MURJĀŅU SPORTA ĢIMNĀZIJAS DARBA KĀRTĪBAS NOTEIKUMI.
APSTIPRINĀTS
Murjāņu sporta ģimnāzijas direktors
Murjāņi, 2023.gada .
MURJĀŅU SPORTA ĢIMNĀZIJAS DARBA KĀRTĪBAS NOTEIKUMI.
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Noteikumos lietotie termini:
Darba devējs | - | Murjāņu sporta ģimnāzija (tālāk tekstā – MSĢ), kuru pārstāv direktors vai darba devēja pilnvarota persona. |
Darba vadītājs | - | darba devēja pilnvarots pārstāvis – struktūrvienības vai nodaļas vadītājs. |
Darbinieks | - | fiziska persona, kas atrodas darba attiecībās ar MSĢ uz darba līguma pamata. |
Pamatdarbs | - | darbs, ko darbinieks veic MSĢ, iesniedzot MSĢ algas nodokļa grāmatiņu. |
Papildu darbs | - | darbs, ko darbinieks MSĢ veic līdztekus pamatdarbam, noslēdzot darba līguma papildvienošanos. |
Blakus darbs | - | darbs, ko darbinieks veic MSĢ, neiesniedzot algas nodokļa grāmatiņu. |
Noteikumi | - |
1.2. Murjāņu sporta ģimnāzijas (turpmāk – MSĢ) Darba kārtības noteikumi nosaka MSĢ, tai skaitā tās struktūrvienību, darba kārtību un papildus darba līgumam tie regulē darba devēja un darbinieku attiecības. Tie ir vienlīdz saistoši gan darba devējam, gan darba vadītājam un darbiniekam.
1.3. MSĢ Darba kārtības noteikumi pieņemti atbilstoši Darba likumam un citiem normatīvajiem tiesību aktiem.
1.4. MSĢ Darba kārtības noteikumi stājas spēkā, kad tie ir saskaņoti ar Murjāņu sporta ģimnāzijas arodorganizāciju un, tos ir apstiprinājis MSĢ direktors un izdevis rīkojumu.
1.5. Ar MSĢ Xxxxx kārtības noteikumiem un to grozījumiem, kā arī to papildinājumiem darba devēja nozīmēta persona iepazīstina visus darbiniekus. Iepazīšanos ar MSĢ Darba kārtības noteikumiem darbinieki apliecina parakstoties pirms darba pienākumu veikšanas sākuma, ar grozījumiem pēc to apstiprināšanas.
1.6. MSĢ Darba kārtības noteikumi ir brīvi pieejami katrā MSĢ struktūrvienībā un atrodas elektroniskā veidā MSĢ elektronisko dokumentu bāzē.
1.7. Katrai MSĢ struktūrvienībai var būt izstrādāti savi, precizējoši darba kārtības noteikumi, kuri nedrīkst būt pretrunā ar MSĢ kopīgajiem darba kārtības noteikumiem.
2. Darba tiesisko attiecību nodibināšana un izbeigšana
2.1. MSĢ darbiniekus pieņem darbā saskaņā ar Darba likumu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, MSĢ nolikumu un citu normatīvo tiesību aktu prasībām.
2.2. Darbā pieņem, noslēdzot rakstveida darba līgumu starp darba devēju un darbinieku. Darba līguma formu apstiprina ar MSĢ rīkojumu. Ieņemamā amata vai profesijas pienākumi tiek noteikti amata aprakstā, kas ir darba līguma neatņemama sastāvdaļa. Ar amata aprakstu darba devēja nozīmēta persona iepazīstina darbinieku un abi to paraksta.
2.3. Xxxxxxxxxx ar direktora rakstisku atļauju var strādāt papildu darbu MSĢ, parakstot darba līguma papildvienošanos.
2.4. Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs, slēdzot Darba līgumu, par to rakstveidā informē darba devēju.
2.5. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par pieciem gadiem, ieskaitot termiņa pagarinājumus. Kopējais laiks darba veikšanai pilnā apjomā izglītības jomā, t.i., ar izglītības programmu vai tajā ietverto mācību priekšmetu, kursu, praktisko mācību vai treniņu procesa īstenošanu saistīts darbs, ir ne ilgāks par sešiem mēnešiem gadā, bet, lai veiktu sezonas rakstura darbu, ne ilgāks par desmit mēnešiem gadā (ieskaitot pagarinājumus).
2.6. Slēdzot darba līgumu:
2.6.1. Darba devēja nozīmēta persona un Darba vadītājs iepazīstina darbinieku ar amata aprakstu, MSĢ nolikumu, MSĢ Darba samaksas noteikumiem un šiem noteikumiem.
2.6.2. Pēc darba līguma projekta sagatavošanas direktors un darba vadītājs ar savu saskaņojuma uzrakstu apstiprina, ka darbinieks tiks nodrošināts ar darbu un darba samaksu, un iepazīstina darbinieku ar turpmāko darbā stāšanās procedūru.
2.7. Darba līgums stājas spēkā līgumā noteiktajā datumā. Līdz tam darba vadītājam nav tiesību atļaut darbiniekam uzsākt darbu. Darba devēja pilnvarotai personai jāsagatavo un jāiesniedz darba līguma projekts vismaz vienu darba dienu pirms līgumā noteiktā darba līguma spēkā stāšanās brīža.
2.8. Darba devējs un darbinieks var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties un noslēdzot par to papildvienošanos ievērojot Darba likuma 97.panta prasības.
2.9. Sakarā ar izmaiņām mācību, treniņu procesā vai darba organizēšanā darba devējs var būtiski grozīt darba līgumu. Par būtisku darba līguma noteikumu – darba samaksas apmēru, atvieglojumu un darba režīma – grozīšanu, nepilna darba laika un papildu darbu noteikšanu vai atcelšanu, amata kategoriju un amata nosaukumu mainīšanu un citu darba līguma noteikumu grozīšanu darbiniekam rakstiski jāpaziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš.
2.10. Darba līgumu darbinieks var uzteikt tikai Darba likumā un citos normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā:
2.10.1. Ja darbinieks un tiešais vadītājs savstarpēji vienojas un tam piekrīt darba devējs, darba attiecības var izbeigt abu pušu noteiktajā termiņā, bet ne agrāk kā nākamā darba dienā, kad Xxxxx devēja pilnvarotai personai iesniegta rakstiskā vienošanās.
2.10.2. Darbinieka pienākums ir nekavējoties nogādāt šo darba uzteikumu un rakstisko vienošanos Xxxxx devēja nozīmētai personai darba tiesisko attiecību pārtraukšanai dokumentācijas savlaicīgai nokārtošanai. Darba devēja nozīmētai personai jāinformē struktūrvienības, darba vadītājs, ka ir saņemts darbinieka uzteikums.
2.11. Darbinieka pienākums līdz uzteikuma vai darba līguma beigu datumam nokārtot saistības ar MSĢ, lai neradītu zaudējumus darba devējam. Ja saistības netiek nokārtotas, MSĢ piedzen zaudējumus likumā noteiktajā kārtībā.
2.12. Darbinieka darba līgums, kas ir noslēgts uz noteiktu laiku, no darba devēja puses tiek izbeigts līgumā norādītajā termiņā, ja vismaz piecas darba dienas pirms terminētā darba līguma beigām nav iesniegts rakstisks struktūrvienības, darba vadītāja priekšlikums par līguma pagarināšanu.
2.13. Darba devējs var rakstiski uzteikt darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, kā arī uz noteiktu laiku, pirms termiņa izbeigšanās tikai Darba likumā minētajos gadījumos. Darba līguma uzteikums darba devējam obligāti jāiesniedz darbiniekam rakstveidā Darba likumā noteiktajos termiņos, uzrādot apstākļus, kuri kļuvuši par uzteikuma iemeslu MSĢ:
2.13.1. Nekavējoties uzteikt darba līgumu drīkst, ja darbinieks, veicot darbu:
2.13.1.1. rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;
2.13.1.2. ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī.
2.13.2. Termiņš – desmit dienas, uzteicot darba līgumu, ja darbinieks:
2.13.2.1. bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību;
2.13.2.2. veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu;
2.13.2.3. rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību.
2.13.3. Termiņš – viens mēnesis, uzteicot darba līgumu, ja:
2.13.3.1. darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
2.13.3.2. darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ un to apliecina ārsta atzinums;
2.13.3.3. darbā ir atjaunots darbinieks, kurš agrāk veicis attiecīgo darbu;
2.13.3.4. tiek samazināts darbinieku skaits;
2.13.3.5. tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona.
2.14. Pirms darba līguma uzteikšanas šo noteikumu 2.13.1.un 2.13.2. punktā minētajos gadījumos darba vadītājam ir jāpieprasa no darbinieka rakstisks paskaidrojums. Izvērtējot izdarītā pārkāpuma smagumu, darba vadītājs sagatavo un iesniedz darba devējam pamatotu priekšlikumu par darba līguma uzteikumu, vienlaicīgi ar to rakstiski iepazīstinot darbinieku. Uzteikums stājas spēkā, kad ar to ir iepazīstināts darbinieks. Ja darbinieks atsakās parakstīt vai saņemt rakstisku uzteikumu, darba vadītājs pieaicina citus darbiniekus un sastāda aktu par atteikšanos iepazīties ar uzteikumu. Ja darbinieks atrodas prombūtnē, uzteikums tiek izsūtīts ierakstītā vēstulē, saglabājot paziņojumu par tā nosūtīšanu.
2.15. Uzteikt darbu MSĢ arodorganizācijas biedram nevar bez Murjāņu sporta ģimnāzijas arodorganizācijas iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kuri minēti Darba likumā. Darba devējs var uzteikt darba līgumu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemta arodorganizācijas piekrišana.
2.16. Darba līguma uzteikums tiek izdots ar darba devēja – MSĢ – rīkojumu gadījumos, kad tiek izbeigtas darba attiecības, kas bija nodibinātas uz nenoteiktu laiku, bet ar darba devēja nozīmētas personas norādījumu – gadījumos, kad tiek izbeigtas darba attiecības, kas bija nodibinātas uz noteiktu laiku. Par darba attiecību izbeigšanās dienu atzīstama pēdējā darba diena (norādītais datums rīkojumā). Ja darba beigu termiņš sakrīt ar nedēļas atpūtas dienu vai svētku dienu, par pēdējo darba dienu atzīstama nākamā darba diena, kura darbiniekam vēl ir jānostrādā.
2.17. Pēdējā darba dienā Darbiniekam pienākošās naudas summas tiek izmaksātas saskaņā ar Darba likumu, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, ja darba līgumā nav noteikts citādi.
3. Darba devēja un darbinieku pienākumi, tiesības un atbildība
3.1. Darba devēja pienākumi:
3.1.1. Rakstveidā slēgt darba līgumus un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti.
3.1.2. Vienu reizi mēnesī (5. datumā) izmaksāt darbiniekiem noteikto darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu atbilstoši darbinieku noslēgtajiem līgumiem un pēc darbinieka pieprasījuma izsniegt rakstisku darba samaksas aprēķinu. Avansa maksājumu izmaksā, ja darbinieks iesniedzis rakstisku iesniegumu par avansa izmaksu (18. datumā).
3.1.3. Piešķirt pedagogiem:
3.1.3.1.valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu, neieskaitot svētku dienas;
3.1.3.2.pamatojoties uz līgumu par mācību līdzekļu izstrādāšanu, saņemt apmaksātu līdz trijiem mēnešiem ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
3.1.4. Piešķirt darbiniekiem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nav īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.
3.1.5. Izmaksāt visus darbiniekiem pienākošos pabalstus, piemaksas, kompensācijas, prēmijas un balvas saskaņā ar Latvijas Republikā pastāvošiem normatīvajiem tiesību aktiem.
3.2. Darba vadītāja pienākumi:
3.2.1. Pārstāvēt struktūrvienību pilnvaru robežās ārpus MSĢ.
3.2.2. Iepazīstināt darbiniekus ar MSĢ nolikumu, MSĢ struktūrvienības iekšējiem Darba kārtības noteikumiem, MSĢ Darba aizsardzības, ugunsdrošības instrukcijām un citiem normatīvajiem tiesību aktiem, kas reglamentē struktūrvienības darbību, šo dokumentu papildinājumiem un grozījumiem, pirms darba uzsākšanas iepazīstināt darbinieku ar visiem noteiktajiem normatīviem darba organizēšanas, ēkas, teritorijas izmantošanas un drošības jautājumiem.
3.2.3. Sekot likumu, MSĢ nolikuma un citu normatīvo tiesību aktu prasību izpildei struktūrvienībā.
3.2.4. Kopīgi ar darba devēja nozīmētu personu sagatavot darbinieka amata aprakstu, iepazīstināt darbinieku ar paredzēto darba uzdevumu un amata aprakstu, kā arī kontrolēt darba izpildi.
3.2.5. Noteikt struktūrvienības darbinieku darba grafikus un kontrolēt to ievērošanu.
3.2.6. Nepielaist pie darba darbinieku bez darba līguma un pēc darba līguma termiņa izbeigšanās.
3.2.7. Kontrolēt darbinieka rīcību – tam uzticēto MSĢ materiālo vērtību racionālu izmantošanu, MSĢ inventāra un tehnikas saglabāšanu.
3.2.8. Veicināt darbinieka kvalifikācijas celšanu atbilstoši amatam, profesijas izvirzītajām prasībām.
3.2.9. Vienojoties ar darbiniekiem, laikus sagatavot darbinieku atvaļinājumu grafiku līdz katra kalendārā gada 20.martam un saskaņot to ar MSĢ Arodorganizāciju.
3.2.10. Nodrošināt prombūtnē esošu darbinieku aizvietošanu un pilnvērtīgu struktūrvienības darbu.
3.2.11. Divu darba dienu laikā rakstiski paziņot MSĢ Xxxxx devēja pilnvarotai personai par struktūrvienības darbinieka neierašanos darbā. Ja iemesli ir neattaisnoti, sastādīt aktu.
3.2.12. Darba devējs, efektīvāk organizējot darbu, var noteikt tos amatus, kuriem ir iespējami darba vietas pielāgojumi un kuriem ir nosakāms attālinātais darbs.
3.2.13. Darba devējs, vienojoties ar darbinieku, var noteikt attālināto darbu – iespēja strādāt mājās, veicot tos pašus darba pienākumus un izpildot to pašu darba apjomu kopējā nedēļā plānotā darba laika ietvaros. Darba devējs attālināto darbu uzskaita un apmaksā tāpat kā nostrādāto laiku un saglabā par to darba samaksu.
3.2.14. Darba devējs, efektīvāk organizējot darbu, var noteikt tos amatus, kuriem ir nosakāms elastīgais darba laiks, ja vien nav nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba laiku.
3.2.15.MSĢ nosaka elastīgā darba laika organizāciju, ievērojot nosacījumus:
3.2.15.1. Rīkojumā nosaka nemainīgās darba laika daļas ilgumu. Atlikusī darba laika ir mainīgā dara laika daļa;
3.2.15.2. Darba dienas ilgums nepārsniedz astoņas stundas un kopējais darba laiks nedēļā ir 40 stundas;
3.2.15.3. Elastīgā darba laika mainīgo daļu darbinieks var izmantot pēc saviem ieskatiem, saskaņojot izmantošanas kārtību ar tiešo Darba vadītāju;
3.2.15.4. Elastīgais darba laiks nav piemērojams tiem laikposmiem, kad darbinieka atrašanās darba vietā un darba pienākumu pildīšana ir nepieciešama MSĢ vajadzībām.
3.2.16. Nodrošināt darbinieka personas datu aizsardzību, sniegt informāciju par personālu MSĢ tikai likumos un citos normatīvajos tiesību aktos noteiktā kārtībā.
3.2.17. Rūpēties, lai darbiniekam būtu iespējas lietot e-pastu, izmantojot struktūrvienības datorus.
3.2.18. Regulāri informēt darbiniekus par izmaiņām un papildinājumiem likumos un citos normatīvajos tiesību aktos, kas reglamentē struktūrvienības darbību un ieņemamā amata pienākumu izpildi.
3.2.19. Nodrošināt darbinieku paveiktā darba uzskaiti MSĢ noteiktā kārtībā.
3.2.20. Sagatavot priekšlikumus par darbinieku apbalvošanu, piezīmes vai rājiena izteikšanu un iesniegt tos Xxxxx devējam.
3.2.21. MSĢ noteiktā kārtībā sagatavot un uzturēt struktūrvienības lietu nomenklatūru.
3.2.22. Nodrošināt ugunsdrošības režīma ievērošanu struktūrvienībā.
3.2.23. Veikt uzraudzību darba aizsardzības pasākumu ievērošanu struktūrvienībā.
3.3. Darba devēja un vadītāja tiesības:
3.3.1. Prasīt no darbinieka profesionālu attieksmi MSĢ un MSĢ interešu godprātīgu ievērošanu. Darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai. Darba likums 36.pants un MK noteikumi 219. Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.
3.3.2. Prasīt no darbinieka MSĢ Xxxxx kārtības noteikumu, darba aizsardzības noteikumu, ugunsdrošības prasību un citu normatīvo tiesību aktu ievērošanu.
3.3.3. Ierobežot darbinieka tiesības veikt darbu pie cita darba devēja, ciktāl tas attaisnojams ar pamatotām un aizsargājamām darba devēja interesēm.
3.3.4. Atbrīvot no darba (Darba likuma noteiktajā kārtībā).
3.3.5. Pieprasīt no darbinieka rakstiskus paskaidrojumus jautājumos, kas skar darbu un darba attiecības MSĢ, vai dienesta ziņojumus.
3.3.6. Tikai darba devējs ir tiesīgs ierosināt pārbaudes procedūru par darbinieka profesionālo spēju un kvalifikācijas atbilstību nolīgtā darba veikšanai.
3.3.7. Bez papildu pilnvarojuma Xxxxx devēja nozīmēta persona darba devēja vārdā var veikt pārbaudi jebkurā jautājumā, kas tieši saistīts ar darba attiecībām MSĢ, darba kārtības noteikumu ievērošanu vai gatavojot informāciju konkrētas sūdzības izskatīšanas laikā.
3.4. Darbinieka pienākumi:
3.4.1. Godprātīgi pildīt darba līgumā, amata aprakstā un MSĢ nolikumā noteiktos personāla pienākumus, ievērot likumus, MSĢ nolikumus, MSĢ iekšējos normatīvos aktus un šos noteikumus.
3.4.2. Veidot cieņpilnas attiecības ar kolēģiem, izglītojamiem un apmeklētājiem, kā arī nodrošināt MSĢ noteiktās izglītojamo tiesības.
3.4.3. Apzinīgi un godīgi strādāt, ievērot noteikto darba laiku, visu darba laiku izmantot intensīvam un ražīgam darbam, laikā un precīzi izpildīt darba devēja rīkojumus un darba vadītāja norādījumus.
3.4.4. Par neierašanos darbā vai nokavēšanos pēc iespējas ātrāk informēt savu darba vadītāju (par neierašanos trīs stundu laikā, par nokavēšanos piecpadsmit minūšu laikā). Par darba kavējumu iesniegt darba vadītājam attaisnojošu dokumentu vai rakstisku paskaidrojumu pirmajā darba atsākšanas dienā.
3.4.5. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, drošības tehnikas, darba higiēnas un ugunsdrošības, ēku lietošanas, darba aprīkojuma lietošanas un citus noteikumus. Nodarbinātajam darba aizsardzības jomā ir pienākums:
- rūpēties par savu drošību un veselību un to personu drošību un veselību, kuras ietekmē vai var ietekmēt nodarbinātā darbs;
- lietot darba aprīkojumu saskaņā ar normatīvajos aktos un instrukcijās noteikto;
- lietot kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus;
- ievērot drošības zīmes, kā arī lietot drošības ierīces, ar ko apgādāts darba aprīkojums un darba vieta;
- nekavējoties ziņot darba devējam, xxxxxxxx darba vadītājam vai darba aizsardzības speciālistam par nelaimes gadījumu darbā, kā arī par jebkuriem darba vides faktoriem, kuri rada vai var radīt risku personu drošībai un veselībai;
- piedalīties darba devēja rīkotajās instruktāžās un apmācībās darba aizsardzības jomā;
- apmeklēt obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar darba devēja rīkojumu.
(darba aizsardzības likums, 17.pants)
3.4.6. Savu pienākumu ietvaros rūpēties, lai nekavējoties tiktu novērsti cēloņi un apstākļi, kuri kavē vai apgrūtina darba izpildi. Nekavējoties informēt darba vadītāju par šķēršļiem, kas nelabvēlīgi ietekmē darba izpildi, par zaudējumu rašanās draudiem vai zaudējumiem.
3.4.7. Uzturēt tīru un sakārtotu savu darba vietu, ievērot materiālo vērtību un dokumentu glabāšanas noteikto kārtību.
3.4.8. Sargāt un saudzēt MSĢ īpašumu, efektīvi izmantot tehniskās ierīces, taupīgi, racionāli un atbilstoši darba mērķiem lietot materiālos resursus un energoresursus.
3.4.9. Celt kvalifikāciju, regulāri papildinot savas zināšanas, un pilnveidot profesionālās iemaņas.
3.4.10. Glabāt un neizpaust dienesta noslēpumus un ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem tiesību aktiem.
3.4.11. Nekavējoties personīgi sniegt ziņas Xxxxx devēja nozīmētai personai par izmaiņām savos personas datos (par vārda, uzvārda un personas koda maiņu, pases datiem, ģimenes stāvokli, bērniem, izglītību, bankas rekvizītiem, faktiskās dzīvesvietas un deklarēto adresi u.c.).
3.4.12. Regulāri interesēties par izmaiņām un papildinājumiem likumos un citos normatīvajos tiesību aktos, kas reglamentē struktūrvienības darbību un ieņemamā amata pienākumu izpildei.
3.4.13. Informēt attiecīgās MSĢ amatpersonas par novērotajiem trūkumiem, neefektīvu saimniecisko rīcību, nepilnībām, šo noteikumu pārkāpumiem un citām nelikumībām MSĢ ēkās un tai piederošajās teritorijās.
3.5. Darbinieka tiesības:
3.5.1. Darbiniekam ir tiesības strādāt drošos un veselībai nekaitīgos apstākļos, neuz- sākt vai pārtraukt darbu, ja tā apstākļi rada draudus personiskajai vai apkārtējo cilvēku drošībai vai dzīvībai.
3.5.2. Prasīt no darba devēja atšķirīgas attieksmes pārtraukšanu, ja darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu, paaugstinot amatā un nosakot darba apstākļus.
3.5.3. Likumos noteiktā kārtībā saņemt informāciju par MSĢ darbību.
3.5.4. Iesniegt darba devējam vai darba vadītājam priekšlikumus par trūkumu novēršanu un darba uzlabošanu.
3.5.5. Savu aizskarto tiesību vai interešu aizsardzības nolūkā vērsties pie MSĢ vadības ar priekšlikumiem, sūdzībām vai pretenzijām šādā kārtībā:
3.5.5.1. individuālie strīdus jautājumi sākotnēji tiek risināti pie darbinieka Xxxxx vadītāja/struktūrvienības vadītāja 3 (trīs) darbdienu laikā;
3.5.5.2. ja jautājumi iepriekš minētajā līmenī nav atrisināti vai atstāti bez ievērības, darbiniekam ir tiesības vērsties pie MSĢ vadības;
3.5.5.3. darbinieka rakstveida sūdzība vai kvalitātes ziņojums tiek izskatīts Darba likuma noteiktajā kārtībā 7 (septiņu) dienu laikā;
3.5.5.4. individuālo darba strīdu gadījumos, kas nav izšķirti starp MSĢ vadību un darbinieku, izņemot tos strīdus, kas piekritīgi izskatīšanai tieši tiesās, darbinieks var vērsties MSĢ Xxxxx strīdu komisijā vai Ētikas komisijā.
3.6. Darbiniekiem ir aizliegts:
3.6.1. rīkoties bez MSĢ vadības spēkā esoša un derīga pilnvarojuma jeb pretēji šim pilnvarojumam;
3.6.2. veikt personīgus vai citus ar Xxxxx devēja nesaskaņotus pasūtījumus, izmantojot Xxxxx devēja ierīces, iekārtas vai materiālus;
3.6.3. izmantot savu darba stāvokli vai informāciju, kuru darbinieks ieguvis, pildot darba pienākumus, lai ietekmētu kādu personu vai organizāciju, lai tā nodibina ar viņu vai ar kāda citu kontaktus personīgi izdevīgiem darījumiem;
3.6.4. pildot darba pienākumus, izturēties ar īpaši labvēlīgu attieksmi pret kādu personu, grupu vai organizāciju;
3.6.5. iejaukties citu darbinieku darbības jomā, rīkoties tā, lai traucētu citiem darbiniekiem pildīt viņu darba pienākumus, atraut citus darbiniekus no viņu tiešo darba pienākumu pildīšanas;
3.6.6. rīkot sanāksmes, kas nav saistītas ar darbu un kas neskar tiešos darba pienākumus;
3.6.7. izpaust ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā komercnoslēpumu un personas datus saturošu informāciju. Darbinieka pienākums ir rūpēties par to, lai Xxxxx devēja ierobežotas pieejamības informācija, kas attiecas uz viņa darba pienākumu veikšanu, nebūtu tieši vai netieši pieejama trešajām personām;
3.6.8. izmantot MSĢ izsniegto formas tērpu, darba apģērbu, individuālos darba aizsardzības līdzekļus pēc darba laika;
3.6.9. par MSĢ vai MSĢ vārdā sniegt informāciju plašsaziņas līdzekļiem (avīzes, žurnāli u.c. periodiskie izdevumi, internets, televīzija, radio u.tml.), publiskās diskusijās un konferencēs, fotografēt un filmēt MSĢ īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošajā nekustamajā īpašumā, ja nav saņemta MSĢ direktora vai Xxxxx vadītāja atļauja;
3.6.10. veikt darba pienākumus bez atbilstošas kvalifikācijas, instruktāžas un zināšanām;
3.6.11. lietot neētisku verbālo un neverbālo valodu saskarsmē ar citiem darbiniekiem, skolēniem un personām darba pienākumu izpildes laikā;
3.6.12. veikt darbības, kas grauj MSĢ un tās darbinieku reputāciju;
3.6.13. ienest vai organizēt tādu priekšmetu ienešanu MSĢ teritorijā tās struktūrvienībās, kas var apdraudēt MSĢ vai citu personu ārējo vai iekšējo drošību;
3.6.14. izvest, iznest vai jebkādā citādā veidā piesavināties MSĢ mantu vai jebkādu priekšmetu vai organizēt MSĢ mantas vai jebkāda priekšmeta piesavināšanos, izvešanu vai iznešanu.
3.7. Apbalvojumi un pagodinājumi:
3.7.1. Par darba pienākumu kvalitatīvu veikšanu, ilggadēju un nevainojamu darbu un citiem sasniegumiem var:
3.7.1.1. izteikt direktora pateicību;
3.7.1.2. apbalvot ar naudas prēmiju vai dāvanu, MSĢ budžeta ietvaros, kas saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju.
3.7.2. Ierosināt darba devējam darbinieka apbalvošanu var darba vadītājs, MSĢ arodorganizācija un izglītojamo pārstāvji (padome). Lēmumu pieņem darba devējs.
3.7.3. Izteikt darbiniekam pateicību vai apbalvot ar prēmiju vai dāvanu var arī darba vadītājs, MSĢ budžeta ietvaros.
3.8. Darbinieku atbildība:
3.8.1. Darbinieku civiltiesiskā un cita veida atbildība iestājas normatīvajos tiesību aktos noteiktajos gadījumos, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu, veic to nepienācīgi vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības vai bezdarbības dēļ ir radījis materiālus vai intelektuālus zaudējumus darba devējam. Darbiniekam ir pienākums atlīdzināt darba devējam radītos zaudējumus atbilstoši normatīvajiem tiesību aktiem.
3.8.2. Par MSĢ Xxxxx kārtības noteikumu vai darba līguma neievērošanu, darba devēja vai darba vadītāja rīkojumu vai norādījumu nepildīšanu vai to nepilnīgu pildīšanu, kā arī par darba aizsardzības un ugunsdrošības instrukciju un noteikumu pārkāpumiem darba devējs darbiniekam var izteikt rakstisku piezīmi, rājienu, vai atsevišķos gadījumos atstādināt no darba, līdz apstākļu noskaidrošanai.
3.8.3. Pirms piezīmes, rājiena vai atstādināšanas no darba izteikšanas struktūrvienības vadītājs:
3.8.3.1. konstatē darba kārtības pārkāpuma faktu un sastāda par to aktu;
3.8.3.2. rakstiski iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību;
3.8.3.3. par izdarīto pārkāpumu pieprasa no darbinieka rakstveida paskaidrojumu, kas darbiniekam jāiesniedz struktūrvienības vai darba vadītājam ne vēlāk kā 24 stundu laikā no paskaidrojuma pieprasīšanas brīža;
3.8.3.5. xxxxxxx aktu, ja darbinieks atsakās no paskaidrojuma sniegšanas;
3.8.3.6. iesniedz rakstveida ziņojumu un darbinieka paskaidrojumu darba devējam.
3.8.4. Izsakot piezīmi vai rājienu, darba devējs izvērtē, cik smags ir izdarītais pārkāpums un apstākļi, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka iepriekšējo darbu.
3.8.5. Par katru pārkāpumu var noteikt tikai vienu soda veidu.
3.8.6. Sodu darba devējs nosaka pēc pārkāpuma atklāšanas, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā atklāšanas dienas, neieskaitot laiku, kad darbiniekam bijusi pārejoša darba nespēja vai viņš bijis atvaļinājumā.
3.8.7. Piezīmi vai rājienu nevar izteikt, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā divpadsmit mēneši.
3.8.8. Piezīmi vai rājienu, vai citu soda veidu izsaka ar direktora vai viņa pilnvarotas personas rīkojumu, un darba vadītājs trīs dienu laikā ar to iepazīstina darbinieku. Darbinieks iepazīšanos ar rīkojumu apliecina parakstoties. Ja darbinieks atsakās parakstīties, tad darba vadītājs, pieaicinot citus darbiniekus, sagatavo aktu par darbinieka atteikšanos to parakstīt.
3.8.9. Darbinieks par viņam izteikto piezīmi vai rājienu, vai citu soda veidu var iesniegt sūdzību MSĢ attiecīgi pilnvarotai personai – MSĢ direktoram. Tiesības iesniegt sūdzību, lai aizstāvētu darbinieka tiesības un intereses, ir arī darbinieku MSĢ Xxxxxxxxxxxxxxxxx. Sūdzību iesniegšanas termiņš ir desmit dienas, sākot no dienas, kad notikusi iepazīšanās ar izteikto piezīmi vai rājienu.
4. Darba laika organizēšana un atpūtas laiks
4.1. MSĢ darbiniekiem noteiktais darba laiks ir astoņas stundas dienā – 40 stundas nedēļā. Darba nedēļas ilgums – piecas darbdienas un divas atpūtas dienas: parasti sestdiena un svētdiena. Darba laika sākums – plkst. 8.00.
4.2. Ja darba rakstura dēļ nevar noteikt piecu dienu darba nedēļu kādai struktūrvienībai vai atsevišķai darbinieku kategorijai nav iespējams ievērot normālo dienas darba laiku, darba devējs pēc konsultēšanās ar MSĢ Xxxxxxxxxxxxxxxx, izdodot MSĢ rīkojumu, var noteikt sešu dienu darba nedēļu vai summēto darba laiku. Par summētā darba laika atskaites periodu MSĢ nosaka 3 mēnešus. Summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt pusgada darba stundu skaitu.
4.3. Mācību darba organizēšana:
4.3.1. Mācības MSĢ tiek organizētas saskaņā ar mācību kalendāru, ko katram mācību gadam apstiprina direktors. Mācību gada plānojumā paredzēts:
4.3.1.1. rudens semestris – 20 nedēļas;
4.3.1.2. pavasara semestris – 20 nedēļas;
4.3.1.3. vasaras studiju periods (vasaras semestris). Vasaras studiju periodā nodarbību var nebūt.
4.3.2. MSĢ ir vienots nodarbību grafiks, kuru apstiprina MSĢ direktors. Mācību un mācību treniņu sākums – plkst.8,00, beigas – plkst. 20.00. Mācību stundas ilgums ir 40 minūtes. Pēc katras mācību stundas ir pārtraukums saskaņā mācību stundu un pārtraukumu grafiku.
4.4. Pedagoģiskajam personālam nodarbību laiks nosakāms ar stundu sarakstiem MSĢ noteiktā kārtībā.
4.5. MSĢ vispārējā personāla darba laiks parasti ir no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.30, pārtraukums atpūtai un pusdienām – no plkst.12.30 līdz plkst. 13.00 vai citā ar struktūrvienības vadītāju saskaņotā laikā. Pārtraukums netiek ieskaitīts darba laikā. Mācību palīgpersonālam, kas nodrošina mācību procesu, darba grafiku, ja nepieciešams, nosaka mācību daļas vadītājs.
4.6. MSĢ vadības pārstāvjiem un administratīvajam personālam jānodrošina apmeklētāju pieņemšana darbdienās, laikā, kas noteikts ar MSĢ rīkojumu.
4.7. Pirmssvētku dienās darbdienas ilgums tiek saīsināts par vienu stundu.
4.8. MSĢ darbinieki, izņemot tos, kuri nodrošina nepārtrauktu MSĢ darbību, netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās.
4.9. Darbinieka nostrādāto stundu, virsstundu un nedēļas atpūtas laikā nostrādāto stundu uzskaiti nodrošina darba vadītājs ar MSĢ rīkojumu noteiktajā kārtībā.
4.10. MSĢ darbiniekiem saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem tiesību aktiem ir tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, ne īsāku par četrām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas. Darbiniekam un darba vadītājam vienojoties, darba devējs atvaļinājumu var sadalīt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Izņēmuma gadījumos ar abpusēju rakstisku vienošanos pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Atvaļinājums pedagoģiskajiem darbiniekiem tiek piešķirts astoņu kalendāro nedēļu apmērā.
4.11. Rodoties pārejošai darbinieka darba nespējai, atvaļinājums var tikt pagarināts vai pārcelts pēc darbinieka ierosinājuma un saskaņošanas ar darba vadītāju.
4.12. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek piešķirts pamatdarbā vai blakus darbā strādājošajiem.
4.13. Darba devējs pēc darbinieka pamatota pieprasījuma var piešķirt darbiniekiem atvaļinājumu, nesaglabājot darba samaksu.
4.14. Xxxxxxxxxxxx, kas nepārtraucot darbu mācās, saskaņā ar Darba likumu vai darba līgumu var piešķirt mācību atvaļinājumu ar vai bez algas saglabāšanas.
4.15. MSĢ darbiniekiem var tikt piešķirti ikgadēji apmaksāti papildatvaļinājumi pēc ikgadējā atvaļinājuma saskaņā ar likumdošanu un koplīgumu.
4.16. Darba laika uzskaiti un tā organizēšanas kontroli veic Darba devēja nozīmēta persona, bet par pedagoģiskā personāla darba organizēšanas jautājumiem ir atbildīgs Direktora vietnieks mācību jomā.
5. Darba aizsardzības organizācija
5.1. Darba aizsardzība MSĢ tiek organizēta saskaņā ar Darba aizsardzības likumu, Darba likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar MSĢ direktora izdotajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem.
5.2. Par nodarbināto drošību un veselību darbā MSĢ ir atbildīgs direktors.
5.3. Atbilstoši MSĢ noslēgtajam pakalpojumu līgumam piesaista kompetentu speciālistu (turpmāk – Speciālists), kurš izstrādā priekšlikumus darba aizsardzības sistēmas izveidošanai un pilnveidošanai, veic darba vides iekšējo uzraudzības kontroli par darba aizsardzības pasākumu ievērošanu, kā arī koordinē un organizē darba aizsardzības pasākumus MSĢ. Ne retāk kā vienu reizi gadā veic darba vides risku noteikšanu un izvērtēšanu
5.4. Speciālists savas kompetences ietvaros sniedz konsultācijas ugunsdrošības jautājumos.
6. MSĢ ēku un teritoriju izmantošana
6.1. MSĢ darbinieki un apmeklētāji MSĢ ēkās var atrasties tikai saskaņā ar katras ēkas izmantošanas noteikumiem, kurus apstiprina MSĢ direktors vai viņa pilnvarota persona un saskaņoti ar MSĢ struktūrvienības vadītāju. Šiem noteikumiem jābūt brīvi pieejamiem katrā ēkā.
6.2. MSĢ ēkās un telpās, kur tas nav nepieciešams treniņu vai mācību procesam, aizliegts:
6.2.1. Lietot sprāgstvielas, pirotehniku, atklātu uguni un sveces.
6.2.2. Izmantot nestandarta elektroietaises vai rīkoties ar tām lietošanas instrukcijā neparedzētā veidā.
6.3. MSĢ ēkās un telpās smēķēt aizliegts.
6.4. MSĢ teritorijā un ēkās aizliegts lietot alkoholiskos dzērienus.
7. Iesniegumu, sūdzību, priekšlikumu un darba strīdu izskatīšanas kārtība
7.1. Darbiniekiem individuāli vai kolektīvi ir tiesības vērsties ar iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi pēc būtības no MSĢ amatpersonām. Iesniedzot rakstveida iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus, jānorāda iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīves vai uzturēšanās vieta, struktūrvienība un amats, jābūt iesniedzēja parakstam un datumam.
7.2. Iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi iesniedzami šādā kārtībā:
7.2.1. Iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi vispirms tiek nodoti darba vadītājam.
7.2.2. Ja iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi iepriekš minētajā līmenī nav atrisināti vai ir atstāti bez ievērības, darbiniekam ir tiesības rakstiski vērsties pie MSĢ vadības pārstāvjiem, iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu reģistrējot lietvedībā.
7.2.3. Papildus jautājumu risināšanā var tikt izmantoti MSĢ direktora, Mācību daļas, lietvedības pieņemšanas laiki, kurus nosaka ar MSĢ rīkojumu. Pieņemšanas laikā saņemtie iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi amatpersonai jāreģistrē lietvedībā. Personai, kas iesniegusi sūdzību, ir tiesības piedalīties tās izskatīšanā.
7.2.4. Tiesības iesniegt sūdzību vai priekšlikumu, lai aizstāvētu darbinieku tiesības un intereses, ir arī MSĢ Arodorganizācijai.
7.2.5. Darbinieku individuālo vai kolektīvo rakstveida iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu lietvedību MSĢ kārto atsevišķi no pārējās lietvedības. Lietvedības kārtību nosaka Lietvedības instrukcija.
7.3. Ja darbinieka sūdzība ir par viņa aizskartajām tiesībām vai interešu aizsardzības nolūkā, to izskata un atbildi par pieņemto lēmumu sniedz nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Darbiniekam ir tiesības piedalīties sūdzības izskatīšanā, sniegt paskaidrojumu un izteikt savu viedokli.
7.4. No 7.3. punkta atšķirīga satura darbinieku iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi atbilstoši savai kompetencei jāizskata, jāpieņem attiecīgs lēmums un jādod iesniedzējam atbilde ne vēlāk kā 15 dienu laikā no iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma saņemšanas brīža. Ja iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, tad atbilde jāsniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā no iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma saņemšanas brīža.
7.5. Xxxxxxxxxxxx nav tiesību izskatīt iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, ja tā ir personiski tieši vai netieši ieinteresēta konfliktā vai tā iznākumā. Ja amatpersona ir personiski tieši vai netieši ieinteresēta izskatīšanas iznākumā un ir atklājusi to tikai pēc iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma saņemšanas, tās pienākums ir deleģēt izskatīšanu augstākai amatpersonai.
7.6. Izraisoties individuālajiem tiesību strīdiem (saistīti ar darba līguma, normatīvo tiesību aktu, darba koplīguma vai darba kārtības piemērošanu), izņemot tos strīdus, kas jāizskata tiesā, darbinieki var vērsties MSĢ Xxxxx strīdu komisijā, ja tāda nodibināta, kas lietu izskata desmit dienu laikā no dienas, kad iesniegts individuālā tiesību strīda puses iesniegums. Informāciju par MSĢ Darba strīdu komisijas atrašanās vietu un pieņemšanas laiku sniedz darba devējs.
8. Personas datu apstrāde un aizsardzība
8.1. Darba devējs darbinieku datu apstrādes un aizsardzības jautājumus nosaka politikas dokumentā “Privātuma politika”, ar kuru ir pienākums iepazīties katram darbiniekam.
8.2. Darba devējs veic videonovērošanas sistēmas administrēšanu un apstrādā videonovērošanas datus atbilstoši politikas dokumentam “Videonovērošanas politika”, ar kuru ir pienākums iepazīties katram darbiniekam. Attiecībā uz videonovērošanu darbinieks xxx xxxx, ka:
8.2.1. videonovērošanas mērķi ir norādīti par videonovērošanu informējošā uzlīmē;
8.2.2. MSĢ teritorijās, ēkās, kurās izvietota videokamera un par videonovērošanu informējoša uzlīme, tiek veikta videonovērošana ar vai bez audioieraksta;
8.2.3. videonovērošanas aparatūru ir stingri aizliegts aizklāt, pārveidot, pārvietot, bojāt un tamlīdzīgi;
8.2.4. Darba devējs, apzinoties darbinieku datu aizsardzības nozīmīgo lomu un veicinot datu aizsardzības kultūru MSĢ, ir izveidojis Personas datu apstrādes un aizsardzības grupu, kas organizē un pārrauga MSĢ darbu personas datu apstrādes un aizsardzības jomās un veic citas funkcijas atbilstoši tās reglamentam, tajā skaitā, darbinieka jautājums datu aizsardzības jomā īpašos gadījumos var tikt nodots izskatīšanai un atbildes sagatavošanai Personas datu apstrādes un aizsardzības grupā.
8.3. Ikvienam darbiniekam ir pienākums nekavējoties ziņot Datu apstrādes un aizsardzības grupai vai datu aizsardzības speciālistam norādīto kontaktinformāciju par iespējamu datu aizsardzības pārkāpumu – datu drošības pārkāpumu, kura rezultātā var notikt nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem (datu incidents), kas var radīt risku fizisko personu tiesībām un brīvībām un kam var būt tiešas vai netiešas sekas uz personas datu apstrādi.
8.4. Lai MSĢ nodrošinātu personas datu un ierobežotas pieejamības informācijas, tai skaitā komercnoslēpuma aizsardzību, nepieļautu neatļautu, neatbilstošu datu apstrādi, pretlikumīgu piekļuvi datiem, nevēlamas izmaiņas vai datu izzušanu, katrs darbinieks
paraksta apliecinājumu par atbilstošu personas datu apstrādi, ierobežotas pieejamības un komercnoslēpuma aizsardzību.
8.5. Darbinieks ir atbildīgs par precīzu, adekvātu un atbilstīgu personas datu sniegšanu Xxxxx devējam un savlaicīgu datu atjaunināšanu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un iesniedzot cita veida dokumentus.
8.6. Oficiālās paziņošanas vajadzībām darbinieks Xxxxx devējam paziņo oficiālo adresi un oficiālo elektroniskā pasta adresi vai e- adresi, ko Darba devējs iekļauj darba līgumā. Ja mainās darba līgumā norādītā oficiālā adrese un/ vai oficiālā elektroniskā pasta adrese, darba līgumā norādītie personas dati, darbinieks Xxxxx devējam iesniedz iesniegumu par oficiālās informācijas izmaiņām rakstveidā.
8.7. Ja darbinieks nav savlaicīgi atjauninājis datus, darbiniekam var tikt liegta iespēja izmantot noteiktas sociālās garantijas vai labumus (piemēram, ja darbinieks nav paziņojis par personas koda maiņu un ir saņēmis pārejošas darbnespējas lapu ar jauno personas kodu, darbiniekam darbnespējas lapu Darba devējs neapmaksās līdz brīdim, kamēr darbinieks nebūs atjauninājis datus).
8.8. Darbinieki, kuru darba pienākumos ietilpst darbs ar ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā komercnoslēpumu, personu datus saturošu informāciju, savu darba galdu un vidi, kurā tiek pieņemti un uzklausīts personāls, skolnieki un/ vai darbinieki, uztur tādā kārtībā, lai tiešās redzamības zonā neatrastos citu personu dokumenti, cita ierobežotas pieejamības informācija, tai skaitā komercnoslēpums, un/ vai personas datus saturoša informācija. Uz galda atrodas tikai darbam nepieciešamais inventārs un aprīkojums, kā arī var atrasties vispārēja satura dokumenti (piemēram, izsniedzamās veidlapas). Xxxxxxxxxx savā darba vietā ievēro “tīrā galda principu” attiecībā uz šīs informācijas apstrādi.
Darba kārtības noteikumu izpildes kontroli veic personāla speciāliste/ vadītājs. Xxxxx devēja vārdā -
direktors: X.Xxxxxx
MSĢ Arodorganizācijas vārdā - priekšsēdētāja: X.Xxxxxxxx
2023.gada .