IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOSACĪJUMI
III DETĀLPLĀNOJUMA TERITORIJAS
IZMANTOŠANAS UN APBŪVES NOSACĪJUMI
I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
1. Detālplānojuma Ķekavas novada Baložu pilsētas nekustamajam īpašumam Xxxxx xxxx 00 (kadastra numurs 8007 002 1726; turpmāk – Detālplānojums) Teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi (turpmāk – Apbūves nosacījumi) ir Ķekavas novada Baložu pilsētas teritorijas plānojuma 2008.- 2020.gadam, kas apstiprināts ar Ķekavas novada domes 2009.gada 25.augusta saistošajiem noteikumiem Nr. SN-TPD-34/2009, (turpmāk - Baložu pilsētas teritorijas plānojums) Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu detalizācija un nosaka prasības Detālplānojuma teritorijas izmantošanai un apbūvei. Jautājumos, ko Apbūves nosacījumi nedetalizē, ir spēkā Ķekavas novada Baložu pilsētas teritorijas plānojuma (turpmāk – Teritorijas plānojums) prasības.
2. Apbūves nosacījumi ir spēkā Detālplānojuma teritorijas robežās.
II. PROJEKTĒTĀ ZEMES VIENĪBA NR.1 - RAŽOŠANAS UN TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (R)
3. Plānotās (atļautās) izmantošanas “Ražošanas un tehniskās apbūves teritorijas (R)” robežas attēlotas Grafiskās daļas kartē “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”.
4. Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana:
4.1. tehniskās apkopes stacija - teritorija vai būve, ko izmanto mehānisko transporta līdzekļu apkopei un labošanai, arī pilnīgai to korpusa, rāmja, motora un apriepojuma remontam, krāsošanai, mazgāšanai un tīrīšanai, kā arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, akumulatoru un rezerves daļu tirdzniecībai;
4.2. automazgātava, tai skaitā atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātava;
4.3. atklāta uzglabāšana;
4.4. inženiertīkli, tai skaitā inženierbūves;
4.5. satiksmes infrastruktūras objekti un ilglaicīgas uzturēšanās auto stāvlaukumi ar cieto segumu.
5. Minimālā zemes vienības platība - atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.
6. Apbūves rādītāji:
6.1. maksimālā apbūves intensitāte - 150%;
6.2. minimālā brīvā teritorija - 20%;
6.3. būvju maksimālais augstums - 12 m, ja augstumu nenosaka tehnoloģiskā procesa īpatnības;
6.4. maksimālais ēku stāvu skaits - divi stāvi.
7. Maksimālais ēku skaits nav noteikts, ievēro atļautos apbūves rādītājus.
8. Būvlaide - 6 m no Rīgas ielas, Kalnu ielas un plānotās ielas sarkanajām līnijām. Būvlaides teritorijas izmantošana un apbūve atļauta saskaņā ar Teritorijas plānojumu, x.xx. būvlaidē atļauti laukumi, satiksmes infrastruktūra un inženiertīkli.
9. Minimālā apbūves līnija - 4 m, ja citu normatīvo aktu prasības nenosaka citādi. Ēkas izvietot tuvāk vai tieši pie robežām atļauts tikai gadījumā, ja to pieļauj ugunsdrošības normas, tiek ievērotas ēku un zemes vienību insolācijas prasības un saņemta attiecīgās robežojošās zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana, ko apliecina paraksts būvniecības dokumentācijas ģenerālplānā.
10. Vismaz 10% no plānotās (atļautās) izmantošanas platības paredz apstādījumiem. Lai veidotos ainaviski pievilcīga vide, iespēju robežās saglabāšanai paredz bioloģiski un ainaviski vērtīgākos kokus, koku grupas, mežaudzes daļas. Saglabājamos kokus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.
11. Xxxxx xxxxxx:
11.1. pa zemes vienības robežu;
11.2. pa Rīgas ielas, Kalnu ielas un plānotās ielas sarkano līniju un/vai ielas redzamības trijstūriem;
11.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē - pēc nepieciešamības.
12. Žoga parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši Teritorijas plānojuma prasībām.
13. Nepieciešamo autonovietņu un velonovietņu skaitu nosaka objektu būvniecības ieceres dokumentācijā, ievērojot normatīvo aktu un Latvijas valsts standartu prasības. Ēkas un citas būves ar autonovietnēm un velonovietnēm nodrošina vienlaicīgi ar šo ēku/būvju nodošanu ekspluatācijā. Autonovietņu nepieciešamo skaitu nodrošina konkrētās ēkas apbūves zemes gabala teritorijā.
14. Iebraukšana - no Kalnu ielas. Iebrauktuvi projektē atbilstoši Apbūves nosacījumu 5.nodaļas prasībām.
15. Ēkas un citas būves nodrošina ar inženiertīkliem - elektroapgādi, ūdensapgādi, sadzīves un lietus notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, kā arī, ja nepieciešams - gāzapgādi, sakariem un citiem inženiertīkliem.
16. Ēkām un citām būvēm veido pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un sadzīves notekūdeņu kanalizācijas tīkliem. Izņēmums - atvērta tipa pašapkalpošanās automazgātava, kuru izveide atļauta ar individuālajiem/lokālajiem ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas risinājumiem.
17. Pēc centralizēto ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas tīklu izbūves zemes vienībai piegulošās ielas sarkanajās līnijās, arī automazgātavai, veido pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas tīkliem.
18. Ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājumam īsteno vienu no alternatīviem risinājumiem:
18.1. centralizētais risinājums - ūdensvada (x.xx. nepieciešamā hidrantu skaita) izbūves varianti:
18.1.1. no SIA “Baložu komunālā saimniecība” tehniskajos noteikumos norādītajām pieslēguma vietām Xxxxx xxxx 00 un Xxxxx xxxx 00;
18.1.2. no Xxxxx xxxx 00 esošā kūdras fabrikas ūdensvada;
18.1.3. no citas piemērotas pieslēguma vietas.
18.2. lokālais risinājums - dīķis/rezervuārs ar ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu (akām), paredzot arī piekļuvi ugunsdzēsības tehnikai.
19. Būvniecības ieceres dokumentācijas ietvaros paredz teritorijas apgaismojumu.
20. Būvniecības dokumentācijā iekļauj labiekārtojuma sadaļu, paredzot/attēlojot apstādījumus gar Rīgas
ielu un Kalnu ielu.
21. Atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātavai nodrošina:
21.1. galvenos elementus - nojumi, pašapkalpošanās mazgāšanas iekārtu un platformu, kurā integrēta ūdens attīrīšanas iekārta, kas nodrošina efektīvu un likumdošanai atbilstošu notekūdeņu attīrīšanu;
21.2. tādu laukuma platību, lai tajā varētu izvietot mobilo moduļu automazgātavas blokus un
izveidot asfaltētu laukumu automašīnu stāvvietu izveidei, kā arī zaļajai zonai;
21.3. gar Kalnu ielu ierīko blīvu, aizsedzošu, troksni, gaismu un citu piesārņojumu absorbējošu aizsargstādījumu joslu (mūžzaļu koku un krūmu). Detalizētus risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā;
21.4. lietus notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas sistēmu no teritorijas;
21.5. transportlīdzekļu piekļuvi - transportlīdzekļu iebraukšanas un izbraukšanas ceļu no automazgātavas teritorijas;
21.6. laukuma teritorijas apgaismojumu un, ja nepieciešams - iežogojumu;
21.7. automazgātavas teritorijā ārējais apgaismojums izvietojams uz balstiem un vēršams pret automazgātavas teritoriju (autostāvlaukumu un automazgātuvi). Ārējais apgaismojums nedrīkst nepiemēroti vai traucējoši apgaismot ārpus automazgātuves teritorijas esošos īpašumus. Ārējā apgaismojuma izvietojumu nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā;
21.8. automazgātuves teritorijā ierīko aizsargsienas ar funkciju pēc iespējas efektīvāk aizturēt mitrumu, troksni un citu piesārņojumu no pašapkalpošanās automazgātavas mazgāšanas iekārtu darbības un novērst negatīvo ietekmi uz plānotajām DzM teritorijām projektētajā zemes vienībā Nr.3. Aizsargsienu izvietojumu un parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā;
21.9. lai pēc iespējas novērstu vides risku neattīrītu notekūdeņu nonākšanai gruntsūdeņos, preventīvi novērstu ūdens attīrīšanas sistēmas darbībā radušos sistēmas noslogojumu, atjaunotu tās darbības efektivitāti un saglabātu noteiktos ūdens attīrīšanas sistēmas parametrus, regulāri reizi 2 - 3 mēnešos veic pašapkalpošanās automazgātavas ūdens attīrīšanas sistēmas pilnu apkopi. Līgumu par apkopi slēdz ar sertificētu apkalpojošo uzņēmumu;
21.10. automazgātavas darbībai nepieciešamās būves un iekārtas, tai skaitā telpas darbiniekiem un
inventāram, elektroapgādes sistēmu un ugunsdzēšanas aprīkojumu;
21.11. pēc vajadzības – pašapkalpošanās putekļsūcējus automašīnām, visa veida elektroierīču uzlādes punktus, kā arī citas pašapkalpošanās ierīces/objektus (piem., kafijas/uzkodu automātus).
22. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis (turpmāk – NĪLM):
22.1. meža teritorijai - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (NĪLM kods
0201);
22.2. pārējai teritorijai - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (NĪLM kods 1001);
22.3. atmežotai teritorijai - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (NĪLM kods 1001).
III. PROJEKTĒTĀ ZEMES VIENĪBA NR.2 - RAŽOŠANAS UN TEHNISKĀS APBŪVES TERITORIJAS (R)
23. Plānotās (atļautās) izmantošanas “Ražošanas un tehniskās apbūves teritorijas (R)” robežas attēlotas Grafiskās daļas kartē “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”.
24. Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana:
24.1. rūpnieciskās ražošanas uzņēmums (B un C kategorijas), kas ietver vieglās un vispārīgās rūpniecības uzņēmumu ar nebūtisku ietekmi uz vidi;
24.2. noliktava;
24.3. atklāta uzglabāšana;
24.4. darījumu iestāde;
24.5. satiksmes infrastruktūras objekti un ilglaicīgas uzturēšanās auto stāvlaukumi ar cieto segumu;
24.6. garāža, daudzstāvu autostāvvieta;
24.7. tehniskās apkopes stacija - teritorija vai būve, ko izmanto mehānisko transporta līdzekļu apkopei un labošanai, arī pilnīgai to korpusa, rāmja, motora un apriepojuma remontam, krāsošanai, mazgāšanai un tīrīšanai, kā arī eļļu, smērvielu, antifrīzu, riepu, akumulatoru un rezerves daļu tirdzniecībai, tai skaitā atvērta tipa pašapkalpošanās moduļu automazgātava;
24.8. degvielas uzpildes stacija;
24.9. vairumtirdzniecības iestāde;
24.10. auto tirdzniecības vietas;
24.11. mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts.
25. Teritorijā atļauta biznesa dārza izveide ar nepieciešamo transporta infrastruktūru un inženierbūvēm.
26. Nav atļauti tādi izmantošanas veidi, tai skaitā rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi, kuru darbības rezultātā rodas būtisks vides piesārņojums, tajā skaitā vides troksnis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus uz zemes vienības robežas un blakus esošajās zemes vienībās
27. Minimālā zemes vienības platība - atbilstoši funkcionālajai nepieciešamībai.
28. Apbūves parametri:
28.1. maksimālā apbūves intensitāte - 150%;
28.2. minimālā brīvā teritorija - 20%;
28.3. būvju maksimālais augstums - 20 m, ja augstumu nenosaka ražošanas tehnoloģiskā procesa īpatnības;
28.4. maksimālais ēku stāvu skaits - 5 stāvi.
29. Maksimālais ēku skaits nav noteikts, ievēro atļautos apbūves rādītājus.
30. Būvlaide - 6 m no Rīgas ielas, Kalnu ielas, Purva ielas un plānotās Sudrabkalnu ielas sarkanajām līnijām. Būvlaides teritorijas izmantošana un apbūve atļauta saskaņā ar spēkā esošo Baložu pilsētas teritorijas plānojumu, x.xx. būvlaidē atļauti laukumi, satiksmes infrastruktūra un inženierkomunikācijas.
31. Minimālā apbūves līnija - 4 m, ja citu normatīvo aktu prasības nenosaka citādi. Ēkas izvietot tuvāk vai tieši pie robežām atļauts tikai gadījumā, ja to pieļauj ugunsdrošības normas, tiek ievērotas ēku un zemes vienību insolācijas prasības un saņemta attiecīgās robežojošās zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana, ko apliecina paraksts būvniecības dokumentācijas ģenerālplānā.
32. Ēkas izvieto ne tuvāk kā 10 m attālumā koplietošanas ūdensnotekas krotes (augšmalas).
33. Vismaz 10% no plānotās (atļautās) izmantošanas platības paredz apstādījumiem. Lai veidotos ainaviski pievilcīga vide, iespēju robežās saglabāšanai paredz bioloģiski un ainaviski vērtīgākos kokus, koku grupas, mežaudzes daļas. Saglabājamos kokus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.
34. Xxxxx xxxxxx:
34.1. pa zemes vienības robežu;
34.2. pa ielas sarkano līniju un/vai ielas redzamības trijstūriem;
34.3. 3 m attālumā no koplietošanas ūdensnotekas;
34.4. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē, tai skaitā nomas zemes - pēc nepieciešamības.
35. Žoga parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši Teritorijas plānojuma prasībām.
36. Nepieciešamo autonovietņu un velonovietņu skaitu nosaka biznesa dārza objektu būvniecības ieceres dokumentācijā, ievērojot normatīvo aktu un Latvijas valsts standartu prasības. Ēkas ar autonovietnēm un velonovietnēm nodrošina vienlaicīgi ar šo ēku/būvju nodošanu ekspluatācijā. Autonovietņu nepieciešamo skaitu nodrošina konkrētās ēkas apbūves zemes gabala teritorijā.
37. Iebraukšana - no Detālplānojuma teritorijā plānotās Sudrabkalnu ielas. Iebrauktuvi projektē atbilstoši Apbūves nosacījumu 5.nodaļas prasībām.
38. Vienlaicīgi ar biznesa dārza būvniecības ieceres būvniecību (vai agrāk) veic plānotās ielas posma (līdz iebrauktuvei būvniecības ieceres teritorijā) vai visas plānotās ielas būvniecību (sākot ar pievienojumu Kalna ielai) - atbilstoši Apbūves nosacījumu 5.nodaļas prasībām, vismaz ielas 1.kārtas apjomā - ņemot vērā šādus nosacījumus:
38.1. nomas tiesības vai apbūves tiesības līgumā ar Pašvaldību jāparedz termiņš, līdz kuram tiesības ieguvējs apņemas veikt plānotās ielas (vai ielas posma līdz iebrauktuvei būvniecības ieceres teritorijā) izbūvi pilnā apjomā;
38.2. ja īpašumtiesību izmaiņu rezultātā zemes gabala vai tā daļas īpašnieks vairs nav Pašvaldība, tad Detālplānojumā paredzētās apbūves īstenošanai jānoslēdz administratīvais līgums ar Pašvaldību, šajā līgumā paredzot arī termiņu, līdz kuram minētais īpašnieks apņemas veikt plānotās ielas (vai ielas posma līdz iebrauktuvei būvniecības ieceres teritorijā) izbūvi pilnā apjomā.
39. Ēkas un citas būves nodrošina ar inženiertīkliem - elektroapgādi, ūdensapgādi, sadzīves un lietus notekūdeņu savākšanu un, ja nepieciešams, attīrīšanu, kā arī, ja nepieciešams - gāzapgādi, sakariem un citiem inženiertīkliem.
40. Ēkām un citām būvēm veido pieslēgumu pie centralizētajiem ūdensapgādes un notekūdeņu kanalizācijas tīkliem.
41. Ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājumam īsteno vienu no alternatīviem risinājumiem:
41.1. centralizētais risinājums - ūdensvada (x.xx. nepieciešamā hidrantu skaita) izbūves varianti:
41.1.1. no SIA “Baložu komunālā saimniecība” tehniskajos noteikumos norādītajām pieslēguma vietām Xxxxx xxxx 00 un Xxxxx xxxx 00);
41.1.2. no Xxxxx xxxx 00 esošā kūdras fabrikas ūdensvada;
41.1.3. no citas piemērotas pieslēguma vietas.
41.2. lokālais risinājums – dīķis/rezervuārs ar ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu (akām), paredzot arī piekļuvi ugunsdzēsības tehnikai.
42. Biznesa dārza attīstības obligāts priekšnoteikums - ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājums; tā projektēšana, izbūve, nodošana ekspluatācijā atļauta arī vienlaicīgi ar biznesa dārza būvniecības ieceres īstenošanas procesa attiecīgo posmu.
43. Biznesa dārza attīstības obligāts priekšnoteikums - meliorācijas sistēmas būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde, ietverot virszemes ūdeņu noteces uztveršanas, savākšanas un novadīšanas
no teritorijas tehnisko risinājumu, kas nodrošina virszemes ūdens atvadi no esošās caurtekas Rīgas ielā līdz koplietošanas ūdensnotekai.
44. Paredzot centralizētu ūdensapgādi (x.xx. ugunsdzēsības ūdensapgādi) un sadzīves notekūdeņu savākšanu, būvniecības ieceri (vai vairākas) biznesa dārzam atļauts realizēt (projektēt un būvēt) arī vienlaicīgi ar centralizēto ūdensvada un kanalizācijas tīklu projektēšanu un būvniecību (tai skaitā vienlaicīga nodošana ekspluatācijā).
45. Ja turpmākajā plānošanas un projektēšanas procesā nepieciešama zemes vienības Nr.2 sadale, to veic, izstrādājot zemes ierīcības projektu (ja nav nepieciešama sarkano līniju projektēšana).
46. Katras būvniecības ieceres ietvaros paredz konkrētās teritorijas apgaismojumu (izņēmums – ja
konkrētajai teritorijai apgaismojums jau ierīkots).
47. Būvniecības ieceres dokumentācijā/ās iekļauj labiekārtojuma sadaļu, paredzot/attēlojot apstādījumus gar Rīgas ielu un Kalnu ielu, kā arī gar plānoto Sudrabkalnu ielu un perspektīvo Purva ielas posmu.
48. Gar Sudrabkalnu ielu ierīko blīvu, aizsedzošu, troksni, gaismu un citu piesārņojumu absorbējošu vairāklīmeņu aizsargstādījumu joslu (mūžzaļu koku un krūmu). Detalizētus risinājumus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā.
49. Jāveido arhitektoniski izteiksmīgas ēku fasādes.
50. NĪLM:
50.1. meža teritorijai - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (NĪLM kods
0201);
50.2. pārējai teritorijai:
50.2.1. līdz būvatļaujas saņemšanai - Neapgūta ražošanas objektu apbūves zeme (NĪLM kods
1000);
50.2.2. teritorijas daļai (x.xx. nomas/apbūves tiesības zemei), kurai izdota būvatļauja -
Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (NĪLM kods 1001);
50.2.3. atmežotai teritorijai - Rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (NĪLM kods 1001).
51. Līdz būvatļaujas saņemšanai atļauts turpināt esošo izmantošanu (x.xx. zemes nomu bez apbūves tiesībām – t.i., atļauts gan saglabāt esošās nomas līgumattiecības, gan veidot jaunas) visā platībā vai tās daļā.
52. Pēc būvatļaujas saņemšanas atļauts turpināt esošo izmantošanu (x.xx. zemes nomu bez apbūves tiesībām – t.i., atļauts gan saglabāt esošās nomas līgumattiecības, gan veidot jaunas) no iecerētās apbūves brīvajā platībā.
IV. PROJEKTĒTĀ ZEMES VIENĪBA NR.3 - PLĀNOTĀS MAZSTĀVU DZĪVOJAMĀS APBŪVES TERITORIJAS (DZM) un LĪNIJBŪVJU IZBŪVES TERITORIJAS (L)
53. Plānotās (atļautās) izmantošanas “Plānotās mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas (DzM)” un “Līnijbūvju izbūves teritorijas (L)” (perspektīvā Lejas iela) robežas attēlotas Grafiskās daļas kartē “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”.
54. Detālplānojuma ietvaros šīs teritorijas izmantošana netiek detalizēta, līdz ar to nav paredzēta arī Lejas ielas perspektīvā posma sarkano līniju teritorijas atdalīšana. Zemes vienības sadalīšanai un/vai apbūvei izstrādājams jauns detālplānojums vai Detālplānojuma grozījumi.
55. Atļauts turpināt esošo izmantošanu (x.xx. zemes nomu bez apbūves tiesībām – t.i., atļauts gan saglabāt esošās nomas līgumattiecības, gan veidot jaunas) un saglabāt esošo NĪLM - Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība (NĪLM kods 0101).
V. PROJEKTĒTĀS ZEMES VIENĪBAS NR.4, NR.5, NR.6, Nr.7 - LĪNIJBŪVJU IZBŪVES TERITORIJAS (L)
56. Plānotās (atļautās) izmantošanas “Līnijbūvju izbūves teritorijas (L)” robežas attēlotas Grafiskās daļas kartē “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana” un ietver:
56.2. zemes vienību Nr. 4 - Detālplānojuma teritorijai blakus esošās maģistrālās nozīmes Rīgas ielas (B kategorija) sarkano līniju daļu Detālplānojuma teritorijā. Plānotais nosaukums - “Rīgas iela”;
56.3. zemes vienību Nr. 5 - Detālplānojuma teritorijā plānoto vietējās nozīmes ielu (E kategorija) sarkanajās līnijās. Plānotais nosaukums – “Sudrabkalnu iela”;
56.4. zemes vienību Nr. 6 – koplietošanas ūdensnoteku gar Purva ielas perspektīvo posmu sarkanajās līnijās. Plānotais nosaukums – “Purva iela”;
56.5. zemes vienību Nr. 7 - Purva ielas un Rīgas ielas krustojuma redzamības trīsstūri sarkanajās līnijās. Plānotais nosaukums – “Purva iela”.
57. Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana:
57.2. iela;
57.3. iebrauktuves (ne tuvāk par 50 m no brauktuves krustojuma ar Rīgas ielas brauktuvi);
57.4. ietve/veloceliņš;
57.5. inženiertīkli;
57.6. pagaidu izmantošana - atklāta uzglabāšana (ielas neizbūvētajā daļā).
58. Būvniecības ieceres dokumentācijā iekļauj un ievēro plānotās pilsētas nozīmes ielas (D kategorija)
šķērsprofilu 16 m platumā, nepieciešamības gadījumā to precizējot.
59. Plānotajai pilsētas nozīmes ielai (D kategorija) paredzēt vismaz 6 m brauktuvi, ietvi-veloceliņu, apgaismojumu. Ietvi-veloceliņu un perspektīvās ielas brauktuvi un iebrauktuves projektēt ar cieto segumu un lietus ūdens novadi.
60. Zeme zem ielām ir publiska teritorija, kurā nodrošina brīvu iedzīvotāju kustību un transporta līdzekļu pārvietošanās iespējas. Nav pieļaujama brauktuves norobežošana ar barjerām vai citām būvēm, kas ierobežotu transporta līdzekļu un gājēju kustību, ja vien šie pasākumi nav saistīti ar satiksmes drošības uzlabošanu.
61. Ielu paredz ar cietu segumu, ko izbūvē pēc visu nepieciešamo inženiertīklu izbūves. Izbūvi iespējams veikt kārtās.
62. Nodrošina virszemes ūdens novadīšanu no ielas klātnes, nepieciešamības gadījumā pirms novadīšanas paredzot lietusūdeņu attīrīšanu (naftas ķērājus). Virszemes ūdens novadīšanas risinājums – ielas grāvis (ievalka) vai lietus kanalizācija.
63. Plānotās pilsētas nozīmes ielas (D kategorija) būvniecība (x.xx. projektēšana) var tikt veikta visā garumā vai arī atsevišķam posmam, sākot ar pievienojumu Kalna ielai. Iespējams būvniecības
sadalījums kārtās, 1.kārtā paredzot vismaz lietus ūdens novadi, elektroapgādi un brauktuves grants/šķembu segumu.
64. Inženiertīklus neparedzēt zem plānotās vietējās nozīmes brauktuves (izņēmums – nepieciešamie šķērsojumi).
65. Inženiertīklu būvniecībai nepieciešamajam Rīgas ielas šķērsojumam paredzēt caurdures metodi.
66. NĪLM - Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā (NĪLM
kods 1101).
VI. AIZSARGJOSLAS UN CITI APGRŪTINĀJUMI
67. Detālplānojuma teritorijā, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu un citiem normatīvajiem aktiem noteiktas aizsargjoslas u.c. apgrūtinājumi saskaņā ar tabulu Grafiskās daļas kartē “Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana”.
68. Aizsargjoslas gar plānotajiem inženiertīkliem, kuriem saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslas, tās nosaka pēc inženiertīklu būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
69. Pie inženiertīkla demontāžas vai pārvietošanas tiek likvidēta vai arī attiecīgi pārvietota tās
aizsargjosla.
70. Pēc inženiertīklu būvniecības aizsargjoslu robežas norāda apgrūtinājumu plānos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieraksta zemesgrāmatās.
VII. DETĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA
71. Detālplānojuma īstenošanu veic Detālplānojuma teritorijā ietilpstošā nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā tiesību/saistību pārņēmējs, vai nomas vai apbūves tiesības ieguvējs saskaņā ar Detālplānojuma risinājumiem (Apbūves nosacījumiem un Grafisko daļu) un Administratīvo līgumu par Detālplānojuma īstenošanu, veicot zemes ierīcību un zemes lietošanas veida maiņu, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentāciju/as un veicot būvniecību.
72. Detālplānojuma īstenošanas kārtība ir saistoša Detālplānojuma teritorijas īpašniekam un nomniekiem, un apbūves tiesības ieguvējiem, kā arī īpašuma u.c. tiesību pārņēmējiem.
73. Detālplānojuma īstenošana sadalīta kārtās:
73.2. 1. kārta - Detālplānojuma teritorijas sadalīšana, Pašvaldības lēmums par adresēm/nosaukumiem un NĪLM, jauna meža inventarizācija katrai no zemes vienībām Nr. 1, Nr. 2, Nr. 5 un Nr. 7;
73.3. 2. kārta - atļauta visa Detālplānojumā paredzētā būvniecība, ievērojot katram būvniecības veidam paredzētos noteikumus Apbūves nosacījumos. Iespējama papildus jaunu ēku apbūves zemes vienību izveide, izstrādājot zemes ierīcības projektu (ja nav nepieciešama sarkano līniju projektēšana). Plānotās ielas (turpmāk – Iela) būvniecība:
73.3.1. tiek veikta visai Ielai vai tās posmam atkarībā no iecerētās pievienojuma vietas;
73.3.2. ēku apbūves zemes gabala pievienojumu plānotajai ielai projektē, būvē un nodod ekspluatācijā kopā ar attiecīgo Ielas posmu (vai visu Ielu);
73.3.3. var tikt veikta kārtās, kā arī vismaz Ielas 1.kārtas apjomā - ņemot vērā šādus nosacījumus:
73.3.3.1. nomas tiesības vai apbūves tiesības nomas līgumā ar Pašvaldību jāparedz termiņš, līdz kuram tiesības ieguvējs apņemas veikt plānotās ielas (vai ielas posma līdz iebrauktuvei būvniecības ieceres teritorijā) izbūvi pilnā apjomā;
73.3.3.2. ja īpašumtiesību izmaiņu rezultātā zemes gabala vai tā daļas īpašnieks vairs nav Pašvaldība, tad Detālplānojumā paredzētās apbūves īstenošanai jānoslēdz administratīvais līgums ar Pašvaldību, šajā līgumā paredzot arī termiņu, līdz kuram minētais īpašnieks apņemas veikt Ielas (vai tās posma līdz iebrauktuvei būvniecības ieceres teritorijā) izbūvi pilnā apjomā.
74. Xxxxx, x.xx. inženiertīklu (centralizētā ūdensapgāde, centralizētā sadzīves notekūdeņu savākšana, elektroapgāde, gāzes apgāde, elektronisko sakaru tīkli, siltumapgāde u.c.; turpmāk - Inženiertīkli), kā arī ārpus Ielas teritorijas iecerēto Inženiertīklu būvniecība atļauta neatkarīgi no Detālplānojuma īstenošanas kārtām un secības.
75. Detālplānojuma teritoriju atļauts iznomāt Detālplānojumā paredzētajai izmantošanai (x.xx. noslēgt apbūves tiesības līgumu) vienīgi pēc Detālplānojumā noteiktās infrastruktūras izveides. Izņēmums
- ja nomnieks (vai apbūves tiesības ieguvējs) nomas līgumā (vai apbūves tiesības līgumā) ar Pašvaldību uzņemas Detālplānojumā noteiktās infrastruktūras izveidi, paredzot pēc tam nodot to Pašvaldības īpašumā: šādā gadījumā nomnieka vai apbūves tiesības ieguvēja iecerētā un Detālplānojumā atļautā būvniecība var tikt veikta reizē ar Detālplānojumā noteiktās infrastruktūras būvniecību, vismaz Ielas 1.kārtas apjomā - ja nomas tiesības vai apbūves tiesības līgumā ar Pašvaldību paredzēts termiņš, līdz kuram tiesības ieguvējs apņemas veikt Ielas (vai tās posma līdz iebrauktuvei būvniecības ieceres teritorijā) izbūvi pilnā apjomā.
76. Pirms plānotās apbūves nekustamā īpašuma apbūves zemes vienībā Nr.2 izstrādā meliorācijas sistēmas pārbūves būvniecības ieceres dokumentāciju, ietverot risinājumus, kas nodrošina virszemes ūdens atvadi no esošās caurtekas Rīgas ielā līdz koplietošanas ūdensnotekai. Pirms būvniecības uzsākšanas esošā koplietošanas ūdensnoteka pārtīrāma līdz pašvaldības nozīmes koplietošanas ūdensnotekai.
77. Detālplānojuma teritorijas īpašnieks apņemas informēt Detālplānojumā atļautās izmantošanas potenciālos īstenotājus - nomniekus, apbūves tiesības ieguvējus, kā arī īpašuma tiesību pārņēmējus
- par šo īstenošanas kārtību.
Detālplānojuma izstrādātājs
SIA “Reģionālie projekti”
Detālplānojuma teritorijas īpašnieks
Ķekavas novada pašvaldība
1.pielikums. Noteikumi elektroapgādes projektēšanai un būvniecībai
Elektroapgādes projektēšana un būvniecība ir īpaša būvniecība, kura jāveic saskaņā ar MK noteikumiem Nr.573 “Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”.
Ņemt vērā Aizsargjoslu likuma 35. un 45. pantā noteiktos aprobežojumus:
1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var
noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.
2) Ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, atjaunošanai, pārbūvei nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma.
3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas, remonta, atjaunošanas un pārbūves darbi veicami laikposmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā.
4) Pēc darbu veikšanas objekta īpašnieks vai valdītājs sakārto zemes platības, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī atlīdzina zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam darbu izpildes gaitā nodarītos zaudējumus. Zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.
5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic attiecīgo objektu īpašnieki vai valdītāji pēc savstarpējas vienošanās.
6) Juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona vai — pēc savstarpējas vienošanās — objekta īpašnieks vai valdītājs.
7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības.
8) Pašvaldību un atbildīgo valsts institūciju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kontroles veikšanas kārtību. Objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, — zemes lietotāju.
9) Tāda objekta īpašnieks vai valdītājs, kuram noteikta aizsargjosla, izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu. Šis nosacījums neierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai lietotāja tiesības prasīt viņam radīto tiešo zaudējumu atlīdzību.
10) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, izņemot aizsargjoslas gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, ja tās šķērso meža teritoriju, kur aprobežojumi noteikti tikai elektrolīniju trasē, — papildus iepriekšējos punktos minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:
• aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;
• aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;
• aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;
• aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;
• aizliegts celt, kapitāli remontēt, pārbūvēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;
• aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;
• aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas;
• aizliegts skaldīt ledu;
• aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus;
• aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;
• aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku;
• aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, pārbūves, avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā;
• aizliegts audzēt kokus un krūmus meža zemēs — platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, ārpus meža zemēm — visā aizsargjoslas platumā. Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.
• veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.
Ievērot prasības par elektrotīklu ekspluatāciju un drošību, kā arī prasības vides un cilvēku aizsardzībai, ko nosaka MK noteikumi Nr.982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”- 3., 8.-11.punkts:
1) Elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs vietās, kur elektrolīnija šķērso meža teritoriju, izveido un atbrīvo no kokiem un krūmiem elektrolīniju trases. Elektrolīnijas trases platums ir:
• gaisvadu elektrolīnijām, kuru spriegums:
• nepārsniedz 0,4 kilovoltus, - piecus metrus platā joslā;
• ir no 6 līdz 20 kilovoltiem, - 13 metru platā joslā;
• ir 110 kilovoltu, - 26 metrus platā joslā;
• ir 330 kilovoltu, - 54 metrus platā joslā;
• kabeļlīnijām – trīs metrus platā joslā.
2) Ja, veicot zemes darbus, juridiskās vai fiziskās personas konstatē kabeli, kurš nav norādīts darbu veikšanas tehniskajā dokumentācijā, tās pārtrauc zemes darbus un nodrošina kabeļa saglabāšanu, kā arī nekavējoties ziņo par to elektrisko tīklu īpašniekam vai valdītājam un vietējai pašvaldībai. Ja kabeli izceļ no ūdens ar enkuru, zvejas rīkiem vai citādi, kuģa kapteinis vai darbu vadītājs nekavējoties ziņo par to elektrisko tīklu īpašniekam vai valdītājam un vietējai pašvaldībai.
3) Aizsargjoslās papildus Aizsargjoslu likuma 35. un 45.pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegts:
• atrasties elektrisko tīklu būvju teritorijā un telpās, atvērt elektroietaišu durvis, nožogojumus un lūkas, pievienoties elektriskajiem tīkliem un darbināt komutācijas aparātus;
• mest uz vadiem un balstiem, kā arī tuvināt tiem jebkādus priekšmetus;
• kāpt uz elektrisko tīklu konstrukcijām, piesliet, novietot vai nostiprināt uz tām dažādus priekšmetus;
• laist gaisa pūķus, lidaparātu sporta modeļus un citus lidojošus priekšmetus.
4) Zemūdens kabeļu pārejas saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmē ostas plānos un navigācijas kartēs. Vietas, kur zemūdens kabeļlīnijas šķērso kuģojamās upes, kanālus un ūdenskrātuves, dabā norāda ar signālzīmēm. Signālzīmju dizainu un novietojumu ūdenstilpju krastos saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi. Signālzīmes novieto elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs.
5) Neatkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma darbus ar celšanas mehānismiem 30 metru joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada pirms darba sākšanas saskaņo ar attiecīgo elektrisko tīklu īpašnieku vai valdītāju.
Ievērot Enerģētikas likuma 19., 191, 23. un 24. panta prasības:
1) Jaunu energoapgādes komersantu objektu ierīkošanai energoapgādes komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaņā ar šā likuma 24.pantu.
2) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaņot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumus, kā arī tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersanta objektu — iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
• energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;
• energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkano līniju, publiski lietojamās ielas, tāda ceļa robežās, kam nav noteiktas sarkanās līnijas, vai esošās aizsargjoslas robežās;
• vietējā pašvaldība atzinusi, ka sabiedrības interesēs jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daļas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;
• energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots esošajā energoapgādes komersanta objekta aizsargjoslā un pēc tā ierīkošanas aizsargjoslas platums palielinās ne vairāk kā par 10 procentiem, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi;
• ierīkojamam energoapgādes komersanta objektam ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss un ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums;
• citos likumos noteiktajos gadījumos.
3) Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura sava objekta pārbūvi vai atjaunošanu, savlaicīgi par to informējot zemes īpašnieku. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaņā ar šā likuma 24.pantu, ja pārbūves rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizņemtā zemes platība. Zemes īpašnieks nevar liegt energoapgādes komersantam šajā daļā un šā likuma 19.panta 1.1 daļā noteikto darbu veikšanu. Ja puses nevar vienoties par zemes īpašniekam izmaksājamo vienreizējo samaksu, jautājums par šo samaksu risināms tiesas ceļā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā darbu veikšanas laikā vai pēc to pabeigšanas.
4) Namīpašnieks nevar liegt kabeļu, armatūras, līniju un citu iekārtu un ietaišu uzstādīšanai, ierīkošanai, ekspluatācijai un attīstībai izmantot sava nama fasādi, zem nama esošo pagrabu un nama bēniņu telpas.
5) Energoapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas.
6) Energoapgādes komersantu objektu — ēku un būvju celtniecībai, kā arī norobežotu teritoriju ierīkošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu var atsavināt kārtībā, kādu nosaka likums "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām".
7) Energoapgādes komersantu objektu ierīkošana aizsargājamās dabas teritorijās saskaņojama ar valsts vides aizsardzības institūcijām un aizsargājamās dabas teritorijas pārvaldes institūciju, bet kultūras pieminekļos, to aizsardzības zonās vai kultūrvēsturiskās teritorijās — ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
8) Ja tiek ierīkoti jauni vai paplašināti esošie energoapgādes objekti uz zemes vai dzīvojamā mājā, kas ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, šāda ierīkošana vai paplašināšana saskaņojama ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
9) Energoapgādes komersantu objektu (izņemot ēkas) ierīkošanai, pārbūvei, atjaunošanai un ekspluatācijai nosakāmi nekustamo īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumi.
10) Nekustamo īpašumu īpašnieku lietošanas tiesību aprobežojumu apjoms un izmantošanas kārtība noteikta šajā likumā un Aizsargjoslu likumā. Šie aprobežojumi jauniem energoapgādes
komersantu objektiem ir spēkā no dienas, kad tie ierīkoti, ievērojot šā likuma 19.pantā noteikto kārtību. Ja zemes īpašnieks nesaskaņo jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanu, aprobežojumus nosaka ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
11) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst bojāt vai pārveidot energoapgādes komersanta objektus, kas izvietoti viņa nekustamajā īpašumā, vai veikt darbības, kas kavētu citu enerģijas lietotāju apgādi.
12) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt energoapgādes komersantu veikt nekustamajā īpašumā esošo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju.
13) Esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.
14) Nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nodrošina iespēju energoapgādes komersanta personālam piekļūt pie attiecīgajā īpašumā, arī liegumzonā, slēgtā teritorijā vai ēkā esošajiem energoapgādes komersanta objektiem, lai veiktu šo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ar to ekspluatāciju saistītus darbus. Par remonta vai citu darbu nepieciešamību īpašnieku brīdina vismaz trīs dienas pirms šo darbu uzsākšanas, bet avārijas gadījumā tās seku novēršanu pieļaujams uzsākt bez īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas, ja to nav iespējams izdarīt.
15) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam zaudējumus, kas tieši saistīti ar jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanu vai esošo objektu ekspluatācijas un remonta nodrošināšanu.
16) Energoapgādes komersants atlīdzina nekustamā īpašuma īpašniekam par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu, ja:
• īpašumu izmanto jauna energoapgādes komersanta objekta ierīkošanai;
• veicot objekta pārbūvi, palielinās zemes platība, ko aizņem energoapgādes komersanta objekts vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu.
17) Atlīdzības aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
18) Ja energoapgādes komersanta objekts tiek likvidēts vai pārvietots, komersants sakārto nekustamo īpašumu atbilstoši tā agrākajam stāvoklim vai arī apmaksā tā sakārtošanai nepieciešamos darbus.
19) Pašvaldība un energoapgādes komersants var vienoties par ielu apgaismojuma tīkla nodošanu attiecīgajai pašvaldībai valdījumā vai īpašumā.