NOLIKUMS
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs
APSTIPRINĀTS
Rīgā, 2020. gada 12. oktobrī Konkursa komisijas sēdē Protokols Nr. 1/2020
NOLIKUMS
Dizaina metu konkurss izstādes “Koks Latvijas vēsturē” (darba nosaukums) iekārtojumam
Rīga 2020
1. Informācija par pasūtītāju
2. Vispārīga informācija par konkursu
2.1. Dizaina metu konkurss izstādes “Koks Latvijas vēsturē” (tālāk – Konkurss) iekārtojumam ir Pasūtītāja organizēts konkurss, kura kopējā līgumcena nepārsniedz EUR 7000,00, ieskaitot 21% pievienotās vērtības nodokli.
2.2. Konkurss neparedz izstādes “Koks Latvijas vēsturē” praktisko iekārtošanu (tehniskie darbi, izgatavojamo elementu pasūtīšana u.tml.). Izstādes iekārtošanas tehniskos darbus organizē Muzejs, neatkarīgi no dizaina metu konkursa rezultātiem.
2.3. Autoratlīdzība par dizaina meta (konkursa priekšlikuma) izstrādi Konkursa I kārtas uzvarētajiem – ne vairāk kā trīs pretendentiem – nepārsniedz EUR 1000,00 katram pretendentam, ieskaitot 21% pievienotās vērtības nodokli.
2.4. Līguma summa par dizaina projekta izstrādi un autoruzraudzību ar Konkursa II kārtas uzvarētāju nepārsniedz EUR 4000,00, ieskaitot 21% pievienotās vērtības nodokli.
2.5. Uz šo konkursu nav attiecināmas Publiskā iepirkuma likuma tiesību normas un šis konkurss nav uzskatāms par iepirkuma procedūru Publiskā iepirkuma likuma izpratnē.
2.6. Pasūtītājs izsludina šo konkursu ar mērķi izvēlēties labāko piedāvājumu izstādes “Koks Latvijas vēsturē” (tālāk – izstāde) dizaina projekta izstrādei un autoruzraudzībai. Konkursa mērķis ir atklāta konkursa rezultātā radīt oriģinālu dizaina ideju, scenogrāfiju un grafiskā dizaina principus konceptuālai muzeja krājuma izstādei “Koks Latvijas vēsturē”.
3. Informācijas apmaiņa
3.1. Informācija par konkursu un aicinājums iesniegt pieteikumus tiek ievietots Latvijas Nacionālā vēstures muzeja mājaslapā xxx.xxxx.xx un Facebook profilā. Aicinājumu piedalīties konkursā Pasūtītājs var elektroniski nosūtīt iespējamiem ieinteresētajiem pretendentiem.
3.2. Pasūtītājs nodrošina pieeju šī konkursa dokumentiem savā mājaslapā sadaļā “Par mums”, apakšsadaļā “Dokumenti” – “Citi dokumenti”, kā arī pēc pretendenta pieprasījuma nosūta uz pretendenta norādīto e-pastu.
3.3. Informācijas apmaiņa starp Pasūtītāju un pretendentiem notiek, pēc iespējas izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
3.4. Visi ar konkursu saistītie lēmumi, paziņojumi, aicinājumi noslēgt līgumu u.tml. tiek nosūtīti uz pretendentu norādītajām e-pasta adresēm.
4. Informācija par izstādi
4.1. Plānotā Izstādes norises vieta: LNVM pagaidu ekspozīcijas un izstāžu zāles Brīvības xxxxxxx 00, Xxxx (telpu konfigurāciju skat. pielikumā Nr. 5)
4.2. Plānotais Izstādes norises laiks: 2021. gada septembris-2022. gads.
4.3. Izstādes dizaina projekts attīstāms, balstoties Muzeja izstrādātajā Izstādes koncepcijā un tematiskās struktūras plānā (pielikums Nr. 2 un Nr. 3), to radoši interpretējot un pilnveidojot sadarbībā ar Muzeja speciālistiem.
4.4. Izstādes mērķis ir aktualizēt jautājumu par cilvēka un koka (meža) attiecībām, soli pa solim vēstures šķērsgriezumā izsekojot koksnes funkcionālajam pielietojumam un koka (meža) kā simboliskas (reliģiskas), estētiskas, ekoloģiskas vērtības sargāšanas idejas attīstībai. Izstāde iecerēta kā turpinājums izstāžu sērijai, kuras centrā ir Latvijas vietējo dabas resursu izmantojuma vēsture.
4.5. Izstādes uzdevums ir interpretēt un popularizēt Muzeja glabāto lietisko kultūras mantojumu. Galvenās oriģinālo eksponātu grupas Izstādē ir koka arheoloģiskās senlietas, koka sakrālās tēlniecības priekšmeti, tradicionālie zemnieku koka iedzīves priekšmeti, Latvijas amatniecības un rūpniecības darinājumi un dizaina paraugi (20.–21. gs.).
4.6. Izstādē kombinēti izmantojami Muzeja krājuma priekšmeti (oriģināli), teksti, izdrukas, audiovizuālas projekcijas un citas digitālās tehnoloģijas, scenogrāfiski objekti, taktili lietojami un/vai dekoratīvi elementi u.c
5. Konkursa komisija
5.1. Šī konkursa komisija (turpmāk tekstā – Komisija) ir apstiprināta ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 09.10.2020. rīkojumu Nr.1-4/75. Komisija ir nozīmēta šādā sastāvā: konkursa komisijas priekšsēdētājs – Xxxx Xxxxxx, komisijas locekļi – Xxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxx Xxxxxxx, Xxxx Xxxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxxxx, Xxxxxxx Xxxx Xxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxxxx. Par komisijas sekretāri ir nozīmēta Xxxxx Xxxxxx. Komisijas sekretārs neietilpst komisijas sastāvā un nepiedalās lēmumu pieņemšanā.
5.2. Komisijas priekšsēdētājs vada Komisijas sēdes.
5.3. Komisijas sekretārs protokolē Komisijas sēdes, noformē Komisijas lēmumus, informē pretendentus par pieņemtajiem lēmumiem, organizē šajā Nolikumā paredzēto līgumu noslēgšanu.
5.4. Komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz divas trešdaļas no visiem komisijas locekļiem.
5.5. Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien Nolikumā nav noteikta cita kārtība.
6. Konkursa kārtas
6.1. Konkurss tiek organizēts divās kārtās.
6.2. Konkursa I kārtā (atlases kārtā) Komisija saskaņā ar šī Nolikuma noteikumiem izvēlas līdz trīs pretendentiem, ar kuriem tiek slēgts pasūtījuma līgums par izstādes dizaina meta (konkursa priekšlikuma) izstrādi saskaņā ar šā Nolikuma 11. nodaļu.
6.3. Konkursa II kārtas ietvaros Komisija saskaņā ar šā Nolikuma noteikumiem izvērtē pretendentu iesniegtos dizaina metus (konkursa priekšlikumus) un
izvēlas pretendentu, ar kuru tiek slēgts līgums par pilna Izstādes dizaina projekta izstrādi saskaņā ar šā Nolikuma 12. nodaļu.
7. Konkursa I kārta (atlases kārta)
7.1. Lai piedalītos konkursa I kārtā (atlases kārtā), pretendentiem jāatbilst šādām prasībām un jāiesniedz šādi dokumenti:
Nr. p.k. | Prasība | Iesniedzamie dokumenti |
7.1.1. | Pretendents var būt fiziska vai juridiska persona, kura ir reģistrēta atbilstoši attiecīgās valsts normatīvo aktu prasībām kā nodokļu maksātājs. | Pretendents iesniedz pieteikumu dalībai konkursā atbilstoši Nolikuma 1. pielikumam. |
7.1.2. | Ja pieteikumu iesniedz pretendentu apvienība, pieteikuma dokumentus paraksta atbilstoši pretendentu savstarpējās vienošanās nosacījumiem. | Ja pieteikumu iesniedz personu apvienība, papildus pieteikumam jāpievieno šo personu starpā noslēgta vienošanās, kas parakstīta tā, ka vienošanās ir juridiski saistoša visiem apvienības dalībniekiem. |
7.1.3. | Pieteikumu paraksta paraksttiesīgā persona vai pilnvarotā persona. | Ja piedāvājumu vai piedāvājumam pievienotos dokumentus paraksta pretendenta pilnvarota persona, jāiesniedz pretendenta paraksttiesīgās personas izsniegta pilnvara. |
7.1.4. | Pretendenta pieredzes apliecinājums par pretendenta īstenoto/-tajiem izstāžu projektiem (1-5 projekti), kurus pretendents realizējis pats vai kā vadošais sadarbības partneris. Pretendents pieredzes apliecinājumam pievieno realizēto projektu fotoattēlus vai norāda saiti uz interneta vietni, kurā attēli pieejami. | Pretendents brīvā formā iesniedz sarakstu ar pretendenta realizētajiem projektiem, pievienojot fotoattēlus, vai norāda saites, kurās interneta vietnēs fotoattēli ir pieejami. |
7.1.5. | Pretendenta motivācijas izklāsts dalībai konkursā (ņemot vērā Izstādes koncepciju, kas pievienota Nolikuma 2. pielikumā). | Pretendents iesniedz motivācijas vēstuli brīvā formātā, ne vairāk kā uz 1 A4 lpp. |
7.2. Konkursa I kārtā (atlases kārta) iesniedzamie dokumenti nosūtāmi elektroniski ieskenētā veidā vai parakstīti ar drošu elektronisko parakstu uz e- pasta adresi: xxxxxxxx@xxxx.xx līdz 2020. gada 19. oktobrim plkst. 23.59.
7.3. Komisija izskata tikai tos saņemtos pieteikumus, kuriem pievienoti visi dokumenti un kuri atbilst Nolikuma 7.1.punktā minētajām prasībām. Ja nav iesniegti visi Nolikuma 7.1.punktā norādītie dokumenti, pretendenta pieteikums netiek vērtēts.
7.4. Komisija katra saņemtā pretendenta pieteikuma pieredzes apliecinājumu vērtē pēc šādiem kritērijiem: 1) radošs un kvalitatīvs sniegums līdzšinējos projektos; 2) orientācija uz oriģinālu jaunradi līdzšinējos projektos.
Pretendenta motivācijas vēstuli komisija vērtē pēc šāda kritērija: radošs skatījums uz īstenojamās izstādes ideju un motivācija sadarboties ar Pasūtītāju projekta īstenošanā.
7.5. Par katru kritēriju Komisija pretendentam piešķir punktus no 1 līdz 10, kur 10 ir maksimālais augstākais vērtējums par attiecīgo kritēriju.
7.6. Katram pretendentam maksimāli piešķiramais punktu skaits, ko viens komisijas loceklis piešķir, izvērtējot visus kritērijus, ir 30 punkti.
7.7. Par uzvarētāju konkursa I kārtā nosaka to pretendentu, kuram ir piešķirti visvairāk punktu, ņemot vērā Komisijas locekļu kopējo vērtējumu. Otrās vietas un trešās vietas ieguvējs ir pretendents ar nākamo vislielāko iegūto punktu skaitu. Gadījumā, ja vairākiem pretendentiem piešķirts vienāds punktu skaits, tad Komisija ar vienkāršu balsu vairākumu nosaka, kura pretendenta piedāvājums uzskatāms par labāku.
7.8. Pirmo trīs vietu ieguvēji konkursa I kārtā iegūst tiesības slēgt pakalpojuma līgumu ar Pasūtītāju par dizaina meta (konkursa priekšlikuma) izstrādi.
7.9. Gadījumā, ja konkursa I kārtai pieteikumus iesnieguši mazāk par trīs pretendentiem vai pārējo pretendentu pieteikumi atzīstami par neatbilstošiem un izslēgti no dalības konkursā saskaņā ar Nolikuma 7.11.punktu, Komisija līguma slēgšanas tiesības ar Pasūtītāju par dizaina meta (konkursa priekšlikuma) izstrādi var piešķirt diviem pretendentiem, vai izbeigt konkursu bez rezultāta.
7.10. Gadījumā, ja konkursa I kārtai (atlases kārtai) pieteikumu iesniedzis tikai viens pretendents vai pārējo pretendentu pieteikumi atzīti par neatbilstošiem un izslēgti no dalības konkursā saskaņā ar Nolikuma 7.11. punktu, Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu uzaicināt vienu pretendentu uz pārrunām un piešķirt pretendentam līguma slēgšanas tiesības par dizaina projekta izstrādi vai izbeigt konkursu bez rezultāta.
7.11. Konkursa I kārtā (atlases kārtā) Komisijai ir tiesības izslēgt no tālākas dalības tos pieteikumus, kuri Komisijas balsojumā atzīti par vājiem un neatbilstošiem konkursa kvalifikācijas prasībām (7.1.1.-7.1.5.punkts).
7.12. Komisija Konkursa I kārtā (atlases kārtā) iesūtītos pieteikumus izvērtē slēgtā sēdē 2020. gada 20. oktobrī.
7.13. Paziņojumu par Konkursa I kārtas rezultātiem un pieņemto lēmumu Komisijas sekretāre nosūta elektroniski visiem pretendentiem uz norādītajām elektroniskajām adresēm 2 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
7.14. Komisijas sekretāre uzaicina pirmo trīs vietu ieguvējus noslēgt pakalpojuma līgumu. Gadījumā, ja kāds no pretendentiem atsakās noslēgt pakalpojuma līgumu vai vilcinās noslēgt līgumu ilgāk par 2 darba dienām, Komisija pieņem lēmumu aicināt noslēgt pakalpojuma līgumu ar pretendentu, kurš ieguvis nākamo lielāko punktu skaitu.
8. Līgums par dizaina meta (konkursa priekšlikuma) izstrādi
8.1. Pakalpojuma līguma par dizaina meta (konkursa priekšlikuma) izstrādi līguma summa ir EUR 1000, ieskaitot 21% PVN.
8.2. Avansa maksājums nav paredzēts.
8.3. Līguma izpildes termiņš: līdz 2020. gada 13. novembrim.
8.4. Līguma darba uzdevums – saskaņā ar Nolikuma 11. nodaļas noteikumiem.
8.5. Samaksas termiņš: 10 darba dienu laikā pēc Komisijas lēmuma paziņošanas par Konkursa II kārtas rezultātiem.
9. Konkursa II kārta
9.1. Konkursa II kārtā piedalās tie pretendenti, ar kuriem Pasūtītājs noslēdzis līgumu par dizaina meta (konkursa priekšlikuma) izstrādi.
9.2. Pretendents līdz 2020. gada 13. novembrim iesniedz Pasūtītājam Xxxxx xxxx 0, Xxxx slēgtā veidā noformētu konkursa piedāvājumu – dizaina metu (konkursa priekšlikumu) Nolikumā noteiktajā sastāvā (skat. Nolikuma 11. nodaļu).
9.3. Piedāvājuma aploksne apzīmējama ar šifru (devīzi) – burtu vai skaitļu kombināciju, kas neidentificē dalībnieku. Šifra (devīzes) atšifrējumu iesniedz atsevišķā slēgtā aploksnē ar uzrakstu “Devīzes atšifrējums”; aploksnē ievietotajā atšifrējuma lapā jānorāda iesniedzēja pilna kontaktinformācija.
9.4. Iesniegto piedāvājumu reģistrē Komisijas sekretārs. Muzejs nodrošina informācijas anonimitāti līdz devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmei.
9.5. Konkursa komisija līdz 2020. gada 19. novembrim organizē metu izvērtēšanas sēdi vai sēdes, kurā pēc Nolikumā noteiktajiem kritērijiem nosaka Konkursa II kārtas uzvarētāju (1.vietas ieguvēju), kā arī nosaka 2., 3. vietas ieguvēju.
9.6. Komisija lēmumu pieņem, balsojot par iesniegtajiem metiem pēc šādiem kritērijiem:
9.6.1. dizaina atbilstība koncepcijai un tematiskās struktūras plānam, tam atbilstošs, loģisks apmeklētāju gaitas plānojums;
9.6.2. dizaina meta oriģinalitāte un radošums;
9.6.3. dizaina risinājumu (x.xx. kopējā telpas iespaida un grafiskā dizaina) kvalitāte un laba uztveramība;
9.6.4. radošs jaundarināmo scenogrāfisko, taktilo u.c. izstādes elementu piedāvājums, izmantoto izstādes tehnisko elementu (vitrīnu, apgaismojuma, datortehnikas, projektoru u.c.) un telpas risinājuma atbilstība muzejam pieejamajiem resursiem..
9.7. Par katru kritēriju Komisija pretendentam piešķir punktus no 1 līdz 10, kur 10 ir maksimālais augstākais vērtējums par attiecīgo kritēriju.
9.8. Katram pretendentam maksimāli piešķiramais punktu skaits, ko viens komisijas loceklis piešķir, izvērtējot visus kritērijus, ir 40 punkti.
9.9. Par uzvarētāju konkursa II kārtā nosaka to pretendentu, kuram ir piešķirti visvairāk punktu, ņemot vērā Komisijas locekļu kopējo vērtējumu. Otrās vietas un trešās vietas ieguvējs ir pretendents ar nākamo vislielāko iegūto punktu skaitu. Gadījumā, ja vairākiem pretendentiem piešķirts vienāds punktu skaits, tad Komisija ar vienkāršu balsu vairākumu nosaka, kura pretendenta piedāvājums uzskatāms par labāku.
9.10. Konkursa komisija var neizvēlēties nevienu no iesniegtajiem piedāvājumiem un ieteikt Muzejam izsludināt atkārtotu konkursu.
9.11. Iesniegto metu izvērtēšanas sēdes ir slēgtas.
9.12. Nākamajā darba dienā, kad ir noteikts Konkursa II kārtas uzvarētājs, tiek organizēta šifru (devīžu) aplokšņu atvēršanas un konkursa rezultātu paziņošanas sēde, kurā tiek uzaicināti piedalīties konkursa pretendenti. Šifru (devīžu) aplokšņu atvēršanas sēde ir atklāta.
9.13. Komisijas sekretārs nodrošina Konkursa II kārtas pretendentu uzaicināšanu uz šifru (devīžu) aplokšņu atvēršanas un konkursa rezultātu paziņošanas sēdi. Komisijas sekretārs nodrošina pretendentu informēšanu par Konkursa II kārtas rezultātiem, nosūtot informāciju elektroniski visiem pretendentiem.
9.14. Konkursa komisija rekomendē dizaina metu konkursa uzvarētāju
līguma slēgšanai par dizaina projekta izstrādi Nolikumā norādītajā sastāvā.
9.15. Komisijas sekretārs Konkursa II kārtas uzvarētajam nosūta aicinājumu noslēgt pakalpojuma līgumu par dizaina projekta izstrādi un autoruzraudzības veikšanu. Gadījumā, ja Konkursa II kārtas uzvarētājs atsakās noslēgt pakalpojuma līgumu vai vilcinās noslēgt līgumu ilgāk par 2 darba dienām, Komisija pieņem lēmumu aicināt noslēgt pakalpojuma līgumu ar nākamo pretendentu, kurš ieguvis visvairāk punktus vai neizvēlas nevienu pretendentu, izbeidzot Konkursu bez rezultāta.
10. Līgums par dizaina projekta izstrādi un autoruzraudzības veikšanu
10.1. Pakalpojuma līguma par dizaina projekta izstrādi līguma summa ir EUR 4000, ieskaitot 21% PVN.
10.2. Līguma izpildes termiņš: dizaina projekta izstrāde līdz 2020. gada 18. decembrim; dizaina autoruzraudzība, grafiskā dizaina elementu izstrāde no 2021. gada 1. marta līdz 30. septembrim.
10.3. Izstādes atklāšana 2021. gada septembris.
10.4. Līguma darba uzdevums – saskaņā ar Nolikuma 12.nodaļas noteikumiem.
10.5. Samaksas termiņš: 10 darba dienu laikā pēc Darbu pieņemšanas nodošanas akta parakstīšanas par dizaina projekta izstrādi.
10.6. Komisijai ir tiesības palielināt līguma summu par dizaina projekta izstrādi gadījumā, ja līguma slēgšanas tiesības par dizaina meta (konkursa priekšlikuma) izstrādi ir piešķirtas mazāk nekā trim pretendentiem, kā arī Nolikuma 7.10. punktā noteiktajā gadījumā.
11. Konkursa II kārtā iesniedzamais dizaina metu (konkursa priekšlikuma) minimālais sastāvs
11.1. Īss dizaina idejas (koncepcijas) izklāsts (1 A4 lappuse).
11.2. Kopējā izstādes sadaļu izvietojuma un apmeklētāju plūsmas organizācijas shēma.
11.3. Vismaz divu izstādes sadaļu kopplāni. Tie piedāvājami kā telpas skices, sienu plakņu izklājumi, 3D vizualizācija vai citā vizuālā formātā, kurā atpazīstami tematiskajā struktūras plānā ietvertie eksponāti, vai to grupas un arī nolasāma sadaļas kopējā telpiskā noskaņa.
11.4. Vismaz viena izstādē plānota jaunveidojama scenogrāfiska vai taktila elementa (piem., apmeklētāju aktivitātes) vai informatīva bloka (piem., infografiku bloka, izdrukas, projekcijas) vizuālais risinājums.
11.5. Izstādes grafiskā dizaina risinājuma variants (teksta elementu (teksta bloka, virsrakstu) risinājums un izstādes vizuālās identitātes piedāvājums (piem., izstādes logotips, afišas vai informatīva iespieddarba dizains pēc izvēles)).
12. Dizaina projekta izstrādes kārtība un tā minimālais sastāvs
12.1. Konkursa II kārtas uzvarētājs slēdz ar Muzeju līgumu par Izstādes dizaina projekta izstrādi un izstādes grafiskā dizaina veidošanu. Līgums neparedz tehniskā projekta izstrādi jaunveidojamajiem izstādes elementiem.
12.2. Izstādes dizaina projekts tiek izstrādāts sadarbībā ar Muzeja deleģētu izstādes satura izstrādes darba grupu un konsultējoties ar Muzeja galveno
mākslinieku Xxxxx Xxxxxxxxxx par izstādes izbūves un iekārtošanas jautājumiem.
12.3. Izstrādājamajā dizaina projektā jāietver:
12.3.1. izstādes dizaina idejas (koncepcijas) izklāsts;
12.3.2. kopējā izstādes sadaļu izvietojuma un apmeklētāju plūsmas organizācijas shēma;
12.3.3. visu izstādes sadaļu kopplāni un detalizēti sienu izklājumi. Tie iesniedzami kā zīmējumi, datorgrafikas, 3D vizualizācijas, telpisks makets vai citā vizuālā formātā, kurā skaidri nolasāmi:
12.3.3.1. tematiskajā struktūras plānā ietvertie eksponāti vai to grupas;
12.3.3.2. norādīts katras eksponātu grupas izvietošanai izmantojamo Muzeja vitrīnu tips;
12.3.3.3. konkretizēti digitālie (tostarp video un audio elementi) un taktilie elementi, to izvietojums;
12.3.3.4. sadaļas kopējā telpiskā noskaņa;
12.3.3.5. krāsu un materiālu koncepcija;
12.3.4. saraksts ar izmantotajām vitrīnām u.c. muzeja aprīkojumu, kā arī paredzamajiem jaunveidojamajiem (izbūvējamajiem) izstādes elementiem (taktilie objekti, izdrukas, video animācijas u.tml.) un to orientējoša izmaksu tāme;
12.3.5. galveno jaunveidojamo izstādes elementu (scenogrāfisko, taktilo u.c.) dizaina (principiālie) zīmējumi ar norādītiem orientējošiem izmēriem, materiāliem;
12.3.6. izstādes grafiskā dizaina risinājums, x.xx. izstādes teksta bloka (virsraksts, apakšvirsraksts, teksts) risinājums un izstādes vizuālā identitāte (izstādes logotips, afiša un orientējošs informatīva iespieddarba dizains).
13. Izstādes tehniskie nosacījumi
13.1. Izstādes dizaina projekta autors neveic izstādes tehnisko iekārtošanu, taču, plānojot dizainu, jāņem vērā Muzeja norādītie telpas tehniskie nosacījumi, pieejamais aprīkojums (vitrīnas, datortehnika, projektori u.c.) un izstādes izbūvei plānotais budžets.
13.2. Izstāde norisināsies LNVM pagaidu ekspozīciju un izstāžu telpās Brīvības xxxxxxx 00, Xxxx, 0. stāva lielajā izstāžu zālē (telpas nr. 17. un 18. 2. stāva inventarizācijas plānā, sk. pielikumā nr. 5). Kopējā telpas platība – 206 m2.
13.3. Telpas, kā arī pieejamās vitrīnas, aprīkojumu bez iepriekšējas pieteikšanās iespējams apskatīt Muzeja darba laikā ekspozīciju telpās Xxxxxxxx xxxxxxx 00. Aprīkojums izmantots izstādēs “Latvijas gadsimts” 2. stāvā un “Tuvplāni” 4. stāvā.
13.4. Telpas sienas iespējams atstāt atsegtas, montējot pie tām eksponātus, izdrukas u.c. izstādes elementus pilnībā vai daļēji aizsegt ar pagaidu starpsienām vai auduma drapējumiem Izstādes dizaina projektā paredzētajā krāsu tonī. Telpas sienu (apmetuma) krāsojums darba uzsākšanas brīdī būs neitrāli pelēks, saglabājot vēsturiskos dekoratīvos sienu paneļus; sienas nav paredzēts pārkrāsot.
13.5. Telpas logus iespējams atstāt atsegtus, paredzot loga stikla aizlīmēšanu ar gaismas caurlaidību ierobežojošām izstādei veidotām līmplēvēm, vai arī
pilnībā vai daļēji aizsegt ar MDF plāksnēm vai auduma drapējumiem Izstādes dizaina projektā paredzētajā krāsu tonī.
13.6. Telpas griesti – antracīta krāsas iekārto griestu plāksnes un to stiprinājuma rāmis – saglabājami esošajā veidā.
13.7. Telpas grīda – gaiši pelēka linoleja segums – saglabājams esošajā veidā; to iespējams pārklāt ar citu materiālu, ja tas nepieciešams dizaina risinājumā. Iespējama saudzīga starpsienu, dažādu elementu u.c. stiprināšana pie grīdas.
13.8. Ēkas starpstāvu pārsegums nodrošina maksimāli pieļaujamo slodzi 300 kg/m2, nepieciešams izvairīties no lielas slodzes koncentrēšanas telpu vidū.
13.9. Izstādes telpā iespējams plānot esošo izstādes “Latvijas gadsimts” starpsienu saglabāšanu, daļēju pārvietošanu, jaunu starpsienu izbūvi, izmantojot MDF vai cita materiāla konstrukcijas, auduma drapērijas u.tml. pagaidu materiālus Izstādes dizaina projektā paredzētajā krāsu tonī.
13.10. Izstādes eksponātu izvietošanai izmantojamas esošās muzeja guļvitrīnas, manekenu vitrīnas, sienas vitrīnas-kubi (skat. pielikumu nr. 4); atsevišķi lielformāta eksponāti var tikt eksponāti ārpus vitrīnām, ja tematiskās struktūras plānā nav norādīts citādi un iespējams nodrošināt eksponātu drošību. Pieejamie vitrīnu rāmji krāsoti pelēki, tos iespējams pārlīmēt ar līmplēvi.
13.11. Plānojot orientējošu eksponātu izvietojuma principus, pēc iespējas pilnīgi jāievēro prasības par Nacionālo muzeju krājumu (Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.956, 4. pielikums Prasības Nacionālā krājuma priekšmetu eksponēšanai), x.xx. paredzot saudzīgu un drošu oriģinālo eksponātu izvietojumu.
13.12. Izstādes iekārtošanai pieejami ekrāni un skārienjutīgi ekrāni ar multimediju atskaņotājiem vai datoriem, projektori, lokālās skaņu ierīces (“skaņu dušas”), audio atskaņotāji ar skandām vai klausulēm, kas norādīti pielikumā nr. 4. Jaunradīta digitālā satura izstrāde (aplikācijas, specifiskas projekcijas vai video animācijas) jāplāno izstādes maksimālā orientējošā budžeta ietvaros.
13.13. Izstādē paredzami jaunveidojami teksta bloki, infografiku u.c. grafisko elementu risinājumi, taktilās aktivitātes, scenogrāfiski elementi, kas papildina izstādes aktivitātes un vizuālo iespaidu, tos plānojot izstādes maksimālā orientējošā budžeta ietvaros.
13.14. Izstādes izbūvei būs pieejami izstādē “Latvijas gadsimts” izmantotie griestu prožektori; manekenu vitrīnās iespējams ievietot lokālu (vitrīnas) iekšējo apgaismojumu.
13.15. Izstādes telpā pieejama slēptā elektroinstalācija virs piekārtajiem griestiem, kā arī elektrības kontaktrozetes sienās, ar iespēju izveidot izvadu un pieslēgumu vitrīnu un telpas apgaismojumam, tehniskajam aprīkojumam (projektori, lokālās skaņas iekārtas u.c.).
13.16. Apmeklētāju gaitai jābūt lokveida, ar atsevišķu ieeju un izeju, izvēloties ērtāko ieeju izstādei atbilstoši dizaina projektam; izstādes telpa jāplāno, paredzot iespēju tajā pārvietoties personām riteņkrēslos.
13.17. Izstādei jābūt ērti apkalpojamai gan apmeklētāju grupai ar gidu, gan ar dizaina risinājumiem jāpalīdz individuālam apmeklētājam mērķtiecīgi izsekot izstādes vēstījumam.
13.18. Kopējais aptuveni plānotais izstādes budžets jaunveidojamu izstādes elementu izgatavošanai, digitālās tehnikas un risinājumu (aplikāciju,
jaunveidojamu video projekciju u.tml.) izstrādei nepārsniedz 15 000 EUR. Izmaksās nav jāiekļauj izstādes satura izstrāde, galvenajiem iekārtošanas darbiem nepieciešamā darbaspēka izmaksas, pielikumā nr. 4 norādīto muzejam pieejamo elementu ekspluatācijas u.tml. izmaksas.
14. Sadarbība ar Muzeju izstādes projekta izstrādes laikā un autoruzraudzības kārtība
14.1. Dizaina metu konkursa uzvarētājs aktīvi sadarbojas ar Muzeju dizaina projekta izstrādes gaitā gan klātienē organizētās sapulcēs, gan attālināti visā dizaina projekta izstādes gaitā, ne retāk kā reizi divās nedēļās.
14.2. Līdz 2020. gada 18. decembrim Izpildītājs iesniedz Muzejam elektroniski un papīra formātā izstrādāto dizaina projektu Nolikumā paredzētajā sastāvā.
14.3. Muzejs konkursa II kārtas dalībniekiem nodrošina nepieciešamo papildu informāciju par telpām un pieejamo aprīkojumu, brīvu pieeju eksponātu attēliem digitālā formātā, eksponātu izmērus u.t.t., sniedz papildu skaidrojumus par satura koncepciju, digitālo tehnoloģiju izstrādes iespējām, plānotajām aktivitātēm (nodarbībām) izstādē, lai nodrošinātu iespējami labāko sadarbības rezultātu.
14.4. Dizaina projekta autors nodrošina pastāvīgu komunikāciju ar muzeju, aktīvi konsultējoties, piedāvājot labākos risinājumus, iepazīstinot ar izstrādātajām idejām, tās pamatojot un prezentējot Muzejam projekta izstādes gaitā.
14.5. Muzejs ir tiesīgs nomainīt eksponātus to saglabātības stāvokļa pasliktināšanās, jauniegūtas kontekstuālas informācijas u.c. iemeslu dēļ visā izstādes iekārtošanas gaitā.
14.6. Muzejs ir tiesīgs pieņemt vienpusēju lēmumu par noteikta risinājuma izņemšanu no izstādes dizaina projekta, ja tas neatbilst telpas tehniskajiem nosacījumiem, eksponātu saglabāšanas un drošības nosacījumiem, pieejamajam izstādes kopējam budžetam u.tml.
14.7. Izpildītājs veic projekta autoruzraudzību līdz izstādes atklāšanai 2021. gada septembrī; ja no Pasūtītāja neatkarīgu iemeslu dēļ izstādes norise aizkavējas, tad Izpildītājam jānodrošina autoruzraudzība līdz pārceltajam izstādes atklāšanas termiņam, bet ne vēlāk kā 2022. gada 1. maijam.
14.8. Izpildītājs veic grafiskā dizaina elementu izstrādi (maketēšanu) izstādes sagatavošanas gaitā, x.xx. teksta bloku maketēšanu, paredzēto infografiku, afišu grafiskā dizaina izstrādi.
15. Nolikuma pielikumi
15.1. Nolikumam ir pievienoti šādi pielikumi:
15.1.1. Pielikums Nr.1 – Pieteikums
15.1.2. Pielikums Nr.2 – Izstādes koncepcija
15.1.3. Pielikums Nr. 3 – Izstādes tematiskās struktūras plāns
15.1.4. Pielikums Nr.4 – Izstādes iekārtošanai pieejamo vitrīnu, datortehnikas
u.c. aprīkojuma saraksts un to zīmējumi;
15.1.5. Pielikums Nr.5 – Izstāžu zāles plāns Komisijas priekšsēdētājs /X.Xxxxxx/
Pielikums Nr.1
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konkursa nolikumam “Dizaina metu konkurss izstādes “Koks Latvijas vēsturē” iekārtojumam”
(tiek sagatavots uz uzņēmuma veidlapas, ja tāda ir) PIETEIKUMS
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja organizētajam konkursam “Dizaina metu konkurss izstādes “Koks Latvijas vēsturē” iekārtojumam”
, 2020. gada .
Sastādīšanas vieta
Informācija par pretendentu |
Pretendenta nosaukums: Reģistrācijas numurs: Juridiskā adrese: Pasta adrese: Tālrunis: E-pasta adrese: |
Rekvizīti |
Bankas nosaukums: Bankas kods: Konta numurs: |
Pretendenta kontaktpersona |
Vārds, uzvārds: Amats: Tālrunis: E-pasta adrese: |
Mēs, piesakām savu dalību konkursā „Dizaina metu konkurss izstādes “Koks Latvijas vēsturē” iekārtojumam”.
Pretendents (paraksta pretendenta paraksttiesīgā persona vai pilnvarota persona):
Paraksts Vārds, uzvārds Amats
Pielikums Nr. 2
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konkursa nolikumam “Dizaina metu konkurss izstādes “Koks Latvijas vēsturē” iekārtojumam”
Izstādes “Koks Latvijas vēsturē” (darba nosaukums) koncepcija
Konteksts un ideja
Izstāde iecerēta kā turpinājums muzeja interesei par Latvijas sadzīvē, mākslā, kultūrā, ekonomikā būtisku vietējo materiālu lietojumu vēsturiskā perspektīvā. Pirmā plašākā šādi fokusētā izstāde bija “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens” 2014. gadā. Tās vēstījums bija ne tikai par dzintaru kā skaistu izejmateriālu rotām, bet arī par šīs dabas dāvanas ekonomisko nozīmi, lietošanas tradīciju kultūrā, simbolisko nozīmi.
Lietojuma funkciju daudzveidības ziņā nepārspēts Latvijas vietējais materiāls ir koks. Ikdienas dzīves, ekonomikas un pat lietišķās mākslas vēsturi kopš cilvēka darbības pirmsākumiem Latvijas teritorijā varētu stāstīt kā nepārtraukta “koka laikmeta” vēsturi. Amatniecībā un sadzīvē ienākot mālam, bronzai, dzelzij, mūsu platuma grādos un dabas apstākļos koks saglabājis savu dominējošo nozīmi. Tā neapšaubāmais pārsvars nedaudz mazinājies tikai 20. gadsimtā līdz ar moderno materiālu (plastmasu, dažādu sintētisko un kompozītmateriālu) ienākšanu sadzīvē.
Tomēr cilvēka un koka attiecības nav tikai lietaskoka pielietojuma funkciju paplašināšanās un tehnoloģijas attīstības vēsture. Augošs koks veido būtisku ainavas daļu, tam ir estētiska, emocionāla, pat sakrāla nozīme. Gadsimtus sena tēma ir meža sargāšana ekonomisku motīvu dēļ, bet kopš industrializācijas sākuma aizvien lielāka loma ir ekoloģiskajiem un ilgtspējas apsvērumiem. Var teikt, ka cilvēka un koka attiecību vēstures ass ir balansēšana starp koksnes kā resursa saimniecisko nozīmi (funkciju paplašināšanos, tehnoloģisko modernizāciju, peļņas motīviem, nozīmi ekonomikā) un sargāšanas ideju (sakrālu, ekonomisku, ekoloģisku apsvērumu dēļ). Laika gaitā šo attiecību vēsturē mainījušies uzsvari, tomēr vienmēr paralēli pastāvējusi un arī šodien pastāv gan lietaskoka izmantošana dažādās dzīves jomās, gan arī tā sargāšana. Arī šodien mežistrāde un kokrūpniecība vēl joprojām veido vismaz piektdaļu Latvijas eksporta, tiek turpināts un attīstīts gadsimtiem ilgais un sekmīgais koksnes kā vietējā materiāla pielietojums. Vienlaikus sabiedrībā aktuālas ir diskusijas par ainavas pārmaiņām, cilvēka un dabas līdzāspastāvēšanu – tā pārsniedz vai nepārsniedz balansa robežu?
LNVM kolekcija dod iespēju ielūkoties koka kā materiāla pielietojumā no akmens laikmeta līdz mūsdienām, atspoguļojot gan ļoti ilgstošas tradīcijas, gan noteiktu laikposmu jauninājumus kā lietaskoka funkcionālajā pielietojumā, tā arī apstrādes tehnoloģijā un dizainā. Uzlūkojot to kopsakarībā ar katram laikmetam raksturīgo kokmateriāla ekonomiskās nozīmes un meža saudzēšanas ideju līdzāspastāvēšanu, ar muzeja kolekcijas palīdzību iespējams atzīmēt būtiskākos pieturas punktus nosacītā cilvēka un koka attiecību vēsturē.
Izstādes vēstījuma struktūra
Izstāde veidota kā secīgs tematiski-hronoloģisks stāsts par cilvēka un koka attiecību vēsturi (mijiedarbību, līdzāspastāvēšanu) no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.
Izstāde dalīta piecos hronoloģiski-tematiskos posmos, un katrā no tiem tēmas izklāstu veido divas savstarpēji saistītas stāsta līnijas – a) ideju vēsture un b) lietaskoka funkcionālais pielietojums.
Ideju vēstures stāsta līnija piedāvā kontekstuālu informāciju, atklājot konkrētajam laikposmam raksturīgākās tendences kokmateriāla izmantojumā (kokmateriāla ieguves veids un apjoms, funkcionālais pielietojums, galvenās iezīmes tehnoloģijas attīstībā u.c.) un konkrētajā periodā pastāvošās idejas par koka un meža aizsardzību sakrālu, estētisku, ekonomisku vai ekoloģisku apsvērumu dēļ. Tā pamatā veidojama kā tekstuāla, attēlu, infografiku vai aktivitāšu līnija, kas dod informatīvu un problematizējošu kontekstu, atklājot ilgstoši pastāvošo “spriegumu” starp kokmateriāla pielietojumu un koka sargāšanu.
Otra stāsta līnija – lietaskoka funkcionālais pielietojums – katrā laikposmā izceļ vienu koka lietojuma funkciju, kas īpaši raksturīga konkrētajam laikposmam. Šajā stāsta līnijā centrāla vieta ir muzeja krājuma priekšmetiem kā konkrētās parādības lietiskai izpausmei. Tā kā liela daļa no kokmateriāla pielietojuma funkcijām ir raksturīgākas daudz ilgākam laikposmam, konkrētajā izstādes sadaļā iespējams piedāvāt arī konkrētā pielietojuma veida “priekšvēsturi” un “pēcvēsturi” jeb lietojuma pieredzi ilgākā hronoloģiskā periodā.
Laikposms | I. Ideju vēsture (Teksts+”plakanais materiāls”+taktilā aktivitāte) | II. Lietaskoka funkcionālais pielietojums (pamatā krājuma priekšmeti) | Tehnoloģiskie jauninājumi u.c., kam pievērst uzmanību | |
1. | - ≈1200.g. (Meža kolonizācij as stāsts) | Mežs kā vide, kas cilvēkam jāierobežo, kas ir bīstama vai traucē paplašināt apdzīvojamo vai lauksaimniecībā izmantojamo platību. Vienlaikus tieši dabas resursi palīdz cilvēkam izdzīvot, nodrošina materiālus, pārtiku, izejvielu darbarīkiem. Koka sakrālā nozīme – tas ir kosmoloģisks, pasaules uzbūves simbols. | Darbarīks Centrā: Arheoloģiski atrastie koka priekšmeti: Sārnates apmetne – laiva, zvejas rīki, darbarīki (kaplis, vāle), tīkls, trauki; Āraišu ezermītne – darbarīki Telpa – “cilvēks ienāk mežā” | Vienkocis, dobšana, grebšana, izdedzināšana |
2. | ≈1200.- 1750. (Kokmater iāla un ideju importa- eksporta laikmets) | Kopš viduslaikiem Rīgas osta kļūst par vienu no kokmateriālu un ar mežu saistīto resursu centriem, caur kuru iet kā Livonijas, tā arī Baltijas un Krievijas-Balkrievijas- kokmateriāli, no tiem iegūtās izejvielas. 17. gs. vidū caur Zundu izvestā kokmateriāla vidū ap 20% ir no Vidzemes un Igaunijas. Lietaskoks un no koksnes gatavotie izejmateriāli kļūst par peļņas avotu, jo Rietumeiropā | Mākslas izejmateriāls Centrā: baznīcu kokskulptūras, epitāfijas u.c. mākslas priekšmeti 13.-18. gs. kā “kultūras imports” no kristīgās pasaules. Koks kā visplašāk izmantotais materiāls visplašāk pieejamajai mākslai – sakrālo celtņu iekštelpu izveidei. | Kokgriešana, tās pilnveidošana līdz tehniski un stilistiski filigrānai figūrai. Polihromais koks |
Laikposms | I. Ideju vēsture (Teksts+”plakanais materiāls”+taktilā aktivitāte) | II. Lietaskoka funkcionālais pielietojums (pamatā krājuma priekšmeti) | Tehnoloģiskie jauninājumi u.c., kam pievērst uzmanību | |
mežainās platības samazinās un kvalitatīvs izejmateriāls ir grūtāk pieejams. 17. gs. 2. pusē aizvien biežāk pieminēts, ka mežu izciršana noteiktos apvidos (visbiežāk pludināšanas ceļu tuvumā) kļūst par problēmu masveidīgās kokogļu, pelnu, potašas, deguta, darvas ieguves un zāģmateriālu eksporta dēļ. Tas palielina koka ekonomisko vērtību. Ziņas par saimniecisku apsvērumu dēļ sargājamo mežu – bišu koki (medus un vaska eksports kā peļņas avots), reizē arī koka sakrālā nozīme – svētie koki un meži, kristietība un pagānisms. Koka sakrālās, simboliskās, estētiskās vērtības folklorā. | Telpa – baznīca | |||
3. | ≈1750.- 1870. (Koks kā universāls materiāls sadzīvē) | Koka un meža sargāšanai būtiski ir ekonomiskie apsvērumi – kokmateriāls ir peļņas avots, kura izciršanu muižu u.c. mežos jāregulē; t.i. koks jātaupa peļņas dēļ. Muižas tiesības un zemnieka tiesības mežā dzimbtūšanas apstākļos. Mežsargu funkcijas, pirmie ieteikumi par meža uzlabošanu. Kokmateriāls saglabā savu ekonomisko vērtību, nozīmi būvniecībā u.c. nozarēs, taču tā izmantojums sadzīvē 19. gs. kļūst “zemniecisks”. Pilsētas un muižas dzīvesveidā, atkarībā no rocības izteikta tiekšanās uz mūra ēkām, iedzīves priekšmetiem, kas darināti no citiem materiāliem. | Mājoklis un amatnieciski darināti iedzīves priekšmeti Centrā: “koka mājoklis”: koka ēkas, tajos lietotās mēbeles un iedzīves priekšmeti – gandrīz viss sadzīvē nepieciešamais izgatavots no koka, izmantojot dažādas tā daļas, filigrāni apgūstot koka īpašības. Līdzās – atsevišķi 18.-19. gs. paraugi no pilsētas un muižām, kas ir funkcionāli vienādi ar zemnieku lietotajiem. Pilsētu un muižas paraugi ietekmē arī lauku amatnieku vai pašu zemnieku gatavoto priekšmetu dizainu. | Dažādas tehnikas – vienkoči, salikti koka priekšmeti, galdiņu trauki; zīmējumi. Finierējumi, intarsijas, inkrustācijas uz “pilsētas mēbelēm”. Zemnieku sētas kokapstrādes “bezatlikumu tehnoloģija” (no visām koka daļām darināti priekšemeti) |
Laikposms | I. Ideju vēsture (Teksts+”plakanais materiāls”+taktilā aktivitāte) | II. Lietaskoka funkcionālais pielietojums (pamatā krājuma priekšmeti) | Tehnoloģiskie jauninājumi u.c., kam pievērst uzmanību | |
Telpa – zemnieka māja | ||||
4. | ≈1870.- 1990. (Industriāl ais laikmets) | Koks kļūst par izejvielu masu produkcijai un līdz plastmasu ienākšanai ieņem redzamu lomu industriālajā ražošanā. Tiek meklēti jauni veidi koka vienkāršākai un efektīvākai izmantošanai, tā dabisko “trūkumu” novēršanai – saplāksnis, skaiduplātnes u.c. “subprodukti”. Industriālajā periodā mežu platības ir vēsturiski vismazākās; tiek arī meklēti aizvietotāji kokam kā “nemodernam” materiālam. Kopš 19. gs. 2. puses aktualizējas jautājums par ciršanas ierobežojumiem ne tikai ekonomisku, bet arī vides un dabas aizsardzības motīvu dēļ. Mežs un koks kā dabas, nekultivētas ainavas simbols, kā ekosistēma, kas mūsu klimatiskajā joslā saistās ar neskartu, “nesabojātu” vidi. Neapgūtais mežs vairs nav bīstams, tas drīzāk kļūst par ainavisku (estētisku) un literāru objektu, piemēram, romantisma laikmeta mākslās. Koks un mežs kļūst par redzamu zīmi cilvēka “izplešanās tieksmei”. | Masu produkcija Centrā: rūpnieciski ražoti koka priekšmeti (radioaparātu korpusi, mēbeles, rotaļļietas) un izejvielas (finieris, saplāksnis); ražotas arī lidmašīnas, citu transportlīdzekļu virsbūvju daļas u.c. industriālā produkcija Telpa – rūpnīca | Finieris un saplāksnis, no masveidīgi ražotiem elementiem salikta produkcija |
5. | ≈1990.- (Postindus triālais laikmets) | Postindustriālajā laikmetā mainās gan izmantošanas (ražošanas), gan arī meža aizsardzības domāšana. Koks vairs nav lētākais materiāls, ko izmantot, ja nav pieejami industriālā laikmeta jaunie materiāli vai nav vajadzīgas noteiktas to izturības īpašības. Dabiskums, ekoloģiskums kļūst par vērtību un modes lietu. | Koks kā eksluzīvs un ilgtspējīgs materiāls augstvērtīgam dizainam Centrā: dizaina priekšmeti, kuros izcelts koks kā ekskluzīvs materiāls, vizuāli dekoratīvs (Rīgas Krēslu fabrika, citi mūsdienu Latvijas dizaina paraugi) | Bezatlikumu tehnoloģijas (kokšķiedru, kokskaidu plāksnes, šķelda un granulas apkurē |
Laikposms | I. Ideju vēsture (Teksts+”plakanais materiāls”+taktilā aktivitāte) | II. Lietaskoka funkcionālais pielietojums (pamatā krājuma priekšmeti) | Tehnoloģiskie jauninājumi u.c., kam pievērst uzmanību | |
Kvalitatīva koksne kļūst par dārgu izejmateriālu un no tās ražo augstas kvalitātes, relatīvi dārgu produktu ar zināmu dizaina kvalitāti un pievienoto vērtību. Masu produktiem un celtniecībai tiek izmantoti no koksnes subprodukcijas (līmētām plāksnēm, kokšķiedru, kokskaidu u.c. laminētajiem materiāliem) gatavoti izejmateriāli. Saudzēšanas idejas ir visaptverošas diskusijas objekts, tajā klātesoši ir gan ekonomiskie, gan ekoloģiskie, gan estētiskie apsvērumi. Uzsvars pāriet no “ko necirst?” uz “ko vispār drīkst cirst?”. Intensīvāka kļūst meža apsaimniekošana, tas tiek uztverts kā ieguldījums nākotnē. | Telpa – ekskluzīva minimālisma stila telpa, izcelta koka priekšmeta unikalitāte, vērtība |
Pielikums Nr. 3
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konkursa nolikumam “Dizaina metu konkurss izstādes “Koks Latvijas vēsturē” iekārtojumam”
Izstādes tematiskās struktūras plāns
Izstādes ”Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē” (darba nosaukums)
tematiskās struktūras plāns
Izstādes struktūras raksturojums
Izstādes struktūru veido piecas hronoloģiski un tematiski dalītas pamatsadaļas. Katra izstādes pamatsadaļa sastāv no tēmas ievada un divām apakšsadaļām:
1) lietaskoka funkcionālais pielietojums; 2) ideju vēsture. Ievada un apakšsadaļu saturs (vēstījums, eksponāti) ir mainīgs, taču to izveides principi saglabājami līdzīgi visās izstādes sadaļās.
Tēmas ievadā ietilpst:
1) sadaļas (telpas) nosaukums;
2) sadaļas (telpas) ievadteksts;
3) grafiski, scenogrāfiski, dizaina elementi (atkarībā no dizaina idejas).
Apakšsadaļa “Lietaskoka funkcionālais pielietojums” ir katras pamatsadaļas saturiski un vizuāli centrālā daļa. Tā parāda vienu laikmetam raksturīgu koka funkcionālo pielietojumu (darbarīks, mākslas priekšmets, iedzīves priekšmets mājoklī, masu rūpniecības produkcija, dizaina izejmateriāls). Koka funkcionālais pielietojums savukārt plašāk raksturo konkrētajā laikposmā pastāvošo attieksmi pret koku un koksni kā materiālu. Piemēram, koka zvejas rīki stāstā par meža kolonizāciju senvēsturē ataino cilvēka dzīvi dabā (starp ūdeni un mežu). Šīs apakšsadaļas saturs un dizaina risinājums nosaka visas pamatsadaļas kopējo vizuālo un emocionālo noskaņu. Tajā jāiekļauj šādus elementus:
1) apakšsadaļas ievadteksts, kurā īsi noformulēta ideja, raksturots konkrētais kokmateriāla funkcionālais pielietojums, tā nozīme;
2) sadaļas centrālie eksponāti – priekšmets vai priekšmetu grupa kas izvietoti vitrīnās vai ir brīvstāvoši;
3) dizaina/scenogrāfiskie elementi, kas līdzveido kopējo telpas noskaņu.
Apakšsadaļa “Ideju vēsture” dod skatītājam plašāku kontekstu un arī iespēju salīdzinājumam ar mūsdienām. Tajā raksturotas noteiktas tendences kokmateriāla izmantojumā (kokmateriāla ieguves veids un apjoms, funkcionālais pielietojums un noieta tirgus, iezīmes tehnoloģijas attīstībā, regulējošie tiesību akti u.tml.) un/vai konkrētajā periodā pastāvošās idejas par koka un meža aizsardzību sakrālu, estētisku, ekonomisku vai ekoloģisku apsvērumu dēļ. Tā turpina centrālo tēmas stāstu, to izvēršot plašāk un atklājot ilgstoši pastāvošo “spriegumu” starp kokmateriāla pielietojumu cilvēka interesēs un koka sargāšanu. Saturiski un telpiski to var veidot vairākas stāstu līnijas un dažādi izstādes elementi, - teksts, infografikas, citas
izdrukas, eksponātu vitrīnas, taktili objekti (aktivitāte) vai dizaina (scenogrāfiski) objekti. Apakšsadaļā iekļauti šādi elementi:
1) apakšsadaļas ievadteksts kas apskata konkrētajam laikam raksturīgās idejas par kokmateriāla izmantojumu;
2) pēc hronoloģiska vai tematiska principa veidotas eksponātu vitrīnas, kuras papildina paplašinātās anotācijas;
3) infografikas, izdrukas, digitāli vai taktili (aktivitāšu) elementi, kuri apmeklētājam viegli uztveramā formātā apkopo kontekstuālo informāciju.
Tā kā katra apakšsadaļa raksturo atšķirīgu vēsturisko situāciju un koka funkcionālo pielietojumu tajā, arī atšķirīgus cilvēka un vides attiecību principus, būtiski ar dizaina palīdzību (teksta, krāsas, attēlu, telpas, gaismas u.c.) ļaut atpazīt, ka tiek aplūkota noteikta izstādes sadaļa, kas atšķiras no citām. Tāpat apmeklētājam svarīgi ar vizuāliem elementiem palīdzēt atpazīt noteiktas izstādes sadaļas apakšsadaļu un sasaistīt to ar tāda paša veida izstādes apakšsadaļām. Apakšadaļu struktūras atpazīšana būtiski atvieglotu satura uztveri un kopējā izstādes stāsta turpinātību. Tādēļ katrai pamatsadaļai ir jāpāriet uz nākamo pamatsadaļu organiski uzsverot stāsta vienotību tajā pašā laikā parādot katras pamatsadaļas stāsta atšķirīgumu un akcentu maiņu.
Eksponātu un izstādes elementu raksturs
Izstādes pamatā ir unikāli muzeja krājuma priekšmeti, taču to atlase veikta “lakoniski”, atstājot plašākas iespējas variēt ar citiem, telpu papildinošiem dizaina un scenogrāfijas elementiem, taktilu aktivitāšu iespējām, digitāliem risinājumiem, projekcijām, skaņu. Eksponātu izvietošana, ja tematiskā struktūras plānā nav norādīts citādi, jāparedz vitrīnās, kas norādītas izstādes izbūvei pieejamo elementu sarakstā. Konkrēto vitrīnu un citu izstādes elementu izvēli var paredzēt tikai orientējoši, ar iespēju mainīt, pielāgot praktiskajā iekārtošanas gaitā.
Tekstu apjomi un valoda
Izstādes teksti un anotācijas drukātas divās valodās - latviešu (galvenā) un angļu (tulkojums, papildus valoda).
Izstādē iekļauti šādu tekstu veidi:
1) sadaļas ievadteksts – 150-180 vārdi (līdz 1300 rakstu zīmes), kas raksturo pamatsadaļas galvenās idejas;
2) apakšsadaļas teksts – 120-130 vārdi (līdz 1200 rakstu zīmes) katras apakšadaļas tēmu raksturojošs teksts, kas paskaidro risināto tēmu, to, kādēļ apmeklētājs redz konkrēto eksponātu kopumu;
3) paplašināta anotācija – 50 vārdi (līdz 400 rakstu zīmes) – skaidrojums par konkrētu eksponātu vai eksponātu grupu.
Tematiskās struktūras kopsavilkums
1. sadaļa ~1200.g. “Cilvēks ienāk mežā”
1.1. apakšsadaļa (lietaskoka funkcionālais pielietojums) “Koka darbarīki zvejā”
1.2. apakšsadaļa (ideju vēsture) “Cilvēks paplašina dzīvesvidi”
1.2.1. elements - Laika līnija (kombinēts grafisks, taktils vai digitāls objekts)
– “Klimats, dabasvides pārmaiņas un cilvēks mežā”
1.2.2. elements - vitrīna/vitrīnu grupa “Koka darbarīki”
1.2.3. elements – vitrīna vai vitrīnu grupa “Estētiskais un sakrālais koka darinājumos”
2. sadaļa ~1200.–1750. “Koks kļūst par koksni”
2.1. apakšsadaļa (lietaskoka funkcionālais pielietojums) – “Koks sakrālajā telpā”
2.2. apakšsadaļa (ideju vēsture) – “Koks – eksporta prece”
2.2.1. elements – grafisks (izdruka, teksts, infografika) un taktils (aktivitāšu) objekts “Koksnes un meža preču eksports jaunajos laikos un mūsdienās”
2.2.2. elements – vitrīna vai vitrīnu grupa “Bišu koki”
2.2.3. elements – izdruka/projekcija “Svētie meži”
3. sadaļa ~1750.–1870. “Koks – universāls materiāls sadzīvē”
3.1. apakšsadaļa (lietaskoka funkcionālais pielietojums) – “Koks zemnieka mājoklī”
3.2. apakšsadaļa (ideju vēsture) – “Starp taupību un radošumu. Koks zemnieka ikdienā”
3.2.1. elements – Kombinēts grafisks elements (teksts, infografikas zīmējumi), taktils vai digitāls risinājums – “Meža likumi”
3.2.2. elements – vitrīnu grupa “Koks ikdienā”
4. sadaļa ~1870.–1990. “Koks industriālajā laikmetā”
4.1. apakšsadaļa (lietaskoka funkcionālais pielietojums) – “Kokmateriāls industriālajā rūpniecībā”
4.2. apakšsadaļa (ideju vēsture) – “Industrializācija un vides aizsardzības idejas”
4.2.1. elements – Kombinēts grafisks elements (teksts, infografikas,
zīmējumi, attēlu kopijas), taktils vai digitāls objekts – “Mežs un dabas aizsardzības idejas”
5. sadaļa ~1990. “Koks postindustriālajā laikmetā”
5.1. apakšsadaļa (lietaskoka funkcionālais pielietojums) – “Koks mūsdienu dizainā”
5.2. apakšsadaļa (ideju vēsture) – “Ekoloģiskā un ekonomiskā līdzsvara izaicinājums”
5.2.1. Grafisks objekts un taktila aktivitāte – “Cirst nevajag saudzēt. Līdzsvara meklējumi”
Kvalitatīvi eksponātu un vitrīnu attēli Konkursa II kārtas pretendentiem tiks nodrošināti brīvpieejā muzeja serverī xxxxxxx.xxxx.xx.
Izstādes tematiskās sadaļas
1. sadaļa ~1200.g. “Cilvēks ienāk mežā”
Sadaļas apraksts:
Sadaļa veltīta laika posmam no pirmo iedzīvotāju ienākšanas Latvijas teritorijā līdz
13. gadsimtam. Cilvēks sāk dzīvi nekultivētā, dabiskā, pat bīstamā mežā un sāk veidot attiecības ar vidi, kurā tas dzīvo. Sadaļas centrā ir darbarīks kā vissenākais koksnes
funcionālais pielietojums, taču šī perioda darbarīki raksturo cilvēka dzīvi dabā, izmantojot meža resursus, taču mežam vēl neesot “kolonizētam”, “pakļautam”.
Atslēgas vārdi, kas raksturo sadaļu: meža sajūta, biezoknis, pirmatnība, nepieradinātība. Sadaļas noskaņas radīšanai izmantojami audio un/vai gaismas efekti (piemēram, audio efekti, kas atgādina pirmatnīgu mežu, cilvēka darbošanos tajā u.tml.).
Sadaļas ievadteksts (150-180 vārdi):
1) Koks kā augs, izejmateriāls, simbols ir bijis klātesošs cilvēku dzīvē visos vēstures periodos. Mainījusies tā pielietojuma dažādo izpausmju intensitāte (vai arī mūsu zināšanas par koka izmantošanas paradumiem).
2) Cilvēka un meža (koka) attiecību aizsākums meklējams senvēsturē. Cilvēks Latvijas teritorijā sāka dzīvi mežainā vidē, izvēloties no meža brīvos ezeru un nelielu upju krastus. Koks bija izejmateriāls mājokļu būvei un darbarīkiem/medību rīkiem, mežs deva iztiku (dzīvnieku medības, bišu medus, ēdamie augi). Cilvēku dzīvesvieta neatradās mežā, tā bija salīdzinoši bīstama vide, kas bija jāpielāgo dzīvošanai, zināmā mērā pat “jāpakļauj”, “jākolonizē”.
3) Jau kopš akmens laikmeta koku un mežu uzlūkoja gan kā resursu, gan kā simbolu un, visticamāk, arī sakrālu objektu.
1.1. apakšsadaļa (lietaskoka funkcionālais pielietojums) “Koka darbarīki zvejā”
Apakšsadaļas apraksts:
Koka darbarīki zvejā ir centrālā tēmas apakšsadaļa, kas rāda viena veida funkcionālo kokmateriāla pielietojumu un reizē arī cilvēka dzīvesvidi starp mežu un ūdeņiem. Eksponāti ir unikāli arheoloģiski koka atradumi, liela daļa no neolīta apmetnes Sārnatē. Centrālais un fiziski lielākais objekts, kam pakārtoti citi, ir arheoloģiski atrastā vienkoča laiva (11.-12. gs.).
Apakšsadaļas teksts (120-130 vārdi):
Teksts raksturo darbarīku izgatavošanu kā vienu no senākajiem koka funkcionālajiem pielietojumiem kopš pirmo iedzīvotāju ienākšanas Latvijas teritorijā, kas turklāt ilgst līdz mūsdienām. Senākie Latvijā saglabājušies cilvēka darinātie koka darbarīki ir zvejas rīki no Sārnates neolīta apmetnes. Koka priekšmetu izmantošana zvejā rāda seno cilvēku vietu dabasvidē – starp mežu un ūdeni kā diviem svarīgiem resursiem.
Eksponāti (orģināli) kas izvietoti uz podestiem vai vitrīnās:
Nr. | Eksponāta veids | Šifrs | Piezīmes |
Centrālais eksponāts (brīvstāvošs): | |||
1. | Laiva (Talsu Vilkumuižas ezers) | A 9171 | Novietota uz podesta, brīvstāvoša Izmēri: h-30cm, gar.-2m, plat.-60cm |
Citi eksponāti (vitrīnās): | |||
2. | Pludiņš (Āraišu ezerpils) | VI 45a:593 | Novietots vitrīnā |
3. | Pludiņš (Āraišu ezerpils) | VI 45:1305 | Novietots vitrīnā |
4. | Xxxxxxx (Sārnates apmetne) | A 11417:234 | Novietots vitrīnā |
5. | Mazais airītis (Sārnates apmetne) | A 11415:170 | Novietots vitrīnā |
6. | Lielais airis (Sārnates apmetne) | A 11418:80 | Novietots vitrīnā |
7. | Pludiņš (Āraišu ezerpils) | VI 45:851 | Novietots vitrīnā |
8. | Xxxxxxx (Āraišu ezerpils) | VI 45a:1319 | Novietots vitrīnā |
9. | Rokturis (Sārnates apmetne) | A11415:317 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
10. | Xxxxxxx (Sārnates apmetne) | A 11417:260 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
11. | Kapļa lāpstiņa (Zvidzes apmetne) | VI 188:437 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
12. | Kaplis (Sārnates apmetne) | A 11415:416 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
13. | Riekstu dauzāmā vālīte (Sārnates apmetne) | A 11415:372 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
14. | Riekstu dauzāmā vālīte (Sārnates apmetne) | A 11415:383 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
15. | Riekstu dauzāmā vālīte (Sārnates apmetne) | A 11415:61 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
16. | Koka bultas gals (Zvidzes apmetne) | VI 188:11 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
17. | Ķīļveida cirvja mufta (Zvidzes apmetne) | VI 188:90 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
1.2. apakšsadaļa (ideju vēsture) “Cilvēks paplašina dzīvesvidi”
Apraksts:
Centrālais elements šajā apakšsadaļā ir laika līnija – hronoloģiski strukturēts grafisks (teksta un/vai piktogrammu, infografiku, zīmējumu) vai taktilas/digitālas interaktivitātes objekts, kas rāda un skaidro dabasvides pārmaiņas Latvijā un cilvēka vietu meža resursu izmantošanā no akmens līdz dzelzs laikmetam, īsumā iezīmējot arī vēlāk notikušās vides pārmaiņas. To papildina eksponāti vitrīnās – arheoloģiski atrastie koka priekšmeti –, kas rāda koka darbarīku izmantošanas attīstību, mainoties videi un nodarbošanās struktūrai.
Apakšsadaļas teksts (120-130 vārdi):
Teksts raksturo meža apgūšanas (kolonizācijas) dinamiku senvēsturē, to, kā mainoties saimniecībai un augot iedzīvotāju skaitam, mainās attiecības ar mežu un izmantoto darbarīku daudzveidība. Akmens laikmetā cilvēks bija pilnībā atkarīgs no dabas, dzīvoja dabā. Agro metālu periodā (1800.-0.x.xx.Xx.) cilvēki sāka aktīvi ietekmēt apkārtējo vidi, bet dzelzs laikmetā (1.-1200.g.) cilvēks jau intensīvi izmantoja dabas resursus, x.xx. mežus, ievērojami ietekmējot apkārtējo vidi; koks tiek izmantots ļoti daudzveidīgi un apstrādāts ar daudzveidīgiem paņēmieniem.
1.2.1. elements – Laika līnija (kombinēts grafisks, taktils vai digitāls objekts)
Apraksts:
Laika līnija kā hronoloģiski strukturēts grafisks (teksta, infografiku, piktogrammu, zīmējumu u.c.) un/vai taktils objekts, vai digitāls interaktīvs risinājums, kas ļautu
izzināt dabasvides ietekmi uz cilvēku, cilvēka un meža savstarpējo attiecību pārmaiņu dinamiku cauri laikiem. Tā risinājuma ideja detalizētāk izstrādājama dizaina projekta veidošanas gaitā.
Orientējošs laika līnijas informācijas saturs:
Laikmets | Klimats/Daba | Cilvēka dzīvesveids, nodarbošanās un tās ietekme uz mežu |
Vēlais paleolīts (10500. - 0000.x.xx.Xx) | Skarbs subarktisks klimats, t.s. parka tundras ainava, nav izveidojušies meži, sastopami pundurkrūmi, parādās priedes. | Cilvēki dzīvo īslaicīgi apdzīvotās apmetnēs upju krastos. Cilvēks iztiek no dabas resursiem, galvenais medījamais dzīvnieks ir ziemeļbrieži. Medībās izmantoti šķēpi, bultas. Koku izmanto dažādu salikto rīku darināšanai, mājokļu ierīkošanai. Nav atklātas mītņu paliekas no šī perioda, to konstrukcija bijusi viegla, slieteņveida, iespējams, veidota no koka kāršu karkasa. |
Mezolīts, neolīts (9000.- 1800. g. xx.Xx.) | Klimats kļūst siltāks, pieaug koku sugu daudzveidība, izveidojas vienlaidus meža sega. Pirms ~ 8000 gadiem iestājās siltais un mitrais atlantiskā klimata periods, izveidojās plašas platlapju koku (ozolu, liepu, vīksnu) audzes. | Cilvēki dzīvesvietām izvēlas no meža brīvos ezeru un nelielu upju krastus, cilvēku dzīvesvietas neatradās mežā, bet pie meža. Koks bija izejmateriāls mājokļu būvei un darbarīkiem/medību rīkiem. No šī perioda saglabājušies senākie koka darbarīki un iedzīves priekšmeti Latvijas teritorijā. Vidējā neolītā (4100.-0000.x.xx.Xx.) pirmās liecības par zemkopību: koka kapļi (Zvidze, Sārnate), lāpstveida rīki. Mežu platība tika mērķtiecīgi samazināta, lai atbrīvotu vietu atklātām platībām – par to liecina koku putekšņu skaita samazināšanās un nezāļu putekšņu skaita pieaugums apmetņu tuvumā. Tomēr zemkopība un lopkopība līdz pat akmens laikmeta beigām nebija noteicošās nozares. |
Bronzas laikmets (1800.-1100., 1100.-500. x.xx.Xx.), senākais dzelzs laikmets (500.- 0.x.xx.Xx.) | 2. x.x.xx.Xx. klimats kļuva vēsāks, mitrāks, iestājas subatlantiskais klimata periods, kas turpinās līdz mūsdienām. Mežos dominē priedes, sarūk platlapju koku audzes, sašaurinās meža un ūdeņu piedāvātā iztikas bāze. | Izdzīvošanai nepieciešamo dabas resursu samazināšanās veicina līduma zemkopības un lopkopības attīstību. Purvainās ezeru piekrastes nav piemērotas zemkopībai, tādēļ cilvēki sāk dzīvot upju palienēs un vietās ar smilšainākām augsnēm. Tiek nolīstas aizvien jaunas meža platības. Koks izmantots dažādām vajadzībām, koks ir ne tikai izejmateriāls darbarīku gatavošanā, līdumos koka pelni kalpo par mēslojumu, daudz kokmateriāla ir vajadzīgs nocietināto apmetņu būvei. |
Agrais un vidējais dzelzs laikmets (1.-800.g) | Subatlantiskais klimats | Ievērojami pieaudzis iedzīvotāju skaits; zemkopība un lopkopība ir svarīgākās nozares pārtikas ieguvē; tas arī nozīmē mežu platību strauju samazināšanos, ko atvieglo dzelzs darbarīku izmantošana – cirvji, kapļi, izkaptis u.c. Koks tiek izmantots visplašākajā veidā; mežs ir amatniecības izejmateriālu avots, pārtikas resursu vieta (medības, dravniecība u.c). No koka darināti darbarīki, iedzīves priekšmeti, ieroči (koks lielākoties nav saglabājies, tikai metāla daļas). Mežu izciršana ietekmēja apkārtējo vidi, ne vien tuvinot Latvijas ainavu tai, kādu to pazīstam jaunākajos laikos, bet paātrinot arī virszemes ūdeņu noteci, kā rezultātā izsīka |
gruntsūdeņi. Tas mazināja augsnes mitrumu un sējumu ražību, tā rezultātā nācās vēl paplašināt zemkopības platības. Tikai attīstoties tīrumu zemkopībai, mežam atkaroto platību izmantošana kļuva ilglaicīgāka. | ||
Vēlais dzelzs laikmets (800.- 1200.g.) | Nedaudz pirms 800. gada iestājās ap 300 gadu ilgs siltuma periods. Mežos pieauga platlapju koku īpatsvars (iepriekš dominēja skuju koki). | Iedzīvotāju skaits salīdzinot ar iepriekšējo periodu pieckārt palielinās. Šajā periodā cilvēks aizvien noteiktāk gūst pārsvaru dabā, tā ietekme uz dabu ir krietni lielāka kā iepriekš. Mežam atkarotās platības joprojām pieaug. Intensīva dabas resursu izmantošana. Koks izmantots būvmateriāliem, dažādu rīku un iedzīves priekšmetu darināšanai. Koka pilis un atklātās apmetnes būvētas gandrīz pilnībā no koka. Perioda beigās īpaši pieaug meža dravniecības nozīme. |
Viduslaiki un jaunie laiki (13.- 18. gs.) | Siltuma periods beidzās 12. gs., savukārt 14. gs. iestājās īslaicīgs ievērojami vēsāka klimata periods, ietekmējot arī dabasvidi (piem., mazinot platlapju koku īpatsvaru). | Tirdznieciskajiem kontaktiem nostiprinoties, kokmateriāls iegūst aizvien lielāku ekonomisko vērtību; nozīme ir ne tikai mežā iegūstamajām vērtībām (medus, bišu vasks, kažokādas), bet arī pašai koksnei. Viduslaiku beigās un jaunajos laikos izplatīta kļūst mežu izciršana eksporta produkcijas ražošanai. Samazinās mežu platības pilsētu un ūdensceļu tuvumā; vienlaikus kartēs un ceļojumu aprakstos saglabājas liecības par Latvijas mežainumu; mežainākās platības daudzu gadsimtu garumā ir Ziemeļkurzemē un Latgales Austrumos. Turpinās lauksaimniecības zemes izmantošana un paplašināšana, pēc kariem īslaicīgi pamestās platības vienas- divu paadžu laikā atkal tiek izmantotas. |
Jaunie un jaunākie laiki, 19.-20. gs. | Klimats ar īslaicīgām izmaiņām ir līdzīgs mūsdienu klimatam. | Meža platības 20. gs. sākumā sasniedz vēsturisko minimumu, savukārt Latvijas iedzīvotāju skaits – vēsturisko maksimumu. Agrārā Latvijas saimniecība prasa aizvien paplašināt tīrumus un tie tiek ierīkoti pat vietās ar mazauglīgām vieglām smilšainām augsnēm. Rūpniecības attīstības procesā kokam ir būtiska nozīme ne tikai kā precei vai izejvielai – koks augošajās pilsētās plaši tiek izmantots kā materiāls būvniecībā un kurināmais. Mežkopības pētījumi, meliorācija, meža stādīšana un audzēšana raksturo meža kļūšanu par “kultivējamu objektu”. Daba ir pakārtota racionāli sakārtotajai ekonomikai, cilvēka darbības mērķiem. Kā pretsvars tam visās mākslās nostiprinās romantizētais priekšstats par neskarto mežu. Mežs kļūst par “dabiskuma” simbolu un atpūtas vietu. Samazinoties mežu platībām, augot gaisa piesārņojuma problēmai, nostiprinoties industriālās sabiedrības atpūtas un brīvā laika kultūtrai, tiek aktualizētas ekoloģiskās un arī ainavas problēmas. |
21. gs. | Vērojama globālā sasilšana, tā nonāk arī sabiedrības un pasaules politikas dienaskārtībā. | Latvijā meža platības ir palielinājušās, vienlaikus arī turpinās aktīva mežizstrāde. Pieaugot koksnes un tās produktu cenai, aizvien svarīgāka ir intensīva, racionāla mežu resursu izmantošana un meža īpašuma ekonomiskā ilgtspēja. Ekoloģiskums, attieksme pret apkārtējo vidi kļūst par dzīvesveida sastāvdaļu. Mežs nav tikai “dabiskuma” simbols vai vieta atpūtai – tā ir vērtība, kas nosaka dzīves kvalitāti. |
1.2.2. elements – Vitrīna/vitrīnu grupa “Koka darbarīki”
Apraksts:
Vitrīna/vitrīnu grupa, kas parāda koka darbarīku daudzveidības paplašināšanos līdz ar saimniecības izmaiņām laika gaitā.
Vitrīnas ir papildinājums 1.2.1. elementam – laika līnijai/infografikām/taktilam elementam par dabasvides pārmaiņām un cilvēka-meža attiecībām senvēsturē.
Eksponāti (orģināli) kas izvietoti vitrīnās vai stikla kubos pie sienas:
Nr. | Eksponāta veids | Šifrs | Piezīmes |
1. | Koka nazis (Āraišu ezerpils) | VI 45:1224 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
2. | Koka kāsis (Āraišu ezerpils) | VI 45:727 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
3. | Koka kāsis (Āraišu ezerpils) | VI 45:517 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
4. | Koka kāsis (Āraišu ezerpils) | VI 45:361 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
5. | Mieturis (Āraišu ezerpils) | VI 45a:847 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
6. | Tāšu ritulis (Āraišu ezerpils) | VI 45:90a | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
7. | Koka nazis (Āraišu ezerpils) | VI 45 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
8. | Lūku apavs (Āraišu ezerpils) | VI 45a:13 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
9. | Vālīte (Āraišu ezerpils) | VI 45:312 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
10. | Vērpjamā vārpstiņa (Āraišu ezerpils) | VI 45:333f | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
11. | Kāsis (Āraišu ezerpils) | VI 45 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
12. | Vācele (Āraišu ezerpils) | VI 45 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
13. | Vācelītes dibens (Āraišu ezerpils) | VI 45 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
14. | Naža spals (Āraišu ezerpils) | VI 45 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
15. | Naža spals (Āraišu ezerpils) | VI 45 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
16. | Virves pinums (Āraišu ezerpils) | VI 45 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
1.2.3. elements – vitrīna vai vitrīnu grupa “Estētiskais un sakrālais koka darinājumos”
Apraksts:
Vitrīnā eksponēti zoomorfi vai, iespējams, rituāliem nolūkiem darināti un lietoti arheoloģiskie atradumi, kas darināti no koka. Tie ir unikāli vairāk nekā tūkstoš gadus seni oriģināli, kas rāda koka filigrāno apstrādi, iezīmē praktiskā, skaistā un, iespējams, arī sakrālā savienojumu senā pagātnē.
Apakšsadaļas teksts (120-130 vārdi):
Teksts risina jautājumu par meža un koka sakrālo nozīmi aizvēstures periodā. Senais cilvēks pirmkārt bija “reliģiskais cilvēks” un tikai pēc tam “ekonomiskais cilvēks”. Tomēr šīs divas būtības nav atdalāmas viena no otras, skaidra robeža starp tām nav novelkama. Tas, ko mūsdienās uztveram kā mākslas priekšmetus, bija gan ikdienas dzīves, gan reliģisko priekšstatu izpausme.
Eksponāti (orģināli) kas izvietoti vitrīnās vai stikla kubos pie sienas:
Nr. | Eksponāta veids | Šifrs | Piezīmes |
1. | Kāsis, putna figūra (Āraišu ezerpils) | VI 45a:885 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
2. | Koka pīles galviņa (Sārnates apmetne) | A 11415:398 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
3. | Laiva (Brendiķu purvs) | A 8088 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
4. | Koka kauss (Sārnates apmetne) (3D izdruka) | A 11419:61 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
5. | Koka kauss (Sārnates apmetne) | A 11415:282 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
6. | Koka kauss (Āraišu ezerpils) | VI 45:415 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
7. | Vairogs (Tīras purvs, depozīts) | A 9170:1 | Novietota vitrīnā vai stikla kubā |
2. sadaļa ~1200.–1750. “Koks kļūst par koksni”
Sadaļas apraksts:
Sadaļa iezīmē koka fukcionālā pielietojuma, nozīmes un vērtības pārmaiņas viduslaikos un jaunajos laikos, kā arī ar to saistīto cilvēka un koka/meža attiecību maiņu. Sadaļas centrā ir jauns plaši izplatīts koka funkcionālais pielietojums – koks kā izejviela mākslai baznīcās. Ideju un vērtību “imports” no Rietumeiropas notika paralēli preču (ekonomiskajam) “importam-eksportam”, un šie kontakti ietekmēja arī kokmateriāla vērtības pieaugumu. Atslēgas vārdi, kas raksturo sadaļu saistīti ar baznīcas telpas izjūtu: harmonija, gaisma, sakārtotība, apgarotība, svētums. Sadaļas noskaņas radīšanai izmantojami audio un gaismas efekti (piemēram, kā audio efekts fonā – baznīcas akustika u.c.).
Sadaļas ievadteksts (130-180 vārdi):
Teksts skaidro, ka, atšķirībā no senākā perioda, kad cilvēku dzīve norisinājās ciešā lokālā mijiedarbē vai pat konkurencē ar visapkārt esošo mežu, nemitīgā eksistenciālā “cīņā par telpu”, tad, sākot no 13. gadsimta, cilvēka-meža attiecību modelī spēku samērs pakāpeniski nosvērās par labu cilvēkam. Šo procesu paātrināja Rietumeiropas viduslaiku dzīves modeļa nostiprināšanās Livonijā. Šī kultūrvēsturisko un saimniecisko pārmaiņu procesa rezultātā laika posmā no 13. līdz apmēram 18. gadsimtam cilvēks pakāpeniski kļuva aizvien neatkarīgāks no meža. Raugoties no koka funkcionālā lietojuma un arī semantiskās vērtības (izpratnes par to, kas ir koks) viedokļa, koks no visapkārt esoša “auga” kļuva par “koksni” jeb “lietaskoku”. Cilvēkam arvien konsekventāk “pieradinot”, “pakļaujot” koku savām vajadzībām, apgūstot jaunas apstrādes tehnikas un lietojuma sfēras, pieauga koka kā izejmateriāla, tā blakusproduktu un lietaskoka mežu vērtība.
2.1. apakšsadaļa (lietaskoka funkcionālais pielietojums) – “Koks sakrālajā telpā”
Apakšsadaļas apraksts:
Sadaļas galvenais saturiskais un vizuālais akcents ir viduslaiku un agro jauno laiku koka sakrālās mākslas priekšmeti. Apakšsadaļa veido galveno visas sadaļas noskaņu, asociācijas ar laikmetu, ieskatu kokapstrādes tehnikā, autoru prasmēs. Telpas centrā vai citā labi pamanāmā vietā atrodas baznīcu interjeru kokskulptūru kompozīcija. Galvenais eksponāts ir 16. gs. krustā sistā Kristus skulptūra, kuru vēlams izcelt, piemēram, novietojot augstāk par pārējām skulptūrām vai iekārtā veidā. Arī dažas citas skulptūras (eņģeļi) vēlams eksponēt iekārtā veidā vai tā, ka tās nolūkojas uz skatītāju no augšas. Reliģisko skulptūru kompozīciju var papildināt citi autentiski elementi (dekoratīvi koka pildiņi), kas rada papildu telpas sajūtu, kalpo kā atsauce uz koka interjera elementiem.
Skulptūru skaitu atlasīt atbilstoši dizaina iecerei; vēlams iekļaut dažādu motīvu skulptūras (apustuļi, svētie, eņģeļi, sv. Gars) un no dažādiem Latvijas reģioniem.
Pretstatā iepriekšējai sadaļai, “baznīcas telpai” jārada iespaids, ka tā ir cilvēka veidota, būvēta un iekārtota pēc plāna, nevis organiski “augusi”; tā ir norobežota no ārpasaules un “mežonīgās dabas”.
Apakšsadaļas teksts (120-130 vārdi):
Teksts par baznīcu u.c. sakrālo celtņu interjeru izbūves vēsturi, koku kā galveno materiālu baznīcu interjeros. Koka jaunais funkcionālais lietojums – koks kopš 13. gs. kalpo, lai iekārtotu paša cilvēka izvēlēto, paša radīto jauno dzīvesvidi “ārpus meža” (pilsētas; jauna tipa dzīvojamās, publiskās un saimnieciskās ēkas). Cilvēks pats veido praktiskas ērtības sev apkārt, pats rada un iekārto arī jaunu sakrālo telpu – ne vairs dabas objektu tuvumā (pagānisms), bet pārsvarā paša radītās telpās (kristietība; baznīcas, klosteri). Koks kā parocīgs, plastisks materiāls labi kalpo šim nolūkam. Lai gan pats koks kā materiāls nekad “nekļūst svēts”, tas iemieso, reprezentē reliģijas priekšstatus, kļūst par sakrālu vērtību nesēju. Koks vairs nepārtop tikai utilitāros priekšmetos, aizvien biežāk un krāšņāk kvalitatīva koksne pārtop priekšmetos ar māksliniecisku vērtību.
Eksponāti (oriģināli) – izvietoti brīvstāvoši (uz podestiem vai iekārtā veidā):
Nr. | Eksponāta veids | Inv. nr. | Piezīmes |
Centrālais eksponāts: | |||
1. | Krustā sistais Kristus. 16. gs. Sabiles | VS 53 | Brīvstāvošs (vēlams izcelt, novietot |
luterāņu baznīca (Kurzeme). Koks. | augstāk par citām skulptūrām, var eksponēt iekārtā veidā.) Izmēri: h - 105cm | ||
Citi eksponāti (Skulptūru skaitu atlasīt atbilstoši dizaina iecerei!): | |||
2. | Mozus. Ķerkliņu luterāņu baznīca (Kurzeme). 17. gs. otrā puse. Koks, krāsojums. | VS 7 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 75cm |
3. | Xxxxx. Ķerkliņu luterāņu baznīca (Kurzeme). 17. gs. otrā puse. Koks, krāsojums. | VS 6 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 78cm |
4. | Eņģelis. Ķerkliņu luterāņu baznīca (Kurzeme). 17. gs. otrā puse. Koks, krāsojums | VS 9 | Brīvstāvošs (vēlamseksponēt iekārtā veidā vai tā, ka tas nolūkojas uz skatītāju no augšas) Izmēri: h - 75,5cm |
5. | Sv. Xxxxxxx . Rucavas luterāņu baznīca (Kurzeme). Meistars Xxxxxx Xxxxxxx. 1710. g. Koks, krāsojums. | VS 46 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 97cm |
6. | Eņģeļa galva (konsole). Sakas luterāņu baznīca (Kurzeme). Meistars Xxxxxxx Xxxxxxxxxx. Ap 1710 – 1720.g. Koks, krāsojums. | VS 61 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 38cm, plat. - 30cm |
7. | Apustulis. Saldus luterāņu baznīca (Kurzeme). 17. gs. otrā puse. Koks, krāsojums. | VS 64 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 62cm |
8. | Sv. Xxxxxxx. 17. gs. otrā puse. Saldus luterāņu baznīca (Kurzeme). Koks, krāsojums | VS 250 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 62,5cm |
9. | Evaņģēlists Xxxx. Saldus luterāņu baznīca (Kurzeme). 17. gs. otrā puse. Koks, krāsojums | VS 65 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 63,5cm |
10. | Eņģelis. 1697.-1701. gads. Xxxxxx Xxxxxxx Xxxx. Ugāles luterāņu baznīca (Kurzeme). Koks, zeltījums. | VS 81 | Brīvstāvošs (vēlamseksponēt iekārtā veidā vai tā, ka tas nolūkojas uz skatītāju no augšas) Izmēri: h - 48cm |
11. | Svētais gars (balodis). Umurgas luterāņu baznīca (Vidzeme). 18. gs. 30. gadi. Koks, krāsojums | VS 143 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 34cm |
12. | Sv. Xxxxx. Rīga. Nezināma baznīca. Koks, krāsojums | VS 207 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 70cm |
13. | Enģelis. Latgale. 19. gs. Koks. | VS 172 | Brīvstāvošs (vēlamseksponēt iekārtā veidā vai tā, ka tas nolūkojas uz skatītāju no augšas) Izmēri: h - 64cm |
14. | Eņģelis. Gārsenes Sv. Jura luterāņu baznīca (Sēlija). 1793. gads. Koks, krāsojums. | VS 104 | Brīvstāvošs (vēlamseksponēt iekārtā veidā vai tā, ka tas nolūkojas uz skatītāju no augšas) Izmēri: h - 50cm |
15. | Eņģelis. Gārsenes Sv. Jura luterāņu | VS | Brīvstāvošs (vēlamseksponēt iekārtā |
baznīca (Sēlija). 1793. gads. Koks, krāsojums | 106 | veidā vai tā, ka tas nolūkojas uz skatītāju no augšas) Izmēri: h - 35cm | |
16. | Eņģelis. Gārsenes Sv. Jura luterāņu baznīca (Sēlija). 1793. gads. Koks, krāsojums | VS 105 | Brīvstāvošs (vēlamseksponēt iekārtā veidā vai tā, ka tas nolūkojas uz skatītāju no augšas) Izmēri: h - 33cm |
17. | Eņģeļa galva ar spārniem. Gārsenes Sv. Jura luterāņu baznīca (Sēlija). 1793. gads. Koks, krāsojums. | VS 114 | Brīvstāvošs Izmēri: xxx.xx spārna līdz spārnam - 103cm, plat. - 22cm, h(galvai) - 13cm |
18. | Eņģelis. Eņģelis. 17. gs. beigas – 18. gs. sākums. Kaldabruņas luterāņu baznīca (Sēlija). Koks, krāsojums. | VS 171 | Brīvstāvošs (vēlamseksponēt iekārtā veidā vai tā, ka tas nolūkojas uz skatītāju no augšas) Izmēri: h - 62cm |
19. | Xxxxxx. 17. gs. beigas – 18. gs. sākums. Kaldabruņas luterāņu baznīca (Sēlija). Koks, krāsojums. | VS 175 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 93cm |
20. | Eņģelis. 17. gs. beigas. Ilūkste (Sēlija). Koks, krāsojums. | VS 119 | Brīvstāvošs (vēlamseksponēt iekārtā veidā vai tā, ka tas nolūkojas uz skatītāju no augšas) Izmēri: h - 72cm |
21. | Evaņģēlists Xxxx. 18. gs. sākums . Latvija. Nezināma baznīca. Koks, krāsojums. | VS 203 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 61cm |
22. | Nezināma svētā tēls. Nezināma baznīca. 15. gs. Koks, krāsojums. | VS 204 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 70cm |
23. | Pildiņš ar gotisku ornamentu. 15. gs. | VS 225 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 30cm, plat. - 16,5cm |
24. | Pildiņš ar gotisku ornamentu. 15. gs. | VS 226 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 32cm, plat. - 29cm |
25. | Pildiņš ar gotisku ornamentu. 15. gs. | VS 224 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 30cm, plat. - 16,5cm |
2.2. apakšsadaļa (ideju vēsture) – “Koks – eksporta prece”
Apraksts:
Apakšsadaļā atainotas galvenās koka eksporta preces viduslaikos un jaunajos laikos – daļēji galvenās eksporta preču grupas parādot ar oriģināliem eksponātiem, daļēji skaidrojot eksporta struktūru ar infografikām, taktilu (aktivitāšu) elementu un/vai virtuāliem papildinājumiem. Šim vēsturiskajam periodam raksturīgais koka/meža preču eksports salīdzināts ar kokmateriālu eksporta struktūru mūsdienās.
Apakšsadaļas teksts:
Tekstā raksturotas viduslaikiem un jaunajiem laikiem raksturīgās pārmaiņas cilvēka attiecībās ar koku un mežu kā resursu. Proti, koksne vēlajos viduslaikos un jauno laiku sākumā kļuva par plaši izplatītu eksporta preci. Tieši Hanzas tirdznieciskie kontakti, kokmateriālu eksports un gūtā peļņa cita starpā ļāva pretendēt uz augstvērtīgiem mākslas objektiem šejienes sakrālajās celtnēs.
Senākā eksporta prece bija vasks, taču laika gaitā ar mežu saistīto eksporta preču loks paplašinājās, līdz par eksporta preci kļuva pats kokmateriāls. Jau kopš 15. gadsimta sākuma vēstures avotos minēta tirgošanās ar mastu kokiem un kopš 16. gs. tā ir izplatīta eksporta prece uz Rietumeiropu. Attīstoties koktirdzniecībai dzima leģenda par Rīgas priedi (Pinus sylvestris var. Rigensis), kurai nosaukumu devuši nevis zinātnieki, bet gan koktirgotāji un kuģu būvētāji. Rīgas tirdzniecība ar meža materiāliem nodrošināja pilsētas saimniecisko uzplaukumu, dodot lielus ienākumus kā kokmateriālu tirgotājiem, tā valstij.
(Digitālo resursu vietnē sadaļā 2.2. “Koks eksporta prece” mapē “Papildus
materiāli” atrodamas vēsturiskās kartes ar mežu attēlojumi u.c. attēlu materiāli par Xxxxxxxx. Tos pēc dizaina apsvērumiem un vajadzības var izmantot 2.2. sadaļas dizaina izstrādē).
2.2.1. elements – Grafisks (izdruka, teksts, infografika) un taktils (aktivitāšu) objekts – “Koksnes un meža preču eksports”
Apraksts:
Grafisks (teksta, infografiku, zīmējumu u.c.) un taktils vai digitāls interaktīvs objekts, kas ļauj:
1) salīdzinoši izzināt eksporta struktūru un galvenās eksporta preces 16.-17. gs. un mūsdienās;
2) rāda no meža iegūstamo resursu daudzveidību. Var piedāvāt iespēju aptaustīt, apskatīt, pasmaržot dažādus meža materiālus: medu, vasku, apaļkoka baļķi (mastu), darvu, pelnus, ogles u.t.t.
2.2.1.1. Taktils objekts/izdruka/infografika – koksnes un meža preču eksports viduslaikos/jaunajos laikos
Orientējošs informācijas saturs:
Kokmateriālu, koksnes un meža produktu izmantošana eksportā 16.–17. gs.
1) Visagrīnākā meža velte eksportā bija medus un vasks sveču pagatavošanai. Vasks bija dārgākā un pieprasītākā prece, kas tika izvesta no
Austrumeiropas uz Rietumeiropu Lielākie vaska piegādātāji bija Livonijas zemes kungi – Rīgas arhibīskaps, Tartu bīskaps, Kurzemes bīskaps un Vācu ordeņa Livonijas atzars.
2) Vēstures avoti jau kopš 13. gadsimta uzrāda tirgošanos ar baļķiem, ko šajā laikā vēl neizveda, bet izmantoja Rīgas apbūvē. Zāģmateriālu eksports paplašinājās 16. gs.; to veicināja Livonijas pilsētu iekļaušanās Hanzas
tirdzniecības tīklos. Svarīga, Livonijas teritorijai raksturīga eksporta prece bija mastu koki (leģenda par Rīgas priedi (Pinus sylvestris var. Rigensis)). Rīgas ostas tirdzniecība ar meža materiāliem kopš 16. gs. nodrošināja pilsētas saimniecisko uzplaukumu, dodot lielus ienākumus kā
kokmateriālu tirgotājiem, tā pašai pilsētai un katra laikmeta politiskajai varai.
3) Vērtīga “meža prece” bija arī darva. To ieguva no skujkokiem, kurus dedzināja speciālās krāsnīs vai bedrēs.
4) Pelni – to ieguve ir simbols meža resursu šķērdēšanai. Tirgošanās ar
pelniem avotos minēta jau 13. gadsimtā. Kamēr Eiropas rietumos vērtīgo koksni jau sāka saudzēt, Austrumu pusē uz mežu joprojām skatījās kā uz neierobežotu resursu, kuru varēja izšķērdīgi lietot arī pelnu iegūšanai.
Mežu masīvi nereti tika vienkārši pārvērsti pelnos, jo tā bija tikpat nozīmīga un rūpīgi uzskaitāma eksportprece kā vasks vai kažokādas.
Pelnus jaunajos laikos izmantoja rūpniecībā – spoguļu, logu stiklu un pudeļu, ādas, līmes, papīra, tekstila un ziepju manufaktūrās, vēlāk kā arī porcelāna ražošanā.
5) Pārējās meža preces veidoja dažādi specifiski koksnes materiāli, piemēram, airu koki. Nozīmīga prece visos laikos bijusi malka un arī kokogles. Ja vērtīgākie materiāli uz Rīgu tranzītā plūda arī no Lietuvas un Baltkrievijas, tad malku lielākoties ieguva un izmantoja uz vietas.
2.2.1.2. Taktils objekts/izdruka/infografika – kokmateriālu un kokapstrādes izstrādājumu eksporta struktūra mūsdienās
Orientējošs informācijas saturs:
21. gs. sākuma galvenās koksnes un tās produktu eksporta grupas (2019.):
1) Zāģmateriāli un profilēti zāģmateriāli (27% no eksporta kopvērtības)
2) Kurināmā koksne, x.xx. granulas (18% no kopvērtības)
3) Finieris, saplāksnis un kokskaidu plātnes (16%)
4) Apaļie kokmateriāli (9% no koksnes eksporta kopvērtības)
5) Koka mēbeles un rotaļlietas, koka būvkonstrukcijas (9%)
6) Namdaru un galdniecības izstrādājumi (6%)
7) Papīrs, kartons, celuloze, pārstrādāta makulatūra (6%)
8) Gatavā tara (4%)
9) Koka pāļi, gulšņi u.tml. (1%)
2.2.2. elements – vitrīna vai vitrīnu grupa “Bišu koki”
Apraksts:
Vitrīna vai vitrīnu grupa, kurās eksponēti ar bišu medus un vaska iegūšanu saistītie eksponāti no 9.-10. gs. līdz 19. gs. Vitrīnu grupa papildina apakšsadaļu par koksnes un meža preču eksportu, detalizējot vienu eksporta preces piemēru. Vitrīnas var papildināt zīmējumi vai projekcija, kas demonstrē darbu ar bišu kokiem, tostarp dzeini – palīgrīku kāpšanai kokā pie bišu saimes, kura detaļas būs eksponētas.
Teksts:
Teksts par medu un vasku kā meža preci un peļņas gūšanas veidu, kas prasa nevis meža nociršanu, bet gan tā saglabāšanu, saudzēšanu, lai kokā veidotos dobumos varētu dzīvot bišu saimes. Vasks viduslaikos bija viena no svarīgākajām Rīgas eksporta precēm.
Eksponāti (orģināli) kas izvietoti uz podestiem, vitrīnās vai stikla kubos pie sienas (eksponātu skaitu var variēt pēc nepieciešamības, atkarībā no telpas un dizaina idejas):
Nr. | Eksponāta veids | Šifrs | Piezīmes |
1. | Dzeiņa sagatave (Āraišu ezerpils) | VI 45:1437 | Vitrīna vai kubā pie sienas |
2. | Xxxxxx xxxx (Āraišu ezerpils) | VI 45a: 1305 | Vitrīna vai kubā pie sienas |
3. | Dzeinis | CVVM 17924 | Vitrīna vai kubā pie sienas |
Izmēri: h- 14cm, gar.- 19cm, plat.-16cm | |||
4. | Dzeinis | CVVM 17925 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h- 14cm, gar.- 19cm, plat.-16cm |
5. | Bišu kvēpināmais rīks | CVVM 17037 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h- 3,5cm, gar.- 32,5cm, plat.-13cm |
6. | Grozs medus nešanai | CVVM 17935 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h- 8cm, diametrs 25cm |
7. | Bišu mātes krātiņš | CVVM 17937 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-44cm, plat.- 4cm |
8. | Salmu slotiņa šūnu attīrīšanai no bitēm | CVVM 18362 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.- 54cm |
9. | Idre – bišu koka iekšējais slānis | CVVM 17936 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-43,5cm, plat.- 11cm, h- 2cm |
10. | Sveču lāde | CVVM 20907 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h- 5cm, gar.- 21cm, plat.- 7cm |
11. | Bišu koku īpašuma zīmes (attēli izdrukai) | Attēlu kopijas |
2.2.3. elements – izdruka/projekcija “Svētie meži”
Apraksts:
Teksts + projekcija vai izdruka ar svēto koku vai mežu attēlu + skaņas u.c. elementi. Šī izstādes daļa veidota kā atsauce, norāde uz meža saudzēšanu sakrālu motīvu dēļ iepretim augošajai mežu saimnieciskās izmantošanas intensitātei. Papildina stāstu par bišu kokiem; abas šīs tēmas rāda meža saudzēšanu un tās dažādos motīvus viduslaikos un jaunajos laikos.
Apakšsadaļas teksts:
Tekstā apkopotas rakstītajos avotos fiksētās ziņas par svētajiem kokiem un svētajiem mežiem kā sakrālu un saudzējamu vietu. No vienas puses to var uzlūkot kā pretstatu cīņai par kristietības nostiprināšanu, pretstatu mežu izciršanai peļņas nolūkā; no otras puses, iespējams, ka svēto mežu un koku saudzēšana bija arī saistīta ar ekonomisku ieinteresētību – tie, iespējams, bijuši bišu koki, kas arī nesa peļņu to īpašniekam.
Lielie koki un birzis senāk uzlūkoti kā sakrāli objekti, kur mājo dievības un gari. To apliecina ziņas rakstītajos avotos un folkloras materiālā, kur rodamas liecības par
svētajiem mežiem un ziedošanu pie kokiem. Senākās ziņas par koku godināšanu ir jau no 12. gs. beigām un daudzviet tie minēti vēl 19. gs.
Rakstītajos avotos plašāki apraksti saglabājušies par kuršu ķoniņu svēto mežu, kur ceļotājs Xxxxxxxxx Xxxxxxxx 16. gs. otrajā pusē Ziemassvētku laikā piedalījies senču garu mielošanas svinībās. Svētbirzis kā dabas objekti un pamatiedzīvotāju valdījumi nereti minēti arī viduslaiku rakstītajos juridiskajos avotos. Piemēram, Kursas 1252. un 1253. gada dalīšanas līgumos atzīmēti kuršu svētie meži, kurus ļauj tiem paturēt īpašumā. Svētie meži (hillige busche) kā īpašumu robežu marķieri salīdzinoši bieži norādīti arī 14.–16. gs. dokumentos. Kuldīgas komturejas robežu aprakstos 1301. gadā minēta svētbirzs pie Araldes, 1380. gadā – svēta birzs pie Bērzaunes; 1422. gadā, aprakstot Tārgales robežas, arī minēts svētais mežs. Strazdē 1476. gadā sastādīts pārdošanas līgums, saskaņā ar kuru Xxxxxxx Xxxxxxx no Xxxxx Xxxxx ir nopircis svētbirzi pie latviešu ciema (Lettendorpe), kas atrodas pie Rīgas ceļa. 1503. gadā Xxxxxxx brīvciema robežu aprakstā minēts svētais mežs, kuru saucot par Elkewalke.
Eksponāts (izdruka) kas izvietots pie sienas:
Nr. | Eksponāta vieds | Šifrs | Piezīmes |
1. | Attēls “Kuršu svētozols 1821.g Jamaiķos, Aizputes apriņķī” pēc X.X.Xxxxxxxxx 1848.g zīmējuma | Pie sienas |
3. sadaļa ~1750.–1870. “Koks – universāls materiāls sadzīvē”
Sadaļas apraksts:
Sadaļas centrā ir latviešu zemnieka “koka mājoklis”, tradicionālais dzīvesveids un saimniecība, kurā koks ir visas lietiskās pasaules pamats, absolūti dominējošais materiāls. Koka lietojuma daudzveidībai, radošumam tā dabisko īpašību izmantošanā jākļūst par apmeklētāju pārsteidzošu, ieinteresējošu elementu.
Atslēgas vārdi kas raksturo sadaļu: zemnieka māja, mājīgums, tumšas, zemas istabas sajūta, koks visur. Sadaļas noskaņas radīšanai izmantojami audio un/vai gaismas efekti (piemēram, kā audio efekts fonā koka grīdas čīkstēšana u.c.).
Sadaļas ievadteksts (130-180 vārdi):
Teksts skaidro koka universālo pielietojumu sadzīvē tradicionālās kultūras apstākļos līdz pat 20. gs., kad no citiem materiāliem darinātas un pie lauku amatniekiem vai pilsētā iegādātās preces bija retums. Pat privileģēto kārtu (muižnieku, mācītāju, mazpilsētu birģeru un amatnieku) lietoto iedzīves priekšmetu klāstā, ēku izbūvē u.c. līdz pat 19. gs. izteikti dominēja koka lietojums, zemnieku sadzīvē tā absolūts pārsvars saglabājās vēl ilgāk. Vēl pirms nedaudz vairāk nekā gadsimta koks bija latviešu zemnieku vienīgais celtniecības materiāls un kurināmais. No koka dažādām daļām darināja darbarīkus, iedzīves priekšmetus, traukus un apavus. Paaudžu pieredze bija mācījusi daudzpusīgi, taupīgi, radoši un prasmīgi izmantot visas koka daļas un katrai koka sugai raksturīgās īpašības, liekot lietā arī koka mizu, saknes, zarus, lapas un pumpurus, sulu un sveķus.
Koka universālo un taupīgo pielietojumu, “bezatlikumu tehnoloģiju” veicināja arī ierobežojumi meža izmantošanā, kas limitēja zemnieku pieeju mežam par labu
muižu interesēm; tas radīja zināmu sociālu spriedzi, konfliktus, kuru centrā bija mežs kā saimnieciska vērtība.
3.1. apakšsadaļa (lietaskoka funkcionālais pielietojums) – “Koks zemnieka sētā”
Apraksts:
Sadaļas centrālā daļa – zemnieku sētā lietotu viena veida priekšmetu – krēslu – virkne, kas parāda koka kā materiāla izmantojuma daudzveidību no radoši veidota vienkoča līdz mēģinājumiem atdarināt muižā un citviet lietotas/redzētas stila mēbeles. Būtiski uzsvērt katra darinājuma “amatnieciskumu”, individualitāti, atšķirību, vienlaikus parādīt ļoti dažādās to formas. Papildus elementiem šajā sadaļā kopējo telpas izjūtu pēc iespējas būtu jātuvina zemnieku sētas (istabas) izjūtai.
Apakšsadaļas teksts:
Apakšsadaļas teksts raksturo koksni kā galveno materiālu zemnieka saimniecības vajadzību nodrošināšanai. Kokmateriāls tika izmantots visās jomās – no vienkāršākajiem darbarīkiem līdz iedzīves priekšmetiem, transporta līdzekļiem vai apaviem. Zemnieku vai lauku amatnieku darinātos priekšmetus raksturo formu daudzveidība, prasmīgs materiāla praktisko un estētisko īpašību izmantojums. Viens no tipiskākajiem koka iedzīves priekšmetiem ir krēsls. Zemnieka sētā lietoto krēslu tipoloģiska izpēte liecina par formu vienkāršību, universalitāti un vienlaikus arī katra darinājuma unikalitāti. Tikai 19. gs. otrajā pusē, sākoties zemnieku-amatnieku specializācijai un peļņas iespēju meklējumiem, vērojama izteiktāka tipisku viena veida priekšmetu (krēslu, ratiņu u.c.) izgatavošana daudzos eksemplāros.
Eksponāti (orģināli) kas izvietoti brīvstāvoši (x.xx. uz podestiem, plauktiem u.c.), skaitu var variēt atkarībā no dizaina ieceres:
Nr. | Eksponāta veids | Šifrs | Piezīmes |
1. | Krēsls, Gatavojis Xxxxxxx Xxxxxxx Limbažos ap 1910.-1914. gadu. | CVVM 186950 VL 4176 | Brīvstāvošs Izmēri: h- 93 cm, plat.- 47 cm |
2. | Krēsls | CVVM 17156 | Brīvstāvošs Izmēri: h -41cm, plat.- 37cm |
3. | Sols | CVVM 27542 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 50cm, plat.- 56cm |
4. | Sols | CVVM 189428 | Brīvstāvošs Izmēri: h -30cm, plat.- 28,5cm |
5. | Krēsls | CVVM 169586 | Brīvstāvošs Izmēri: h -85,5cm, plat.- 45,5cm |
6. | Krēsls | CVVM 166239 | Brīvstāvošs Izmēri: h -85cm, plat.- |
50cm | |||
7. | Krēsls | CVVM 163166 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 85cm, plat.- 44cm |
8. | Krēsls | CVVM 163161 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 94cm, plat.- 55cm |
9. | Krēsls | CVVM 161890/7 | Brīvstāvošs Izmēri: h -89,5cm, plat.- 49,2cm |
10. | Krēsls | CVVM 161890/4 | Brīvstāvošs Izmēri: h - 85cm, plat.- 44,3cm |
11. | Krēsls | CVVM 182958 | Brīvstāvošs Izmēri: h- 88cm, plat.- 51cm |
12. | Krēsls | CVVM 24175 | Brīvstāvošs Izmēri: h- 63cm, plat.- 29cm |
13. | Krēsls | CVVM 21497 | Brīvstāvošs Izmēri: h- 95cm, plat.- 57cm |
14. | Krēsls | CVVM 162501/5 | Brīvstāvošs Izmēri: h- 89,5cm, plat.- 36,5cm |
3.2. apakšsadaļa (ideju vēsture) – “Starp taupību un radošumu. Koks zemnieka ikdienā”
Apakšsadaļas apraksts:
Apakšsadaļā plašāk nekā līdzās esošajā centrālajā apakšsadaļā (krēslu tipoloģiskā rinda) tematizēts jautājums par koka universālo pielietojumu un tā iemesliem. Sadaļā kombinēts:
a) grafisks (teksta, attēlu, infografiku u.c.) vai interaktīvs (taktils vai digitāls) jaunveidots elements, kas konspektīvi skaidro administratīvos (likumiskos) ierobežojumus koku ciršanas jomā meža aizsardzībai ekonomisku motīvu dēļ;
b) vitrīnās izvietoti priekšmeti, kas darināti no visām koka daļām; tie raksturo nepieciešamību un prasmi taupīgi rīkoties ar pieejamajiem resursiem.
Apakšsadaļas teksts:
Teksts raksturo zemnieka prasmi taupīgi rīkoties ar koksnes resursiem, kas nostiprinājās apstākļos, kad dzimtcilvēkiem un bieži arī zemniekiem-saimniekiem 19. gs. mežs nepiederēja. Ņemot vērā koka augošo vērtību un muižas ieinteresētību meža resursu izmantošanā, tika administratīvi ierobežotas zemnieku tiesības cirst kokus, izmantot augošu koku daļas u.tml. Koksnes kā ekonomiska resursa sargāšanu regulēja arī provinces (guberņas) vai valsts līmeņa ierobežojumi, lai nodrošinātu gan nepieciešamos materiālus, gan peļņu nākotnē.
Ierobežojumi veicināja dažādu koka daļu izmantošanu, nosacītu “bezatlikuma tehnoloģiju”, arī, piemēram, radošu dažādu vienkoča priekšmetu izmantošanu, katra koka dabisko īpatnību pielietošanu. Meža izmantošanas ierobežojumi arī cēla koka vērtību, apziņu, ka tas nav izšķērdīgi lietojams materiāls; zemnieks bieži vien zināja, no kur tieši auguša materiāla ir darināts noteikts priekšmets, kad kokmateriāls sagatavots u.tml – katrs priekšmets atgādināja viņa vai viņa saimes personisko ieguldījumu tā tapšanā.
3.2.1. elements – Kombinēts grafisks elements (teksts, infografikas zīmējumi), taktils vai digitāls risinājums – “Meža likumi”
Apraksts:
Kombinēts grafisks elements (teksts, infografikas, zīmējumi) un/vai taktils vai digitāls objekts, kas ļauj izzināt meža ciršanu un cita veida darbības mežā ierobežojošus likumus un tos motivējušās idejas cauri laikiem. Var veidot kā interesantāko faktu apkpojumu. Dots arī īss (faktu) ieskats mūsdienu tiesību aktu pricipos, lai apmeklētājs vēsturiskos ierobežojumus var salīdzināt ar aktuālajām meža apsaimniekošanu regulējošajām normām.
Teksts:
Teksts vēsta par meža likumdošanas vēsturi, īpaši par tās izveides motīviem
viduslaikos un jaunajos laikos, kad sākotnējo ciršanas ierobežošanas nolūks bija nodrošināt ekonomisko labumu meža īpašniekiem un valstij. Taču zemniekam, kuram mežs nepiederēja, koksne bija nepieciešama kā kurināmais, kokmateriāls celtniecībai, izejmateriāls darbarīku, iedzīves priekšmetu darināšanai. Tādējādi mežs, tā bagātības kļuva par konflikta jomu un detalizētas likumdošanas objektu. Galvenie konflikta virzieni ilgstoši bijuši: sabiedrības (kopējās) un privātīpašnieku intereses mežā, mežu saglabāšana vai nolīšana lauksaimniecībai, mežsaimniecības un vides aizsardzības intereses.
Orientējošs saturs – hronoloģijas un faktu apkopojums par mežu lietošanas ierobežojumu idejas attīstību:
1) Jau kopš 13. gs. ieviesti atsevišķi koku ciršanas ierobežojumi, kas sākotnēji attiecināti uz atsevišķām koku grupām, piemēram, bišu kokiem, ozoliem. Līdz pat 20. gs. koku un mežu aizsardzību galvenokārt noteica ekonomiskās (peļņas) intereses.
2) Vispārinātas privilēģijas muižniekiem attiecībā uz meža lietošanu dažādos nolūkos ietvertas Xxxxxxxxxx Xxxxxxx 1561. gada privilēģijā.
3) 16. gs. beigās un 17. gs. kā Kurzemes un Zemgales hercogistē tā pārējā Latvijas teritorijas daļā jau bija noteikti sodi par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā.
4) 17. gs. gan Kurzemes un Zemgales hercogistē, gan Zviedrijas pārvaldītajā Vidzemē tika radīta mežsargu institūcija, mežu ciršanas kontroles sistēma un izdoti t.s. “Mežu likumi”.
5) 17. gs. tika reglamentēta arī koku izmantošana zemnieku saimniecības vajadzībām; Kurzemes un Zemgales hercogistē ierobežojumu stingrība atšķīrās dažādās valsts daļās, atkarībā no mežu pieejamības – ja vienuviet bija nepieciešama atļauja pat žagaru malkas gatavošanai, tad citviet bija atļauta arī jaunu līdumu nolīšana krūmājos.
6) Zviedru Vidzemē 1664. gadā tika noteikts, ka īpaši vērtīgo koku – ozolu un augļu koku (mežābeļu, ķiršu) nociršanas gadījumā vietā jāiestādā divi jauni koki.
7) Kopš 18. gs. vairāki muižnieki izdeva noteikumus jeb “Muižu likumus” attiecību regulēšanai ar saviem zemniekiem, arī tajos iekļāva nosacījumus par mežu izmantošanu.
8) Pirmie meža lietošanas ierobežojumi, kas daļēji bija saistīti ar vides apsvērumiem, tika noformulēti 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
9) Mūsdienās cilvēka un meža attiecības regulē dažādu tiesību normu kopums, kurā ņemtas vērā gan īpašnieku intereses un tiesības, gan ekonomiskie apsvērumi un ilgtspēja, gan ekoloģiskie un ainavas saglabāšanas apsvērumi.
(Digitālo resursu vietnē sadaļā 3.2.1.“Meža likumi” mapē “Papildus materiāli” atrodami dokumenti, izdevumi u.c. attēlu materiāli par meža un cilvēka attiecībām kas raksturo laikmeta ainu. Tos pēc vajadzības var izmantot 3.2.1. sadaļas dizaina izstrādē).
3.2.2. elements – vitrīnu grupa “Koks ikdienā”
Apraksts:
Vitrīnu grupa (piemēram, vairākas nelielas sienas vitrīnas), kas parāda dažādās ikdienas dzīves jomās izmantotus iedzīves priekšmetus un darbarīkus, darinātus no dažādām koka daļām. Vitrīnas izvietotas blakus grafiskajam/interaktīvajam elementam, kas stāsta par meža lietošanas ierobežojumu vēsturi un ilustrē taupīgu koka lietojumu. Ierosinājums izvietojuma formai – vitrīnas varētu būt izvietotas uz nosacīta koka silueta, kas rāda dažādās koka daļas (saknes, stumbrs, zari, zariņi, miza). Atsevišķās vitrīnās līdzās zemnieka lietotajiem koka priekšmetiem rādīti muižās vai pilsētās lietoti citu materiālu funkcionāli analogi.
Apakšsadaļas teksts:
Apstākļos, kad koksnes vērtība auga un bija stingri reglamentēts kokmateriāla pielietojums, īpaši liela loma bija zemnieku prasmei izmantot visas koka daļas. Tekstā sniegti piemēri mizas, lūku, masīvkoksnes, zaru, sakņu raksturīgākiem izmantošanas piemēriem zemnieka sētā.
Lai gan koksnes vērtība pieauga, koks īpaši kopš 19. gs. aizvien vairāk kļuva par “zemniecisku materiālu”. Ja zemnieka sētā tikai atsevišķi priekšmeti tika aizvietoti ar metāla vai keramikas darinājumiem (kā lemeši, mucu stīpas, zara kannas, ķērnes u.c.), tad muižās koka aizvietošana sadzīvē 18.-19. gs. notika nesalīdzināmi straujāk. Taču, lai gan koks zemnieku iedzīves priekšmetos simbolizēja “rustikālu” sadzīvi un statusu apliecināja no citiem materiāliem gatavoti priekšmeti, meža ekonomisko vērtību tas nemazināja.
Eksponāti (orģināli) kas izvietoti vitrīnās vai kubos pie sienas:
A – Zemnieku darinājumi no koka
Nr. | Eksponāta veids | Šifrs | Piezīmes |
Stumbrs (masīvkoks) | |||
1. | Abra | CVVM 20211 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h- 8,2cm, gar.- 55cm, plat. -18,5cm |
2. | Ķemme | CVVM 247584 | Vitrīna vai kubā pie sienas |
Izmēri: gar.-14,5cm, plat.-5,5cm | |||
3. | Pīpe | CVVM 21104 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-29cm, plat.- 4,5cm |
4. | Urbis | CVVM 162117/2d | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-45cm, plat.- 12,4cm |
5. | Nazis | CVVM 194031 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-21,5cm, plat.- 2,5cm |
6. | Sviesta nazis | CVVM 21518 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-24cm, plat.- 1,2cm |
7. | Atslēga | CVVM 17238 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-35cm, plat.- 6cm |
8. | Segli | CVVM 17659 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h -27cm,gar.- 44cm, plat.-28cm |
9. | Briļļu maks | CVVM 18306 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-11,5cm, plat.- 5cm |
10. | Tabakas doze | CVVM 18610 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h- 6,9cm, gar.- 4,5cm, plat.-2cm |
Zari, zariņi | |||
11. | Rīks virvju vīšanai | CVVM 162052/1 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-30cm, plat.- 11,5cm |
12. | Stādīšanas irbulis | CVVM 162406/2 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-21cm, plat.- 4,5cm |
13. | Grābeklis | CVVM 162488/1 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar. -65cm, plat.- 28cm |
14. | Zara barometrs | CVVM 222397 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-39cm, plat.- 29,8cm |
15. | Pīpe | CVVM 21136 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-10,5cm, plat.-7,5cm |
Miza, lūks | |||
16. | Pīts trauks | CVVM 19842 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h- 10,5cm, plat.- 20,5cm |
17. | Vācele | CVVM 183287 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h-8cm, gar.- 16,5cm, plat.-10,5cm |
18. | Tabakas siets | CVVM 247581 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: diametrs-11,5cm, h- 5cm |
19. | Putekļu dauzāmais | CVVM 21541 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-55,5cm, plat.-21cm |
Māzers | |||
20. | Pīpe | CVVM 21193 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-12,5cm, plat.-8,5cm |
21. | Bļoda | CVVM 247577/1 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h -11cm, plat.- 28cm |
Saknes | |||
22. | Skalturis | CVVM 20903 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h -38,3cm, plat.- 32,5cm |
B – Muižā/pilsētā lietoti priekšmeti, funkcionāli analogi zemnieku koka darinājumiem (muižā lietotie sudraba priekšmeti izvietoti blakus attiecīgi zemnieka mājās lietotiem koka priekšmetiem):
Nr. | Eksponāta veids | Šifrs | Piezīmes |
1. | Sudraba šķīvis | CVVM 70017 VDs | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h - |
17 | 3,82 cm, d - 4,2 cm | ||
2. | Sudraba paplāte | CVVM 26007 VDs 165 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.- 36,6 cm, plat. – 25 cm |
3. | Sudraba kafijas tasīte | CVVM 192163 VDs 103 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h - 5,7 cm, d – 5,1 cm |
4. | Sudraba zvans | CVVM 25981 VDs 142 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h – 9,1 cm, d – 6,6 cm |
5. | Sudraba ēdamkarote | CVVM 26038:2 VDs 121:2 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: garums – 24,5 cm |
6. | Sudraba tējkarote | CVVM 26039:2 VDs 117:2 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: garums – 14,8 cm |
7. | Karote | CVVM 19948 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: gar.-33cm, plat.- 7cm |
8. | Šķīvis | CVVM 20136 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h - 2,5cm, plat.- 19,3cm |
9. | Šķīvis | CVVM 20155 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h -3,5cm, plat.- 21,3cm |
11. | Bļoda | CVVM 176255 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h -11cm, plat.- 28cm |
12. | Bļoda | CVVM 20174 | Vitrīna vai kubā pie sienas Izmēri: h -10cm, plat.30cm |
4. sadaļa ~1870.–1990. “Koks industriālajā laikmetā”
Sadaļas apraksts:
Sadaļā koks rādīts kā izejviela masu produkcijai. Lai raisītu asociācijas ar masveida rūpniecisko ražojumu laikmetu, tiek eksponēti vairāki vienādi priekšmeti (vairāki eksemplāri no populāriem 1930.-70. gadu radioaparātiem ar finierēta saplākšņa korpusiem). Tam jārada konveijera, masveidīguma iespaids.
Atslēgas vārdi, kas raksturo sadaļu saistās ar rūpnieciska uzņēmuma cehu: kustība, bezpersoniskums, temps, troksnis, mehanizācija, industriāls. Sadaļas noskaņas radīšanai izmantojami audio un gaismas efekti (piemēram, kā audio efekts fonā rūpnīcas trokšņi u.c.).
Sadaļas ievadteksts (130-180 vārdi):
19. gadsimtā aizsākušās industrializācijas norisē liela nozīme bija ne tikai akmeņoglēm vai čugunam, bet arī kokmateriālam. Tas bija kurināmā resurss, materiāls augošajai celtniecībai un arī svarīga izejviela masu produkcijai. Jo īpaši līdz plastmasu un citu sintētisko materiālu ienākšanai rūpniecībā 20. gs. otrajā pusē, koks saglabāja redzamu lomu industriālajā ražošanā, tika ieviesta jaunu materiālu ražošana, īpaši svarīgs jauninājums bija saplākšņa un finieru ražošana. Strauja rūpniecības attīstība un ražošanas mehanizācija Latvijas teritorijā norisa kopš 1860.–70. gadiem.
19. gs. 2. pusē sākās arī kokapstrādes iekārtu ražošana. Kokapstrādes mašīnas sāka ražot Xxxxxxx Xxxxx, «Pirvica un Co» un «Felzera un Ko» mašīnbūves rūpnīcas, bet R. Mantela uzņēmums ražoja celulozes un papīra rūpniecības mašīnas. Kokapstrāde pēc nodarbināto strādnieku skaita un produkcijas apjoma Rīgas rūpniecībā ieņēma pirmo vietu, bet pēc kokzāģētavu produkcijas apjoma Vidzemes guberņa savukārt ieņēma pirmo vietu starp Krievijas impērijas Eiropas daļas guberņām.
Industrializācija, masveida produkcijas ražošana veicināja pieprasījumu pēc kokmateriāla. Industriālās rūpniecības apstākļos, kā arī strauji augot lauku iedzīvotāju skaitam un pieprasījumam pēc lauksaimniecības zemes, 19.–20. gs. Latvijas teritorijas mežainās platības sasniedza savu vēsturisko minimumu. 1923. gadā mežs klāja tikai aptuveni 20% no Latvijas teritorijas (šobrīd meža zemes aizņem ap 52% (ieskaitot arī izcirtumus, jaunaudzes)).
4.1. apakšsadaļa (lietaskoka funkcionālais pielietojums) – “Kokmateriāls industriālajā rūpniecībā”
Apakšsadaļas apraksts:
Sadaļas galvenā ideja ir parādīt kokmateriālu kā izejvielu industriālajai ražošanai. Tieši šī sadaļa kalpo par galveno industrializācijas tēmas akcentu, saturiski un vizuāli centrā novietojot industriāli ražotu masveidīgu produkta līniju (vai līnijas); izstādē izvēlēts eksponēt vairākus vienādus Latvijā masveidīgi ražotus radioaparātus ar finierētiem saplākšņa vai kokskaidu plātnes korpusiem.
Apakšsadaļas teksts (120-130 vārdi):
19. gs. līdzās kokzāģētavām sāka attīstīties citas kokapstrādes un koka pārstrādes nozares: papīra, finiera, mēbeļu, sērkociņu u.c. ražošana. Vēlāk 20. gs sākumā attīstījās koka būvdetaļu un būvizstrādājumu ražošana. Koks ilgstoši bija arī svarīgs materiāls aviācijā, tramvaju un dzelzceļa vagonu ražošanā, automašīnu virsbūvju ražošanā un sadzīves tehnikas, x.xx. radioaparātu ražošanā. Lai panāktu koka universālu pielietojumu, bija nepieciešams “ierobežot” daļu no nevēlamajām koka īpašībām. Lai koku “vienādotu” – kokmateriāla īpašības padarītu rūpnieciskajā ražošanā labāk kontrolējamas - tika attīstīta saplākšņa, finiera, kokskaidu plātņu
ražošana.
Eksponāti (orģināli) kas izvietoti brīvstāvoši:
Nr. | Eksponāta veids | Šifrs | Piezīmes |
1. | Radiola “Rigonda-102” | CVVM 213633 VL 8177 | Brīvstāvošs, 4-5 vienādi eksemplāri Izmērs: h – 54,5 cm, gar. – 62 cm, plat.- 31,5 cm |
2. | Radio “VEF M 557”. 1947. gads Radio “VEF SUPER” 1945-1949. g. | CVVM 199282 CVVM 199274 CVVM 199275 CVVM 199276 CVVM 199283 CVVM 184502 VL8168 | Brīvstāvošs, 6 eksemplāri Izmērs: h- 30 cm, gar. – 48,5 cm, plat. – 23,5 cm |
3. | Radio “T-35”. 1934.g. A/S “X. Xxxxxxxxx” Radio “Tips 34” 1934.g. Radio “Lumophon” T 3. 1934. g. Radio “Lumophon”. Radio “Lumophon”. | CVVM199304 CVVM 199301 CVVM 199303 CVVM 174042 VL8146 CVVM 200404 VL8170 | Brīvstāvošs, 5 eksemplāri Izmērs: h – 38 cm, gar. – 30 cm, plat.- 22 cm |
4. | Video sižets – radioaparātu ražošana rūpnīcā VEF | LKFFDA VM P-351 | Video sižets, kurā atainota industriālā rūpniecība, konkrēti – radioaparātu un to korpusu ražošana |
(Digitālo resursu vietnē sadaļā 4.1.“Kokmateriāls industriālajā rūpniecībā” mapē “Papildus materiāli” atrodami vēl papildus plakāti, izdevumi u.c. attēlu materiāli par kokrūpniecību - ciršanu, koksnes apstrādi. Tos pēc dizaina apsvērumiem un
vajadzības var izmantot 4.1. sadaļas dizaina izstrādē.)
4.2. apakšsadaļa (ideju vēsture) – “Industrializācija un vides aizsardzības idejas”
Apraksts:
Galvenā ideja iezīmēt meža saglabāšanas motīvus industriālajā periodā, kad mežs, prioritāru paturot tā ekonomisko vērtību augošajai rūpniecībai, aizvien vairāk tiek uztverts arī ar ekoloģiska vērtība. Sadaļu veido kombinēts grafisks elements, taktils vai digitāls elements, kurā apkopoti raksturīgi saukļi, vizuālie materiāli par vides aizsardzības idejas attīstību kopš 20. gs. sākuma. Tie vienlaikus raksturo arī meža/koka saudzēšanas motīvu pārmaiņas, attīstību.
Apakšsadaļas teksts (120-130 vārdi):
Industrializācija atstāja acīmredzamas pēdas vidē un kopš 19. gs. beigām tika runāts par dažāda veida piesārņojumu, tā ietekmi un novēršanu. Koks un mežs kļūst par redzamu zīmi cilvēka “izplešanās tieksmei”. Attīstoties dabas pētījumiem, padziļinājās arī priekšstats par noteiktām vietām, kas būtu sargājamas to ekoloģiskās unikalitātes, vērtības, arī ainavas dēļ. 1912. gadā nodibināja pirmo rezervātu Krievijas impērijā – Moricsalas rezervātu Usmas ezerā. Koki un mežs vairāk tika novērtēti arī kā laba dabiska barjera (piemēram, gan ceļiem, dzelzceļa līnijām).
Būtiska problēma bija arī meža platību samazināšanās industrializācijas un lauksaimniecības zemju paplašināšanas rezultātā. 20. gs. vidū Latvijas teritoriju var dalīt trijās atšķirīgās pakāpēs pēc kokmateriālu pieejamības. Dienvidlatvija, sevišķi Zemgales līdzenums un Latgale, piederēja pie izmantoto mežu joslas, kur meža materiāla trūka. Pārējā Latvijā auga produktīvi, nereti cilvēku sēti vai stādīti un meliorēti meži. Ziemeļrietumlatvijā, Ventspils novadā, vēl saglabājās neskartie mežu nostūri.
Mežs un koks tiek plašāk novērtēts kā ekosistēma, kas mūsu klimatiskajā joslā saistās ar neskartu, “nesabojātu” vidi. Neapgūtais mežs vairs nav bīstams, tas drīzāk kļūst par ainavisku (estētisku) un literāru objektu, piemēram, romantisma laikmeta mākslās.
Lai novērstu vai mazinātu industrializācijas atstātās negatīvās pēdas, tika veidotas dabas aizsardzības biedrības, rīkotas meža dienas to stādīšanai u.tml. Taču sākotnējā meža dienu un meža sargāšanas ideju motivācija drīzāk bija veicināt kvalitatīvu mežu, novērst nepārdomātu ciršanu, veicināt tā stādīšanu, un tikai tad arī veicināt meža saglabāšanu ekoloģisku motīvu dēļ.
4.2.1. elements – Kombinēts grafisks elements (teksts, infografikas, zīmējumi, attēlu kopijas), taktils vai digitāls objekts – “Mežs un dabas aizsardzības idejas”
Apraksts:
Kombinēts grafisks elements (teksts, infografikas, zīmējumi, attēlu kopijas), taktils vai digitāls objekts, kurā apkopoti saukļi un vizuālie vēstījumi par meža sargāšanu (plakāti, brošūras), ar to saistītie pasākumi (fotogrāfijas) kopš 19. gs. beigām. Saukļi un ar meža aizsardzību saistītā vizuālā tēlainība, ko paskaidro īsas anotācijas ļautu apmeklētājam gūt konspektīvu pārskatu par industrializācijas radīto negatīvo seku uztveri sabiedrībā, mēģinājumiem ar šīm sekām cīnīties
Orientējošs saturs –
plakāti, izdevumi u.c. attēlu materiāli par dabas aizsardzību. Atlasāmi pēc vajadzības (atkarībā no dizaina apsvērumiem), papildināmi ar īsiem paskaidrojošiem tekstiem pēc vajadzības.
Eksponāti (oriģināli ierāmēti; kopijas var izmantot arī kā izdrukas; pēc izvēles, var būt atsevišķi eksponāti atbilstoši dizaina iecerei):
Nr. | Eksponāta veids | Šifrs | Piezīmes |
1. | Fotogrāfija. Meža stādīšanas talka Pociemā. Grupa mežsargu ar stādāmajiem kociņiem. 20.gs.-20.-30.gadi | KF 1860 CVVM 212186 | Izdruka, digitāls attēls |
2. | Fotogrāfija. Xxxxxx Xxxxxxxx, Pociema pagasta mežsargs. Mežā ziemā, ar | KF 1857 CVVM 212183 | Izdruka, digitāls attēls |
mežsarga darba piederumiem. 1934.gads | |||
3. | Fotogrāfija. Mežniecības kursanti stāda kociņus Valmieras apriņķa Pociemā. 1936.gada 5.maijs. | KF 1861:1 CVVM 212187 | Izdruka, digitāls attēls |
4. | Fotogrāfija. Meža audzes stādījumi Umurgā. Skats no augšas. 00.xx. 20.- 00.xxxx. | KF 1867 CVVM 212193 | Izdruka, digitāls attēls |
5. | Fotogrāfija. Vijciema sešklasīgās pamatskolas skolēni un 369.Vijciema mazpulka dalībnieki meža dienās. 1939.gada aprīlis-maijs. | KF 3646:4 CVVM 124762:4 | Izdruka, digitāls attēls |
6. | Fotogrāfija. Valsts Viļakas mežsaimniecības skolas audzēkņi Meža dienās Viļakā. 1938.gada 27.aprīlis. | KF 3292 CVVM 251874 | Izdruka, digitāls attēls |
7. | Fotogrāfija. Bornes virsmežniecības Ezernes mežniecības mežsargs Xxxxxxx Xxxxxxxxx ar bisi, medījumu un medību suni pie mājas Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā. 1939.gada septembris. | KF 2519 CVVM 221828 | Izdruka, digitāls attēls |
8. | Fotogrāfija. Meža dienas Dobelē ar armijas un iedzīvotāju piedalīšanos. 1936.gada 3.maijs. | KF 1897:1 CVVM 212643:1 | Izdruka, digitāls attēls |
9. | Fotorāfija. Kociņu stādīšana Vienības laukumā meža dienās Dobelē. 1935.gada 15.maijs. | KF 1900:2 CVVM 212647:2 | Izdruka, digitāls attēls |
10. | Dokuments. Lugažu pagasta Ķeipu saimniecības mežu iekārtošanas plāns 1943.-1962.gadam, ar meža shēmu un ciršanas plānu. 1942.gads. | PD 6538 CVVM 270260 | Izdruka, digitāls attēls |
11. | Dokuments. Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības buklets. 1982.gads | IN 8293: 11 | Izdruka, digitāls attēls |
12. | Dokuments. Buklets “Uzmanību daba!” | IN 8293: 17 | Izdruka, digitāls attēls |
13. | Dokuments. Buklets “Slīteres valsts rezervāta apmeklēšanas noteikumi” | PD 206 | Izdruka, digitāls attēls |
14. | Plakāts par dabas aizsardzības tēmu. 20. gs. 80. gadi. | PPL 727: 2 | Izdruka, digitāls attēls |
15. | Plakāts. Rīkosim meža dienas! 1937.gads | PPL 2:2 | Izdruka, digitāls attēls |
(Digitālo resursu vietnē sadaļā 4.2.1.“Mežs un dabas aizsardzības idejas” mapē “Papildus materiāli” atrodami vēl papildus plakāti, izdevumi u.c. attēlu materiāli par dabas aizsardzību. Tos pēc dizaina apsvērumiem un vajadzības var izmantot 4.2.1. sadaļas dizaina izstrādē.)
5. sadaļa ~1990. “Koka ekskluzivitāte postindustriālajā laikmetā”
Sadaļas apraksts:
Izstādi noslēdzošā sadaļa, kuras uzmanības lokā ir mūsdienu postindustriālā situācija ar pieaugošu gan koka ekonomisko, gan ekoloģisko vērtību. Galvenā uzmanība pievērsta vienam vērtības pieauguma aspektam – koksnes pārtapšanai no universālas izejvielas par ekskluzīva dizaina materiālu – tas atspoguļots ar atsevišķiem eksponātiem. Līdztekus tam ar infografikām vai taktilu interaktivitāti tiek aktualizēts jautājums par ekonomisko un ekoloģisko balansu, kas kļuvis īpaši aktuāls, jutīgs. Taktilā aktivitāte ir izstādes noslēgums, kas aktualizē cilvēka un koka/meža attiecību līdzsvara meklējumus mūsdienu situācijā.
Atslēgas vārdi, kas raksturo telpas sajūtu sadaļu: unikalitāte, minimālisms, ekskluzivitāte, ekoloģiskums. Tiek radīta telpas sajūta “Dizains telpā”. Sadaļas noskaņas radīšanai izmantojami audio un gaismas efekti (piemēram, ar gaismu izcelt priekšmeta unikalitāti u.c.).
Sadaļas ievadteksts (120-180 vārdi):
Lai gan arī mūsdienās liela loma ir koka industriālajai pārstrādei, intensīvai meža audzēšanai un kopšanai, tomēr pēdējās desmitgadēs cilvēka un koka/meža attiecības ir mainījušās. Koka un meža vērtības izpratne ir kļuvusi plašāka un dziļāka, tā iet pāri ekonomiskiem vai vides piesārņojuma novēršanas apsvērumiem.
Kokmateriālu un koksnes izstrādājumu ražošanas procesā atlikumu ir ļoti maz vai nav vispār, jo gandrīz visu produkciju izmanto vai nu kā izejmateriālu, vai arī kā enerģijas avotu. Masu produktiem tiek izmantoti no koksnes subprodukcijas (līmētām plāksnēm, kokšķiedru, kokskaidu u.c. laminētajiem materiāliem) gatavoti izejmateriāli. Savukārt masīvkoksne, kvalitatīvs saplāksnis un finieris ir gana dārgs materiāls – koks ir kļuvis par ekskluzīva dizaina izejvielu, par tā papildus vērtību ir kļuvis ekoloģiskums – koksnes dabiskums un tas, ka koks ir atjaunojams resurss. Svarīgi ir arī tas, ka lietošanas cikla beigās koksni vai koksnes izstrādājumus var izmantot atkārtoti vai arī izmantot kā oglekļa neitrālu enerģijas avotu.
Paplašinājusies arī izpratne par augoša koka vērtību – mežs un koks ir viens no simboliem diskusijās par sabiedrības atbildību un ilgstpēju, ekosistēmu saglabāšanu, arī kvalitatīvu dzīvesvidi. Izpratnē par kvalitatīvu dzīvesvidi, zaļo dzīvesveidu, ilgtspējas mērķiem kokam un mežam kā vērtībai ir ļoti būtiska loma. Koka nociršana izsauc negatīvas reakcijas sabiedrībā un, piemēram, kādreiz ierastie patosa pilnie kinožurnāli, preses publikācijas vai plakāti par efektīvu mežizstrādi šodien daudziem rada duālas emocijas – nevis gandarījumu un lepnumu par darba efektivitāti un sasniegumiem, bet gan drīzāk nožēlu par meža ciršanu.
Šajos apstākļos cilvēka un koka attiecības raksturo neparasti jutīga balansēšana starp izmantošanas un sargāšanas apsvērumiem, atklāti protesti, skaļas diskusijas brīžos, kad ekonomiskā un ekoloģiskā balansa robežas tiek pārkāptas vai klaji ignorētas.
5.1. apakšsadaļa (lietaskoka funkcionālais pielietojums) – “Koks mūsdienu dizainā”
Apraksts:
Centrālā apakšsadaļas tēma gan tematiski, gan vizuāli; tās fokusā ir viens vai daži Latvijā radīta mūsdienu dizaina piemēri, kuru izejmateriāls ir koks. Nepieciešams priekšmetu/priekšmetus izcelt kā unikālus, vērtību pašu per sevi, tostarp izmantojot izvietojumu, gaismu, citus paņēmienus.
Apakšsadaļas teksts (120-130 vārdi):
Tekstā raksturots kvalitatīvas koksnes vērtības pieaugums, kļūšana par izejmateriālu mūsdienu dizaina priekšmetiem. No koka tiek radītas ne tikai mēbeles
u.c. tradicionāli no koka gatavoti priekšmeti, bet arī tādi produkti, kas industriālajā laikmetā bija masveidīgi aizvietoti ar citiem materiālem vai tradicionāli ražoti no cita materiāla tostarp velosipēdi, trauki, briļļu rāmji, dažādi suvenīri, arī rotas u.c. Tekstā arī īsi raksturotas koka kā eksluzīva lietiskā dizaina materiāla pielietošanas tendences Latvijā.
Eksponāti (orģināli), kas izvietoti brīvstāvoši (tiks papildināts ar vēl kādu eksponātu/eksponātiem, ja tas saskanēs ar dizaina ieceri; mazāka izmēra priekšmetus var izvietot vitrīnās līdzās galvenajam eksponātam)
Nr. | Eksponāta veids | Šifrs | Piezīmes |
Centrālais eksponāts: | |||
1. | Skrejritenis “DIP DAP”, no bērza saplākšņa. | CVVM 264334 | Brīvstāvošs Izmēri: gar. – 85 cm, h – 83 cm |
5.2. apakšsadaļa (ideju vēsture) – “Ekoloģiskā un ekonomiskā līdzsvara izaicinājums”
Apraksts:
Izstādes noslēdzošā sadaļa, kuru veido kontekstuāla informācija (teksts, piktogrammas, infografikas u.tml.), kā arī taktila aktivitāte ar mērķi stiprināt izpratni par līdzsvara meklējumiem meža izmantošanā un saudzēšanā ar krietni daudzveidīgākiem un ilgermiņā pamatotiem motīviem nekā tas bijis iepriekšējos periodos.
Apakšsadaļas teksts:
Tekstā skaidrota ekoloģiskā un ekonomiskā līdzsvara tēma mūsdienu situācijā. No vienas puses nenoliedzama ir kokmateriāla, mežizstrādes un kokapstrādes nozaru svarīga loma Latvijas ekonomikā, koks ir atjaunojams resurss, tas ir ekoloģisks izejmateriāls. No otras puses, zaļā domāšana vērš uzmanību uz vides kvalitāti un ilgtspēju visplašākajā mērogā – vides aizsardzība tiek izprasta ne tikai kā noteiktas ainavas kvalitātes saglabāšana vai piesārņojuma novēršana – tā ir dzīvesveida sastāvdaļa. Apzinoties cilvēka apdzīvotās vides vērtību un nozīmi, to, ka tā nosaka mūsu dzīves kvalitāti, koks kļūst par ļoti jutīgu tēmu, tas vairāk nekā jebkurš cits ainavas elements iemieso dabu. Tādējādi daudz dziļāk un izvērstāk sabiedrībā tiek risināts interešu balansa un ilgtspējas jautājums.
5.2.1. elements – grafisks objekts (teksts, infografika, piktogrammas vai zīmējumi) un taktila aktivitāte – “Cirst nevajag saudzēt. Līdzsvara meklējumi”
Apraksts:
Izstādes noslēgums, kura mērķis ir apmeklētāju rosināt darboties, lai apzinātos sarežģītos līdzsvara meklējumus starp koksnes ekonomisko vērtību un saudzēšanas ideju. To veido:
a) kontekstuāla informācija (grafiski elementi) - par kokapstrādi mūsdienās un par “zaļās domāšanas” principiem;
b) taktilā aktivitāte – balansa svari vai tamlīdzīgi, kur līdzsvarā jānovieto ekonomiskie un ekoloģiskie faktori, tā lai svaru kausi nenosvērtos strauji par labu vienai vai otrai interešu pusei.
Orientējošs informācijas saturs:
Kontekstuāla informācija nosacīti divās balansa aktivitātes pusēs – vienā pusē par mūsdienu mežsaimniecību, mežistrādi un kokapstrādi – tās ekonomisko nozīmi, darbības principiem, vērtībām; otrā pusē – par mūsdienu “zaļās domāšanas” vērtībām:
1) Mežsaiminiecība un mežizstrāde ievērojami plašāk pievēršas ilgtspējas mērķiem, apmežo izstrādātās platības. Savukārt koksnes apstrādē vērojama ne tikai liela pielietojuma daudzveidība, bet arī “bezatlikumu tehnoloģija”. Rodas jauni uzņēmumi agrāk maz izplatītas vai jaunas produkcijas ražošanai (masīvās līmētās koksnes plātnes un konstrukcijas, virpotu guļbaļķu un koka paneļu mājas, paletes, koka polimēru materiāli, dārza priekšmeti, briketes, granulas, kokogles, jaunas rotaļlietas, bioloģiski aktīvi savienojumi un uztura bagātinātāji). Latvijas amatniecības kameras profesionālajās brālībās apvienotie amatnieki izgatavo unikālus izstrādājumus no koka, mākslinieciski veidotas mēbeles, suvenīrus un nodarbojas ar kultūrvēsturisku koka māju un priekšmetu restaurāciju u.tml.
2) Zaļais dzīvesveids ietver ne tikai iejūtīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, bet priekšplānā izvirza ilgstpējas mērķus – to, kā apkārtējā vide un sabiedrība tajā pastāvēs pēc vairākām desmitgadēm; turklāt par būtisku vērtību tiek atzīts dabiskums jeb “ekoloģisms”, kas īpašu vietu piešķir gan atjaunojamu resursu taupīgai izmantošanai, gan arī vides kvalitātei un principam, ka maksimāli izmantojami jau reiz radītie resursi. Tas ietver gan attieksmi pret dabu, gan noteiktus ikdienas dzīves paradumus, gan arī priekšstatus par dzīvesvides (pilsētvides, lauku ainavas u.tml.) veidošanu.
Pielikums Nr. 4
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konkursa nolikumam “Dizaina metu konkurss izstādes “Koks Latvijas vēsturē” iekārtojumam”
Izstādes iekārtošanai pieejamo vitrīnu, datortehnikas u.c. aprīkojuma saraksts
Nr. | Apraksts | Specifikācija | Skaits |
A | Četrpusējas manekenu vitrīnas | ||
A1 | Četrpusēja manekenu vitrīna, divvietīga | Izmērs 163x84x223 cm; iebūvēts LED apgaismojums | 8 gb. |
A2 | Četrpusēja manekenu vitrīna, vienvietīga | Izmērs 00x00x000 cm, iebūvēts LED apgaismojums | 4 gb. |
A3 | Četrpusēja manekenu vitrīna, divvietīga | Izmēr 150x75x220, iebūvēts LED apgaismojums | 4 gb. |
A4 | Četrpusēja manekenu vitrīna, vienvietīga | Izmērs 75x75x220 cm, iebūvēts LED apgaismojums | 5 gb. |
B | Guļvitrīnas (pašstāvošas vitrīnas ar stikla kupolu) | ||
B1 | Guļvitrīnas ar stikla kupolu, ar dekoratīvu balstu (kāju) daļu | Kupola izmērs ap 75x75x80 cm, gaismojams ar virsgaismu | 8 gb |
B2 | Guļvitrīnas, ar atvilktni un stikla kupolu, ar gludiem, pildītiem balstiem (kājām) | Izmērs 71x71x80 cm, gaismojams ar virsgaismu | 6 gb |
B3 | Guļvitrīna ar stikla kupolu, gludiem pildītiem balstiem (kājām) | Izmērs 60x60x80 cm, gaismojams ar virsgaismu | 1 gb |
B4 | Guļvitrīna ar stikla kupolu, gludiem pildītiem balstiem (kājām) | Izmērs 50x40x80 cm, gaismojams ar virsgaismu | 1 gb |
B5 | Guļvitrīnas ar atvilktnēm un stikla kupolu, ar gludiem, pildītiem balstiem (kājām) | Izmērs 200x60x80 cm, gaismojams ar virsgaismu | 1 gb |
B6 | Guļvitrīnas ar atvilktnēm un stikla kupolu, ar gludiem, pildītiem balstiem (kājām) | Izmērs 140x60x80 cm, gaismojams ar virsgaismu | 1 gb |
B7 | Guļvitrīnu bloks, ar atvilktnēm un stikla kupolu, ar gludiem, pildītiem balstiem (kājām) | Izmērs 225x60x70 cm, gaismojams ar virsgaismu | 1 gb |
C | Sienas vitrīnas (kubi) | ||
C1 | Sienas vitrīna, ar stiklotu priekšu, montējamas vertikāli | Dažādi izmēri no 25x35x10 (dziļ.) cm līdz 85x115x10 cm | 30 gb. |
D | Digitālā tehnika |
D1 | Lokālās skaņas ierīces (“skaņu duša”) | Montējama pie griestiem | 2 gb. |
D2 | Video projektori | 3 gb. | |
D3 | Mediju atskaņotāji | Satura palaišanai ekrāniem, projektoriem, skandām | 5 gb. |
D4 | Austiņas – klausules | Pie sienas stiprināmas klausules | 6 gb. |
D5 | Informācijas ekrāns (monitors) 22” diagonāle | Monitors bez skārienjūtīgas virsmas, var pieslēgt mediju atskaņotāju | 10 gb. |
D6 | Informācijas ekrāns (monitors) 10” diagonāle | Monitors bez skārienjūtīgas virsmas, var pieslēgt mediju atskaņotāju | 10 gb. |
D7 | Skārienjutīgs ekrāns (monitors) 22” diagonāle | Skārienjutīgs ekrāns ar datoru lietotņu un mediju palaišanai | 4 gb. |
D8 | Skārienjutīgs ekrāns (monitors) 32” diagonāle | Skārienjutīgs ekrāns ar datoru lietotņu un mediju palaišanai | 1 gb. |
D9 | Skārienjutīgs ekrāns (monitors) 46” diagonāle | Skārienjutīgs ekrāns ar datoru lietotņu un mediju palaišanai | 1 gb. |
Vitrīnu attēli:
Kvalitatīvi eksponātu un vitrīnu attēli Konkursa II kārtas pretendentiem tiks nodrošināti brīvpieejā muzeja serverī.
Pielikums Nr. 5
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konkursa nolikumam “Dizaina metu konkurss izstādes “Koks Latvijas vēsturē” iekārtojumam”
56
Izstāžu zāles (telpas) plāns Brīvības bulvārī 32, 2. stāvā
57