Speciālās tehnikas apdrošināšanas noteikumi Nr. CPM 15/1
Speciālās tehnikas apdrošināšanas noteikumi Nr. CPM 15/1
Apstiprināti ar “Seesam Insurance AS” Latvijas filiāles rīkojumu Nr. 2015/13-pa Spēkā no 2015. gada 1. jūnija
1. TERMINI
1.1. Apdrošinātājs – “Seesam Insurance AS” Latvijas filiāle.
1.2. Apdrošinājuma ņēmējs – persona, kura noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.
1.3. Apdrošinātais – persona, kurai ir apdrošināmā interese un kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums; apdrošināšanas līguma saistības un pienāku- mi attiecas gan uz apdrošināto, gan uz apdrošinājuma ņēmēju.
1.4. Apdrošināšanas līgums – apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vie- nošanās par apdrošināšanas nosacījumiem. Apdrošināšanas līgums sastāv no apdrošināšanas pieteikuma, apdrošināšanas polises, apdrošināšanas polises pielikumiem, grozījumiem un apdrošināšanas noteikumiem.
1.5. Apdrošināšanas polise – dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līgu- ma noslēgšanu. Apdrošināšanas polise ir neatņemama apdrošināšanas līguma sastāvdaļa.
1.5. Apdrošināšanas periods – apdrošināšanas līguma darbības laiks.
1.7. Apdrošinātais risks – apdrošināšanas līgumā paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.
1.8. Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un iepriekš neparedzams, no apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kuram iestājoties, paredzēta apdrošināšanas atlī- dzības izmaksa saskaņā ar apdrošināšanas līgumā atrunāto.
1.D. Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteiktā naudas sum- ma, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.
1.10. Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas līgumā noteiktais maksā- jums par apdrošināšanu.
1.11. Apdrošināšanas atlīdzība – apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa, vai nodrošināmie pakalpoju- mi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
1.12. Pašrisks – apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā līdzmaksājums katrā apdrošināšanas gadījumā, kas tiek atrēķināts no izmaksājamās apdroši- nāšanas atlīdzības summas. Ja viena apdrošināšanas gadījuma rezultātā tiek bojāti vairāki apdrošināšanas objekti, tad tiek piemērots viens – lielākais – pašrisks.
1.13. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē norādītā tehnika stan- darta aprīkojumā un/vai papildu mehānismi, kas tai var tikt uzmontēti, ja tas ir norādīts apdrošinātājam iesniegtajā apdrošināšanas pieteikumā.
1.14. Apdrošināšanas pieteikums – apdrošinātāja noteiktas formas un satura dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais aizpilda un ie- sniedz apdrošinātājam, lai informētu par apdrošināšanas objektu, tā stāvokli, kā arī citiem faktiem un apstākļiem. Apdrošināšanas pieteikums ir neatņema- ma apdrošināšanas līguma sastāvdaļa.
1.15. Apdrošināšanas piedāvājums – piedāvājums, kuru apdrošinātājs saga- tavo, lai informētu apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas līguma nosacī- jumiem un/vai izmaiņām tajos.
1.15. Trešā persona – persona, kura nav apdrošināšanas līguma slēdzēja un/ vai nav persona, kura likumiski vai līgumiski ir saistīta ar apdrošināšanas līguma slēdzēju, un/vai nav persona, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
1.17. Distances saziņas līdzeklis – elektronisks saziņas līdzeklis, ar kura palīdzību ir iespējams noslēgt apdrošināšanas līgumu, pusēm neatrodoties klātienē.
1.18. Teritoriālais segums – Latvijas Republikas teritorija, ja apdrošināšanas līgumā nav minēts citādi.
1.1D. Standarta aprīkojums – tehnikas vai iekārtas ražotāja izgatavota attie- cīgajam tehnikas vai iekārtas veidam (markas modelim) konkrēti raksturīgā detaļu, iekārtu, sistēmu u. c. pamatsastāvdaļu komplektācija.
1.20. Jaunvērtība – naudas summa, kas nepieciešama jaunas tehnikas vai iekārtas (marka, modelis, aprīkojums) iegādei un saistītie transportēšanas, uzstādīšanas/montāžas izdevumi.
2. INFORMĀCIJA PAR APDROŠINĀMO RISKU
2.1. Noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdro- šinātā pienākums ir sniegt visu informāciju, kas nepieciešama apdrošinātājam apdrošināmā riska izvērtēšanai.
Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir sniegt apdrošinātājam visu pieprasīto informāciju par apdrošināmo objektu un faktiem vai apstākļiem, kas nepieciešami apdrošināmā riska izvērtēšanai. Apdrošinātājs saņemto informāciju apstrādā un glabā saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
2.2. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir atbildīgs par sniegtās in- formācijas patiesīgumu un pilnīgumu. Jebkurš viltojums, nepareizs apgalvo- jums un/vai noklusēšana var būt par iemeslu apdrošināšanas līguma izbeig- šanai un/vai atteikumam izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.
2.3. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir paziņot apdro- šinātājam par citiem spēkā esošiem apdrošināšanas līgumiem, kas attiecas uz to pašu apdrošināšanas objektu.
3. IZMAIŅAS RISKA INFORMĀCIJĀ
3.1. Apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam ir pienākums nekavē- joties, tiklīdz tas ir iespējams, rakstveidā paziņot apdrošinātājam par visiem apstākļiem, kuri var palielināt apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai iespējamo zaudējumu apjomu, kā arī paziņot par jebkādām izmaiņām pietei- kumā apdrošināšanai sniegtajā informācijā.
3.2. Pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas, kā arī apdrošināšanas perioda laikā apdrošinātājam ir tiesības pārbaudīt apdrošināto objektu, lai pārliecinā- tos, vai nav notikušas izmaiņas, kas atšķiras no sākotnējās informācijas par apdrošināto objektu.
4. APDROŠINĀJUMA SUMMA UN APDROŠINĀŠANAS OBJEKTA VĒRTĪBA
4.1. Apdrošinājuma summu nosaka apdrošinājuma ņēmējs, savstarpēji vieno- joties ar apdrošinātāju. Apdrošinātājs nav atbildīgs par apdrošinājuma ņēmēja noteikto apdrošinājuma summu.
4.2. Apdrošinājuma summai ir jāatbilst apdrošināšanas objekta aizvietošanas vērtībai uz dienu, kad tiek noslēgts apdrošināšanas līgums.
4.3. Tirgus vērtība – līdzvērtīga, tāda paša veida, pielietojuma, vecuma, jau- das u. c. tehnisko parametru, apdrošināšanas objekta cena, par kuru apdroši- nāto objektu iespējams iegādāties brīvā un konkurējošā tirgū.
4.4. Faktiskā vērtība – tāda paša veida, pielietojuma, jaudas u. c. tehnisko parametru jauna apdrošināšanas objekta iegādes vērtība, atskaitot apdrošinā- šanas objekta stāvoklim atbilstošo nolietojumu (vērtības zudumu) procentu izteiksmē.
4.5. Ja apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summa ir mazāka par apdroši- nāšanas objekta vērtību vai pārsniedz to, tad, iestājoties apdrošināšanas gadī- jumam, tiek piemērots nosacījums par virsapdrošināšanu vai zemapdrošināša- nu. Šis nosacījums attiecas uz katru apdrošināto objektu atsevišķi.
5. APDROŠINĀŠANAS SEGUMS
Apdrošināt iespējams pret:
• nosauktajiem riskiem, piemēram, uguns, vētra, zādzība, laupīšana un ci- tiem šajos noteikumos nosauktajiem riskiem (5.1.–5.9. punkti)
• “visiem” riskiem (5.10. punkts).
Apdrošināti ir tikai tie riski, kuri ir norādīti apdrošināšanas polisē.
Apdrošināšanas risku uzskaitījums
5.1. Uguns
Uguns – iepriekš neparedzēta un nekontrolējama degšana ar liesmu. Apdro- šināšana sedz arī zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis karstums, dūmi vai sodrēji, kas rodas no ugunsgrēka vai degoša objekta un kas apdrošināša- nas objektam radušies ugunsgrēka dzēšanas rezultātā.
5.1.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus apdrošināšanas ob- jektam vai tā daļai:
• kura apzināti tiek pakļauta apstrādei vai procesiem, kuros izmanto sil- tumu vai uguni;
• kas cietusi elektriskās strāvas iedarbības rezultātā (pārspriegums, īssavie- nojums, īsslēgums, pārkaršana u. c.);
• kas radušies gruzdēšanas rezultātā, ja vien gruzdēšanu nav izraisījis ugunsgrēks.
Minētie izņēmumi neattiecas uz bojājumiem vai zaudējumiem pārējam apdro- šinātajam īpašumam, ja liesmas, kas radušās, izplatījušās tālāk.
5.2. Zibens
Zibens – tiešs zibens spēriens apdrošināšanas objektā.
Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus elektriskajām ierīcēm, ie- kārtām, elektrības vadiem, izolācijas materiāliem u. c., kas radušies no zibens izraisītā pārspieguma vai indukcijas elektriskajā tīklā, ja vien pakārtoti nav radies ugunsgrēks.
5.3. Eksplozija
Eksplozija – pēkšņa, ārdoša spiediena spēka izpausme, kas balstās uz gāzu vai tvaiku īpašību izplesties ķīmiskas reakcijas rezultātā.
5.4. Lidaparāti
Lidaparāti – vadāma lidaparāta, tā daļu vai tā kravas uzkrišana apdrošināša- nas objektam.
5.5. Vētra
Vētra – gaisa masas plūsma, kuras vidējais ātrums ir ne mazāks par 18 (as- toņpadsmit) metriem sekundē. Ja apdrošināšanas gadījuma vietā vēja ātrumu nav iespējams noteikt tuvākajā meteoroloģiskajā novērojuma stacijā, tad uz- skatāms, ka vētra ir bijusi, ja apdrošinātās vietas apkārtnē gaisa masu pārvie- tošanās radījušas bojājumus citiem pret vētru tikpat noturīgiem objektiem. Kompensēti tiek zaudējumi par vētras rezultātā gaisā paceltu priekšmetu uz- krišanu vai priekšmetu uzgāšanos apdrošināšanas objektam.
5.5.1. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus, ko stipra vēja ie- tekmē izraisa sniega vai ūdens ieplūšana apdrošināšanas objektā, izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas, iestājoties apdrošinātajam riskam.
5.5. Krusa
Krusa – dažādas formas, lieluma un svara ledus gabalu nokrišņi, kas nokrīt uz apdrošinātā objekta un tādējādi izraisa tā bojāeju vai bojājumus.
5.7. Trešo personu prettiesiska rīcība
Tiek kompensēti zaudējumi vai bojājumi kas radušies:
5.7.1. zādzības rezultātā. Ar zādzību tiek saprasta apdrošinātā objekta piesa- vināšanās bez apdrošināšanas objekta tiesiskā lietotāja ziņas un piekrišanas;
5.7.2. laupīšanas rezultātā, pielietojot vardarbību vai spēku vai arī draudot to nekavējoties pielietot pret apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošinājuma ņēmē- ja darbinieku, kura kontrolē un atbildīgā glabāšanā ir nodots apdrošinātais objekts;
5.7.3. trešo personu tīšas apdrošināšanas objekta fiziskas iznīcināšanas vai bojāšanas rezultātā.
5.8. Ceļu satiksmes negadījums
Tiek kompensēti zaudējumi vai bojājumi, kas apdrošināšanas objektam radu- šies, piedaloties ceļu satiksmē uz koplietošanas ceļiem, ja dalību ceļu satiks- mē paredz/atļauj attiecīgā apdrošināšanas objekta vienības ražotājs un ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā nav vainīgs apdrošinātā objekta vadītājs.
5.D. Transportlīdzekļu trieciens
Transportlīdzekļu trieciens – jebkura veida motorizēta sauszemes transportlī- dzekļa ietriekšanās apdrošinātajā īpašumā.
5.10. Apdrošināšanas aizsardzība pret “visiem” riskiem
Apdrošināšana sedz iepriekš neparedzamus un pēkšņus ārējus bojājumus vai zaudējumus (tai skaitā, bet ne tikai: stiklojuma saplīšana, iegrimšana, riepu bojājumi, apgāšanās u. c.) apdrošinātajam objektam, neatkarīgi no apdrošinā- šanas gadījuma cēloņa, izņemot tos, kas noteikumu 7. punktā nav minēti kā izņēmuma cēloņi.
Visu risku apdrošināšanas aizsardzība attiecas arī uz zemāk minētajiem papil- du riskiem, ja apdrošināšanas polisē nav atrunāts citādi.
5.10.1. Pārvadāšana
Tiek kompensēti zaudējumi vai bojājumi, kas apdrošināšanas objektam radu- šies tā pārvadāšanas laikā Latvijas Republikas teritorijā. Pārvadāšanas laikā apdrošināšanas objektam jābūt atbilstoši (saskaņā ar pārvadājamā objekta
ražotāja/izgatavotāja norādījumiem) nostiprinātam uz pārvadājošā transporta līdzekļa, treilera vai piekabes.
5.10.2. Ceļu satiksmes negadījums
Tiek kompensēti zaudējumi vai bojājumi, kas apdrošināšanas objektam radu- šies, piedaloties ceļu satiksmē uz koplietošanas ceļiem, ja dalību ceļu satiksmē paredz/atļauj attiecīgā apdrošināšanas objekta vienības ražotājs.
5.10.3. Noma
Tiek kompensēti bojājumi, kad apdrošināšanas objekts tiek iznomāts, pamato- joties uz noslēgtu nomas līgumu starp apdrošināto un tehnikas nomnieku. Šīs polises drošības noteikumi un papildu nosacījumi ir saistoši jebkuram apdro- šinātā objekta nomniekam vai personai, kuras pārziņā/aprūpē apdrošināšanas objekts tiek nodots.
Pašrisks nomas laikā ir 1000 € (viens tūkstotis eiro) vai ne mazāks par polisē noteikto, ja apdrošināšanas polisē norādīta citādāka summa.
Zaudējumi vai bojājumi netiek kompensēti, ja apdrošināšanas objekts tiek no- dots nomā saskaņā ar nomas līgumu, kurš nav noformēts atbilstoši tam, kā to paredz šie noteikumi.
Netiek segti zaudējumi, kas radušies saistībā ar apdrošināšanas objekta vai tā daļu neatgriešanu (tai skaitā, bet ne tikai: zādzība, piesavināšanās) izno- mātājam.
5.10.4. Darbs trešo personu saimniecībās
Tiek kompensēti zaudējumi vai bojājumi, kas apdrošināšanas objektam ra- dušies, apstrādājot trešajām personām piederošās lauksaimniecības platības.
5.10.5. Iegrimšana augsnē
Tiek kompensēti zaudējumi vai bojājumi, kas apdrošināšanas objektam ra- dušies pēkšņas iegrimšanas rezultātā zemes virsmas horizontālās kustības ietekmes dēļ. Ar iegrimšanu augsnē tiek saprasta dabas ģeoloģisko procesu izraisīta zemes garozas sablīvēšanās, deformācija vai augsnes pazušana, ja šāda iegrimšana ir radusies bez cilvēku iedarbības.
5.10.5.Glābšanas un transportēšanas izdevumi
Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs sedz saprātīgus un do- kumentāli pierādāmus izdevumus, kas radušies saistībā ar apdrošināšanas objekta izvilkšanu pēc iegrimšanas (punkts 5.10.5.), kā arī saistībā ar trans- portēšanu uz servisu. Atlīdzības limits 5.10.6. punktā minētajiem izdevumiem kopā vai atsevišķi tiek noteikts 10 (desmit) % apmērā no zaudējuma par ga- dījumu, bet ne vairāk kā 10 000 € (desmit tūkstoši eiro) un jebkurā gadījumā nepārsniedzot apdrošinātā objekta apdrošinājuma summu.
5.10.7. Stiklojuma bojājums
Apdrošināšana attiecas uz tiem zaudējumiem, kuri apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušies apdrošināšanas objekta priekšējam vējstiklam, aizmugurē- jam stiklam vai sānu stikliem un tie ir vienīgie bojājumi šajā apdrošināšanas gadījumā. Par stiklojumu netiek uzskatīti lukturu stikli un spoguļu stikli. Atlī- dzības limits – 1500 € (viens tūkstotis pieci simti eiro).
6. APDROŠINĀJUMA PAPILDSEGUMI
Apdrošinātie riski var tikt papildināti ar apdrošinājuma papildsegumiem. Ap- drošinātājs atlīdzinās tikai par tiem apdrošinājuma papildsegumiem, kuri ir norādīti apdrošināšanas polisē.
5.1. Aizvietošana
Iestājoties apdrošinātajam riskam, tiek kompensēti nomas izdevumi, lai aiz- vietotu bojāto apdrošināšanas objektu uz remonta laiku ar funkcionāli līdz- vērtīgu apdrošināšanas objektu. Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, balstoties uz pamatotām un dokumentāli pierādāmām faktiskajām nomas izmaksām, taču nepārsniedzot 200 € (divi simti eiro) dienā un 2800 € (divi tūkstoši astoņi simti eiro) par gadījumu vai polises periodā. Pašrisks: 48 stun- das, bet ne mazāk kā 200 € (divi simti eiro). Pašriska skaitīšanas laiks sākas no brīža, kad apdrošinātājs ir saņēmis rakstisku paziņojumu par apdrošināšanas gadījumu. Maksimālais atlīdzības periods: 14 dienas.
Zaudējuma gadījumā, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, netiek kompensēti degvielas, transportēšanas, darbaspēka izmaksu un citu izdevumu situācijas, kas apdrošinājuma ņēmējam būtu radušās, izmantojot savu apdrošināšanas objektu nepieciešamo darbu veikšanai, ja zaudējuma gadījums nebūtu iestā- jies. Šis risks nav spēkā apdrošināšanas objekta salūšanas (6.3. punkts) dēļ.
5.2. Produkcijas apdrošināšana pārvadājuma laikā
Ar produkcijas apdrošināšanu pārvadājuma laikā tiek apdrošināta jebkura veida produkcija, kas pārvadājuma laikā (ciešot apdrošināšanas objektam) varētu tikt bojāta, piemēram, graudi, minerālmēsli u. c.
Tiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pārvadājamajai produkcijai vai iz- ejvielām, kas rodas, apdrošināšanas objektam iekļūstot ceļu satiksmes nega- dījumā, zādzības/laupīšanas rezultātā vai uguns radītu bojājumu rezultātā.
Apdrošinātāja atbildības limits šādiem zaudējumiem tiek noteikts 7000 € (sep- tiņi tūkstoši eiro) par gadījumu un perioda laikā, ja apdrošināšanas līgumā nav atrunāts citādi.
Netiek kompensēti produkcijas zudumi, kas nav saistīti ar apdrošināšanas ob- jekta avarēšanu vai bojājumiem.
5.3. Iekārtu salūšanas apdrošināšana
Apdrošināšana sedz zaudējumus vai bojājumus apdrošināšanas objektam, ja iemesls ir apdrošināšanas objekta iekšējā salūšana.
6.3.1. Ar iekārtas salūšanas risku šo apdrošināšanas noteikumu izpratnē tiek saprasti pēkšņi un iepriekš neparedzēti iekšēji elektriski vai mehāniski apdro- šināšanas objektam radīti zaudējumi vai bojājumi, kuru cēlonis bijis kāds no tālāk uzskaitītajiem iemesliem un kuru dēļ nepieciešams veikt apdrošināšanas objekta remontu vai nomaiņu:
• nejauša darba kļūme, piemēram, kļūmīga darbināšana, detaļu vaļīgums, aizsargierīču darbības traucējumi;
• sadalīšanās centrbēdzes spēku rezultātā;
• eļļas, dzesēšanas līdzekļu nepietiekamība;
• īssavienojums, pārspriegums vai pārslodzes strāva;
• materiālu defekti.
6.3.2. Par apdrošināšanas objektu neuzskata objektu, kura vecums uz polises noslēgšanas brīdi pārsniedz 5 (piecus) gadus, ja apdrošināšanas polisē nav atrunāts citādi;
6.3.3. Apdrošināšana nesedz zaudējumus vai bojājumus:
• kuri radušies katlakmens, dūņu uzkrāšanās, dubļu vai citu nogulsnējumu rezultātā;
• saistībā ar tādu komunālo pakalpojumu piegādes apstāšanos kā, piemē- ram, elektrība, ūdens, gāze;
• kuri radušies regulēšanas un uzturēšanas pasākumu, ārkārtas apkopes, regulārās apkopes vai darbības kļūmes novēršanas gaitā vai rezultātā, kā arī minēto pasākumu izpildes laikā nomainīto detaļu izmaksas;
• kas radušies, remontējot priekšmetu vai tādu detaļu, kura ir izgatavota nepareizi vai no neatbilstoša materiāla, un arī tad, ja iemesls ir kļūda ap- rēķinos vai projektēšanā, kļūdaini norādījumi vai kļūdainas instrukcijas;
• saistībā ar vērtības samazināšanos vai kaitējumu, kas neietekmē īpašuma izmantojamību;
• saistībā ar salūšanu, kuras cēlonis ir iekārtas remonts;
• kas radušies jebkuru ārēju fizisku spēku iedarbības rezultātā (tai skaitā, bet ne tikai: uguns, zibens, vētra, zādzība, laupīšana, vandālisms, zemes- trīce, zemes nosēšanās, zemes nogruvumi, plūdi, ledus vai sniega svars/ kustība, gruntsūdens/ūdens līmeņa izmaiņas);
• saistībā ar zaudējumu vai bojājumu, par kuru ir atbildīgs iekārtas izgata- votājs vai piegādātājs, atbilstoši likumam vai līgumsaistībām;
• kuri radušies nepiemērotas vai neatbilstošas degvielas, eļļas, dzesēšanas līdzekļu u. c. vielu izmatošanas dēļ;
• kuri radušies darbinieku nepietiekamas kvalifikācijas vai nepareizas rīcī- bas dēļ. Ar nepareizu rīcību tiek saprasta apdrošināšanas objekta lietoša- na, kas neatbilst iekārtas ražotāja (izgatavotāja) noteiktajiem lietošanas noteikumiem un rekomendācijām un kas ir veicinājuši zaudējumu vai bojājumu rašanos.
5.4. Nelaimes gadījumu apdrošināšana apdrošināšanas objekta vadītājam
Apdrošināšana sedz nāves gadījumu, invaliditāti, kaulu lūzumus un traumas, kas ārēju apstākļu iedarbības rezultātā radušās apdrošināšanas objekta vadī- tājam apdrošināšanas līguma darbības laikā un teritorijā, veicot darba pienā- kumus ar attiecīgo apdrošināšanas objektu saskaņā ar apdrošināšanas objekta vadītāja nelaimes gadījumu apdrošināšanas noteikumiem Nr. TVNGA15/1.
7. IZŅĒMUMI
7.1. Apdrošinātāja atbildība kompensēt zaudējumus neiestājas tajā gadījumā, ja zaudējumi radušies tādu izņēmumu rezultātā, kādi paredzēti Latvijas Re- publikas normatīvajos aktos vai apdrošināšanas līgumā.
7.2. Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus vai bojājumus, kas radušies tieši vai netieši vai ir to sekas:
7.2.1. terorisma rezultātā (terorisms – terora akti vai to rezultāts, neatkarīgi no jebkādiem citiem cēloņiem, kas sagadīšanās dēļ vai kā citādi ir veicinājuši zaudējumus, bojājumus vai izdevumu rašanos. Šā nosacījuma kontekstā ar te- rorismu saprotama vardarbība vai bīstama darbība, kas apdraud cilvēka dzīvī-
bu, materiālu vai nemateriālu īpašumu vai infrastruktūru, ar nolūku ietekmēt jebkuru valdību vai turēt sabiedrību vai kādu tās daļu baiļu varā);
7.2.2. kara, militārā iebrukuma, pilsoņu kara, sacelšanās, revolūcijas, dumpja, militāras vai citādas varas uzurpācijas gadījumā;
7.2.3. xxxxxxx, nemieru, pretošanās kustības, komandantstundas noteikšanas vai aplenkuma vai citu gadījumu un notikumu, kuriem seko aplenkums vai komandantstundas noteikšana, dēļ;
7.2.4. konfiskācijas, piespiedu pārņemšanas, rekvizēšanas, nacionalizēšanas un/vai citu piespiedu rīkojumu no valdības un/vai municipālās varas puses dēļ;
7.2.5. azbesta vai to saturošu produktu dēļ;
7.2.6. neatbilstošu un/vai nekvalitatīvu materiālu vai detaļu izmantošanas dēļ,
7.2.7. pastāvīgas ekspluatācijas, dabiskā nolietojuma, nodiluma vai līdzīgu procesu dēļ (piemēram, nodilums, nolietojums, korozija, rūsa, putekļu, sod- rēju, mitruma, nokrišņu, kā arī gaisa temperatūras izmaiņu ietekme, oksidē- šanās);
7.2.8. apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja, to darbinieku, kuri lieto apdro- šināto īpašumu, ļauna nolūka, pretlikumīgas darbības vai rupjas neuzmanības dēļ;
7.2.9. spēkā esošo normatīvo aktu, būvnormatīvu, tehniskās ekspluatācijas un/vai ugunsdrošības noteikumu rupju pārkāpumu dēļ;
7.2.10. spridzināšanas darbu dēļ (šis izņēmums neattiecas uz ierastu zemes apstrādi lauksaimniecības vajadzībām, izmantojot vispārpieņemtas metodes);
7.2.11. testēšanas, pārslogošanas, eksperimentēšanas dēļ vai izmantojot ob- jektu jebkādiem citiem mērķiem un darbiem, kas atšķiras no tiem, kam ob- jekts ir paredzēts;
7.2.12. ja apdrošināšanas objekts tiek lietots, atrodoties alkohola, narkotisko vielu vai citu toksisko/psihotropo vielu iedarbībā, – tas attiecināms arī uz gadījumiem, kad apdrošināšanas objekta vadītājs ir izvairījies vai atteicies no alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietek- mes pārbaudes, vai šīs vielas lietojis pēc satiksmes negadījuma līdz šādas pārbaudes veikšanai;
7.2.13. viena un tā paša iemesla dēļ, kas jau iepriekš radījis zaudējumus, kurus apdrošinātājs atlīdzinājis šās apdrošināšanas polises vai iepriekšējo apdrošināšanas polišu laikā, ja pēc pirmā zaudējuma gadījuma iestāšanās apdrošinājuma ņēmējs/apdrošinātais ir saņēmis no apdrošinātāja konkrētus un saprātīgus ieteikumus par zaudējumu radījušo iemeslu novēršanu, bet apdrošinājuma ņēmējs/apdrošinātais nav veicis atbilstošus pasākumus esošā defekta novēršanai;
7.2.14. ja defekts, bojājums vai cits apdraudējums, kas radījis sekojošu zau- dējumu, ir bijis zināms vai tam būtu bijis jābūt zināmam apdrošinājuma ņēmējam/apdrošinātajam apdrošināšanas spēkā stāšanās laikā vai saprātīgā laika periodā (lai būtu iespējama apdraudējuma novēršana) pirms zaudējuma gadījuma iestāšanās;
7.2.15. elektromagnētiskā lauka un/vai elektromagnētiskās radiācijas ietek- mes (tai skaitā starojuma) dēļ;
7.2.16. jonizējošās radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma, kodoldegvielas, kodolatkritumu, kodolieroču, kodolvielu iedarbības rezultātā;
7.2.17. apdrošināšanas objekta un tā sastāvdaļu izraisīto kļūdu dēļ vai tā sa- stāvdaļu mehāniskas vai elektriskas iekšējās salūšanas, sabojāšanās vai darbī- bas atteices dēļ, izņemot gadījumus, ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts saskaņā ar 6.3. punktu, tomēr, ja šādu bojājumu vai darbības atteikuma dēļ notiek nelaimes gadījums, kas rada ārējus bojājumus, tad šādi pakārtoti zau- dējumi vai bojājumi tiek atlīdzināti;
7.2.18. izkrāpšanas, piesavināšanās, izspiešanas dēļ;
7.2.19. visu veidu ātri nolietojamām, nomaināmām detaļām un daļām, kā, piemēram, cirtņiem, urbjiem, nažiem vai citām griezējvirsmām, zāģu as- meņiem, vītņu griezējiem, veidnēm, formām, šabloniem, smalcinošām un drupinošām virsmām, sietiem un režģiem, trosēm, siksnām, ķēdēm, liftu un konveijeru lentēm, baterijām, savienojošiem vadiem un kabeļiem, elas- tīgajām caurulēm, no porcelāna un keramikas izgatavotām detaļām, regulāri atjaunojamiem savienojumu vietu un blīvējuma vietu materiāliem, izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas, iestājoties apdrošinātajam riskam;
7.2.20. apdrošināšanas objekta uzturēšanai izmantojamajai degvielai, filtru pildījumiem, dzesēšanas un tīrīšanas līdzekļiem, smērvielām, katalizatoriem, ķimikālijām, katalizatoriem u. c.;
7.2.21. transporta līdzekļiem, kas reģistrēti vai kurus paredzēts reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā;
7.2.22. jebkāda veida ūdens un gaisa transporta līdzekļiem;
7.2.23. apdrošināšanas objektam, kas atrodas vai strādā tiešā ūdens tuvumā uz kuģiem, platformām, pontoniem, baržām un pārceltuvēm, ja apdrošināša- nas polisē nav norādīts citādi;
7.2.24. apdrošināšanas objektam, kas strādā pazemē, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādi;
7.2.25. apdrošināšanas objektam vai tās daļai, par kuru atbilstoši likumam vai uz savstarpēja līguma, garantijas vai apkopes līguma vai citu atbilstošu saistību pamata atbild apdrošinātā objekta piegādātājs, izgatavotājs/ražotājs, pārdevējs, remonta veicējs vai cita persona;
7.2.26. atklājot tos tikai inventarizācijas vai kārtējās apkopes laikā;
7.2.27. apdrošināšanas objektam, kas tiek lietots bez attiecīgā apdrošināša- nas objekta vadīšanas/lietošanas tiesībām vai nepieciešamās kvalifikācijas, ja šāda kvalifikācija vai vadīšanas/lietošanas tiesības ir nepieciešamas saskaņā ar normatīvajiem aktiem;
7.2.28. apdrošināšanas objektam, kas ir nodots lietošanā (nomā) trešajām per- sonām, izņemot gadījumus, ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts saskaņā ar 5.10.3. punktu;
7.2.29. apdrošināšanas objektam, kas ir nodots apakšnomā;
7.2.30. uguns iedarbības rezultātā, ko izraisījuši iekšējie elektriskie bojājumi (nosacījums attiecas uz objektiem, kuru vecums ir 10 (desmit) gadi un vairāk);
7.2.31. bojājumu rezultātā, kuri neietekmē apdrošināšanas objekta darbību un objekta pielietojumu (tai skaitā, bet ne tikai: skrāpējumi, iespiedumi, buktes), izņemot gadījumus, ja šādi zaudējumi vai bojājumi ir radušies kā sekas cita apdrošinātā gadījuma rezultātā, kas polisē nav atrunāts kā izņēmums.
7.2.32. jebkura veida pakārtotus zaudējumus (tai skaitā, bet ne tikai: sank- cijas, soda nauda, negūtā peļņa un/vai dīkstāves izmaksas), izņemot gadīju- mus, ja polisē tieši norādīts, ka šādi zaudējumi tiek segti;
7.2.33. apdrošināšanas objektam, ja apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā maksātnespējas dēļ saimnieciskā darbība ir pārtraukta, apturēta vai arī to tur- pina likvidators vai pārņēmējs;
7.2.34. saistībā ar jebkādu datu, kodu, programmu vai programmatūru iz- nīcināšanos, samaitāšanos, sabojāšanos vai sagrozīšanos, kā arī jebkādas aparatūras, programmatūras vai iegultās mikroshēmas nepareizu darbību, ja vien notikušā rezultātā līgumā apdrošinātajam īpašumam nav nodarīti fiziski bojājumi vai materiāli zaudējumi; tāpat arī netiek atlīdzināti minēto iemeslu dēļ radušies saimnieciskās darbības pārtraukuma zaudējumi.
Jebkāda datu, kodu, programmu vai programmatūras iznīcināšanās, samai- tāšanās, sabojāšanās vai sagrozīšanās, kā arī aparatūras, programmatūras vai iegultās mikroshēmas nepareiza darbība netiek uzskatīta par fizisku bojājumu vai materiālu zaudējumu īpašumam kā tāda;
7.2.35. ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais nav izpildījis šo noteikumu
14.1. punktā noteiktos pienākumus, izņemot gadījumus, ja tiek pierādīts, ka tas nav ietekmējis apdrošināšanas gadījuma apstākļu noskaidrošanu, zaudē- juma apjomu un/vai tā noteikšanu.
8. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS APMĒRS
8.1. Apdrošināšanas objekta pilnīga bojāeja.
8.1.1. Pilnīgas bojāejas gadījumā apdrošināšanas sabiedrība to aizvieto ar tāda paša veida, pielietojuma, vecuma, jaudas u. c. tehnisko parametru apdrošinā- šanas objektu, kāds tas ir bijis uz zaudējuma brīdi, bet nepārsniedzot polisē norādīto objekta apdrošinājuma summu.
8.1.2. Ja aizvietošana nav iespējama (tirgū nav analogas iekārtas), tad atlī- dzības apmērs tiek noteikts, balstoties uz funkcionāli līdzvērtīgas, tāda paša veida, pielietojuma, vecuma, jaudas u. c. tehnisko parametru apdrošināšanas objekta faktisko vērtību uz zaudējuma brīdi.
8.2. Apdrošināšanas objekta daļēju zaudējumu vai bojājumu gadījumā:
8.2.1. līdz 2 (divu) gadu vecumam apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina izde- vumus par jaunu detaļu iegādi un remontu;
8.2.2. virs 2 (divu) gadu vecuma apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina jaunu detaļu iegādes un remonta izdevumus, atskaitot apdrošināšanas objekta stā- voklim atbilstošo nolietojumu (vērtības zudumu) procentu izteiksmē, kāds tas ir bijis uz zaudējuma brīdi, vai analogas, tāda paša veida, pielietojuma, vecu- ma, jaudas u. c. tehnisko parametru detaļu iegādes un remonta izdevumus, at- līdzinot mazāko no šīm vērtībām, ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādi;
8.3. par bojātām riepām apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina jaunu riepu ie- gādes vērtību, atskaitot riepu nolietojumu procentu izteiksmē atbilstoši no- dilumam ekspluatācijas laikā vai tirgus vērtību tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, atlīdzinot mazāko no šīm vērtībām.
8.4. par stiklojuma bojājumiem atlīdzības limits par apdrošināšanas gadījumu ir 1 (viens) % no apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summas, ja apdroši- nāšanas polisē nav atrunāts citādi.
8.5. Pašrisks zaudējumiem, kas rodas, svešķermeņiem iekļūstot smalcināša- nas vai savākšanas mehānismos, tiek noteikts 10 (desmit) % apmērā, bet ne mazāks kā 1000 € (viens tūkstotis eiro), ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādi.
8.6. Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta, no zaudējumu apmēra atskai- tot:
8.6.1. derīgo atlieku vērtību, ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs patur atliekas savā īpašumā;
8.6.2. apdrošinājuma ņēmēja pašrisku. Pašrisks netiek ieturēts gadījumā, ja, iestājoties CSNg, apdrošinājuma ņēmējs nav bijis vainīgs CSNg izraisīšanā, ir zināms vainīgais un negadījuma fakts ir fiksēts Ceļu policijā;
8.6.3. pievienotās vērtības nodokli, ko atlīdzības saņēmējs var ietaupīt, sama- zinot budžetā maksājamo PVN daļu;
8.6.4. nesamaksāto apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu par visu apdrošināša- nas periodu, ja puses nav vienojušās citādi.
8.7. Apdrošināšanas atlīdzība var tikt noteikta:
8.7.1. bojātā vai bojāgājušā apdrošināšanas objekta remonta vai atjaunošanas darbu veidā;
8.7.2. aizvietojot bojāto vai bojā gājušo apdrošināšanas objektu ar līdzvērtī- gu – tāda paša veida, tādas pašas kvalitātes, ar tādiem pašiem parametriem un tādu pašu pielietojumu;
8.7.3. naudas izteiksmē.
8.8. Apdrošināšanas atlīdzības veidu nosaka apdrošinātājs pēc saviem ieska- tiem vai vienojoties ar apdrošinājuma ņēmēju, un noteicošās vienmēr ir ze- mākās izmaksas.
8.9. Ja bojātais apdrošināšanas objekts netiek aizstāts un apdrošināšanas at- līdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt bojātā apdrošināšanas objekta faktisko vai tirgus vērtību, atlīdzinot mazāko no šīm vērtībām.
8.10. Ja apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad apdrošināšanas atlīdzībā netiek ietverti ar darba izmaksām saistītie nodokļi, virsizdevumi un darbuzņēmēja peļņa.
8.11. Apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs saglabā tiesības uz bojāto un atlikušo vai tālākai izmantošanai derīgo īpašumu ar nosacījumu, ka aprēķi- nātā atlikusī īpašuma vērtība tiek atskaitīta no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības.
8.12. Par pilnībā bojā gājušu var tikt atzīts objekts, ja aprēķinātās remont- darbu izmaksas pārsniedz 75 (septiņdesmit piecus) % no objekta vērtības uz zaudējuma iestāšanās brīdi. Lēmumu par pilnīgu bojāeju pieņem apdrošinā- tājs.
8.13. Jebkura apdrošinātā objekta atlīdzības apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā virsapdrošināšanas un zemapdrošināšanas nosacījumus:
8.13.1. virsapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa sa- skaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto objektu pārsniedz apdrošinātā objekta vērtību (virsap- drošināšana). Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošinātā objekta aizvietošanas vai faktisko vērtību, kāda tā ir bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās;
8.13.2. zemapdrošināšanas nosacījums ir spēkā, ja apdrošinājuma summa sa- skaņā ar vienu vai vairākiem apdrošināšanas līgumiem attiecībā uz vienu un to pašu apdrošināto objektu ir mazāka par apdrošinātā objekta vērtību (zem- apdrošināšana). Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un objekta vērtību.
9. DROŠĪBAS NOTEIKUMI
Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums ievērot apdrošināšanas polisē norādī- tos un zemāk uzskaitītos drošības noteikumus.
D.1. Drošības noteikumi attiecībā uz ugunsdrošību
9.1.1. Jāievēro kompetento varas iestāžu instrukcijas, noteikumi, pavēles un rīkojumi attiecībā uz ugunsdrošības pasākumiem;
9.1.2. Ugunsdzēšanas līdzekļiem jāatbilst spēkā esošajām tehniskajām pra- sībām;
9.1.3. Ugunsdrošības signalizācija un ugunsdzēšanas aprīkojums ir jāuztur darba kārtībā (Regulāri jāveic uzstādīto ugunsdrošības sistēmu un aprīkojuma apkope un pārbaude saskaņā ar ražotāja noteiktajām prasībām un spēkā eso- šajiem normatīvajiem aktiem);
9.1.4. Uzstādītajai ugunsdrošības signalizācijai jābūt pastāvīgi ieslēgtai 24 (divdesmit četras) stundas diennaktī;
9.1.6. Veicot ugunsnedrošus darbus (tai skaitā, bet ne tikai metināšanas dar- bus u. c.), ir jāievēro attiecīgo darbu veikšanas ugunsdrošības noteikumi un normas, kā arī jāievēro īpaša piesardzība un sekojoši norādījumi:
• darba vieta un tās apkārtne jānotīra un jāaizsargā, kā arī jāatbrīvo no uzliesmojošiem materiāliem;
• ja tuvumā ir degt spējīgas konstrukcijas, jānodrošina to aizsardzība;
• darba vietā jābūt atbilstošiem ugunsdzēšanas līdzekļiem;
• jānodrošina darba vietas uzraudzība darbu norises un pārtraukumu laikā;
• jānodrošina darba vietas uzraudzība vismaz vienu stundu pēc uguns- bīstamu darbu pabeigšanas (Ugunsbīstami darbi ir darbi, kurus veicot, rodas dzirksteles vai tiek lietota gāzes liesma, atklāta uguns vai karsta gaisa plūsma.);
9.1.7. Jāuztur tīrība un kārtība apdrošinātajā vietā, nodrošinot putekļu, atkri- tumu un ražošanas atlikumu savlaicīgu savākšanu un izvešanu (Viegli uzlies- mojoši ražošanas atlikumi, iepakošanas materiāli un mēslošanas līdzekļi, kā arī sprādzienbīstamas vielas un šķidrumi ir jāuzglabā un jāapstrādā speciāli tam paredzētās un aprīkotās vietās vai atsevišķās telpās saskaņā ar spēkā eso- šajiem normatīvajiem aktiem un atbildīgo dienestu prasībām.);
9.1.8. Skursteņu, dūmvadu un apkures ierīču (krāsns, apkures katla) tīrīša- na jāveic saskaņā ar ražotāja ekspluatācijas noteikumiem, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošības noteikumiem, bet ne retāk kā vienu reizi gadā;
9.1.9. Pie ēku tehnikas novietņu ārējām sienām (ne tuvāk kā 2 (divu) metru attālumā) ir aizliegts uzglabāt krājumus, preces, atkritumus.);
9.1.10. Putekļainās un ugunsnedrošās telpās kategoriski aizliegts izmantot halogēnās spuldzes vai citus gaismas ķermeņus, kuru virsmas temperatūra pārsniedz 100 (viens simts) °C (Bojāti gaismekļu kupoli un luminiscences spuldzes nekavējoties jānomaina.);
9.1.11. Elektriskās ierīces un aprīkojums ir jāuzstāda un jāekspluatē atbil- stoši iekārtas ražotāja/izgatavotāja norādījumiem un ugunsdrošības notei- kumiem.
D.2. Drošības noteikumi apdrošināšanas objekta aizsardzībai pret trešo personu prettiesisku rīcību
9.2.1. Apdrošināšanas objektam darba laikā jāatrodas apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinājuma ņēmēja darbinieku pastāvīgā uzraudzībā un kontrolē.
9.2.2. Apdrošināšanas objektam ārpus darba laika jābūt aizslēgtam, jāatrodas apsargātā un nožogotā teritorijā vai slēgtās telpās, kas aprīkotas ar funkcionē- jošu un ieslēgtu apsardzes un ugunsdrošu signalizāciju.
9.2.3. Lauksaimniecības un mežistrādes tehnika ārpus darba laika var atrasties pastāvīgi apdzīvotas lauku sētas piemājas teritorijā (pārredzamā attālumā, bet ne vairāk kā 50 (piecdesmit) metru attālumā no mājas), ja apdrošināšanas po- lisē nav norādīts citādi. Netiek segti zaudējumi, kas saistīti ar apdrošināšanas objekta un/vai tā daļas neizskaidrojamu pazušanu, nenodarot apdrošinātajam objektam bojājumus, kas norāda uz zādzību.
9.2.4. Ārpus darba laika apdrošināšanas objekta drošības signalizācijai (ja tāda ir uzstādīta) ir jābūt ieslēgtai.
9.2.5. Nododot apdrošināšanas objektu lietošanā trešajām personām, apdro- šinājuma ņēmējam ir jānodrošina, lai apdrošināšanas objekta lietotājs ievēro apdrošināšanas noteikumus un polisē atrunātos nosacījumus, kā arī apdroši- nāšanas objekta ražotāja ekspluatācijas noteikumus.
9.2.6. Ārpus darba laika vai atstājot ēku vai telpas, logiem, durvīm, vārtiem un citiem konstruktīvajiem norobežojumiem, kas traucē brīvu iekļūšanu apdroši- nātajā vietā, ir jābūt aizvērtiem un pienācīgi aizslēgtiem.
9.2.7. Atslēgām, magnētiskajām caurlaidēm u. c. piekļūšanas sistēmām ir jāat- rodas pie apdrošinātā atbildīgajām personām, un tās jāglabā drošā vietā. (Ja ir pamats domāt, ka atslēga vai piekļūšanas sistēma ir nokļuvusi trešās personas rīcībā, nekavējoties jānomaina slēdzene vai attiecīgā piekļūšanas sistēma.)
9.2.8. Uzstādītajai pretielaušanās un apsardzes signalizācijai ir jābūt dar- ba kārtībā. Ārpus darba laika vai atstājot ēku vai telpu, signalizācija ir jāieslēdz.
9.2.9. Uzstādītajai videonovērošanas sistēmai ir jānodrošina tādi apstākļi, lai filmēšanas/novērošanas zonā (no videokameras līdz apdrošinātajam objek- tam) neatrastos objekti, kas varētu ierobežot redzamību vai kuri varētu kalpot kā aizsegs trešo personu pretlikumīgas darbības fiksācijai un nofilmēšanai. (Videonovērošanas ierakstiem ir jāveido ierakstu kopijas, kuru glabāšanas laiks nedrīkst būt mazāks par 30 (trīsdesmit) dienām.)
D.3. Drošības noteikumi apdrošināšanas objekta aizsardzībai pret iepriekš paredzamiem zaudējumiem
9.3.1. Tehnikai ir jāatbilst ražotāja vai attiecīgo varas iestāžu izdotajiem sais- tošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem.
9.3.2. Tehnikas vienības jāapkalpo un jāuztur saskaņā ar izgatavotāja, pārde- vēja prasībām.
9.3.3. Jānodrošina lietotāja valdījumā esošās tehnikas pareiza ekspluatācija un jāuztur tās funkcionalitāte.
9.3.4. Mežistrādes tehnikas motortelpas ventilācijas lūkām ir jābūt aprīkotām ar sieta aizsargiem, lai motortelpā neiekļūtu zari, lapas u. c. svešķermeņi.
9.3.5. Jāizmanto tikai attiecīgajai tehnikai piemērota un atbilstoša degviela, eļļas, dzesēšanas līdzekļi u. c. vielas.
9.3.6. Jāievēro remonta un apkopes intervāli, kā arī jāizmanto tikai atbilstoša materiāla un pielietojuma detaļas.
9.3.7. Savlaicīgi jāveic nolietoto un bojāto detaļu, savienojošo mehānismu, vadu, kabeļu un cauruļu nomaiņa.
9.3.8. Pārvadājot apdrošināšanas objektu, ir jāievēro ceļu satiksmes drošības noteikumi – tam ir jābūt nostiprinātam droši un saskaņā ar saistošajiem pār- vadāšanas noteikumiem un norādījumiem (tai skaitā, bet ne tikai ar pārvadā- jamā objekta ražotāja/izgatavotāja norādījumiem).
9.3.9. Ir jāpārliecinās un jāizvērtē, vai attiecīgā apdrošināšanas objekta ga- barīti un svars ļauj šo objektu izmantot nepieciešamo darbību veikšanai (tai skaitā, bet ne tikai gaisa pārvades līniju šķērsošanai, braukšanai gar grāvi/ kanālu vai tā šķērsošanai, braukšanai lejup/augšup pa nogāzi).
9.3.10. Elektroniskās iekārtas, tehnika un aprīkojums ir jāaprīko ar UPS vai citām/līdzīgām aizsardzības ierīcēm (saskaņā ar ražotāja/izgatavotāja noteik- tajām prasībām un vidi/apstākļiem, kuros iekārtas tiek ekspluatētas).
9.3.11. Nekavējoties jāveic iespējamie apdrošināšanas objekta aizsardzības un glābšanas pasākumi, ja plašsaziņas līdzekļi brīdina par vētras, plūdu, ūdens līmeņa celšanās, palu u. c. dabas stihiju tuvošanos.
9.3.12. Saimniecību nojumēm (kurās atrodas apdrošināšanas objekts) jāatbilst spēkā esošajiem būvnormatīviem, regulāri jānotīra sniegs un ledus no ēku jumtiem un jānolauž lāstekas, nepieļaujot sniega kārtas veidošanos un sniega vai ledus krišanu no jumtiem, dzegām un ūdens notekcaurulēm.
D.4. Drošības noteikumi apdrošināšanas objekta aizsardzībai būvniecības un/vai rekonstrukcijas laikā
9.4.1. Uzsākot būvniecības, rekonstrukcijas, remonta vai montāžas darbus, apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir saskaņot attiecīgu darbu veikšanu ar attiecīgajām varas institūcijām, saņemot atbilstošas atļaujas.
9.4.2. Jāseko, lai tiktu ievēroti visi būvniecību reglamentējošie normatīvie akti un drošības prasības.
9.4.3. Jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai būvniecības darbu laikā aizsargātu apdrošināšanas objektu.
9.5. Ja apdrošināšanas gadījuma cēlonis ir drošības noteikumu neievērošana, tad apdrošināšanas atlīdzība par apdrošināšanas objektam nodarītajiem zau- dējumiem tiek samazināta par 50 (piecdesmit) %.
10. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOSLĒGŠANAS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS KĀRTĪBA
10.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz informāciju, ko apdrošināšanas pieteikumā sniedzis apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdroši- nātais.
10.2. Apdrošinātājs pirms apdrošināšanas līguma var sagatavot apdrošināša- nas piedāvājumu. Gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs iemaksā apdrošinātāja bankas kontā apdrošināšanas piedāvājumā norādīto apdrošināšanas prēmiju, apdrošināšanas līgums netiek uzskatīts par noslēgtu, ja apdrošināšanas piedā- vājumā nav norādīts citādi.
10.3. Apdrošināšanas līgums tiek uzskatīts par noslēgtu un stājas spēkā nāka- majā dienā pēc rēķinā norādītās apdrošināšanas prēmijas vai tās daļas saņem- šanas apdrošinātāja bankas kontā, bet ne ātrāk kā polisē norādītajā apdroši- nāšanas perioda pirmajā dienā.
10.4. Ja, pretēji rēķinā norādītajam, apdrošināšanas prēmija vai tās pirmā daļa netiek samaksāta noteiktajā termiņā un apmērā, tad tiek uzskatīts, ka apdro- šināšanas līgums nav stājies spēkā no tā noslēgšanas dienas. Atsevišķs pazi- ņojums par to, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā, apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam netiek nosūtīts.
10.6. Apdrošināšanas prēmijas vai tās pirmās daļas samaksa pēc rēķinā no- rādītā apmaksas termiņa neuzliek apdrošinātājam pienākumu uzņemties jeb- kādas saistības.
11. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA IZBEIGŠANA
11.1. Ja, pamatojoties uz apdrošinājuma ņēmēja rakstisku iesniegumu, apdro- šināšanas līgums tiek izbeigts pirms apdrošināšanas perioda beigām, tad ap- drošinātājs atmaksā neizmantotās apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo periodu, ieturot 25 (divdesmit piecus) % no kopējās apdrošināšanas prēmijas. Ja prēmijas atlikums tiek pārcelts citu maksājumu segšanai “Seesam Insuran- ce AS”, 25 (divdesmit pieci) % netiek ieturēti.
11.2. Apdrošinātājs vai apdrošinājuma ņēmējs apdrošināšanas līgumu var iz- beigt likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajos gadījumos un kārtībā.
11.3. Ja, pretēji apdrošināšanas līguma noteikumiem, kārtējais apdrošināša- nas prēmijas maksājums nav samaksāts norādītajā termiņā un apjomā, ap- drošinātājs nosūta apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam rakstveida brīdinājumu par nesavlaicīgi un/vai nepilnīgi veikto apdrošināšanas prēmijas kārtējo maksājumu ar uzaicinājumu samaksāt apdrošināšanas prēmijas atli- kušo daļu atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem.
11.4. Ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais nesamaksā apdrošināša- nas prēmijas kārtējo maksājumu brīdinājumā norādītajā termiņā un apmērā, apdrošinātājs, izbeidzoties brīdinājumā norādītajam termiņam, automātiski izbeidz apdrošināšanas līgumu, neatmaksājot apdrošinājuma ņēmējam ie- priekš iemaksāto apdrošināšanas prēmiju. Atsevišķs paziņojums par to, ka apdrošināšanas līgums tiek izbeigts un iemaksātā prēmijas daļa netiek atmak- sāta, apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam netiek nosūtīts.
11.5. Apdrošināšanas līguma darbības izbeigšana neietekmē apdrošinātāja tie- sības pieprasīt no apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā apdrošināšanas prēmiju vai tās daļu par periodu, kad apdrošināšanas līgums bijis spēkā.
11.6. Apdrošinātājam vai apdrošināšanas ņēmējam ir tiesības izbeigt apdro- šināšanas līgumu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts 15. (piecpadsmitajā) dienā pēc rakstiskā paziņojuma par apdrošināšanas līguma izbeigšanu nosūtīšanas.
11.7. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir bijušas apdrošināšanas atlī- dzības prasības un apdrošinātājs atbilstoši šiem noteikumiem ir veicis apdroši- nāšanas atlīdzības izmaksu, apdrošināšanas prēmija par visu polisē paredzēto apdrošināšanas līguma darbības laiku pienākas apdrošinātājam.
11.8. Ja apdrošināšanas līguma periodā ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa un apdrošinājuma ņēmējs pirms apdrošināšanas līguma termiņa bei- gām pārtrauc apdrošināšanas līgumu vai nav veicis kārtējo apdrošināšanas prēmijas maksājumu, tad apdrošinātājam ir tiesības izrakstīt rēķinu apdro- šinājuma ņēmējam par atlikušo apdrošināšanas prēmijas daļu. Apdrošināju- ma ņēmējam ir pienākums apdrošinātāja rēķinu apmaksāt savlaicīgi un pilnā apmērā.
12. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI
12.1. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, apņemas ievērot un izpildīt visas prasības, kuras ir izvirzījis apdro- šinātājs.
12.2. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais apņemas ievērot un izpildīt papildu prasības, kuras apdrošinātājs rakstveidā var izvirzīt apdrošināšanas perioda laikā, lai samazinātu vai novērstu apdrošinātā riska iestāšanās iespē- jamību.
12.3. Apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam ir pienākums nekavējo- ties, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā no fakta konstatācijas brīža, rakstveidā informēt apdrošinātāju par tādu apstākļu raša- nos, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, vai citiem apstāk- ļiem, kas var ietekmēt apdrošināšanas līguma norisi, un izpildīt apdrošinātāja norādījumus saistībā ar tiem, piemēram:
12.3.1. ja tiek pārtraukta vai mainās apdrošinājuma ņēmēja/apdrošinātā veik- tā saimnieciskā darbība un/vai uzņēmējdarbības veids;
12.3.2. ja mainās apdrošināšanas objekta pielietojums;
12.3.3. ja mainās drošības pasākumi (apsardzes, trauksmes un ugunsdrošības sistēmas);
12.3.4. ja tiek atslēgtas vai pārtrauktas tādu komunālo pakalpojumu (apkure, ūdens, elektrība) piegādes, kas nodrošina apdrošināšanas objekta ekspluatāci- ju un drošības sistēmu nepārtrauktu darbību;
12.3.5. ja apdrošināšanas perioda laikā objektos, kur apdrošināšanas objekts tiek glabāts, notiek celtniecības darbi, kuru veikšanai ir nepieciešams saņemt būvatļauju.
12.4. Ja apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam rodas šaubas par xxxxx- xxxx, kas var palielināt riska iestāšanās iespējamību, viņam jākonsultējas ar apdrošinātāju.
12.5. Ja apdrošinātais vai apdrošinājuma ņēmējs nav ievērojis 6.2. punktā at- runāto, apdrošinātājs var rakstveidā piedāvāt apdrošinātajam vai apdrošināju-
ma ņēmējam veikt grozījumus apdrošināšanas līgumā 15 (piecpadsmit) dienu laikā no brīža, kad uzzina par risku paaugstinošiem apstākļiem, vai izbeigt ap- drošināšanas līgumu likumā “Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajā kārtībā.
13. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN APDROŠINĀTĀ SAVSTARPĒJIE PIENĀKUMI
Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošināto par to, ka apdroši- nātais tiek apdrošināts saskaņā ar noteiktu apdrošināšanas līgumu, par kura nosacījumiem apdrošinājuma ņēmējs ir vienojies ar apdrošinātāju. Apdroši- nātajam šie nosacījumi ir saistoši, tie ir jāievēro un jāpilda. Apdrošinājuma ņēmējam ir jāizskaidro apdrošinātajam, kādas sekas var iestāties gadījumā, ja apdrošinātais neizpilda un/vai nepienācīgi izpilda kādu no apdrošināšanas līguma noteikumiem.
14. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI PĒC APDROŠINĀTĀ RISKA IESTĀŠANĀS
14.1. Par apdrošinātā riska iestāšanos apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdro- šinātais nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā, rakstveidā paziņo apdrošinātājam un veic visu iespējamo, lai sa- mazinātu zaudējumu apmēru.
14.2. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir nodrošināt ap- drošinātāja prasību konstatēt un novērtēt zaudējumu apjomu un to rašanās apstākļus, kā arī apdrošinātāja piekļūšanu cietušajam objektam.
14.3. Apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais iesniedz apdrošinātājam visus dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos un tā izraisītos zaudējumus, kā arī iesniedz jebkādu citu informāciju un/vai dokumentāciju, kuru pieprasa apdrošinātājs.
14.4. Ja to prasa apdrošinātā riska specifika, par riska iestāšanos nekavējoties jāziņo tiesībsargājošajām iestādēm, glābšanas dienestiem un/vai citām insti- tūcijām, piemēram:
14.4.1. ugunsgrēka vai eksplozijas gadījumā – Valsts ugunsdzēsības un glāb- šanas dienestam;
14.4.2. trešo personu prettiesiskas rīcības vai transporta līdzekļu izraisītā ne- gadījumā – policijai;
14.4.3. šķidruma noplūdes gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam.
14.5. Apdrošināšanas gadījuma iestāšanās fakta un zaudējumu apmēra pie- rādīšanas pienākums gulstas uz apdrošinājuma ņēmēju un/vai apdrošināto.
14.6. Nekavējoties nosūtīt apdrošinātājam visas kvītis, sastādītos aktus, pro- tokolus, prasības un citus dokumentus, kas nepieciešami zaudējumu apmēra un apstākļu noskaidrošanai.
14.7. Iespēju robežās koordinēt glābšanas un saglabāšanas darbus, kā arī ne- atstāt īpašumu bez uzraudzības.
14.8. Bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas nevar tikt atzītas nekādas saistī- bas vai tikt doti jebkādi solījumi par zaudējumu atlīdzības izmaksu.
14.9. Bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas un zaudējumu apmēra saska- ņošanas aizliegts uzsākt bojātā īpašuma remontu vai atjaunošanas darbus, izņemot tādus, kas nepieciešami, lai nekavējoties novērstu zaudējuma vai bojājuma cēloni un tālākus zaudējumus. Tāpat arī aizliegts pārvietot bojāto īpašumu no apdrošinātās vietas vai atbrīvoties no tā.
14.10. Apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā pienākums ir atmaksāt ap- drošinātājam saņemto apdrošināšanas atlīdzību vai tās daļu, ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais atgūst īpašumu, par kuru ir izmaksāta apdroši- nāšanas atlīdzība, vai arī pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas ir konstatēti fakti, kas pierāda, ka izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība vai tās daļa ir bijusi nepamatota saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu vai Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
15. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA UN/VAI APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMU NEPILDĪŠANAS SEKAS
15.1. Ja apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā jebkāda darbība vai bez- darbība ir bijusi vai būs par iemeslu apdrošinātāja maldināšanai, apdrošināša- nas līgums tiks atzīts par spēkā neesošu no tā noslēgšanas dienas.
15.2. Apdrošinātājs pēc saviem ieskatiem var atteikties izmaksāt apdrošinā- šanas atlīdzību vai samazināt atlīdzības izmaksu par 50 (piecdesmit) %, ja apdrošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais nav izpildījis vai ir izpildījis tikai daļēji kādu no apdrošināšanas līgumā noteiktajām prasībām, kā arī tad, ja ap- drošinājuma ņēmējs un/vai apdrošinātais ir pārkāpis jebkāda Latvijas Repub- likā spēkā esoša normatīvā akta prasības, kuras ir attiecināmas uz konkrēto apdrošināšanas gadījumu.
15.3. Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzību neizmaksā, ja apdrošinātā riska iestāšanos ir izraisījis apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā un/vai labuma gu-
vēja ļauns nolūks vai rupja neuzmanība. Iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apdrošinātājs neatmaksā.
15.4. Gadījumā, ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais savas darbības vai bezdarbības rezultātā ir negatīvi ietekmējis apdrošinātāja jebkuru tiesību iz- lietojumu, tad apdrošinātājam ir tiesības samazināt apdrošināšanas atlīdzību līdz 50 (piecdesmit) % vai atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pilnībā.
16. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSAS KĀRTĪBA
16.1. Apdrošinātājs izvērtē no apdrošinājuma ņēmēja un/vai apdrošinātā sa- ņemto iesniegumu un citus dokumentus, lai konstatētu, vai apdrošinātā riska iestāšanās gadījums ir apdrošināšanas gadījums, un lai noteiktu apdrošināša- nas atlīdzības apmēru.
16.1.1. Ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums un puses ir vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, tad:
• apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu;
• apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
16.1.2. Ja tiek konstatēts apdrošināšanas gadījums, bet puses nav vienojušās par apdrošināšanas atlīdzības apmēru:
• apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai;
• apdrošinātājam ir tiesības vienpersoniski izlemt un pieaicināt ekspertu apdrošināšanas atlīdzības apmēra noteikšanai; apdrošinātāja pieaicinātā eksperta slēdziens būs saistošs gan apdrošinājuma ņēmējam, gan apdro- šinātajam;
• izvērtējot eksperta atzinumu, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdroši- nāšanas atlīdzības apmēru un citiem strīdīgajiem jautājumiem;
• apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību 5 (piecu) darba dienu laikā pēc zaudējumu noregulēšanas protokola parakstīšanas.
16.1.3. Ja apdrošināšanas gadījums netiek konstatēts:
• apdrošinātājs pieņem lēmumu par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību;
• par pieņemto lēmumu apdrošinātājs paziņo apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam 5 (piecu) darba dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
16.2. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pēc kompensācijas principa, ja puses nav vienojušās citādi.
16.3. Apdrošinātājs apdrošinājuma ņēmējam un/vai apdrošinātajam kompen- sē tikai tos zaudējumus, kuri ir radušies saistībā ar apdrošināšanas gadījumu un ir pierādīti ar attiecīgiem dokumentiem.
16.4. No jebkuras izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības tiek atrēķināts paš- risks, ja puses nav vienojušās citādi.
16.5. Gadījumā, ja apdrošināšanas prēmijai piemērots dalītais maksājums, tad no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apdrošinātājam ir tiesības ieturēt starpību starp samaksāto un pilno apdrošināšanas prēmiju.
17. KOMPENSĀCIJAS PRINCIPS
17.1. Piemērojot kompensācijas principu, ne izmaksājamā, ne izmaksātā ap- drošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījumā radītos zaudējumus.
17.2. Kompensēti tiek tikai pierādītie zaudējumi.
17.3. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms apdrošināšanas līgu- ma spēkā stāšanās datuma.
17.4. Netiek kompensēti zaudējumi, kas radušies pirms/pēc apdrošināšanas perioda.
18. DOMSTARPĪBU ATRISINĀŠANAS KĀRTĪBA
18.1. Jebkuras domstarpības tiks risinātas pārrunu ceļā.
18.2. Ja domstarpības radušās, pamatojoties uz to, ka kāds jautājums netiek regulēts apdrošināšanas noteikumos, tad šā jautājuma atrisināšanai puses piemēro Latvijas Republikas likumus, tai skaitā likumu “Par apdrošināšanas līgumu”.
18.3. Ja pusēm neizdodas atrisināt domstarpības pārrunu ceļā, tad lieta tiek nodota izskatīšanai Latvijas Republikas tiesā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
19. APDROŠINĀTĀJA LĒMUMA PIEŅEMŠANAS TERMIŅŠ
19.1. Apdrošinātājs lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņem viena mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad ir saņēmis visus izlemšanai nepie- ciešamos pierādījumus.
19.2. Gadījumā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot iepriekš no- teikto termiņu, tad termiņš tiek pagarināts līdz sešiem mēnešiem.