Contract
<.. image(Document Cover Page. Document Number: 11561/17 DCL 1. Subject Codes: JUSTCIV 186 AGRI 439 ENER 345 IND 200. Heading: DEKLASIFIKĀCIJA. Subject: Ieteikums – PADOMES LĒMUMS, ar ko pilnvaro sākt sarunas, lai noslēgtu Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības, būvniecības un ieguves iekārtām (ILB protokols). Location: Briselē. Date: 2021. gada 19. novembris. Interinstitutional Files: Not Set. Institutional Framework: Eiropas Savienības Padome. Language: LV. Distribution Code: PUBLIC. GUID: 5691692397731591322_1) removed ..>
Eiropas Savienības
Padome
Briselē, 2021. gada 19. novembrī
(OR. en)
11561/17
DCL 1
JUSTCIV 186
AGRI 439
ENER 345
IND 200
DEKLASIFIKĀCIJA1
Dokuments: 11561/17
Datums: 2017. gada 29. augusts Jauns statuss: Publiski pieejams
Temats: Ieteikums – PADOMES LĒMUMS, ar ko pilnvaro sākt sarunas, lai noslēgtu Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības, būvniecības un ieguves iekārtām (ILB protokols)
Pielikumā pievienota iepriekš minētā dokumenta deklasificēta versija. Šā dokumenta teksts ir idents iepriekšējai versijai.
1 Dokumentu […] deklasificējusi Eiropas Komisija.
RESTREINT UE/EU RESTRICTED
Eiropas Savienības
Padome
Briselē, 2017. gada 29. augustā
(OR. en) 11561/17
RESTREINT UE/EU RESTRICTED
JUSTCIV 186
AGRI 439
ENER 345
IND 200
PAVADVĒSTULE
Sūtītājs:
Eiropas Komisija
Saņemšanas datums: 2017. gada 23. augusts
Saņēmējs:
K-jas dok. Nr.: Temats:
Padomes Ģenerālsekretariāts
COM(2017) 448 final
Ieteikums – PADOMES LĒMUMS, ar ko pilnvaro sākt sarunas, lai noslēgtu Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības, būvniecības un ieguves iekārtām (ILB protokols)
Pielikumā ir pievienots dokuments COM(2017) 448 final.
Pielikumā: COM(2017) 448 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.8.2017.
COM(2017) 448 final
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro sākt sarunas, lai noslēgtu Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības, būvniecības un ieguves iekārtām (ILB protokols)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
• Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta jeb UNIDROIT (starpvaldību organizācija, kuras locekles ir visas dalībvalstis) paspārnē diplomātiskajā konferencē, kas 2001. gada novembrī notika Keiptaunā, Dienvidāfrikā, tika pieņemta Konvencija par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (“Keiptaunas konvencija”) un Protokols par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām.
Keiptaunas konvencijas sistēmai ir elastīga struktūra: tās pamats ir pati konvencija, kurā noteikti juridiskie noteikumi, kas piemērojami visām pārvietojamo iekārtu kategorijām, un to papildina konkrēti protokoli, kuros ir konkrēti noteikumi par noteiktiem iekārtu veidiem.
Konvencijā ir paredzēti noteikumi par starptautisko garantiju (līgums par saistību izpildes nodrošināšanu, līgums par īpašumtiesību rezervēšanu vai nomas līgums) noteikšanu un sekām attiecībā uz atsevišķām protokolos noteiktām pārvietojamo iekārtu kategorijām: gaisa kuģu iekārtas (gaisa kuģu korpusi, gaisa kuģu motori un helikopteri), dzelzceļa ritošais sastāvs un kosmosa sistēmas.
Ja to prasa konkrētās nozares īpašās iezīmes, konvencija var tikt grozīta ar šiem protokoliem. Tādējādi konkrētā pārvietojamo iekārtu kategorijā augstāks spēks ir attiecīgajam protokolam, nevis konvencijai. Valstu pienākumi saskaņā ar konvenciju ir atkarīgi no protokoliem, kuriem tās pievienojas. Konvenciju kādai pārvietojamo iekārtu kategorijai var piemērot tikai tad, kad stājies spēkā attiecīgais protokols, un tikai starp attiecīgā protokola pusēm. Taču konvencija un attiecīgais protokols ir lasāmi kopā kā viens vienots juridiskais instruments.
Ieguve, lauksaimniecība un būvniecība ir vispārsvarīgas komercdarbības jomas, īpaši jaunattīstības valstīs. Tāpēc UNIDROIT darba programmā 2006. gadā tika paredzēts sagatavot Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības, būvniecības un ieguves iekārtām (turpmāk “ILB protokols”). Bija divi iemesli, kāpēc UNIDROIT kā ceturtā protokola priekšmetu ierosināja lauksaimniecības, būvniecības un ieguves iekārtas. Pirmkārt, uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības, būvniecības un ieguves jomās, tiktu dota iespēja iegādāties iekārtas, ko tie citādi nespētu iegādāties, un tādējādi tiem tiktu dota iespēja optimizēt darbību. Otrkārt, iekārtu ražotājiem tiktu dota iespēja eksportēt savus ražojumus uz tirgiem, kas bez šāda protokola tiem nebūtu pieejami.
Pēc sagatavošanās darbiem, kas ietvēra vairākas izpētes grupas sanāksmes un apspriešanos ar privāto sektoru, UNIDROIT padome 95. sesijā (2016. gada 18.–20. maijs) atzina, ka izpētes grupas sagatavotais protokola projekts ir pietiekami pilnīgs, lai būtu pamats sasaukt valdību ekspertu komiteju. Pirmā valdību ekspertu komitejas sesija notika Romā 2017. gada 20.–
24. martā.
Komisija, pārstāvot Eiropas Savienību, kurai UNIDROIT ir novērotājas statuss, šajā sanāksmē piedalījās, ievērojot saskaņoto nostāju, kas tika pieņemta Padomes Civiltiesību jautājumu
darba grupā (vispārēji jautājumi) un noteikta Padomes dokumentā 7083/17 EU
RESTRICTED.
Otrā un, visticamāk, pēdējā valdību ekspertu komitejas sesija notiks Romā 2017. gada 2.–
6. oktobrī. ILB protokola pieņemšanas diplomātiskajai konferencei būtu jānotiek 2018. gada otrajā pusē. Tāpēc ir ieteicams Padomes darba grupas pieņemto saskaņoto nostāju apstiprināt ar oficiālām sarunu norādēm, kas Komisijai ļautu pārstāvēt ES intereses nākamajā diplomātiskajā konferencē.
• Atbilstība spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
ES līdzšinējās darbības saistībā ar Keiptaunas konvenciju ietver pievienošanos konvencijai un tās gaisa kuģu protokolam 2009. gadā2, dzelzceļa protokola parakstīšanu 2009. gadā3 un tā apstiprināšanu 2014. gadā4.
Attiecībā uz kosmosa protokolu Komisija, balstoties uz Padomes 2004. gada 10. februārī pieņemtajām sarunu norādēm5 un pārstāvot ES, cieši sekoja līdzi UNIDROIT valdību ekspertu komitejas piecu sesiju sanāksmēm attiecībā uz Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokola par jautājumiem, kas attiecas uz kosmosa sistēmām, projekta pieņemšanu un piedalījās 2012. gada diplomātiskajā konferencē, kurā tika pieņemts kosmosa protokols.
• Atbilstība citiem Savienības politikas virzieniem
Šis ieteikums par sarunu norādēm atbilst ES vispārīgajai politikai veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka starptautiskajā kontekstā tiek ievērota ES ekskluzīvā ārējā kompetence: vai nu ES pievienojas starptautiskām konvencijām, kas ietver ES ekskluzīvajā ārējā kompetencē ietilpstošus noteikumus, gadījumā, kad to pieļauj reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas (REIO) klauzula, ar kuru šīm organizācijām tiek atļauts (kā šajā gadījumā) parakstīt vai ratificēt starptautisku juridisko instrumentu, vai ES pilnvaro dalībvalstis to darīt Savienības vārdā.
Līdz ar to, ka acquis tiesu iestāžu sadarbībā civillietās ir sasniedzis augstu attīstības pakāpi, ir attiecīgi paplašināta ES ekskluzīvā kompetence starptautiskajos jautājumos. Dažos gadījumos ekskluzīvā kompetence attiecas uz visu juridisko instrumentu (piemēri: Hāgas 2005. gada
30. jūnija Konvencija par tiesas izvēles līgumiem un Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvencija par starptautisku bērna pabalstu prasību izpildi un citiem ģimenes uzturēšanas
2 2009/370/EK: Padomes lēmums (2009. gada 6. aprīlis) par to, ka Eiropas Kopiena pievienojas Konvencijai par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un tās Protokolam par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām (konvencija un protokols kopīgi pieņemti 2001. gada
16. novembrī Keiptaunā), OV L 121, 15.5.2009., 3.–7. lpp.
3 2009/940/EK: Padomes lēmums (2009. gada 30. novembris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu Luksemburgā 2007. gada 23. februārī pieņemto Protokolu par dzelzceļa ritošā sastāva jautājumiem, kas pievienots Konvencijai par starptautisko nodrošinājumu [starptautiskajām garantijām] attiecībā uz pārvietojamām iekārtām, OV L 331, 16.12.2009., 1.–16. lpp.
4 2014/888/ES: Padomes lēmums (2014. gada 4. decembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā apstiprinātu 2007. gada 23. februārī Luksemburgā pieņemto Protokolu par dzelzceļa ritošā sastāva jautājumiem, kas pievienots Konvencijai par starptautisko nodrošinājumu [starptautiskajām garantijām] attiecībā uz pārvietojamām iekārtām, OV L 353, 10.12.2014., 9.–12. lpp.
5 5609/04 JUSTCIV 9 TRANS 35 OC 46 RESTREINT UE.
veidiem), bet citos gadījumos ES ekskluzīvā kompetence attiecas tikai uz dažiem juridiskā instrumenta noteikumiem, un tādā gadījumā, ja vien ES nenolemj īstenot arī dalīto kompetenci, rezultāts ir “jaukti nolīgumi”.
Keiptaunas konvencija un tās protokoli pieder pie jauktajiem nolīgumiem: daži jautājumi ietilpst ES ekskluzīvajā kompetencē, savukārt citi – dalībvalstu kompetencē, jo ES attiecībā uz šo konvenciju un tās protokoliem nav nolēmusi īstenot arī dalīto kompetenci. Balstoties uz vispārīgajiem noteikumiem par ES ekskluzīvo kompetenci, ekskluzīvās kompetences jautājumos dalībvalstis var rīkoties vienīgi tad, ja to ir atļāvusi ES, un tādējādi tās var parakstīt vai ratificēt protokolus tikai pēc tam, kad tos parakstījusi vai attiecīgi ratificējusi/pievienojusies/apstiprinājusi ES.
2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
• Juridiskais pamats
Šis ieteikums pieņemt Padomes lēmumu par sarunu norādēm balstās uz LESD 81. pantu un
218. panta 3. un 4. punktu, jo ILB protokols ir starptautisks juridiskais instruments. Tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās reglamentē LESD 81. pants, kas attiecīgi ir juridiskais pamats ES kompetencei šajā jomā.
Saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, jo īpaši 2006. gada 7. februāra Atzinumu 1/03 par Savienības kompetenci noslēgt jauno Lugāno konvenciju par jurisdikciju un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, kā arī 2014. gada 14. oktobra Atzinumu 1/13 par Savienības ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz piekrišanas sniegšanu par trešās valsts pievienošanos Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, sarunas par atsevišķiem UNIDROIT ILB protokola projekta noteikumiem un to pieņemšana ietilpst ES ekskluzīvajā ārējā kompetencē, jo tie “[var ietekmēt] kopējos noteikumus vai mainīt to saturu”.
Šis jautājums jau bija plaši iztirzāts iepriekšējos ieteikumos Padomei attiecībā uz sarunu norādēm, kas tika pieņemtas attiecībā uz Keiptaunas konvenciju un tās trim protokoliem, tāpēc šo jautājumu nav nepieciešamības skatīt detalizētāk. Tomēr turpmāk tekstā ir sniegts detalizēts skaidrojums par ES ekskluzīvajā kompetencē esošajiem noteikumiem.
• Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Neattiecas.
• Proporcionalitāte
Ieteiktās sarunu norādes ir līdzīgas tām, kas tika pieņemtas par iepriekšējiem trim protokoliem, un tajās nav nekā tāda, kas neattiektos uz mērķi nodrošināt, ka attiecībā uz atsevišķiem ILB protokola noteikumiem tiek ievērota ES ekskluzīvā ārējā kompetence un ka dalībvalstīm tiek ļauts savā starpā piemērot ES tiesības.
Turklāt ES dalība ILB protokola sagatavošanā uz šo sarunu norāžu pamata neskar jautājumu
par to, vai ES pievienosies attiecīgajam juridiskajam instrumentam, kuru plānots pieņemt.
Proti, ES šā lēmuma pieņemšanā ir pilnīga rīcības brīvība, kā to ilustrē piemērs ar kosmosa protokolu, attiecībā uz kuru ES vēl nav pieņēmusi nekādu lēmumu par parakstīšanu un ratificēšanu.
• Juridiskā instrumenta izvēle
Neattiecas.
3. EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Kopš UNIDROIT 2016. gada septembrī sasauca pirmo valdību ekspertu sanāksmi, dalībvalstis Padomes Civiltiesību jautājumu darba grupā (vispārēji jautājumi) tiek regulāri informētas un ar tām notiek regulāra apspriešanās par saskaņoto kursu, kāds jāietur saistībā ar ES nostāju. ES saskaņotā nostāja attiecībā uz valdību ekspertu pirmo sanāksmi ir atrodama iepriekš minētajā Padomes dokumentā 7083/17 EU RESTRICTED. Turklāt dalībvalstu delegāti tika informēti uz vietas Romā ad hoc ES koordinācijas sanāksmē. Komisija ziņojumu par pirmās sesijas iznākumu sniedza Padomes Civiltiesību jautājumu darba grupas (vispārēji jautājumi) 2017. gada 29. maija sanāksmē.
• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Komisija paļāvās uz pieredzi, kas tika gūta, sagatavojot sarunu norādes attiecībā uz sarunām par Keiptaunas konvenciju un tās protokoliem. Tomēr šeit der atzīmēt, ka sagatavošanās darbu ietvaros pirms pirmās valdību ekspertu sanāksmes, kas notika 2017. gada martā, Vācija un Amerikas Savienotās Valstis apspriedās ar privāto sektoru (2010.–2012. gadā), un tas kopumā izrādīja ieinteresētību par ILB protokolu un atbalstīja to.
2014. gadā UNIDROIT padomes 93. sesijā tika panākta vienošanās izveidot izpētes grupu, kuras uzdevums būtu līdz 95. sesijai izstrādāt ILB protokola pirmo projektu. Izpētes grupas sastāvā ir vairāki starptautiski eksperti nodrošināto darījumu tiesību jomā, un grupai kopš 2014. gada ir bijušas četras sanāksmes. Pirms pirmās valdību ekspertu tikšanās UNIDROIT uzaicināja tā dalībvalstis un Keiptaunas konvencijas puses uz pusdienu ilgu simpoziju 2016. gada 2. decembrī, lai apspriestu šā projekta galvenos aspektus.
• Ietekmes novērtējums
Par šo ieteikumu nav sagatavots ietekmes novērtējums, kā tas bija saistībā ar trim iepriekšējiem ieteikumiem attiecībā uz Padomes sarunu norādēm par Keiptaunas konvenciju un tās gaisa kuģu protokolu, dzelzceļa protokolu un kosmosa protokolu. Vienīgais jautājums, par kuru Padomei jālemj šajā posmā, ir tas, vai ES piedalīsies sarunu noslēdzošajos posmos, un minētais neskar jautājumu par to, vai ES parakstīs un noslēgs attiecīgo protokolu.
Tie nedaudzie ES ekskluzīvajā kompetencē esošie noteikumi, kas aprakstīti turpmāk, nav strīdīgi – tie ir tie paši starptautisko privāttiesību noteikumi, kas iekļauti konvencijā un tās iepriekšējos protokolos un, kā uzskatāms, ietekmē ES acquis (pagaidu pasākumi,
maksātnespējas noteikumi, noteikumi par tiesību aktu izvēli). Tāpat kā attiecībā uz iepriekšējiem juridiskajiem instrumentiem, šie noteikumi ir t. s. piedalīšanās klauzulas, kas nozīmē, ka, ja vēlāk ES nolems ratificēt šo protokolu, tā var izvēlēties šos noteikumus nepiemērot, lai ES dalībvalstu vidū attiecīgi turpinātu piemērot ES acquis. Šāda izvēle tika izdarīta, pievienojoties Keiptaunas konvencijai un tās gaisa kuģu protokolam un apstiprinot dzelzceļa protokolu. Kā norādīts iepriekš, līdz šim vēl nav veikti nekādi pasākumi attiecībā uz kosmosa protokola parakstīšanu/ratificēšanu.
ES ekskluzīvā kompetence attiecas tikai uz starptautisko privāttiesību noteikumiem; protokola materiālās normas ir dalībvalstu kompetencē, ja vien ES šajā jomā neīstenos dalīto kompetenci. Tāpēc ietekmes novērtējums par ES ekskluzīvajā kompetencē esošajiem noteikumiem nebūtu lietderīgs, jo ES nav nekādas izvēles.
Tomēr, kā minēts iepriekšējā punktā, UNIDROIT ietvaros tika organizētas intensīvas apspriešanās un priekšizpētes, pirms tika atzīts, ka darbs pie protokola projekta ir pietiekami pavirzījies uz priekšu, lai sasauktu pirmo valdību ekspertu sanāksmi.
Šie priekšdarbi cita starpā ietvēra Tiesību ekonomiskās analīzes centra (CEAL) pētniecības direktora sagatavoto pētījumu par potenciālajiem ekonomiskajiem ieguvumiem no ILB protokola (prezentēts padomes 92. sesijā 2003. gadā). CEAL pētījumā bija norādīts, ka ILB protokola iespējamais rezultāts būtu aptuveni USD 2 triljardus vērtu ILB iekārtu lietošana, un piecu līdz septiņu gadu laikā ILB iekārtu noiets pieaugtu par USD 600 miljardiem6.
• Pamattiesības
Neattiecas.
4. IETEKME UZ BUDŽETU
Neattiecas.
5. CITI ELEMENTI
• Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Saskaņā ar parasto praksi Komisija dalībvalstis par sarunu virzību informēs Padomes Civiltiesību jautājumu darba grupā (vispārēji jautājumi).
• Konkrēto ieteikuma noteikumu detalizēts skaidrojums
Padomei ieteiktās sarunu norādes ir identiskas saskaņotajai nostājai, kas pieņemta pirms pirmās valdību ekspertu sanāksmes. Tās ir arī būtībā identiskas norādēm, kas bija pieņemtas par pārējiem protokoliem, ņemot vērā to, ka ILB protokola redakcija jau ir stabila, un nākamajā sanāksmē tajā nevajadzētu būt būtiskām izmaiņām. Jebkurā gadījumā nav gaidāmas
6 Sīkāk par sagatavošanās darbiem attiecībā uz ILB protokola izstrādi skatīt
xxxx://xxx.xxxxxxxx.xxx/xxxx-xx-xxxxxxxx-xxxxxxx/xxxxxxx-xxxxxxx/xxx-xxxxxxxx.
nekādas izmaiņas ES ekskluzīvajā kompetencē esošajos noteikumos un vispārējas ES nozīmes noteikumos (REIO klauzula, deklarācijas).
I. ES ekskluzīvajā kompetencē esošie noteikumi
a) Pagaidu pasākumi un maksātnespēja
Jautājumi, kas ietilpst ES ekskluzīvajā kompetencē, nav strīdīgi. Tie ir ļoti līdzīgi vai pat identiski attiecīgajiem noteikumiem gaisa kuģu, dzelzceļa un kosmosa protokolos.
Sarunu norādēs par iepriekšējiem protokoliem tika īpaši ņemti vērā noteikumi par jurisdikciju, nolēmumu atzīšanu un izpildi un pagaidu un aizsardzības pasākumiem, jo tie var ietekmēt to, kā tiek piemērota Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.
Turklāt attiecībā uz protokolu noteikumiem par tiesību aizsardzības līdzekļiem maksātnespējas gadījumā un par palīdzību maksātnespējas gadījumā sarunu norādēs bija noteikts, ka jānodrošina šo noteikumu atbilstība Regulai (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām.
Sarunu norādēs tika iekļauts arī punkts par Eiropas Kopienas (tagad – Eiropas Savienība) pievienošanos, izmantojot REIO klauzulu.
Komisija uzskata, ka ILB protokola projekta pašreizējā redakcijā ir pilnībā ievērots ES acquis attiecībā uz pagaidu pasākumiem (protokola projekta IX pants “Noteikumu grozījumi attiecībā uz pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem”) un maksātnespējas noteikumiem (X pants “Tiesību aizsardzības līdzekļi maksātnespējas gadījumā” un XI pants “Palīdzība maksātnespējas gadījumā”).
Keiptaunas konvencijas 55. pants attiecas uz deklarācijām par pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem (iespēju nepiemērot 13. pantu (Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļi) un 43. pantu (Jurisdikcija saskaņā ar 13. pantu)). Abi šie noteikumi būtu varējuši ietekmēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 (“regula “Brisele I””) 31. panta (Pagaidu pasākumi, ietverot drošības pasākumus) piemērošanu.
Nolūkā nodrošināt regulas “Brisele I” 31. panta piemērošanu Eiropas Kopiena 2001. gada novembra diplomātiskajā konferencē par Keiptaunas konvenciju panāca piekrišanu, ka tas, vai konvencijas 13. un 43. pants tiks piemēroti pilnībā vai daļēji, būs atkarīgs no attiecīgas deklarācijas.
Pievienojoties Keiptaunas konvencijai, Eiropas Kopiena pievienoja deklarāciju, kurā paredzēts, ka “gadījumos, kad parādnieka dzīvesvieta ir Kopienas dalībvalsts teritorijā, tās dalībvalstis, kurām ir saistoša Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, piemēros Keiptaunas konvencijas 13. un 43. pantu par pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tikai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 44/2001 31. pantu, kā to skaidrojusi Eiropas Kopienu Tiesa saistībā ar 1968. gada 27. septembra Briseles Konvenciju par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās”.
Sarunu norādēs par gaisa kuģu, dzelzceļa un kosmosa protokoliem bija skaidri minēts, ka
Keiptaunas konvencijas 55. pantu būtu jāturpina piemērot arī protokoliem.
Šī iespēja ir paredzēta ILB protokola projekta IX pantā “Noteikumu grozījumi attiecībā uz pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem”, kurš ir būtībā identisks attiecīgajiem gaisa kuģu, dzelzceļa un kosmosa protokolu pantiem (attiecīgi X, VIII un XX pants).
Xxxxxxxx, ka pēc regulas “Brisele I” pārstrādāšanas7 31. pants kļuva par 35. pantu, taču tā
redakcija ir identiska.
Attiecībā uz maksātnespēju sarunu norādēs par pieņemtajiem protokoliem bija prasīts, lai attiecīgie noteikumi būtu fakultatīvi, jo tie ietekmē to, kā tiek piemērota Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām.
ILB protokola projekta X pants (Tiesību aizsardzības līdzekļi maksātnespējas gadījumā) paredz iespēju piedalīties tā piemērošanā, un šis pants ir būtībā identisks attiecīgajiem pantiem, kas iekļauti gaisa kuģu protokolā (XI pants), dzelzceļa protokolā (IX pants) un kosmosa protokolā (XXI pants). Arī ILB protokola projekta XI pantā (Palīdzība maksātnespējas gadījumā) ir ietverta piedalīšanās klauzula, un šis pants ir būtībā identisks attiecīgajiem pantiem, kas iekļauti gaisa kuģu protokolā (XII pants), dzelzceļa protokolā (IX pants) un kosmosa protokolā (XXII pants).
Arī šajā gadījumā nesenā maksātnespējas regulas pārstrādāšana8 nemainīja ILB protokola maksātnespējas noteikumu ietekmi uz ES tiesībām.
b) Tiesību aktu izvēle
ILB protokola projekta pašreizējās redakcijas VI pantā ir ietverti pusēm piemērojamie noteikumi par tiesību aktu izvēli, kas pilnībā vai daļēji reglamentēs pušu līgumiskās tiesības un saistības.
Laikā, kad tika pieņemtas iepriekšējās sarunu norādes, nebija Eiropas Savienības līmeņa tiesiskā regulējuma par līgumiskajām saistībām piemērojamajiem tiesību aktiem, un līdz ar to Padome Komisijai netika sniegusi konkrētas sarunu norādes šajā jautājumā.
Taču 2008. gada 17. jūnijā tika pieņemta un 2009. gada 17. decembrī stājās spēkā Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (saukta par regulu “Roma I”)9.
VI panta 2. punktā paredzētās plašās iespējas izvēlēties piemērojamos tiesību aktus neatbilst ar Regulu Nr. 593/2008 izveidotajai sistēmai, tāpēc ES dalībvalstīm nevajadzētu piemērot šo pantu.
Šādu risinājumu ES izvēlējās arī attiecībā uz pārējiem protokoliem.
7 Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās,
OV L 351, 20.12.2012., 1.–32. lpp.
8 Regula (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām, OV L 141, 5.6.2015., 19.–72. lpp.
9 Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), OV L 177,
4.7.2008., 6.–16. lpp.
Padomes 2009. gada 6. aprīļa lēmumā par Eiropas Savienības pievienošanos Keiptaunas konvencijai un tās Protokolam par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām, ir īpaši pieminēta Kopienas ekskluzīvā kompetence atsevišķos gaisa kuģu protokola reglamentētajos jautājumos un, konkrētāk, ir izdarīta atsauce uz regulu “Roma I”. Tādējādi Kopiena attiecībā uz gaisa kuģu protokola pantu par tiesību aktu izvēli pieņēma īpašu deklarāciju.
Līdzīgi arī attiecībā uz dzelzceļa protokolu jautājums par tiesību aktu izvēli tika īpaši iekļauts deklarācijā, kas tika pieņemta atbilstoši XXII panta 2. punktam par Eiropas Kopienas kompetenci dzelzceļa protokola reglamentētajos jautājumos. Deklarācijas 5. punktā ir paredzēts, ka jautājumos, kas (inter alia) attiecas uz regulu “Roma I”, Eiropas Kopienas dalībvalstis savu kompetenci ir nodevušas Kopienai.
Savukārt kosmosa protokola VIII pantā ir ietverta nepiedalīšanās klauzula, kas nozīmē, ka šo pantu piemēro, ja vien tā piemērošanu līgumslēdzēja valsts nav izslēgusi ar īpašu deklarāciju. Tādējādi kosmosa protokola iespējamās parakstīšanas/ratificēšanas/apstiprināšanas brīdī ES būtu jāpieņem attiecīga deklarācija.
ILB protokola projekta pašreizējās redakcijas VI pantā ir ietverta piedalīšanās klauzula, un būtu jāraugās, lai tā tiktu saglabāta arī galīgajā redakcijā.
II. ES nozīmes nobeiguma noteikumi
Projekta nobeiguma noteikumos ir iekļauta REIO klauzula (XXII pants “Reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas”), kas ir būtībā identiska Keiptaunas konvencijas
48. pantam, gaisa kuģu protokola XXVII pantam, dzelzceļa protokola XXII pantam un kosmosa protokola XXXVII pantam.
Šis pants dod iespēju suverēnu valstu izveidotām reģionālām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kuras ir kompetentas protokola darbības jomā ietilpstošajos jautājumos, (šajā gadījumā domāta Eiropas Savienība) parakstīt vai apstiprināt protokolu vai piekrist vai pievienoties tam tā, it kā tās būtu līgumslēdzējas valstis.
ES būtu jāpievērš uzmanība arī projekta nobeiguma noteikumos iekļautajām ES nozīmes iespējām piedalīties piemērošanā (XXVI pants “Deklarācijas attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem”). Šā panta noteikumi ir formulēti pēc gaisa kuģu, dzelzceļa un kosmosa protokolu attiecīgo noteikumu parauga.
Secināms, ka ILB protokola projekta noteikumi, kas ietilpst ES ekskluzīvajā kompetencē vai kuriem ir ES nozīme, pašreizējā redakcijā nerada nekādas bažas. Tāpēc Komisija, ievērojot saskaņoto nostāju, kas pieņemta attiecībā uz pirmo valdību ekspertu sanāksmi 2017. gada martā, ierosina paturēt šos noteikumus pašreizējā redakcijā.
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro sākt sarunas, lai noslēgtu Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz
lauksaimniecības, būvniecības un ieguves iekārtām (ILB protokols)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā:
1) Eiropas Kopiena Konvencijai par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un tās Protokolam par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām, pievienojās 29.4.2009.
2) Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par dzelzceļa ritošā sastāva jautājumiem Eiropas Kopiena parakstīja 10.12.2009.
3) Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par dzelzceļa ritošā sastāva jautājumiem Eiropas Savienība apstiprināja 18.12.2014.
4) Patlaban Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) ietvaros norit sagatavošanās darbi attiecībā uz Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības, būvniecības un ieguves iekārtām (ILB protokols).
5) Dažos jautājumos, kurus reglamentē ILB protokola projekts, Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence.
6) Eiropas Savienībai būtu jāpiedalās sarunās par šo juridisko instrumentu attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības ekskluzīvajā kompetencē,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Komisija tiek pilnvarota jautājumos, kuri ir Savienības ekskluzīvajā kompetencē, Savienības vārdā risināt sarunas attiecībā uz Konvencijas par starptautiskajām garantijām
attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz lauksaimniecības, būvniecības un ieguves iekārtām (ILB protokols).
2. pants
Sarunu norādes ir sniegtas pielikumā.
3. pants
Sarunas risina, apspriežoties ar īpašo komiteju, kas iecelta saskaņā ar Līguma 218. panta
4. punktu.
4. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā – priekšsēdētājs