Jēdzieni
Jēdzieni
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO STATŪTI
Statūti - noteikumi, kas reglamentē Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības uzbūvi un darbību, kā arī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO biedru rīcību;
Statuss - juridisko pazīmju kopums, kas raksturo Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO biedru un institūciju tiesisko stāvokli.
Institūcija - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO lemjošās un izpildinstitūcijas, kā arī citas struktūrvienības, kas veic šajos Statūtos noteiktos uzdevumus;
Kongress - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO augstākā lemjošā institūcija; Konference - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO lemjošā institūcija (piemēram, Pilnvaroto Konference, arodorganizācijas konference).
Kompetence - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO institūcijas pilnvaru apjoms; Delegāts - pilnvarots pārstāvis darbam kongresā vai konferencē uzņēmuma, nozares, valsts un starptautiskā līmenī, vai citā Arodbiedrības sanāksmē;
Lojāls - uzticams un uzticīgs.
Komiteja - personu grupa, kas pilnvarota šajos Statūtos vai nolikumā paredzētos uzdevumus.
Motivācija - vērtības pārliecība, nostāja, interese kopīgai rīcībai;
Solidaritāte – vienota rīcība attīstībai un virzībai uz Arodbiedrības kopīgiem mērķiem.
1. Vispārīgie noteikumi
1.1 Arodbiedrības pilns nosaukums ir Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība PRO. Arodbiedrības nosaukuma oficiālais saīsinājums – LSAB PRO.
1.2 LSAB PRO darbības teritorija ir Latvijas Republika.
1.3 Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība PRO ir patstāvīga un neatkarīga sabiedriska organizācija, kas apvieno pasta un loģistikas, telekomunikāciju, informāciju tehnoloģiju, radio, TV un digitālo un elektronisko, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu nozarē, kā arī informācijas apstrādē un pārraidē strādājošos neatkarīgi no uzņēmuma vai iestādes īpašuma formas. Arodbiedrībai var pievienoties arī citās darbības sfērās nodarbinātie, studenti un audzēkņi.
1.4 Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība PRO darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Arodbiedrību likumu, citiem Latvijas Republikas spēkā esošajiem likumiem, šiem Statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās un rekomendācijās, kā arī citos Latvijai saistošos starptautiskos līgumos.
1.5 Arodbiedrība ir Latvijas Pasta, Telegrāfa un Telefona Arodu biedrības un Latvijas Pasta, Telegrāfa un Telefona Darbinieku biedrības darba turpinātāja.
2. Mērķi, uzdevumi, darbības formas
2.1 Arodbiedrības mērķis ir pārstāvēt, aizstāvēt, paust savu biedru darba, ekonomiskās, sociālās, profesionālās tiesības un intereses, tai skaitā:
2.1.1. tiesības uz cienīgu darbu un visiem tā veidojošiem elementiem – taisnīgu darba samaksu, drošu darba vidi un apstākļiem, vienādām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, darbinieku un viņu ģimeņu sociālo aizsardzību, personīgās izaugsmes iespējām, samērīgu darba un privātās dzīves balansu, kā arī sabiedrības integrācijas veicināšanu un vārda un apvienošanās brīvību;
2.1.2. sadarbību ar arodbiedrībām Latvijā un ārvalstīs.
2.2. Arodbiedrības darbības principi ir pašpārvalde, demokrātija un atklātums.
2.3. Arodbiedrība savu izvirzīto mērķu realizēšanai:
2.3.1 aktīvi piedalās konstruktīva sociālā dialoga veidošanā ar darba devējiem un valdību, sagatavo un slēdz darba koplīgumus par darbinieku darba un sociāli ekonomiskajiem jautājumiem uzņēmuma un nozares līmenī, kā arī kontrolē to izpildi;
2.3.2 iesniedz pieprasījumus valsts un pašvaldību institūcijām par jautājumiem, kas skar strādājošo tiesības un intereses;
2.3.3 ierosina un iesniedz priekšlikumus par izmaiņām tiesību aktos;
2.3.4 piedalās konsultatīvo padomju, institūciju, komiteju, komisiju darbā, sarunās ar darba devējiem un organizācijām;
2.3.5 veicina jaunu biedru iesaisti Arodbiedrībā;
2.3.6 organizē darba, darba aizsardzības un citu sociālās aizsardzības likumu ievērošanas sabiedrisko kontroli saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem;
2.3.7 veido Arodbiedrības sociālās palīdzības un apdrošināšanas fondus;
2.3.8 sniedz konsultācijas un juridisku palīdzību Arodbiedrības biedriem;
2.3.9 veic Arodbiedrības biedru izglītošanu;
2.3.10 sniedz informāciju par Arodbiedrības darbību, izdod un izplata Arodbiedrības informatīvos izdevumus un materiālus;
2.3.11 organizē kolektīvās un digitālās akcijas - mītiņus, manifestācijas, demonstrācijas, piketus, streikus un cita veida protesta akcijas - kā galējo savu biedru sociāli ekonomisko interešu aizstāvēšanas veidu;
2.3.12 piedalās un sekmē sadarbību Latvijas un starptautiskajā arodbiedrību kustībā
2.3.13 sadarbojas ar citām organizācijām uz savstarpējās vienošanās vai līguma pamata;
2.3.14 atbalsta un veicina mācību, kultūras, sporta, tūrisma aktivitātes;
2.3.15 Arodbiedrības biedru interesēs veic citas darbības saskaņā ar šiem Statūtiem un darbības programmu.
3. Piederība
3.1. Par Arodbiedrības biedru var būt ikviens neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, tautības, politiskās vai reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, kurš atzīst Arodbiedrības Statūtus, sekmē organizācijas darbību un maksā biedra naudu. Visiem Arodbiedrības biedriem ir vienādas tiesības.
3.2. Iestāties Arodbiedrībā var uz personīgā iesnieguma pamata. Ja darba vietā nav arodorganizācijas, iesniegums jāadresē Arodbiedrības Valdei. Ja darba vietā atbilstoši
LSAB PRO Statūtiem tiek izveidota arodorganizācija, iesniegumu par pievienošanos Arodbiedrībai kopā ar arodorganizācijas dibināšanas sapulces protokolu jāadresē Arodbiedrības Valdei, iesniegumam pievienojot arodorganizācijas dibināšanas sapulces protokolu.
3.3. Lēmumu par darbinieka uzņemšanu Arodbiedrībā ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem tā Arodbiedrības institūcija, kurai adresēts iesniegums. Ja darba vietā nav Arodbiedrības institūcijas, tad iesniegumu izskata Arodbiedrības Valde. Ja Arodbiedrības institūcija atsaka darbiniekam uzņemšanu, viņam ir tiesības iesniegt savu iesniegumu augstākā Arodbiedrības institūcijā, informējot par neuzņemšanas iemesliem, ja tādi ir zināmi.
3.4. Arodorganizācijā (Valdē) iesniegums jāizskata mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas un jāsniedz atbilde, informējot par lēmumu. Uzņemot Arodbiedrībā, noformē uzskaites dokumentus un izsniedz noteikta parauga Arodbiedrības biedra karti.
3.5. Arodbiedrības biedrs uz personīgā iesnieguma pamata, kas adresēts viņa arodorganizācijas institūcijai, var pārtraukt savu dalību Arodbiedrībā. Iesniegums attiecīgajai institūcijai jāizskata mēneša laikā.
3.6. Attiecības ar Arodbiedrību tiek izbeigtas nākamajā dienā pēc tam, kad attiecīgā institūcija izskatījusi iesniegumu un paziņojusi par to iesniedzējam. Līdz jautājuma izskatīšanas dienai iesniedzējam jānokārto visas saistības ar Arodbiedrību. Ja šīs saistības nav nokārtotas, institūcija domstarpības risina Latvijas Republikas likumos paredzētajā kārtībā.
3.7. Arodbiedrības biedru izslēdz no arodbiedrības:
3.7.1. ja viņš neievēro un nepilda Arodbiedrības Statūtus, vai viņa rīcība ir pretrunā ar šiem Statūtiem, kā arī ja viņš nepilda vai atsakās pildīt Arodbiedrības lēmumus;
3.7.2. ja viņa darbība diskreditē Arodbiedrību un ir kaitējusi Xxxxxxxxxxxxx interesēm;
3.7.3. ja Arodbiedrības biedrs ilgāk par trīs mēnešiem nemaksā biedra naudu (pensionāriem, ilgstoši vai uz laiku nestrādājošiem - ilgāk par sešiem mēnešiem).
3.8. Lēmumu par Xxxxxxxxxxxxx biedra izslēgšanu, uz 3.7. punktā minētajiem pamatiem, pieņem viņa Arodbiedrības institūcija (Valde).
3.9. Par jautājuma izskatīšanas vietu un laiku Arodbiedrības biedru informē ne vēlāk kā nedēļu iepriekš. Ja Arodbiedrības biedrs atsakās ierasties sēdē (sanāksmē), jautājumu izskata bez viņa klātbūtnes. Par pieņemto lēmumu Xxxxxxxxxxxxx biedru informē rakstiski trīs darba dienu laikā.
3.10. Lēmumu par izslēgšanu no arodbiedrības izslēgtā persona viena mēneša laikā var pārsūdzēt attiecīgi augstākajā Arodbiedrības institūcijā. Galīgo lēmumu pieņem Valde.
3.11. Ja biedrs dod vai ir devis paliekošu ieguldījumu Arodbiedrības darbībā, Valde var lemt par biedra apbalvojumu. Biedrs var tikt apbalvots ar:
1) Valdes atzinības rakstu;
2) Arodbiedrības piemiņas zīmi;
3) Naudas prēmiju.
4. Arodbiedrības biedru pienākumi un tiesības
4.1 Arodbiedrības biedriem ir tiesības:
4.1.1. izteikt savus uzskatus, izvirzīt savus priekšlikumus un piedalīties priekšlikumu apspriešanā;
4.1.2. piedalīties Arodbiedrības vēlēšanās, izvirzīt savu un citu Arodbiedrības biedru kandidatūras un tikt ievēlētam;
4.1.3. saņemt informāciju par Arodbiedrības darbību;
4.1.4. piedalīties jebkura līmeņa Arodbiedrības institūcijas darbā, kurā tiek izskatīts viņa personīgais jautājums;
4.1.5. saņemt Arodbiedrības aizstāvību un atbalstu, materiālo un juridisko palīdzību, konsultācijas darba tiesību, darba aizsardzības un citos sociālo tiesību jautājumos, pēc 6 (sešiem) mēnešiem no iestāšanās vai atjaunošanās Arodbiedrībā brīža, kā arī palīdzību minēto jautājumu izskatīšanā valsts, pašvaldības un citās institūcijās;
4.1.6. iegūt Arodbiedrības izglītību;
4.1.7. noteiktā kārtībā brīvi izstāties no Arodbiedrības.
4.2. Arodbiedrības biedra pienākumi:
4.2.1. ievērot un pildīt šos Statūtus un Arodbiedrības lēmumus;
4.2.2. rosināt biedrus Arodbiedrības lēmumu izpildei;
4.2.3. atbalstīt Arodbiedrības rīkotos pasākumus;
4.2.4. pildīt Arodbiedrības uzticētos pienākumus;
4.2.5. kārtīgi un savlaicīgi maksāt biedra naudu
4.2.6. apzinīgi strādāt, ievērot darba drošības un darba aizsardzības noteikumus un instrukcijas, rūpēties par savu veselību un izglītību;
4.2.7. būt lojālam Arodbiedrībai.
5. Arodbiedrības biedru nauda
5.1. Arodbiedrības biedru naudas maksājums ir Arodbiedrības finanšu līdzekļi un veido daļu no Arodbiedrības kopējā īpašuma, kuri tiek izlietoti Statūtos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošanai.
5.2. Arodbiedrības biedru nauda ir priekšnoteikums Arodbiedrības darbības nodrošināšanai, lai:
1) garantētu savu biedru tiesību aizsardzību atbilstoši Statūtiem;
2) veiktu citu organizatorisku darbību Arodbiedrības biedru interesēs;
3) izpildītu biedru likumīgās prasības un vajadzības, sniegtu nepieciešamo palīdzību, veidotu palīdzības fondus;
4) atbalstītu sporta, kultūras, tūrisma aktivitātes.
5.3. Informācija par Arodbiedrības līdzekļiem ir konfidenciāla un ir izpaužama Arodbiedrības institūcijās un Latvijas Republikas likumos noteiktā kārtībā.
5.4. Arodbiedrības biedra maksājuma lielums mēnesī tiek noteikts kongresā sekojošos apmēros:
5.4.1. strādājošiem 1 % apmērā no mēneša izpeļņas, bet ne vairāk kā EUR 25 (divdesmit pieci eiro) mēnesī;
5.4.2. personām, kuras saņem bezdarbnieka vai slimības pabalstu, vai invaliditātes pensiju, 1% no saņemtās summas;
5.4.3. personām, kuras pabalstu (bezdarba, slimības u.c.) nesaņem, 0,5% no valstī noteiktās minimālās algas;
5.4.4. vienam no vecākiem, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, 0,5% no valstī noteiktās minimālās algas;
5.4.5. pensionāriem (nestrādājošiem) 0,5% no valstī noteiktās minimālās algas;
5.4.6. audzēkņiem un studentiem 0,5 % no mēneša stipendijas, bet ne mazāk kā 1 (vienu) eiro mēnesī.
5.4.7. strādājošiem individuālajiem biedriem ne mazāk kā 10 (desmit) EUR apmērā mēnesī, kas jāpārskaita uz LSAB PRO kontu līdz 15.datumam.
5.5. Kongress ir tiesīgs grozīt 5.4.punktā minētos biedra ikmēneša maksājumu apmērus. Pilnvaroto Konference ir tiesīga pārskatīt biedru naudas lielumu Kongresa starplaikos.
5.6. Biedru naudas iekasēšana notiek centralizēti, bezskaidras naudas norēķinu veidā, ja par to ir panākta vienošanās ar darba devēja pilnvarotiem pārstāvjiem.
5.7. Ja biedru naudu nevar iekasēt, centralizēti, tad biedrs noslēdz līgumu ar viņa kontu uzturošu banku par ikmēneša biedra naudas pārskaitīšanu uz Arodbiedrības kontu.
6. Arodbiedrības organizatoriskā uzbūve. Arodorganizācijas
6.1. Arodbiedrības organizācijas (turpmāk – arodorganizācijas) veido ne mazāk kā trīs biedri. Ja biedru skaits ir mazāks par trim, biedri sastāv uzskaitē un darbojas LSAB PRO biroja arodorganizācijā vai Valdes norādītajā arodorganizācijā.
6.2. Arodorganizācijas ir teritoriālas vai sektorālas LSAB PRO struktūrvienības un arī patstāvīgās vienības. Patstāvīgo vienību izveido un apstiprina Arodbiedrības Valde. Arodbiedrības patstāvīgā vienība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tā ir reģistrēta Biedrību un nodibinājumu reģistrā.
6.3. Jautājumos, kas saistīti ar Arodbiedrības patstāvīgās vienības organizatorisko uzbūvi, kompetenci, dibināšanas, darbības, lēmumu pieņemšanas kārtību piemēro LSAB PRO Statūtu noteikumus. Arodbiedrības patstāvīgā vienība ievēro LSAB PRO Statūtus, kongresa, Pilnvaroto Konferences un Valdes lēmums.
6.4. Arodbiedrības patstāvīgajai vienībai var būt sava manta un pati atbild par savām saistībām. Arodbiedrības patstāvīgā vienība nav tiesīga uzņemties saistības, kas pārsniedz tai pieejamos finanšu līdzekļus. Ja Arodbiedrības patstāvīgajai vienībai nepietiek mantas un finanšu līdzekļu savu saistību izpildei, tad Arodbiedrības patstāvīgās vienības lēmumus pieņēmušās personas pilnā apmērā atbild par saviem lēmumiem, kas radījuši zaudējumus arodbiedrības patstāvīgajai vienībai un/vai Arodbiedrībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Arodbiedrības patstāvīgā vienība nav tiesīga bez LSAB PRO Valdes rakstveida saskaņojuma ņemt aizņēmumus vai izsniegt galvojumus.
6.5. Arodbiedrības patstāvīgo vienību var izbeigt/likvidēt ar Arodbiedrības Valdes lēmumu iesniedzot attiecīgo pieteikumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā.
6.6. Arodorganizācijas kompetencē ir:
6.6.1. iesaistīt Arodbiedrības darbā visus arodbiedrības biedrus;
6.6.2. pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru darba samaksas, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses attiecībās ar darba devēju, tiesā un citās institūcijās savas kompetences ietvaros;
6.6.3. savas kompetences ietvaros noslēgt vienošanās, kontrolēt to izpildi;
6.6.4. organizēt sabiedrisko kontroli par darba tiesību, darba aizsardzības un citu sociālu likumu ievērošanu savas atbildības ietvaros;
6.6.5. veikt Arodbiedrības biedru izglītošanu;
6.6.6. nodrošināt Arodbiedrības biedrus ar regulāru informāciju par Arodbiedrības darbību visos līmeņos;
6.6.7. organizēt biedru priekšlikumu un ierosinājumu saņemšanu un nosūtīšanu adresātam par Arodbiedrības kompetences jautājumiem;
6.6.8. organizēt Arodbiedrības biedriem juridisko un cita veida (arī materiālās) palīdzības sniegšanu;
6.6.9. organizēt kultūras, sporta, tūrisma un atpūtas pasākumus; veicināt darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu, kā arī labvēlīgu psihoemocionālo klimatu darbā.
6.7. Arodbiedrības organizācijas uz brīvprātības principiem var apvienoties teritoriālajās (vai citās) arodapvienībās - Sektoros un veidot institūcijas savu interešu aizstāvībai un pārstāvībai, saskaņā ar savu atbildības līmeni.
7. Lemjošās institūcijas
7.1. Kongress
7.1.1. Arodbiedrības augstākā lēmējinstitūcija ir Kongress. Kongress tiek sasaukts ne retāk kā reizi piecos gados un ir lemttiesīgs, ja tā darbībā piedalās ne mazāk kā 2/3 izvirzīto delegātu.
7.1.2. Lēmumu par kārtējā Kongresa sasaukšanu, laiku, vietu un tā darba kārtību pieņem Arodbiedrības Valde un paziņo par to arodorganizācijām ne vēlāk kā divus mēnešus iepriekš, nosakot pārstāvniecības normas un delegātu ievēlēšanas kārtību. Kongresa delegāti tiek ievēlēti arodorganizācijās saskaņā ar Valdes noteiktām pārstāvniecības normām un kārtību.
7.1.3. Kongresa delegāti ir arī Prezidents, Valdes locekļi, Revidents.
7.1.4. Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, bet Statūtus, izmaiņas tajos un lēmumu par Arodbiedrības darbības izbeigšanu - ja par to ir nobalsojuši 2/3 no klātesošajiem delegātiem.
7.1.5. Balsošanas veidu (atklāti vai aizklāti) nosaka Kongress. Kongresa lēmumi ir saistoši visām arodorganizācijām, to vēlētām institūcijām un Arodbiedrības biedriem.
7.1.6. Tikai Kongresa kompetencē ir:
1) pieņemt lēmumu par Arodbiedrības izveidošanu, pārveidošanu, darbības izbeigšanu;
2) apstiprināt Arodbiedrības Statūtus, veikt tajos izmaiņas;
3) izskatīt un apstiprināt kongresā ievēlēto institūciju pārskatus;
4) ievēlēt Arodbiedrības prezidentu un Revidentu;
5) apstiprināt pārstāvības normas Pilnvaroto Konferencē un Valdē;
6) apstiprināt pārstāvības normas Valdē;
7) apstiprināt Nolikumu par Revidentu;
8) apstiprināt Attīstības un organizēšanas Nolikumu;
9) apspriest un izlemt svarīgākos Arodbiedrības darbības jautājumus un pieņemt darbības programmu;
10) apstiprināt Arodbiedrības logo un simbolus.
11) Kongress ir tiesīgs arī apspriest un izlemt citus svarīgākos Arodbiedrības darbības jautājumus.
12) Kongresa lēmumus paraksta Arodbiedrības prezidents.
7.2. Ārkārtas Kongress
7.2.1 Ārkārtas Kongresu sasauc Valde, ja to pieprasa:
1) Valde;
2) Prezidents;
3) Pilnvaroto Konference;
4) viena trešdaļa no Arodbiedrības biedriem.
7.2.2. Ārkārtas Kongresa funkcijas un pilnvaras ir kā kārtējam Kongresam. Par ārkārtas Kongresa sasaukšanas laiku, vietu un tā darba kārtību Valde paziņo arodorganizācijām mēnesi iepriekš, nosakot pārstāvniecības normas un delegātu ievēlēšanas kārtību. Kongresa delegāti tiek ievēlēti saskaņā ar Valdes noteiktām pārstāvniecības normām un kārtību.
7.3. Pilnvaroto Konference
7.3.1. Pilnvaroto Konference ir Arodbiedrības augstākā institūcija Kongresu starplaikos un izlemj visus svarīgākos Arodbiedrības jautājumus, izņemot tos, kas ir tikai Kongresa kompetencē.
7.3.2. Pilnvaroto Konference tiek izveidota mēneša laikā pēc Kongresa, saskaņā ar Kongresā noteiktām pārstāvniecības normām.
7.3.3. Par pilnvaroto drīkst ievēlēt Arodbiedrības biedru, kurš aktīvi darbojas arodorganizācijā.
7.3.4. Pilnvaroto Konferences sastāvā ietilpst arī prezidents, Jauniešu padomes priekšsēdētājs, Xxxxxxx Xxxxxxxxx personas, Valdes locekļi un Revidents.
7.3.5. Pilnvaroto konferences kompetence:
1) organizēt Arodbiedrības darbības programmas un Kongresa lēmumu izpildi;
2) izstrādāt Arodbiedrības darbības stratēģiju un taktiku;
3) apstiprināt Arodbiedrības budžeta sadalījumu;
4) apstiprināt Arodbiedrības Valdes sastāvu;
5) noklausīties Valdes un Revidenta ziņojumus;
6) apstiprināt prezidenta vietas izpildītāju, ja šis amats kongresu starplaikā kļūst vakants;
7) apstiprināt palīdzības fondu nolikumus un fondu padomes.
8) apstiprināt Revidenta pienākumu izpildītāju, ja kongresa starplaikos šie amati kļūst vakanti;
9) apstiprināt Arodbiedrības logo un simbolus, ja nav apstiprināti Kongresā.
7.3.6. Pilnvaroto Konference ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no pilnvarotajiem. To vada prezidents vai prezidenta pilnvarots Xxxxxxxxxxxxx Xxxxxx pārstāvis.
7.3.7. Ja pilnvarotais bez dibināta iemesla nepiedalās divās Pilnvaroto Konferencēs pēc kārtas, prezidents vēršas ar lūgumu arodorganizācijā par cita pilnvarotā izvirzīšanu.
7.3.8. Pilnvaroto Konferenci Valde sasauc ne retāk kā divas reizes gadā. Ārkārtas gadījumā viena trešdaļa pilnvaroto var sasaukt ārkārtas Pilnvaroto konferenci. Pilnvaroto konference lemj par Valdes izsludinātajā darba kārtībā ietvertajiem jautājumiem.
7.3.9. Pilnvaroto Konference lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties, izšķirošā ir prezidenta balss. Konferences lēmumus paraksta prezidents.
7.3.10. LSAB PRO birojs ir atbildīgs par aizsargātas Pilnvaroto datu bāzes uzturēšanu.
7.3.11. Īpašos gadījumos, ieskaitot, kad ir nepieciešama steidzama Pilnvaroto domu apmaiņa, ir pieļaujama virtuāla Pilnvaroto Konferences noturēšana, turklāt balsošanas gadījumos, tiek ņemta vērā katra biedra iesūtītā (rakstiskā vai e-pasta veidā) balss.
7.4. Sapulce (konference)
7.4.1. Arodorganizācijas galvenā lemjošā institūcija ir sapulce vai konference.
7.4.2. Sapulcē tiek izskatīti visi arodorganizācijas darbību skaroši jautājumi, biedri tiek iepazīstināti ar Arodbiedrības jaunumiem un informāciju.
7.4.3. Par sapulcēs izskatītajiem jautājumiem, pieņemtajiem lēmumiem un pieņemtajiem priekšlikumiem informācija iesniedzama augstākstāvošajai Arodbiedrības institūcijai.
7.4.4. Sapulces vai konferences ir lemttiesīgas uzsākt savu darbu, ja to darbā piedalās vairāk nekā 2/3 no Arodbiedrības biedriem (sapulcē) vai no 2/3 no izvirzītajiem delegātiem (konferencē). Sapulces (konferences) darbā jāpiedalās Valdes nozīmētam pārstāvim.
7.4.5. Īpašos gadījumos Arodbiedrības sapulces var notikt virtuāli, turklāt balsošanas gadījumos, tiek ņemta vērā katra biedra iesūtītā (rakstiskā vai e-pasta veidā) balss.
7.4.6. Sapulce vai konference:
1) ievēl arodkomitejas priekšsēdētāju, arodkomiteju, revidentu ar noteiktu pilnvaru laiku ne ilgāku par 5 gadiem;
2) apstiprina arodorganizācijas budžetu;
3) noklausās un apstiprina sapulcē vai konferencē ievēlēto Arodbiedrības institūciju pārskatus.
7.4.7. Sapulču vai konferenču lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu no klātesošo skaita.
7.4.8. Balsošanas veidu (aizklāti vai atklāti) nosaka sapulce (konference).
7.4.9. Lēmumu par Arodbiedrības arodorganizācijas izveidošanu, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem sapulcē (konferencē) ar 2/3 balsu vairākuma no biedru skaita (sapulcē) vai 2/3 no izvirzīto delegātu skaita (konferencē).
7.4.10. Arodbiedrības mērķu sasniegšanai arodorganizācija patstāvīgi nosaka savu struktūru, darbības formas un tās rīcībā esošo līdzekļu izmantošanas kārtību.
8. Izpildinstitūcija
8.1. Valde
8.1.1. Arodbiedrības izpildinstitūcija ir Valde, kurā ir 7 (septiņi) valdes locekļi.
8.1.2. Valde vada Arodbiedrības darbu kongresa un Pilnvaroto Konferences starplaikos, organizē pieņemto lēmumu izpildi.
8.1.3. Valdes locekļu skaitu nosaka kongresā, tās personālsastāvu apstiprina Pilnvaroto Konferencē.
8.1.4. Valdes sastāvā ietilpst arī Arodbiedrības prezidents un Valdes locekļi.
8.1.5. Prezidentam ir tiesības pārstāvēt Arodbiedrību atsevišķi. Valdes locekļiem ir tiesības pārstāvēt Arodbiedrību kopā ar trim Valdes locekļiem.
8.1.6. Valdes sēdes vada prezidents.
8.1.7. Valdes kompetence:
1) koordinēt un vadīt Arodbiedrības organizāciju darbību;
2) sasaukt Pilnvaroto Konferenci un sagatavot noteikt jautājumus Pilnvaroto Konferences darba kārtību apspriešanai tajā;
3) nominēt Arodbiedrības pārstāvjus pensiju fondu valdēs, Plānu komitejās un citās sabiedriskās organizācijās un institūcijās;
4) sniegt praktiskus padomus, organizēt metodisku palīdzību koplīgumu sagatavošanai;
5) savu biedru vārdā sagatavot un slēgt koplīgumus (vienošanās) ar darba devējiem un to apvienībām;
6) organizēt darba, darba aizsardzības un citu sociālās aizsardzības likumu ievērošanas kontroli;
7) iesniegt valsts institūcijās ierosinājumus un priekšlikumus par izmaiņām likumos un normatīvajos aktos;
8) pārskatīt Arodbiedrības biedru naudas un Arodbiedrības līdzekļu sadalījumu;
9) sniegt juridisku palīdzību Arodbiedrības biedriem un organizācijām;
10) organizēt Arodbiedrības biedru un aktīvistu apmācību;
11) izdot informatīvus izdevumus un materiālus elektroniskā un drukātā veidā;
12) apstiprināt palīdzības fondu izmaksu noteikumus un izmaksu izskatīšanas protokolus;
13) izskaidrot Arodbiedrības Statūtus, to piemērošanas kārtību un sekot to ievērošanai;
14) apturēt, atcelt un nosūtīt pārskatīšanai Arodbiedrības organizāciju un to institūciju lēmumus, ja tie ir pretrunā ar Arodbiedrības Statūtiem, vai diskreditē Arodbiedrības darbību;
15) apstiprināt lēmumus par arodorganizāciju izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu un izdot noteikta parauga reģistrācijas apliecību;
16) organizēt sadarbību un starptautiskos sakarus ar citām arodbiedrībām, arodbiedrību kustībām, kā arī lemt par piederību nacionālām un starptautiskām arodbiedrību apvienībām;
17) apspriest citus Arodbiedrības darbības jautājumus, kuri ir Valdes kompetencē;
18) sasaukt Arodbiedrības Kongresu, nosakot pārstāvniecības normas un delegātu izvirzīšanas kārtību, kā arī noteikt Kongresa Sarīkošanas komisijas sastāvu;
19) uzaicināt ar ziņojumu uz sēdi arodkomitejas priekšsēdētājus vai arodkomitejas locekļus, Valdes nominētās personas, lai sniegtu atskaiti par veikto darbu;
20) īpašos gadījumos atstādināt Arodkomitejas priekšsēdētāju vai Xxxxxx nominētās personas no veicamajiem pienākumiem un iecelt pienākumu izpildītāju,
21) noteikt prezidenta atalgojumu.
8.1.8. Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse Valdes locekļu. Valdes lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties, izšķirošā ir prezidenta balss.
8.1.9. Xxxxxx sēdēs var piedalīties Revidents ar padomdevēja tiesībām.
8.1.10. Valdes sēdes sasauc ne retāk kā reizi divos mēnešos pēc prezidenta iniciatīvas.
8.1.11. Valdes lēmumus paraksta prezidents.
8.2. Prezidents
8.2.1. Prezidents vienlaikus ir Valdes priekšsēdētājs.
8.2.2. Prezidents ir tiesīgs pārstāvēt Arodbiedrību atsevišķi.
8.2.3. Prezidents ir atbildīgs par Arodbiedrības darbību un darbojas Statūtu ietvaros.
8.2.4. Prezidenta funkcijās ietilpst:
1) pārstāvēt Arodbiedrību valsts, sabiedriskajās, starptautiskajās institūcijās, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās;
2) vadīt LSAB PRO biroja darbību;
3) veikt saraksti ar fiziskām un juridiskām personām;
4) parakstīt Arodbiedrības dokumentus;
5) izveidot LSAB PRO biroja darbinieku personālsastāvu, slēgt ar viņiem darba līgumus, kā arī atlaist no darba likumā paredzētos gadījumos, saskaņojot to ar Valdi.
8.2.5. Prezidents rīkojas ar Arodbiedrības līdzekļiem un mantu budžeta ietvaros.
8.2.6. Prezidents var deleģēt savu pārstāvniecību augstākminētajos jautājumos konkrētai fiziskai personai, par to noslēdzot noteiktas formas pilnvarojumu.
8.2.7. Prezidenta pilnvarots Valdes loceklis veic Prezidenta funkcijas viņa prombūtnes, atvaļinājuma vai ilgstošas slimības gadījumā.
8.2.8. Prezidents organizē Valdes darbību, atbild par Arodbiedrības iekšējiem darbības jautājumiem, organizē vienotu Arodbiedrības modeli, atbild par apmācībām un arodbiedrības izaugsmi.
9. Arodkomiteja un tās priekšsēdētājs
9.1. Arodkomiteja ir arodorganizācijas darbības institūcija, kuras kompetencē ir:
9.1.1. iesaistīt Arodbiedrības darbā visus Arodbiedrības biedrus;
9.1.2. pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru darba samaksas, sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses attiecībās ar darba devēju, tiesā un citās institūcijās;
9.1.3. noslēgt vienošanās savas kompetences ietvaros;
9.1.4. organizēt sabiedrisko kontroli par darba tiesību, darba aizsardzības un citu sociālu likumu un noslēgto vienošanos ievērošanu savas kompetences ietvaros;
9.1.5. veikt Arodbiedrības biedru izglītošanu;
9.1.6. nodrošināt Arodbiedrības biedrus ar regulāru informāciju par Arodbiedrības darbību visos līmeņos;
9.1.7. organizēt biedru priekšlikumu un ierosinājumu par Arodbiedrības kompetences jautājumiem saņemšanu un nosūtīšanu adresātam;
9.1.8. organizēt arodbiedrības biedriem juridisko un cita veida (arī materiālās) palīdzības sniegšanu;
9.1.9. organizēt kultūras, sporta, tūrisma un citus atpūtas pasākumus;
9.1.10. izlemt un apspriest citus jautājumus, kas skar arodorganizāciju un tās biedrus.
9.2. Arodkomitejas priekšsēdētājs vada arodkomitejas darbu, ir atbildīgs par arodorganizācijas darbību un darbojas Statūtu ietvaros.
9.3. Priekšsēdētājs pārstāv arodorganizāciju un arodkomiteju sadarbībā ar iestādēm, arodorganizācijām savas atbildības ietvaros.
9.4. Priekšsēdētājs rīkojas ar arodorganizācijas līdzekļiem un mantu budžeta ietvaros. Priekšsēdētājam ir paraksta tiesības arodkomitejas darbības dokumentos.
10. LSAB PRO Birojs
10.1. LSAB PRO birojs tiek izveidots Arodbiedrības darbības nodrošināšanai. Biroja darbība tiek organizēta saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību normatīvajiem aktiem.
10.2. Arodbiedrības algotie darbinieki tiek pieņemti darbā saskaņā ar Latvijas Republikas darba tiesību normatīvajiem aktiem, noslēdzot noteiktas formas līgumu.
10.3. LSAB PRO biroja darbinieku atalgojumu nosaka Valde pēc prezidenta ieteikuma.
11. Jauniešu kustība
11.1. Jauniešu kustība ir LSAB PRO arodorganizāciju deleģēto jauniešu vecumā līdz 35 gadi kustība, kas darbojas sabiedriskā kārtā saskaņā ar nolikumu „Par Jauniešu padomi”.
12. Senioru kustība
12.1. Senioru kustība ir LSAB PRO arodorganizāciju deleģēto senioru virs 65 gadi kustība, kas darbojas sabiedriskā kārtā saskaņā ar nolikumu „Par Senioru padomi”.
13. Kontroles institūcijas
13.1. Revidents
13.1.1 Revidents ir LSAB PRO biedrs, kuru ievēl kongresā uz pieciem gadiem.
13.1.2 Revidents var piedalīties Arodbiedrības valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
13.1.3 Revidents darbojas saskaņā ar „Nolikumu par Revidentu”, ko apstiprina Kongress.
13.1.4 Revidents savu pilnvaru laikā ir tiesības pārbaudīt jebkuras Arodbiedrības organizācijas un to institūciju darbību.
13.2. Arodorganizācijas Revidents
13.2.1. Arodorganizācijas Revidents ir arodorganizācijas kontroles institūcija, kuru ievēl sapulce (konference) uz pieciem gadiem Statūtu 6.4.punktā noteiktajā kārtībā.
13.2.2. Arodorganizācijas Revidents:
1) kontrolē arodorganizācijas budžeta izpildi, finansiālo darbību un naudas līdzekļu izlietošanu;
2) kontrolē arodorganizācijas īpašuma un inventāra uzskaiti un saglabāšanu;
3) kontrolē sapulces vai konferences un Arodkomitejas lēmumu izpildi;
4) pārbauda lietu uzturēšanas kārtību..
5) Revidents piedalās arodkomiteju sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
14. Īpašums, finanses, saimnieciskā darbība
14.1. Arodbiedrības ienākumus veido biedru naudas maksājumi, dāvinājumi un citi naudas līdzekļi.
14.2. Arodbiedrības īpašumus var veidot Arodbiedrības uzdevumiem un mērķiem atbilstoša kustama un nekustama manta.
14.3. Arodbiedrībai ir tiesības izveidot uzņēmumus, kultūras un izglītības, ārstniecības,
sporta, tūrisma, kā arī citas iestādes, piedalīties kopīgu (arī starptautisku) uzņēmumu un apvienību veidošanā un darbībā, organizēt labdarības pasākumus, veikt savu biedru apdrošināšanu, izvērst saimniecisko un finansiālo darbību saskaņā ar saviem uzdevumiem un mērķiem, kā arī Latvijas Republikas tiesību normatīvajiem aktiem.
15. Sadarbība
15.1. Arodbiedrība sadarbojas ar citām Latvijas un starptautiskajām arodbiedrību un sabiedriskajām organizācijām, kuru mērķis un darbība vērstas uz strādājošo sociālo un ekonomisko interešu aizstāvību, kā arī sniedz biedriem tiesisko, sociālo un materiālo palīdzību.
15.2. Arodbiedrība organizē sadarbības partneru apvienības dažādu projektu ietvaros.
16. Darbības izbeigšana
16.1. Arodbiedrība savu darbību var izbeigt tikai ar Kongresa lēmumu, ja par to ir nobalsojušas 2/3 no kongresam izvirzīto delegātu skaita.
16.2. Ja Arodbiedrība savu darbību izbeidz, tad tajā pašā Kongresā tiek nolemts, kā izlietot Arodbiedrības īpašumu un naudas līdzekļus.
Xxxxxxxxx, “Baltvillā”, 2020.gada 7.novembrī
LSAB PRO prezidente Dr. X. Xxxxxxx