Eiropas Savienības fondu 2007. – 2013. gadam ietekmes uz Latvijas teritoriju attīstību izvērtējums Noslēguma ziņojums

Saīsinājums	Skaidrojums
CSP	Centrālā statistikas pārvalde
DP	Darbības programma
DPP	Darbības programmas papildinājums
ERAF	Eiropas Reģionālas attīstības fonds
ES	Eiropas Savienība
ESF	Eiropas Sociālais fonds
KF	Kohēzijas fonds
MK	Ministru kabinets
TS	Tehniskā specifikācija
VARAM	Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VIS	Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēma
VRAA	Valsts reģionālās attīstības aģentūra

Ievads

Noslēguma ziņojums ir iepirkuma „Eiropas Savienības fondu 2007. - 2013.gadam ietekmes uz Latvijas teritoriju attīstību izvērtējums” (iepirkuma identifikācijas Nr.: VARAM 2011/ 49, SF/ ERAF/ KF, 05.08.2011. (turpmāk – Iepirkums)) sastāvdaļa, pamatojoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) un SIA „Ernst & Young Baltic” (turpmāk – EY) savstarpēji noslēgto iepirkuma līgumu Nr. 1/70.05./HP 2012. gada 18. maijā par tiesību piešķiršanu izpildīt iepirkuma uzdevumu EY.

Izstrādājot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondu) 2007. - 2013.gadam ietekmes uz Latvijas teritoriju attīstību izvērtējumu, ir veikti šādi galvenie darba uzdevumi:

izstrādāts kvantitatīvais izvērtējums par ES fondu 2007.-2013. gadam ietekmi uz teritoriju attīstību, izmantojot iepirkuma iepriekšējos nodevumos izstrādāto Analītisko rīku;
veikts kvalitatīvais izvērtējums par ES fondu 2007.-2013. gadam ietekmi uz teritoriju attīstību. Lai to paveiktu, EY veica intervijas ar ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu, plānošanas reģionu, akadēmiskā un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, kā arī veica Latvijas pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu aptauju;
sagatavots analītiskais pārskats par ES fondu 2007.-2013. gadam ietekmi uz teritoriju attīstību.

Izvērtējuma pirmajā daļā ir izklāstīta vispārīga analītiskā pārskata par ES fondu 2007. - 2013. gadam ietekmi uz Latvijas teritoriju attīstību izstrādes metodoloģija. Šajā daļā ir aprakstīta pārskata izstrādes metodika un ieguves un apstrādes metodes.

Otrajā daļā ir padziļināti izskaidrota informācijas ieguves metodoloģija, paskaidroti informācijas ierobežojumi un pieņēmumi, kā arī sniegts detalizēts pārskats par datiem, kas izmantoti gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas analīzes un secinājumu sagatavošanai.

Izvērtējuma trešajā daļā ir veikta analītiskā pārskata analīze un secinājumi. Analīze ir veikta šādās daļās:

ES fondu 2007. - 2013. gadam ietekmes uz Latvijas teritorijas attīstību kvantitatīvais izvērtējums, kas iekļauj pārskatus par ES fondu projektu finansējuma apguves analīzi, sasniegto rezultatīvo rādītāju analīzi un ieviešanas efektivitātes analīzi teritoriālā dalījumā;
ES fondu ieguldījums un ietekme aktivitāšu iznākuma un rezultātu rādītāju sasniegšanā;
ES fondu projektu ietekme uz teritoriju attīstību.

Visbeidzot izvērtējuma pēdējā daļā ir sniegti priekšlikumi par horizontālo prioritāšu īstenošanas pilnveidošanu, uzraudzības un novērtēšanas sistēmas pilnveidošanu, kā arī teritoriālo principu un aktivitāšu pilnveidošanu.

Analītiskā pārskata par ES fondu 2007.-2013. gadam ietekmi uz Latvijas teritoriju attīstību metodoloģija

Analītiskā pārskata mērķis ir vienkopus atspoguļot Eiropas Savienības fondu 2007. - 2013. gadam ietekmes uz Latvijas teritoriju attīstību izvērtējuma procesa aprakstu, analīzes rezultātus un to interpretāciju par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, sniedzot pamatotus priekšlikumus izmaiņu veikšanai ES fondu pārvaldības ietvarā šobrīd īstenotajā vai nākamajā plānošanas periodā.

Analītiskā pārskata ietvaros ir analizēti tikai tie ES fondu projekti, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz horizontālajām prioritātēm „Teritoriju līdzsvarota attīstība” vai „Rīgas starptautiskā konkurētspēja”.

Pārskata izstrādes metodika

Eiropas Savienības fondu 2007. - 2013.gadam ietekmes uz Latvijas teritoriju attīstību izvērtējums ir iedalīts divās daļās – kvantitatīvajā un kvalitatīvajā analīzē.

Lai veiktu kvantitatīvo analīzi, izvērtējuma ietvaros izstrādāts analītiskais rīks, ar kura palīdzību tiek apkopota, grupēta un attēlota informācija par ES fondu finansējuma saņēmējiem dažādos teritoriālajos un finansējuma saņēmēju raksturojošajos griezumos. Atlases kritēriji un rādītāju kopums, kādi iekļauti analītiskajā rīkā, tika noteikts atbilstoši iepirkuma Tehniskajai specifikācijas (turpmāk – TS) punktiem 3.1.-3.8. Analītiskā rīka funkcionalitātes prasības ir iekļautas šī ziņojuma pieliekumā (Pielikums Nr.6 Analītiskā rīka funkcionalitāte).

Ar analītiskā rīka palīdzību tika atlasīta informācija par ES fondu finansējuma apguvi, sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem un efektivitātes rādītājiem šādos teritoriālajos griezumos:

plānošanas reģioni;
vietējo pašvaldību grupas;
vietējās pašvaldības.

Iegūtie dati pēc tam tika lietoti, lai veiktu kvalitatīvo analīzi, kas ir aprakstīta daļās 4.1.1., 4.1.2. un 4.1.3.

Kvalitatīvās analīzes izstrādei tika veiktas intervijas ar ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu, plānošanas reģionu, akadēmiskā un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, kā arī veikta Latvijas pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu aptauja. No iegūtajiem rezultātiem tika izstrādāts pārskats par ES fondu ieguldījumu un ietekmi aktivitāšu iznākuma un rezultātu rādītāju sasniegšanā un ES fondu projektu ietekmes uz teritoriju attīstību pārskats, kas detalizēti aprakstīti sadaļā 4.3.

Pārskata datu ieguves un apstrādes metodes

Visi pārskatā iekļautie dati iegūti no analītiskajā rīkā lietotājam paredzētajām izklājlapām, x.xx. lietotāju segmentā, salīdzināšanas segmentā iekļautajām un ar datiem aizpildītajām izklājlapām. Pats analītiskais rīks spēj nodrošināt vairāku līmeņu analīzi par dažādiem ES fondu projektu griezumiem. Analītiskais rīks veidots, lai to varētu izmantot kā darba instrumentu ES fondu projektu vēsturisko datu analīzei. Dati tiek ģenerēti atbilstoši kvalitatīvai analīzei nepieciešamajam griezumam (skat. sadaļu 4.1.).

Pārskatā iekļaujamie dati ir apstrādāti, izmantojot analītiskajā rīkā iekļautos datu apstrādes segmentus, kā arī datu salīdzināšanas segmentu. Analītiskais rīks aptver galvenokārt šādu funkcionalitāti, kas ļauj nodrošināt datu apstrādi pārskatam:

vispārīgas datu atlases nodrošināšana un dažādu rezultatīvo un efektivitātes rādītāju aprēķināšana;
iepriekš izvēlētu datu salīdzināšana gan skaitliski, gan grafiski;
korelācijas analīze, kas sniedz iespēju skatīt dažādu rādītāju savstarpējo korelāciju.

Pārskatā izmantotie dati un to avoti

Lai sagatavotu analītisko pārskatu, ir izmantots un analizēts plašs informācijas apjoms. Analītiskajā rīkā un tādējādi arī analītiskajā pārskatā ir izmantoti dati, kas iegūti no šādiem informācijas avotiem:

ES fondu vadības informācijas sistēma (VIS);
Centrālā statistikas pārvalde (CSP);
Valsts kase;
ES fondu finansējuma saņēmēju aptauja;
pašvaldību plānošanas speciālistu aptauja.

Detalizētu analītiskā pārskata informācijas ieguves metodoloģiju un informāciju avotus skatīt šī ziņojuma 3. nodaļā.

Informācijas ieguves metodoloģija

Šajā nodaļā aprakstīta detalizēta pieeja informācijas ieguvei, lai nodrošinātu analītiskā rīka darbību un izveidotu analītisko pārskatu par ES fondu 2007.-2013. gadam ietekmi uz Latvijas teritoriju attīstību.

Kvantitatīvās analīzes dati ir sagatavoti, pamatojoties uz šādiem informācijas avotiem:

ES fondu vadības informācijas sistēmas datiem;
publiski pieejamajās CSP datu bāzēs esošo informāciju;
publiski pieejamajās Valsts kases datu bāzēs esošo informāciju;
ES fondu finansējuma saņēmēju aptauju;
Uzņēmumu datubāzes portāla CrediWeb datiem (maksas pakalpojums).

Kvalitatīvās analīzes dati ir sagatavoti, veicot šādas aktivitātes:

pašvaldības plānošanas speciālistu aptauja;
ekspertu diskusijas;
intervijas ar ES fondu ekspertiem.

Aktivitāšu un apakšaktivitāšu kopums, kas ir analizēts analītiskajā rīkā par periodu no 2007. gada līdz 2011. gadam, iekļauts šī ziņojuma pielikumā (skat. Pielikums Nr.1 Analizējamo aktivitāšu uzskaitījums un projektu skaits aktivitātēs).

Ierobežojumi un pieņēmumi informācijas ieguvei

Informācijas ieguvei, lai izveidotu analītisko rīku un analītisko pārskatu, noteikti vairāki ierobežojumi un pieņēmumi, kas aprakstīti zemāk.

Ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, kas tika īstenota un pabeigta 2009. gadā, kad tika pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums¹, CSP datu bāzēs iekļautie fona rādītāji, kas detalizēti aprakstīti šī ziņojuma 3.2.2 apakšnodaļā, apkopoti par laika posmu sākot no 2009. gada. Tādējādi gan analītiskajā rīkā, gan analītiskajā pārskatā fona rādītāji pašvaldību griezumā atspoguļoti par laika posmu sākot no 2009. gada. Sākot no 2007. gada līdz 2009. gadam mazākā administratīvā teritorija, par kuru atspoguļoti fona rādītāji ir reģioni.
ES fondu finansējuma saņēmējiem aptaujas veidā tika pieprasīta informācija tikai par tiem rezultatīvajiem rādītājiem, kuri ir jāanalizē ar analīzes rīka palīdzību. Piemēram, ja neviena ēku siltināšanas projekta rezultatīvais rādītājs nav bijis radīt izmaiņas apgrozījumā vai radīt jaunas pastāvīgas darba vietas un nevienā no projektiem tas arī nav norādīts kā sasniegtais rādītājs, tad informācija par šādiem rādītājiem nav pieprasīta.
Problēmas ar valsts iestāžu pārvaldīto informācijas sistēmu datu kvalitāti (datu trūkums vai neprecizitāte) ietekmē analīzes rezultātus un izdarītos secinājumus.
Finanšu ministrijas ES fondu vadības informācijas sistēmā ir pieejama gan sākotnējā informācija par projektu, gan dati, kas tikuši iesniegti progresa ziņojumos, kā arī situācija par stāvokli pirms projekta. Tāpat tiek pieņemts, ka dati ir apkopoti saskaņā ar datu struktūru, kas sniegta xxx.xxxxxxx.xx interneta vietnē esošajā informācijas sistēmas datu lauku aprakstā².
Fona rādītāji pašvaldību griezumā ir analizēti tikai tajos gadījumos, ja dati ir pieejami no CSP, VRAA vai pašvaldībām, pretējā gadījumā analīze ir veikta tikai plānošanas reģionu līmenī datu nepieejamības dēļ.
Iegūstot datus par iedzīvotāju ienākumiem noteiktās pašvaldību teritorijās, nevar tikt garantēts, ka dati ir objektīvi un atspoguļo konkrēta reģiona ekonomisko aktivitāti (piemēram, Mārupes novada pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa rādītāji neobjektīvi atspoguļo Mārupes novadā notiekošo ekonomisko aktivitāti, jo liela daļa iedzīvotāju strādā Rīgas pilsētā, bet dzīvo Mārupes novadā).
VIS daļai ES fondu finansējuma saņēmēju nav norādīta vispār vai ir norādīta neprecīza to kontaktinformācija, tādēļ datus anketēšanas veidā par šiem finansējuma saņēmējiem nav iespējams saņemt.
Zemais ES fondu finansējuma saņēmēju atbildētības līmenis ietekmē rezultātu secinājumu ticamību.

Dati kvantitatīvās analīzes un secinājumu sagatavošanai

Rezultāta mēroga un funkcionālās efektivitātes aprēķinos atbilstoši iepirkuma Tehniskās specifikācijas 3.3.2. punktam ir izmantoti šādi fona rādītāji pašvaldību griezumā par laika periodu sākot no 2009. gada:

darbspējīgo iedzīvotāju skaits;
iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju;
pašvaldības apgrozījums (sastāv no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem);
pašvaldības budžeta izdevumi.

Tā kā nefinanšu investīcijas kā fona rādītājs pašvaldību griezumā publiski pieejamajās datu bāzēs nav pieejams, tas aizstāts ar šādiem citiem fona rādītājiem pašvaldību griezumā par laika periodu sākot no 2009. gada:

aizņemtās darba vietas gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā;
strādājošo mēneša vidējā darba samaksa (bruto) gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā;
ekonomiski aktīvās statistikas vienības (juridiskas un fiziskas personas, kas pārskata periodā ražoja produkciju, sniedza pakalpojumus vai nodarbināja cilvēkus).

Reģionu griezumā, lai noteiktu rezultāta mērogu un funkcionālās efektivitātes rādītājus, atbilstoši Tehniskās specifikācijas 3.3.2. punktam ir izmantoti šādi fona rādītāji par laika periodu sākot no 2007. gada:

darbspējīgo iedzīvotāju skaits;
iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju;
pašvaldības apgrozījums (sastāv no ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem);
pašvaldības budžeta izdevumi;
nefinanšu investīcijas t.i. ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi, dzīvojamās ēkas, citas būves un celtnes, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, kā arī pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto būvobjektu un kapitālā remonta izmaksas (dati par komersantiem, valsts un pašvaldību budžeta iestādēm).

Papildus ir iekļauti arī šādi citi fona rādītāji reģionu griezumā par laika periodu sākot no 2007. gada:

aizņemtās darba vietas gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā;
strādājošo mēneša vidējā darba samaksa (bruto);
ekonomiski aktīvās statistikas vienības.

Nākamajās apakšnodaļās ir aprakstīti iepriekš norādīto datu avoti, pieejamo datu griezumi un pieejamo datu periods, kā arī norādīti datu ieguves veidi.

ES fondu vadības informācijas sistēmas (VIS) dati

VIS ir informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par 2007.-2013.gada ES fondu (ESF, ERAF un KF) plānošanas perioda finansētiem projektiem. Tās mērķis ir nodrošināt vienotu datu avotu ES fondu līdzfinansētu projektu uzskaitē un uzraudzībā. Tajā ietilpst dati par projektiem dažādos griezumos.

Nākamajā tabulā apkopoti informācijas datu griezumi, kas ir iekļauti analītiskajā rīkā no VIS.

Tabula Nr. 1 ES fondu vadības informācijas sistēmas dati

Nr.	Rādītājs	Datu griezums	Datu periods	Atsauce
1.	Projekts kods	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
2.	Horizontālā prioritāte	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
3.	Darbības programma	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
4.	Prioritāte	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
5.	Pasākums	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
6.	Aktivitāte vai apakšaktivitāte	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
7.	Aktivitāšu tips	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
8.	Projekta atbalsta joma	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
9.	Projekta finansējuma avots – ES fonds, darbības programma, prioritāte, pasākums, aktivitāte, apakšaktivitāte	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
10.	Projekta īstenošanas teritorija	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
11.	Projekta īstenošanas periods	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
12.	Atbalsta joma (saskaņā ar Tehniskās specifikācijas 2. Tabulu)	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
13.	Finansējuma saņēmēja piederība noteiktam sektoram - uzņēmējdarbības, publiskais, nevalstiskais	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
14.	Kontaktinformācija, ieskaitot e-pasta adresi anketas nosūtīšanai	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
15.	Finansējuma saņēmēja nosaukums	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
16.	Finansējuma saņēmēja adrese	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
17.	Izlietotā finansējuma apmērs (LVL)	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati
18.	Vēl neizlietotais finansējums, bet līgumā paredzētais / plānotais (LVL)	ES fondu īstenotāji	2007.-2010. gads	VIS dati

Dati no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datu bāzēm

Nākamajā tabulā atspoguļoti fona rādītāji (iegūstami no CSP), kas ir iekļauti Analītiskajā rīkā, lai aprēķinātu ES fondu projektu īstenošanas rezultātu analītiskos rādītājus.

CSP statistikas reģiona – Pierīga – dati (kopā ar Rīgas statistikas reģiona datiem) šī projekta ietvaros tiek iekļauti Rīgas plānošanas reģionu rādītāju noteikšanai. Tas veikts tādēļ, ka VIS Pierīgas reģions un tajā ietverto pašvaldību kopums ir iekļauts Rīgas plānošanas reģionā. Pārējo CSP apzīmēto statistisko reģionu nosaukumi nav mainīti vai pielāgoti.

Dati iegūti no zemāk minētā fona rādītāja atsaucē norādītās hipersaites (hyperlink), lejupielādējot CSP datu bāzes informāciju un ievietojot to analītiskā rīka atbilstošajā informācijas bloka izklājlapā.

Tabula Nr. 2 CSP dati

Nr.	Fona rādītājs	Pieejamo datu griezums	Pieejamo datu periods	Atsauce
1.	Iekšzemes kopprodukts³	Reģionu līmenī	2007.-2009. gads	xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/Xxxxxx/xxxxxx.xxx?xxxXX0000&xxxXXX000%0XxXXX%X0XXXXXxXXXXXXXXXXXxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXXx%00XXXXx0%0Xxxx%0X%00&xxxxx../Xxxxxxxx/xxxxx/Xxxxx%X0xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxx%X0xxxxx%00xxxxxxxxxxx/&xxxxxxxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXX&xxxxx00
2.	Nefinanšu investīcijas	Reģionu līmenī	2007.-2010. gads	xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/Xxxxxx/xxxxxx.xxx?xxxXX0000&xxxXXX00%0XxXXXXXXX%X0XxXXXXXX%XXXXXXXxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXXxxx%000000%0Xxxxxxxxx%XXxxxx%X0xxx%X0xxxxxx%X0x%0Xxxxxx%0Xxxxxx%00&xxxxx../Xxxxxxxx/xxxxx/Xxxxx%X0xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxxxxx%XXxxxxx/&xxxxxxxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXX&xxxxx00
3.	Pastāvīgo iedzīvotāju skaits gada sākumā	Pašvaldību līmenī	2007.-2011. gads	xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/Xxxxxx/xxxxxx.xxx?xxxXX0000&xxxXXX00%0XxXXXX%X0X%XXXXxXXXX%XXXXX%X0XXxXXXXXXxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXX%0XxXXXXXXXXXXxXXXX%X0X%X0XxXXxxXXXXXXXxXXXXxX%X0XXX%X0&xxxxx../Xxxxxxxx/Xxxxxxx/Xxxxx%X0xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxxx%XXxxx%X0xx/&xxxxxxxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXX&xxxxx00
4.	Darbspējīgo iedzīvotāju skaits gada sākumā⁴	Pašvaldību līmenī	2009.-2011. gads	xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/Xxxxxx/xxxxxx.xxx?xxxXX0000&xxxXXX00%0XxXXXX%XXXXX%X0XXxXXXXXXxXXx%XXXXXXXXXXxX%XXXXxXXXXXX%X0XXX%0XxXXXXXX%X0XXXxXXxXXXXxxXXXXXX%X0XXXxXXXXXXxXXXX%X0XxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXX%0XxXXXXXXXXXXxXXXX%X0X%X0XxXXxXXXXXXXxXXXXxX%X0XXX%X0&xxxxx../Xxxxxxxx/Xxxxxxx/Xxxxx%X0xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxxx%XXxxx%X0xx/&xxxxxxxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXX&xxxxx00
5.	Aizņemto darba vietu skaits vidēji gadā⁵	Pašvaldību līmenī	2009.-2011. gads	xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/Xxxxxx/xxxxxx.xxx?xxxxxx0000x&xxxXXXX000%0XxXXX%X0XXX%X0XxXXXXXXXXXXxXXXXXXXXXXxXXXX%X0X%X0XxXXxXXXXXXXxXXX%X0XXxXXX%X0&xxxxx../Xxxxxxxx/Xxxxxxx/Xxxxx%X0xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxx%X0xxx%X0x%00xx%00xx%XXxxx%00xxxxxxxxxx%00xxxx%X0xxxx%00xxxxx%00xxxxx/&xxxxxxxXXXXXXX&xxxxx00
6.	Strādājošo vidējā darba samaksa	Pašvaldību līmenī	2007.-2011. gads	xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/Xxxxxx/xxxxxx.xxx?xxxXX0000x&xxxXX000%0XxXXX%X0X%X0XX%X0XxX%X0XX%X0XxXXX%X0X%X0xXXXXXxXXXXXXXxXXXXXXXXXXxXXXX%X0X%X0XxXXxXXXXXXXxXXxxXXXXXX%X0%X0XXXx%00xxxxx%00&xxxxx../XXXXXXXX/Xxxxxxx/%XXxxxxxx%X0x%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxxxx%00xxxxxxx/&xxxxx00
7.	Tirgus sektora ekonomiski aktīvas statistikas vienības pa galvenajiem darbības veidiem pēc NACE 2. red.	Reģionu līmenī	2007.-2010. gads	xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/Xxxxxx/xxxxxx.xxx?xxxXX0000&xxxXXX000%0XxXXXXXXxXXXXXXXxXXXXXXXXXXxXXX%XXX%X0XxXXXXXXXXXXXxXXXX%XXXXXxXXXXX%XXXXX%X0xXXxxXXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXXXxXXxXXXXXXXXXXXxXXXX%XXXXXxXXXXXXXx%00XXXXx0%0Xxxx%0X%00&xxxxx../XXXXXXXX/xxxxx/Xxxxx%X0xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/00_xxxxxx/&xxxxx00
8.	Tirgus sektora ekonomiski aktīvas statistikas vienības pa galvenajiem darbības veidiem pēc NACE 2. red.	Pašvaldību līmenī	2009.-2010. gads	xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/Xxxxxx/xxxxxx.xxx?xxxXX0000&xxxXXX000%0XxXXXXXXXXXXxXXX%XXX%X0XxXXXXXXXXXXXxXXXX%XXXXXxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXX%0XxXXXXXXXXXXxxXXXX%X0X%X0XxXXxXXXXXXX&xxxxx../XXXXXXXX/xxxxx/Xxxxx%X0xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/00_xxxxxx/&xxxxx00
9.	Nabadzības riska indekss	Reģionu līmenī	2007.-2010. gads	xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/Xxxxxx/xxxxxx.xxx?xxxXX0000&xxxXXX00%0XxXXXXXX%XXXXXxXXXXXxXXXXXXXxXXXXXXXXxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXXxX%X0XxXXXXXXxXXxxXXXXXXXx%00%00%00&xxxxx../XXXXXXXX/Xxxxxxx/Xxxxx%X0xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxxxx%X0x%X0x%00xxxxxx%XXxxx%00xx%00xxx%X0xxxx%00xxxxxxx%XXxx%XXxxx%00xxxxxxxxxx/&xxxxx00
10.	Mājsaimnie-cību ienākumi	Reģionu līmenī	2007.-2010. gads	xxxx://xxxx.xxx.xxx.xx/Xxxxxx/xxxxxx.xxx?xxxXX0000&xxxXXX00%0XxX%X0XXXXXXXXX%XXXXxX%XXX%XXX%X0xXXX%X0XxXXX%X0XXXXxXXXX%X0XXxXXxXXXXXX%XXXXxXXXXXXXXxxXXXXXXXXXXXXXXxXX%XXXXXXXxXXX%X0XXxXXxXXXXXxX%X0XXXXXXXXX%XXXXXxXXXXXXXxX%X0XXX%XX&xxxxx../XXXXXXXX/Xxxxxxx/Xxxxx%X0xxx%00xxxxxxxxxxx%00xxxx/Xxxx%XXxxx%X0xx%00xx%X0%X0xxxx/&xxxxx00

Dati no Valsts reģionālās attīstības aģentūras apkopotajiem pašvaldību pārskatiem

Nākamajā tabulā atspoguļoti fona rādītāji (iegūstami no Valsts reģionālās attīstības aģentūras datu bāzes), kas iekļauti Analītiskajā rīkā, lai aprēķinātu ES fondu projektu īstenošanas rezultātu analītiskos rādītājus.

Dati iegūti no zemāk minētā fona rādītāja atsaucē norādītās hipersaites (hyperlink), lejupielādējot Valsts reģionālās attīstības aģentūras datu bāzes informāciju un ievietojot to analītiskā rīka atbilstošajā informācijas bloka izklājlapā.

Tabula Nr. 3 Valsts kases dati

Nr.	Fona rādītājs	Pieejamo datu griezums	Pieejamo datu periods	Atsauce
1.	Pašvaldības budžeta izdevumi	Pašvaldību līmenī	2007.-2010.	xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxx/
2.	Iedzīvotāju ienākuma nodoklis uz vienu iedzīvotāju	Pašvaldību līmenī	2007.-2010.	xxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/xx/xxxxxxxx/

ES fondu finansējumu saņēmēju aptaujas anketu informācija

Lai iegūtu informāciju, kura par ES fondu saņēmējiem nav pieejama kādā no jau esošajiem datu avotiem, un lai apstiprinātu ES fondu vadības informācijas sistēmā esošo datu precizitāti, tika organizēta ES fondu saņēmēju interneta aptauja (CAWI jeb computer assisted web interviews).

Šis ir pašaizpildāmo anketu aptauju paveids. Atšķirībā no „klasiskās” aptaujas, kad papīra anketu respondentam iedod aizpildīšanai un pēc aizpildīšanas paņem intervētājs, anketa ir elektroniskā (web, html) formātā un tās nosūtīšana respondentam (aicinājums aizpildīt), aizpildīšana un aizpildītās anketas nosūtīšana atpakaļ notiek „neklātienē” jeb virtuāli, izmantojot interneta starpniecību.

Uzreiz pēc anketas aizpildīšanas, izmantojot internetu, aptaujas dati automātiski tiek pievienoti aptaujas datu bāzei. Šis aptaujas veids izvēlēts tādēļ, ka izvērtējumā ietverts samērā liels respondentu skaits, kā arī pieprasāmie dati nav sniedzami telefoniskā veidā, jo prasa datu sagatavošanas laiku.

Aptaujas veikšanai tika izveidota viena unificēta aptaujas anketa, kura tika programmēta, izmantojot īpaši interneta aptaujām domātu programmnodrošinājumu. ES fondu saņēmēju kontaktpersonām tika nosūtīts e-pasts ar uzaicinājumu piedalīties aptaujā, kurā tika izskaidroti šīs aptaujas mērķi un uzdevumi un iekļauta saite uz aptaujas anketu. Tiem potenciālajiem respondentiem, kuri norādītajā laikā nebija aptaujas anketu aizpildījuši, tika nosūtīti vismaz divi atgādinājumi, šādā veidā veicinot aptaujas atbildētības līmeni.

Veicot informācijas no ES fondu vadības informācijas sistēmas apstrādi, tika izmantota tālāk aprakstītā datu ieguves procedūra.

Datu eksports par katra projekta sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem katrā ieviešanas gadā.
Tika apkopoti informācijas sistēmā pieejamie dati par katra projekta jau sasniegtajiem un vēl plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem katram ieviešanas gadam.
Dati par stāvokli pirms ES fondu projekta īstenošanas tika iegūti no Finanšu ministrijas rīcībā esošās ES fondu Vadības informācijas sistēmas, pieņemot, ka šie dati ir reģistrēti pirms projekta uzsākšanas, lai vēlāk salīdzinātu ar to faktisko progresu.

Aptaujas anketa tika struktūrēta tādā veidā, ka ES fondu projektu īstenotājiem tiek prasīts norādīt projekta sākumā plānotos sasniedzamos rezultātus, kas norādīti nākamajā tabulā, kā arī katrā gadā no 2007. gada līdz 2010. gadam (ieskaitot) faktiski sasniegtos rezultātus. Aptaujas anketas paraugs ir norādīts šī ziņojuma pielikumā (skatīt Pielikums Nr.3 ES fondu finansējumu saņēmēju aptaujas anketa).Pēc anketu izsūtīšanas respondentiem tika dots mēnesis anketas aizpildīšanai un pēc šī termiņa tika sūtīti atgādinājumi neaktīvajiem respondentiem. Kopā projekta ietvaros bija nepieciešams veikt aptauju par 2 273 projektiem. Kā jau iepriekš minēts, vairākos gadījumos VIS nav norādīta vai neprecīzi norādīta ES fondu finansējuma saņēmēju kontaktinformācija, tādēļ anketas tika izsūtītas 1 444 finansējuma saņēmējiem. 116 finansējuma saņēmējiem (jeb 8% no kopskaita) e-pasta adrese neeksistēja vai bija nepareiza, 3 finansējuma saņēmējiem (jeb 0,2% no kopskaita) e-pasta kastītes apjoms bija pārpildīts, savukārt, 12 finansējuma saņēmējiem (jeb 0,8% no kopskaita) bija neaktīva adrese. Attiecīgi anketas saņēma 1 313 finansējuma saņēmēji (jeb 91% no kopskaita) .

Pilnībā tika aizpildītas 638 (28% no kopskaita) anketas, bet 432 anketas (jeb 19% no kopskaita) bija aizpildītas daļēji. Kopējais pildīto anketu skaits ir 1 070 (jeb 47% no kopskaita).

Dati kvalitatīvās analīzes un secinājumu sagatavošanai

Analītiskā rīka datu ieguvē tika veiktas šādas papildu intervijas/ aptaujas:

pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu aptauja;
ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu, plānošanas reģionu, akadēmiskā un nevalstiskā sektora pārstāvju intervijas.

Pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu aptauja

Pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu aptauja tika veikta visām Latvijas Republikas pašvaldībām saskaņā ar to pašu metodi, kas tika izmantota ES fondu finansējumu saņēmēju aptaujai, kas detalizēti aprakstīta 3.2.4 apakšnodaļā. Pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu aptaujas ietvaros papildus atgādinājumiem e-pasta formā pirms aptaujas veikšanas tika veikta arī telefoniska aptaujas dalībnieku informēšana par aptaujas būtību, paskaidrojot pētījuma nozīmi un kontekstu.

Katrā no pašvaldībām tika apjautāti attīstības plānošanas speciālisti. Pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu aptaujas anketa ir pieejama šī ziņojuma pielikumā (skatīt Pielikums Nr.4 Pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu aptaujas anketa).

Aptaujās iegūtie dati reprezentē ES fondu finansēto projektu rezultātus un fona rādītājus šādā griezumā:

reģionu līmenis aktivitātēm ar reģionālu ietekmi;
pašvaldību līmenis aktivitātēm ar vietēju ietekmi.

Kopā no 119 pašvaldībām anketās pieprasīto informāciju sniedza 76 pašvaldības.

ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu, plānošanas reģionu, akadēmiskā un nevalstiskā sektorā pārstāvju intervijas

ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu, plānošanas reģionu, akadēmiskā un nevalstiskā sektorā pārstāvju intervijas tika veiktas ar dažādiem nozares speciālistiem. Tika intervēti eksperti, kuri projekta ietvaros apmeklēja ekspertu diskusiju.

Visas intervijas tika veiktas telefonintervijas formā. ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu, plānošanas reģionu, akadēmiskā un nevalstiskā sektora pārstāvjiem tika uzdoti identiski jautājumi kā pašvaldības attīstības plānošanas speciālistiem. Šo interviju mērķis bija nodrošināt secinājumu un priekšlikumu lielāku ticamību. Intervējamās personas ir uzskaitītas pielikumā (skatīt Pielikums Nr.7 Ekspertu interviju dalībnieku saraksts).

Pārskata analīze un secinājumi

Analītiskā pārskata analīzes un secinājumu veikšanas pamatā ir ES fondu ieguldījumu ietekmes uz teritoriju attīstību noteikšana laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

ES fondu 2007. - 2013. gadam ietekmes uz Latvijas teritorijas attīstību izvērtējums

Šīs sadaļas ietvaros ir veikta analīze, nosakot teritorijas, kurās sasniegti augstāki un kurās zemāki ES fondu projektu īstenošanas rezultāti, salīdzinot ar vidējiem rezultātiem sociālekonomiskās attīstības ziņā līdzīgās teritorijās un, ja iespējams, attīstības rādītājiem citur ES.

ES fondu projektu īstenošanas rezultāti ir iegūti no VIS sistēmas un aptaujas anketām. Konkrētie finansējuma apguves apjomi, rezultatīvie un efektivitātes rādītāji, kas ir atlasīti, detalizēti aprakstīti šī ziņojuma 3.2.1 apakšnodaļā un „Tabula Nr. 4”.

Rādītāji, kas salīdzināti pašvaldību un reģionu griezumā, iekļauti šī ziņojuma „Tabula Nr. 2” un „Tabula Nr. 3”.

Veicot datu interpretāciju, jāņem vērā , ka kopējais ES fondu finansējuma saņēmēju aptaujas atbildētības līmenis bija 28% no kopskaita. Izvērtējumā dati nav pielāgoti visai datu kopai, jo nevar apgalvot, ka pārējos projektos apskatītie rādītāji bija līdzīgā līmenī, jo atbildētības līmeni var ietekmēt dažādi faktori kā, piemēram, dati netika norādīti, jo rādītāji netika sasniegti.

ES fondu 2007. – 2013. gadam ietekmes uz Latvijas teritorijas attīstību izvērtējums ir veikts teritoriju dalījumā, kur par katru teritoriju ir veikta trīs analīzes, kuru pieeja ir izklāstīta zemāk.

ES fondu projektu finansējuma apguves analīze

Sadaļas ietvaros ir veikta analīze un sniegti secinājumi par tiem ES fondu projektiem, kuriem ir tieša vai netieša ietekme uz „Teritoriju līdzsvarota attīstība” vai „Rīgas starptautiskā konkurētspēja” horizontālo prioritāti. Izvērtējums tiek veikts par projektiem gan ar reģionālu, gan ar vietēju ietekmi.

Novērtējums ir veikts gan absolūtos skaitļos (kopējā atbalsta summa teritorijā), gan relatīvos (uz vienu iedzīvotāju attiecīgajā teritorijā). Tādējādi ir noteikts, kā analizētajā periodā (no 2007. gada līdz 2010.gadam) ir ticis sadalīts ES fondu finansējums teritoriju dalījumā.

Gan absolūtie, gan relatīvie rādītāji, kas ir aprakstīti zemāk, ir uzskaitīti pielikumā (Pielikums Nr.5 ES fondu finansējuma apguves apjoms).

Rādītāji skatīti salīdzinājumā pret teritoriju raksturojošajiem rādītājiem – iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju skaitu, ņemot vērā nabadzības indeksu (radītājs tiek attiecināts tikai pret iedzīvotājiem, kuri ir zem nabadzības riska sliekšņa, kas tiek noteikts kā 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju⁶).

Rādītāji tiek skatīti kontekstā ar teritoriju sociālekonomiskās attīstības līmeni atbilstoši „Noteikumiem par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām” 2. pielikumu un 3. pielikumu (abus MK 29.05.2012. noteikumu Nr.371 redakcijā). Rādītāji tiek skatīti tikai pašvaldību līmenī, jo pārējos dalījumos nav iespējams veikt pietiekami detalizētu salīdzināšanu (plānošanas reģioniem), vai arī nav pieejami dati šādā griezumā(vietējo pašvaldību grupas).).

Atbilstoši augstākminētajiem noteikumiem pašvaldības pēc to teritorijas attīstības līmeņa indeksa tiek dalītas šādās grupās:

pašvaldības ar indeksu, kas ir vienāds vai lielāks par 1 (turpmāk 1. grupa);
pašvaldības ar indeksu, kas ir vienāds vai lielāks par 0, bet mazāks par 1 (turpmāk 2. grupa);
pašvaldības ar indeksu, kas ir vienāds vai lielāks par -1, bet mazāks par 0 (turpmāk 3. grupa);
pašvaldības ar indeksu, kas ir mazāks par -1 (turpmāk 4. grupa).

ES fondu projektu sasniegto rezultatīvo rādītāju analīze

Šajā apakšdaļā ir veikta analīze par sasniegtajiem rezultātiem, x.xx., radītajām pastāvīgajām darba vietām, atalgojuma izmaiņām, u.c. rādītājiem, kas detalizēti aprakstīti un uzskaitīti šī ziņojuma 3. nodaļā, teritoriju dalījumā gan reģionu, gan pašvaldību griezumā.

Analīze ļauj novērtēt vispārējo ES fondu izmantošanas aktivitāti atšķirīgās teritorijās. Ir veikta analīze, nosakot teritorijas, kurās sasniegti augstāki un kurās zemāki ES fondu projektu īstenošanas rezultāti, salīdzinot ar vidējiem rezultātiem sociālekonomiskās attīstības ziņā līdzīgās teritorijās atbilstoši dalījumam, kas paskaidrots apakšdaļā 4.1.1. Tāpat kā 4.1.1. daļā šis dalījums ievērots, analizējot vietējās pašvaldības.

Sasniegto rezultatīvo rādītāju analīzē aplūkoti sasniegtie rādītāju rezultāti par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31 decembrim vai salīdzinot 2007. gada 1. janvāra rezultātus ar 2010. gada 31. decembra rezultātiem. Analīzē netiek veikts tiešo un netiešo rezultātu dalījums (kur tas iespējams) un tāpat netiek norādīti vēl plānotie rezultāti.

Visi šajā sadaļā aprakstītie rezultāti ir norādīti pielikumā (skat. Pielikums Nr.9 ES fondu projektu sasniegto rezultatīvo rādītāji teritoriālā dalījumā).

ES fondu ieviešanas efektivitātes analīze

Šajā sadaļā teritoriālā griezumā ir izvērtēti vairāki ES fondu efektivitātes rādītāji ar mērķi noteikt teritorijas, kurās īstenošanas rezultāti atbilstoši veiktajai analīzei ir bijuši ar augstāku un kurās ar zemāku efektivitāti. Tālāk aprakstīto efektivitātes rādītāju analīze ietver salīdzinājumus starp dažādiem reģioniem.

Analīze ļauj novērtēt vispārējo ES fondu izmantošanas efektivitāti atšķirīgās teritorijās. Ir veikta analīze, nosakot teritorijas, kurās sasniegti augstāki un kurās zemāki ES fondu projektu efektivitātes radītāji, salīdzinot ar vidējiem rezultātiem sociālekonomiskās attīstības ziņā līdzīgās teritorijās atbilstoši dalījumam, kas paskaidrots apakšdaļā 4.1.1. Tāpat kā 4.1.1. apakšdaļā šis dalījums ievērots, analizējot vietējās pašvaldības.

Visi šajā sadaļā aprakstītie rezultāti ir norādīti pielikumā (skat. Pielikums Nr.10 ES fondu projektu efektivitātes rādītāji teritoriālā dalījumā).

Rādītāju, aprēķina formulu un datu avotu kopums par katru no efektivitātes rādītājiem ir izskaidrots zemāk.

Izmaksu efektivitāte

Veicot Izpildītājam noteiktos darba uzdevumus izmaksu efektivitātes aprēķināšanā, tika konstatēts, ka ar metodēm, kā pašreiz tiek veikta ar ES fondu projektu saistošo rādītāju apkopošana, nevar veikt izmaksu efektivitātes aprēķinus, lai noteiktu atsevišķu rādītāju izmaksu apjomu.

Vairumā projektu tiek sasniegti vairāki rezultatīvie rādītāji vienlaicīgi, no kuriem daļa ir tiešie rādītāji un daļa ir netiešie rādītāji. Tiešos rezultatīvos rādītājus var attiecināt pret finansējumu, jo tos var tieši piemērot projekta budžeta izmaksu komponentēm. Savukārt, netiešo rādītāju noteikšanai ir nepieciešama kvalitatīva analīze, jo esošā uzraudzības un novērtēšanas sistēma neprasa rezultatīvo rādītāju attiecināšanu šādā perspektīvā. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams veikt alternatīvu datu izpēti ar atšķirīgām analīzes metodēm, lai noteiktu izmaksu efektivitāti (sīkāk skatīt. 5. Analītiskajā pārskatā iekļautie priekšlikumi).

Projekta ietvaros tika veikts kvalitatīvs pārskats, lai noteiktu, vai, balstoties uz projektiem, kuros ir īstenots tikai viens rādītājs, ir iespējams izteikt tam attiecināmo izmaksu apmēru. Rezultātā tika secināts, ka arī, atlasot projektus, kuros tika īstenots tikai viens rādītājs (6 no 8 rādītājiem bija iespējams atlasīt šādus projektus), rādītāju izmaksu atšķirības ir ļoti lielas.

Ņemot vērā, ka projekta ietvaros tiek skatīta tikai noteiktu rādītāju kopa, tika veikta to projektu padziļināta analīze, kuros sasniegti šie rādītāji. Tās mērķis bija atbilstoši projektu aprakstiem noteikt, vai ir projekti, kuros, balstoties uz to aprakstiem, ir iespējams apgalvot, ka norādītais rādītājs ir vienīgais projektā īstenotais rādītājs, kas savukārt norādītu uz to attiecināšanas iespējamību pret projekta budžetu.

Tika identificēti tikai divi šādi projekti (abos tika celta kvalifikācija), par kuriem varētu izdarīt secinājumu par izmaksu attiecināšanu uz rezultatīvo rādītāju, pieņemot, ka pārējie rādītāji ir salīdzinoši nesvarīgi. Pārējiem septiņiem rādītājiem šādi projekti netika identificēti, turklāt tādiem rādītājiem kā apgrozījuma pieauguma sekmēšanai vispār nevar tikt noteikts kā rezultatīvais rādītājs izmaksu efektivitātes salīdzināšanas kontekstā, jo tā ir rezultātu komponente, nevis sasniedzamais projekta mērķis.

Attiecīgi, saskaņojot ar Pasūtīju, tika nolemts izmaksu efektivitāti neskatīt kā tas norādīts darba uzdevumā, jo, kā augstāk pamatots, pielietojot esošās metodes tiktu noteikti nepareizi lielumi.

Lai šādu analīzi varētu veikt, nepieciešams īstenot vienu no šādiem diviem soļiem:

finansējums ir attiecināts uz katru rādītāju atsevišķi, attiecīgi, to izmantot datu analīzē un salīdzināšanā;
rādītājs ir vienīgais īstenotais rādītājs projekta ietvaros, attiecīgi, var pieņemt, ka viss piešķirtais finansējums konkrētajam projektam ir izlietots šī viena rādītāja īstenošanā.

Tā kā neviens no abiem apstākļiem šajā izvērtējuma ietvaros nav iestājies, izmaksu efektivitāti kontekstā, kā tā aprakstīta augstāk, tad šo rādītāju nevar noteikt un interpretēt.

Darbības efektivitāte

Lai noteiktu ES fondu finansējuma saņēmēju darbības efektivitātes izmaiņas pēc ES fondu atbalsta saņemšanas, ir veikta tiešo un netiešo rezultātu salīdzinošā analīze pret iegūtajiem fona rādītājiem.

Darbības efektivitāte analizēta tikai pret šādiem uzņēmējdarbības rādītājiem:

darbinieku skaits;
apgrozījums.

Izmantojot kvazi-eksperimentālo atšķirība atšķirībās (diference-in-differences) metodi⁷ ir izveidotas divas kontrolgrupas, kur vienā ir iekļauti 10 komersanti no dažādiem Latvijas reģioniem, dažādām nozarēm un ar dažādiem šo komersantu lielumu raksturojošiem rādītājiem un otrā ir atlasītie projekti pēc atlases kritērijiem.

Norādītās kvazi-eksperimentālās metodes mērķis ir salīdzināt divas reprezentatīvas kontrolgrupas no kopējās komersantu kopas, lai vienīgā šo abu kontrolgrupu atšķirība būtu tā, ka vienas kontrolgrupas komersanti ir saņēmuši ES fondu finansējumu, bet otras – nav. Tādējādi pēc iespējas objektīvāk var tikt noteikta ES fondu finansējuma ietekme.

Šīs metodes pielietošanas būtība ir pēc iespējas mazināt atlases neobjektivitātes (selection bias) problēmu, proti, lai šo metodi varētu attiecināt uz citiem komersantiem.

Metodes stiprā puse ir tā, ka tās ietvaros nav nepieciešamas sarežģītas datu struktūras, bet gan tikai kopējā informācija / dati.

Lai gan pastāv arī šīs metodes ierobežojumi, proti, var būt citi faktori, kas ietekmē šo kontrolgrupu komersantu darbības rādītājus, tomēr, ja tas, kas atšķir šo divu grupu iezīmes, ir nemainīgs laika griezumā, veicot šo samērošanu, tiek novērsta izvēles neobjektivitāte.

Nākamajā tabulā apkopota informācija par darbības efektivitātes rādītājiem, kas iekļauti analīzē.

Tabula Nr. 4 Darbības efektivitātes rādītāji

Nr.	Darbības efektivitātes radītājs	Aprēķina formula	Datu avoti
1.	Cik lielā mērā ES fondu atbalstītā komersanta apgrozījuma pieaugums pārsniedz citu līdzīgu komersantu, kas atbalstu nav saņēmuši, apgrozījuma pieaugumu
2.	Atalgojuma ietekme uz nodokļu ienākumiem noteiktā teritorijā

Funkcionālā efektivitāte

Ir novērtēta ES fondu sasniegto rezultātu ietekme uz problēmu, ko jārisina noteiktā teritorijā, jeb funkcionālā efektivitāte.

Nākamajā tabulā atspoguļoti funkcionālās efektivitātes rādītāji, kas tiks iekļauti analīzē.

Tabula Nr. 5 Funkcionālās efektivitātes rādītāji

Nr.

Funkcionālās efektivitātes radītājs

Aprēķina formula

Datu avoti

Radīto darba vietu ietekme uz bezdarba mazināšanu noteiktā teritorijā

Atalgojuma ietekme uz nodokļu ienākumiem noteiktā teritorijā

Rezultāta mērogs

Šīs sadaļas ietvaros ir novērtēts sasniegto rezultātu mērogs noteiktā teritorijā. Nākamajā tabulā atspoguļoti rādītāji, kas ir izmantoti rezultāta mēroga noteikšanā.

Tabula Nr. 6 Rezultāta mēroga rādītāji

Nr.	Rezultāta mēroga radītājs	Aprēķina formula	Datu avoti
1.	Radīto darba vietu īpatsvars no darba vietu kopskaita noteiktā teritorijā
2.	Atalgojuma izmaiņas
3.	Radītā apgrozījuma apmērs no kopējā apgrozījuma noteiktā teritorijā
4.	Nefinanšu investīciju apmērs no kopējām investīcijām noteiktā teritorijā
5.	Atalgojuma izmaiņu apjoms, salīdzinot ar atalgojuma izmaiņām noteiktā teritorijā

Pamatā rezultātu mērogs ir apskatīts reģionu griezumā, bet pašvaldību grupu un pašvaldību griezumā tikai tad, ja ir pieejami nepieciešamie dati.

Plānošanas reģioni

ES fondu projektu finansējuma apguves analīze

Absolūtie rādītāji

Laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam galvenokārt projektiem finansējums tika piešķirts 2009. un 2010. gadā ar tendenci pieaugt no 2009. uz 2010. gadu (skat. Grafiks Nr. 1 ES fondu finansējums pa gadiem). 2007. un 2008. gadā finansējums tika piešķirts tikai Rīgas plānošanas reģionā – tas tika piešķirts 2007. gadā (LVL 2 312 132).

Grafiks Nr. 1 ES fondu finansējums pa gadiem

Pavisam kopā šajā periodā vismazāk finansējums tika piešķirts Vidzemes plānošanas reģionā (LVL 132 893 939), savukārt, visvairāk finansējums tika piešķirts Rīgas plānošanas reģionā (LVL 284 487 316) (skat. Grafiks Nr. 2 ES fondu finansējums kopā). Vislielākais apjoms pārsniedz vismazāko apjomu 2,14 reizes.

Grafiks Nr. 2 ES fondu finansējums kopā

Relatīvie rādītāji

Plānošanas reģionu pārskatā tika iekļauti divi relatīvie rādītāji – piešķirtais finansējums uz vienu iedzīvotāju reģionā un piešķirtais finansējums uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā nabadzības riska indeksu. Lielumi tika aprēķināti, ņemot kopējo piešķirto finansējumu no 2007. līdz 2010. gadam un to attiecinot pret 2010. gada makroekonomiskajiem datiem.

Vislielākais piešķirtais finansējums uz vienu iedzīvotāju ir Vidzemes plānošanas reģionā (LVL 569), savukārt, vismazākais Rīgas plānošanas reģionā (LVL 260) (skat. Grafiks Nr. 3 ES fondu finansējums uz vienu iedzīvotāju). Vislielākais apjoms pārsniedz vismazāko 2,18 reizes.

Grafiks Nr. 3 ES fondu finansējums uz vienu iedzīvotāju

Vislielākais piešķirtais finansējums uz vienu iedzīvotāju ņemot vērā nabadzības riska indeksu ir Vidzemes plānošanas reģionā (LVL 2 381), savukārt, vismazākais Latgales plānošanas reģionā (LVL 1 510) (skat.

Grafiks Nr. 4 ES fondu finansējums uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā nabadzības riska indeksu). Vislielākais apjoms pārsniedz vismazāko par 58%.

Grafiks Nr. 4 ES fondu finansējums uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā nabadzības riska indeksu

ES fondu projektu sasniegto rezultatīvo rādītāju analīze

Radītās pastāvīgās darba vietas

Radīto pastāvīgo darba vietu skaits skatīts par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šajā periodā visvairāk darba vietas analizējamo ES fondu projektu ietvaros tika radītas Vidzemes plānošanas reģionā (384), bet vismazāk Zemgales plānošanas reģionā (108) (skat. Grafiks Nr. 5 Radītās pastāvīgās darba vietas). Vidējais radīto pastāvīgo darba vietu skaits plānošanas reģionā ir 210. Kopējais radīto pastāvīgo darba vietu skaits visos reģionos kopā šajā periodā ir 1 075 darba vietas.

Grafiks Nr. 5 Radītās pastāvīgās darba vietas

Saglabātās pastāvīgās darba vietas

Saglabāto pastāvīgo darba vietu skaits skatīts par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šajā periodā visvairāk darba vietas analizējamo ES fondu projektu ietvaros tika saglabātas Kurzemes plānošanas reģionā (3 797), bet vismazāk Zemgales plānošanas reģionā (792) (skat.

Grafiks Nr. 6 Saglabātās pastāvīgās darba vietas). Vidējais saglabāto pastāvīgo darba vietu skaits plānošanas reģionā ir 1 945. Kopējais saglabāto pastāvīgo darba vietu skaits visos reģionos kopā šajā periodā ir 9 727 darba vietas.

Grafiks Nr. 6 Saglabātās pastāvīgās darba vietas

Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija

Darba vietu skaits, kurās pilnveidota kvalifikācija, skatīts par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šajā periodā visvairāk darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija, analizējamo ES fondu projektu ietvaros bija Rīgas plānošanas reģionā (1 451), bet vismazāk Latgales plānošanas reģionā (74) (skat. Grafiks Nr. 7 Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija). Vidējais darba vietu skaits, kurā pilnveidota kvalifikācija, plānošanas reģionā ir 459. Kopējais darba vietu skaits, kurās pilnveidota kvalifikācija, visos reģionos kopā šajā periodā ir 2 296.

Grafiks Nr. 7 Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija

Atalgojuma izmaiņas

Atalgojuma izmaiņas tiek skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Visos plānošanas reģionos vidējais atalgojums ES fondu projektu īstenotāju organizācijās ir pieaudzis šajā laika periodā. Visvairāk atalgojums ir pieaudzis Latgales plānošanas reģionā (par 29%), bet vismazāk Vidzemes plānošanas reģionā (par 2%) (skat. Grafiks Nr. 8 Atalgojuma izmaiņas, salīdzinot ar stāvokli pirms ES fondu projektu īstenošanas). Vidēji visos plānošanas reģionos atalgojums ir pieaudzis par 16%.

Grafiks Nr. 8 Atalgojuma izmaiņas, salīdzinot ar stāvokli pirms ES fondu projektu īstenošanas

Apgrozījuma izmaiņas

Apgrozījuma izmaiņas tiek skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Šajā periodā visos reģionos, izņemot Zemgales plānošanas reģionu, vidējais apgrozījums ES fondu projektu īstenotāju organizācijās ir pieaudzis. Zemgales statistiskas reģionā šis rādītājs ir samazinājies par 17%, savukārt, vislielākais pieaugums ir bijis Kurzemes plānošanas reģionā, kur šis rādītājs pieauga 1,76 reizes. (skat. Grafiks Nr. 9 Apgrozījuma izmaiņas, salīdzinot ar stāvokli pirms ES fondu projektu īstenošanas). Vidējais pieaugums plānošanas reģionu griezumā ir 72%.

Grafiks Nr. 9 Apgrozījuma izmaiņas, salīdzinot ar stāvokli pirms ES fondu projektu īstenošanas

Nefinanšu investīciju izmaiņas

Nefinanšu investīciju izmaiņas tiek skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 31. janvāris). Kopējais nefinanšu investīciju apjoms visos reģionos kopā 2007. gada 31. janvārī bija LVL 13 355 838, savukārt 2010. gada 31. decembrī tas sasniedza LVL 40 075 147.

Šajā periodā visos reģionos, izņemot Rīgas plānošanas reģionu, nefinanšu investīciju apjoms ES fondu projektu īstenotāju organizācijās ir pieaudzis. Rīgas statistiskas reģionā šis rādītājs ir samazinājies par 59%, savukārt, vislielākais pieaugums ir bijis Kurzemes plānošanas reģionā, kur šis rādītājs pieauga 39 reizes. Vidējais pieaugums plānošanas reģionu griezumā ir 7 reizes.

Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai

Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Šajā periodā visos reģionos izdevumu apjoms publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ES fondu projektu īstenotāju publiskajās institūcijās ir pieaudzis. Šajā kontekstā ar publiskajiem pakalpojumiem tiek saprasti pakalpojumi, izņemot sabiedriskos pakalpojumus, ko iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniedz publiskais un nevalstiskais sektors, savukārt ar sabiedriskajiem pakalpojumiem tiek saprasti pakalpojumi, kuru sniegšanu regulē likums „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un nozaru speciālie normatīvie akti. Vismazākais pieaugums bija Vidzemes statistiskas reģionā (28%), savukārt, vislielākais pieaugums ir bijis Kurzemes plānošanas reģionā (2,39 reizes) (skat.

Grafiks Nr. 10 Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai). Vidējais pieaugums plānošanas reģionu griezumā ir par 73%.

Grafiks Nr. 10 Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai

Klientu skaita izmaiņas publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos

Klientu skaita izmaiņas publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 31. janvāris). Kopējais klientu skaits publiskajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem visos reģionos kopā 2007. gada 31. janvārī bija 248 677, savukārt 2010. gada 31. decembrī tas sasniedza 1 081 322.

Šajā periodā visos reģionos klientu skaita apjoms publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos ES fondu projektu īstenotāju publiskajās institūcijās ir pieaudzis. Vismazākais pieaugums bija Vidzemes statistiskas reģionā (38%), savukārt, vislielākais pieaugums ir bijis Rīgas plānošanas reģionā (32,5 reizes) (skat.

Grafiks Nr. 11 Klientu skaita izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai). Vidējais pieaugums plānošanas reģionu griezumā ir 11,4 reizes.

Grafiks Nr. 11 Klientu skaita izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai

Apskatot visus rezultatīvos rādītājus kopā, var secināt, ka nevienā no plānošanas reģioniem nav sasniegti izteikti labāki rezultāti visos rādītājos (skat. Tabulā Nr. 7 ES fondu projektu rezultatīvo rādītāju kopsavilkums). Kurzemes plānošanas reģionā ir sasniegtie salīdzinoši labāki rezultāti saglabātajās pastāvīgajās darba vietu radīšanā, apgrozījuma pieaugumā un nefinanšu investīciju pieaugumā. Rīgas plānošanas reģionā ir sasniegti salīdzinoši augstākie rezultāti kvalifikācijas pilnveidošanā darba vietās un klientu skaita pieaugumā publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos. Labākie rezultāti pastāvīgajās darba vietās un izdevuma izmaiņām publiskajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem (viszemākais pieaugums) tika sasniegti Vidzemes plānošanas reģionā, bet augtākais atalgojuma pieaugums tika sasniegts Latgales plānošanas reģionā.

Tabula Nr. 7 ES fondu projektu rezultatīvo rādītāju kopsavilkums

Teritorija	Radītās pastāvīgās darba vietas	Saglabātās pastāvīgās darba vietas	Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija	Atalgojuma izmaiņas (LVL, %)	Apgrozījuma izmaiņas (LVL, %)	Nefinanšu investīciju izmaiņas (LVL, %)	Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai (LVL, %)	Klientu skaita izmaiņas publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos
Teritorija	Kopā	Kopā	Kopā	Izmaiņa pret 2007.g.	Izmaiņa pret 2007.g.	Izmaiņa pret 2007.g.	Izmaiņa pret 2007.g.	Izmaiņa pret 2007.x.
Xxxxx plānošanas reģions	260	1 469	1 451	123%	181%	41%	143%	32,5
Vidzemes plānošanas reģions	384	2 775	284	102%	126%	157%	128%	1
Kurzemes plānošanas reģions	140	3 797	252	117%	276%	39745%	239%	3
Zemgales plānošanas reģions	108	792	235	110%	83%	741%	154%	2
Latgales plānošanas reģions	157	894	74	129%	196%	1190%	198%	19

ES fondu ieviešanas efektivitātes analīze

Darbības efektivitāte

Darbības efektivitāte tiek skatīta uz 2009. gada 31. decembri, jo rādītāji tiek analizēti pret iepriekšējo periodu. No komersantiem, kas bija saņēmuši ES fondu finansējumu, salīdzinājumā tika izmantota visa kopa. Visa kopa tika salīdzināta pret nejauši izvēlētiem 10 komersantiem katrā no reģioniem, kuri ES fondu finansējumu nav saņēmuši.

Plānošanas reģionu griezumā ir šādi secinājumi par darbības efektivitāti:

Salīdzinot komersantu apgrozījuma pieaugumu plānošanas reģionos ES fondu finansējumu saņēmējiem pret līdzīgiem komersantiem, kas atbalstu nav saņēmuši, pusei tas bija lielāks, bet pusei – mazāks. Salīdzinoši vismazākais apgrozījuma pieaugums bija Rīgas plānošanas reģionā esošajiem ES fondu finansējuma saņēmējiem (par 26% mazāks), bet vislielākais bija Vidzemes plānošanas reģionā (par 34% lielāks). (skat. Grafiks Nr. 12 Apgrozījuma pieauguma salīdzinājums)

Grafiks Nr. 12 Apgrozījuma pieauguma salīdzinājums

Salīdzinot komersantu radīto darba vietu pieaugumu visos plānošanas reģionos ES fondu finansējumu saņēmējiem pret līdzīgiem komersantiem, kas atbalstu nav saņēmuši, tas bija lielāks gadījumos, kad saņemts ES fondu finansējums. Darba vietu skaita pieaugums salīdzinoši vismazākais bija Kurzemes plānošanas reģionā esošajiem ES fondu finansējuma saņēmējiem (par 68% lielāks), bet vislielākais bija Rīgas plānošanas reģionā (2 reizes lielāks). (skat.
Grafiks Nr. 13 Radīto darba vietu skaita pieauguma salīdzinājums)

Grafiks Nr. 13 Radīto darba vietu skaita pieauguma salīdzinājums

Funkcionālā efektivitāte

Funkcionālā efektivitāte skatīta uz 2009. gada 31. decembri, nosakot radīto darba vietu ietekmi uz bezdarba mazināšanu noteiktā teritorijā un uz 2010. gada 31. decembri, nosakot atalgojuma ietekmi uz nodokļu ienākumiem noteiktā teritorijā.

Plānošanas reģionu griezumā izdarīti šādi secinājumi par funkcionālo efektivitāti:

Radīto darba vietu ietekmi uz bezdarba mazināšanu noteiktā teritorijā ir iespējams noteikt tikai par Vidzemes plānošanas reģionu, kur darba vietu pieaugums ir samazinājis bezdarbu reģionā par 2,91%. Visos pārējos reģionos šis rādītājs nav nosakāms, jo radīto darba vietu ietekmi uz bezdarba mazināšanu teritorijā nevar aprēķināt, ja darba meklētāju skaits teritorijā ir palielinājies. Šādā gadījumā radītajām darba vietām projektu ietvaros nav atbilstoša attiecināmā rādītāja, jo tiem ir pretējs efekts (darba vietu skaits palielinājies projektu ietvaros, bet samazinājies teritorijā).
Vislielākā atalgojuma ietekme uz nodokļu ienākumiem par 2010. gadu bija Vidzemes plānošanas reģionā (0,049%), bet vismazākā Rīgas plānošanas reģionā (0,006%). Vidējais rādītājs reģionu griezumā ir 0,022%. (skat.
Grafiks Nr. 14 Atalgojuma ietekme uz nodokļu ienākumiem noteiktā teritorijā)

Grafiks Nr. 14 Atalgojuma ietekme uz nodokļu ienākumiem noteiktā teritorijā

Rezultātu mērogs

Rezultātu mērogs skatīts uz 2010. gada 31. decembri (ja nav norādīts citādāk) vai arī uz 2009. gada 31. decembri rādītājiem, kurus analizē pret iepriekšējo periodu.

Plānošanas reģionu griezumā ir šādi secinājumi par rezultātu mērogu:

Vislielākais radīto darba vietu īpatsvars ES fondu saņēmējiem no kopējā radītā darba vietu īpatsvara teritorijā 2010. gadā bija Vidzemes plānošanas reģionā (0,4%), bet vismazākais Rīgas plānošanas reģionā (0,05%). Vidējais rādītājs reģionu griezumā ir 0,16%. (skat. Grafiks Nr. 15 Radīto darba vietu īpatsvars no darba vietu kopskaita noteiktā teritorijā)

Grafiks Nr. 15 Radīto darba vietu īpatsvars no darba vietu kopskaita noteiktā teritorijā

Atalgojuma izmaiņas noteiktā teritorijā tiek skatītas kontekstā pret iekšzemes kopproduktu. Ņemot vērā, ka dati par iekšzemes kopproduktu dalījumā pa teritorijām ir pieejami tikai līdz 2010. gadam, šis rādītājs nav aprēķināms, jo šim rādītājam nepieciešama lielumu salīdzināšanu pa periodiem, kur nepieciešams iekšzemes kopprodukta lielums par 2011. gadu, lai aprēķinātu atalgojuma izmaiņas par 2010. gadu.
Vislielākais nefinanšu investīciju apmērs ES fondu saņēmējiem no kopējā nefinanšu investīciju apmēra teritorijā 2010. gadā bija Vidzemes plānošanas reģionā (15%), bet vismazākais Latgales plānošanas reģionā (2%). Vidējais rādītājs reģionu griezumā ir 7%. (skat. Grafiks Nr. 16 Nefinanšu investīciju apmērs no kopskaita noteiktā teritorijā)

Grafiks Nr. 16 Nefinanšu investīciju apmērs no kopskaita noteiktā teritorijā

Atalgojuma izmaiņu apjomu salīdzinot ar atalgojuma izmaiņām noteiktā teritorijā, nevar attēlot, ja viens no rādītājiem ir pozitīvs, savukārt, otrs – negatīvs. Attiecīgi gadījumā, ja uzņēmumos, kuros īstenoti projekti, vidējais atalgojums ir palielinājies, bet teritorijā samazinājies (vai otrādi), tad efekts nav nosakāms.

Apskatot visus efektivitātes rādītājus kopā, var secināt, ka Vidzemes plānošanas reģionā bija sasniegti salīdzinoši labāki rezultāti nekā citos plānošanas reģionos. Vidzemes plānošanas reģionā tika sasniegti salīdzinoši augstākie rezultāti visos rādītājos izņemot radīto darba vietu skaita pieauguma salīdzinājumā ar komersantiem, kas ES finansējumu nav saņēmuši, kur šis rādītājs ir salīdzinoši augstāks Rīgas plānošanas reģionā. Jāpiemin, ka rādītājs par radīto darba vietu ietekmi teritorijā bija nosakāms tikai Vidzemes plānošanas reģionā, bet rādītāji par atalgojuma izmaiņu salīdzināju un atalgojuma izmaiņu apjoma ietekmi uz teritoriju nevienā no plānošanas reģioniem nebija nosakāmi.

Tabula Nr. 8 ES fondu projektu rezultatīvo rādītāju kopsavilkums

Teritorija	Darbības efektivitāte		Funkcionālā efektivitāte		Rezultātu mērogs
	apgrozījuma pieaugums	darba vietu pieaugums	radīto darba vietu ietekme	atalgojuma ietekme	radīto darba vietu īpatsvars	atalgojuma izmaiņas	nefinanšu investīciju apmērs	atalgojuma izmaiņas apjoms
	2009	2009	2009	2010	2010	2009	2010	2009
Rīgas plānošanas reģions	-26%	203%	RNN	0,006%	0,05%	RNN	6%	RNN
Vidzemes plānošanas reģions	34%	98%	2,91%	0,049%	0,40%	RNN	15%	RNN
Kurzemes plānošanas reģions	-14%	68%	RNN	0,026%	0,11%	RNN	6%	RNN
Zemgales plānošanas reģions	30%	87%	RNN	0,011%	0,10%	RNN	2%	RNN
Latgales plānošanas reģions	20%	196%	RNN	0,018%	0,12%	RNN	5%	RNN

*RNN (rezultāts nebija nosakāms)

Vietējo pašvaldību grupas

ES fondu projektu finansējuma apguves analīze

Kā jau iepriekš minēts, tad vietējo pašvaldību grupām netiek skatīti relatīvie rādītāji, jo šādā griezumā netiek veikta uzskaite par makroekonomiskajiem rādītājiem. Vietējo pašvaldību grupu dalījums ir norādīts pielikumā (skat. Pielikums Nr.9 Vietējo pašvaldību grupu dalījums).

Absolūtie rādītāji

Laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam galvenokārt projektiem finansējums tika piešķirts 2009. un 2010. gadā ar tendenci pieaugt no 2009. uz 2010. gadu (skat. Grafiks Nr. 17 ES fondu finansējums pa gadiem). 2007. un 2008. gadā finansējums tika piešķirts tikai galvaspilsētā – tas tika piešķirts 2007. gadā.

Grafiks Nr. 17 ES fondu finansējums pa gadiem

Pavisam kopā šajā periodā vismazāk finansējums tika piešķirts novados bez reģionālas nozīmes attīstības centra un ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 (LVL 57 930 693), savukārt, visvairāk finansējums tika piešķirts nacionālās nozīmes centros (LVL 253 647 397) (skat.

Grafiks Nr. 18 ES fondu finansējums kopā). Vislielākais apjoms pārsniedz vismazāko apjomu 4,37 reizes.

Grafiks Nr. 18 ES fondu finansējums kopā

ES fondu projektu sasniegto rezultatīvo rādītāju analīze

Radītās pastāvīgās darba vietas

Radīto pastāvīgo darba vietu skaits skatīts par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šajā periodā visvairāk darba vietas analizējamo ES fondu projektu ietvaros tika radītas novados bez reģionālas nozīmes attīstības centra un ar iedzīvotāju skaitu zem 5 000 (282), bet vismazāk novados ar reģionālas nozīmes attīstības centru un ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 (36) (skat. Grafiks Nr. 19 Radītās pastāvīgās darba vietas). Vidējais rādīto patstāvīgo darba vietu skaits kādā no vietējām pašvaldību grupām ir 150.

Grafiks Nr. 19 Radītās pastāvīgās darba vietas

Saglabātās pastāvīgās darba vietas

Saglabāto pastāvīgo darba vietu skaits skatīts par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šajā periodā visvairāk darba vietas analizējamo ES fondu projektu ietvaros tika saglabātas nacionālas nozīmes attīstības centros (3 261), bet vismazāk galvaspilsētā (244) (skat. Grafiks Nr. 20 Saglabātās pastāvīgās darba vietas). Vidējais saglabāto pastāvīgo darba vietu skaits kādā no vietējām pašvaldību grupām ir 1 389.

Grafiks Nr. 20 Saglabātās pastāvīgās darba vietas

Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija

Darba vietu skaits, kurās pilnveidota kvalifikācija, skatīts par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šajā periodā visvairāk darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija, analizējamo ES fondu projektu ietvaros bija galvaspilsētā (1 405), bet vismazāk novados bez reģionālas nozīmes attīstības centra un ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000 (28) (skat.

Grafiks Nr. 21 Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija). Vidējais darba vietu skaits, kurā pilnveidota kvalifikācija, kādā no vietējām pašvaldību grupām ir 328.

Grafiks Nr. 21 Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija

Atalgojuma izmaiņas

Atalgojuma izmaiņas skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Visās vietējo pašvaldību grupās vidējais atalgojums ES fondu projektu īstenotāju organizācijās ir palicis nemainīgs vai pieaudzis analizējamajā periodā. Visvairāk atalgojums ir pieaudzis nacionālās nozīmes attīstības centros (par 57%), bet šis rādītājs ir palicis nemainīgs novados ar reģionālas nozīmes attīstības centru un ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 un novados bez reģionālas nozīmes attīstības centra un ar iedzīvotāju skaitu zem 5 000 (skat. Grafiks Nr. 22 Atalgojuma izmaiņas, salīdzinot ar stāvokli pirms ES fondu projektu īstenošanas). Vidēji visās vietējo pašvaldību grupās atalgojums ir pieaudzis par 20%.

Grafiks Nr. 22 Atalgojuma izmaiņas, salīdzinot ar stāvokli pirms ES fondu projektu īstenošanas

Apgrozījuma izmaiņas

Apgrozījuma izmaiņas tiek skatītas, salīdzinot 2010. gada 31 decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Šajā periodā visās vietējo pašvaldību grupās vidējais apgrozījums ES fondu projektu īstenotāju organizācijās ir pieaudzis. Vismazākais pieaugums bija novados bez reģionālas nozīmes attīstības centra un ar iedzīvotāju skaitu zem 5 000 (2%), savukārt, vislielākais pieaugums ir bijis novados bez reģionālas nozīmes attīstības centra un ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000, kur šis rādītājs pieauga 1,78 reizes (skat. Grafiks Nr. 23 Apgrozījuma izmaiņas, salīdzinot ar stāvokli pirms ES fondu projektu īstenošanas). Vidējais pieaugums vietējo pašvaldību grupu griezumā ir 68%.

Grafiks Nr. 23 Apgrozījuma izmaiņas, salīdzinot ar stāvokli pirms ES fondu projektu īstenošanas

Nefinanšu investīciju izmaiņas

Nefinanšu investīciju izmaiņas tiek skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Šajā periodā visās vietējo pašvaldību grupās, izņemot galvaspilsētu, nefinanšu investīciju apjoms ES fondu projektu īstenotāju organizācijās ir pieaudzis. Galvaspilsētā šis rādītājs ir samazinājies par 59%, savukārt vislielākais pieaugums ir bijis novados bez reģionālas nozīmes attīstības centra un ar iedzīvotāju skaitu zem 5 000, kur šis rādītājs pieauga 13,5 reizes. Vidējais pieaugums vietējo pašvaldību grupu griezumā ir 6,2 reizes.

Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai

Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Šajā periodā visās vietējo pašvaldību grupās izdevumu apjoms publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ES fondu projektu īstenotāju publiskajās institūcijās ir pieaudzis. Vismazākais pieaugums bija novados ar reģionālas nozīmes attīstības centru un ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000 (17%), savukārt vislielākais pieaugums ir bijis novados bez reģionālas nozīmes attīstības centra un ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 (20,7 reizes) (skat. Grafiks Nr. 24 Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai). Vidējais pieaugums vietējo pašvaldību grupu griezumā ir 6,19 reizes.

Grafiks Nr. 24 Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai

Klientu skaita izmaiņas publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos

Klientu skaita izmaiņas publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Šajā periodā visās vietējo pašvaldību grupās klientu skaita apjoms publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos ES fondu projektu īstenotāju publiskajās institūcijās ir pieaudzis. Vismazākais pieaugums bija novados ar reģionālas nozīmes attīstības centru un ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000 (32%), savukārt vislielākais pieaugums ir bijis galvaspilsētā (35,4 reizes) (skat. Grafiks Nr. 25 Klientu skaita izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai). Vidējais pieaugums vietējo pašvaldību grupu griezumā ir 15,3 reizes.

Grafiks Nr. 25 Klientu skaita izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai

Apskatot visus rezultatīvos rādītājus kopā, var secināt, ka nevienā no vietējo pašvaldību grupām nav sasniegti izteikti labāki rezultāti visos rādītājos (skat. Tabulā Nr. 9 ES fondu projektu rezultatīvo rādītāju kopsavilkums). Novados bez reģionālas nozīmes attīstības centra un ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000 tika sasniegti salīdzinoši visaugstākie rādītāji apgrozījuma pieaugumā un klientu skaita pieaugumā publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos. Nacionālās nozīmes attīstības centros tika saglabātās salīdzinoši visvairāk darba vietas un bija visaugstākais atalgojuma pieaugums, savukārt, novados bez reģionālas nozīmes attīstības centra un ar iedzīvotāju skaitu zem 5 000 tika sasniegti radītas salīdzinoši vairāk darba vietas un bija vislielākais nefinanšu investīciju pieaugums. Visbeidzot, galvaspilsēta bija novērojams salīdzinoši vislielākais skaits darba vietu skaits, kurās pilnveidota kvalifikācija, bet novados ar reģionālas nozīmes attīstības centru un ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000 tika novērots zemākais pieaugums publisko un sabiedrisko pakalpojumu izdevumiem.

Tabula Nr. 9 ES fondu projektu rezultatīvo rādītāju kopsavilkums

Teritorija	Radītās pastāvīgās darba vietas	Saglabātās pastāvīgās darba vietas	Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija	Atalgojuma izmaiņas (LVL, %)	Apgrozījuma izmaiņas (LVL, %)	Nefinanšu investīciju izmaiņas (LVL, %)	Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai (LVL, %)	Klientu skaita izmaiņas publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos
Teritorija	Kopā	Kopā	Kopā	Izmaiņa pret 2007.g.	Izmaiņa pret 2007.g.	Izmaiņa pret 2007.g.	Izmaiņa pret 2007.g.	Izmaiņa pret 2007.g.
Galvaspilsēta	187	244	1 405	128%	182%	41%	141%	35
Nacionālas nozīmes attīstības centri	226	3 261	79	157%	151%	1273%	174%	2
Novadi (ar reģionālas nozīmes attīstības centru) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000	36	1 867	34	100%	185%	151%	1081%	11
Novadi (ar reģionālas nozīmes attīstības centru) ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000	143	2 000	000	000%	160%	471%	117%	1
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000	134	800	83	137%	278%	164%	2070%	49
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000	41	386	28	104%	122%	888%	160%	7
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu zem 5 000	282	1 124	454	100%	102%	1350%	586%	3

ES fondu ieviešanas efektivitātes analīze

Darbības efektivitāte

Komersantu, kas atbalstu nav saņēmuši, apgrozījuma pieaugums nav pieejams vietējo pašvaldību grupu teritoriālajā līmenī, tādēļ apmēru, kādā ES fondu atbalstītā komersanta apgrozījuma pieaugums pārsniedz citu līdzīgu komersantu, kas atbalstu nav saņēmuši, apgrozījuma pieaugumu, nav aprēķināms.

Līdzīgi komersantu, kas atbalstu nav saņēmuši, darbinieku skaita pieaugums nav pieejams vietējo pašvaldību grupu teritoriālajā līmenī, tādēļ apmēru, kādā ES fondu atbalstītā komersanta darbinieku skaita pieaugums pārsniedz citu līdzīgu komersantu, kas atbalstu nav saņēmuši, darbinieku skaita pieaugumu, nav aprēķināms.

Funkcionālā efektivitāte

Vietējo pašvaldību grupu griezumā nav nosakāma radīto darba vietu ietekme uz bezdarba mazināšanu noteiktā teritorijā. Šis rādītājs nav nosakāms, jo šādā teritoriālajā griezumā dati par darba meklētāju skaitu netiek apkopoti, tādēļ radīto darba vietu ietekmi uz bezdarba mazināšanu noteiktā teritorijā nevar aprēķināt.

Atalgojuma ietekme uz nodokļu ienākumiem vietējo pašvaldību grupu griezumā nav nosakāma, jo nodokļu ieņēmumi netiek uzskaitīti šādā teritoriālajā griezumā.

Rezultātu mērogs

Vietējo pašvaldību grupu griezumā izdarīti šādi secinājumi par rezultātu mērogu:

Rādītāju par ES fondu projektos radīto darba vietu īpatsvaru no darba vietu kopskaita noteiktā teritorijā nevar attēlot vietējo pašvaldību grupu griezumā, jo šādā teritoriālajā griezumā netiek uzskaitīts nodarbinātības līmenis, kas ir nepieciešams, lai veiktu salīdzinājumu.
Rādītāju par ES fondu projektos radītajām atalgojuma izmaiņām noteiktā teritorijā nevar attēlot vietējo pašvaldību grupu griezumā, jo šādā teritoriālajā griezumā netiek uzskaitīts iekšzemes kopprodukta izmaiņas, kas ir nepieciešams, lai veiktu salīdzinājumu.
Rādītāju par ES fondu projektos radīto nefinanšu investīciju apmēru no kopējo nefinanšu investīciju apmēra noteiktā teritorijā nevar attēlot vietējo pašvaldību grupu griezumā, jo šādā teritoriālajā griezumā netiek uzskaitīts nefinanšu investīciju apjoms, kas ir nepieciešams, lai veiktu salīdzinājumu.
Rādītāju par ES fondu projektu radītajām atalgojuma izmaiņām, salīdzinot ar kopējām atalgojuma izmaiņām noteiktā teritorijā, nevar attēlot vietējo pašvaldību grupu griezumā, jo šādā teritoriālajā griezumā netiek uzskaitīts vidējais atalgojums, kas ir nepieciešams, lai veiktu salīdzinājumu.

Vietējās pašvaldības

ES fondu projektu finansējuma apguves analīze

Absolūtie rādītāji

Laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam galvenokārt projektiem finansējums tika piešķirts 2009. un 2010. gadā ar tendenci pieaugt no 2009. uz 2010. gadu. 2007. un 2008. gadā finansējums tikai piešķirts tikai Rīgā – tas tika piešķirts 2007. gadā.

Pavisam kopā šajā periodā vismazāk finansējuma, nedalot pašvaldības pa sociālekonomiskajām grupām, tika piešķirts Alsungas novadā (LVL 41 677), savukārt, visvairāk finansējums tika piešķirts Rīgā (LVL 150 565 318). No pašvaldībām, kas ir novadi, visvairāk finansējums tika piešķirts Madonas novada pašvaldībā (LVL 27 575 524) (skat.

Grafiks Nr. 26 ES fondu finansējums kopā). Vidējais finansējuma apjoms, kas piešķirts kādā konkrētā pašvaldībā ir LVL 7 243 166.

Grafiks Nr. 26 ES fondu finansējums kopā

Dalot pa grupām atbilstoši pašvaldību teritoriju attīstības indeksam - 1. grupā vismazāk finansējums tika piešķirts Garkalnes novadā (LVL 144 611), bet visvairāk tika piešķirts Ikšķiles novadā (LVL 6377 867); 2. grupā vismazāk finansējums tika piešķirts Burtnieku novadā (LVL 86 351), bet visvairāk tika piešķirts Rīgā (LVL 150 565 318); 3. grupā vismazāk finansējums tika piešķirts Alsungas novadā (LVL 41 677), bet visvairāk tika piešķirts Daugavpilī (LVL 57 468 992); un 4. grupā vismazāk finansējums tika piešķirts Zilupes novadā (LVL 157 893), bet visvairāk tika piešķirts Liepājā (LVL 23 280 528).

Vienīgā pašvaldība, kurā analīzes periodā netika piešķirts ES fondu finansējums, ir Mērsraga novads.

Relatīvie rādītāji

Pašvaldību pārskatā tika apskatīts viens relatīvais rādītājs – piešķirtais finansējums uz vienu iedzīvotāju pašvaldībā. Lielumi tika aprēķināti, ņemot kopējo piešķirto finansējumu no 2007. līdz 2010. gadam un to attiecinot pret 2010. gada makroekonomiskajiem datiem.

Vislielākais piešķirtais finansējums uz vienu iedzīvotāju, nedalot pašvaldības pa sociālekonomiskajām grupām, ir Baltinavas novadā (LVL 1 614), savukārt, vismazākais Rīgas plānošanas reģionā (LVL 213) (skat.

Grafiks Nr. 27 ES fondu finansējums uz vienu iedzīvotāju). Vidējais piešķirtais finansējums uz vienu iedzīvotāju pašvaldībā ir LVL 432.

Grafiks Nr. 27 ES fondu finansējums uz vienu iedzīvotāju

Dalot pa sociālekonomiskajām grupām - 1. grupā vismazāk finansējums tika piešķirts Garkalnes novadā (LVL 21), bet visvairāk tika piešķirts Ikšķiles novadā (LVL 741); 2. grupā vismazāk finansējums tika piešķirts Burtnieku novadā (LVL 10), bet visvairāk tika piešķirts Ventspilī (LVL 1 055); 3. grupā vismazāk finansējums tika piešķirts Alsungas novadā (LVL 25), bet visvairāk tika piešķirts Jaunpiebalgas novadā (LVL 1 428); un 4. grupā vismazāk finansējums tika piešķirts Zilupes novadā (LVL 43), bet visvairāk tika piešķirts Baltinavas novadā (LVL 1 614).

ES fondu projektu sasniegto rezultatīvo rādītāju analīze

Veicot vietējo pašvaldību analīzi, netiek ņemtas vērā tās pašvaldības (35 no 119 pašvaldībām), kur par periodu no 2007. līdz 2010. gadam nevienā no projektiem ES finansējuma saņēmēji nav norādījuši kādu no rezultatīvajiem rādītājiem (skat. Pielikums Nr.8 Pašvaldību uzskaitījums). Šāda tendence ir novērojama, jo daļa ES fondu finansējuma saņēmēji nav norādījuši rezultatīvos rādītājus, kas īstenoti projekta ietvaros, un daļa nav īstenojusi nevienu rezultatīvo rādītāju projekta ietvaros.

Vairākiem rādītājiem atsevišķās pašvaldībās ir novēroti ekstrēmi rezultāti. Šādi rezultāti ir galvenokārt divu iemeslu dēļ:

perioda sākumā šis rādītājs ir ļoti zems, jo perioda sākumā ir mazāk projektu, kas rada ietekmi uz rādītāju;
perioda sākumā efektu uz rādītājiem rada viena projektu grupa, kamēr perioda beigās - cita.

Radītās pastāvīgās darba vietas

Radīto pastāvīgo darba vietu skaits skatīts par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šajā periodā, nedalot pašvaldības pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk darba vietas analizējamo ES fondu projektu ietvaros tika radītas Vecpiebalgas novadā (250). Vidējais radīto pastāvīgo darba vietu skaits pašvaldībā ir 22 (vērā tiek ņemtas tikai tās pašvaldības, kurās ir radīta vismaz 1 pastāvīgā darba vieta) (skat.

Grafiks Nr. 28 Radītās pastāvīgās darba vietas). 36 no 84 pašvaldībām nav radītu jaunu pastāvīgu darba vietu.

Grafiks Nr. 28 Radītās pastāvīgās darba vietas

Dalot pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk patstāvīgas darba vietas tika radītas šādās pašvaldībās:

1. grupā - Ikšķiles novadā (10);
2. grupā - Rīgā (187);
3. grupā - Vecpiebalgas novadā (250);
4. grupā - Liepājā (74).

Saglabātās pastāvīgās darba vietas

Saglabāto pastāvīgo darba vietu skaits skatīts par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šajā periodā, nedalot pašvaldības pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk darba vietas analizējamo ES fondu projektu ietvaros tika saglabātas Ventspilī (2 773). Vidējais saglabāto pastāvīgo darba vietu skaits kāda no pašvaldībām ir 161 (skat.

Grafiks Nr. 29 Saglabātās pastāvīgās darba vietas). 24 no 84 pašvaldībām nav saglabātu pastāvīgu darba vietu.

Grafiks Nr. 29 Saglabātās pastāvīgās darba vietas

Dalot pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk pastāvīgas darba vietas tika saglabātas šādās pašvaldībās:

1. grupā - Ādažu novadā (498);
2. grupā - Ventspilī (2 773);
3. grupā - Gulbenē (877);
4. grupā - Krāslavas novadā (486).

Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija

Darba vietu skaits, kurās pilnveidota kvalifikācija, skatīts par periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šajā periodā, nedalot pašvaldības pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija, analizējamo ES fondu projektu ietvaros bija Dundagas novadā (174). Vidējais darba vietu skaits, kurās pilnveidota kvalifikācija pašvaldībā ir 54 (skat.

Grafiks Nr. 30 Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija). 42 no 84 pašvaldībām nav norādītu darba vietu, kurās pilnveidota kvalifikācija.

Grafiks Nr. 30 Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija

Dalot pa sociālekonomiskajām grupām, vislielākais darba vietu skaits, kurās tika pilnveidota kvalifikācija, bija šādās pašvaldībās:

1. grupā - Babītes novadā (3);
2. grupā - Rīgā (1 405);
3. grupā - Dundagas novadā (174);
4. grupā - Krāslavas novadā (25).

Atalgojuma izmaiņas

Atalgojuma izmaiņas skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris). Ja vidējais atalgojums ir norādīts tikai sākot ar 2008. vai par 2009. gadu, to izmaiņa tiek skatīta pret attiecīgo gadu.

Vairumā pašvaldību vidējais atalgojums ES fondu projektu īstenotāju organizācijās ir pieaudzis analizējamajā periodā. Nedalot pašvaldības pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk atalgojums ir pieaudzis Liepājā (6 reizes), bet visvairāk samazinājies Salaspils novadā (par 42%). Vidēji visos plānošanas reģionos atalgojums ir pieaudzis par 21% (skat.

Grafiks Nr. 31 Atalgojuma izmaiņas, salīdzinot ar stāvokli pirms ES fondu projektu īstenošanas). 17 no 84 pašvaldībām šāda tendence nav norādīta.

Grafiks Nr. 31 Atalgojuma izmaiņas, salīdzinot ar stāvokli pirms ES fondu projektu īstenošanas

Dalot pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk vidējais atalgojums laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim palielinājās šādās pašvaldībās:

1. grupā - Ķekavas novadā (par 14%);
2. grupā - Ventspils novadā (2,18 reizes);
3. grupā - Krustpils novadā (2,2 reizes);
4. grupā - Liepājā (6 reizes).

Apgrozījuma izmaiņas

Apgrozījuma izmaiņas tiek skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris). Ja vidējās apgrozījums ir norādīts tikai sākot ar 2008. vai par 2009. gadu, to izmaiņa tiek skatīta pret attiecīgo gadu.

Šajā periodā vairumā pašvaldību vidējais apgrozījums ES fondu projektu īstenotāju organizācijās ir pieaudzis. Nedalot pašvaldības pa sociālekonomiskajām grupām, vislielākais pieaugums ir bijis Ventspilī (30 reizes), bet vislielākais samazinājums bija Salaspils novadā (65%). Vidējais pieaugums pašvaldību griezumā ir 2,35 reizes. 51 no 84 pašvaldībām šī tendence nav nosakāma.

Dalot pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk apgrozījums laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim palielinājās šādas pašvaldībās:

1. grupā - Ropažu novadā (3,3 reizes);
2. grupā - Ventspils novadā (30 reizes);
3. grupā - Limbažu novadā (3,75 reizes);
4. grupā - Krāslavas novadā (par 71%).

Nefinanšu investīciju izmaiņas

Nefinanšu investīciju izmaiņas tiek skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Nedalot pašvaldības pa sociālekonomiskajām grupām, vislielākais pieaugums ir bijis Priekules novadā, kur salīdzinot ar 2007. gada 1. janvāri nefinanšu investīcijas ir pieaugušas 626 reizes, bet vislielākais samazinājums ir bijis Ventspils novadā (82%). Vidējais pieaugums plānošanas reģionu griezumā ir 42 reizes. 58 no 78 pašvaldībām šī tendence nav nosakāma.

Dalot pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk nefinanšu investīciju apjoms laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim palielinājās šādas pašvaldībās:

1. grupā - Ķekavas novadā (par 46%);
2. grupā - Ventspilī (255 reizes);
3. grupā - Priekules novadā (626 reizes);
4. grupā - Krāslavas novadā (9,6 reizes).

Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai

Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Šajā periodā vairumā pašvaldību izdevumu apjoms publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai ES fondu projektu īstenotāju publiskajās institūcijās ir pieaudzis. Vislielākais pieaugums ir bijis Liepājā (428 reizes), bet vislielākais samazinājums bija Ilūkstes novadā (88%). Vidējais pieaugums pašvaldību griezumā ir 12,6 reizes.

Dalot pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk izdevumi publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai apjoms laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim samazinājās šādas pašvaldībās:

1. grupā - nevienā pašvaldībā netika konstatētas izmaiņas;
2. grupā - Saldus novadā (par 21%);
3. grupā - Ilūkstes novadā (par 88%);
4. grupā - Riebiņu novadā (par 22%).

Klientu skaita izmaiņas publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos

Klientu skaita izmaiņas publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos tiek skatītas, salīdzinot 2010. gada 31. decembra stāvokli ar stāvokli perioda sākumā (2007. gada 1. janvāris).

Šajā periodā visās pašvaldībās klientu skaita apjoms publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos ES fondu projektu īstenotāju publiskajās institūcijās ir pieaudzis. Nedalot pašvaldības pa sociālekonomiskajām grupām, vislielākais pieaugums ir bijis Rēzeknes novadā (69 reizes), bet vislielākais samazinājums bija Preiļu novadā (43%). Vidējais pieaugums plānošanas reģionu griezumā ir 4,8 reizes.

Dalot pa sociālekonomiskajām grupām, visvairāk klientu skaits publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim palielinājās šādas pašvaldībās:

1. grupā - nevienā pašvaldībā netika konstatētas izmaiņas;
2. grupā - Rīgā (35 reizes);
3. grupā - Gulbenē (50 reizes);
4. grupā - Rēzeknes novadā (69 reizes).

ES fondu ieviešanas efektivitātes analīze

Veicot vietējo pašvaldību analīzi, netiek ņemtas vērā tās pašvaldības (35 no 119 pašvaldībām), kurās par periodu no 2007. līdz 2010. gadam nevienā no īstenotajiem projektiem ES finansējuma saņēmēji nav norādījuši kādu no rezultatīvajiem rādītājiem (skat. Pielikums Nr.8 Pašvaldību uzskaitījums), tādēļ nav iespējams aprēķināt efektivitātes rādītājus.

Darbības efektivitāte

Komersantu, kas atbalstu nav saņēmuši, apgrozījuma pieaugums nav pieejams pašvaldību teritoriālajā līmenī (pieejams tikai reģionu līmenī), tādēļ apmēru, kādā ES fondu atbalstītā komersanta apgrozījuma pieaugums pārsniedz citu līdzīgu komersantu, kas atbalstu nav saņēmuši, apgrozījuma pieaugumu, nav iespējams aprēķināt.
Līdzīgi komersantu, kas atbalstu nav saņēmuši, darbinieku skaita pieaugums nav pieejams pašvaldību teritoriālajā līmenī (pieejams tikai reģionu līmenī), tādēļ apmēru, kādā ES fondu atbalstītā komersanta darbinieku skaita pieaugums pārsniedz citu līdzīgu komersantu, kas atbalstu nav saņēmuši, darbinieku skaita pieaugumu, nav iespējams aprēķināt.

Funkcionālā efektivitāte

Funkcionālā efektivitāte tiek skatīta uz 2010. gada 31. decembri. Pašvaldību griezumā izdarīti šādi secinājumi par funkcionālo efektivitāti:

Pašvaldību griezumā nav nosakāma radīto darba vietu ietekme uz bezdarba mazināšanu noteiktā teritorijā. Šis rādītājs nav nosakāms, jo pašvaldību teritoriālajā griezumā dati par darba meklētāju skaitu netiek apkopoti, tādēļ radīto darba vietu ietekmi uz bezdarba mazināšanu noteiktā teritorijā nevar aprēķināt.
Vislielākā atalgojuma ietekme uz nodokļu ienākumiem par 2010. gadu bija Vecpiebalgas novadā (1,935%), bet vismazākā Preiļu novadā (0,001%). Vidējais rādītājs reģionu griezumā ir 0,065% (skat.
Grafiks Nr. 32 Atalgojuma ietekme uz nodokļu ienākumiem noteiktā teritorijā). Rezultāti ir norādīti par 48 no 84 pašvaldībām, jo par parējām pašvaldībām nav pieejami konkrētie dati.

Grafiks Nr. 32 Atalgojuma ietekme uz nodokļu ienākumiem noteiktā teritorijā

Rezultātu mērogs

Vietējo pašvaldību griezumā ir šādi secinājumi par rezultātu mērogu:

Rādītāju par ES fondu finansēto projektu radīto darba vietu īpatsvaru no darba vietu kopskaita noteiktā teritorijā nevar attēlot vietējo pašvaldību griezumā, jo šādā teritoriālajā griezumā netiek uzskaitīts nodarbinātības līmenis, kas ir nepieciešams, lai veiktu salīdzinājumu.
Rādītāju par ES fondu finansēto projektu radītajām atalgojuma izmaiņām noteiktā teritorijā nevar attēlot vietējo pašvaldību griezumā, jo šādā teritoriālajā griezumā netiek uzskaitītas iekšzemes kopprodukta izmaiņas, kas ir nepieciešams, lai veiktu salīdzinājumu.
Rādītāju par ES fondu finansēto projektu radīto nefinanšu investīciju apmēru no kopējā nefinanšu investīciju apmēra noteiktā teritorijā nevar attēlot vietējo pašvaldību griezumā, jo šādā teritoriālajā griezumā netiek uzskaitīts nefinanšu investīciju apjoms, kas ir nepieciešams, lai veiktu salīdzinājumu.
Vislielākās atalgojuma izmaiņas ES fondu finansējuma saņēmējiem, salīdzinot ar atalgojuma izmaiņām noteiktā teritorijā, ir Rēzeknes novadā, kur pieaugums pārsniedz teritorijas pieaugumu 104 reizes, savukārt, vismazākais apjoms ir Madonas novadā, kur tas pārsniedz par 2%. Vidējais rādītājs ir pārsniegt atalgojuma piegumu 10 reizes. Rezultāti ir norādīti par 32 no 84 pašvaldībām (30 nav nepieciešamo atskaites rezultātu un 22 nav iespējams noteikt rezultātu, jo atalgojuma izmaiņas apjomu, salīdzinot ar atalgojuma izmaiņām noteiktā teritorijā, nevar attēlot, ja viens no rādītājiem ir pozitīvs, savukārt otrs – negatīvs). Rādītājs tiek skatīts uz 2009. gada 31. decembri.

ES fondu ieguldījums un ietekme aktivitāšu iznākuma un rezultātu rādītāju sasniegšanā

Atbilstoši Tehniskās specifikācijas punktam 3.9.2. projektu rezultatīvos rādītājus jāanalizē attiecībā pret plānotajiem rezultāta un iznākumu rādītājiem, kas noteikti Darbības programmu papildinājumos (DPP) un faktiskajām rādītāju izmaiņām izvērtējuma periodā no 2007. līdz 2010. gadam.

Analīzē tika sākotnēji apskatīti visu noteiktie uzraudzības rādītāji un noteikta to atbilstība rādītājiem, kas tiek aprēķināti ar Analītisko rīku.

Vienīgais rādītājs, kuru ir iespējams attiecināt, izmantojot analītiskā rīka funkcijas (atbilstoši TS), ir jaunradīto darba vietu skaits. Zemāk tabulā ir norādīti šī rādītāja rezultāti.

Tabula Nr. 10 Jaunradīto darba vietu skaita sasniegto rezultātu attiecība pret noteikto DPP

Rādītājs	Plānošanas reģions	DPP noteiktā rādītāja vērtība uz 2013. gadu	Sasniegtais uz 2010. gada 31. decembri	Secinājums
Jaunradīto darba vietu skaits	Rīga	50	260	Visos reģionos rezultāti būtiski pārsniedz uz 2013. gadu noteiktās rādītāju mērķa vērtības.
	Vidzeme	50	384
	Kurzeme	50	140
	Zemgale	50	108
	Latgale	50	157

ES fondu projektu ietekme uz teritoriju attīstību

Zemāk ir sniegta kvalitatīva analīze un secinājumi par ES fondu projektu ietekmi uz teritoriju attīstību, kas balstīta uz ES fondu atbildīgo un sadarbības iestāžu, plānošanas reģionu, pašvaldību, akadēmiskā un nevalstiskā sektora pārstāvju viedokļiem, kā arī uz Latvijas pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu aptaujas rezultātiem.

Horizontālo prioritāšu principu izvērtējums

Šajā sadaļā tiek apskatīts, kā horizontālo prioritāšu principi ir ietekmējuši ES fondu projektu finansējuma un rezultātu teritoriālo sadalījumu. Īpaši skatīta vietējo pašvaldību un plānošanas reģionu teritorijas attīstības līmeņa un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indeksa (turpmāk - teritorijas attīstības indeksa) pielietošana horizontālās prioritātes „Teritoriju līdzsvarota attīstība” mērķu sasniegšanai. Tas skatīts kontekstā ar attīstības indeksa izmantošanu ES fondu līdzekļu sadalē pa reģioniem projektu pieteikumu vērtēšanas laikā.

Veicot pašvaldību attīstības plānotāju aptauju, 43% respondentu norādīja, ka šāda teritoriju attīstības indeksa izmantošana ir piemērota ES fondu finansējuma sadalei. 28% uzskatīja, ka šis indekss nav apmierinošs, jo ir citi labāki kritēriji, savukārt 25% norādīja, ka šis indekss neveicina līdzsvarotu teritoriju attīstību.

Kā iemeslu, kādēļ šāds rādītājs ir atbalstāms projektu pieteikumu vērtēšanas procesā, pašvaldību attīstības plānotāji norādīja uz to, ka indekss veicina mazāk attīstīto teritoriju attīstību. Attīstība tiek veicināta, jo mazāk attīstītajām pašvaldībām tiek atvieglota iespēja piekļūt finansējumam (tiem projektu iesniegumu izvērtēšanas procesa ir priekšrocība pret attīstītākām pašvaldībām), kas citkārt ir ierobežotas.

Respondenti, kas bija pret attīstības indeksa izmantošanu, norādīja šādas problēmas un riskus:

indekss nav atbilstošs kritērijs, jo projektus un to ietekmi vajadzētu vērtēt individuālā līmenī, saglabājot objektīvus finansējuma sadales kritērijus projektu līmenī;
pašreizējam teritorijas attīstības indeksam ir būtiskas problēmas, jo tajā netiek ņemti vērā tādi faktori kā infrastruktūras stāvoklis;
nevienlīdzīgi attīstot arī attīstītākās pašvaldības, pastāv risks, ka kopējais ieguvums ir mazāks, jo šīs pašvaldības ir ekonomiski visaktīvākās un rada lielāku pievienoto vērtību;
uzņēmējiem, kuri atrodas pašvaldībās ar augstāku indeksu, ir problēmas konkurēt atklātajos finansējuma konkursos;
vairākās pašvaldības, kurās ir zems indekss, ir novērojuma liela cilvēku emigrācija, kas nozīmē, ka pozitīvais efekts nākotnē būs zemāks;
šim indeksam pagaidām ir maza nozīme, tādēļ grūti novērtēt tā patiesos ieguvumus.

Līdzīgi, kā norādīts par teritorijas attīstības indeksa kā kritērija piemērotību projektu vērtēšanas procesā, tāpat lielākā daļa respondentu norāda, ka šis indekss arī būtu piemērots, nosakot valsts atbalsta intensitāti pašvaldību īstenotiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētiem projektiem. Šādu iniciatīvu atbalsta 58% respondenti, kamēr 24% respondenti ir pret šo iniciatīvu.

Darbības programmas papildinājumu uzraudzības rādītāju izvērtējums

Šajā sadaļā ir sniegts vērtējums par to, kādi faktori, apstākļi un nosacījumu veicināja vai kavēja DPP noteikto uzraudzības rādītāju reģionālā iedalījuma izpildi. Izvērtējums ir balstīts uz ekspertu sniegtajām atbildēm.

Visbiežāk ir minēti divi faktori, kas būtiski kavēja DPP noteikto rādītāju izpildi – iedzīvotāju emigrācija un ekonomiskā recesija. Notiekot straujai iedzīvotāju emigrācijai, ar esošajiem cilvēku resursiem ir grūtāk sasniegt noteiktos rezultātus, jo samazinās kopējā cilvēku kapacitāte. Līdzīgi, valstī esot ekonomiskajai recesijai, ir apgrūtināti sasniegt rādītājus, kas ir noteikti pie optimistiskākām makroekonomiskajām prognozēm.

Tāpat tiek norādīts, ka ne visi rādītāji ir tikuši noteikti atbilstoši. Aktivitātēm esot bijuši tādi rādītāji, kurus jau pie sākotnējām prognozēm esot bijis maz ticams sasniegt. Tiek norādīts, ka plānošanas perioda laikā ir konstatēts un ziņots par rādītāju neatbilstību reālajai situācijai, bet to koriģēšanu esot liegusi Finanšu ministrija.

Visbeidzot, rādītāji ne visos gadījumos esot koriģēti atbilstoši Ministra kabineta lēmumam par finansējuma pārdali no tehniskās palīdzības aktivitātēm uz aktivitātēm, kurās tiek izsniegts finansējums.

Eksperti nav izcēluši atsevišķus faktorus, kas šajā plānošanas periodā būtu sekmējuši DPP rādītāju izpildi.

ES fondu aktivitāšu piemērotības vērtējums teritoriju izaugsmes potenciālam un vajadzībām

Šajā sadaļā ir sniegts vērtējums par to, kā ES fondu aktivitātes tikušas piemērotas konkrētu teritoriju izaugsmes potenciālam un vajadzībām. Secinājumi pamatā balstīti uz pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu viedokļa par līdzšinējo ES fondu aktivitāšu atbilstību pašvaldību vajadzībām.

No 76 saņemtajām pašvaldību speciālistu atbildēm visvairāk (49 respondenti jeb 65%) norādīja, ka tie ir apmierināti ar dažām no aktivitātēm, kamēr 32% (24 respondenti) norādīja, ka tos apmierina visas aktivitātes vai lielākā daļa no tām. Xxxx respondenti pauda neapmierinātību ar visām vai lielāko daļu no aktivitātēm, savukārt viens respondents ir norādījis, ka to apmierina tikai prioritātes 3.6. „Policentriska attīstība” aktivitātes, jo tās ir atbilstošas pašvaldību vajadzībām.

Respondenti, kas ir apmierināti ar esošajām aktivitātēm, galvenokārt norādījuši, ka esošās aktivitātes ir būtiskas, lai nodrošinātu vispārīgu teritoriju attīstību un bez šīm aktivitātēm būtu ierobežotākas iespējas veicināt izaugsmi.

Respondenti, kas ir neapmierināti ar pieejamajām aktivitātēm, norāda, ka iemesls viņu neapmierinātībai esot dažādi faktori, kuru dēļ tie nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu vai piedalīties konkursos par līdzfinansējumu. Galvenokārt tiek norādīti šādi iemesli:

vairākās aktivitātēs jau MK noteikumos iestrādāti punkti, kuri nepieļauj visām pašvaldībām iesniegt projektu pieteikumus;
aktivitātes ir vairāk piemērotas lielākām pašvaldībām, jo mazākajām nav pietiekama administratīvā vai finansiālā kapacitāte, lai īstenotu lielākus projektus;
pretendenti neatbilst dažādiem noteiktajiem nosacījumiem;
vairākās aktivitātēs noteikti sasniedzamie nosacījumi ir pārāk augsti;
kā viens no vērtēšanas kritērijiem ir līdzfinansējuma apmērs, kas ir apgrūtinājums mazākām pašvaldībām, kurām ir mazāks budžeta apmērs.

Galvenokārt pašvaldību attīstības plānošanas speciālisti norāda, ka vairums esošo aktivitāšu esot piemērotas, bet būtiski trūkstot atbalsts šādām jomām:

ceļa infrastruktūras sakārtošanai (ielu rekonstrukcijai un autoceļu asfaltēšanai no novada centru pilsētām līdz pagastu pārvalžu centriem);
dažādu enerģijas veidu atbalstam (izņemot izglītības iestāžu siltināšana, kur tika atvēlēts pārāk liels finansējums), kā arī uz energoefektivitāti orientētiem projektiem;
kultūras mantojuma saglabāšanai un tūrisma jomai;
zaļo zonu sakopšanai;
infrastruktūras un pašvaldības ēku uzlabošanai (it īpaši sociālajām mājām, kultūras namiem, bibliotēkām, muzejiem);
jaunu ēku celtniecībai, lai nodrošinātu pašvaldības pilnvērtīgu funkcionēšanu;
teritoriju ūdenssaimniecības attīstībai.

Tāpat tiek norādīts, kā pārlieku liels finansējums tika novirzīts dažādām apmācībām, kuras reti sasniedza vēlamo mērķi.

Daļa no respondentiem norāda, ka aktivitātes ir atbilstošas, bet tās nevar ieviest dažādu organizatorisku vai tehnisku nianšu dēļ. Tiek norādīti šādi iemesli:

aktivitāšu izsludināšanas secība ir pārāk haotiska;
trūkst saskaņotības starp konkursu termiņu izsludināšanu vienāda tipa projektiem (piemēram, Satiksmes ministrijas ceļa rekonstrukcijas projektu nevienlaicīga izziņošana ar VARAM kanalizācijas tīkla rekonstrukcijas projektiem);
projektiem, kuriem tiek piesaistīts salīdzinoši mazs finansējums, ir jāsaskaras ar nesamērīgi augstu birokrātiju, kas attur no pieteikšanās finansējumam;

Tāpat trīs respondenti norādīja, ka tie esot ļoti apmierināti ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai aktivitātēm, jo tās ir piemērotākas pašvaldību nepieciešamībām, tām nesot nesamērīgas prasības kā arī tām tiek nodrošināts lielāks līdzfinansējums.

Horizontālo prioritāšu īstenošanas prakses ietekme uz teritoriju attīstību

Šajā daļā tiek sniegts vērtējums un prognozes par līdzšinējās horizontālo prioritāšu īstenošanas prakses turpmāko ietekmi uz teritoriju attīstību. Lai atbildētu uz šo jautājumu, par pamatu izmantots pašvaldību attīstības speciālistu viedoklis par 3.6.prioritātes „Policentriska attīstība” aktivitāšu īstenošanu.

24 (jeb 32% no kopējā) respondenti norādīja, ka prioritātes aktivitātes sekmē teritoriju attīstību, jo to ietvaros var īstenot projektus vairākās nozarēs, tāpat 25 (jeb 33% no kopējā) respondenti norādīja, ka šī aktivitāte sekmē vietējās pašvaldības attīstības programmas īstenošanu. 28 respondenti (jeb 37% no kopējā) nesaskatīja šīs prioritātes aktivitātēm kādas priekšrocībās to izmantošanai, lai sekmētu teritoriju attīstību.

Respondenti, kas norāda, ka šī aktivitāte ir atbilstoša teritoriju attīstības sekmēšanai, atbildes pamato ar šādiem argumentiem:

projektu finansēšana notiek saskaņā ar attīstības programmas izstrādātajiem plāniem (pašvaldības apstiprināto programmu), attiecīgi pašvaldības pašas var izvēlēties sev vēlamās finansēšanas nozares;
šīs prioritātes aktivitāšu projektus var īstenot vairākās nozarēs vienlaicīgi, kā arī katra pašvaldība var pēc saviem ieskatiem izvēlēties šīs nozares. To veicot, var panākt kompleksu projektu risinājumu, kas labāk sekmē teritorijas attīstību.

Tāpat respondenti, kas ir apmierināti ar šo prioritāti, norāda, ka nākamajā plānošanas periodā vajadzētu ieviest divas izmaiņas:

palielināt šīs prioritātes finansējumu;
paplašināt atbalsta saņēmēju loku.

Respondenti, kas ir norādījuši, ka šī prioritāte nesekmē teritoriju attīstību, galvenokārt min trīs iemeslus:

prioritātes aktivitātes neattiecās uz visām pašvaldībām, tādēļ tai bija ierobežots efekts;
aktivitātes ir atbilstošas tikai lielajām pašvaldībām;
prioritātes noteiktie mērķi nesaskan ar mērķiem, kas ir svarīgākie pašvaldībām.

Analītiskajā pārskatā iekļautie priekšlikumi

Analītiskajā pārskatā iekļautie priekšlikumi pamatā balstīti uz šī ziņojuma 4.4. sadaļas analīzes un secinājumiem.

Horizontālo prioritāšu īstenošanas pilnveidošana 2007. – 2013. gada plānošanas periodā

Pamatojoties uz šī ziņojuma 4. sadaļā aprakstīto analīzi, izstrādāti priekšlikumi horizontālo prioritāšu īstenošanas pilnveidošanai 2007.-2013. gada plānošanas periodā.

Lai izvērtētu finansējuma sadali, tika analizēta vēsturiskā finansējuma sadale, apskatot reģionālā griezumā šādus finansējuma piešķiršanas faktorus:

ES fondu finansējums kopā;
ES fondu finansējums uz vienu iedzīvotāju;
ES fondu finansējums uz vienu iedzīvotāju, vērā ņemot nabadzības indeksu.

Zemāk grafikā (Grafiks Nr. 33 ES fondu finansējuma sadalījums pa reģioniem) ir veikts visu šo trīs rādītāju apkopojums pa reģioniem. Nevienam rādītājam nav norādīta absolūtā vērtībā, bet tie ir attiecināti viens pret otru, kur 100% ir reģionam, kurā ir vislielākā rādītāja vērtība, savukārt pārējos reģionos procentuāla attiecība pret šo reģionu.

Visvairāk finansējums kopā ticis piešķirts Rīgas plānošanas reģionā. Pārējos reģionos tas ir 47-55% apmērā no Rīgas plānošanas reģionā izsniegtā apjoma.

Uz vienu iedzīvotāju visvairāk finansējums ir piešķirts Vidzemes plānošanas reģionā, savukārt Latgales, Zemgales un Kurzemes plānošanas reģionos tas ir 81-86% līmenī no Vidzemes plānošanas reģiona izsniegtā apjoma. Izteikti zemāk tas ir Rīgas plānošanas reģionā (46%).

Arī ņemot vērā nabadzības indeksu, kur finansējums tiek attiecināts tikai uz tiem reģiona iedzīvotājiem, kuri ir riska grupā (personas zem nabadzības riska sliekšņa), Vidzemes plānošanas reģionā šis rādītājs ir bijis visaugstākais. Zemgales, Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionos šis rādītājs ir bijis 81-97% robežās no Vidzemes plānošanas reģiona apmēra. Savukārt Latgales plānošanas reģionā šis rādītājs ir bijis viszemākais – 63% apmērā no Vidzemes plānošanas reģiona rādītāja.

Grafiks Nr. 33 ES fondu finansējuma sadalījums pa reģioniem

Vidzemes, Kurzemes un Zemgales plānošanas reģionos visi rādītāji ir salīdzinoši augstā līmenī (izņemot kopējo izsniegto finansējumu) attiecībā pret maksimālo apjomu katram no rādītājiem. Pārējiem reģioniem datos novērojamas dažādas svārstības. Rīgas plānošanas reģionos ir izteikti zemāks finansējums uz vienu iedzīvotāju, bet no otras puses kopējais finansējums ir salīdzinoši augsts šajā plānošanas reģionā. Tas ir skaidrojums ar faktu, ka šajā reģionā ir vairāk iedzīvotāju nekā pārējos reģionos. Vēl jo vairāk, aplūkojot finansējuma apjomu uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā nabadzības riska indeksu, var secināt, ka šajā reģionā ir izteikti mazāks iedzīvotāju skaits, kas ir zem nabadzības riska sliekšņa.

Visbeidzot Latgales plānošanas reģionā ir izteikti zemāks ES fondu finansējuma apjoms uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā nabadzības riska slieksni, salīdzinājumā ar pārējiem plānošanas reģioniem. Tas ir izskaidrojams ar salīdzinoši augsto cilvēku proporciju zem nabadzības riska sliekšņa, salīdzinot ar pārējiem reģioniem (skat. attiecības samazinājumu uz vienu iedzīvotāju no 81% uz 63%, ņemot vērā nabadzības indeksu). Apskatot kopējo apjomu, Latgales plānošanas reģionā ir izsniegts salīdzinoši vairāk finansējuma nekā pārējos reģionos izņemot Rīgas plānošanas reģionu, kur tas izsniegts izteikti augstāk.

Kopumā iespējams secināt, ka, lai gan ir novērojamas atšķirībām finansējuma sadalījumam starp dažādajiem plānošanas reģioniem, nevienā no reģioniem visi rādītāji nav bijuši izteikti sliktāki salīdzinoši ar pārējiem reģioniem. Balstoties uz izklāstītajiem datiem un ņemot vērā, ka esošais plānošanas periods noslēgsies mazāk kā 12 mēnešu laikā, izmaiņas finansējuma reģionālajā sadalījumā nav nepieciešamas un rekomendējamas. Tā vietā būtu nepieciešams plānot, kā tiks veikta uzraudzība un kā tiks veikta atskaite par sasniegtajiem rezultātiem. Veicot sasniegto rezultātu analīzi par visu pašreizējo plānošanas periodu, būtu iespējams izstrādāt finansēšanas sadales principus, kas vistiešāk sekmētu horizontālo prioritāšu noteiktos mērķus.

Nākamajā plānošanas periodā būtu nepieciešams izveidot rādītāju vai rādītāju sistēmu, ar kuru, indeksējot teritorijas, varētu noteikt optimālu finansējuma sadalījumu. ES 2020 stratēģijas kontekstā nākošajā plānošanas periodā ir noteikts, ka viens no mērķiem ir mērīt investīciju atdevi un attiecīgi novirzīt investīcija vietās, kur šī atdeve ir lielāka. Ņemot vērā, ka esošajā plānošanas periodā finansējums tika sadalīts pa teritorijām salīdzinoši vienmērīgi, ir nepieciešams apsvērt finansējuma sadales noteikšanai ņemt vērā atsevišķu teritoriju investīciju atdevi.

Tas nozīmē, ka šādam rādītājam jābūt orientētām uz ekonomiskās atdeves rēķināšanu atbilstoši paredzētajam ieguldījumam. Ekonomisko atdevi var noteikt dažādos veidos – atbilstoši dažādu ekonomisko un/vai sociālo rādītāju sasniegšanas apmēriem un to izvērtējumam dalījumā pa teritorijām. Lai identificētu optimālākos ekonomiskās atdeves rādītājus, ir nepieciešams valsts līmenī izpētīt dažādu datu kopsakarības, nosakot, pirmkārt, kuriem rādītājiem ir saikne jeb korelācija ar ieguldītajām investīcijām, un otrkārt, kuri rādītāji labāk (jeb precīzāk) skaidro šo ieguldīto investīciju izmaiņas. Turklāt šāda analīze būtu jāveic ne tikai par investīciju tiešo atdevi, bet jānovērtē arī dažādos sektoros investēto līdzekļu netiešā ietekme uz ekonomiku (piemēram, ar ievades-izlaides metodi). Ieviešot šādu sistēmu jau laicīgi, tiktu atvieglota finansējuma plānu izstrāde, atskaišu veidošana, kā arī tiktu nodrošināta to savietojamība ar ES prasībām.

Pašreiz projektu pieteikumos kā vērtēšanas kritērijs tiek izmantots teritorijas attīstības indekss, bet, kā norāda pašvaldību pārstāvji un eksperti, tam ir būtiski trūkumi un tas nenodrošinātu optimālu finansējuma sadali.

Lai šādu rādītāju izstrādātu, nepieciešams sākotnēji noteikt, kādi ir finansējuma sadales mērķi, t.i. kādu rezultātu nepieciešams panākt horizontālo prioritāšu ietvaros. To ņemot vērā, ir iespējams definēt, kādi kritēriji ir svarīgi šādas sadales noteikšanai, piemēram, projekta ekonomiskā atdeve, iedzīvotāju īpatsvara zem nabadzība sliekšņa samazināšana, bezdarba līmeņa samazināšana utt. Jāpiebilst, ka Eiropas Komisija nav izstrādājusi rekomendācijas teritoriālās attīstības noteikšanai par horizontālo prioritāti un nav sniegusi norādes uz kādu atsevišķu rādītāju izmantošanu šādas horizontālās prioritātes uzraudzībai.

Nepieciešams arī apsvērt esošā teritorijas attīstības indeksa sadales principu atbilstību – vai nepieciešams dalīt pašvaldības pēc to teritoriju lieluma vai iedzīvotāju skaita, vai pēc ekonomiskās atdeves.

Fokusēties teritoriju dalījumā ir vispārpieņemta prakse ES (izmantojot dažādus attīstības indeksus vai kā citādi grupējot teritorijas), bet, izstrādājot kādu plānojumu teritoriju līmenī, vērā ir jāņem arī nozaru noteiktos mērķus. Respektīvi, ja tiek noteikti kādi mērķi teritoriju līmenī, nepieciešams skatīt, vai šie mērķi sekmētu arī nozaru līmenī noteiktos mērķus un tādējādi sekmētu kopējo tautsaimniecības attīstību.

Teritoriālo principu un aktivitāšu priekšlikumi nākamajā plānošanas periodā

Šīs sadaļas ietvaros, ņemot vērā iepriekš veikto analīzi, ir sniegti priekšlikumi jaunu teritoriālo aktivitāšu izveidei nākamajā plānošanas periodā. Lai noteiktu teritoriālās aktivitātes, kuras būtu nepieciešams ieviest nākamajā plānošanas periodā, par pamatu ņemti ES fondu finansējuma saņēmēju un pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu sniegtie priekšlikumi.

ES fondu finansējuma saņēmējiem (to viedoklis saskan ar pašvaldību attīstības plānošanas speciālistiem) ir nepieciešams nodrošināt vairākas aktivitātes, kurās vajadzētu palielināt finansējumu, lai tie spētu pilnvērtīgāk ieviest dažādus projektus. Visnepieciešamāk ir nodrošināt finansējumu aktivitātēs, kuras sekmē šādas jomas (secībā pēc nozīmes):

autoceļu remontu un izbūvi;
komunālo tīklu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju izveidi;
ēku būvi;
ēku infrastruktūras izstrādi (apkures sistēmas, liftu, pieejamības nodrošināšanu invalīdiem, darbinieku atpūtas telpas utt.).

Tāpat ES fondu finansējuma saņēmēji ir norādījuši dažādas aktivitātes, kas ir nepieciešamas, lai tie pilnvērtīgi spētu piesaistīt dažādus investorus. Tās ir aktivitātes, kas sekmē šādas jomas (secībā pēc nozīmes):

autoceļu remontu un izbūvi;
komunālo tīklu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju izveidi;
ēku būvi;
biznesa inkubatoru, tehnoloģisko parku, industriālo parku izveidi;
iekšējo ceļu izbūvi un remontu ražotnēs un ap tām;
ēku infrastruktūras uzlabošanu.

Jāpiemin, ka liela daļa ES fondu finansējuma saņēmēju ir pilnīgi apmierināti ar esošo aktivitāšu klāstu (23% no respondentiem) un to piemērotību investīciju piesaistei reģionos. Arī daļai pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu ir šāds uzskats (to proporcija ir līdzīga).

Apkopojot datus, secināts, ka nav izteikti atšķirīgu nepieciešamību pēc specifiskām aktivitātēm atsevišķos reģionos. Nevienā reģionā jomas, kas izvirzītas par svarīgākajām, nav atšķīrušās no cita reģiona prioritātēm pēc svarīguma vairāk 10-20% amplitūdā.

Gan ES fondu finansējuma saņēmēji, gan pašvaldību attīstības plānošanas speciālisti norādīja, ka vairums aktivitāšu pēc satura ir atbilstošas, bet ir nepieciešams veikt citus uzlabojumus, kas saistīti ar teritoriālo principu ievērošanu. Tika norādīti šādi priekšlikumi:

jaunu aktivitāšu plānošanā jāņem vērā vietējo pašvaldību attīstības plāni, kuru ievērošana atbilstoši respondentu viedoklim sekmējusi ES fondu līdzekļu izmantošanas lietderību;
aktivitātes noteiktos mērķus nepieciešams noteikt augstākā pakāpē (piemēram, darbības programmu vai prioritāšu līmenī). Tas, pirmkārt, ļautu vairāk potenciālo ES fondu finansējuma saņēmēju pretendēt uz finansējumu, jo aktivitātē noteikti mērķi nebūtu pārāk šauri definēti un neierobežotu dalību, otrkārt, finansējuma saņēmējiem būtu plašākas iespējas pielāgot ES fondu finansējumu to vajadzībām, tā sekmējot lietderīgāku finansējuma izlietošanu;
nepieciešams pārskatīt, pēc kādiem principiem tiek dalīts finansējums pašvaldībām. Tika norādīts, ka ne teritorijas attīstības indekss, ne 3.6. prioritātes dalījums nav objektīvs un tobūtu nepieciešams pārskatīt. Jāpiemin, ka 3.6. prioritātēs dalījums tiek veikts pielietojot integrēto pieejas principu;
visvairāk finansējuma ir trūcis aktivitātēm, kas sekmē infrastruktūras izveidi un uzlabošanu. Vēl jo vairāk, lai sekmētu finansējuma pārdales lietderību, nepieciešams uz infrastruktūru orientētās aktivitātes kombinēt savā starpā arī pēc to ieviešanas laika (piemēram, aktivitātes, kuru mērķis ir ceļu remonts, ar aktivitātēm, kuru mērķis ir ostu infrastruktūras attīstība – abas aktivitātes ir netieši saistītas, tādēļ ir vērtīgāk tās īstenot vienlaicīgi nevis ar lielu laika atšķirību), lai nodrošinātu atbalsta prioritāšu secīgu un savietojamu ieviešanu;
tiek norādīts, ka aktivitātēm, kas ir orientētas uz sociālu rakstura jautājumu risināšanu (piemēram, apmācības), būtu nepieciešams stingrāk veikt to uzraudzību, jo pie pašreizējās aktivitāšu īstenošanas prakses netiek atbilstošā līmenī sasniegtie to mērķi;
plānojot aktivitātes, vērā vajag ņemt makroekonomiskos un sociālos faktorus. Tas nepieciešams, lai izvairītos no aktivitāšu izsludināšanas neatbilstošā laikā, kā arī no gadījumiem, kad aktivitāte neatbilst aktuālajām vajadzībām.

Iepriekš minēto viedokļu kontekstā jāņem vērā, ka Latvijas sadarbības līgumā ar Eiropas Komisiju par nākošo plānošanas periodu būs iekļauti konkrēti norādījumi par Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļu apguvi. Attiecīgi, veicot investīciju plānošanu, jāņem vērā šo fondu līdzekļu piešķīrumu norādījumus ES līmenī un faktisko finansējuma sadali pa Latvijas reģioniem. Tāpat nākošajā plānošanas periodā liels uzsvars tiks likts uz aktivitātēm, kurās ieguldītie līdzekļi veicinās gudru specializāciju (smart specialisation) – veicinot dažādu pētniecības un inovāciju risinājumu praktisku izstrādi. Šādas aktivitātes (atbilstoši Latvijas stratēģijai par gudru specializāciju) būtu nepieciešams veicināt arī vietējā un reģionu līmenī, apzinoties, ka gudras specializācijas principus nebūs iespējams īstenot visās teritorijās.

Jāpiebilst, ka katra no ES dalībvalstīm atsevišķi nosaka sev prioritārās darbības programmas, par kurām tiks noslēgta vienošanās valstu sadarbības līgumos ar Eiropas Komisiju. Atsevišķas valstis, piemēram, Bulgārija un Rumānija, lai īpaši sekmētu reģionālu attīstību, reģionālās attīstības sekmēšanas mērķi ir izvirzījuši atsevišķā darbības programmā. Attiecīgi, nepieciešams apsvērt, vai, lai sasniegtu teritoriju principu īstenošanu un vienlīdzīgu teritoriju attīstību, būtu nepieciešams izdalīt reģionālo attīstību kā atsevišķu darbības programmu.

Papildu aspekts, kas jāņem vērā HP plānošanā nākošajā periodā ir jaunais integrēto teritoriālo investīciju (ITI) princips. Šīs investīcijas jeb ieguldījumi ir instruments, kas nodrošina integrētus īstenošanas pasākumus ieguldījumiem vienas vai vairāku darbības programmu vairāk nekā vienā prioritārajā jomā. Finansējumu no vairākām prioritārajām jomām un programmām var apvienot integrētā ieguldījumu stratēģijā konkrētai teritorijai vai darbības jomai. Tā var būt integrēta stratēģija pilsētu attīstībai, kā arī pašvaldību sadarbībai konkrētās teritorijās vai arī teritoriālā attīstība kādā konkrētā reģionā vai formā – tādējādi replicējot horizontālo prioritāšu principus. Pateicoties šādai stratēģijai, vadošās iestādes var deleģēt dažādu prioritāro jomu daļu īstenošanu vienai iestādei (piemēram, reģionālai iestādei), lai nodrošinātu, ka ieguldījumi tiek veikti papildinošā veidā.

Reģionālās attīstības stratēģijas var piemērot kā instrumentu dažu ITI elementu īstenošanai. Integrēta un efektīva reģionālas attīstības stratēģija, kas izstrādāta partnerībā ar reģionālajā attīstībā iesaistītajām pusēm, ir piemērots instruments, lai nodrošinātu investīciju koordināciju infrastruktūrā un cilvēkresursos, kā arī investīciju koordināciju pilsētu un lauku teritorijās^⁸. Integrētās teritoriālās investīcijas nākošajā plānošanas periodā nodrošinās, ka viena ģeogrāfiska reģiona integrētās teritoriālās attīstības stratēģijas īstenošanu iespējams veikt ar vairākiem mērķētiem DP fondiem, kā ilustrēts attēlā zemāk. Tādēļ, plānojot teritoriālās attīstības veicināšanu nākošajā periodā, jāņem vērā, ka integrētas teritoriālās attīstības pieeju paredzēts virzīt tieši ar ITI palīdzību, kas var daļēji kompensēt līdzšinējo HP pieeju teritoriālās attīstības veicināšanai.

ES fondu plānošanas perioda 2007. – 2013. gadam horizontālo prioritāšu uzraudzības un novērtēšanas sistēmas pilnveidošana

Šajā sadaļā sniegti priekšlikumi (ņemot vērā analītiskā rīka funkcionalitāti) par to, kā efektīvāk plānot ES fondu projektu pārvaldības ietvaru, x.xx. sniedzot priekšlikumus par šādiem jautājumiem:

horizontālo prioritāšu uzraudzības sistēma;
datu uzkrāšana un apkopošana;
horizontālo prioritāšu uzraudzības rādītāji.

Par pamatu tiek ņemti priekšlikumi, ko norādījuši ES fondu finansējuma saņēmēji, pašvaldību attīstības plānošanas speciālisti, intervētie eksperti, kā arī balstoties uz izvērtētāju novērojumiem projekta īstenošanas gaitā.

Horizontālo prioritāšu uzraudzības sistēma

Eksperti norāda, ka horizontālo prioritāšu uzraudzības sistēma pēc būtības ir atbilstoša nepieciešamībām un EK nosacījumiem, jo esošā struktūra nodrošina pietiekamu pārraudzību par ES fondu aktivitātēm. No otras puses, tiek atzīmēts, ka nepietiekamā līmenī tiek nodrošināta informācijas ievākšana no ES fondu finansējuma saņēmējiem.

ES fondu finansējuma sadales izvērtējumu būtiski ierobežo datu pieejamība un to kvalitāte, sevišķi attiecībā uz ES fondu finansējuma saņēmēju rīcībā esošajiem datiem. Lai šo situāciju uzlabotu, nepieciešams veikt horizontālo prioritāšu uzraudzības sistēmas struktūras izmaiņas. Iespējamie risinājumi paredzētu šādus variantus:

dati tiek saglabāti VIS, bet tiek uzlabots datu ievades process. Tas paredz, ka datu ievadi obligātā kārtā veiktu ES fondu finansējuma saņēmēji (pretējā gadījumā tie nesaņem ES līdzfinansējumu);
par pamatu tiek izmantota kāda projektu vadības sistēma un VIS lietošana tiek pārtraukta. Tas paredz, ka izmantotajā projektu vadības sistēmā tiek integrēts risinājums arī datu analīzes veikšanai;
tiek saglabāta VIS datu analīzes veikšanai, bet projektu vadībai tiek izmantota kāda projekta vadības sistēma. Nepieciešams nodrošināt datu apmaiņu starp abām sistēmām.

Visi šie varianti paredzētu platformas izstrādi, lai uzraudzības sistēma tiktu balstīta uz ES fondu finansējuma saņēmēju sniegtajiem aktuālajiem datiem par projektu virzību un sasniegtajiem rezultātiem, to attiecību pret saņemto finansējumu. Tas nozīmē, ka ir jāsekmē uzraudzības sistēmas izveide, kur visi dati, kas saistīti ar konkrēto ES fondu finansējumu saņēmēju ir pieejami vienkopus. Izstrādājot šādu sistēmu, nepieciešams apsvērt ideju to integrēt ar citu valsts institūciju datubāzēm (sevišķi statistikas datiem), lai sistēmas lietotāji (sevišķi ierēdņi un izvērtētāji) varētu sistēmas ietvaros veikt arī rezultatīvo un efektivitātes rādītāju analīzi.

Datu uzkrāšana un apkopošana

Ir nepieciešams mainīt datu uzkrāšanas metodes par plānotajiem projektu rezultāta rādītājiem (tiem, kas norādīti projekta pieteikumā). ES fondu finansējuma saņēmēju atskaites nesniedz pilnīgu un aktuālu priekšstatu par projekta īstenošanas gaitu un rezultātiem. Iepriekšējā sadaļā par horizontālo prioritāšu uzraudzības sistēmas izveidi minētā platforma būtiski samazinātu administratīvo slogu, jo visus datus sistēmā ievadītu ES fonda finansējuma saņēmēji paši, kā tas tiek darīts citās ES dalībvalstīs (piem., Nīderlandē). Tāpat tas atvieglotu komunikāciju un informācijas apmaiņu iestāžu starpā, jo informācijas pieprasījumus varētu veikt tiešsaistē, konkrētam darbiniekam piešķirot sistēmas lietošanas tiesības.

Pilnveidojot uzraudzības sistēmu, nepieciešams pārliecināties, lai ES fondu finansējumu saņēmēju pusē būtu atvieglota šīs sistēmas lietošana, kas projektu ieviesējiem sniegtu atbalstu projekta ikdienas vadībā. Ar šādas sistēmas palīdzību samazinot administratīvo slogu ES fondu finansējuma saņēmējiem, tie būs vairāk motivēti norādīt pilnvērtīgu informāciju par īstenotajiem projektiem.

ES fondu finansējuma saņēmēju vidū ir nepieciešams radīt pilnīgāku izpratni par datiem, kas tiem jāsniedz par sava projekta rezultātiem. Pašreiz ES fondu finansējuma saņēmēji iesniedz pārskatus pēc MK noteikumu Nr. 1 238 „Eiropas Savienības fondu ieviešanas uzraudzības un izvērtēšanas kārtība” 1. pielikumā esošas formas. Bet veicot pieejamo datu kvalitātes pārskatu, var secināt, ka atsevišķus uzraudzības sistēmas aspektus ES fondu finansējuma saņēmēji neizprot un vairākus datus tādējādi tie nemaz nenorāda, kas ietekmē tālāko datu analīzi un samazina uz šādiem datiem izdarītu spriedumu precizitāti. Attiecīgi, nepieciešams veikt uzraudzības sistēmas pilnveidošanu divās daļās – veikt esošās sistēmas atbilstības pārbaudi tās mērķiem un skaidrot veidlapu aizpildīšanas mērķus un kārtību ES fondu finansējuma saņēmējiem. Pirmajā gadījumā nepieciešams izvērtēt, vai augstāk minētajos MK noteikumos pieejamā projekta pārskata veidlapa ir atbilstoša projektu mērķim un vai pieprasītie dati ir atbilstoši izvērtējuma (iestāžu un ES līmenī) vajadzībām. Savukārt, otrajā gadījumā nepieciešams ES fondu finansējuma saņēmējus detalizēti informēt un tiem palīdzēt pārskata izveides procesa ietvaros.

Tāpat, pilnveidojot datu apkopošanas sistēmu atbilstoši iepriekšējā sadaļā norādītajam, tiktu automātiski nodrošināta ievadīto datu pārbaude, kas samazinātu kļūdainu un nekvalitatīvu datu izmantošanu valsts iestāžu veidotajos pārskatos un izvērtējumos. Tādējādi turpmākie lēmumi tiktu balstīti uz daudz precīzāk pamatotiem spriedumiem.

Šādas sistēmas izveide varētu nodrošināt platformu, kur rezultatīvos rādītājus projekta pieteikumos un tālākajās atskaitēs varētu sasaistīt ar tiem piešķirto ES fondu finansējumu. ES fondu finansējuma saņēmējiem būtu iespēja attiecināt viņu īstenoto projektu rādītāju kopu pret saņemto ES fondu finansējumu, kas būtiski atvieglotu finansu efektivitātes aprēķinus un to uzraudzību. Kā jau iepriekš minēts, nepieciešams arī sekmēt ES fondu finansētāju izpratni par šiem rādītājiem, tādēļ būtu ieteicams izstrādāt metodiku, pēc kādas šī attiecināšana varētu tikt veikta. Šāda metodika ietvertu finansējuma sadales proporciju noteikšanas pieeju atbilstoši projektu rezultatīvajiem rādītājiem, lai ES fondu finansējuma saņēmējiem nerastos lieks apgrūtinājums un tiktu vienkāršota, kā arī vienādota šī procesa veikšana.

Attiecinot rezultatīvos rādītājus pret piešķirto finansējumu, būtu iespējams veikt izmaksu efektivitātes pārskatus salīdzinājumā pa teritorijām un citiem projektu raksturojošajiem rādītājiem, kā arī plānot finansējuma sadali tā, lai varētu sekmēt konkrētu rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, ko nav iespējams paveikt ar datiem, kas tiek apkopoti pēc pašreizējās pieejas.

Jaunajai sistēmā arī nepieciešams veikt uzlabojumus, lai izvairītos no datu neprecizitātēm un sistēmas lietošanas kļūdām, kas pašreiz sastopamas, lietojot VIS datubāzi. Pašreiz ir novērots, ka:

dati tiek ievadīti dažādos formātos, kas apgrūtina to salīdzināšanu, piemēram, komata un punkta atšķirīga lietošana kā decimāldaļas apzīmējums. Šādos gadījumos lietotājam pašam manuāli ir jāveic datu vienādošana;
mainot griezumus nenosakāmu iemeslu dēļ, daļa datu var netikt parādīta. Lietotājam nav pieejamas automātiskās sistēmas atskaites par datu apkopojumiem, kas atvieglotu šādu sistēmas trūkumu konstatēšanu;
trūkst datu apstrādes iespējas tiešsaistes režīmā (ir pieejamas tikai atsevišķas aritmētikas un datu apstrādes funkcijas), kas būtiski apgrūtina datu atlases procesu. Jau sistēmas ietvaros uzlabojot iespēju veikt datu apstrādi, lietotājam nebūtu nepieciešamība eksportēt datus un tos apstrādāt kādā citā programmatūrā.

Lai novērstu šās problēmas jaunajā sistēmā, pirmkārt, ir jāveic filtru uzstādīšana, kas skatītu datu kvalitāti to ievadot, otrkārt, atvieglotu VIS lietojamību, padarot to lietotājam vienkāršāku un informatīvāku, treškārt, iestrādātu dažādus sistēmas brīdinājumus, lietotājam izdarot kļūdu vai sistēmai konstatējot datu nepilnību, un, ceturtkārt, veiktu automātisku lauku aizpildīšanu (piemēram, norādot projekta īstenošanas novadu līmenī, lauki par augstāku teritoriālo līmeni tiktu automātiski aizpildīti), lai ietaupītu lietotāja patērēto laiku datu ievades procesam.

Horizontālo prioritāšu uzraudzības rādītāji

Par izvērtējumā izmantoto 8 apkopojošo rādītāju turpmāko lietderību būtu iespējams pārliecināties tādā gadījumā, ja pastāvētu kvalitatīvi un pilnīgi dati rādītāju aprēķina veikšanai, kā aprakstīts iepriekš. Runājot par konkrētu rādītāju izvēli programmu/ mērķu uzraudzībai, Eiropas Komisijas izvērtēšanas vadlīnijas⁹ skaidro, ka jebkuras publiskās atbalsta programmas izstrāde sākas ar problēmas identificēšanu, kas attiecīgajai programmai ir jārisina. Tāpat izstrādes procesā ir jādefinē vēlamo attīstības virzienu un sasniedzamos mērķus. DP mērķi ir konkrēti rezultāti jeb specifiska labuma panākšana visai sabiedrībai vai kādai sabiedrības grupai, kādēļ tiek izstrādātas kādas konkrētas aktivitātes DP ietvaros. Kad DP mērķi ir skaidri, tie jāraksturo ar konkrētiem rezultātu rādītājiem, kuru izmaiņas būs DP mērķi.

Nepieciešams izvērtēt katras DP intervences loģiku. Tas ir veids, kā panākt, ka starp DP atbalstītajām darbībām un plānotajiem iznākumiem un rezultātu rādītājiem pastāv sinerģija jeb sasaiste. Tādēļ nepieciešams pārbaudīt cēloņsakarības starp iznākuma un rezultātu rādītājiem.

Rādītāju mērķa vērtībām jābūt balstītām uz jaunākajiem pieejamiem datiem, tām jābūt skaitliski izmērāmām (gadījumā, ja vērtības ir kvantitatīvas) un reāli sasniedzamām līdz plānošanas perioda beigām.

Kvalitatīvie mērķi var tikt uzstādīti virknei sagaidāmajām vērtībām, nosakot šo vērtību izmaiņu vēlamo virzienu un vēlamo izmaiņu ātrumu. Ja prioritātes ietvaros nav iespējams izvirzīt objektīvas rādītāju vērtības, iespējams noteikt starpsoļus vai šķēršļus, kas prioritātes aktivitātēm ir jāpārvar, lai sasniegtu prioritātes mērķi.

Šiem rādītājiem ir jāspēj arī reaģēt uz politikas izmaiņām, t.i. izmaiņām šajos rādītājos ir jābūt, cik vien iespējams, tiešā veidā saistītām ar darbības programmu prioritāšu un aktivitāšu ieguldījumu, tāpēc rezultātu rādītājiem ir jāraksturo pati būtiskākā plānotā izmaiņa, kas radīsies no darbības programmā ietverto prioritāšu īstenošanas.

Attiecīgi, nosakot šo vienoto rādītāju, ir nepieciešams noteikti specifiskos mērķus, pēc kuriem varētu analizēt šī rādītāja izpildi. Lai to varētu paveikt, nepieciešams kvantificēt tā komponentes, tādēļ līdzīgi kā šobrīd nepieciešams noteikt rezultātu un iznākumu rādītājus; tomēr Eiropas Komisija nesniedz rekomendācijas par rezultāta un iznākuma rādītāju savienošanas iespējām atsevišķos horizontālajos rādītājos.

Izstrādājot rezultāta un iznākuma rādītājus un attiecīgās rādītāja komponentes, nepieciešams ņemt vērā, pirmkārt, to sasaisti ar reāli projektos sasniedzamajiem rādītājiem un, otrkārt, citos plānošanas dokumentos noteiktajiem rādītājiem. Atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem¹⁰, rezultāta rādītājiem jāatbilst vismaz šādiem kvalitatīviem kritērijiem:

rādītājiem jābūt saistītiem ar politikas izmaiņām un cieši saistītiem ar plānotajām intervences aktivitātēm; rādītājiem jāidentificē aktivitāšu pamata rezultāti objektīvi atspoguļojot, kādu rezultātu ietekmi šie rādītāji varēs un kādu nevarēs atspoguļot;
rādītājiem ir jābūt ar skaidru normatīvo definīciju – jābūt vispārējai sapratnei par ietekmi no rādītāja izmaiņām vienā vai otrā virzienā;
rādītājam jābūt robustam, uzticamam un statistiski validējamam;
rādītājam jābalstās uz laicīgi apkopotiem datiem, un jābūt iespējai diskusiju ceļā mainīt rādītāja pieņēmumus, ja šāda nepieciešamība ir pamatota.

Papildus, rūpīgākas analīzes veikšanai un rezultātu ietekmes izvērtēšanai, ir nepieciešams izstrādāt mehānismu, kā katru noteikto darbības programmas rādītāju iespējams attiecināt uz projektu līmeni un to atbilstoši komunicēt (piemēram, nosakot kādus konkrētus sasniedzamos rezultāta rādītājus projekta pieteikumā) projektu ieviesējiem.

Arī aptaujātie eksperti norāda, ka šādu rādītāju noteikšana būtu ļoti vēlama, jo atvieglotu atskaišu veidošanu. No ekspertu puses ieteikums, veicot šādu rādītāju izstrādi, ir nodrošināt Eiropas Komisijas noteikto rādītāju piemērojamību Latvijai, ņemot vērā reģiona īpatnības.

Pielikumi

Pielikums Nr.1 Analizējamo aktivitāšu uzskaitījums un projektu skaits aktivitātēs

Aktivitātes
ar nacionāla līmeņa ietekmi	ar reģionāla līmeņa ietekmi				ar vietēja līmeņa ietekmi
	aktivitāte		projektu skaits aktivitātē		aktivitāte	projektu skaits aktivitātē
Darbības programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
1.2.1.1.1.; 1.2.1.1.4.; 1.2.1.2.1.; 1.2.1.2.2.; 1.2.1.2.3.; 1.2.2.1.2.; 1.2.2.1.5.; 1.2.2.3.2.; 1.2.2.4.1.; 1.3.1.1.1.; 1.3.1.1.3.; 1.3.1.1.5.; 1.3.1.2.; 1.3.1.3.1.; 1.3.1.3.2.; 1.3.1.4.; 1.3.1.5.; 1.3.1.7.; 1.3.2.3.; 1.4.1.1.1.; 1.4.1.1.2.; 1.4.1.2.1.; 1.4.1.2.2.; 1.5.1.1.1.; 1.5.1.2.; 1.5.1.3.1.; 1.5.1.3.2.; 1.5.2.1.; 1.5.2.2.1.		1.1.1.2.		35	1.3.1.1.4.	86
		1.1.2.1.1.		22	1.3.1.9.	3
		1.1.2.1.2.		22	1.5.2.2.2.	76
		1.2.1.1.2.		6	1.5.2.2.3.	57
		1.2.1.1.3.		26	1.5.3.1.	128
		1.2.2.4.2.		46	1.5.3.2.	72
		1.4.1.2.4.		56
Darbības programma „Uzņēmējdarbība un inovācijas”
2.2.1.1.; 2.1.1.3.1.; 2.1.1.3.2.; 2.1.2.1.1.; 2.2.1.3.; 2.2.1.4.; 2.2.1.4.1.; 2.2.1.4.2.; 2.3.1.1.2.; 2.3.1.2.; 2.3.2.1.		2.1.1.1.		123	2.1.2.2.1.	75
		2.1.1.2.		20	2.1.2.2.2.	39
		2.1.2.1.2.		8	2.1.2.2.3.	3
					2.1.2.4.	26
					2.3.1.1.1.	576
					2.3.2.2.	97
Darbības programma „Infrastruktūra un pakalpojumi”
3.1.4.1.1.; 3.1.4.1.2.; 3.1.4.1.3.; 3.1.4.2.; 3.2.2.1.1.; 3.3.1.1.; 3.3.1.2.; 3.3.1.3.; 3.3.1.4.; 3.3.1.5.; 3.5.1.3.; 3.5.1.4.		3.1.1.1.		47	3.1.3.1.	114
		3.1.1.2.		2	3.1.3.2.	4
		3.1.2.1.1.		30	3.1.3.3.2.	32
		3.1.3.3.1.		44	3.1.4.3.	47
		3.1.4.1.5.		6	3.1.4.4.	24
		3.1.5.2.		1	3.1.5.1.1.	64
		3.1.5.3.1.		45	3.1.5.1.2.	25
		3.1.5.3.2.		4	3.2.1.2.	26
		3.2.1.1.		28	3.2.1.3.1.	81
		3.2.1.4.		2	3.2.1.5.	2
		3.3.2.1.		1	3.2.2.1.2	112
		3.4.1.4.		2	3.4.1.1.	238
		3.4.1.5.1.		1	3.4.2.1.2.	8
		3.4.1.5.2.		3	3.4.3.2.	5
		3.4.2.1.1.		20	3.4.3.3.	2
		3.4.3.1.		2	3.4.4.1.	88
		3.5.1.2.1.		50	3.4.4.2.	30
		3.5.1.2.2.		12	3.5.1.1.	86
		3.6.1.1.		75	3.5.1.2.3.	5
		3.6.1.2.		2	3.5.2.1.1.	17
					3.5.2.2.	5
Kopā				741		2253

Xxxxxxx kopā reģionālajās un vietējā līmeņa aktivitātēs iekļauti 2994 projekti. Aktivitātēm ar nacionālā līmeņa ietekmi nav norādīts projektu skaits, jo ar tajā ietilpstošajiem ES fondu finansējuma saņēmējiem netika veiktas padziļinātas aptaujas.

Pielikums Nr.2 Teritoriju sadalījums

Nr.	Grupa	Pašvaldību skaits
1.	Galvaspilsēta	1
2.	Nacionālās nozīmes attīstības centri	8
3.	Novadi, kuru sastāvā ietilpst reģionālas nozīmes attīstības centri ar vairāk kā 10 000 iedzīvotājiem	8
4.	Novadi, kuru sastāvā ietilpst reģionālas nozīmes attīstības centri ar vairāk kā 5 000 iedzīvotājiem	12
5.	Novadi, kuru sastāvā neietilpst reģionālās nozīmes attīstības centri, ar vairāk kā 10 000 iedzīvotājiem	11
6.	Novadi, kuru sastāvā neietilpst reģionālās nozīmes attīstības centri, ar vairāk kā 5 000 iedzīvotājiem	40
7.	Novadi, kuru sastāvā neietilpst reģionālās nozīmes attīstības centri, ar mazāk kā 5 000 iedzīvotājiem	39

Pielikums Nr.3 ES fondu finansējumu saņēmēju aptaujas anketa

Nr.	Jautājums	Atbilžu varianti
1.	Cik pastāvīgās darba vietas tika radītas Jūsu īstenotā ES fonda projekta rezultātā no 2007. gada līdz 2011. gadam?	Radītās darba vietas (skaits) katrā no gadiem. Ja kādā no gadiem nav radītas darba vietas, lūdzu, ierakstiet „0”. 2007. gadā: /_/_/_/_/ 2008. gadā: /_/_/_/_/ 2009. gadā: /_/_/_/_/ 2010. gadā: /_/_/_/_/ 2011. gadā: /_/_/_/_/
2.	Cik pastāvīgo darba vietu vēl plānots radīt Jūsu īstenotā ES fonda projekta rezultātā līdz Jūsu īstenotā projekta beigām?	Plānotās darba vietas (skaits). Ja projekta rezultātā neplānojat radīt pastāvīgās darba vietas, lūdzu, ierakstiet „0”. /_/_/_/_/
3.	Lūdzu, norādiet cik pastāvīgās darba vietas tika saglabātas no 2007. gada līdz 2011. gadam Jūsu īstenotā ES fondu projekta ietvaros!	Saglabātās darba vietas (skaits) katrā no gadiem. Ja kādā no gadiem nav šādu darba vietu, lūdzu, ierakstiet „0”. 2007. gadā: /_/_/_/_/ 2008. gadā: /_/_/_/_/ 2009. gadā: /_/_/_/_/ 2010. gadā: /_/_/_/_/ 2011. gadā: /_/_/_/_/
4.	Cik darba vietās tika pilnveidota kvalifikācija Jūsu īstenotā ES fonda projekta rezultātā no 2007. gada līdz 2011. gadam?	Darba vietas (skaits), kurās pilnveidota kvalifikācija (iegūts kvalifikāciju apliecinošs dokuments) katrā no gadiem. Ja kādā no gadiem nav darba vietu, kurās tika pilnveidota kvalifikācija, lūdzu, ierakstiet „0”. 2007. gadā: /_/_/_/_/ 2008. gadā: /_/_/_/_/ 2009. gadā: /_/_/_/_/ 2010. gadā: /_/_/_/_/ 2011. gadā: /_/_/_/_/
5.	Cik darba vietās Jūsu īstenotā ES fonda projekta rezultātā vēl plānots pilnveidot kvalifikāciju līdz Jūsu īstenotā projekta beigām?	Darba vietas (skaits), kurās vēl plānots pilnveidot kvalifikāciju (iegūt kvalifikāciju apliecinošu dokumentu). Ja projekta rezultātā neplānojat pilnveidot kvalifikāciju, lūdzu, ierakstiet „0”. /_/_/_/_/
6.	Kāds bija Jūsu pastāvīgo (štata) darbinieku vidējais atalgojuma apmērs no 2007. gada līdz 2011. gadam?	Vidējais atalgojuma apmērs (neto; LVL). Atalgojuma apmēru, lūdzu, norādiet latos, ja nepieciešams, noapaļojot uz augšu. Ja kādā gadā tas nav attiecināms, lūdzu, ierakstiet „0”. 2007. gadā: /_/_/_/_/_/.00 LVL 2008. gadā: /_/_/_/_/_/.00 LVL 2009. gadā: /_/_/_/_/_/.00 LVL 2010. gadā: /_/_/_/_/_/.00 LVL 2011. gadā: /_/_/_/_/_/.00 LVL
7.	Kāds bija Jūsu uzņēmuma apgrozījuma apmērs no 2007. gada līdz 2011. gadam?	Apgrozījuma apmērs (LVL) Apgrozījuma apmēru, lūdzu, norādiet latos, ja nepieciešams, noapaļojot uz augšu. Ja kādā gadā tas nav attiecināms, lūdzu, ierakstiet „0”. 2007. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2008. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2009. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2010. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2011.gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL
8.	Cik liels ir bijis Jūsu nefinanšu investīciju apmērs no 2007. gada līdz 2011. gadam? Nefinanšu investīcijas ir ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi, dzīvojamās ēkas, citas būves un celtnes, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās mašīnas un iekārtas, pārējie pamatlīdzekļi un inventārs, kā arī pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto būvobjektu un kapitālā remonta izmaksas.	Nefinanšu investīciju apmērs (LVL). Nefinanšu investīciju apmēru, lūdzu, norādiet latos, ja nepieciešams, noapaļojot uz augšu. Ja kādā gadā tas nav attiecināms, lūdzu, ierakstiet „0”. 2007. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2008. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2009. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2010. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2011. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL
9.	Kāda infrastruktūra (piemēram, ceļi, ēkas, komunālie tīkli, biznesa inkubatori u.c.) pietrūkusi Jums kā ES fondu projekta ieviesējam, lai pilnvērtīgāk ieviestu dažādus investīciju projektus?	Lūdzu, ierakstiet:
10.	Kāda infrastruktūra (piemēram, ceļi, ēkas, komunālie tīkli, biznesa inkubatori u.c.) pietrūkusi Jums kā ES fondu projekta ieviesējam, lai veiksmīgāk piesaistītu dažādus investorus?	Lūdzu, ierakstiet:
11.	Kādas pašvaldību procedūru / pakalpojumu administratīvās izmaksas radījušas lielāko slogu Jūsu īstenotā ES fondu projekta ieviešanas gaitā? Administratīvās izmaksas ir saistītas ar iesnieguma aizpildīšanu un iesniegšanu, kā arī citas izmaksas, kas rodas, tikai tāpēc, lai izpildītu normatīvo aktu prasības. Ja normatīvās prasības nepastāvētu, komersantam šādu administratīvo izmaksu nebūtu.	Lūdzu, ierakstiet
12.	Cik lieli ir bijuši Jūsu kā ES fondu projekta ieviesēja izdevumi publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā? Izdevumi pakalpojumu sniegšanai: a)Kārtējie uzturēšanas izdevumi: atalgojums; izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem; remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi; izdevumi energoresursiem un inventāram b) Kapitālie izdevumi (pamatkapitāla veidošana) Publiskie pakalpojumi ir pakalpojumi, izņemot sabiedriskos pakalpojumus, ko iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniedz publiskais un nevalstiskais sektors. Sabiedriskie pakalpojumi ir pakalpojumi, kuru sniegšanu regulē likums „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un nozaru speciālie normatīvie akti. Šo pakalpojumu skaitā neietilpst e-pakalpojumi.	Kopējais publisko un sabiedrisko pakalpojumu izdevumu apmērs pa gadiem. Summu, lūdzu, norādiet latos, ja nepieciešams, noapaļojot uz augšu. Ja kādā gadā tas nav bijis, lūdzu, ierakstiet „0”. 2007. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2008. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2009. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2010. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL 2011. gadā: /_/_/_/_/_/_/_/_/_/.00 LVL
13.	Cik daudz klientu (skaits; gan unikālie, gan ne-unikālie) ir saņēmuši Jūsu kā ES fondu projekta ieviesēja publiskos un sabiedriskos pakalpojumus? Publiskie pakalpojumi ir pakalpojumi, izņemot sabiedriskos pakalpojumus, ko iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniedz publiskais un nevalstiskais sektors. Sabiedriskie pakalpojumi ir pakalpojumi, kuru sniegšanu regulē likums „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un nozaru speciālie normatīvie akti. Šo pakalpojumu skaitā neietilpst e-pakalpojumi.	Klientu skaits katrā no gadiem, norādot kopējo apkalpoto klientu skaitu. Ja kādā gadā nav bijis tādu klientu, lūdzu, ierakstiet „0”. 2007. gadā: /_/_/_/_/_/_/ klienti 2008. gadā: /_/_/_/_/_/_/ klienti 2009. gadā: /_/_/_/_/_/_/ klienti 2010. gadā: /_/_/_/_/_/_/ klienti 2011. gadā: /_/_/_/_/_/_/ klienti

Pielikums Nr.4 Pašvaldību attīstības plānošanas speciālistu aptaujas anketa

Nr.	Jautājums	Atbilžu varianti
1.	Kāds ir jūsu pārstāvētās pašvaldības vērtējums par līdzšinējo ES fondu aktivitāšu atbilstību pašvaldību vajadzībām?	Atbilžu varianti: 1) Apmierina 2) Tikai 3.6. prioritātes „Policentriska attīstība” aktivitātes ir atbilstošas pašvaldību vajadzībām 3) Neapmierina Lūdzu, paskaidrojiet:
2.	Kādās priekšrocības salīdzinājumā ar citām ES fondu aktivitātēm Jūs saskatāt 3.6.prioritātes „Policentriska attīstība” aktivitāšu īstenošanā?	Atbilžu varianti: 1) Var īstenot projektus vairākās nozarēs 2) Attīstības programmas īstenošana 3) Cits Lūdzu paskaidrojiet:
3.	Vai administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pašvaldību apvienošanās ir pozitīvi ietekmējusi ES fondu projektu ieviešanu (piem., palielinājusies administratīvā kapacitāte, paplašinājušās pašvaldības līdzfinansējuma iespējas, u.c.)?	Atbilžu varianti: „jā”, „nē”, „daļēji”. Lūdzu, paskaidrojiet::
4.	Kā jūs vērtējat teritorijas attīstības indeksa pielietošanu horizontālās prioritātes „Teritoriju līdzsvarota attīstība” mērķu sasniegšanai, to lietojot kā kritēriju, vērtējot Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda projektus un dodot noteiktu punktu skaitu projekta vērtēšanas procesā (jo zemāks indekss, jo lielāks punktu skaits) atkarībā no projekta īstenošanas vietas (pašvaldības)¹¹?	Atbilžu varianti: 1) Apmierina 2) Neapmierina 3) Nav nozīmīgs kritērijs 4) Neesam informēti par šāda kritērija izmantošanu Lūdzu, paskaidrojiet:
5.	Kā jūs vērtējat teritorijas attīstības indeksa pielietošanu horizontālās prioritātes „Teritoriju līdzsvarota attīstība” mērķu sasniegšanai, atbilstoši teritorijas attīstības indeksam nosakot valsts atbalsta intensitāti pašvaldību īstenotiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētiem projektiem¹²?	Atbilžu varianti: 1) Apmierina 2) Neapmierina 3) Nav realizēti projekti, kuros noteikta valsts atbalsta intensitāte Lūdzu, paskaidrojiet:

Pielikums Nr.5 ES fondu finansējuma apguves apjoms

Teritorija	Projektu skaits	Piešķirtais projektu finansējums					Rādītājs Nr1¹³	Rādītājs Nr.2¹⁴
Teritorija	Projektu skaits	2007	2008	2009	2010	Kopā	Rādītājs Nr1¹³	Rādītājs Nr.2¹⁴
Plānošanas reģioni
Rīgas plānošanas reģions	818	2 312 133	0	94 247 872	153 691 991	284487317	260	1921
Vidzemes plānošanas reģions	303	0	0	37 514 509	54 876 293	132 893 939	569	2 381
Kurzemes plānošanas reģions	272	0	0	54 015 296	64 481 769	145 961 419	487	2 321
Zemgales plānošanas reģions	266	0	0	36 510 792	83 429 344	135 407 462	484	2 077
Latgales plānošanas reģions	289	0	0	53 424 037	75 093 039	155 943 485	459	1 510
Vietējo pašvaldību grupas
Galvaspilsēta	508	2 312 133	0	72 357 278	75 895 907	150 565 318
Nacionālas nozīmes centri	271	0	0	104 112 601	136 486 960	253 647 397
Novadi (ar reģionālas nozīmes attīstības centru) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000	209	0	0	26 836 715	53 000 000	000 743 327
Novadi (ar reģionālas nozīmes attīstības centru) ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000	238	0	0	25 153 730	53 109 559	112 246 151
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000	170	0	0	13 478 022	37 576 261	57 930 693
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000	318	0	0	13 942 869	55 634 055	113 384 365
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu zem 5 000	234	0	0	19 831 291	19 420 594	61 176 372
Vietējās pašvaldības
Daugavpils	37	0	0	23 982 534	31 020 719	57 468 992	553
Jēkabpils	22	0	0	8 165 096	13 042 285	29 731 347	1127
Jelgava	42	0	0	11 452 967	31 410 271	42 863 238	660
Jūrmala	22	0	0	3 843 957	9 164 775	13 008 732	233
Liepāja	54	0	0	15 866 340	5 356 057	23 280 528	277
Rēzekne	31	0	0	14 097 901	8 555 017	22 652 918	646
Rīga	508	2 312 133	0	72 357 278	75 895 907	150 565 318	213
Valmiera	26	0	0	11 119 326	8 443 963	19 563 289	718
Ventspils	37	0	0	15 584 480	29 493 872	45 078 352	1055
Ādažu novads	5	0	0	107 002	147 420	3 349 346	344
Aglonas novads	9	0	0	650 032	712 238	1 362 269	304
Aizkraukles novads	9	0	0	2 915 242	376 792	4 949 121	497
Aizputes novads	12	0	0	895 814	561 851	3 919 158	375
Aknīstes novads	11	0	0	150 664	4 450 169	4 600 833	1415
Alojas novads	9	0	0	295 846	1 082 116	4 355 270	719
Alsungas novads	2	0	0	22 499	19 178	41 677	25
Alūksnes novads	23	0	0	2 108 799	1 751 448	4 099 201	212
Amatas novads	13	0	0	350 066	1 699 639	2 049 705	321
Apes novads	8	0	0	737 107	66 187	1 105 500	256
Auces novads	9	0	0	133 631	2 217 493	2 351 124	270
Babītes novads	10	0	0	334 498	3 676 650	4 011 149	440
Baldones novads	5	0	0	120 515	38 792	3 486 583	614
Baltinavas novads	7	0	0	97 838	2 050 194	2 200 959	1614
Balvu novads	14	0	0	714 512	1 636 018	4 856 838	311
Bauskas novads	23	0	0	1 875 716	6 518 013	8 414 213	300
Beverīnas novads	4	0	0	164 473	38 205	202 678	57
Brocēnu novads	3	0	0	59 867	12 321	1 000 000	000
Burtnieku novads	5	0	0	42 012	44 338	86 351	10
Carnikavas novads	4	0	0	98 000	121 083	4 140 471	642
Cēsu novads	21	0	0	5 317 614	6 447 203	16 325 179	825
Cesvaines novads	4	0	0	154 788	18 500	173 288	56
Ciblas novads	6	0	0	163 165	145 929	309 094	93
Dagdas novads	7	0	0	97 056	1 231 371	1 328 427	142
Daugavpils novads	22	0	0	3 061 449	1 740 526	4 801 975	169
Dobeles novads	26	0	0	1 101 793	6 604 687	7 706 480	317
Dundagas novads	8	0	0	2 443 142	965 116	4 572 842	951
Durbes novads	5	0	0	000 000	000 313	519 893	152
Engures novads	5	0	0	459 432	41 693	501 125	62
Ērgļu novads	10	0	0	157 212	596 964	4 333 975	1223
Garkalnes novads	5	0	0	116 896	27 000	000 000	21
Grobiņas novads	9	0	0	101 849	3 194 749	5 460 077	535
Gulbenes novads	27	0	0	3 886 127	5 503 422	13 973 349	555
Iecavas novads	7	0	0	98 390	2 437 171	2 535 561	259
Ikšķiles novads	7	0	0	102 329	579 003	6 377 867	741
Ilūkstes novads	8	0	0	215 052	660 528	2 275 473	251
Inčukalna novads	4	0	0	36 235	6 841 962	6 878 197	811
Jaunjelgavas novads	11	0	0	97 575	8 527 014	8 624 588	1329
Jaunpiebalgas novads	6	0	0	189 839	1 231 873	3 832 009	1428
Jaunpils novads	4	0	0	98 367	41 666	140 034	51
Jēkabpils novads	8	0	0	276 318	307 110	583 427	101
Jelgavas novads	23	0	0	1 277 409	1 955 675	3 233 085	119
Kandavas novads	11	0	0	538 127	926 894	3 246 486	325
Kārsavas novads	8	0	0	98 016	2 054 586	4 000 000	000
Kocēnu novads	10	0	0	416 699	594 893	1 011 592	145
Kokneses novads	8	0	0	279 790	502 846	2 124 442	351
Krāslavas novads	21	0	0	1 310 673	3 728 376	17 309 506	867
Krimuldas novads	4	0	0	128 646	276 321	404 966	70
Krustpils novads	10	0	0	3 164 027	497 385	3 000 000	000
Kuldīgas novads	31	0	0	7 207 410	1 661 040	15 136 895	556
Ķeguma novads	6	0	0	129 591	358 969	488 560	77
Ķekavas novads	10	0	0	218 652	2 154 725	2 373 377	111
Lielvārdes novads	8	0	0	200 337	2 021 850	2 222 186	195
Līgatnes novads	8	0	0	000 000	000 155	1 532 917	380
Limbažu novads	20	0	0	2 169 388	3 895 601	6 064 990	310
Līvānu novads	23	0	0	4 141 470	5 782 067	9 923 537	702
Lubānas novads	4	0	0	32 750	39 501	820 430	288
Ludzas novads	13	0	0	910 102	2 363 640	6 534 816	413
Madonas novads	38	0	0	3 938 035	14 192 788	27 575 524	991
Mālpils novads	5	0	0	223 625	34 249	257 874	63
Mārupes novads	14	0	0	153 771	3 717 483	3 871 254	263
Mazsalacas novads	8	0	0	40 031	228 990	3 000 000	000
Mērsraga novads	0
Naukšēnu novads	4	0	0	152 160	16 650	168 810	73
Neretas novads	5	0	0	493 842	358 886	852 728	195
Nīcas novads	4	0	0	453 443	16 650	470 093	121
Ogres novads	41	0	0	2 451 369	7 861 778	17 840 027	460
Olaines novads	11	0	0	615 461	2 033 187	2 648 647	130
Ozolnieku novads	11	0	0	205 871	981 554	1 187 424	115
Pārgaujas novads	6	0	0	2 899 478	162 071	3 000 000	000
Pāvilostas novads	8	0	0	1 367 683	174 849	1 542 531	475
Pļaviņu novads	4	0	0	99 000	000 000	455 562	72
Preiļu novads	12	0	0	509 769	4 204 431	4 714 199	399
Priekules novads	11	0	0	281 537	1 707 651	4 517 541	682
Priekuļu novads	9	0	0	488 711	1 070 306	4 123 723	436
Raunas novads	6	0	0	104 452	846 866	951 318	236
Rēzeknes novads	29	0	0	1 460 972	4 956 391	7 511 608	236
Riebiņu novads	8	0	0	929 702	101 898	1 031 600	165
Xxxxx novads	4	0	0	94 314	42 008	918 268	208
Ropažu novads	6	0	0	0	1 893 747	1 893 747	272
Rucavas novads	7	0	0	224 408	529 068	753 476	377
Rugāju novads	7	0	0	109 133	3 212 100	3 321 233	1237
Rūjienas novads	5	0	0	88 177	79 847	4 160 812	675
Rundāles novads	6	0	0	206 355	91 099	297 454	70
Salacgrīvas novads	8	0	0	358 405	1 122 411	1 480 816	157
Salas novads	3	0	0	95 330	43 000	000 000	32
Salaspils novads	26	0	0	3 467 887	11 877 828	15 345 716	664
Saldus novads	21	0	0	3 072 813	7 582 383	12 000 000	000
Saulkrastu novads	6	0	0	113 732	122 118	3 458 152	563
Sējas novads	4	0	0	175 469	17 993	193 462	79
Siguldas novads	16	0	0	1 860 082	3 011 234	4 871 316	275
Skrīveru novads	7	0	0	92 360	302 666	4 319 008	1058
Skrundas novads	11	0	0	559 511	414 296	1 996 378	334
Smiltenes novads	15	0	0	673 897	3 156 962	3 000 000	000
Stopiņu novads	10	0	0	1 130 053	1 728 533	5 545 829	567
Strenču novads	9	0	0	2 594 190	504 957	3 099 147	731
Talsu novads	29	0	0	3 482 713	7 302 489	15 849 663	459
Tērvetes novads	3	0	0	33 589	32 621	66 210	16
Tukuma novads	24	0	0	2 342 922	12 978 287	15 321 209	459
Vaiņodes novads	4	0	0	174 865	23 236	1 081 319	368
Valkas novads	13	0	0	796 513	7 493 154	8 000 000	000
Varakļānu novads	13	0	0	485 894	228 514	4 548 892	1158
Vārkavas novads	4	0	0	99 877	124 321	224 198	94
Vecpiebalgas novads	8	0	0	445 679	158 896	604 575	126
Vecumnieku novads	9	0	0	654 293	1 027 578	1 681 871	172
Ventspils novads	12	0	0	1 785 028	5 242 643	7 027 671	517
Viesītes novads	9	0	0	3 641 260	1 388 268	5 029 529	1084
Viļakas novads	10	0	0	225 493	500 594	1 796 711	280
Viļānu novads	9	0	0	455 372	248 123	1 295 715	181
Zilupes novads	4	0	0	93 920	63 973	157 893	43

Pielikums Nr.6 Analītiskā rīka funkcionalitāte

Analītiskajam rīkam jānodrošina iespēja atspoguļot šādus rādītājus noteiktās teritorijās:
ES fondu projektu finansējums – apgūtais, piešķirtais;
ES fondu projektu īstenošanas rezultāti – sasniegtie, plānotie, tiešie, netiešie;
ES fondu projektu īstenošanas rezultātu analītiskie rādītāji - sasniegtie, plānotie, tiešie, netiešie.
Analītiskajam rīkam jānodrošina iespēja rādītājus analizēt noteiktās teritorijās dalījumā pa aktivitāšu tipiem, finansējuma avotiem, atbalsta jomām, periodiem, atbalstītajiem sektoriem.
Analītiskajam rīkam jānodrošina iespēja noteiktās teritorijās:
aprēķināt vismaz šādus ES fondu projektu īstenošanas rezultātu analītiskos rādītājus - izmaksu efektivitāte, rezultāta mērogs, funkcionālā efektivitāte, darbības efektivitāte;
aprēķināt ES fondu projektu īstenošanas rezultātu un ES fondu projektu īstenošanas rezultātu analītisko rādītāju vidējās vērtības;
salīdzināt ES fondu projektu īstenošanas rezultātus un to analītisko rādītājus ar rādītājiem citās teritorijās un vidējiem rādītājiem;
konstatēt kopējo ES fondu projektu ietekmi, aprēķinot apkopojošu (sintētisku) rādītāju, kas savieno ES fondu projektu īstenošanas rezultātus vienā rādītājā.
Analītiskajam rīkam jānodrošina iespēja modelēt, pamatojoties uz vēsturisko informāciju, dažādus finansējuma sadalījuma starp noteiktām teritorijām scenārijus, paredzamos to īstenošanas rezultātus un īstenošanas rezultātu analītiskos rādītājus. Atbilstoši savstarpējai vienošanai pasūtītājam ar izpildītāju šī rika funkcionalitāte ir aizstāta ar korelācijas analīzi, kur lietotājs var skatīt dažādu rādītāju savstarpējo saikni laika griezumā.

Pielikums Nr.7 Ekspertu interviju dalībnieku saraksts

Nr.	Eksperta vārds / uzvārds	Eksperta pārstāvētā institūcija	Eksperta amats institūcijā
1.	Xxxx Xxxxxxxxx	Zemgales plānošanas reģions	Informācijas centra vadītāja
2.	Xxxx Xxxxxxxx	LR Veselības ministrija	Vecākā referente
3.	Xxxxxxxx Xxxxxxxx	LR Veselības ministrija	Vecākais referents
4.	Xxxxx Xxxxxxxxx	Xxxxx plānošanas reģions	Vecākais speciālists
5.	Xxxxx Xxxxxxxxxx	LR Kultūras ministrija	Vecākā referente
6.	Xxxx Xxxx	LR Izglītības un zinātnes ministrija	Vecākā eksperte
7.	Xxxxx Xxxxxxxxx	Sabiedrības integrācijas fonds	Nodaļas vadītājas vietniece

Pielikums Nr.8 Pašvaldību uzskaitījums

Zemāk tabulā ir norādīts pašvaldību uzskaitījums, kur par periodu no 2007. līdz 2010. gadam nevienā no projektiem ES finansējuma saņēmēji nav norādījuši kādu no rezultatīvajiem rādītājiem.

Tabula Nr. 11 Pašvaldību uzskaitījums

Novads
Jelgava
Alojas novads
Alsungas novads
Amatas novads
Baldones novads
Beverīnas novads
Brocēnu novads
Burtnieku novads
Carnikavas novads
Ciblas novads
Engures novads
Garkalnes novads
Iecavas novads
Inčukalna novads
Jaunjelgavas novads
Kokneses novads
Līgatnes novads
Lubānas novads
Mālpils novads
Mārupes novads
Mērsraga novads
Naukšēnu novads
Nīcas novads
Pļaviņu novads
Rūjienas novads
Salacgrīvas novads
Saulkrastu novads
Sējas novads
Stopiņu novads
Strenču novads
Tērvetes novads
Vaiņodes novads
Vārkavas novads
Viesītes novads
Zilupes novads

Pielikums Nr.9 Vietējo pašvaldību grupu dalījums

Pašvaldība	Nacionālas nozīmes attīstības centri	Novadi (ar reģionālas nozīmes attīstības centru) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000	Novadi (ar reģionālas nozīmes attīstības centru) ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000	Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000	Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000	Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu zem 5 000
Ādažu novads				x
Aglonas novads						x
Aizkraukles novads			x
Aizputes novads					x
Aknīstes novads						x
Alojas novads					x
Alsungas novads						x
Alūksnes novads			x
Amatas novads					x
Apes novads						x
Auces novads					x
Babītes novads					x
Baldones novads					x
Baltinavas novads						x
Balvu novads			x
Bauskas novads			x
Beverīnas novads						x
Brocēnu novads					x
Burtnieku novads					x
Carnikavas novads					x
Cēsu novads		x
Cesvaines novads						x
Ciblas novads						x
Dagdas novads					x
Daugavpils	x
Daugavpils novads				x
Dobeles novads		x
Dundagas novads						x
Durbes novads						x
Engures novads					x
Ērgļu novads						x
Garkalnes novads					x
Grobiņas novads					x
Gulbenes novads			x
Iecavas novads					x
Ikšķiles novads					x
Ilūkstes novads					x
Inčukalna novads					x
Jaunjelgavas novads					x
Jaunpiebalgas novads						x
Jaunpils novads						x
Jēkabpils	x
Jēkabpils novads					x
Jelgava	x
Jelgavas novads				x
Jūrmala	x
Kandavas novads					x
Kārsavas novads					x
Kocēnu novads					x
Kokneses novads					x
Krāslavas novads			x
Krimuldas novads					x
Krustpils novads					x
Kuldīgas novads		x
Ķeguma novads					x
Ķekavas novads				x
Lielvārdes novads				x
Liepāja	x
Līgatnes novads						x
Limbažu novads			x
Līvānu novads			x
Lubānas novads						x
Ludzas novads			x
Madonas novads			x
Mālpils novads						x
Mārupes novads				x
Mazsalacas novads						x
Mērsraga novads						x
Naukšēnu novads						x
Neretas novads						x
Nīcas novads						x
Ogres novads		x
Olaines novads				x
Ozolnieku novads					x
Pārgaujas novads						x
Pāvilostas novads						x
Pļaviņu novads					x
Preiļu novads			x
Priekules novads					x
Priekuļu novads					x
Raunas novads						x
Rēzekne	x
Rēzeknes novads				x
Riebiņu novads					x
Xxxxx novads						x
Ropažu novads					x
Rucavas novads						x
Rugāju novads						x
Rūjienas novads					x
Rundāles novads						x
Salacgrīvas novads					x
Salas novads						x
Salaspils novads				x
Saldus novads		x
Saulkrastu novads					x
Sējas novads						x
Siguldas novads		x
Skrīveru novads						x
Skrundas novads					x
Smiltenes novads			x
Stopiņu novads				x
Strenču novads						x
Talsu novads		x
Tērvetes novads						x
Tukuma novads		x
Vaiņodes novads						x
Valkas novads					x
Valmiera	x
Varakļānu novads						x
Vārkavas novads						x
Vecpiebalgas novads						x
Vecumnieku novads					x
Ventspils	x
Ventspils novads				x
Viesītes novads						x
Viļakas novads					x
Viļānu novads					x
Zilupes novads						x

Pielikums Nr.10 ES fondu projektu sasniegtie rezultatīvie rādītāji teritoriālā dalījumā

Teritorija	Radītās pastāvīgās darba vietas	Saglabātās pastāvīgās darba vietas	Darba vietas, kurās pilnveidota kvalifikācija	Atalgojuma izmaiņas (LVL, %)		Apgrozījuma izmaiņas (LVL, %)		Nefinanšu investīciju izmaiņas (LVL, %)		Izdevumu izmaiņas publisko un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai (LVL, %)		Klientu skaita izmaiņas publiskajos un sabiedriskajos pakalpojumos
Teritorija	Kopā	Kopā	Kopā	2010.g.	Izmaiņa pret 2007.g.	2010.g.	Izmaiņa pret 2007.g.	2010.g.	Izmaiņa pret 2007.g.	2010.g.	Izmaiņa pret 2007.g.	2010.g.	Izmaiņa pret 2007.g.
Plānošanas reģioni
Rīgas plānošanas reģions	260	1 469	1 451	397	123%	77 962 486	181%	10 075 724	41%	13 411 322	143%	527 232	32,5
Vidzemes plānošanas reģions	384	2 775	284	278	102%	29 156 549	126%	4 855 199	157%	111 277 366	128%	206 420	1
Kurzemes plānošanas reģions	140	3 797	252	568	117%	20 108 440	276%	13 629 237	39745%	24 838 336	239%	25 377	3
Zemgales plānošanas reģions	108	792	235	301	110%	3 267 591	83%	8 929 596	741%	39 956 021	154%	116 230	2
Latgales plānošanas reģions	157	894	74	283	129%	8 920 398	196%	2 585 391	1190%	18 086 052	198%	206 063	19
Vietējo pašvaldību grupas
Galvaspilsēta	187	244	1 405	435	128%	67 089 652	182%	1 301 135	41%	13 039 495	141%	511 969	35
Nacionālas nozīmes attīstības centri	226	3 261	79	670	157%	17 957 412	151%	7 802 756	1273%	45 368 047	174%	76 524	2
Novadi (ar reģionālas nozīmes attīstības centru) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000	36	1 867	34	504	100%	4 690 525	185%	3 142 788	151%	495 198	1081%	12 703	11
Novadi (ar reģionālas nozīmes attīstības centru) ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000	143	2 045	213	243	111%	27 776 408	160%	3 942 421	471%	103 063 814	117%	193 215	1
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000	134	800	83	325	137%	11 092 359	278%	8 387 712	164%	1 005 369	2070%	62 994	49
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000	41	386	28	301	104%	7 808 940	122%	9 000 000	000%	23 608 925	160%	182 558	7
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu zem 5 000	282	1 124	454	263	100%	3 000 168	102%	5 635 355	1350%	20 988 249	586%	41 359	3
Vietējās pašvaldības
Daugavpils	38	30	11	440	102%					250 000	227%
Jēkabpils	10	10		309	69%					13 686 928	115%	60 266	1,89
Jūrmala		19	4	325						000 000	0000%	90
Liepāja	74	312		1 573	606%	3 700 000	128%			14 039 516	42849%	388	2,43
Rēzekne	52	66		417	147%					7 503 855	164%	7 380	1,67
Rīga	187	244	1 405	435	128%	67 089 652	182%	1 301 135	41%	13 039 495	141%	511 969	35
Valmiera	5	51	16	392	141%	7 296 260	100%	152 012	26%	100 000		1 000	1,00
Ventspils	47	2 773	46	443	88%	6 961 152	151%	7 650 744	25502%	9 570 240	100%	7 400	0,97
Ādažu novads	1	498		647								50
Aglonas novads	8	8	4	250						25 000		1 200
Aizkraukles novads		104		480	160%	427 561	101%	237 442	525%
Aizputes novads	5	30	10	362	88%	460 107	139%	236 147	120%	902 724	122%	72	0,97
Aknīstes novads		16	16	218						11 800	123%	241	3,65
Alūksnes novads	19	313	3	244	111%					11 322 804	221%	19 133	2,22
Amatas novads
Apes novads	4	10	4	265	65%	400		6 000		429 066	7814%	870	1,41
Auces novads	2	2	1	338	84%	1 940 000	68%	680 000	62%			38
Babītes novads			3	244	95%	665 949	102%			2 187		2
Baltinavas novads				276	108%
Balvu novads		26		303	136%					24 919		7 155
Bauskas novads		50	65	259	113%	216 180	95%	78 974	255%	89 500	98%	1 531	1,78
Cēsu novads		926	2	346	99%	973 950	95%	956 665	56%	110 000	220%
Cesvaines novads				301	125%							2 500	1,09
Ciblas novads
Dagdas novads				350						10 000		3 000	1,50
Daugavpils novads	25	25		255	73%					800		54
Dobeles novads			20	418	128%					18 671		20
Dundagas novads	1	175	174	319	213%	79 299	139%	1 000 000		22 628	261%	1 500	0,89
Durbes novads		1		254	138%					4 801	111%	2 100	1,00
Ērgļu novads		4	1	293	113%					2 345	105%	156	0,91
Grobiņas novads	1	200		280	70%	970 000	102%	200 000	200%
Gulbenes novads	31	877	85	348	152%	15 102 216	147%	806 866	435%	300	150%	50	50
Ikšķiles novads	10	2		630
Ilūkstes novads										822	12%
Jaunpiebalgas novads				240	96%					3 061 950	25%	5 000	1,00
Jaunpils novads										500	100%	177	1,18
Jēkabpils novads		4	4	190	109%					28 189	145%	685	1,00
Jelgavas novads	90	78	55	245	93%	250 000	250%			1 680	140%	422	1,03
Kandavas novads	2	8		150	75%	64 000		15 000		50	25%	280	1,02
Kārsavas novads												400	1,00
Kocēnu novads		82		301	79%					1 055 800	111%	14 036	0,99
Krāslavas novads	2	486	25	235	122%	6 417 780	171%	2 092 176	963%	17 100	713%	2 216	3,63
Krimuldas novads		8		240	105%	37 782	96%	235	270%	3 500		1 000
Krustpils novads		12		615	220%			5 922 047
Kuldīgas novads		162		1 786	117%	446 768	97%	1 548 887	46%	216 944	83%	208	0,97
Ķeguma novads										9 598	459%	398	1,01
Ķekavas novads				400	114%	2 343 552	213%	3 574 554	146%
Lielvārdes novads	5	2	4	500	179%	1 800 000	109%	86 381	21%			1 210
Limbažu novads	6	18	20	243	78%	15 000	375%	35 000	29%			350	1,00
Līvānu novads	20	23	13	226	126%	2 502 618	313%	000 000	000%	687 625	88%	870	0,93
Ludzas novads										9 000	129%	2 560	1,02
Madonas novads	32	116	1	250	159%	3 095 053	164%	198 748	84%	9 500 000	106%	27 500	0,98
Mazsalacas novads	1		1	222	66%					3 364 542	133%	4 000	0,96
Neretas novads		8		200	100%					14 625	1539%	337	1,00
Ogres novads	4	151	5	497	120%	2 111 932	201%	435 009	111%	77 420	104%	386
Olaines novads	2			441	115%	1 180 415	126%	4 566 183	202%
Ozolnieku novads				379	133%					12 774 207	124%	31 248	1,27
Pārgaujas novads			1	574	120%	2 593 383	105%	2 734 908	692%
Pāvilostas novads	2	2	2	300	150%					5 000	500%	230	0,82
Preiļu novads	1	1	1	100						1 230	42%	170	0,57
Priekules novads	1	6	5	260	121%	123 504	137%	2 687 865	62683%	28 806	111%	12 600	1,00
Priekuļu novads	3	3		350
Raunas novads	1			250	83%					600 000	600%	250	1,00
Rēzeknes novads	4	190	16	268	152%					1 002 889	2065%	61 258	69
Riebiņu novads										2 873 990	78%	209	1,07
Xxxxx novads		12	8	245	100%
Ropažu novads	8			425	101%	2 462 179	333%	5 000	100%
Rucavas novads				149	59%					36 578	89%	110	0,80
Rugāju novads	2	26		261	100%					15 000	100%	1 091	1,00
Rundāles novads	3	491	3	190	104%	15 000		70 000		10 121 394	119%	12 840	0,99
Salas novads	2	6	4	279						9 027		4 338
Salaspils novads				70	58%	8 150	35%
Saldus novads	2	110	1	417	66%	974 000		145 000		11 099	79%	312	14
Siguldas novads	27	488	4	286	88%					30 765		759	1,95
Skrīveru novads	1	3	66	288	104%	216 799	127%	1 824 447	8173%	3 200 000	91%	4 264	0,99
Skrundas novads		8		240	100%	883 368	149%
Smiltenes novads	31	31		200	105%					81 411 336	100%	131 680	1,00
Talsu novads	3		2	372	116%							457
Tukuma novads		30		287	159%	183 875		57 227		30 299	96%	10 561	18
Valkas novads				247						314 100		90
Varakļānu novads	7	16		220	110%	95 287	40%
Vecpiebalgas novads	250	266	170	270	100%					5 123	182%	155	1,00
Vecumnieku novads		8		185	118%	202 051	119%	116 686	9395%
Ventspils novads	2	6	1	367	218%	5 510 242	3061%	160 594	18%
Viļakas novads	2			300						60 000	300%	5 500	1,10
Viļānu novads	2	2	2	145	112%					5 544 952	99%	113 000	1,05

Pielikums Nr.11 ES fondu projektu efektivitātes rādītāji teritoriālā dalījumā

Teritorija	Darbības efektivitāte		Funkcionālā efektivitāte		Rezultātu mērogs
	apgrozījuma pieaugums	darba vietu pieaugums	radīto darba vietu ietekme	atalgojuma ietekme	radīto darba vietu īpatsvars	atalgojuma izmaiņas	nefinanšu investīciju apmērs	atalgojuma izmaiņas apjoms
	2009	2009	2009	2010	2010	2009	2010	2009
Rīgas plānošanas reģions	-26%	203%	RNN	0,006%	0,05%	RNN	6%	RNN
Vidzemes plānošanas reģions	34%	98%	2,91%	0,049%	0,40%	RNN	15%	RNN
Kurzemes plānošanas reģions	-14%	68%	RNN	0,026%	0,11%	RNN	6%	RNN
Zemgales plānošanas reģions	30%	87%	RNN	0,011%	0,10%	RNN	2%	RNN
Latgales plānošanas reģions	20%	196%	RNN	0,018%	0,12%	RNN	5%	RNN
Galvaspilsēta	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Nacionālas nozīmes attīstības centri	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Novadi (ar reģionālas nozīmes attīstības centru) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Novadi (ar reģionālas nozīmes attīstības centru) ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 000	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu virs 5 000	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Novadi (bez reģionālas nozīmes attīstības centra) ar iedzīvotāju skaitu zem 5 000	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Daugavpils	RNN	RNN	RNN	0,019%	RNN	RNN	RNN	2,2
Jēkabpils	RNN	RNN	RNN	0,012%	RNN	RNN	RNN	10
Jelgava	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Jūrmala	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Liepāja	RNN	RNN	RNN	0,127%	RNN	RNN	RNN	145
Rēzekne	RNN	RNN	RNN	0,063%	RNN	RNN	RNN	7,8
Rīga	RNN	RNN	RNN	0,007%	RNN	RNN	RNN	RNN
Valmiera	RNN	RNN	RNN	0,005%	RNN	RNN	RNN	RNN
Ventspils	RNN	RNN	RNN	0,034%	RNN	RNN	RNN	RNN
Ādažu novads	RNN	RNN	RNN	0,004%	RNN	RNN	RNN
Aglonas novads	RNN	RNN	RNN	0,092%	RNN	RNN	RNN
Aizkraukles novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Aizputes novads	RNN	RNN	RNN	0,021%	RNN	RNN	RNN	36
Aknīstes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Alojas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Alsungas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Alūksnes novads	RNN	RNN	RNN	0,030%	RNN	RNN	RNN	3,4
Amatas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Apes novads	RNN	RNN	RNN	0,034%	RNN	RNN	RNN	22
Auces novads	RNN	RNN	RNN	0,009%	RNN	RNN	RNN	1,6
Babītes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	0,4
Baldones novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Baltinavas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Balvu novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Bauskas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Beverīnas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Brocēnu novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Burtnieku novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Carnikavas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Cēsu novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Cesvaines novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	0,6
Ciblas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Dagdas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Daugavpils novads	RNN	RNN	RNN	0,040%	RNN	RNN	RNN	23
Dobeles novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	4,1
Dundagas novads	RNN	RNN	RNN	0,009%	RNN	RNN	RNN	3,3
Durbes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	6,4
Engures novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Ērgļu novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Garkalnes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Grobiņas novads	RNN	RNN	RNN	0,003%	RNN	RNN	RNN	RNN
Gulbenes novads	RNN	RNN	RNN	0,055%	RNN	RNN	RNN	6,1
Iecavas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Ikšķiles novads	RNN	RNN	RNN	0,042%	RNN	RNN	RNN
Ilūkstes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Inčukalna novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Jaunjelgavas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Jaunpiebalgas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Jaunpils novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Jēkabpils novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	0,2
Jelgavas novads	RNN	RNN	RNN	0,088%	RNN	RNN	RNN	RNN
Kandavas novads	RNN	RNN	RNN	0,004%	RNN	RNN	RNN	1,5
Kārsavas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Kocēnu novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	6,2
Kokneses novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Krāslavas novads	RNN	RNN	RNN	0,004%	RNN	RNN	RNN	RNN
Krimuldas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Krustpils novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Kuldīgas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	3,1
Ķeguma novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Ķekavas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Lielvārdes novads	RNN	RNN	RNN	0,018%	RNN	RNN	RNN	50
Līgatnes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Limbažu novads	RNN	RNN	RNN	0,008%	RNN	RNN	RNN
Līvānu novads	RNN	RNN	RNN	0,048%	RNN	RNN	RNN	2,0
Lubānas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Ludzas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Madonas novads	RNN	RNN	RNN	0,033%	RNN	RNN	RNN	0,02
Mālpils novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Mārupes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Mazsalacas novads	RNN	RNN	RNN	0,009%	RNN	RNN	RNN	RNN
Mērsraga novads
Naukšēnu novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Neretas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Nīcas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Ogres novads	RNN	RNN	RNN	0,004%	RNN	RNN	RNN	1,6
Olaines novads	RNN	RNN	RNN	0,003%	RNN	RNN	RNN	5,0
Ozolnieku novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Pārgaujas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Pāvilostas novads	RNN	RNN	RNN	0,022%	RNN	RNN	RNN	1,7
Pļaviņu novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Preiļu novads	RNN	RNN	RNN	0,001%	RNN	RNN	RNN
Priekules novads	RNN	RNN	RNN	0,005%	RNN	RNN	RNN	RNN
Priekuļu novads	RNN	RNN	RNN	0,011%	RNN	RNN	RNN
Raunas novads	RNN	RNN	RNN	0,008%	RNN	RNN	RNN
Rēzeknes novads	RNN	RNN	RNN	0,006%	RNN	RNN	RNN	105
Riebiņu novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Xxxxx novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Ropažu novads	RNN	RNN	RNN	0,040%	RNN	RNN	RNN	0,6
Rucavas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Rugāju novads	RNN	RNN	RNN	0,033%	RNN	RNN	RNN	0,1
Rūjienas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Rundāles novads	RNN	RNN	RNN	0,016%	RNN	RNN	RNN	RNN
Salacgrīvas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Salas novads	RNN	RNN	RNN	0,017%	RNN	RNN	RNN
Salaspils novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	3,3
Saldus novads	RNN	RNN	RNN	0,003%	RNN	RNN	RNN	17
Saulkrastu novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Sējas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Siguldas novads	RNN	RNN	RNN	0,031%	RNN	RNN	RNN	RNN
Skrīveru novads	RNN	RNN	RNN	0,007%	RNN	RNN	RNN	RNN
Skrundas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Smiltenes novads	RNN	RNN	RNN	0,044%	RNN	RNN	RNN	3,3
Stopiņu novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Strenču novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Talsu novads	RNN	RNN	RNN	0,004%	RNN	RNN	RNN	RNN
Tērvetes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Tukuma novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Vaiņodes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Valkas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Varakļānu novads	RNN	RNN	RNN	0,067%	RNN	RNN	RNN	10
Vārkavas novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Vecpiebalgas novads	RNN	RNN	RNN	1,935%	RNN	RNN	RNN	0,3
Vecumnieku novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	0,1
Ventspils novads	RNN	RNN	RNN	0,005%	RNN	RNN	RNN	7,4
Viesītes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN
Viļakas novads	RNN	RNN	RNN	0,016%	RNN	RNN	RNN
Viļānu novads	RNN	RNN	RNN	0,007%	RNN	RNN	RNN	0,5
Zilupes novads	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN	RNN

*RNN – Rezultāts nav nosakāms

1 xxxx://xxx.xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000&xxxxxxxx

2 xxxx://xxx.xxxxxxx.xx/xxxxxx/00-xxxxxxxxx_xxxxxxxxx_xxxxxxx/XXX/XXX_xxxx_xxxxxx_0000-00-00.xxx

3 Gada dati tiek publicēti 24 mēnešus pēc attiecīgā perioda beigām.

4 Gada dati tiek publicēti 24 mēnešus pēc attiecīgā perioda beigām.

5 Gada dati tiek publicēti 24 mēnešus pēc attiecīgā perioda beigām.

6 xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxxxxxxxx-xxxxx/xxxxxxxxxxxx/xxxxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxx-00000.xxxx#Xxxxxxxxxxx

7 Xxxxxxxx X., Xxxxx E. And Xxxxxxxxxxxx X. 2004. How much Should We Trust Difference-in-Differences Estimates?. The Quarterly Journal of Economics, vol 119, n. 1, pp. 249-276.

8 EK. 2011. Integrated Territorial Investment: Cohesion Policy 2014-2020.: xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxx_xxxxxx/xxxxxxx/xxxxxxxx/xxxxxxxx/0000/xxx_xx.xxx

9 DG Regio. 2011. Guidance Document: Concepts and Recommendations. The Programming Period 2014-2020, Monitoring and Evaluation of European Cohesion Policy - European Regional Development Fund And Cohesion Fund. (Saņemts no DG Regio personiski, publiski pieejams dokumenta melnraksts. Sk.10.12.2012.: xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxx_xxxxxx/xxxxxxx/xxxxxxxx/0000/xxxxxxx/xx_0000_xx.xxx)

10 DG Regio. 2011. Guidance Document: Concepts and Recommendations. The Programming Period 2014-2020, Monitoring and Evaluation of European Cohesion Policy - European Regional Development Fund And Cohesion Fund. (Saņemts no DG Regio personiski, publiski pieejams dokumenta melnraksts. Sk.10.12.2012.: xxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxxxxxx_xxxxxx/xxxxxxx/xxxxxxxx/0000/xxxxxxx/xx_0000_xx.xxx)

11 Piemēram, Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumu Nr.272 „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” devīto projektu iesniegumu atlases kārtu” 5.pielikuma 4.punkts (xxxx://xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000 )

12 Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumu Nr.840 „Noteikumi par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai” pielikums (xxxx://xxx.xxxxxx.xx/xxx.xxx?xxx000000 )

13 Piešķirtais finansējums uz vienu iedzīvotāju

14 Piešķirtais finansējums uz vienu iedzīvotāju, ņemot vērā nabadzības riska indeksu

Document Metadata

Table of Contents

Eiropas Savienības fondu 2007. – 2013. gadam ietekmes uz Latvijas teritoriju attīstību izvērtējums Noslēguma ziņojums

Document Metadata