APSTIPRINĀTI AR IF P&C INSURANCE AS VALDES 2009.GADA 26.JŪNIJA LĒMUMU

ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANAS NOTEIKUMI Nr.10.2.

APSTIPRINĀTI AR IF P&C INSURANCE AS VALDES 2009.GADA 26.JŪNIJA LĒMUMU

1. NOTEIKUMOS LIETOTIE TERMINI

1.1. Apdrošināšanas sabiedrība – If P&C Insurance AS, reģistrēta Igaunijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr. 10100168, juridiskā adrese Xxxxxxx 00, Xxxxxxx, 00000, Igaunija, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas If P&C Insurance AS Latvijas filiāle, kas reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā 2008.gada 19.novembrī ar vienoto reģistrācijas Nr. 40103201449.

1.2. Apdrošinājuma ņēmējs – fiziska vai juridiska persona, kas noslēdz apdrošinājuma līgumu savā vai citas personas labā.

1.3. Līguma puses – apdrošināšanas sabiedrība un apdrošinājuma ņēmējs.

1.4. Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādīta fiziska vai juridiska persona, kura veic saimniecisko darbību un kurai ir apdrošināmā interese.

1.5. Atlīdzības saņēmējs – apdrošināšanas polisē norādīta fiziska vai juridiska persona, kurai ir apdrošināmā interese un kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Ja apdrošināšanas polisē nav norādīts citādi, tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību ir apdrošinātajam.

1.6. Apdrošināšanas līgums – apdrošināšanas sabiedrības un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības, bet apdrošināšanas sabiedrība uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt atlīdzības saņēmējam apdrošināšanas atlīdzību vai nodrošināt pakalpojumus atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

1.7. Apdrošināšanas polise – dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas pieteikumu, ja tāds ir iesniegts, šos apdrošināšanas noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus, papildinājumus un pielikumus, par kuriem līguma puses ir vienojušās apdrošināšanas līguma darbības laikā.

1.8. Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē norādītais kustamais vai nekustamais īpašums.

1.9. Apdrošināšanas periods – apdrošināšanas polisē norādītais laika periods, kurā ir spēkā apdrošināšanas līgums.

1.10. Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas sabiedrības aprēķinātais un apdrošināšanas polisē norādītais maksājums par apdrošināšanu.

1.11. Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas polisē norādītā naudas summa, par kuru ir apdrošināts apdrošināšanas objekts un kas ir maksimālā summa, kuru apdrošināšanas sabiedrība var izmaksāt par zaudējumiem un bojājumiem, kas nodarīti apdrošināšanas objektam, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.

1.12. Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts pēkšņs un neparedzēts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

1.13. Apdrošināšanas atlīdzība – apdrošinājuma summa, tās daļa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

1.14. Apdrošināšanas pieteikums – apdrošināšanas sabiedrības noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais iesniedz apdrošināšanas sabiedrībai, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošināmā riska novērtēšanai.

1.15. Pašrisks – apdrošināšanas polisē norādīta zaudējumu daļa, kas izteikta fiksētā naudas summā vai procentos un kuru, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinājuma ņēmējs.

1.16. Apdrošināmā interese – interese neciest zaudējumus, iestājoties apdrošinātajam riskam.

1.17. Apdrošinātais risks – apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.

1.18. Teritoriālais segums – teritorija, kura ir norādīta apdrošināšanas polisē un kurā ir spēkā apdrošināšanas līgums.

1.19. Pilnīga bojāeja – apdrošināšanas objekta stāvoklis pēc apdrošināšanas gadījuma, ja apdrošināšanas sabiedrība vai tās pieaicinātie eksperti ir atzinuši tā remontu par tehniski neiespējamu vai ekonomiski nepamatotu, kā arī visos gadījumos, kad apdrošināšanas objekta paredzamie remonta izdevumi ir vienādi vai pārsniedz apdrošināšanas objekta vērtību tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

1.20. Tirgus vērtība – dienā tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās noteiktā vismazākā nepieciešamā naudas summa, par kādu īpašumam būtu jāpāriet no viena īpašnieka pie otra komerciāla darījuma rezultātā starp labprātīgu pārdevēju un labprātīgu pircēju, pieņemot, ka katra no pusēm rīkojas kompetenti un bez piespiešanas, iepriekš apzinot īpašuma reālo vērtību tirgū konkrētajā brīdī.

1.21. Administratīvā teritorija – LR normatīvajos aktos noteiktā mazākā Latvijas teritorijas iedalījuma vienība.

1.22. Terorisms – jebkuras personas vai personu grupas(u) darbība, kas iekļauj, bet neaprobežojas ar spēka, vardarbības vai tās draudu lietošanu, vai nu tās rīkojas vienas pašas vai saistībā ar kādu(ām) organizāciju(ām) vai valdību(ām) vai šīs organizācijas(u) vai valdības(u) vārdā un tā ir veikta politisku, reliģisku, ideoloģisku vai līdzīgu mērķu dēļ, iekļaujot nolūku ietekmēt jebkuru valdību un iebiedēt sabiedrību vai jebkuru sabiedrības daļu.

1.23. Force Majeure apstākļi jeb nepārvarama vara – jebkāds cēlonis, kas neatrodas tās līguma puses kontrolē, kuras saistību izpildījums ir ietekmēts un kuru ietekmētā līguma puse nevar paredzēt un novērst ar pienācīgu centību vai izmantojot pienācīgus līdzekļus, tai skaitā, bet ne tikai terora akti, sacelšanās, streiki, revolūcijas vai citas masu nekārtības, kari, ienaidnieka darbība, dabas katastrofas.

1.24. Trešā persona – persona, kas nav apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, to darbinieks vai persona, kura lieto apdrošināšanas objektu ar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā atļauju uz līguma vai citu tiesisku attiecību pamata.

2. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA NOSLĒGŠANA UN TĀ SPĒKĀ ESAMĪBA

2.1. Apdrošinājuma ņēmējs apliecina, ka, slēdzot apdrošināšanas līgumu, ir sniedzis apdrošināšanas sabiedrībai precīzu, patiesu un pilnīgu informāciju par apdrošināšanas objektu un tā vērtību.

2.2. Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par sniegtās informācijas patiesīgumu.

2.3. Ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais ir iesniedzis apdrošināšanas pieteikumu, apdrošināšanas sabiedrība tajā norādītās ziņas uzskata par patiesām līdz rakstiska paziņojuma saņemšanai par apdrošināšanas pieteikumā norādīto ziņu izmaiņām.

2.4. Apdrošināšanas līguma saturs un piemērojamais likums.

2.4.1. Interpretējot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas līgumu veidojošos dokumentus vērtē kā vienotu veselumu. Pretrunu gadījumā prioritāri ir apdrošināšanas polisē norādītie speciālie noteikumi un nosacījumi.

2.4.2. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts latviešu valodā, ja vien līguma puses rakstveidā nav vienojušās par apdrošināšanas līguma noslēgšanu citā valodā.

2.4.3. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kurus līguma puses piemēro no apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai.

2.5. Apdrošināšanas prēmijas samaksa un apdrošināšanas līguma spēkā esamība.

2.5.1. Apdrošināšanas līgums ir spēkā apdrošināšanas polisē norādītajā apdrošināšanas periodā un teritorijā. Apdrošināšanas līgums stājas spēkā laikā un datumā, kas norādīts apdrošināšanas polisē, ar nosacījumu, ka apdrošināšanas prēmijas maksājums (veicot prēmijas samaksu vairākos maksājumos

– pirmais maksājums) veikts apdrošināšanas polisē norādītajā termiņā un apjomā.

2.5.2. Rēķins par prēmijas samaksu tiek pievienots apdrošināšanas līgumam vai tiek nosūtīts atsevišķi. Elektroniski sagatavots rēķins ir derīgs bez zīmoga un paraksta. Ja apdrošināšanas polisē paredzētas vairākas prēmijas iemaksas, tad par katru iemaksu tiek izsniegts atsevišķs rēķins.

2.5.3. Prēmijas vai tās daļu samaksa jāveic ne vēlāk kā apdrošināšanas polisē norādītajos datumos neatkarīgi no tā, vai ir saņemts rēķins. Ja apdrošinājuma ņēmējs nav samaksājis prēmiju vai tās pirmo daļu līdz apdrošināšanas polisē norādītajam datumam, tad apdrošināšanas līgums nav spēkā no noslēgšanas brīža.

2.5.4. Ja prēmija vai tās pirmā daļa tiek samaksāta pēc apdrošināšanas polisē norādītā datuma, apdrošināšanas sabiedrība var izskatīt jautājumu par prēmijas vai tās pirmās daļas pieņemšanu un apdrošināšanas līguma spēkā stāšanos.

2.5.5. Ja prēmijas kārtējā daļa (izņemot pirmo) nav samaksāta apdrošināšanas polisē norādītajos termiņos, apdrošināšanas sabiedrība nosūta apdrošinājuma ņēmējam rakstveida paziņojumu ar uzaicinājumu samaksāt attiecīgo prēmijas daļu līdz paziņojumā noteiktajam datumam. Apdrošināšanas līguma darbība tiek apturēta nākamajā dienā pēc rakstveida paziņojuma nosūtīšanas. Apdrošināšanas līguma darbības apturēšana beidzas ar brīdi, kad ir samaksāta apdrošinātāja paziņojumā norādītā apdrošināšanas prēmija. Ja apdrošinājuma ņēmējs paziņojumā noteiktajā termiņā un apmērā nesamaksā apdrošināšanas prēmiju, apdrošināšanas sabiedrībai ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu un neatmaksāt iemaksāto apdrošināšanas prēmiju.

2.5.6. Ja apdrošināšanas prēmija tiek maksāta ar pārskaitījumu, tad par samaksas datumu tiek uzskatīts datums, kad nauda tiek ieskaitīta apdrošināšanas sabiedrības norādītajā kontā.

2.6. Force Majeure jeb nepārvaramas varas apstākļi. Līguma puses tiek atbrīvotas no atbildības par daļēju vai pilnīgu saistību neizpildīšanu, ja tam par iemeslu ir Force Majeure jeb nepārvaramas varas apstākļi. Līguma pusei, kuras saistību izpildi kavē Force Majeure jeb nepārvarama vara, jābrīdina otra līguma puse par šī perioda sākumu un beigām 3 (trīs) dienu laikā no brīža, kad attiecīgā puse uzzina par traucējumu, vai no brīža, kad tai radusies iespēja paziņot par traucējuma sākumu vai beigām.

3. APDROŠINĀJUMA ŅĒMĒJA, APDROŠINĀTĀ PIENĀKUMI

3.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir informēt apdrošināšanas līguma izpildē iesaistītās personas par apdrošināšanas līguma noteikumiem, kā arī izskaidrot tām no apdrošināšanas līguma izrietošās tiesības un pienākumus, īpaši drošības prasības.

3.2. Apdrošināšanas līgumā noteiktie pienākumi un saistības tiek vienlīdz attiecināti gan uz apdrošinājuma ņēmēju, gan apdrošināto un to darbiniekiem vai personām, kuras lieto apdrošināto īpašumu ar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā atļauju uz līguma vai citu tiesisku attiecību pamata.

3.3. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumi apdrošināšanas līguma darbības laikā:

3.3.1. nekavējoties, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā, skaitot no dienas, kad apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam kļuva zināms un bija iespēja paziņot, rakstveidā informēt apdrošināšanas sabiedrību, ja apdrošināšanas perioda laikā ir notikušas izmaiņas attiecībā uz apdrošināto objektu, kā arī apdrošināšanas polisē vai pieteikumā norādītajiem faktiem, kā rezultātā mainās apdrošināto risku ietekmējošie faktori, piemēram, mainās apdrošinātā objekta izmantošanas mērķis, īpašnieks, apdrošināšanas objekts tiek apgrūtināts ar lietu tiesībām u.c.;

3.3.2. informēt apdrošināšanas sabiedrību, ja apdrošināšanas objekts ir apdrošināts arī citā apdrošināšanas sabiedrībā vai ja šāds līgums tiek noslēgts apdrošināšanas līguma darbības laikā;

3.3.3. ar savu darbību vai bezdarbību nepalielināt apdrošināto risku iestāšanās iespējamību;

3.3.4. nodrošināt apdrošināšanas sabiedrības pārstāvim iespēju veikt apdrošināšanas objekta apskati;

3.3.5. pēc apdrošināšanas sabiedrības pieprasījuma uzrādīt īpašumtiesību vai citu tiesību uz apdrošināšanas objektu apliecinošu dokumentu, apdrošināšanas objekta fizisko, tehnisko stāvokli raksturojošus dokumentus, kā arī personas identifikāciju apliecinošu dokumentu.

3.4. Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam:

3.4.1. rīkoties tiesību aktos noteiktajā kārtībā un atkarībā no gadījuma rakstura nekavējoties paziņot par to policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam vai citai iestādei, kura pilda attiecīgos glābšanas darbus vai izmeklē gadījuma apstākļus;

3.4.2. darīt visu, lai samazinātu iespējamos zaudējumus, netiktu radīti papildus zaudējumi, kā arī, ja nepieciešams, piedalīties apdrošināšanas gadījuma apstākļu un tā iestāšanās iemeslu noskaidrošanā uz vietas;

3.4.3. palīdzēt noskaidrot iespējamās vainīgās (atbildīgās) personas, negadījuma liecinieku vārdus, adreses un citas ziņas par šīm personām;

3.4.4. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, paziņot apdrošināšanas sabiedrībai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, bet ne vēlā kā 3 (trīs) darba dienu laikā no brīža, kad tas kļuva iespējams, iesniegt rakstisku pieteikumu, ietverot detalizētu apdrošināšanas gadījuma aprakstu. Rakstisku atlīdzības pieteikumu var iesniegt arī, nosūtot to pa faksu vai e-pastu;

3.4.5. 3 (trīs) darba dienu laikā no brīža, kad ir iesniegts rakstisks pieteikums apdrošināšanas sabiedrībai, neveikt jebkādas izmaiņas attiecībā uz bojāto lietu vai notikuma vietu, kas varētu ietekmēt zaudējuma iestāšanās cēloņa vai zaudējuma apjoma noteikšanu, izņemot, ja tas obligāti nepieciešams zaudējuma samazināšanas nolūkā vai sabiedrības interesēs, vai ja ir saņemta apdrošināšanas sabiedrības piekrišana;

3.4.6. nodrošināt apdrošināšanas sabiedrības pārstāvim iespēju apskatīt notikuma vietu un veikt pārbaudes, lai noteiktu zaudējumu rašanās cēloni un apmēru;

3.4.7. iesniegt apdrošināšanas sabiedrības noteiktajā termiņā tās pieprasītos dokumentus, kas raksturo apdrošinātā riska iestāšanos, izraisītos zaudējumus un to apmēru, kā arī nodrošināt citu informāciju un pierādījumus, kas nepieciešami, lai noskaidrotu, vai ir iestājies apdrošinātais risks, un lai precizētu tā izraisītos zaudējumus, kā arī dokumentus, kas apliecina apdrošināšanas atlīdzības prasītāja tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību;

3.4.8. uzņemties visas izmaksas, kas radušās saistībā ar apdrošināšanas gadījumu un kas saistītas ar apdrošināšanas objekta glābšanu un darbībām, lai nepieļautu tā tālākus bojājumus.

4. ADROŠINĀŠANAS SABIEDRĪBAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

4.1. Apdrošināšanas sabiedrība, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, izskaidro apdrošināšanas līguma noteikumus, apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā tiesības un pienākumus.

4.2. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā apdrošināšanas sabiedrība maina nosaukumu vai juridisko adresi, apdrošināšanas sabiedrība informē apdrošinājuma ņēmēju, publicējot šo informāciju savā interneta mājas lapā vai masu informācija līdzekļos.

4.3. Apdrošināšanas sabiedrība, saņemot rakstisku pieteikumu un visus nepieciešamos dokumentus par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, šajos noteikumos paredzētajā kārtībā izvērtē apdrošinātā riska iestāšanās apstākļus un pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu, samazināšanu vai atteikšanu un par to rakstiski paziņo apdrošinājuma ņēmējam, norādot iemeslu un pamatojumu apdrošināšanas atlīdzības samazināšanai vai atteikšanai.

4.4. Apdrošināšanas sabiedrība apdrošināšanas perioda laikā nepieciešamības gadījumā veic apdrošināšanas objekta apskati. Gadījumā, ja tiek konstatētas apdrošinātā riska izmaiņas (riska iestāšanās iespējamības samazināšanās vai palielināšanās), apdrošināšanas sabiedrība likumā ”Par apdrošināšanas līgumu” vai citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedāvā apdrošinājuma ņēmējam veikt grozījumus apdrošināšanas līguma noteikumos.

5. NOILGUMS

5.1. Apdrošināšanas sabiedrība pieņem un izskata paziņojumu par apdrošināšanas gadījumu tikai tad, ja paziņojums ir iesniegts ne vēlāk kā 3 (trīs) gadu laikā pēc apdrošinātā riska iestāšanās dienas.

6. PAZIŅOŠANAS KĀRTĪBA

6.1. Gadījumos, kad apdrošināšanas līgumā vai normatīvajos aktos ir noteikts apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā paziņošanas pienākums, attiecīgais paziņojums jāiesniedz rakstiskā veidā, nosūtot to uz apdrošināšanas sabiedrības adresi, kas norādīta apdrošināšanas polisē. Apdrošināšanas gadījumu paziņošanas kārtība ir noteikta šo noteikumu 3.4.4.punktā.

6.2. Apdrošināšanas sabiedrība paziņojumus un citus dokumentus, kas saistīti ar apdrošināšanas līgumu, nosūta uz apdrošināšanas polisē norādīto apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā adresi.

7. APDROŠINĀŠANAS LĪGUMA PIRMSTERMIŅA IZBEIGŠANA UN APDROŠINĀŠANAS PRĒMIJAS ATMAKSĀŠANA

7.1. Līguma puses apdrošināšanas līguma darbības laikā var vienoties par apdrošināšanas līguma izbeigšanu.

7.2. Apdrošinājuma ņēmējs var izbeigt apdrošināšanas līgumu pirms apdrošināšanas polisē noteiktā apdrošināšanas perioda beigu termiņa, iesniedzot apdrošināšanas sabiedrībai rakstveida iesniegumu vismaz 15 (piecpadsmit) dienas pirms vēlamā līguma izbeigšanas datuma.

7.3. Apdrošināšanas sabiedrība var izbeigt apdrošināšanas līgumu pirms apdrošināšanas polisē noteiktā apdrošināšanas perioda beigu termiņa likumā “Par apdrošināšanas līgumu” vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

7.4. Jebkura no līguma pusēm var izbeigt apdrošināšanas līgumu pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts pēc 15 (piecpadsmit) dienām no dienas, kad attiecīgā līguma puse nosūtījusi rakstveida paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu. Ja apdrošināšanas atlīdzība ir mazāka nekā starpība starp iemaksāto apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu, apdrošināšanas sabiedrība atmaksā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, no samaksātās apdrošināšanas prēmijas atskaitot apdrošināšanas atlīdzību, apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu un pierādāmos ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos apdrošinātāja izdevumus, kuri nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas prēmijas.

7.5. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts, ja:

7.5.1. apdrošinātājs ir izpildījis savas saistības;

7.5.2. apdrošinātā fiziskā persona ir mirusi un viņai nav mantinieku;

7.5.3. apdrošinātā juridiskā persona ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja.

7.6. Apdrošināšanas līgums uzskatāms par izbeigtu vai par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža likumā “Par apdrošināšanas līgumu” vai citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

7.7. Ja apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms apdrošināšanas polisē noteiktā apdrošināšanas perioda beigu termiņa, tad apdrošināšanas sabiedrība atmaksā apdrošināšanas prēmijas daļu, kas attiecas uz atlikušo apdrošināšanas periodu un atlikušajām apdrošināšanas saistībām, ieturot līdz 25% (divdesmit pieci procenti) no apdrošināšanas prēmijas par visu apdrošināšanas periodu, lai segtu ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītās administratīvās pierādāmās izmaksas. Taču apdrošināšanas prēmija netiek atmaksāta, ja to nosaka likums “Par apdrošināšanas līgumu” vai citi normatīvie akti.

8. VAIRĀKKĀRTĪGĀ APDROŠINĀŠANA, VIRSAPDROŠINĀŠANA, ZEMAPDROŠINĀŠANA

8.1. Ja viens un tas pats apdrošināšanas objekts ir apdrošināts pie vairākām apdrošināšanas sabiedrībām, katra apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina zaudējumus proporcionāli tās noslēgtā apdrošināšanas līguma apdrošinājuma summai. Kopējā apdrošināšanas atlīdzību summa nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījuma radītos zaudējumus.

8.2. Par virsapdrošināšanu tiek uzskatīts gadījums, ja apdrošinājuma summa ir lielāka par apdrošināšanas objekta vērtību. Gadījumā, ja apdrošināšanas objekts apdrošināts virs tā vērtības, tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, kas nepārsniedz zaudējumu summu, no kuras atskaitīts apdrošināšanas līgumā noteiktais pašrisks.

8.3. Par zemapdrošināšanu tiek uzskatīts gadījums, ja apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību. Gadījumā, ja apdrošināšanas objekts apdrošināts zem tā vērtības, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, zaudējumu summa tiek samazināta, izmantojot koeficientu, kas norāda proporciju starp apdrošinājuma summu un īpašuma vērtību tieši pirms apdrošināšanas gadījuma. No aprēķinātās summas tiek atskaitīts apdrošināšanas līgumā noteiktais pašrisks.

9. VISPĀRĒJIE IZŅĒMUMI

9.1. Apdrošināšanas sabiedrībai nav pienākuma atlīdzināt:

9.1.1. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies kara, invāzijas vai karam līdzīgas darbības (neatkarīgi no tā, vai karš pieteikts vai nē) vai pilsoņu kara rezultātā;

9.1.2. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies lokautu, nemieru, sacelšanās, dumpju, streiku, pretošanās kustību, revolūcijas, militāra vai cita apvērsuma komandantstundas noteikšanas vai aplenkuma vai citu gadījumu, kuriem seko aplenkums vai komandantstundas noteikšana, rezultātā;

9.1.3. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies konfiskācijas, atsavināšanas valsts vajadzībām, kā arī īpašuma iznīcināšanas rezultātā, ja to sankcionējušas valsts varas iestādes;

9.1.4. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies terorisma rezultātā;

9.1.5. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies kodolsprādziena, atomenerģijas, radiācijas, radioaktīvā piesārņojuma, jonizējošā starojuma rezultātā;

9.1.6. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies vides piesārņošanas, piegružošanas un saindēšanas rezultātā;

9.1.7. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies sausās vai mitrās puves, pūšanas, pelējuma, apaugšanas ar piepi, smakas izdalīšanās, sēnīšu vai baktēriju iedarbības dēļ;

9.1.8. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies insektu, tārpu, grauzēju, putnu vai dzīvnieku nodarītu bojājumu dēļ;

9.1.9. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies azbesta, azbesta produktu, putekļu, izmaiņu gaisa temperatūrā vai mitrumā, izžūšanas vai izkalšanas, iztvaikošanas vai izgarošanas, sarukšanas vai izstiepšanās, korozijas, nodiluma, nolietojuma, zemes virsmas nosēšanās vai kustības, ēku, būvju plaisāšanas, ēku, būvju pamatu nosēšanās vai iegrimšanas un citu ilgstošu procesu rezultātā;

9.1.10. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies jebkādu plūdu rezultātā, tai skaitā, bet ne tikai nokrišņu rezultātā vai paaugstinoties ūdens līmenim tādā apmērā, ka augsnes virskārta vai susināšanas sistēma (x.xx. nokrišņu drenāžas un kanalizācijas sistēma) nespēj uzņemt ūdens daudzumu;

9.1.11. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies, aizsprostu, dambju vai citu ūdens būvju bojājumu rezultātā;

9.1.12. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies gruntsūdens līmeņa izmaiņu rezultātā;

9.1.13. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies iekšēju mehānisku vai elektrisku bojājumu vai elektrības pārtraukumu dēļ (x.xx. īssavienojums, pārspriegums), dzesēšanas vai citu šķidrumu sasalšanas dēļ, nekvalitatīvas ieeļļošanas vai degvielas dēļ, kā arī eļļas vai dzesēšanas šķidruma nepietiekama daudzuma dēļ;

9.1.14. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies neatbilstošas projektēšanas, rasējumu vai aprēķinu rezultātā, kā arī neatbilstošu materiālu izmantošanas vai kļūdaina darba rezultātā;

9.1.15. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies nepilnīgas vai nepareizas apdrošināšanas objekta uzturēšanas vai lietošanas rezultātā;

9.1.16. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies normatīvo aktu, būvnormatīvu, tehniskās ekspluatācijas vai ugunsdrošības noteikumu tīša pārkāpuma rezultātā;

9.1.17. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies apdrošināšanas objekta būvniecības, rekonstrukcijas vai remontdarbu rezultātā;

9.1.18. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies montāžas, demontāžas, izmēģināšanas vai testēšanas rezultātā;

9.1.19. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies, ja apdrošināšanas objekts tiek izmantots citiem darbiem un mērķiem, un tādos apstākļos, nekā to ir paredzējis ražotājs;

9.1.20. jebkura veida netiešus vai finansiāla rakstura zaudējumus, tai skaitā, bet ne tikai, kas radušies no negūtās peļņas, uzņēmējdarbības pārtraukuma, nesavlaicīgas piegādes un līgumsaistību neizpildes;

9.1.21. zaudējumus vai bojājumus, kurus atlīdzinājusi trešā puse labprātīgi vai kuri jāatlīdzina saskaņa ar tiesas spriedumu;

9.1.22. zaudējumus vai bojājumus, kas jāatlīdzina saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto apdrošināšanu vai kas jāatlīdzina uz cita apdrošināšanas līguma pamata;

9.1.23. zaudējumus vai bojājums, kas jāatlīdzina saskaņā ar ražotāja, piegādātāja vai citu garantiju;

9.1.24. soda sankcijas, tai skaitā, bet ne tikai, līgumsodus, kavējuma procentus, soda naudas, valsts vai pašvaldību iestādes uzliktus sodus;

9.1.25. izdevumus par apdrošināšanas objekta apsaimniekošanu un apkalpošanu, kā arī tehniskās apkopes veikšanas un servisa izdevumus;

9.1.26. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies tādu energonesēju, kā elektrība, gāze, ūdens, tvaika, siltuma vai cita faktora pārtraukuma vai to paaugstināta patēriņa rezultātā;

9.1.27. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies apdrošinājuma ņēmēja, apdrošinātā, to darbinieku vai personas, kura lieto apdrošināto īpašumu ar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā atļauju uz līguma vai citu tiesisku attiecību pamata, pretlikumīgas darbības, ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības rezultātā;

9.1.28. izdevumus par jebkuriem apdrošināšanas objekta uzlabojumiem, izmaiņām, papildinājumiem, kā arī remonta izdevumus, kas nav saistīti ar apdrošināšanas gadījumu;

9.1.29. ekspertīzes izdevumus, kurus rakstveidā nav apstiprinājusi apdrošināšanas sabiedrība;

9.1.30. tāda īpašuma vērtību, kura klātbūtni apdrošināšanas gadījuma iestāšanās laikā neapstiprina apdrošināšanas vietas apskate, īpašuma atliekas vai dokumenti;

9.1.31. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies neizskaidrojamas pazušanas rezultātā, vai kas atklāti inventarizācijas laikā;

9.1.32. zaudējumus vai bojājumus priekšmetiem, kurus apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais nelikumīgi ieguvis vai patur savā īpašumā (piemēram, priekšmeti, kuru iegūšanai vai turēšanai apdrošinātajam nav normatīvajos aktos paredzētas licences vai atļaujas, zagti vai laupīšanas rezultātā iegūti priekšmeti u.tml.).

9.2. Tūkstošgades izņēmums.

9.2.1. Apdrošināšanas sabiedrība neatlīdzina zaudējumus, kurus tieši vai netieši, kopumā vai daļēji ir izraisījis:

- datuma nozīmība iekārtu un/vai sistēmu funkcionēšanā;

- iekārtu un/vai sistēmu monitorings vai konsultācijas par datuma ietekmi uz to funkcionēšanu;

- aprīkojuma, sistēmu vai to kombinācijas funkcionēšanai nozīmīga datuma uzraudzība, apstiprināšana, lēmuma pieņemšana, apliecināšana vai līdzīga darbība.

9.2.2. Šis izņēmums attiecas uz visiem datumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir saistīti ar pāreju uz jauno gadu tūkstošgadi, vai jebkuru citu laiku.

9.2.3. Jēdziens “datums” ietver jebkuras kalendāras sistēmas laika norādes iekārtās, sistēmās vai procesu kontrolē informācijas, koda vai signāla veidā.

9.2.4. Jēdziens “aprīkojums” apzīmē jebkuru mehānismu, produktu vai jebkādu citu fizisku objektu vai objektu grupu, īpašuma vai tā daļu veidā, ietverot, bet neaprobežojoties ar datoru aparatūru, programmu nodrošinājumu un iestrādātām elektroniskām sastāvdaļām (ietverot mikroprocesorus un mikroshēmas).

9.2.5. Jēdziens “sistēma” apzīmē jebkuru informāciju, instrukciju vai to kopumu, un jebkuru informācijas un instrukciju nesēju starpposmu, kā datoru, papīru vai staru, viļņu, fiziskas ietekmes, ķīmisku procesu vai citā materiālā vai nemateriālā veidā.

10. APDROŠINĀTIE RISKI

10.1. Šajos noteikumos uzskaitītie riski ir apdrošināti tikai tad, ja tie ir norādīti un īpaši atzīmēti apdrošināšanas polisē.

10.2. Uguns nelaimes. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina apdrošināšanas objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis:

10.2.1. Ugunsgrēks - uguns, kura izcēlusies no ugunij neparedzētas vietas, kā arī uguns, kura izcēlusies no ugunij paredzētas vietas un turpinājusi patstāvīgi izplatīties tālāk;

Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina arī apdrošināšanas objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus:

- ko izraisījis ugunsgrēka rezultātā radies karstums vai dūmi, vai sodrēji;

- kas radušies ugunsgrēka dzēšanas darbu rezultātā.

10.2.2. Zibens spēriens - tieša zibens iedarbība neatkarīgi no tā, vai tas ir izraisījis ugunsgrēku;

10.2.3. Eksplozija - pēkšņa, ārdoša spiediena spēka izpausme, ko izraisa ķīmiskas reakcijas rezultātā radies pārāk augsts gāzu vai tvaiku spiediens, neatkarīgi no tā, vai tas ir izraisījis ugunsgrēku;

Par tilpnes (tvaika, ūdens vai gāzes tilpnes, apkures katla, cauruļvadu u.tml.) eksploziju uzskata tikai tādu eksploziju, ja šīs tilpnes sienas tiek sabojātas tādā mērā, ka notiek spiediena atšķirību izlīdzināšanās starp tās iekšieni un apkārtējo vidi.

10.2.4. Pilotējama lidaparāta, tā daļu vai tā kravas trieciens, neatkarīgi no tā, vai tas ir izraisījis ugunsgrēku.

10.3. Papildus izņēmumi. Apdrošinot risku ”Uguns nelaimes”, papildus izņēmumiem, kas uzskaitīti šo noteikumu 9.punktā, apdrošināšanas sabiedrība neatlīdzina:

10.3.1. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies gruzdēšanas rezultātā, ja uguns nav turpinājusi patstāvīgi izplatīties tālāk. Tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi un bojājumi, ja gruzdēšana ir ugunsgrēka sekas;

10.3.2. zaudējumus vai bojājumus elektrības sistēmām (tai skaitā, elektrības vadiem vai elektriskām iekārtām), kas radušies elektriskās strāvas iedarbības (pārsprieguma, īssavienojuma, īsslēguma, izolācijas

defekta, nepietiekama kontakta, mērierīču, kontrolierīču vai aizsargierīču neieslēgšanās vai bojājuma rezultātā u.tml., tai skaitā, arī zibens spēriena rezultātā) vai nepietiekamas tās padeves rezultātā. Tomēr tiek atlīdzināti zaudējumi vai bojājumi, ja uguns izcēlusies no šī objekta un turpinājusi patstāvīgi izplatīties tālāk;

10.3.3. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies pakļaujot apdrošināšanas objektu vai tā daļu apstrādei vai tehnoloģiskiem procesiem, kuros izmanto uguni vai citu termisku iedarbību ar mērķi izmainīt apdrošināšanas objekta īpašības vai citiem mērķiem saskaņā ar tehnoloģisko procesu, ja uguns izcēlusies šo darbību rezultātā un nav turpinājusi patstāvīgi izplatīties tālāk;

10.3.4. zaudējumus vai bojājumus apdrošināšanas objektam vai objekta daļai, kurā vai ar kura palīdzību tiek radīts vai pārvadīts siltums, uguns vai dūmgāzes, ja uguns izcēlusies no šī objekta un nav turpinājusi patstāvīgi izplatīties tālāk;

10.3.5. apdrošināšanas objektā uzglabājamo sprāgstvielu eksplozijas izraisītos zaudējumus vai bojājumus;

10.3.6. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies eksploziju rezultātā iekšdedzes dzinēju cilindros vai citās ierīcēs un iekārtās, kurās notiek apzināta eksplozijas enerģijas izmantošana;

10.3.7. valsts vai pašvaldības iestāžu sankcionētas spridzināšanas darbu rezultātā izraisītus zaudējumus vai bojājumus;

10.3.8. zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis pazemināts spiediens jeb implozija, kā arī paaugstināts spiediens, kura cēlonis nav ķīmiskā reakcija, jeb pārspiediens;

10.3.9. zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis lidaparātu skaņas aerodinamiskais vilnis.

10.4. Vētra un krusa. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina apdrošināšanas objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījusi:

10.4.1. Vētra – ar metereoloģiskiem laika apstākļiem saistītas gaisa masas plūsmas jeb vēja ar ātrumu vismaz 20,8 m/sek (jeb 9 balles pēc Boforta skalas) tieša iedarbība;

Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina arī apdrošināšanas objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus:

- ko izraisījusi šādas vētras rezultātā salauztu vai gaisā paceltu priekšmetu nokrišana uz apdrošinātā objekta;

- ko izraisījusi nokrišņu iekļūšana ēkā caur šādas vētras rezultātā bojātām būvkonstrukcijām ar nosacījumu, ka nokrišņu iekļūšana notiek vētras laikā vai uzreiz pēc tās.

10.4.2. Krusa – nokrišņi ledus graudu veidā.

10.5. Papildus izņēmumi. Apdrošinot risku ”Vētra un krusa”, papildus izņēmumiem, kas uzskaitīti šo noteikumu 9.punktā, apdrošināšanas sabiedrība neatlīdzina:

10.5.1. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies, vētras izraisītu plūdu rezultātā;

10.5.2. zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījusi nokrišņu iekļūšana caur neaizvērtiem logiem, ārdurvīm u.c. atverēm vai bojājumiem ēku būvkonstrukcijās, izņemot šo noteikumu 10.4.1.punktā noteiktajos gadījumos.

10.6. Noplūde no inženierkomunikācijām. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina apdrošināšanas objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījusi šķidruma vai ūdens tvaika noplūde no ēkas iekšienē iebūvētas un ēkas ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamas ūdensapgādes sistēmas, kanalizācijas sistēmas, apkures sistēmas, ventilācijas sistēmas, gaisa kondicionēšanas sistēmas, kā arī ēkas iekšienē iebūvētas ugunsdzēsības sistēmas (turpmāk tekstā - inženierkomunikācijas) to pēkšņa un neparedzēta plīsuma vai bojājuma dēļ.

Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina arī apdrošināšanas objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus:

- kas radušies šķidruma noplūdes dēļ, automātiski reaģējot normatīvo aktu prasībām atbilstoši ekspluatētām stacionārām ugunsdzēsības sistēmām vai iekārtām;

- šķidruma vai ūdens tvaika noplūde no inženierkomunikācijām, kas atrodas telpās vai ēkās, kas nav apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā īpašumā, valdījumā, lietojumā vai turējumā vai kurus izraisījis šajās telpās radies kanalizācijas nosprostojums.

Taču apdrošināšanas sabiedrība neatlīdzina zaudējumus vai bojājumus, kas saistīti ar pašu inženierkomunikāciju remontu, iegādi vai uzstādīšanu.

10.7. Inženierkomunikācijas. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kas saistīti ar pašu inženierkomunikāciju (ēkas iekšienē iebūvētas ūdens, kanalizācijas, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, ugunsdzēsības iekārtas vai sistēmas, kuras kalpo ēkas funkcionēšanai) remontu, iegādi vai uzstādīšanu, ja šādi zaudējumi vai bojājumi radušies inženierkomunikāciju pēkšņa un neparedzēta plīsuma vai bojājuma dēļ.

10.8. Papildus izņēmumi. Apdrošinot risku ”Noplūde no inženierkomunikācijām”, papildus izņēmumiem, kas uzskaitīti šo noteikumu 9.punktā, apdrošināšanas sabiedrība neatlīdzina:

10.8.1. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies tādu inženierkomunikāciju, kuras nekalpo ēkas funkcionēšanai, plīsuma vai bojājuma dēļ;

10.8.2. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies ārpus ēkas esoša ūdens, kanalizācijas, apkures vai citu inženierkomunikāciju plīsuma, bojājuma, nosprostojuma, kļūmes u.tml. iemeslu rezultātā;

10.8.3. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies sala iedarbības rezultātā;

10.8.4. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies, veicot inženierkomunikāciju remontu, vai nevērīga to servisa vai uzturēšanas rezultātā;

10.8.5. zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījusi nokrišņu iekļūšana caur neaizvērtiem logiem, ārdurvīm

u. c. atverēm vai bojājumiem ēku būvkonstrukcijās (tai skaitā no ēkas ārpusē esošām notekcaurulēm);

10.8.6. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies ilgtermiņa procesu, kas notiek pakāpeniski (aizsērēšanas, pilēšana, sūkšanās, kondensāts) rezultātā;

10.8.7. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies pašvaldības vai cita publiskā ūdens vai notekūdens cauruļvadu sistēmas bojājumu vai kļūmju rezultātā.

10.9. Trešo personu noziedzīga darbība. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina apdrošināšanas objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis:

10.9.1. Zādzība ar ielaušanos – tīša, prettiesiska mantas nolaupīšana, kas izdarīta, salaužot vai mehāniski bojājot šķēršļus, kas radīti, lai nevarētu brīvi iekļūt telpās, vai atverot durvju slēdzeni ar mūķīzeri;

Zādzības risks attiecībā uz šo noteikumu 11.5.punktā definētajām konstrukcijām vai to daļām, vai ēkas ārējām daļām, vai ārpus ēkas esošu kustamu mantu ir spēkā tikai tad, ja apdrošināšanas objekts atradies norobežotā teritorijā un ja zādzība izdarīta salaužot vai mehāniski bojājot šķēršļus (teritorijas norobežojošās konstrukcijas), kas radīti, lai nevarētu brīvi iekļūt teritorijā, vai atverot vārtu slēdzeni ar mūķīzeri.

Zādzības risks ir spēkā tikai tad, ja apdrošināšanas objekta vai teritorijas norobežojošās konstrukcijas ir strukturāli pietiekami aizsargātas un apdrošināšanas objekts ir bijis aizslēgts.

10.9.2. Laupīšana – tīša, prettiesiska mantas nolaupīšana, ja tā saistīta ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.

10.10. Ja apdrošinātais risks ir ”Trešo personu noziedzīga darbība”, apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina arī zaudējumus vai bojājumus, kas radušies zādzības ar ielaušanos vai laupīšanas laikā izdarīta vandālisma rezultātā, kā arī zaudējumus vai bojājumus, kas radušies zādzības ar ielaušanos vai laupīšanas mēģinājuma rezultātā.

10.11. Vandālisms. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina apdrošināšanas objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus, kurus izraisījis vandālisms: fiziskas personas darbība, kuras mērķis ir apdrošināšanas objekta tīša bojāšana vai iznīcināšana. Par vandālismu neuzskata zādzību un darbības, ko veic persona, kura nav uzskatāma par trešo personu.

10.12. Papildus izņēmumi. Apdrošinot riskus ”Trešo personu noziedzīga darbība” un ”Vandālisms”, papildus izņēmumiem, kas uzskaitīti šo noteikumu 9.punktā apdrošināšanas sabiedrība neatlīdzina:

10.12.1. zaudējumus vai bojājumus viltošanas, krāpšanas, piesavināšanās vai citas līdzīgas darbības rezultātā;

10.12.2. zaudējumus vai bojājumus, kas radušies, ja apdrošināšanas objekta apzīmēšanas vai apkrāsošanas (tai skaitā, grafiti) rezultātā.

11. APDROŠINĀŠANAS OBJEKTS

11.1. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais kustamais vai nekustamais īpašums, kas var būt: ēka, kopīpašumā esošās ēku daļas, telpa, telpu komplekss, konstrukcijas, biroja tehnika, biroja mēbeles un biroja aprīkojums, iekārtas, preces un preces glabājumā vai turējumā.

11.2. Ēka. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādīta ēka, tad apdrošinātas ir ar zemi stacionāri saistītas šīs ēkas konstrukcijas un ēkas būtiskas sastāvdaļas, t.i.:

- pamati un pagrabs, ārsienas un to apdares materiāli, iekšējās sienas un to apdares materiāli, starpstāvu pārsegumi, grīdas un to apdares materiāli (izņemot paklājus), jumts, kāpnes, lifti (izņemot kravas liftus) un to šahtas, eskalatori, logi, durvis, iebūvētas krāsnis, kamīni, plītis, skursteņi u.c. ēkas konstrukcijas, ko nevar mainīt vai noņemt tā, lai nemainītos ēkas ārējais izskats un netiktu bojātas ēkas konstrukcijas;

- ēkas iekšienē iebūvētas un ēkas ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamas inženierkomunikāciju sistēmas: ūdensapgādes sistēma, kanalizācijas sistēma, santehnika, apkures sistēma, gāzes apgādes sistēma, ventilācijas sistēma, gaisa kondicionēšanas sistēma, elektrības sistēma (x.xx, iebūvēti apgaismes ķermeņi), kā arī šo inženierkomunikāciju sistēmu iekārtas, kas piestiprinātas pie ēkas ārējām konstrukcijām;

- ēkas iekšienē iebūvētas: ugunsdzēšanas sistēma, apsardzes signalizācijas sistēma, sakaru sistēma (izņemot sakaru sistēmas pārvietojamās daļas).

11.3. Kopīpašumā esošas ēkas daļas. Kopīpašumā esošās ēku daļas ir daļas tādā ēkā, kas reālās daļās nodalīta atsevišķos īpašumos un pieder vairākiem īpašniekiem, vai kas saskaņā ar nomas vai īres līgumu nodotas lietošanā citām personām. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādītas kopīpašumā esošās ēku daļas, tad apdrošinātas ir ar zemi stacionāri saistītas šīs ēkas konstrukcijas un būtiskas sastāvdaļas, kas minētas šo noteikumu 11.2.punktā, bet kas atrodas ēkas īpašnieku kopīpašumā un nav izdalītas kā atsevišķs īpašums. Ēkas konstrukcijas un tās būtiskās sastāvdaļas ir apdrošinātas līdz savienojumam ar atsevišķi izdalīto īpašumu.

11.4. Telpa (telpu komplekss). Apdrošinot atsevišķu ēkas telpu (telpu kompleksu), apdrošināšanas objekts ir telpu būtiskas sastāvdaļas, ko var mainīt vai noņemt tā, lai nemainītos ēkas ārējais izskats, netiktu skartas citu ēkas īpašnieku (nomnieku, īrnieku) intereses un netiktu bojātas ēkas konstrukcijas, t.i.:

- sienas, grīdas (izņemot paklājus), griesti līdz nesošajām konstrukcijām un to apdares materiāli, šajās telpās esošas kāpnes, logi, durvis, iebūvētas krāsnis, kamīni, plītis;

- šo telpu iekšienē iebūvētas un to ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamas inženierkomunikāciju sistēmas līdz telpu (telpu kompleksa) norobežojošo konstrukciju savienojumam ar kopīpašumā esošām telpām: ūdensapgādes sistēma, kanalizācijas sistēma, santehnika, apkures sistēma, gāzes apgādes sistēma, ventilācijas sistēma, gaisa kondicionēšanas sistēma, elektrības sistēma (x.xx. iebūvēti telpu apgaismes ķermeņi);

- šo telpu iekšienē iebūvētas ugunsdzēšanas sistēma, apsardzes signalizācijas sistēma, sakaru sistēma (izņemot sakaru sistēmas pārvietojamās daļas) līdz telpu (telpu kompleksa) norobežojošo konstrukciju savienojumam ar kopīpašumā esošām telpām.

11.5. Konstrukcijas. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādītas konstrukcijas, tad apdrošināti ir ar zemi stacionāri saistīti objekti, kas būvēti no būvmateriāliem un būvelementiem, bet ko nevar uzskatīt par ēku (piemēram, nožogojumi, masti, apgaismes ķermeņi, nojumes u.tml.).

11.6. Apdrošinot ēkas, kopīpašumā esošas ēkas daļas, telpu (telpu kompleksu) vai konstrukcijas, nav apdrošināti:

11.6.1. ārpus apdrošināšanas objekta esošas inženierkomunikāciju sistēmas (vai to daļas): ūdensapgādes sistēma, kanalizācijas sistēma, santehnika, apkures sistēma, gāzes apgādes sistēma, ventilācijas sistēma, gaisa kondicionēšanas sistēma, elektrības sistēma (x.xx. transformatori), kā arī šo inženierkomunikāciju sistēmu iekārtas, kas nav piestiprinātas pie ēkas ārējām konstrukcijām;

11.6.2. ārpus ēkas esošas ugunsdzēšanas sistēmas, apsardzes signalizācijas sistēmas, sakaru sistēmas un to pārvietojamās daļas;

11.6.3. radio, televīzijas un citas sakaru antenas;

11.6.4. markīzes, ārējās žalūzijas, reklāmas, ziņojumu plakāti, norādes, kā arī citas tamlīdzīgas izkārtnes;

11.6.5. sistēmas un iekārtas, kas paredzētas izmantošanai ražošanas procesā un nav funkcionāli nepieciešamas apdrošināšanas objekta ekspluatācijai, kā arī tajās esošais šķidrums;

11.6.6. ēkas, kas nav stacionāri saistītas ar zemi (piemēram, būvlaukuma novietnes u.c. pagaidu celtnes);

11.6.7. mākslīgās vai dabīgās ūdenstilpnes (x.xx. akvāriji, baseini, akas, urbuma akas, strūklakas), kā arī tajās esošais šķidrums;

11.6.8. skulptūras, ceļi, celiņi, asfalts, drenāža, zeme, apstādījumi (piemēram, augi, koki, krūmi), dzīvnieki;

11.6.9. kuģu piestātnes, kanāli, moli, dambji, tilti, rampas u.tml.

11.7. Biroja tehnika, mēbeles un aprīkojums. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādīta biroja tehnika, mēbeles un aprīkojums, tad apdrošināts ir biroja tehnika (piemēram, datori, kopētāji, faksi, telefonu aparāti u.tml.), biroja mēbeles (x.xx. iebūvētas mēbeles) un biroja aprīkojums (piemēram, aizkaru stangas, iekšējās žalūzijas, paklāji, apgaismojums, lampas, pārnēsājamās apsildes ierīces, pārnēsājami ugunsdzēšamie aparāti, pārvietojamas norobežojošās sienas u.tml.).

11.8. Iekārtas. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādītas iekārtas, tad apdrošināts ir:

- uzņēmējdarbībā izmantojamie mehānismi un iekārtas (piemēram, ražošanas līnijas, darba galdi, darba rīki, preču plaukti, noliktavu aprīkojums u.tml.);

- sistēmas un iekārtas, kas paredzētas izmantošanai ražošanas procesā un nav funkcionāli nepieciešamas ēkas ekspluatācijai, kā arī tajās esošais tehniskais šķidrums.

11.9. Preces. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādītas preces, tad apdrošināta ir kustama manta, kuru apdrošinātais ir iegādājies vai ražojis ar atsavināšanas (pārdošanas) mērķi savas uzņēmējdarbības ietvaros (piemēram, izejvielas, pusfabrikāti, gatavais ražojums u.tml.).

11.10. Preces glabājumā vai turējumā. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādītas preces glabājumā vai turējumā, tad apdrošināta ir kustama manta, kas saskaņā ar rakstveida līgumu, kurā fiksēti preces esošie defekti, nodota apdrošinātajam ar uzlabošanas, apkopes vai apdares mērķi vai nodota apdrošinātajam saskaņā ar rakstisku ķīlas līgumu, glabājuma līgumu vai komisijas līgumu.

11.11. Apdrošinot biroja tehniku, biroja mēbeles, biroja aprīkojumu un iekārtas, nav apdrošināti:

11.11.1. klēpjdatori vai cita pārnēsājama biroja tehnika, ja tā neatrodas apdrošināšanas polisē norādītajā teritorijā (teritoriālais segums);

11.11.2. mobilie telefoni (arī tad, ja tie atrodas apdrošināšanas polisē norādītajā teritorijā);

11.11.3. apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā darbinieku īpašums un personīgās mantas;

11.11.4. ārpus ēkas esošas markīzes, ārējās žalūzijas, gaismas reklāmas, ziņojumu plakāti, norādes, kā arī citas tamlīdzīgas izkārtnes;

11.11.5. ārpus ēkas esoša biroja tehnika, biroja mēbeles, biroja aprīkojumu un iekārtas;

11.11.6. mākslīgās vai dabīgās ūdenstilpnes (x.xx. akvāriji, baseini, akas, urbuma akas, strūklakas), kā arī tajās esošais šķidrums;

11.11.7. transportlīdzekļi, kas reģistrējami Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, kā arī mobilā tehnika vai iekārta, kas tiek izmantota celtniecībā, lauksaimniecībā, mežu izstrādē, apkalpojošā sfērā u.tml.;

11.11.8. jebkāda veida dzelzceļa transports, gaisa transports, ūdens transports.

11.12. Apdrošinot biroja tehniku, biroja mēbeles, biroja aprīkojumu, iekārtas, preci, preci glabājumā vai turējumā, nav apdrošināti:

11.12.1. ārpus ēkas esoša prece (tai skaitā, prece glabājumā vai turējumā);

11.12.2. xxxxx, čeki, vērtspapīri, noguldījumu grāmatiņas, bankas kartes;

11.12.3. xxxxx, monētu, medaļu un citas kolekcijas;

11.12.4. dokumenti (piemēram, pase, diploms, pilnvara, līgums), manuskripti, projektu dokumentācijas, plāni un rokraksti, zīmējumi (rasējumi);

11.12.5. paraugi, modeļi, prototipi, pēc īpaša pasūtījuma izgatavoti priekšmeti, pašizgatavotas ierīces, izstādes eksponāti un citi unikāli priekšmeti;

11.12.6. antīki priekšmeti, gleznas, skulptūras u.c. priekšmeti ar māksliniecisku vērtību;

11.12.7. dārgmetāli, dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi un no tiem izgatavoti priekšmeti;

11.12.8. xxxxxxxx, sprāgstvielas, ieroči;

11.12.9. datubāzes, datu nesēji, datoru programmnodrošinājumi, licences u.tml., izņemot operētājsistēmas Windows, DOS, Linux, kas ietilpst datora pamata komplektācijā, un standarta programmas MS Office un Tilde, kā arī OEM datorprogrammas;

11.12.10. dzīvie organismi (piemēram, istabas augi, dzīvnieki, putni, zivis).

12. APDROŠINĀJUMA SUMMA UN APDROŠINĀŠANAS VĒRTĪBA

12.1. Apdrošinājuma summu nosaka apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas vērtībai, kas var būt apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtība vai faktiskā vērtība, vai iegādes vērtība. Nosakot apdrošinājuma summu, jāņem vērā apdrošināšanas objekta vērtība un tās iespējamās izmaiņas apdrošināšanas perioda laikā.

12.2. Ja apdrošināšanas objekta vērtība tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās neatbilst apdrošināšanas polisē norādītajai apdrošinājuma summai, apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga piemērot noteikumus par zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu.

12.3. Ēkas, kopīpašumā esošas ēkas daļu, telpu (telpu kompleksa) vai konstrukciju apdrošināšanas vērtība ir apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtība vai apdrošināšanas objekta faktiskā vērtība. Ja ēkas, kopīpašumā esošas ēkas daļu, telpu (telpu kompleksa) vai konstrukciju nolietojums ir vairāk kā 50% (piecdesmit procenti), tad to apdrošināšanas vērtība ir apdrošināšanas objekta faktiskā vērtība.

12.4. Biroja tehnikas, biroja mēbeļu, biroja aprīkojuma vai iekārtu apdrošināšanas vērtība ir apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtība vai apdrošināšanas objekta faktiskā vērtība. Ja biroja tehnikas, biroja mēbeļu, biroja aprīkojuma vai iekārtu nolietojums ir vairāk kā 50% (piecdesmit procenti), tad to apdrošināšanas vērtība ir apdrošināšanas objekta faktiskā vērtība.

12.5. Preces, preces glabājumā vai turējumā apdrošināšanas vērtība ir apdrošināšanas objekta iegādes vērtība.

12.6. Ēkas, kopīpašumā esošas ēkas daļu, telpu (telpu kompleksa) vai konstrukciju atjaunošanas vērtība ir mazākie nepieciešamie izdevumi, lai pilnīgas bojāejas gadījumā uzbūvētu jaunu, līdzvērtīgu tādas pašas kvalitātes objektu, kāds tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

12.7. Biroja tehnikas, biroja mēbeļu, biroja aprīkojuma vai iekārtu atjaunošanas vērtība ir mazākie nepieciešamie izdevumi, lai pilnīgas bojāejas gadījumā iegādātos jaunu, līdzvērtīgu tādas pašas kvalitātes objektu, kāds tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

12.8. Preču, preču glabājumā vai turējumā iegādes vērtība ir mazākie nepieciešamie izdevumi, lai pilnīgas bojāejas gadījumā iegādātos līdzvērtīgu tāda paša vecuma, tādas pašas kvalitātes un ar līdzvērtīgiem tehniskiem rādītājiem objektu, kāds tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

12.9. Faktiskā vērtība ir objekta atjaunošanas vērtība, no kuras atņemts apdrošināšanas objekta nolietojums procentu izteiksmē. Nolietojums ir objekta vērtības samazināšanās tās lietošanas, vecuma, samazināto izmantošanas iespēju vai citu līdzīgu apstākļu dēļ.

12.10. Pirmā zaudējuma apdrošināšana. Ja līguma puses ir vienojušās par pirmā zaudējuma apdrošināšanu, tad apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina apdrošinātā riska izraisītus apdrošināšanas objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus zaudējumus vai bojājumus līdz apdrošināšanas polisē norādītajai summai, nepiemērojot noteikumus par zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu.

12.11. Ja apdrošināšanas perioda laikā papildus tiek iegādāti objekti, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir apdrošināšanas objekta sastāvdaļas, apdrošināšanas sabiedrība attiecībā uz konkrēto polisē norādīto apdrošināšanas objektu nepiemēro noteikumus par zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu, bet ar nosacījumu, ka šo iegādāto objektu kopējā vērtība nepārsniedz apdrošinājuma summu par 10% (desmit procenti), bet ne vairāk kā LVL 10 000 (desmit tūkstoši latu). Jebkurā gadījumā kopējā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summu.

13. ZAUDĒJUMU ATLĪDZINĀŠANA

13.1. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina tiešu mantisku zaudējumu ar noteikumu, ka tie radušies apdrošināšanas objektam apdrošināšanas perioda laikā, teritoriālā seguma robežās un apdrošināšanas polisē norādītā apdrošinātā riska iestāšanās rezultātā.

13.2. Glābšanas izdevumi. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina arī saprātīgus, pamatotus un pierādāmus glābšanas izdevumus, kas radušies, lai ierobežotu iestājušos apdrošināšanas gadījumu vai tā sekas, vai lai novērstu iespējamos turpmākos zaudējumus. Glābšanas izdevumi nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas sabiedrības atlīdzināmo zaudējumu apmēru.

13.3. Drupu aizvākšanas izdevumi. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina arī saprātīgus, pamatotus un pierādāmus apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušos drupu aizvākšanas (demontāžas, gružu aizvešanas un uzkopšanas) izdevumus, taču ne vairāk kā 10% (desmit procenti) apmērā no apdrošināšanas sabiedrības atlīdzināmo zaudējumu apmēra.

13.4. Jebkurā gadījumā kopējā apdrošināšanas atlīdzība, ietverot glābšanas un drupu aizvākšanas izdevumus, nevar pārsniegt apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summu.

13.5. Apdrošināšanas sabiedrība, nosakot atlīdzināmos zaudējumus, vadās pēc tiem pašiem principiem un metodēm, kuras piemērotas nosakot apdrošināšanas vērtību un apdrošinājuma summu, attiecīgi atlīdzinot atjaunošanas, faktisko vai iegādes vērtību.

13.6. Ja apdrošināšanas objekta apdrošināšanas vērtība ir atjaunošanas vērtība, apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina bojātā vai bojāgājušā objekta atjaunošanas izdevumus, kas nepieciešami, lai apdrošināšanas objektu atjaunotu līdz stāvoklim, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma.

13.7. Ja apdrošināšanas objekta apdrošināšanas vērtība ir faktiskā vērtība, apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina bojātā vai bojāgājušā objekta atjaunošanas izdevumus, kas nepieciešami, lai apdrošināšanas objektu atjaunotu līdz stāvoklim, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma, no šiem no šiem izdevumiem atņemot nolietojumu procentu izteiksmē tādā apmērā, kāds tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

13.8. Ja apdrošināšanas objekta nolietojums tieši pirms apdrošināšanas gadījuma pārsniedz 50% (piecdesmit procenti), tad apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga uzskatīt, ka apdrošināšanas objekts ir apdrošināts tā faktiskajā vērtībā un attiecīgi atlīdzināt zaudējumus.

13.9. Ja apdrošināšanas objekta apdrošināšanas vērtība ir iegādes vērtība, apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina bojātā vai bojāgājušā objekta iegādes izdevumus, kas nepieciešami, lai aizstātu to ar līdzvērtīgu tāda paša vecuma, tādas pašas kvalitātes un ar līdzvērtīgiem tehniskiem rādītājiem objektu, kāds tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās

13.10. Ja apdrošināšanas objekts ir apdrošinātā ražotas preces vai preces, kas nodotas apdrošinātajam apstrādei (iepakošanai, marķēšanai, samontēšanai, remontam u.tml.), apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina arī ražošanas vai apstrādes izdevumus. Apdrošināšanas sabiedrība neatlīdzina pārdošanas izdevumus, reklāmas izdevumus, apdrošinātā peļņu u.tml.

13.11. Ja tiek veikta atjaunošana vai aizstāšana, apdrošinātais vai atlīdzības saņēmējs iegūst tiesības uz apdrošināšanas atlīdzības daļu, kas pārsniedz bojātā īpašuma faktisko vērtību, tikai tad, ja tas 2 (divu) gadu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierāda, ka apdrošināšanas atlīdzība izmantota, lai saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību atjaunotu tāda paša veida un tādam pašam mērķim paredzētu īpašumu kā apdrošināšanas objekts.

13.12. Ja no apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā neatkarīgu iemeslu dēļ objektu nav iespējams uzbūvēt apdrošināšanas polisē norādītajā teritorijā (teritoriālais segums), tad tā būvi var veikt jebkurā citā vietā apdrošināšanas objekta administratīvajā teritorijā, iepriekš rakstveidā to saskaņojot ar apdrošināšanas sabiedrību.

13.13. Apdrošināšanas sabiedrība, vienojoties ar apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto, ir tiesīga noteikt fizisko vai juridisko personu, kura veic bojātā vai bojāgājušā īpašuma atjaunošanu, remontu vai aizvietošanu.

13.14. Ja apdrošināšanas objekts tiek remontēts apdrošinājuma ņēmējam piederošā remonta darbnīcā, apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina materiālu iegādes izdevumus, kā arī attiecīgo darbinieku darba algas, kā arī pamatotus un pierādāmus pieskaitāmos izdevumus, kas tieši saistīti ar šiem darbiem.

13.15. Apdrošināšanas sabiedrība no atlīdzināmo zaudējumu summas atskaita:

13.15.1. apdrošināšanas objekta vai tā daļu derīgo atlieku vērtību, ja tās savā īpašumā nepārņem apdrošināšanas sabiedrība;

13.15.2. pievienotās vērtības nodokļa summu, kuru apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam ir tiesības no valsts budžeta maksājamā nodokļa atskaitīt kā priekšnodokli saskaņā ar likumu ”Par pievienotās vērtības nodokli”;

13.15.3. apdrošināšanas polisē norādīto pašrisku par katru apdrošināšanas gadījumu.

13.16. Ja zaudējumi vai bojājumi radušies nevērīgi veicot ugunsnedrošus darbus, apdrošināšanas sabiedrība piemēro pašrisku, kurš ir 10 (desmit) reizes lielāks par apdrošināšanas polisē norādīto lielāko pašrisku, bet ne mazāk kā LVL 5 000 (pieci tūkstoši latu). Ugunsnedrošu darbu veikšana attiecas uz jebkādiem darbiem, kas rada dzirksteles vai kur tiek lietota liesma, vai cits sildīšanas avots, un kas tādējādi rada ugunsgrēka izcelšanās risku. Ugunsnedrošu darbu veikšana ietver metināšanu, metāla griešanu ar skābekli vai mehānisko ripu, metāla velmēšanu un kalšanu, un citus darbus, kuros pielieto gāzes liesmu, citu atklātu liesmu vai karsta gaisa plūsmu, izņemot ūdens tvaiku.

13.17. Ja līdz brīdim, kad tiek veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa, apdrošinājuma ņēmējs nav nomaksājis visu apdrošināšanas prēmiju, tad apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga ieturēt vai pieprasīt nomaksāt nesaņemto apdrošināšanas prēmijas daļu, neatkarīgi no tā, vai ir iestājies apdrošināšanas prēmijas samaksas termiņš. Apdrošināšanas sabiedrībai šādas tiesības ir arī tādā gadījumā, ja apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta citai personai, nevis apdrošinājuma ņēmējam.

13.18. Ja nav iespējams vai ja netiek veikta apdrošināšanas objekta atjaunošana, iegāde vai aizvietošana ar līdzvērtīgu apdrošināšanas objektu, apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina apdrošināšanas objekta faktisko vērtību vai tirgus vērtību tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, atlīdzinot mazāko no summām.

13.19. Apdrošināšanas sabiedrība, pamatojoties uz šajos noteikumos noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas principiem, nosaka apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veidu, kas var būt apdrošinātā īpašuma remonts, tā aizstāšana vai naudas izmaksa.

13.20. Izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, apdrošinājuma summa tiek samazināta par izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmēru, taču apdrošināšanas sabiedrība, veicot apdrošināšanas atlīdzības izmaksu par turpmākiem apdrošināšanas gadījumiem, nepiemēro noteikumus par zemapdrošināšanu. Apdrošinājuma ņēmējs var iesniegt pieteikumu par apdrošinājuma summas palielināšanu, piemaksājot attiecīgu apdrošināšanas prēmijas daļu.

13.21. Apdrošinātā, atlīdzības saņēmēja pienākums ir atmaksāt saņemto apdrošināšanas atlīdzību vai tās daļu apdrošināšanas sabiedrībai, ja pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas ir konstatēti fakti, kas pierāda, ka izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība vai kāda tās daļa ir bijusi nepamatota.

14. APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSAS SAMAZINĀŠANA VAI ATTEIKŠANA

14.1. Apdrošināšanas sabiedrība var atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, ja apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, to darbinieks vai persona, kura lieto apdrošināto īpašumu ar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā atļauju uz līguma vai cita tiesisku attiecību pamata:

14.1.1. ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ pārkāpj no apdrošināšanas līguma izrietošus pienākumus, tai skaitā, bet ne tikai drošības noteikumus, ja šis pārkāpums ir ietekmējis zaudējuma iestāšanos vai apjomu;

14.1.2. par apdrošināšanas gadījumu ir sniedzis apzināti nepatiesu informāciju;

14.1.3. rīkojoties ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ, neiesniedz apdrošināšanas sabiedrībai rakstiski pieprasītos, tā rīcībā esošos dokumentus, kas atļautu pārliecināties par apdrošinātā riska iestāšanos un zaudējumu apmēru.

14.2. Apdrošināšanas sabiedrība var samazināt apdrošināšanas atlīdzības apmēru, bet ne vairāk par 50% (piecdesmit procenti), ja:

14.2.1. apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais, to darbinieks vai persona, kura lieto apdrošināto īpašumu ar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā atļauju uz līguma vai cita tiesisku attiecību pamata, vieglas neuzmanības dēļ neiesniedz apdrošināšanas sabiedrības rakstiski pieprasītos, tā rīcībā esošos dokumentus, kas atļautu pārliecināties par apdrošinātā riska iestāšanos un zaudējumu apmēru;

14.2.2. apdrošināšanas sabiedrība tikai pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās uzzina par risku palielinošiem apstākļiem, par kuriem apdrošinājuma ņēmējam vai apdrošinātajam bija jāpaziņo.

15. ZAUDĒJUMU PĀRBAUDE UN NOVĒRTĒŠANA

15.1. Apdrošināšanas sabiedrība ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā no paziņojuma par apdrošināšanas objektam nodarītiem bojājumiem saņemšanas datuma nosūta ekspertu novērtēt apdrošināšanas objektu.

15.2. Apdrošināšanas sabiedrības veiktā pārbaude, eksperta novērtējums, remonta uzņēmuma nozīmēšana vai citas darbības nav uzskatāmas par pierādījumu, ka apdrošināšanas sabiedrība ir pieņēmusi lēmumu par atlīdzības izmaksu.

15.3. Pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas bojā gājušā apdrošināšanas objekta derīgās atliekas vai aizstātais apdrošināšanas objekts tiek nodots apdrošināšanas sabiedrības īpašumā, parakstot noteiktas formas

pieņemšanas - nodošanas aktu. Apdrošināšanas sabiedrībai tiek nodotas arī prasījuma tiesības uz īpašumu, kas pretlikumīgi atstājis tiesīgās personas valdījumu. Ja apdrošināšanas objekta īpašnieks tam nepiekrīt vai atsakās veikt darbības, kas saistītas ar īpašuma tiesību vai prasījuma tiesību nodošanu, apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga apturēt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai samazināt apdrošināšanas atlīdzību par minētā īpašuma vērtību.

15.4. Ja apdrošināšanas sabiedrības saistību izpilde vai tās apjoms ir atkarīgs no tādiem apstākļiem, kuri konstatējami civilas, kriminālas vai administratīvas lietas, vai administratīva tiesību pārkāpuma (nodarījuma) lietas tiesvedībā, apdrošināšanas sabiedrība ir tiesīga pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanu vai atteikumu pēc tiesas vai attiecīgās amatpersonas attiecīga lēmuma pieņemšanas un stāšanās spēkā.

15.5. Ja pastāv strīds par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, jebkurā gadījumā apdrošināšanas sabiedrībai jāizmaksā tā apdrošināšanas atlīdzības daļa, kuru apdrošināšanas sabiedrība uzskata par pamatotu un pierādītu saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem.

15.6. Ja apdrošinājuma ņēmējs vai apdrošinātais atgūst īpašumu, par kuru ir izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā pienākums ir atmaksāt apdrošināšanas sabiedrībai saņemto apdrošināšanas atlīdzību 30 (trīsdesmit) dienu laikā no īpašuma atgūšanas dienas.

16. LĒMUMA PAR APDROŠINĀŠANAS ATLĪDZĪBAS IZMAKSU VAI ATTEIKUMU IZMAKSĀT ATLĪDZĪBU PIEŅEMŠANAS TERMIŅŠ

16.1. Saņemot visus nepieciešamos dokumentus (rakstisku atlīdzības pieteikumu, attiecīgo valsts vai pašvaldību iestāžu apstiprinājumu, zaudējumu apmēru apstiprinošus dokumentus, izziņas, pilnvaras u.c. nepieciešamos dokumentus) apdrošināšanas atlīdzības prasības izskatīšanai, apdrošināšanas sabiedrībai 10 (desmit) darba dienu laikā jāpieņem lēmums, vai notikušais negadījums klasificējams kā apdrošināšanas gadījums un kādā apmērā, kā arī jāpieņem lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai atteikumu.

16.2. Apdrošināšanas sabiedrība veic apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 10 (desmit) darba dienu laikā no lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pieņemšanas dienas.

16.3. Apdrošināšanas sabiedrība nosūta paziņojumu par lēmumu atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu 10 (desmit) darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

16.4. Ja apdrošināšanas atlīdzības izmaksa tiek aizkavēta apdrošināšanas sabiedrības vainas dēļ, tad apdrošināšanas sabiedrībai ir jāmaksā līgumsods 0,1 % (nulle komats viens procents) apmērā no neizmaksātās atlīdzības summas par katru nokavēto darba dienu, taču kopējā līgumsoda summa nevar pārsniegt 10 % (desmit procenti) no neizmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vērtības.

17. DROŠĪBAS NOTEIKUMI

17.1. Apdrošinājuma ņēmējam, apdrošinātam un to darbiniekiem vai personām, kuras lieto apdrošināto īpašumu ar apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā atļauju uz līguma vai citu tiesisku attiecību pamata:

- jāievēro šajos noteikumos noteiktie drošības noteikumi, normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības, tehniskās ekspluatācijas prasības, kā arī tehnikas ražotāja un pārdevēja noteiktie lietošanas noteikumi;

- jārīkojas ar apdrošināto objektu ar pienācīgu rūpību un uzmanību, izmantojot to tikai tam paredzētiem nolūkiem;

- jānodrošina avārijas dienesta, policijas, ugunsdzēsēju, glābšanas un drošībās dienestu brīva pieeja apdrošināšanas objektam;

- acīmredzama riska apstākļos nekavējoties jāveic aizsardzības un glābšanas pasākumi.

17.2. Ugunsdrošība.

17.2.1. Personālam jābūt instruētam un apmācītam par ugunsdzēšanas ierīču darbības principiem un pareizu rīcību trauksmes gadījumā.

17.2.2. Apdrošināšanas objektam jābūt aprīkotam ar pirmās palīdzības ugunsdzēšanas aprīkojumu atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem. Pirmās palīdzības ugunsdzēšanas aprīkojumam un evakuācijas kāpnēm jābūt darba kārtībā, apzīmētam ar attiecīgajām ugunsdrošības zīmēm un signālkrāsojumiem, redzamā vietā novietotam un brīvi pieejamam.

17.2.3. Ar uguni, elektroierīcēm un ugunsnedrošām vielām ir jārīkojas ar tādu rūpību, lai tās neizraisītu paredzamu uguns risku.

17.2.4. Ugunsnedroši darbi vienmēr ir jāuzrauga – arī vairākas stundas pēc darbu pabeigšanas. Pirms darba sākšanas atbildīgai personai ir jānosaka nepieciešamie drošības pasākumi un jānorīko par ugunsdrošību atbildīgās personas gan darbu izpildes laikā, gan arī pēc to pabeigšanas. Ugunsnedrošu darbu veikšana ietver metināšanu, metāla griešanu ar skābekli vai mehānisko ripu, metāla velmēšanu un kalšanu, un citus darbus, kuros pielieto gāzes liesmu, citu atklātu liesmu vai karsta gaisa plūsmu, izņemot ūdens tvaiku.

17.2.5. Smēķēšana ir aizliegta garāžās, ražošanas un noliktavu telpās, kā arī citās telpās, kurās atrodas ugunsbīstamas un sprādzienbīstamas vielas. Smēķēšana ir atļauta tikai speciāli norādītās vietās. Smēķēšanai atvēlētās vietas ir skaidri jāapzīmē. Zīmēm, kas aizliedz smēķēt, ir jābūt izvietotām labi saredzamās vietās.

17.2.6. Ir jāuztur laba vispārējā tīrība un kārtība. Degvielu, eļļas un citas viegli uzliesmojošas preces nedrīkst glabāt slēgtās iekraušanas telpās/laukumos, kā arī pie ēku ārējām sienām. Ugunsnedroši atkritumi un atkritumu savākšanas konteineri ir regulāri jāizved.

17.2.7. Ugunsdrošajām durvīm ir jābūt aizvērtām. Ja ir uzstādītas automātiskās ugunsdrošas durvis, tad tām ir jānodrošina automātiska aizvēršanās.

17.2.8. Ja ir uzstādīta ugunsgrēka signalizācija, tai jābūt darba kārtībā un ieslēgtai visu diennakti.

17.2.9. Ja sakarā ar veicamā darba specifiku ir nepieciešams, tad motorizētie transportlīdzekļi un citas mehāniskās ierīces var tikt lietotas un uzglabātas ēkās tikai, ja:

- degvielas uzpildīšana un iztukšošana tiek veikta droši;

- akumulatori tiek uzlādēti atsevišķā telpā ar atbilstošu ventilāciju;

- telpas/laukumi ir aprīkoti ar ugunsdzēšanas ierīcēm.

17.2.10. Telpas, kurās tiek uzglabātas ugunsbīstamas un sprādzienbīstamas vielas nedrīkst atstāt bez uzraudzības, aizejot no apdrošināšanas teritorijas, telpām jābūt aizslēgtai. Ugunsbīstami šķidrumi ir jāuzglabā ugunsdrošos traukos.

17.2.11. Ūdens ņemšanas vietām jābūt speciāli atzīmētām, brīvi pieejamām un izmantojamām visu gadu.

17.2.12. Elektriskās ierīces, kas ir jutīgas pret zibens izraisītu pārmērīgu strāvas spriegumu, ir jāaprīko ar atbilstošām aizsardzības ierīcēm.

17.3. Dabas stihiju draudi.

17.3.1. Nekavējoties iespēju robežās jāveic aizsardzības un glābšanas pasākumi, ja apdrošināšanas objektu apdraud vētra, plūdi, ūdens līmeņa celšanās, viļņi, ledus gabali vai zemes nogruvums.

17.3.2. Jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem, lai sniega smagums nepārsniegtu jumta konstrukciju izturības spēju.

17.4. Apkures sistēma, ūdensapgāde, kanalizācija un elektroapgādes iekārtas.

17.4.1. Apkures sistēmai, ūdensapgādei, kanalizācijas un elektroapgādes sistēmai ir jāatbilst spēkā esošajiem normatīviem.

17.4.2. Dūmvadi un skursteņi jātīra pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi gadā.

17.4.3. Apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas un elektroapgādes sistēma, kā arī jumti, notekcaurules, drenāža un kontrolakas regulāri jāpārbauda.

17.4.4. Ēkas kanalizācijas sistēmai ir jābūt aprīkotai ar šķidruma ieplūdi aizkavējošu vārstu. Šķidruma ieplūdes, kā arī šķidruma izplūdes nodrošinošos vārstus ir regulāri jāpārbauda un jākopj.

17.4.5. Ēkās vai telpās, kas apkures sezonās netiek apkurinātas, inženierkomunikāciju sistēmas ir jāiztukšo no ūdens, lai novērstu to aizsalšanu. Sasalušu cauruļvadu atkausēšanai nedrīkst izmantot atklātu uguni.

17.4.6. Ja elektroenerģijas padeves pārtraukums var iespējami izraisīt ražotnei (iekārtai) ievērojamus zaudējumus darbības pārtraukuma, sasalšanas, sakušanas, vai kāda cita līdzīga iemesla dēļ, apdraudētajai iekārtai ir jābūt aprīkotai ar pietiekamu kontroles un avārijas sistēmu, ņemot vērā tās ekspluatācijas veidu.

17.4.7. Precēm ir jāatrodas vismaz 10 cm augstumā virs grīdas virsmas.

17.5. Noziedzīga darbība.

17.5.1. Aizejot no apdrošināšanas objekta, durvīm, logiem, slēģiem, lūkām un citām atverēm jābūt aizvērtām tā, lai tajā nebūtu iespējams iekļūt, nesalaužot slēdzenes un citas norobežojošās konstrukcijas.

17.5.2. Slēdzeņu atslēgas, caurlaides (personu apliecinošas kartes), apsardzes signalizācijas kodus un atslēgas jāglabā tā, lai trešajām personām nebūtu iespējas tiem piekļūt. Ja ir pamats uzskatīt, ka tās ir nokļuvušas personas rīcībā, kurai likumīgi nav dota pieeja šīm telpām, tās nekavējoties jānomaina.

17.5.3. Skaidra nauda, vērtspapīri un citi vērtīgi priekšmeti jāglabā atbilstošas drošības pakāpes seifos vai glabātavās, kurus nedrīkst atstāt neaizslēgtus, bez atbilstošas pārraudzības vai neapsargātus. Seifu un glabātavu atslēgas nedrīkst glabāt telpās, kur tās atrodas.

17.5.4. Aizejot no apdrošinātās teritorijas, kases aparātiem jābūt tukšiem un neaizslēgtiem.

17.5.5. Drošības kopiju glabāšanas telpai un datoru kamerām, kur atrodas drošības kopijas, ārpus darba laika jābūt aizslēgtiem.

17.5.6. Ja apdrošināšanas objekts ir ārpus ēkas esošs īpašums, teritorijai jābūt pietiekami strukturāli nodrošinātai. Aizejot no apdrošināšanas teritorijas, tai ir jābūt aizvērtai tā, lai tajā nebūtu iespējams iekļūt, nesalaužot slēdzenes un citas norobežojošās konstrukcijas.

17.5.7. Apsardzes signalizācijai, uzraudzības un kontroles dienestam un apsardzei jāatbilst apdrošināšanas sabiedrības īpašiem nosacījumiem (ja tādi tiek izvirzīti).

17.5.8. Uzstādītajai apsardzes signalizācijai ir jābūt darba kārtībā, tai ir jānodrošina regulāra pārbaude. Signalizācijas sensorus nedrīkst apslēpt vai ierobežot. Aizejot no apdrošināšanas objekta vai teritorijas, tai ir jābūt ieslēgtai.

17.6. Iekārtu ekspluatācija.

17.6.1. Iekārtas drīkst izmantot tikai tādiem darbiem un mērķiem, kā to ir paredzējis ražotājs, kā arī jāievēro ražotāja noteiktās lietošanas instrukcijas.

17.6.2. Jālieto atbilstoši apkopes un remonta materiāli, eļļas, jāievēro apkopes intervāli, kā arī nedrīkst iekārtas pārslogot.

17.6.3. Elektriskiem vadiem jābūt aizsargātiem visā to garumā ar izolāciju, kurai nav bojājumi. Vietās, kur vadi iziet ārpus korpusa, tiem jābūt ievietotiem plastmasas aizsargcaurulē. Vadu savienojumiem jābūt veiktiem tā, lai neradītu dzirksteļošanas risku. Vadu galiem un savienojumiem jābūt ar izolāciju. Lai izvairītos no vadu izolācijas bojājuma, neaizsargāti vadi nedrīkst būt izvadīti pa tām pašām atverēm, pa kurām izvadītas hidrauliskās šļūtenes.

17.6.4. Hidrauliskām šļūtenēm jābūt aizsargātām vai novietotām tā, lai tās nebūtu pakļautas tādai mehāniskai slodzei vai termiskai iedarbībai, kas var radīt caurules apvalka bojājumus. Hidrauliskām caurulēm jābūt nostiprinātām tā, lai tās nevarētu savērpties.

17.6.5. Šļūtenēs, blīvslēgos un blīvēs nedrīkst būt sūces. Radušās sūces nekavējoties jānovērš.

17.6.6. Elektriskajām iekārtām, kas var tikt bojātas no pārmērīgi augsta strāvas sprieguma, jābūt aprīkotam ar atbilstošām aizsargierīcēm.

17.7. Datu un programmnodrošinājuma droša glabāšana.

17.7.1. Elektronisko datu apstrādes sistēmas datu saglabāšana jānodrošina, veicot regulāru drošības (rezerves dublikāta) kopiju izveidi vismaz vienu reizi nedēļā. Papildus oriģinālam programmnodrošinājuma un datu drošība ir jānodrošina ar ne mazāk kā divām regulāri atjaunotām drošības kopijām uz magnētiskās lentas, diska vai cita līdzīga datu nesēja. Viena drošības kopija ir uzglabājama atsevišķi no citām aizslēgtā datoru failu telpā, kamerā vai līdzīgā veidā, kas nodrošina vismaz 120 minūšu aizsardzību pret karstumu un mitrumu.

18. STRĪDU IZSKATĪŠANA

18.1. Visi paziņojumi, iesniegumi, prasības un pieteikumi attiecībā uz apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un zaudējumu atlīdzināšanu ir jāiesniedz rakstiskā formā.

18.2. Sūdzības vai pretenzijas, kas iesniegtas rakstiski, apdrošināšanas sabiedrība izskata un sniedz rakstisku atbildi 10 (desmit) darba dienu laikā no sūdzības vai pretenzijas saņemšanas dienas.

18.3. Strīdi attiecībā uz apdrošināšanas līgumu tiek risināti sarunu ceļā starp apdrošināšanas sabiedrību, apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto un atlīdzības saņēmēju. Nepieciešamības gadījumā var tikt veikta ekspertu pārbaude pēc vienas puses pieprasījuma, katrai no pusēm apmaksājot izmaksas par tās pasūtīto ekspertīzi. Ja netiek panākta vienošanās, strīds tiek izskatīts tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

19. REGRESA TIESĪBAS

19.1. Apdrošināšanas sabiedrība, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summas apmērā pārņem prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.