Rīgā; DATUMS SKATĀMS DOKUMENTA PARAKSTA LAIKA ZĪMOGĀ
Rīgā; DATUMS SKATĀMS DOKUMENTA PARAKSTA LAIKA ZĪMOGĀ
LĪGUMS
Nr. LB-07/2019/76
Par interaktīva apmācības multimedija izveidi
(Iepirkums LB/2018/77)
Latvijas Banka (tālāk tekstā – PASŪTĪTĀJS) tās iepirkuma pastāvīgās komisijas vadītāja X. Xxxxxxxxx personā, kas darbojas saskaņā ar PASŪTĪTĀJA valdes 2014. gada 29. maija kārtības Nr. 1256/11 "Līgumu pārvaldības kārtība" 88. punktu, no vienas puses, un SIA "Giraffe Visualization Group" (tālāk tekstā – IZPILDĪTĀJS) tās valdes priekšsēdētāja Xxxxx Xxxxxx personā, kas darbojas saskaņā ar statūtiem, no otras puses (abi kopā tālāk tekstā – PUSES; katrs atsevišķi tālāk tekstā arī – PUSE), noslēdz šādu līgumu (tālāk tekstā – LĪGUMS).
1. LĪGUMA PRIEKŠMETS
1.1. PASŪTĪTĀJS uzdod un IZPILDĪTĀJS apņemas veikt PASŪTĪTĀJA interaktīva apmācības multimedija (tālāk tekstā – multimedijs) izveidi (tālāk tekstā – DARBS) saskaņā ar iepirkuma LB/2018/77 nolikumu, tehnisko specifikāciju (LĪGUMA
1. pielikums) un IZPILDĪTĀJA piedāvāto cenu (LĪGUMA 2. pielikums).
1.2. IZPILDĪTĀJS apņemas pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījuma veikt multimedija izmaiņu izveidi (tālāk tekstā – izmaiņu izveide) saskaņā ar IZPILDĪTĀJA piedāvāto izmaiņu izveides vienas darba stundas izcenojumu (LĪGUMA 2. pielikums).
1.3. IZPILDĪTĀJS apņemas veikt multimedija un tā izmaiņu izveides kvalitātes uzturēšanu (tālāk tekstā – PAKALPOJUMS).
1.4. IZPILDĪTĀJS piešķir PASŪTĪTĀJAM izņēmuma licenci uz DARBA un izmaiņu izveides rezultātā radīto autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu uz 100 (viens simts) gadu ilgu termiņu. PASŪTĪTĀJAM ir tiesības pilnībā vai daļēji nodot šo licenci trešajām personām.
2. LĪGUMA TERMIŅI
2.1. IZPILDĪTĀJS veic DARBU, x.xx. iesniedz PASŪTĪTĀJAM izveidoto multimediju, 30 (trīsdesmit) darbadienu laikā no LĪGUMA spēkā stāšanās dienas.
2.2. PASŪTĪTĀJS ir tiesīgs pieprasīt IZPILDĪTĀJAM veikt izmaiņu izveidi 3 (trīs) gadu laikā no DARBA izpildes dienas.
2.3. IZPILDĪTĀJS nodrošina PAKALPOJUMA sniegšanu attiecībā uz DARBA rezultātā izveidoto un PASŪTĪTĀJA pieņemto multimediju 3 (trīs) gadus no DARBA izpildes dienas.
2.4. IZPILDĪTĀJS nodrošina PAKALPOJUMA sniegšanu attiecībā uz izmaiņu izveides rezultātā izveidotajām un PASŪTĪTĀJA pieņemtajām multimedija sastāvdaļām 3 (trīs) gadus no DARBA izpildes dienas, bet ne mazāk kā 6 (sešus) mēnešus no attiecīgo izmaiņu izveides dienas.
2.5. LĪGUMS stājas spēkā tā abpusējas parakstīšanas brīdī un ir spēkā līdz LĪGUMA saistību pilnīgai izpildei.
3. LĪGUMA IZPILDES KĀRTĪBA
3.1. PASŪTĪTĀJS nodod IZPILDĪTĀJAM DARBA veikšanai nepieciešamos multimedija teksta izveides materiālus un PASŪTĪTĀJA rīcībā esošos (pieejamos) vizuālos materiālus 2 (divu) darbadienu laikā no LĪGUMA spēkā stāšanās dienas. IZPILDĪTĀJS ir tiesīgs izmantot PASŪTĪTĀJA iesniegtos teksta un vizuālos materiālus tikai LĪGUMĀ paredzētajiem mērķiem.
3.2. IZPILDĪTĀJS saskaņo ar PASŪTĪTĀJU DARBA izpildei nepieciešamos un IZPILDĪTĀJA atlasītos multimedija vizuālos materiālus 5 (piecu) darbadienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA rīcībā esošo vizuālo materiālu nodošanas dienas IZPILDĪTĀJAM. PASŪTĪTĀJS 5 (piecu) darbadienu laikā izvērtē IZPILDĪTĀJA atlasīto multimedija vizuālo materiālu atbilstību DARBA izpildes nosacījumiem un sniedz IZPILDĪTĀJAM saistošus norādījumus par turpmāko DARBA izpildi.
3.3. PASŪTĪTĀJS pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi 2 (divās) nedēļās, rīko un protokolē DARBA izpildes sanāksmes (tālāk tekstā – sanāksmes). PASŪTĪTĀJS nosūta IZPILDĪTĀJAM paziņojumu uz e-pasta adresi [..] par sanāksmes vietu un laiku ne vēlāk kā 3 (trīs) darbadienas pirms sanāksmes dienas.
3.4. IZPILDĪTĀJAM ir pienākums piedalīties sanāksmēs un sniegt ziņojumus par DARBA izpildes gaitu.
3.5. IZPILDĪTĀJAM ir saistoši sanāksmēs pieņemtie lēmumi un PASŪTĪTĀJA norādījumi attiecībā uz DARBA izpildi.
3.6. Pēc DARBA izpildes IZPILDĪTĀJS iesniedz PASŪTĪTĀJAM izveidoto multimediju, x.xx. LĪGUMA 1. pielikuma 4.8. punktā minētos nodevumus, un IZPILDĪTĀJA parakstītu DARBA nodošanas un pieņemšanas aktu.
3.7. PASŪTĪTĀJS 10 (desmit) darbadienu laikā pēc LĪGUMA 3.6. punktā minēto nodevumu un IZPILDĪTĀJA parakstīta DARBA nodošanas un pieņemšanas akta saņemšanas pārbauda DARBA izpildes atbilstību LĪGUMA noteikumiem un pieņem to, parakstot DARBA nodošanas un pieņemšanas aktu, vai, ja pārbaudes laikā konstatēti trūkumi, iesniedz IZPILDĪTĀJAM motivētu atteikumu pieņemt DARBU.
3.8. PASŪTĪTĀJA motivēta atteikuma gadījumā IZPILDĪTĀJS, ar saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem, novērš PASŪTĪTĀJA atteikumā norādītos DARBA izpildes trūkumus un atkārtoti iesniedz PASŪTĪTĀJAM LĪGUMA 3.6. punktā minētos nodevumus un IZPILDĪTĀJA parakstītu DARBA nodošanas un pieņemšanas aktu. PASŪTĪTĀJS 10 (desmit) darbadienu laikā pēc atkārtoti iesniegto LĪGUMA
3.6. punktā minēto nodevumu un DARBA nodošanas un pieņemšanas akta saņemšanas pārbauda DARBA izpildes atbilstību LĪGUMA noteikumiem un pieņem DARBU,
parakstot atkārtoti iesniegto DARBA nodošanas un pieņemšanas aktu, vai iesniedz IZPILDĪTĀJAM motivētu atteikumu pieņemt DARBU.
3.9. DARBA izpildes diena ir diena, kad IZPILDĪTĀJS iesniedzis PASŪTĪTĀJAM LĪGUMA 3.6. punktā minētos nodevumus un IZPILDĪTĀJA parakstītu DARBA nodošanas un pieņemšanas aktu, ja PASŪTĪTĀJS pieņēmis DARBU LĪGUMA
3.7. punktā noteiktajā kārtībā.
3.10. PASŪTĪTĀJA motivēta atteikuma gadījumā DARBA izpildes diena ir diena, kad IZPILDĪTĀJS novērsis visus PASŪTĪTĀJA atteikumā minētos trūkumus un iesniedzis PASŪTĪTĀJAM LĪGUMA 3.6. punktā minētos nodevumus un IZPILDĪTĀJA parakstītu DARBA nodošanas un pieņemšanas aktu, ja PASŪTĪTĀJS pieņēmis DARBU LĪGUMA 3.8. punktā noteiktajā kārtībā.
3.11. Par izmaiņu izveides konkrētu apjomu un izpildes termiņu katrā reizē PUSES vienojas atsevišķi.
3.12. IZPILDĪTĀJS 10 (desmit) darbadienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA pieprasījuma veikt izmaiņu izveidi saņemšanas, kas nosūtīts uz e-pasta adresi [..], iesniedz PASŪTĪTĀJAM saskaņošanai pieprasīto izmaiņu izveides tāmi, kurā norāda izmaiņu izveidei nepieciešamo apjomu, laiku un maksu, kas aprēķināta atbilstoši LĪGUMA 2. pielikumā noteiktajam izmaiņu izveides stundas likmes izcenojumam. IZPILDĪTĀJS uzsāk PASŪTĪTĀJA pieprasīto izmaiņu izveidi tikai pēc minētās tāmes abpusējas saskaņošanas.
3.13. Kārtība, kādā IZPILDĪTĀJS iesniedz un PASŪTĪTĀJS pārbauda un pieņem izmaiņu izveidi, ir analoģiska LĪGUMA 3.6.–3.10. punktā noteiktajai DARBA iesniegšanas, pārbaudes un pieņemšanas kārtībai.
4. PAKALPOJUMA NODROŠINĀŠANAS KĀRTĪBA
4.1. IZPILDĪTĀJS ar saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērš DARBA rezultātā izveidotā multimedija un tā izmaiņu izveides trūkumus vai defektus (tālāk tekstā – defekts), par kuriem PASŪTĪTĀJS paziņojis IZPILDĪTĀJAM LĪGUMA
2.3. un 2.4. punktā minēto PAKALPOJUMA nodrošināšanas termiņu ietvaros.
4.2. Ja PASŪTĪTĀJS patstāvīgi ir veicis strukturālas modifikācijas DARBA vai izmaiņu izveides rezultātā izveidotajā multimedijā , attiecīgo defektu novēršanas izdevumus sedz PASŪTĪTĀJS.
4.3. Ja PASŪTĪTĀJS konstatē DARBA vai izmaiņu izveides rezultātā izveidotā multimedija defektu, PASŪTĪTĀJS iesniedz IZPILDĪTĀJAM paziņojumu uz e-pasta adresi [..].
4.4. IZPILDĪTĀJS novērš defektu 5 (piecu) darbadienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA paziņojuma saņemšanas. Ja tehniski pamatotu apstākļu dēļ IZPILDĪTĀJS nevar novērst pieteikto defektu šajā LĪGUMA punktā noteiktajā termiņā, IZPILDĪTĀJS par to nekavējoties rakstiski paziņo PASŪTĪTĀJAM un rakstiski vienojas ar PASŪTĪTĀJU par citu defekta novēršanas termiņu.
4.5. Ja IZPILDĪTĀJS kavē LĪGUMA 4.4. punktā noteikto termiņu, LĪGUMA
4.4. punktā noteiktajā kārtībā saskaņoto termiņu vai neveic defekta novēršanas darbus kvalitatīvi, PASŪTĪTĀJS attiecīgo defektu novēršanai ir tiesīgs pieaicināt citu izpildītāju, par kura pakalpojumiem IZPILDĪTĀJS samaksā PASŪTĪTĀJAM 10 (desmit) darbadienu laikā no PASŪTĪTĀJA rēķina saņemšanas dienas.
5. SAMAKSAS APMĒRS UN NORĒĶINU KĀRTĪBA
5.1. Maksa par DARBA izpildi un PAKALPOJUMA nodrošināšanu ir 16 940 EUR (sešpadsmit tūkstoši deviņi simti četrdesmit euro), x.xx. atlīdzība par DARBA izpildi un PAKALPOJUMA nodrošināšanu 14 000 (četrpadsmit tūkstoši euro) un 21% pievienotās vērtības nodoklis 2 940 EUR (divi tūkstoši deviņi simti četrdesmit euro).
5.2. PASŪTĪTĀJS pārskaita IZPILDĪTĀJAM 15 246.02 EUR (piecpadsmit tūkstoši divi simti četrdesmit seši euro un 2 centi) 10 (desmit) darbadienu laikā pēc DARBA nodošanas un pieņemšanas akta abpusējas parakstīšanas un IZPILDĪTĀJA rēķina saņemšanas.
5.3. PASŪTĪTĀJS pārskaita IZPILDĪTĀJAM 1 693.98 EUR (viens tūkstotis seši simti deviņdesmit trīs euro un 98 centi) 6 (sešos) maksājumos 3 (trīs) gadu laikā no DARBA izpildes dienas, t.i., 6 (seši) maksājumi 282.33 EUR (divi simti astoņdesmit divi euro, 33 centi) reizi pusgadā par PAKALPOJUMA nodrošināšanu iepriekšējā pusgadā, 10 (desmit) darbadienu laikā pēc atbilstoša IZPILDĪTĀJA rēķina saņemšanas.
5.4. LĪGUMA 3.12. punktā noteiktajā kārtībā saskaņoto maksu par izmaiņu izveidi, tai piemērojot spēkā esošo pievienotās vērtības nodokli, PASŪTĪTĀJS samaksā IZPILDĪTĀJAM 10 (desmit) darbadienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu izveides pieņemšanas un atbilstoša rēķina saņemšanas no IZPILDĪTĀJA.
5.5. PUSES vienojas, ka IZPILDĪTĀJS var iesniegt PASŪTĪTĀJAM rēķinus elektroniski, nosūtot tos uz e-pasta adresi xxxxxx@xxxx.xx. Elektroniski nosūtīts rēķins tiek uzskatīts par saņemtu nākamajā darbadienā pēc tā nosūtīšanas uz šajā LĪGUMA punktā norādīto e-pasta adresi.
6. PUŠU ATBILDĪBA
6.1. Par LĪGUMA 2.1. vai 4.4. punktā noteiktā vai LĪGUMA 4.4. punktā noteiktajā kārtībā PUŠU saskaņotā termiņa pārsniegšanu IZPILDĪTĀJS maksā PASŪTĪTĀJAM līgumsodu 0.2% (divas desmitdaļas procenta) apmērā no LĪGUMA 5.1. punktā noteiktās maksas par DARBA izpildi un PAKALPOJUMA nodrošināšanu par katru nokavēto kalendāro dienu, bet kopā ne vairāk kā 10% (desmit procentu) no LĪGUMA 5.1. punktā noteiktās maksas par DARBA izpildi un PAKALPOJUMA nodrošināšanu.
6.2. Par PUŠU abpusēji saskaņotajā izmaiņu izveides tāmē noteiktā izmaiņu izveides termiņa pārsniegšanu IZPILDĪTĀJS maksā PASŪTĪTĀJAM līgumsodu 0.2% (divas desmitdaļas procenta) apmērā no abpusēji saskaņotajā tāmē noteiktās kopējās maksas (ar PVN) par attiecīgo izmaiņu izveidi par katru nokavēto kalendāro dienu, bet kopā ne vairāk kā 10% (desmit procentu) no attiecīgajā tāmē saskaņotās kopējās maksas (ar PVN) par attiecīgo izmaiņu izveidi.
6.3. Par LĪGUMA 4.5. punktā noteiktā rēķina apmaksas termiņa kavējumu IZPILDĪTĀJS maksā PASŪTĪTĀJAM līgumsodu 0.2% (divas desmitdaļas procenta) apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavēto kalendāro dienu, bet kopā ne vairāk kā 10% (desmit procentu) no kavētā maksājuma summas.
6.4. Ja DARBA vai tā izmaiņu izveides rezultātā radītos autortiesību vai blakustiesību objektus vai atsevišķas to daļas bez PASŪTĪTĀJA rakstiskas piekrišanas IZPILDĪTĀJS nodod izmantošanai trešajām personām, IZPILDĪTĀJS par katru šādu gadījumu maksā PASŪTĪTĀJAM līgumsodu LĪGUMA 5.1. punktā noteiktās maksas par DARBA izpildi un PAKALPOJUMA nodrošināšanu apmērā.
6.5. IZPILDĪTĀJAM līgumsods ir jāsamaksā 10 (desmit) darbadienu laikā no PASŪTĪTĀJA rēķina saņemšanas dienas. PASŪTĪTĀJAM ir tiesības vienpusēji ieturēt IZPILDĪTĀJA maksājamo līgumsodu no LĪGUMĀ noteiktajiem PASŪTĪTĀJA maksājumiem.
6.6. Par LĪGUMA 5.2., 5.3. vai 5.4. punktā noteiktā samaksas termiņa pārsniegšanu PASŪTĪTĀJS maksā IZPILDĪTĀJAM līgumsodu 0.2% (divas desmitdaļas procenta) apmērā no kavētā maksājuma summas par katru nokavēto kalendāro dienu, bet kopā ne vairāk kā 10% (desmit procentu) no kavētā maksājuma summas. PASŪTĪTĀJS veic līgumsoda samaksu IZPILDĪTĀJAM 10 (desmit) darbadienu laikā no IZPILDĪTĀJA pieprasījuma un rēķina saņemšanas dienas.
6.7. Ja nokavēts kāds no LĪGUMĀ noteiktajiem termiņiem, līgumsods tiek aprēķināts par periodu, kas sākas nākamajā dienā pēc LĪGUMĀ noteiktā saistību izpildes termiņa un ietver dienu, kurā saistības izpildītas.
7. AUTORTIESĪBAS, BLAKUSTIESĪBAS UN TO IZMANTOŠANA (LICENCE)
7.1. IZPILDĪTĀJS nodod PASŪTĪTĀJAM visas autora mantiskās tiesības uz DARBA un tā izmaiņu izveides rezultātā radītajiem autortiesību un blakustiesību objektiem.
7.2. IZPILDĪTĀJS apliecina un garantē, ka tam ir visas tiesības nodot LĪGUMA 1.4.,
7.1. un 7.3.–7.7. punktā minētās tiesības PASŪTĪTĀJAM. IZPILDĪTĀJS apliecina, ka ir ieguvis atbilstošas tiesības no visiem DARBA un tā izmaiņu izveides rezultātā radīto vai izmantoto autortiesību un blakustiesību objektu subjektiem. IZPILDĪTĀJS apņemas atbildēt un atlīdzināt PASŪTĪTĀJAM visus zaudējumus par jebkuriem autortiesību vai blakustiesību subjektu prasījumiem saistībā ar DARBA vai tā izmaiņu izveides rezultātā radīto vai izmantoto autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu, ja to izmantošana notiek saskaņā ar šo LĪGUMU. Par DARBA un tā izmaiņu izveides ietvaros izmantojamo autortiesību un blakustiesību objektu, kurus atbilstoši LĪGUMA noteikumiem nodrošina PASŪTĪTĀJS, izmantošanas tiesību esamību atbild PASŪTĪTĀJS.
7.3. IZPILDĪTĀJS atļauj PASŪTĪTĀJAM izdarīt DARBA un tā izmaiņu izveides rezultātā radītajos autortiesību un blakustiesību objektos jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus bez saskaņošanas ar IZPILDĪTĀJU, ievērojot nosacījumu, ka PASŪTĪTĀJA pārveidojumu, grozījumu vai papildinājumu publiskošanas gadījumā IZPILDĪTĀJS netiek identificēts kā attiecīgā DARBA vai tā izmaiņu autors.
7.4. PASŪTĪTĀJAM ir tiesības izmantot DARBA un tā izmaiņu izveides rezultātā radītos autortiesību un blakustiesību objektus neierobežotas reizes Latvijā un citās valstīs, x.xx. tieši vai netieši, īslaicīgi vai patstāvīgi tos reproducēt, publiskot vai padarīt pieejamus sabiedrībai un izmantot atbilstoši saviem ieskatiem, x.xx. izvietojot dažādās interneta vietnēs un citviet tīmeklī.
7.5. IZPILDĪTĀJS garantē, ka visi DARBA un tā izmaiņu izveidē izmantoto autortiesību un blakustiesību objektu, izņemot tos objektus, kurus atbilstoši LĪGUMA noteikumiem nodrošina PASŪTĪTĀJS, subjekti ir nodevuši tiesības ievietot attiecīgos autortiesību un blakustiesību objektus interneta vietnēs un izmantot visos šajā LĪGUMĀ paredzētajos gadījumos, nemaksājot par to papildu atlīdzību autortiesību vai blakustiesību subjektiem.
7.6. PASŪTĪTĀJAM ir tiesības veikt visas nepieciešamās darbības DARBA un tā izmaiņu izveides rezultātā radīto autortiesību un blakustiesību objektu aizsardzībai to nelikumīgas un neatļautas izmantošanas gadījumā no trešo personu puses.
7.7. PASŪTĪTĀJAM ir tiesības bez papildu samaksas un bez IZPILDĪTĀJA rakstiskas piekrišanas lietot un izmantot visus materiālus, kurus saistībā ar DARBA un tā izmaiņu izveides izpildi ir izveidojis IZPILDĪTĀJS vai tā apakšuzņēmēji.
7.8. Veicot DARBU un tā izmaiņu izveidi, IZPILDĪTĀJS izmanto tikai licencētu vai citādi likumīgi iegūtu programmatūru. Ja kāda trešā persona ceļ prasību par autortiesību pārkāpumu pret PASŪTĪTĀJU par LĪGUMA izpildes ietvaros izmantoto programmatūru, IZPILDĪTĀJS uzņemas visu atbildību par trešās personas prasību pret PASŪTĪTĀJU un atlīdzina PASŪTĪTĀJAM visus šādas prasības rezultātā radušos zaudējumus.
7.9. LĪGUMA 1.4. un 7.1.–7.8. punkts paliek spēkā arī tad, ja PUSE vienpusēji atkāpjas no LĪGUMA vai LĪGUMS izbeidzas citādi.
8. NEPĀRVARAMA VARA
8.1. PUSE nav atbildīga par LĪGUMĀ noteikto saistību pilnīgu vai daļēju neizpildi, ja tā radusies tādu apstākļu dēļ, kurus PUSE nevar paredzēt LĪGUMA slēgšanas brīdī, kā arī pārvarēt vai novērst, x.xx. dabas stihijas, ugunsgrēka, militārās akcijas vai blokādes dēļ (tālāk tekstā – NEPĀRVARAMAS VARAS APSTĀKĻI).
8.2. PUSE, kura nevar izpildīt LĪGUMĀ noteiktās saistības NEPĀRVARAMAS VARAS APSTĀKĻU dēļ, nekavējoties par to paziņo otrai PUSEI. Pretējā gadījumā PUSEI nav tiesību atsaukties uz NEPĀRVARAMAS VARAS APSTĀKĻIEM kā uz atbrīvošanas no atbildības pamatu.
8.3. NEPĀRVARAMAS VARAS APSTĀKĻU gadījumā LĪGUMĀ noteikto saistību izpildes termiņš automātiski pagarinās par laiku, kas vienāds ar NEPĀRVARAMAS VARAS APSTĀKĻU darbības laiku.
8.4. NEPĀRVARAMAS VARAS APSTĀKĻU iestāšanās faktu PUSE, kura nevar izpildīt LĪGUMĀ noteiktās saistības, pierāda ar kompetentas valsts vai pašvaldības institūcijas izdotu dokumentu.
9. KONFIDENCIALITĀTE
9.1. PUSE nedrīkst izpaust informāciju par otru PUSI un LĪGUMU, izņemot publiski pieejamu informāciju, bez otras PUSES rakstiskas atļaujas, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
9.2. LĪGUMA 9.1. punktā noteiktais konfidencialitātes pienākums ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja PUSE vienpusēji atkāpjas no LĪGUMA vai LĪGUMS izbeidzas citādi.
10. VIENPUSĒJA ATKĀPŠANĀS NO LĪGUMA
10.1. PASŪTĪTĀJAM ir tiesības, nemaksājot līgumsodu un neatlīdzinot nekādus zaudējumus, vienpusēji atkāpties no LĪGUMA, rakstiski par to paziņojot IZPILDĪTĀJAM, šādos gadījumos:
10.1.1. ja IZPILDĪTĀJS kavē LĪGUMA 2.1. vai 3.12. punktā noteikto termiņu, vai PUŠU abpusēji saskaņotajā izmaiņu izveides tāmē noteikto izmaiņu izveides izpildes termiņu vairāk par 20 (divdesmit) kalendārajām dienām;
10.1.2. ja pēc PASŪTĪTĀJA atkārtotas pretenzijas saņemšanas IZPILDĪTĀJS neņem vērā LĪGUMA 3.2. vai 3.5. punktā minētos PASŪTĪTĀJA lēmumus vai norādījumus attiecībā uz DARBA izpildi, vai vismaz 2 (divas) reizes nav ieradies uz sanāksmi;
10.1.3. ja pēc PASŪTĪTĀJA atkārtotas pretenzijas saņemšanas IZPILDĪTĀJS nenovērš PASŪTĪTĀJA konstatētos PAKALPOJUMA trūkumus;
10.1.4. ja tiesā ierosināts IZPILDĪTĀJA tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process;
10.1.5. ja LĪGUMA izpildes laikā attiecībā uz IZPILDĪTĀJU vai citu Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.1 pantā noteiktu personu ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.
10.2. Ja PASŪTĪTĀJS vienpusēji atkāpjas no LĪGUMA saskaņā ar LĪGUMA 10.1.1.,
10.1.2. vai 10.1.3. punktu, IZPILDĪTĀJS 5 (piecu) darbadienu laikā pēc PASŪTĪTĀJA paziņojuma par vienpusēju atkāpšanos no LĪGUMA saņemšanas maksā PASŪTĪTĀJAM līgumsodu 10% (desmit procentu) apmērā no LĪGUMA 5.1. punktā minētās maksas par DARBA izpildi un PAKALPOJUMA nodrošināšanu.
10.3. Ja NEPĀRVARAMAS VARAS APSTĀKĻI turpinās ilgāk nekā 2 (divus) mēnešus, PUSEI ir tiesības, nemaksājot līgumsodu un neatlīdzinot nekādus zaudējumus, vienpusēji atkāpties no LĪGUMA, rakstiski par to paziņojot otrai PUSEI.
11. STRĪDU RISINĀŠANA UN LĪGUMAM PIEMĒROJAMIE TIESĪBU AKTI
11.1. Strīdus un domstarpības, kas rodas saistībā ar LĪGUMU, PUSES risina savstarpēju pārrunu ceļā. Strīdus un domstarpības, par kurām PUSES nevar vienoties pārrunu ceļā, izskata Latvijas Republikas tiesā. Tiesas vieta – Rīga, Latvija.
11.2. LĪGUMS uzrakstīts un izpildāms saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
12. NOBEIGUMA NOTEIKUMI
12.1. LĪGUMA izpildē PASŪTĪTĀJU pilnvaroti pārstāvēt šādi PASŪTĪTĀJA darbinieki:
12.1.1. izpildīt LĪGUMA 3.1.–3.3. un 3.5. punktā minētās darbības, nosūtīt LĪGUMA 3.12. punktā minēto pieprasījumu un PASŪTĪTĀJA vārdā veikt LĪGUMA
1. pielikumā minētos saskaņojumus – Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas galvenā interneta portāla redaktors;
12.1.2. parakstīt LĪGUMA 3.7. un 3.8. punktā minētos dokumentus un saskaņot LĪGUMA 3.12. punktā paredzēto tāmi un defekta novēršanas termiņu LĪGUMA
4.4. punktā minētajā kārtībā – Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītājs, kuru PASŪTĪTĀJA valde ir pilnvarojusi veikt ar saimnieciskajiem darījumiem un iepirkumiem saistīto jautājumu pārvaldību.
12.2. LĪGUMA grozījumus PUSES noformē rakstiski, un tie kļūst par LĪGUMA neatņemamu sastāvdaļu to abpusējas parakstīšanas brīdī.
12.3. Visi LĪGUMA pielikumi ir LĪGUMA neatņemamas sastāvdaļas.
12.4. LĪGUMS sagatavots elektroniskā dokumenta veidā uz 30 (trīsdesmit) lapām, x.xx. tā 1. pielikums uz 21 (divdesmit vienas) lapas un 2. pielikums uz 1 (vienas) lapas. PUSĒM ir pieejams abpusēji parakstīts LĪGUMS elektroniskā formātā.
13. PUŠU JURIDISKĀS ADRESES UN CITI REKVIZĪTI
13.1. PASŪTĪTĀJS – Latvijas Banka, K. Xxxxxxxxx xxxx 0X, Xxxx, XX-0000, reģistrēta Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar Nr. LV90000158236. Norēķinu konts Latvijas Bankā Nr. XX00 XXXX 0XXX 0000 0000 0, BIC kods XXXXXX0X.
13.2. IZPILDĪTĀJS – SIA "Giraffe Visualization Group", Xxxxx xxxx 00 – 00, Xxxx, XX- 0000, reģistrēts Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar Nr. 40103508331. Norēķinu konts [..].
ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU.
PASŪTĪTĀJS / / | IZPILDĪTĀJS / / |
TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA
1. pielikums 2019. gada .februāra
līgumam nr. LB-07/2019/76
Jāizveido multimedijs "Eiro drošības pazīmes" atbilstoši šā pielikuma A, B un C sadaļu prasībām, izmantojot pasūtītāja rīcībā esošos multimedija izejas failus (programmatūras pirmkodu, video failus, audio failus, attēlus un tekstuālos materiālus), kā arī citu pieejamo informāciju.
Pasūtītāja rīcībā ir multimedijs (tā pirmkods), kas atbilst šā pielikuma 1.10.1. un
1.10.2. punktā aprakstītajam saturam.
A. Multimedija saturs
1. MULTIVIDES PREZENTĀCIJA "EIRO DROŠĪBAS PAZĪMES"
1.1. Latvijas Banka nodrošina saturu latviešu un angļu valodā .
1.2. Veidojot multimediju, jāparedz iespēja nākotnē pievienot citas valodas.
1.3. Prezentācijas mērķis ir iepazīstināt ar eiro banknošu un monētu drošības pazīmēm, piedāvāt risinājumus sastapšanās ar aizdomīgām vai bojātām banknotēm gadījumā, parādīt eiro banknošu dzīves ciklu, kā arī pārbaudīt profesionālo naudas apstrādātāju un interesentu zināšanas un iemaņas.
1.4. Prezentācijas sadaļu "Banknotes" un "Monētas" saturs jāadaptē no Eiropas Centrālās bankas (tālāk tekstā – ECB) sagatavotā materiāla par eiro banknošu un monētu pretviltošanas pazīmēm (saturs latviski pieejams xxxxx://xxx.xxx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxx/xxxx/xxxxx.xx.xxxx, saturs angliski pieejams xxxxx://xxx.xxx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxx/xxxx/xxxxx.xx.xxxx.
1.5. Sadaļas "Bojātas banknotes" saturs latviski pieejams xxxxx://xxx.xxx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxx/xxxx/xxxxx.xx.xxxx, saturs angliski pieejams xxxxx://xxx.xxx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxx/xxxx/xxxxx.xx.xxxx.
1.6. Sadaļas "Nominālvērtības un sērijas" saturs latviski pieejams xxxxx://xxx.xxx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxx/xxxx/xxxxx.xx.xxxx, saturs angliski pieejams xxxxx://xxx.xxx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxxxxxx/xxxxxxxxxxxxx/xxxx/xxxxx.xx.xxxx.
1.7. Sadaļas "Nominālvērtības" saturs latviski pieejams xxxxx://xxx.xxx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxx/xxxx/xxxxx.xx.xxxx, saturs angliski pieejams xxxxx://xxx.xxx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxx/xxxx/xxxxx.xx.xxxx.
1.8. Veidojot multimediju, jāparedz iespēja nākotnē pievienot citas valodas.
Banknotes
Monētas
Nominālvērtī bas un sērijas
Aptaustiet!
Bojātas banknotes
Nominālvērtī bas
Monētu
Xxxxxxxx savas
zināšanas
(ikvienam)
Zināšanu
Profesionālie m naudas
lietotājiem
pārbaudīšana
rofesionālie
m
pārbaude
(P
Monētas
lietotājiem)
Banknotes
Papīrs
Reljefs
Apskatiet!
Pagroziet!
Papildus Drošības elementi
Apmale
Logs ar portretu*
Logs ar portretu*
Mikroburtu raksts
Magnētisms
Viltotu banknošu pazīmes
Viltotu monētu pazīmes
Bojātas un nolietotas monētas
Ūdenszīme ar Hologramma ar portretu* portretu*
Parasto ultravioleto staru gaismā
Citas pazīmes
Bojātas banknotes
Ūdenszīme
Smaragdzaļš skaitlis*
Pretviltošanas
josla
Speciālā ultravioleto staru gaismā (UV-C)
Caurskata zīme
Krāsu maiņas efekts
Infrasarkano
staru gaismā
Hologramma
1.9. Grafiskā shēma
* - sadaļas saturs atkarīgs no naudas zīmes
1.10. Multimedija satura izejmateriālu apraksts:
1.10.1. Banknotes
1.10.1.1. Nominālvērtības un sērijas;
1.10.1.2. Eiro banknošu dzīves cikls;
1.10.1.3. Aizdomīgas banknotes;
1.10.1.4. Banknošu pārbaudīšana; Aptaustiet!
1.10.1.4.1. Papīrs
1.10.1.4.2. Reljefs
1.10.1.5. Apskatiet!
1.10.1.5.1. Logs ar portretu* 1.10.1.5.2. Ūdenszīme ar portretu* 1.10.1.5.3. Ūdenszīme
1.10.1.5.4. Pretviltošanas josla
1.10.1.5.5. Caurskata zīme
1.10.1.6. Pagroziet!
1.10.1.6.1. Logs ar portretu* 1.10.1.6.2. Hologramma ar portretu* 1.10.1.6.3. Smaragdzaļš skaitlis*
1.10.1.6.4. Zeltītā josla 1.10.1.6.5. Krāsu maiņas efekts 1.10.1.6.6. Hologramma
1.10.1.7. Papildus Drošības elementi
1.10.1.7.1. Mikroburtu raksts
1.10.1.7.2. Parasto ultravioleto staru gaismā 1.10.1.7.3. Speciālā ultravioleto staru gaismā (UV-C) 1.10.1.7.4. Infrasarkano staru gaismā
1.10.1.8. Bojātas banknotes
1.10.2. Monētas
1.10.2.1. Nominālvērtības
1.10.2.2. Monētu pārbaudīšana
1.10.2.2.1. Apmale
1.10.2.2.2. Magnētisms
1.10.2.2.3. Citas pazīmes
1.10.3. Pārbaudi savas zināšanas (ikvienam)
1.10.4. Profesionāliem naudas lietotājiem
1.10.4.1. Banknotes
1.10.4.1.1. Viltotu banknošu pazīmes
1.10.4.1.1.1. Pazīmes, kas konstatējamas pēc taustes 1.10.4.1.1.2. Pazīmes, kas konstatējamas paskatoties pret gaismu 1.10.4.1.1.3. Pazīmes, kas konstatējamas pagrozot banknoti 1.10.4.1.1.4. Ko darīt, konstatējot viltotu banknoti
1.10.4.2. Bojātas banknotes 1.10.4.2.1. Traipi 1.10.4.2.2. Apzīmētas 1.10.4.2.3. Perforētas 1.10.4.2.4. Salīmētas
1.10.4.3. Monētas
1.10.4.3.1. Viltotu monētu pazīmes
1.10.4.3.1.1. Monētas attēla reljefa viltojuma pazīmes
1.10.4.3.1.2. Monētas virsmas defekti
1.10.4.3.1.3. Niķeļa atdalīšanas uz gredzena virsmas 1.10.4.3.1.4. Attēla fragmenta iztrūkums 1.10.4.3.1.5. Mikropunkti
1.10.4.3.1.6. Dubultteksti, dubultlīnijas
1.10.4.3.1.7. Apmale
1.10.4.3.1.8. Josta: simboli, teksts, rievojums
1.10.4.3.1.9. 1-2 euro. Magnētiskās īpašības
1.10.4.3.1.10. 50 centi: reljefs
1.10.4.4. Bojātas monētas
1.10.4.4.1. Nolietotas monētas
1.10.4.4.2. Perforētas, trūkst detaļu, gravētas, robainas, saspiestas 1.10.4.4.3. Pakļautas termiskai un ķīmiskais iedarbībai 1.10.4.4.4. Krāsu izmaiņas: rūsa, apzeltītas
1.10.4.4.5. Notraipītas: eļļas traipi, nokvēpušas, netīrumi
1.10.4.4.6. Saliktās monētas
1.10.4.4.7. Pārstrādātās monētas (nodotas utilizācijai)
1.10.4.4.8. Apmaiņai derīgās monētas
1.10.4.5. Medaļas un žetoni, citas monētas
2. MULTIMEDIJA TESTA DAĻA
2.1. Xxxxxxxxx divi testi: profesionāļiem un interesentiem.
2.1.1. Tests profesionāļiem sastāv no divām secīgām daļām, katrā no tām tiek uzdoti 15 jautājumi.
2.1.1.1. Banknotes
2.1.1.2. Monētas
2.1.2. Tests interesentiem
2.1.2.1. Līdz pieciem jautājumiem par banknošu un monētu viltojumu atpazīšanu.
2.2. Testu sistēmai jānodrošina, ka, uzsākot testa sesiju, testa jautājumi tiek pēc nejaušības principa izvēlēti no kopējās testu sistēmā fiksēto uzdevumu kopas.
2.3. Jābūt iespējai testa jautājumiem norādīt tēmu; sagatavojot jautājumus testa sesijai, no katras tēmas jāiekļauj noteikts jautājumu skaits.
2.4. Kopējais testu sistēmā reģistrēto uzdevumu skaits pārsniedz atsevišķā testa izpildes reizē uzdodamo jautājumu skaitu.
2.5. Testa jautājumu formulējumi var prasīt dažādu veidu informācijas ievadi – pareizās atbildes izvēle, pareizās atbildes izvēle no vairākiem attēliem, attēla apskate un atzīmēšana noteiktā vietā, tabulas aizpildīšana, izmantojot atzīmes noteiktā vietā.
2.6. Pēc testa izpildes lietotājam jāparāda sasniegtais rezultāts (procentuāli no jautājumu skaita) un vērtējums (90% un vairāk pareizo atbilžu – veiksmīgi, līdz 90% – neveiksmīgi).
2.7. Jāparedz iespēja testu papildināt ar e-pasta vēstulē saņemtu apliecinājumu par testa veiksmīgu izpildi.
3. ZINĀŠANU PĀRBAUDES JAUTĀJUMU KOPAS
3.1. Eiro banknošu autentifikācija
3.1.1. Kuri no pretviltošanas elementiem atrodas banknotes aizmugurē? (Izvēlieties pareizo atbildi un nospiediet pogu "OK".)
– Reljefs iespiedums.
– ES karogs.
– Smaragdzaļš skaitlis.
3.1.2. Vai ūdenszīme ir redzama UV starojumā? (Izvēlieties pareizo atbildi un nospiediet pogu "OK".)
– Nē, tā nav redzama.
– Jā, tā ir skaidri redzama.
– Jā, tā paliek tumša.
– Jā, tā iespīdas uz mirkli.
3.1.3. Lūdzu, atzīmējiet uz banknotes vietas ar reljefu iespiedumu!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.1.4. Ar ko 5 eiro banknotes smaragdzaļais skaitlis atšķiras no 20 eiro banknotes smaragdzaļā skaitļa?
– 5 eiro banknotei smaragdzaļais skaitlis maina krāsu no dzeltenas līdz sarkanai, bet 20 eiro banknotei – no zaļas līdz zilai.
– Tikai 20 eiro banknotei smaragdzaļā skaitļa apakšējā kreisajā stūrī redzams gaismas efekts, kas pārvietojas augšup un lejup.
– Abām banknotēm smaragdzaļais skaitlis ir ar vienādām īpašībām.
3.1.5. Apskatot pret gaismu 20 eiro banknoti, hologrammas logā redzams šāds elements.
– Arka.
– Tilts.
– Eiropas portrets.
– Eiro simbols.
3.1.6. Vai eiro banknošu dizains ir vienāds visām eiro zonas dalībvalstīm?
– Visām dalībvalstīm eiro banknošu dizains ir vienāds, izņemot 100 eiro un 200 eiro banknotes.
– Banknotes aizmugure katrai dalībvalstij ir atšķirīga.
– Visām dalībvalstīm eiro banknošu dizains ir identisks.
3.1.7. Cik parakstu ir uz eiro banknotes?
– Xxxx (ECB prezidenta un ECB valdes priekšsēdētāja paraksti).
– Viens (EBC prezidenta paraksts).
– Xxxx (ECB prezidenta un ECB viceprezidenta paraksts).
3.1.8. No kāda materiāla tiek izgatavots eiro banknošu papīrs?
– No celulozes.
– No polimērmateriāliem.
– No liniem un kokvilnas.
– No kokvilnas.
3.1.9. No cik papīra loksnēm tiek izgatavota banknote?
– No divām.
– No vienas.
3.1.10. Kādās krāsās spīd fluorescējošās šķiedras, kas iestrādātas eiro banknošu papīrā?
– Sarkanā, zilā un zaļā.
– Dzeltenā, zaļā un zilā.
– Oranžā, dzeltenā un zilā.
3.1.11. Kā tiek izgatavota ūdenszīme?
– Uzdrukājot uz banknotes virsmas.
– Uzdrukājot un pārklājot ar papīra loksni.
– Mainot papīra biezumu.
3.1.12. Kādi pretviltošanas elementi tiek iestrādāti papīrā?
– Pretviltošanas josla un ūdenszīme.
– Fluorescējošas šķiedras un ūdenszīme.
– Fluorescējošas šķiedras, ūdenszīme un pretviltošanas josla.
3.1.13. Ko eiro banknotei var pārbaudīt ar tausti?
– Papīra tekstūru.
– Papīra tekstūru un hologrammas perforāciju.
– Papīra tekstūru un reljefu druku.
3.1.14. Cik ūdenszīmju elementu iestrādāts Eiropas sērijas banknotēs?
– Trīs (Eiropas portrets, arhitektoniskais motīvs un nominālvērtība).
– Divi (arhitektoniskais motīvs un nominālvērtība).
– Xxxx (Eiropas portrets un nominālvērtība).
3.1.15. Cik krāsas satur drošības šķiedras Eiropas sērijas banknotēs?
– Divas.
– Trīs.
– Tikai vienu.
3.2. Rīcība ar aizdomīgām un bojātām naudas zīmēm
3.2.1. Ko darīt ar banknoti, kas nav derīga apgrozībai? (Izvēlieties pareizo atbildi un nospiediet pogu "OK".)
– Nekavējoties iznīcināt.
– Iesniegt Latvijas Bankai.
– Iesniegt Valsts policijai.
– Iemaksāt iemaksu bankomātā.
3.2.2. Ko darīt ar aizdomīgu monētu?
– Glabāt kasē.
– Pieprasīt atlīdzību no Latvijas Bankas.
– Nekavējoties iznīcināt.
– Iesniegt Valsts policijai vai Latvijas Bankai.
3.2.3. Kas jādara, ja saņemat aizdomīgu banknoti?
– Jāsalīdzina aizdomīgā banknote ar citu banknoti, par kuras īstumu esat pārliecināti, pārbaudot pretviltošanas elementus.
– Jāanalizē banknote, izmantojot UV starojumu.
– Jāpārbauda viens jums labi zināms pretviltošanas elements.
3.2.4. Kas jādara, skaitot monētas ar monētu apstrādes iekārtu?
– Jāpievērš uzmanība apstrādājamo monētu skaitam.
– Monētas noteikti jānotīra.
– Pat vizuāli nevainīgas monētas jāizņem no apgrozības, ja monētu apstrādes iekārta tās noraidījusi.
– Problēmu novēršanai palīdzēs monētu uzsildīšana.
3.3. Bojātas banknotes
3.3.1. Banknote ir derīga apgrozībai, ja … (Izvēlieties pareizo atbildi un nospiediet pogu "OK".)
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.3.2. Norādiet apgrozībai nederīgu banknoti!
– Nolietojuma dēļ ir apgrūtināta pretviltošanas elementu atpazīšana.
– Banknote bija salocīta, bet to var iztaisnot.
– Banknotei ir mainījusies krāsa.
– Banknote ir salīmēta vairākās vietās.
3.3.3. Kad salocītu banknoti var izmantot apgrozībā? (Izvēlieties pareizo atbildi un nospiediet pogu "OK".)
– Banknotes ar 50 eiro un lielāku nominālvērtību.
– Vienmēr.
– Tikai tad, ja nav kāds vēl lielāks defekts.
– Ja ir bojāta hologramma.
3.3.4. Kura no pazīmēm raksturo banknotes derīgumu apgrozībai? (Izvēlieties pareizo atbildi un nospiediet pogu "OK".)
– Spīdīga josla.
– Smaragdzaļš skaitlis.
– UV pazīme.
– Banknotes nolocītie stūri.
3.3.5. Kuras no šīm banknotēm nav derīgas norēķiniem un vispirms jāsūta uz Latvijas Banku pārbaudei?
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.3.6. Vai šādi salīmēta banknote ir derīga apgrozībai? (Izvēlieties pareizo atbildi un nospiediet pogu "OK".)
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
– Jā, derīga.
– Nē, nav derīga.
3.3.7. Noklikšķiniet uz banknotes, kas vairs nav piemērota apgrozībai!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.4. Viltotu banknošu atpazīšana
3.4.1. Nosakiet banknotes autentiskumu! (Vai banknote ir viltota? Lai redzētu pretviltošanas elementus palielinājumā, nospiediet "+".)
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
– Banknote ir īsta.
– Banknote ir viltota.
3.4.2. Nosakiet banknotes autentiskumu! (Vai banknote ir viltota? Lai redzētu pretviltošanas elementus palielinājumā, nospiediet "+".)
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
– Banknote ir īsta.
– Banknote ir viltota.
3.4.3. Norādiet, kura hologramma ir īsta!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.4.4. Norādiet, kura no pretviltošanas joslām ir īsta!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.4.5. Nosakiet banknotes autentiskumu! (Vai banknote ir viltota? Lai redzētu pretviltošanas elementus palielinājumā, nospiediet "+".)
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.4.6. Norādiet, kura ūdenszīme ir īsta!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
Stipri magnētiskas | Viegli magnētiskas | Nav magnētiskas | |
1–5 centi | x | ||
10–50 centu | x | ||
1 eiro un 2 eiro (centrs) | x | ||
1 eiro un 2 eiro (gredzens) | x | ||
Kuras 1 un 2 eiro monētu sastāvdaļas nav magnētiskas?
3.5.1. – Xxxxx xxxxxxxx.
– Tikai centrs.
– Gredzens un centrs.
– 1 un 2 eiro monētas vienmēr ir stipri magnētiskas.
3.5.2. Kas ir žetons (medaļa)?
– Likumīgs maksāšanas līdzeklis ar naudas vērtību.
– Likumīgs maksāšanas līdzeklis bez naudas vērtības.
– Nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet ar naudas vērtību.
– Nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bez naudas vērtības.
3.5.3. Kādas nominālvērtības monētām 2007. gadā mainījās priekšpuses dizains?
– No 1 centa līdz 1 eiro.
– No 5 centiem līdz 50 centiem.
– No 10 centiem līdz 2 eiro.
– No 1 centa līdz 2 eiro.
3.5.4. Kas kopīgs visu nominālvērtību eiro monētām?
– Forma.
– Svars.
– Nominālvērtība.
– Zvaigžņu skaits.
3.5.5. Kādas pazīmes jāpārbauda monētām?
– Acīmredzami bojājumi.
– Reljefs.
– Radioaktivitāte.
– Optiski mainīgais skaitlis.
3.6. Bojātas monētas
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.6.1. Atzīmējiet pareizos apgalvojumus!
– Monēta nedaudz deformēta un ir derīga apgrozībai.
– Ja monētu apstrādes iekārta atpazīst šo monētu, tad tā ir derīga apgrozībai.
– Monēta ir deformēta, tāpēc nav derīga apgrozībai.
3.6.2. Kurš apgalvojums ir patiess attiecībā uz salabotām monētām (piemēram, centrs ir ievietots gredzenā)?
– Apgrozībai nav derīgas.
– Apgrozībai nav derīgas, ja monētas sastāvdaļas nav saliktas atbilstoši.
– Apgrozībai derīgas, ja monētas sastāvdaļas ir saliktas atbilstoši.
– Monētas sastāvdaļas drīkst salikt tikai Latvijas Bankā.
3.6.3. Nosakiet monētas derīgumu apgrozībai un izvēlieties pareizo atbildi!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
– Abas monētas būtu jāizņem no apgrozības, jo tās ir bojātas.
– Abas monētas ir izmantojamas apgrozībā, jo nominālvērtības skaitlis nav bojāts.
– Abas monētas ir izmantojamas, jo tās ir atpazīstamas.
– 2 eiro monēta ir stipri bojāta, savukārt 1 eiro monētai ir dabīgs nodilums.
3.6.4. Pārbaudiet īstas monētas un pārbaudiet to derīgumu apgrozībai!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
– Pa kreisi esošā monēta ir derīga apgrozībai.
– Pa labi esošā monēta jāizņem no apgrozības nolietojuma dēļ.
– Abas monētas jāizņem no apgrozības, jo tās ir stipri bojātas.
– Pa labi esošo monētu vajadzētu notīrīt.
3.6.5. Kādos gadījumos ir atlīdzināma eiro monētas vērtība?
– Ja iesniegtā monēta ir viltota.
– Ja iesniegtā monēta ir bojāta negadījumā.
– Ja regulāri iesniegts liels daudzums monētu ar vienāda rakstura bojājumiem.
– Ja monētas ir neveiksmīgi pārveidotas.
3.6.6. Kura no te aprakstītajām monētām ir derīga izmantošanai apgrozībā?
– 1 eiro monēta ir viegli nolietota.
– 2 eiro monēta ir pārklāta ar dzeltenu krāsu.
– 50 centu monēta ir ļoti nosmērēta.
– 20 centu monēta ir pārklāta ar rūsu.
3.6.7. Pārbaudiet monētu derīgumu apgrozībai un izvēlieties pareizu atbildi!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
– 1 eiro monēta ir derīga apgrozībai. Tikai netīras monētas izņem no apgrozības.
– 2 eiro monēta ir derīga apgrozībai. Krāsu maiņa nav svarīga.
– 1 eiro un 2 eiro monēta nav derīgas. Bojātas monētas tiek izņemtas no apgrozības.
– Tikai netīras monētas nav derīgas apgrozībai; abas monētas var palikt apgrozībā.
3.7. Viltotu monētu atpazīšana
3.7.1. Atzīmējiet īstas monētas jostas fragmentu!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.7.2. Atzīmējiet īstas monētas jostas fragmentu!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.7.3. Kādas pazīmes atbilst īstai monētai?
– Asas, skaidras kontūras un līnijas.
– Noapaļota apmale.
– Niķeļa slāņa atdalīšanās uz monētas gredzena.
– Nelīdzena virsma.
3.7.4. Norādiet, kurš no monētas fragmenta palielinājumiem atbilst īstai monētai!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.7.5. Vai monēta ir īsta?
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.7.6. Atzīmējiet īstu monētu!
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
3.7.7. Kura no monētām ir derīga apgrozībai?
[attēlam ir ilustratīva nozīme]
B. Multimedija izveides tehniskie noteikumi
4. MULTIMEDIJA TEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS UN SISTĒMU PROGRAMMATŪRA:
4.1. Multimedijs izveidojams divās versijās:
4.1.1. pamatrežīms: multimedijs, kas paredzēts lietošanai tīmekļa vidē ar iespēju skatīt to pārlūkprogrammā vai pāriet uz citu aplikāciju;
4.1.1.1. multimedijs darbojas gan pilnekrāna režīmā, gan kā tīmekļa lapā iegults (embedded) saturs, gan atsevišķā logā;
4.1.1.2. multimedijs pieejams gan no mobilajām ierīcēm, gan datora, efektīvā izšķirtspēja sākot no 640x1136 (iPhone SE) gan horizontālā, gan vertikālā novietojumā,
līdz 1920x1080 (Full HD), iegultā režīmā multimedijam pieejami ap 95% kopējā ekrāna platuma;
4.1.1.3. multimedijs pieejams visu HTML5 saderīgu pārlūkprogrammu jaunākajos laidienos (x.xx. tādos, kas ir ne vecāki par 2 gadiem), kā arī Internet Explorer 11.
4.1.2. papildrežīms: multimedijs, kas paredzēts izmantošanai Latvijas Bankas Zināšanu centrā "Naudas pasaule" skārienekrāna režīmā, bez iespējas izslēgt pilnekrāna režīmu vai pārslēgt aplikācijas;
4.1.2.1. multimedijs tiks darbināts Windows 10 64-bit datorā, izmantojot aktuālo
Google Chrome versiju;
4.1.2.2. multimedijs tiks lietots datora ekrānā ar 1920x1080 izšķirtspēju;
4.1.2.3. nav garantēts interneta pieslēgums, iespējams instalēt lokālu tīmekļa serveri;
4.1.2.4. multimedijs nedrīkst traucēt standarta Windows ekrānsaudzētāja darbu.
4.2. Visu multimediālo materiālu izveide ietver paplašinātu lietotāja rīcības iespēju pievienošanu, izmantojot daudzpieskārienu (multi-touch) skārienvirsmas tehnoloģiju.
4.3. Jāparedz iespēja pēc multimedija izveides mainīt tā saturu visos tā elementos – gan tekstā, gan audio, gan video formāta materiālos, gan arī testa jautājumus un pareizās atbildes bez izpildītāja līdzdalības.
4.4. Multimedija struktūrai jāievēro šādi principi:
4.4.1. multimedijs tiek izveidots HTML5 formātā, UTF-8 kodējumā;
4.4.2. visam multimedija saturam jābūt vienā mapē, kur mapes saknē jābūt multimedija palaižamam failam, bet apakšmapēs jābūt:
4.4.2.1. "IMG" apakšmapē jāatrodas grafiskai informācijai;
4.4.2.2. "VIDEO" apakšmapē jāatrodas videoinformācijai;
4.4.2.3. "SCRIPT" apakšmapē jāatrodas palaižamiem skriptu failiem;
4.4.2.4. "CSS" apakšmapē jāatrodas stila un fontu informācijai;
4.4.2.5. "TXT" apakšmapē izvieto JSON failu, kurā ir aprakstīta multimedija struktūra, x.xx. teksti latviešu, angļu un krievu valodās; Multimedija ielādes laika uzlabošanai pieļaujami JSON faila vietā lietot JavaScript failu, kurā notiek JSON datu masīva piešķiršana JavaScript mainīgajam;
4.4.3. visa pārējā informācija jāizvieto mapēs, saglabājot iepriekš minēto satura sadalījuma principu;
4.4.4. Izpildītājs var piedāvāt savu failu struktūru, saskaņojot to ar pasūtītāju.
4.5. Multimedijā atļauts izmantot mūziku vai citus skaņas efektus (lietotājam jābūt iespējai izslēgt skaņu);
4.6. Ja multimedijā tiek izmantotas 3. puses piegādātas JavaScript bibliotēkas, IZPILDĪTĀJS piegādā šo bibliotēku lietošanas licences vai pārliecinās, ka izmantotās bibliotēkas licencēšanas noteikumi pieļauj tās lietošanu šajā multimedijā;
4.7. Multimedija saturs un apjoms:
4.7.1. pirmajā ekrāna skatā (sākumskatā) lietotājam ir intuitīvi jāsaprot multimedija darbības principi, x.xx., ka lietotājam ir iespēja izvēlēties sev interesējošo tematu jebkurā no sistēmā pieejamajām valodām;
4.7.2. izveidotajam multimedijam jāparedz iespēja ieviest papildu objektus, izvēlnes vai vizuālus risinājumus multimedija kvalitātes uzturēšanas nodrošināšanas laikā.
4.8. Papildu nosacījumi:
4.8.1. izpildītājs piegādā pasūtītājam multimediju kopā ar tā pirmkodu (source code) un rediģējamu failu, izejmateriāliem, video un audio celiņiem, kā arī uzstādīšanas pakotni un uzstādīšanas instrukciju;
4.8.2. IZPILDĪTĀJA radītais programmatūras kods jāpiegādā gan oriģinālajā formātā (JavaScript, ES5, ES6, TypeScript, SASS, LESS u.c.), gan kā minificēta un darbināšanai produkcijas vidē paredzēta versija;
4.8.3. izpildītājs piegādā visu papildu programmatūru un tās lietošanas licences, kuras ir nepieciešamas multimedija lietošanai;
4.8.4. izmantojot 3. puses JavaScript koda bibliotēkas, nav pieļaujams veikt izmaiņas bibliotēku pirmkodā (ja nepieciešamas izmaiņas, tās sagatavo IZPILDĪTĀJS un iekļauj pie pārējiem nodevumiem kā atsevišķu failu(s));
4.8.5. izpildītājs multimedija kvalitātes uzturēšanas laikā nodrošina multimedija defektu un trūkumu novēršanu.
5. PRASĪBAS MULTIMEDIJA LIETOŠANĀ
5.1. Multimedijs veidots saskaņā ar šādiem vispārējas navigācijas principiem:
5.1.1. hierarhiski (lapas secīgi pakārtotas vienai vai vairākām citām);
5.1.2. lineāri (lapas secīgi sakārtotas viena aiz otras);
5.1.3. jaukti (hierarhiski un lineāri kārtotas lapas).
5.2. Svarīgākās navigācijas elementu un īpašību iezīmes:
5.2.1. vispārējie navigācijas principi:
5.2.1.1. hierarhiski sakārtotu lapu navigācijas iezīmes paredz iespēju atvērt kādu no pakārtotām lapām (hierarhiski zemākām lapām), kā arī atgriezties no pakārtotām lapām uz sākumlapu (hierarhiski augstāku lapu);
5.2.1.2. lineāri sakārtotu lapu iezīmes paredz iespēju uz sekojošo lapu doties, to pāršķirstot no labās puses uz kreiso;
5.2.1.3. iespējams lietot atšķirīgus navigācijas principus, tos iepriekš saskaņojot ar pasūtītāju;
5.2.1.4. lietotājam ir iespēja viegli un intuitīvi pārslēgt valodas jebkurā no multimedija skatiem, kā arī atgriezties multimedija sākuma skatā;
5.2.1.5. lietotājs veic multimedija vadību ar skārienekrāna palīdzību;
5.2.1.6. ja multimedija lietotājs pasūtītāja noteiktā laikā kopš pēdējās darbības citas darbības prezentācijā nav veicis, notiek atgriešanās multimedija sākumskatā, atjaunojot tā noklusējuma iestatījumus;
5.2.2. teksts:
5.2.2.1. teksta elementu navigācija īstenota, pielietojot daudzpieskārienu (multi-touch) displeja tehnoloģiju;
5.2.2.2. teksta materiāls, ja tas neietilpst tam paredzētā apgabalā, ritināms vertikālā virzienā. Izpildītājam jāpiedāvā intuitīvi uztverams risinājums;
5.2.2.3. teksts mērogojams lietotājam piemērotā režīmā līdz 20% palielinājumam tekstam paredzētā apgabala (rāmja) ietvaros, saskaņojot ar pasūtītāju;
5.2.3. attēli:
5.2.3.1. attēlu un grafisko elementu navigācija īstenota, pielietojot daudzpieskārienu (multi-touch) displeja tehnoloģiju;
5.2.3.2. ja multimedijā ievietotais attēls neietilpst tam paredzētajā apgabalā, tas jāievieto mērogojams, nevis apgriezts;
5.2.3.3. pasūtītāja norādīto attēlu, kas ievietots multimedijā, izņemot vispārējai navigācijai un multimedija veidnes noformēšanas vajadzībām, iespējams atvērt un aizvērt palielinātā veidā peldošā logā (floating-container), saskaņojot ar pasūtītāju;
5.2.3.4. attēlu un grafisko materiālu sērijas apskatāmas, tās pāršķirstot no labās puses uz kreiso;
5.2.4. video atskaņošanas iespējas;
5.2.4.1. video elementu navigācija īstenota, pielietojot atsevišķu pieskārienu (single- touch) displeja tehnoloģiju;
5.2.4.2. video elementu atskaņošanai, apturēšanai un atskaņošanas sākuma vietas pārbīdīšanai paredzētas atsevišķas navigācijas pogas;
5.2.4.3. video elementu atskaņošana iespējama gan tiem esot kā lapas satura elementiem, gan atsevišķā veidā peldošā logā (floating-container), saskaņojot ar pasūtītāju;
5.2.4.4. video elementus iespējams skatīt paplašinātā režīmā (aizņemot līdz 90% ekrāna, un paredzot navigācijas principu un pilnekrāna režīma izslēgšanu izmantošanas iespējas).
5.3. Navigācijas ikonas un rīkjoslas izveidojamas saskaņā ar Zināšanu centra Multimediju dizaina vides vadlīnijām (šā pielikuma C sadaļa).
C. Latvijas Bankas Zināšanu centra multimediju vides dizaina prasības
6. VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS
6.1. Latvijas Bankas zināšanu centra multimediju vides dizaina vadlīnijas veido priekšstatu par kopējo Latvijas Bankas zināšanu centra ekspozīcijas (tālāk tekstā – ekspozīcija) dizainu.
6.2. Vides dizaina prasības paskaidro galvenos kompozīcijas veidojošos parametrus – burtu veidus, tonalitāti u.c. parametrus. Tie ir ieteicoši kā risinājumu tendence, bet pieļauj pamatotu individuālu pieeju risinājumiem.
6.3. Vides dizaina prasības galvenokārt ietver kompozīcijas, krāsu un ieteicamo burtu veidu paraugus.
6.4. Multimedijiem vēlams ievērot kopīgas vadlīnijas – krāsu, fontu, kompozīcijas ietvaros, lai sekmētu vienotu un kvalitatīvu ekspozīcijas gaumi.
7. MULTIMEDIJU VIDES DIZAINA KRĀSU GAMMA
7.1. Ekspozīcijas dizaina veidošanā izmantota krāsu gamma, kuru ieteicams ievērot arī multimediju dizaina vides izveidē, kā arī iespējams to kombinēt ar citiem saderīgiem krāsu risinājumiem.
7.2. Krāsu toņi norādīti pēc RGB krāsu modeļa.
R 255 G 255 B 255 R 155 G 133 B 114
R 64 G 64 B 65 R 80 G 94 B 150
7.3. Ekspozīcijas dizains sevī ietver arī vienotu grafisko valodu, multimediju vides dizaina veidošanā ieteicams izmantot vienotus burtu veidus, taču tos iespējams kombinēt ar citiem saderīgiem burtu veidiem, konsultējoties ar pasūtītāju.
7.4. Multimedijos izmantojamā burtu saime (typeface family) "Tahoma":
7.4.1. Tahoma normal
7.4.2. Tahoma italic
7.4.3. Tahoma bold.
8. KOMPOZĪCIJAS PRINCIPI MULTIMEDIJOS
8.1. Multimediju dizains veidojams askētisks, taču laikmetīgs un mūsdienu tendencēm atbilstošs.
8.2. Multimediju dizainam jābūt saderīgam un harmoniskam, lai tas iekļautos gan telpu vēsturiskajā arhitektūrā, gan jaunizveidotajā ekspozīcijas dizaina valodā.
2. pielikums 2019. gada .februāra
līgumam nr. LB-07/2019/76
IZPILDĪTĀJA PIEDĀVĀTĀ CENA
Nosaukums | Vienas vienības cena (EUR bez PVN) | Apjoms |
Interaktīva apmācības multimedija izveide | [..] | 1 multimedijs |
Multimedija izmaiņu izveide | [..] | stunda |
Cenās ir iekļautas visas izmaksas, kas saistītas ar šā līguma priekšmetā paredzēto pakalpojumu nodrošināšanu, x.xx. nodokļi un nodevas, izņemot pievienotās vērtības nodokli.