DELEĢĒŠANAS LĪGUMS

PIELIKUMS

Liepājas pilsētas domes 2021.gada 21.janvāra lēmumam Nr.14/1

DELEĢĒŠANAS LĪGUMS

Liepājā 2021.gada 31.janvārī

Liepājas pilsēta pašvaldība (turpmāk - Pašvaldība) Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieka stratēģiskās plānošanas jautājumos Xxxx Xxxxx personā, kurš darbojas uz Liepājas pilsētas domes 2021.gada 21.janvāra lēmuma Nr.14/1 "Par deleģēšanas līguma slēgšanu ar SIA "LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS"" pamata, no vienas puses un

SIA "LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS", vienotais

reģistrācijas Nr.40003302839, turpmāk - Pilnvarotā persona, tās valdes locekles Intas Šoriņas personā, kura rīkojas uz statūtu pamata un ir tiesīga pārstāvēt kapitālsabiedrību, no otras puses,

abi kopā turpmāk - Līdzēji un katrs atsevišķi - Līdzējs,

ievērojot, ka

- saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 5.punktu viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību;

- saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 10.punktu viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu;

- saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 15.panta ceturto daļu no katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo un otro daļu privātpersonai pārvaldes uzdevumu var cita starpā deleģēt ar līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus. Pārvaldes uzdevumu var deleģēt vienīgi tad, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk;

- Lejaskurzemes tūrisma informācijas birojs dibināts 1996.gadā. Tā dibinātāji bija Liepājas rajona padome un Liepājas pilsētas dome. 2004.gada 25.oktobrī sabiedrība reģistrēta Komercreģistrā kā Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Lejaskurzemes Tūrisma informācijas birojs". 2005.gada 13.jūnijā ar Uzņēmumu reģistra lēmumu SIA nosaukums mainīts uz "Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs". Pēc teritoriālās reformas SIA "LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS" kapitāldaļu turētāji ir Liepājas pilsētas dome un bijušajā Liepājas rajonā jaunizveidoto novadu pašvaldības. SIA "LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS" veic Latvijas un ārvalstu tūristu piesaistīšanu Liepājai un Liepājas apkārtnei ar mērķi iepazīstināt Latvijas un ārvalstu tūristus ar Liepājas tradīcijām, kultūru, kā arī sekmēt Liepājas un tās apkārtnē esošo saimniecisko darbību. Saskaņā ar SIA "LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS" statūtiem tās darbības mērķi un veidi atbilstoši NACE klasifikatoram ir: 63.30. citur nekvalificētu tūrisma aģentūru un aģentu darbība; darbība, kas saistīta ar tūristu apkalpošanu, 75.13. efektīvas uzņēmējdarbības koordinēšana un veicināšana, 92.72. pārējā nekvalificētā rekreatīvā darbība, u.c.;

- Liepājas pilsētas dome ar 2021.gada 21.janvāra lēmumu Nr.9/1 "Par pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrībās" ir izvērtējusi pašvaldības dalību SIA "LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS", konstatējot, ka kapitālsabiedrības SIA "LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS" darbība atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantam, kā arī noteikusi kapitālsabiedrības SIA "LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS" darbībai vispārīgo stratēģisko mērķi - popularizēt Liepāju kā tūrisma galamērķi, panākot ārvalstu tūristu skaita pieaugumu, nodrošinot kvalitatīvu informāciju par tūrisma pakalpojumiem;

- SIA "LIEPĀJAS REĢIONA TŪRISMA INFORMĀCIJAS BIROJS" darbojas saskaņā ar šādiem attīstības plānošanas dokumentiem: Latvijas Nacionālās attīstības plānu 2021.-2027.gadam (apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2020.gada 2.jūlija lēmumu 418/Lm13), kas paredz uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošanu, izmantojot reģionu unikālo dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu potenciālu; Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (apstiprināta ar Latvijas Republikas Saeimas 2010.gada 10.jūnija lēmumu), kas paredz kultūras mantojuma potenciāla izmantošanu radošā tūrisma attīstīšanai, materiālā kultūras mantojuma popularizēšanu, attīstības centru izaugsmi; Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 3.jūlija rīkojumu Nr.326), kas paredz, ka tūrisms Latvijā ir uzskatāms par vienu no valsts ekonomiskās attīstības iespējām un pakalpojumu nozares prioritātēm, jo ir nozīmīgs eksporta ienākumu avots, kas palielina valsts iekšzemes kopproduktu; Liepājas pilsētas attīstības programmu 2015.-2020.gadam, Liepājas pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam (apstiprināti ar Liepājas pilsētas domes 2015.gada 22.janvāra lēmumu Nr.1);

- Tūrisma likuma 8.pants noteic, ka Pašvaldības tūrisma jomā: teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nosaka tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstības perspektīvas un kūrortu teritorijas; saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina pasākumus tūrisma, tai skaitā kūrortu, attīstībai, kā arī vispusīgas un precīzas informācijas sniegšanu Latvijā un ārvalstīs par tūrisma iespējām, dabas dziednieciskajiem resursiem un kūrortu pakalpojumiem savā teritorijā; saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām; piedalās tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā un finansēšanā; veicina kultūrizglītojošo darbu tūrisma jomā un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo un otro daļu, 41.panta pirmo daļu, likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 5.punktu, 15.panta ceturto daļu un 21.panta pirmās daļas 23.punktu, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta otrās daļas 5.punktu,

noslēdz šāda satura deleģēšanas līgumu, turpmāk - Līgums:

1. Deleģētie pārvaldes uzdevumi, Līdzēju pienākumi un tiesības

1.1. Pašvaldība deleģē Pilnvaroto personu, un Pilnvarotā persona apņemas saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām veikt šādus no likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 5. un 10.punktā noteikto pašvaldības autonomo funkciju - rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību, kā arī sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu un Tūrisma likuma 8.pantā noteikto pašvaldības funkciju - nodrošina vispusīgas un precīzas informācijas sniegšanu Latvijā un ārvalstīs par tūrisma iespējām, nodrošina tūrisma objektu saglabāšanu un iespējas tos izmantot tūrisma vajadzībām, piedalās tūrisma informācijas centru, punktu un stendu izveidošanā un finansēšanā; veicina kultūrizglītojošo darbu tūrisma jomā un veselīga dzīvesveida popularizēšanu - izrietošus pārvaldes uzdevumus (turpmāk arī - Uzdevumi):

1.1.1. veikt mārketinga un pārdošanas aktivitātes dažādām mērķauditorijām, lai palielinātu tūristu skaitu, viņu uzturēšanās ilgumu, izdevumu apjomu un apmierinātību ar uzturēšanos Liepājā, kā arī gatavot un izdot informatīvus un reklāmas materiālus par Liepāju, veikt reklāmu plašsaziņas līdzekļos;

1.1.2. veicināt Liepājas atpazīstamību;

1.1.3. veikt starptautisku sadarbību Liepājas tēla kā tūrisma galamērķa popularizēšanai;

1.1.4. nodrošināt atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas Liepājā un Liepājas apkārtnē Liepājas iedzīvotājiem, pašmāju un ārvalstu tūristiem;

1.1.5. apkopot, aktualizēt un sniegt tūrisma informāciju, paplašināt tūrisma informācijas sniegšanas vietu tīklu, veidojot tūrisma informācijas punktus, stendus un centrus;

1.1.6. izveidot daudzveidīgu un konkurētspējīgu Liepājas tūrisma produktu atbilstošu tūristu vajadzībām sadarbībā ar privāto sektoru, kā arī sekmēt jaunu tūrisma produktu veidošanu;

1.1.7. izstrādāt tūrisma attīstības projektus, atbalstīt to īstenošanu un piedalīties

tajos;

1.1.8. apkopot tūrisma statistiku, periodiski veikt Liepājas un starptautiskā

tūrisma tirgus izpēti un analīzi, publiskot iegūtos rezultātus un secinājumus;

1.1.9. organizēt mārketinga seminārus un forumus tūrisma nozares speciālistiem.

1.2. Pilnvarotā persona darbojas Liepājas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, x.xx. Liepājas pilsētas pašvaldībai piederošajā nekustamā īpašumā Rožu laukumā 5/6, Liepājā. Pilnvarotā persona Uzdevumu izpildes nodrošināšanai sniedz maksas pakalpojumus. Pilnvarotajai personai nav tiesību Uzdevumus un no Uzdevumiem izrietošus pakalpojumu sniegšanas pienākumus un tiesības deleģēt citām personām.

1.3. Pašvaldība:

1.3.1. pārrauga Pilnvarotās personas darbību Uzdevumu izpildē;

1.3.2. izvērtē Pilnvarotajai personai deleģēto uzdevumu izpildes kvalitāti un efektivitāti atbilstoši līguma 5.7.punktā izvirzītajiem kritērijiem;

1.3.3. apkopo Pilnvarotās personas iesniegtos pārskatus un ziņojumus;

1.3.4. normatīvajos aktos un Līgumā noteiktā kārtībā var piešķirt Pilnvarotajai personai finanšu līdzekļus tūrisma un pilsētas atpazīstamības veicināšanas pakalpojumu sniegšanai;

1.3.5. tiesīga pieprasīt no Pilnvarotās personas visu nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus par Uzdevumu izpildi;

1.3.6. īsteno citas tiesības un pienākumus, kas izriet no Līguma un atbilst Pašvaldības kompetencei un ir nepieciešami pārraudzības nodrošināšanai.

1.4. Pilnvarotā persona:

1.4.1. nodrošina kvalitatīvu, profesionālu un normatīvo aktu prasībām atbilstošu Līguma izpildi;

1.4.2. izvērtē tūrisma un pilsētas atpazīstamības pasākumu iespējas, lai nodrošinātu pēc iespējas augstākas kvalitātes tūrisma un pilsētas atpazīstamības pasākumu realizēšanas iespēju pieejamību Liepājas pilsētas pašvaldības iedzīvotājiem un viesiem;

1.4.3. saņem maksu par Līguma izpildes rezultātā sniegtajiem pakalpojumiem, kuri izmantojami Uzdevumu izpildes nodrošināšanai;

1.4.4. veic nepieciešamos pasākumus un piesaista finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu kvalitatīvu un izmaksu ziņā konkurētspējīgu tūrisma un brīvā laika pavadīšanas iespēju popularizēšanas pasākumu piedāvājumu;

1.4.5. Līgumā noteiktā kārtībā var lūgt Pašvaldību piešķirt līdzekļus Uzdevumu kvalitatīvas izpildes nodrošināšanai;

1.4.6. var piedalīties Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu projektu īstenošanā un īstenošanas rezultātā gūto labumu apsaimniekošanā un uzturēšanā, ja tas ir atbilstoši normatīvo aktu prasībām un Pašvaldība nav lēmusi citādāk;

1.4.7. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām tūrisma jomas institūcijām.

1.5. Pilnvarotā persona, veicot Uzdevumus, pakalpojumus sniedz saimnieciskās darbības veidā, kuru Pilnvarotā persona izmanto savas darbības nodrošināšanai un Uzdevumu veikšanai, ja normatīvajos aktos nodokļu un nodevu jomā nav noteikts citādi.

1.6. Pilnvarotā persona, veicot Uzdevumus, nodrošina fizisko personu datu apstrādi atbilstoši Latvijas Republikā piemērojamiem, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par fizisko personu datu apstrādi un aizsardzību, tai skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Regula). Regulas izpratnē ir uzskatāma par pārzini un atbild par tās veiktajām personu datu apstrādes darbībām un aizsardzību.

2. Savstarpējo norēķinu kārtība un finanšu resursu piešķiršanas noteikumi

2.1. Pilnvarotā persona Uzdevumus un no tiem izrietošos pakalpojumus finansē no pakalpojumu sniegšanas gūtajiem un Līgumā noteiktajā kārtībā piešķirtajiem līdzekļiem.

2.2. Ja Pilnvarotās personas gūtais finansējums no maksas pakalpojumu sniegšanas pilnībā nenodrošina pakalpojumu kvalitatīvu sniegšanu, Pilnvarotā persona var lūgt Pašvaldībai finanšu līdzekļus un citus resursus Līgumā Uzdevumu veikšanai, iesniedzot Pašvaldībai finanšu līdzekļu un citu resursu nepieciešamības pamatojumu un aprēķinus.

2.3. Pašvaldība izskata Pilnvarotās personas iesniegto finanšu līdzekļu un citu resursu nepieciešamības pamatojumu un aprēķinus un var lemt par attiecīgu finanšu līdzekļu un citu resursu piešķiršanu, paredzot to Pašvaldības ikgadējā budžetā.

2.4. Jebkuru papildu finansējumu Pilnvarotajai personai piešķir katra saimnieciskā gada ietvaros, katru gadu to atsevišķi saskaņojot Pašvaldības noteiktā kārtībā.

2.5. Pašvaldības piešķirto finansējumu Pilnvarotajai personai pārskaita Pašvaldības noteiktā kārtībā. Pilnvarotā persona Pašvaldības un Pašvaldības budžetu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz atskaites un pārskatus par iedalītā finansējuma izlietojumu.

2.6. Pašvaldība ne retāk kā reizi gadā veic pārbaudes par Pilnvarotajai personai iedalīto finanšu līdzekļu un citu resursu izlietojumu un tā atbilstību piešķirtajam mērķim. Ja piešķirtie finanšu līdzekļi pilnībā vai daļēji nav izlietoti atbilstoši piešķiršanas mērķiem, Pilnvarotā persona tos pilnībā atmaksā Pašvaldības budžetā attiecīgajā saimnieciskajā gadā. Ja finanšu līdzekļu atmaksa saimnieciskā gada ietvaros būtiski apdraud kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem, Pašvaldība var slēgt vienošanos par finanšu līdzekļu atmaksu ilgākā laika periodā.

2.7. Pilnvarotā persona, tās apstiprinātā budžeta ietvaros, ievērojot Līguma 1.5.punktā noteikto, patstāvīgi nosaka savu sniegto pakalpojumu (gidu pakalpojumi, velo noma, reklāma drukātajos materiālos u.c.) cenu apmēru.

3. Pašvaldības un Pilnvarotās personas atbildība

3.1 Pilnvarotā persona ir atbildīga par visām civiltiesiskām saistībām, ko tā uzņēmusies, sniedzot no Uzdevumiem izrietošus pakalpojumus. Pilnvarotā persona patstāvīgi, bez Pašvaldības līdzdalības, risina civiltiesiskus strīdus, kas izriet no noslēgtajiem pakalpojumu līgumiem, kā arī no citām tiesībām un saistībām, ko tā uzņēmusies, darbojoties privāto tiesību jomā.

3.2 Pašvaldība atbild par tās funkciju, kurās ietilpst Uzdevumi, izpildi kopumā.

3.3 Ja Pilnvarotās personas prettiesiskas rīcības, bezdarbības vai

nepienācīgas Uzdevumu izpildes rezultātā tiek nodarīti zaudējumi trešajai personai un zaudējumu atlīdzinājuma prasījums tiek vērsts pret Pašvaldību, Pilnvarotā persona Pašvaldībai zaudējumus atlīdzina regresa kārtībā.

4. Pilnvarotās personas darbības uzraudzība

4.1. Pilnvarotā persona Līguma izpildes ietvaros ir Pašvaldības pārraudzībā. Līguma izpildes kontroli par finanšu līdzekļu izlietojumu veic iekšējo normatīvo aktu noteiktajā kārtībā Pašvaldības institūcija atbilstoši kompetencei.

4.2. Pilnvarotajai personai ir pienākums ievērot Pašvaldības norādījumus un ieteikumus, kas vērsti uz Uzdevumu izpildes nodrošināšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

4.3. Pilnvarotā persona, veicot Uzdevumus, apņemas:

4.3.1. savas kompetences ietvaros un Pašvaldību darbību reglamentējošo normatīvo aktu kārtībā un termiņā sniegt atbildes uz saņemtajiem iesniegumiem vai tiem pielīdzināmiem dokumentiem;

4.3.2. pēc Pašvaldības pieprasījuma sakarā ar trešo personu sūdzību par Pilnvarotās personas darbību saņemšanu sniegt Pašvaldības noteiktajā termiņā informāciju un paskaidrojumus, kas saistīti ar konkrēto sūdzību un ir Uzdevumu ietvaros;

4.3.3. Pilnvarotā persona pēc Pašvaldības pieprasījuma deleģēšanas līgumā noteiktā kārtībā sniedz informāciju sakarā ar Uzdevumu izpildi.

4.4. Pilnvarotai personai ir pienākums izpildīt Pašvaldības rīkojumus, lai pārtrauktu prettiesisku bezdarbību, mazinātu vai novērstu prettiesiskas bezdarbības sekas.

5. Uzdevumu izpildes kvalitātes novērtējuma kritēriji un pārskatu, ziņojumu

sniegšanas kārtība

5.1. Pilnvarota persona ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienu laikā sniedz informāciju, ja tiek pārtraukta kāda Līguma 1.1.punktā noteiktā Uzdevuma sniegšana, un par tā sniegšanas pārtraukšanas iemesliem.

5.2. Pilnvarotā persona iesniedz Pašvaldībai šādus pārskatus un ziņojumus:

5.2.1. 1 (viena) mēneša laikā pēc kalendārā ceturkšņa beigām, pārskatu par Pilnvarotās personas finanšu resursu izlietojumu iepriekšējā ceturksnī;

5.2.2. 1 (viena) mēnešu laikā pēc kalendārā ceturkšņa beigām, pārskatu par iepriekšējā ceturksnī Līguma ietvaros realizēto pasākumu ieņēmumiem un izmaksām;

5.2.3. 3 (trīs) mēnešu laikā pēc saimnieciskā gada beigām, pārskatu par Uzdevuma izpildi atbilstoši 5.7.punktā norādītajiem kritērijiem iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

5.3. Pašvaldībai ir tiesības pieprasīt, pieprasījumā norādot, kāda informācija Pašvaldībai nepieciešama, un saņemt no Pilnvarotās personas ziņojumus un pārskatus par Uzdevumu izpildi jebkurā laikā, par to rakstiski vismaz 14 (četrpadsmit) dienas iepriekš informējot Pilnvaroto personu.

5.4. Pašvaldība izvērtē Pilnvarotās personas ziņojumus un pārskatus, kurā Pilnvarotā persona iekļauj informāciju par Uzdevumu izpildes sasniegtajiem rezultātiem un to novērtējuma kritēriju rādītājiem, finanšu un citu resursu izlietojumu un to efektivitāti, sasniegto rezultātu atbilstību plānotajam un citu papildu informāciju, kuru Pilnvarotā persona uzskata par nozīmīgu Uzdevumu izpildes kvalitātes novērtēšanai.

5.5. Pašvaldībai pēc pārskata un ziņojuma saņemšanas ir tiesības, par to rakstiski vismaz 5 (piecas) darba dienas iepriekš brīdinot Pilnvaroto personu, veikt pārbaudi par Uzdevumu izpildi un finansējuma izlietojumu.

5.6. Pārskatā par Līguma izpildi un finanšu resursu izlietojumu tiek atspoguļoti attiecīgajā laikposmā veikto Uzdevumu, kā arī sniegto pakalpojumu kvantitatīvie rādītāji, resursu izlietojums.

5.7. Pilnvarotās personas Uzdevumu izpildes kvalitāti Pašvaldība vērtē pēc šādiem kritērijiem:

5.7.1. ar dažādām mārketinga aktivitātēm piesaistītā Liepājā nakšņojošo tūristu skaita - vismaz 77 000 cilvēki, veicinot tūristu uzturēšanās ilgumu Liepājā vismaz par 0,05% (t.i. 1,69 naktis) ilgāk salīdzinot ar 2020.gadu;

5.7.2. apkalpoto personu Tūrisma informācijas birojā skaits - vismaz 14 766 tūristu;

5.7.3. dalība vismaz 35 starptautiskos pasākumos (izstādēs, kontaktbiržās un darbsemināros) Liepājas ārvalstu mērķu tirgos, lai prezentētu Liepājas tūrisma piedāvājumu;

5.7.4. Liepājas tūrisma drukas materiālus izdošana vismaz 250 000 (divsimt piecdesmit tūkstoši) vienībās, un to nogādāšanas organizēšana dažādos tūrisma uzņēmumos un Liepājas sabiedriskajās vietās;

5.7.5. Vismaz 5 (piecu) Liepājas pilsētas reklāmas kampaņu nodrošināšana nacionālajos, ārvalstu un digitālajos medijos;

5.7.6. Liepājas atpazīstamības veicināšana, uzturot un attīstot xxxxxxx.xxxxxx sociālo tīklu kontus, saturu, izvēloties atbilstoši mērķauditorijai. Informācijas satura xxxxxxxxx.xxxxxxx.xx pārraudzība 4 (četrās) valodās (LV, LT, RU, EN).

5.7.7. dalība vismaz 30 (trīsdesmit) dažādos klātienes un attālināti organizētos pasākumos, tai skaitā, īstenojot dažādus projektus saistībā ar tūrisma jomas attīstīšanu Liepājā - turpināt darbu pie Liepājas pilsētas navigācijas zīmju sistēmas stratēģijas izstrādes, maršruta “Kā pa notīm” pilnveidošanas, veicinot sadarbību ar viesmīlības nozares uzņēmējiem Liepājā, tostarp attīstot Liepājas dāvanu kartes projektu, uzņemot un iepazīstinot ar Liepājas tūrisma piedāvājumu žurnālistu un tūrisma operatoru vizītes.

5.7.8. drukas, interneta un digitālās vides reklāmas materiālu sagatavošana, tai skaitā, nodrošinot tekstu sastādīšanu, korektūru, maketēšanu, foto un video materiālu sagatavošana.

5.8. Pašvaldība pēc 5.2.3.apakšpunktā minētā pārskata saņemšanas izvērtē Pilnvarotās personas rezultatīvos rādītājus atbilstoši Līguma 5.7.punktam.

5.9. Ja Pašvaldība, izvērtējot Pilnvarotās personas darbību, ir atzinusi, ka Pilnvarotā persona nav izpildījusi un sasniegusi rezultatīvos rādītājus, Pašvaldībai ir tiesības:

5.9.1. pārskatīt Pilnvarotai personai piešķirtā finansējuma apmēru;

5.9.2. pārskatīt rezultatīvos rādītājus (kritērijus);

5.9.3. uzteikt Līgumu.

6. Nepārvarama vara

6.1. Par nepārvaramu varu Līguma ietvaros tiek uzskatīts jebkurš gadījums un apstāklis, kas nav atkarīgs no Līdzēju gribas, tieši attiecas uz Līguma izpildi un kuru nevarēja un nevajadzēja paredzēt Līguma slēgšanas brīdī. Ar šādiem gadījumiem un apstākļiem tiek saprasti, bet nav ierobežoti, dabas katastrofas, ugunsgrēks, epidēmija, karš, nemieri, mobilizācija un tamlīdzīgi. Par nepārvaramas varas apstākli netiek uzskatīts Pilnvarotās personas darbinieku streiks.

6.2. Lai veiktu nepieciešamos pasākumus nepārvaramas varas apstākļu radīto seku novēršanai, kā arī noteiktu Pilnvarotajai personai radītos zaudējumus un iespējas nodrošināt Uzdevumu turpmāku nepārtrauktu veikšanu, iestājoties nepārvaramas varas gadījumam, Pilnvarotā persona ne vēlāk kā 1 (vienas) dienas laikā no nepārvaramas varas gadījuma iestāšanās brīža informē Xxxxxxxxxx.

6.3. Pilnvarotajai personai jāveic visi iespējamie pasākumi nepārvaramas varas seku mazināšanai un novēršanai, pēc iespējas nodrošinot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu nepārtrauktību vai pakalpojumu sniegšanas atjaunošanu iespējami īsākā laikposmā.

7. Līguma spēkā stāšanās un grozījumi

7.1. Līgums ir noslēgts uz 1 (vienu) gadu - līdz 2022.gada 30.janvārim. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu.

7.2. Visus strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar Līguma izpildi un no tā izrietošajām tiesiskajām attiecībām un saistībām, Līdzēji risina pārrunu ceļā, savstarpēji vienojoties vai arī, ja tas nav iespējams, vēršoties tiesā.

7.3. Visi Līguma grozījumi ir neatņemama Līguma sastāvdaļa un stājas spēkā ar parakstīšanas dienu, ja Līguma grozījumos nav noteikts citādi.

7.4. Pašvaldībai un Pilnvarotajai personai ir tiesības vienpusēji uzteikt Līgumu, neievērojot uzteikuma termiņu, ja otrs Līdzējs rupji pārkāpj Līguma noteikumus vai arī pastāv citi svarīgi iemesli, kas neļauj turpināt Līguma attiecības.

8. Noslēguma jautājumi

8.1. Līgums neietekmē Līdzēju tiesības slēgt sadarbības, pilnvarojuma vai citus līgumus, kā arī līdz šim noslēgto līgumu spēkā esamību, izņemot līgumus par no Līguma izrietošo pakalpojumu sniegšanas pienākumu un tiesību deleģēšanu citām personām.

8.2. Kādam no Līguma noteikumiem zaudējot spēku normatīvo aktu izmaiņu gadījumā, Līgums nezaudē spēku tā pārējos punktos, izņemot tādus normatīvo aktu grozījumus, kas atceļ Līguma noslēgšanas pamatnoteikumus. Normatīvo aktu izmaiņu gadījumā Līdzējiem ir pienākums Līgumu piemērot atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

8.3. Līdzēju reorganizācija vai to vadītāju maiņa nevar būt par pamatu Līguma pārtraukšanai vai vienpusējai uzteikšanai. Ja kāds no Līdzējiem tiek reorganizēts, Līgums paliek spēkā un tā noteikumi ir spēkā esoši Līdzēju tiesību un saistību pārņēmējam.

8.4. Pašvaldībai vai Pilnvarotajai personai ir tiesības vienpusēji uzteikt Līgumu, ja nepastāv deleģēšanas pamatnoteikumi vai speciālie deleģēšanas nosacījumi privātpersonai. Šajā gadījumā nav jāievēro Līgumā noteiktais uzteikuma termiņš.

8.5. Līgums sagatavots latviešu valodā uz    (   ) lapām tā oriģināls glabājas pie katras puses.

9. Līdzēju rekvizīti un paraksti

Pilnvarotā persona Pašvaldība