22003a0807(01)
22003a0807(01)
7.8.2003. EIROPAS SAVIENĪBAS OFICIĀLAIS VĒSTNESIS L 199/20
NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienu un Čīles Republiku par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību
EIROPaS KOPIENa (turpmāk “Kopiena”), no vienas puses, un
ČĪLES REPUBLIKa (turpmāk “Čīle”), no otras puses,
turpmāk “Puses”;
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas kopienas un Čīles Republikas Sadarbības pamatnolīgumu, kas noslēgts 1990. gada
20. decembrī;
ŅEMOT VĒRĀ zinātnes un tehnoloģijas nozīmīgumu to ekonomikas un sociālajā attīstībā un 1996. gada 21. jūnijā Florencē parakstītā Sadarbības pamatnolīguma 16. pantu, kas galu galā paredz politiskas un ekonomiskas asociācijas izveidošanu;
ŅEMOT VĒRĀ pašreizējo zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Kopienu un Čīli;
ŅEMOT VĒRĀ, ka Kopiena un Čīle veic pētniecības un tehnoloģiskās attīstības pasākumus, tostarp demonstrējumu projektus, kas minēti 2. panta d) apakšpunktā, vairākās vispārēju interešu jomās, un ka vienai pusei piedaloties otras puses pētniecībā un attīstībā, var gūt abpusēju labumu, balstoties uz savstarpīgumu;
VĒLOTIES piešķirt oficiālu statusu sadarbībai zinātnisko un tehnoloģisko pētījumu jomā, lai paplašinātu un stiprinātu kopīgus sadarbības pasākumus vispārējo interešu jomās un veicinātu šādas sadarbības rezultātu izmantošanu abu pušu saimnieciskiem un sociāliem ieguvumiem;
ŅEMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums ir Čīles un Kopienas vispārējās sadarbības daļa, IR VIENOJUŠĀS PaR TURPMĀKO.
1. pants
Mērķis
Puses veicina, attīstīta un sekmē Kopienas un Čīles pētniecības un attīstības sadarbības pasākumus zinātnes un tehnoloģijas vispārēju interešu jomās.
2. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
a) “sadarbības pasākums” ir jebkurš pasākums, ko realizē vai atbalsta puses saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp kopīga izpēte;
b) “informācija” ir kopīgos pētījumos iegūti zinātniskie vai teh- niskie dati, pētniecības un attīstības rezultāti vai metodes, kas iegūti veicot kopīgu izpēti saskaņā ar šo nolīgumu, kā arī jeb- kuri citi dati, kas nepieciešami pēc sadarbības pasākumu dalīb- nieku un, tostarp vajadzības gadījumā arī pēc pašu pušu ieska- tiem;
c) “intelektuālais īpašums” ir definēts 2. pantā Pasaules intelek- tuālā īpašuma organizācijas dibināšanas konvencijā, kas izstrā- dāta Stokholmā, 1967. gada 14. jūlijā un Līgumā par intelek- tuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību;
d) “kopīga izpēte” ir zinātniskā izpēte, tehnoloģiju attīstība vai
demonstrējumu projekts, kas tiek īstenots ar vienas vai abu pušu finansiālu atbalstu un, kas paredz gan Kopienas, gan Čīles dalībnieku sadarbību;
e) “demonstrējumu projekts” ir projekts, kura mērķis ir demon- strēt tādu jaunu tehnoloģiju, metožu, pakalpojumu vai pro- duktu dzīvotspēju, kas piedāvā sniegt ekonomisku labumu, bet kurus nevar nekavējoties laist tirgū;
f) “pētniecība un attīstība” (P + a) ir radošs darbs, ko veic siste- mātiskā veidā, lai palielinātu cilvēku, kultūras, sociālo un tehnoloģisko zināšanu apjomu un izmantotu šīs zināšanas, lai atrastu jaunas to pielietošanas iespējas;
g) “dalībnieks” jeb “pētniecības iestāde” ir jebkura juridiska vai fiziska persona, jebkurš zinātniskās pētniecības institūts vai jebkura cita Kopienā vai Čīlē reģistrēta juridiska persona vai uzņēmums, kas iesaistīts sadarbības pasākumos, tostarp pašas puses.
3. pants
Principi
Sadarbības pasākumi balstās uz šādiem principiem:
a) abpusējs labums, kas balstās uz vispārēju priekšrocību līdzsva- ru;
b) katras puses veikto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasā- kumu savstarpēju pieejamību;
c) savlaicīgu informācijas apmaiņu, kas var ietekmēt sadarbības pasākumus;
d) intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu aizsardzību.
4. pants
Sadarbības joma
1. Sadarbība saskaņā ar šo nolīgumu var aptvert jebkurus pētnie- cības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu projektus, turp- māk tekstā – “PTD”, kas iekļauti pamatprogrammas pirmajā pasā- kumu posmā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma
164. pantu, un tamlīdzīgus PTD projektus Čīlē attiecīgajās zināt- nes un tehnikas jomās.
2. Šis nolīgums neietekmē Čīles kā jaunattīstības valsts līdzdalību Kopienas pasākumos pētniecības un attīstības jomā.
5. pants
Sadarbības veidi
Puses veicina pētniecības un tehnoloģiju attīstības organizāciju līdzdalību sadarbības pasākumos saskaņā ar šo nolīgumu atbilstoši to iekšējai nostājai un politikai, lai piedāvātu tām vienādas iespējas savos pētniecības un zinātniski tehnoloģiskās attīstības pasākumos.
Var būt šāda veida sadarbības pasākumi:
1. Čīles pētniecības un tehnoloģiju attīstības iestāžu līdzdalība pamatprogrammas PTD projektos un Kopienā izveidoto pēt- niecības un tehnoloģiju attīstības iestāžu atbilstoša līdzdalība Čīles projektos līdzīgās PTD jomās. Šo līdzdalību reglamentē katrā pusē spēkā esošie noteikumi un procedūras;
2. jau īstenoto PTD projektu apvienošana saskaņā ar procedū- rām, ko attiecina uz katras puses PTD programmām;
3. kopīgi PTD projekti saskaņā ar to zinātniskām un tehnoloģiskām politiskām nostādnēm, īpaši tām, kas attiecas uz zinātniski un tehnoloģiski perspektīviem pasākumiem;
4. zinātnieku un tehnisko ekspertu, kā arī valsts, universitātes un privāto speciālistu vizītes un apmaiņa zinātniski tehnisko politisko nostādņu izstrādes un pielietošanas jomā;
5. semināru, konferenču, simpoziju un darba grupu sanāksmju kopīga rīkošana un ekspertu līdzdalība šajos pasākumos;
6. zinātnisku tīklu veidošana un pētnieku apmācība;
7. saskaņota rīcība rezultātu izplatīšanai, pieredzes apmaiņa par kopīgiem PTD projektiem, kuri ir finansēti vai to saskaņošanai;
8. iekārtu un materiālu apmaiņa un to koplietošana, tostarp progresīvu pētniecības iekārtu koplietošana;
9. informācijas apmaiņa par praksi, normatīviem aktiem un programmām, kas ir saistītas ar sadarbību saskaņā ar šo nolī- gumu;
10. jebkuri citi Koordinācijas komitejas ieteikti darbības veidi, kas ir uzskatāmi par atbilstošiem abu pušu politiskajām nostād- nēm un procedūrām.
6. pants
Sadarbības pasākumu saskaņošana un sekmēšana
a) Sadarbības pasākumu saskaņošanu un sekmēšanu saskaņā ar šo nolīgumu Čīles vārdā veic Nacionālā zinātniskās un tehnoloģiskās izpētes komisija (CONICYT), Izglītības ministri- jas decentralizēta iestāde, kurai pašai ir juridiskas personas sta- tuss, vai citas iestādes, kuras Čīle var jebkurā brīdī brīdināt, iepriekš nosūtot rakstisku paziņojumu, un Kopienas vārdā Eiropas Kopienu Komisijas iestādes, kas atbild par Xxxxxxxx PTD politiku un darbībām, rīkojoties kā izpildītāji.
b) Šā nolīguma pārvaldībai izpildītāji izveido Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības koordinācijas komiteju, turpmāk tekstā – “Koordinācijas komiteja”; šo komiteju veido vienāds skaits oficiālo pārstāvju no katras puses un pušu līdzpriekšsē- dētāji; tā izstrādā savu reglamentu.
c) Koordinācijas komitejas uzdevumi ir:
1. veicināt un pārraudzīt dažādus sadarbības pasākumus, kas minēti šā nolīguma 2. un 4. pantā, kā arī pasākumu īste- nošanu PTD jomā attīstības nolūkā;
2. saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu norādīt nākamajam gadam prioritārās PTD sadarbības jomas vai apakšjomas, kas savstarpēji interesē abas puses un kurās ir rasta sadar- bība;
3. saskaņā ar 5. panta 2. punktu piedāvāt abu pušu zinātnie- kiem apvienot tos projektus, kuri var dot savstarpēju iegu- vumu un papildināt cits citu;
4. sniegt ieteikumus saskaņā ar 5. panta 10. punktu;
5. dot padomus pusēm, kā var veicināt un uzlabot sadarbību atbilstoši šajā nolīgumā norādītajiem principiem;
6. pārskatīt šā nolīguma efektīvu darbību un īstenošanu, tostarp novērtēt notiekošos sadarbības projektus, kuros Čīle kā jaunattīstības valsts piedalās Kopienas darbībās pēt- niecības un attīstības jomā;
7. sagatavot gada ziņojumu pusēm par šajā nolīgumā pare- dzētās sadarbības stāvokli, sasniegumiem un efektivitāti. Ziņojums tiks nosūtīts apvienotajai komisijai, kas izvei- dota ar 1996. gada jūnija Sadarbības pamatnolīgumu.
d) Koordinācijas komiteja parasti sanāk ik pēc gada, vēlams
c) PTD projektus, kuros Čīle piedalās kā jaunattīstības valsts, kurus finansē Kopienas darbību ietvaros pētniecības un attīs- tības jomā, izslēdz no a) apakšpunktā minētajiem noteiku- miem.
8. pants
Personāla iebraukšana un iekārtu ievešana
abas puses, pamatojoties uz tās teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, veic visus vajadzīgos pasākumus un dara visu iespējamo, lai atvieglotu personu ieceļošanu, uzturēšanos un izceļošanu, kā arī tādu materiālu, datu un iekārtu ievešanu, uzglabāšanu un izvešanu no tās teritorijas, ko izmanto vai kas saistīti ar sadarbības pasākumiem, kurus puses veic saskaņā ar šo nolīgumu.
9. pants
pirms
apvienotās
komitejas sanāksmes, kas izveidota ar
1996. gada jūnija Sadarbības pamatnolīgumu, atbilstīgi kopīgi pieņemtam grafikam un saskaņā ar to. Sanāksmes pārmaiņus rīko Kopienā un Čīlē. Pēc puses prasības var rīkot ārkārtas sanāksmes.
e) Koordinācijas komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi. Proto- kolē katru sanāksmi, fiksējot lēmumus un galvenos apspries- tos jautājumus. Koordinācijas komitejas līdzpriekšsēdētāji aprobē šos protokolus.
f) Katra puse sedz izdevumus, kas saistīti ar tās līdzdalību Koor- dinācijas komitejas sanāksmēs. Saistībā ar šīm sanāksmēm dalībnieku ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz attiecīgās pus- es. Jebkuras citas izmaksas saistībā ar sanāksmēm, sedz uzņē- mēja puse.
7. pants
Finansējums
a) Sadarbības pasākumi ir atkarīgi no atvēlēto līdzekļu pieejamī- bas un no tiesību aktiem un citiem normatīvajiem aktiem, politiskajām nostādnēm un programmām, kas ir spēkā katrā no pušu teritorijām. Dalībnieki sadala saistībā ar sadarbības pasākumiem radušās izmaksas, nenododot naudas līdzekļus no vienas puses otrai.
b) Ja īpašs vienas puses sadarbības mehānisms piešķir ekonomi- sku atbalstu otras puses dalībniekiem, šādas vienas puses sub- sīdijas, finansiālus vai citādus ieguldījumus otras puses dalīb- niekiem šādu pasākumu atbalstam, piešķir bez maksas un neapliek ar nodokļiem saskaņā ar katras puses teritorijā spēka esošajiem normatīvajiem aktiem.
Informācijas izplatīšana un izmantošana
1. Informācijas izplatīšanu un izmantošanu un no kopīgas izpē- tes izrietošo intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldību, piešķiršanu un realizēšanu saskaņā ar šo nolīgumu, regulē šā pielikuma pra- sības.
2. Šis pielikums ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa.
10. pants
Teritoriālā piemērošana
Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar šajā līgumā izklāstītajiem nosacījumiem, un, no otras puses, Čīles Republikas teritorijā. Tas neizslēdz sadarbības pasākumu veikšanu atklātās jūrās, izplatījumā vai trešo valstu teritorijā saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem.
11. pants
Stāšanās spēkā, izbeigšanās un strīdu izšķiršana
a) Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad abas Puses ir viena otrai rakstiski paziņojušas, ka attiecīgās nepieciešamās iekšējās pro- cedūras ir pabeigtas.
b) Šis nolīgums sākumposmā ir noslēgts uz pieciem gadiem un to var pagarināt bez vārdiem pēc novērtējuma, ko veic katra secīga laikposma priekšpēdējā gadā.
c) Šo nolīgumu var grozīt pēc pušu lēmuma. Grozījumi stājas spēkā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kas minēti a) apakš- punktā.
d) abas puses var jebkurā brīdī izbeigt šo nolīgumu, par to rakst- veidā brīdinot otru pusi ar diplomātisku kanālu starpniecību sešus mēnešus iepriekš. Nolīguma termiņa beigšanās neie- tekmē ne ar šo nolīgumu saistītu vienošanos spēkā esamību vai termiņu, ne arī īpašas tiesības un saistības, kas izriet saskaņā ar pielikumu.
e) Jebkurus jautājumus vai domstarpības saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu risina, pusēm savstarpēji vieno- joties.
12. pants
Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, portugāļu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
TO aPLIECINOT, attiecīgie pilnvarotie, kam noteiktajā kārtībā piešķirtas pilnvaras šādā nolūkā, ir parakstījuši šo nolīgumu.
Hecho en Bruselas, el veintitrés de septiembre de dos mil dos. Udfærdiget i Bruxelles, den treogtyvende september to tusind og to.
Geschehen zu Brüssel am dreiundzwanzigsten September zweitausendundzwei. Έγινε στις Βρυξέλλες, στις είκοσι τρεις Σεπτεμβρίου δύο χιλιάδες δύο.
Done at Brussels on the twenty-third day of September in the year two thousand and two. Fait à Bruxelles, le vingt-trois septembre deux mille deux.
Fatto a Bruxelles, addì ventitre settembre duemiladue.
Gedaan te Brussel, de drieëntwintigste september tweeduizendtwee. Feito em Bruxelas, em vinte e três de Setembro de dois mil e dois.
Tehty Brysselissä kahdentenakymmenentenäkolmantena päivänä syyskuuta vuonna kaksituhattakaksi. Som skedde i Bryssel den tjugotredje september tjugohundratvå.
Por la Comunidad Europea For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea
Voor de Europese Gemeenschap Pela Comunidade Europeia Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
Por la República de Chile På Republikken Chiles vegne Für die Republik Chile
Για τη Δημοκρατία της Χιλής
For the Republic of Chile Pour la République du Chili Per la Repubblica del Cile Voor de Republiek Chili Pela República do Chile Chilen tasavallan puolesta För Republiken Chile
PIELIKUMS
Šis pielikums ir “Eiropas Kopienas un Čīles Republikas nolīguma par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību”, turpmāk “Nolīgums”, sastāvdaļa.
Tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts vai nodots lietošanā saskaņā ar šo nolīgumu, piešķir, kā tas paredzēts šajā pielikumā.
I. PIEMĒROŠaNa
Šo pielikumu piemēro kopīgai izpētei, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, ja vien puses nav vienojušās citādi.
II. ĪPaŠUMa TIESĪBaS, TIESĪBU PIEŠĶIRŠaNa UN IZMaNTOŠaNa
1. Šajā pielikumā “intelektuālais īpašums” (IĪ) atbilst nolīguma 2. panta c) apakšpunkta definīcijai.
2. Šis pielikums iekļauj tiesību piešķiršanu un Pušu un to dalībnieku intereses. Katra Puse un tās dalībnieki nodrošina, ka otra Puse un tās dalībnieki var iegūt tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas tām piešķirts saskaņā ar šo pielikumu. Šis pielikums citādi neietekmē un neskar tiesību, interešu un intelektuālā īpašuma sadali starp pusi un tās pilsoņiem vai dalībniekiem, un informācijas izplatīšanas un izmantošanas noteikumiem, kurus nosaka saskaņā ar katras puses spēkā esošajiem tiesību aktiem un piemērojamo praksi.
3. Puses turklāt vadās pēc šādiem nolīguma noteikumos paredzētajiem principiem:
a) efektīva intelektuālā īpašuma aizsardzība. Puses un to dalībnieki nodrošina to, ka tās savlaicīgi viena otrai paziņo par jebkura intelektuālā īpašuma radīšanu saistībā ar šo nolīgumu vai par tā īstenošanas pasākumiem un laikus nodrošina radītā intelektuālā īpašuma aizsardzību;
b) efektīva rezultātu izmantošana, ņemot vērā pušu un to dalībnieku ieguldījumu;
c) nediskriminējoša attieksme pret otras puses dalībniekiem, salīdzinot ar attieksmi pret saviem dalībniekiem;
d) uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzība.
4. Dalībnieki kopīgi izstrādā tehnoloģiju pārraudzības plānu (TPP). TPP ir īpašs nolīgums, kuru dalībnieki noslēdz, veicot kopīgu izpēti, nosakot to attiecīgās tiesības un pienākumus, tostarp tos, kas attiecas uz kopīgas izpētes laikā iegūtās informācijas un radītā intelektuālā īpašuma īpašumtiesībām un izmantošanu, kā arī publicēšanu.
TPP apstiprina tās puses atbildīgā finansētāja iestāde, kura piedalās pētījumu finansēšanā, pirms konkrēto attiecīgo sadarbības līgumu noslēgšanas pētniecības un attīstības jomā. TPP izstrādā, ievērojot katras puses spēkā esošos noteikumus un normatīvos aktus un ņemot vērā kopīgās izpētes mērķus, pušu un dalībnieku finansiālā vai cita ieguldījuma īpatsvaru, priekšrocības un zaudējumus, ja licencēšanu veic pēc teritoriālā principa vai pēc izmantošanas jomas, prasības attiecībā uz datu, preču vai pakalpojumu nodošanu, ja to eksports ir pakļauts kontrolei, spēkā esošo tiesību aktu prasības un citus faktorus, kuri pēc dalībnieku ieskatiem ir atbilstoši. Kopīgajos tehnoloģiju pārraudzības plānos atspoguļo tiesības un pienākumus attiecībā uz intelektuālo īpašumu saistībā ar pētījumiem un informāciju, ko radījuši pieaicinātie pētnieki (t.i., pētnieki, kas nav saistīti ar kādu no pusēm vai kādu dalībnieku).
attiecībā uz intelektuālo īpašumu, TPP cita starpā parasti skar īpašumtiesības, to aizsardzību, lietotāju tiesības saistībā ar pētniecības un attīstības mērķiem, informācijas izmantošanu un izplatīšanu, kā arī pasākumus par kopīgām publikācijām, vieszinātnieku tiesības un pienākumus un strīdu izšķiršanas kārtību. TPP iekļauj arī vispārēju un specifisku informāciju, licencēšanu un iegūtos rezultātus.
5. Kopīgā izpētē radīto informāciju vai intelektuālo īpašumu, kas nav iekļauts TPP, sadala pēc pušu vienošanās saskaņā ar TPP norādītajiem principiem. Ja rodas domstarpības, visi dalībnieki, kas iesaistīti kopīgā izpētē, kuras gaitā iegūta informācija vai intelektuālais īpašums, kļūst par šādas informācijas vai intelektuālā īpašuma līdzīpašniekiem. Visiem dalībniekiem, uz kuriem attiecas šis noteikums, ir tiesības šādu informāciju vai intelektuālo īpašumu bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem izmantot personīgiem komerciāliem mērķiem.
6. Katra puse nodrošina, ka otrai pusei un tās dalībniekiem ir tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas tiem piešķirts saskaņā ar šiem principiem.
7. Saglabājot konkurences apstākļus nozarēs, uz kurām attiecas šis nolīgums, katra puse cenšas nodrošināt, lai saskaņā ar šo nolīgumu iegūtās tiesības tiktu izmantotas tā, lai konkrēti veicinātu:
i) radītās, izpaustās vai citādi pieejamās informācijas izplatīšanu un izmantošanu saskaņā ar šo nolīgumu, un
ii) starptautisku standartu pieņemšanu un īstenošanu.
8. Nolīguma izbeigšana vai termiņa paiešana neietekmē dalībnieku tiesības vai pienākumus saskaņā ar šo pielikumu.
III. aUTORTIESĪBU DaRBI UN ZINĀTNISKIE RaKSTI
Rīcība ar autortiesībām, kas pieder Pusēm vai to dalībniekiem, notiek saskaņā ar Bernes Konvenciju (1971. gada Parīzes akts) un Līgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību. Intelektuālā īpašuma tiesības aizsargā izteiksmes veidu, bet ne idejas, procedūras, metodes vai matemātiskas koncepcijas kā tādas. Citus ierobežojumus vai izņēmumus var attiecināt uz ekskluzīvām tiesībām īpašos gadījumos, kas nekavē rezultātu parastu izmantošanu vai pārmērīgi neapdraud tiesību subjekta likumīgās intereses.
Neskarot IV un V sadaļu, un ja TPP neparedz citādu vienošanos, puses vai dalībnieki kopīgi publicē pētījumu rezultātus. Ievērojot iepriekšējo vispārējo noteikumu, piemēro šādas procedūras:
1. Ja puse vai tās valsts iestādes publicē žurnālus, rakstus, pārskatus, grāmatas, tostarp publisko video ierakstus un programmatūru, kas radīta kopīgas izpētes rezultātā saskaņā ar šo nolīgumu, otrai pusei ir tiesības uz vispasaules, neekskluzīvu, neatsaucamu, bezmaksas licenci tulkot, reproducēt, adaptēt, pārraidīt un publiski izplatīt šādus darbus.
2. Puses cenšas izplatīti cik iespējams plaši zinātniska rakstura literārus darbus, kas radīti kopīgas izpētes rezultātā, kuru veic saskaņā ar nolīgumu un, kurus publicējuši neatkarīgi izdevēji.
3. Visos autortiesību darbu tādos eksemplāros, kas ir publiskai izplatīšanai un kas sagatavoti saskaņā ar šo noteikumu, norāda darba autoru(-us) vārdus un uzvārdus, ja vien autors nav skaidri noteicis to nedarīt. Uz eksemplāriem ir arī skaidri redzams pušu kopējā atbalsta apliecinājums.
IV. IZGUDROJUMI UN CITI ZINĀTNISKI UN TEHNOLOĢISKI REZULTĀTI
Izgudrojumi un citi zinātniski un tehnoloģiski rezultāti, kas iegūti, veicot sadarbības pasākumus starp pusēm, pieder tām, ja vien puses nav vienojušās citādi.
V. NEPIEEJaMa INFORMĀCIJa
a. Dokumentāra nepieejama informācija
1. Vajadzības gadījumā katra puse, tās resori vai dalībnieki cik vien ātri iespējams, vēlams TPP, norāda informāciju, ko tā nevēlas izpaust saistībā ar šo nolīgumu, inter alia ņemot vērā šādus kritērijus:
a) informācijas slepenība tādā nozīmē, ka tā kopumā vai kādā noteiktā sastāvdaļu salikumā vai izkārtojumā parasti nav zināma un nav likumīgi viegli pieejama lietpratējiem šajā jomā;
b) informācijas faktiskā vai iespējamā komerciālā vērtība tās slepenības dēļ;
c) iepriekš veikta informācijas aizsardzība tādā nozīmē, ka persona, kam tā likumīgi pieder, ir veikusi pienācīgus pasākumus, lai tajos apstākļos nodrošinātu tās slepenību.
Ja nav norādīts citādi, puses un to dalībnieki var atsevišķos gadījumos vienoties par to, ka kopīgā izpētē, ko veic saskaņā ar nolīgumu, nedrīkst pilnībā vai daļēji izpaust nodoto, apmaiņas ceļā iegūto vai no jauna radīto informāciju.
2. Katra puse nodrošina, ka tā un dalībnieki skaidri norāda informāciju, ko nedrīkst izpaust, piemēram, izmantojot attiecīgu marķējumu vai ierobežojošus paskaidrojumus. Tas attiecas arī uz minētās informācijas jebkādu pilnīgu vai daļēju reproducēšanu.
Puse, kas saņem nepieejamu informāciju atbilstoši šim nolīgumam, ievēro tās īpašo statusu. Šos ierobežojumus vairs neievēro, tiklīdz īpašnieks publiski izpauž šādu informāciju.
3. Nepieejamo informāciju, kas darīta zināma saistībā ar šo nolīgumu, saņēmēja puse drīkst izplatīt tai piederīgām personām vai tās nodarbinātām personām un citām saņēmējas puses valdības struktūrvienībām vai attiecīgajām aģentūrām, kuras pilnvarotas atbilstoši konkrētiem kopīgas veicamās izpētes mērķiem, ja jebkāda šādi izplatīta nepieejama informācija atbilst rakstiskai vienošanās par slepenību un to var viegli identificēt kā slepenu, kā norādīts iepriekš.
4. Saņemot iepriekšēju rakstisku tās puses piekrišanu, kas sniedz nepieejamu informāciju, saņēmēja puse var izplatīt šādu nepieejamu informāciju daudz plašāk, nekā to pieļauj 3. punkts citos gadījumos. Puses sadarbojas, izstrādājot iepriekšējas rakstiskas piekrišanas pieprasīšanas un saņemšanas procedūras, lai varētu plašāk izplatīt šādu informāciju, un katra puse sniegs šādu apstiprinājumu tādā apjomā, kādu pieļauj tās iekšpolitika un normatīvie akti.
B. Nedokumentāra nepieejama informācija
Puses vai to dalībnieki ar nedokumentāru nepieejamu vai citu slepenu vai konfidenciālu informāciju, ko sniedz semināros un citās sanāksmēs, kuras rīko saskaņā ar šo nolīgumu, vai ar informāciju, kas saistīta ar personāla nodarbināšanu, iekārtu izmantošanu vai kopīgiem projektiem, rīkojas atbilstoši principiem, kas nolīgumā noteikti dokumentārai informācijai; tomēr ar nosacījumu, ka tās nodošanas brīdī šādas nepieejamas vai citas slepenas vai konfidenciālas informācijas saņēmējs ir iepriekš rakstiski informēts par šīs informācijas konfidenciālo raksturu.
C. Kontrole
Katra puse cenšas nodrošināt, lai nepieejamā informācija, ko tā saņem saskaņā ar šo nolīgumu, tiktu aizsargāta, kā paredzēts šajā nolīgumā. Ja viena no pusēm apzinās, ka tā nespēs vai, pēc visa spriežot, var nenodrošināt a un B sadaļā ietvertos neizplatīšanas noteikumus, tā tūlīt dara to zināmu otrai pusei. Tad puses apspriežas, lai noteiktu atbilstīgu rīcības plānu.