nolīgumos tiek pieļauta dalībvalstu piedalīšanās.

(136) Tas jo īpaši attiecas uz LES 7., 30. pantu, 42. panta 4. punktu, 48. panta 2. līdz 6. punktu un 49. pantu un LESD 25. pantu, 76. panta

b) punktu, 82. panta 3. punktu, 83. panta 3. punktu, 86. panta 1. punktu, 87. panta 3. punktu, 135. xxxxx, 218. panta 8. punktu,

223. panta 1. punktu, 262., 311. un 341. pantu.

(*) Savienība pārējām nolīgumu līgumslēdzējām pusēm paziņo, ka pret apvienoto Karalisti pārejas periodā šo nolīgumu nolūkos jābūt tādai pašai attieksmei kā pret dalībvalstīm.

3. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu apvienotā Karaliste pārejas periodā atturas no jebkuras rīcības vai iniciatīvas, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, jo īpaši saistībā ar starptautiskajām organizācijām, aģentūrām, konferencēm vai forumiem, kuros apvienotā Karaliste ir dalībniece pati par sevi.

4. Neatkarīgi no 3. punkta apvienotā Karaliste pārejas periodā drīkst risināt sarunas par starptautiskiem nolīgumiem, kurus tā noslēdz pati par sevi Savienības ekskluzīvās kompetences jomās, kā arī parakstīt un ratificēt tos, ar nosacījumu, ka minētie nolīgumi nestājas spēkā vai tos nesāk piemērot pārejas perioda laikā, izņemot, ja Savienība to ir atļāvusi.

5. Neskarot 127. panta 2. punktu, ar nepieciešama koordinēšana.

apvienoto Karalisti var apspriesties katrā atsevišķajā gadījumā, kad ir

6. Kad Padome ir pieņēmusi lēmumu LES V sadaļas 2. nodaļas jomā, apvienotā Karaliste Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos drīkst iesniegt oficiālu deklarāciju, norādot, ka vitāli svarīgu un

pamatotu valsts politikas iemeslu dēļ tā šajos izņēmuma gadījumos lēmumu nepiemēros.

apvienotā

Karaliste

savstarpējas solidaritātes garā atturas no jebkādas rīcības, kas varētu būt pretrunā vai traucēt Savienības rīcībai, kura pamatojas uz minēto lēmumu, un dalībvalstis respektē apvienotās Karalistes nostāju.

7. Pārejas periodā

apvienotā

Karaliste nenodrošina civilo operāciju komandierus, misiju vadītājus, operāciju

komandierus vai spēku komandierus misijām vai operācijām, kas tiek veiktas saskaņā ar LES 42., 43. un 44. pantu, nenodrošina operācijas štābu šādām misijām vai operācijām un neveic atbildīgās valsts pienākumus Savienības kaujas grupām. Pārejas periodā apvienotā Karaliste nenodrošina vadītāju operacionālajām rīcībām uz LES 28. panta pamata.

130. pants

Īpaša kārtība saistībā ar zvejas iespējām

1. Nosakot zvejas iespējas LESD 43. panta 3. punkta nozīmē periodam, kas ietilpst pārejas periodā, ar apvienoto Karalisti apspriežas par zvejas iespējām, kas attiecas uz apvienoto Karalisti, arī saistībā ar starptautisko apspriežu un sarunu sagatavošanu.

2. Savienība 1. punkta nolūkos piedāvā apvienotajai Karalistei iespēju iesniegt komentārus par Eiropas Komisijas ikgadējo paziņojumu par zvejas iespējām, attiecīgo zinātnisko struktūru zinātniskajiem ieteikumiem un Eiropas Komisijas priekšlikumiem par zvejas iespējām jebkurā periodā, kas ietilpst pārejas periodā.

3. Neatkarīgi no 129. panta 2. punkta b) apakšpunkta Savienība nolūkā dot

apvienotajai

Karalistei iespēju

sagatavoties turpmākajai dalībai attiecīgajos starptautiskajos forumos var izņēmuma kārtā uzaicināt apvienoto Karalisti apmeklēt šā panta 1. punktā norādītās starptautiskās apspriedes un sarunas Savienības delegācijas sastāvā, ja tas ir atļauts dalībvalstīm un ja to pieļauj konkrētais forums.

4. Neskarot 127. panta 1. punktu, šā panta 1. punktā minēto zvejas iespēju iedalīšanas procesā tiek saglabāts relatīvās stabilitātes mehānisms.

131. pants

Uzraudzība un izpilde

Pārejas periodā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ir pilnvaras, kas tiem piešķirtas Savienības tiesībās attiecībā uz apvienoto Karalisti un fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai ir izveidotas apvienotajā Karalistē. Jo īpaši Eiropas Savienības Tiesai ir Līgumos paredzētā jurisdikcija.

Panta pirmo daļu pārejas periodā piemēro arī attiecībā uz šā līguma interpretāciju un piemērošanu.

132. pants

Pārejas perioda pagarināšana

1. Neatkarīgi no 126. panta apvienotā komiteja var pirms 2020. gada 1. jūlija pieņemt atsevišķu lēmumu, ar kuru pārejas periodu pagarina par laiku, kas nepārsniedz 1 vai 2 gadus. (*)

(*) Pagarināšanas gadījumā Savienība par to paziņos citām starptautisko nolīgumu pusēm.

2. Ja apvienotā komiteja pieņem lēmumu saskaņā ar 1. punktu, piemēro šādus noteikumus:

a) atkāpjoties no 127. panta 6. punkta, apvienoto Karalisti uzskata par trešo valsti saistībā ar to Savienības programmu un darbību īstenošanu, attiecībā uz kurām notikusi saistību uzņemšanās daudzgadu finanšu shēmā, ko piemēro no 2021. gada;

b) atkāpjoties no 127. panta 1. punkta un neskarot šā līguma Piekto Daļu, piemērojamās Savienības tiesības par Savienības pašu resursiem attiecībā uz finanšu gadiem, kurus aptver pārejas perioda pagarinājums, apvienotajai Karalistei nepiemēro pēc 2020. gada 31. decembra;

c) atkāpjoties no šā līguma 127. panta 1. punkta, LESD 107., 108. un 109. pantu nepiemēro apvienotās Karalistes iestāžu pasākumiem, tostarp lauku attīstības jomā, ar ko atbalsta lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību apvienotajā Karalistē, līdz tādam gada atbalsta apjomam, kas nepārsniedz kopējās lauksaimniecības politikas

izdevumu kopsummu apvienotajā Karalistē 2019. gadā, ar nosacījumu, ka šāda izņēmumam pakļautā atbalsta

minimālais īpatsvars atbilst PTO Nolīguma par lauksaimniecību 2. pielikuma noteikumiem. Šādu minimālo īpatsvaru nosaka, par pamatu ņemot pēdējo pieejamo īpatsvaru, kuru veidoja tie kopējās lauksaimniecības politikas kopējie izdevumi Savienībā, kas atbilda PTO Nolīguma par lauksaimniecību 2. pielikuma noteikumiem. Ja laiks, par kuru pagarina pārejas periodu, nedalās ar 12 mēnešiem bez atlikuma, izņēmumam pakļautā atbalsta maksimālo gada kopapjomu proporcionāli samazina gadā, kurā pagarinātais pārejas periods nesasniedz 12 mēnešus;

d) par laiku no 2021. gada 1. janvāra līdz pārejas perioda beigām apvienotā Karaliste veic iemaksu Savienības budžetā, kā noteikts saskaņā ar 3. punktu;

e) ievērojot 3. punkta d) apakšpunktu, netiek skarta šā līguma Piektā Daļa.

3. Saskaņā ar 1. punktu pieņemtajā apvienotās komitejas lēmumā:

a) nosaka piemērotu summu, par xxxx

apvienotā

Karaliste veic iemaksu Savienības budžetā laikā no

2021. gada 1. janvāra līdz pārejas perioda beigām, ņemot vērā apvienotās Karalistes statusu minētajā periodā, kā arī šīs summas samaksas kārtību;

b) precizē izņēmumam pakļautā atbalsta maksimālo kopapjomu, kā arī tā minimālo īpatsvaru, kuram jāatbilst PTO Nolīguma par lauksaimniecību 2. pielikuma noteikumiem, kā norādīts 2. punkta c) apakšpunktā;

c) nosaka jebkādus citus pasākumus, kas vajadzīgi 2. punkta īstenošanai;

d) atspoguļojot pārejas perioda pagarināšanu, pielāgo datumus vai periodus, kas minēti 51., 62., 63., 84., 96., 125., 141., 156., 157. pantā un IV un V pielikumā.

PIEKTĀ DaĻa

FINANŠU NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

133. pants

Norēķinos starp Savienību un Apvienoto Karalisti lietojamā valūta

Neskarot piemērojamās Savienības tiesības par Savienības pašu resursiem, visas šajā Daļā minētās summas, saistības, aprēķinus, pārskatus un maksājumus izsaka un izpilda euro.

134. pants

Revidentiem piedāvātais mehānisms saistībā ar finanšu noteikumiem

apvienotā Karaliste informē Savienību par subjektiem, kurus tā pilnvarojusi veikt revīziju par šīs Daļas aptverto finanšu noteikumu īstenošanu.

Savienība pēc apvienotās Karalistes pieprasījuma šiem pilnvarotajiem subjektiem nodrošina jebkādu informāciju, kuru pamatoti var pieprasīt par apvienotās Karalistes tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs Daļas, un nodrošina tiem pienācīgu palīdzību, lai tie spētu pildīt savu uzdevumu. Savienība, nodrošinādama informāciju un palīdzību saskaņā ar šo pantu, rīkojas saskaņā ar piemērojamajām Savienības tiesībām, jo īpaši Savienības noteikumiem par datu aizsardzību.

apvienotās Karalistes un Savienības iestādes var vienoties par piemērotu administratīvo kārtību, lai atvieglotu šā panta pirmās un otrās daļas piemērošanu.

2. nodaļa

Apvienotās Karalistes ieguldījums un līdzdalība Savienības budžetā

135. pants

Apvienotās Karalistes ieguldījums un līdzdalība Savienības 2019. un 2020. gada budžeta izpildē

1. apvienotā Karaliste saskaņā ar Ceturto Daļu 2019. un 2020. gadā veic ieguldījumu Savienības budžetā un piedalās

tā izpildē.

2. atkāpjoties no Ceturtās Daļas,

apvienotajai

Karalistei nepiemēro Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr.

1311/2013 (137) un Lēmuma 2014/335/ES, Euratom grozījumus, kas pieņemti šā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, ja šie grozījumi ietekmē apvienotās Karalistes finansiālās saistības.

136. pants

Pašu resursiem pēc 2020. gada 31. decembra piemērojamie noteikumi

1. Piemērojamās Savienības tiesības par Savienības pašu resursiem, kas attiecas uz finanšu gadiem laikā līdz 2020. gadam, apvienotajai Karalistei turpina piemērot pēc 2020. gada 31. decembra, ieskaitot gadījumus, kad attiecīgie pašu resursi ir jādara pieejami, jākoriģē vai jāpielāgo pēc minētā datuma.

2. Neskarot 135. panta 2. punktu, šā panta 1. punktā minētās Savienības tiesības ietver jo īpaši šādus aktus un noteikumus, ieskaitot to grozījumus neatkarīgi no grozījumu pieņemšanas, spēkā stāšanās vai piemērošanas sākuma dienas:

a) Lēmums 2014/335/ES, Euratom;

b) Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 un jo īpaši tās 12. pants par procentiem par summām, kas darītas pieejamas ar kavējumiem, un 11. pants par korekciju par nepiedalīšanos;

c) Regula (ES, Euratom) Nr. 608/2014 un jo īpaši tās 1. pants par atlikuma aprēķināšanu un 2. līdz 8. pants par pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumiem;

d) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (138);

e) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (139);

f) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2018/195 (140);

g) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2018/194 (141);

h) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (142) (“Finanšu regula”);

i) LESD 287. pants par Revīzijas palātas uzdevumiem un citi noteikumi par minēto iestādi;

(137) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(138) Padomes Regula (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (1989. gada 29. maijs) par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus,

ko veido pievienotās vērtības nodokļi (OV L 155, 7.6.1989., 9. lpp.).

(139) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās (NKI regula) (OV L 181, 19.7.2003., 1. lpp.).

(140) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2018/195 (2018. gada 8. februāris), ar ko izveido veidlapas ziņošanai par krāpšanu un

pārkāpumiem, kas ietekmē tradicionālo pašu resursu prasījumus, un par pārbaudēm attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (OV L 36, 9.2.2018., 33. lpp.).

(141) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES, Euratom) 2018/194 (2018. gada 8. februāris), ar ko izveido kontu pārskatu veidlapas pašu resursu

prasījumiem un veidlapu ziņojumiem par neatgūstamām summām, kas atbilst pašu resursu prasījumiem saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (OV L 36, 9.2.2018., 20. lpp.).

(142) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro

Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

j) LESD 325. pants par krāpšanas apkarošanu un saistītie akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (143) un Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (144);

k) gada budžeti līdz 2020. finanšu gadam vai, ja gada budžets nav pieņemts, saskaņā ar LESD 315. pantu piemērojamie noteikumi.

3. atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, apvienotajai Karalistei pēc 2020. gada 31. decembra piemēro šādus noteikumus:

a) apvienotā Karaliste maksā vai saņem summas, kas attiecībā uz apvienoto Karalisti rodas no budžetā iekļauto pašu resursu korekcijām un pārpalikuma vai deficīta dēļ veiktajām korekcijām un kas saistītas ar Savienības budžetu finansējumu līdz 2020. gadam saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajām Savienības tiesībām;

b) ja saskaņā ar piemērojamajām Savienības tiesībām par Savienības pašu resursiem diena, kurā pašu resursi jādara pieejami, iekrīt pēc 2021. gada 28. februāra, maksājumu veic agrākajā no 148. panta 1. punktā minētajiem datumiem, kas seko dienai, kad pašu resursi jādara pieejami;

c) aprēķinot

apvienotās

Karalistes tradicionālo pašu resursu maksājumu, kas jāveic pēc 2021. gada 28. februāra,

prasījuma summu, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 2. pantu pēc iekasēšanas izmaksu atvilkšanas saskaņā ar Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu, samazina par apvienotās Karalistes daļu šajā summā;

d) atkāpjoties no šā līguma 7. panta,

apvienotās

Karalistes pārstāvji vai eksperti vai

apvienotās

Karalistes iecelti

eksperti, saņēmuši uzaicinājumu, drīkst izņēmuma kārtā bez balsstiesībām apmeklēt jebkuras komitejas sanāksmes, kura ir izveidota saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktā minētajām piemērojamajām Savienības tiesībām, piemēram, Padomdevējas komitejas pašu resursu jautājumos, kas izveidota ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 608/2014 7. pantu, sanāksmes vai NKI komitejas, kas izveidota ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 4. pantu, sanāksmes, ciktāl šādu komiteju darbs skar finanšu gadus laikā līdz 2020. gadam;

e) pašu resursus, kuru pamatā ir PVN un nacionālais kopienākums, koriģē vai pielāgo tikai tad, ja lēmums par attiecī­ gajiem pasākumiem uz 1. un 2. punktā minēto noteikumu pamata ir pieņemts ne vēlāk kā 2028. gada 31. decembrī;

f) atsevišķais tradicionālo pašu resursu konts, kas minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 6. panta 3. punkta otrajā daļā, līdz 2025. gada 31. decembrim tiek pilnībā likvidēts. Pirms 2026. gada 20. februāra daļu no summām, kuras 2025. gada 31. decembrī vēl atradās minētajā kontā un uz kurām neattiecās Eiropas Komisijas inspekcijas konstatējumi, kas tika paziņoti pirms minētā datuma, saskaņā ar tiesību aktiem par pašu resursiem dara pieejamu Savienības budžetam atbilstoši daļai, ko periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim veido summas, kuras darītas pieejamas Savienībai, attiecībā pret summām, par kurām apvienotā Karaliste ziņojusi Eiropas Komisijai, ievērojot Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 13. pantā noteikto procedūru.

137. pants

Apvienotās Karalistes dalība Savienības programmu un darbību īstenošanā 2019. un 2020. gadā

1. Saskaņā ar Ceturto Daļu Savienības programmas un darbības, par kurām notikusi saistību uzņemšanās 2014.– 2020. gada daudzgadu finanšu shēmā (“2014.–2020. gada DFS”) vai agrākajos finanšu plānos, attiecībā uz apvienoto Karalisti 2019. un 2020. gadā īsteno, pamatojoties uz piemērojamajām Savienības tiesībām.

apvienotajā Karalistē attiecībā uz 2020. pieprasījumu gadu nepiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (145), kāda tā tiks piemērota 2020. gadā. Tomēr minētās regulas 13. pantu piemēro attiecībā uz apvienotās Karalistes tiešo maksājumu shēmu 2020. pieprasījumu gadā, ja tā ir līdzvērtīga Regulas (ES) Nr. 1307/2013 shēmai, kāda tiek piemērota 2020. gadā.

(143) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(144) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312,

23.12.1995., 1. lpp.).

(145) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaim­ niekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

2. atkāpjoties no Ceturtās Daļas, apvienotā Karaliste un projekti, kuri atrodas apvienotajā Karalistē, var pretendēt tikai uz tām finanšu operācijām, kas tiek veiktas no finanšu instrumentiem, kuriem tiek nodrošināta tieša vai netieša pārvaldība saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu, vai uz finanšu operācijām, kurām ir Savienības budžeta garantijas no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017 (146), un Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIa), kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 (147), ja minētās finanšu operācijas pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas ir apstiprinājuši subjekti un struktūras, tai skaitā EIB un Eiropas Investīciju fonds (“EIF”), vai personas, kas pilnvarotas īstenot minēto darbību daļu, pat ja minēto finanšu operāciju parakstīšana ir notikusi pēc minētās dienas. attiecībā uz minētajām finanšu operācijām, kas apstiprinātas pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas, subjektus, kas izveidoti apvienotajā Karalistē, uzskata par subjektiem, kas atrodas ārpus Savienības.

138. pants

Savienības tiesības, ko piemēro pēc 2020. gada 31. decembra attiecībā uz Apvienotās Karalistes dalību tādu Savienības programmu un darbību īstenošanā, par kurām notikusi saistību uzņemšanās 2014.–2020. gada DFS vai agrākajos finanšu plānos

1. attiecībā uz tādu Savienības programmu un darbību īstenošanu, par kurām notikusi saistību uzņemšanās 2014.– 2020. gada DFS vai agrākajos finanšu plānos, piemērojamās Savienības tiesības, tostarp noteikumus par finanšu korekcijām un grāmatojumu noskaidrošanu, apvienotajai Karalistei turpina piemērot pēc 2020. gada 31. decembra, līdz minētās Savienības programmas un darbības tiek slēgtas.

2. Šā panta 1. punktā norādītās Savienības tiesības ietver jo īpaši šādus noteikumus, ieskaitot to grozījumus neatkarīgi no grozījumu pieņemšanas, spēkā stāšanās vai piemērošanas dienas:

a) Finanšu regula;

b) pamatakti Finanšu regulas 2. panta 4. punkta nozīmē, ar kuriem tiek izveidotas Savienības programmas vai darbības, kas norādītas budžeta piezīmēs par sadaļām, nodaļām, pantiem vai posteņiem, kuros tiek uzņemtas saistības par apropriācijām;

c) LESD 299. pants par finansiālo saistību izpildāmību;

d) LESD 287. pants par Revīzijas palātas lomu, kā arī citi noteikumi par xxxxxx xxxxxxx;

e) LESD 325. pants par krāpšanas apkarošanu un saistītie akti, jo īpaši Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95.

3. atkāpjoties no 7. panta, apvienotās Karalistes pārstāvji vai eksperti vai apvienotās Karalistes iecelti eksperti, saņēmuši uzaicinājumu, drīkst izņēmuma kārtā bez balsstiesībām apmeklēt to komiteju sanāksmes, kas Eiropas Komisijai palīdz īstenot un pārvaldīt programmas, kuras izveidotas ar 1. punktā minētajām Savienības tiesībām vai kuras izveidojusi Eiropas Komisija, īstenodama minētās tiesības, ciktāl šo komiteju darbs skar finanšu gadus laikā līdz 2020. gadam.

4. atkāpjoties no 8. panta, apvienotajai Karalistei ir piekļuve tīkliem, informācijas sistēmām un datubāzēm, kas izveidotas ar attiecīgajiem pamataktiem vai no šiem pamataktiem atvasinātajiem saistītajiem īstenošanas noteikumiem, ciktāl šāda piekļuve ir noteikti nepieciešama, lai īstenotu 2. punkta b) apakšpunktā minētās programmas un darbības.

5. apvienotā komiteja pēc 165. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētās Finanšu noteikumu komitejas priekšlikuma

drīkst, ievērojot 166. panta noteikumus, pieņemt tehniskus pasākumus, lai atvieglotu šā panta 1. punktā minēto programmu un darbību slēgšanu vai lai atbrīvotu apvienoto Karalisti no pienākumiem rīkoties tādu minēto programmu un darbību slēgšanas laikā vai pēc tam, kuras neskar agrāko dalībvalsti, ja vien šādos tehniskajos pasākumos tiek ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips un tie apvienotajai Karalistei vai apvienotās Karalistes saņēmējiem nerada priekš­ rocības salīdzinājumā ar dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas piedalās tajās pašās no Savienības budžeta finansētajās programmās un darbībās.

(146) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

(147) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1601 (2017. gada 26. septembris), ar ko izveido Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai

(EFIa), EFIa garantiju un EFIa garantiju fondu (OV L 249, 27.9.2017., 1. lpp.).

139. pants

Apvienotās Karalistes daļa

apvienotās Karalistes daļa, kas minēta 136. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā un 140. līdz 147. pantā, ir procentos izteikts īpatsvars, ko aprēķina, pašu resursus, ko apvienotā Karaliste darījusi pieejamus 2014. līdz 2020. gadā, dalot ar pašu resursiem, ko minētajā periodā darījušas pieejamas visas dalībvalstis un apvienotā Karaliste, vispirms koriģējot šos resursus par summu, kura dalībvalstīm paziņota pirms 2022. gada 1. februāra saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 10.b panta 5. punktu.

140. pants

Neizpildītās saistības

1. Ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi, apvienotā Karaliste ir atbildīga pret Savienību par apvienotās Karalistes 2020. gada 31. decembrī vēl neizpildīto budžeta saistību daļu Savienības budžetā un Savienības decentralizēto aģentūru

budžetos un par

apvienotās

Karalistes daļu saistībās, kuru uzņemšanās notikusi 2021. gadā sakarā ar saistību

apropriāciju pārnešanu no 2020. gada budžeta.

Šā punkta pirmo daļu nepiemēro šādām 2020. gada 31. decembrī vēl neizpildītajām saistībām:

a) saistības, kas attiecas uz programmām un struktūrām, kurām attiecībā uz apvienoto Karalisti piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 11. pantu;

b) saistības, ko finansē no Savienības budžetā piešķirtajiem ieņēmumiem.

attiecībā uz Savienības decentralizētajām aģentūrām šā punkta pirmajā daļā minēto saistību daļu ņem vērā tikai tādā apmērā, kas atbilst Savienības budžeta ieguldījumu daļai to kopējos ieņēmumos 2014.–2020. gada laikposmā.

2. Savienība 1. punktā minēto saistību summu aprēķina 2020. gada 31. decembrī. Tā līdz 2021. gada 31. martam paziņo šo summu apvienotajai Karalistei, pievienojot sarakstu, kurā norādīta katras saistību pozīcijas atsauces atslēga, saistītās budžeta pozīcijas un katras saistītās budžeta pozīcijas summa.

3. Savienība katru gadu līdz 31. martam, sākot no 2022. gada, attiecībā uz 1. punktā minētajām saistībām apvienotajai Karalistei paziņo:

a) informāciju par neizpildīto saistību summu iepriekšējā gada 31. decembrī un par iepriekšējā gadā veiktajiem maksājumiem un atceltajām saistībām, tostarp aktualizētu 2. punktā minēto sarakstu;

b) kārtējā gadā gaidāmo maksājumu tāmi, kas balstās uz maksājumu apropriāciju apjomu budžetā;

c) tāmi par apvienotās Karalistes gaidāmo ieguldījumu b) apakšpunktā minētajos maksājumos; un

d) citu informāciju, piemēram, vidusposma maksājumu prognozi.

4. Maksājamo gada summu aprēķina kā apvienotās Karalistes daļu 3. punkta b) apakšpunktā minētajā tāmē, un šo

summu koriģē par starpību starp

apvienotās

Karalistes iepriekšējā gadā veiktajiem maksājumiem un

apvienotās

Karalistes daļu maksājumos, ko Savienība iepriekšējā gadā veikusi par 1. punktā minētajām neizpildītajām saistībām, un pēc tam atņem neto finanšu korekciju summu par programmām un darbībām, ko finansē no 2014.–2020. gada DFS vai agrākiem finanšu plāniem, un ieņēmumus no jebkādām pārkāpumu procedūrām par to, ka dalībvalsts nav darījusi pieejamus savus pašu resursus par finanšu gadiem līdz 2020. gadam, ja minētās summas iepriekšējā gadā ir nonākušas budžetā un ir galīgas. Dotajā gadā nekoriģē apvienotās Karalistes maksājamo gada summu.

2021. gadā apvienotās Karalistes maksājamo gada summu samazina par 2020. gada budžeta finansējuma apvienotās Karalistes daļu, ko piemēro no 2020. uz 2021. gadu saskaņā ar Finanšu regulas 12. un 13. pantu pārnesto maksājumu apropriāciju summai, un par apvienotās Karalistes daļu tradicionālo pašu resursu kopsummā, kuri Savienībai darīti pieejami 2021. gada janvārī un februārī un attiecībā uz kuriem Savienības prasījumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 2. pantu ir noteikti 2020. gada novembrī un decembrī. Savienība apvienotajai Karalistei atlīdzina arī

apvienotās Karalistes daļu to tradicionālo pašu resursu kopsummā, kurus dalībvalstis darījušas pieejamus pēc

2020. gada 31. decembra par brīvā apgrozībā laistām precēm pēc pagaidu uzglabāšanas beigšanas vai ne vēlāk par minēto dienu sākto 49. panta 2. punktā norādīto muitas procedūru noslēgšanas.

5. Pēc apvienotās Karalistes pieprasījuma, kas iesniegts ne agrāk kā pēc 2028. gada 31. decembra, Savienība sagatavo tāmi par atlikušajām summām, kas apvienotajai Karalistei jāmaksā saskaņā ar šo pantu, pamatojoties uz principu, ka tiek ņemta vērā neizpildīto saistību summa gada beigās, un tāmi par minēto neizpildīto saistību atbrīvošanu, finanšu korekcijām un pārkāpumu procedūrās gūtajiem ieņēmumiem pēc gada beigām. Kad apvienotā Karaliste ir apstiprinājusi

165. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētās Finanšu noteikumu komitejas priekšlikuma akceptu, apvienotā Karaliste maksā tāmē norādīto summu, kas koriģēta saskaņā ar šā panta 4. punktu, saistībā ar maksājumiem, ko apvienotā

Karaliste veikusi iepriekšējā gadā. Šajā punktā minēto summu samaksa dzēš atlikušās Savienības saistības, kas izriet no šā panta.

141. pants

apvienotās

Karalistes vai

Naudas sodi, par kuriem lēmums pieņemts 2020. gada 31. decembrī vai pirms minētā datuma

1. attiecībā uz naudas sodu, ko Savienība nolēmusi piemērot 2020. gada 31. decembrī vai pirms minētā datuma, kas ir kļuvis galīgs un nav uzskatāms par piešķirtajiem ieņēmumiem, Savienība atlīdzina apvienotajai Karalistei tās daļu no Savienības iekasētā naudas soda summas, izņemot gadījumu, ja šī summa 2020. gada 31. decembrī vai pirms minētā datuma jau ir iegrāmatota Savienības budžetā kā budžeta ieņēmumi.

2. attiecībā uz naudas sodu, par ko Savienība, īstenojot 92. panta 1. punktā minēto procedūru, ir lēmusi pēc

2020. gada 31. decembra, Savienība atlīdzina

apvienotajai

Karalistei tās daļu no Savienības iekasētā naudas soda

summas, kolīdz minētais naudas sods ir kļuvis galīgs.

142. pants

Savienības saistības 2020. gada beigās

1. apvienotā Karaliste ir atbildīga pret Savienību par savu daļu to Savienības saistību finansējumā, kas radušās līdz

2020. gada 31. decembrim, izņemot:

a) saistības ar attiecīgiem aktīviem, ieskaitot Savienības finansiālās palīdzības aizdevumu aktīvus un ar tiem saistītās bilances saistības, aktīvus, kas atbilst materiālajiem pamatlīdzekļiem, un uzkrājumus, kas saistīti ar Kopīgā pētniecības centra kodolobjektu demontēšanu, kā arī visus ar nomu saistītos pienākumus, nemateriālos aktīvus un krājumus, jebkādus aktīvus un saistības, kas saistīti ar ārvalstu valūtas riska pārvaldību, uzkrātos un atliktos ienākumus un visus pārējos uzkrājumus, izņemot tos, kas saistīti ar naudas sodiem, tiesvedību un finanšu garantiju saistībām; un

b) saistības un aktīvus, kas saistīti ar budžeta darbību un pašu resursu pārvaldību, ieskaitot nenokārtotos priekšfinan­ sējuma avansus, debitoru parādus, naudu, kreditoru parādus un uzkrātos izdevumus, ieskaitot tos, kas saistīti ar Eiropas Lauksaimniecību garantiju fondu vai jau ir iekļauti neizpildītajās saistībās (RAL).

2. Konkrētāk, apvienotā Karaliste ir atbildīga par savu daļu Savienības saistībās attiecībā uz pensiju tiesībām un tiesībām uz citiem ar nodarbinātību saistītiem pabalstiem, kas radušās 2020. gada 31. decembrī vai pirms minētā datuma. Maksājumus par šīm saistībām veic saskaņā ar 5. un 6. punktu.

3. Sākot no 2022. gada, Savienība ik gadu līdz 31. martam paziņo apvienotajai Karalistei iepriekšējā gadā veiktos

maksājumus, kuri atbilst neizpildītajām saistībām 2020. gada 31. decembrī, un summu šajos maksājumos.

apvienotās

Karalistes ieguldījuma

4. Sākot no 2022. gada, Savienība ik gadu līdz 31. martam nosūta apvienotajai Karalistei īpašu dokumentu par pensijām, kurš atbilst situācijai iepriekšējā gada 31. decembrī attiecībā uz 2. punktā minētajām saistībām un kurā norāda:

a) atlikušās, par 5. punktā aprakstītajām saistībām vēl maksājamās summas;

b) veiktos aprēķinus, datus un pieņēmumus, uz kuru pamata noteikta summa, kas apvienotajai Karalistei jāsamaksā līdz kārtējā gada 30. jūnijam par iepriekšējā gada laikā saskaņā ar 6. punktu personālam izmaksātajām pensijām un Savienības budžeta iemaksām kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā (JSIS), kā arī šo summu tāmi attiecībā uz kārtējo gadu;

c) attiecībā uz personu kopskaitu 2020. gada 31. decembrī – informāciju par to, cik daudz iepriekšējā gada beigās bija personāla pensiju un veselības apdrošināšanas sistēmas faktisko un nākotnē prognozēto saņēmēju un kādas ir viņu tobrīd uzkrātās pēcnodarbinātības tiesības; un

d) nenokārtotās apvienotās Karalistes saistības, kas aprēķinātas, izmantojot aktuāra vērtējumus, kuri sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un paskaidrojumu par to, kā šīs saistības mainījušās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Šo dokumentu var atjaunināt līdz tā paša gada 30. septembrim, lai atspoguļotu iepriekšējā gada galīgos skaitļus.

5. attiecībā uz apvienotās Karalistes 2. punktā minētajām saistībām attiecībā uz pensiju tiesībām un tiesībām uz citiem ar nodarbinātību saistītām pabalstiem, kas attiecas uz ES iestāžu locekļu un ES augstākā līmeņa amatpersonu pensijām, uz kuriem attiecas Padomes Regula Nr. 422/67/EEK, 5/67/Euratom (148), Eiropas Parlamenta Lēmums 2005/684/EK, Euratom (149) un Padomes Regula (ES) 2016/300 (150), apvienotā Karaliste piedalās to saistību segšanā, kuras ir iegrāmatotas Savienības konsolidētajā 2020. finanšu gada pārskatā, veikdama 10 maksājumus, sākot no 2021. gada 31. oktobra.

6. attiecībā uz apvienotās Karalistes 2. punktā minētajām saistībām attiecībā uz pensiju tiesībām un tiesībām uz citiem ar nodarbinātību saistītiem pabalstiem, kas attiecas uz Savienības ierēdņu pensijām, kuras iedibinātas ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 77. līdz 84. pantu, un pagaidu darbinieku, līgumdarbinieku un deputātu palīgu pensiju tiesībām, kuras iedibinātas attiecīgi ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 33. līdz 40. pantu,

101. līdz 114. pantu un 135. pantu, apvienotā Karaliste ik gadu piedalās neto maksājumos, kas no Savienības budžeta tiek veikti katram saņēmējam, un saistītajā Savienības budžeta ieguldījumā JSIS shēmā par katru saņēmēju vai personu, kas gūst priekšrocības ar saņēmēja starpniecību. Maksājumi par šo piedalīšanos sākas 2022. gada 30. jūnijā.

Par šā punkta pirmajā daļā minētajām pensijām apvienotā Karaliste maksā summu, ko veido neto maksājumi, kuri

iepriekšējā gadā veikti no Savienības budžeta katram saņēmējam, reizinot to ar

apvienotās

Karalistes daļu un ar

procentuālo īpatsvaru, kas ir specifisks katram saņēmējam (“specifiskais īpatsvars”). Specifiskais īpatsvars ir šāds:

a) saņēmējam, kas saņem pensiju 2021. gada 1. janvārī, specifiskais īpatsvars ir 100 %;

b) visiem pārējiem pensijas saņēmējiem specifisko īpatsvaru aprēķina, summu, kas atbilst pensijas tiesībām, kuras iegūtas 2020. gada 31. decembrī vai pirms minētā datuma saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem un jo īpaši to VIII pielikumu, ieskaitot minētajā dienā pārceltās pensiju tiesības, dalot ar summu, kas atbilst pensionēšanās (vai nāves, ja tā iestājas agrāk) dienā vai dienā, kad persona izstājas no shēmas, iegūtajām pensijas tiesībām;

c) ieguldījumam JSIS budžetā specifisko īpatsvaru aprēķina, gadu skaitu, kuru laikā saņēmējs līdz 2020. gada 31. decembrim veicis iemaksas pensiju shēmā, dalot ar kopējo gadu skaitu pensionēšanās brīdī, kuru laikā saņēmējs vai persona, uz ko attiecas to Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu segums, pēc kuriem nosaka tiesības saskaņā ar JSIS, ir veicis iemaksas pensiju shēmā.

attiecībā uz apgādnieka zaudējuma vai xxxxxx xxxxxxxx, kura noteikta saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem, saņēmēju aprēķinu sagatavo, ņemot vērā tās personas nostrādāto laiku, uz kuru attiecās minētie Civildienesta noteikumi un uz kuras seguma pamata nosaka apgādnieka zaudējuma vai bāreņa pensiju.

Kamēr saistības atbilstoši šim punktam nav dzēstas, apvienotā Karaliste katrā attiecīgajā gadā (“N gadā”) var Savienībai pirms N gada 1. marta nosūtīt pieprasījumu samaksāt neizpildītās saistības N gada 31. decembrī. Savienība nosaka attiecībā uz pensijām un JSIS pēcnodarbinātības pabalstiem neizpildīto saistību summu, izmantojot tādu pašu metodiku kā 4. punkta d) apakšpunktā. Ja apvienotā Karaliste piekrīt, tā samaksā šo summu piecās daļās, pirmo maksājumu veicot N+1 gadā. apvienotā Karaliste sedz arī savas saistības par N gadu, ievērojot šajā punktā noteikto procedūru. Pēc minētā maksājuma veikšanas pārējās saistības uz šā panta pamata tiek dzēstas, ja vien ir veikti 5. punktā minētie maksājumi. Finanšu noteikumu komiteju, kas norādīta 165. panta 1. punkta f) apakšpunktā, un apvienoto komiteju informē par šo situāciju.

(148) Padomes Regula Nr. 422/67/EEK, 5/67/Euratom (1967. gada 25. jūlijs) par Komisijas priekšsēdētāja un tās locekļu, kā arī Tiesas priekš­ sēdētāja, tiesnešu, ģenerāladvokātu un tiesas sekretāra atalgojumu (OV 187, 8.8.1967., 1. lpp.).

(149) Eiropas Parlamenta Lēmums 2005/684/EK, Euratom (2005. gada 28. septembris), ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu

nolikumu (OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.).

(150) Padomes Regula (ES) 2016/300 (2016. gada 29. februāris), ar ko nosaka atalgojumu augstas pakāpes amatpersonām ES iestādēs (OV L 58, 4.3.2016., 1. lpp.).

143. pants

Iespējamās finanšu saistības, kas saistītas ar aizdevumiem finansiālajai palīdzībai, ESIF, EFIA un ārējo aizdevumu pilnvarām

1. apvienotajai Karalistei ir saistības pret Savienību par savu daļu Savienības iespējamajās finanšu saistībās, kas izriet

no finanšu operācijām:

a) par kurām Eiropas Parlamenta un Padomes vai Komisijas lēmums ir pieņemts pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas, ja šādas finanšu operācijas ir saistītas ar aizdevumiem finansiālajai palīdzībai, par ko ir nolemts saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (151), Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (152) vai Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumiem, ar kuriem dažādām valstīm piešķir makrofinansiālu palīdzību no saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (153) vai Padomes Regulu Nr. 2728/94 (154) nodrošināta finansējuma;

b) kuras pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas ir apstiprinājušas struktūras, subjekti vai personas, kam ir tiešas pilnvaras īstenot finanšu operācijas saistībā ar budžeta garantijām, kuras ir piešķirtas no ESIF par labu EIB saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017 vai, izmantojot ārējo aizdevumu pilnvaras saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 vai Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES (155), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1080/2011/ES (156), vai piešķirtas par labu atbilstīgiem darījuma partneriem (EFIa).

Savienība 2019. gada 31. jūlijā iesniedz apvienotajai Karalistei īpašu ziņojumu par šīm finanšu operācijām, katram instrumentu veidam norādot ziņas par:

a) finanšu saistībām, kas šā līguma spēkā stāšanās dienā pastāvēja šo finanšu operāciju rezultātā;

b) attiecīgā gadījumā – uzkrājumiem, kas šā līguma spēkā stāšanās dienā atradās attiecīgajos garantiju fondos vai fiduciārajos kontos un kas paredzēti a) apakšpunktā minēto finanšu saistību segšanai, un attiecīgajiem uzkrājumiem, par kuriem ir uzņemtas saistības, bet kuri vēl nav samaksāti.

Savienības konsolidētajos 2019. un 2020. gada pārskatos maksājumus, kas veikti no šā punkta otrās daļas

b) apakšpunktā minētajiem uzkrājumiem no šā līguma spēkā stāšanās dienas līdz attiecīgi 2019. gada un 2020. gada 31. decembrim, norāda attiecībā uz tādām pašām finanšu operācijām, kas minētas šajā punktā, bet par kurām lēmums pieņemts šā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc minētās dienas.

apvienotās Karalistes saistības pret Savienību attiecībā uz šajā punktā minētajām finanšu operācijām neietekmē minēto finanšu operāciju pārstrukturēšana. Konkrētāk, apvienotās Karalistes finanšu risks nominālā izteiksmē salīdzinājumā ar situāciju tieši pirms pārstrukturēšanas nepalielinās.

2. attiecībā uz finanšu operācijām, kas minētas 1. punktā, Savienībai ir saistības pret apvienoto Karalisti par tās daļu:

a) visās summās, ko Savienība atguvusi no saistības neizpildījušiem parādniekiem vai par nepamatotiem maksājumiem; un

b) visos neto ieņēmumos, kas rodas no starpības starp finansiālajiem un darbības ieņēmumiem un finansiālajām un darbības izmaksām, kas Savienības budžetā iegrāmatoti kā vispārējie ieņēmumi vai piešķirtie ieņēmumi.

(151) Padomes Regula (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.).

(152) Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā

uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

(153) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (2009. gada 25. maijs), ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.).

(154) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2728/94 (1994. gada 31. oktobris), ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (OV L 293,

12.11.1994., 1. lpp.).

(155) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 466/2014/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības (OV L 135, 8.5.2014., 1. lpp.).

(156) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1080/2011/ES (2011. gada 25. oktobris), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES

garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Savienības un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 633/2009/EK (OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.).

Ieņēmumiem no uzkrājumu aktīvu pārvaldības tādiem instrumentiem, kuriem ir uzkrājumi, Savienība ieņēmumu procentuālo daļu aprēķina, dalot iepriekšējā gadā aktīvu pārvaldībā gūtos neto ieņēmumus ar kopējiem uzkrājumiem,

kas pastāvēja iepriekšējā gada beigās. Saistību summu, kas pienākas apvienotajai Karalistei par ieņēmumiem no

uzkrājumu aktīvu pārvaldības, iegūst, 5. punktā minētos pašreizējos apvienotās Karalistes uzkrājumus reizinot ar minēto ieņēmumu procentuālo daļu.

3. Savienība līdz 2021. gada 31. martam attiecībā uz katru 1. punktā minēto instrumentu, kam paredzēts veidot uzkrājumu no Savienības budžeta, paziņo apvienotajai Karalistei:

a) tā sākotnējos uzkrājumus, kas aprēķināti kā apvienotās Karalistes daļa summā, ko veido:

i) uzkrājumi, kas 2020. gada 31. decembrī atrodas attiecīgajā garantiju fondā;

ii) to uzkrājumu summa, par kuriem 2020. gada 31. decembrī ir uzņemtas saistības, bet kuri vēl nav samaksāti; un

iii) maksājumi, kas veikti no šā līguma spēkā stāšanās dienas līdz 2020. gada 31. decembrim saistībā ar finanšu operācijām, par kurām lēmums pieņemts šā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās; un

b) tā uzkrājumu standartlikmi, ko aprēķina, apvienotās Karalistes sākotnējo uzkrājumu minētajam instrumentam dalot ar 1. punktā minēto finanšu operāciju summu, kura atbilst situācijai 2020. gada 31. decembrī, ņemot vērā tās finanšu operācijas, par kurām lēmums pieņemts pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas.

4. Katra gada 31. martā, sākot ar 2021. gadu un beidzot ar brīdi, kad 1. punktā minētās finanšu operācijas ir

amortizētas, tām beidzas termiņš vai tās tiek izbeigtas, Savienība apvienotajai Karalistei paziņo informāciju par

minētajām finanšu operācijām. Šajā informācijā katram instrumentu veidam norāda:

a) iespējamās saistības, kas vēl nebija izpildītas iepriekšējā gada 31. decembrī;

b) maksājumus, ko Savienība iepriekšējā gadā veikusi saistībā ar minētajām finanšu operācijām, un šādu maksājumu summas, kas uzkrājušās pēc 2020. gada 31. decembra;

c) apvienotās Karalistes pašreizējos uzkrājumus un pašreizējo uzkrājumu likmi, kas noteikta 5. punktā;

d) atlīdzinājumus, kas apvienotajai Karalistei veikti iepriekšējā gadā saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu, un šādu atlīdzinājumu summas, kas uzkrājušās pēc 2020. gada 31. decembra;

e) šā panta 2. punktā minētās atgūtās summas un Savienības budžetā iekļautos neto ieņēmumus par iepriekšējo gadu;

f) vajadzības gadījumā citu noderīgu informāciju par iepriekšējā gada finanšu operācijām.

5. Katram 1. punktā minētajam instrumentam, kuram pamataktā paredzēts veidot uzkrājumu no Savienības budžeta, Savienība līdz katra gada 31. martam:

a) aprēķina

apvienotās

Karalistes pašreizējo uzkrājumu, ko nosaka kā

apvienotās

Karalistes sākotnējā uzkrājuma

summu, no kuras atņem:

i) apvienotās Karalistes daļu uzkrātajos maksājumos, kas minēti 4. punkta b) apakšpunktā un ir veikti no

Savienības budžeta pēc 2020. gada 31. decembra saistībā ar finanšu operācijām, par kurām lēmums pieņemts pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas;

ii) apvienotās Karalistes daļu to saistību summā, kas ir atceltas iepriekšējos gados attiecībā uz šā panta 3. punkta

a) apakšpunkta ii) punktā minētajām neizpildītajām saistībām, kuras paziņotas saskaņā ar 140. panta 3. punktu;

iii) kopš 2021. gada 1. janvāra apvienotajai Karalistei veikto atlīdzinājumu uzkrājušos līmeni, kas norādīts 4. punkta

d) apakšpunktā;

b) paziņo apvienotajai Karalistei pašreizējo uzkrājumu likmi, ko nosaka, apvienotās Karalistes pašreizējos uzkrājumus dalot ar 4. punkta a) apakšpunktā minēto finanšu operāciju summu.

6. Katru gadu, sākot no 2022. gada:

a) ja

apvienotās

Karalistes pašreizējā uzkrājumu likme kādam instrumentam pārsniedz uzkrājumu standartlikmi

attiecīgajam instrumentam, Savienībai pret apvienoto Karalisti ir saistības attiecībā uz minēto instrumentu par

summu, ko iegūst, 4. punkta a) apakšpunktā minēto finanšu saistību summu reizinot ar starpību starp pašreizējo

uzkrājumu likmi un uzkrājumu standartlikmi. Savienības saistības nepārsniedz uzkrājumu, ko aprēķina saskaņā ar 5. punktu;

apvienotās

Karalistes pašreizējo

b) ja konkrētā gadā apvienotās Karalistes pašreizējā uzkrājumu likme kādam instrumentam kļūst negatīva, apvienotajai Karalistei ir saistības pret Savienību par minētā instrumenta negatīvo pašreizējo uzkrājumu summu. Turpmākajos gados apvienotajai Karalistei attiecībā uz minēto instrumentu ir saistības pret Savienību par savu daļu veiktajos maksājumos, kas paziņoti saskaņā ar šā panta 4. punkta b) apakšpunktu, un apvienotās Karalistes daļu no iepriekšējā gadā atcelto neizpildīto saistību summas, kas minēta šā panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un paziņota saskaņā ar 140. panta 3. punktu.

7. Ja apvienotās Karalistes pašreizējais uzkrājums ir pozitīvs pēc tam, kad Savienības finanšu operācijas saistībā ar

1. punktā minēto instrumentu ir pabeigtas, Savienībai ir saistības pret apvienoto Karalisti par apvienotās Karalistes pašreizējā uzkrājuma summu, kas aprēķināta saskaņā ar 5. punktu.

8. Ja pēc 2020. gada 31. decembra no Savienības budžeta tiek veikti maksājumi par finanšu operācijām, kas minētas

1. punktā, saistībā ar instrumentu, kuram pamataktā nav paredzēts uzkrājums, apvienotajai Karalistei attiecībā uz minēto instrumentu ir saistības pret Savienību par savu daļu veiktajos maksājumos, kas paziņoti saskaņā ar 4. punkta

b) apakšpunktu.

9. Ja finanšu saistības, maksājumi, atgūtie līdzekļi vai citas summas attiecas uz 1. punktā minētajām finanšu operācijām, bet nav tieši nosakāms, vai tās radušās no konkrētās finanšu operācijas riska dalīšanas vai subordinācijas mehānismu piemērošanas, šā panta nolūkos attiecīgās finanšu saistības, maksājumus, atgūtos līdzekļus vai citas summas, kas jānosaka šā panta piemērošanas labad, aprēķina proporcionāli, par pamatu ņemot koeficientu, ko iegūst, dalot to finanšu operāciju summu, par kurām lēmums pieņemts vai kuras ir apstiprinātas pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas, pirmsaprēķinu gada 31. decembrī ar kopējo finanšu operāciju summu minētajā datumā.

10. Ja 1. punktā minētās finanšu operācijas neamortizējas, pēc 10 gadiem uzskata, ka šīs finanšu operācijas amortizējas proporcionāli pārējo amortizējošos operāciju amortizācijas pakāpei.

144. pants

Tieši vai netieši īstenoti finanšu instrumenti, kas finansēti no 2014.–2020. gada DFS vai agrāko finanšu plānu programmām

1. No šā līguma spēkā stāšanās dienas līdz brīdim, kad pilnībā amortizējas šīs punkta daļas a) apakšpunktā minētās finanšu operācijas, Savienība identificē finanšu operācijas:

a) par kurām Eiropas Komisija pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas ir pieņēmusi lēmumu un kuras vajadzības gadījumā ir apstiprinājušas finanšu iestādes, kuras Eiropas Komisija ir pilnvarojusi īstenot finanšu instrumentu kādā tieši vai netieši īstenojamā 2014.–2020. gada DFS vai agrāko finanšu plānu programmā; un

b) par kurām ir pieņemts lēmums un kuras pēc vajadzības ir apstiprinātas šā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās.

Savienība 2019. gada 31. jūlijā 143. panta 1. punkta otrajā daļā minētajā ziņojumā sniedz šādu informāciju par tieši vai netieši īstenotajiem finanšu instrumentiem, kas tiek finansēti no 2014.–2020. gada DFS programmām vai agrākiem finanšu plāniem:

a) finanšu saistības, kas radušās no operācijām, par kurām Eiropas Komisija vai subjekts, ko Eiropas Komisija pilnvarojusi īstenot finanšu instrumentu, pieņēma lēmumu pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas; un

b) maksājumi, ko Eiropas Komisija veikusi par finanšu instrumentiem, un summas, par kurām ir uzņemtas saistības finanšu instrumentiem, bet kas minētajā dienā vēl nav samaksātas.

Šo finanšu operāciju pārstrukturēšana neskar Savienības saistības pret apvienoto Karalisti attiecībā uz šajā punktā

minētajām finanšu operācijām, ciktāl šāda pārstrukturēšana nepalielina darījuma partnera finanšu risku nominālā izteiksmē salīdzinājumā ar situāciju tieši pirms pārstrukturēšanas.

2. Sākot no 2021. gada, Savienība ik gadu 31. martā par katru no 1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, līdz tie ir amortizējušies, beiguši darboties vai izbeigti, apvienotajai Karalistei paziņo informāciju, kas pieejama par 1. punktā minētajām finanšu operācijām, par kurām lēmums pieņemts vai kuras ir apstiprinātas pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas un par kurām lēmums pieņemts vai kuras ir apstiprinātas šā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās. Par katru instrumentu tiek sniegta šāda informācija:

a) finanšu saistības iepriekšējā gada 31. decembrī, kas radušās no finanšu operācijām, par kurām Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu vai kuras apstiprinājis subjekts, ko Eiropas Komisija pilnvarojusi īstenot finanšu instrumentu, pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas;

b) kopējās finanšu saistības iepriekšējā gada 31. decembrī, kas radušās no finanšu operācijām, par kurām pieņēmusi lēmumu Eiropas Komisija vai tiesību subjekts, ko Eiropas Komisija pilnvarojusi īstenot instrumentu;

c) attiecība starp a) un b) apakšpunktā minētajām summām;

d) no uzkrājumu fonda vai no pilnvaroto subjektu fiduciārajiem kontiem veiktie maksājumi, ja šie maksājumi attiecas uz finanšu operācijām, par kurām Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu vai kuras apstiprinājis subjekts, ko Eiropas Komisija pilnvarojusi īstenot finanšu instrumentu, pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas;

e) daļa summās, kas atmaksātas Savienībai saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 3. punktu, izņemot šā punkta

f) apakšpunktā paredzētos ieņēmumus, un kas ir saistītas ar finanšu operācijām, par kurām pieņemts lēmums vai kuras ir apstiprinātas pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas;

f) ieņēmumi no finanšu instrumenta līdzekļiem uzkrājumu fondā vai fiduciārajos kontos;

g) uzkrājumu fondā vai fiduciārajos kontos esošās summas daļa, kas nav izmaksāta un ko ir atguvusi Eiropas Komisija;

h) vajadzības gadījumā cita noderīga informācija par iepriekšējā gada finanšu operācijām.

3. Savienībai ir saistības pret apvienoto Karalisti par apvienotās Karalistes daļu jebkurā summā, kas minēta 2. punkta

d) līdz g) apakšpunktā.

4. Ja finanšu saistības, maksājumi, atgūtie līdzekļi vai citas summas attiecas uz 1. punktā minētajām finanšu operācijām, bet nav tieši nosakāms, vai to pamatā ir konkrētās finanšu operācijas riska dalīšana vai subordinācijas mehānismu piemērošana, attiecīgās finanšu saistības, maksājumus, atgūtos līdzekļus vai citas summas, kas jānosaka šā panta piemērošanas labad, šā panta nolūkos aprēķina proporcionāli, par pamatu izmantojot attiecību, kas minēta

2. punkta c) apakšpunktā.

145. pants

Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

Savienībai ir saistības pret apvienoto Karalisti par tās daļu likvidējamās Eiropas Ogļu un tērauda kopienas neto aktīvos 2020. gada 31. decembrī.

Savienība atlīdzina apvienotajai Karalistei attiecīgo summu piecos vienādos gada maksājumos, ko veic ik gadu 30. jūnijā, sākot ar 2021. gada 30. jūniju.

146. pants

Savienības ieguldījums EIF

Savienībai ir saistības pret 2020. gada 31. decembrī.

apvienoto Karalisti par tās daļu no Savienības ieguldījuma EIF iemaksātajā kapitālā

Savienība atlīdzina apvienotajai Karalistei attiecīgo summu piecos vienādos gada maksājumos, ko veic ik gadu 30. jūnijā, sākot no 2021. gada 30. jūnija.

147. pants

Tiesvedības rezultātā iespējamās saistības

1. apvienotajai Karalistei ir saistības par savu daļu maksājumos, kas jāveic Savienības iespējamo saistību pildīšanai,

kuras radušās tiesvedībā par Savienības finanšu interesēm budžeta sakarībā, jo sevišķi attiecībā uz Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, vai tiesvedībā par Savienības programmu un rīcībpolitiku īstenošanu, ja fakti, kuri veido attiecīgās lietas priekšmetu, ir notikuši ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī.

Savienībai ir saistības pret apvienoto Karalisti par tās daļu jebkurā turpmāk atgūtajā summā, kas attiecas uz šā punkta pirmajā daļā minētajiem maksājumiem.

2. Savienība ik gadu līdz 31. martam paziņo apvienotajai Karalistei 1. punktā minētās summas.

148. pants

Maksājumi pēc 2020. gada

1. atsauces datumi

apvienotās

Karalistes maksājumiem Savienībai vai Savienības maksājumiem

apvienotajai

Xxxxxxxxxx, ko veic pēc 2020. gada 31. decembra, ir katra gada 30. jūnijs un 31. oktobris, un tie attiecas uz summām, kas:

a) minētas 49. panta 2. punktā, 50. un 53. pantā, 62. panta 2. punktā, 63. panta 1. punkta e) apakšpunktā un

63. panta 2. punktā, 99. panta 3. punktā un 100. panta 2. punktā;

b) minētas 84. panta 1. punktā;

c) minētas 136. panta 3. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunktā – nākamais atsauces datums pēc pielāgojuma vai korekcijas datuma;

d) izriet no korekcijas pasākumiem, kuri apvienotajai Karalistei jāveic attiecībā uz pašu resursiem, kas jāiemaksā par finanšu gadiem līdz 2020. gadam to kontroles pasākumu rezultātā, kuri veikti saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 608/2014 vai Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 vai jebkāda cita iemesla dēļ, līdz nākamajam atsauces datumam pēc korekcijas pasākuma datuma;

e) minētas 140. panta 4. punktā un tiek veiktas maksājumu atsauces datumos divos maksājumos, no kuriem pirmais ir puse no otrā;

f) minētas 140. panta 5. punktā – 30. jūnijs pēc apvienotās Karalistes apstiprinājuma, ka ir akceptēts Savienības priekšlikums Finanšu noteikumu komitejai, kura ir minēta 165. panta 1. punkta f) apakšpunktā, un apvienotajai komitejai;

g) minētas 141. pantā – līdz nākamajam atsauces datumam pēc dalībvalstu pašu resursu korekcijas, kas notikusi pēc naudas soda galīgās ieskaitīšanas Savienības budžetā;

h) minētas 142. panta 1. punktā – līdz nākamajam atsauces datumam pēc 3. punktā minētā paziņojuma datuma;

i) minētas 142. panta 5. punktā un 142. panta 6. punkta ceturtajā daļā – katra gada 31. oktobris;

j) minētas 142. panta 6. punkta pirmajā daļā – katra gada 30. jūnijs;

k) minētas 143. un 144. pantā – līdz nākamajam atsauces datumam pēc 143. panta 4. punktā un 144. panta 2. punktā minētā paziņojuma datuma;

l) minētas 145. un 146. pantā;

m) minētas 147. panta 2. punktā – līdz nākamajam atsauces datumam pēc tajā minētā paziņojuma datuma;

n) minētas 3. punktā kā iespējamie uzkrātie procenti.

Maksājumus, kuru atsauces datums ir 30. jūnijs, veic četrās vienādās mēneša daļās, un maksājumus, kuru atsauces datums ir 31. oktobris, veic astoņās vienādās mēneša daļās. Visus maksājumus veic ne vēlāk kā katra mēneša pēdējā darba dienā, sākot no atsauces datuma, vai pēdējā darba dienā pirms atsauces datuma, ja atsauces datums neiekrīt darba dienā.

2. Kamēr Savienībai vēl jāveic maksājumi

apvienotajai Karalistei vai

apvienotajai Karalistei jāveic maksājumi

Savienībai, Savienība apvienotajai Karalistei ik gadu 16. aprīlī un 16. septembrī nodod dokumentu, kurā precizētas attiecīgās maksājamās summas, kas izteiktas euro un Lielbritānijas mārciņās, pamatojoties uz mēneša pirmajā darba dienā Eiropas Centrālās bankas izmantoto valūtas maiņas likmi. Savienībai vai apvienotajai Xxxxxxxxxx neto summas jāsamaksā līdz 1. punktā minētajiem datumiem.

3. Ja

apvienotā

Karaliste nokavē Savienībai paredzētā maksājuma termiņu vai Savienība nokavē

apvienotajai

Karalistei paredzētā maksājuma termiņu, ir jāmaksā kavējuma procenti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014

12. pantu.

3. NODAĻA

Eiropas Centrālā banka

149. pants

Iemaksātā kapitāla atlīdzināšana

Eiropas Centrālā banka Savienības vārdā anglijas Bankai atlīdzina iemaksāto kapitālu, ko nodrošinājusi anglijas Banka. atlīdzināšanas datumu un praktisko kārtību nosaka saskaņā ar Protokolu Nr. 4 par Eiropas centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem.

4. NODAĻA

Eiropas Investīciju banka

150. pants

Apvienotās Karalistes saistību turpināšanās un iemaksātā kapitāla atlīdzināšana

1. apvienotajai Karalistei saskaņā ar šo pantu saglabājas saistības par finanšu operācijām, ko EIB apstiprinājusi pirms

šā līguma spēkā stāšanās dienas un kas precizētas tālāk 2. punktā (“EIB finanšu operācijas”), pat ja attiecīgā finanšu riska uzņemšanās notiek šā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, un tai saglabājas saistības par citiem riskiem, ko uzņēmusies EIB, kā noteikts šā punkta otrajā daļā.

apvienotās Karalistes saistības ietver EIB finanšu operācijas, ar EIB finanšu operācijām saistītos aktīvu un pasīvu

pārvaldības riskus un operacionālos riskus saskaņā ar 6. punktu. Citiem šādiem riskiem, kuri nav saistīti ar konkrētām finanšu operācijām un nav attiecināmi uz finanšu operāciju kopumu, kas izveidojies pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas, apvienotās Karalistes saistību summa ir proporcionāla attiecībai, ko veido EIB finanšu operācijās atlikušie riska darījumi pret finanšu operāciju kopsummu brīdī, kad saskaņā ar 6. punktu iestājas apvienotās Karalistes saistības.

Šis pants neietver tādu EIB izaugsmes stratēģiju īstenošanu, kuras attiecas uz laiku pēc izstāšanās.

2. EIB finanšu operācijas ietver aizdevumus, garantijas, ieguldījumu fondu investīcijas, līdzdalību kapitālā, obligācijas un citus aizdevumu aizstājējproduktus, un visas pārējās finanšu operācijas ar darījuma partneriem vai saistībā ar projektiem, kuri noris dalībvalstu teritorijā vai ārpus tās, ieskaitot trešo personu, tostarp dalībvalstu vai Savienības, garantētas operācijas.

apvienotās Karalistes saistības attiecībā uz EIB finanšu operācijām iestājas, kad EIB finanšu riska darījumi:

a) balstās uz EIB Direktoru padomes apstiprinājuma, kas dots pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas, vai uz lēmuma, kas pieņemts, Direktoru padomei deleģējot pilnvaras pirms šā līguma stāšanās spēkā;

b) izriet no EIB finanšu operācijas pārstrukturēšanas, ciktāl šāda pārstrukturēšana nepalielina darījuma partnera finanšu risku nominālā izteiksmē salīdzinājumā ar situāciju tieši pirms pārstrukturēšanas;

c) izriet no izmaiņām EIB finanšu operācijā, ja EIB Direktoru padome šādas izmaiņas ir apstiprinājusi šā līguma spēkā stāšanās dienā vai pēc tās, ciktāl šādas izmaiņas nepalielina darījuma partnera finanšu risku salīdzinājumā ar situāciju tieši pirms izmaiņām; vai

d) izriet no EIB institucionālās līdzdalības EIF un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kapitālā, kāds tas bija tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas.

Lai noteiktu apvienotās Karalistes saistību limitus saskaņā ar 3. un 5. punktu, uzskata, ka EIB finanšu riska darījumi saistībā ar EIB finanšu operācijām, kas pēc savas būtības neamortizējas, īpaši saistībā ar investīcijas kapitāla finansēšanas instrumentiem, Eiropas Investīciju fondam piešķirtajām atjaunojamajām pilnvarām un līdzdalību EIF un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas kapitālā, amortizējas šādi: 10 gadus pēc šā līguma stāšanās spēkā EIB finanšu operācijas neamortizējošos riska darījumu summu uzskata par atbilstošu summai, kuru EIB apstiprinājusi pirms šā līguma stāšanās spēkā un no kuras atņemti atsavinājumi, ko EIB veikusi kopš minētās dienas. Pēc šā perioda uzskata, ka summa samazinās proporcionāli EIB finanšu operāciju atlikušo amortizējošos riska darījumu amortizācijas pakāpei.

3. apvienotajai Karalistei 1. punkta kontekstā ir saistības par savu daļu EIB nepieprasītajā parakstītajā kapitālā, kāds

tas bija tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas. Ja iestājas saistības saskaņā ar 6. punktu, apvienotā Karaliste veic maksājumus EIB līdz savām saskaņā ar šo punktu noteiktajām saistību robežām.

Kopējās saistības saskaņā ar šo punktu nekādā gadījumā nepārsniedz apvienotās Karalistes daļu EIB nepieprasītajā

parakstītajā kapitālā, kāds tas bija tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas.

Ja atlikušo EIB riska darījumu summa 1. punktā minētajās EIB finanšu operācijās ir zemāka par EIB parakstītā kapitāla kopsummu, kāda tā bija tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas, apvienotās Karalistes saistības saskaņā ar šo pantu allaž ir ierobežotas līdz summai, ko iegūst, apvienotās Karalistes daļu EIB parakstītajā kapitālā dalot ar kopējo EIB parakstīto kapitālu, abām summām atbilstot situācijai tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas, (“apvienotās Karalistes daļa parakstītajā kapitālā”) un rezultātu reizinot ar starpību starp atlikušo riska darījumu summu tajā brīdī un kopējo iemaksāto parakstīto EIB kapitālu, kāds tas bija tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas.

4. EIB Savienības vārdā izmaksā

apvienotajai Karalistei summu, kas vienāda ar

apvienotās

Karalistes daļu EIB

iemaksātajā parakstītajā kapitālā, kāds tas bija tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas. Šo maksājumu veic saskaņā ar Protokolu Nr. 5 par Eiropas Investīciju bankas Statūtiem. To veic 12 daļās, pa vienai katrā gadā. Pirmās 11 daļas, no kurām katra atbilst 300 000 000 EUR, jāsamaksā līdz katra gada 15. decembrim, sākot no 2019. gada. atlikušie 195 903 950 EUR jāsamaksā līdz 2030. gada 15. decembrim. Saskaņā ar šo punktu veiktie maksājumi neatbrīvo apvienoto Karalisti no tās saistībām saskaņā ar 5. punktu.

5. Papildus saistībām saskaņā ar 3. punktu apvienotajai Karalistei 1. punkta nolūkos ir saistības par tās iemaksāto EIB parakstīto kapitālu, kāds tas bija tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas. Ja iestājas saistības saskaņā ar 6. punktu, apvienotā Karaliste veic maksājumus EIB līdz savām saskaņā ar šo punktu noteiktajām saistību robežām.

Kopējās saistības saskaņā ar šo punktu nekādā gadījumā nepārsniedz apvienotās Karalistes daļu iemaksātajā parakstītajā EIB kapitālā, kāds tas bija tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas.

Ja atlikušo EIB riska darījumu summa 1. punktā minētajās EIB finanšu operācijās ir zemāka par kopējo iemaksāto parakstīto EIB kapitālu, kāds tas bija tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas, apvienotās Karalistes saistību summa saskaņā ar šo punktu allaž ir ierobežota līdz summai, ko iegūst, tajā brīdī atlikušo riska darījumu summai piemērojot koeficientu, kas atbilst apvienotās Karalistes daļai parakstītajā kapitālā.

6. apvienotās Karalistes saistības saskaņā ar šo pantu iestājas tāpat kā citām dalībvalstīm (uz pari-passu pamata), ja

EIB pieprasa dalībvalstīm veikt maksājumus par to nepieprasīto parakstīto kapitālu vai ja tiek izlietots dalībvalstu iemaksātais parakstītais kapitāls.

Iestājoties apvienotās Karalistes saistībām saskaņā ar 3. punktu, apvienotā Karaliste samaksā EIB pienākošos summu ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz dalībvalstīm (ieskaitot maksājuma veikšanas termiņu un nosacījumus), kā attiecīgajā brīdī nolēmusi EIB Direktoru padome. EIB lēmums, kurā dalībvalstīm tiek pieprasīts veikt maksājumus par to nepieprasīto parakstīto kapitālu, jo sevišķi var būt saistīts ar pamatā esošā riska notikumu veidu un EIB finanšu stāvokli, ņemot vērā tās maksājumu saistības, aktīvu un pasīvu stāvokli, pozīciju kapitāla tirgos, un attiecīgajā brīdī piemērojamos noteikumus par tās ārkārtas rīcības un atveseļošanas plānošanu.

Iestājoties apvienotās Karalistes saistībām saskaņā ar 5. punktu, apvienotā Karaliste samaksā EIB pienākošos summu euro valūtā 30 dienu laikā no pirmā EIB pieprasījuma, ņemot vērā šā punkta ceturto daļu.

apvienotās Karalistes saistības, kas iestājas saskaņā ar 5. punktu, izpilda no apvienotās Karalistes daļas iemaksātajā parakstītajā EIB kapitālā, kāds tas bija tieši pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas, nepārsniedzot summu, kas vēl nav samaksāta apvienotajai Karalistei saskaņā ar 4. punktu. attiecīgi samazina 4. punktā norādītās gada maksājumu daļu summas. Ja šī metode neļauj līdz galam izpildīt apvienotās Karalistes saistības, apvienotā Karaliste samaksā EIB tai pienākošos atlikušo summu.

EIB Savienības vārdā katrā konkrētajā gadījumā nosaka, kā notikumi, kas izraisījuši

apvienotās

Karalistes saistību

iestāšanos, attiecas uz atbilstošo finanšu operāciju vai risku kopumu un kāda summa apvienotajai Karalistei jāmaksā EIB, izmantojot šādus principus:

a) ja pamatā esošie notikumi ir saistāmi ar EIB finanšu operācijām vai saistīto aktīvu un pasīvu pārvaldības risku, vai operacionālo risku, apvienotā Karaliste maksā EIB summu, ko iegūst, apvienotās Karalistes daļu parakstītajā kapitālā piemērojot kopsummai, kura jāapmaksā dalībvalstīm, vai attiecīgi summu, ko iegūst, apvienotās Karalistes daļu parakstītajā kapitālā piemērojot kopsummai, par kuru tiek izmantots dalībvalstu iemaksātais parakstītais kapitāls;

b) ja pamatā esošie notikumi ir saistāmi ar citiem riskiem, nevis ar kādu konkrētu finanšu operāciju vai finanšu operāciju kopumu, kas izveidojies pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas, apvienotā Karaliste maksā EIB summu, kas rodas, a) apakšpunktā minēto summu reizinot ar koeficientu, ko veido EIB finanšu operācijās atlikušie riska darījumi pret kopējo finanšu operāciju summu brīdī, kad iestājās apvienotās Karalistes saistības.

7. Izņemot 4. punktā paredzētos maksājumus, EIB nav pienākuma veikt citus maksājumus, atmaksu vai atlīdzību tāpēc, ka apvienotā Karaliste beidz dalību EIB, vai tāpēc, ka apvienotajai Karalistei saglabājas saistības saskaņā ar šo pantu.

8. EIB

apvienotajai Karalistei 2019. gada 31. jūlijā paziņo

apvienotās

Karalistes riska darījumus EIB finanšu

operācijās un apvienotās Karalistes saistību robežu saskaņā ar 3. un 5. punktu, atspoguļojot EIB finansiālo situāciju un apvienotās Karalistes saistības šā līguma spēkā stāšanās dienā.

Katra gada 31. martā, sākot no 2020. gada, līdz tiek dzēstas apvienotās Karalistes saistības saskaņā ar šo pantu, EIB paziņo apvienotajai Karalistei atlikušos apvienotās Karalistes riska darījumus EIB finanšu operācijās un apvienotās Karalistes saistību robežu saskaņā ar 3. un 5. punktu, atspoguļojot EIB finansiālo situāciju un apvienotās Karalistes saistības iepriekšējā gada 31. decembrī. Ziņojumā tiek aprakstītas arī jebkādas būtiskas izmaiņas, kuras, pēc EIB ieskatiem, būtiski ietekmē apvienotās Karalistes saistības. EIB arī laikus sniedz informāciju, ja šādas izmaiņas rodas gada gaitā.

EIB laikus sniedz apvienotajai Karalistei informāciju par apvienotās Karalistes saistību gaidāmo iestāšanos saskaņā ar šo pantu atbilstoši dalībvalstīm sniegtajai informācijai. Šī informācija ietver informāciju par saistību iestāšanos izraisošā notikuma veidu un maksājamo summu aprēķinu. apvienotā Karaliste šo informāciju apstrādā kā sevišķi konfidenciālu, līdz EIB atceļ konfidencialitātes statusu vai līdz iestājas apvienotās Karalistes saistības, atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem ir pirmais.

151. pants

Apvienotās Karalistes dalība EIB grupā pēc izstāšanās dienas

No šā līguma spēkā stāšanās dienas ne apvienotā Karaliste, ne apvienotās Karalistes teritorijā īstenotie projekti nevar pretendēt uz jaunām finanšu operācijām no EIB grupas, kuras ir paredzētas dalībvalstīm, ieskaitot tās, kuras tiek veiktas

ar Savienības pilnvarām. Subjektus, kas izveidoti Savienības.

apvienotajā Karalistē, uzskata par subjektiem, kas atrodas ārpus

Finanšu operācijas, kas saistītas ar

apvienoto

Karalisti,

apvienotās

Karalistes subjektiem vai

apvienotās

Karalistes

projektiem, kurus EIB grupa apstiprinājusi pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas, drīkst parakstīt pēc minētās dienas uz tāda paša pamata, ar kādu tie sākotnēji tika apstiprināti.

5. NODAĻA

Eiropas Attīstības fonds un Apvienotās Karalistes garantija EAF iekšējos nolīgumos

152. pants

Dalība Eiropas Attīstības fondā

1. apvienotā Karaliste paliek Eiropas attīstības fonda (“EaF”) dalībniece līdz 11. EaF un visu iepriekšējo neslēgto EaF

slēgšanai un šajā ziņā uzņemas tādus pašus pienākumus kā dalībvalstis, ievērojot Iekšējo nolīgumu par tā izveidi (“11. EaF iekšējais nolīgums” (157)), turklāt tā, ievērojot šā līguma nosacījumus, uzņemas pienākumus, kas izriet no iepriekšējiem EaF līdz to slēgšanai, tostarp pienākumus, kas paredzēti Padomes Regulās (ES) 2015/322 (158) un (ES) 2015/323 (159). apvienotajai Karalistei ir saistoši Padomes lēmumi, kuros nosaka dalībvalstu gada iemaksas un kuri tiek pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2015/323 21. pantu. apvienotās Karalistes saņēmēji joprojām drīkst pretendēt uz dalību 11. EaF un iepriekšējo EaF projektos, ievērojot nosacījumus, kas pastāvēja pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas.

2. atkāpjoties no šā līguma 7. panta, apvienotā Karaliste drīkst novērotāja statusā bez balsstiesībām piedalīties EaF komitejas, kas izveidota saskaņā ar 11. EaF iekšējā nolīguma 8. pantu, un Ieguldījumu mehānisma komitejas, kas izveidota ar 11. EaF iekšējā nolīguma 9. pantu, darbā.

3. aizjūras zemes un teritorijas, kas minētas 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā, var izmantot 11. EaF līdz tā

slēgšanai un iepriekšējos EaF līdz to slēgšanai.

4. apvienotās Karalistes daļu EaF Ieguldījumu mehānismā par agrākajiem EaF periodiem apvienotajai Karalistei

atlīdzina, pienākot ieguldījuma termiņam. atlīdzināšanu veic pēc 144. pantā aprakstītās metodes. Ja nav notikusi

vienošanās par ko citu, pēc 11.

EaF

saistību perioda beigām par

apvienotās

Karalistes kapitāla daļu neuzņemas

atkārtotas saistības un šo daļu nepārceļ uz turpmākajiem periodiem.

153. pants

Atcelto saistību atkārtota izmantošana

Ja šā līguma spēkā stāšanās dienā par 10. EaF projektu summām vai iepriekšējo EaF summām nav uzņemtas saistības saskaņā ar 11. EaF iekšējā nolīguma 1. panta 3. punktu vai ir atceltas saistības saskaņā ar 11. EaF iekšējā nolīguma

1. panta 4. punktu, apvienotās Karalistes daļu šajās summās neizmanto atkārtoti.

Šā panta pirmā daļa attiecas uz apvienotās Karalistes daļu 11. EaF līdzekļos pēc 2020. gada 31. decembra, par kuriem nav uzņemtas saistības vai par kuriem saistības ir atceltas.

154. pants

Apvienotās Karalistes garantija turpmākajos EAF iekšējos nolīgumos

apvienotā Karaliste arī turpmāk ir atbildīga par savām garantijām saskaņā ar 4. EaF iekšējā nolīguma (160) 9. pantu,

5. (161), 6. (162), 7. (163) un 8. EaF iekšējā nolīguma (164) 8. pantu, 9. EaF iekšējā nolīguma (165) 6. pantu un 10. (166) un

11. EaF iekšējā nolīguma 4. pantu.

(157) Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējais nolīgums par Eiropas Savienības palīdzības finansēšanu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam saskaņā ar ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, kurām piemēro Līguma par Eiropas Savienības darbību ceturto daļu (OV L 210, 6.8.2013., 1. lpp.).

(158) Padomes Regula (ES) 2015/322 (2015. gada 2. marts) par 11. Eiropas attīstības fonda īstenošanu (OV L 58, 3.3.2015., 1. lpp.).

(159) Padomes Regula (ES) 2015/323 (2015. gada 2. marts) par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas attīstības fondam (OV L 58, 3.3.2015., 17. lpp.).

(160) OV L 25, 30.1.1976., 168. lpp.

(161) OV L 347, 22.12.1980., 210. lpp.

(162) OV L 86, 31.3.1986., 210. lpp.

(163) OV L 229, 17.8.1991., 288. lpp.

(164) OV L 156, 29.5.1998., 108. lpp.

(165) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.

(166) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

apvienotajai Karalistei arī turpmāk ir tiesības uz savu daļu visās summās, kas atgūtas saskaņā ar dalībvalstu garantiju nosacījumiem, un uz sava dalībvalsts pieprasījuma konta atlikumu. Šajā panta daļā minētā apvienotās Karalistes daļa ir proporcionāla tās attiecīgajai dalībai katrā garantiju nolīgumā.

6. NODAĻA

Trasta fondi un Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā

155. pants

Saistības trasta fondos un Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijā

1. apvienotā Karaliste pilda savas saistības, ko pirms šā līguma stāšanās spēkā ir uzņēmusies attiecībā uz Eiropas

Savienības Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā, kurš ir izveidots ar Komisijas 2015. gada 20. oktobra lēmumu (167), jebkuru citu Eiropas Savienības trasta fondu, kas tiks izveidots pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas, un attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, kas izveidots ar Komisijas 2015. gada 24. novembra lēmumu (168) un jebkādiem tā grozījumiem, kas pieņemti pirms šā līguma spēkā stāšanās dienas.

2. apvienotā Karaliste var piedalīties attiecīgo struktūru darbā, kas ir saistītas ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā,

ievērojot uz līdzekļu devējiem attiecinātos noteikumus saskaņā ar Finanšu regulas 234. panta 4. punktu.

7. NODAĻA

Padomes aģentūras un kopējās drošības un aizsardzības politikas operācijas

156. pants

Apvienotās Karalistes pienākumi no šā līguma spēkā stāšanās dienas

apvienotā Karaliste līdz 2020. gada 31. decembrim piedalās Eiropas aizsardzības aģentūras, Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta un Eiropas Savienības Satelītcentra finansēšanā, kā arī kopējās drošības un aizsardzības politikas operāciju izmaksu segšanā, pamatojoties uz iemaksu skalu, kas sniegta attiecīgi Padomes Lēmuma (ES) 2016/1353 (169)

14. panta 9. punktā, Padomes Lēmuma 2014/75/KĀDP (170) 10. panta 3. punktā, Padomes Lēmuma 2014/401/KĀDP (171) 10. panta 3. punktā un Līguma par Eiropas Savienību 41. panta 2. punkta otrajā daļā, un ievērojot šā līguma 5 pantu.

157. pants

Apvienotās Karalistes pienākumi pēc 2020. gada 31. decembra

1. Pamatojoties uz aģentūru pārskatiem, ja attiecīgās saistības 2020. gada 31. decembrī nav uzkrātas, apvienotajai Karalistei jāmaksā sava daļa no šādām saistībām saskaņā ar iemaksu skalu par katru no minētajām aģentūrām, balstoties uz to revidētajiem pārskatiem 2020. gada 31. decembrī:

a) pensiju saistības attiecībā uz Eiropas aizsardzības aģentūras, Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta un Eiropas Savienības Satelītcentra personālu;

b) visas saistības, kas izriet no Rietumeiropas Savienības likvidācijas.

2. Maksājums par 1. punktā minētajām saistībām jāveic līdz 2021. gada 30. jūnijam.

(167) Komisijas 2015. gada 20. oktobra Lēmums par Eiropas Savienības ārkārtas situāciju trasta fonda izveidi nolūkā nodrošināt stabilitāti un novērst neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas Āfrikā pamatcēloņus (C(2015) 7293).

(168) Komisijas 2015. gada 24. novembra Lēmums par Savienības un dalībvalstu rīcības koordināciju, izmantojot koordinācijas mehānismu

“Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijai” (OV C 407, 8.12.2015., 8. lpp.).

(169) Padomes Lēmums (ES) 2016/1353 (2016. gada 4. augusts) par Eiropas aizsardzības aģentūras finanšu noteikumiem un ar ko atceļ Lēmumu 2007/643/KĀDP (OV L 219, 12.8.2016., 98. lpp.).

(170) Padomes Lēmums 2014/75/KĀDP (2014. gada 10. februāris) par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtu (OV L 41, 12.2.2014.,

13. lpp.).

(171) Padomes Lēmums 2014/401/KĀDP (2014. gada 26. jūnijs) par Eiropas Savienības Satelītcentru un ar ko atceļ Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi (OV L 188, 27.6.2014., 73. lpp.).

SESTĀ DaĻa

ORGANIZATORISKIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I SADAĻA

Konsekventa interpretācija un piemērošana

158. pants

Atsauces uz Eiropas Savienības Tiesu šā līguma Otrajā Daļā

1. Ja, izskatot lietu, kas pirmajā instancē sākta kādā apvienotās Karalistes tiesā vai tribunālā 8 gadu laikā kopš pārejas perioda beigām, rodas jautājums par šā līguma Otrās Daļas interpretāciju un minētā tiesa uzskata, ka ir nepieciešams nolēmums par šo jautājumu, lai tā lietā spētu pieņemt spriedumu, minētā tiesa vai tribunāls drīkst lūgt Eiropas Savienības Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu šajā jautājumā.

Ja tomēr apvienotās Karalistes tiesā vai tribunālā izskatāmās lietas priekšmets ir lēmums par pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar 18. panta 1. vai 4. punktu vai 19. pantu, lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu var iesniegt tikai tad, ja lieta pirmajā instancē ir sākta 8 gadu laikā no dienas, no kuras piemēro 19. pantu.

2. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par lūgumiem, kas iesniegti saskaņā ar

1. punktu. Šādiem prejudiciālajiem nolēmumiem apvienotajā Karalistē ir tādas pašas tiesiskās sekas kā saskaņā ar LESD

267. pantu sniegtiem prejudiciālajiem nolēmumiem Savienībā un tās dalībvalstīs.

3. Ja apvienotā komiteja pieņem lēmumu saskaņā ar 132. panta 1. punktu, tad šā panta 1. punkta otrajā daļā minētais astoņu gadu periods automātiski tiek pagarināts par tik mēnešiem, par cik pagarina pārejas periodu.

159. pants

Līguma Otrās Daļas īstenošanas un piemērošanas pārraudzība

1. apvienotajā Karalistē šā līguma Otrās Daļas īstenošanu un piemērošanu uzrauga neatkarīga iestāde (“Iestāde”),

kuras pilnvaras ir līdzvērtīgas Eiropas Komisijas pilnvarām, tai darbojoties saskaņā ar Līgumiem, lai pēc savas iniciatīvas izmeklētu iespējamos Otrās Daļas pārkāpumus apvienotās Karalistes pārvaldes iestādēs un lai pieņemtu Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu sūdzības, uz kuru pamata tiek sākta šāda izmeklēšana. Iestādei arī ir tiesības pēc šādu sūdzību saņemšanas celt prasību kompetentajā apvienotās Karalistes tiesā vai tribunālā, izvēloties piemērotu tiesvedības procedūru, lai iegūtu piemērotus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

2. Gan Eiropas Komisija, gan Iestāde reizi gadā informē specializēto Pilsoņu tiesību komiteju, kas minēta 165. panta

1. punkta a) apakšpunktā, par šā līguma Otrās Daļas īstenošanu un piemērošanu attiecīgi Savienībā un apvienotajā Karalistē. Sniegtā informācija jo īpaši ietver pasākumus, kas veikti, lai īstenotu vai ievērotu Otrās Daļas prasības, un ziņas par saņemto sūdzību skaitu un veidu.

3. apvienotā komiteja ne agrāk kā 8 gadus pēc pārejas perioda beigām novērtē Iestādes darbu. Pēc novērtēšanas tā

var saskaņā ar 164. panta 4. punkta f) apakšpunktu un 166. pantu labticīgi nolemt, ka apvienotā Karaliste drīkst izbeigt Iestādes darbību.

160. pants

Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija saistībā ar konkrētiem līguma Piektās Daļas noteikumiem

Neskarot šā līguma 87. pantu, attiecībā uz šā līguma 136. pantā un 138. panta 1. vai 2. punktā minēto piemērojamo Savienības tiesību interpretāciju un piemērošanu piemēro LESD 258., 260. un 267. pantu. Līdz ar to uzskata, ka LESD 258., 260. un 267. pantā ikviena atsauce uz dalībvalstīm ietver arī apvienoto Karalisti.

161. pants

Procedūras Eiropas Savienības Tiesā

1. Ja dalībvalsts tiesa iesniedz Eiropas Savienības Tiesā jautājumu par šā līguma interpretāciju, lai saņemtu prejudiciālu nolēmumu, valsts tiesas vai tribunāla nolēmumu, kas ietver šo jautājumu, paziņo apvienotajai Karalistei.

2. Savienības tiesību noteikumus, kas reglamentē procedūras Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 267. pantu, mutatis mutandis piemēro arī lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas Eiropas Savienības Tiesā iesniegti saskaņā ar šā līguma 158. pantu.

Savienības tiesību noteikumus, kas reglamentē procedūru Eiropas Savienības Tiesā, piemēro arī Eiropas Savienības Tiesā notiekošajai tiesvedībai un lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas iesniegti saskaņā ar šā līguma 160. pantu.

3. Lietās, kas iesniegtas Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar šā panta 1. punktu un šā līguma 158. un 160. pantu, un Protokola par Suverēnajām bāzu teritorijām 12. pantu:

a) apvienotā Karaliste drīkst piedalīties Eiropas Savienības Tiesā noritošajā tiesvedībā tāpat kā dalībvalsts;

b) advokātiem, kas pilnvaroti praktizēt apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, ir tiesības pārstāvēt vai palīdzēt jebkurai šādas tiesvedības pusei Eiropas Savienības Tiesā; tādā gadījumā visos aspektos tiek uzskatīti par advokātiem, kas pilnvaroti praktizēt dalībvalstu tiesās, pārstāvot kādu pusi vai palīdzot tai Eiropas Savienības Tiesā.

162. pants

Eiropas Komisijas piedalīšanās lietās, ko izskata Apvienotajā Karalistē

Ja tas nepieciešams šā līguma konsekventai interpretācijai un piemērošanai, Eiropas Komisija var iesniegt rakstveida apsvērumus apvienotās Karalistes tiesām vai tribunāliem par izskatīšanā esošām lietām, kas skar šā līguma interpretāciju. Eiropas Komisija drīkst ar attiecīgās tiesas vai tribunāla atļauju izteikt arī mutvārdu apsvērumus. Komisija pirms apsvērumu oficiālas iesniegšanas informē apvienoto Karalisti par savu nodomu tos iesniegt.

163. pants

Regulārs dialogs un informācijas apmaiņa

Lai veicinātu šā līguma konsekventu interpretāciju, Eiropas Savienības Tiesa un apvienotās Karalistes augstākās tiesas, pilnībā respektēdamas tiesu varas neatkarību, uztur regulāru dialogu, kas līdzinās tam dialogam, kurā Eiropas Savienības Tiesa iesaistās ar dalībvalstu augstākajām tiesām.

II SADAĻA

Institucionālie noteikumi

164. pants

Apvienotā komiteja

1. ar šo tiek izveidota apvienotā komiteja, kuras sastāvā ir Savienības un apvienotās Karalistes pārstāvji. apvienoto

komiteju kopīgi vada Savienība un apvienotā Karaliste.

2. apvienotās komitejas sanāksmes notiek pēc Savienības vai apvienotās Karalistes pieprasījuma, jebkurā gadījumā

vismaz vienreiz gadā.

apvienotā

komiteja nosaka savu sanāksmju grafiku un darba kārtību, savstarpēji

vienojoties. apvienotās komitejas darbs norit saskaņā ar reglamentu, kas noteikts šā līguma VIII pielikumā.

3. apvienotā komiteja atbild par šā līguma īstenošanu un piemērošanu. Gan Savienība, gan apvienotā Karaliste

apvienotajai komitejai var nodot jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šā līguma īstenošanu, piemērošanu un interpretāciju.

4. apvienotā komiteja:

a) uzrauga un veicina šā līguma īstenošanu un piemērošanu;

b) lemj par specializēto komiteju uzdevumiem un uzrauga to darbu;

c) meklē piemērotus paņēmienus un metodes, kā novērst problēmas, kas varētu rasties ar šo līgumu aptvertajās jomās, vai kā risināt strīdus, kas var rasties par šā līguma interpretāciju un piemērošanu;

d) izskata jebkādus citus interesējošus jautājumus, kas ietilpst šā līguma darbības jomā;

e) pieņem lēmumus un izsaka ieteikumus, kā paredzēts 166. pantā; un

f) pieņem šā līguma grozījumus gadījumos, kad šajā līgumā ir paredzēta šāda iespēja.

5. apvienotā komiteja var:

a) deleģēt pilnvaras specializētajām komitejām, izņemot 4. punkta b), e) un f) apakšpunktā minētās pilnvaras;

b) papildus 165. pantā izveidotajām specializētajām komitejām izveidot vēl citas, lai tās palīdzētu apvienotajai komitejai veikt tās uzdevumus;

c) mainīt specializētajām komitejām uzticētos uzdevumus un likvidēt jebkuru no šīm komitejām;

d) izņemot attiecībā uz Pirmo, Ceturto un Sesto Daļu, kamēr nav pagājuši četri gadi pēc pārejas perioda beigām, pieņemt lēmumus, ar kuriem groza šo līgumu, ja šādi grozījumi ir nepieciešami kļūdu labošanai, izlaidumu vai citu trūkumu novēršanai vai tādu situāciju risināšanai, kuras nebija paredzētas šā līguma parakstīšanas brīdī, taču šādi lēmumi nedrīkst grozīt šā līguma būtiskos elementus;

e) pieņemt grozījumus reglamentā, kas noteikts VIII pielikumā un

f) īstenojot savas funkcijas, veikt citas darbības, kā nolēmusi Savienība un apvienotā Karaliste.

6. apvienotā komiteja sagatavo gada ziņojumu par šā līguma darbību.

165. pants

Specializētās komitejas

1. Tiek izveidotas šādas specializētās komitejas:

a) Pilsoņu tiesību komiteja;

b) Pārējo atdalīšanās noteikumu komiteja;

c) Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanas komiteja;

d) Protokola par Suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā īstenošanas komiteja;

e) Protokola par Gibraltāru īstenošanas komiteja; un

f) Finanšu noteikumu komiteja.

Šo specializēto komiteju sastāvā ir Savienības un apvienotās Karalistes pārstāvji.

2. Specializēto komiteju darbs norit saskaņā ar reglamentu, kas noteikts šā līguma VIII pielikumā.

Ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi vai ja līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi, specializēto komiteju sanāksmes notiek vismaz vienreiz gadā. Pēc Savienības, apvienotās Karalistes vai apvienotās komitejas pieprasījuma var sarīkot papildu sanāksmes. Tās kopīgi vada Savienības un apvienotās Karalistes pārstāvji. Specializētās komitejas nosaka savu sanāksmju grafiku un darba kārtību, savstarpēji vienojoties. Specializētās komitejas var sagatavot lēmumu un ieteikumu projektus un iesniegt tos pieņemšanai apvienotajā komitejā.

3. Savienība un

apvienotā

Karaliste nodrošina, ka to attiecīgie pārstāvji specializētajās komitejās ir pietiekami

kompetenti, lai spētu risināt apspriežamos jautājumus.

4. Specializētās komitejas informē apvienoto komiteju par saviem sanāksmju grafikiem un darba kārtību pietiekamu laiku pirms sanāksmēm un paziņo apvienotajai komitejai katras savas sanāksmes rezultātus un secinājumus. Specializētās komitejas izveidošana vai pastāvēšana nekavē Savienību vai apvienoto Karalisti izvirzīt kādu jautājumu tieši apvienotajā komitejā.

166. pants

Lēmumi un ieteikumi

1. apvienotā komiteja šā līguma nolūkos ir pilnvarota pieņemt lēmumus visos jautājumos, kuros tas paredzēts šajā

līgumā, un sniegt attiecīgus ieteikumus Savienībai un apvienotajai Karalistei.

2. apvienotās

komitejas pieņemtie lēmumi ir saistoši Savienībai un

apvienotajai

Karalistei, un Savienība un

apvienotā Karaliste īsteno šos lēmumus. Tiem ir tādas pašas tiesiskās sekas kā šim līgumam.

3. apvienotā komiteja pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus, savstarpēji vienojoties.

Savienība un

apvienotā

III SADAĻA

Strīdu izšķiršana

167. pants

Sadarbība

Karaliste vienmēr cenšas vienoties par šā līguma interpretāciju un piemērošanu un

sadarbodamās un apspriezdamās visiem spēkiem cenšas panākt savstarpēji pieņemamu risinājumu ikvienā jautājumā, kas varētu skart tā darbību.

168. pants

Ekskluzivitāte

Katrā strīdā, kas saistībā ar šo līgumu izceļas starp Savienību un apvienoto Karalisti, Savienības un apvienotās Karalistes rīcībā ir tikai šajā līgumā noteiktās procedūras.

1. Savienība un

apvienotā

169. pants

Apspriešanās un saziņa Apvienotajā komitejā

Karaliste cenšas atrisināt jebkuru strīdu par šā līguma noteikumu interpretāciju un

piemērošanu, labticīgi sākot apspriešanos apvienotajā komitejā ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu. Puse, kas vēlas sākt apspriešanos, par to rakstiski paziņo apvienotajai komitejai.

2. Visa šajā sadaļā paredzētā saziņa vai paziņošana, kas notiek starp Savienību un apvienotajā komitejā.

apvienoto Karalisti, noris

170. pants

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

1. Neskarot 160. pantu, Savienība vai apvienotā Karaliste var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu, ja 3 mēnešu laikā, kopš apvienotajai komitejai ir iesniegts rakstisks paziņojums saskaņā ar 169. panta 1. punktu, nav panākts savstarpēji saskaņots risinājums. Šādu pieprasījumu iesniedz rakstiski otrai Pusei un Pastāvīgās arbitrāžas Starptautiskajam birojam. Pieprasījumā norāda šķīrējtiesas izskatāmā strīda priekšmetu un to juridisko argumentu kopsavilkumu, kas ir pieprasījuma pamatā.

2. Savienība un apvienotā Karaliste var vienoties, ka šķīrējtiesas izveidošanu drīkst pieprasīt pirms 1. punktā noteiktā perioda beigām.

171. pants

Šķīrējtiesas izveidošana

1. apvienotā komiteja ne vēlāk kā līdz pārejas perioda beigām izveido sarakstu ar 25 personām, kuras vēlas un spēj

veikt šķīrējtiesnešu pienākumus. Šim nolūkam Savienība un apvienotā Karaliste katra iesaka desmit personas. Savienība

un apvienotā

Karaliste arī kopīgi iesaka piecas personas, kas veiks šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas.

apvienotā

komiteja nodrošina, lai saraksts jebkurā brīdī atbilstu šīm prasībām.

2. Saskaņā ar 1. punktu izveidotajā sarakstā iekļauj tikai tādas personas, kuru neatkarība nav apšaubāma, kuru kvalifi­ kācija atbilst tai, kas viņu attiecīgajās valstīs tiek prasīta iecelšanai augstākajos tiesu varas amatos, vai kuras ir juristi ar atzītu kompetenci, un kurām ir specializētas zināšanas vai pieredze Savienības tiesībās un starptautiskajās publiskajās tiesībās. Šajā sarakstā neiekļauj personas, kas ir Savienības iestāžu, kādas dalībvalsts valdības vai apvienotās Karalistes valdības locekļi, ierēdņi vai citi darbinieki.

3. Šķīrējtiesā ir pieci šķīrējtiesneši.

4. 15 dienu laikā no pieprasījuma datuma saskaņā ar 170. pantu tiek izveidota šķīrējtiesa saskaņā ar 5. un 6. punktu.

5. Savienība un

apvienotā

Karaliste katra izvirza divus šķīrējtiesnešus no personām, kuras iekļautas 1. punktā

minētajā sarakstā. Šķīrējtiesneši vienprātīgi izvēlas priekšsēdētāju no to personu loka, kuras Savienība un apvienotā Karaliste ir kopīgi izvirzījušas priekšsēdētāja funkciju veikšanai.

Ja šķīrējtiesneši nespēj vienoties par priekšsēdētāja izvēli 4. punktā atvēlētajā termiņā, Savienība vai apvienotā Karaliste var pieprasīt, lai Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs ar izlozes palīdzību izvēlas priekšsēdētāju no to personu loka, kuras Savienība un apvienotā Karaliste ir kopīgi izvirzījušas priekšsēdētāja funkciju veikšanai.

6. Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs 5. punkta otrajā daļā minēto izvēli veic 5 dienu laikā no 5. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas. Savienības un apvienotās Karalistes pārstāvjiem ir tiesības uz klātbūtni izvēles procesā.

7. Šķīrējtiesas izveidošanas diena ir diena, kad ir pabeigta izvēles procedūra.

8. Ja 4. punktā noteiktajā termiņā vēl nav izveidots 1. punktā minētais saraksts, Savienība un apvienotā Karaliste katra 5 dienu laikā izvirza divas personas, kas veiks šķīrējtiesnešu funkcijas. Ja ir ieteiktas personas saskaņā ar 1. punktu, šķīrējtiesnešus izvirza no šo personu loka. Šādā gadījumā priekšsēdētāju ieceļ, ievērojot 5. punktā minēto procedūru. Ja Savienība un apvienotā Karaliste nav 5 papildu dienu laikā kopīgi ieteikušas vismaz vienu personu, kas var veikt priekš­ sēdētāja funkcijas, Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs, apspriedies ar Savienību un apvienoto Karalisti, piecu dienu laikā iesaka priekšsēdētāju, kas atbilst 2. punkta prasībām. Ja ne Savienība, ne apvienotā Karaliste 5 dienu laikā neiebilst pret ieteikto kandidatūru, Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāra ieteiktā persona tiek iecelta par šķīrējtiesas priekš­ sēdētāju.

9. Ja 3 mēnešu laikā no dienas, kad iesniegts pieprasījums saskaņā ar 170. pantu, neizdodas izveidot šķīrējtiesu, Pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretārs pēc Savienības vai apvienotās Karalistes pieprasījuma 15 dienu laikā no šāda pieprasījuma saņemšanas, apspriedies ar Savienību un apvienoto Karalisti, ieceļ personas, kas atbilst šā panta 2. punkta prasībām un veidos šķīrējtiesu.

172. pants

Reglaments

Uz šajā sadaļā noteiktajām strīdu izšķiršanas procedūrām attiecas reglaments, kas izklāstīts IX pielikuma a daļā

(“Reglaments”), un reglamentu grozīt.

apvienotā

komiteja pastāvīgi pārskata, kā darbojas šīs strīdu izšķiršanas procedūras, un var

173. pants

Šķīrējtiesas procedūras termiņi

1. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu Savienībai, apvienotajai Karalistei un apvienotajai komitejai 12 mēnešu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas. Ja šķīrējtiesa uzskata, ka tā nevar iekļauties šajā termiņā, tās priekšsēdētājs par to rakstiski paziņo Savienībai un apvienotajai Karalistei, norādot aizkavēšanās iemeslus un datumu, līdz kuram šķīrējtiesa plāno pabeigt darbu.

2. Savienība vai apvienotā Karaliste 10 dienu laikā no šķīrējtiesas izveidošanas var iesniegt argumentētu pieprasījumu atzīt lietu par steidzamu. Tādā gadījumā šķīrējtiesa 15 dienu laikā no šāda pieprasījuma saņemšanas lemj par steidzamību. Ja šķīrējtiesa lietu atzīst par steidzamu, tā dara visu, kas ir tās spēkos, lai 6 mēnešu laikā kopš tās izveidošanas dienas paziņotu Savienībai un apvienotajai Karalistei savu nolēmumu.

174. pants

Strīdi, kuros rodas jautājumi par Savienības tiesībām

1. Ja strīdā, kas iesniegts šķīrējtiesai saskaņā ar šo sadaļu, rodas jautājums par kāda Savienības tiesību jēdziena interpretāciju, par šajā līgumā minēta Savienības tiesību noteikuma interpretāciju vai par to, vai apvienotā Karaliste ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar 89. panta 2. punktu, šķīrējtiesa par šādiem jautājumiem nelemj. Šādā gadījumā tā lūdz Eiropas Savienības Tiesu sniegt nolēmumu par attiecīgo jautājumu. Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija sniegt šādu nolēmumu, kurš ir saistošs šķīrējtiesai.

Šķīrējtiesa šā punkta pirmajā daļā minēto lūgumu izsaka pēc pušu uzklausīšanas.

2. Neskarot šā panta 1. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, ja Savienība vai apvienotā Karaliste uzskata, ka jāizsaka lūgums saskaņā ar 1. punktu, tā šķīrējtiesai var paust savu viedokli šajā jautājumā. Tādā gadījumā šķīrējtiesa iesniedz lūgumu saskaņā ar šā panta 1. punktu, izņemot gadījumu, ja šāds jautājums neattiecas uz Savienības tiesību jēdziena interpretāciju, šajā līgumā minēta Savienības tiesību noteikuma interpretāciju vai to, vai apvienotā Karaliste ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar 89. panta 2. punktu. Šķīrējtiesa pamato savu novērtējumu. 10 dienu laikā pēc novērtējuma katra Puse var pieprasīt šķīrējtiesai pārskatīt savu novērtējumu, un tādā gadījumā 15 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas tiek organizēta sēde, kurā Puses tiek uzklausītas par attiecīgo jautājumu. Šķīrējtiesa pamato savu novērtējumu.

3. Gadījumos, kas minēti šā panta 1. un 2. punktā, 173. pantā minētie termiņi tiek apturēti, līdz Eiropas Savienības Tiesa pieņem savu nolēmumu. Laiks, ko šķīrējtiesai atvēl nolēmuma pieņemšanai, nedrīkst būt īsāks par 60 dienām no dienas, kad Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi savu nolēmumu.

4. Procedūrām, kas iesniegtas Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar šo pantu, mutatis mutandis piemēro 161. panta 2. punkta pirmo daļu un 161. panta 3. punktu.

175. pants

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

Savienībai un

apvienotajai Karalistei šķīrējtiesas nolēmums ir saistošs. Savienība un

apvienotā

Karaliste veic visus

nepieciešamos pasākumus, lai labticīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, un saskaņā ar 176. pantā aprakstīto procedūru cenšas vienoties par periodu, kādā tas izpildāms.

176. pants

Saprātīgs izpildes termiņš

1. Ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad šķīrējtiesas nolēmums ir paziņots Savienībai un apvienotajai Karalistei, atbildētājs, ja šķīrējtiesa ir lēmusi par labu prasītājam, paziņo prasītājam, cik daudz laika, viņaprāt, vajadzēs nolēmuma izpildei (“saprātīgs termiņš”).

2. Ja starp Savienību un apvienoto Karalisti nav vienprātības par to, kāds būtu saprātīgs termiņš, kurā jāizpilda šķīrējtiesas nolēmums, prasītājs 40 dienu laikā pēc 1. punktā minētā atbildētāja paziņojuma rakstiski pieprasa, lai sākotnējā šķīrējtiesa noteiktu saprātīga termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo atbildētājam. Šķīrējtiesa

40 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Savienībai un apvienotajai Karalistei savu lēmumu par izpildes termiņu.

3. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās šķīrējtiesneši nespēj vēlreiz sapulcēties, lai izskatītu 2. punktā minēto pieprasījumu, tiek izveidota jauna šķīrējtiesa, kā noteikts 171. pantā. Lēmums jāpaziņo 60 dienu laikā no jaunās šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

4. atbildētājs rakstiski informē prasītāju par to, kā virzās 173. pantā minētā šķīrējtiesas nolēmuma izpilde, vismaz 1 mēnesi pirms saprātīga termiņa beigām.

5. Šo saprātīgo termiņu var pagarināt, Savienībai un apvienotajai Karalistei savstarpēji vienojoties.

177. pants

Šķīrējtiesas nolēmuma izpildei veikto pasākumu pārskatīšana

1. atbildētājs pirms saprātīga termiņa beigām paziņo prasītājam par visiem pasākumiem, ko ir veicis, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

2. Ja saprātīga termiņa beigās prasītājs uzskata, ka atbildētājs nav izpildījis 173. pantā minēto šķīrējtiesas nolēmumu, prasītājs var rakstiski pieprasīt, lai sākotnējā šķīrējtiesa lemj par šo jautājumu. Šķīrējtiesa paziņo Savienībai un apvienotajai Karalistei savu nolēmumu 90 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

3. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās šķīrējtiesneši nespēj vēlreiz sapulcēties, lai izskatītu 2. punktā minēto pieprasījumu, tiek izveidota jauna šķīrējtiesa, kā noteikts 171. pantā. Nolēmums jāpaziņo 60 dienu laikā no jaunās šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

4. Ja lietā, kas nodota šķīrējtiesai saskaņā ar 2. punktu, rodas jautājums par Savienības tiesību interpretāciju vai par šajā līgumā minēta Savienības tiesību noteikuma interpretāciju, mutatis mutandis piemēro 174. pantu.

178. pants

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi neizpildes gadījumā

1. Ja šķīrējtiesa saskaņā ar 177. panta 2. punktu nolemj, ka atbildētājs nav izpildījis 173. pantā minēto šķīrējtiesas nolēmumu, tā pēc prasītāja pieprasījuma var nolemt, ka prasītājam jāsaņem sodanauda vai kavējuma nauda. Nosakot sodanaudas vai kavējuma naudas summu, šķīrējtiesa ņem vērā to, cik nopietna un cik ilga ir bijusi neizpilde un tās pamatā esošais pienākumu pārkāpums.

2. Ja 1 mēneša laikā pēc 1. punktā minētā šķīrējtiesas nolēmuma atbildētājs nav samaksājis tam piespriesto sodanaudu vai kavējuma naudu vai ja 6 mēnešu laikā pēc 177. panta 2. punktā minētā šķīrējtiesas nolēmuma atbildētājs vēl joprojām nav izpildījis 173. pantā minēto šķīrējtiesas nolēmumu, prasītājam ir tiesības, paziņojot atbildētājam, apturēt saistību izpildi, kas izriet no:

a) jebkuriem šā līguma noteikumiem, izņemot Otrās Daļas noteikumus; vai

b) jebkura cita tāda līguma daļām, kas noslēgts starp Savienību un apvienoto Karalisti, saskaņā ar minētajā līgumā paredzētajiem noteikumiem.

Paziņojumā precizē, kādu noteikumu izpildi prasītājs grasās apturēt. Prasītājs pirms lēmuma par b) apakšpunktā minētā līguma daļu izpildes apturēšanu vispirms apsver, vai piemērota reakcija uz pārkāpumu būtu kāda šā līguma noteikuma izpildes apturēšana saskaņā ar a) apakšpunktu. Izpildes apturēšanai jābūt samērīgai ar attiecīgo pienākuma pārkāpumu, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un attiecīgās tiesības, un, ja apturēšanas pamatā ir fakts, ka atbildētājs joprojām nav izpildījis 173. pantā minēto šķīrējtiesas nolēmumu, to, vai atbildētājam ir piespriests maksāt kavējuma naudu, vai tā ir samaksāta vai vēl tiek maksāta.

Prasītājs izpildes apturēšanu var īstenot jebkurā brīdī, taču ne agrāk par 10 dienām kopš paziņojuma datuma, ja vien atbildētājs nav pieprasījis šķīrējtiesu saskaņā ar 3. punktu.

3. Ja atbildētājs uzskata, ka izpildes apturēšana, kas noteikta 2. punktā minētajā paziņojumā ir nesamērīga, tas var rakstiski pieprasīt, lai sākotnējā šķīrējtiesa izlemj šo jautājumu. Šādu pieprasījumu paziņo prasītājam, pirms ir beidzies

2. punktā minētais 10 dienu termiņš. Šķīrējtiesa paziņo Savienībai un apvienotajai Karalistei savu nolēmumu 60 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas datuma. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesa nav paziņojusi nolēmumu, un izpildes apturēšanai jābūt saskaņā ar šķīrējtiesas nolēmumu.

4. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās šķīrējtiesneši nespēj vēlreiz sapulcēties, lai izskatītu 2. punktā minēto pieprasījumu, tiek izveidota jauna šķīrējtiesa, kā noteikts 171. pantā. Tādos gadījumos nolēmums jāpaziņo 90 dienu laikā no jaunās šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

5. Saistību izpilde tiek apturēta uz laiku un vienīgi tik ilgi, līdz pasākums, kas atzīts par nesaderīgu ar šā līguma

noteikumiem, tiek atcelts vai grozīts, panākot atbilstību šā līguma noteikumiem, vai līdz Savienība un Karaliste ir vienojušās citādi atrisināt strīdu.

apvienotā

179. pants

Tādu pasākumu pārskatīšana, kas veikti pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

1. Ja prasītājs ir apturējis saistību izpildi saskaņā ar 178. pantu vai ja šķīrējtiesa ir atbildētājam piespriedusi maksāt kavējuma naudu saskaņā ar 178. panta 1. punktu, atbildētājs paziņo prasītājam par visiem pasākumiem, kādus tas ir veicis, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, un par savu lūgumu izbeigt saistību izpildes apturēšanu, ko piemērojis prasītājs, vai izbeigt kavējuma naudas piemērošanu.

2. Ja Savienība un apvienotā Karaliste 45 dienu laikā no paziņojuma iesniegšanas dienas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums ļauj uzskatīt, ka atbildētājs izpilda šā līguma noteikumus, ikviena Puse var iesniegt rakstisku pieprasījumu, lai sākotnējā šķīrējtiesa izlemj šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai Pusei.

Šķīrējtiesas nolēmumu paziņo Savienībai, pieprasījuma iesniegšanas dienas.

apvienotajai

Karalistei un

apvienotajai

komitejai 75 dienu laikā no

Ja šķīrējtiesa nolemj, ka atbildētājs ir nodrošinājis šā līguma izpildi, vai prasītājs 45 dienu laikā no 1. punktā minētā paziņojuma iesniegšanas nepieprasa, lai sākotnējā šķīrējtiesa izlemtu šo jautājumu:

a) saistību izpildes apturēšana beidzas 15 dienu laikā no šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanas vai no 45 dienu laikposma beigām;

b) kavējuma naudas piemērošana beidzas vai nu dienā pēc šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanas, vai pēc 45 dienu laikposma beigām.

3. Ja sākotnējā šķīrējtiesa vai daži tās šķīrējtiesneši nespēj vēlreiz sapulcēties, lai izskatītu 2. punktā minēto pieprasījumu, tiek izveidota jauna šķīrējtiesa, kā noteikts 171. pantā. Tādā gadījumā nolēmums jāpaziņo 90 dienu laikā no jaunās šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

4. Ja lietā, kas nodota šķīrējtiesai saskaņā ar 2. punktu, rodas jautājums par Savienības tiesību interpretāciju vai par šajā līgumā minēta Savienības tiesību noteikuma interpretāciju, mutatis mutandis piemēro 174. pantu.

180. pants

Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi

1. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai lēmumus pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, izskatāmo jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Šķīrējtiesnešu nepiekrītošie viedokļi nekādā gadījumā netiek publicēti.

2. Savienībai un apvienotajai Karalistei ir saistoši visi šķīrējtiesas nolēmumi. Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus, iztirzā šā līguma noteikumu piemērojamību un pamato konstatējumus un secinājumus. Savienība un apvienotā Karaliste nodrošina, ka šķīrējtiesas nolēmumi un lēmumi visā pilnībā ir publiski pieejami, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

181. pants

Šķīrējtiesneši

1. Šķīrējtiesneši ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi, nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdībām un ievēro IX pielikuma B daļā noteikto rīcības kodeksu. apvienotā komiteja drīkst grozīt minēto rīcības kodeksu.

2. Šķīrējtiesnešiem kopš šķīrējtiesas izveides ir imunitāte pret tiesvedību Savienībā un apvienotajā Karalistē saistībā ar darbībām, ko tie veikuši, īstenojot savas funkcijas minētajā šķīrējtiesā.

IV SADAĻA

Nobeiguma noteikumi

182. pants

Protokoli un pielikumi

Šā līguma neatņemama sastāvdaļa ir Protokols par Īriju/Ziemeļīriju, Protokols par Suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā, Protokols par Gibraltāru un I līdz IX pielikums.

183. pants

Autentiskie teksti un depozitārs

Šo līgumu sagatavo vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Šā līguma depozitārs ir Padomes ģenerālsekretārs.

184. pants

Sarunas par turpmākajām attiecībām

Savienība un apvienotā Karaliste dara visu iespējamo, lai labticīgi un pilnībā ievērojot savu attiecīgo tiesisko kārtību, veiktu pasākumus, kas nepieciešami, lai ātri vienotos par līgumiem, kas reglamentēs to turpmākās attiecības, kā minēts 2018. gada 25. novembra Politiskajā deklarācijā, un lai attiecībā uz minētajiem līgumiem izpildītu vajadzīgās ratifikācijas vai noslēgšanas procedūras, cenšoties iespēju robežās nodrošināt, ka šos līgumus sāk piemērot no pārejas perioda beigām.

185. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis līgums stājas spēkā 2019. gada 30. martā. Ja līguma depozitārs pirms šā datuma nav saņēmis Savienības un apvienotās Karalistes rakstisku paziņojumu par vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu, šis līgums nestājas spēkā.

Šā panta pirmajā daļā minētajā rakstiskajā paziņojumā Savienība attiecībā uz ikvienu dalībvalsti, kas paudusi ar attiecīgās dalībvalsts tiesību pamatprincipiem saistītus apsvērumus, var paziņot, ka pārejas periodā papildus Pamatlēmumā 2002/584/TI minētajiem pamatiem, kas ļauj neizpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, minētās dalībvalsts izpildes tiesu iestādes var atteikties izdot savus valstspiederīgos apvienotajai Karalistei saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi. Tādā gadījumā apvienotā Karaliste ne vēlāk kā 1 mēneša laikā pēc Savienības paziņojuma saņemšanas var paziņot, ka tās izpildes tiesu iestādes var atteikties izdot savus valstspiederīgos minētajai dalībvalstij.

Šā līguma Otro un Trešo Daļu, izņemot 19. pantu, 34. panta 1. punktu, 44. pantu un 96. panta 1. punktu, kā arī Sestās Daļas I sadaļu un 169. līdz 181. pantu piemēro no pārejas perioda beigām.

Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju piemēro no pārejas perioda beigām, izņemot šādus minētā protokola noteikumus, kurus piemēro no šā līguma stāšanās spēkā:

— 1., 2. un 3. pants;

— 6. panta 1. punkta trešās daļas pēdējais teikums, ceturtā daļa, piektās daļas pēdējais teikums un sestā daļa;

— 6. panta 2. punkta pirmās daļas otrais teikums;

— 12. panta 2. punkta pēdējais teikums;

— 14. panta 3. punkts;

— 16. pants;

— 17. panta 1. līdz 4. punkts un 6. punkts;

— 21. pants;

— 2. pielikuma 4. panta 3. punkta trešais teikums un 5. panta 2. punkts;

— 3. pielikuma 4. panta 1. punkta otrais teikums, 8. panta 1. punkts un 13. panta otrās daļas pirmais teikums;

— 4. pielikuma 1. panta 4. punkts un 2. panta 3. punkts, 7. panta 2. punkta pēdējais teikums un 8. panta pirmā daļa; un

— 9. pielikuma pirmā daļa.

Protokolu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas

apvienotās

Karalistes Suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā, izņemot tā

11. pantu, piemēro no pārejas perioda beigām.

Protokolu par Gibraltāru, izņemot tā 1. pantu, beidz piemērot pārejas perioda beigās.

Noslēgts …

PROTOKOLI

PROTOKOLS PAR ĪRIJU/ZIEMEĻĪRIJU

Savienība un Apvienotā Karaliste,

ŅEMOT VĒRĀ vēsturiskās saites un ilgstošās divpusējās attiecības, kas pastāv starp Īriju un Apvienoto Karalisti,

ATGĀDINOT, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ir nozīmīgs un vēl nebijis izaicinājums Īrijas salā, un vēlreiz apliecinot, ka miera procesa panākumi, ieguvumi un saistības arī turpmāk būs ārkārtīgi svarīgi, lai tajā veicinātu mieru, stabilitāti un izlīgumu,

ATZĪSTOT, ka jārod vēl nebijis risinājums Īrijas salā pastāvošajiem unikālajiem apstākļiem, lai nodrošinātu Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Savienības,

ATGĀDINOT, ka uz LES 50. panta pamata izstrādātā Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līguma”) mērķis nav izveidot pastāvīgas turpmākās attiecības starp Savienību un Apvienoto Karalisti,

ATGĀDINOT par Savienības un Apvienotās Karalistes nolūku aizstāt Ziemeļīrijas noregulējuma risinājumu ar vēlāk noslēgtu līgumu, kas izveidos alternatīvu kārtību, kā Īrijas salā pastāvīgi nodrošināt atteikšanos no stingras robežas pastāvēšanas,

ŅEMOT VĒRĀ Savienības un Apvienotās Karalistes kopīgo mērķi nākotnē uzturēt ciešas attiecības, kas, pilnībā ievērojot abu Pušu tiesisko kārtību, ļaus izveidot ambiciozu muitas režīmu, kura pamatā būs šajā protokolā paredzētā vienotā muitas teritorija,

APSTIPRINOT, ka būtu jāaizsargā visas daļas Lielās piektdienas jeb Belfāstas nolīgumā, kas 1998. gada 10. aprīlī noslēgts starp Apvienotās Karalistes valdību, Īrijas Republikas valdību un citiem daudzpusējo sarunu dalībniekiem (“1998. gada nolīgums”) un kas ir pievienots tajā pašā dienā noslēgtajam Apvienotās Karalistes un Īrijas nolīgumam (“Apvienotās Karalistes un Īrijas nolīgums”), ieskaitot vēlākos tā īstenošanas līgumus un kārtību,

ATZĪSTOT, ka Ziemeļīrijas un Īrijas sadarbība ir 1998. gada nolīguma centrālā daļa un ka tā ir būtiska, lai panāktu izlīgumu un attiecību normalizēšanos Īrijas salā, un atgādinot par Ziemeļīrijas izpildvaras, Ziemeļīrijas asamblejas un Ziemeļu–dienvidu ministru padomes lomu, funkcijām un drošības pasākumiem (tostarp starpkopienu noteikumiem), kas noteikti 1998. gada nolīgumā,

PATUROT PRĀTĀ, ka Savienības tiesības ir nodrošinājušas sistēmu, kas atbalsta 1998. gada nolīguma noteikumus par tiesībām, drošības pasākumiem un iespēju vienlīdzību,

ATZĪSTOT, ka Īrijas pilsoņi Ziemeļīrijā uz savas Savienības pilsonības pamata turpinās izmantot un īstenot savas tiesības, iespējas un priekšrocības, nezaudēdami tām piekļuvi, un ka šim protokolam vajadzētu ievērot un tas nedrīkstētu skart tās tiesības, iespējas un identitātes aspektus, ko ar Savienības pilsonību iegūst tie Ziemeļīrijas iedzīvotāji, kuri izvēlējušies iegūt Īrijas pilsonību, kā noteikts Apvienotās Karalistes un Īrijas nolīguma 2. pielikumā “Deklarācija par 1. panta

vi) punkta noteikumiem saistībā ar pilsonību”,

ATGĀDINOT Apvienotās Karalistes apņemšanos aizsargāt ziemeļu–dienvidu sadarbību un tās sniegtās garantijas, kas paredz novērst stingras robežas, tostarp fiziskas infrastruktūras vai ar to saistītu pārbaužu un kontroles, pastāvēšanu, un paturot prātā, ka visai nākotnē iespējamajai kārtībai jāatbilst šīm visaptverošajām prasībām,

PATUROT PRĀTĀ, ka nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei nodrošināt netraucētu tirgus pieejamību precēm, kas no Ziemeļīrijas tiek pārvietotas uz pārējo Apvienotās Karalistes iekšējo tirgu,

UZSVEROT Savienības un Apvienotās Karalistes kopīgo mērķi iespēju robežās nepieļaut kontroles Ziemeļīrijas ostās un lidostās, ievērojot piemērojamos tiesību aktus un ņemot vērā Pušu attiecīgos regulatīvos režīmus un to īstenošanu,

ATGĀDINOT, ka kopīgajā ziņojumā, ar kuru 2017. gada 8. decembrī nāca klajā Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunvedēji un kurā tika novērtēts, kāds progress ir panākts saskaņā ar LES 50. pantu risināto sarunu par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības pirmajā posmā, ir ieskicēti trīs dažādi scenāriji, kā aizsargāt ziemeļu–dienvidu sadarbību un novērst stingras robežas pastāvēšanu, bet šis protokols balstās uz trešo scenāriju, kas paredz saglabāt pilnīgu saskaņotību ar tiem Savienības iekšējā tirgus un muitas savienības noteikumiem, kuri tagad vai nākotnē atbalsta ziemeļu–dienvidu sadarbību, visas salas ekonomiku un 1998. gada nolīguma aizsardzību un tiks piemēroti, ja un kamēr nav notikusi vienošanās par alternatīvu kārtību, ar ko īstenotu citu scenāriju,

PATUROT PRĀTĀ, ka pārejas periodu saskaņā ar Izstāšanās līguma 132. pantu, savstarpēji vienojoties, var pagarināt;

ATGĀDINOT, ka Savienība un Apvienotā Karaliste ir veikušas kartēšanu, kas liecina, ka ziemeļu–dienvidu sadarbība lielā mērā balstās uz kopēju Savienības tiesisko un politisko regulējumu,

PATUROT PRĀTĀ, ka tāpēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības radīs būtiskas problēmas saistībā ar ziemeļu– dienvidu sadarbības saglabāšanu un attīstību,

ATGĀDINOT, ka Apvienotā Karaliste ir apņēmusies arī turpmāk aizsargāt un atbalstīt ziemeļu–dienvidu un austrumu– rietumu sadarbības turpināšanu plašā politikas, ekonomikas, drošības, sabiedrības un lauksaimniecības kontekstā un sadarbības jomu satvarā, kas ietver Ziemeļu–dienvidu īstenošanas struktūru darbības turpināšanu,

ATZĪSTOT, ka šis protokols jāīsteno tā, lai saglabātu ziemeļu–dienvidu sadarbības turpināšanai nepieciešamos nosacījumus, tostarp jaunas kārtības iespēju saskaņā ar 1998. gada nolīgumu,

ATGĀDINOT Savienības un Apvienotās Karalistes saistības pret ziemeļu–dienvidu PEACE un INTERREG finansējuma programmām saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu un apņemšanos saglabāt pašreizējos finansējuma samērus arī attiecībā uz nākamo programmu,

APLIECINOT Apvienotās Karalistes apņemšanos atvieglot to preču efektīvu un savlaicīgu tranzītu cauri tās teritorijai, kuras tiek pārvietotas no Īrijas uz citu dalībvalsti vai kādu trešo valsti, un otrādi,

APŅEMOTIES, ka šā protokola piemērošanai pēc iespējas mazāk vajadzētu ietekmēt sabiedrības ikdienu gan Īrijā, gan Ziemeļīrijā,

APZINOTIES, ka pilnībā jāievēro Īrijas tiesības un pienākumi, kas paredzēti Savienības noteikumos par iekšējo tirgu un muitas savienību,

IR VIENOJUŠĀS par šādiem noteikumiem, kurus pievieno pielikumā Izstāšanās līgumam:

1. pants

Mērķi un saikne ar vēlāku līgumu

1. Šis protokols neskar 1998. gada nolīguma noteikumus attiecībā uz Ziemeļīrijas konstitucionālo statusu un piekrišanas principu, saskaņā ar kuru jebkādas izmaiņas minētajā statusā drīkst veikt vienīgi tad, ja tām piekrīt Ziemeļīrijas iedzīvotāju vairākums.

2. Šis protokols respektē valsts galvenās funkcijas un Apvienotās Karalistes teritoriālo integritāti.

3. Šis protokols nosaka kārtību, kā risināt unikālos apstākļus Īrijas salā, uzturēt ziemeļu–dienvidu sadarbības turpināšanai nepieciešamos nosacījumus, nepieļaut stingras robežas pastāvēšanu un aizsargāt 1998. gada nolīgumu visos tā aspektos.

4. Izstāšanās līguma mērķis nav izveidot pastāvīgas attiecības starp Savienību un Apvienoto Karalisti. Tāpēc paredzēts, ka šā protokola noteikumi tiks piemēroti tikai uz laiku, ņemot vērā saistības, ko Savienība un Apvienotā Karaliste uzņēmušās 2. panta 1. punktā. Šā protokola noteikumus piemēro, ja un kamēr tos pilnībā vai daļēji nav aizstājis vēlāks līgums.

2. pants

Vēlāks līgums

1. Savienība un Apvienotā Karaliste dara visu, kas ir to spēkos, lai līdz 2020. gada 31. decembrim noslēgtu līgumu, kas pilnībā vai daļēji aizstās šo protokolu.

2. Jebkurā vēlākā līgumā starp Savienību un Apvienoto Karalisti norāda, kuras šā protokola daļas tas aizstāj. Kad pēc Izstāšanās līguma stāšanās kļūst piemērojams vēlāks līgums starp Savienību un Apvienoto Karalisti, šo protokolu, sākot ar šāda vēlāka līguma piemērošanas dienu, ievērojot minētā līguma noteikumus par minētā līguma ietekmi uz šo protokolu, un neatkarīgi no 20. panta, vairs nepiemēro vai attiecīgi pārtrauc piemērot pilnībā vai daļēji.

3. pants

Pārejas perioda pagarināšana

Apvienotā Karaliste, ņemot vērā progresu ceļā uz šā protokola 1. panta 4. punktā un 2. panta 1. punktā minētā līguma noslēgšanu, var jebkurā brīdī pirms 2020. gada 1. jūlija pieprasīt pagarināt pārejas periodu, kas minēts Izstāšanās līguma

126. pantā. Ja Apvienotā Karaliste nāk klajā ar šādu pieprasījumu, pārejas periodu var pagarināt saskaņā ar Izstāšanās līguma 132. pantu.

4. pants

Fizisko personu tiesības

1. Apvienotā Karaliste nodrošina, lai tās izstāšanās no Savienības negatīvi neietekmētu tiesības, drošības pasākumus vai iespēju vienlīdzību, kas noteikti 1998. gada nolīguma daļā “Tiesības, drošības pasākumi un iespēju vienlīdzība”, ieskaitot attiecībā uz aizsardzību pret diskrimināciju, kas ir nostiprināta šā protokola 1. pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību noteikumos, un Apvienotā Karaliste īsteno šo punktu, izmantojot īpaši šim nolūkam paredzētus mehānismus.

2. Apvienotā Karaliste turpina veicināt saskaņā ar 1998. gada nolīgumu izveidoto iestāžu un struktūru, tostarp Ziemeļīrijas Cilvēktiesību komisijas, Ziemeļīrijas Vienlīdzības komisijas un Ziemeļīrijas un Īrijas cilvēktiesību komisiju pārstāvju Apvienotās komitejas, attiecīgo darbu cilvēktiesību un vienlīdzības standartu ievērošanas jomā.

5. pants

Kopējā ceļošanas telpa

1. Apvienotā Karaliste un Īrija arī turpmāk var savstarpēji vienoties par kārtību, kas attiecas uz personu pārvietošanos starp to teritorijām (“kopējā ceļošanas telpa”), pilnībā ievērojot fizisko personu tiesības, kas piešķirtas Savienības tiesībās.

2. Apvienotā Karaliste nodrošina, ka kopējo ceļošanas telpu un ar to saistītās tiesības un privilēģijas var turpināt piemērot, neietekmējot Īrijas pienākumus, kas tai noteikti Savienības tiesībās, jo īpaši attiecībā uz Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu (neatkarīgi no valstspiederības) brīvu pārvietošanos Īrijas teritorijā, no tās un uz to.

6. pants

Vienotā muitas teritorija, preču aprite

1. Līdz brīdim, kad sāk piemērot jaunu attiecību režīmu, tiek izveidota vienota muitas teritorija starp Savienību un Apvienoto Karalisti (“vienotā muitas teritorija”). Līdz ar to Ziemeļīrija ietilpst tajā pašā muitas teritorijā kā Lielbritānija.

Vienotā muitas teritorija ietver:

a) Savienības muitas teritoriju, kas ir definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (1) 4. pantā; un

b) Apvienotās Karalistes muitas teritoriju.

Visai preču tirdzniecībai, kas norit starp šā punkta otrajā daļā minētajām teritorijām, kā arī starp vienoto muitas teritoriju un trešām valstīm, ja tas ir paredzēts, piemēro šā protokola 2. pielikuma noteikumus. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus, kas vajadzīgi šā punkta pienācīgai darbībai, piemēro šā protokola 4. pielikuma noteikumus. Apvienotā komiteja vajadzības gadījumā var grozīt 4. pielikumu, lai minētajiem vienlīdzīgajiem nosacījumiem noteiktu augstākus standartus.

Šā punkta īstenošanai Apvienotā komiteja pirms 2020. gada 1. jūlija pieņem sīki izstrādātus noteikumus par preču tirdzniecību starp abām vienotās muitas teritorijas pusēm. Ja pirms 2020. gada 1. jūlija nav pieņemts šāds lēmums, piemēro šā protokola 3. pielikumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris ), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

Atkāpjoties no šā punkta trešās daļas, uz zvejas un akvakultūras produktiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (2) I pielikumā (“zvejas un akvakultūras produkti”), neattiecas nedz šā protokola 2. un

4. pielikuma noteikumi, nedz arī šā punkta ceturtajā daļā minētie noteikumi, ja vien starp Savienību un Apvienoto Karalisti netiek piemērots līgums par piekļuvi ūdeņiem un zvejas iespējām. Saskaņā ar Izstāšanās līguma 184. pantu Savienība un Apvienotā Karaliste dara visu iespējamo, lai noslēgtu un ratificētu šādu līgumu pirms 2020. gada 1. jūlija.

Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus, ar kuriem groza šā protokola 3. pielikumu, ja šādi grozījumi ir vajadzīgi šā punkta pareizai darbībai. Šādi lēmumi nedrīkst grozīt šā protokola vai Izstāšanās līguma būtiskos elementus.

Šā punkta otrā daļa neskar īpašo kārtību, kas noteikta Protokolā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā.

2. Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju (neietverot Apvienotās Karalistes teritoriālos ūdeņus) piemēro tiesību aktus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 2. punktā. Tomēr Apvienotā komiteja nosaka nosacījumus, tostarp kvantitatīvus, saskaņā ar kuriem konkrētus zvejas un akvakultūras produktus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, kura ir definēta Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā, ar Ziemeļīrijas ostā reģistrētiem kuģiem, kuri kuģo ar Apvienotās Karalistes karogu, atbrīvo no maksājumiem.

Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro arī šā protokola 5. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, ievērojot minētā pielikuma nosacījumus.

Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro LESD 30. un 110. pantu. Aizliegts starp Savienību un Ziemeļīriju piemērot kvantitatīvus eksporta un importa ierobežojumus.

7. pants

Apvienotās Karalistes iekšējā tirgus aizsardzība

1. Nekas šajā protokolā neliedz Apvienotajai Karalistei nodrošināt netraucētu tirgus pieejamību precēm, kas no Ziemeļīrijas tiek pārvietotas uz pārējo Apvienotās Karalistes iekšējo tirgu. Savienības tiesību noteikumus, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu un kas aizliedz vai ierobežo preču eksportu, piemēro tirdzniecībā starp 6. panta 1. punkta otrajā daļā minētajām teritorijām vienīgi tiktāl, cik to noteikti pieprasa Savienības starptautiskās saistības. Apvienotā Karaliste nodrošina pilnu aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām prasībām un saistībām, kas attiecas uz to preču eksporta aizliegumiem un ierobežojumiem, kuras tiek eksportētas no Savienības uz trešām valstīm, kā noteikts Savienības tiesībās.

2. Ņemot vērā to, ka Ziemeļīrija ir integrēta Apvienotās Karalistes iekšējā tirgū, Savienība un Apvienotā Karaliste dara visu, kas ir to spēkos, lai veicinātu tirdzniecību starp to Apvienotās Karalistes teritorijas daļu, kurai saskaņā ar šā protokola 6. panta 2. punktu ir piemērojama Regula (ES) Nr. 952/2013, un citām Apvienotās Karalistes teritorijas daļām, ievērojot piemērojamos tiesību aktus un ņemot vērā savus attiecīgos regulējuma režīmus un to īstenošanu. Apvienotā komiteja pastāvīgi pārskata šā punkta piemērošanu un pieņem piemērotus ieteikumus, lai iespēju robežās nepieļautu kontroles Ziemeļīrijas ostās un lidostās.

3. Nekas šajā protokolā neliedz Ziemeļīrijas izcelsmes produktu uzdot par Apvienotās Karalistes izcelsmes produktu, kad to laiž tirgū Lielbritānijā.

4. Nekas šajā protokolā neietekmē Apvienotās Karalistes tiesības, kas regulē to, kā citās Apvienotās Karalistes daļās tiek laistas tirgū preces no Ziemeļīrijas, kuras atbilst vai gūst priekšrocības no tehniskajiem noteikumiem, novērtējumiem, reģistrācijas, sertifikātiem, apstiprinājumiem vai atļaujām, ko reglamentē šā protokola 5. pielikumā minētie Savienības tiesību noteikumi.

8. pants

Tehniskie noteikumi, novērtējumi, reģistrācija, sertifikāti, apstiprinājumi un atļaujas

1. Neskarot šā protokola 5. pielikumā minētos Savienības tiesību noteikumus, to, vai preču laišana Ziemeļīrijas tirgū ir bijusi likumīga, reglamentē Apvienotās Karalistes tiesības, kā arī – attiecībā uz precēm, kas importētas no Savienības, – LESD 34. un 36. pants.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

2. Ja Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu, ir paredzēts marķējumā, etiķetēs, birkās vai citur lietot dalībvalsts nosaukuma norādi, tostarp saīsinātā veidā, Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju apzīmē kā “UK/NI” vai “United Kingdom (Northern Ireland)” (Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)). Ja Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu, ir paredzēta norāde ciparu koda veidā, norādē, ko izmanto Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju lieto skaidri atšķiramu ciparu kodu.

3. Atkāpjoties no šā protokola 15. panta 1. punkta un no Izstāšanās līguma 7. panta, situācijā, kad runa ir par kādas dalībvalsts iestādes vai šajā dalībvalstī dibinātas struktūras izdoto vai veikto tehnisko noteikumu, novērtējumu, reģistrācijas, sertifikātu, apstiprinājumu un atļauju atzīšanu citā dalībvalstī, atsauces uz dalībvalstīm Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu, saprot kā atsauces, kas neietver Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju, ja runa ir par tehniskajiem noteikumiem, novērtējumiem, reģistrāciju, sertifikātiem, apstiprinājumiem un atļaujām, ko izdevušas vai veikušas Apvienotās Karalistes iestādes vai Apvienotajā Karalistē dibinātas struktūras.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz Ziemeļīrijas objektu, iekārtu vai telpu reģistrāciju, sertifikāciju, apstiprinājumiem un atļaujām, ko piešķīrušas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes, ja šīs reģistrācijas, sertifikācijas, apstiprinājuma vai atļaujas izdošanai vai veikšanai var būt nepieciešama šo objektu, iekārtu vai telpu inspekcija.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz veterinārajiem sertifikātiem un augu reproduktīvā materiāla oficiālajām etiķetēm, kas tiek prasīti Savienības tiesību noteikumos, kuri padarīti piemērojami ar šo protokolu.

Šā punkta pirmā daļa neskar to novērtējumu, reģistrācijas, sertifikātu, apstiprinājumu un atļauju derīgumu Ziemeļīrijā, kurus piešķīrušas vai veikušas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes vai Apvienotajā Karalistē dibinātas struktūras pamatojoties uz Savienības tiesību noteikumiem, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu. Visās atbilstības zīmēs, logotipos vai tamlīdzīgos objektos, kuru izmantošana paredzēta Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu, un kurus ekonomikas dalībnieki izvieto uz precēm, pamatojoties uz novērtējumu, reģistrāciju, sertifikātu, apstiprinājumu vai atļauju, ko piešķīrušas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes vai Apvienotajā Karalistē dibinātas struktūras, iekļauj norādi “UK/NI”.

Apvienotā Karaliste attiecībā uz Ziemeļīriju nedrīkst sākt iebildumu, drošības pasākumu vai šķīrējtiesas procedūras, kas paredzētas Savienības tiesību noteikumos, kuri padarīti piemērojami ar šo protokolu, ciktāl minētās procedūras attiecas uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem, novērtējumiem, reģistrāciju, sertifikātiem, apstiprinājumiem un atļaujām, ko izdevušas vai veikušas dalībvalstu kompetentās iestādes vai dalībvalstīs dibinātas struktūras.

Šā punkta pirmā daļa neliedz Ziemeļīrijā kvalificētām personām veikt Ziemeļīrijā importētu vai ražotu zāļu partijas testēšanu un laišanu apritē.

9. pants

PVN un akcīze

Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro šā protokola 6. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus par precēm.

Apvienotā komiteja regulāri apspriežas par šā panta īstenošanu un vajadzības gadījumā pieņem pasākumus, kas vajadzīgi tā pienācīgai piemērošanai.

10. pants

Lauksaimniecība un vide

Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro šā protokola 5. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, ievērojot minētā pielikuma nosacījumus.

11. pants

Vienotais elektroenerģijas tirgus

Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju piemēro šā protokola 7. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, kas regulē elektroenerģijas vairumtirgus, ievērojot minētā pielikuma nosacījumus.

12. pants

Valsts atbalsts

1. Apvienotajai Karalistei piemēro šā protokola 8. pielikumā uzskaitītos Savienības tiesību noteikumus, tostarp attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem atbalsta lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību Ziemeļīrijā, un pasākumiem, kuri ietekmē šim protokolam pakļauto tirdzniecību starp Savienību un to Apvienotās Karalistes daļu, uz kuru saskaņā ar šā protokola 6. panta 2. punktu attiecas Regula (ES) Nr. 952/2013.

2. Neatkarīgi no 1. punkta tajā norādītie Savienības tiesību noteikumi neattiecas uz pasākumiem, ko Apvienotās Karalistes iestādes veikušas, lai atbalstītu lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību Ziemeļīrijā, un kas nepārsniedz noteiktu maksimālo gada atbalsta kopapjomu, ar nosacījumu, ka noteikts minimālais šim izņēmumam pakļautā atbalsta īpatsvars atbilst PTO Nolīguma par lauksaimniecību 2. pielikuma noteikumiem. Izņēmumam pakļautā maksimālā gada atbalsta kopapjomu un minimālo īpatsvaru nosaka saskaņā ar 9. pielikumā paredzētajām procedūrām.

3. Kad Eiropas Komisija pārbauda informāciju par Apvienotās Karalistes iestāžu pasākumu, kas varētu būt nelikumīgs atbalsts, uz kuru attiecas 1. punkts, tā nodrošina, lai Apvienotā Karaliste tiktu pilnībā un regulāri informēta par minētā pasākuma pārbaudes norisi un rezultātiem.

Eiropas Komisija un 4. pielikuma 9. pantā minētā neatkarīgā iestāde izveido un pastāvīgi pārskata administratīvo kārtību, kas vajadzīga, lai pienācīgi īstenotu šo pantu un attiecīgi 4. pielikuma Ceturto Daļu.

13. pants

Citas ziemeļu–dienvidu sadarbības jomas

1. Saskaņā ar kārtību, kas paredzēta 6. panta 2. punktā un 7. līdz 12. pantā, un pilnībā ievērojot Savienības tiesības, šo protokolu īsteno un piemēro tā, lai saglabātu vajadzīgos priekšnoteikumus ziemeļu–dienvidu sadarbības turpināšanai, tostarp tādās jomās kā vide, veselība, lauksaimniecība, transports, izglītība un tūrisms, kā arī enerģētika, telesakari, apraide, iekšzemes zivsaimniecība, drošība un tiesiskums, augstākā izglītība un sports.

Apvienotā Karaliste un Īrija, pilnībā ievērodamas Savienības tiesības, var turpināt izstrādāt jaunu kārtību citās ziemeļu– dienvidu sadarbības jomās Īrijas salā, balstoties uz 1998. gada nolīguma noteikumiem.

2. Apvienotā komiteja pastāvīgi izvērtē to, ciktāl šā protokola īstenošana un piemērošana nodrošina ziemeļu–dienvidu sadarbībai nepieciešamos nosacījumus. Apvienotā komiteja šajā ziņā var sniegt piemērotus ieteikumus Savienībai un Apvienotajai Karalistei, tostarp pēc specializētās komitejas ieteikuma.

14. pants

Īstenošana, piemērošana, uzraudzība un izpilde

1. Neskarot 4. punktu, Apvienotās Karalistes iestādes atbild par to Savienības tiesību noteikumu īstenošanu un piemērošanu, kuri ar šo protokolu padarīti piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju.

2. Neskarot 4. punktu, Savienības pārstāvjiem ir tiesības uz klātbūtni visās Apvienotās Karalistes iestāžu darbībās, kas saistītas ar to Savienības tiesību noteikumu īstenošanu un piemērošanu, kuri padarīti piemērojami ar šo protokolu, un Apvienotā Karaliste pēc pieprasījuma nodrošina visu attiecīgo informāciju par šādām darbībām. Apvienotā Karaliste veicina šādu Savienības pārstāvju klātbūtni un sniedz viņiem pieprasīto informāciju. Ja Savienības pārstāvis atsevišķos gadījumos pietiekami pamatotu iemeslu dēļ pieprasa Apvienotās Karalistes iestādēm veikt kontroles pasākumus, Apvienotās Karalistes iestādes veic minētos kontroles pasākumus.

3. Apvienotā komiteja pēc specializētās komitejas priekšlikuma nosaka praktisko darba kārtību, kādā 2. punktā minētie Savienības pārstāvji var īstenot savas tiesības.

4. Kas attiecas uz šā protokola 6. panta 2. punktu un 8. līdz 12. pantu, kā arī šā protokola 4. pielikuma 7. panta

1. punktu saistībā ar dalībvalstu pasākumiem, tad Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz Apvienoto Karalisti un tās teritorijā dzīvojošām fiziskām un izveidotām juridiskām personām ir pilnvaras, kas tām piešķirtas Savienības tiesībās. Jo īpaši Eiropas Savienības Tiesai šajā ziņā ir Līgumos paredzētā jurisdikcija. Šajā ziņā attiecībā uz Apvienoto Karalisti un tās teritorijā piemēro LESD 267. panta otro un trešo daļu.

5. Saskaņā ar 4. punktu pieņemtajiem Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru aktiem attiecībā uz Apvienoto Karalisti un tās teritorijā ir tādas pašas juridiskās sekas, kādas tie rada Savienībā un tās dalībvalstīs.

6. Pārstāvot Pusi vai palīdzot tai saistībā ar administratīvajām procedūrām, kas rodas, 4. punktā minētajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām īstenojot savas pilnvaras, advokāti, kas pilnvaroti praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, visos aspektos tiek uzskatīti par advokātiem, kas pilnvaroti praktizēt dalībvalstu tiesās, pārstāvot kādu pusi vai palīdzot tai šādās administratīvās procedūrās.

7. Lietās, kas iesniegtas Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar 4. punktu:

a) Apvienotā Karaliste drīkst piedalīties Eiropas Savienības Tiesā noritošajā tiesvedībā tāpat kā dalībvalsts;

b) advokāti, kas pilnvaroti praktizēt Apvienotās Karalistes tiesās vai tribunālos, var pārstāvēt kādu pusi šādā tiesvedībā Eiropas Savienības Tiesā vai palīdzēt tai, un viņi visos aspektos tiek uzskatīti par advokātiem, kas pilnvaroti praktizēt dalībvalstu tiesās, pārstāvot kādu pusi vai palīdzot tai Eiropas Savienības Tiesā.

15. pants

Kopējie noteikumi

1. Šā protokola nolūkos visas atsauces uz Apvienoto Karalisti Izstāšanās līguma piemērojamajos noteikumos atkarībā no konkrētā gadījuma saprot kā atsauces uz Apvienoto Karalisti vai uz Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.

Neatkarīgi no visiem pārējiem šā protokola noteikumiem visas atsauces uz Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā definēto teritoriju, kas ietvertas Izstāšanās līguma un šā protokola piemērojamajos noteikumos, kā arī Savienības tiesību noteikumos, kuri ar šo protokolu padarīti piemērojami Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju, saprot tā, ka tās ietver to Apvienotās Karalistes teritorijas daļu, kurai saskaņā ar šā protokola 6. panta 2. punktu piemēro Regulu (ES) Nr. 952/2013.

6. panta 1. punkta pirmajā daļā jēdzienam “muitas teritorija” ir tāda pati nozīme kā 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXIV pantā.

Izstāšanās līguma Trešās Daļas I un III sadaļu un Sesto Daļu piemēro, neskarot šā protokola noteikumus.

2. Šajā protokolā piemēro šādas definīcijas:

— “trešā valsts” ir valsts vai teritorija, kas nepieder 6. panta 1. punkta otrajā daļā minētajai muitas teritorijai;

— “vienotās muitas teritorijas daļa” ir vai nu Savienības muitas teritorija, kas definēta Regulas (ES) Nr. 952/2013

4. pantā, vai arī Apvienotās Karalistes muitas teritorija.

3. Neatkarīgi no Izstāšanās līguma 4. panta 4. un 5. punkta, īstenojot un piemērojot šā protokola noteikumus, kuros ir atsauce uz Savienības tiesībām, to jēdzieniem vai noteikumiem, tos interpretē saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

4. Neatkarīgi no Izstāšanās līguma 6. panta 1. punkta un ja nav paredzēts citādi, šajā protokolā ietvertās atsauces uz kādu Savienības aktu saprot kā atsauces uz attiecīgo Savienības aktu, kā tas ir grozīts vai aizstāts.

5. Kad Savienība pieņem jaunu aktu, kas ietilpst šā protokola darbības jomā, taču negroza un neaizstāj nevienu no šā protokola pielikumos uzskaitītajiem aktiem, Savienība Apvienotajā komitejā informē Apvienoto Karalisti par minētā akta pieņemšanu. Apvienotā komiteja pēc Savienības vai Apvienotās Karalistes pieprasījuma 6 nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sarīko viedokļu apmaiņu par to, vai jaunpieņemtais akts ietekmēs šā protokola pareizu darbību.

Kad Savienība ir Apvienotajā komitejā informējusi Apvienoto Karalisti, Apvienotā komiteja, rīkodamās cik vien drīz ir praktiski iespējams, vai nu:

a) pieņem lēmumu, ar kuru jaunpieņemto aktu pievieno šā protokola attiecīgajam pielikumam; vai

b) ja nav iespējams vienoties par jaunpieņemtā akta pievienošanu šā protokola attiecīgajam pielikumam, izvērtē visas pārējās iespējas, kā nodrošināt šā protokola labu darbību un pieņem šajā nolūkā jebkādu vajadzīgo lēmumu.

Ja Apvienotā komiteja nav saprātīgā termiņā pieņēmusi šā punkta otrajā daļā minēto lēmumu, Savienībai ir tiesības veikt pienācīgus korektīvus pasākumus pēc Apvienotās Karalistes brīdināšanas. Šādi pasākumi stājas spēkā ne agrāk kā

6 mēnešus pēc tam, kad Savienība ir informējusi Apvienoto Karalisti saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, taču šādi pasākumi nekādā ziņā nestājas spēkā agrāk par dienu, kad jaunpieņemtais akts tiek īstenots Savienībā.

6. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un no Izstāšanās līguma 7. panta, ja vien Savienība neuzskata, ka Apvienotajai Karalistei vai atkarībā no konkrētā gadījuma Apvienotajai Karalistei attiecībā uz Ziemeļīriju noteikti ir vajadzīga pilna vai daļēja piekļuve, lai Apvienotā Karaliste spētu izpildīt savas šajā protokolā paredzētās saistības, tostarp gadījumos, kad šāda piekļuve ir nepieciešama, jo piekļuvi attiecīgajai informācijai nevar nokārtot ar šā protokola 17. pantā minētās darba grupas vai ar citu praktisku līdzekļu palīdzību, attiecībā uz piekļuvi jebkuram tīklam, informācijas sistēmai vai datubāzei, kas izveidoti uz Savienības tiesību pamata, atsauces uz dalībvalstīm un dalībvalstu kompetentajām iestādēm Savienības tiesību noteikumos, kas padarīti piemērojami ar šo protokolu, saprot kā tādus, kas neietver Apvienoto Karalisti vai atkarībā no konkrētā gadījuma Apvienoto Karalisti attiecībā uz Ziemeļīriju.

7. Apvienotās Karalistes iestādes neuzņemas vadošās iestādes funkcijas riska novērtējumos, pārbaudēs, apstiprinājuma un atļauju procedūrās, kas paredzētas Savienības tiesībās, kuras padarītas piemērojamas ar šo protokolu.

8. Šim protokolam saistībā ar pasākumiem, ko kāda dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste veikusi attiecībā uz Ziemeļīriju, piemēro LESD 346. un 347. pantu.

16. pants

Specializētā komiteja

Specializētā komiteja, kurai uzticēti ar Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanu saistītie jautājumi un kura izveidota ar Izstāšanās līguma 165. pantu (“specializētā komiteja”):

a) veicina šā protokola īstenošanu un piemērošanu;

b) izvērtē priekšlikumus par šā protokola īstenošanu un piemērošanu, ko izteikušas Ziemeļu–dienvidu ministru padome un Ziemeļu–dienvidu īstenošanas struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar 1998. gada nolīgumu;

c) izskata visus pārējos jautājumus, kas ir būtiski saistībā ar šā protokola 4. pantu un ko izvirzījusi Ziemeļīrijas Cilvēk­ tiesību komisija, Ziemeļīrijas Vienlīdzības komisija un Ziemeļīrijas un Īrijas cilvēktiesību komisiju pārstāvju Apvienotā komiteja;

d) apspriež jebkuru Savienības vai Apvienotās Karalistes izvirzīto punktu, kas ir būtisks saistībā ar šo protokolu un rada grūtības; un

e) sniedz ieteikumus Apvienotajai komitejai par šā protokola darbību.

17. pants

Apvienotā konsultatīvā darba grupa

1. Ar šo tiek izveidota apvienota konsultatīvā darba grupa šā protokola īstenošanas jautājumos (“darba grupa”). Tā ir forums, kurā notiek informācijas apmaiņa un savstarpēja apspriešanās.

2. Darba grupā ietilpst Savienības un Apvienotās Karalistes pārstāvji, un tā savas funkcijas veic specializētās komitejas uzraudzībā, kurai tā sniedz ziņojumus. Darba grupai nav tiesību pieņemt saistošus lēmumus, bet tai ir tiesības pieņemt savu reglamentu, kas minēts 6. punktā.

3. Šajā darba grupā:

a) Savienība un Apvienotā Karaliste laikus apmainās ar informāciju par attiecīgajiem plānotajiem, notiekošajiem un galīgajiem īstenošanas pasākumiem, kas saistīti ar Savienības aktiem, kuri uzskaitīti šā protokola pielikumos;

b) Savienība informē Apvienoto Karalisti par plānotajiem Savienības aktiem, kuri ietilpst šā protokola darbības jomā, tostarp tiem Savienības aktiem, ar kuriem groza vai aizstāj šā protokola pielikumos uzskaitītos Savienības aktus;

c) Savienība sniedz Apvienotajai Karalistei visu informāciju, kuru Savienība uzskata par būtisku, lai Apvienotā Karaliste varētu pilnībā izpildīt savas saistības saskaņā ar šo protokolu; un

d) Apvienotā Karaliste sniedz Savienībai visu informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz cita citai vai Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām saskaņā ar Savienības aktiem, kas uzskaitīti šā protokola pielikumā.

4. Darba grupu kopīgi vada Savienība un Apvienotā Karaliste.

5. Darba grupas sanāksmes notiek vismaz vienreiz mēnesī, ja vien Savienība un Apvienotā Karaliste, savstarpēji vienodamās, nav nolēmušas citādi. Vajadzības gadījumā Savienība un Apvienotā Karaliste sanāksmju starplaikā var apmainīties ar 3. punkta c) un d) apakšpunktā minēto informāciju.

6. Darba grupa, savstarpēji vienodamās, pieņem savu reglamentu.

7. Savienība nodrošina, ka visus viedokļus, ko Apvienotā Karaliste paudusi darba grupā, un visu informāciju, ko Apvienotā Karaliste sniegusi darba grupā, tostarp tehniskos un zinātniskos datus, bez liekas kavēšanās paziņo attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

18. pants

Drošības pasākumi

1. Ja šā protokola piemērošana izraisa nopietnas ekonomiskas vai ar sabiedrību vai vidi saistītas grūtības, kas var pastāvēt ilgstoši, vai novirzes tirdzniecības plūsmās, Savienība vai Apvienotā Karaliste var vienpusēji veikt piemērotus drošības pasākumus. Šādu drošības pasākumu darbības joma un ilgums ir ierobežoti un nedrīkst pārsniegt minimumu, kas nepieciešams situācijas vēršanai par labu. Priekšroka dodama tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā protokola darbību.

2. Ja Savienības vai attiecīgi Apvienotās Karalistes veikts drošības pasākums saskaņā ar 1. punktu rada nelīdzsvarotību starp šajā protokolā noteiktajām tiesībām un pienākumiem, Savienība vai attiecīgi Apvienotā Karaliste var veikt samērīgus līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kuri nedrīkst pārsniegt minimumu, kas nepieciešams nelīdzsvarotības novēršanai. Priekšroka dodama tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā protokola darbību.

3. Drošības un līdzsvara atjaunošanas pasākumus, kas veikti saskaņā ar 1. un 2. punktu, reglamentē šā protokola

10. pielikumā noteiktās procedūras.

19. pants

Finanšu interešu aizsardzība

Savienība un Apvienotā Karaliste apkaro krāpšanu un citādu nelikumīgu rīcību, kas apdraud Savienības finanšu intereses vai Apvienotās Karalistes finanšu intereses.

20. pants

Pārskatīšana

Ja jebkurā brīdī pēc pārejas perioda beigām Savienība vai Apvienotā Karaliste uzskata, ka viss šis protokols vai tā daļas vairs nav nepieciešami, lai sasniegtu 1. panta 3. punktā noteiktos mērķus, un ka visu protokolu vai tā daļas vajadzētu beigt piemērot, tā var par to paziņot otrai Pusei, izklāstot savu pamatojumu.

Apvienotā komiteja 6 mēnešu laikā no šāda paziņojuma sanāk ministru līmeņa sanāksmē, kurā izskata minēto paziņojumu, ņemot vērā visus 1. pantā noteiktos mērķus. Apvienotā komiteja var lūgt to iestāžu viedokli, kuras ir izveidotas ar 1998. gada nolīgumu.

Ja pēc otrajā daļā minētās izskatīšanas Savienība un Apvienotā Karaliste, pilnībā ievērodamas Izstāšanās līguma 5. pantu, Apvienotajā komitejā kopīgi nolemj, ka viss protokols vai tā daļas vairs nav nepieciešami tā mērķu sasniegšanai, visu protokolu vai tā daļas beidz piemērot. Tādā gadījumā Apvienotā komiteja Savienībai un Apvienotajai Karalistei izsaka ieteikumus par vajadzīgajiem pasākumiem, ņemot vērā 1998. gada nolīguma pušu saistības.

21. pants

Pielikumi

Šā protokola 1. līdz 10. pielikums ir tā neatņemama daļa.

1. PIELIKUMS

4. panta 1. pUnKtĀ MInĒtIE SaVIEnĪBaS tIESĪBU nOtEIKUMI

— padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (1)

— Eiropas parlamenta un padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (2)

— padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (3)

— padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (4)

— Eiropas

parlamenta

un padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas

attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ padomes Direktīvu 86/613/EEK (5)

— padomes Direktīva 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (6)

(1) OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.

(2) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.

(3) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.

(4) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(5) OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.

(6) OV L 6, 10.1.1979., 24. lpp.

2. PIELIKUMS

1. pants

Darbības joma

1. Ievērojot nosacījumus, kas noteikti šā protokola 6. panta 1. punktā, šo pielikumu piemēro visām precēm,

a) kas ražotas Savienības muitas teritorijā vai Apvienotās Karalistes muitas teritorijā, tostarp tām, kas ir pilnībā vai daļēji iegūtas vai ražotas no produktiem, kas nāk no trešām valstīm un ir brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā vai Apvienotās Karalistes muitas teritorijā; vai

b) kas nāk no trešām valstīm un ir brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā vai Apvienotās Karalistes muitas teritorijā;

c) kas iegūtas vai ražotas Savienības muitas teritorijā vai Apvienotās Karalistes muitas teritorijā un kā izgatavošanā tika izmantoti produkti, kas nāk no trešām valstīm un kas nav brīvā apgrozībā ne Savienības muitas teritorijā, ne Apvienotās Karalistes muitas teritorijā, ar nosacījumu, ka importa formalitātes ir ievērotas un visi muitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību, kas ir maksājami par minētajām precēm vai par trešās valsts produktiem, kas izmantoti to izgatavošanā, ir iekasēti vienotās muitas teritorijas eksportētājā daļā.

Terminam “pilnībā iegūtas” a) apakšpunktā Apvienotās Karalistes muitas teritorijā ir tā pati nozīme kā Savienības muitas teritorijā.

2. Preces no trešām valstīm uzskata par esošām brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā vai Apvienotās Karalistes muitas teritorijā, ja ir ievērotas importa formalitātes un samaksāti visi muitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību, kas ir maksājami vai ko iekasē Savienība vai Apvienotā Karaliste savā attiecīgajā vienotās muitas teritorijas daļā, un ja par precēm nav saņemta pilnīga vai daļēja konkrēto nodokļu vai maksājumu atmaksa.

3. Attiecībā uz tādām precēm, kas iegūtas vai ražotas Savienības muitas teritorijā vai Apvienotās Karalistes muitas teritorijā un kā izgatavošanā tika izmantoti produkti, kuri nāk no trešām valstīm un kas nav brīvā apgrozībā ne Savienības muitas teritorijā, ne Apvienotās Karalistes muitas teritorijā, taču uz ko neattiecas 1. punkta c) apakšpunkts, vienotās muitas teritorijas importētāja daļa piemēro tiesību aktus muitas jomā, kas piemērojami precēm no trešām valstīm.

2. pants

Tirdzniecība starp vienotās muitas teritorijas daļām

1. Starp vienotās muitas teritorijas daļām ir aizliegti ievedmuitas un izvedmuitas nodokļi un jebkādi maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību. Šis aizliegums attiecas arī uz fiskāla rakstura muitas nodokļiem.

Maksājumus par muitas kontroles veikšanu vai par tiesību aktu muitas jomā jebkādu citādu piemērošanu vienotās muitas teritorijas daļu starpā uzskata par maksājumiem tādu iedarbību, kas līdzvērtīga muitas nodokļiem. Tomēr maksājumus var noteikt un izmaksas atgūt, ja muitas dienesti sniedz konkrētus pakalpojumus, jo īpaši šādus pakalpojumus:

a) muitas personāla ierašanās pēc pieprasījuma ārpus oficiālā darba laika vai telpās, kas nav muitas telpas;

b) preču analīze vai ekspertu ziņojumi par precēm un pasta izdevumi par preču nogādāšanu atpakaļ pieteicējam, jo īpaši, ja tiek pieņemti lēmumi vai sniegta informācija sakarā ar pieteikumu;

c) preču pārbaude vai paraugu ņemšana pārbaudes nolūkā, vai preču iznīcināšana, ja rodas citas izmaksas, kas nav saistītas ar muitas personāla iesaistīšanu;

d) ārkārtas kontroles pasākumi, ja tie ir vajadzīgi sakarā ar preču veidu vai iespējamu risku.

2. 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) III, V un XI pantu ietver šajā protokolā un padara par daļu no tā, un tos mutatis mutandis piemēro vienotās muitas teritorijas daļu starpā.

3. Šajā pielikumā ietvertie noteikumi neizslēdz aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz preču importu, eksportu vai tranzītu, ja šādu aizliegumu vai ierobežojumu pamatā ir sabiedrības morāle, sabiedriskā kārtība vai sabiedrības drošība, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzība, tādu nacionālo bagātību aizsardzība, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, un rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzība. Tomēr šādi aizliegumi vai ierobežojumi nedrīkst tikt izmantoti kā patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts vienotās muitas teritorijas daļu savstarpējās tirdzniecības ierobežojums.

4. Šajā pielikumā nekas nav saprotams tādējādi, ka tas:

a) Savienībai vai Apvienotajai Karalistei uzliktu prasību sniegt jebkādu informāciju, par kuru tā uzskata, ka tās izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm, vai nodrošināt piekļuvi šādai informācijai; vai

b) liegtu Savienībai vai Apvienotajai Karalistei veikt jebkādu rīcību, kuru tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

i) saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību vai saistībā ar citu preču un materiālu ražošanu vai tirdzniecību, ko veic tieši vai netieši ar nolūku apgādāt militārus formējumus;

ii) attiecībā uz materiāliem, kas neitronu iedarbībā pārvēršas par skaldmateriāliem, un kodoltermiskajai sintēzei izmantojamiem materiāliem vai materiāliem, no kuriem iegūst šādus materiālus; vai

iii) ko veic kara laikā vai citā starptautisko attiecību ārkārtas situācijā; vai

c) liegtu Savienībai vai Apvienotajai Karalistei veikt jebkādu rīcību starptautiskā miera un drošības saglabāšanas nolūkos.

3. pants

Muitas tarifs, ko piemēro tirdzniecībā ar trešām valstīm

1. Apvienotā Karaliste saskaņo savā muitas teritorijā piemērojamos tarifus un noteikumus ar:

a) Savienības Kopējo Muitas tarifu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punktā;

b) Savienības noteikumiem par preču izcelsmi, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 952/2013 II sadaļas 2. nodaļā; un

c) Savienības noteikumiem par preču muitas vērtību, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 952/2013 II sadaļas 3. nodaļā.

2. Apvienotā Karaliste nekādos apstākļos:

a) nepiemēro savā muitas teritorijā muitas tarifu, kura nodokļi ir zemāki nekā Kopējā muitas tarifa nodokļi attiecībā uz jebkādu preci vai importu no jebkuras trešās valsts; vai

b) nepiemēro un nepiešķir savā muitas teritorijā tarifu preferences jebkādai precei, pamatojoties uz tādiem izcelsmes noteikumiem, kas atšķiras no Savienības noteikumiem, kuri reglamentē vai piešķir preferences tādai pašai precei tās muitas teritorijā.

3. Apvienotā Karaliste nevar bez iepriekšējas vienošanās Apvienotajā Komitejā savā muitas teritorijā piemērot nekādas kvotas, tarifu likmju kvotas vai nodokļa apturējumus.

4. Apvienotā Karaliste savlaicīgi tiek informēta par visiem Savienības lēmumiem grozīt Kopējo Muitas tarifu, apturēt vai no jauna ieviest nodokļus un visiem lēmumiem attiecībā uz kvotām, tarifu likmju kvotām vai nodokļu apturējumiem, lai tai būtu iespēja pielāgoties attiecīgajiem lēmumiem. Ja nepieciešams, var veikt apspriešanos Apvienotajā komitejā.

4. pants

Tirdzniecības politika

1. Vienotā muitas teritorija atbilst GATT 1994 XXIV panta attiecīgajiem noteikumiem. Šim nolūkam Apvienotā Karaliste harmonizē savā muitas teritorijā piemērojamo tirdzniecības politiku ar Savienības kopējo tirdzniecības politiku, ciktāl tas nepieciešams, lai īstenotu šā protokola 6. panta 1. punktu un šā pielikuma 3. pantu, un, piemērojot tirdzniecības noteikumus, izņemot nodokļus, it īpaši pasākumus, kuri paredzēti GATT 1994 XI:1. pantā un būtiski neatšķiras no Savienības noteikumiem.

2. Apvienotā Karaliste nodrošina, ka attiecībā uz produktiem, uz ko attiecas šā protokola 6. panta 1. punkts, tās koncesiju saraksti, kas minēti GATT 1994 II pantā, pilnībā saskan ar Savienības sarakstiem un saistības attiecībā uz tarifu likmju kvotām ir saderīgas ar Savienības saistībām un atbilst šā pielikuma 3. panta noteikumiem. Savienība un Apvienotā Karaliste vienojas, ka sadarbosies PTO jautājumos par PTO tarifu likmju kvotu sadali tiktāl, cik tas nepieciešams vienotās muitas teritorijas darbībai.

3. Savienības tirdzniecības aizsardzības režīms, kā arī Savienības vispārējā preferenču shēma (“VPS”) aptver vienotās muitas teritorijas abas daļas. Savienība apspriežas ar Apvienoto Karalisti par visiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem vai rīcību saistībā ar VPS režīmu, ko tā plāno īstenot. Vismaz 6 mēnešus pirms pārejas perioda beigām Apvienotā Komiteja nosaka procedūras šā punkta piemērošanai.

5. pants

Administratīvā sadarbība

1. Papildus īpašajai sadarbībai, kas paredzēta šā protokola 3. pielikumā, Savienības, tostarp tās dalībvalstu, un Apvienotās Karalistes administratīvās iestādes, kas atbild par šā pielikuma noteikumu īstenošanu, viena otrai nodrošina savstarpējo administratīvo palīdzību, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem noteikumiem preču tirdzniecībā starp vienotās muitas teritorijas daļām vai ar trešām valstīm.

2. Vismaz 6 mēnešus pirms pārejas perioda beigām Apvienotā komiteja pieņem nepieciešamos noteikumus par savstarpējo administratīvo palīdzību, kas minēta 1. punktā, tostarp attiecībā uz parādu atgūšanu.

6. pants

Īpaši tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1. Atkāpjoties no Izstāšanās līguma 170. līdz 179. panta, šā protokola 6. panta 1. punkta un šā pielikuma 2. panta, gadījumā, ja Apvienotā Karaliste neievēro šā pielikuma 1., 3. un 4. pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz precēm un produktiem no trešām valstīm, Savienība, ja tā uzskata par nepieciešamu, vienotā tirgus integritātes aizsardzības nolūkā var uzlikt tarifus vai noteikt citus ierobežojumus attiecīgo preču pārvietošanai uz Savienības muitas teritoriju vai ārā no tās. Minētās preces neuzskata par precēm, kas ietilpst šā pielikuma darbības jomā atbilstoši 1. panta 1. punktam.

2. Ja Savienība, pamatojoties uz objektīvu informāciju, ir konstatējusi, ka Apvienotās Karalistes muitas teritorijā tiek pieļauta kļūda šā protokola 3. pielikuma īstenošanā un ka šī kļūda ietekmē ievedmuitas nodokļus, Savienība pieprasa Apvienoto komiteju noteikt situācijas risināšanai piemērotus pasākumus.

3. Izstāšanās līguma Sesto Daļu piemēro visiem strīdiem, kas saistīts ar šā panta piemērošanu.

3. PIELIKUMS

1. pants

Muitas kodeksu piemērošana

Neskarot šā protokola 2. pielikumā izklāstītos noteikumus, preču tirdzniecībā starp vienotās muitas teritorijas abām daļām piemēro Savienības Muitas kodeksu un jebkādus citus pasākumus un kontroli, kas ir piemērojami Savienības muitas teritorijā, un Apvienotās Karalistes 2018. gada Nodokļu likumu (Pārrobežu tirdzniecība) un tā īstenošanas noteikumus, kā arī citus attiecīgos tiesību aktus, kas ir piemērojami Apvienotās Karalistes muitas teritorijā, ievērojot šajā protokolā un šajā pielikumā izklāstītos nosacījumus.

2. pants

Formalitātes saistībā ar 2. pielikuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunktu

1. Šā protokola 2. pielikuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunkta īstenošanas nolūkos importa formalitātes uzskata par ievērotām vienotās muitas teritorijas eksportētājā daļā, kad ir apstiprināts dokuments, kas ir nepieciešams, lai pierādītu, ka prece ietilpst 2. pielikuma darbības jomā atbilstoši tā 1. panta 1. punktam.

2. Šā panta 1. punktā minētās apstiprināšanas rezultātā vienotās muitas teritorijas eksportētājā daļā ir jāiekasē muitas nodokļi vai maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību, ja šādi nodokļi vai maksājumi ir maksājami par attiecīgajām precēm vai par trešās valsts produktiem, kuri ir izmantoti to izgatavošanā saskaņā ar šā protokola 2. pielikuma 3. pantu. Tās rezultātā arī ir jāpiemēro tirdzniecības politikas pasākumi, kas ir aprakstīti 2. pielikuma 4. pantā un kas var attiekties uz precēm.

3. Brīdi, kad jāiekasē 2. punktā minētos muitas nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, uzskata par brīdi, kad kompetentie muitas dienesti pieņem eksporta deklarāciju par attiecīgajām precēm.

4. Parādnieks ir deklarētājs. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras vārdā deklarācija ir sagatavota.

3. pants

Dokumentāri pierādījumi

Neskarot 5. pantu, pierādījumu par to, ka prece ietilpst šā protokola 2. pielikuma darbības jomā atbilstoši tā 1. panta

1. punktam, sniedz ar dokumentāru pierādījumu, ko pēc eksportētāja pieprasījuma izdevuši muitas dienesti vienotās muitas teritorijas daļās.

4. pants

Preču pārvadājumu sertifikāts A. UK

1. Šā pielikuma 3. pantā minētais dokumentārais pierādījums ir preču pārvadājumu sertifikāts A. UK. Savienība sagatavo preču pārvadājumu sertifikāta A. UK paraugu un skaidrojumus un par to informē Apvienoto komiteju. Minētā parauga izmantošana ir obligāta.

2. Preču pārvadājumu sertifikātu A. UK var izmantot tikai tad, ja:

a) preces pēc eksportēšanas un pirms deklarēšanas importēšanai nav pārveidotas, nav nekādā veidā transformētas, nav pakļautas nekādām darbībām, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tās labā stāvoklī vai lai piestiprinātu marķējumu, etiķetes, plombas vai pievienotu citus dokumentus ar mērķi nodrošināt atbilstību konkrētām iekšējām prasībām, ko piemēro vienotās muitas teritorijas importētājā daļā;

b) preces tika uzglabātas vai izstādītas trešā valstī, ar nosacījumu, ka tās minētajā trešā valstī palika muitas uzraudzībā.

3. Neskarot 2. punktu, sūtījumu sadalīšana var notikt trešā valstī, ja to veic vai par to uzņemas atbildību eksportētājs un ja attiecīgās preces minētajā trešā valstī paliek muitas uzraudzībā.