N O T E I K U M I Rīgā

PROJEKTS

APSTIPRINĀTS

akciju sabiedrības "LatRailNet"

valdes 20__.gada __.____ sēdē,

prot.Nr.JALP-1.2/______

N O T E I K U M I

Rīgā

20__.gada __.______ Nr.JALP-__/__________

Maksas aprēķināšanas shēma

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma

11.panta pirmo daļu un 13.² pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi (turpmāk – shēma) nosaka kārtību, kādā maksas noteicējs aprēķina maksu par Dzelzceļa likuma 12.¹ panta pirmajā daļā minēto minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un par piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai (turpmāk – dzelzceļa infrastruktūra), kas savieno dzelzceļa infrastruktūru ar apkalpes vietām (turpmāk – infrastruktūras maksa).

2. Shēmā lietoti šādi termini:

2.1. aktivitāte – viena no vairākām darbībām vai vienīgā darbība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu shēmas 6.punktā minētā pakalpojuma sniegšanu;

2.2. aktīvu reģistrs – infrastruktūras pārvaldītāja izveidots un uzturēts savu aktīvu un tādu aktīvu reģistrs, par kuru pārvaldību tas ir atbildīgs;

2.3. būtisko funkciju veikšanas izmaksas – būtisko funkciju (lēmumu pieņemšanai par jaudas sadali, vilcienu ceļu iedalīšanu, tai skaitā gan par piekļuves noteikšanu un novērtēšanu, gan par atsevišķu vilcienu ceļu iedalīšanu, un lēmumu pieņemšanai par infrastruktūras maksām, tai skaitā infrastruktūras maksas noteikšanu un iekasēšanu) veikšanai nepieciešamais finansējuma apmērs, kuru nosaka maksas noteicējs, ievērojot infrastruktūras pārvaldītāja koncerna vispārējos finanšu un personāla vadības principus;

2.4. darbības radītāji ‒ kvantitatīvie indikatori ar kuriem atbilstoši efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem var plānot, noteikt un mērīt panākto sniegumu dažādu aktivitāšu nodrošināšanā;

2.5. daudzgadu līgums – starp Satiksmes ministriju un infrastruktūras pārvaldītāju noslēgts līgums atbilstoši Dzelzceļa likuma 10.² pantam;

2.6. infrastruktūras maksas diferenciācijas instrumenti – šīs shēmas piektajā, sestajā, astotajā, devītajā, desmitajā un divpadsmitajā nodaļā minētie diferenciācijas instrumenti, kas nodrošina atšķirīgu maksas lielumu noteikšanu atšķirīgiem pakalpojumiem atkarībā no dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu kvalitātes, izmantošanas daudzuma u.c. pazīmēm;

2.7. infrastruktūras pārvaldītājs – dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs – VAS "Latvijas dzelzceļš";

2.8. izmaksu elements – viendabisku izmaksu kopa, kas raksturo ražošanas faktora ietekmi uz pilnajām izmaksām, piemēram, darba samaksas fonds un sociālās iemaksas, materiāli, degviela un kurināmais, elektroenerģija, pārējās izmaksas;

2.9. izmaksu grupa – aktivitātes nodrošināšanas izmaksas;

2.10. izmaksu virzītājs – faktors, kas saista izmaksu elementus ar pakalpojumiem, pamatojoties uz cēloņsakarību (sniegto pakalpojumu skaits vai resursu patēriņš u.c.);

2.11. jaudas sadales plāns – jaudas sadalītāja apstiprināts dokuments, kas atspoguļo tā lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, norādot pieteikuma iesniedzējiem iedalīto vilcienu ceļu skaitu, kā arī aptuvenos vilcienu nosūtīšanas vai pienākšanas laikus, ja tādi minēti pieteikumā;

2.12. jaudas sadalītājs – dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā norādītais infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, kurš saskaņā ar Dzelzceļa likumu veic dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un vilcienu ceļu iedalīšanu;

2.13. maksas noteicējs – dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā norādītais infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicējs, kurš saskaņā ar Dzelzceļa likumu nosaka infrastruktūras maksu;

2.14. pakalpojumu grupas – maksas noteicēja noteiktais vilcienu satiksmes pakalpojumu apjoma iedalījums atkarībā no vilcienu satiksmes pakalpojuma ietekmes uz dzelzceļa infrastruktūru, kurām nosaka vienības vidējās tiešo izmaksu¹ vērtības;

2.15. pašreizējās vērtības – aktīvu vērtība primārā uzskaites sistēmā;

2.16. pārskata periods – plānošanas periodam līdzvērtīga garuma kalendārais periods pirms plānošanas perioda, par kuru infrastruktūras pārvaldītājam ir pieejami pārredzami, korekti un objektīvi izmērāmi dati;

2.17. pilnās izmaksas ‒ infrastruktūras pārvaldītāja izmaksas, kuras tas no visām savām kopējām izmaksām ir attiecinājis uz dzelzceļa infrastruktūru un piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, atbilstoši tā izstrādātajai izmaksu attiecināšanas metodei pa dažādām dzelzceļa pārvadātājiem sniedzamām pakalpojumu kategorijām;

2.18. plānošanas periods – periods, kuru analizē, pieņemot lēmumu par infrastruktūras maksu;

2.19. primārās uzskaites sistēma – infrastruktūras pārvaldītāja grāmatvedības sistēma un ar to saistītās vadības grāmatvedības sistēmas;

2.20. Regula – 2015. gada 12. jūnija Komisijas īstenošanas regula (ES) 2015/909 par kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot vilcienu satiksmes pakalpojumus;

2.21. regulatīvā iestāde – iestāde, kura saskaņā ar Dzelzceļa likumu veic regulatīvas funkcijas dzelzceļa jomā – Valsts Dzelzceļa administrācija;

2.22. relatīvās izmaksas – izmaksas (galvenokārt, uzturēšanas un atjaunošanas, bet, iespējams, arī cita veida ekspluatācijas izmaksas, piemēram, administrācijas), kas rodas infrastruktūras pārvaldītājam no papildu (iepriekš neplānota) notikuma;

2.23. vēsturiskās vērtības ‒ aktīvu vērtības, kuras noteiktas, pamatojoties uz summām, ko infrastruktūras pārvaldītājs samaksājis un iegrāmatojis primārajā uzskaites sistēmā šo aktīvu iegādes laikā. Saistību samazināšanas gadījumā (ja visas infrastruktūras pārvaldītāja saistības vai to daļu pārņem cits subjekts), infrastruktūras pārvaldītājs par samazināto saistību daļu attiecīgi samazina aktīvu vērtību un tai atbilstošās tiešās izmaksas visā dzelzceļa infrastruktūrā;

2.24. vispārējās izmaksas – izmaksas, kuras nevar attiecināt uz konkrētu aktivitāti, balstoties uz cēloņsakarības principiem.

3. Shēmu piemēro infrastruktūras pārvaldītājam, pieteikumu iesniedzējiem, visiem dzelzceļa pārvadātājiem dzelzceļa infrastruktūrā un atsevišķu tehnoloģisko procesu veicējiem (kas darbojas dzelzceļa pārvadātāja, infrastruktūras pārvaldītāja, apkalpes vietas operatora, kravas saņēmēja vai kravas nosūtītāja uzdevumā), kuriem piešķirtas tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju.

4. Maksas noteicējs nosaka infrastruktūras maksas atbilstīgi pakalpojumu grupu sniegšanas tiešajām izmaksām Regulas izpratnē, to uzcenošanu, ja tirgus situācija to pieļauj, kā arī diferenciāciju, lai dažādiem dzelzceļa pārvadātājiem, kas sniedz līdzvērtīga rakstura pakalpojumus līdzīgās tirgus daļās tiktu piemērotas līdzvērtīgas un nediskriminējošas infrastruktūras maksas.

5. Maksas noteicējs tiešās izmaksas² nosaka, neskarot noteikumus par dzelzceļa infrastruktūras finansēšanu vai infrastruktūras pārvaldītāja ienākumu un izdevumu līdzsvaru, kas izklāstīti Dzelzceļa likumā.

II. Pieņēmumi infrastruktūras maksas aprēķinam

6. Infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši tā izstrādātajai izmaksu attiecināšanas metodei pa dažādām dzelzceļa pārvadātājiem sniedzamām pakalpojumu kategorijām no visām savām kopējām izmaksām uz minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu un piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno dzelzceļa infrastruktūru ar apkalpes vietām, attiecina pilnās izmaksas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu vienotas piekļuves tiesības visā dzelzceļa infrastruktūrā (turpmāk – PI). Izmantojot shēmas 1.pielikumā norādītos izmaksu virzītājus, PI attiecina uz šādām pakalpojumu grupām _gr:

6.1. minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu pasažieru kustības nodrošināšanai, kurā ietilpst visa dzelzceļa infrastruktūra, kas nodrošina vilcienu pieņemšanu, caurlaišanu un aizlaišanu.

6.2. minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu kravu kustības nodrošināšanai, kurā ietilpst visa dzelzceļa infrastruktūra, kas nodrošina vilcienu pieņemšanu, caurlaišanu un nosūtīšanu, kā arī piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, kurās notiek kravas vilcienu saformēšana un izformēšana un ritošā sastāva pārvietošana iekraušanai, izkraušanai, vai uz saistītiem pievedceļiem³.

7. Ja maksas noteicējs konstatē, ka vērtības vai parametri, kas minēti Regulas 5.panta 2.punktā, ir būtiski atšķirīgi infrastruktūras pārvaldītāja tīkla dažādās daļās, un ir saņēmis no regulatīvās iestādes apstiprinājumu vienības vidējo tiešo izmaksu aprēķināšanai atsevišķi tīkla dažādām daļām, tad infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina informāciju infrastruktūras maksas aprēķinam katrai šādai tīkla daļai atsevišķi, norādot virzītājus to sadalīšanai vai pielīdzināšanai.

8. Uz shēmas 6.punktā minētajām pakalpojumu grupām infrastruktūras pārvaldītājs attiecina dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas⁴ un atjaunošanas⁵ darbu izmaksas atbilstoši to funkcionālajai nozīmei, ievērojot dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu, Ministru kabineta apstiprinātās indikatīvās dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijas, infrastruktūras pārvaldītāja izstrādātā saimnieciskās darbības plāna (ieskaitot ieguldījumu un finanšu programmas) un daudzgadu līguma nosacījumus.

9. Ja tā ir noteikts daudzgadu līgumā, maksas noteicējs piemēro infrastruktūras pārvaldītājam sniegtos stimulus samazināt dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī infrastruktūras maksas līmeni, ievērojot drošību un vajadzību uzturēt un uzlabot dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu kvalitāti, vai arī aprēķinā piemēro efektīvas pakalpojumu sniegšanas izmaksas.

10. Maksas noteicējs infrastruktūras maksas noteikšanas vajadzībām izmanto infrastruktūras pārvaldītāja izdotus dokumentus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, kas infrastruktūras maksas noteikšanas brīdī ir publiski pieejami infrastruktūras pārvaldītāja mājaslapā internetā.

11. Maksas noteicējs infrastruktūras maksas noteikšanas vajadzībām izmanto infrastruktūras pārvaldītāja aktīvu reģistru un tam pievienoto detalizēto informāciju par izdevumiem dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanai un modernizācijai, lai novērtētu, kāds finansējums ir nepieciešams tajā iekļauto aktīvu labošanai vai aizvietošanai.

12. Infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši Regulas prasībām informāciju par aktīvu vērtībām sniedz vēsturiskajās vērtībās vai, ja šādas vērtības nav pieejamas vai pašreizējās vērtības ir mazākas, izmanto pašreizējās vērtības.

13. Infrastruktūras maksas aprēķinā var iekļaut tikai tādas izmaksas, par kurām maksājumus veica vai veiks infrastruktūras pārvaldītājs. Izmaksas vai aktīvu vērtības, kas ir finansētas no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas vai institūcijas finanšu palīdzības vai finanšu atbalsta, izslēdz no aprēķina. Infrastruktūras pārvaldītājs pārskata perioda izmaksu attiecināšanai uz plānošanas periodu tās var indeksēt atbilstoši 2.pielikumā norādītajiem normalizēšanas koeficientiem.

14. Infrastruktūras pārvaldītājs infrastruktūras maksas aprēķināšanai var sniegt izmaksu aplēstās, pašreizējās vai aizvietošanas vērtības, ja tās var pārredzami, korekti un objektīvi novērtēt atbilstoši shēmas 21.punktā minētajiem kvalitatīvajiem parametriem, un ievēro šādus plānošanas pieņēmumus:

14.1. ir ievērotas plānoto darbības rādītāju sezonālās, tehnoloģiskās un cikliskās svārstības;

14.2. kopējās tiešās uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas atbilst daudzgadu līgumā dzelzceļa infrastruktūrai izvirzītajiem kvalitatīvajiem parametriem, un tie nepasliktināsies vai neuzlabosies ne plānošanas periodā, ne arī turpmākajos periodos;

14.3.  aktivitāšu, kas nav saistītas ar vilcienu satiksmi (ārējās temperatūras izmaiņas virs plānotajām vērtībām, plaisas un defekti materiālos, dabiskā korozija, konstruktīvo materiālu destrukcija vai degradācija gravitācijas ietekmē), neplānotu dabas procesu ietekmes (zemestrīces, nogruvumi, ūdens noplūdes, ģeoloģiskie lūzumi, stiprs vējš, puteņi u.c.), kā arī cilvēcisko faktoru (celtnieku un ekspluatācijas darbinieku kļūdas, trešo personu tīša vai netīša darbība u.c.) risku vadīšanas izmaksas ir izslēgtas;

14.4. uzturēšanas vai atjaunošanas darbu rezultātā nav radušās papildus izmaksas dzelzceļa pārvadātājiem, pieteikumu iesniedzējiem vai dzelzceļa infrastruktūras galalietotājiem, kā arī sabiedrībai;

14.5. ir ievēroti dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas cikla posmi (pēc izveidošanas; pēc modernizācijas; pieņēmums, ka dzelzceļa infrastruktūras objekts ir paredzēts slēgšanai u.tml.).

15. Efektīvi, pārredzami un nediskriminējoši principi ir ievēroti, ja pēc konsultēšanās ar pieteikuma iesniedzējiem un infrastruktūras pārvaldītāju, maksas noteicējs ir izstrādājis un publicējis savā mājaslapā internetā shēmā norādītājā termiņā kvantitatīvos kritērijus, kurus personas, uz kurām tie attiecas, spēj novērtēt, paredzēt, kontrolēt un ietekmēt, un kas tiek izmantoti, lai ar shēmu tuvinātos optimālai dzelzceļa infrastruktūras izmantošanai atbilstoši shēmas 8.punktā noteiktajam.

III. Informācija infrastruktūras maksas aprēķinam

16. Maksas noteicējs lēmuma pieņemšanai par infrastruktūras maksu plānošanas periodā pieprasa no infrastruktūras pārvaldītāja šādu informāciju:

16.1. detalizētu shēmas 6.punktā minēto infrastruktūras pārvaldītāja izstrādāto izmaksu attiecināšanas metodes aprakstu;

16.2. faktiskās pilnās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas pārskata periodā, ievērojot shēmas 1.pielikuma izmaksu grupu struktūru;

16.3. plānošanas perioda pilnās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, ievērojot shēmas 1.pielikuma izmaksu grupu struktūru un norādot daudzgadu līgumā paredzēto maksājumu vai piešķirtos līdzekļus infrastruktūras pakalpojumiem, uzturēšanai un atjaunošanai, kā arī savlaicīgi nepaveikto infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas darbu izpildei (ja tādi ir);

16.4. shēmas 16.2., 16.3. un 16.8.apakšpunktos minēto izmaksu apjomā iekļautās izmaksas, kas saskaņā ar Regulu ir uzskatāmas par neattiecināmām (ievērojot shēmas 17.punktā izklāstītos skaidrojumus), kas ir attiecinātas uz pakalpojumu grupām atbilstoši shēmas 1.pielikumā minētājiem izmaksu virzītājiem;

16.5. infrastruktūras pārvaldītāja veikto analīzi par shēmas 17.1.apakšpunktā minētajām uzturēšanas un atjaunošanas faktiskajām (vai prognozētajām, ja nav pieejami vēsturiskie dati) aktivitātēm, kā arī to īpatsvaru, ja to apjoms mainās daļēji atkarībā no vilcienu kustības satiksmes intensitātes, un to izmaksām posmos, kur vilcienu kustība nav notikusi vismaz divu gadu garumā;

16.6. daudzgadu līgumā plānotās savlaicīgi nepaveikto dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas darbu izmaksas aktīviem, kas pakāpeniski tiks izņemti no lietošanas un tādējādi radīs izmaiņas finanšu plūsmās plānošanas periodā, kā arī iepriekšējos periodos savlaicīgi nepaveikto uzturēšanas un atjaunošanas darbu apjomu, norādot neizpildes iemeslus;

16.7. daudzgadu līguma nosacījumus, ja tie skar šo shēmu, attiecināmo izmaksu apjomu vai stimulus samazināt izmaksas vai infrastruktūras maksas līmeni;

16.8.  infrastruktūras pārvaldītāja aktīvu reģistrā pievienoto detalizēto informāciju par izdevumiem dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanai plānošanas un pārskata periodos, kā arī aktīvu vērtības aprēķinu, kā tas ir minēts shēmas 12.punktā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Regulai;

16.9. shēmā paredzētos plānotos darbības rādītājus plānošanas periodā, norādot atšķirības (ja tādas ir), salīdzinot ar apjomiem, par kuriem noslēgts daudzgadu līgums, kā arī faktiskos darbības rādītājus pārskata periodā;

16.10. informāciju, kas nepieciešama uzcenojumu novērtēšanai;

16.11. infrastruktūras pārvaldītāja peļņas normas aprēķināšanai nepieciešamo informāciju:

16.11.1.  faktisko infrastruktūras pārvaldītāja pārskata perioda vidējo svērto ilgtermiņa kredītu likmi (r_d); 

16.11.2. pašu kapitāla vērtību pārskata perioda beigās (E);

16.11.3. aizņemtā kapitāla vērtību pārskata perioda beigās (D).

16.12. pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšanas plānu, ja tāds ir izstrādāts;

16.13.  PI _gr vērtības sadalījumu pēc izmaksu elementiem pārskata un plānošanas periodos un skaidrojumu par izmantotajiem normalizēšanas koeficientiem un notikumiem, kas veido vai izskaidro novirzes starp sniegto plānošanas un pārskata periodu informāciju;

16.14. konkrēta dzelzceļa infrastruktūras posma darbībai nepieciešamā personāla izmaksas, kas ir tieši saistītas ar vilcienu satiksmes pakalpojuma sniegšanu, ja pieteikuma iesniedzējs plānošanas periodā pieprasa veikt konkrētu vilcienu satiksmes pakalpojumu ārpus šim dzelzceļa infrastruktūras posmam daudzgadu līgumā noteiktā darba laika;

16.15. informāciju, kas ir nepieciešama maksas noteicējam relatīvo izmaksu aprēķināšanai konkrētā, maksas noteicēja norādītā, infrastruktūras maksas diferenciācijas instrumenta piemērošanas gadījumā:

16.15.1. skaidrojumu par infrastruktūras maksas diferenciācijas instrumenta piemērošanas ietekmi uz ieņēmumu apjomu no infrastruktūras maksas un infrastruktūras pārvaldītāja plānotajām izmaksām;

16.15.2. informāciju par dzelzceļa pārvadātāju plānotajām izmaiņām uz darbības rādītājiem plānošanas periodā vai maksas noteicēja noteiktā laika periodā, kurā tiek plānots piemērot infrastruktūras maksas diferenciācijas instrumentu;

16.15.3. citu papildus informāciju, kas var būt svarīga lēmuma pieņemšanai par konkrētā infrastruktūras maksas diferenciācijas instrumenta piemērošanu.

17. Nosakot shēmas 16.3.apakšpunktā minētās neattiecināmās izmaksas, pieņem, ka:

17.1. izmaksas, kuras infrastruktūras pārvaldītājam ir jāsedz pat tad, ja vilcienu kustība nenotiek (x.xx. arī Regulas 4.panta 1.punkta (h), (k), (l), (n) un (o) apakšpunktos minētās), ir uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas visā infrastruktūras tīklā atbilstoši to faktiskajam (vai prognozētajam, ja nav pieejami vēsturiskie dati) apjomam posmos, kur vilcienu kustība nav notikusi vismaz divu gadu garumā⁶;

17.2. izmaksas, kas nav saistītas ar maksājumiem, ko veic infrastruktūras pārvaldītājs ir izmaksas, kas segtas ar finansējumu, kas infrastruktūras pārvaldītājam nav jāatmaksā (Eiropas Savienības fondu atbalsts, valsts līdzfinansējums, dāvinājumi u.c.);

17.3. izmaksas vai izmaksu centri, kas nav tieši saistīti ar minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu vai ar piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, ir izmaksas, kas radušās infrastruktūras pārvaldītājam, sniedzot citus pakalpojumus un nodrošinot pārējo saimniecisko darbību;

17.4. zemes iegādes izmaksas ir izmaksas par zemes iegādi, kā arī nodokļu un nodevu nomaksa par īpašumā esošo zemi;

17.5. pamatlīdzekļu iegādes izmaksas nosaka atbilstoši infrastruktūras pārvaldītāja pamatlīdzekļu uzskaites politikai;

17.6. pamatlīdzekļu pārdošanas izmaksas veido pamatlīdzekļu atlikušās vērtības norakstīšana, kā arī izmaksas, kas radušās pamatlīdzekļu pārdošanas gaitā, piemēram, vērtēšanas pakalpojumi, pārdoto pamatlīdzekļu piegāde pircējam;

17.7. pamatlīdzekļu demontāžas izmaksas ir izmaksas par dzelzceļa infrastruktūras elementu demontāžu;

17.8. rekultivācijas izmaksas ir izmaksas par zemes rekultivāciju pēc dzelzceļa infrastruktūras elementu demontāžas;

17.9. nomas izmaksas ir nomas maksājumi par infrastruktūras pārvaldītājam nepiederošu dzelzceļa infrastruktūru, kuru izmanto shēmas 6.punktā minētā pakalpojuma nodrošināšanai, izņemot uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas nomātai dzelzceļa infrastruktūrai. Mašīnu un darbarīku nomu, kas ir saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu, attiecina uz attiecīgajām aktivitātēm;

17.10. tīkla pieskaitāmās izmaksas ir infrastruktūras pārvaldītāja administrācijas izmaksas, kas atbilstoši infrastruktūras pārvaldītāja izstrādātājai izmaksu attiecināšanas metodei ir attiecinātas uz shēmas 6.punktā minēto pakalpojumu vispārējo izmaksu sastāvā;

17.11. finansēšanas izmaksas ir infrastruktūras pārvaldītāja faktiskās izmaksas finanšu līdzekļu piesaistei (procentu maksājumi), kā arī izmaksas, kas saistītas ar valūtas kursa svārstību radītajiem zaudējumiem;

17.12. izmaksas, kas saistītas ar tehnoloģisko progresu vai novecošanos, ir pamatlīdzekļu vērtības norakstīšana, kas saistīta ar to morālo novecošanos (vērtības samazināšanās vai utilizācijas rezultātā);

17.13. nemateriālo aktīvu izmaksas ir izmaksas par licenču un preču zīmju izmantošanu;

17.14. informācijas izmaksas un ārpus sliežu ceļu sakaru un telesakaru aprīkojuma izmaksas ir izmaksas par informatīvajām tehnoloģijām un datu pārraidi, kas ir saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu, kā arī vilcienu kustību;

17.15. izmaksas, kas saistītas ar atsevišķiem nepārvaramas varas gadījumiem, negadījumiem un pakalpojumu pārtraukumiem, cita starpā, ir izmaksas, kas saistītas ar soda naudu maksājumiem un negadījumu likvidāciju;

17.16. amortizācija, kas nav noteikta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras faktisko fizisko nolietojumu vilcienu satiksmes pakalpojumu sniegšanas dēļ, ir dzelzceļa infrastruktūras elementu nolietojums, kas aprēķināts uzskaitē vai ārpus tās, ievērojot principu, ka pamatlīdzeklis nolietojas neatkarīgi no fiziskā stāvokļa degradācijas, ko izraisījusi vilcienu satiksme. Nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas nav dzelzceļa infrastruktūras objekts, bet ir saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu,  attiecina uz attiecīgajām aktivitātēm.

18. Maksas noteicējs lēmuma pieņemšanai par infrastruktūras maksu plānošanas periodā pieprasa no pieteikumu iesniedzējiem šādu informāciju:

18.1. informāciju par daudzgadu līgumā minēto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanas principu un pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšanas plāna ietekmi uz pieteikumu iesniedzēju izmaksām;

18.2. aizpildītas aptaujas anketas transporta pakalpojumu tirgus apstākļu vērtēšanai un darbības rādītāju novērtēšanai plānošanas periodā;

18.3. īpašu noteikumu priekšlikumus (ja dzelzceļa pārvadātāji sniedz pakalpojumus saskaņā ar valsts vai pašvaldības pasūtījuma līgumiem atbilstoši Dzelzceļa likumam), lai nodrošinātu šo pakalpojumu izdevīgumu galapatērētājam;

18.4. citu informāciju, kas saistīta ar infrastruktūras maksas diferenciāciju.

19. Maksas noteicējs lēmuma pieņemšanai par infrastruktūras maksu plānošanas periodā var pieprasīt papildus informāciju no neatkarīgiem ekspertiem transporta pakalpojumu tirgus apstākļu vērtēšanai vai, lai pārbaudītu informācijas atbilstību shēmas 21.punktā minētajiem parametriem.

20. Pieprasot informāciju, maksas noteicējs:

20.1. ievēro vienlīdzības principu – visiem datu turētājiem viendabīgus datus pieprasa vienādi;

20.2. pārbauda pieprasīto datu sasaisti ar 8.punktā minēto informāciju;

20.3. nodrošina datu salīdzināšanas iespējas ar citiem laika periodiem (x.xx. ievērojot datu sezonālās un citas svārstības) un nozarēm;

20.4. dod saprātīgu laiku datu sagatavošanai un nepieciešamības gadījumā – to precizēšanai.

21. Maksas noteicējs pārbauda, vai iesniegtā informācija ir pārredzama, korekta un objektīva, vērtējot pēc šādiem parametriem:

21.1. datu pilnība (pārredzamība) – iesniegtais datu apjoms atbilst pieprasītajam apjomam, datu struktūra atbilst pieprasītajai struktūrai, ir sniegti skaidrojumi par novirzēm;

21.2. datu ticamība un saskanīgums (korektums) – iesniegtie dati mijiedarbojas savā starpā un ar informāciju, kas ir maksas noteicēja rīcībā;

21.3. datu kvalitāte (objektivitāte) – iesniegtie dati atbilst optimālas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas kritēriju nodrošināšanai saskaņā ar shēmas 8.punktā noteikto.

22. Ja iesniegtie dati neatbilst shēmas 21.punkta nosacījumiem, maksas noteicējs pieprasa attiecīgo datu iesniedzējam precizēt informāciju. Ja atkārtoti pieprasītā informācija nav iesniegta vai iesniegta neatbilstoši shēmas 21.punktam, maksas noteicējs par to paziņo regulatīvajai iestādei lēmuma pieņemšanai.

IV. Tiešo un relatīvo izmaksu noteikšana

23. Maksas noteicējs vienības vidējās tiešās izmaksas TI katrai pakalpojumu grupai (turpmāk shēmas 6.1.apakšpunktā minētajai pakalpojumu grupai tiek lietots apzīmējums _pas, savukārt 6.2.apakšpunktā minētajai pakalpojumu grupai – _krav, bet vienai no abām iepriekš minētajām – _gr) aprēķina kā četru parametru _param kombināciju, dalot:

23.1. dzelzceļa infrastruktūras, kas nodrošina minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu, uzturēšanas un vilcienu kustības vadības kopējās tiešās izmaksas plānošanas periodā KTI _{ceļ uztur gr} ar plānošanas perioda vilcienkilometru skaita DR _{ceļ uztur gr} darbības rādītāju;

23.2. dzelzceļa infrastruktūras, kas nodrošina piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, uzturēšanas un kustības vadības kopējās tiešās izmaksas plānošanas periodā KTI _{mez uztur gr} ar plānošanas perioda izkrauto, iekrauto un tranzītkustībā pēdējā uzskaites stacijā pieņemto vagonu skaita DR _{mez uztur gr} darbības rādītāju;

23.3. dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas kopējās tiešās izmaksas plānošanas periodā KTI _{atj gr} ar (konsekventi ar tiešo izmaksu bāzi) prognozēto vai faktiski nobraukto bruto tonnkilometru skaita DR _{atj gr} darbības rādītāju;

23.4. infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanas izmaksas plānošanas periodā KTI _{bfv gr} ar plānošanas periodā iedalīto vilcienu ceļu vilcienu formēšanas stacijā vai sākumoperācijas gaitā skaita DR _{bfv gr} darbības rādītāju:

TI _{ceļ uztur gr} = KTI _{ceļ uztur gr} / DR _{xxx uztur gr}

TI _{mez uztur krav} = KTI _{mez uztur krav} / DR _{xxx uztur krav}

TI _{atj gr} = KTI _{atj gr} / DR _{atj gr}

TI _{bfv gr} = KTI _{bfv gr} / DR _{bfv gr};

24. Pasažieru vilcieniem, kas izmanto elektrovilci, maksas noteicējs aprēķina vidējo tiešo izmaksu papildu komponenti TI _{elekt pas}, dalot dzelzceļa infrastruktūras vilces elektroapgādes iekārtu izmantošanas kopējās tiešās uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas plānošanas periodā KTI _elektr ar plānošanas perioda elektrovilcienu vilcienkilometru DR _{elektr pas} darbības radītāju:

TI _{elekt pas}  = KTI _elektr / DR _{elektr pas};

25. Dzelzceļa infrastruktūras kopējās tiešās izmaksas KTI _gr aprēķina kā starpību starp shēmas 6.punktā minēto pakalpojumu grupu _gr katras izmaksu grupas _izmgr , kas minētas shēmas 1.pielikumā, pilnajām izmaksām PI _{izmgr gr} un katrā PI _{izmgr gr} izmaksu grupas apjomā iekļautajām izmaksām NI _{izmgr gr}, kas saskaņā ar Regulu ir uzskatāmas par neattiecināmām:

KTI _{ceļ uztur gr} = PI _{ceļ uztur gr} - NI _{ceļ uztur gr}

KTI _{mez uztur gr krav} = PI _{mez uztur krav} - NI _{mez uztur krav}

KTI _{atj gr} = PI _{atj gr} - NI _{atj gr}

KTI _{elektr pas} = PI _{elektr pas} - NI _{elektr pas}

26. Infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanas izmaksas grupai KTI _{bfv gr} aprēķina kā starpību starp infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanai plānošanas periodā nepieciešamo finansējuma apmēru, ko noteicis maksas noteicējs, ievērojot Dzelzceļa likuma 13¹.pantā trešajā daļā noteiktos ierobežojumus, PI _{bfv gr} un šo izmaksu apjomā iekļautajām izmaksām NI _{bfv gr}, kas saskaņā ar Regulu ir uzskatāmas par neattiecināmām:

KTI _{bfv gr} = PI _{bfv gr} - NI _{bfv gr}

27. Maksas noteicējs nosaka relatīvās izmaksas RI, dalot konkrētā infrastruktūras maksas diferenciācijas instrumenta _{dif instr} piemērošanas rezultātā prognozēto ieņēmumu Ien _{dif instr} un izmaksu PI _{dif instr} noviržu starpību ar prognozētā darbības rādītāja DR _{dif instr} novirzi:

RI _{dif instr} = (∆ Ien _{dif instr} - ∆ PI _{dif instr} ) / ∆ DR _{dif instr};

V. Papildu maksa, kas atspoguļo jaudas nepietiekamību 

28. Maksas noteicējs pieņem lēmumu par papildu maksas, kas atspoguļo dzelzceļa infrastruktūras jaudas nepietiekamību (turpmāk – pārslodzes maksa), pievienošanu TI _{param gr} vērtībai noteiktā dzelzceļa infrastruktūras daļā pārslogotības laikposmos, ja:

28.1. Dzelzceļa likuma 27.panta devītajā daļā minētajā gadījumā jaudas sadalītājs ir brīdinājis zināmos pieteikumu iesniedzējus, dzelzceļa pārvadātājus un infrastruktūras pārvaldītāju, ka dzelzceļa infrastruktūras jaudas koordinēšanas un apspriešanās ar pieteikuma iesniedzējiem rezultātā nav iespējams pienācīgi apmierināt infrastruktūras jaudas pieprasījumus;

28.2. ir izstrādāts dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšanas plāns un tiek pildītas tajā ietvertās darbības vai arī ir saņemta regulatīvās iestādes atļauja piemērot pārslodzes maksu gadījumā, ja dzelzceļa infrastruktūras jaudas palielināšanas plānu nav iespējams izpildīt tādu iemeslu dēļ, ko nevar ietekmēt vai pieejamās alternatīvas nav ekonomiski vai finansiāli dzīvotspējīgas;

28.3. kopējās uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas ir samazinātas par izmaksu vērtībām, kas radušās infrastruktūras pārvaldītājam pēc tā ierosinājuma plānoti vai citādi mainīt vilcienu maršrutu. Šo nosacījumu nepiemēro tad, ja infrastruktūras pārvaldītājs ir atlīdzinājis šīs papildu izmaksas dzelzceļa pārvadātājam vai maršruta maiņa izrietējusi no koordinēšanas saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumiem Nr.472 “Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales noteikumi”

29. Pārslodzes maksu nepiemēro, ja jaudas sadalītājs dzelzceļa infrastruktūras pārslodzes iemeslus novērš vilcienu ceļu iedalīšanas procesa ietvaros atbilstoši jaudas sadalītāja izstrādātajai dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales shēmai.

30. Pārslodzes maksu noteiktās dzelzceļa infrastruktūras daļas uzturēšanas un atjaunošanas izmaksu paaugstinātas intensitātes darba apstākļos nosaka relatīvo izmaksu apmērā.

VI. Infrastruktūras maksas diferencēšana, atkarībā no vilcienu satiksmes ietekmes uz vidi

31. Maksas noteicējs lēmumu par TI vērtības diferencēšanu atkarībā no vilcienu satiksmes ietekmes uz vidi pieņem atbilstoši daudzgadu līgumā paredzētajiem uz galalietotājiem orientētiem darbības mērķiem vides aizsardzības jomā, Dzelzceļa likuma 11.panta vienpadsmitajā daļā minētajam Ministru kabineta lēmumam par kompensācijas piešķiršanu, apmēru un izmaksāšanas kārtību, kā arī regulatīvās iestādes izstrādātājai dzelzceļa vides aizsardzības politikai un tās rīcības programmai.

32. Ja shēmas 31.punktā minētājos dokumentos nav noteikts savādāk, tad infrastruktūras maksas diferencēšana atkarībā no vilcienu satiksmes ietekmes uz vidi tiek veidota kā bonus / malus sistēma, kur prēmijatlaides (bonus) TI _{param gr} vērtībai piemēro vilcienu satiksmes pakalpojumiem ar atbalstāmu ietekmi uz vidi, savukārt papildmaksu (malus) TI _param gr vērtībai piemēro vilcienu satiksmes pakalpojumiem ar neatbalstāmu ietekmi uz vidi atbilstoši izraisītās ietekmes apjomam, kuru nosaka pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem.

VII. Tirgus segmentācija un uzcenojumi

33. Maksas noteicējs piemēro uzcenojumus šādos tirgus segmentos, kuri norādīti shēmas 5.pielikumā ietvertajā tirgus segmentu sarakstā:

33.1. shēmas 6.1.apakšpunktā sniegto pakalpojumu grupā:

33.1.1. pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu;

33.1.2. citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi;

33.2. shēmas 6.2.apakšpunktā sniegto pakalpojumu grupa, izņemot vilcienu satiksmes pakalpojumus attiecībā uz kravu pārvadājumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri, par kuru Dzelzceļa likumā 11¹.panta devītajā daļā ir paredzēts izņēmums.

34. Maksas noteicējs pārbauda uzcenojumu nozīmi Dzelzceļa likuma 11.¹panta otrajā daļā noteiktajos tirgus segmentos, kā arī izvērtē nepieciešamību noteikto tirgus segmentu sīkākai iedalīšanai pēc pārvadātajām kravām vai pasažieriem, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

34.1. ja pieteikumu iesniedzēji dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieteikumos nosaka specifiskus dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas nosacījumus, kas ļauj tiem pielāgoties galapatērētāju vēlmēm (iegūstot papildus konkurences priekšrocības) vai pašu tehnoloģiskām neveiksmēm un kas izraisa infrastruktūras pārvaldītājam izmaksas, kuras citādi būtu novēršamas un nav iekļautas shēmas 6.punktā minēto pakalpojumu sastāvā (ar izmaksām pamatota segmentēšana);

34.2. ja pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem var secināt, ka shēmas 6.punkta minētie infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumi uzlabo galalietotāju pakalpojuma pasūtīšanas lēmuma pieņemšanas kritērijus salīdzinājumā ar konkurējošiem transporta veidiem un infrastruktūras tīkliem (ar vērtību pamatota segmentēšana);

34.3.  ja pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem var konstatēt tādas vides aizsardzības, negadījumu un dzelzceļa infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi un par kuriem Ministru kabinets atbilstoši Dzelzceļa likuma 11.panta vienpadsmitās daļas prasībām ir pieņēmis lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, apmēru un izmaksāšanas kārtību.

35. Shēmas 34.punktā minēto efektīvo, pārredzamo un nediskriminējošo principu kritēriji ir izklāstīti 3.pielikumā. Pieteikumu iesniedzēji un infrastruktūras pārvaldītājs ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskata publicēšanas termiņa var iesniegt maksas noteicējam pierādījumus, ka:

35.1. spēkā esošo tirgus segmentu ietvaros plānošanas periodā paredzamajos tirgus apstākļos 3.pielikumā izklāstītie kritēriji nav līdzvērtīgi dažādiem dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas veidiem;

35.2. tirgus situācija neļauj segt tiešās izmaksas un maksimāli piemērojamā uzcenojuma līmeni, kas ir starpība starp infrastruktūras pārvaldītāja pilnajām izmaksām un tiešajām izmaksām;

35.3. pastāv konkrēti tirgus segmenti, kuros dzelzceļa pārvadātāji attiecīgajā brīdī nedarbojas, bet kuros tie var sniegt pakalpojumus plānošanas periodā.

36. Maksas noteicējs izvērtē shēmas 35.punktā minētos pierādījumus un lēmumu par tirgus segmentu saraksta grozījumiem pieņem divu mēnešu laikā, kā arī iesniedz informāciju infrastruktūras pārvaldītājam publicēšanai dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā.

37. Uzcenojuma lielumu MU _{param s} konkrētā tirgus segmentā _s nosaka kā katra izmaksu parametra _param starpības starp kopējām vienības izmaksām, kas nodrošina minimālo piekļuves pakalpojumu kompleksu, kā arī piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, PI _{param gr} un vienības vidējo tiešo izmaksu atbilstoši tiešo izmaksu regulējumam KTI _{param gr} dalījumu, kas reizināts ar tirgus vērtējuma koeficientu mcb _s, kura kritērijus, ievērojot efektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus principus, maksas noteicējs publicē savā mājaslapā internetā divus mēnešus pirms lēmuma pieņemšanas par infrastruktūras maksas aprēķināšanu:

MU _{param s} = ( (PI _{param gr} – KTI _{param gr}) / DR _{param gr} ) * mcb _s, kur

mcb – tirgus maksātspējas rādītājs, kas ir aprēķināts kā funkcija max {D; P; C}, kur

D – pieprasījuma pēc dzelzceļa infrastruktūras jaudas vērtēšanas kritērijs;

P – ar izmaksām pamatots vērtēšanas kritērijs;

C – ar vērtību pamatots vērtēšanas kritērijs.

38. Maksas noteicējs, nosakot PI _{param gr} vērtību, aizvieto infrastruktūras pārvaldītāja finansēšanas izmaksas ar sapratīgas peļņas normu, kas nodrošina infrastruktūras pārvaldītāja ienākumus no veiktajiem ieguldījumiem un kredītu procentu maksājumus saskaņā ar šādu formulu:

P = RAB * wacc, kur

P  – infrastruktūras pārvaldītāja peļņas norma;

RAB  – aktīvu reģistra vērtība pārskata perioda beigās;

wacc  – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme procentos.

39. Vidējo svērto kapitāla atdeves likmi aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

wacc = r_e * E/ (E + D) + r_d * D/ (E + D), kur

wacc  – vidējā svērtā kapitāla atdeves likme;

r_e  – pašu kapitāla atdeves likme, kas sastāv no divām komponentēm (r_f + r_c), kur

r_f  – bezriska likme – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) grupas augstākā kredītreitinga valstu vidējā aritmētiskā valsts ilgtermiņa vērtspapīru procentu likme, izmantojot jaunāko publicēto OECD pārskatu par valstu ilgtermiņa valdības obligāciju likmēm;

r_c  – riska prēmija, kas ietver valsts un nozares riska novērtējumu. Valsts riska novērtējumam izmanto Latvijas valsts jaunāko 10 gadu obligāciju likmes un bezriska likmes starpību. Nozares risku novērtē kā Latvijas valsts jaunāko 10 gadu obligāciju likmes un faktisko infrastruktūras pārvaldītāja pārskata perioda vidējo svērto ilgtermiņa kredītu likmes starpību. Ja nozares riska novērtējums nepārsniedz 0, tā vērtību aprēķinā neiekļauj.

r_d  – faktiskā infrastruktūras pārvaldītāja pārskata perioda vidējā svērtā ilgtermiņa kredītu likme;

E – pašu kapitāla vērtība pārskata perioda beigās;

D – aizņemtā kapitāla vērtība pārskata perioda beigās.

VIII. Maksa konkrētu ieguldījumu projektu gadījumā

40. Maksas noteicējs var noteikt augstāku maksu M _{infpr gr} attiecībā uz konkrētiem ieguldījumu projektiem, kuri nav paredzēti daudzgadu līgumā, bet, kas palielina pieteikumu iesniedzēju darbības efektivitāti vai izmaksu lietderību.

41. Shēmas 40.punktā minēto maksu M _{infpr gr} nosaka, ievērojot efektīvus, pārredzamus un nediskriminējošos principus, kuru kritērijus maksas noteicējs publicē savā mājaslapā internetā trīs mēnešu laikā no brīža, kad ir pieņemts lēmums par konkrētā ieguldījumu projekta uzsākšanu.

IX. Atlaides

42. Xxxxxx noteicējs var noteikt šādas infrastruktūras maksas atlaides:

42.1. tīkla noslodzes optimizēšanas atlaide - piemēro konkrētai dzelzceļa infrastruktūras daļai, kur dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījums nesasniedz optimālu noslodzi un kur, pamatojoties uz efektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, var konstatēt, ka atlaide var stimulēt dzelzceļa infrastruktūras jaudas izmantošanu;

42.2. apjoma atlaide – piemēro konkrēta tirgus segmenta vilcieniem, ja plānošanas periodā pārvadājumu apjoms pārsniedz konkrētajam tirgus segmentam prognozējamo vilcienu kilometru apjomu, kas ņemts vērā, nosakot spēkā esošo infrastruktūras maksu.

43. Atlaides A _gr apmēru nosaka konkrētas summas apmērā (euro) katram parametram _param, nepārsniedzot infrastruktūras pārvaldītāja administratīvo relatīvo izmaksu ietaupījumu.

X. Maksas diferencēšana tīkla darbības uzlabošanas shēmas nodrošināšanai

44. Maksas noteicējs var noteikt sankcijas par rīcību, kas traucē dzelzceļa infrastruktūras darbībai, kompensācijas tiem, kam traucējumu dēļ rodas zaudējumi, un prēmijas, ar kurām atalgo darbību, kas ir labāka par plānoto M _{tīkluzl gr}, ievērojot Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumus Nr.471 “Noteikumi par dzelzceļa tīklā piemērojamiem darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipiem”.

45. Shēmas 44.punktā minētās sankcijas par rīcību, kas traucē dzelzceļa infrastruktūras darbībai, kompensācijas tiem, kam traucējumu dēļ rodas zaudējumi, un prēmijas, ar kurām atalgo darbību, kas ir labāka par plānoto, nosaka, vienojoties ar infrastruktūras pārvaldītāju un pieteikuma iesniedzējiem par darbības uzlabošanas shēmas galvenajiem parametriem, ievērojot efektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus principus, kuru kritērijus maksas noteicējs publicē savā mājaslapā internetā divus mēnešus pirms lēmuma pieņemšanas par infrastruktūras maksas aprēķināšanu.

XI. Maksa par jaudu, kas izmantota, lai veiktu infrastruktūras apkopi

46. Infrastruktūras pārvaldītāja nozīmētiem vilcieniem un ritošam sastāvam, vilcieniem un citam ritošam sastāvam, kas nepiedalās dzelzceļa kravu vai pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, bet ir saistīti ar avārijas seku novēršanu vai likvidēšanu, vilcienu sastāvu sagatavošanu pārvadājumu veikšanai, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, visu remonta darbu veikšanu, infrastruktūras maksu nepiemēro gadījumā, ja tiek ievēroti jaudas sadales shēmā minētie noteikumi attiecībā uz apkopes darbu veikšanas paziņojumiem.

47. Maksu par jaudu, ko izmanto dzelzceļa pārvadātāju un atsevišķu tehnoloģisko procesu veicēju (kas darbojas dzelzceļa pārvadātāja, infrastruktūras pārvaldītāja, apkalpes vietas operatora, kravas saņēmēja vai kravas nosūtītāja uzdevumā, un kuriem piešķirtas tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar infrastruktūras pārvaldītāju) ritošais sastāvs un vilcieni, kuri nepiedalās dzelzceļa kravu vai pasažieru pārvadājumos pa dzelzceļu, bet nodrošina tehnoloģiskos procesus (dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecību, remontu un tehnisko apkopi, dzelzceļa ritošā sastāva modernizāciju, remontu vilcienu un lokomotīvju sagatavošanu pārvadājumu veikšanai, lokomotīvju kustību u.c.) M _{apkop gr}, maksas noteicējs nosaka vienības tiešo uzturēšanas izmaksu TI _{ceļ uztur gr} apmērā.

XII. Maksa par jaudas daļu, kas ir iedalīta, taču netiek izmantota

48. Maksu par jaudas daļu, kas ir iedalīta, taču netiek izmantota M _{rezer gr} (turpmāk – rezervēšanas maksa) maksas noteicējs nosaka infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veikšanas vienības pilno izmaksu apmērā:

M _{rezer gr} = PI _{bfv gr} / DR _{bfv gr}

49. Xxxxxx noteicējs rezervēšanas maksu integrētā piedāvājuma tirgus segmentam M _{integr pied rezer gr} nosaka vienības parametru pilno izmaksu summas PI _{param gr} apmērā:

M _{integr pied rezer gr} = PI _{ceļ uztur gr} / DR _{ceļ uztur gr} + PI _{mez uztur krav} / DR _{mez uztur krav} +

+ PI _{atj gr} / DR _{atj gr} + PI _{elektr pas} / DR _{elektr pas} + PI _{bfv gr} / DR _{bfv gr}

XIII. Maksas lielumu aprēķins

50. Maksas noteicējs aprēķina maksas lielumus katram maksas parametram _param , pievienojot katram vidējās tiešo izmaksas vērtības parametram konkrētā tirgus segmenta _s uzcenojumu:

M _{param s} = TI _{param gr} + MU _{param s}

51. Shēmas piektajā, sestajā, astotajā, devītajā, desmitajā un divpadsmitajā nodaļā minētās infrastruktūras diferenciācijas maksas kopējiem maksas lielumiem nepievieno, bet piemēro atbilstoši maksas noteicēja izstrādātajai dzelzceļa infrastruktūras maksas iekasēšanas shēmai. Shēmas vienpadsmitajā nodaļā minētās maksas kopējiem maksas lielumiem nepievieno, bet piemēro atbilstoši maksas noteicēja izstrādātajai dzelzceļa infrastruktūras maksas iekasēšanas shēmai.

XIV. Noslēguma jautājumi

52. Grafiski shēma ir attēlota 4.pielikumā.

53. Šo shēmu maksas noteicējs publicē savā mājaslapā internetā un iesniedz infrastruktūras pārvaldītājam iekļaušanai dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā.

54. Šī shēma stājas spēkā ar tās publicēšanas brīdi dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā.

55. Shēmu piemēro infrastruktūras maksas lieluma aprēķinam, sākot ar vilcienu kustības gada grafika periodu 2018.-2019. gadam.

56. Sūdzību par shēmu dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks, infrastruktūras pārvaldītājs, pieteikuma iesniedzējs vai dzelzceļa pārvadātājs var iesniegt regulatīvajai iestādei ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad tā ir publicēta dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā.

AS "LatRailNet"

finanšu direktore X.Xxxxxxx

1. pielikums

Izmaksu virzītāji ar kuriem aktivitāšu izmaksas attiecina uz pakalpojumu grupām

Nr.	Aktivitāšu nodrošināšanas izmaksu grupas	Izmaksu virzītājs izmaksu sadalei pa pakalpojumu grupām
1.	Pilnās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un vispārējās izmaksas
1.1.	Dzelzceļa infrastruktūras, kas nodrošina minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa, uzturēšanas un vilcienu kustības vadības izmaksas (ceļ uztur) 7
1.1.1.	Sliežu ceļu, civilās infrastruktūras un saistīto pastāvīgo ierīču un drošības objektu uzturēšana vilcienu pieņemšanas, caurlaišanas un aizlaišanas nodrošināšanai	tonnu kilometri bruto
1.1.2.	Ārējās apgaismošanas iekārtu uzturēšana vilcienu pieņemšanas, caurlaišanas un aizlaišanas nodrošināšanai	vilcienu km
1.1.3.	Vilcienu pieņemšanas, caurlaišanas un aizlaišanas kustības vadības automātisko sistēmu pastāvīgo ierīču uzturēšana	vilcienu km
1.1.4.	Pastāvīgo ierīču, kas ir nepieciešamas informācijas pārraidei un saziņas nodrošināšanai vilcienu pieņemšanas, caurlaišanas un aizlaišanas procesā, uzturēšana	vilcienu km
1.1.5.	Vilcienu un vilces līdzekļu kustības organizēšana un koordinācijas procesa nodrošināšana	vilcienu km
1.1.6.	Ēku un būvju, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa aktivitātes, uzturēšana	attiecina uz proporcionāli ieņemamai platībai uz konkrēto aktivitāti un piemēro tai atbilstošo izmaksu virzītāju
1.1.7.	Dzelzceļa infrastruktūras, kas nodrošina minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa, uzturēšanas un vilcienu kustības vadības vispārējās izmaksas	tonnu kilometri bruto
1.2.	Vispārējās izmaksas
1.2.1.	Normatīvajos aktos uz nozares administrēšanu attiecināmās izmaksas	vilcienu kilometri vai cita tiesību aktos paredzētā mērvienība
1.2.2.	Pārvaldītāja ar Dzelzceļa likuma 7.1panta astotajā daļā minētā regulatīvās iestādes lēmuma izpildi saistītās izmaksas	vilcienu kilometri vai cita tiesību aktos paredzētā mērvienība
1.2.3.	Infrastruktūras pārvaldītāja vispārējo izmaksu daļa, kas ar izmaksu attiecināšanas metodi ir attiecināta uz minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa un piekļuves dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, pakalpojumu kategoriju	tonnu kilometri bruto

2.	Dzelzceļa infrastruktūras, kas nodrošina piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, uzturēšanas un kustības vadības izmaksas (mez uztur) 8
2.1.	Sliežu ceļu, civilās infrastruktūras un saistīto pastāvīgo ierīču un drošības objektu uzturēšana kravas vilcienu saformēšanas un izformēšanas, kā arī ritošā sastāva pārvietošanas iekraušanai, izkraušanai vai uz saistītiem pievedceļiem nodrošināšanai	kravu kustības nodrošināšanai
2.2.	Ārējās apgaismošanas iekārtu uzturēšana kravas vilcienu saformēšanas un izformēšanas, kā arī ritošā sastāva pārvietošanas iekraušanai, izkraušanai vai uz saistītiem pievedceļiem nodrošināšanai	kravu kustības nodrošināšanai
2.3.	Kravas vilcienu saformēšanas un izformēšanas, kā arī ritošā sastāva pārvietošanas iekraušanai, izkraušanai vai uz saistītiem pievedceļiem kustības vadības automātisko sistēmu pastāvīgo ierīču uzturēšana	kravu kustības nodrošināšanai
2.4.	Pastāvīgo ierīču, kas ir nepieciešamas informācijas pārraidei un saziņas nodrošināšanai kravas vilcienu saformēšanas un izformēšanas, kā arī ritošā sastāva pārvietošanas iekraušanai, izkraušanai vai uz saistītiem pievedceļiem procesā, uzturēšana	kravu kustības nodrošināšanai
2.5.	Ēku un būvju, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, aktivitātes uzturēšana	kravu kustības nodrošināšanai
2.6.	Dzelzceļa infrastruktūras, kas nodrošina piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, uzturēšanas un kustības vadības vispārējās izmaksas	kravu kustības nodrošināšanai
3.	Dzelzceļa infrastruktūras, kas nodrošina minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa un piekļuves dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, atjaunošanas izmaksas (atj) 9
3.1.	Sliežu ceļu, civilās infrastruktūras un saistīto pastāvīgo ierīču un drošības objektu atjaunošana	tonnu kilometri bruto
3.2.	Ārējās apgaismošanas iekārtu atjaunošana	vilcienu km
3.3.	Vilcienu kustības vadības automātisko sistēmu pastāvīgo ierīču atjaunošana	vilcienu km
3.4.	Kravas vilcienu saformēšanas un izformēšanas, kā arī ritošā sastāva pārvietošanas iekraušanai, izkraušanai vai uz saistītiem pievedceļiem kustības vadības automātisko sistēmu pastāvīgo ierīču atjaunošana	kravu kustības nodrošināšanai
3.5.	Pastāvīgo ierīču, kas ir nepieciešamas informācijas pārraidei un saziņai vilcienu kustības vadības procesā, atjaunošana	vilcienu km
3.6.	Ēku un būvju, kas nodrošina minimālā piekļuves pakalpojumu kompleksa un piekļuves dzelzceļa infrastruktūrai, kas savieno to ar apkalpes vietām, aktivitātes atjaunošana	attiecina uz proporcionāli ieņemamai platībai uz konkrēto aktivitāti un piemēro tai atbilstošo izmaksu virzītāju
4.	Vilces elektroapgādes iekārtu izmaksas (elektr)
4.1.	Vilces elektroapgādes iekārtu uzturēšanas izmaksas	vilcieniem, kas izmanto elektrovilci
4.2.	Vilces elektroapgādes iekārtu atjaunošanas izmaksas	vilcieniem, kas izmanto elektrovilci

2. pielikums

Normalizēšanas koeficienti

Izmaksu elements	Normalizēšanas koeficients
Darba samaksas fonds	No darba apjoma atkarīgās premiālās izmaksas
	Patēriņa cenu indekss
	Strukturālo izmaiņu un citu noskaidroto notikumu cēloņu vērtējums
Sociālās iemaksas	Darba samaksas fondu ietekmējošās vērtības
	Nodokļu likme
Materiāli, kurināmais, elektroenerģija	Ražotāju cenu indekss vai tarifu likmes
	Veikto modernizācijas darbu un citu noskaidroto notikumu cēloņu vērtējums
Pārējās izmaksas	Ražotāju cenu indekss
	Citu noskaidroto notikumu cēloņu vērtējums

3. pielikums

Efektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu principu kritēriji, pieņemot lēmumu par tirgus segmentēšanu

1. Ar izmaksām pamatota segmentēšana:

Kritērijs	Kritērija vērtēšanas pamatojums	Kritērija vērtēšana mcb s aprēķinā
Ietekme uz specializēto infrastruktūru	Pieteikuma iesniedzējs pieprasa izmantot specializēto dzelzceļa infrastruktūru cita veida pārvadājumiem, kas palielina infrastruktūras pārvaldītāja uzturēšanas, atjaunošanas vai ekspluatācijas izmaksas	0 - ja izmanto noteiktajam pārvadājumu veidam ( - RI spec uzc gr + KTI spec uzc gr ) / KTI spec uzc gr – ja izmanto citiem pārvadājumu viediem, kur ∆ Ien spec uzc gr = 0;
Ietekme un vilciena kustības gada grafiku	Pieteikuma iesniedzēji pieprasa specifiskus vilcienu aizlaišanas vai pienākšanas laikus, kombinēto pārvadājumu ietvaros, kas palielina vilcienu kustības vadības izmaksas	0 - ja nepieprasa specifisko laiku (- RI graf uzc gr + KTI graf uzc gr ) / KTI graf uzc gr – ja pieprasa specifiskus laikus, kur ∆ Ien graf uzc gr = 0;
Ietekme uz dzelzceļa infrastruktūru	Pieteikuma iesniedzēja dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījuma pieteikumā norādītās tehniskās normas ir atšķirīgas no dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā norādītajām, kas palielina/samazina infrastruktūras pārvaldītāja uzturēšanas, atjaunošanas vai ekspluatācijas izmaksas	0 - ja ievēro tehniskās normas (- RI tehn norm uzc gr + KTI tehn norm uzc gr) / KTI tehn norm uzc gr – ja pārsniedz tehniskās normas, kur ∆ Ien tehn norm uzc gr = 0;
Ietekme uz vidi	Pieteikuma iesniedzēja pārvadājuma rezultātā tiek radītas vides aizsardzības izmaksas	0 - ja ietekme uz vidi ir normas robežās (- RI vide uzc gr + KTI vide uzc gr) / KTI vide uzc gr – ja pārsniedz vides ietekmes normas, kur ∆ Ien vide uzc gr = 0;
Ietekme uz vilcienu satiksmi	Pieteikuma iesniedzēja dzelzceļa infrastruktūras jaudas pieprasījuma pieteikumā norādītās tehnoloģiskās normas ir atšķirīgas no dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā norādītājām, kas palielina/samazina infrastruktūras pārvaldītāja uzturēšanas, atjaunošanas vai ekspluatācijas izmaksas	0 - ja ievēro tehnoloģiskās normas (- RI tehnolog norm uzc gr + KTI tehnolog norm uzc gr) / KTI tehnolog norm uzc gr – jā pārsniedz tehnoloģiskās normas, kur ∆ Ien tehnolog norm uzc gr = 0;

2. Ar vērtību pamatota segmentēšana:

Kritērijs	Kritērija vērtēšana	Kritērija vērtēšana mcb s aprēķinā
Vilciena prioritāte	Pārvadājumu pakalpojumam piešķirtā prioritāte uzlabo sniegto pakalpojumu salīdzinājumā ar konkurējošiem transporta veidiem – prioritātes pakāpe pret prioritāšu pakāpju skaitu	0 – nav prioritātes 1 – Dzelzceļa likuma 27.panta trešajā daļā noteiktās prioritātes 0,5 – dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales shēmā noteiktās prioritātes
Pakalpojumu saņēmēju intensitāte	Vilciens šķērso dzelzceļa infrastruktūras posmus ar atšķirīgu pakalpojuma saņēmēju blīvumu (iedzīvotāju skaitu vai iekraušanas / izkraušanas apjomu)	0 – attīstāmo reģionu savienojošās līnijās 1 – maksimālais pakalpojumu saņēmēju blīvums
Integrēts piedāvājums	Pakalpojums piegādes ķēdē ir integrēts konkrētos cenu veidošanas nosacījumos	(- RI rezerv uzc gr + KTI rezerv uzc gr) / KTI rezerv  uzc gr – ir nodrošināts pārvadājumu apjoms un samaksāta rezervēšanas maksa10 1 – pārvadājumu apjoms nav nodrošināts

4. pielikums

Maksas aprēķināšanas shēmas grafisks attēlojums

5.pielikums

Dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmentu saraksts

1. pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, ko sniedz saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumu;

2. citi pasažieru pārvadājumu pakalpojumi;

3. kravu pārvadājumu pakalpojumi, izņemot vilcienu satiksmes pakalpojumus attiecībā uz kravu pārvadājumiem no trešajām valstīm vai uz trešajām valstīm, kuru dzelzceļa tīkla sliežu platums ir 1520 milimetri, par kuru Dzelzceļa likumā 11¹.panta devītajā daļā ir paredzēts izņēmums.

1 Šeit un turpmāk shēmā jēdziens lietots atbilstoši Regulai

2 Šeit un turpmāk shēmā jēdziens lietots atbilstoši Regulai

3 Piekļuvi infrastruktūrai, kas savieno infrastruktūru ar apkalpes vietām, kurās notiek vilcienu atstādināšana un vagonu uzkrāšana, nodrošina, ievērojot Ministru kabineta 2016.gada 15.jūlija noteikumus Nr.471 “Noteikumi par dzelzceļa tīklā piemērojamiem darbības uzlabošanas shēmas pamatprincipiem”.

4 Šeit un turpmāk shēmā jēdziens “uzturēšana” lietots šādā nozīmē: “tehnoloģisks process, kas nepieciešams, lai nodrošinātu noteiktu dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas stāvokli vai atgrieztu to tādā stāvoklī, neveicot aizvietošanu.” Minētais jēdziens atbilst Dzelzceļa likumā un 2015.gada 7.jūlija Komisijas īstenošanas regulā (ES) 2015/1100 par dalībvalstu ziņošanas pienākumu dzelzceļa tirgus uzraudzības ietvaros lietotajam terminam “tehniskā apkope”, angl. “maintenance”.

5 Šeit un turpmāk shēmā jēdziens “atjaunošana” lietots šādā nozīmē: “tehnoloģisks process, kas nepieciešams, lai atgrieztu dzelzceļa infrastruktūru noteiktā ekspluatācijas stāvoklī, nemainot vispārējos darbības radītājus, aizvietojot tās elementus ar tādām pašām vai līdzīgām vienībām. Atjaunošanas izmaksas pilnā apmērā iegrāmato primārajā uzskaites sistēmā pēc darbu nodošanas un noraksta izmaksās pakāpeniski.”

6 Informācija par vilcienu kustību, kā minēts šajā punktā, tiek iegūta no jaudas sadales plāna. Uzskatāms, ka vilcienu kustība dzelzceļa infrastruktūras posmā vairs nenotiek, ja dzelzceļa pārvadātāji nav izmantojuši rezervēto dzelzceļa infrastruktūras jaudu vismaz kārtējā dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales periodā (gadā), kā arī nav rezervējuši to nākamajam periodam.

7 atbilstoši infrastruktūras pārvaldītāja dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā norādītajām dzelzceļa infrastruktūras robežām minimālā piekļuves pakalpojuma kompleksa sniegšanai; attiecinot izmaksas sadales punktos, par pamatu izmanto tehnoloģiskos dokumentus, piemēram, staciju Tehniskās rīcības aktus (TRA)

8 atbilstoši infrastruktūras pārvaldītāja dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskatā norādītajām dzelzceļa infrastruktūras robežām piekļuvei apkalpes vietām pa sliežu ceļiem

9 attiecinot izmaksas izmaiņu un pieturu punktos, par pamatu izmanto tehnoloģiskos dokumentus, piemēram, staciju Tehniskās rīcības aktus (TRA)

10 Piemēro neatkarīgi no pārējo mcb kritēriju max vērtības