LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN EIROPAS KOSMOSA AĢENTŪRAS

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS

UN

EIROPAS KOSMOSA AĢENTŪRAS

ASOCIĒTĀS DALĪBVALSTS LĪGUMS 

Latvijas Republikas valdība (turpmāk tekstā saukta “Latvija”)

un

Eiropas Kosmosa aģentūra (turpmāk tekstā saukta “Aģentūra”), starptautiska organizācija, kas dibināta saskaņā ar Konvenciju par Eiropas Kosmosa aģentūras dibināšanu, kura tika parakstīta Parīzē 1975. gada 30. maijā un stājās spēkā 1980.gada 30.oktobrī (turpmāk tekstā saukta “Konvencija”),

turpmāk tekstā saukta katra atsevišķi “Puse”, kopā sauktas “Puses”,

ATGĀDINOT, ka Aģentūras mērķis ir nodrošināt un veicināt Eiropas valstu sadarbību kosmosa izpētē un tehnoloģijās un to kosmosa pielietojumos vienīgi miermīlīgiem mērķiem,

ATZĪMĒJOT, ka kosmoss ir kļuvis par nozīmīgu faktoru tehnoloģiskajā, ekonomikas, zinātniskajā un kultūras attīstībā,

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par ieguvumiem, ko iespējams gūt, uzturot un uzlabojot starptautisko sadarbību kosmosa izpētē vienīgi miermīlīgiem mērķiem.

IEVĒROJOT, ka Latvija kopš 2004.gada 1.maija ir Eiropas Savienības (turpmāk tekstā saukta “ES”), dalībvalsts un tādejādi ir saistīta ar kopējo Eiropas kosmosa politikas definīciju un ar visām tiesībām un pienākumiem arī piedaloties ES programmās Xxxxxxxxxx un Xxxxxxx,

ATSAUCOTIES UZ sadarbības rezultātiem, kas sasniegti 2009.gada 23.jūlijā Pušu parakstītā Sadarbības līguma ietvaros, kas stājās spēkā dienā, kad to parakstīja abas Puses,

ATSAUCOTIES UZ nostiprināto sadarbību, kas izveidota 2013.gada 15.martā Pušu parakstītā Eiropas sadarbības valstu (turpmāk tekstā saukta “ESV”) līguma ietvaros, kas stājās spēkā Latvijai parakstot Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Eiropas sadarbības valsts plāna hartu 2015.gada 30.janvārī,

ATSAUCOTIES UZ Rezolūciju par rūpniecības politikas pasākumiem, lai panāktu veiksmīgu Eiropas valstu integrāciju Eiropas Kosmosa aģentūras ietvaros, kuru Aģentūras padome pieņēma 2018. gada 13 decembrī (ESA/C/R/CCLXXVII/Res.1(galīgā redakcija)), ar kuru Aģentūra ieviesa uzlabotu sadarbības pieeju, kas paredzēta Eiropas valstīm, kas nav dalībvalstis, ņemot vērā to iespējamo pievienošanos konvencijai,

IEVĒROJOT Latvijas vēlmi stiprināt sadarbību ar Aģentūru, iepriekšminētās jaunās sadarbības pieejas ietvaros un ievērojot Aģentūras padomes piekrišanu (turpmāk tekstā saukta “Padome”) šim lūgumam,

ATSAUCOTIES UZ Konvencijas II, XIV 1. un XIV 3. pantu,

VIENOJAS PAR TURPMĀKO:

1. PANTS

LĪGUMA PRIEKŠMETS

1. Ar šo Latvija kļūst par asociēto dalībvalsti Aģentūrā.

2. Ar šo Latvija atzīst, ka Aģentūra var noteikt sadarbības un asociācijas līgumus ar citām valstīm, kuras nav Aģentūras dalībvalstis. Latvija piekrīt, ka tā, būdama asociētā dalībvalsts, visos sadarbības līmeņos ar Aģentūru rīkosies saskaņā ar Konvencijā definētajiem Aģentūras izveidošanas mērķiem, it īpaši kosmosa izpētē un apgūšanā vienīgi miermīlīgiem mērķiem.

2. PANTS

PRIEKŠROCĪBAS UN LĪDZDALĪBA

1. Latvija, ievērojot citus šī līguma noteikumus, gūst labumu no pamatdarbībām, kuras veic no Aģentūras vispārējā budžeta. Latvijas līdzdalība Aģentūras tehnoloģiju attīstībā tomēr nav jautājums, kas ietilpst šī līgumā noteiktajās sadarbības attiecībās.

2. Latvija var piedalīties citās Aģentūras darbībās un programmās vai operatīvās aktivitātēs, nodrošinot eksperimentus vai novērošanas aprīkojumu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti turpmāk 7. pantā. 

3. PANTS

FINANŠU IEMAKSAS

1. Latvija katru gadu veic iemaksas Aģentūras pamatdarbības izdevumos vispārējā budžetā. Šīs iemaksas ir 70% apmērā no tā iemaksu līmeņa, kas aprēķināts Aģentūras dalībvalstīm un pieņemts saskaņā ar Konvencijas XIII.1 pantu. Summu, kas veido 70% no pēdējā ieguldījuma, Aģentūra izmanto, lai sniegtu lielāku atbalstu apmācību, pasākumu organizēšanas un konsultāciju veidā, ar mērķi panākt veiksmīgu Latvijas integrāciju Aģentūras ietvaros un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu rūpniecisko spēju attīstību un to integrācija kosmosa piegādes ķēdē. Lai izvairītos no šaubām, Latvija iemaksas, kas minētas šajā daļā, sāk uzkrāt proporcionāli no Līguma spēkā stāšanās dienas, saskaņā ar 17.pantā noteikto.

2. Latvija veic iemaksas to darbību un programmu izdevumos, kurās tā piedalās, saskaņā ar 4.panta noteikumiem.

3. Šajā pantā paredzētās Latvijas iemaksas atjaunina un maksā saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas Aģentūrā ir spēkā visās dalībvalstīs.  

4. PANTS

DALĪBA IZVĒLES PROGRAMMĀS

Katras Aģentūras izvēles programmas izpildei, kurā attiecīgās iesaistītās dalībvalstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas Latvijas dalību, Latvijai no šīs apstiprināšanas dienas ir tiesības un pienākumi kā iesaistītajai valstij, kas noteikti deklarācijā par programmu, attiecīgajos piemērojamajos īstenošanas noteikumos un visos citos lēmumos, kas reglamentē minētās programmas izpildi. It īpaši, Latvija piedalās to izdevumu segšanā, kas saistīti ar minētās programmas izpildi, saskaņā ar deklarācijas noteikumiem un visām iesaistīto valstu turpmākām šīs deklarācijas izmaiņām, kas pieņemtas Padomes vai Padomes padoto iestāžu sanāksmēs. Latvija plāno veikt iemaksas izvēles programmās, kurās tā līdz 2022. gada beigām piedalās vismaz 1 500 000 euro apmērā (viens miljons pieci simti tūkstoši euro 2018.gada ekonomiskajos apstākļos) gadā, saprotot, ka Latvijas kopējo iemaksu summa Aģentūrai līdz iepriekšminētajam datumam, ieskaitot iemaksas pamatdarbības izdevumus vispārējā budžetā, kas minēts iepriekš 3. panta 1.daļā un Pieprasītās puses aktivitātes izdevumi, kas minēti 10.panta 2. daļā, ir vismaz 3 000 000 euro.

5. PANTS

PĀRSTĀVĪBA UN BALSOJUMA TIESĪBAS

Latvija piedalās Padomes un tās padotības iestāžu sanāksmēs saskaņā ar šādiem noteikumiem:

1. Padomes atklātajās sanāksmēs Latviju ir tiesības pārstāvēt ne vairāk kā diviem pārstāvjiem, kurus var pavadīt padomnieki. Latvijai ir tiesības balsot par jautājumiem, kas saistīti ar aktivitātēm un programmām, kurās tā piedalās saskaņā ar šo līgumu, izvēles programmu gadījumā tā ir iesaistītā valsts. Latvijai nav tiesību balsot Padomē par vispārējo budžetu vai ar to saistītiem jautājumiem, bet tai ir tiesības paust savu viedokli un tikt uzklausītai citos jautājumos.

2. Aģentūras padotības un padomdevēju institūciju sanāksmēs Latviju var pārstāvēt ne vairāk kā divi pārstāvji, kuri ir kompetenti jebkādā kapacitātē pieņemt lēmumus par aktivitātēm un programmām, kurās Latvija piedalās un kurus var pavadīt padomnieki. Latvijai ir arī tiesības būt līdzīgi pārstāvētai Aģentūras programmu valdēs saistībā ar tām izvēles programmām, kurās Latvija piedalās saskaņā ar šī līguma 4.pantu. Latvijai ir tiesības tikt uzklausītai iepriekšminētajās sanāksmēs un balsot kā dalībvalstij par jautājumiem, kas saistīti ar to aktivitātēm un programmām.

3. Jautājumos, kas skar Aģentūru un ES, Latvijai ir tiesības novērotāja statusā apmeklēt Aģentūras palīgstruktūru sanāksmes. Citos jautājumos Latvija var pieprasīt, lai tā tiktu pārstāvēta novērotāja statusā jebkurās padotības vai padomdevējas struktūras vai Aģentūras programmu valdes sanāksmēs, kas attiecas vienīgi uz programmām, kurās Latvija nepiedalās. Šādu Latvijas pieprasījumu pieņem ar nosacījumu, ka iesaistītās Aģentūras dalībvalstis to vienprātīgi apstiprina.

4. Latvija var apmeklēt potenciālo Aģentūras dalībnieku sanāksmes novērotāja statusā, jo īpaši sanāksmes, kas nodarbojas ar sagatavošanos programmām, kas saistītas ar tām programmām, kurās Latvija piedalās, ja vien Aģentūras dalībvalstis nelemj citādi.

5. Latvijai nav tiesību būt pārstāvētai Padomes, jebkuru padotības struktūru vai programmu valdes sanāksmēs, kuras notiek ierobežotā veidā, saskaņā ar attiecīgajiem procedūras noteikumiem. Tomēr Latvija, ar attiecīgās iestādes atļauju, vai nu pēc Latvijas lūguma vai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma, var piedalīties diskusijās par atsevišķiem sanāksmes darba kārtības jautājumiem, kad tie ir saistīti ar Latvijai un Aģentūrai interesējošiem jautājumiem, lai izteiktu savu viedokli.

6. PANTS

PIEKĻUVE INFORMĀCIJAI

Latvijai ir pieejama informācija, ieskaitot ziņojumus par līgumiem, par aktivitātēm un programmām, kurās Latvija piedalās, tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta dalībvalstīm.

7. PANTS

APRĪKOJUMA UN PAKALPOJUMU LIETOŠANA

1. Pamatojoties uz 6.panta noteikumiem, kā arī iepriekš noteiktajām Aģentūras prasībām un pienākumiem, Latvijai pret atlīdzību tiek nodrošināta pieeja Aģentūras aprīkojumam un pakalpojumiem Latvijas nacionālajiem kosmosa projektiem. Izmaksu aprēķināšanai par Aģentūras aprīkojuma un pakalpojumu izmantošanu Latvijas nacionālajiem kosmosa projektiem tiek piemērota tā pati metodika, kas Aģentūras dalībvalstīm. Apmaiņā Latvija nodrošina sava aprīkojuma un pakalpojumu pieejamību Aģentūrai un tās dalībvalstīm uz līdzvērtīgiem noteikumiem.

2. Latvija, attīstot savu nacionālo kosmosa potenciālu un plānojot nacionālās kosmosa misijas, kā primāro izvēli izskata Eiropas kosmosa transportēšanas sistēmu izmantošanu, kā arī aprīkojumu, produktu un pakalpojumu, kas pieder vai kas ir izstrādāti vai darbojas Aģentūras vai tās dalībvalstu pārziņā, saskaņā ar Konvencijas VIII panta noteikumiem. Latvija apņemas turpmāk atbalstīt Aģentūras centienus veicināt Eiropas kosmosa transportēšanas sistēmu, aprīkojuma, produktu un pakalpojumu izmantošanu tajās starptautiskajās institūcijās, kam tā pieder, un kas izmanto sistēmas vai pakalpojumus ar kosmosa izpētes elementiem. Lai izpildītu tās aprīkojuma prasības attiecībā uz katru misiju, kas nav izpildītas, pamatojoties uz savu vai tās dalībvalstu potenciālu, Aģentūra ievēro noteikumus, kas attiecīgajā laikā pastāv ar citām institūcijām, un ievērojot vienlīdzības principus šajā jautājumā ar citām Aģentūras Asociētajām dalībvalstīm, rūpīgi izvērtē atbilstošo Latvijas aprīkojumu, ņemot vērā to potenciālo izmantošanu.

8. PANTS

INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

1. Šī līguma izpratnē termins “intelektuālais īpašumam” tiek lietots 1967.gada 14.jūlijā Stokholmā parakstītās Konvencijas par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu 2.panta izpratnē.

2. Puses nodrošina piemērotu un efektīvu aizsardzību intelektuālā īpašuma tiesībām, kas varētu rasties saistībā ar Līguma ietvaros veiktajiem darbiem, kā arī jebkādām iepriekš pastāvējušām tiesībām, kas būtu jāņem vērā sadarbības gaitā.

3. Attiecībā uz īpašiem noteikumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma, tehniskās informācijas un datu, kas izstrādāti šī līguma ietvaros, piekļuves, izplatīšanas un izmantošanas tiesībām, jāievēro Aģentūras noteikumi un kārtība.            

9. PANTS

INFORMĀCIJAS APMAIŅA UN EKSPERTI

1. Lai noteiktu iespējamās sadarbības jomas, Xxxxx apmainās ar informāciju par šādiem jautājumiem:

1. esošo un nākotnes kosmosa programmu saturu un plānošanu;

2. zinātniskiem un tehniskiem jautājumiem, kas saistīti ar valstu kosmosa pasākumiem. Latvija saņem Aģentūras publicētos un publiskotos ziņojumus, kā arī informāciju, kas saistīta ar Aģentūras programmu attīstības gaitu un aktivitātēm, kurās Latvija iesaistās saskaņā ar šo līgumu.

2. Latvija visos gadījumos ievēro jebkurai Aģentūras nodrošinātai informācijai noteiktās īpašumtiesības un apņemas neizplatīt informāciju, kas klasificēta kā ierobežotas pieejamības informācija saskaņā ar Aģentūras noslēgtajiem informācijas neizpaušanas līgumiem vai kas nav citādā veidā plaši pieejama ārpus Latvijas Republikas un Aģentūras dalībvalstu teritorijām, nedz tiešā veidā, nedz ar šajās teritorijās vai ārpus tām darbojošos starpnieku palīdzību.

3. Latvijai nav pienākuma paziņot par jebkādu ārpus Aģentūras iegūtu informāciju, ja tā uzskata, ka šāda paziņošana neatbilst vai ir pretēja Latvijas valdības līgumos ar trešajām personām noteiktajām interesēm vai apstākļiem, kādos šī informācija tika iegūta.

4. Aģentūrai nav pienākuma paziņot par informāciju, ja tā uzskata, ka šāda paziņošana neatbilst tās līgumos ar trešajām personām noteiktajām interesēm vai apstākļiem, kādos šī informācija tika iegūta.

5. Puses var izveidot shēmu, kura ļautu apmainīties ar ekspertiem Aģentūras kompetencē esošo darbu veikšanai, atbilstoši likumiem un noteikumiem, kas regulē iebraukšanu un uzturēšanos Latvijas Republikā un izbraukšanu no tās, un Aģentūras tiesiskajam regulējumam, ieskaitot līgumus ar trešajām personām.

6. Viedokļu apmaiņas savstarpēji svarīgos jautājumos nodrošināšanas nolūkā Latvija un Aģentūra kopīgi konsultējas gadījumos, kad tās tiek pārstāvētas ar kosmosa pasākumiem saistītās starptautiskās organizācijās, konferencēs un sanāksmēs, un cenšas saskaņot savas pozīcijas jautājumos, kas varētu atstāt iespaidu uz kopīgu kosmosa programmu un pasākumu īstenošanu. 

10. PANTS

RŪPNIECISKĀ POLITIKA

1. Attiecībā uz līgumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas saistīti ar aktivitātēm un programmām, kurās Latvija piedalās, Aģentūra:

1. cenšas nodrošināt taisnīgu rūpniecības atdevi Latvijas aktivitātēm, kas saistītas ar pamatdarbībām no vispārējā budžeta, izņemot tehnoloģiju attīstību, un

2. attiecībā uz izvēles aktivitātēm un programmām un saskaņā ar iepriekšminēto 4.pantu, Latvijai piemēro noteikumus, kas izstrādāti dažādām aktivitātēm un programmām, tādā pašā apmērā kā citām iesaistītajām valstīm.

2. Lai tālāk attīstītu tās rūpniecisko bāzi, Latvija piedalās veicināšanas shēmā Pieprasītājas puses aktivitāšu veidā, kas darbojas saskaņā ar šim līgumam pievienoto pielikumu noteikumiem. Šādas veicināšanas shēmas pamatā ir pilnīga izmaksu atlīdzināšana un valsts finansējums. Latvijas izmaksas Pieprasītājas puses aktivitātēm minimums sastāda 500 000 euro gadā un tās nedrīkst pārsniegt tās ieguldījumu izvēles programmās, kurās tā piedalās, saskaņā ar 4.pantu.

11. PANTS 

PAPILDU NOSACĪJUMI

Papildus minētajai sadarbībai ilgtermiņa pastāvīgajā sistēmā, Puses var arī izstrādāt atsevišķas vienošanās par sadarbību Pušu veicamajos divpusējos projektos kosmosa aktivitātēs un personāla apmaiņai. Šādu vienošanos apstiprināšanai, kas nemaina Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo līgumu, piemēro Pušu attiecīgās procedūras.

12. PANTS

ATBILDĪBA

Par Latvijas līdzdalību programmās un Aģentūras aktivitātēs, tiek piemērota mutatis mutandis 1977.gada 13.decembra Padomes Rezolūcija ESA/C/XXII/Res.3 par Aģentūras juridisko atbildību.

13. PANTS

PRIVILĒĢIJAS UN IMUNITĀTE

1. Latvijas Republikas teritorijā Aģentūrai ir juridiskas personas status. Tai ir tiesības slēgt līgumus, iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt pusei tiesvedības procesos.

2. Aģentūrai ir imunitāte no jurisdikcijas un izpildu darbībām.

3. Savu oficiālo pasākumu ietvaros Aģentūra, tās īpašums un ienākumi tiek atbrīvoti no tiešajiem/netiešajiem nodokļiem Latvijas Republikā.

4. Aģentūras ievestās vai izvestās preces, kas ir būtiski nepieciešamas tās oficiālo darbību veikšanai, tiek atbrīvotas no visiem ievedmuitas un izvedmuitas nodokļiem un līdzvērtīgiem maksājumiem, kurus maksā preces ievedot vai izvedot, kā arī no visiem eksporta vai importa aizliegumiem un ierobežojumiem saskaņā ar attiecīgo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Jebkādas šādā veidā ievestas vai izvestas preces Latvijas Republikas teritorijā nav atļauts pārdot, aizdot vai nodot pret atlīdzību vai bez tās, izņemot saskaņā ar Latvijas Republikas valdības noteiktajiem nosacījumiem. Latvijas Republikas valdība un Aģentūra nosaka kārtību, kāda tiek piemērota saistībā ar Pušu sadarbību izmantoto aktīvu eksportam vai importam. Aģentūra sadarbojas ar Latvijas Republikas iestādēm, lai nodrošinātu, ka Aģentūras ievestās vai izvestās preces saskaņā ar šo līgumu tiek izmantotas tās oficiālajām vajadzībām.

5. Aģentūrai ir tiesības Latvijas Republikā iegūt un turēt īpašumā jebkāda veida līdzekļus, valūtas, skaidru naudu vai vērtspapīrus; tai Latvijas Republikā ir visas tiesības atsavināt minētos līdzekļus jebkādām oficiālām Aģentūras vajadzībām, kā arī Aģentūrai var būt bankas konti jebkurā valūtā.

6. Aģentūras personālam Latvijas Republikā ir imunitāte pret Latvijas Republikas jurisdikciju attiecībā uz darbībām, ieskaitot visu teikto un rakstīto, ko viņi veikuši, veicot savas funkcijas. Viņi ir atbrīvoti no nodokļiem, ko piemēro algām, atalgojumam, pabalstiem un pensijām, kas tiek saņemtas par pašreizējo vai iepriekšējo darba stāžu Aģentūrā. Viņi ir atbrīvoti no visām obligātajām iemaksām Latvijas Republikas sociālā nodrošinājuma institūcijās. Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz precēm, kuras iegādātas vai ievestas, vai sniegtajiem pakalpojumiem Aģentūras personāla personiskajām vajadzībām.

7. Aģentūras nosūtīto vai saņemto publikāciju un citu informatīvo materiālu apritei netiek piemēroti nekādi ierobežojumi.           

14. PANTS

PAZIŅOŠANA PAR NOZĪMĒTO IESTĀDI UN PĀRSTĀVJIEM

Latvija paziņo Aģentūras ģenerāldirektoram iestādes nosaukumu, kas izvirzīta pārstāvēt Latvijas Republiku šī līguma īstenošanai, kā arī tās pārstāvju un padomnieku vārdus, kuri apmeklēs Līguma 5.pantā minētās sanāksmes.  

15. PANTS

GROZĪJUMS

Šo līgumu var grozīt, savstarpēji vienojoties. Puse, kas vēlas grozīt šī līguma noteikumu, par to rakstiski paziņo otrai Pusei. Visi grozījumi stājas spēkā, kad katra Puse ir rakstiski paziņojusi otrai par minētā grozījuma apstiprināšanu atbilstoši savām procedūrām.

16. PANTS 

STRĪDU RISINĀŠANA

1. Jebkādus strīdus, kas rodas saistībā ar šī līguma piemērošanu vai interpretāciju un kurus Pusēm nav iespējams atrisināt mierīgā ceļā, pēc jebkuras Puses pieprasījuma iesniedz izskatīšanai šķīrējtiesā.

2. Šķīrējtiesu veido trīs šķīrējtiesneši, no kuriem vienu šķīrējtiesnesi ieceļ Aģentūra, vienu ieceļ Latvija, bet trešo šķīrējtiesnesi izvēlas pirmie divi tiesneši, un šis trešais šķīrējtiesnesis ir šķīrējtiesas priekšsēdētājs. Ja kāda no Pusēm sešu mēnešu laikā no šķīrējtiesas pieprasījuma datuma nav nosaukusi savu izvēlēto šķīrējtiesnesi, šo šķīrējtiesnesi pēc jebkuras Puses pieprasījuma ieceļ Starptautiskās tiesas prezidents. Tāda pati kārtība tiek piemērota gadījumā, kad sešu mēnešu laikā no pirmo divu šķīrējtiesnešu iecelšanas nav ticis iecelts trešais šķīrējtiesnesis.

3. Šķīrējtiesa pati nosaka savu procesuālo kārtību; tās lēmums ir galīgs un saistošs.             

17. PANTS 

LĪGUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ, ILGUMS, PĀRTRAUKŠANA UN ATJAUNOŠANA

1. Lai Līgums stātos spēkā katra Puse rakstiski paziņo otrai Pusei par savu attiecīgo procedūru pabeigšanu. Līgums stājas spēkā pēdējā paziņojuma datumā un ir spēkā septiņus gadus no šī datuma.

2. Līgumu var izbeigt, ja kāda no Pusēm ir rakstiski paziņojusi gadu pirms septiņu gadu periodu beigām, kas minēts 17. panta 1.daļā.

3. Līguma pārtraukšana vai izbeigšana neietekmē tās Pušu tiesības un pienākumus, kuriem pēc būtības paliek spēkā esamība arī pēc Līguma izbeigšanas vai saistībā ar tā interpretēšanu, tādus kā un ne tikai, kas attiecas uz strīdu risināšanu, konfidencialitātes, atbildības vai intelektuālā īpašuma tiesību klauzulām, bet arī uz papildus vienošanām, kas noslēgtas starp Pusēm. Latvijas līdzdalība Aģentūras izvēles programmās vai to daļās saskaņā ar 4.pantu, kas ir spēkā šī līguma izbeigšanas brīdī, paliek spēkā līdz aktivitāšu pabeigšanai saskaņā ar attiecīgajām programmām vai to daļām, ar izpratni, ka par attiecīgo programmu pabeigšanu Aģentūra paziņos Latvijai. Ņemot vērā visas neizpildītās saistības, kas radušās saskaņā ar 4.pantu, Latvija iemaksā daļā spēkā esošajā kopīgajā infrastruktūras plānā un daļā fiksēto kopējo izmaksu, kas jāsedz no vispārējā budžeta atbilstoši likmei, par kuru savstarpēji vienojas. Līguma 4.pants un 17.panta 3.daļa paliek spēkā un turpina darboties arī pēc šī līguma izbeigšanas vai termiņa beigām.

4. Četrus gadus pēc Līguma spēkā stāšanās dienas un vienu gadu pirms Līguma termiņa beigām Xxxxx oficiāli pārskata savu sadarbību saskaņā ar šo līgumu. Balstoties uz pēdējo pārskatu, Puses izskata iespējas un līdzekļus šādas sadarbības turpināšanai vai tālākai attīstīšanai, ieskaitot iespēju Latvijai pagarināt šo līgumu vai piešķirt Latvijai Aģentūras dalībvalsts statusu. Par Aģentūras dalībvalsts statusa piešķiršanas Latvijai Padome pieņem īpašu lēmumu, saskaņā ar Konvenciju un pamatojoties uz Latvijas rakstisku pieprasījumu.

5. Līgumu var pagarināt uz turpmākiem periodiem, savstarpēji rakstiski vienojoties. Šis līgums paliek spēkā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai pabeigtu šādas atjaunošanas procedūras.

6. Ar šī līguma spēkā stāšanos šis līgums aizstās preambulā minēto starp Pusēm noslēgto ESV līgumu, saprotot, ka pēdējā līguma noteikumus tomēr turpina piemērot tiktāl, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu visu vienošanos un līgumiem, kas noslēgti minētā līguma ietvaros un kuri joprojām ir spēkā dienā, kad minētais līgums zaudē spēku.

Parakstīts ........................, ...............

divos oriģināleksemplāros latviešu un angļu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski. Parakstītāji var nodrošināt tulkojumus franču un vācu valodās, ko tomēr neuzskata par autoritatīviem interpretācijas nolūkos.

Latvijas Republikas valdības vārdā
Eiropas Kosmosa aģentūras vārdā

..................................................................	..................................................................
izglītības un zinātnes ministre Xxxx Xxxxxxxxx	Eiropas Kosmosa aģentūras Ģenerāldirektors

I Pielikums

Pamatnosacījumi Pieprasītājas puses aktivitātēm (turpmāk tekstā saukta “PPA”) saskaņā ar 10. panta otro daļu

1. Aģentūras sniegtā atbalsta kopums

Aģentūra sniegs šādu atbalstu, saskaņā ar tās iekšējo standarta praksi, kas sīkāk izklāstīta pielikumā II:

1. Nacionālās programmas elements (turpmāk tekstā saukta “NPE”): atbalsts nacionālajai programmai kosmosa attīstībai (ne vairāk kā 50% apjomā no budžeta, kas atvēlēts PPA)

2. Rūpniecības veicināšanas shēmas elements (turpmāk tekstā saukta “RVS”)

Abu elementu mērķi un iespējamais saturs sīkāk aprakstīti pielikumā II

2. Pārvaldība

PPA ieviešanu pārrauga valde, kuras sastāvā ir:

• Latvijas līdzpriekšsēdētājs: [jānorāda vārds, piemēram, delegācijas vadītājs];

• Aģentūras līdzpriekšsēdētājs [jānorāda vārds]:

• Aģentūras sekretārs: [jānorāda vārds]:

• Aģentūras programmas vadītājs: [jānorāda vārds].

Visas aktivitātes, kuras ievieš saskaņā ar PPA, jāapstiprina abiem līdzpriekšsēdētājiem.

Aģentūras sekretārs ir atbildīgs par jebkuru jautājumu, kas rodas shēmas ieviešanas laikā, tostarp, it īpaši par ceturkšņa ziņojumiem valdei, valdes gada pārskata sagatavošanu un valdes lēmumu sagatavošanu.

Aģentūras programmas vadītājs ir atbildīgs par PPA ikdienas aktivitāšu ieviešanu.

3. Iepirkumu noteikumi

Aģentūra ir atbildīga par iepirkumu veikšanu, kas saistīti ar PPA, kā arī par Latvijas vārdā slēdzamo līgumu apspriešanu, parakstīšanu un pārvaldību. Aģentūras iepirkumu noteikumus (ESA/REG/001 rev.5) jāpiemēro sekojošiem grozījumiem:

1. Attiecībā uz “no augšas uz leju” vērstām aktivitātēm (t. i., aktivitātes saturs ir definēts uzsaukumā piedalīties iepirkumu konkursā): pirms jebkura uzsaukuma piedalīties iepirkumu konkursā publicēšanas, abi līdzpriekšsēdētāji apstiprina aktivitātes mērķi, programmas un finansiālos ierobežojumus. Abi līdzpriekšsēdētāji tiks informēti par Xxxxxxxxx izvērtēšanas padomes (turpmāk tekstā saukta “IIP”) ieteikumiem. Pirms jebkuras aktivitātes apspriešanas ir jākonsultējas ar Aģentūras Rūpniecības politikas komiteju.

2. Par “atvērtā konkursa” aktivitātēm (t. i., par aktivitātes saturu pretendentiem ir jāiesniedz priekšlikums saskaņā ar konkursā definētiem nosacījumiem): katra atvērtā konkursa programmatiskajiem ierobežojumiem ir vajadzīgs līdzpriekšsēdētāju rakstisks apstiprinājums, un tiem jābūt uzskaitītiem uzsaukuma pavadvēstulē. IIP rekomendāciju jāiesniedz abiem līdzpriekšsēdētājiem apstiprināšanai. Ja līdzpriekšsēdētājs xxxxxxx XXX ieteikto priekšlikumu, tad viņš/viņa to rakstiski pamato. Līdzpriekšsēdētāji var arī pieņemt lēmumu, ka priekšlikumu, kas nav rekomendēts, bet kurš saskaņā ar Aģentūras iepirkumu izvērtēšanas rokasgrāmatu ir saņēmis vērtējumu virs 40 punktiem (Pielikums III rev.2 of ESA/REG/001 rev.5), var uzlabot un iesniegt atkārtoti. Priekšlikumus, kurus apstiprinājuši līdzpriekšsēdētāji, pirms Aģentūra sāk sarunas ar izvēlētajām organizācijām, iesniedz apspriešanai Industriālās politikas komitejai.

Aģentūra ir pilnvarota apstiprināt maksājumus un vienoties par līgumiskām izmaiņām saskaņā ar tās noteikumiem un kārtību. Attiecībā uz līguma izmaiņām, kuru rezultātā sākotnējā līguma vērtība palielinās par vairāk nekā 10%, ir nepieciešams Latvijas līdzpriekšsēdētāja rakstisks apstiprinājums. Attiecībā uz līguma izmaiņām, kuru rezultātā sākotnējā līguma vērtība pieaugs par vairāk nekā 20%, ir vajadzīgs abu līdzpriekšsēdētāju rakstisks apstiprinājums.

4. Finansējums un finansiālā atbildība

Saskaņā ar Aģentūras Finanšu noteikumu 40. pantu, visas izmaksas, kas aģentūrai radušās PPA ieviešanā, sedz Latvija. Saskaņā ar to Latvijai jāsedz visas izmaksas, kas Aģentūrai radušās, nodrošinot tehnisko un līgumisko projekta pārvaldību, it īpaši sedzot Aģentūras noslēgto rūpniecisko līgumu izmaksas un Aģentūras iekšējās izmaksas, kuras aprēķina, pamatojoties uz pilnajām izmaksām. Ikgadējo finansējumu piešķir iepriekš, saskaņā ar maksājumu plānu, par kuru vienojas Puses. Jebkuru pārpalikumu PPA noslēgumā Latvijai atmaksā.

5. Intelektuālā īpašuma tiesības

Līgumos, kurus Aģentūra noslēgusi ar līgumslēdzējiem, nosaka, ka visa informācija, dati un intelektuālā īpašuma tiesības, kas izriet no aktivitātēm, kuras veiktas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ir pieejami:

1. Latvijā, izmantošanai uz bezmaksas pasaules licences pamata, kopā ar tiesībām piešķirt apakšlicences savām vajadzībām, un

2. Aģentūrai, pamatojoties uz bezmaksas pasaules licenci, kopā ar tiesībām piešķirt apakšlicences Aģentūras turpmāko darbību un programmu vajadzībām.

Turklāt līgumos norāda, ka jebkurai intelektuālā īpašuma tiesību nodošanai, ko veic līgumslēdzēji un, kas izriet no līgumiem, jebkurai institūcijai, kas atrodas ārpus Latvijas, ir vajadzīgs iepriekšējs Aģentūras un Latvijas apstiprinājums.

Pielikums II

PPA elementu mērķi un galvenās aktivitātes, ziņošana un pārskati

1. PPA mērķi un galvenās aktivitātes

1. NPE elements

NPE elementa mērķis ir nodrošināt, lai valsts varētu risināt tos kosmosa attīstības aspektus, kas nav iekļauti Aģentūras izvēles programmās, tādējādi radot visaptverošu kosmosa politiku un ieguldījumus kosmosa jomā.

Tā kā NPE īstenošana notiek ar Aģentūras starpniecību, tai jāievēro Aģentūras iepirkuma noteikumi, un to nevar izmantot infrastruktūras attīstības/iepirkumu finansēšanai.

Galvenie aspekti, kurus valsts var izvēlēties, veidojot NPE, ir šādi:

• Zema tehnoloģiju gatavības līmeņa (turpmāk tekstā saukta “TRL”) tehnoloģijas gatavības sagatavošanas darbības (piemēram, TRL 1-3);

• Lidojumu iespējas: īpaši sadarbībā ar citu valstu programmām;

• Ar kosmosu saistīti apmācības kursi industrijai (piemēram, lodēšanas, apskates u.c.);

• Kosmosa zinātnes instrumentu finansējums (piemēram, lai sniegtu ieguldījumu Aģentūras instrumentos zinātniskajās misijās);

• Kosmosa zinātnes pasākumi (piemēram, izmantojot Aģentūras zinātniskās misijas datus vai programmu kosmosa situācijas apzināšanai novērošanas kampaņas);

• Valsts satelīta/ mazo satelītu CubeSat programmas

• Izglītība: augstskolu kursu izveide, lai atbildētu uz valsts kosmosa industrijas vajadzībām;

• Izglītība: vidusskolas iniciatīvas, lai veicinātu izvēlēties karjeru kosmosā (piemēram, CanSat aktivitātes);

• Atbalsta aktivitātes, t.i. atbalsta funkcijas Latvijas delegācijai. Piemēram, valsts rūpniecības-Aģentūras koordinators;

• Valsts finansējums apmācībai;

• Norīkojumi.

2. RVS elements

RVS elementam ir trīs galvenie mērķi:

1. Attīstīt kompetences un spējas, kas vērstas uz produktu izstrādi, kas var palīdzēt nodrošināt ilgtspējīgu rūpniecības atdevi Aģentūras izvēles programmās, kurās Latvija piedalās.

2. Veidot kompetences un spējas, kas vērstas uz produktu izstrādi, lai atbilstoši sagatavotu valsts industriju turpmākai integrāciju Aģentūras izvēles programmās, kurām valsts plāno pievienoties 5 gadu laikā.

3. Veidot un demonstrēt kompetences un spējas, kas nodrošina ilgtspējīgu ilgtermiņa komerciālo darbību kosmosa komerciālajā tirgū.

Galvenie aspekti, no kuriem var izveidot RVS elementu, ir šādi:

• Sagatavošanas aktivitātes, piemēram, tirgus izpētes, prasību definēšanas un demonstrējumi (TRL 1 - 3);

• Pētniecība un attīstība (tehnoloģiju demonstrējumi, lai piedalītos Aģentūras programmās, (TRL 3 - 6);

• Industriālā procesa attīstība un kvalifikācija/sertifikācija, kas dod konkurences priekšrocības un ir specifiska kosmosam un būtiska Aģentūras izvēles programmām;

• Lejupējie (downstream) pielietojumi – aptverot “nāves ieleju” (nonākšana pie klientiem, TRL 5-8).

2. Pārskati un gada pārskati

1. Ceturkšņa pārskati

Xxxxxxxxx pārskati ir sagatavoti un nodoti līdzpriekšsēdētājiem, un tie ietver:

• Programmas finansiālo stāvokli;

• Apstiprināto aktivitāšu sarakstu un to statusu;

• Augsta līmeņa rezultātu novērtējumu;

• Svarīgākos notikumus vai jautājumus, kas radušies pēdējo 3 mēnešu laikā.

2. Gada pārskats

Ikgadējā pārskata sagatavošana notiek katru gadu, un tajā piedalās PPA valde un ne vairāk kā trīs padomnieki katram priekšsēdētājam un sekretāra palīgs. Citi dalībnieki ir jāapstiprina abiem līdzpriekšsēdētājiem.

Gada pārskats aptver:

• Finanšu situāciju;

• Katras apstiprinātās aktivitātes statusu;

• Nākamā gada plānu (konkursi, pasākumi, apmācības utt.);

• Diskusiju un vienošanos par visu atvērto konkursu programmatiskajiem aspektiem un to termiņiem;

• Diskusiju un vienošanos par visām iepriekš plānotajām “no augšas uz leju” aktivitātēm un to termiņiem;

• Pārskatu par Latvijas sniegumu salīdzinājumā ar rādītājiem, kas uzskaitīti Padomes Rezolūcijā par rūpniecības politikas pasākumiem, lai sasniegtu veiksmīgu Eiropas valstu integrāciju Aģentūras ietvarā, kas pieņemti Padomē 2018.gada 13.decembrī (ESA /C/R/CCLXXVII/Res.1 (final)).

17

IZMSl_281019_ Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kosmosa aģentūras Asociētās dalībvalsts līgums