Contract
1. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
1. Teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi (turpmāk – Apbūves nosacījumi) nosaka zemes vienību „Saulītes”, Ādažos, Ādažu novadā (kadastra apzīmējums 8044 011 0526), Podnieku iela 30, Ādažos, Ādažu novadā (kadastra apzīmējums 8044 011 0527) un „Artēziskā aka „Podnieki””, Ādažos, Ādažu novadā (kadastra apzīmējums 8044 011 0067) izmantošanas un apbūves prasības saskaņā ar detālplānojuma grafisko daļu.
2. Detālplānojuma izstrāde ir uzsākta laikā, kad spēkā bija Ādažu novada (pagasta) teritorijas plānojums (ar 2009.gada grozījumiem) (2009.gada 25.augusta saistošie noteikumi Nr.42 "Ādažu novada (pagasta) teritorijas plānojuma 2006.-2012.gadam (2009.gada grozījumi) grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"), tāpēc detālplānojuma izstrāde tiek turpināta atbilstoši šo notiekumu prasībām.
2. VISĀS IZBŪVES TERITORIJĀS ATĻAUTĀS IZMANTOŠANAS
3. Jebkuru izbūves teritoriju, atļauts izmantot būvju un to daļu izvietošanu saskaņā ar attiecīgajā teritorijā atļautajām izmantošanām, kā arī:
• automašīnu novietošanai;
• sabiedrisko apstādījumu ierīkošanai;
• inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izvietošanai;
• vietējās nozīmes ielai vai piebraucamajam ceļam;
• palīgizmantošanai.
4. Vides pieejamības nodrošināšanai speciālus pasākumus un speciālus aprīkojumus nosaka
Būvvalde, izdodot būvatļauju ar nosacījumiem, risinājumus paredz būvprojektā.
5. Veidojot piebraucamos ceļus un iekškvartāla ielas, ievēro Latvijas Valsts standartus un Ministru
kabineta 14.10.2014. noteikumu Nr. 633 „Autoceļu un ielu būvnoteikumi” prasības.
3. VISĀS IZBŪVES TERITORIJĀS AIZLIEGTĀS IZMANTOŠANAS
6. Nevienā izbūves teritorijā nav atļauta tāda zemes un būvju vai kādas to daļas izmantošana, kas rada vairāk nekā būtisku piesārņojumu, t.i., neatbilst valsts vides aizsardzības un sabiedrības veselības iestāžu noteiktām vides kvalitātes prasībām un normatīvo aktu prasībām.
7. Nevienu izbūves teritoriju nedrīkst izmantot šādiem nolūkiem:
• izvietot būves aizsargjoslās saskaņā ar Aizsargjoslu likumu;
• veidot karjerus būvmateriālu un melnzemes iegūšanai;
• novietot, savākt un glabāt pamestas, neizmantojamas automašīnas, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota to savāktuvei vai ietverta ēkā;
• vākt, uzkrāt un glabāt kaudzē vai laukumos atkritumus, krāmus, lupatas, metāllūžņus un būvgružus, ja vien šim nolūkam izmantotā zeme nav noteiktā kārtībā projektēta un ierīkota to savāktuvei vai ietverta ēkā. Šī prasība neattiecas uz atkritumu savākšanu speciālās noteikta parauga atkritumu tvertnēs;
• izmantot Apbūves nosacījumos atļautajām izmantošanām (arī palīgizmantošanām) kuģu, kravas automašīnu, autobusu, vagonu korpusus vai to daļas;
• izmantot jebkādus ceļojumu treilerus un vagoniņus kā dzīvojamās telpas (arī ēdamtelpas un guļamtelpas), izņemot gadījumus, ja zemesgabalam ir būvlaukuma statuss.
4. JAUKTA DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU IESTĀŽU APBŪVES ZONA (JC1)
8. Jaukta dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves zona (JC1) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir 5-stāvu dzīvojamā apbūve un apbūve, kas kalpo sabiedriskiem vai sociāliem nolūkiem un ietver arī valsts, pašvaldības, reliģisku, izglītības, labklājības, labdarības vai citu līdzīgu nekomerciālu izmantošanu, kā arī darījumu iestādes un mazumtirdzniecības un pakalpojumu objektus.
9. Atļautā izmantošana jeb nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu apbūvei (JC1), ir:
• daudzstāvu daudzdzīvokļu nams;
• pārvaldes iestāde;
• ārstniecības iestāde;
• kultūras iestāde;
• nevalstiskas organizācijas iestāde;
• sporta un atpūtas objekts;
• darījumu iestāde;
• mazumtirdzniecības un pakalpojumu objekts;
• saimniecības ēka;
• dzīvoklis kā palīgizmantošana.
10. No jauna veidojamu zemesgabalu minimālā platība - 1200m2.
11. Zemesgabala minimālā fronte -15m.
12. Dzīvojamās ēkas ar dzīvokļiem pirmajā stāvā jānovieto atkāpjoties no ielas sarkanajām līnijām ne mazāk par 3,0 m un no Podnieku ielas - 6,0 m.
13. Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālās ielas nedrīkst būt mazāks par 6,0 m.
14. Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemesgabala aizmugures robežai nedrīkst būt mazāks par 4,0 m. Ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, kā arī ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, ar sānu, aizmugures vai abu kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesgabala plānojuma lapas, iekšējā sānpagalma minimālo platumu, kā arī attālumu līdz aizmugures robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6,0m. Ja kaimiņš vai kaimiņi atļauj būvēt uz sava zemesgabala robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā.
15. Aizmugures pagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 4,0m. Ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, kā arī ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, ar aizmugures kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures pagalma minimālo dziļumu drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6,0m. Ja kaimiņš atļauj būvēt uz sava zemesgabala robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā.
16. Attālums starp 5 stāvu dzīvojamajām mājām, izvietojot tās ar garākajām fasādēm vienu pretī otrai, jāpieņem ne mazāks par 20 m. Izvietojot pretī vienas ēkas garākajai fasādei otras ēkas gala fasādi ar dzīvojamo istabu logiem, attālums starp tām jāpieņem ne mazāks par 10 m. Ja tiek nodrošināta istabu nepārskatāmība no ēku logiem un ievērotas insolācijas un apgaismojuma normas, minētos attālumus drīkst samazināt.
17. Izbūvējot uz viena zemesgabala vairākas galvenās būves, vienlaicīgi jāparedz zemesgabala sadalīšanas iespējas. Ja zemesgabala sadalīšana nav iespējama, tad uz zemesgabala atļauts izbūvēt vienu galveno būvi.
18. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 20m.
19. Maksimālais stāvu skaits nedrīkst pārsniegt 5 stāvus.
20. Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte nedrīkst pārsniegt 110%.
21. Zemesgabala minimālā brīvā teritorija nedrīkst būt mazāka par 40%.
5. JAUKTA DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU IESTĀŽU APBŪVES ZONA (JC2)
22. Jaukta dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves zona (JC2) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve (rindu māja).
23. Atļautā izmantošana jeb nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes, kas paredzēta jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu apbūvei (JC2), ir:
• rindu māja;
• savrupmājas;
• dvīņu mājas;
• saimniecības ēka.
24. Zemesgabala minimālā platība rindu mājas sekcijai - 300m2.
25. Zemesgabala minimālā fronte - 7,5m.
26. Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3,0m.
27. Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālās ielas nedrīkst būt mazāks par 6,0m.
28. Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemesgabala aizmugures robežai nedrīkst būt mazāks par 4,0 m. Ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, kā arī ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, ar sānu, aizmugures vai abu kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesgabala plānojuma lapas, iekšējā sānpagalma minimālo platumu, kā arī attālumu līdz aizmugures robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6,0m. Ja kaimiņš vai kaimiņi atļauj būvēt uz sava zemesgabala robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā.
29. Aizmugures pagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 4,0m. Ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, kā arī ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, ar aizmugures kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures pagalma minimālo dziļumu drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6,0m. Ja kaimiņš atļauj būvēt uz sava zemesgabala robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā.
30. Apbūves maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt 12m.
31. Maksimālais stāvu skaits - 3 (trīs).
32. Zemesgabala maksimālā apbūves intensitāte nedrīkst pārsniegt 60%.
33. Zemesgabala minimālā brīvā teritorija nedrīkst būt mazāka par 40%
6. JAUKTA DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU IESTĀŽU APBŪVES ZONA (JC3)
34. Jaukta dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves zona (JC3) nozīmē izbūves teritoriju, kurā galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir dzīvojamā apbūve (savrupmāja).
35. Atļautā izmantošana jeb nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes,
kas paredzēta jauktai dzīvojamai un darījumu iestāžu apbūvei (JC3), ir:
• savrupmāja;
• dzīvoklis kā palīgizmantošana;
• saimniecības ēka.
36. Zemesgabala minimālā platība - 1200m2,
37. Zemesgabala minimālā fronte - 15m.
38. Priekšpagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 3,0m.
39. Priekšpagalma minimālais dziļums pie maģistrālās ielas nedrīkst būt mazāks par 6,0m.
40. Sānpagalma minimālais platums un attālums līdz zemesgabala aizmugures robežai nedrīkst būt mazāks par 4,0 m. Ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, kā arī ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, ar sānu, aizmugures vai abu kaimiņu zemesgabalu īpašnieku rakstisku piekrišanu, ko viņi apliecina ar parakstiem uz zemesgabala plānojuma lapas, iekšējā sānpagalma minimālo platumu, kā arī attālumu līdz aizmugures robežai drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6,0m. Ja kaimiņš vai kaimiņi atļauj būvēt uz sava zemesgabala robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā.
41. Ārējā sānpagalma minimālais platums pie maģistrālās ielas nedrīkst būt mazāks par 6,0m.
42. Aizmugures pagalma minimālais dziļums nedrīkst būt mazāks par 4,0m. Ja tiek ievērotas ugunsdrošības un sanitārās normas, kā arī ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, ar aizmugures kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, aizmugures pagalma minimālo dziļumu drīkst samazināt vai būvēt uz robežas ar noteikumu, ka attālumam no dzīvojamo telpu logiem līdz saimniecības ēkām kaimiņu zemesgabalos jābūt ne mazākam par 6,0m. Ja kaimiņš atļauj būvēt uz sava zemesgabala robežas, to jāieraksta Zemesgrāmatā.
43. Apbūves maksimālais augstums:
• Nevienā mājas punktā ēkas maksimālais augstums nedrīkst pārsniegt pusi no attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un ielas ass līniju un pusotra attāluma starp šī punkta projekciju uz zemes un robežu ar kaimiņu zemesgabalu;
• Ja ēka izvietota mazākā attālumā kā 4m no kaimiņu zemesgabala robežas, tad tās jumta jebkura punkta augstums šajā zonā nedrīkst pārsniegt 4,5m. Šo augstumu drīkst palielināt ar kaimiņu zemesgabala īpašnieka rakstisku piekrišanu, ko viņš apliecina ar parakstu uz zemesgabala plānojuma lapas, norādot augstumu, kādam viņš piekrīt. Tādā gadījumā to jāieraksta Zemesgrāmatā.
44. Zemesgabala maksimālais apbūves blīvums 30%.
7. JAUKTA DZĪVOJAMĀS UN DARĪJUMU IESTĀŽU APBŪVES ZONA (JC4)
45. Jaukta dzīvojamās un darījumu iestāžu apbūves zona (JC4) nozīmē izbūves teritorijas, kur galvenais zemes un būvju izmantošanas veids ir autotransporta, gājēju un velosipēdistu satiksme, kā arī maģistrālo inženierkomunikāciju izvietošana.
46. Atļautā izmantošana jeb nolūki, kādos atļauts būvēt, pārbūvēt, ierīkot vai izmantot būves uz zemes jauktā dzīvojamā un darījumu iestāžu apbūves teritorijā (JC4), ir:
• vietējās nozīmes iela;
• laukums;
• atklāta autostāvvieta;
• hidrotehniska būve;
• novada grāvis;
• maģistrālā inženierkomunikācija;
• pagaidu būve kā palīgizmantošana.
47. Podnieku iela (Valsts vietējā autoceļa V46 Ādaži-Garkalne posms) ir maģistrālās nozīmes iela.
48. Attālums starp ielu sarkanajām līnijām - 12m.
49. Brauktuvju noapaļojumu rādiusi:
• Ielu un ceļu brauktuvju noapaļojumu rādiusi krustojumos un pieslēgumos ar regulējamas kustības autoceļiem un maģistrālēm jāpieņem ne mazāki par 8,0 m, bet transporta laukumos – ne mazāki par 12 m;
• Rekonstrukcijas apstākļos un vietējās nozīmes ielu krustojumos un pieslēgumos pieļaujams samazināt minētos lielumus attiecīgi līdz 5,0 un 8,0 m.
50. Ja paredzēts rekonstruēt ielas, zem kuru brauktuvēm izvietotas pazemes inženierkomunikācijas, un ierīkot kapitālu ielas segumu, tad vienlaicīgi jāparedz šo komunikāciju pārlikšana zem ietvēm un sadalošām joslām. Esošo komunikāciju saglabāšana, kā arī jaunu komunikāciju izvietošana kanālos un tuneļos zem brauktuvēm, pieļaujama, ja tas ir attiecīgi pamatots. Esošajās ielās, kurām nav sadalošo joslu, pieļaujama jaunu inženierkomunikāciju izvietošana zem brauktuvēm ar nosacījumu, ka tās izvietotas tunelī vai kanālā.
8. ŽOGI
51. Žogus drīkst ierīkot tikai JC3 teritorijās:
• ielas vai ceļa pusē – pa ielas vai xxxx xxxxxxx līniju;
• stūra zemesgabalos – pa redzamības trīsstūra līniju;
• pārējos gadījumos – pa zemesgabala robežām.
52. Žogiem un vārtiem gar ielām un laukumiem jābūt saskanīgiem ar būvju un kaimiņu zemesgabalu žogu arhitektūru.
53. Žogi, kas pieguļ ielām jāizbūvē 1,2-2,0m augsti. Ja kaimiņu zemesgabalu īpašnieki savā starpā vienojušies, robežžogus drīkst izbūvēt pēc sava ieskata, bet ne augstākus par 2,0m. Ja kaimiņi par žogu veidu un augstumu nevar vienoties, dome apspriež abu kaimiņu priekšlikumus un izlemj kādu žogu būvēt. Domes lēmums ir saistošs abiem kaimiņiem.
54. Nav atļauta dzeloņstiepļu vai tām pielīdzinātu materiālu izmantošana žogos. Nav atļauts žogu stabu atbalstus izvietot ielu sarkano līniju, ceļu un laukumu teritorijā.
55. Žogi jākrāso ar izturīgām krāsām. Nedrīkst krāsot dabisko akmeni, keramiku un cēlapmetumu žogos.
56. Žogu caurredzamībai jābūt ne mazākai kā 30% no nožogojuma plaknes platības. Ja žoga elementus veido no vairākām materiālu kārtām, tas nedrīkst samazināt noteikto caurredzamības procentu.
9. AUTOSSTĀVVIETAS
57. Nepieciešamo automašīnu novietņu (autostāvvietu) skaitu nosaka, rēķinot vienu autostāvvietu uz
katriem 100m2 galvenās būves stāvu platības.
58. Atsevišķos objektos autostāvvietu skaitu nosaka, ievērojot šādus autostāvvietu skaita vietējos normatīvus:
• tirdzniecības objektos uz 10m2 tirdzniecības zāles un izstāžu platības – 1;
• restorānos, kafejnīcās uz 100 vietām – 15;
• sporta būvēs uz 20 skatītāju vietām – 1;
• kultūras iestādēs uz 100 skatītāju vietām vai uz vienlaikus 100 apmeklētājiem – 15;
• tirgos uz 2 tirdzniecības vietām – 1.
10. APGRŪTINĀJUMI UN AIZSARGJOSLAS
59. Detālplānojuma teritorijas izmantošanā jāievēro visu veidu aizsargjoslas un to aprobežojumi atbilstoši Aizsargjoslu likumam.
60. Atsevišķu inženierkomunikāciju aizsargjoslas, kuras atrodas ārpus inženierkomunikāciju koridora robežām, nosaka pēc inženierkomunikāciju izbūves atbilstoši to faktiskajam izvietojumam teritorijā.
11. PRASĪBAS INŽENIERTEHNISKAJAM NODROŠINĀJUMAM
61. Detālplānojuma teritorijā nodrošina elektroapgādi, tostarp iekškvartāla ārējo apgaismojumu, elektronisko sakaru tīklus, siltuma apgādi, centralizēto ūdensapgādi, sadzīves kanalizāciju un lietus ūdeņu kanalizācijas risinājumu atbilstoši paredzētajai apbūvei un teritorijas izmantošanai.
62. Lietus ūdeņu uzkrāšanai un novadīšanai atļauts veidot kombinētos, tostarp ilgtspējīgus lietus
kanalizācijas risinājumus (ūdensobjektus, ievalkas, infiltrācijas sistēmas u.tml.).
63. Inženierkomunikāciju izbūvē ņemt vērā Grafiskās daļas “Inženierkomunikāciju plāns” ietvertos principiālos risinājumus. Inženierkomunikāciju risinājumu un izvietojumu precizē būvprojektā.
64. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves” un to izpildei piemērojamiem standartiem. Būvprojektā paredz un izbūvē centralizētu ūdensapgādes sistēmu ar cilpveida tīkliem. Ugunsdzēsības hidrantus ūdensvada tīklā izvieto tā, lai nodrošinātu katras ēkas vai būves ārējo ugunsdzēsību no vismaz diviem hidrantiem un vismaz trīs stundu laikā (izņemot Latvijas būvnormatīvā LBN 222-15 “Ūdensapgādes būves” minētos gadījumus). Ugunsdzēsības hidrantus izbūvē saskaņā ar Latvijas standartiem LVS EN 14339
„Apakšzemes ugunsdzēsības hidranti”, LVS EN 14384 „Virszemes ugunsdzēsības hidranti” un LVS
187 „Ugunsdzēsības hidrantu nacionālās prasības”. Ūdens ņemšanas atrašanās vietas, kā arī piebraukšanas ceļus pie tām apzīmē ar norādījuma zīmēm saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” 1 .pielikuma prasībām.
12. ZEMESGABALU VEIDOŠANA
65. Zemes vienības veido saskaņā ar Grafiskās daļas plānu „Zemes ierīcības projekts”.
66. Plānojot zemes vienību sadalīšanu, kas neatbilst Grafiskās daļas plānam „Zemes ierīcības projekts”, iespējama, atsevišķi izstrādājot zemes ierīcības projektu.
13. DETĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANA
67. Detālplānojumu ir atļauts realizēt pakāpeniski pa kārtām, ievērojot šajos nosacījumos noteikto un
turpmāk norādīto secību.
68. Inženierkomunikāciju tīklu un piebraucamo ceļu projektēšana un izbūve notiek atbilstoši grafiskās daļas “Inženierkomunikāciju plāns” un „Satiksmes infrastruktūras shēma” un 1.attēlā norādītajām kārtām;
69. Pēc inženierkomunikāciju un piebraucamo ceļu posmu izbūves konkrētajai kārtai ir iespēja izveidot atsevišķu zemes vienību, veicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, iepriekš konkrētajai zemes vienībai piešķirot adresi.
70. Būvju projektēšana un būvniecība plānota atbilstoši 1.attēlā norādītajām kārtām;
1.attēls Īstenošanas kārtas
71. Detālplānojuma teritorijā atļauts vienlaicīgi projektēt vairākas mājas, nodrošinot tām vienlaicīgu inženierkomunikāciju pieslēgumu.
72. Teritorijas labiekārtojuma darbi veicami atbilstoši katras kārtas (dzīvojamo ēku) izbūvei un zemesgabala robežām.
73. Detālplānojuma realizācijas kārtu numerācija nav saistoša kārtu realizācijas secībai - kārtas var realizēt jauktā secībā, iepriekš izbūvējot konkrētajai kārtai nepieciešamo inženierinfrastruktūru.
74. Realizējot apbūvi pa kārtām ir jānodrošina realizētās apbūves netraucēta funkcionēšana pārējo kārtu celtniecības gaitā.