KONVENCIJA PAR STARPTAUTISKO AUTOPĀRVADĀJUMU LĪGUMU (CMR)

Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājuma līgumu (CMR)

Ženēvā 1956. gada 19. maijā

KONVENCIJA PAR STARPTAUTISKO AUTOPĀRVADĀJUMU LĪGUMU (CMR)

PREAMBULA LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATZĪSTOT kravu starptautisko pārvadājumu līgumu regulējošos noteikumus, kā arī šādiem pārvadājumiem lietojamo dokumentu un pārvadātāja atbildības unifikācijas vēlamību,

VIENOJĀS par sekojošo:

1.NODAĻA PIEMĒROŠANAS SFĒRA

1.Pants

1. Šī Konvencija tiek piemērota katram līgumam par kravu pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību, kad līgumā norādītās kravas nosūtīšanas un saĦemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs, no kurām vismaz viena ir Līgumslēdzēja Valsts neatkarīgi no Līgumslēdzējas Puses dzīves vietas un nacionalitātes.

2. Šajā Konvencijā ar jēdzienu "transportlīdzekļi" saprotami transportlīdzekļi ar motoru, vilcēji ar puspiekabēm, piekabes un puspiekabes, atbilstoši 1949. gada 19. septembra Konvencijas par ceļu satiksmi 4. panta definīcijai.

3. Šī Konvencija piemērojama arī tad, kad tās kompetencē esošos pārvadājumus veic valstis, valdības institūcijas vai organizācijas.

4. Šī Konvencija nav piemērojama, veicot:

a) pārvadājumus pēc kādas starptautiskas pasta konvencijas;

b) mirstīgo atlieku pārvadājumus;

c) pārceļotāju mantu pārvadājumus.

5. Līgumslēdzējas Puses vienojas nemainīt šīs Konvencijas noteikumus ar speciāliem līgumiem starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm, nepiemērot to pierobežas

pārvadājumiem un atļaut lietot pavadzīmes, kas apliecina kravas piederību, pārvadājumiem, kas tiek veikti tikai savā teritorijā.

2. Pants

1. Ja transportlīdzeklis ar kravu kādu ceļa posmu tiek vests pa jūru, dzelzsceļu, iekšējiem ūdens ceļiem vai ar lidmašīnu, izĦemot gadījumu, ja tiek piemēroti 14. panta noteikumi un ja krava no transportlīdzekļa netiek pārkrauta, šī Konvencija piemērojama visam pārvadājumam kopumā. Tomēr, ja tiks pierādīts, ka kravas zaudējums, bojājums vai piegādes kavējums ir noticis transportēšanas laikā ar citu transporta līdzekli un tam par iemeslu bijusi nevis autopārvadātāja darbība vai kļūme, bet notikums, kurš varēja notikt tikai transportēšanas laikā ar citu transportlīdzekli, autopārvadātāja atbildība tiek noteikta nevis pēc šīs Konvencijas, bet tādā veidā, kādā būtu noteikta pārvadātāja ar citu transporta līdzekli atbildība, ja kravas pārvadājumu līgumu nosūtītājs būtu noslēdzis ar šo pārvadātāju atbilstoši apstākļiem, kurus nosaka likums par kravas pārvadāšanu ar šo transporta līdzekli. Ja šādu noteiktu apstākļu nav, autopārvadātāja atbildība tiek noteikta pēc šīs Konvencijas.

2. Ja autopārvadātājs pats ir arī Pārvadātājs ar citu transporta līdzekli, viĦa atbildība tiek noteikta atbilstoši šā panta 1. punktam, bet tā, it kā autopārvadājumu un pārvadājumu ar citu transporta līdzekli veiktu divas dažādas personas.

2.NODAĻA

PERSONAS, PAR KURĀM ATBILDĪGS PĀRVADĀTĀJS

Pēc šīs Konvencijas pārvadātājs ir atbildīgs par savu pārstāvju, darbinieku un citu personu, kuru pakalpojumus viĦš izmanto, veicot pārvadājumu, darbību un kļūmēm viĦu kompetences sfērā, it kā šī darbība vai kļūmes būtu viĦa paša.

3. NODAĻA

PĀRVADĀJUMA LĪGUMA NOSLĒGŠANA UN IZPILDĪŠANA

4. Pants

Pārvadājuma līgums tiek apstiprināts satādot pavadzīmi. Pavadzīmes trūkums, nepareizs izpildījums vai zaudējums neietekmē pārvadājuma līguma pastāvēšanu vai derīgumu, tas paliek pakļauts šīs Konvencijas noteikumiem.

5. Pants

1. Pavadzīmi noformē trijos eksemplāros, to paraksta nosūtītājs un pārvadātājs. Šie paraksti var būt iespiesti tipogrāfiski vai aizstāti ar nosūtītāja un pārvadātāja zīmogiem, ja to atļauj likums tajā valstī, kurā tiek noformēta pavadzīme. Pirmais pavadzīmes eksemplārs tiek izsniegts nosūtītājam, otrais pavada kravu un trešais paliek pie pārvadātāja.

2. Ja nosūtīšanai paredzētā krava ir jānovieto dažādos transportlīdzekļos vai tā ir dažāda veida, vai sadalīta dažādās daļās, nosūtītājam vai pārvadātājam ir tiesības

pieprasīt atsevišķu pavadzīmi katram izmantotajam transportlīdzeklim vai katram kravas veidam, vai katrai kravas daļai.

6. Pants

1. Pavadzīme satur sekojošas ziĦas:

a) pavadzīmes noformēšanas laiku un vietu;

b) kravas nosūtītāja nosaukumu un adresi;

c) kravas pārvadātāja nosaukumu un adresi;

d) kravas pieĦemšanas laiku un vietu, kā arī norādītu nogādāšanas vietu;

e) kravas saĦēmēja nosaukumu un adresi;

f) kravas veida un tās iepakojuma pieĦemto apzīmējumu un bīstamas kravas pārvadājuma gadījumā tās vispārpieĦemto apzīmējumu;

g) iesaiĦojumu skaitu, to īpašos apzīmējumus un numurus;

h) kravas bruto svaru vai tās daudzumu izteiktu citās mērvienībās;

i) ar pārvadājumu saistītos maksājumus (maksu par pārvadājumu, papildmaksas, muitas nodokļus un pārējos maksājumus no līguma noslēgšanas brīža līdz kravas nogādāšanas brīdim);

j) nepieciešamās instrukcijas muitas un citu formalitāšu kārtošanai;

k) paziĦojumu, ka, neskatoties ne uz kādu līguma pantu, pārvadājums tiek veikts pēc šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Nepieciešamības gadījumā pavadzīme var saturēt sekojošas ziĦas:

a) paziĦojumu, ka pārkraušana nav atļauta;

b) maksājumus, kurus nosūtītājs apĦemas samaksāt;

c) maksājuma summu, kas samaksājama kravas nogādāšanas vietā;

d) noteikto kravas vērtību un summu, kas sagādā īpašu ieinteresētību kravas nogādāšanā;

e) nosūtītāja instrukcijas pārvadātājam attiecībā uz kravas apdrošināšanu;

f) saskaĦotu termiĦu, līdz kuram pārvadājumam jābūt veiktam;

g) pārvadātājam nodoto dokumentu sarakstu.

3. Līgumslēdzējas Puses var iekļaut pavadzīmē jebkuras citas ziĦas, kuras tās atzīst par nepieciešamām.

7. Pants

1. Nosūtītājs ir atbildīgs par visiem izdevumiem, zaudējumiem un bojājumiem, kas radušies pārvadātājam, neprecizitāšu un neatbilstību dēļ:

a) ziĦās, kas norādītas 6. panta 1. punkta apakšpunktos b), d), e), f), g), h) un j);

b) ziĦās, kas norādītas 6. panta 2. punktā;

c) visās citās ziĦās vai instrukcijās, ko nosūtītājs devis pavadzīmes sastādīšnai vai iekļaušanai tajā.

2. Ja pēc nosūtītāja lūguma pārvadātājs iekļauj pavadzīmē ziĦas,kas attiecas uz šā panta 1. punktu, tiek uzskatīts, ka tas ir izdarīts nosūtītāja vārdā, kamēr nav pierādīts pretējais.

3. Ja pavadzīme nesatur paziĦojumu, kas norādīts 6. panta 1. punkta k) apakšpunktā, pārvadātājs ir atbildīgs par visieam izdevumiem, zaudējumiem un bojājumiem, kuru dēļ viĦa kļūmes rezultātā cieš persona, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu.

8. Pants

1. PieĦemot kravu, pārvadātājam jāpārbauda:

a) ierakstu precizitāte pavadzīmē attiecībā uz iesaiĦojumu skaitu, to apzīmējumiem un numuriem;

b) kravas un tās iepakojuma ārējais izkats.

2. Ja pārvadātājam nav pieĦemamas iespējas pārbaudīt ierakstu precizitāti, kas minēta šā panta 1. punktā, viĦam jāieraksta pavadzīmē savi iebildumi un to iemesli. Tādā pašā veidā viĦam jāpamato katru viĦa iebildumu attiecībā uz kravas un tās iepakojuma ārējo izskatu. Šādi iebildumi nav saistoši nosūtītājam, ja vien viĦš nav norādījis pavadzīmē, ka piekrīt tiem.

3. Nosūtītājam ir tiesības pieprasīt pārvadātājam pārbaudīt kravas bruto svaru vai tās daudzumu izteiktu citās mērvienībās. ViĦš var arī pieprasīt pārbaudīt iesaiĦojumu saturu. Pārvadātājam ir tiesības pieprasīt atlīdzību par šādas pārbaudes veikšanu; pārbaudes rezultātus ieraksta pavadzīmē.

9. Pants

1. Pavadzīme ir pirmais pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai, līguma nosacījumiem un tam, ka pārvadātājs ir saĦēmis kravu.

2. Ja pavadzīme nesatur īpašus pārvadātāja iebildumus, tiek pieĦemts, kamēr nav pierādīts pretējais, ka kravas un tās iesaiĦojuma ārējais izskats brīdī, kad pārvadātājs

saĦēma kravu, bija labs, ka iesaiĦojumu skaits, to apzīmējumi un numuri sakrita ar norādītiem pavadzīmē.

10. Pants

Nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātāja priekšā par zaudējumiem, kas nodarīti personām, aprīkojuma un kravas bojājumiem, kā arī par jabkurām izmaksām saistītām ar kravas iepakošanas defektiem, izĦemot gadījumus, kad defekts bija acīm redzams vai pārvadātājam zināms kravas pieĦemšanas laikā un viĦam pret to nebija iebildumu.

11. Pants

1. Muitas un citu formalitāšu kārtošanai līdz kravas nodošanai saĦēmējam nosūtītājs pievieno pavadzīmei nepieciešamos dokumentus vai nodod tos pārvadātāja rīcībā un sniedz viĦam visu pieprasīto informāciju.

2. Pārvadātāja pienākumos neietilpst pārbaudīt šo dokumentu un informācijas precezitāti un atbilstību prasībām. Nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātāja priekšā par zaudējumiem, kas radušies šādu dokumentu un informācijas neprecizitātes vai nepietiekamības dēļ, izĦemot pārvadātāja puses nelikumīgas vai nevērīgas rīcības gadījumus.

3. Pārvadātāja atbildība par pavadzīmē norādīto un tai pievienoto dokumentu nozaudēšanas vai nepareizas izmantošanas sekām ir tāda kā ekspeditoram, tomēr pārvadātāja maksātā kompensācijas summa nedrīkst pārsniegt to summu, kāda tā būtu kravas zaudējuma gadījumā.

12. Pants

1. Nosūtītājam ir tiesības rīkoties ar kravu, piemēram, pieprasīt pārvadātājam pārtraukt kravas pārvadājumu, mainīt vietu, kur bija paredzēts nogādāt kravu vai izsniegt vai izsniegt kravu citam saĦēmējam nekā norādīts pavadzīmē.

2. Šīs tiesības nosūtītājs zaudē kopš tā brīža, kad pavadzīmes otrais eksemplārs tiek izsniegts saĦēmējam vai kad saĦēmējs izmanto savas tiesības atbilstoši 13. panta 1. punktam; kopš šā brīža pārvadātājs rīkojās pēc kravas saĦēmēja norādījumiem.

3. SaĦēmējam tomēr ir rīcības tiesības kopš pavadzīmes sastādīšanas brīža, ja nosūtītājs izdara šādu norādījumu pavadzīmē.

4. Ja, izmantojot savas rīcības tiesības, saĦēmējs dod rīkojumu nogādāt kravu citai personai, tad citai personai nav tiesību nosaukt citu saĦēmēju.

5. Tiesības rīkoties ar kravu tiek izmantotas, ievērojot šādus nosacījumus:

a) nosūtītājs vai gadījumā, kurš norādīts šā panta 3. punktā, - saĦēmējs, kas vēlas izmantot šīs tiesības, izsniedz pārvadātājam pavadzīmes pirmo eksemplāru, kurā ieraksta jaunas instrukcijas pārvadātājam un atlīdzina pārvadātājam visas izmaksas un zaudējumus, kas saistīti ar šo instrukciju izpildi;

b) minēto instrukciju izpildīšana ir iespējama tad, kad persona, kam instrukcija jāizpilda, to saĦēmusi, un ar to neapgrūtina ne pārvadātāja uzĦēmuma normālu darbu, ne arī citu kravu nosūtītājus vai saĦēmējus;

c) minēto instrukciju dēļ nenotiek sūtījums dalīšana.

6. Ja pārvadātājs to iemeslu dēļ, kas norādīti šā panta 5. punkta b) apakšpunktā, nevar izpildīt saĦemtās instrukcijas, viĦš nekavējoties ziĦo par to personai, kas devusi viĦam šīs instrukcijas.

7. Pārvadātājs, kurš nav izpildījis viĦa, dotās instrukcijas, Ħemot vērā šajā pantā paredzētos nosacījumus, vai izpildījis tās, nepieprasot uzrādīt pavadzīmes pirmo eksemplāru, ir atbildīgs tās personas priekšā, kurai ir tiesības izvirzīt prasību par šajā sakarā nodarītiem zaudējumiem.

13. Pants

1. Pēc kravas nogādāšanas saĦemšanas vietā saĦēmējam ir tiesības pieprasīt no pārvadātāja piegādāt viĦam pret kvīti kravu un pavadzīmes otro eksemplāru. Ja ir konstatēta kravas pazušana vai krava netiek nogādāta termiĦā, kas paredzēts 19. pantā, saĦēmējs savā vārdā, ar tiesībām, kas izriet no pārvadājuma līguma, var iesniegt pārvadātājam prasību.

2. SaĦēmējs, kurš izmanto šā panta 1. punktā viĦam dotās tiesības, izdara maksājumus, kurus viĦam pienākas darīt pēc pavadzīmes noteikumiem, bet strīda gadījumā pārvadātājam nav jāizsniedz kravu, kamēr saĦēmējs negarantē apmaksu.

14. Pants

1. Ja kaut kādu iemeslu dēļ ir vai kļūst neiespējami izpildīt līgumu atbilstoši pavadzīmē formulētiem noteikumiem pirms krava tiek nogādāta nodošanas vietā, pārvadātājs pieprasa instrukcijas no personas, kurai atbilstoši 12. panta noteikumiem ir tiesības rīkoties ar kravu.

2. Tomēr, ja apstākļi atļauj veikt pārvadājumu ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kuri norādīti pavadzīmē, un ja pārvadātājs pieĦemamā laikā nevarēja saĦemt insrukcijas no personas, kurai atbilstoši 12. panta noteikumiem ir tiesības rīkoties ar kravu, pārvadātājs veic pasākumus, kuri viĦam šķiet labāki tās personas interesēs, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu.

15. Pants

1. Ja apstākļi kavē kravas nodošanu pēc tam, kad tā ir nogādāta saĦemšanas vietā, pārvadātājs pieprasa instrukcijas no nosūtītāja. Ja saĦēmējs atsakās no kravas, nosūtītājam ir tiesības rīkoties ar kravu bez pienākuma uzrādīt pavadzīmes pirmo eksemplāru.

2. Ja saĦēmējs ir atteicies no kravas, viĦam tomēr ir tiesības prasīt kravas piegādi, kamēr pārvadātājs nav saĦēmis no nosūtītāja instrukcijas par pretējo.

3. Ja kravas nodošanu kavējošie apstākļi rodas pēc tam, kad saĦēmējs, izmantojot savas tiesības atbilstoši 12. panat 3. punktam, ir devis rīkojumu nogādāt kravu citai personai, tad šā panta 1. un 2. punkts ir piemērojami tā, it kā saĦēmējs būtu nosūtītājs, bet šī cita persona būtu saĦēmējs.

16. Pants

1. Pārvadātājam ir tiesības atgūt izdevumus, kas saistīti ar instrukciju pieprasīšanu vai šādu instrukciju realizēšanu, ja šīs izmaksas nav saistītas ar pārvadātāja nepareizu rīcību vai nolaidību.

2. Gadījumos, kuri norādīti 16. panta 1. punktā un 15. pantā, pārvadātājs var nekavējoties izkraut kravu uz tās personas rēķina, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu, un pēc tam pārvadājums tiek uzskatīts par pabeigtu. Pārvadātājs glabā kravu tās personas interesēs, kurai uz to ir tiesības. Tomēr viĦš var uzticēt glabāšanu arī trešai personaiun šajā gadījumā viĦš nenes atbildību, izĦemot, kā par nepiesardzību šīs trešās personas izvēlē. Pavadzīmē paredzētie maksājumi un visi pārējie izdevumi paliek apmaksājami pret kravas izsniegšanu.

3. Pārvadātājs var pārdot kravu, negaidot instrukcijas no personas, kurai ir tiesības rīkoties ar to, ja krava ātri bojājas vai tās stāvoklis noder par attaisnojumu šādai rīcībai, vai ja glabāšanas izdevumi būtu neizmērojami lieli, salīdzinot ar kravas vērtību. ViĦā var izšķirties par kravas pārdošanu arī citos gadījumos, ja no personas, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu, pēc pieĦemama laika perioda notecēšanas nav saĦemtas pretējas instrukcijas, pēc kurām no pārvadātāja varētu prasīt tās realizēt.

4. Ja krava ir pārdota saskaĦā ar šo pantu, ienākumi no pārdošanas, atskaitot izdevumus, kuri apmaksājami pret kravas izsniegšanu, ir nododami tās personas rīcībā, kurai ir tiesības rīkoties ar kravu. Ja šie izdevumi pārsniedz ienākumus no pārdošanas, pārvadātājam ir tiesības saĦemt starpību.

5. Pārdošanas gadījumā procedūru nosaka likums vai paradums tajā vietā, kur krava atrodas.

4. NODAĻA PĀRVADĀTĀJA ATBILDĪBA

17. Pants

1. Pārvadātājs ir atbildīgs par pilnīgu vai daļēju kravas zaudējumu un par bojājumu, kurš noticis kopš brīža, kad krava bija pieĦemta, līdz brīdim kad krava tiek nodota, kā arī par piegādes nokavējumu.

2. Pārvadātājs tomēr tiek atbrīvots no šādas atbildības, ja kravas zaudējums, bojājums vai nokavējums ir noticis prasītāja nelikumīgas rīcības vai nolaidības dēļ, prasītāja instrukciju dēļ, ja to cēlonis ir pārvadātāja nelikumīgas rīcības vai nolaidības rezultāts, kravas īpašību dēļ vai dēļ apstākļiem, no kuriem pārvadātājs nevarēja izvairīties un kuru sekas viĦš nebija spējīgs novēsrt.

3. Pārvadātājs netiek atbrīvots no atbildības pārvadājumu veikšanai lietojamā transportlīdzekļa defektu dēļ, personas, no kuras viĦš īrē transprtlīdzekli un tās pārstāvju vai darbinieku nelikumīgas rīcības un nolaidības dēļ.

4. Ievērojot 18. panta 2., 3., 4. un 5. punktu, pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības, ja kravas zaudējums vai bojājums ir saistīs ar vienu vai vairākiem sekojošiem īpaša riska apstākļiem:

a) tiek izmantoti vaļēji neapsegti transportlīdzekļi, ja to izmantošana bija īpaši sakaĦota un norādīta pavadzīmē;

b) trūkst iepakojums vai tas ir bojāts gadījumā, kad krava pēc savām īpašībām var nožūt vai bojāties, ja tā nav iepakota vai nav pienācīgi labi iepakota;

c) kravas nosūtītājs, saĦēmējs vai personas, kas rīkojas viĦu vārdā, kravu apstrādā, iekrauj, pārkrauj vai izkrauj;

d) noteikta kravas veida dabiska īpašība noved pie kravas daļēja vai pilnīga zaudējuma vai bojājuma, sevišķi trausluma, rūsēšanas, pūšanas, žūšanas, sūkšanās, normālas sarukšanas, kožu vai kaitēkļu darbības dēļ;

e) iepakojums ir nepietiekami vai neatbilsoši apzīmēts un numurēts;

f) tiek pārvadāti dzīvi dzīvnieki.

5. Ja pēc šā panta pārvadātājs nav atbildīgs par zaudējumu, bojājumu, nokavējumu, Ħemot vērā apstākļus kuru dēļ tie radušies, tad viĦš ir atbildīgs tikai tādā apjomā, kādā apstākļi par kuriem viĦš ir atbildīgs, ir veicinājuši zaudējumu, bojājumu vai nokavējumu.

18. Pants

1. Pierādīt, ka zaudējums, bojājums vai nokavējums ir radies kāda 17. panta 2. punktā minētā apstākļa dēļ, ir pārvadātāja pienākums.

2. Ja pārvadātājs pierāda, ka atgadījuma, zaudējuma vai bojājuma apstākļi var būt attiecināmi uz vienu vai vairākiem īpaša riska apstākļiem, kuri norādīti 17. panta 4. punktā, tad tie arī tiek pieĦemti par iemeslu. Tomēr prasītājam ir tiesības pierādīt, ka faktiski zaudējuma vai bojājuma apstākļi nav pilnīgi vai daļēji attiecināmi uz vienu no šiem riska apstākļiem.

3. Šis pieĦēmums nav piemērojams apstākļiem, kas minēti 17. panta 4. punkta a) apakšpunktā, ja iztrūkums ir pārmērīgs vai ja ir pazudis vesels iesaiĦojums.

4. Ja pārvadājums tiek veikts ar transportlīdzekli, kuram ir speciāla iekārta kravas pasargāšanai no karstuma, aukstuma, temperatūras svārstībām vai gaisa mitruma, pārvadātājam nav tiesību uzskatīt par pamatu 17. panta 4.punkta d) apakšpunktu, ja viĦš nav pierādījis, ka ievērojot apstākļus ir veikti visi no viĦa atkarīgie pasākumi, kas

attiecas uz šās iekārtas izvēli, uzturēšanu un lietošanu un ka viĦš ir ievērojis visas viĦam dotās speciālās instrukcijas.

5. Pārvadātājam nav tiesību izmantot par pamatu 17. panta 4. punkta f) apakšpunktu, ja viĦš nav pierādījis, ka ir veikti visi no viĦa atkarīgie pasākumi, ievērojt apstākļus, un izpildītas visas viĦam dotās speciālās instrukcijas.

19. Pants

Kravas nogādāšanas nokavējums tiek atzīts, ja krava nav nogādāta sakaĦotā termiĦā vai, kad termiĦš nav noteikts, pārvadājuma faktiskais ilgums, neĦemot vērā pārvadājuma apstākļus, sevišķi, ja daļējas iekraušanas gadījumā laiks, kas būtu nepieciešams pilnas kravas iekraušanai parastā veidā, pārsniedz laiku, kāds būtu pieĦemams centīgam pārvadātājam.

20. Pants

1. Tas fakts, ka krava nav nogādāta trīsdesmit dienu laikā pēc saskaĦotā termiĦa vai, ja nav saskaĦotā termiĦa, sešdesmit dienu laikā kopš pārvadātājs ir pieĦēmis kravu, ir neapstrīdams pierādījums tam, ka krava ir pazaudēta un persona kurai ir tiesības izvirzīt prasības, var uzskatīt to par pazaudētu.

2. Persona ar šādām tiesībām, pēc kompensācijas saĦemšanas par kravas zaudējumu, var prasīt tūlītēju rakstisku paziĦojumu, ja krava būs gada laikā pēc kompensācijas izmaksas. Šādai prasībai šī persona dod rakstisku apliecinājumu.

3. Trīsdesmit dienas pēc šāda paziĦojuma saĦemšanas iepriekš minētā persona var prasīt piegādāt tai kravu par samaksu, kas norādīta pavadzīmē, kā arī atmaksājot saĦemto kompensāciju, atskaitot tajā iekļautos maksājumus, bet neizslēdzot prasību kompensēt nogādāšanas nokavējumu pēc 23. panta un, ja tas ir piemērojams , pēc 26. panta.

4. Ja 2. punktā minētā prasība vai instrukcija nav iesniegta trīsdesmit dienu laikā, kā tas norādīts 3. pantā, vai ja krava nav atrasta vienu gadu pēc kompensācijas izmaksas, pārvadātājam ir tiesības rīkoties ar atrasto kravu atbilstoši tā vietas likumam, kur krava atrodas.

21. Pants

Ja krava ir nogādāta saĦēmējam, pārvadātājam nesaĦemot no tā pārvadājuma līgumā noteikto samaksu par piegādi, pārvadātājs, neierobežojot savas tiesības prasībās pret saĦēmēju, ir atbildīgs nosūtītāja priekšā par kompensāciju, kura nepārsniedz šīs samaksas summu.

22. Pants

1. Ja nosūtītājs nodod pārvadātājam bīstamu kravu, viĦš precīzi informē pārvadātāju par iespējamām briesmām un, ja nepieciešams, norāda, kādi piesardzības pasākumi jāveic. Ja šāda informācija nav ierakstīta pavadzīmē, tad nosūtītājam vai saĦēmējam

citādā veidā jāpierāda, ka pārvadātājs ir precīzi zinājis, kādas briesmas rada minētās kravas transportēšana.

2. Bīstamo kravu, par kuras bīstamību apstākļos, kas norādīti šā panta 1. punktā, pārvadātājs nav zinājis, viĦš var jebkurā laikā vai vietā izkraut, iznīcināt vai padarīt par nekaitīgu bez kompensācijas, turķlāt nosūtītājs ir atbildīgs par visām izmaksām, zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies, nododot kravu transportēšanai, vai transportējot.

23. Pants

1. Kad atbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem pārvadātājs ir atbildīgs par kompensāciju sakarā ar pilnīgu vai daļēju kravas zaudējumu, šāda kompensācija ir aprēķināmam atbilstoši kravas vērtībai vietā un laikā, kad tā pieĦemta pārvešanai.

2. Kravas vētība tiek noteikta atbilstoši cenai preču biržā vai, ja tādas nav, atbilstoši attiecīgai tirgus cenai, vai, ja nav ne preču biržas cenas, ne tirgus cenas, atbilstoši tāda paša veida un kvalitātes preču parastajai cenai.

3. Kompensācija, tomēr, nedrīkst pārsniegt 25 frankus par trūkstošā bruto svara kilogramu. Ar jēdzienu franks saprotmas zelta franks, kas satur 10/31 g zelta ar raudzi 900.

4. Turklāt, visas kravas zaudējuma gadījumā pilnīgi atlīdzināmi ir transportēšanas maksājumi un muitas nodevas, bet daļēja kravas zaudējuma gadījumā - proporcionāli zaudējumam; citi izdevumi nav jāatlīdzina.

5. Nokavējuma gadījumā, ja prasītājs pierāda, ka tā dēļ viĦam ir radušies zaudējumi, pārvadātājs maksā kompensāciju par zaudējumu, kas nepāesniedz pārvadājuma izmaksas.

6. Lielāku kompensāciju var pieprasīt tādā gadījumā, ja kravas vērtība vai īpaša piegādes interese ir paziĦota atbilstoši 24. un 26. pantam.

24. Pants

Par saskaĦotu piemaksu nosūtītājs var norādīt pavadzīmē kravas vērtību, kas pārsniedz šo limitu.

25. Pants

1. Kravas bojājumu gadījumā pārvadātājs maksā tādu summu, par cik ir kritusies kravas vērtība, to aprēķina pēc kravas vērtības, kas noteikta atbilstoši 23. panta 1., 2. un 4. punktiem.

2. Kompensācija tomēr nedrīkst pārsniegt: a) summu, kas būtu jāmaksā visas kravas zaudējuma gadījumā, ja viss sūtījums ir bojāts; b) summu, kas būtu jāmaksā par bojātās daļas zaudējumu, ja tikai daļa no sūtījuma ir bojāta.

26. Pants

1. Par saskaĦotu piemaksu nosūtītājs drīkst paziĦot kravas piegādes īpašas intereses summu tās bojājuma, zaudējuma vai termiĦa nokavēšanas gadījumā, šo summu ierakstot pavadzīmē.

2. Ja ir paziĦota speciāla interese par piegādi, var pieprasīt kompensāciju atbilstoši paziĦotās intereses kopējai summai par pierādītu zaudējumu vai bojājumu, neatkarīgi no kompensācijas, kas noteikta23., 24. un 25. pantā.

27. Pants

1. Prasītājam ir tiesības pieprasīt kompensācijas maksājuma procentus. Šos procentus rēķinot piecus procentus gadā, sāk skaitīt kopš tās dienas, kad prasība ir rakstiski nosūtīta pārvadātājam vai, ja šī prasība nebija iesniegta, kopš dienas, kurā ierosināta tiesas prāva.

2. Ja summa, pēc kuras kompensācija tiek aprēķināta, nav izteikta tās valsts valūtā, kur maksājums pieprasīts, pārrēķinu izdara pēc kompensācijas izkmaksas dienas vietējā valūtas kursa.

28. Pants

1. Gadījumos, kad, piemērojot likumu sakarā ar zaudējumu, bojājumu vai nokavēšanos, veicot pārvadājumu saskaĦā ar šo Konvenciju, rodas ārpuslīguma prasība, pārvadātājs var balstīties uz šīs Konvencijas noteikumiem, kuri izslēdz viĦa atbildību, nosaka vai ierobežo maksājamo kompensāciju.

2. Gadījumos, kad ārpuslīguma atbildība par zaudējumu, bojājumu vai nokavējumu tiek prasīta no kādas personas, ar kuru pārvadātājam ir saistības, pēc 3. panta noteikumiem, šāda persona var balstīties uz šīs Konvencijas noteikumiem, kuri izslēdz viĦa atbildību, nosaka vai ierobežo maksājamo kompensāciju.

29. Pants

1. Pārvadātājam nav tiesību balstīties uz šīs nodaļas noteikumiem, kuri izslēdz vai ierobežo viĦa atbildību, vai atceļ pienākumu pierādīt, ja bojājums ir radies viĦa saistību neizpildīšanas vai apzināti ļaunprātīgas rīcības dēļ, kuru tiesa vai tribunāls, kas izskata lietu, sakaĦā ar likumu uzskata par atbilstšu apzināti ļaunprātīgai rīcībai.

2. Tie paši noteikumi ir piemērojami, ja apzināti ļaunprātīgu rīcību vai saistību neizpildīšanu ir izdarījuši, pildot savus pienākumus, pārvadātāja pārstāvji, darbinieki vai kādas citas personas, kuru pakalpojumus pārvadātājs izmanto veicot pārvadājumu. Turklāt, šādā gadījumā šiem pārstāvjiem, darbiniekiem vai citām personām nav tiesību balstīties uz šīs nodaļas 1. punktā minētajiem noteikumiem attiecībā uz savu personīgo atbildību.

5. NODAĻA PRASĪBAS UN PRĀVAS

30. Pants

1. Ja gadījumā, kad zaudējums vai bojājums ir neapšaubāms, saĦēmējs pieĦem kravas sūtījumu, kopā ar pārvadātāju rūpīgi nepārbaudot tās stāvokli vai nenosūtot pārvadātājam iebildumus, sniedzot vispārējus norādījumus par zaudējumu vai bojājumu ne vēlāk kā kravas pieĦemšanas dienā, un gadījumā, kad zaudējums vai bojājums nav manāms septiĦu dienu laikā kopš kravas pieĦemšanas dienas, izĦemot svētdienas un svētku dienas, kravas pieĦemšanas fakts ir pirmais pierādījums tam, ka krava ir saĦemta tādā stāvoklī, kā tas ir aprakstīts pavadzīmē. Ja kravas zaudējumi vai bojājumi nav pamanāmi, iebildumiem jābūt rakstiskiem.

2. Ja kravas stāvokli saĦēmējs un pārvadātājs ir rūpīgi pārbaudījuši, pierādījumi, kas ir pretrunā ar šādas pārbaudes rezultātiem, ir pieĦemami gadījumā, kad zaudējumi vai bojājumi nav pamanāmi un kad saĦēmējs noteiktajā kārtībā ir nosūtījis iebildumus pārvadātājam rakstiski, septiĦu dienu laikā pēc kravas pārbaudes dienas, izĦemot svētdienas un svētku dienas.

3. Kompensācija par piegādes nokavējumu nav jāmaksā, ja pārvadātājam nav nosūtīti rakstiski iebildumi divdesmit vienas dienas laikā kopš tās dienas, kad krava bija nodota saĦēmēja rīcībā.

4. Aprēķinot laika limitu, kas noteikts šajā pantā, kravas pieĦemšanas diena vai kravas pārbaudes diena vai diena, kad krava bija nodota saĦēmēja rīcībā, netiek Ħemta vērā.

5. Pārvadātājs un saĦēmējs sniedz viens otram iespējamo atbalstu, izdarot vajadzīgos pētījumus un pārbaudes.

31. Pants

1. Par strīdīgiem jautājumiem, kas rodas veicot pārvadājumus pēc šīs Konvencijas, prasītājs var ierosināt prāvu jebkurā Līgumslēdzēju Valstu norādītā tiesā, kā arī tās valsts tiesā, kur atrodas:

a) atbildētāja dzīvesvieta, viĦa galvenais uaĦēmums, iestāde vai birojs, ar kuru ir noslēgts līgums par pārvadājumu;

b) kravas nosūtīšanas vai kravas piegādāšanas vieta, un nevienā citā tiesā.

2. Ja lietu par strīdīgo jautājumu, kas minēts šā panta 1. punktā, izskata tiesa, kura ir kompetenta atbilstoši šim punktam vai ja attiecībā uz šo strīdīgo jautājumu šāda tiesa ir pieĦēmusi lēmumu, nav pieļaujams ierosināt jaunu prāvu starp tām pašām pusēm, par tiem pašiem jautājumiem, izĦemot gadījumus, kad pirmās tiesas prāvas lēmums nav izpildāms valstī, kur ierosināta jauna tiesas prāva.

3. Kad par strīdīgo jautājumu, kuram tiek piemērots šā panta 1. punkts, vienas Līgumslēdzējas Valsts tiesa, kura ir kompetenta atbilstoši šim punktam, ir pieĦēmusi lēmumu, kas izpildāms šajā valstī, šis lēmums kļūst par izpildāmu arī jebkurā citā Līgumslēdzējā valstī, tiklīdz ir izpildītas šajā valstī pieĦemtās formalitātes. Šīs formalitātes nevar pieļaut lietas pārskatīšanu pēc būtības.

4. Šā panta 3. punkta noteikumi piemērojami spriedumiem pēc iztiesāšanas, aizmuguriskiem tiesas spriedumiem, ar tiesas rīkojumiem apstiprinātiem darījumiem,

bet nav piemērojami pagaidu spriedumiem vai lēmumiem, kas uzliek prasītājam, kuram atteikts viĦa prasībās, pienākumu atlīdzināt zaudējumus papildus tiesas izdevumiem.

5. Tiesas prāvu, kas ierosinātas par pārvadājumiem, kurus veic pēc šīs Konvencijas, izdevumu nodrošinājums netiek prasīts no Līgumslēdzēju Valstu pilsoĦiem, kuru dzīvesvieta vai uzĦēmums ir vienā no šīm Valstīm.

32. Pants

1. Noilguma termiĦš prasībai, kura iesniedzama tiesā par pārvadājumu, kas tiek veikts pēc šīs Konvencijas, ir viens gads. Tomēr, apzināti ļaunprātīgas rīcības gadījumā, kuru saskaĦā ar likumu, pēc kura vadās tiesa vai tribunāls, kas izskata šo gadījumu, uzskata par apzināti ļaunprātīgu rīcību, prasības noilguma termiĦš ir trīs gadi. Prasības noilgumu sāk skaitīt:

a) kopš kravas nodošanas dienas, ja krava daļēji zaudēta,bojāta vai ir nokavēts piegādes termiĦš;

b) kopš trīdesmitās dienas pēc saskaĦotā piegādes termiĦa notecēšanas vai kopš sešdesmitās dienas pēc tam, kad pārvadātājs ir pieĦēmis kravu gadījumā, ja piegādes termiĦš nebija saskaĦots;

c) kopš trim mēnešiem pēc līguma par kravas pārvadājuma noslēgšanas visos pārējos gadījumos. Diena, kurā prasības noilgums iesākas, netiek ieskaitīta prasības noilguma laikā.

2. Rakstiska pretenzija aptur prasības noilgumu līdz tai dienai, kad pārvadātājs ar rakstisku paziĦojumu noraida pretenziju un atgriež tai klāt pieliktos dokumentus. Pretenzijas daļējas atzīšanas gadījumā prasības noilguma laiks atkal sāk ritēt tikai attiecībā uz to pretenzijas daļu, kas paliek spēkā. Pretenzijas sanemšanas, atbildes uz to, kā arī dokumentu atgriešanas faktu jāpierāda tai pusei, kas balstas uz šiem faktiem. Prasības noilgums netiek apturēts ar papildpretenzijām par to pašu lietu.

3. Ievērojot 2. punkta noteikumus, prasības noiluma pagarināšanu nosaka likumu priekšraksti, pēc kuriem vadās tiesa, kas izskata lietu. Šie likumi nosaka arī prāvā no jauna radušās tiesības.

4. Prasību, kurai noilguma laiks ir notecējis, nevar izmnatot ar pretprasību vai iebildumu.

33. Pants

Pārvadājuma līgumā var būt iekļauts pants, ar kuru tiek atzīta šķīrējtiesa, ja šis pants paredz, ka šķīrējtiesa pielietos šo Konvenciju.

6. NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ PĀRVADĀJUMIEM.

KURUS VEIC SECĪGI PĀRVADĀTĀJI

34. Pants

Ja pārvadājumu, kuram ir vienots līgums, secīgi veic vairāki autopārvadātāji, kad katrs no viĦiem ir atbildīgs par visu pārvadājumu, turklāt otrais un katrs nākošais pārvadātājs, pieĦemot kravu un pavadzīmi, uz pavadzīmes noteikumu pamata kļūst par pārvadājuma līguma dalībniekiem.

35. Pants

1. Pārvadātājs, kas pieĦem kravu no iepriekšējā pārvadātāja, izsniedz pēdējam parakstītu kvīti, kurā ir atzīmēts datums. ViĦš ieraksta savu vārdu un adresi pavadzīmes otrajā eksemplārā. Ja ir nepieciešams, viĦš ieraksta pavadzīmes otrajā eksemplārā un kvītī iebildumus, līdzīgus minētiem 8. panta 2. punktā.

2. 9. panta noteikumus piemēro, kārtojot attiecības starp pārvadātājiem, kas secīgi veic pārvadājumu.

36. Pants

Prasība sakarā ar atbildību par zaudējumu, bojājumu vai nokavējumu var būt iesniegts tikai pret pirmo pārvadātāju, pēdējo pārvadātāju vai pārvadātāju, kurš veica to pārvadājuma daļu, kurā notika zaudējums, bojājums vai nokavējums, izĦemot gadījumus, kad sūdzības, kas iesniegtas sakarā ar to pašu prāvadājuma līgumu, izskatīšanas laikā tiek iesniegta pretprasība vai iebildums; prasība var būt iesniegta vienlaicīgi pret vairākien no šiem pārvadātājiem.

37. Pants

Pārvadātājam, kas ir amaksājis kompensāciju saskaĦā ar šīs Konvencijas noteikumiem, ir tiesības panākt izdevumu, kā arī procentu un visu ar prasību saistīto izmaksu atlīdzību no pārējiem pārvadātājiem, kas piedalās pārvadājuma veikšanā, Ħemot vērā sekojošus noteikumus:

a) pārvadātājs, kura vainas dēļ ir radies zaudējums vai bojājums, ir atbildīgs par kompemsāciju pats, neatkarīgi no tā vai to samaksājis viĦš, vai cits pārvadātājs;

b) ja zaudējums vai bojājums ir radies divu vai vairāku pārvadātāju vainas dēļ, katrs no viĦiem maksā summu, kas ir proporcionāla viĦa atbildības daļai; ja atbildību nav iespējams sadalīt, katrs pārvadātājs ir atbildīgs proprcionāli tās samaksas daļai par pārvadājuma veikšanu, kas pienākas viĦam;

c) ja nav iespējams noteikt, uz kuru no pārvadātājiem ir attiecināma vaina par zaudējumu vai bojājumu, kompensācijas summa ir sadalāma starp visiem pārvadātājiem kā noteikts b) apakšpunktā.

38. Pants

Ja viens no pārvadātājiem ir maksāt nespējīgs, viĦa maksājamo un nesamaksāto kompensācijas daļu sadala starp pārējiem pārvadātājiem proprcionāli samaksas daļai, kas katram pienākas parpārvdajuma veikšanu.

39. Pants

1. Pārvadātājs, kuram ieniegta prasība pēc 37. un 38. panta, nedrīkst apstrīdēt maksājuma, kuru izdarījis prasību iesniegušais pārvadātajs bija pienācīgi brīdināts par tiesas prāvu un viĦam bija dota iespēja piedalīies tajā.

2. Pārvadātājs, kas vēlas ierosināt tiesas prāvu, lai iegūtu sev tiesības uz atlīdzību, var iesniegt savu prasību kompetentai tiesai vai tribunālam tajā valstī , kurā dzīvo viens no pārvadātājiem un atrodas viĦa firma, nodaļa vai pārstāvniecība, ar kuras starpniecību bija noslēgts līgums par pārvadājumu. Vienā tiesas procesā par apsūdzētiem var būt visi ieinteresētie pārvadātāji.

3. 31. panta 3. un 4. punkti ir piemērojami tiesas spriedumiem prāvās, kas formulēti

37. un 38. pantā.

4. 32. panta notekumi ir piemērojami prasībām, kuras pārvadātāji iesniedz viens otram. Prasības noilgums sākas ar to dienu, kad ar galīgo tiesas lēmumu pēc šīs Konvencijas noteikumiem ir noteikta maksājamās kompensācijas summa vai, ja šāda tiesas lēmuma nav, ar faktiskās iemaksas dienu.

40.Pants

Pārvadātāji var vienoties savā starpā pēc noteikumiem, kas atšķiras no tiem, kas formulēti 37. un 38. pantā.

7. NODAĻA

KONVENCIJAI NEATBILSTOŠU LĪGUMA NOTEIKUMU ANULĒŠANA

41. Pants

1. Katrs 40. pantam atbilstošais līguma noteikums, ar kuru tieši vai netieši tiek pieļauta atkāpe no šīs Konvencijas priekšrakstiem, tiek atzīts par spēkā neesošu. Šāda noteikuma neatzīšana neizraisa citu līguma noteikumu neatzīšanu.

2. Piemēram, par spēkā neesošiem tiek atzīti tādi līguma panti vai tiem līdzīgi, pēc kuriem pārvadātājs iegūst priekšrocības atbilstoši kravas apdrošināšanas līgumam, kā arī tādi panti, pēc kuriem pierādīšanas pienākums tiek pārlikts uz otru Līgumslēdzēju Pusi.

8. NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

42. Pants

1. Šī Konvencija ir atklāta, lai to parakstītu vai lai tai pievienotos Eiropas ekonomiskās komisijas dalībvalstis un valstis, kas pēc šīs komisijas Darbības nolīguma 8. punkta uzĦemtas komisijā ar padomdevēja statusu.

2. Tādas valstis, kas drīkst līdzdarboties noteiktās Eiropas ekonomiskās komisijas aktivitātēs saskaĦā ar šīs komisijas Darbības nolīguma 11. punktu, var kļūt par šīs Konvencijas Līgumslēdzējām Pusēm, pievienojoties tai, kad tā stājas spēkā.

3. Konvencija ir atklāta parakstīšanau līdz 1956. gada 31. augustam ieskaitot. Pēc tam tā būs atklāta, lai tai pievienotos.

4. Šī Konvencija ir ratificējama.

5. Ratifikācija vai pievienošanās tiek realizēta, nododot dokumentus glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

43. Pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviĦdesmitajā dienā pēc tam, kad piecas no 42. panta

1. punktā minētajām valstīm ir nodevušas glabāšana savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus.

2. Katrai valsij, kas pēc tam, kad piecas valstis ir nodevušas glabāšanā savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, ratificē Konvenciju vai pievienojas tai, šī Konvencija stājas spēkā deviĦdesmitajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu nodošanas.

44. Pants

1. Katra Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju.

2. Denonsācija stājas spēkā divpadsmit mēnešus pēc tās dienas, kad ģenerāsekretārs ir saĦēmis šo notifikāciju.

45. Pants

Ja pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Līgumslēdzēju Pušu skaits denonsāciju rezultātā ir kļuvis mazāks par pieci, Konvencija tiek anulēta kopš tās dienas, kad pēdējā no šīm denonsācijām iegūs spēku.

46. Pants

1. Katra valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu nodošanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam, iesniedzot Apvienoto Nāciju Oragnizācijas ģenerāsekretāram notifikāciju, var paziĦot, ka šī Konvencija attiecināma uz visām vai dažām tās teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga. Konvenciju piemēros notifikācijā norādītajai terirorijai vai teritorijām kopš deviĦdesmitās dienas, kad

ģenerāsekretārs būs saĦēmis minēto notifikāciju, vai, ja šajā dienā Konvencija vēl nebūs stājusies spēkā, tad kpoš tās spēkā stāšanās dienas.

2. Katra valsts, kas saskaĦā ar iepriekšējo punktu ir paziĦojusi, ka šī Konvencija piemērojama kādai no teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, var denonsēt Konvenciju atsevišķi attiecībā uz šo teritoriju, saskaĦā ar 44. panta noteikumiem.

47. Pants

Jebkuru strīdīgo jautājumu starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm par šīs Konvencijas interpretāciju vai piemērošanu, ja Puses nevar to nokārtot sarunu vai kādā citā veidā, var pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses ierosinājuma nodot izskatīšanai starptautiskajā tiesā.

48. Pants

1. Katra Līgumslēdzēja Puse, parakstot vai ratificējot šo Konvenciju vai pievienojoties tai, var paziĦot, ka tā neuzskata sev par saistošu šīs Konvencijas 47. pantu. Pārējās Līgumslēdzējas Puses nav saistītas ar 47. pantu attiecībā pret katru no Līgumslēdzējām Pusēm, kas izdarījusi šādu atrunu.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse, kas iesniegusi atrunu var jebkurā laikā atsaukt to, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāsekretāram notifikāciju.

3. Nekādas citas atrunas šai Konvencijai nav pieļaujamas.

49. Pants

1. Pēc tam, kad šī Konvencija bijusi spēkā trīs gadus, katra Līgumslēdzēja Puse, iesniedzot pieteikumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāsekretāram, var lūgt sasaukt koferenci Konvencijas pārskatīšanai. Ģenerāsekretārs paziĦo visām Līgumslēdzējām Pusēm par šo lūgumu un sasauc konferenci Konvencijas pārskatīšanai, ja četru mēnešu laikā pēc viĦa paziĦojuma ne mazāk kā ceturtā daļa no Līgumslēdzējām pusēm paziĦo, ka piekrīt šādai prasībai.

2. Ja atbilstoši iepriekšējam punktam, konference tiek sasaukta, ģenerāsekretārs paziĦo par to visām Līgumslēdzējām Pusēm un aicina tās trīs mēnešu laikā iesniegt tādus priekšlikumus, kurus viĦas vēlas izskatīt konferencē. Ģenerāsekrtārs izplata visām Līgumslēdzējām Pusēm konferences provizorisko dienas kārtību, kā arī šo priekšlikumu tekstus vismaz trīs mēnešus pirms konferences sākuma.

3. Ģenerālsekretārs uzaicina uz jebkuru atbilstoši šim pantam sasauktu konfernci visas

42. panta 1. punktā norādītās valstis, kā arī valstis, kas kļuvušas par Līgumslēdzējām Pusēm atbilstoši 42. panta 2. punktam.

50. Pants

Papildus 49. pantā noteiktajiem paziĦojumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāsekretārs paziĦo 42. panta 1. punktā minētajām valstīm un valstīm, kas kļuvušas par līgumslēdzējām Pusēm, saskaĦā ar 42. panta 2. punktu:

a) par ratifikācijām un pievienošanām atbilstoši 42. pantam;

b) par šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumiem atbilstoši 43. pantam;

c) par denonsācijām atbilstoši 44. pantam;

d) par šīs Konvencijas anulēšanu atbilstoši 45. pantam;

e) par notifikācijām, kas saĦemtas atbilstoši 46. pantam;

f) par pieteikumiem un notifikācijām, kas saĦemtas atbilstoši 48. panta 1. un 2. punktam.

51. Pants

Pēc 1956. gada 31. augusta šīs Konvencijas oriģināls būs nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāsekretāram, kurš nosūtīs apstiprinātas kopijas katrai valstij, kas minēta 42. panta 1. un 2. punktā.

TO APLIECINOT, zemāk parakstījušies, būdami noteiktā kārtībā pinvaroti, parakstījuši šo Konvenciju:

SAGATAVOTA Ženēvā tūkstots deviĦi simti piecdesmit sestā gada deviĦpadsmitajā maijā vienā oriģināleksemplārā angļu un franču valodās, turklāt abi teksti ir vienādi autentiski.

PARAKSTĪŠANAS PROTOKOLS

Konvencijas par līgumu kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu parakstīšanas brīdī, zemāk parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti , ir piekrituši izdarīt sekojošu paziĦojumu un paskaidrojumu:

1. Šī Konvencija nav piemērojama pārvadājumiem starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku.

2. 1. panta 4. punktam: Parakstījušies apĦemas vest sarunas par Konvenciju, kas regulē līgumus par pārceļotāju mantu pārvadājumiem un kombinēto transportu.

To apliecinot, zemāk parakstījušies, būdami noteiktā kārtībā pilnavaroti, ir parakstījuši šo Protokolu.

SAGATAVOTS Ženēvā, tūkstots deviĦi simti piecdesmit sestā gada deviĦpadsmitajā maijā vienā oriģināleksemplārā angļu un franču valodā, turklāt abi teksti ir vienādi autentiski.

PROTOKOLS PIE KONVENCIJAS PAR KRAVU STARPTAUTISKO AUTOPĀRVADĀJUMU LĪGUMU (CMR)

Ženēva 1978. gada 5. jūlijā ŠĀ PROTOKOLA PUSES,

BŪDAMAS, Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu, kas sagatavota Ženēvā 1956. gada 19. maijā, PUSES,

VIENOJĀS PAR SEKOJOŠO:

1. Pants

Šajā protokolā ar jēdzienu "Konvencija" saprotama Konvencija par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR).

2. Pants

Konvencijas 23. pants ir izlabots šādi: 1. 3. punkta teksts aizvietots ar šādu tekstu: " 3. Kompensācija tomēr nedrīkst pārsniegt 8,33 aprēķima vienības par trūlstošā bruto svara kilogramu."

2. Šis pants papildināts ar 7., 8. un 9. punktiem:

" 7. Šajā Konvencijā minētā aprēķina vienība ir Starptautiskā valūtas fonda noteiktā Speciālo aizgūšanas tiesību vienība. Šā panta 3. punktā minētā summa tiek pārrēķināta tās valsts valūtā, kuras tiesa izskata lietu, pamatojoties uz šīs valūtas vērtību sprieduma nolasīšanas dienā vai dienā par kuru vienojas Puses. Starptautiskā valūtas fonda dalībvalsts nacionālās valūtas vērtība, noteikta Speciālajās aizgūšanas tiesībās, tiek aprēķināta pēc novērtēšanas metodes, kuru jautājuma izskatīšanas dienā izmanto savās operācijās un darījumos Starptautiskais valūtas fonds. Valsts, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībniece, nacionālās valūtas vērtība, noteikta Speciālās aizgūšanas tiesībās, tiek aprēķināta atbilstoši metodei, ko nosaka šī valsts.

8. Tomēr valsts, kura nav Starptautiskā valūtas fonda dalībniece un kuras likums neatļauj piemērot šā panta 7. punkta narādījumus, var, ratificējot Protokolu pie CMR, pievienojoties tam vai jebkurā laikā vēlāk, paziĦot, ka šā panta 3. punktā noteiktais atbildības limits, kas piemērojams šajā teritorijā ir 25 valūtas vienības. Šajā punktā norādītā valūtas vienība atbilst 10/31 gramiem 900. raudzes zelta. Šajā punktā norādītās summas pārrēķins nacionālajā valūtā notiek atbilstoši ieinteresētās valsts likumiem.

9. Šā panta 7. punkta pēdējā teikumā minēto aprēķinu un šā panta 8. punktā minēto pārrēķinu izdara tādā veidā, lai nacionālajā valūtā pēc iespējas tuvāk izteiktu šā panta

3. punktā norādītās summas reālo vērtību, kas izteikta aprēķina vienībās. Valsts paziĦo Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāsekretāram par aprēķina metodi atbilstoāi šā panta 7. punktam un vienmēr, kad šī aprēķina metode tiek mainīta, kā arī pārrēķina rezultātu atbilstoši šā panta 8. punktam, iesniedzot dokumentus, kas norādīti Protokola pie CMR 3. pantā."

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

3. Pants

1. Šis protokols ir atklāts parakstīšanai valstīm, kas ir parakstījušas Konvenciju vai pievienojušās tai un ir Eiropas ekonomiskās komisijas dalībnieces vai ir uzĦemtas šajā komisijā ar padomdevēja statusu pēc šīs komisijas Darbības nolīguma 8. punkta.

2. Šis Protokols paliek atklāts, lai tam pievienotos jebkura šā panta 1. punktā minētā valsts, kas ir Konvencijas Līgumslēdzēja Puse.

3. Valsts, kas drīkst piedalīties noteiktās Eoropas ekonomiskās komisijas aktivitātēs atbilstoši šīs komisijas Darbības nolīguma 11. punktam un ir pievienojušās Konvencijai, var kļūt par šā Protokola Līgumslēdzējām Pusēm, pievienojoties tam pēc tā stāšanās spēkā.

4. Šis Protokols būs atklāts parakstīšanai Ženēvā no 1978. gada 1. septembra līdz 1979. gada 31. augustam ieskaitot. Pēc tam tas būs atklāts, lai tam pievienotos.

5. Šis Protokols ir ratificējams pēc tam, kad ieinteresētā valsts ratificē Konvenciju vai pievienijas tai.

6. Protokola ratifikācija vai pievienošanās tam notiek, nododot dokumentus glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāsekretāram.

7. Katrs dokuments par ratifikāciju vai pievienošanos, kurš nodots glabāšanā pēc šā Protokola labojuma, kas attiecas uz visām Līgumslēdzējām Pusēm, stāšanās spēkā vai pēc visu pasākumu veikšanas, lai šis labojums stātos spēkā attiecībā uz visām Līgumslēdzējām Pusēm, tiek uzskatīts par piederošu pie labotā protokola.

4. Pants

1. Šis Protokols stājas spēkā deviĦdesmitajā dienā pēc tam, kad piecas no šā Protokola

3. panta 1. un 2. punktā minētajām valstīm nodod glabāšanā savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus

2. Katrai valstij, kas pēc tam, kad piecas valstis ir nodevušas glabāšanā savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, ratificē šo Protokolu vai pievienojas tam, šis Protokols stājas spēkā deviĦdesmitajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu nodošanas glabāšanā.

5. Pants

1. Katra Līgumslēdzēja Puse var denonsēt Protokolu, ieniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju.

2. Denonsācija iegūst spēku divpadsmit mēnešus pēc notifikācijas saĦemšana dienas, kad ģenerāsekretārs ir saĦēmis pieteikumu par denonsāciju.

3. Katra Līgumslēdzēja Puse, kas pārstāj būt par Konvencijas Pusi, tajā pašā dienā pārstāj būt par šā Protokola Pusi.

6. Pants

Ja pēc šā Protokola stāšanās spēkā Līgumslēdzēju Pušu skaits denonsāciju rezultātā ir kļuvis mazāks par pieci, šis Protokols pārstāj būt spēkā kopš tās dienas, kad pēdējā no šīm denonsācijām iegūs spēku. Tas zaudē arī kopš tās dienas, kad Konvencija pārstāj būt spēkā.

7. Pants

1. Katra valsts ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu iesniegšanas laikā vai jebkurā laikā pēc tam var paziĦot, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekrētāram notifikāciju, ka šis Protokols attiecas uz visām vai dažām tās teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga un kuras intereses ievērojot tā iesniedz pieteikumu saskaĦā ar Konvencijas 46. pantu. Šis Protokols attiecas uz notifikācijā nosaukto teritoriju vai teritorijām kopš deviĦdesmitās dienas pēc tam, kad ģenerāsekretārs ir saĦēmis minēto notifikāciju vai, ja šajā dienā Protokols vēl nav stājies spēkā, kopš tā spēkā stāšanās dienas.

2. Katra valsts, kura sakaĦā ar iepriekšējo punktu ir paziĦojusi, ka šis Protokols attiecas uz kādu no teritorijām, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, var denonsēt protokolu atsevišķi attiecībā uz šo teritoriju, saskaĦā ar 5. panta noteikumiem.

8. Pants

Jebkuru strīdīgo jautājumu starp divām vai vairākām Līgumslēdzējām Pusēm par šā Protokola interpretāciju vai piemērošanu pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses ierosinājuma var nodot izskatīšanai Starptautiskajā tiesā, ja Puses nevar to nokārtot sarunu vai kādā citā veidā.

9. Pants

1. Katra Līgumslēdzēja Puse, parakstot, ratificējot šo Prottokolu vai pievienojoties tam, var iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāsekretāram notifikāciju, ka tā neuzskata sev par saistošu šā Protokola 8. pantu. Pārējās Līgumslēdzējas Puses nav saistītas ar šā Protokola 8. pantu attiecībā uz katru no Līgumslēdzējām Pusēm, kas izdarījusi šādu atrunu.

2. Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu var atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram notifikāciju.

3. Nekādas citas atrunas šim Protokolam nav pieļaujamas.

10. Pants

1. Pēc tam, kad šis Protokols ir bijis spēkā trīs gadus, katra Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt sasaukt konferenci šā Protokola pārskatīšnai, iesniedzot pieteikumu

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāsekretāram. Ģenerāsekretārs paziĦo visām Līgumslēdzējām Pusēm par šo prasību un sasauc konferenci Protokola pārskatīšanai, ja četru mēnešu laikā pēc viĦa paziĦojuma ne mazāk kā viena ceturtā daļa no Līgumslēdzējām Pusēm paziĦo, ka piekrīt šādai prasībai.

2. Ja atbilstoši iepriekšējam punktam konference tiek sasaukta, ģenerālsekretārs paziĦo par to visām Līgumslēdzējām Pusēm un aicina tās trīs mēnešu laikā iesniegt tādus priekšlikumus, kurus viaĦas vēlas izskatīt konferencē. Ģenerāsekretārs izplata visām Līgumslēdzējām Pusēm konferences provizorisko dienas kārtību, kā arī šo priekšlikumu tekstus vismaz trīs mēnešus pirms konferences sākuma.

3. Ģenerāsekretārs uzaicina uz jebkuru atbilstoši šim pantam sasauktu konferenci visas 3. panta 1. un 2. punktā noteiktās valstis, kā arī valstis, kas kļuvušas par Līgumslēdzējām Pusēm atbilstoši šā Protokola 3. panta 3. punktam.

11. Pants

Papildus 10. pantā noteiktiem paziĦojumiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāsekretārs paziĦo 3. panta 1. un 2. punktā minētajām valstīm un valstīm, kas kļuvušas par Līgumslēdzējām Pusēm saskaĦā ar šā Protokola 3. panta 3. punktu:

a) par ratifikācijām un pievienošanām saskaĦā ar 3. pantu; b) Par šā Protokola spēkā stāšanās datumiem atbilstoši 4. pantam;

c) par paziĦojumiem, kas saĦemti sakarā ar 2. panta 2. punktu;

d) par denonsāciju saskaĦā ar 5. pantu;

e) par šī Protokola darbības izbeigšanos atbilstoši 6. pantam;

f) par notifikācijām, kas saĦemtas atbilstoši 7. pantam;

g) par pieteikumiem un notifikācijām, kas saĦemtas atbilstoši9. panta 1. un 2. punktam.

12. Pants

Pēc 1979. gada 31. augusta šā Protokola oriģināls būs nodots glabāšanā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerāsekretāram, kurš nosūtīs apstiprinātas kopijas katrai valstij, kas minēta šā Protokola 3. panta 1., 2., un 3. punktā.

SAGATAVOTS Ženēvā tūkstots deviĦi simti septiĦdesmit astotā gada piektajā jūlijā vienā oriģināleksemplārā angļu un franču valodā, turklāt abi teksti ir vienādi autentiski.