Saprašanās memorands par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojektu enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem

Saprašanās memorands
par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojektu enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem

Latvijas Ekonomikas ministrija un Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija, turpmāk abas kopā sauktas – “dalībnieki”, ir vienojušās šādi.

Apzinoties:

• nepieciešamību steidzami rīkoties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi, kā arī kopīgos uzskatus par klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam;

• to, cik svarīgi ir palielināt atjaunojamās enerģijas daļu energoresursu struktūrā, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu (turpmāk tekstā – SEG) emisijas un palielinātu enerģētisko drošību;

• daudzās priekšrocības, ko sniedz reģionālā sadarbība, jo īpaši attiecībā uz izmaksu iespējamo samazinājumu un apjomradītu ietaupījumu izmantošanu;

• atkrastes vēja enerģijas nozares iespējas sniegt būtisku ieguldījumu gan klimata pārmaiņu, gan enerģētiskās drošības problēmu risināšanā, kā arī veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, taisnīgu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku un jaunu tehnoloģiju, piemēram, ūdeņraža tehnoloģiju, ieviešanu kopražojot;

• Eiropas Savienības (turpmāk – ES) darba kārtību atkrastes vēja enerģijas attīstības jomā;

• nepieciešamos ieguldījumus atkrastes vēja enerģijas nozarē un nepieciešamību mobilizēt finansējumu un turpināt uzlabot ieguldījumu apstākļus;

• nepieciešamību izmaksu ziņā efektīvi integrēt atkrastes vēja enerģiju pašreizējās un nākotnes energosistēmās,

atzīstot:

• cik svarīgi ir reģionu un/vai apakšreģionu līmenī izstrādāt koncepcijas tādiem ieguldījumu kopprojektiem (pilotprojektiem) atkrastes vēja enerģijā, kas valstīm būtu abpusēji izdevīgi, piemēram, izmantojot apjomradītus ietaupījumus, un šie projekti būtu galvenie konkrētas turpmākās sadarbības virzītāji;

• nepieciešamību turpināt Latvijas un Igaunijas sadarbību atjaunojamās enerģijas jomā, mācoties no iepriekš gūtās pieredzes un pārejot uz pragmatiskāku pakāpenisku augšupēju pieeju ar stingru politisko apņemšanos valsts līmenī;

• nozīmīgo pievienoto vērtību, ko Eiropas Komisija piedāvā kopīgai sadarbībai kā spēcīgam “virzītājspēkam pēc būtības”, kas ir svarīgs zināšanu, analīzes un resursu avots, tādējādi stimulējot kopprojekta dalībnieku sadarbību;

• ka ir nepieciešama konkrēta un reāla darba programma brīvprātīgai sadarbībai, kas veidota, pamatojoties uz kopīgu politisko gribu reģionu un/vai apakšreģionu līmenī, kas ir elastīga un kuras progress periodiski jānovērtē, lai veicinātu izmaksu ziņā efektīvu un iedarbīgu sadarbību;

• cik svarīgi, izstrādājot un īstenojot darba programmu, ir uzturēt atklātu dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm, tostarp sistēmas operatoriem, pārvaldes iestādēm, uzņēmējiem, pilsonisko sabiedrību, institucionālajiem ieguldītājiem, valdībām un politiķiem;

• nepieciešamību nodrošināt efektīvu pārvaldību un atbalsta struktūru, kas jau pieejamo darbu un struktūras apvienotu racionālā vienotā procesā, izvairoties no darba dublēšanas,

nosprauž mērķi:

• veicināt Latvijas un Igaunijas kopīgo atkrastes vēja enerģijas ražošanas teritoriju attīstību un sekmēt atjaunojamās enerģijas pārrobežu ražošanas izveidi un papildu pārvades jaudas, kas balstītas uz atkrastes vēja enerģiju, lai:

• palielinātu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas;

• veicinātu izmaksu ziņā efektīvu valsts ieguldījumu ES atjaunojamās enerģijas mērķa sasniegšanā;

• nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi Latvijā un Igaunijā;

• veicinātu turpmāku(-us) starpsavienojumu(-us) starp abām valstīm, lai atkrastes vēja parkus izmaksu ziņā efektīvi savienotu ar patērētājiem;

• vēl vairāk integrētu vairumtirdzniecības elektroenerģijas tirgus un palielinātu to efektivitāti;

• uzlabotu elektroapgādes drošību reģionā,

un pauž apņemšanos:

• atbalstīt prognozēto darbību turpmāku attīstīšanu un īstenošanu, kā arī veicināt brīvprātīgu sadarbību saskaņā ar pārvaldības un atbalsta struktūru, kas izklāstīta turpmākajos punktos.

1. punkts

Memoranda būtība un tvērums

1) Saprašanās memorands (turpmāk tekstā – memorands) nosaka valstu kopīgā atkrastes vēja parka projekta (turpmāk tekstā – kopprojekts) juridiski nesaistošu pārvaldības un finansēšanas satvaru.

Kopprojekts ir tāda viena vai vairākas teritorijas Latvijas un Igaunijas ekskluzīvajās ekonomikas zonās (EEZ) vai teritoriālajos ūdeņos, kas tiks attīstītas saskaņā ar šo saprašanās memorandu un izliktas izsolei, lai ražotu elektroenerģiju, izmantojot atkrastes vēja enerģiju, un nepieciešamā tīkla, tostarp hibrīdtīkla un sauszemes tīkla, attīstīšana. Saistītie pētījumi un analīze ir šā kopprojekta daļa. Attīstot tīklu, jāņem vērā atkrastes vēja enerģijas potenciāls un citi pilnveidojumi, lai sadarbības projekts veicinātu plašākas iespējas Baltijas jūrā.

2) Memorandā ir izklāstītas to Latvijas un Igaunijas ministriju lomas, kas atbildīgas par enerģētikas nozari.

3) Katrs saprašanās memoranda parakstītājs atsevišķi tiek nosaukts par dalībnieku, un kopā – par dalībniekiem.

4) Memorandā ir ierakstīts tikai politiskais nodoms. Ar šo memorandu nav paredzēts ne noteikt jaunas juridiskas saistības, ne aizstāt vai grozīt pašreizējas juridiskas saistības. Ar memorandu netiek piešķirtas jaunas pilnvaras un netiek noteiktas finanšu saistības, visas saistības tiek apmierinātas, izmantojot pašreizējos resursus.

2. punkts

Kopprojekta specifikācijas

1) Kopprojekta mērķis ir attīstīt vienu vai vairākus atkrastes vēja turbīnu parkus, kuru kopējā prognozētā uzstādītā jauda ir 700–1000 MW, un attīstīt saistītos tīkla starpsavienojumus.

2) Kopprojekta atrašanās vieta tiks izraudzīta, pamatojoties uz tehniski ekonomisko pamatojumu, kurā tiks izvērtētas piemērotas atrašanās vietas Latvijas un Igaunijas teritoriālajos ūdeņos un/vai ekonomiskajās zonās saskaņā ar jūras plānojumiem, kā arī ņemot vērā pašreizējos un iespējamos jaunos atkrastes vēja parku attīstības projektus. Atrašanās vietai jāatbilst abu valstu interesēm, primāri ņemot vērā sociāli ekonomiskos aspektus, bet izvērtējot arī ar tīklu saistītos un citus valstij būtiskus jautājumus.

3) Dalībnieki kopprojektā tiecas pilnībā veikt visu analīzi, kas nepieciešama atkrastes vēja turbīnu parka attīstības teritorijai un saistītajām tīkla savienojuma licencēm.

4) Dalībnieki tiecas visas izmaksas un ieguvumus dalīt vienādās daļās (saskaņā ar 50/50 principu). Tomēr šis princips tiks vēlreiz izvērtēts, pamatojoties uz tehniski ekonomiskā pamatojuma, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātiem.

5) Līgums par vienas vai vairāku kopprojekta teritoriju attīstīšanu tiks piešķirts vienam vai vairākiem projektiem, kas visvairāk atbildīs dalībnieku noteiktajiem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgos ES un valsts līmeņa tiesību aktus. Pieslēgumam hibrīdtīklam ir jābūt pietiekamam, lai tiktu ievērots Direktīvā 2003/54/EK noteiktais trešo personu pieejas princips.

3. punkts

Sadarbība

1) Dalībnieki sadarbosies, lai izveidotu un uzturētu apstākļus, kas ir nepieciešami un ir labvēlīgi kopprojekta īstenošanai.

2) Kopprojekts tiks izstrādāts un īstenots saskaņā ar Direktīvas 2018/2001¹ 9. un 10. pantu.

3) Ir izveidoti valstu kontaktpunkti, lai veicinātu kopprojekta īstenošanu un risinātu visus jautājumus, kas rodas, to īstenojot.

4) Latvijas valsts kontaktpunkts ir Latvijas Ekonomikas ministrija vai tās pilnvarotā iestāde.

5) Igaunijas valsts kontaktpunkts ir Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija vai tās pilnvarotā iestāde.

6) Dalībnieki izveidos vadības grupu, kurā katru dalībnieku pārstāvēs vismaz divi locekļi.

7) Līdz katra kalendārā gada 31. martam vadības grupai jāinformē dalībnieki par kopprojekta gaitu un valsts pasākumiem, kas saistīti ar memoranda īstenošanas darbību koordinēšanu.

8) Kopprojekta sagatavošanai nepieciešamo finansējumu dalībnieki nodrošinās vienādās daļās.

9) Dalībnieki tieksies strādāt tā, lai:

1. turpinātu mobilizēt ieguldījumu kapitālu, piemēram, izmantojot tādus ES fondus kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI);

2. koordinētu atkrastes vēja enerģijas un tīkla projektu plānošanu un attīstību teritoriālajos ūdeņos un ārpus tiem, tostarp teritorijas kartēšanu un attiecīgo analīzi;

3. palielinātu plānošanai, ietekmes novērtēšanai, licencēšanai un ekspluatācijai nepieciešamo jūras datu pieejamību un savietojamību;

4. dalītos ar paraugpraksi par vietas sagatavošanu, tostarp par rīcību ar nesprāgušu munīciju;

5. sagatavotu atļauju izsniegšanas procedūras un koordinētas atļauju izsniegšanas metodes konkrētam reģionālajam vai apakšreģionālajam projektam;

6. uzlabotu reģionālā un divpunktu savienojuma tīkla plānošanas un attīstības koordinēšanu, lai palīdzētu radīt abpusēji izdevīgas konkrētas (apakš)reģionālās sadarbības iespējas, kā arī radītu citas iespējas atkrastes vēja enerģijas attīstības teritorijām, kuru mērķis ir dot ieguldījumu Eiropas Savienības un valsts mērķu atjaunojamās enerģijas jomā īstenošanā.

Memorands būs spēkā, līdz tiks īstenotas visas norunātās darbības vai tiks noslēgta cita vienošanās.

TO APLIECINOT, attiecīgo valdību pienācīgi pilnvarotās ministrijas ir parakstījušas šo memorandu [vieta] [datums] divos eksemplāros angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā	Igaunijas Republikas valdības vārdā
Ekonomikas ministrs	Ekonomikas un infrastruktūras ministrs
Xxxxx Xxxxxxxxxx	Tāvi Āss [Xxxxx Xxx]

1. 1Direktīva 2018/2001: Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK.

Tulkojums ÓÓ Valsts valodas centrs, 2020