Contract


<.. image(Document Cover Page. Document Number: 14779/23 ADD 1. Subject Codes: COEST 579 POLCOM 256. Heading: PRIEKŠLIKUMS. Originator: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), parakstījis rīkotājdirektora vietnieks Xxx Xxxxxx XXXXXXX. Recipient: Padomes Ģenerālsekretariāts. Subject: Pielikums – Priekšlikums Padomes Lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses. Commission Document Number: Not Set. Preceeding Document Number: ST 10203 ADD 1 . Location: Briselē. Date: 2023. gada 26. oktobris. Interinstitutional Files: 2022/0183(NLE). Institutional Framework: Eiropas Savienības Padome. Language: LV. Distribution Code: PUBLIC. GUID: 5188887962603014956_0) removed ..>

Eiropas Savienības

Padome



Starpiestāžu lieta: 2022/0183(NLE)


Briselē, 2023. gada 26. oktobrī

(OR. en)


14779/23

ADD 1


COEST 579

POLCOM 256


PRIEKŠLIKUMS

Sūtītājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), parakstījis rīkotājdirektora vietnieks Xxx Xxxxxx XXXXXXX

Saņemšanas datums: 2023. gada 25. oktobris

Saņēmējs: Padomes Ģenerālsekretariāts

Iepr. dok. Nr.: ST 10203 ADD 1

Temats: Pielikums – Priekšlikums Padomes Lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Padziļinātas

partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses


Pielikumā ir pievienots dokuments EEAS (2023) 1191, kam pievienots Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses, grozītais teksts.



Pielikumā: EEAS (2023) 1191



14779/23 ADD 1 il/IL/tsa

RELEX 3 LV

EEAS(2023) 1191


EUROPEAN EXTERNAL ACTION SERVICE


EURCA


Note of the European External Action Service of 24/10/2023



EEAS Reference


EEAS (2023) 1191


To

General Secretariat of the Council COEST Working Party


Title / Subject

Proposal for a Council Decision on the signing, on behalf of the European Union, and provisional application of the EPCA between the

European Union and its Member States, of the one part, and the Kyrgyz Republic, of the other part.


Reference of previous document


Not applicable


EEAS(2023) 1191 EURCA 1


EEAS(2023) 1191


Note to the attention of Xxxxx X'XXXXX, COEST Working Party Chair


Following the discussions at the 29 March COREPER on the EU-Kyrgyz Republic Enhanced Partnership and Cooperation Agreement (EPCA), of which the EEAS/Commission have taken good note of, please find in attachment the revised draft COUNCIL DECISION on the signing, on behalf of the European Union, and provisional application of the Enhanced Partnership and Cooperation Agreement between the European Union and its Member States, of the one part, and the Kyrgyz Republic, of the other part, in view of its adoption by the Council.


The amended text of the Enhanced Partnership and Cooperation Agreement, including its annexes, agreed by the Kyrgyz Republic authorities, is also attached.


I would be grateful if you could circulate this proposal for the attention of the relevant preparatory body of the Council.


Xxx Xxxxxx XXXXXXX



Electronically signed on 24/10/2023 11:17 (UTC+02) in accordance with Article 11 of Commission Decision (EU) 2021/2121


EEAS(2023) 1191 EURCA


PADZIĻINĀTAS PARTNERĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS

STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKU, NO OTRAS PUSES

PREAMBULA


BEĻĢIJAS KARALISTE, BULGĀRIJAS REPUBLIKA, ČEHIJAS REPUBLIKA, DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA, SPĀNIJAS KARALISTE, FRANCIJAS REPUBLIKA, HORVĀTIJAS REPUBLIKA, ITĀLIJAS REPUBLIKA, KIPRAS REPUBLIKA, LATVIJAS REPUBLIKA, LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA, NĪDERLANDES KARALISTE, AUSTRIJAS REPUBLIKA, POLIJAS REPUBLIKA, PORTUGĀLES REPUBLIKA, RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA, SLOVĀKIJAS REPUBLIKA, SOMIJAS REPUBLIKA, ZVIEDRIJAS KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS SAVIENĪBA,


un KIRGIZSTĀNAS REPUBLIKA,

no vienas puses, no otras puses,

turpmāk kopā “Puses”,


ŅEMOT VĒRĀ Pušu spēcīgās saites un to kopīgās vērtības,


ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi stiprināt savstarpēji izdevīgo sadarbību, kura līdz šim izveidota ar Briselē 1995. gada 9. februārī parakstīto Partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Kirgizstānas Republiku, no otras puses,


ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi atjaunināt savas attiecības, lai atspoguļotu jaunu politisko un ekonomisko realitāti un savas partnerības attīstību,


PAUŽOT Pušu kopīgo vēlmi stiprināt, padziļināt un dažādot sadarbību abām Pusēm svarīgu divpusēju, reģionālu un starptautisku jautājumu visos līmeņos,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT Pušu apņemšanos stiprināt cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu, aizsardzību un īstenošanu un demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu, kā arī parlamentārās demokrātijas attīstību,


APSTIPRINOT Pušu apņemšanos ievērot principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos (turpmāk “ANO Statūti”), Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kura 1948. gada

10. decembrī pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/217 (III) A (turpmāk “UDHR”), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (turpmāk “EDSO”), jo īpaši Helsinku Nobeiguma aktā, kas 1975. gada 1. augustā pieņemts Eiropas Drošības un sadarbības konferencē (turpmāk “EDSO Helsinku Nobeiguma akts”), Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kurš 1966. gada 16. decembrī pieņemts ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 2200A (XXI), un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kas 1966. gada 16. decembrī pieņemts ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 2200A (XXI), kā arī starptautisko tiesību principus un normas,


ATKĀRTOTI APLIECINOT Pušu apņemšanos aktīvi veicināt starptautisko mieru un drošību un iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās un strīdu miermīlīgā risināšanā, jo īpaši sadarbojoties ANO un EDSO sistēmas ietvaros,


ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem,


ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot starptautiskās saistības cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšanu,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos stiprināt sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jomā, tostarp cīņā pret korupciju,


ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt Kirgizstānas Republikas politisko, sociālekonomisko un institucionālo attīstību ar Pušu plašas sadarbības palīdzību visdažādākajās kopīgu interešu jomās,


ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi stiprināt savas ekonomiskās attiecības, pamatojoties uz brīvā tirgus ekonomikas principiem, un radīt labvēlīgu vidi divpusējo tirdzniecības un ieguldījumu attiecību un savienojamības paplašināšanai,


ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot tiesības un pienākumus, kas izriet no dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (turpmāk “PTO”), un Pušu apņemšanos nodrošināt minēto tiesību un pienākumu pārredzamu un nediskriminējošu īstenošanu,


ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot ilgtspējīgas attīstības principu un sadarboties, lai sasniegtu mērķus, kas izvirzīti ANO samita par attīstības programmu laikposmam pēc 2015. gada pieņemšanu noslēguma dokumentā “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kurš pieņemts ar ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra Rezolūciju A/RES/70/1 (turpmāk “Programma 2030. gadam”), pienācīgi ņemot vērā to iekšējās programmas,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos nodrošināt vides ilgtspēju un vides aizsardzību un īstenot daudzpusējos vides nolīgumus, kuru puses tās ir, kā arī ņemot vērā Pušu apņemšanos stiprināt sadarbību vides, katastrofu riska mazināšanas un visās klimata politikas jomās atbilstīgi mērķiem, kas izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros 2015. gada 12. decembrī pieņemtajā Parīzes nolīgumā (turpmāk “Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām”),


ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos veicināt pārrobežu un starpreģionālo sadarbību,


ATZĪMĒJOT, ka gadījumā, ja Puses šā nolīguma satvarā nolemj noslēgt konkrētus nolīgumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurus Eiropas Savienība var noslēgt, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) Trešās daļas V sadaļu, šādu turpmāku konkrētu nolīgumu noteikumi nebūtu saistoši Īrijai, ja vien Eiropas Savienība vienlaikus ar Īriju saistībā ar tās līdzšinējām divpusējām attiecībām nepaziņo Kirgizstānas Republikai, ka Īrijai šādi turpmāki konkrēti nolīgumi ir kļuvuši saistoši kā Eiropas Savienības daļai saskaņā ar Protokolu Nr. 21 par Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD. Tāpat jebkādi turpmāki Eiropas Savienības iekšējie pasākumi, kas nolīguma īstenošanai varētu tikt pieņemti atbilstīgi LESD Trešās daļas V sadaļai, nebūtu saistoši Īrijai, izņemot, ja tā ir paziņojusi savu vēlmi piedalīties šādos pasākumos vai tos pieņemt saskaņā ar Protokolu Nr. 21. Atzīmējot arī, ka uz šādiem turpmākiem nolīgumiem vai šādiem turpmākiem ES iekšējiem pasākumiem attiektos Protokols Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem,


IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I SADAĻA


MĒRĶI UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI


1. PANTS


Mērķi


1. Ar šo nolīgumu izveido padziļinātu partnerību un sadarbību starp Pusēm, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, kopīgām interesēm un mērķi stiprināt abpusēji izdevīgos nolūkos Pušu attiecības visās nolīguma piemērošanas jomās.


2. Šī sadarbība ir process starp Pusēm, kurš veicina ilgtspējīgu attīstību, mieru, stabilitāti un drošību, palielinot konverģenci attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku, efektīvu politisko un ekonomisko sadarbību un daudzpusējas attiecības.

2. PANTS


Vispārīgie principi


1. Demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā tas jo īpaši paredzēts ANO Statūtos, UDHR, EDSO Helsinku Nobeiguma aktā un citos atbilstošos starptautiskos cilvēktiesību dokumentos, kuros Puses ir līgumslēdzējas puses, kā arī tiesiskuma principa ievērošana ir Pušu iekšpolitikas un starptautiskās politikas pamatā un ir būtiska šā nolīguma sastāvdaļa.


2. Puses atkārtoti apstiprina, ka tās ievēro labas pārvaldības principus, tostarp attiecībā uz korupcijas apkarošanu visos līmeņos.


3. Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus,

veicinot ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret klimata pārmaiņām.


4. Puses apņemas cīnīties pret dažāda veida pārrobežu organizēto noziedzību un terorismu, cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču (turpmāk “MII”) un to piegādes līdzekļu izplatīšanu un īstenot efektīvas daudzpusējās attiecības.


5. Puses īsteno šo nolīgumu, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, dialoga principiem, savstarpēju uzticēšanos un cieņu, reģionālo sadarbību, efektīvām daudzpusējām attiecībām un Pušu to starptautisko saistību ievērošanu, kas jo īpaši izriet no Pušu dalības ANO un EDSO.

II SADAĻA


POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMA;

SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ


3. PANTS


Politiskā dialoga mērķi


Puses attīstīta efektīvu politisko dialogu visās savstarpējo interešu jomās, tostarp ārpolitikā un drošības politikā, kā arī iekšējo reformu jomā. Politiskā dialoga mērķi ir šādi:


a) palielināt politiskās sadarbības efektivitāti un konverģenci attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku un veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un reģionālo un starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;


b) stiprināt demokrātiju un politisko, ilgtspējīgu sociālekonomisko un institucionālo attīstību Kirgizstānas Republikā;


c) stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības, cilvēktiesību, pamatbrīvību un nediskriminācijas principa ievērošanu un palielināt sadarbību šajās jomās;

d) attīstīt dialogu un padziļināt sadarbību drošības un aizsardzības jomā;


e) veicināt konfliktu miermīlīgu atrisināšanu un teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus;


f) uzlabot nosacījumus reģionālajai sadarbībai.


4. PANTS


Demokrātija un tiesiskums Puses pastiprina dialogu un sadarbību ar mērķi:

a) nodrošināt demokrātijas principu un tiesiskuma piemērošanu;


b) attīstīt, konsolidēt un palielināt demokrātisko iestāžu stabilitāti, efektivitāti un pārskatatbildību;


c) īstenot tiesu un tiesību reformu un nodrošināt iestāžu efektīvu darbību tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi tiesu iestādēm un tiesības uz taisnīgu tiesu (tostarp aizdomās turēto, apsūdzēto un cietušo procesuālās tiesības), kā arī nodrošinātu tiesu iestāžu, prokuratūras un tiesībaizsardzības iestāžu neatkarību, pārskatatbildību, kvalitāti un efektivitāti;

d) veicināt e-pārvaldību un turpināt valsts pārvaldes reformu, lai veidotu pārskatatbildīgu, efektīvu un pārredzamu pārvaldību valsts, reģionālā un vietējā līmenī;


e) stiprināt vēlēšanu procesus un vēlēšanu pārvaldības struktūru spējas;


f) nodrošināt visos līmeņos korupcijas apkarošanas efektivitāti.


5. PANTS


Cilvēktiesības un pamatbrīvības


Puses sadarbojas cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanā un aizsardzībā un uzlabo dialogu un sadarbību ar mērķi:


a) nodrošināt cilvēktiesību, nediskriminācijas principa un tādu personu tiesību ievērošanu, kuras pieder pie minoritātēm un neaizsargātām grupām;


b) nodrošināt pamatbrīvību, tostarp vārda brīvības, pulcēšanās un biedrošanās brīvības, mediju brīvības un reliģijas brīvības, aizsardzību;


c) veicināt ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;


d) veicināt dzimumu līdztiesību, sekmēt, aizsargāt un īstenot meiteņu un sieviešu tiesības, tostarp nodrošinot viņu aktīvu līdzdalību privātajā un publiskajā sfērā;

e) stiprināt ar cilvēktiesībām saistītās valsts iestādes, tostarp nodrošinot šo iestāžu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos;


f) stiprināt sadarbību Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību struktūrās un Cilvēktiesību padomes īpašajās procedūrās, tostarp veicot pienācīgus pēcpasākumus saistībā ar to ieteikumiem saskaņā ar Pušu valsts tiesību aktiem.


6. PANTS


Pilsoniskā sabiedrība


Puses sadarbojas, lai stiprinātu pilsonisko sabiedrību un tās lomu atvērtas demokrātiskas sabiedrības ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā attīstībā, jo īpaši:


a) stiprinot pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, neatkarību un pārredzamību;


b) veicinot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos likumdošanas un politikas veidošanas procesos, kas panākams, izveidojot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu starp valsts iestādēm, no vienas puses, un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, no otras puses;


c) veicinot ciešākus kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu, cita starpā rīkojot seminārus un konsultācijas starp visu Eiropas Savienības un Kirgizstānas Republikas pilsoniskās sabiedrības jomu pārstāvjiem, tostarp īstenojot šo nolīgumu.

7. PANTS


Ārpolitika un drošības politika


1. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos ievērot starptautisko tiesību principus un normas, tostarp tos, kas noteikti ANO Statūtos un EDSO Helsinku Nobeiguma aktā, kā arī apņemšanos veicināt minētos principus un normas to divpusējās un daudzpusējās attiecībās.


2. Puses pastiprina dialogu un sadarbību ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp attiecībā uz dažādiem drošības un aizsardzības politikas aspektiem, un jo īpaši pievēršas jautājumiem saistībā ar konfliktu novēršanu un krīžu pārvarēšanu, riska mazināšanu, kiberdrošību, drošības sektora efektīvu darbību, reģionālo stabilitāti, atbruņošanos, ieroču neizplatīšanu, ieroču kontroli un eksporta kontroli.


8. PANTS


Smagi noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību


1. Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus vietējā un starptautiskā līmenī.

2. Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un tiesiskuma labā. Puses uzlabo sadarbību miera un starptautiskā tiesiskuma veicināšanā. Puses veicina Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu universālumu un apspriedīs jautājumu par to ratifikāciju un īstenošanu, ņemot vērā savu tiesisko un konstitucionālo regulējumu.


3. Izmantojot attiecīgus divpusējus un daudzpusējus satvarus, Puses vienojas cieši sadarboties, lai nepieļautu genocīdu, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus.


9. PANTS


Konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana


Puses sadarbojas konfliktu novēršanā un krīžu pārvarēšanā un veic darbu saistībā ar konfliktiem reģionā, lai radītu miera un stabilitātes vidi.

10. PANTS


Reģionālā sadarbība un konfliktu miermīlīga atrisināšana


1. Puses pastiprina kopīgos centienus, lai uzlabotu nosacījumus turpmākai reģionālajai sadarbībai tādās svarīgās jomās kā ūdens, enerģētika, vide un klimata pārmaiņas, integrēta ūdens un hidroenerģijas resursu pārvaldība, robežu pārvaldība, kas veicina personu un preču pārrobežu plūsmu, un demokrātiska un ilgtspējīga attīstība, tādējādi veicinot Vidusāzijā labas kaimiņattiecības, stabilitāti un drošību. Puses strādā pie tā, lai panāktu konfliktu miermīlīgu atrisināšanu.


2. Šā panta 1. punktā minētie centieni atbilst starptautiskā miera un drošības uzturēšanas mērķim, kas noteikts ANO Statūtos, EDSO Helsinku Nobeiguma aktā un citos attiecīgos daudzpusējos instrumentos, kuriem Puses pievienojušās.

11. PANTS


MII izplatīšanas apkarošana


1. Puses uzskata, ka MII un to piegādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret MII un to piegādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savas pastāvošās saistības atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citas attiecīgas starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtisks šā nolīguma elements.


2. Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII un to piegādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:


a) veicot pasākumus, lai parakstītu un ratificētu attiecīgos starptautiskos instrumentus vai tiem vajadzības gadījumā pievienotos un tos pilnībā īstenotu;


b) ieviešot efektīvu eksporta kontroles valsts sistēmu, lai kontrolētu tādu preču eksportu un tranzītu, kuras saistītas ar MII, tostarp kontrolējot MII galīgo izmantošanu, ko piemēro divējāda lietojuma tehnoloģijām, un paredzot efektīvas sankcijas eksporta kontroles pārkāpumu gadījumā.


3. Puses vienojas veidot regulāru politisku dialogu, ar kuru minētos elementus papildinās un konsolidēs.

12. PANTS


Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un konvencionālo ieroču eksporta kontrole


1. Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (turpmāk “VIKI”), kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.


2. Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savas attiecīgās saistības attiecībā uz pienākumu apkarot VIKI, tostarp to munīcijas, nelikumīgu tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī savas saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, 2001. gada

20. jūlijā pieņemto ANO Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos.


3. Puses atzīst, ka iekšzemes kontroles sistēmas ir svarīgas, jo tās nodrošina parasto ieroču nodošanu saskaņā ar esošajiem starptautiskajiem standartiem. Puses atzīst, ka šādu kontroli ir svarīgi atbildīgi piemērot, lai veicinātu mieru, drošību un stabilitāti starptautiskā un reģionālā mērogā, kā arī lai mazinātu cilvēku ciešanas un novērstu parasto ieroču novirzīšanu.


4. Puses tādēļ apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai regulētu starptautisko tirdzniecību ar parastajiem ieročiem vai uzlabotu šo regulējumu un lai novērstu, apkarotu un izskaustu ieroču nelikumīgu tirdzniecību. Tās piekrīt veidot regulāru politisku dialogu, kas šos centienus papildinās un konsolidēs.

III SADAĻA TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA


13. PANTS


Persondatu aizsardzība


1. Puses atzīst, cik svarīgi ir veicināt un nodrošināt pamattiesības uz privātumu un persondatu aizsardzību, kas ir būtisks faktors iedzīvotāju uzticībai digitālajai ekonomikai un svarīgs elements, lai turpinātu attīstīt komerciālu apmaiņu un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību.


2. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu šo tiesību efektīvu aizsardzību un īstenošanu, tostarp saistībā ar terorisma un citu starptautisku noziegumu novēršanu un apkarošanu. Sadarbība var ietvert spēju veidošanu, tehnisko palīdzību un informācijas un speciālo zināšanu apmaiņu, kā arī citus veidus.

3. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu persondatu augsta līmeņa aizsardzību, apmainoties ar paraugpraksi un pieredzi un ņemot vērā Eiropas un starptautiskos juridiskos instrumentus un standartus. Lai atvieglotu sadarbību, Kirgizstānas Republika centīsies pievienoties un īstenot 1981. gada 28. janvārī pieņemto Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembrī pieņemto Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām.


14. PANTS


Sadarbība migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā


1. Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir izveidot visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp attiecīgā gadījumā par likumīgo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret nelikumīgu migrāciju, kā arī cilvēku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanu.


2. Sadarbības pamatā ir konkrēto vajadzību izvērtējums, ko veic, Pusēm savstarpēji apspriežoties, un šo sadarbību īsteno saskaņā ar Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši ir vērsta uz:


a) migrācijas pamatcēloņu risināšanu;

b) valsts tiesību aktu un prakses izstrādi un īstenošanu attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai izpildītu 1951. gada 28. jūlijā pieņemtās Konvencijas par bēgļa statusu un 1967. gada

31. janvārī parakstītā Protokola par bēgļa statusu noteikumus;


c) nepieciešamību atgādināt par Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem, kas

2016. gada 19. septembrī pieņemta ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/71/1;


d) uzņemšanas noteikumiem, uzņemto personu tiesībām un statusu, vienlīdzīgu attieksmi pret likumīgi dzīvojošiem ārzemniekiem, šo personu integrēšanu, izglītošanu un apmācību, kā arī pasākumiem cīņai pret rasismu un ksenofobiju;


e) efektīvas un preventīvas politikas izstrādi cīņai pret nelikumīgu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ietverot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelikumīgo tirgotāju tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus ar attiecīgiem starptautiskiem instrumentiem;


f) tādiem jautājumiem kā organizēšana, apmācība, paraugprakse un citi operatīvi pasākumi migrācijas pārvaldības, jo īpaši nelikumīgas migrācijas, kā arī dokumentu drošības, vīzu politikas, robežu pārvaldības un migrācijas informācijas sistēmu jomā.

15. PANTS


Atpakaļuzņemšana un cīņa pret nelikumīgu migrāciju


1. Savas sadarbības ietvaros ar mērķi novērst un apkarot nelikumīgu migrāciju Puses vienojas,

ka:


a) Kirgizstānas Republika pēc kādas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā;


b) jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts pēc Kirgizstānas Republikas pieprasījuma un bez turpmākām formalitātēm uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem tās teritorijā;

c) Eiropas Savienības dalībvalstis un Kirgizstānas Republika šādos nolūkos nodrošina savus valstspiederīgos ar atbilstīgiem ceļošanas dokumentiem vai piekrīt tam, ka atgriešanas nolūkos tiek izmantots Eiropas ceļošanas dokuments, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/19531. Ja personai, kura jāuzņem atpakaļ, nav nekādu dokumentu vai citu pierādījumu, kas apliecina tās valstspiederību, attiecīgās dalībvalsts vai Kirgizstānas Republikas kompetentās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības pēc Kirgizstānas Republikas vai attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma nodrošina pilnīgu sadarbību, lai noteiktu minētās personas valstspiederību.


2. Puses vienojas pēc pieprasījuma noslēgt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kirgizstānas Republiku, kurā reglamentētu Eiropas Savienības dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas konkrētus pienākumus attiecībā uz atpakaļuzņemšanu, tostarp sīki izstrādātus noteikumus par citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu. Ja apstākļi to atļaus, Puses var arī apsvērt iespēju vienoties par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kirgizstānas Republiku par vīzu atvieglotu izsniegšanu Eiropas Savienības un Kirgizstānas Republikas pilsoņiem.


1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1953 (2016. gada 26. oktobris) par Eiropas ceļošanas dokumentu izveidi tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, un ar ko atceļ Padomes 1994. gada 30. novembra ieteikumu (OV L 311, 17.11.2016., 13. lpp.).

16. PANTS


Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana


1. Puses sadarbojas, lai novērstu un efektīvi apkarotu to finanšu iestāžu un īpaši izveidotu nefinanšu uzņēmumu un profesiju izmantošanu no noziedzīgām darbībām iegūtu ieņēmumu legalizēšanai un terorisma finansēšanai.


2. Šajā nolūkā tās apmainās ar informāciju saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem un sadarbojas, lai nodrošinātu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumu un tādu citu standartu efektīvu un pilnīgu īstenošanu, kurus pieņēmušas attiecīgās starptautiskās struktūras, kas darbojas šajā jomā. Šāda sadarbība cita starpā var ietvert noziedzīgi iegūtu aktīvu vai līdzekļu identifikāciju, izsekošanu, izņemšanu, konfiscēšanu un atgūšanu.


17. PANTS


Nelikumīgas narkotiskās vielas


1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu, uz pierādījumiem balstītu un integrētu pieeju attiecībā uz nelikumīgām narkotiskām vielām, kā arī jaunām psihoaktīvām vielām.

2. Ar nelikumīgām narkotiskām vielām saistītas politikas un darbību mērķis ir stiprināt struktūras nelikumīgu narkotisko vielu novēršanai un apkarošanai, nelikumīgu narkotisko vielu piedāvājuma, tirdzniecības un pieprasījuma samazināšanai un nelikumīgu narkotisko vielu izraisīto veselības traucējumu un sociālo seku novēršanai, lai samazinātu kaitējumu. Puses sadarbojas, lai novērstu tādu ķīmisko prekursoru novirzīšanu, kurus izmanto nelikumīgai narkotisko vielu un psihotropo un jaunu psihoaktīvo vielu ražošanai.


3. Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm 1. punktā minēto mērķu sasniegšanai. Darbību pamatā ir vispārēji pieņemti principi, kas izklāstīti attiecīgajās ANO konvencijās par narkotisko vielu kontroli, un ieteikumi, kuri izklāstīti noslēguma dokumentā “Mūsu kopīgā apņemšanās efektīvi risināt un apkarot ar narkotiku problēmu pasaulē”, kas 2016. gada 19. aprīlī pieņemts ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/S-30/1 un ir jaunākais starptautiskais konsenss par starptautisko politiku narkotisko vielu jomā, lai izvērtētu to, kā tiek īstenotas apņemšanās kopīgi risināt un apkarot narkotisko vielu problēmu pasaulē.


18. PANTS


Cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju


1. Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai cita veida noziedzīgas un nelikumīgas darbības, tostarp starptautiska mēroga darbības, piemēram:


a) migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību;

b) šaujamieroču, tostarp VIKI, kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību;


c) nelikumīgu narkotisko vielu kontrabandu un tirdzniecību;


d) preču kontrabandu un nelikumīga tirdzniecību;


e) nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības, piemēram, viltošanu, krāpšanu nodokļu jomā un krāpšanu publiskā iepirkuma jomā;


f) līdzekļu piesavināšanos projektos, ko finansē starptautiski līdzekļu devēji;


g) aktīvu un pasīvu korupciju gan privātajā, gan publiskajā sektorā;


h) dokumentu viltošanu un nepatiesu ziņu sniegšanu;


i) kibernoziedzību.


2. Puses uzlabo tiesībaizsardzības iestāžu divpusējo, reģionālo un starptautisko sadarbību, tostarp apmācības un pieredzes apmaiņas jomā. Puses efektīvi īsteno attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību, kura pieņemta 2001. gada 8. janvārī ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/55/25, un tās protokolos.

3. Puses sadarbojas korupcijas novēršanā un apkarošanā saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijā, kura pieņemta 2003. gada 31. oktobrī ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/58/4, un ieteikumos, kas izriet no novērtējumiem saistībā ar šo konvenciju.


19. PANTS


Terorisma apkarošana


1. Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir cīņa pret terorismu un terorisma novēršana, un vienojas sadarboties divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.


2. Puses vienojas, ka ir ļoti svarīgi pret terorismu cīnīties, pilnībā ievērojot tiesiskumu un starptautiskās tiesības, tostarp starptautiskās cilvēktiesības, starptautiskās bēgļu tiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, ANO Statūtu principus un visus attiecīgos ar terorisma apkarošanu saistītos starptautiskos instrumentus.


3. Puses uzsver, ka ir svarīga visu ANO konvenciju un protokolu, kas saistīti ar terorisma apkarošanu, vispārēja ratifikācija un īstenošana. Puses vienojas veicināt dialogu par projektu visaptverošai konvencijai par starptautisko terorismu un sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģijas, kas pieņemta 2006. gada 8. septembrī ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/60/288, kā arī visu attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju īstenošanā.

4. Puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir tiesībaizsardzība un tiesiska pieeja terorisma apkarošanā, un vienojas sadarboties terorisma novēršanā un izskaušanā, jo īpaši:


a) apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un atsevišķām personām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajām un valsts tiesībām jo īpaši saistībā ar datu aizsardzību un privātuma aizsardzību;


b) apmainoties ar pieredzi terorisma novēršanā un izskaušanā, līdzekļiem un metodēm un to tehniskajiem aspektiem, kā arī ar apmācībām saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;


c) apmainoties ar viedokļiem par radikalizāciju un vervēšanu, kā arī par to, kā vērsties pret

radikalizāciju un veicināt deradikalizāciju un labošanu;


d) apmainoties ar viedokļiem un pieredzi attiecībā uz personu, kuras tur aizdomās par terorismu, pārvietošanos pāri robežām un ceļošanu, kā arī attiecībā uz teroristu apdraudējumu;


e) apmainoties ar paraugpraksi attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību cīņā pret terorismu, jo īpaši saistībā ar kriminālprocesiem;


f) nodrošinot, ka par teroristu nodarījumiem iestājas kriminālatbildība, un veicot pasākumus terorisma finansēšanas nepieļaušanai;

g) veicot pasākumus pret ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma draudiem un veicot nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolmateriālu iegādi, nodošanu un izmantošanu terorisma mērķiem, kā arī lai nepieļautu nelikumīgas darbības, kas vērstas pret augsta riska ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām un kodoliekārtām.


5. Sadarbības pamatā ir attiecīgie pieejamie izvērtējumi, un to īsteno, Pusēm savstarpēji apspriežoties.


20. PANTS


Tiesu iestāžu un tiesiskā sadarbība


1. Puses pastiprina esošo sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības un personu izdošanas jomā, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem. Puses stiprina esošos mehānismus un vajadzības gadījumā apsver iespēju izstrādāt jaunus mehānismus, lai atvieglotu starptautisko sadarbību šajā jomā. Šāda sadarbība vajadzības gadījumā ietver pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust.


2. Puses attīsta tiesu iestāžu un tiesisko sadarbību civillietās un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, tostarp Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences konvenciju, apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.

21. PANTS


Konsulārā aizsardzība


Jebkuras pārstāvētās Eiropas Savienības dalībvalsts diplomātiskās un konsulārās iestādes nodrošina aizsardzību visiem tādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgajam, kurai Kirgizstānas Republikā nav pastāvīgas pārstāvniecības, kas faktiski spēj sniegt konsulāro aizsardzību konkrētā gadījumā, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minētās dalībvalsts valstspiederīgajiem.


Lai izveidotu koordinētu procedūru, uz kuras pamata Kirgizstānas Republikas valstspiederīgie var saņemt konsulāro aizsardzību Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās Kirgizstānas Republikai nav pastāvīgas pārstāvniecības, kas faktiski spēj sniegt konsulāro aizsardzību konkrētā gadījumā, tiek atcelta prasība Kirgizstānas Republikas konsulārajiem dienestiem, kuri izveidoti kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, sniegt paziņojumu saskaņā ar 7. pantu 1963. gada 24. aprīlī pieņemtajā Vīnes Konvencijā par konsulārajiem sakariem.

IV SADAĻA


TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI


1. NODAĻA HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI


22. PANTS


Mērķi


Šīs sadaļas mērķi ir šādi:


a) Pušu savstarpējās tirdzniecības paplašināšana, diversifikācija un atvieglošana, jo īpaši ar noteikumiem attiecībā uz muitu, tirdzniecības atvieglošanu un tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai, kā arī sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, vienlaikus saglabājot katras Puses tiesības pieņemt tiesību aktus, lai sasniegtu sabiedriskās politikas mērķus;


b) pakalpojumu tirdzniecības un ieguldījumu veicināšana starp Pusēm, tostarp ar kārtējo maksājumu brīvu veikšanu un kapitāla brīvu apriti;

c) Pušu publiskā iepirkuma tirgu faktiska un abpusēja atvēršana;


d) inovācijas un jaunrades veicināšana, nodrošinot visu intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu un efektīvu aizsardzību;


e) tādu apstākļu veicināšana, kuri sekmē neizkropļotu konkurenci Pušu saimnieciskajā darbībā, jo īpaši attiecībā uz savstarpējo tirdzniecību un ieguldījumiem;


f) starptautiskās tirdzniecības attīstība tādā veidā, kas veicina ilgtspējīgu attīstību tās ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā;


g) efektīva, taisnīga un paredzama strīdu izšķiršanas mehānisma izveide nolūkā izšķirt strīdus par šīs sadaļas interpretāciju un piemērošanu.


23. PANTS


Definīcijas


Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:


a) “Nolīgums par lauksaimniecību” ir Nolīgums par lauksaimniecību, kas ietverts PTO līguma

1.A pielikumā;

b) “Nolīgums par importa licencēšanas procedūrām” ir Nolīgums par importa licencēšanas procedūrām, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;


c) “Antidempinga nolīgums” ir Nolīgums par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;


d) “dienas” ir kalendārās dienas, tostarp nedēļas nogales un brīvdienas;


e) “Enerģētikas hartas nolīgums” ir 1994. gada 17. decembrī Lisabonā noslēgtais Enerģētikas hartas nolīgums;


f) “esošs” nozīmē spēkā esošs šā nolīguma spēkā stāšanās dienā;


g) “GATT 1994” ir 1994. gada Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā;


h) “GATS” ir Vispārējais līgums par pakalpojumu tirdzniecību, kas ietverts PTO līguma

1.B pielikumā;


i) “pasākums” ietver Puses jebkādu pasākumu likuma, normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas lietas vai jebkādā citā formā2;


2 Lielākai noteiktībai: termins “pasākums” ietver bezdarbību.

j) “Puses pasākumi” ir visi pasākumi, kurus pieņēmušas vai paturējušas spēkā3:


i) centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai iestādes; un


ii) nevalstiskas organizācijas, kas īsteno centrālās, reģionālās vai vietējās valdības vai iestāžu deleģētās pilnvaras;


k) “persona” ir fiziska vai juridiska persona;


l) “Pārskatītā Kioto konvencija” ir grozītā Starptautiskā konvencija par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu, kas pieņemta Kioto 1973. gada 18. maijā;


m) “Vienošanās par aizsardzības pasākumiem” ir Vienošanās par aizsardzības pasākumiem, kas ietverta PTO līguma 1.A pielikumā;


n) “SKP nolīgums” ir Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;


o) “SFS līgums” ir Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;


p) “TBT nolīgums” ir Nolīgums par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;


3 Lielākai noteiktībai: “Puses pasākumi” ietver j) punkta i) un ii) apakšpunktā uzskaitīto struktūru pasākumus, kas tiek pieņemti vai paturēti spēkā, tieši vai netieši dodot norādījumus, vadot vai kontrolējot citu struktūru rīcību attiecībā uz minētajiem pasākumiem.

q) “trešā valsts” ir valsts vai teritorija ārpus šā nolīguma ģeogrāfiskās piemērošanas jomas;


r) “Tirdzniecības atvieglošanas nolīgums” ir Tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, kas ietverts PTO līguma 1.A pielikumā;


s) “TRIPS līgums” ir Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, kas ietverts PTO līguma 1.C pielikumā;


t) “Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībām” ir Vīnes Konvencija par starptautisko līgumu tiesībām, kas parakstīta Vīnē 1969. gada 23. maijā;


u) “Pasaules Muitas organizācijas Arušas deklarācija” ir Muitas sadarbības padomes deklarācija par labu pārvaldību un muitas integritāti, kas pēdējoreiz pārskatīta 2003. gada jūnijā;


v) “PTO” ir Pasaules Tirdzniecības organizācija;


w) “PTO līgums” ir 1994. gada 15. aprīlī parakstītais Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu.

24. PANTS


Saistība ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem


1. Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus vienai pret otru atbilstoši PTO līgumam un visiem citiem nolīgumiem, kuru puses tās ir.


2. Neko šajā nolīgumā neinterpretē kā prasību Pusēm rīkoties neatbilstoši to saistībām saskaņā ar PTO līgumu.


25. PANTS


Atsauces uz normatīvajiem aktiem un citiem nolīgumiem


1. Visas šajā sadaļā ietvertās atsauces uz normatīvajiem aktiem – vai nu vispārīgi, vai ar atsauci uz konkrētu likumu, regulu vai direktīvu – uzskata par atsaucēm uz normatīvajiem aktiem ar to grozījumiem, ja vien nav norādīts citādi.


2. Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces vai iekļaušanu šajā sadaļā ar atsauci uz citiem nolīgumiem vai tiesību instrumentiem vai kādu to daļu uzskata par tādām, kas ietver:


a) attiecīgos pielikumus, protokolus, zemsvītras piezīmes, skaidrojošās piezīmes un

skaidrojumus; un

b) aizstājošos nolīgumus, kuru puses ir Puses, vai grozījumus, kas Pusēm ir saistoši, izņemot gadījumu, ja atsauce apstiprina esošās tiesības.


26. PANTS


Tiesības celt prasību saskaņā ar saviem tiesību aktiem


Puse nenodrošina prasījuma tiesības atbilstoši saviem tiesību aktiem pret otru Pusi, pamatojoties uz to, ka otras Puses pasākums ir nesaderīgs ar šo nolīgumu.


27. PANTS


Sadarbības padomes, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, konkrētie uzdevumi


1. Ja Sadarbības padome veic kādu no uzdevumiem, kas tai uzticēti saistībā ar šo sadaļu, tās sastāvā ir Pušu pārstāvji, kuri saskaņā ar Pušu attiecīgo tiesisko regulējumu ir atbildīgi par jautājumiem saistībā ar tirdzniecību, vai to norīkotās personas.

2. Sadarbības padome, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā,


a) ir pilnvarota pieņemt lēmumus, lai atjauninātu vai grozītu turpmāk minētos elementus, balstoties uz abpusēju piekrišanu un pienācīgi ņemot vērā Pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu, kā paredzēts to tiesību aktos:


i) 2. pielikums;


ii) 8.-A, 8.-B un 8.-C pielikums;


iii) 9. pielikums;


iv) 14.-A un 14.-B pielikums;


v) protokols;


šādus atjauninājumus un grozījumus apstiprina un tie stājas spēkā pēc diplomātisko notu apmaiņas starp Pusēm, ja vien Puses nevienojas citādi;


b) var pieņemt lēmumus par šīs sadaļas noteikumu interpretāciju;


c) var pieņemt lēmumus izveidot apakškomitejas, ko veido Pušu pārstāvji, papildus šajā sadaļā izveidotajām apakškomitejām un uzticēt tām pienākumus savas kompetences ietvaros; var arī nolemt mainīt funkcijas, kas uzticētas tās izveidotajām apakškomitejām, kā arī likvidēt minētās apakškomitejas.

3. Sadarbības padome, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, pieņem lēmumus un sniedz pienācīgus ieteikumus pēc Pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas, kā paredzēts to tiesību aktos.


4. Ja Sadarbības padomes sanāksmes nav iespējamas, tad 2. punktā minētos lēmumus var pieņemt, izmantojot rakstisko procedūru.


28. PANTS


Sadarbības komitejas, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, konkrētie uzdevumi


1. Ja Sadarbības komiteja veic kādu no uzdevumiem, kas tai uzticēti šajā sadaļā, tās sastāvā ir Pušu pārstāvji, kuri ir atbildīgi par jautājumiem saistībā ar tirdzniecību, vai to norīkotās personas.


2. Sadarbības komitejai, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, jo īpaši ir šādi

uzdevumi:


a) palīdzēt Sadarbības padomei izpildīt tās uzdevumus jautājumos saistībā ar tirdzniecību;


b) atbildēt par šīs sadaļas pareizu īstenošanu un piemērošanu; šajā sakarībā un neskarot

14. nodaļā noteiktās tiesības, abas Puses var iesniegt izskatīšanai Sadarbības komitejā jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šīs sadaļas piemērošanu vai interpretāciju;

c) vajadzības gadījumā pārraudzīt šīs sadaļas turpmāku papildināšanu un izvērtēt tās piemērošanā gūtos rezultātus;


d) meklēt piemērotus paņēmienus, kā novērst un risināt problēmas, kas citādi varētu rasties jomās, uz kurām attiecas šī sadaļa; un


e) uzraudzīt visu saskaņā ar šo sadaļu izveidoto apakškomiteju darbu.


3. Ja Sadarbības padomes sanāksmes nav iespējamas, Sadarbības komiteja, pildot savus uzdevumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, var iesniegt priekšlikumus par nepieciešamību pieņemt lēmumus par atjauninājumu vai grozījumu veikšanu, kā minēts 27. panta 2. punkta a) apakšpunktā, vai interpretācijas sniegšanu, kā minēts 27. panta 2. punkta b) apakšpunktā.


4. Sadarbības komiteja, kas darbojas tās tirdzniecības komitejas sastāvā, pieņem lēmumus un sniedz pienācīgus ieteikumus pēc Pušu attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanas, kā paredzēts to tiesību aktos.


29. PANTS Koordinatori

1. Eiropas Savienība un Kirgizstānas Republika katra ieceļ koordinatoru šai sadaļai 60 dienu

laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un paziņo viena otrai koordinatoru kontaktinformāciju.

2. Koordinatori kopīgi nosaka darba kārtību un veic visus citus Sadarbības padomes un Sadarbības komitejas sanāksmju sagatavošanai vajadzīgos pasākumus saskaņā ar šo nodaļu, un vajadzības gadījumā veic turpmākus pasākumus saistībā ar šādu struktūru lēmumiem.


30. PANTS


Apakškomitejas


1. Apakškomiteju sastāvā ir Eiropas Savienības pārstāvji, no vienas puses, un Kirgizstānas Republikas pārstāvji, no otras puses.


2. Apakškomitejas sanāk gada laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un pēc tam attiecīgajā līmenī reizi gadā vai pēc jebkuras Puses vai Sadarbības komitejas pieprasījuma. Sanāksmes klātienē notiek pārmaiņus Briselē un Biškekā. Sanāksmes var arī organizēt, izmantojot visus Pusēm pieejamos tehniskos līdzekļus.


3. Apakškomitejas kopīgi vada Pušu pārstāvji.

2. NODAĻA PREČU TIRDZNIECĪBA


31. PANTS


Darbības joma


Ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi, šī nodaļa attiecas uz preču tirdzniecību starp Pusēm.


32. pants


Definīcijas


Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:


a) “konsulārās formalitātes” ir procedūra, kurā no importētājas Puses konsula eksportētājas Puses teritorijā vai trešās puses teritorijā saņem konsulāro rēķinu vai konsulāro vīzu komercrēķinam, izcelsmes sertifikātam, manifestam, nosūtītāja eksporta deklarācijai un citiem muitas dokumentiem saistībā ar preces importu;

b) “muitas nodoklis” ir jebkurš nodoklis vai visu veidu maksājums, ko uzliek preces importam vai saistībā ar to; tas neietver jebkādu:


i) maksu, kas līdzvērtīga iekšējam nodoklim, kuru piemēro saskaņā ar 34. pantu,


ii) attiecīgi antidempinga, īpašu aizsardzības pasākumu, kompensācijas vai aizsardzības maksājumu, ko piemēro saskaņā ar GATT 1994, Antidempinga nolīgumu, Nolīgumu par lauksaimniecību, SKP nolīgumu vai Vienošanos par aizsardzības pasākumiem,


iii) maksu vai citu maksājumu, ko uzliek preces importam vai saistībā ar importu un kas nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas;


c) “eksporta licencēšanas procedūra” ir administratīva procedūra, saskaņā ar kuru jāiesniedz attiecīgajai administratīvajai struktūrai vai struktūrām pieteikums vai citi dokumenti (kas nav muitošanai parasti nepieciešamie dokumenti) kā priekšnoteikums eksportam no eksportētājas Puses teritorijas;


d) “Puses prece” ir iekšzemes prece GATT 1994 izpratnē;


e) “Harmonizētā sistēma” jeb “HS” ir Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētā sistēma, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija, ieskaitot visas juridiskās piezīmes un grozījumus;

f) “importa licencēšanas procedūra” ir administratīva procedūra, saskaņā ar kuru jāiesniedz attiecīgajai administratīvajai struktūrai vai struktūrām pieteikums vai citi dokumenti (kas nav muitošanai parasti nepieciešamie dokumenti) kā priekšnoteikums importa veikšanai importētājas Puses teritorijā;


g) “pārražota prece” ir Harmonizētās sistēmas 84., 85., 87. un 90. nodaļā vai 9402. pozīcijā klasificēta prece, kas:


i) pilnībā vai daļēji sastāv no detaļām, kuras iegūtas no precēm, kuras tikušas izmantotas

iepriekš;


ii) nodrošina līdzīgu veiktspēju un darbības nosacījumus kā līdzvērtīgā jaunā prece; un


iii) tai ir tāda pati garantija kā līdzvērtīgai jaunai precei.


33. pants


Lielākās labvēlības režīms


1. Katra Puse piešķir lielākās labvēlības režīmu otras Puses precēm saskaņā ar GATT 1994 I pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem, kas iekļautas šajā nolīgumā un ir tā daļa mutatis mutandis.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz preferenciālo režīmu, ko katra Puse piešķir trešās valsts precēm saskaņā ar PTO līgumu.


34. pants


Valsts režīms


Katra puse piešķir valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar GATT 1994 III pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem. Tādējādi GATT 1994 III pants un tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.


35. pants


Importa un eksporta ierobežojumi


Puses nepieņem vai nesaglabā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus (izņemot nodevas, nodokļus vai citus maksājumus), kurus piemēro kvotu, importa vai eksporta licenču vai citu pasākumu veidā, otras Puses izcelsmes preču importam vai preču eksportam vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot saskaņā ar GATT 1994 XI pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem. Šajā nolūkā GATT 1994 XI pants un tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

36. pants


Izvedmuitas nodokļi, citi nodokļi vai maksājumi saistībā ar eksportu


1. Puses neievieš vai nesaglabā nekādus nodokļus vai citus jebkāda veida maksājumus, ko uzliek kādas preces eksportam uz otru Pusi vai saistībā ar šādu eksportu, vai nekādus citus tādus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kuri saskaņā ar šā nolīguma 2. pielikumā ietverto sarakstu nav pasākumi attiecībā uz precēm. Šo noteikumu nepiemēro precēm tranzītā caur vienas Puses teritoriju GATT 1994 V panta nozīmē vai precēm, kas saskaņā ar starptautisku nolīgumu starp Kirgizstānas Republiku un trešo personu ir importētas Kirgizstānas Republikā, nepiemērojot izvedmuitas nodokļus, kurus minētā trešā persona citādi būtu varējusi piemērot eksportam uz Eiropas Savienību attiecīgi saskaņā ar minētās trešās personas koncesiju sarakstu, kas pievienots GATT 1994, vai atbilstīgi jebkādām divpusējām saistībām ar Eiropas Savienību.


2. Nekas šajā pantā neliedz Pusei piemērot preces eksportam uz otru Pusi maksu vai maksājumus, kas atļauti saskaņā ar 38. pantu.


37. pants


Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole


Puses apmainās ar informāciju un labu praksi divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā, lai veicinātu Eiropas Savienības un Kirgizstānas Republikas konverģenci attiecībā uz eksporta kontroli.

38. pants


Maksas un formalitātes


1. GATT 1994 VIII pants un tā skaidrojošās piezīmes, kā arī jebkuri izņēmumi un atbrīvojumi no saistībām un to atbrīvojumi, kas noteikti GATT 1994 VIII pantā, kuru piemēro saskaņā ar PTO līgumu, mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.


2. Katra Puse nekavējoties publicē visas maksas un maksājumus, ko tā uzliek saistībā ar importu vai eksportu, tādā veidā, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties.


3. Katra Puse periodiski pārskata savas uzliktās maksas un maksājumus, lai iespēju robežās samazinātu to skaitu un dažādību.


4. Neviena Puse saistībā ar otras Puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes un ar tām saistītas maksas un maksājumus.

39. pants


Pārražotas preces


1. Puse cenšas piešķirt otras Puses pārražotām precēm režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu tā piešķir līdzvērtīgām jaunām precēm.


2. Ja viena Puse pieņem vai saglabā importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz lietotām precēm, tā cenās nepiemērot šos pasākumus pārražotām precēm.


3. Puse var pieprasīt, lai pārražotas preces tiktu identificētas kā tādas izplatīšanai vai pārdošanai tās teritorijā un lai tās atbilstu visām piemērojamajām tehniskajām prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīgām jaunām precēm.


40. pants


Preču pagaidu ievešana


Puse piešķir otrai Pusei atbrīvojumu no ievedmuitas un citiem maksājumiem attiecībā uz precēm, kuras ieved uz laiku – tādos gadījumos un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas ar Pusei saistošām starptautiskām konvencijām par preču pagaidu ievešanu. Minēto atbrīvojumu piemēro saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem.

41. pants


Tranzīts


GATT 1994 V pants tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu energoproduktu tranzītu saskaņā ar tranzīta brīvības principu un Enerģētikas hartas nolīguma 7. panta 1. un 3. punktu.


42. pants


Importa un eksporta monopoli


Puses nenosaka vai nesaglabā izraudzītu importa vai eksporta monopolu. Šā panta nolūkos importa vai eksporta monopols ir Puses piešķirtas ekskluzīvas tiesības vai pilnvarojums kādai vienībai importēt preci no otras Puses vai eksportēt to uz otru Pusi4.


4 Lielākai noteiktībai: šis pants neskar 6. nodaļu un neietver tiesības, kas izriet no intelektuālā īpašuma tiesību piešķiršanas.

43. pants


Izcelsmes norādes


1. Ja Kirgizstānas Republika, importējot Eiropas Savienības preces, pieprasa izcelsmes norādi, tā akceptē izcelsmes norādi “Made in EU” vai līdzvērtīgu marķējumu valodā, kura atbilst Kirgizstānas Republikas izcelsmes norāžu prasībām saskaņā ar nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par tiem, kurus piemēro Eiropas Savienības dalībvalstu izcelsmes norādēm.


2. Izcelsmes norādes “Made in EU” vajadzībām Kirgizstānas Republika uzskata Eiropas Savienību par vienotu teritoriju.


44. pants


Importa licencēšanas procedūras


Katra Puse pieņem un pārvalda visas importa licencēšanas procedūras saskaņā ar Līguma par importa licencēšanas procedūrām 1., 2. un 3. pantu. Šajā nolūkā Līguma par importa licencēšanas procedūrām 1., 2. un 3. pants mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

45. pants


Eksporta licencēšanas procedūras5


1. Katra Puse saskaņā ar savām kompetencēm6 nodrošina pārredzamību attiecībā uz eksporta licencēšanas procedūrām un publicē visas jaunās eksporta licencēšanas procedūras vai jebkādas izmaiņas kādā esošā eksporta licencēšanas procedūrā tādā veidā, lai valdības, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties. Ja iespējams, šādu publicēšanu veic ne vēlāk kā 30 dienas, pirms stājas spēkā jauna eksporta licencēšanas procedūra vai jebkādas izmaiņas kādā esošā eksporta licencēšanas procedūrā, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā dienā, kad šāda procedūra vai izmaiņas stājas spēkā.


2. Publicējot eksporta licencēšanas procedūras, norāda šādu informāciju:


a) eksporta licencēšanas procedūru teksts vai visi tajā izdarītie grozījumi;


b) preces, uz kurām attiecas katra eksporta licencēšanas procedūra;


5 Lielākai noteiktībai – nekas šajā pantā neliek vienai Pusei piešķirt eksporta licenci vai neliedz Pusei īstenot savus pienākumus vai saistības saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī saskaņā ar daudzpusējiem ieroču neizplatīšanas režīmiem un eksporta kontroles pasākumiem.

6 Kirgizstānas Republikas gadījumā šis pants attiecas tikai uz pasākumiem, kurus Kirgizstānas Republika vienpusēji piemēro saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas tiek piemēroti tās teritorijā.

c) attiecībā uz katru procedūru – procesa apraksts, kā pieteikties eksporta licences saņemšanai, un visi kritēriji, kas jāizpilda pieteikuma iesniedzējam, lai tas būtu tiesīgs pieteikties eksporta licences saņemšanai, piemēram, darbības licence, ieguldījumu veikšana vai uzturēšana vai darbība, izmantojot konkrētu uzņēmējdarbības formu vienas Puses teritorijā;


d) kontaktpunkts vai punkti, kuros ieinteresētās personas var saņemt papildu informāciju par nosacījumiem eksporta licences saņemšanai;


e) administratīvā struktūra vai struktūras, kurās jāiesniedz pieteikums un citi attiecīgie

dokumenti;


f) visu to pasākumu apraksts, kurus paredzēts īstenot ar eksporta licencēšanas procedūru;


g) laika posms, kurā katra eksporta licencēšanas procedūra būs spēkā, ja vien procedūra paliks spēkā līdz brīdim, kad tā tiks atsaukta vai pārskatīta jaunā publikācijā;


h) ja Puse plāno izmantot eksporta licencēšanas procedūru eksporta kvotas administrēšanai – kopējais daudzums un attiecīgā gadījumā kvotas vērtība un kvotas sākuma un beigu datums; un


i) visi atbrīvojumi no prasības saņemt eksporta licenci vai izņēmumi attiecībā uz šādu prasību, informācija, kā pieprasīt vai izmantot minētos atbrīvojumus vai izņēmumus, un to piešķiršanas kritēriji.

3. Katra Puse 45 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā paziņo otrai Pusei par tās esošajām eksporta licencēšanas procedūrām. Puse, kas pieņem jaunu eksporta licencēšanas procedūru vai groza kādu esošo eksporta licencēšanas procedūru, 60 dienu laikā pēc publicēšanas paziņo otrai Pusei par attiecīgo procedūru vai grozījumiem. Paziņojumā ietver atsauci uz avotu(- iem), kuros ir publicēta saskaņā ar 2. punktu prasītā informācija, un attiecīgā gadījumā norāda attiecīgo oficiālo tīmekļa vietni.


46. PANTS


Tirdzniecības aizsardzības instrumenti Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar:

a) GATT 1994 XIX pantu;


b) Vienošanos par aizsardzības pasākumiem;


c) Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantu;


d) GATT 1994 VI pantu;


e) Antidempinga nolīgumu; un


f) SKP nolīgumu.

47. PANTS


Tirdzniecības aizsardzības instrumentu pārredzamība


1. Puses vienojas, ka tirdzniecības aizsardzības instrumenti (antidempinga, antisubsidēšanas un vispārējie aizsardzības pasākumi) būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās PTO prasības un pamatojoties un taisnīgu un pārredzamu sistēmu.


2. Neskarot Antidempinga nolīguma 6.5. pantu un SKP nolīguma 12.4. pantu, Puses pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par antidempinga vai kompensācijas pasākumiem nodrošina, ka tiek sniegti visi būtiskie fakti, kuri tiek izskatīti un ir pamatā lēmumam par pasākumu piemērošanu. Informācijas sniegšanas procesā nodrošina, lai ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.


3. Katrai ieinteresētajai personai dod iespēju izteikt savu viedokli antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanu laikā ar nosacījumu, ka tas nevajadzīgi nekavē izmeklēšanu veikšanu.


4. Uz šo pantu neattiecas šīs sadaļas 14. nodaļa.

3. NODAĻA


MUITA


48. pants


Sadarbība muitas jomā


1. Puses stiprina sadarbību muitas jomā, lai nodrošinātu pārredzamu vidi tirdzniecībai, atvieglotu tirdzniecību, uzlabotu piegādes ķēdes drošību, veicinātu patērētāju drošību, novērstu tādu preču plūsmas, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, un apkarotu kontrabandu un krāpšanu.


2. Īstenojot 1. punktā minētos mērķus, Puses pieejamo resursu robežās sadarbojas, lai cita starpā:


a) uzlabotu tiesību aktus un saskaņotu un vienkāršotu muitas procedūras saskaņā ar starptautiskām konvencijām un standartiem, kas piemērojami muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā, tostarp saskaņā ar tiem, kurus izstrādājusi PTO (tostarp Tirdzniecības atvieglošanas nolīgums) un Pasaules Muitas organizācija (jo īpaši Pārskatītā Kioto konvencija), un ņemot vērā Eiropas Savienības izstrādātos instrumentus un paraugpraksi, tostarp muitas koncepciju;

b) ieviestu mūsdienīgas muitas sistēmas, kas ietver modernas muitošanas tehnoloģijas, noteikumus par atzītajiem uzņēmējiem, automatizētu riska analīzi un kontroli, vienkāršotas procedūras preču izlaišanai, pēcizlaišanas auditu, pārredzamu muitas vērtības noteikšanas sistēmu un noteikumus muitas un uzņēmumu partnerībām;


c) savā teritorijā nodrošinātu pārkraušanas darbību un pārvietošanas tranzītā atvieglošanu un efektīvu kontroli; nodrošinātu sadarbību un koordināciju starp visām attiecīgajām iestādēm un aģentūrām to attiecīgajās teritorijās, lai atvieglotu tranzīta satiksmi; un attiecīgos gadījumos izmantotu iespējas nodrošināt attiecīgo muitas tranzīta sistēmu savstarpēju savienojamību;


d) veicinātu visaugstākos profesionālās ētikas standartus, jo īpaši uz robežām, piemērojot pasākumus, kuros atspoguļoti Pasaules Muitas organizācijas Arušas deklarācijā izklāstītie principi;


e) apmainītos ar paraugpraksi un sniegtu tehnisko atbalstu plānošanai un visaugstāko profesionālās ētikas standartu nodrošināšanai;


f) vajadzības gadījumā apmainītos ar informāciju un datiem, vienlaikus ievērojot otras Puses noteikumus par sensitīvu datu konfidencialitāti un persondatu aizsardzību;


g) attiecīgā un piemērotā gadījumā veiktu saskaņotas muitas darbības starp saviem muitas

dienestiem.

49. pants


Savstarpēja administratīvā palīdzība


Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši 48. pantā, paredzētos citus sadarbības veidus, Puses viena otrai

sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas jomā saskaņā ar protokolu.


50. pants


Muitas vērtības noteikšana


1. Noteikumus par Preču muitas vērtības noteikšanu, kurus piemēro tirdzniecībā starp Pusēm, reglamentē 1.–17. pants Nolīgumā par GATT 1994 VII panta īstenošanu, kas ietverts PTO līguma

1.A pielikumā. Ar šo šie noteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.


2. Puses sadarbojas nolūkā vienoties par kopīgu pieeju jautājumos, kas saistīti ar muitas vērtības noteikšanu.

4. NODAĻA


TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBAI


51. pants


Mērķis


Šīs nodaļas mērķis ir atvieglot preču tirdzniecību starp Pusēm, novēršot, identificējot un likvidējot nevajadzīgus tehniskus šķēršļus tirdzniecībai.


52. PANTS


Darbības joma


1. Šī nodaļa attiecas uz visu to TBT nolīgumā paredzēto standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu un piemērošanu, kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2. Neatkarīgi no 1. punkta šī nodaļa neattiecas uz:


a) iepirkuma specifikācijām, ko izstrādā valdības struktūras savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām; vai


b) SFS līguma A pielikumā definētajiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, uz kuriem attiecas šā nolīguma 5. nodaļa.


53. PANTS


Saistība ar TBT nolīgumu


Puses apstiprina savas esošās tiesības un pienākumus vienai pret otru, kuri izriet no TBT nolīguma, kas ar šo mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.


54. PANTS Tehniskie noteikumi

1. Katra Puse saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas piemērojamas minētajai Pusei, veic plānoto tehnisko noteikumu regulatīvās ietekmes novērtējumu, ņemot vērā pieejamās regulatīvās un neregulatīvās alternatīvas ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem, ar kurām var sasniegt Puses likumīgos mērķus saskaņā ar TBT nolīguma 2.2. pantu.

2. Katra Puse izmanto attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot, ja tā var pierādīt, ka šādi starptautiskie standarti būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.


3. Ja viena Puse nav izmantojusi starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, tā pēc otras Puses pieprasījuma veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek konstatētas jebkādas būtiskas novirzes no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, un paskaidro iemeslus, kādēļ šādi standarti tika uzskatīti par nepiemērotiem vai neefektīviem konkrētā mērķa sasniegšanai.


4. Katra Puse pārskata savus tehniskos noteikumus, lai palielinātu šo noteikumu konverģenci ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, cita starpā ņemot vērā visas jaunās attiecīgo starptautisko standartu attīstības tendences vai jebkādas apstākļu izmaiņas, kas radījušas novirzes no visiem attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.


5. Izstrādājot galvenos tehniskos noteikumus, kas var būtiski ietekmēt tirdzniecību, katra Puse veic pasākumus, lai saskaņā ar saviem attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām nodrošinātu to, ka ir ieviestas procedūras, kuras dod iespēju personām paust savu viedokli sabiedriskās diskusijās, izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides aizsardzības vai valsts drošības problēmas, un ka šādu diskusiju rezultāti tiek publiskoti.

55. PANTS Standarti

1. Lai pēc iespējas lielākā mērā saskaņotu standartus, katra Puse mudina tās teritorijā izveidotās standartizācijas iestādes un reģionālās standartizācijas iestādes, kuru dalībniece ir Puse vai tās teritorijā izveidotās standartizācijas iestādes:


a) savu resursu robežās piedalīties to starptautisko standartu sagatavošanā, ko izstrādā attiecīgās starptautiskās standartizācijas iestādes;


b) izmantot attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu standartiem, ko tās izstrādā, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti būtu neefektīvi vai nepiemēroti, piemēram, tie nenodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni vai pastāv fundamentāli klimata vai ģeogrāfiski faktori vai fundamentālas tehnoloģiskas problēmas;


c) izvairīties no to darbību dublēšanās vai pārklāšanās, ko veic starptautiskās standartizācijas iestādes;


d) regulāri pārskatīt valsts un starptautiskos standartus, kuru pamatā nav attiecīgie starptautiskie standarti, nolūkā palielināt to konverģenci ar šādiem starptautiskajiem standartiem;

e) sadarboties ar attiecīgajām otras Puses standartizācijas iestādēm starptautiskās standartizācijas darbībās; minētā sadarbība var notikt starptautiskajās standartizācijas iestādēs vai reģionālā līmenī; un


f) veicināt divpusēju sadarbību starp tām un ar otras Puses standartizācijas iestādēm.


2. Pusēm būtu jāapmainās ar informāciju par saviem attiecīgajiem standartizācijas procesiem un apmēru, kādā starptautiskie, reģionālie vai apakšreģionālie standarti tiek izmantoti par pamatu to valsts standartiem.


3. Ja tehnisko noteikumu projektā vai atbilstības novērtēšanas procedūrā standarti ir padarīti obligāti, tad izpilda pārredzamības pienākumus, kas noteikti šā nolīguma 58. pantā un TBT nolīguma 2. vai 5. pantā.


4. Starptautiskos standartus, kurus pieņēmusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija, Starptautiskā Elektrotehnikas komisija, Starptautiskā Telesakaru savienība un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas izveidotā Pārtikas kodeksa komisija, uzskata par attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem TBT nolīguma 2. un 5. panta un minētā nolīguma 3. pielikuma nozīmē, neliedzot izmantot citus starptautiskos standartus.

5. Standartu, ko izstrādājušas citas starptautiskas organizācijas, arī varētu uzskatīt par attiecīgu starptautisku standartu TBT nolīguma 2. un 5. panta un minētā nolīguma 3. pielikuma nozīmē, ja to izstrādājusi:


a) standartizācijas iestāde, kas tiecas panākt vienprātību vai nu:


i) to iesaistīto PTO dalībnieku valstu delegāciju starpā, kuras pārstāv visas to teritorijā esošās valsts standartizācijas struktūras, kas pieņēmušas vai plāno pieņemt standartus attiecībā uz priekšmetu, ar kuru ir saistīta starptautiskā standartizācijas darbība; vai


ii) iesaistīto PTO dalībnieku valdības struktūru starpā; un


b) ja tas izstrādāts saskaņā ar Komitejas lēmumu par starptautisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu izstrādi saistībā ar TBT nolīguma 2. un 5. pantu un minētā nolīguma 3. pielikumu.


56. PANTS


Atbilstības novērtēšana


1. Noteikumus, kas 52. pantā ir izklāstīti attiecībā uz tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu, mutatis mutandis piemēro atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2. Ja viena Puse pieprasa atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst tehniskajiem noteikumiem, tā izvēlas atbilstības novērtēšanas procedūras7, kas ir samērīgas ar saistītajiem riskiem, kuri noteikti, pamatojoties uz riska novērtējumu, tostarp vajadzības gadījumā – piegādātāja atbilstības deklarācijas izmantošanu.


3. Ja viena Puse pieprasa trešās personas veiktu atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst tehniskajiem noteikumiem, un tā nav paredzējusi šo uzdevumu veikt kādai valsts iestādei, kā norādīts 4. punktā, tā:


a) preferenciālā kārtā izmanto akreditāciju, lai kvalificētu atbilstības novērtēšanas struktūras;


b) pēc iespējas efektīvāk izmanto starptautiskos akreditācijas un atbilstības novērtēšanas standartus, kā arī starptautiskos nolīgumus, kuros iesaistītas Pušu akreditācijas struktūras, piemēram, izmantojot tādus mehānismus kā Starptautiskā Laboratoriju akreditācijas sadarbība (ILAC) un Starptautiskais Akreditācijas forums (IAF);


c) apsver iespēju pievienoties vai attiecīgā gadījumā mudina savas atbilstības novērtēšanas iestādes pievienoties visiem funkcionējošiem starptautiskiem nolīgumiem vai pasākumiem atbilstības novērtēšanas rezultātu saskaņošanai vai akceptēšanas veicināšanai;


d) nodrošina, ka uzņēmējiem ir izvēle starp atbilstības novērtēšanas struktūrām, ko Puses akceptējušas attiecībā uz konkrētu ražojumu;


7 Kirgizstānas Republikas gadījumā atbilstības novērtēšanas procedūras nosaka ar tehniskiem

noteikumiem.

e) nodrošina, ka atbilstības novērtēšanas struktūras ir neatkarīgas no ražotājiem, importētājiem un uzņēmējiem kopumā un ka starp akreditācijas struktūrām un atbilstības novērtēšanas struktūrām nepastāv interešu konflikti;


f) ļauj atbilstības novērtēšanas struktūrām izmantot apakšuzņēmējus, lai veiktu testēšanu vai inspekcijas saistībā ar atbilstības novērtēšanu; un


g) vienā tīmekļa vietnē publicē to struktūru sarakstu, kuras tā izraudzījusies šādas atbilstības novērtēšanas veikšanai, un attiecīgu informāciju par katras minētās struktūras iecelšanas tvērumu.


4. Nekas 3. punkta f) apakšpunktā neliedz Pusei pieprasīt apakšuzņēmējiem izpildīt tādas pašas prasības, kādas būtu jāievēro atbilstības novērtēšanas struktūrai, ar kuru Puses ir noslēgusi līgumu, lai tā pati varētu veikt līgumā paredzētos testus vai inspekcijas.


5. Nekas šajā pantā neliedz vienai Pusei pieprasīt, lai atbilstības novērtēšanu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem veic īpaši norādītas pārvaldes iestādes. Šādos gadījumos Puse:


a) ierobežo atbilstības novērtēšanas maksas līdz sniegto pakalpojumu aptuvenām izmaksām un pēc atbilstības novērtēšanas pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma paskaidro, kā maksas, ko tā nosaka par šādu atbilstības novērtēšanu, nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas; un

b) atbilstības novērtēšanas maksas dara publiski pieejamas.


6. Trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses sāk apspriedes par piegādātāja atbilstības deklarācijas pieņemšanu kā pierādījumu par atbilstību spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem, jo īpaši šādās jomās:


a) elektrisko un elektronisko iekārtu drošības aspekti;


b) mašīnu drošības aspekti;


c) iekārtu elektromagnētiskā savietojamība;


d) energoefektivitāte, tostarp ekodizaina prasības; un


e) konkrētu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošana elektriskās un elektroniskās iekārtās.

57. PANTS


Sadarbība saistībā ar tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā


1. Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības izvērtēšanas procedūru jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to attiecīgajiem tirgiem. Šajā nolūkā Puses cenšas apzināt un izstrādāt sadarbības mehānismus un iniciatīvas, kas ir piemērotas konkrētiem jautājumiem vai nozarēm, tostarp šādās:


a) informācijas un pieredzes apmaiņa par Pušu attiecīgo tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanu un piemērošanu;


b) sadarbības veicināšana starp Pušu attiecīgajām struktūrām, kuras ir atbildīgas par metroloģiju, standartizāciju, atbilstības izvērtēšanu un akreditāciju; un


c) informācijas apmaiņa par norisēm būtiskos reģionālos un daudzpusējos forumos, kas saistīti ar standartiem, tehniskajiem noteikumiem, atbilstības izvērtēšanas procedūrām un akreditāciju.


2. Lai veicinātu tirdzniecību starp Pusēm, tās:


a) cenšas samazināt atšķirības, kas starp tām pastāv tehnisko noteikumu, metroloģijas, standartizācijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības izvērtēšanas procedūru jomā, tostarp veicinot attiecīgu starptautiski pieņemtu instrumentu izmantošanu;

b) saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem veicina akreditācijas izmantošanu, veicot atbilstības novērtēšanas struktūru un to darbību tehniskās kompetences izvērtēšanu; un


c) veicina Kirgizstānas Republikas un tās attiecīgo valsts struktūru piedalīšanos un, ja iespējams, dalību Eiropas un starptautiskās organizācijās, kuru darbība ir saistīta ar standartiem, atbilstības novērtēšanu, akreditāciju, metroloģiju un saistītām funkcijām.


58. PANTS


Pārredzamība


1. Pēc tam, kad Puse nosūtījusi ierosinātos tehniskos noteikumus vai atbilstības novērtēšanas procedūru PTO centrālajam paziņojumu reģistram, tā ļauj otrai Pusei vismaz 60 dienu laikā sniegt rakstiskas piezīmes, izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides aizsardzības vai valsts drošības problēmas. Puse izskata pamatotu lūgumu pagarināt piezīmju iesniegšanas termiņu.


2. Ja viena Puse no otras Puses saņem rakstiskas piezīmes par tās ierosinātiem tehniskiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūru, tā:


a) pēc otras Puses pieprasījuma apspriež rakstiskās piezīmes ar savu kompetento regulatīvo iestādi laikā, kad tos var ņemt vērā; un

b) rakstiski atbild uz piezīmēm ne vēlāk kā tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanas dienā.


3. Katra Puse ne vēlāk kā pieņemto tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanas dienā publicē tīmekļa vietnē savas atbildes uz piezīmēm, ko tā saņēmusi pēc 1. punktā minētā paziņojuma.


4. Katra Puse, ja to pieprasa otra Puse, sniedz informāciju par mērķiem, juridisko pamatu un loģisko pamatojumu tehniskajiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrai, ko Puse ir pieņēmusi vai ierosina pieņemt.


5. Katra Puse nodrošina, ka tās pieņemtos tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras publicē tīmekļa vietnē, kas pieejama bez maksas.


6. Katra Puse sniedz informāciju par tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūras pieņemšanu un stāšanos spēkā, kā arī par pieņemto galīgo tekstu, pievienojot papildinājumu sākotnējam paziņojumam PTO.


7. Tiek atvēlēts saprātīgs intervāls starp tehnisko noteikumu publicēšanu un to spēkā stāšanās dienu, lai otras Puses uzņēmēji varētu pielāgoties. Ar jēdzienu “saprātīgs intervāls” saprot laikposmu, kas ir vismaz seši mēneši, izņemot gadījumus, kad tas būtu neefektīvs līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

8. Puse pozitīvi apsver pamatotu lūgumu, ko iesniegusi otra Puse un kas saņemts pirms piezīmju iesniegšanas termiņa beigām pēc ierosināto tehnisko noteikumu nosūtīšanas PTO, kā minēts 1. punktā, lai pagarinātu laikposmu starp tehnisko noteikumu pieņemšanu un šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, izņemot gadījumus, kad kavēšanās būtu neefektīvs līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.


59. pants


Marķēšana un etiķetēšana


1. Puses vienojas, ka tehniskie noteikumi var ietvert marķēšanas vai etiķetēšanas prasības vai attiekties tikai uz tām. Šādos gadījumos Puses piemēro TBT nolīguma 2.2. pantā noteiktos principus.


2. Ja Puse pieprasa obligāti marķēt vai etiķetēt ražojumus:


a) tā pieprasa tikai tādu informāciju, kura ir būtiska ražojuma patērētājiem vai lietotājiem vai kurā ir norādīta ražojuma atbilstība obligātajām tehniskajām prasībām;


b) tā nepieprasa, ka ražojumu etiķetēm vai marķējumam nepieciešama iepriekšēja apstiprināšana, reģistrācija vai sertifikācija, kā arī nenosaka nekādu maksājumu veikšanu par priekšnoteikumu tādu ražojumu laišanai savā tirgū, kuri citādi atbilst tās noteiktajām prasībām, ja vien tas nav vajadzīgs, ņemot vērā ar ražojumu saistīto risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai vai dzīvībai, videi vai valsts drošībai;

c) ja tā pieprasa, lai uzņēmēji izmantotu unikālu identifikācijas numuru, tā bez nepamatotas kavēšanās un diskriminācijas piešķir šādu numuru otras Puses uzņēmējiem;


d) ja turpmāk uzskaitītie elementi nav maldinoši, pretrunīgi vai neskaidri attiecībā uz informāciju, kas tiek prasīta preču importētājā Pusē, minētā Puse atļauj:


i) informāciju citās valodās papildus valodai, kas jāizmanto preču importētājā Pusē;


ii) starptautiski akceptētas nomenklatūras, piktogrammas, simbolus vai attēlus; un


iii) informāciju papildus tai, kas tiek prasīta preču importētājā Pusē;


e) tā akceptē, ka etiķetēšana, tostarp papildu etiķetēšana vai etiķešu labojumi, notiek muitas noliktavās vai citos noteiktos apgabalos kā alternatīva etiķetēšana izcelsmes valstī; un


f) vajadzības gadījumā tā apsvērs iespēju akceptēt etiķetes, kas nav pastāvīgas vai ir noņemamas, vai arī marķējumu vai etiķetes pavaddokumentos, nevis fiziski piestiprinātas ražojumam.

60. pants


Apspriešanās


1. Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras Puses koordinatoram, kas atbild par TBT nodaļu. Puses dara visu iespējamo, lai panāktu savstarpēji pieņemamu jautājuma risinājumu, un šajā nolūkā var sasaukt Sadarbības komiteju.


2. Lielākai noteiktībai – šis pants neskar Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar 14. nodaļu.


61. pants


TBT nodaļas koordinators


1. Katra Puse ieceļ TBT nodaļas koordinatoru un informē otru Pusi, ja tas mainās. TBT nodaļas koordinatori sadarbojas, lai atvieglotu šīs nodaļas īstenošanu un Pušu sadarbību visos jautājumos, kas saistīti ar TBT nolīgumu.

2. Katra TBT nodaļas koordinatora funkcijas cita starpā ir šādas:


a) sekot līdzi šīs nodaļas īstenošanai un administrēšanai, tostarp visiem jautājumiem, kas saistīti ar standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu, piemērošanu vai izpildi;


b) sazināties ar otras Puses TBT nodaļas koordinatoru par iniciatīvām, ko Puses veic, lai pastiprinātu sadarbību standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādē un uzlabošanā un apmainīties ar informāciju par norisēm nevalstiskos, reģionālos un daudzpusējos forumos saistībā ar standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām.


3. TBT nodaļas koordinatori savstarpēji sazinās, izmantojot saskaņotu metodi, kas ir piemērota viņu funkciju veikšanai.

5. NODAĻA


SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE JAUTĀJUMI


62. pants


Mērķis


Šīs nodaļas mērķis ir noteikt principus, kas piemērojami sanitārajiem un fitosanitārajiem (turpmāk “SFS”) pasākumiem tirdzniecībā starp Pusēm, kā arī sadarbībai dzīvnieku labturības, augu aizsardzības un rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem jomā. Šajā nodaļā izklāstītos principus Puses piemēro tā, lai atvieglotu tirdzniecību un izvairītos no nepamatotu šķēršļu radīšanas tirdzniecībā starp Pusēm, vienlaikus saglabājot katras Puses līmeni cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības aizsardzībā vai augu aizsardzībā.


63. pants


Daudzpusējās saistības


Puses apstiprina savas tiesības un saistības, kas izriet no SPS līguma.

64. pants Principi

1. Puses nodrošina, ka SFS pasākumus izstrādā un piemēro, pamatojoties uz proporcionalitātes, pārredzamības, nediskriminācijas un zinātniskās pamatotības principiem un ņemot vērā starptautiskos standartus (Starptautiskā augu aizsardzības konvencija, kas parakstīta Romā 1951. gada 6. decembrī (turpmāk (“IPPC”), Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (turpmāk “OIE”) un Pārtikas kodeksa komisija (turpmāk “Pārtikas kodekss”)).


2. Katra Puse nodrošina, ka tās SFS pasākumi nerada patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp tās teritoriju un otras Puses teritoriju vienādos vai līdzīgos apstākļos. SFS pasākumus nepiemēro tādā veidā, kas būtu slēpts Pušu tirdzniecības ierobežojums.


3. Katra Puse nodrošina, ka tiek īstenoti SFS pasākumi, procedūras vai kontroles un ka informācijas pieprasījumi, kuri saņemti no otras Puses kompetentās iestādes, tiek izskatīti bez nepamatotas kavēšanās un tādā veidā, kas nav mazāk labvēlīgs importētajiem ražojumiem salīdzinājumā ar līdzīgiem vietējiem ražojumiem.

65. pants


Prasības importam


1. Importētājas Puses noteiktās prasības importam piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā, ievērojot 64. pantu.


2. Prasības importam, kuras izklāstītas sertifikātos, kas var būt vajadzīgi pārtikas un lauksaimniecības preču tirdzniecībai starp Pusēm, balstās uz IPPC, OIE un Pārtikas kodeksa principiem un to attiecīgajiem standartiem, ja vien prasības importam nav pamatotas ar zinātniski pamatotu riska novērtējumu, kurš veikts saskaņā ar piemērojamajiem starptautiskajiem noteikumiem, kas paredzēti SPS līgumā.


3. Kirgizstānas Republikas izsniegtajās importa atļaujās noteiktās prasības neietver sanitāros un veterināros nosacījumus, kas ir stingrāki par tiem, kuri paredzēti 2. punktā minētajos sertifikātos. Katrai Pusei būtu jāpiemēro saskaņoti importa sertifikāti, kurus pārvalda centrālā līmenī un kuri ir piemērojami visā eksportētājas Puses teritorijā.

66. pants


Pasākumi saistībā ar dzīvnieku un augu veselību


Saskaņā ar SPS līgumu un attiecīgajiem IPPC, OIE un Pārtikas kodeksa standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem:


a) Puses atzīst no kaitīgajiem organismiem vai no slimībām brīvu teritoriju koncepciju, kā arī kaitīgo organismu vai slimību zemas izplatības teritoriju koncepciju;


b) importētāja Puse savus sanitāros pasākumus, kas piemērojami eksportētājai Pusei, kuras teritoriju skāris kaitīgais organisms vai slimība, balsta uz eksportētājas Puses pieņemto lēmumu par zonējumu, no nosacījumu, ka tiks sasniegts importētājas Puses pienācīgais aizsardzības līmenis;


c) nosakot no kaitīgajiem organismiem vai no slimībām brīvas teritorijas un kaitīgā organisma vai slimības zemas izplatības teritorijas, Puses izvērtē tādus faktorus kā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un sanitārās vai fitosanitārās kontroles efektivitāte šādās teritorijās.

67. pants


Pārbaudes un revīzijas


Pārbaudes un revīzijas, ko importētāja Puse veic eksportētājas Puses teritorijā, lai izvērtētu un atzītu eksportētājas Puses pārbaužu un sertifikācijas sistēmas, veic saskaņā ar attiecīgajiem IPPC, OIE un Pārtikas kodeksa standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem. Xxxxxxxx un revīziju izmaksas sedz Puse, kas veic pārbaudes un revīzijas.


68. pants


Informācijas apmaiņa un sadarbība


1. Puses apspriež un apmainās ar informāciju par spēkā esošajiem SFS un dzīvnieku labturības pasākumiem un par to izstrādi un īstenošanu. Šādās apspriedēs un informācijas apmaiņā attiecīgi ņem vērā SPS līgumu un IPPC, OIE un Pārtikas kodeksa standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus.


2. Puses vienojas sadarboties jautājumos, kas saistīti ar pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību, augu aizsardzību un rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, apmainoties ar informāciju, zināšanām un pieredzi, lai palielinātu spējas minētajās jomās. Šāda sadarbība var ietvert tehnisko palīdzību.

3. Pēc otras Puses pieprasījuma Puses savlaicīgi sāk dialogu par SFS jautājumiem, lai izskatītu problēmas saistībā ar SFS un citus steidzamus jautājumus, uz kuriem attiecas šī nodaļa. Sadarbības komiteja var pieņemt noteikumus šāda dialoga norisei.


4. Puses nozīmē un regulāri atjaunina kontaktpunktus saziņai par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī nodaļa.


69. pants


Pārredzamība


Katra puse:


a) cenšas nodrošināt pārredzamību attiecībā uz tirdzniecībai piemērojamajiem SFS pasākumiem, jo īpaši attiecībā uz SFS prasībām, ko piemēro importam no otras Puses;


b) pēc otras Puses pieprasījuma un divu mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma paziņo prasības, kuras attiecas uz konkrētu ražojumu importu, un norāda, vai ir vajadzīgs riska novērtējums; un


c) bez nepamatotas kavēšanās paziņo otras Puses kontaktpunktam pa pastu, faksu vai e-pastu par jebkādu nopietnu vai būtisku risku dzīvnieku vai augu veselībai, tostarp par visām ar pārtiku saistītām ārkārtas situācijām, kas ietekmē preces, ar kurām notiek tirdzniecība starp Pusēm.

6. NODAĻA


PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN IEGULDĪJUMI


70. pants


Mērķis, darbības joma un tvērums


1. Puses, atkārtoti apstiprinādamas savas attiecīgās saistības, kas izriet no PTO līguma, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus nolūkā uzlabot savstarpējos nosacījumus pakalpojumu tirdzniecībai un ieguldījumiem.


2. Nekas šajā nodaļā neuzliek nekādus pienākumus attiecībā uz publisko iepirkumu, uz kuru attiecas 9. nodaļa.


3. Šī nodaļa neattiecas uz subsīdijām, ko piešķīrusi kāda no Pusēm.


4. Puses atkārtoti apstiprina tiesības reglamentēt savā attiecīgajā teritorijā, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus tādās jomās kā sabiedrības veselības aizsardzība, sociālie pakalpojumi, publiskā izglītība, drošība, vide, tai skaitā klimata pārmaiņas, sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju tiesību aizsardzība, privātums un datu aizsardzība, kā arī kultūru daudzveidības veicināšana un aizsardzība.

5. Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi Pušu darba tirgum, un uz pasākumiem, kas saistīti ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.


6. Šī nodaļa neliedz Pusei piemērot pasākumus, ar kuriem reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kuri otrai Pusei rodas saskaņā ar šo nodaļu. Vīzu pieprasīšana fiziskām personām no konkrētas valsts un to nepieprasīšana fiziskām personām no citām valstīm netiek uzskatīta par to ieguvumu likvidēšanu vai mazināšanu, kas iegūti saskaņā ar šo nodaļu.


7. Šajā nodaļā neņem vērā režīmu, ko viena Puse piešķīrusi:


a) saskaņā ar nolīgumu, ar kuru būtiski liberalizē pakalpojumu tirdzniecību (tostarp darījumdarbības veikšanu pakalpojumu jomā), kas atbilst GATS V panta un V bis panta kritērijiem, vai saskaņā ar nolīgumu, ar kuru būtiski liberalizē darījumdarbības veikšanu citās saimnieciskās darbības jomās, kas attiecībā uz šādām darbībām atbilst tiem pašiem kritērijiem;


b) tādu pasākumu rezultātā, ar kuriem nodrošina tādu fiziskas personas vai uzņēmuma licenču vai sertifikātu, t. sk. atļaujām vajadzīgo standartu vai kritēriju atzīšanu, kas vajadzīgi saimnieciskās darbības veikšanai.

8. Šī nodaļa neattiecas uz audiovizuālo nozari.


71. pants


Definīcijas


Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:


a) “darbība, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras” ir veikta darbība, tostarp jebkurš sniegts pakalpojums, kuru neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem;


b) “filiāle” ir vienā Pusē iedibināta darījumdarbības vieta, kurai nav juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes (piemēram, otrā Pusē iedibināta mātesuzņēmuma atzars), kurai ir vadība un materiālais aprīkojums, lai risinātu darījumu sarunas ar trešām personām tā, ka šādām trešām personām – kaut arī tām ir zināms, ka vajadzības gadījumā būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas otrā Pusē – nav jāveic darījumi tieši ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus mātesuzņēmuma atzara darbības vietā;

c) “pārrobežu pakalpojumu sniegšana” ir pakalpojuma sniegšana:


i) no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā; vai


ii) vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam;


d) “saimnieciskā darbība” ir jebkurš rūpnieciska, komerciāla vai profesionāla rakstura pakalpojums vai darbība vai amatnieku darbība, izņemot pakalpojumus vai darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;


e) “uzņēmums” ir juridiska persona, filiāle vai pārstāvniecība, kas izveidota ar iedibināšanas

starpniecību;


f) “iedibināšana” ir juridiskas personas izveide vai iegūšana īpašumā, t. sk. ar līdzdalību pamatkapitālā, vai filiāles vai pārstāvniecības izveide Eiropas Savienībā vai Kirgizstānas Republikā ar nolūku izveidot vai uzturēt ilgstošas ekonomiskas saiknes;

g) “uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks” ir fiziska persona, kuru ir nodarbinājusi Puses juridiska persona vai kura ir bijusi partnere šajā juridiskajā personā uz laikposmu, kas nav mazāks par vienu gadu tieši pirms dienas, kad iesniegts minētās fiziskās personas pieteikums par ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos otras Puses teritorijā, un kura uz laiku ir pārcelta uz tādu uzņēmumu otras Puses teritorijā, kas ir minētās juridiskās personas uzņēmuma grupas daļa – tā cita starpā var būt pārstāvniecība, meitasuzņēmums, filiāle vai galvenais uzņēmums, ar nosacījumu, ka:


i) attiecīgā fiziskā persona pieder vienai no turpmāk minētajām kategorijām:


(A) vadītāji vai izpilddirektori – vadošos amatos strādājošas personas, kuras galvenokārt virza uzņēmuma vadīšanu, saņemot vispārēju uzraudzību vai norādījumus galvenokārt no uzņēmuma direktoru padomes vai akcionāriem vai tiem līdzvērtīgām personām, un kuras pilda vismaz šādas funkcijas:


(1) vada uzņēmumu vai tā nodaļu;


(2) pārrauga un kontrolē citu pārraugošo, profesionālo vai vadošo darbinieku

darbu; un


(3) īsteno personiskas pilnvaras pieņemt darbā un atlaist vai ieteikt pieņemt darbā un atlaist darbiniekus, vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

(B) speciālisti – personas, kurām ir specializētas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma ražošanas procesam, pētnieciskajām iekārtām, metodēm, procesiem, procedūrām vai vadībai; vai


(C) praktikanti – personas, kurām ir akadēmiskais grāds un kuras ir pagaidu kārtā pārceltas karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai darba metodēs vai paņēmienos8;


ii) attiecībā uz Eiropas Savienību – novērtējot B) apakšpunkta i) daļā minētās zināšanas, ņem vērā ne tikai uzņēmumam svarīgas zināšanas, bet arī to, vai fiziskajai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis saistībā ar darba vai aroda veidu, kurā nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, tostarp piederība akreditētai profesijai;


h) Puses “ieguldītājs” ir šīs Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību ar iedibināšanas starpniecību otrā Pusē;


i) “juridiska persona” ir jebkurš tiesību subjekts, kas noteiktā kārtībā izveidots vai citādi organizēts saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, t. sk. jebkāda korporācija, fonds, pilnsabiedrība, kopuzņēmums, viena dalībnieka uzņēmums vai asociācija;


8 Uzņemošajam uzņēmumam var uzlikt pienākumu iepriekšējai apstiprināšanai iesniegt apmācības programmu, kurā aptverts uzturēšanās laiks un norādīts, ka uzturēšanās nolūks ir apmācība. AT, CZ, DE, FR, ES, HU un LT gadījumā – apmācībai jābūt saistītām ar iegūto akadēmisko grādu.

j) “Puses juridiska persona” ir juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu tiesību aktiem vai Kirgizstānas Republikas tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas attiecīgi Eiropas Savienības teritorijā vai Kirgizstānas Republikas teritorijā; gadījumos, kad juridiskai personai, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu tiesību aktiem vai Kirgizstānas Republikas tiesību aktiem, attiecīgi Eiropas Savienības teritorijā vai Kirgizstānas Republikas teritorijā ir tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, to neuzskata par vienas Puses juridisku personu, ja vien tā neiesaistās nozīmīgos darījumos attiecīgi Eiropas Savienības vai Kirgizstānas Republikas teritorijā; šī nodaļa attiecas arī uz kuģošanas sabiedrībām, kas iedibinātas ārpus Eiropas Savienības vai Kirgizstānas Republikas un ko kontrolē attiecīgi Eiropas Savienības dalībvalsts vai Kirgizstānas Republikas valstspiederīgie, ja šo kuģošanas sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem kādā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Kirgizstānas Republikā un kuģo ar kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Kirgizstānas Republikas karogu;


k) “Eiropas Savienības fiziska persona” un “Kirgizstānas Republikas fiziska persona” ir attiecīgi kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais un Kirgizstānas Republikas valstspiederīgais saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgās9 dalībvalsts vai Kirgizstānas Republikas normatīvajiem aktiem;


9 Definīcija “Eiropas Savienības fiziska persona” ietver arī fizisku personu, kura pastāvīgi uzturas Latvijas Republikā, kura nav Latvijas Republikas pilsonis vai citas valsts pilsonis, bet kura ir tiesīga saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem saņemt nepilsoņa pasi.

l) “darbības” ir uzņēmuma vadība, pārvaldība, uzturēšana, izmantošana, turēšana īpašumā un pārdošana vai cita veida atsavināšana;


m) “pakalpojumi” ir jebkuri pakalpojumi10 jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, kurus sniedz, īstenojot valsts pilnvaras;


n) “pakalpojuma sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz

pakalpojumu;


o) “Puses juridiskās personas “meitasuzņēmums” ir juridiska persona, kuru kontrolē cita minētās Puses juridiskā persona;


p) “pakalpojuma sniegšana” ir pakalpojuma izveide, izplatīšana, tirdzniecība, pārdošana vai sniegšana.


72. pants


Lielākās labvēlības režīms un valsts režīms


1. Attiecībā uz uzņēmuma iedibināšanu saimnieciskās darbības veikšanai un šāda uzņēmuma darbību Eiropas Savienības teritorijā – Eiropas Savienība piešķir Kirgizstānas Republikas ieguldītājiem un to uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas piešķirts jebkuras trešās valsts ieguldītājiem un to uzņēmumiem.



10 Skaidrības labad šajā nodaļā par pakalpojumu uzskata pakalpojumus, kas uzskaitīti PTO

dokumenta MTN.GNS/W/120 jaunākajā versijā.

2. Attiecībā uz uzņēmuma iedibināšanu saimnieciskās darbības veikšanai un šāda uzņēmuma darbību Kirgizstānas Republikas teritorijā – Kirgizstānas Republika piešķir Eiropas Savienības ieguldītājiem un to uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kas piešķirts saviem ieguldītājiem un to uzņēmumiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem un to uzņēmumiem, atkarībā no tā, kurš režīms ir labāks.


3. Lielākai noteiktībai – 1. un 2. punktā minētais režīms neietver procedūras strīdu izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti, kuras noteiktas citos starptautiskos nolīgumos. Būtiski noteikumi citos starptautiskos nolīgumos, ko viena Puse ir noslēgusi ar trešo personu, paši par sevi nav uzskatāmi par režīmu saskaņā ar šo pantu. Puses pasākumi saskaņā ar šādiem noteikumiem11 var būt 1. un

2. punktā minētais režīms un tādējādi var būt iemesls šā panta pārkāpumam.


4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neattiecas uz gaisa transportu, iekšējo ūdensceļu transportu vai jūras transportu.


73. pants


Horizontālais ierobežojums attiecībā uz pakalpojumiem


1. Neatkarīgi no citiem šīs nodaļas noteikumiem Pusei attiecībā uz nozarēm vai pasākumiem, uz kuriem attiecas GATS, nebūtu jāuzliek par pienākumu piemērot labvēlīgāku režīmu par to, kas minētajai Pusei jāpiešķir saskaņā ar GATS, un tas attiecas uz visām pakalpojumu nozarēm, apakšnozarēm un pakalpojumu sniegšanas veidiem.


11 Lielākai noteiktībai – tas, ka Puse tikai transponē šādus noteikumus savos tiesību aktos tādā apmērā, ciktāl tas nepieciešams, lai tos iekļautu valsts tiesību sistēmā, pats par sevi nav pasākums.

2. Lielākai noteiktībai – attiecībā uz pakalpojumiem šajā nolīgumā tiek iekļauti, kļūst par tā daļu un tiek piemēroti Pušu GATS īpašo saistību saraksti, tostarp atrunas un – Eiropas Savienības gadījumā – GATS pielikums par atbrīvojumiem saskaņā ar II pantu (lielākās labvēlības režīma izņēmumu saraksts).


74. pants


Prudenciālā atkāpe


1. Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka tas liegtu vienai Pusei prudenciālu apsvērumu dēļ pieņemt vai saglabāt pasākumus, piemēram, lai aizsargātu ieguldītājus, noguldītājus, apdrošinājuma ņēmējus vai personas, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, vai nodrošinātu finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti. Ja šādi pasākumi neatbilst šim nolīgumam, tos neizmanto kā līdzekli, lai izvairītos no Puses saistībām vai pienākumiem, kas noteikti šajā nolīgumā.


2. Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka Pusei būtu pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir publisko tiesību subjektu rīcībā.

75. pants


Priekšrocību liegšana


Puse var liegt šīs nodaļas priekšrocības otras Puses juridiskai personai vai uzņēmumam, ko minētā juridiskā persona iedibinājusi tās teritorijā, ja Puse, kura liedz priekšrocības, pieņem vai patur spēkā pasākumus, kas saistīti ar starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, ieskaitot cilvēktiesību aizsardzību, un kas:


a) aizliedz darījumus ar minēto juridisko personu vai tās uzņēmumu; vai


b) tiktu pārkāpti vai apieti, ja minētajai juridiskajai personai vai tās uzņēmumam būtu piešķirtas šajā nodaļā paredzētās priekšrocības, tostarp gadījumos, kad ar pasākumiem tiek aizliegti darījumi ar fizisku personu, kurai pieder minētā juridiskā persona vai tās uzņēmums vai kura tos kontrolē.


76. pants


Uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki


1. Xxxxx Xxxx ļauj otras Puses ieguldītājiem viņu uzņēmumos nodarbināt minētās otrās Puses fiziskās personas, ja šie darbinieki ir uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki.

2. Šā panta 1. punktā minēto fizisko personu ieceļošanai un pagaidu uzturēšanās nosaka šādus

laikposmus:


a) ne vairāk kā trīs gadi vadītāju vai izpilddirektoru gadījumā;


b) ne vairāk kā trīs gadi speciālistu gadījumā; un


c) ne vairāk kā viens gads praktikantu gadījumā.


3. Turpina piemērot visas Pušu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību un sociālā nodrošinājuma pasākumiem, tostarp noteikumus par uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām un darba koplīgumiem.


4. Šo pantu nepiemēro gadījumos, kad uzņēmuma ietvaros pārcelta darbinieka pagaidu uzturēšanās nolūks vai sekas ir iesaistīšanās darbinieku vai vadības strīdā vai sarunās vai kā citādi ietekmēt to rezultātu.

77. pants


Pakāpeniska ieguldījumu liberalizācija


Puses atzīst to, cik ir svarīgi piešķirt otras Puses ieguldītājiem valsts režīmu attiecībā uz uzņēmumu iedibināšanu un darbību Pušu attiecīgajās teritorijās, un apsvērs iespēju virzīties uz šo mērķi, pamatojoties uz savstarpēji apmierinošiem nosacījumiem un ņemot vērā visus Sadarbības komitejas ieteikumus.


78. pants


Nogaidīšanas klauzula


1. Katra Puse dara visu iespējamo, lai izvairītos no jebkādu tādu pasākumu vai darbību veikšanas, kas otras Puses ieguldītājiem piemērojamos nosacījumus par uzņēmumu iedibināšanu un darbību savā teritorijā padara ierobežojošākus par tiem nosacījumiem, kas ir spēkā dienā pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas.


2. Rīkojoties partnerības un sadarbības garā un ņemot vērā 13. nodaļu, Kirgizstānas Republika informē Eiropas Savienību par savu nodomu pieņemt jaunus normatīvos aktus, kas Eiropas Savienības ieguldītājiem piemērojamos nosacījumus par uzņēmumu iedibināšanu vai darbību Kirgizstānas Republikā varētu padarīt ierobežojošākus par tiem nosacījumiem, kas ir spēkā dienā pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas.

3. Eiropas Savienība var lūgt Kirgizstānas Republiku darīt zināmus 2. punktā minēto normatīvo aktu projektus un sākt apspriešanos par šādiem projektiem.


4. Ja jauni normatīvie akti, kuri ieviesti Kirgizstānas Republikā, Eiropas Savienības ieguldītājiem piemērojamos nosacījumus par uzņēmumu darbību padarītu ierobežojošākus par tiem, kas ir spēkā dienā pirms šā nolīguma parakstīšanas dienas, tad šādus normatīvos aktus trīs gadus pēc to stāšanās spēkā nepiemēro tiem uzņēmumiem, kuri minēto normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdī jau bija iedibināti Kirgizstānas Republikā.


5. Lielākai noteiktībai – nodokļu pasākumus, kurus Kirgizstānas Republika piemēro nediskriminējošā veidā, neuzskata par ierobežojošākiem 4. punkta nozīmē.


79. pants


Pakalpojumu pārrobežu sniegšana


1. Puses apņemas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski atļautu pakalpojumu sniegšanu pārrobežu mērogā starp Pusēm, ņemot vērā norises Pušu attiecīgajās pakalpojumu nozarēs.


2. Sadarbības padome sniedz ieteikumus šā panta īstenošanai.

80. pants


Sadarbība uz tirgu orientētu pakalpojumu nozarē Kirgizstānas Republikā


Puses sadarbojas ar mērķi attīstīt Kirgizstānas Republikā uz tirgu orientētu pakalpojumu nozari.


81. pants


Jūras pārvadājumu pakalpojumi


1. Puses piemēro principu par neierobežotu piekļuvi starptautiskiem jūras pārvadājumu tirgiem un tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas.


2. Piemērojot 1. punktā minēto principu, Puses:


a) neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču tirdzniecību un līnijpārvadājumus, un samērīgā laikā beidz piemērot visus šādus kravas dalīšanas nosacījumus, kas pastāvējuši iepriekšējos nolīgumos; un

b) ar šā nolīguma spēkā stāšanos atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai radīt diskrimināciju brīvā pakalpojumu sniegšanā starptautisko jūras pārvadājumu jomā.


82. pants


Citi transporta pakalpojumi


Lai nodrošinātu tādu pārvadājumu koordinētu attīstību starp Pusēm, kas būtu pielāgoti to komerciālajām vajadzībām, konkrēti nolīgumi, par kuriem Puses vienojušās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, var attiekties uz nosacījumiem par savstarpēju piekļuvi tirgum un pakalpojumu sniegšanu autotransporta, dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu pārvadājumu jomā un – attiecīgā gadījumā – gaisa pārvadājumu jomā.

7. NODAĻA


KAPITĀLA APRITE, MAKSĀJUMI UN PĀRVEDUMI, UN PAGAIDU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI


83. pants


Tekošais konts


Neskarot citus šā nolīguma noteikumus, Puses atļauj brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Monetārajā un finanšu konferencē 1944. gada 22. jūlijā, veikt visus maksājumus attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances norēķinu kontā starp Pusēm.


84. pants


Kapitāla aprite


1. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā – katra Puse no šā nolīguma stāšanās spēkā nodrošina kapitāla brīvu apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas veikti saskaņā ar Puses teritorijā piemērojamiem tiesību aktiem un 6. nodaļas noteikumiem, kā arī šā ieguldītā kapitāla un visas šo ieguldījumu radītās peļņas likvidāciju vai repatriāciju.

2. Neskarot citus šā nolīguma noteikumus, neviena Puse neievieš jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un kārtējiem maksājumiem starp Eiropas Savienības dalībvalstu un Kirgizstānas Republikas rezidentiem un nepadara esošo režīmu ierobežojošāku.


3. Puses apspriežas nolūkā sekmēt savstarpējo kapitāla apriti, lai veicinātu tirdzniecību un ieguldījumus.


85. pants


Normatīvo aktu piemērošana attiecībā uz kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem


1. Šā nolīguma 83. un 84. pants neliedz Pusei piemērot tās normatīvos aktus, kuri attiecas uz:


a) bankrotu, maksātnespēju vai kreditoru tiesību aizsardzību;


b) finanšu instrumentu izlaišanu, tirdzniecību vai darījumiem ar tiem;


c) finanšu pārskatu iesniegšanu vai darījumu uzskaiti par kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem, ja tas nepieciešams, lai sniegtu palīdzību tiesībaizsardzības iestādēm vai finanšu regulatoriem;


d) noziedzīgiem nodarījumiem vai kriminālpārkāpumiem, vai krāpniecisku vai maldinošu praksi;

Document Metadata

Filed: October 30th, 2023