PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

STUDIJU VIRZIENS “MĀKSLAS’’

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS AĢENTŪRA LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽA

RĪGĀ, 2022

I LKA LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽA

1. PAMATINFORMĀCIJA PAR KOLEDŽU

Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūra ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža’’ (turpmāk

– Koledža) ir Latvijas Kultūras akadēmijas pārraudzībā esoša izglītības iestāde, kas personām pēc vidējās izglītības ieguves sniedz iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Koledža ir 2002. gada 30. septembrī valsts dibināta augstskola un ir Kultūras ministrijas pārziņā. Koledžas stratēģiskie mērķi vērsti uz Latvijas kā kultūrā un valodā balstītas nacionālas valsts ilgtspējīgas attīstības un nācijas rīcībspējas nodrošināšanu.

LKA Latvijas Kultūras koledžas darbības misija – profesionāla, radoša, motivējoša un ikvienam pieejama vide, kurā students veidojas par analītiski domājošu, uz attīstību un karjeru orientētu personību.

LKA Latvijas Kultūras koledžas vīzija – studentu primāri izvēlēta un starptautiski pazīstama profesionālās augstākās izglītības iestāde kultūras jomā Latvijā, tālākizglītības centrs, kas veicina uz kvalitāti orientētas kultūrizglītības attīstību visā Latvijā.

Koledžā tiek īstenoti trīs studiju virzieni: “Mākslas”, “Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība’’ un “Informācijas un komunikācijas zinātnes’’. Katrā no virzieniem ir viena studiju programma.

Studējošo skaita dinamiku novērtēšanas periodā skat.1.att.

1.attēls LKA Latvijas Kultūras koledžas studējošo skaita dinamika pēdējo trīs studiju gadu periodā.

LKA Latvijas Kultūras koledžā studējošo skaits 2018./2019. -2020./2021. studiju gados

400

350

344

298

300

250

237

256

200

191

149

150

107

100

2018./2019.

2019./2020.

2020./2021.

Kopējais Xxxxxxx Xxxxxx

Balstoties uz valsts politikas pamatdokumentiem ‘’Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam’’, ‘’Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam’’, ‘’Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.- 2020. gadam „Radošā Latvija”, ‘’Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam’’, ‘’Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam’’, konceptuālo ziņojumu

„Jaunas augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešana Latvijā” un ‘’Nacionālās industriālās polititikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam’’, noteiktas LKA Latvijas Kultūras koledžas attīstības stratēģijas prioritātes konceptuālajiem attīstības virzieniem laika periodā līdz 2020. gadam:

1) kvalitatīvas un uz darba tirgus prasībām orientētas izglītības nodrošināšana;

2) konkurētspējīga radošā un mākslinieciskā darbība un pētniecība;

3) ilgtspējīgas un uz savstarpēju sadarbību īstenotas partnerattiecības;

4) cilvēkresursu mērķtiecīga attīstība un fiziskās vides atjaunošana un modernizācija.

Atbilstoši prioritātēm Koledžas stratēģiskajā plānā “LKA Latvijas Kultūras koledžas darbības un attīstības stratēģija 2016. – 2020. gadam” ir noteikti attīstības stratēģiskie mērķi un darbības virzieni.

IZAUGSMES MĒRĶIS

attīstīt kvalitatīvu uz kultūras un radošās industrijas tirgus vajadzībām orientētu izglītības procesu un piedāvājumu

• izglītības piedāvājuma piemērošana starptautiskam pieprasījumam, sadarbības tīklu paplašināšana

• mārketinga inovāciju un Tālākizglītības un profesionālo kompetenču centra attīstīšana

• jaunu darbības virzienu izpēte un studiju programmu attīstība

• pētniecības darbības attīstība

• attīstībai vitāli nepieciešamo tehnoloģisko (STEM un radošo industriju) zināšanu un prasmju aktualizēšana

KOMUNIKĀCIJAS MĒRĶIS

veidot atvērtu, tiešu un operatīvu iekšējo un ārējo komunikāciju un pozitīvu LKK tēlu lokāli un starptautiski

• atvērtas, daudzpusīgas, operatīvas iekšējās komunikācijas veidošana, maksimāli izmantojot dažādus komunikācijas rīkus

• lokālās un starptautiskās ārējās komunikācijas veicināšana ar mērķi padarīt koledžu pazīstamu kā būtisku spēlētāju Latvijas kultūrizglītības tirgū

RESURSU

ATTĪSTĪBAS MĒRĶIS

nodrošināt radošu, estētiski pievilcīgu un mūsdienīgām

tehnoloģijām atbilstošu studiju vidi

• regulāra mūsdienīgam studiju procesam nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes atjaunošana un uzlabošana

• radošas un estētiski pievilcīgas studiju vides veidošana, iesaistot studentus

• aktīva līdzdalība STEM un informācijas tehnoloģiju projektos

Koledžas darbības mērķis ir nodrošināt personām ar vidējo izglītību iespēju iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni, kā arī nodarboties ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi atbilstoši studiju programmu profilam. Koledža piedāvā tālākizglītības un pieaugušo izglītības iegūšanas iespēju.

2. KOLEDŽAS PĀRVALDĪBA

Koledžas darbību regulē Latvijas Kultūras akadēmijas apstiprināts Koledžas nolikums. Saskaņā ar nolikumu Koledžas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir Latvijas Kultūras akadēmija. Koledžas un tās personāla pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija ir Koledžas padome. Koledžas direktors ir Koledžas augstākā amatpersona.

Koledžas padomes sastāvā ir divpadsmit Koledžas padomes locekļi: direktors (saskaņā ar ieņemamo amatu), direktora vietnieks studiju darbā (saskaņā ar ieņemamo amatu), trīs Koledžā akadēmiskajos amatos ievēlēti personāla pārstāvji, viens Koledžas vispārējā personāla pārstāvis, divi Koledžā studējošo pašpārvaldes pārstāvji, divi Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta pilnvaroti pārstāvji un divi pilnvaroti darba devēju vai profesionālo organizāciju pārstāvji (procentuālo sadalījumu skat. 2. att.).

LKA Latvijas Kultūras koledžas padomes sastāvs

2. attēls

LKA Latvijas Kultūras koledžas padomes sastāvs

8,3

16,67

akadēmiskais personāls studējošie

LKA senāta pārstāvji administrācija

darba devēju pārstāvji

vispārējais personāls

Koledžas padome nosaka akadēmiskās darbības galvenos virzienus, apspriež un iesniedz apstiprināšanai LKA Senātam vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģiju, apstiprina studiju programmas, virza tās licencēšanai un akreditācijai, apstiprina studiju programmu pašvērtējuma ziņojumus, saskaņo ar LKA rektoru un apstiprina Koledžas uzņemšanas noteikumus, ar studiju procesu un struktūrvienību darbību saistītus nolikumus, apstiprina Koledžas Iekšējās kārtības noteikumus, gada pārskatus un vadības izstrādāto Koledžas struktūru un ievēl personas akadēmiskajos un administratīvajos amatos atbilstoši Koledžas izstrādātajai un iepriekš apstiprinātajai kārtībai.

3. LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽAS KVALITĀTES POLITIKA UN TĀS ĪSTENOŠANAS MEHĀNISMS

Koledžas kvalitātes vadības galvenais uzdevums ir nodrošināt Koledžas nolikumā definēto darbības pamatvirzienu un izvirzīto uzdevumu pārraudzīšanu, pilnīgošanu un īstenošanu. Pamatuzdevums, no kura izriet sekundārie uzdevumi, ir studējošiem nodrošināt iespēju iegūt pirmā līmeņa augstāko

profesionālo izglītību atbilstoši 5. LKI līmeņa prasībām un 4. PKL kvalifikāciju, kā arī nodarboties ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi atbilstoši studiju programmu profilam un nodrošināt tālākizglītības un pieaugušo izglītības iegūšanas iespējas. Koledžas kvalitātes politikas mērķis ir, tiecoties uz izcilību, piedāvāt izglītību un pētniecību, kas atbilst laikmeta kvalitātes prasībām un ir atvērta mākslinieciskajai jaunradei.

Koledžas stratēģijā tiek noteikti mērķi pozitīvām izmaiņām gan izglītošanā, gan pētniecībā un radošajā darbībā, gan pārvaldes pasākumos, darba vidē un infrastruktūrā.

2019. gadā ESF projekta ‘’Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” Nr. 0.0.0.0/00/X/000 ietvaros tika veikts Koledžas funkcionālais un esošās kvalitātes sistēmas audits un izstrādāta jauna ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža’’ Kvalitātes vadības sistēmas rokasgrāmata’’. Kvalitātes vadības procesi Koledžā ir strukturēti atbilstoši ciklam ‘’Plāno-dari-pārbaudi-rīkojies’’ (PDPR). Pamatojoties uz šo pieeju, tiek noteikti procesi un atbilstošie mērķi, kas nepieciešami stratēģisko mērķu sasniegšanai, procesi tiek īstenoti praksē, regulāri tiek pārskatīti un analizēti sasniegtie rezultāti, salīdzinot sasniegumus ar mērķiem un tiek meklēti nepieciešamie uzlabojumi, grozot plānu, īstenošanas un pārskatīšanas procesus.

Kvalitātes vadības sistēmas rokasgrāmatas pamatu veido KVS galveno procesu karte , kur ir uzskaitīti visi pamatdarbības un atbalstošie procesi, procesus reglamentējošie dokumenti un kvalitātes rādītāji. Atsevišķi detalizētas procesu kartes ir izstrādātas izglītošanas, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades, pārvaldības un stratēģiskās vadības, finanšu pārvaldības un efektivitātes, cilvēkresursu vadības, attīstības un motivācijas, infrastruktūras nodrošināšanas un attīstības, datu un informācijas vadības un studiju kvalitātes novērtējuma procesiem. Atbilstīgi katram procesam ir noteikti procesu reglamentējošie dokumenti un kvalitātes rādītāji.

Par kvalitātes nodrošināšanu atbild:

1) Koledžas padome un Koledžas direktors atbilstoši LKA Latvijas Kultūras koledžas nolikumam;

2) direktora vietnieks studiju darbā, direktora vietnieks attīstības un pētniecības jautājumos, studiju daļas vadītāja un vispārējā personāla funkcionālie vadītāji par atbilstīgo procesu vadīšanu un administrēšanu saskaņā ar procesu kartēs norādītajiem dokumentiem, kas reglamentē veicamās procedūras, sasniegto rezultātu un kvalitātes rādītāju regulāru analīzi;

3) akadēmiskais, vispārējais personāls un studējošie par procesu ietvaros veikto darbību atbilstību procedūrām un izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Kvalitātes vadības sistēmas rokasgrāmatā ir definētas LKA Latvijas Kultūras koledžas vērtības, lai veicinātu personāla un studējošo aktīvu līdzdalību Koledžā notiekošajos studiju un ārpusstudiju procesos:

PROFESIONALITĀTE

kā kvalitatīvas izglītības priekšnosacījums, kas atklājas ikviena koledžas darbinieka un studenta attieksmē pret savu darbu un izpaužas rīcībā. Profesionalitāte ir personības rakstura iezīme, kuru ikviens var sevī attīstīt un pilnveidot studiju procesā un ikdienas darbā

RADOŠUMS

kopā ar analītiskumu domāšanā un rīcībā ir viens no kvalitatīvas izglītības komponentiem, kas nodrošina profesionalitāti darbā un personīgos karjeras sasniegumus, kā arī spēju rast risinājumu ikvienā situācijā, kas sniedz gandarījuma sajūtu un palīdz veidot līdzsvarotus personīgos sasniegumus un profesionālo attīstību

ATVĒRTĪBA

gatavība uzņemties iniciatīvu un atbildība par sasniegto rezultātu. Tā ir arī prasme iedziļināties un ieklausīties, kas dod iespēju izprast sevi un veidot kvalitatīvas, abpusēji patīkamas savstarpējās attiecības, kas ir personīgās un profesionālās dzīves pamats

Veiksmīga kvalitātes vadības sistēmas funkcionēšana ir cieši saistīta ar šīm vērtībām kā savstarpējo sadarbību determinējošiem principiem visos līmeņos.

4. LKA LATVIJAS KULTŪRAS KOLEDŽAS IEKŠĒJĀS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMAS ATBILSTĪBA AUGSTSKOLU LIKUMA 5.PUNKTA 2.¹ DAĻĀ NORĀDĪTAJAM

LKA Latvijas Kultūras koledžas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstība.

1. tabula

Nr. p.k.

P[1] Atbilstoši Augstskolu likuma 5.panta 2.¹daļai Koledža , īstenojot iekšējās

kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, garantē studiju virziena nepārtrauktu pilnveidi,

attīstību un darbības efektivitāti:

Pamatojums

Iedibināta politika un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai

2019. gadā veikts funkcionālais audits,

izstrādāta un pieņemta Kvalitātes vadības sistēmas rokasgrāmata

Izstrādāts mehānisms Koledžas studiju programmu veidošanai, iekšējai

apstiprināšanai, to darbības uzraudzīšanai un periodiskai pārbaudei

2019. gadā apstiprināts normatīvais dokuments Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras „Latvijas Kultūras akadēmijas

Latvijas Kultūras koledža” Studiju programmu izstrādes, apstiprināšanas un aktualizēšanas kārtība.

Izveidoti un publiskoti tādi studējošo sekmju vērtēšanas kritēriji, nosacījumi un procedūras, kas ļauj pārliecināties par paredzēto studiju rezultātu sasniegšanu

2019. gadā aktualizēts , publiski pieejams normatīvais dokuments Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras „Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža” Pārbaudījumu nolikums. Studiju rezultāti noteikti studiju kursu un moduļu aprakstos,

kvalifikācijas darba saturs atbilst saniedzmajiem studiju rezultātiem.

Izveidota iekšējā kārtība un mehānismi akadēmiskā personāla kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai

Ir izveidota sistēma akadēmiskā personāla kvalifikācijas un snieguma izvērtēšanai un darba kvalitātes nodrošināšanai, veicot studentu aptaujas un īstenojot kopīgas studentu radošo darbu skates.

Nodrošināts, ka tiek vākta un analizēta informācija par studējošo sekmēm, absolventu nodarbinātību, studējošo

apmierinātību ar studiju programmu, par akadēmiskā personāla darba efektivitāti, pieejamiem studiju līdzekļiem un to

izmaksām, augstskolas darbības būtiskiem rādītājiem

Informācija par studiju programmai būtiskiem rādītājiem tiek vākta un analizēta atbilstoši

Kvalitātes vadības sistēmas rokasgrāmatā definētajiem rādītājiem un prasībām.

Koledža, īstenojot kvalitātes

nodrošināšanas sistēmu, garantē studiju virziena nepārtauktu pilnveidi, attīstību un darbības efektivitāti

Komunicējot ar sadarbības partneriem un nozares ekspertiem, tiekoties ar darba devēju pārstāvjiem un absolventiem, tiek veikti uzlabojumi studiju virziena darbībā.

II STUDIJU VIRZIENS “MĀKSLAS’’

1.STUDIJU VIRZIENA PĀRVALDĪBA

2013. gada 19.jūnijā Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžai tika apstiprinātas tiesības īstenot akreditēto studiju virzienu ‘’Mākslas’’ līdz 2019. gada 18.jūnijam. Saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 48. punktu studiju virzienu, kuru akreditācijas termiņš beidzas 2019. gadā, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2022. gada 31. decembrim.

1.2. STUDIJU VIRZIENA MĒRĶI UN TO ATBILSTĪBA KOLEDŽAS MĒRĶIEM UN STRATĒĢISKĀS ATTĪSTĪBAS VIRZIENIEM

Studiju virziena programmas attīstības analīze liecina, ka LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju virziens ‘’Mākslas’’ ir veidojies atbilstoši darba tirgus prasībām, un arī studiju virziena attīstības stratēģiskie mērķi ir saistīti gan ar valstī notiekošajiem procesiem, gan Eiropas augstākās izglītības telpā valdošajām tendencēm atbilstīgi Boloņas procesam.

Studiju programma sagatavota atbilstoši Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras kvalitātes standartiem un vadlīnijām, Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumiem Nr. 141 “Noteikumi par pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un profesijas standartam. Studiju virziens un programma izveidoti, pamatojoties uz valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm un darba tirgus pieprasījumu pēc attiecīgās kvalifikācijas speciālistiem.

Līdzīgās studiju programmas Latvijā un Eiropā:

Augstākās izglītības iestāde	Programmas līmenis	Nosaukums	Iegūstamā kvalifikācija	Studiju ilgums
Latvijas Kultūras akadēmija	Otrā līmeņa augstākā izglītība atbilstoši 6. LKI līmeņa prasībām un 5. PKL kvalifikācijai	Laikmetīgās dejas māksla	Humanitāro zinātņu bakalaurs laikmetīgās dejas mākslā (Bc Art)	3 gadi (6 semestri)
Xxxxxx Xxxxxx Latvijas Mūzikas akadēmija	Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība atbilstoši 6. LKI līmeņa prasībām un 5. profesionālās kvalifikācijas līmenis	studiju programma “Horeogrāfija”, studiju programma „Deju un ritmikas skolotājs”	Profesionālais bakalaura grāds horeogrāfijā (Bac Art), Profesionālais bakalaura grāds pedagoģijā (Bac Paed)	4 gadi
Klaipēdas Universitāte	Otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, atbilstoši 6. LKI līmeņa prasībām un 5. PKL kvalifikācijai	Dejas studiju programa	Bakalaura grāds mākslās un horeogrāfa/deju skolotāja kvalifikācija	4,5 gadi
Tallinas Universitāte	Otrā līmeņa augstākā izglītība atbilstoši 6. LKI līmeņa prasībām un 5. PKL kvalifikācijai	studiju programma “Horeogrāfija”	Humanitāro zinātņu bakalaura grāds horeogrāfijā (Bac Art)	3 gadi

Latvijā divās augstkolās iegūstamā dejas nozares izglītība orientēta uz baleta dejas māksliniekiem, baleta dejas skolotājiem un universāliem deju skolotājiem - JVLMA, kā arī uz laikmetīgās dejas izpildītājiem un horeogrāfiem - LKA. Tallinas Universitātes un Klaipēdas Universitātes dejas nodaļas līdzīgi orientējas uz „universālu horeogrāfijas speciālistu”, bet lielākoties klasiskajā dejā, tautas dejā un pēdējos 20 gadus arī laikmetīgajā dejā.

Kultūrpolitikas stratēģiskais dokuments “Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam „RADOŠĀ LATVIJA” nosaka valsts kultūrpolitikas virsmērķi un prioritātes.

VALSTS KULTŪRPOLITIKAS PAMATNOSTĀDŅU VIRSMĒRĶIS:

’‘ Latvija – zeme ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam’’

PRIORITĀTES

• Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos

• Radošums mūžizglītībā un uz darba tirgu orientēta kultūrizglītība

• Konkurētspējīgas kultūras un radošās industrijas

• Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība

Atbilstīgi kultūrpolitikas pamatnostādnēs noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem Koledža ir noteikusi prioritātes studiju virziena un studiju programmas attīstībai:

1) radošuma attīstīšana;

2) inovācijām labvēlīga infrastruktūra un vide;

3) radošu un ekonomiski aktīvu cilvēkresursu piesaistes sekmēšana ārpus Rīgas;

4) atbalsts uzņēmējdarbībā radošo industriju sektorā.

Ievērojot kultūrpolitikas pamatnostādnes un atbilstoši Koledžas darbības un attīstības stratēģijai 2016.-2020. gadam un tās īstenošanas plānam, ir noteikti studiju virziena “Māksla” stratēģiskie mērķi un atbilstošie darbības virzieni:

IZAUGSMES MĒRĶIS

attīstīt un īstenot uz kultūras un radošās industrijas nozares

attīstības vajadzībām orientētu, saturiski atbilstīgu kvalitatīvu un mūsdienīgu studiju programmu ‘Laimetīgā deja”, sadarbībā ar darba devējiem un

profesionālajām organizācijām aktualizējot nepieciešamās

kompetences 4. līmeņa

profesionālajai kvalifikācijai ‘Deju kolektīva vadītājs”

• izglītības piedāvājuma piemērošana starptautiskajam pieprasījumam, sadarbības tīklu paplašināšana

• NVO institūcijas izveide, kā profesionālās dejas atbalsta sistēma, studentu un absolventu profesionālajai pilnveidei un nozares turpmākajai attīstībai

• jaunu darbības virzienu izpēte un studiju programmas specializāciju attīstība

• jaunrades darbības un pētniecības attīstība

• attīstībai vitāli nepieciešamo digitālo un tehnoloģisko zināšanu un prasmju aktualizēšana

SASNIEDZAMIE REZULTĀTI 2020. GADĀ

• Izveidotas partnerattiecības ar līdzīgas programmas realizējošām izglītības iestādēm

• Studiju programmas un studiju kursu saturs aktualizēts atbilstīgi dejas nozares un sabiedrības attīstības tendencēm un tam nepieciešamajām zināšanām

• Studiju virziena akadēmiskais personāls iesaistījies starptautiska mēroga projektos, pētniecībā un jaunrades darbā

• Dejas nodaļa gadā realizē 2-3 starpdisciplinārus mācību projektus

• Izveidota sadarbība ar KM Dejas padomi un Latvijas Nacionālo kultūras centru, deju profesijām nepieciešamo kompetenču aktualizēšanai atbilstoši darba tirgus vajadzībām un profesiju standartiem

• Akadēmiskais personāls iesaistījies pētījumos par dejas nozares aktualitātēm un latviešu dejas kultūras mantojuma saglabāšanu

KOMUNIKĀCIJAS MĒRĶIS

uzturēt operatīvu iekšējo un

ārējo komunikāciju ar kultūras organizācijām un to vadošajiem speciālistiem un Koledžas

absolventiem, lai popularizētu Koledžas tēlu un piedāvātās

profesionālās studiju

programmas iespējas kultūras nozarē

• atvērtas, daudzpusīgas, operatīvas iekšējās un ārējās komunikācijas veidošana ar absolventiem, nozares profesionāļiem

• “Laikmetīģās dejas” studiju programmas kā profesionālās izglītības programmas popularizēšana

• studiju virziena akadēmiskā personāla kā nozares profesionāļu atpazīstamības veicināšana

SASNIEDZAMIE REZULTĀTI

• tiek uzturēta komunikācija un veikta nozares attīstības izpēte reģionos sadarbībā ar studiju programmas absolventiem un darba devējiem

• ir izveidota NVO Latvijas mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociāciju kā dejas nozares un studiju virziena stratēģiskās attīstības konsultants

• izveidota sadarbība ar nozares profesionālajām organizācijām

• akadēmiskais personāls iesaistījies nozares aktivitātēs un ieguvis atpazīstamību

RESURSU

ATTĪSTĪBAS MĒRĶIS

pilnveidot mākslas institūciju pārvaldības studijām

nepieciešamo mūsdienīgām tehnoloģijām atbilstošo studiju vidi, kas sekmētu ikviena indivīda informācijas pratību un radošumu, meklējot sadarbības iespējas ar vadošajām kultūras nozares institūcijām, organizācijām un citiem darba devējiem

• regulāra mūsdienīgam studiju procesam nepieciešamās materiāli-tehniskās bāzes atjaunošana un uzlabošana

• radošas un estētiski pievilcīgas studiju vides veidošana, iesaistot studentus

• aktīva līdzdalība STEM un informācijas tehnoloģiju projektos

• prakses vietu atbilstības izvirzītajiem uzdevumiem monitorings

• nozares profesionāļi kā sadarbības partneri mūsdienīgu tehnoloģiju apguvei STEM virzienos

SASNIEDZAMIE REZULTĀTI

• mūsdienīgas digitālās prasmes integrētas specializāciju studiju moduļos, studentiem pieejami Koledžas resursi prasmju pilnveidei ārpus lekcijām

• daļa studiju kursu iespējams apgūt no mācību materiāliem tiešsaistē

• veikts kosmētiskais remonts un mūsdienīgi aprīkotas 2 auditorijas deju praktiskajām nodarbībām: 3. deju zāle un vecā režija (38.kabinets)

• Koledžas bibliotēka ir estētiski pievilcīga vide radošiem pasākumiem un pētniecības aktivitātēm

• ar sadarbības partneriem izveidotas stabilas attiecības digitālo tehnoloģiju apguvē STEM virzienos

Studiju programmas attīstībai tiek izvirzīti arī īstermiņa (2 gadi) mērķi.

Īstermiņa mērķi 2020. - 2021. gadam:

1) pilnveidot attālināto studiju procesu, nodrošinot studējošiem nepieciešamo informāciju e- studiju vidē un akadēmiskajam personālam nepieciešamo tehnoloģisko atbalstu ;

2) studiju programmas saturā aktualizēt digitālo prasmju attīstīšanu visu speciālizāciju studentiem;

3) uzņemt studējošos mūsdienu dejas specializācijā ar mācību valodu angļu valodā ārzemju studentiem;

4) uzsākt jauna jaunu Koledžas stratēģiskā attīstības plāna izstrādi 2021.-2027. gadam.

3) īstenot mārketinga aktivitātes mūsdienu dejas specializācijas studiju programmu angļu valodā ārzemju studentiem popularizēšanā, lai 2020./2021. studiju gadā uzsāktu tās īstenošanu.

Ilgtermiņā, balstoties uz indikatīvo 2021. - 2027.gada plānošanas perioda nozaru politiku pamatnostādņu sarakstu, ir iezīmēti jaunie studiju virziena attīstības virzieni, lai nodrošinātu nepārtrauktu attīstību un sasaisti ar valsts plānošanas pamatdokumentiem un tiem atbilstošu jaunu LKA Latvijas Kultūras koledžas attīstības stratēģisko plānu:

1) Izaugsme mākslinieciskajā jaunradē un pētniecībā. Radīt nacionāli un starptautiski atzinīgi novērtētus mākslinieciskās jaunrades projektus un piedalīties pētniecībā.

2) Ilgtspējīga un efektīva pārvaldība. Pilnveidot videi draudzīgu, ekoloģiski un sociāli atbildīgu koledžas pārvaldību un studiju procesu un vidi.

3) Mūžizglītība. Pilnveidot un papildināt mūžizglītības studiju piedāvājumu, piedāvājot aktuālo prasmju apguvi mūsdienīgā un elastīgā veidā.

4) Digitālā transformācija. Pilnveidot digitālo risinājumu izmantošanu mūsdienīgai, kvalitatīvai un operatīvai koledžas pārvaldībai, studijām un sadarbībai.

5) Attīstīt koledžu kā multifunkcionālu kultūrtelpu, kultūras izglītības un ideju attīstības centru jaunās, mūsdienīgam izglītības un tīklošanas procesam piemērotās telpās.

1.2. STUDIJU VIRZIENA STIPRO UN VĀJO PUŠU, IESPĒJU UN DRAUDU ANALĪZE

Studiju virziena novērtējums tika veikts divos aspektos:

1) studiju virziena analīze, kas vairāk saistīta ar pašreizēji identificēto stipro un vājo pušu esamību;

2) studiju virziena perspektīvu analīze, kas identificē studiju virziena turpmākas attīstības veicinošus un bremzējošus faktorus.

Studiju virziena novērtējums veikts, pamatojoties uz šajā virzienā studējošo un docētāju novērtējumu, absolventu aptauju rezultātiem, kā arī veiktajām darba devēju aptaujām.

Koledžas studiju virziena ‘’Mākslas” stipro un vājo pušu, iespēju un draudu (turpmāk – SVID) analīzi skat.

4. tabulā.

LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju virziena

“Mākslas” SVID analīze

4. tabula

Stiprās puses

1. Studiju programma ir uz darba tirgu un tās prasībām orientēta.

2. Atsaucoties uz pieprasījumu darba tirgū, tiek izstrādātas jaunas specializācijas un aktualizētas esošās.

3. Studiju programmas saturs tiek aktualizēts, ievērojot nozares vajadzības.

4. Nozares studiju kursu docētāji ir praktiķi, savas nozares profesionāļi.

5. Studiju procesa kvalitāte, kuru raksturo elastīga pieeja studiju procesa plānošanā, radoša pieeja mācību procesam, liels skaits praktisko nodarbību specializācijas studiju kursos.

6. Studiju process ir uz precīzi definētu sasniedzamo rezultātu orientēts.

7. Strukturēta programma, kurā ir integrētas četras prakses.

8. Studentiem pieejams labs teorētisko resursu klāsts un atbilstoši aprīkotas auditorijas.

9. Sadarbība ar LKA un JVLMA nodrošina iespēju studentiem turpināt studijas pēc koledžas absolvēšanas līdz bakalaura grāda iegūšanai.

10. Studiju piedāvājums latviešu un angļu valodās.

11. Mācībspēku prasme strādāt, izmantojot IKT, datu bāzes un inovatīvas metodes.

12. Individuālā pieeja studentiem studiju procesa īstenošanā.

13. Xxxxxxxx apmaiņas projektus īstenojot, docētājiem pieredze darbā ar ārzemju studentiem.

Vājās puses

1. Ierobežotie resursi tehnikas un telpu atjaunošanai studiju procesa kvalitātes ilgtspējīgai nodrošināšanai.

2. Nav pieejams nepieciešamais līdzfinansējums vai priekšfinansējums dalībai projektos.

3. Koledža nav reģistrēta kā zinātniskā institūcija, jo koledžas statuss neparedz zinātniski pētnieciskās institūcijas dibināšanu augstākās izglītības iestādē, tādēļ nevar pieteikties uz atsevišķām projektu aktivitātēm un grūti pierādīt zinātnisko kapacitāti.

4. Nav pieejamas atsevišķas SAM aktivitātes, jo tās ir plānotas tikai augstākās izglītības iestādēm, bet ne koledžām.

5. Tendence samazināties maksas studentu skaitam.

6. Ierobežoti resursi mērķtiecīgas un regulāras reklāmas un mārketinga aktivitāšu īstenošanai.

7. Finansiāla atkarība no studējošo maksātspējas un sociālekonomiskās situācijas valstī.

9. Nav pieejams VKKF materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas finansējuma konkursa finansējums, jo nolikums paredz profesionālās dejas atbalstu tikai augstākajā akadēmiskajā izglītībā, bet ne profesionālajā izglītībā.

10. Pietrūkst lielākas deju zāles praktiskajām deju nodarbībām (strādājot pie koncertuzvedumiem), īpaši Baltās zāles lielā noslogojuma laikā.

14. ERASMUS + harta koledžai nodrošina mobilitāti docētājiem un studējošiem.

15. Koledža ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs.

16. Koledža ir Latvijas Koledžu asociācijas dalībniece.

Iespējas

1. Piesaistīt vairāk ārvalstu studentu apguvei angļu valodā licencētajai studiju programmas specializācijai.

2. Docētāju un studentu iespējas starptautiskajai mobilitātei.

3. Izmantot jaunākās tehnoloģijas studiju procesā.

4. Sadarbības partneru piesaiste koledžas materiāltehniskās bāzes pilnveidei.

5. Profesionālās pilnveides kursu regulāra organizēšana jau profesijā strādājošajiem.

6. Iespējas paplašināt studiju materiālu kopumu attālinātām studijām, lai kādu no studiju programmas specializācijām realizētu neklātienē.

7. Programmas popularizēšanai piesaistīt nozarē atpazīstamus absolventus.

8. Stiprināt sadarbību ar LKA un JVLMA, lai panāktu absolventiem izdevīgākus studiju turpināšanas nosacījumus.

Draudi

1.Studentu skaita samazināšanās, it īpaši Latviešu dejas specializācijā.

2. Jauniešu pieaugošā interese par studijām ārpus Latvijas.

3. Kultūras darbinieku un speciālistu zemais atalgojums un Covid-19 pandēmijas ierobežojumi amatierkolektīvu darbībai, kas ietekmē nozarē strādājošo iespējas studēt vai profesijas izvēli.

4. Valsts un pašvaldības kultūras centru darbinieku attieksme pret inovācijām un gados jauniem potenciālajiem kolēģiem.

5. Neprognozējama valsts politikas maiņa augstākajā izglītībā un kultūrpolitikā – pēkšņas izmaiņas nepietiekama finansējuma dēļ.

6. Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji samazinājies deju kolektīvu un studiju skaits, līdz ar to studējošiem ierobežotas prakses un darba iespējas.

7. Piespiedu attālinātais studiju process mazina reflektantu vēlmi studēt un studējošo motivāciju mācīties.

8.Neprognozējamas izmaiņas valstī un pasaulē (piemēram, Covid-19 pandēmijas ietekme un sabiedrības neizpratne par notiekošajiem procesiem, kas īpaši skar kultūras jomas.

izglītības

mākslas izglītības

programma ‘’Mūzikas, dejas,

profesionālās ievirzes un interešu skolotājs”

9. Studiju programmas nišā jauns līdzīgas

programmas piedāvājums – LVLMA pirmā limeņa profesionālās augstākas

Studiju virziena pašreizējās situācijas analīze rāda, ka galvenās stiprās puses, kas veido studiju virziena veiksmīgu realizāciju, ir saistītas ar studiju programmas praktisko ievirzi, integrējot studiju procesā lielu skaitu praktisko nodarbību un četras studiju prakses, docētāju kvalifikāciju, profesionālo pieredzi un iesaistīšanos studiju programmas satura aktualizācijā, kā arī ar plašu sadarbību ar dažādām kultūras nozares institūcijām.

Realizējot studiju virzienam akcentētās iespējas, Koledža plāno darbību sekojošos virzienos:

1) turpināt vēl aktīvāk izmantot iespēju docētāju un studējošo mobilitātei izmantot Erasmus + mobilitātes, palielinot iebraucošo īpatsvaru,

2) studiju kursu attālināta realizācija elektroniskajā studiju vidē Moodle (paredzētas docētāju apmācības e-studiju vides materiālu izveidē un pārvaldīšanā, kā arī studējošo mācības), lai, veidojoties pieprasījumam, varētu veikt izglītošanas darbu nepilna laika klātienes formā reģionos,

3) sadarbība ar nozares profesionāļiem un institūcijām zinātniskās pētniecības jomā, aktivizējot docētāju zinātniski pētnieciskās darbību un paaugstinot studējošo studiju un kvalifikācijas darbu kvalitāti un radošumu un dalību Koledžas organizētajās zinātniski – pētnieciskās konferencēs;

4) aktivizējot Kvalitātes un kompetenču attīstības centra darbību un attīstot citas sadarbības iespējas ar ārvalstu augstākās izglītības iestādēm atbilstoši studiju virzienam, pilnveidot studiju programmas saturu, lai varētu piesaistīt ārvalstu studentus;

5) stiprināt integrāciju starp studiju virzieniem, īstenojot kopīgus studiju projektus ne tikai viena studiju virziena specializācijām, bet Koledžas līmenī;

6) aktualizēt profesionālās pilnveides programmas docētājiem kā vienu no motivācijas sistēmas komponentiem.

Studiju virziena vājās puses ir galvenokārt saistāmas ar ierobežotajiem resursiem tehnikas atjaunošanai un studiju procesa telpām lielajiem deju projektiem un kolektīvai dejošanai. Šis ierobežojošais faktors tiek risināts braucot izbraukuma koncertos uz lielākām skatuvēm ārpus koledžas – uz Zirgu pastu, profesionālās ievirzes deju skolām reģionos.

Ar Kultūras ministriju tiek veiktas pārrunas par iespējām iegūt nepieciešamo līdzfinansējumu projektiem un uzsākta kopīga projektu pieteikumu sagatavošana ar LKA. Tā kā Koledža ir Latvijas Koledžu asociācijas biedre, tās ietvaros tiek veikta intensīva darbība, lai mainītu normatīvajos aktos koledžu kā izglītības iestāžu statusu un lai uz koledžām tiktu attiecināti gan tie projekti, kas ir domāti augstākajām izglītības iestādēm, gan tie, kas paredzēti profesionālajām izglītības iestādēm.

Demogrāfiskā situācija valstī ir ietekmējusi studentu skaita samazināšanos visās mācību iestādēs un tas vērojams arī Koledžas ‘’Māksla’’ studiju virzienā. Tiek analizēta reflektantu anketās iegūtā informācija,

lai mērķtiecīgi strādātu ar tiem informācijas kanāliem, kas piesaista potenciālo studētgribētāju interesi. Lai mazinātu ārvalstu studiju vilinājumu ietekmi, tiek veidota pārdomāta stratēģija studiju programmas popularizēšanai, izmantojot sociālos tīklus un aktīvi demonstrējot studentu jaunrades projektus, un uzaicinot piedalīties Atvērto durvju nedēļā un Ēnu dienā koledžā. Tiek plānots veidot atvērās meistarklases kopā ar Koledžas absolventiem. Mārketinga aktivitātēs izmantot dažādas profesionālās organizācijas.

Koledžai ir laba sadarbība ar prakses devējiem topošajiem deju koletīva vadītājiem. Lielākoties, prakses devēji ir lielākās Latvijas deju studijas, kā arī daudzu gadu absolventu darba vietas, kas uzņem Koledžas deju praktikantus. Prakšu vietu sarakstā ir vairāk kā 50 potenciālās prakses vietas visos Latvijas reģionos. Prakses saturs ir sistematizēts, lai šī sadarbība būtu abpusēja – prakses ņēmējs students gūst teorētisko zināšanu apstiprinājumu praktiskajā darbībā, savukārt prakses devējs gūst jaunāko dejas informāciju savā deju uzņēmumā no nozares jaunajiem profesionāļiem.

Koledžas attīstības stratēģija nākamajam attīstības periodam - 2021.-2027. gadam - paredz turpināt studiju programmu ‘’Laikmetīgā deja’’ un ‘’Mākslas institūciju pārvaldība’’ docētāju sadarbību, meklējot integrācijas iespējas, par jaunajām satura prioritātēm no 2021. gada nosakot radošo procesu atbalsta tehnoloģiju ieviešanu studiju procesā, palielinot digitālo prasmju apguves īpatsvaru atbilstīgajās esošajās programmās. Darbs pie studiju virziena attīstības plāna nākamajiem sešiem gadiem notiek atbilstīgi jauno valsts kultūrpolitikas dokumentu apstiprināšanas un publiskošanas procesam.

1) Izaugsme mākslinieciskajā jaunradē un pētniecībā. Radīt nacionāli un starptautiski atzinīgi novērtētus mākslinieciskās jaunrades projektus un piedalīties pētniecībā.

2) Ilgtspējīga un efektīva pārvaldība. Pilnveidot videi draudzīgu, ekoloģiski un sociāli atbildīgu koledžas pārvaldību un studiju procesu un vidi.

3) Mūžizglītība. Pilnveidot un papildināt mūžizglītības studiju piedāvājumu, piedāvājot aktuālo prasmju apguvi mūsdienīgā un elastīgā veidā.

4) Digitālā transformācija. Pilnveidot digitālo risinājumu izmantošanu mūsdienīgai, kvalitatīvai un operatīvai koledžas pārvaldībai, studijām un sadarbībai.

5) Attīstīt koledžu kā multifunkcionālu kultūrtelpu, kultūras izglītības un ideju attīstības centru jaunās, mūsdienīgam izglītības un tīklošanas procesam piemērotās telpās.

1.3. STUDIJU VIRZIENA UN TAM ATBILSTOŠĀS STUDIJU PROGRAMMAS PĀRVALDĪBA

Studiju virziens ‘Mākslas’’ tiek īstenots Koledžas Dejas nodaļā, to vada nodaļas vadītājs, kurš ir studiju virziena studiju programmas ‘’Laikmetīgā deja’’ direktors. Akadēmiskās darbības galvenos virzienus nosaka Koledžas padome, tā apspriež un iesniedz apstiprināšanai Akadēmijas Senātam Koledžas vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģiju. Koledžā no tās dibināšanas pirmsākumiem ir tradicionāli neliels īstenojamo studiju programmu skaits studiju virzienā, tāpēc visos iekšējos normatīvajos dokumentos akcentēta studiju programmu izstrāde un īstenošana. Par iespējamajām izmaiņām studiju virzienā,

studiju programmu saturu, studiju kursu saturu, sasniedzamajiem rezultātiem lemj Koledžas padome. Koledžas padome ievēl atbilstīgās nodaļas vadītāju un docētājus akadēmiskajos amatos.

Dejas nodaļas vadītājs kā studiju virziena īstenotās studiju programmas direktors sagatavo ikgadējo studiju virziena ‘’Mākslas’’ un tā studiju programmas ‘’Laikmetīgā deja” pašnovērtējuma ziņojumu izskatīšanai un apstiprināšanai Koledžas padomē. Ziņojuma sagatavošanā tiek iesaistīti nodaļas docētāji, tas tiek apspriests studiju programmas metodiskajās sanāksmēs. Studiju programmas semestra metodiskajās sanāksmēs piedalās direktores vietniece, studiju darbā studiju programmas direktors, studiju daļas vadītāja, un studiju programmas akadēmiskais personāls. Šajās metodiskajās sanāksmēs tiek analizēti kvalifikācijas eksāmena rezultāti, balstoties uz nozares profesionāļu vērtējumu kvalifikācijas eksāmenu komisijās, ierosinātas izmaiņas studiju programmas struktūrā un apstiprinātas kvalifikācijas darbu tēmas un prasības. Informācija tiek apkopota metodisko sanāksmju protokolos un izmantota pašnovērtējuma ziņojuma veidošanā. Tādējādi tiek nodrošināta ļoti operatīva informācijas aprite starp akadēmisko personālu un nozares profesionāļiem, un lēmumu pieņemšanas process tiek organizēts bez birokrātiskām procedūrām. Metodiskās sanāksmes nodrošina sadarbību ar citiem studiju virzieniem un programmām.

Aktualizētajā normatīvajā dokumentā ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas” Nodaļas nolikums’’ (turpmāk – Nodaļas nolikums) ir noteikti Dejas nodaļas vadītāja pienākumi:

• kā Koledžas padomes apstiprināts programmas direktors ir atbildīgs par Nodaļas kompetencē esošās programmas kvalitatīvu realizāciju un atbilstību kultūras un radošo industriju nozares darba tirgus prasībām;

• plāno un vada Nodaļas darbu, piesaistot vispārizglītojošo un nozares studiju kursu realizēšanai nepieciešamos docētājus, un savas kompetences robežās koordinē studiju kursu programmas realizāciju;

• pārrauga specializāciju vadītāju kompetencē esošo studiju kursu programmu saturu, kvalitāti un noslēguma pārbaudījumus;

• atbild par kvalifikācijas eksāmenu sesijas organizēšanu;

• koordinē mācību prakšu uzdevumu atbilstību studiju programmai un uzdevumu specialitātē izpildes novērtēšanu;

• izstrādā priekšlikumus programmu pilnveidei atbilstoši nozares un darba tirgus aktualitātēm;

• organizē Nodaļas zinātniski pētniecisko un jaunrades darbu;

• atbild par kursa un kvalifikācijas darba metodisko norādījumu izstrādi un aktualizēšanu;

• sagatavo Nodaļas kompetencē esošās programmas pašnovērtējuma ziņojumu, novērtē Nodaļas stratēģisko mērķu sasniegšanas progresu un atskaitās Koledžas vadībai par Nodaļas darbu;

• atbilstoši savai kompetencei nodrošina studiju programmas publicitāti un atpazīstamību.

Specializācijas vadītāja pienākumi:

• ir specializācijā studējošo mentors ar studiju procesu saistītos jautājumos;

• koordinē un atbild par specializācijas studiju kursu programmu saturu un kvalitāti;

• sadarbojas ar nodaļas vadītāju un atbild par attiecīgās specializācijas pasniedzēju piesaisti;

• sniedz priekšlikumus specializācijas studiju kursu programmas kvalitātes uzlabošanai;

• atbild par prakses uzdevumu aktualizēšanu specializācijā, piedalās prakses atskaišu novērtēšanā, sniedz priekšlikumus par iespējamām prakses vietām;

• iesaka un apstiprina tēmas studējošo kursa darbiem, uzrauga kursa darbu izstrādi un iesniegšanu;

• iesaka tēmas studējošo kvalifikācijas darbiem, savas kompetences robežās kontrolē un atbalsta kvalifikācijas darba izstrādi un piedalās to novērtēšanā.

Koledžas struktūrshēmā specializācijas nav norādītas kā atsevišķas struktūrvienības, jo specializācijas īstenojas kā papildu ierobežotas izvēles studiju kursi, kuriem atbilstīgi studējošie izvēlas savu kvalifikācijas darbu tēmas, un kvalifikācijas darbus vada specializāciju vadītāji.

Studiju virziena īstenošanā atbalstu nodrošina Koledžas Studiju daļa, veicot ikdienas studiju procesa plānošanu un īstenošanu, komunikāciju ar studējošajiem un docētājiem, līgumu slēgšanu ar studējošajiem, klausītājiem, dokumentu reģistru uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Studiju programmas īstenošanā aktīvi iesaistās Kvalitātes un kompetenču attīstības centra vadītāja, auditējot iekšējās procedūras studiju kvalitātes nodrošināšanā (studiju prakses, mācību projektus, studentu kvalifikācijas darbu pasākumus). Studējošiem būtisks ir Tehniskās nodaļas vadītāja atbalsts, jo viņa atbildība ir Koledžas rīcībā esošo tehnisko līdzekļu izmantošanas koordinācija.

1.4. UZŅEMŠANAS PRASĪBU UN SISTĒMAS RAKSTUROJUMS UN NOVĒRTĒJUMS

Uzņemšanas prasības studiju virziena studiju programmā ‘’Laikmetīgā” reglamentē ikgadējie Koledžas padomes apstiprinātie ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas Uzņemšanas noteikumi’’ (turpmāk – Uzņemšanas noteikumi). Uzņemšanas prasības tiek izvērtētas atbilstīgās nodaļas sanāksmē, balstoties uz studiju programmas apkopotajiem statistikas datiem un studējošo studijās sasniegtajiem rezultātiem, konsultējoties ar darba devējiem. Visa nepieciešamā informācija par uzņemšanas prasībām tiek publicēta Koledžas mājas lapā.

2020. gadā Uzņemšanas noteikumu saturs tika aktualizāts atbilstīgi Augstskolu likuma 46. pantam. Studijas Koledžā var uzsākt interesenti, kuru iepriekš iegūtā izglītība atbilst Latvijas Republikā noteiktajam vispārējās vidējās izglītības līmenim, ko apliecina attiecīgs dokuments. Uzņemšanai studijās noteikts izvērtējuma kritērijs – CE obligāto eksāmenu rezultāts latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Ja persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tikusi atbrīvota no valsts pārbaudījumiem, konkursa rezultātus veido CE pielīdzināts vērtējums no izglītības dokumenta par vidējās izglītības ieguvi. Reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību līdz 2004. gadam, kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs, vai personām ar speciālām vajadzībām centralizēto eksāmenu rezultātu sertifikāti tiek aizstāti ar vidējās izglītības attestāta sekmju izraksta vērtējumiem latviešu valodā, angļu valodā un matemātika vai tiem pielīdzināmi vērtējumi. Uzņemšanas noteikumos ir aprakstīta kārtība, kā tiek aizstāti un pielīdzināti centralizēto eksāmenu vērtējumi, ja reflektanti izglītību ir ieguvuši ārvalstīs vai svešvalodas centralizētā eksāmena rezultātu aizstāj ar starptautiskas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā. Tiesības tikt uzņemtām studiju programmā pirmajā gadā pēc vidējās izglītības iegūšanas ir arī personām, kurām šādas tiesības pēc atsevišķa Ministru kabineta locekļa ierosinājuma noteicis Ministru kabinets sakarā ar attiecīgo personu īpašiem nopelniem Latvijas valsts labā, ja vien šīs personas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bijušas atbrīvotas no vidējās izglītības valsts pārbaudījumiem Vērtējuma ieskaitīšana notiek, pamatojoties uz atestātā izlikto vērtējumu. Papildu reflektantiem pilna laika klātienes studijās ir noteikts iestājpārbaudījums – dejas kompozīcijas brīvi izvēlētā stilā, klasiskās un specializācijas dejas soļu izpildījums.

‘’Laikmetīgā deja’’

Kvalifikācija “Deju kolektīva vadītājs ” ar specializāciju laikmetīgā dejā

- sagatavota dejas kompozīcija brīvi izvēlētā stilā;

- klasiskās dejas un laikmetīgās dejas soļu izpildījums

Kvalifikācija “Deju kolektīva

vadītājs ” ar specializāciju latviešu dejā

- sagatavota dejas kompozīcijā brīvi izvēlētā stilā

- klasiskās dejas un latviešu dejas soļu izpildījums

Kvalifikācija “Deju kolektīva vadītājs ” ar specializāciju mūsdienu dejā

- sagatavota dejas kompozīcijā brīvi izvēlētā stilā

- klasiskās dejas un hip-hop deju soļu izpildījums

Iestājpārbaudījumu mērķis ir noskaidrot reflektanta iepriekš iegūto prasmju un zināšanu atbilstību viņa izvēlētajai studiju programmai.

Studiju virzienā studējošiem ir iespēja pielīdzināt:

1) iepriekš iegūto formālo izglītību - studiju kursus, kas apgūti citās augstākās izglītības iestādēs;

2) profesionālajā pieredzē iegūtās un ārpus formālās izglītības apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences.

Kārtību, kā tiek veikta pielīdzināšana, nosaka šādi dokumenti:

1) Koledžas padomes 2019. gada 23.oktobra sēdē apstiprinātais normatīvais dokuments “Iepriekšējā izglītībā apgūtu studiju kursu akadēmiskās atzīšanas kārtība”.

2) Koledžas padomes 2019. gada 18. aprīļa sēdē apstiprinātais normatīvais dokuments “Nolikums par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu novērtēšanu un atzīšanu LKA Latvijas Kultūras koledžā”. Līdz tam (no 2015.gada 27. februāra līdz 2019. gada 17. aprīlim) - “Nolikums par iepriekšējā izglītībā un profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu novērtēšanu un atzīšanu”. 2019. gadā tika izstrādāts jauns nolikums, jo 2018. gada augustā tika mainīts ārējais normatīvais regulējums (pieņemti jauni MK noteikumi).

Minētie dokumenti, kas izdoti uz atbilstīgo ārējo normatīvo dokumentu pamata, nosaka tos dokumentus, kas jāiesniedz studentam / pretendentam pielīdzināšanai. Tie arī nosaka to, kā un kādā veidā apstiprināma Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu novērtēšanas un atzīšanas komisija, kas veic pielīdzināšanas un atzīšanas procedūru.

Iepriekš iegūtās formālās izglītības pielīdzināšana

Iepriekš apgūto studiju kursu pielīdzināšana tiek veikta trijos gadījumos:

• students uzsāk studijas Koledžā pēc studijām (pabeigtām vai nepabeigtām) citā augstākās izglītības iestādē;

• students atsāk studijas Koledžā pēc ilgāka pārtraukuma, tāpēc jāveic apgūto studiju kursu salīdzināšana ar aktuālo studiju programmas saturu un studiju kursu rezultātiem;

• students ir atgriezies no Koledžas Erasmus+ studiju mobilitātē un jāveic sadarbības augstskolā iegūto kredītpunktu salīdzinājums ar Koledžas studiju kursiem.

Studiju programmā “Laikmetīgā deja” studijas uzsāk ne tikai tie studenti, kas konkrētajā gadā ir ieguvuši vidējo izglītību, bet arī studenti, kas iepriekš jau studējuši citā augstākās izglītības iestādē, tādējādi studiju gada sākumā ir daļa studentu, kas iesniedz dokumentus (akadēmiskā izziņa, diploma pielikums) studiju kursu akadēmiskai atzīšanai. Lielākoties tiek atzīti tie studiju kursi, kas ir no A jeb vispārizglītojošo studiju kursu bloka (piem., Profesionālā svešvaloda (angļu)), retāk – no B jeb nozaru studiju kursu bloka.

2020./2021. studiju gadā iepriekšējā izglītībā apgūto studiju kursu akadēmisko atzīšanu veica 3 studējošie.

To varētu skaidrota ar diviem faktoriem – 1) pēdējos gados novērojama tendence, ka aizvien vairāk studenti, kas uzsāk studijas Koledžā, to dara pēc nostudēta viena studiju gada citā augstākās izglītības iestādē un 2) ir palielinājies Koledžas studentu skaits, kas dodas Erasmus+ studiju mobilitātē.

Profesionālajā pieredzē iegūto un ārpus formālās izglītības apgūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana

Līdz 2018.gadam, kad tika veikti grozījumu Augstskolu likumā, kas atcēla ierobežojumu attiecībā uz profesionālajā pieredzē atzīto studiju kursu kredītpunktu skaitu, un izstrādāti un apstiprināti jauni MK noteikumi Nr. 505, kas regulē ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu, profesionālajā pieredzē iegūtās kompetences pielīdzināja tikai 3 pretendenti, kas pēc pielīdzināšanas arī uzsāka studijas Koledžā, kas, ja skatāmies pret visā studiju programmā studējošo studenti skaitu, ir ļoti mazs skaitlis. Par pielīdzināšanas iespējām interesējās vairāki pretendenti, tomēr dažādu iemeslu dēļ pēc pārrunām ar Koledžas pārstāvjiem tomēr izvēlējās pielīdzināšanu neveikt.

2019.gada aprīlī tikai izstrādāts jauns Koledžas iekšējais nolikums, kurš balstās jau minētajos MK noteikumos Nr.505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” (14.08.2018.), kas, papildu ar jau augstāk minētajām izmaiņām Augstskolu likumā (ir izņemts ierobežojums, ka var ārpus formālās izglītības apgūtā un profesionālajā pieredzē iegūto atzīt tikai 30% no studiju programmas apjoma), kopumā pielīdzināšanas procedūru padara elastīgāku, individuāli orientētu uz katru pretendentu - potenciālo studentu.

Izmaiņas ārējos normatīvajos dokumentos ir veicinājušas lielāku potenciālo pielīdzināšanas pretendentu interesi – tie ir nozarē strādājošie profesionāļi, kas vai nu nav pabeiguši studijas citā jomā, vai kas savā laikā nevēlējās studēt, tomēr šobrīd ir sapratuši augstākās izglītības nozīmību turpmākajā profesionālajā attīstībā. 2020./2021.studiju gadā xxxx potenciālie studenti izteica vēlmi uzsākts studijas vēlākā studiju posmā, viens ir izgājis profesionālās pielīdzināšanas procesu un uzsāka studijas 4. semestrī un 2021. gadā ieguva kvalifikāciju ‘’Deju kolektīva vadītājs’’.

Profesionālās pieredzes pielīdzināšanas iespējas ir veids, kā atbalstīt kultūras jomā strādājošos darbiniekus, kuriem ir darba pieredze kādā no Koledžas specializācijām, profesionāli pilnveidoties un iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Darba devēju vidū šī iespēja tiek atzinīgi novērtēta.

1.5. STUDĒJOŠO SASNIEGUMU VĒRTĒŠANĀ IZMANTOTO METOŽU UN PROCEDŪRU NOVĒRTĒJUMS

Koledžas normatīvais dokuments ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras ‘’Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas” Pārbaudījumu nolikums ‘’ (turpmāk - Pārbaudījumu nolikums) nosaka kārtību, kādā Koledžas studiju programmās ir kārtojami un pieņemami pārbaudījumi un kā notiek studentu zināšanu novērtēšana. Katra studiju kursa noslēguma pārbaudījuma veids un vērtēšanas kritēriji ir noteikti studiju kursa aprakstā.

Studiju programmā galvenās studentu zināšanu novērtēšanas formas ir rakstiskie un mutiskie eksāmeni kursu noslēgumā, praktiskās nodarbības (treniņstundu modelēšanas, vadīšanas, lomu spēles, diskusijas, patstāvīgo darbu prezentācijas utt.), pētniecības projektu un patstāvīgo darbu rezumējumi u.c. publiskas aizstāvēšanas, kas attīsta studējošo prezentācijas un argumentācijas prasmes. Pārsvarā visos studiju kursos gala atzīme veidojas kumulatīvi – vērtējums par darbu semestra laikā (diskusijas, praktiskās nodarbības, referāti, prezentācijas, individuālie rakstu darbi, testi utt.), apkopojošs darbs par kursā apgūto materiālu, teorētisko atziņu izmantojums atsevišķu gadījumu studijās u. tml. un kursa noslēguma pārbaudījuma vērtējums.

Studentam ir tiesības ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc mutiska pārbaudījuma vai rezultātu paziņošanas rakstiskā pārbaudījumā apstrīdēt docētāja vērtējumu, iesniedzot Studiju daļā rakstisku, motivētu apelāciju. Studentu vērtēšanas procedūras izpildi uzrauga un kontrolē studiju programmai atbilstīgās nodaļas vadītājs/studiju programmas direktors, direktora vietniece studiju darbā un Studiju daļas vadītāja. Studentu iesniegto apelāciju gadījumā tiek izveidota komisija, pieaicinot neitrālus docētājus, lai izvērtētu prasības adekvātumu un mediācijas procesā tiek panākta vienošanās par turpmāko rīcību. Studentu mutiskās sūdzības par neobjektīviem vērtējumiem tiek analizētas nodaļu sanāksmēs, vajadzības gadījumā veicot izskaidrošanas darbu, ja sūdzība no studentu puses nav bijusi pamatota.

Studentu kursa darbu izstrādei un prakses organizācijai ir atbilstoši metodiskie norādījumi, kuros ir noteikti veicamie uzdevumi un to izpildes vērtēšanas kritēriji. Visi metodiskie dokumenti pieejami Koledžas mājas lapā sadaļā ‘’Studentiem’’.

Kvalifikācijas darba vērtēšanu reglamentē Koledžas normatīvie dokumenti:

Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras ’‘Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža ’’Kvalifikācijas darba nolikums studiju programmām ’‘Mākslas institūciju pārvaldība’’, "Bibliotēkzinātne un informācija’’, "Laikmetīgā deja’’

Turpmāk -

Kvalifikācijas darba nolikums

Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras ’‘Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža ’’Kvalifikācijas eksāmena norises kārtība’’

turpmāk –

Kvalifikācijas

eksāmena norises kārtība

Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras ’‘Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža ’’Kvalifikācijas darba metodiskie norādījumi” studiju programmā “Laikmetīgā deja”

Turpmāk metodiskie norādījumi

Kvalifikācijas eksāmenam tiek izveidota speciāla kvalifikācijas eksāmena komisija, kuras vadītājs ir nozares profesionālo organizāciju un darba devēju pārstāvis, pamatojoties uz Kvalifikācijas eksāmena norises kārtību. Pēdējo gadu laikā kvalifikācijas eksāmena komisiju vada LKA studiju programmas Lailkmetīgās dejas māksla’’ direktore profesore Xxxx Xxxxxxxxx, kas ir nozarē pazīstama horeogrāfe, O.Žitluhinas dejas kompānijas vadītāja, Starptautiskā laikmetīgās dejas festivāla „LAIKS DEJOT” - mākslinieciskā direktore. Tādējādi studentiem tiek nodrošināts maksimāli objektīvs vērtējums atbilstoši darba tirgus noteiktajām prasībām un prasībām dejas nozarē.

Ņemot vērā vērtēšanas nozīmīgumu studentu nākotnes karjerā, Koledža cenšas konsekventi ievērot studentcentrētas mācīšanas pieeju, iepriekš publiskojot vērtēšanas kritērijus un metodes, sniedzot atgriezenisko saiti par sasniegtajiem mācīšanās rezultātiem, ņemot vērā studentu individuālās spējas un

sasniegumu dinamiku. Profesionālās izglītības programmās ir ļoti svarīgi respektēt studentu personības profilu, iepriekšējo dzīves un darba pieredzi, un veidot tai piemērotus mācīšanās ceļus, ar vērtējumu parādot progresu mācīšanās procesā, mudinot uz patstāvīgu zināšanu apguvi. Viena no Koledžas nerakstītajām normām ir abpusēja cieņa studējošo un mācībspēku attiecībās.

1.6. AKADĒMISKĀ GODĪGUMA PRINCIPU UN TO IEVĒROŠANAS MEHĀNISMU RAKSTUROJUMS UN NOVĒRTĒJUMS

Akadēmiskais godīgums ir viens no Koledžas studiju pamatprincipiem. Aktualizētajā Koledžas Ētikas kodeksa II nodaļā ‘’Koledžas studentu ētikas pamatprasības’’ ir noteiktas vēlamās studentu uzvedības normas, lai nerastos aizdomas par akadēmiskā godīguma principa pārkāpumiem:

1) neuzdod par saviem citu personu sagatavotus darbus vai to daļas (fragmentus, risinājumus);

2) nepieļauj ieskaišu, eksāmenu kārtošanu, prakses atskaišu, kursa darbu vai projektu u.c. pārbaudījumu rakstīšanu vai kārtošanu citu studentu vietā;

3) pārbaudījumos neizmanto mācībspēka neatļautus materiālus;

4) nepieļauj un vērsies pret plaģiātismu – citu personu ideju, frāžu, teikumu vai teksta fragmentu izmantošanu bez atbilstošas atļaujas vai pienācīgam atsauksmēm;

5) veic visus individuālos darbus patstāvīgi, nepieļaujot plaģiātismu – citas personas radošās darbības rezultātu paušanu savā vārdā.

Ar akadēmiskā godīguma principiem studējošie tiek iepazīstināti ievadlekcijās. Papildu studējošo līgumā punktā 3.1.9. ir noteikts, ka „studējošais, parakstot līgumu, apņemas studiju programmas izpildes gaitā visus individuālos darbus pildīt patstāvīgi, nepieļaujot plaģiātismu – citas personas radošas darbības rezultātu (izteiksmes līdzekļu, ideju, viedokļu) tālāku paušanu savā vārdā. Studējošais ir pilnībā atbildīgs par savu radošo darbu saturu, tajos izmantotās informācijas pareizību, kā arī ētikas un autortiesību normu ievērošanu“. Tādējādi Koledžas iekšējos dokumentos ir definēts, kāda rīcība ir uzskatāma par akadēmiskā godīguma pārkāpumu un kāds ir sods par studiju līguma neievērošanu.

Koledža veic arī preventīvās darbības cīņā pret plaģiātismu, informējot studējošos un izglītojot akadēmisko pētījumu veikšanā un akadēmiskajā rakstīšanā, kā arī rosinot docētājus izmantot pārbaudījumu formas, kas balstītas uz pārbaudāmo radošo darbību vai profesionālo prasmju pielietošanu, kā rezultātā tiek ierobežotas iespējas citas personas veikumu uzdot par savējo.

2020. gadā Koledžas normatīvais dokuments ‘’Metodiskie norādījumi LKA LKK rakstu darbu noformēšanai’’ tika papildināts ar 4. nodaļu par akadēmiskā godīguma principiem un Koledža noslēdza līgumu par pievienošanos Latvijas augstskolu Vienotajā datorizētajā plaģiāta kontroles sistēmā un 2021. gadā visi iesniegtie kvalifikācijas darbi tika pārbaudīti šajā sistēmā.

Kvalifikācijas eksāmena praktiskās daļas aizstāvēšanas laikā komisijas locekļiem ir iespēja uzdot jautājumus par jaunrades dejas autentiskumu un aizdomu gadījumā komisija drīkst lūgt studentu nodejot jebkuru daļu no kvalifikācijas darba dejas kustību materiāla, lai pārliecinātos par autora godīgumu.

2. IEKŠĒJĀS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA

Studiju virzienā ‘’Māksla’’ iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma balstās uz Koledžas izstrādāto kvalitātes politiku un iekšējos normatīvajos aktos noteiktajām procedūrām.

Galvenās darbības studiju virziena darbības iekšējās kvalitātes nodrošināšanā ir:

1) stratēģisko un īstermiņa mērķu noteikšana, to izpildes analīze un pašnovērtējuma veikšana ik gadu;

2) studiju satura kvalitētes uzturēšana: ikgadēja studiju programmu satura aktualizēšana, veicot studējošo, darba devēju un absolventu aptaujas un analizējot kvalifikācijas eksāmena rezultātus un studiju kursu sasniedzamo rezultātu izpildi;

3) studējošo sasniegto rezultātu analīze – studējošo sekmības kontrole kopumā un atsevišķos studiju kursos, kursa darbu aiztāvēšana komisijai, kvalifikācijas darbu priekšaizstāvēšana un analīze ar kvalifikācijas eksāmena komisijas nozaru ekspertiem, vienotās pretplaģiāta kontroles sistēmas izmantošana;

4) personāla apmācība un attīstība – individuāls metodiskais atbalsts, metodiskie semināri, svešvalodu prasmju uzlabošana starptautikajās mobilitātēs, sadarbības prasmju un pieredzes apmaiņas veicināšana kopīgi īstenojamos studiju projektos;

5) informācijas pieejamības un operatīvas aprites nodrosināšana – informācija mājas lapā un estudiju vidē, operatīvās īsziņas, regulāras tiksānās ar studentiem atgriezeniskās saites nodrošināšanai;

6) viedokļu par studiju procesu regulāra noskaidrošana, analīze un atgriezensikās saites sniegšana studējošiem un mācībspēkiem;

7) studentcentrēta pieeja un atbalsta sniegšana studējošiem – atvērta komunikācija un informācijas pieejamība Studiju daļā, specializāciju vadītāju kā mentoru atbalsts, saliedēšanās pasākumi studējošiem un atbalsts Studentu pašpārvaldes pasākumiem;

8) regulāri uzlabojumi studiju procesa materiāli tehniskajam nodrošinājumam- estudiju vides attīstība, uzlabojumi digitālajiem rīkiem, radošas un motivējošas vides monitorings;

9) finanšu resursu plānošanas un kontroles sistēmas pilnveide.

Sistēmas efektivitāte ir atkarīga no:

1) studiju programmas īstenošanā iesaistīto docētāju piesaistīšanas principiem un programmas īstenošanai atbilstošas profesionālās kvalifikācijas un pedagoģiskās pieredzes nodrošināšanas;

2) docētāju līdzdalības studiju procesu izvērtēšanā un sasaistē ar darba tirgus prasībām;

3) studiju programmas direktora un specializāciju vadītāju sadarbības ar nozares darba devējiem un profesionālajām organizācijām, lai aktualizētu studiju kursu saturu darba tirgus vajadzībām;

4) studiju programmas docētāju un studējošo sadarbības un atgriezeniskās saites nodrošināšanas par studiju procesā veiktajām darbībām.

2.1. IEKŠĒJĀS KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMAS EFEKTIVITĀTES NOVĒRTĒJUMS

Studiju virziena studiju programmas ‘’Laikmetīgā deja’’ direktors un studiju kursu docētāji ir nozarē strādājoši profesionāļi, līdz ar to ļoti operatīvi studiju kursu saturā tiek iekļautas dejas nozares aktualitātes un ir iespējams reaģēt uz darba tirgus prasībām. Studiju programma ir saturiski veidota tā,

ka ierobežotās izvēles (specializācijas) studiju kursu kopīgais apjoms veido 16 KP (t.i. 20% no visas studiju programmas apjoma), un šajā sadaļā tiek veikta satura aktualizēšana atbilstoši nozares vajadzībām, nepieciešamības gadījumā veidojot jaunas specializācijas, taču plānojot izmaiņas ne vairāk kā 20% apmērā (ievērojot 2018. gada 11.decembra MK noteikumu Nr.793 punktu 2.3.4.). Tādējādi studiju process ir efektīvs un ir iespējams elastīgi reaģēt uz darba tirgu nepieciešamajām prasmēm.

Studiju virzienā ‘’Mākslas’’ iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma balstās uz Koledžas izstrādāto kvalitātes politiku un iekšējos normatīvajos aktos noteiktajām procedūrām.

Sistēmas efektivitāte ir atkarīga no:

2) docētāju līdzdalības studiju procesu izvērtēšanā un sasaistē ar darba tirgus prasībām;

3) studiju programmas direktores un specializāciju vadītāju sadarbības ar nozares darba devējiem un profesionālajām organizācijām, lai aktualizētu studiju kursu saturu darba tirgus vajadzībām;

4) studiju programmas docētāju un studējošo sadarbības un atgriezeniskās saites nodrošināšanas par studiju procesā veiktajām darbībām.

2.2. STUDIJU PROGRAMMAS IZSTRĀDES, PĀRSKATĪŠANAS SISTĒMAS ANALĪZE UN NOVĒRTĒJUMS.

Studiju virziena ‘’Mākslas’’ studiju programma ir izstrādāta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu. Studiju kursu izvēle, saturs un prakses uzdevumi tika noteikti atbilstoši ‘’Deju kolektīva vadītajs’’ profesijas standartam. Lai uzlabotu šo procesu, ir izstrādāts Koledžas normatīvais dokuments “Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras “Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža’’ studiju programmu izstrādes, apstiprināšanas un aktualizēšanas kārtība’’. Tā paredz, ka jaunai studiju programmai, pirms tā tiek iesniegta Koledžas padomē apstiprināšanai, studiju programmas direktors vai darba grupa nodrošina ārējo ekspertīzi, pieaicinot trīs nozarē strādājošus profesionāļus. Arī izmaiņu veikšanai jau esošā programmā ir nepieciešams nozares darba devēju viedoklis un statistikas datu analīze.

2020./2021. studiju gadā Koledžas padomei izskatīšanai tika iesniegts Dejas nodaļas piedāvājums atvērt jaunu specializāciju ‘’Xxxxx deja’’, pamatojoties uz rekomendācijām no Līgas Voluščukas un Xxxxxxx Anaņičas pēc nepieciešamības dažādos šovos piesaistīt profesionālus dejotājus.

Izmantojot Dejas nozarē veikto pētījumu par deju kolektīvu vadītāju izglītības līmeņiem (skat. 3. attēlu) (Latvijas Kultūras akadēmija Latviešu skatuviskās dejas nozares aptauja (2020). Izgūts no: xxxxx://xxx.xxxx.xxx.xx/Xxxxxxx/0000/00/00/0000000000_0000.xxx), tika sagatavots studiju plāns pilna laika neklātienei specializācijā latviešu deja. Piedāvājumu atbalstīja Dejas nozares eksperte Xxxx Xxxxxx un VSIC Neformālās izglītības departamenta direktore Xxxx Xxxxxxx, uzsverot, ka pilna laika neklātienes studijās latviešu dejas specializācijā topošajiem kolektīvu vadītājiem ir iespēja pilnveidoties, paralēli strādājot jau izvēlētajā profesijā, kas ir svarīga motivācija mūsdienu darba tirgū.

Latviešu skatuviskās dejas nozare aptaujas dati (2020). LNKC informācija.

3.attēls

Iegūtā izglītība dejas jomā (% no 197 respondentiem)

Cita atbilde Maģistra izglītība pedagoģijā Maģistra izglītība dejas jomā

Profesionālā bakalaura izglītība pedagoģijā

Bakalaurs dejas jomā

1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība pedagoģijā… 4

1.līmeņa profesionālā augstākā izglītība dejas jomā…

Profesionālā vidējā izglītība Nav izglītības dejas jomā

25 30

Koledžas padomē tika pieņemts lēmums 2021./2022. studiju gadā izsludināt uzņemšanu jaunā specializācija Xxxxx deja un pilna laika neklātienes studijām specializācijā Latviešu deja un nomainīts specializācijas Mūsdienu deja nosaukums uz ‘’HipHop kultūras deja’’, tā precizējot nosaukuma atbilstību ierobežotas izvēles studiju kursu piedāvājumam.

Studiju process regulāri tiek izvērtēts studiju virzienu un programmu ikgadējos pašnovērtējuma ziņojumos. Katra struktūrvienība sagatavo savas struktūrvienības darbības pārskatu, izvērtē arī tos procesus, kas būtu jāuzlabo, tiek apkopots docētāju viedoklis par nepieciešamajām izmaiņām un veikta studentu elektroniska anketēšana katra gada jūlijā. Pašnovērtējuma ziņojumi tiek analizēti Koledžas padomē un apstiprināti LKA Senātā.

Lai uzlabotu studiju procesa kvalitāti, 2017. gadā tika mainīta Koledžas struktūra. No Vispārējo, Nozares un Specializācijas studiju kursu nodaļām tika izveidotas Kultūras menedžmenta, Skatuves mākslu, Komunikācijas un dizaina, kā arī Informācijas un tehnoloģiju nodaļas. Studiju virziena un studiju programmas īstenošanā tika iesaistītas visas nosauktās nodaļas. Analizējot izveidotās struktūras efektivitāti, tika konstatēts, ka par prioritāti ir izvirzīta dažādu kopīgu studiju projektu realizācija un tā vāji funkcionē attiecībā uz studiju procesa metodisko uzraudzību. Diskusiju rezultātā tika pieņemts lēmums 2019. gadā veikt izmaiņas Koledžas struktūrā, nodaļas veidojot pēc realizējamo studiju virzienu un programmu principa, līdz ar to nodaļas nolikumā precīzi nosakot nodaļas un specializāciju vadītāju atbildības efektīva studiju procesa nodrošināšanā un studiju virzienu stratēģisko mērķu īstenošanā.

Ļoti svarīgs process studiju programmas kvalitātes nodrošināšanai ir kvalifikācijas eksāmens. Tiek analizēti eksāmena rezultāti, studentu demonstrētās zināšanas un prasmes, un uzklausīts eksāmenā pieaicināto nozares profesionāļu viedoklis. Balstoties uz šo informācijas analīzi, kas apkopota metodisko sanāksmju protokolos, tiek pilnveidots studiju kursu saturs, pārbaudījumu formas un veikti citi uzlabojumi.

Studentu viedoklis par studiju procesa kvalitāti tiek izzināts anketēšanā trīs līmeņos: reflektantu anketēšana (palīdz iegūt aktuālo informāciju par Koledžas tēlu potenciālo studentu vidū), studējošo anketēšana (reizi gadā notiek studiju procesa un docētāju snieguma izvērtēšana) un absolventu anketēšana (tālākizglītības jautājumu un nodarbinātības izpēte). Būtiska ir atgriezeniskā saite pēc anketēšanas procesa īstenošanas – studenti tiek iepazīstināti ar anketēšanas rezultātiem, konstatētajām nepilnībām, ja tādas ir, un Koledžas izstrādāto darbības plānu to novēršanai. Kā ik gadu, 2020.gada novembrī tika ievēlēta jauna studentu pašpārvalde, ar kuras pārstāvjiem notiek cieša sadarbība, uzsverot arī viņu būtisko ieguldījumu studiju procesu uzlabošanā, piemēram, ar iespēju paust viedokli par studiju procesa kvalitāti Koledžas padomes sēdēs. Jaunajā pašpārvaldē aktīvi iesaistījušies arī Studiju programmā ‘’Laikmetīgā deja’’ studējošie.

Absolventu anketēšana pārskata periodā notika, katru gadu izsūtot elektroniski aptaujas anketas, lai noskaidrotu tālākās gaitas – nodarbinātību un izglītības turpināšanu.

2.3. STUDĒJOŠO SŪDZĪBU UN PRIEKŠLIKUMU IESNIEGŠANAS PROCEDŪRAS UN SISTĒMAS RAKSTUROJUMS.

Studentiem informācija par to, kā izteikt ierosinājumus vai pretenzijas, ir pieejama Koledžas mājas lapā. Sadaļā ‘’Par koledžu/Normatīvie dokumenti/Iekšējā kārtība’’ ir publicēts normatīvais dokuments “Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras “Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža’’ Ierosinājumu un sūdzību izskatīšanas kārtība’’ (turpmāk – Ierosinājumu un sūdzību izskatīšanas kārtība). Apelācijas par studiju rezultātu vērtējumu vai pārbaudījumu norisi tiek izskatītas Koledžas Pārbaudījumu nolikuma un Kvalifikācijas eksāmena norises noteiktajā kārtībā. Rosinot studentus iesniegt ierosinājumus rakstiski, tiek sekmēta viena no Koledžas vērtībām – atvērtība (gatavība uzņemties iniciatīvu un būt atbildīgam par sasniegto rezultātu ir šīs vērtības pamatelements). Sūdzību izskatīšanas process tiek organizēts tā, lai studējošiem būtu iespējams argumentēti izteikt savu viedokli, 14 dienu laikā saņemt atgriezenisko saiti par problēmu un kopīgi vienoties par veicamajām darbībām situācijas risināšanai.

2020./2021. studiju gadā studentu sūdzības Dejas nodaļā netika saņemtas.

Iespēja iesniegt ierosinājumus un sūdzības ir arī Koledžas akadēmiskajam un vispārējam personālam. Atbilstoši kvalitātes vadības sistēmas procedūrām, informācija tiek apkopota un analizēta Ierosinājumu un sūdzību reģistrā un izmantota pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošanā.

Koledžā pastāv kārtība, ka studiju kursu ievadlekcijās docētāji informē par studiju kursa saturu, obligāto literatūru un prasībām gala pārbaudījumiem. Tiek uzklausīts studentu viedoklis un atsevišķos gadījumos tiek precizēti termiņi vai notiek vienošanās par izmaiņām atsevišķu studiju darbu izstrādē. Tādējādi tiek veiktas preventīvas darbības, lai, iesaistot studentus lēmuma pieņemšanā, izvairītos no nevajadzīgām konfliktsituācijām.

Koledža turpina efektivizēt iekšējo komunikāciju un informācijas apriti, arvien vairāk izmantojot tiešsaistes risinājumus. Operatīvākai informācijas apritei ir izveidotas WhatsApp un Facebook saziņas grupas un kopīgoti dokumenti un darba plāni.

2.4. INFORMĀCIJA PAR IZVEIDOTO STATISTIKAS DATU APKOPOŠANAS MEHĀNISMU.

Lai veiksmīgi realizētu efektīvu studiju virziena pārvaldi un ar to saistītās aktivitātes, Koledža apkopo un analizē ar studiju procesu saistītos datus, kas palīdz plānot veicamās izmaiņas un nepieciešamos uzlabojumus studiju virziena īstenošanā.

“Kvalitātes vadības sistēmas rokasgrāmatā”, kas izstrādāta ESF projekta “Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārvaldības efektivizācija un studiju procesa modernizācija” (projekta Nr. 0.0.0.0/00/X/000) ietvaros, ir izveidotas kvalitātes vadības sistēmas procesu kartes. Divas no tām, kas tiešā veidā ir saistāmas ar datu apkopošanas mehānismiem, ir ‘’Datu un informācijas vadības procesa karte’’ un ‘’Studiju kvalitātes novērtējuma karte’’ (iekļauti tādi novērtējuma veidi kā reflektantu aptauja, studējošo aptauja, absolventu aptauja u.c.).

Divas būtiskākās aktivitātes, kas tiek veiktas, lai iegūtos datus būtu iespējams izmantot studiju virzienu pilnveidei, ir datu apkopošana par studējošo studiju gaitu, kā arī studējošo un absolventu anketēšana.

Visi dati, kas saistīti ar studējošajiem, tiek reģistrēti un uzglabāti Latvijas augstskolu informācijas sistēmā (turpmāk – LAIS). LAISā ir visa informācija ar pamatdatiem par reflektantiem un studējošo datiem, tai skaitā – rīkojumi, sekmes, izsniegtie diplomi, studiju maksas u.c. Studentu datu importu, ievadi LAIS datu bāzē veic Studiju daļas vadītāja, vecākā lietvede, Personāla daļas vadītāja (ievada docētāju datus) un grāmatvede.

Ja ir nepieciešama informācija par studentiem, datus, kurus tālāk būs nepieciešams analizēt un izvērtēt atbilstīgi konkrētajam mērķim, atlasa no LAIS datu bāzes. Datu atlasi jeb eksportu veic Studiju daļas vadītāja, kura tālāk to vai nu nodod/pārsūta struktūrvienības pārstāvim, kas to pieprasīja datu analīzes veikšanai, vai pati veic nepieciešamo datu analīzi. Datu atlase tiek veikta tādos termiņos un tik bieži, cik to pieprasa ārējie un iekšējie normatīvie akti vai kad to pieprasa Koledžas struktūrvienības pārstāvis, kam konkrētie dati ir nepieciešami.

Studiju daļas vadītāja studentu datu atlasi un analīzi, ranžēšanu pēc dažādiem kritērijiem veic tādām studiju procesa vajadzībām kā reflektantu uzņemšana; rotācija; stipendiju piešķiršana; atskaites Augstskola 1 sagatavošana; atskaites par izsniegtajiem diplomiem; datu atlase importēšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā u.c.

Studējošo sekmju rādītāji ir svarīgs studiju procesa plānošanas instruments. Semestra beigās tiek apkopoti dati par nesekmīgajiem un atskaitāmajiem studentiem, lai varētu plānot nākamā semestra studentu grupu apjomu, kas savukārt tiešā veidā ietekmē docētāju noslodzi. Tiek veikta arī datu atlase par pēdējā kursa studentu studiju kursu parādiem, lai varētu organizēt studiju parādu kārtošanu, kā arī nodrošināt to, lai būtu potenciāli lielāks absolventu skaits (tiek veikts individuāls, studentcentrēts darbs ar katru pēdējā kursa studentu, kam ir studiju kursu parādi).

Katra gada beigās tiek apkopota studentu skaita statistika, vērtēta studentu skaita izmaiņu dinamika, lai varētu plānot nākamā gada finansējumu un finanšu plūsmu. Studentu skaita statistika tiek izmantota arī katras studiju programmas pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošanai, lai analizētu aktuālo studiju programmas situāciju un plānotu nepieciešamās darbības studiju procesa kvalitātes paaugstināšanai.

Studējošo sekmju rādītāji netiešā veidā var būt indikatori konkrēta studiju kursa īstenošanas nepilnībām. Koledžas pieredzē ir bijušas situācijas, kad viena studiju kursa ietvaros lielam studentu grupas procentam ir nesekmīgs vērtējums, lai gan pārējos studiju kursos sekmju rādītāji neuzrāda tik lielu īpatsvaru nesekmīgu vērtējumu. Šādās situācijas notiek gan pārrunas ar docētāju, gan pārrunas ar studentiem, lai secinātu šādu sekmju rādītāju pamatotību/ nepamatotību. Ja pārrunu un studiju uzdevumu, pārbaudījumu prasību izpētes rezultātā tiek secināts, ka docētāja izmantotās metodes un/vai sniegtie skaidrojumi ir bijuši nepamatoti/nepietiekami, studentiem tiek dota iespēja darbus iesniegt atkārtoti, pieaicinot citu docētāju studiju kursu darbu vērtēšanai. Tādējādi studiju kursu atzīmju analīze ļauj monitorēt studiju procesa kvalitāti.

Lai samazinātu atskaitījušos studentu skaitu, kā viens no mērķiem statistikas datu apkopošanas mehānisma pilnveidei no 2019. gada februāra ir ieviesta anonīma aptauja tiem studentiem, kas vēlas pārtraukt studijas pēc pašu vēlēšanās. Aptaujā studentiem jānorāda iemesls, kādēļ studijas tiek pārtrauktas. Plānots, ka šādu datu apkopojums un izvērtējums ļaus veiksmīgāk organizēt studiju procesu, Koledžas iespēju un resursu robežās paredzot un mazinot to faktoru ietekmi, kas studentiem liek studijas pārtraukt, un veikt preventīvas darbības. Kā papildu risks studiju pārtraukšanai iezīmējas studiju procesā iegūtās traumas, līdz ar to papildu uzmanība jāpievērš tādu studiju kursu apguvei kā ‘’Ķermeņa nostādīšana’’ un ‘’Stretchings’’.

3.STUDIJU VIRZIENA RESURSI UN NODROŠINĀJUMS

LKA Latvijas Kultūras koledžas ieņēmumus veido:

valsts finansējums

dotācija no valsts pamatbudžeta

Koledžas ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

• ieņēmumi par izglītības pakalpojumiem (maksas studijas,

tālākizglītības kursi tiešo maksājumu un līdzfinasējuma veidā)

• ieņēmumi no kursu un semināru organizēšanas

• ieņēmumi no ES struktūrforndu, iniciatīvu programmu un lokālā publiskā finansējuma

• sadarbības partneru piešķirtie finansu līdzekļi noteiktu mērķprogrammu atbalstam

3.1. INFORMĀCIJA PAR STUDIJU VIRZIENA UN ATBILSTOŠĀS STUDIJU

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAI NEPIECIEŠAMO FINANŠU NODROŠINĀJUMU

LKA Latvijas Kultūras koledžas studiju programmai ‘’Laikmetīgā deja’’ finanšu nodrošinājuma avoti ir valsts finansējums un studentu pašfinansējums. Studiju programmas īstenošanai ir veikts nepieciešamā finanšu nodrošinājuma aprēķins, kurā izmaksas tiek klasificētas sekojošā veidā:

1. Akadēmiskā un administratīvā personāla atalgojums;

2. Pakalpojumu izmaksas (sakaru pakalpojumu izmaksas, remontu izmaksas, informācijas sistēmu izmaksas u.c.);

3. Materiālu, energoresursu un inventāra izmaksas (ēku uzturēšanas izmaksas, mācību līdzekļu un materiālu iegādes izmaksas, grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas, iekārtu un inventāra izmaksas;

4. Mārketinga izmaksas.

Pamatojoties uz veiktajiem aprēķiniem, izmaksas uz vienu studējošo ir 2020./2021. studiju gadā bija no EUR. Koledža papildus ir piesaistījusi finansējumu no citiem avotiem, līdz ar to faktiskās izmaksas vienam studējošam 2020. gadā bija no 4021 euro līdz 8141 EUR. Izmaksu % sadalījums studiju programmā “Laikmetīģā deja”:

1. Akadēmiskā un administratīvā personāla atalgojums- 85%;

2. Pakalpojumu izmaksas (sakaru pakalpojumu izmaksas, remontu izmaksas, informācijas sistēmu izmaksas u.c.). – 6%;

4. Mārketinga izmaksas – 0%.

Daļējs finansējums ir arī sakaru pakalpojumiem, mācību līdzekļu , kancelejas preču , materiālu iegādei un mārketinga izmaksām no Erasmus+ izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas Eiropā.

3.2. INFORMĀCIJU PAR NEPIECIEŠAMO INFRASTRUKTŪRAS UN MATERIĀLTEHNISKO NODROŠINĀJUMU.

Studiju virziens “Mākslas” tiek realizēts Latvijas Kultūras koledžas telpās Xxxx, Xxxxxxxxxx xxxx 00. Koledža studiju procesa nodrošināšanai izmanto. Koledžas kopējā telpu platība ir 3084,9 m2, kura ietver 23 mācību auditorijas, pasākumu zāli (Balto zāli) ar skatuvi (vienkopus 120 izglītojamiem), bibliotēku, foto un skaņu ierakstu studiju, deju zāli, konferenču telpas, izstāžu zāli, administrācijas telpas, docētāju telpas, ģērbtuves, palīgtelpas un pagrabu. Koledžas divas auditorijas ir pilnībā aprīkotas, lai varētu īstenot tiešsaistes studiju procesu vai arī veikt nodarbību ierakstus un veidot tālmācības materiālu bāzi. Divas datorklases (katrā datorklasē pilnībā aprīkotas 15 darba vietas) domātas darbam ar dažadām digitālajām tehnoloģijām (fotogrāfiju apstrādes programmas, sociālo tīklu pētījumi u.c.), jo pieejama audio failu, fotogrāfiju un video materiālu apstrādei nepieciešamā programmatūra.

Studiju procesa nodrošināšanai mācību auditorijas ir aprīkotas ar nepieciešamo materiāltehnisko aprīkojumu – audio (ar datora procesoru savietota apskaņošanas sistēma), video (televizori vai projektori, kas savietoti ar datora procesoru un apskaņošanas sistēmu, datortehnika (monitori, procesori), magnētiskās vai klasiskās tāfeles.

Pasākumu zāle ir aprīkota ar 32 kanālu digitālo pulti un apskaņošanas sistēmu. Skatuve ir aprīkota ar kustīgajām LED gaismām (spot un wash), kuras ir pilnībā kontrolējamas no balkona ar pulti, kā arī ar parastajām dimmējamajām gaismām. Mācību procesam ir arī pieejami trīs speciāli aprīkoti datori gaismas dizaina nodarbībām un 2 pultis.

Mācību procesam fotostudijā ir pieejamas 3 fotokameras un liela izvēle ar objektīviem, dažāda veida apgaismojums, ieskaitot bezvadu gaismas un statīviem. Liela dažādība ar gaismu softboksiem, fotogrāfēšanas foniem dažādās krāsās. Informācija par studentiem pieejamo programmu nodrošinājumu sk. 5. tabulā.

LKA Latvijas Kultūras koledžas programmnodrošinājums

studiju programmai ‘Laikmetīgā deja’’

5. tabula

Programmatūra	Mērķis	Specializācija
Adobe Photoshop	Fotogrāfiju apstrāde	Visas specializācijas
Vegas Pro Adobe Premiere Pro	Video apstrādei	Laikmetīgās dejas specializācija, Latviešu dejas specializācija, Mūsdienu dejas specializācija
Vegas Pro Sound Forge Audacity	Audio montāžai, apstrādei un ierakstīšanai	Laikmetīgās dejas specializācija, Latviešu dejas specializācija, Mūsdienu dejas specializācija
grandMA2 grandMA3	Skatuves gaismu dizainam, programmēšanai un kontrolei	Visas dejas specializācijas pamatfunkciju līmenī, sadarbībā ar pasākumu tehniskās producēšanas studentiem

3.3. INFORMĀCIJA PAR METODISKĀ UN INFORMATĪVĀ NODROŠINĀJUMA PILNVEIDI UN IEGĀDI

Studiju virziena īstenošanai paredzētie studiju un pētniecības resursi tiek piedāvāti gan koledžas bibliotēkā, gan sadarbojoties ar Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitātes bibliotēku un citām bibliotēkām. Koledžas bibliotēka atvērta sešas dienas nedēļā, darba dienās no plkst.8:30 līdz 17:00 (piektdienās līdz 16:00), sestdienās no plkst. 8:30 līdz 13:00 (pēc pieprasījuma). Bibliotēkas krājums, iekārta un telpas ir Koledžas īpašums. Bibliotēkas materiālo un tehnisko pamatu veido bibliotēkas telpas, iekārtas, drošības sistēma un cita manta, ko veido, attīsta un nodrošina Koledža. Bibliotēkas materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums – ēka, telpas, iekārtas, apstākļi atbilst Bibliotēkas uzdevumiem un MK noteikumiem Nr. 395 “Bibliotēku materiālā un tehniskā pamata normatīvi”. Bibliotēkā ir 28 lasītāju darba vietas, 8 stacionārie datori lietotājiem, printera/kopēšanas/skenēšanas iekārta, ierīce dokumentu iesiešanai ar spirāli. Bibliotēkā darbojas bezvadu internets, ir iespēja strādāt ar portatīvajām ierīcēm.

Koledžas bibliotēka piedāvā informācijas resursus gan vispārizglītojošo studiju kursu, gan nozares un specializācijas studiju kursu apguvei, kopumā piedāvājot 7836 informācijas resursus (uz 31.12.2021.) – grāmatas, nozaru žurnāli, CD un DVD, e-grāmatas latviešu, angļu un krievu valodās. Krājuma kopējā apjoma dinamikas analīze 6. tabulā.

LKA Latvijas Kultūras koledžas bibliotēkas krājuma rādītāji

6.tabula

LKA Latvijas Kultūras koledžas bibliotēkas krājuma rādītāji

	2019	2020	2021
Saņemtie informācijas resursi	113	39	27

No krājuma izslēgtie dokumenti	226	0	129
Krājuma kopskaits	7899	7938	7836
Krājuma apgrozība	0,22	0,07	0,12
Dokumentu skaits uz 1 lietotāju	20	24	23
Izdevumi uz 1 lietotāju	57,23	62,75	69,85

2021. gadā koledžas bibliotēkas krājums papildināts ar jauniem informācijas resursiem – vairākām ārvalstīs izdotām deju nozares un bibliotēku nozares monogrāfijām angļu valodā, jaunāko Latvijā izdoto režijas un pasākumu vadīšanas nozares literatūru, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdotajiem mediju nozarei veltītajiem rakstu krājumiem “Digitalizācija un sabiedrība”, kā arī citiem informācijas resursiem.

2021. gadā koledžas bibliotēkā tikusi abonēta viena elektroniskā datu bāze: Lursoft laikrakstu bibliotēka, kas ietver pilntekstu publikācijas no vairāk kā simts dažādiem Latvijas centrālajiem un reģionu laikrakstiem. Datubāzes izmantošanas statistika 2021. gadā: 58 informācijas meklējumi, datu bāzi studenti izmantojuši kā vienu no informācijas avotiem par nozares aktualitātēm studiju darbu tapšanas procesā. Koledžas studentiem ir pieejami arī Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkas pakalpojumi, piedāvāto informācijas resursu klāsts, kā arī tiešsaistes datubāzes, ieskaitot e-resursu datubāzi “EBSCO”.

Bibliotēkā studentiem un docētājiem tiek piedāvāti universālie bibliotekārie un bibliogrāfiskie pakalpojumi lokālajiem un attālinātajiem lietotājiem:

• lietotāju nodrošināšana ar informācijas resursiem

• informācijas resursu pasūtīšana no citām bibliotēkām, izmantojot SBA pakalpojumus

• dokumentu elektroniskā piegāde lietotājiem

• tiešsaistes elektroniskie katalogi un digitālās datu bāzes

• konsultācijas un lietotāju apmācības

• bibliogrāfisko uzziņu sniegšana lietotājiem

• maksas pakalpojumi - dokumentu izdrukas, kopēšanas un skenēšanas pakalpojumi, dokumentu iesiešana ar spirāli, informācijas resursu saraksta sastādīšana

• pieeja tiešsaistes resursiem, izmantojot brīvpieejas datoru darba vietas un bezvadu internetu lietotāju portatīvajās ierīcēs

Katra studiju gada sākumā tiek organizēti semināri, iepazīstinot ar bibliotēkas pakalpojumiem, tiešsaistes katalogiem un datubāzēm, bibliotēkas krājuma izvietojumu, kā arī ar aktualitātēm koledžas bibliotēkā. Bibliotēkas lietotāju skaits un apmeklējums ir atkarīgs no koledžas studentu skaita, rādītāju dinamika 7. tabulā.

LKA Latvijas Kultūras koledžas bibliotēkas lietotāju, apmeklējumu un izsniegumu skaits

7.tabula

LKA Latvijas Kultūras koledžas bibliotēkas lietotāju, apmeklējums un izsniegumu skaits

	2019	2020	2021
Lietotāju skaits	395	381	331
Apmeklējums	6172	2379	1886
Virtuālais apmeklējums	-	17	332
Izsniegums	1767	968	539
Virtuālais izsniegums	-	20	58
SBA izsniegums	43	12	8

2021. gadā, sakarā ar COVID-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem un koledžas realizēto attālinātu studiju formu, vērojams bibliotēkas fizisko apmeklējumu un krājuma izsniegumu skaita samazinājums, bet paaugstinājies lietotāju virtuālo apmeklējumu un attālināti sniegto pakalpojumu skaits. Attālināti studentiem un docētājiem sniegti informācijas meklēšanas un izguves pakalpojumi, dokumentu skenēšana no bibliotēkas krājuma pēc pieprasījuma, konsultācijas par bibliotēku katalogu, e-grāmatu un publikāciju datubāžu izmantošanu, e-studiju vides Moodle izmantošanu, TEAMS un Zoom platformu lietošanu.

3.4. INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJU RISINĀJUMI STUDIJU PROCESĀ

Covid 19 pandēmijas ietekmē noteiktā ārkārtas situācija no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 7. februārim paātrināja jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanu studiju virzienā.

Jau 2020. gada septembrī tika izstrādāta metodika docētājiem, kā studiju procesā izmantot e- studiju vidi Moodle. Attālināto studiju nodrošināšanai ir iespējams izmantot KM finansētās MS-Teams licences un, veicot docētāju aptauju, lai nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesu lekcijās ar lielu paraugdemonstrējumu īpatsvaru, koledža apmaksā arī četras Zoom licences. Kombinējot e-studiju vidi un tiešsaistes platformas, attālināti tika organizēta gan kvalifikācijas darbu priekšaizstāvēšana, gan kvalifikācijas darbu aizstāvēšana.

Izmantojot KM piešķirto finansējumu, tika iegādātas trīs interaktīvās tāfeles, nepieciešamā aparatūra straumēšanai un kvalitatīvs jauns projektors Baltajai zālei, lai uzlabotu hibrīdpasākumu kvalitāti.

Pievienojoties Latvijas augstskolu Vienotajā datorizētajā plaģiāta kontroles sistēmai, tika veikta akadēmiskā godīguma principu ievērošanas pārbaude kvalifikācijas darbiem.

Kā hibrīdpasākums 2020.gada 26. un 27. novembrī tika organizēta starptautiskā zinātniskā konference “Quo vadis? Iespējas un izaicinājumi 21.gadsimta kultūrtelpā”. Lai uzlabotu informācijas apriti koledžā, studiju projekta ietvaros 2021. gada pavasara semestrī uzsākts darbs pie koledžas interaktīvās televīzijas izveides YouTube platformā.

3.4. INFORMĀCIJA PAR MĀCĪBSPĒKU PIESAISTES UN NODARBINĀTĪBAS PROCESIEM

Koledžas akadēmiskais personāls tiek vēlēts atklātā konkursā Augstskolu likumā noteiktā kārtībā un saskaņā ar Koledžas padomē pieņemtu un LKA Senātā apstiprinātu normatīvo dokumentu ‘’Nolikums

par akadēmiskajiem amatiem un to ievēlēšanas kārtību’’. Pamatojoties uz šo nolikumu, akadēmiskā personāla štata vietu skaitu Koledžā nosaka, lai nodrošinātu Augstskolu likuma prasības, ievērojot Kultūras ministrijas piešķirtā valsts finansējuma apjomu. Vakantās akadēmisko amatu vietas tiek izsludinātas atklātā konkursā, publicējot paziņojumu laikrakstā ‘’Latvijas vēstnesis’’.

Uz docenta amatu var pretendēt persona, kurai ir doktora grāds, zinātnes apakšnozarei atbilstošas publikācijas, un kas spēj vadīt zinātniskos pētījumus vai māslinieciskās jaunrades procesu un veikt izglītošanas darbu. Uz lektora amatu var pretendēt persona, kurai ir maģistra grāds vai doktora grāds, zinātnes nozarei atbilstošas zinātniskās publikācijas vai publicēti mācību līdzekļi un kas spēj pastāvīgi lasīt lekciju kursus, vadīt seminārus un praktiskās nodarbības.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 39.pantu, ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā doktora grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Lektoriem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešams pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

Akadēmiskā personāla vēlēšanas, aizklāti balsojot, notiek Koledžas nākamajā padomes sēdē, kas notiek pēc viena mēneša termiņa no konkursa izsludināšanas dienas notecējuma. Akadēmisko personālu ievēl uz sešiem gadiem.

Ja Koledžā ir vakanta vai uz laiku vakanta docenta vai lektora štata vieta, Koledžas padome var pieņemt lēmumu neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesdocentu vai vieslektoru, kuriem ir tieši tādas pašas tiesības un pienākumi un atalgojums kā vēlētiem docentiem un lektoriem.

3.5. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJAS UN DARBA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS KĀRTĪBA

Koledžas mācībspēkus veido akadēmiski izglītoti profesionāļi savā nozarē, kuri regulāri paaugstina savu kvalifikāciju dažādās konferencēs, semināros, profesionālās pilnveides kursos un kuri kā vieslektori un eksperti tiek pieaicināti citu ietāžu organizētos pasākumos.

Koledžas mācībspēki veicina savu izaugsmi vairākos veidos:

1) iesaistoties EK Mūžizglītības programmās, ERASMUS+ programmu mobilitātēs un citos projektos, kuru ietvaros iepazīst studiju procesa tradīcijas un aktualitātes citu valstu augstskolās, apmainās ar pieredzi un zināšanām, un dibina kontaktus ar tālejošu nozīmi jaunu starptautisku projektu izveidē;

2) piedaloties profesionālās organizāciju darbībā;

2020. gadā tika pabeigts darbs pie jaunas profesionālas organizācijas – ‘’Latvijas mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociācija’’ izveides, iesaistoties studiju programmas docētājiem. Asociācija iesaistās profesiju standartu aktualizēšanā deju profesijās: horeogrāfs, deju kolektīva vadītājs, repetitors, dejotājs.

3) piedaloties Koledžas organizētajos semināros, atvērtajās lekcijās, kursos, meistarklasēs Koledžā un ārpus tās.

Akadēmiskā personāla darba kvalitāte tiek vērtēta, balstoties uz mācību procesā sasniegtajiem studējošo rezultātiem, studentu aptauju sniegto informāciju un Koledžas vadībai aktīvi piedaloties dažādās docētāju organizētajās aktivitātēs – izstādēs, radošajos pasākumos, studiju kursu noslēdzošo pārbaudījumu prezentācijās, kursa un kvalifikācijas darbu aizstāvēšanā. Tiek veiktas pārrunas ar jaunajiem docētājiem, lai nodrošinātu atbalstu studiju kursu satura izveidē un mācību metožu izvēlē. Docētājiem tiek nodrošināta atgriezeniskā saite par studentu vērtējumu studiju procesam un atbalsts jaunu metožu apguvē.

3.6. INFORMĀCIJA PAR STUDIJU VIRZIENAM ATBILSTOŠO STUDIJU PROGRAMMU ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTAJIEM MĀCĪBSPĒKIEM.

Studiju virziena ‘’Māksla’’ mācībspēku sastāvu veido Koledžas akadēmiskais personāls un vieslektori. Atbilstoši profesionālās izglītības programmai par nozares studiju kursu docētājiem ir pieaicināti nozarē strādājoši speciālisti, kuriem jau ir izveidojusies ilgtermiņa sadarbība ar Koledžu. Tā kā tiek īstenota viena studiju programma, tad kontakstundu skaits ir neliels, un akadēmiskais personāls un vieslektori strādā nepilnas akadēmiskās slodzes.

Dati par mācībspēkiem.

3. attēls LKA Latvijas Kultūras koledžas akadēmiskā personāla īpatsvars

studiju programmā ‘Laikmetīgā deja’’

LKA Latvijas Kultūras koledžas akadēmiskā personāla īpatsvars

2018./2019. 2019./2020. 2020./2021.

Mācībspēki

Akadēmiskais personāls

Studiju programmā ‘’Laikmetīgā deja’’ akadēmiskais personāls ir stabils un svastarpēji labi sadarbojas. Mācībspēki docē vairākus studiju kursus. Piemēram, pedagoģijas doktors Xxxxxxx Xxxxxxx docē studiju kursus ‘’Pedagoģiskā psiholoģija’’, “Kolektīva vadīšanas metodika” un ‘’Projektu vadība’’, docētāja Xxxxxxx Xxxxxxxx - studiju kursus ‘’Improvizācija’’, ‘’Dejas improvizācija’’’, ‘’Kermeņa nostādīšana’’, Xxxxxxx Xxxxxxxxxx-Škapare – ‘’Stretchings’’ un ‘’Klasiskā deja.’’

Mācībspēku mobilitāte ir atkarīga no docētāja statusa. Mobilāks ir Koledžas akadēmiskais personāls, bet vieslektoriem ir iespējams profesionāli pilnveidoties, izmantojot pamata darbavietas iespējas.

3.7. ATBALSTS STUDIJU PROCESĀ STUDĒJOŠAJIEM

Koledžas administrācijas administratīvais un tehniskais personāls savas kompetences ietvaros veic uzdevumus, lai sasniegtu Koledžas izvirzītos mērķus un nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesu studiju virziena programmā.

Studiju programmas direktors studējošajiem sniedz atbalstu jebkuros ar studijām saistītos jautājumos. Mājaslapā ir atrodami kontakti un pieņemšanas laiki. Studiju programmas īstenošanas gaitā katrs studējošais var izmantot Koledžas piedāvātās atbalsta iespējas:

1) mājaslapā (xxx.xxxxxxxxxxxxxxx.xx) ietverto informāciju: aktualitātes, studiju programmas aprakstu, studiju plānu, lekciju sarakstu u.c.;

2) izmantojot individuālu paroli, studējošajiem ir iespēja uzzināt savas sekmes LAIS, noskatīties videolekcijas Moodle vai citā docētāja izvēlētā tiešsaistes platformā, tiek nodrošināta iespēja uzdot jautājumus noteikta studiju kursa docētājam un saņemt profesionālu atbildi;

3) īstenot atgriezenisko saikni, vērtējot studiju procesa kvalitāti Koledžā, sniedzot ierosinājumus, ieteikumus darba uzlabošanai, atzīmējot sasniegumus un vājās puses.

Studiju programmas īstenošanas gaitā studējošajiem ir nodrošināta arī individuāla pieeja: iepriekš vienojoties ar docētāju, individuālās konsultācijas, ir iespējams uzdot jautājumus par studiju programmu, studiju procesu u.c. gan klātienē, gan elektroniski, saņemt lekciju izdales materiālus elektroniskā formā. Informācijas avoti ir brīvi pieejami bibliotēkā, tostarp to izsniegšanai izmantošanai ārpus bibliotēkas. 2020./2021. studiju gadā tika izstrādāta metodika, kā konsultēt studējošos attālināti.

Studentiem ir pieejama atbalsta sistēma darbam mājās: iespēja lekcijām sekot tiešsaistē un sazināties ar studiju programmas vadītāju un studiju priekšmetu docētājiem tiešsaistē, kā arī Moodle iespējas. Studējošiem ir pieejams studiju programmas direktora un docētāju tālruņa numuri un e-pasta adreses.

4. ZINĀTNISKĀ PĒTNIECĪBA UN MĀKSLINIECISKĀ JAUNRADE

4.1. STUDIJU VIRZIENA ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS UN /VAI MĀKSLINIECISKAJĀ JAUNRADES VIRZIENU RAKSTUROJUMS UN NOVĒRTĒJUMS

Zinātniski pētnieciskā darbība Koledžā notiek atkarībā no programmas, specializāciju vajadzībām un ņemot vērā Koledžas, kā pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestādes, specifiku, paredzot radošo projektu ieviešanu atbilstoši tendencēm valstī un pasaulē. Studiju programma pēc sava satura ir specifiska ar to, ka, lai arī tā tiek īstenota studiju virzienā ‘’Mākslas’’, tā paredz sagatavot speciālistus dažādām kultūras institūcijām un radošums un tā izpausme mākslinieciskajā jaunradē ir būtiska studiju procesa sastāvdaļa. Kā minēts valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs, radošums kā pamatkompetence sekmē radošas domāšanas un inovāciju attīstību kultūrizglītībā. Radoši -pētnieciskā darbība tiek īstenota divos līmeņos – (1) studējošo pētījumi un radošie projekti un (2) docētāju radošie projekti un zinātniski pētnieciskā darbība.

4.2.ZINĀTNISKĀS PĒTNIECĪBAS UN /VAI MĀKSLINIECISKAJĀ JAUNRADES SASAISTE AR STUDIJU PROCESU.

Studiju kursu ietvaros “Skatuves mākslas pamati” un “Projektu vadība” studenti kopā ar docētājiem kopā iestudē 30-40 minūšu garus dejas koncertuzvedumus, kas ir jaunrades darbi pēc kvalifikācijas darba formāta, kas tiek izrādīti arī publiski ārpus Koledžas.

2020./2021. studiju gadā tika uzsākts projekts - Hip-hop dejas izrāde „Punkts”, kuru nebija iespējams īstenot Covid 19 pandēmijas ierobežojumu dēļ.

Diemžēl minēto ierobežojumu dēļ netika organizēts vienots diplomdarbu (jaunrades deju koncerts), bet studenti savus jaunrades darbus realizēja video formātā.

Programmas direktors Xxxxxxx Xxxxxxx kā horeogrāfs video dejai „Par kontrastiem hip-hop valodā”,

„Deja domā” projekta ietvaros, uzskatāmi demonstrēja, kā pielāgoties pandēmijas noteikumiem. Video piedalījās studiju programmas absolventi.

4.3. STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS ZINĀTNISKAJĀ PĒTNIECĪBĀ UN /VAI MĀKSLINIECISKAJĀ JAUNRADĒ RAKSTUROJUMS UN NOVĒRTĒJUMS

Starptautiskā sadarbība zinātniskajā pētniecībā tiek īstenota, izmantojot Erasmus + programmas iespējas. Diemžēl mobilitāti mākslinieciskajā jaunradē ietekmēja Covid 19 pandēmijas noteiktie ierobežojumi.

Xxxxxxxxxx individuāli iesaistījās projektos. Xxxxxxx Xxxxxxx bija žūrijas komisijas vadītājs Xxxxxxxx Xxxxx Xxxxxx “Dancer of the Decade 2010.-2020.”

4.4. MĀCĪBSPĒKU IESAISTE ZINĀTNISKAJĀ PĒTNIECĪBĀ UN /VAI MĀKSLINIECISKAJĀ JAUNRADĒ.

Akadēmiskā personāla motivēšanas stratēģija paredz, ka starp kritērijiem, pēc kuriem tiek noteikta profesionālā atbilstamība lielākai algas likmei, ir izvirzāma iniciatīva jaunu metožu un tehnoloģiju izmantošanai studiju procesā, x.xx. līdzdalība zinātniski pētnieciskajās un mākslinieciskās jaunrades aktivitātēs. Tiek atbalstīta projektu rezultātu ieviešana, sniedzot iespēju izmantot inovatīvas studiju formas jaunu metožu aprobācijai studiju procesā. Tiek izvērtēts docētāju individuālo inovāciju potenciāls un finansiālo iespēju robežās atbalstīta līdzdalība starptautiskās konferencēs un zinātnisko darbu publicēšanā.

2020.gada 26. un 27. novembrī Koledžā norisinājās starptautiskā zinātniskā konference “Quo vadis? Iespējas un izaicinājumi 21. gadsimta kultūrtelpā”. Konferences pirmajā dienā akadēmiskās vides pārstāvji un kultūras nozares profesionāļi no Latvijas, Maķedonijas un Lietuvas iepazīstinās auditoriju ar dažādu kultūras un mākslas jomu problēmu izpētes rezultātiem, kā arī aicinās uz diskusiju par to iespējamajiem risinājumiem. Konferences otrā diena veidota online sarunas formātā par skatuves mākslas, pasākumu producēšanas, mūzikas menedžmenta, dejas, mediju un bibliotēku nozares aktuālajiem jautājumiem. Xxxxxxx Xxxxxxx tajā piedalījās ar referātu “Profesionālā deja Latvijā. Izaicinājumi un iespējas”. Pētījums veikts sadarbībā ar sadarbībā ar Jasvina, X., Xxxxxxxxx, L., Xxxxxxx, X., Xxxxxxxxx, X., Xxxxxx, X.

4.5

STUDĒJOŠO IESAISTES ZINĀTNISKAJĀ PĒTNIECĪBĀ UN /VAI

MĀKSLINIECISKAJĀ JAUNRADĒ VEICINĀŠANA

Koledžas dejas nodaļas studenti piedalās kā deju izpildītāji kvalifikācijas darbos, apmēram 12-15 dejas izrādēs katru gadu maijā un jūnijā.

2020./2021. studiju gadā studējošie savus kvalifikācijas darbus veidoja video formātā, demonstrējot jaunradi ne tikai individuālā dejas iestudējumā, bet arī audiovizuālajam noformējumam digitālajā formātā.

4.6. STUDIJU VIRZIENAM PIEMĒROTO INOVĀCIJU FORMU RAKSTUROJUMS UN NOVĒRTĒJUMS

2020./2021.studiju gadā inovācijas studiju programmā lielākoties realizējās kvalitatīva attālinātā studiju procesa nodrošināšanā. Bija nepieciešams izstrādāt jaunas metodikas, kā vadīt lekcijas tiessaistes platformās. Speciāli attālinātajām praksēm tika X.Xxxxxxx izstrādāja metodiku attālināto nodarbību vadīšanai. Īpaši tika stiprinātas studentu digitālās prasmes, lai varētu izstrādāt kvalitatīvus kvalifikācijas darbus video formātā.

5. SADARBĪBA UN INTERNACIONALIZĀCIJA

5.1. STUDIJU VIRZIENA IETVAROS ĪSTENOTĀ SADARBĪBA AR DAŽĀDĀM LATVIJAS INSTITŪCIJĀM

2020./2021. studiju gadā tika stiprināta Koledžas sadarbība ar Latvijas Nacionālo kultūras centru - dejas ekspertiem un direktoru padomi , lai piedalītos dejas profesionālās izglītības aktuālo jautājumu koordinēšanā.

„Latvijas Mūsdienu deju asociācija” sadarbības uzdevumi ir apzināt Latvijā un ārvalstīs rīkotas deju sacensības un konkursus, pasākumu kalendāra saskaņošana, Latvijas dejotāju pārstāvēšana starptautiskās deju organizācijas - IDO (international dance organization) Pasaules un Eiropas čempionātos, dejotāju reitinga noteikšana, žūrijas un tiesnešu izglītošanas, eksaminācijas veikšana un sertificēšana, kopīgu tālākizglītības kursu realizācija, dejas nozares speciālistiem nepieciešamo kompetenču integrēšana Koledžas studiju programmas saturā.

Sadarbība ar IZM VISC mūsdienu deju ekspertu komisiju – mūsdienu dejas attīstības ilgtermiņa plānošana un līdzdalība skolēnu dziesmu un deju svētkos.

Sadarbība ar KM Dejas padomi - dejas attīstības ilgtermiņa plānošana un līdzdalība Valsts mēroga kultūras norisēs un dejas attīstības stratēģijas izstrādē.

Sadarbība ar IZM Izglītības kvalitātes valsts dienestu – jauno profesionālās dejas programmu saskaņošanu, licencēšanu un akreditāciju.

Sadarbība ar Latvijas Nacionālo bibliotēku – dejas enciklopēdijas mūsdienu dejas sadaļas un terminoloģijas izveidošanā.

Sadarbība ar Rīgas Baleta skolu (PIKC Nacionālā mākslu vidusskola) - profesionālās dejas izglītības programmu kvalitātes izvērtēšanas jautājumu risināšanā ar KM un LNKC.

Sadarbība ar Veizāna profesionālo deju skolu – dejas nozares profesiju standartu izstrāde un deju izglītības programmu pēctecības nodrošināšanā mūsdienu dejā, sākot no interešu izglītības, profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās uz augstāko izglītību. 2020./2021. studiju gadā tika noslēgts Sadarbības līgums bibliotēkas pakalpojumu izmantošanā, īpaši, hip-hop dejas literatūras apmaiņai un resursu izmantošanai.

Sadarbība ar Latvijas mūsdienu un hip-hop profesionālās dejas asociāciju - dejas nozares profesiju standartu izstrāde, dejas nozares darba devēju un darba ņēmēju pieprasījuma apzināšana, lai saskaņotu LKK izglītības programmas atbilstoši nozares vajadzībām.

Studiju procesa ietvaros tika noslēgts sadarbības līgums ar Xxxxxx Xxxxxx Latvijas Mūzikas akadēmiju, lai saskaņotu studiju programmas, kas dotu koledžas absolventiem iespējas turpināt studijas profesionālā bakalaura studiju programmā JVLMA.

5.2. STUDIJU VIRZIENA IETVAROS ĪSTENOTĀ SADARBĪBA AR DAŽĀDĀM ĀRVALSTU INSTITŪCIJĀM

2020./2021. studiju gadā Xxxxxxx turpināja sadarbību gan ar esošajiem sadarbības partneriem, gan veidoja jaunas sadarbības.

Koledža ir parakstījusi vairākus sadarbības memorandus ar ārvalstu uzņēmumiem un augstskolām. Sadarbības memorandu galvenais mērķis ir nākamās sadarbības turpmākā plānošana – memorandu parakstošās puses nosaka sadarbības virzienus, plāno iespējamos kopprojektus, nosaka kopīgos mērķus.

2020./2021. studiju gadā turpinājās mācībspēku sadarbība un konsultācijas ar Kazahstānas Nacionālo Baleta akadēmiju. Diemžēl iecerētās mobilitātes nebija iespējams realizēt Covid-19pandēmijas ierobežojumu dēļ.

5.3. ĀRVALSTU STUDĒJOŠO UN MĀCĪBSPĒKU PIESAISTES SISTĒMA

Saskaņā ar Koledžas stratēģisko plānu “LKA Latvijas Kultūras koledžas darbības un attīstības stratēģija 2016. – 2020. gadam”, viens no Koledžas galvenajiem mērķiem ir internacionalizācijas veicināšana. Lai piesaistītu jaunus ārvalstu studējošos un mācībspēkus, Erasmus+ projektu KA103 un KA107 ietvaros tiek realizētas studējošo un mācībspēku mobilitātes. Līdz šim studentu piesaiste notika caur sadarbības augstskolām. Savukārt ārvalstu mācībspēku piesaiste notiek pēc Xxxxxxxx apstiprināto projektu daudzuma.

2020./2021. studiju gadā ārvalstu studējošo un mācībspēku piesaisti lielā mērā ietekmēja’Covid 19 pandēmijas diktētie noteikumi, kas ierobežoja un padarīja grūti prognozējamu iespēju pārvietoties pa dažādām Eiropas valstīm. Līdz ar to iebraucošās docētāju mobilitātes bija iespējams noorganizēt tikai attālināti, piedaloties Koledžas organizētajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Quo vadis? Iespējas un izaicinājumi 21. gadsimta kultūrtelpā”.

Iebraucošās pasniedzēju docēšanas mobilitātes.

2020. gada 26. novembris – Prof. Dr. phil. Xxxxxxx Xxxxxxxxx, no European University-Republic of Macedonia (Maķedonija). Lekcijas tēma - “The Art of Going Nowhere”.

2020. gada 26. novembris – Xx.xxx. Xxxxxxxxx Xxxxxxxxxxx, studiju programmu direktors no SMK University of Applied Social Sciences (Lietuva). Lekcijas tēma : “Storry telling – how can it help today”.

2020. gads 26. novembris - Phd. Cand. Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxx Latvijas mūzikas akadēmijas pētnieks, mūziķis, komponists.

II STUDIJU PROGRAMMA ‘’LAIKMETĪGĀ DEJA’’

1. STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS

1.1. STUDIJU PROGRAMMAS “LAIKMETĪGĀ DEJA” PARAMETRI

Informācija par Koledžas studiju programmu ‘Laikmetīgā deja” apkopota tabulā. Tajā norādīti tikai tie parametri, kas attiecas uz studiju programmu.

Studiju programmas nosaukums	Laikmetīgā deja
Studiju programmas nosaukums angļu valodā	Contemporary Dance
Studiju programmas kods saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju	41212
Studiju programmas veids un līmenis	Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma
Iegūstamais kvalifikācijas līmenis (NKI/EKI)	LKI 5.līmenis (EKI 5.līmenis)
Profesijas kods profesiju klasifikatorā	3435 23
Studiju programmas apjoms (KP, rekomendējoši arī ECTS)	80 KP (120 ECTS)
Īstenošanas forma, veids, ilgums (ja nepilni gadi, norādīt mēnešos) un īstenošanas valoda
pilna laika klātiene	2 gadi	latviešu
pilna laika neklātiene	2 gadi 6 mēneši	latviešu
Īstenošanas vieta	Xxxxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX-0000
Studiju programmas direktors/-e	Xxxxxxx Xxxxxxx Dr.paed.
Uzņemšanas prasības pilna laika klātienē	Uzņemot studējošos, tiek ņemti vērā obligāto CE rezultāti latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, un ir papildu pārbaudījums – sagatavota dejas kompozīcija brīvā stilā un specializācijai atbilstošu lakmetīgās dejas vai mūsdienu dejas vai latviešu dejas un klasiskās dejas soļu izpildījums.


Piešķiramais grāds, profesionālā kvalifikācija vai grāds un profesionālā kvalifikācija	Deju kolektīva vadītājs
Studiju programmas mērķis	Sagatavot mūsdienīgi izglītotus, profesionāli kompetentus un konkurētspējīgus deju kolektīva vadītājus darbam valsts un pašvaldības iestādēs, privātās institūcijās, kuri ir motivēti nodarboties ar inovatīvu jaunradi un ar kultūras mantojuma saglabāšanu saistītām aktivitātēm.
Studiju programmas uzdevumi	1. Sniegt dejas nozarei un kustību mākslai atbilstošas vispusīgas un specializētas zināšanas par faktiem, teorijām, metodikām un tehnoloģijām. 2. Iepazīstināt ar dejas nozares darbību un māksliniecisko jaunradi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un attīstības tendencēm. 3. Veidot izpratni par deju grupas vai jaunrades projekta vadības un repertuāra izvēles, kā arī mūsdienīgiem pedagoģiskā darba un drošas darba vides principiem atbilstoši nozares attīstības stratēģijai. 4. Attīstīt prasmes profesionāli un radoši plānot, vadīt un producēt dažādas dejas nozares aktivitātes un jaunrades produktus, deju grupu un interešu pulciņu darbību un nodrošināt savu darbību atbilstoši profesijas pienākumiem, izmantojot iegūtās teorētiskās zināšanas. 5.Veicināt spēju argumentēti rast skaidrojumus un diskutēt par dejas nozares institūciju un deju grupu problēmām un to risinājumiem, aizstāvēt to intereses, komunicējot un sadarbojoties ar klientiem, sadarbības partneriem un sabiedrību. 6. Attīstīt prasmes plānot, organizēt un vadīt deju grupas vai interešu pulciņa darbu un/vai jaunrades projektus mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos, turpinot profesionāli izglītoties. 7. Veicināt profesionālo problēmu formulēšanu, analīzi un risināšanu, pieņemot patstāvīgus lēmumus. 8. Motivēt studējošos profesionālai izaugsmei, sekojot dejas nozares attīstības tendencēm un sadarbojoties ar citām kultūras un izglītības institūcijām.
Sasniedzamie studiju rezultāti	1. Xxxxxxxx dejas nozarei un kustību mākslai atbilstošas vispusīgas un specializētas zināšanas par faktiem, teorijām, metodikām un tehnoloģijām, pārzina nozari regulējošos normatīvos aktus un attīstības tendences. 2. Izprot deju grupas un jaunrades projektu vadības, repertuāra izvēles, mūsdienīga pedagoģiskā darba un drošas darba vides principus. 3. Spēj patstāvīgi izmantot teorētiskās zināšanas, veicot dejas nozares aktivitāšu un jaunrades projektu, deju grupu un interešu pulciņu darba plānošanu un vadību atbilstoši profesijas pienākumiem. 4. Spēj argumentēti rast skaidrojumus un diskutēt ar deju grupu dalībniekiem, sadarbības partneriem un sabiedrību par dejas nozares un mākslinieciskās jaunrades dažādiem aspektiem, ievērojot organizācijas intereses. 5. Spēj organizēt savu, deju grupas, interešu pulciņa vai jaunrades projekta darba grupas darbu mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos. 6. Spēj patstāvīgi formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskas problēmas saistībā deju kolektīva vadītāja pienākumiem un jaunrades projektiem un pieņemt lēmumus to risināšanai. 7. Motivēts plānot profesionālo izaugsmi saistībā ar dejas nozares attīstības tendencēm, sadarbojoties ar citām kultūras un izglītības institūcijām.

Studiju programmas noslēgumā paredzētais

noslēguma pārbaudījums

Kvalifikācijas eksāmens (teorija) un studējošo profesionālo zināšanu un spēju apliecinošs patstāvīgi sagatavots un iestudēts jaunrades darbs (deja), kas radīts, izpētot kvalifikācijai un specializācijai atbilstošo dejas

nozari un pamatojot jaunrades darba temata aktualitāti.

1.2. STATISTIKAS DATI PAR STUDĒJOŠAJIEM STUDIJU PROGRAMMĀ

8. tabulā redzama statistika, kas atspoguļo studentu skaitu studiju programmā “Laikmetīgā deja” no 2018./2019. studiju gada līdz 2020./2021. studiju gadam.

Studiju programmā ‘Laikmetīgā deja” studējošo skaita dinamika

pārskata periodā.

8.tabula

Studiju gads	I kurss	II kurss	Kopā
2018./2019.	23	18	41
2019./2020.	21	16	37
2020./2021.	25	14	39

Atbilstošais studentu plānojums ļauj aizpildīt Latvijas dejas aktuāli trūkstošās vakances un neradīt speciālistu pārprodukciju. Speciālistu pieprasījuma prognoze un programmu saturs tiek veidots, saskaņots un aktualizēts sadarbībā ar darba tirgus un sociālajiem partneriem, līdz ar to sasniedzot līdz pat 90% Koledžas absolventu nodarbinātības rādītāju. Protams, ka studentu skaitu studiju programmā ietekmē arī tādi vispārējie faktori , kā:

1) demogrāfiskā situācija valstī un pēdējo trīs gadu reflektanti ir dzimuši laikā, ko ietekmēja deviņdesmito gadu ekonomiskā krīze (dzimstības līmeņa strauja pazemināšanās, it īpaši reģionos, kas ir Koledžas potenciālo studentu mērķauditorija);

2) Uzņemšana Laikmetīgās dejas mākslas bakalauru programmā LKA, kas notiek reizi 3 gados un ietekmē Koledžas uzņemšanu;

3) Budžeta vietu skaits Koledžā un pārējās augstskolu deju programmās (JVLMA, LKA);

4) JVLMA jaunā pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas ‘’Mūzikas, dejas, mākslas profesionālās ievirzes un interešu izglītības skolotājs” piedāvājums.

Studiju programmas stiprā puse ir spēja reaģēt uz šīm izmaiņām un piedāvāt risinājumus, mainot programmā piedāvātās specializācijas, kas korelē ar darba tirgus pieprasījumu un iespējām nodarboties ar individuālo uzņēmējdarbību .

Studiju programmas prasību izpildei īsajā ciklā studējošiem jābūt ļoti motivētiem un nepieciešams arī atbilstošs veselības stāvoklis. 2020./2021. Studiju gadā 7,6% studentu neturpināja studijas personīgu iemeslu dēļ, 10,2% studējošo tika atskaitīti nenokārtotu akadēmisko saistību dēļ un 2,6 % studentu devās akadēmiskajā atvaļinājumā.

Svarīgākie studentu atbiruma iemesli šajā studiju gadā bija iekšējās motivācijas trūkums un 2 studenti pēc pavasara semestra pārtrauca mācības, lai iestātos LKA studiju programmā ‘’Laikmetīgās dejas māksla’’.

Skaitliski nelielās specializāciju grupas nodrošina studējošiem individuālu pieeju un individuālu progresu sasniedzamajos studiju rezultātos. Studentiem arī pandēmijas apstākļos bija iespējams individuāli izmantot koledžas telpas.

Rudens semestris

Studiju programmā ‘’Laikmetīgā deja’’ studējošo kustība

2020./2021. studiju gadā.

9.tabula

Studiju forma un veids	Kurss	Pārcelti /imatrikulēti uz semestra sākumu	Pievienojas/atjaunojas	Uz akadēmisko atvaļinājumu	No akadēmiskā atvaļinājuma	Eksmatrikulēti pēc pašu vēlēšanās	Eksmatrikulēti nesekmības dēļ	Eksmatrikulēti kā teorētisko kursu pabeiguši	Absolventi	Pārcelti
Pilna laika klātiene
	2. kurss	14								14
	1.kurss	25				-2				23
		39				-2				37

Pavasara semestris

Studiju forma un veids	Kurss	Pārcelti /imatrikulēti uz semestra sākumu	Pievienojas/atjaunojas	Uz akadēmisko atvaļinājumu	No akadēmiskā atvaļinājuma	Eksmatrikulēti pēc pašu vēlēšanās	Eksmatrikulēti nesekmības dēļ	Eksmatrikulēti kā teorētisko kursu pabeiguši	Absolventi	Pārcelti
Pilna laika klātiene				-1
	2. kurss	14	2				-2		13
	1.kurss	22				-1	-1			20
		37				-3	-4	1
						7,6 %	10,2 %		81,25%

Studiju programmā ‘’Laikmetīgā deja’’ katru mācību gadu tiek nodrošinātas 28 valsts budžeta vietas, pārējās studiju vietas ir pašfinansējums, izmantojot arī valsts garantētā kredīta iespējas.

Pēdējo trīs gadu laikā ir stabilizējies studiju programmas absolventu skaits (skat, 4.attēlu). 2020./2021. Studiju gadā diemžēl viena 2. kursa budžeta studente neizpildīja kvalifikācijas darbam izvirzītās prasības un netika pielaista pie kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, līdz ar studijas pabeidza 12 valsts budžeta dotēties absolventi.

Studiju programmā ‘’Laikmetīgā deja’’ absolventu dinamika

2018./2019. -2020./2021. studiju gadā.

4. attēls

Absoventu skaits studiju programmā ''Laikmetīgā deja''

13 13

2018./20219. 2019./2020. 2020./2021.

Absolventu skaits

Valsts budēta dotēto absolventu plānotais skaits Valsts budžeta dotēto absolventu skaits

1.3. ANALĪZE UN NOVĒRTĒJUMS PAR STUDIJU PROGRAMMAS NOSAUKUMA,

PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS, MĒRĶU UN UZDEVUMU, STUDIJU REZULTĀTU, KĀ ARĪ UZŅEMŠANAS PRASĪBU SAVSTARPĒJO SASAISTI.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Laikmetīgā deja” īstenošanas ilgums un apjoms: 4 semestri, 80 KP (120 ECTS) – pilna laika klātienes studijas. Programma tiek īstenota latviešu valodā; prasības, kas noteiktas, uzsākot studiju virzienam atbilstošo studiju programmu apguvi: iepriekš iegūta vidējā izglītība, obligāto centralizēto eksāmenu rezultāti un papildu sekmīgi nokārtoti iestājpārbaudījumi. Iegūstamais diploms – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms. Iegūstamā kvalifikācija – deju kolektīva vadītājs.

Deju kolektīva vadītājs ar specializāciju laikmetīgajā dejā - absolventi var turpināt studijas Latvijas un ārvalstu augstskolās; var strādāt reģionālās un vietējās kultūras institūcijās, vadīt deju kolektīvus, deju studijas, veikt horeogrāfa, repetitora darbu, iestudēt kustību materiālu teātros, amatiermākslas grupās un kolektīvos, radošajos projektos, mākslas norisēs.

Deju kolektīva vadītājs ar specializāciju latviešu dejā - absolventi var turpināt studijas Latvijas un ārvalstu augstskolās; var strādāt reģionālās un vietējās kultūras institūcijās, vadīt deju kolektīvus, deju

studijas, veikt horeogrāfa, repetitora darbu, iestudēt kustību materiālu teātros, amatiermākslas grupās un kolektīvos, radošajos projektos, mākslas norisēs.

Deju kolektīva vadītājs ar specializāciju mūsdienu dejā – absolventi var turpināt studijas Latvijas un ārvalstu augstskolās; var strādāt reģionālās un vietējās kultūras institūcijās, vadīt deju kolektīvus, deju studijas, veikt horeogrāfa, repetitora darbu, iestudēt kustību materiālu teātros, amatiermākslas grupās un kolektīvos, radošajos projektos, mākslas norisēs. Specializācijas ietvaros tiek piedāvāts apgūt tādus hip-hop kultūras deju stilus, kā hip-hop, breaking, popping, locking, kā arī populāras un klubu dejas, piemēram, house, waacking, voguing, dancehall, hip-house, urban choreography, kas ir ļoti pieprasīti darba tirgū. Ar 2021./2022. studiju gadu specializācijas nosaukums būs ‘’HipHop kultūras deja’’.

Studiju programmas nosaukums vēsturiski bija „Deja”, kad pastāvēja tikai latviešu dejas specializācija, vēlākos gados pievienojās laikmetīgās dejas specializācija, bet latviešu deja specializācija tika likvidēta. Pēc akreditācijas ieteikumiem kopš 2013.gada studiju programmas nosaukums tika mainīts atbilstoši saturam „Laikmetīgā deja”, bet 2013./2014.mācību gadā tika atvērta mūsdienu dejas specializācija, bet 2018.gadā latviešu dejas specializācija. Līdz ar to būtu jāveic studiju programmas nosaukuma maiņa uz studiju programma „Deja” . Šīs studiju programmas un specializācijas nosaukumu maiņas plānotas izdarīt tuvākajā iespējamā laikā.

Speciāli šai piešķiramajai dejas kvalifikācijai 2002. gadā tika izveidots un apstiprināts profesijas standarts ‘’Deju kolektīva vadītājs’’, profesijas kods 2653 12. Nodarbinātības īsais apraksts: Deju kolektīva vadītājs ir kvalificēts horeogrāfijas nozares darbinieks, kurš strādā vietējās un reģionālās kultūras institūcijās, deju kolektīvos, dejas studijās, kur veic horeogrāfa, deju kolektīva vadītāja, repetitora darbu, kā arī dejas teātros, amatiermākslas grupās un kolektīvos, kuri savā darbībā izmanto horeogrāfiju, īsteno kultūrizglītības konkrētos projektos. Profesionālā kvalifikācija atbilst PKL 4. līmenim un studiju programma LKI 5.līmenim ar atbilstošām vispusīgām un specializētām teoriju un tehnoloģiju zināšanām kultūras jomā un profesionālām prasmēm, kas saistītas ar deju grupu un jaunrades projektu vadību. Sasniedzamie studiju rezultāti absolventiem ļauj formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskas problēmas savā profesijā, atlasīt nepieciešamo informāciju un izmantot to skaidri definētu problēmu risināšanai, risināt arī personāla vadības jautājumus. Studiju programma motivē studentus tālākizglītībai profesionālā bakalaura studijās un pašizglītībai, iepazīstoties ar dejas nozares aktivitātēm.

2. STUDIJU SATURS UN ĪSTENOŠANA

2.1. STUDIJU KURSU SATURA AKTUALITĀTES UN ATBILSTĪBAS NOZARES, DARBA TIRGUS VAJADZĪBĀM UN ZINĀTNES TENDENCĒM NOVĒRTĒJUMS.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Laikmetīgā deja” īstenošanas ilgums un apjoms: 4 semestri, 80 KP (120 ECTS) – pilna laika klātienes studijas, programma tiek īstenota latviešu valodā. 2019. gadā tika apstiprinātas tiesības programmu īstenot angļu valodā. Studiju programmas saturs ir noteikts atbilstīgi 2001. gada 20. marta MK noteikumu ‘’Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu’’ un profesijas standarta prasībām.

Studiju programmas saturs veidots atbilstoši nozares un darba tirgus vajadzībām, ņemot vērā radošumu kā vienu no attīstamajām pamatkompetencēm un citām kompetencēm, kas tiek dēvētas par tā saucamajām caurviju prasmēm (angļu val. soft skills) – komunikācijas prasmes, radošo domāšanu, spēju strādāt grupā, lēmumu pieņemšanas spēju, motivāciju, elastību, holistisku un kontekstuāla domāšanu

un darbību, kritisko un loģisko domāšanu, emocionālo inteliģenci, erudīciju kultūras un mākslas jautājumos.

Koledžas studiju programmas unikalitāte ir ierobežotās izvēles kursi – specializācijas. Tās ir veidotas, ietverot šauru specializāciju ar mazāku studentu skaitu atsevišķās programmās. Specializāciju pieprasījums un saturs tiek veidots, saskaņots un aktualizēts sadarbībā ar darba tirgus un sociālajiem partneriem, līdz ar to veicinot līdz 90% LKK absolventu nodarbinātības rādītāju sasniegumu.

Specializācijas un darba tirgus segmenti, uz kurām tās vērstas:

• laikmetīgā deja - deju skolotāja, horeogrāfa un deju izpildītāja orientēta darbība laikmetīgās dejas amatiermākslā un profesionālajā laikmetīgajā dejā;

• mūsdienu deja (HipHop kultūras deja)– interešu un profesionālās ievirzes deju kolektīvu, studiju un grupu vadīšana, specializējoties uz hip-hop kultūras deju stiliem, kas orientēti uz horeogrāfisku priekšnesumu, šovu veidošanu, deju sacensībām, konkursiem, kā arī deju cīņu izpausmēm, kā battles un freestyle jam;

• latviešu deja – tradicionālu latviešu tautas deju kolektīvu vadīšana, dziesmu un deju svētku mantojuma turpināšana;

Studiju programmas satura pilnveides nolūkos atbilstoši darba tirgum un mūsdienīgas kvalitatīvas izglītības kritērijiem katru gadu tiek pārskatīta studiju satura atbilstība normatīvo aktu prasībām, LR IZM rekomendācijām, tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām iespējām. Pastāvīgi tiek uzlabots studiju kursu saturs un to apguves metodoloģija studējošo zināšanu, prasmju un kompetenču attīstīšanai. Tiek veicināta arī akadēmiskā personāla kompetenču pilnveide, nodrošinot mācībspēkiem motivējošu un atbalstošu vidi – sakārtotu infrastruktūru, e-vidi, pieeju informācijas resursiem un pieredzes apmaiņu sadarbībā ar ārvalstu augstskolām. Notiek pastāvīga darba devēju iesaiste programmas satura pilnveidē, kas veicina konkurētspējīgu darba tirgus dalībnieku sagatavošanu un viņu profesionālo kompetenču attīstības nodrošināšanu. Darba devēju pārstāvji ir iesaistīti kvalifikācijas eksāmena komisijā un tiek aptaujāti studiju satura pilnveidošanas nolūkos.

Studiju programmas ‘’Laikmetīgā deja’’ aktivitātes atbilstības nozares, darba tirgus vajadzībām un zinātnes

tendencēm nodrošināšanai.

10. tabula

Process	Izpilde
1. Studiju efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana: • Studiju programmas modifikācija • Studiju programmu realizācijas pašnovērtējums • Nozares profesionāļu un darba devēju iesaiste programmas īstenošanas darbā un studiju programmas novērtēšanā • Izglītības kvalitātes vadības pilnveidošana: regulāra izglītības satura izvērtēšana, resursu pārvaldības procesu analīze, attīstības un izcilības iespēju izvērtējums, kas nodrošina nepārtrauktu efektivitātes uzlabošanos	Katru gadu Katru gadu Katru gadu Saskaņā ar koledžas kvalitātes vadības definētajiem uzdevumiem
2. Izglītības sistēmas, profesiju tirgus, darba tirgus izpēte: aktuālu studiju priekšmetu ieviešana, esošo modernizācija	Pastāvīgi
3. Metodiskā nodrošinājuma attīstība: • Metodisko norādījumu studiju procesam aktualizēšana • E-studiju kursu izveide	2019./2020. 2020./2021

• Grāmatu un e-grāmatu pieejamo resursu papildināšana

• Tehnisko mācību līdzekļu izmantošanas intensifikācija

Katru gadu 2020./2021

4. Studiju kvalitāte: studējošo dalība ERASMUS programmas ECTS

projektā, studiju priekšmetu mācību materiālu kompleksa sagatavošana, izplatīšana un attīstīšana

Katru gadu

5. Mācībspēku kvalifikācijas paaugstināšana: piedalīšanās zinātniskajos semināros, metodiskais darbs, citu augstskolu un organizāciju zinātnieku

un profesionāļu uzaicināšana, x.xx. no ārvalstīm

Katru gadu

2.2. STUDIJU KURSOS IEKĻAUTĀS INFORMĀCIJAS UN SASNIEDZAMO REZULTĀTU SASAISTE AR STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIEM UN SASNIEDZAMAJIEM

REZULTĀTIEM.

Studiju programmā iekļautie kursi veidoti secīgi tā, lai iegūtās teorētiskās zināšanas varētu nostiprināt praksēs un sasniegtu plānotos studiju rezultātus.

Apgūstot studiju programmu “Laikmetīgā deja”, deju kolektīva vadītājs prot:

1. dejot savā izvēlētās specializācijas deju stilā, bet pārzina vairākus deju stilus;

2. radoši izdomāt dejas un pielietot kompozīcijas paņēmienus dejas veidošanā un uzstādīšanā;

3. komunicēt ar dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, ievērojot vecumposmu īpatnības, fizisko sagatavotību un uztveres īpatnības, gan klātienē, gan sociālajos tīklos;

4. komunicēt ar dejotāju vecākiem gan klātienē, gan sociālajos tīklos un argumentēt savus darbības principus, paņēmienus un metodes;

5. uzrakstīt deju mācību programmu, aizstāvēt un saņemt nepieciešamās licences šīs darbības legālai veikšanai no visām nepieciešamajām instancēm: pašvaldības, ieņēmumu dienesta, kvalitātes dienesta, autortiesību aģentūras, darba drošības inspekcijas, bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, iegūt pedagoģijas B sertifikātu, u.c.);

6. organizēt un mērķtiecīgi plānot grupas darbību: māksliniecisko, satura un finanšu darbību īstermiņā un ilgtermiņā, kā arī iesniegt projektus un piesaistīt finansējumu;

7. samontēt mūziku saviem deju priekšnesumiem;

8. saskaitīt mūzikas materiālu, pareizi pierakstīt un korekti skaitīt, to mācot dejotājiem;

9. pārvaldīt dažādus mūzikas atskaņošanas formātus un rīkoties ar tehniskajām ierīcēm un mūsdienu IT, lai atskaņotu mūziku, uzņemtu video un vadītu grupu sociālajos tīklos;

10. pielietot dažādas treniņstundas vadīšanas metodes, mācīšanas metodes, vadīšanas metodes, pedagoģiskās un psiholoģiskās metodes;

11. novadīt visas treniņstundas daļas: iesildīšanos, deju tehnikas mācīšanu, kombināciju mācīšanu, horeogrāfijas uzstādīšanu, atkārtošanu, tīrīšanu, atsildīšanos, staipīšanos, fiziskās izturības treniņu, dažādus rituālus utt.;

12. pārzin skatuves gaismu pamatus dejas veidošanā un zina, ko prasīt gaismotājam.

Kvalifikācijas eksāmens saturiski izveidots tā, lai studējošiem būtu iespējas demonstrēt deju kolektīva vadītājam nepieciešamās prasmes.

2.3. STUDIJU ĪSTENOŠANAS METOŽU NOVĒRTĒJUMS.

Studējošo zināšanu novērtēšana studiju programmā “Laikmetīgā deja” notiek pēc šādiem kritērijiem:

1) kvantitatīvais kritērijs – studiju rezultātu kvantitatīvas izteikšana kredītpunktos. KP tiek piešķirti visām studiju programmas sastāvdaļām;

2) kvalitatīvais kritērijs – vērtējums 10 ballu sistēmā.

Analizējot studējošo zināšanu novērtēšanu no kvantitatīvā aspekta, trešā daļa no studiju programmas satura tiek realizēta ar praktisku ievirzi (četras prakses un ierobežotas izvēles (specializācijas) studiju kursi) atbilstoši profesionālās augstākās izglītības standartam un iegūstamajai kvalifikācijai.

Studiju programmas ‘’Laikmetīgā deja’’ kvantitatīvie kritēriji

11. tabula

Studiju kursu iedalījums	KP apjoms	%	Ievirze
Vispārizglītojošie studiju kursi (A)	20	25 %	Teorētiska
Nozares studiju kursi (B)	20	25 %	Praktiska/teorētiska
Specializācijas studiju kursi, t.i. ierobežotas izvēles (C)	16	20 %	Praktiska/teorētiska
Prakse	16	20 %	Praktiska
Kvalifikācijas darbs	8	10 %	Teorētiska/praktiska

Izmantojamās vērtēšanas formas:

1) ievadvērtēšana - notiek pirms studiju kursa sākuma;

2) diagnosticējošā vērtēšana, lai konstatētu sākotnējo rezultātu studiju procesa, tēmas uzsākšanai; motivētu studentu aktīvam darbam, saskaņotu studējošo un docētāju sadarbības formas un precizētu sasniedzamos studiju rezultātus.

Vērtēšanas metodiskie paņēmieni – aptauja, atbilžu izvēles vērtējuma, savienošanas un sarindošanas uzdevumi (testi).

3) kārtējā vērtēšana - notiek studiju laikā kā operatīva un motivējoša atgriezeniskā saite par studiju procesu.

4) formatīvā vērtēšana - ar nolūku uzlabot studējošo sniegumu, kontrolētu studiju procesa norisi, izmantoto studiju metožu atbilstību un sasniedzamo studiju rezultātu dinamiku, veicinātu studējošo objektīva pašvērtējumu.

Vērtēšanas metodiskie paņēmieni –atbilžu izvēles vērtējuma, savienošanas un sarindošanas uzdevumi (testi), kontroldarbs, praktiskais darbs, individuālais vai grupas projekts, referāts, diskusija, darba mape.

5) nobeiguma vērtēšana - notiek tēmas vaistudiju kursa beigās, lai noteiktu kā īstenoti sasniedzamie studiju rezultāti.

6) summatīvā vērtēšana – notiek tēmu, studiju kursu, studiju gadu beigās, lai noteiktu sasniegtos studiju rezultātus.

Vērtēšanas metodiskie paņēmieni – ieskaite, starpieskaite un eksāmeni, jaunrades (kvalifikācijas) darbs, kvalifikācijas darba aizstāvēšana.

Saskaņā ar studiju plānu un studiju programmām katrā disciplīnā un katrā summatīvās vērtēšanas metodiskā paņēmienā pastāv eksāmenu un ieskaišu protokoli, kas tiek uzskatīti par oficiālu un apliecinošu dokumentu eksāmenu un ieskaišu norisei.

Studējošo sasniegto studiju rezultātu novērtēšana notiek saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu, IZM instrukcijām, Koledžas nolikumu, kā arī Studiju nolikumu un Pārbaudījumu nolikumu, Prakses nolikumu.

Par sasniedzamajiem studiju rezultātiem un to vērtēšanas sistēmu studējošie tiek informēti jau studiju kursa sākumā, iepazīstoties ar studiju kursa aprakstu. Pārskata periodā atsevišķos specializācijas studiju moduļos un kursos, docētāji izmanto integrēto eksāmena pārbaudījuma formu, studējošo radošo projektu vērtēšanā uzaicinot piedalīties arī citus docētājus.

Atbilstoši Koledžas padomes apstiprinātam Pārbaudījumu nolikumam un MK noteikumiem Nr. 141 "Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu" prasībām pirmā līmeņa profesionālas augstākas izglītības programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite un eksāmens. Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti, ieskaiti – 1 kredītpunkts. Eksāmena, ieskaites un valsts pārbaudījuma programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā.

Studiju programmā studiju formas ir kontaktstundas (lekcijas un nodarbības, x.xx. semināri); konsultācijas; patstāvīgais darbs, prakse ārpus augstskolas. Saskaņā ar mūsdienu augstskolu didaktikas prasībām profesionālās izglītības programmām, lai attīstu profesionālās zināšanas un prasmes, studiju programmā ir akcentētas aktīvās mācību metodes gan lekcijās, gan nodarbībās un semināros (lomu spēles, situāciju izspēles un modelēšanas, kooperatīvās nodarbības, eksperiments, jaunrades darbi, studējošo mācību projekti u.c.). Studiju programmas īstenošanas gaitā studējošajiem ir nodrošināta iespēja saņemt individuālās konsultācijas, it īpaši specializācijā, iepriekš vienojoties ar konkrēto docētāju. Studiju darbu izstrādei katram studējošajam ir paredzēts noteikts kontaktstundu skaits individuālajām studiju darba vadītāja konsultācijām.

Studentcentrētas izglītības principi studiju procesa īstenošanā tiek realizēti:

1) ir noteikti sasniedzamie studiju rezultāti studiju programmai, katram studiju modulim specializācijā un studiju kursam, un atsevišķie rezultāti summējas programmas studiju rezultātos;

2) kredītpunkti ir saistīti ar sasniedzamajiem studiju rezultātiem atbilstoši piešķiramajai profesionālajai kvalifikācijai;

3) studenti ir informēti par sasniedzamajamiem studiju rezultātiem;

4) studenti mācās patstāvīgi individuāli un grupās, īstenojot dažādus radošus studiju projektus, saņemot docētāju konsultācijas (docētājs darbojas kā mentors);

5) ir izstrādāti dažādi metodiskie norādījumi un materiāli, kas palīdz studējošiem mācīties patstāvīgi;

6) regulāri tiek izvērtēti studējošo sasniegtie studiju rezultāti, analizēti nepietiekama snieguma cēloņi un veiktas korekcijas studiju procesā.

2.4. STUDĒJOŠO PRAKŠU UZDEVUMU SASAISTE AR STUDIJU PROGRAMMĀ SASNIEDZAMAJIEM STUDIJU REZULTĀTIEM.

Koledža piedāvā studentiem prakses vietas, pamatojoties uz ilgtermiņa sadarbības līgumiem starp koledžu un dažādām kultūras institūcijām un organizācijām – kultūras centriem, deju studijām, deju skolām un deju klubiem, pašvaldību jauniešu centriem, biedrībām un nevalstiskajām organizācijām, profesionālajiem un amatierteātriem, valsts un privātiem uzņēmumiem.

Prakses laikā students studiju kursos apgūtās zināšanas un prasmes nostiprina reālā darba vidē, kā arī attīsta tās spējas un kompetences, kuru apgūšana tikai studiju kursu ietvaros vien būtu nepietiekoša.

Piemēram, deju kolektīvu vadītājiem, izmantojot tikai koledžas resursus, lekciju laikā ir ierobežotas iespējas iepazīties ar vecumposmu īpatnībām reāliem dažādu vecumu bērniem un jauniešiem un izjust reālas problēmsituācijas reālajā darbībā. Prakse uzņēmumos, kas ir arī sadarbības partneri, nodrošina studējošiem pieeju šādām reālajām situācijām un dažādu vecumposmu īpatnībām.

Pirmās trīs prakses saskaņā ar studiju plānu un studiju grafiku tiek realizētas pirmo 3 semestru beigās.

Prakšu laikā tiek pārbaudītas teorijā apgūtās zināšanas praktiskā darbībā un vidē. Katrā semestrī apgūtās zināšanas tiek pārbaudītas pildot attiecīgos prakses uzdevumus, lai varētu saskatīt kopsakarības un turpināt studiju procesu jau attīstītākā līmenī.

Galvenie praksē veicamie uzdevumi ir sekojoši:

1. Deju nodarbību hospitēšana;

2. Deju mēģinājumu vadīšana;

3. Horeogrāfijas radīšana un iestudēšana;

4. Mūzikas sagatavošanas prakse;

5. Skatuves gaismu prakse;

6. Deju izpildītāja prakse;

7. Praktikanta darba uzdevumu vērtējumu - raksturojuma lapas aizpildīšana

8. Prakses uzdevumu izpildes prezentācija (3-5 minūtes)

Ceturtā prakse – kvalifikācijas prakse, tiek realizēta ceturtā semestra noslēgumā un tās mērķis ir patstāvīgi izstrādāta jaunrades darba sagatavošana un realizēšana dejas formā – kvalifikācijas darbā.

Lai noskaidrotu, kā prakses vietas, kas ir arī potenciālās studentu darba vietas, novērtē Koledžas studentu sagatavotību darba tirgum, katru semestri pēc prakses atskaišu iesniegšanas tiek apkopoti visi praktikantu raksturojumi, kurus sagatavo prakses vadītāji - prakses vietas pārstāvji. Analizējot praktikantu raksturojumus, tiek skatīts gan praktikantu raksturojumu saturs – kādas prasmes un kompetences novērtē, uzsver prakses vietu pārstāvji, gan apkopota statistika par studentu praksē paveikto darbu novērtējums 10 ballu sistēmā.

Saņemtie augstie vērtējumi no prakses vietām, kas ir potenciālās darba vietas, netiešā veidā apliecina Koledžas studentu profesionālo sagatavotību, iegūto zināšanu atbilstību konkrētām nozares darba vietām. Protams, prakse ir apmācības process, kurā studenti vēl nestartē kā pilnvērtīgi nozares pārstāvji, tomēr darba tirgus pārstāvjiem ir iespēja novērtēt studiju programmas piedāvātās zināšanas, iemaņas un prasmes un studentu spēju tās pielietot, kā arī prakses ietvaros papildināt un pilnīgot.

Kvalitatīva un produktīva prakses procesa nodrošināšanai nepieciešama maksimāla visu iesaistīto pušu sadarbība un atgriezeniska informatīvā saikne, kas nodrošināma ar regulāru komunikāciju starp Koledžas administratīvo un akadēmisko personālu, prakses devējiem un studējošajiem, kā arī regulāri veiktiem prakses procesa pētījumiem.

2.5. STUDĒJOŠO KVALIFIKĀCIJAS DARBU TĒMU, TO AKTUALITĀTES VĒRTĒJUMA ANALĪZE.

Kvalifikācijas prakses laikā studējošie izstrādā realizējamā jaunrades darba - dejas iestudējuma pieteikumu un veic šī darba ietvaros izvēlētā specializācijai atbilstošā jaunrades dejas izstrādi ar atbilstošu teorētisko pamatojumu. Kvalifikācijas prakses uzdevumu sekmīga izpilde ir pamats studenta

pielaišanai pie kvalifikācijas jaunrades darba iestudēšanas, koncerteksāmena un kvalifikācijas darba aizstāvēšanas.

Kvalifikācijas darbu tematu dejas specialitātē piemēri:

Gads	Specializācija	Nosaukums	Vērtējums
2021.	Mūsdienu deja	‘’Manā galvā’’	7
2021.	Mūsdienu deja	‘’Sazemējums’’	8
2021.	Mūsdienu deja	‘’Problēmas’’	8
2021.	Mūsdienu deja	‘’Atkarība no laika’’	7
2021.	Laikmetīgā deja	‘’Devītais vilnis’’	6
2021.	Laikmetīgā deja	‘’Ir pieņemts’’	10
2021.	Laikmetīgā deja	‘’Caurredzama’’	9
2021.	Laikmetīgā deja	‘’Obsesija’’	8
2021.	Laikmetīgā deja	‘’Narcistiskais deju neprāts’’	6
2021.	Laikmetīgā deja	‘’Iespiestās atmiņas’’	8
2021.	Laikmetīgā deja	‘’Agape’’	8
2021.	Laikmetīgā deja	‘’Troksnī savas domas nedzirdēsi’’	10
2021.	Laikmetīgā deja	‘’Tur, kur tu esi’’	7

Kvalifikācijas darba metodiskajos norādījumos ir noteikti vērtēšanas kritēriji.

Vispārīgie kritēriji:

(1) kvalifikācijas darba nosaukuma atbilstība idejai, iecerei un saturam;

(2) kvalifikācijas darba aktualitāte, nozīmīgums un novitāte;

(3) kvalifikācijas darba atbilstība specialitātei un specializācijai;

(4) kvalifikācijas darba satura atbilstība iecerei, darba lapas satura loģiskums;

(5) kvalifikācijas darba atbilstība kvalifikācijas darba izstrādes metodiskajiem norādījumiem, x.xx. kopējais vizuālais noformējums.

Zinātniski pētnieciskās prasmes:

(1) kvalifikācijas darba izvēlētās idejas un ieceres teorētiskā pamatojuma atbilstība;

(2) prasme veidot un pamatot spriedumus, secinājumus un sistematizēt tos;

(3) prasme koncentrēti izteikt būtisko un vispārināt;

(4) prasme izvēlēties un lietot profesionālu terminoloģiju;

(5) prasme veidot gramatiski pareizu zinātniskā stila tekstu valsts valodā.

Horeogrāfiskā jaunrades darba vērtējumu veido:

(1) kvalifikācijas darba nosaukuma atbilstība idejai, iecerei un saturam;

(2) kvalifikācijas darba satura un rezultāta atbilstība izvēlētai idejai un iecerei;

(3) kompozicionālā risinājuma atbilstība un vai attaisno ideju un ieceri;

(4) kustību valodas izvēles atbilstība;

(5) kvalifikācijas darba dramaturģiskais risinājums;

(6) mūzikas materiāla izvēle, pielāgošana un montēšana;

(7) prasme izvēlēties izpildītājus;

(8) spēja panākt mākslinieciski un tehniski profesionālu izpildījumu;

(9) darba vizuālais noformējums – skatuves noformējums, scenogrāfija, videoprojekcijas, dejas tērpi, gaisma, rekvizīti, aksesuāri;

(10) Tehniskā parsonāla dabības izvērtējums (skaņotājs, gaismotājs, zāles palīgi, maketētaji u.tml.)

Kvalitātes uzlabošanas nolūkā pastāv - priekšaizstāvēšana ne vēlāk kā četras nedēļas pirms kvalifikācijas darba iesniegšanas gala termiņa. Priekšaizstāvēšanas komisija izvērtē studenta iesniegto kvalifikācijas darba melnrakstu, dejas iestudējuma horeogrāfisko materiālu un sniedz savu atzinumu un rekomendācijas tālākai dabra izstrādei un aizstāvēšanai. Saņemot negatīvu vērtējumu– atzīmi, kas zemāka par 4 (gandrīz viduvēji), studentam darbs ir jāpārstrādā atbilstoši komisijas norādījumiem un jāveic atkārtota kvalifikācijas darba priekšaizstāvēšana komisijas noteiktā termiņā.

Kvafikācijas darbs tiek prezentēts koncerteksāmenā un aizstāvēts Koledžas iepriekš noteiktā datumā Koledžas izveidotās Komisijas klātbūtnē. Aizstāvēšanas vērtējumu veido studējošā prezentācija un atbildes uz jautājumiem aizstāvēšanas dienā, kā arī kvalifikācijas darba vadītāja un recenzenta vērtējums par izstrādāto darbu.

2.6. STUDĒJOŠO, ABSOLVENTU UN DARBA DEVĒJU APTAUJU REZULTĀTU ANALĪZE UN NOVĒRTĒJUMS

Svarīgs elements, kas tiek izmantots studiju virziena pilnveidei, ir anketēšana – studiju procesā iesaistīto personu viedokļu apkopojums un analīze. Centrālais Koledžas darbības elements, kas nosaka kvalitātes vadības darbības virzienus, ir klients – students, kura vēlmes un vajadzības ir būtisks faktors studiju procesa un studiju satura izvērtēšanai, pārskatīšanai. Koledža veic studentu anketēšanu trijos līmeņos.

REFLEKTANTU ANKETĒŠANA

Tiek veikta uzņemšanas laikā, reflektantiem aizpildot anonīmu anketu. Anketu apkopojums palīdz iegūt aktuālo informāciju par Koledžas tēlu potenciālo studentu vidū, veidot, ja nepieciešams, izmaiņas ārējās komunikācijas stratēģijā un izvērtēt informācijas saņemšanā biežāk izvēlētos informācijas kanālus. Tas ļauj izvērtēt potenciālo studentu kontingentu (iepriekšēja kultūrizglītība; vidējā / vidējā profesionālā izglītība).

STUDENTU ANKETĒŠANA

Reizi gadā tiek veikta studiju procesa izvērtēšana un reizi semestrī, bet ne retāk kā reizi gadā - konkrēto studiju kursu docētāju izvērtēšana. Studiju procesa izvērtēšanas anketu analīze ļauj iegūt aktuālo studentu viedokli par apmierinātību ar studiju procesu, tā organizēšanu, ar studiju virziena un studiju programmas kvalitāti, apmierinātību ar infrastruktūru un pieejamajiem studiju resursiem. Anketas par apmierinātību ar konkrētā studiju kursa saturu un atbilstīgā docētāja darbu tiek sagatavotas par jaunajiem Koledžas docētājiem, tādējādi tiek saņemts studiju procesa dalībnieku viedoklis par docētāja kompetencēm, piemērotību, pasniegšanas metodēm u.tml. Tas ļauj ne tikai pārliecināties par jaunā docētāja izvēlēto studiju kursa pasniegšanas metožu efektivitāti, bet arī nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu un konsultēt par kvalitatīvāku studiju kursa satura nodošanu studējošajiem. Docētāju darba izvērtēšana, anketējot studentus, tiek veikta arī par tiem Koledžā jau strādājošajiem docētājiem, kas vēlas piedalīties konkursā uz vēlētajām lektoru un docentu amata vietām. Regulāri veikta studiju procesa pārraudzība, izvērtējums, analīze, viedokļa apkopošana, veikts pieejamās infrastruktūras izvērtējums ļauj iegūtos datus izmantot nepilnību diagnosticēšanai, nodaļu darba plānu izveidei, mērķu izvirzīšanai, nodrošinot nepārtrauktu studiju virzienu un citu darbību efektīvu pārvaldību. Būtiska ir

atgriezeniskā saite pēc anketēšanas procesa īstenošanas – studiju gada sākumā studenti tiek iepazīstināti ar anketēšanas rezultātiem, konstatētajām nepilnībām, ja tādas ir, un Koledžas izstrādāto darbības plānu to novēršanai.

Piemēram, pēc 2020./2021. studiju gada 1. semestra beigās tika veikta studējošo aptauja, ar mērķi uzzināt studējošo aktuālās vajadzības un apmierinātību ar attālināto studiju procesu. Aptaujā kopumā piedalījās 35 studenti.

Kopumā studenti ar attālināto studiju procesu ir apmierināti, taču vēlētos, lai visi lektori izmantotu e-studiju vidi, dotu priekšroku lekcijām Zoom platformā un vairāk sniegtu atgrienisko saiti par izpildītajiem darbiem studiju pocesā. Studenti izteica vēlmi vismaz specializācijas lekcijām notikt klātienē.

ABSOLVENTU ANKETĒŠANA

Lai noskaidrotu Latvijas Kultūras koledžas absolventu iekļaušanos darba tirgū jeb nodarbinātības rādītājus un tālākās augstākās izglītības studiju gaitas, Koledža regulāri veic absolventu anketēšanu.

Katru gadu Koledžas nodaļu un specializāciju vadītāji veic absolventu aptaujāšanu. Lai nodrošinātu lielāku respondentu skaitu, notiek nevis elektronisku anketu izsūtīšana uz absolventu epastiem, bet gan veikta individuāla telefonsaruna, kuras ietvaros tiek uzdoti divi pamatjautājumi, kas ļauj iegūt informāciju par: 1) absolventa darba vietu, amatu; 2) tālāko izglītību. Atbilstoši iegūtajai informācijai tiek apkopota informācija par to, vai absolventi strādā kultūras nozarē vai citā nozarē un vai pēc studijām Koledžā viņi turpina izglītību citā augstākās izglītības iestādē.

Studiju programmas “Laikmetīgā deja” absolventu nodarbinātība 2019./2020. studiju gadā.

11. tabula

Absolventu skaits	Strādā specialitātē	Turpina mācīties LKA	Nestrādā (nav ziņu)
13	3	5	5
13	24%	38%	38%

2.7. STUDĒJOŠO IENĀKOŠĀS UN IZEJOŠĀS MOBILITĀTES IESPĒJAS

Lai piesaistītu jaunus ārvalstu studējošos, Erasmus+ projektu KA103 un KA107 ietvaros tiek realizētas studējošo mobilitātes. Līdz šim studentu piesaiste ir notikusi caur sadarbības augstskolām. Izvērtējot studentu mobilitāšu skaitu konkrētās programmās, šobrīd studiju programmā ‘’Laikmetīgā deja’’ pamazām pieaug studentu aktivitāte. Ņemot vērā studiju iespēju nodrošināšanā iegūto pieredzi, notiek studiju moduļu piedāvājuma iebraucošajiem studentiem uzlabošana.

Studējošo mobilitāte LKA Latvijas Kultūras koledžā studiju programmā ‘’Laikmetīgā deja’’

12 .tabula

Studiju gads	Izejošo mobilitāti izmantojušo studentu skaits	Ienākošo mobilitāti izmantojušo studentu skaits
2018./2019.	6	2
2019./2020.	3	1
2020./2021.	0	0

Studiju daļā ir izveidota sistēma mobilitiātes ietvaros apgūto studiju kursu pielīdzināšanai. Ir konstatēts, ka izbraucošo studiju mobilitāti izmanto pašmotivēti studējošie, līdz ar to būtiski paaugstinās viņu profesionālās kompetences līmenis, un viņi prot strādāt pēc individuālā plāna, lai apgūtu tos studiju kursus, kurus nav bijis iespējams nokārtot mobilitātes ietvaros.

2020./2021.studiju gadā Covid 19pandēmijas ierobežojumu dēl, kas vēl pastiprināti skāra tieši dejas nozari, nebija iespējams realizēt studējošo mobilitātes.

2020./2021. studiju gadā specializācijā Mūsdienu deja pieteicās studēt viens reflektants no Irānas ar latviešu valodas priekšzināšanām. Pēc nokārtotiem iestājpārbaudījumiem tika pieņemts lēmums piedāvāt studiju program apgūt latviešu valodā, sniedzot individuālu atbalstu un speciālo studiju kursu latviešu valodā. Diemžēl pēc pirmā studiju gada studējošias nevarēja turpināt studijas, jo netika pagarināta uzturēšanās atļauja.

3. STUDIJU PROGRAMMAS RESURSI UN NODROŠINĀJUMS

Tā kā studiju programma ‘’Laikmetīgā deja’’ ir studiju virziena ‘’Māksla’’ vienīgā realizētā programma, tad informatīvās, materiāli tehniskās un finansiālās bāzes raksturojums jau ir sniegts II nodaļā. III nodaļā informācija precizēta atbilstoši studiju programmas specifikai.

3.1. RESURSU UN NODROŠINĀJUMA ATBILSTĪBA STUDIJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS NOSACĪJUMIEM UN STUDIJU REZULTĀTU SASNIEGŠANAI

Studiju programmā ‘’Laikmetīgā deja’’ studējošiem ir pieejami visi Koledžas materiāli tehniskie resursi, kas domāti studiju procesa realizēšanai. Papildu Koledžas bibliotēka pievērš īpašu uzmanību tieši šīs programmas docētāju un studējošo informatīvo pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām.

Studiju programmas “Laikmetīgā deja ” īstenošanai koledžas bibliotēkas informācijas resursu klāsts ietver gan grāmatas par kultūras menedžmentu un mārketingu, projektu vadību, personāla vadību un sociālo psiholoģiju, filozofijā, kultūras un mākslas vēsturē, kā arī atbilstoši specializācijām grāmatas par teātra mākslu, dizainu, modi, fotogrāfiju, mūziku. Docētāji ir informēti par iespējām sdarboties ar koledžas bibliotēku, ja nepieciešams atjaunot informatīvos resursus. 2019. gadā tika papildināti mācību līdzekļi studiju kursā ‘’Pētījumu metodoloģija’’. Pieejamas grāmatas gan latviešu valodā, gan literatūra angļu valodā un nelielā apjomā arī krievu valodā.

Studiju procesā tiek aktualizētas izmantojamās publiski pieejamās interneta vietnes, Directory of Open Access Journals - 10297 kvalitatīvi izglītības un zinātniskie žurnāli no 136 valstīm, pavisam 1,849,065

publikācijas, Directory of Open Access Books - 2759 akdēmiskās, recenzētas grāmatas no 95 izdevējiem, Open Access repositories - 40,877,877 dokumenti no 2414 satura nodrošinātājiem. Kultūras informācijas sistēmu centra realizētā projekta “Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkām” ietvaros bibliotēka regulāri piedāvā iespēju uz izmēģinājuma laiku izmantot studiju virzienam atbilstošas ārvalstu tiešsaistes e-grāmatu un publikāciju datubāzes.

Tiek veikta bibliotēkas lietotāju attālinātā apkalpošana, (grāmatu rezervēšana/pasūtīšana un grāmatu termiņa pagarināšana). Bibliotēkas lietotājiem saziņai ar bibliotēku ir iespēja izmantot arī bibliotēkas informatīvo e-pastu, ar kura palīdzību tiek sniegtas uzziņas un informācijas pakalpojumi lietotājiem. Informācija par jaunieguvumiem, norisēm un pasākumiem koledžas bibliotēkā regulāri tiek publicēta koledžas tiešsaistes mājas lapā, kā arī sociālajos tīklos.

Koledžas bibliotēkā pieejamas divas lasītavas ar izvietotu brīvpieejas krājumu, kopējā telpu platība ir 141 m2. Bibliotēkā studentiem un docētājiem tiek piedāvāta iespēja strādāt pie septiņām brīvpieejas datoru darba vietām, kā arī pie divdesmit astoņām darba vietām studiju un pētnieciskajam darbam. Ir iespējams izmantot bezvadu internetu, strādāt ar savām portatīvajām ierīcēm, kā arī iespēja izdrukāt, kopēt, skenēt un iesiet dokumentus. Liels ieguldījums bibliotēkas darbā ir 2018. gadā iegādātā jauna printera/kopēšanas/skenēšanas iekārta, kas sniedz iespēju ātri un kvalitatīvi skenēt dokumentus, kā arī veikt krāsainās izdrukas, kas agrāk nebija iespējams. Bibliotēka atvērta sešas dienas nedēļā, atbilstoši studiju programmas ‘’Laikmetīgā deja ” studējošo vajadzībām.

Bibliotēka atbalsta studējošo mācību procesu, sniedzot lietotājiem tematiskās, precizējošās un faktogrāfiskās uzziņas. Tā kā bibliotēkas krājums ir salīdzinoši neliels, pieprasīti ir starpbibliotēku abonementa pakalpojumi un dokumentu elektroniskā piegāde.

Koledžas bibliotēkā pieejamo informācijas resursu krājuma papildināšana norit atbilstoši izstrādātajai bibliotēkas Krājuma komplektēšanas politikai. Krājuma papildināšana notiek, pamatojoties pēc docētāju, kā arī studentu izteiktās nepieciešamības studiju procesa nodrošināšanai. Pieprasījumus krājuma papildināšanai izvērtē Krājuma komplektēšanas komisija, kuras sastāvā ir koledžas studiju virzienu vadītāji, kuru atbildībā ir koledžas studiju specializāciju satura izstrāde un kontrole. Koledžas bibliotēka docētājus regulāri aicina plānot jaunu studiju literatūru, informē par jaunākajām nozarē izdotajām grāmatām un studentu ierosinājumiem par iespējami noderīgiem studiju informācijas resursiem – grāmatām, nozaru profesionālajiem žurnāliem, e-resursiem.

Studiju programmas ‘’Laikmetīgā deja” studentiem, apgūstot dejas vēsturi un dažādus deju stilus, ir iespēja izmantot Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkas informācijas resursu klāstu gan klātienē, gan patapinot informācijas resursus lietošanai mājās, kā arī Veizāna profesionālās deju skolas resursus.

3.2. STUDIJU UN ZINĀTNES BĀZES, TAJĀ SKAITĀ RESURSU, KURI TIEK NODROŠINĀTI SADARBĪBAS IETVAROS AR CITĀM ZINĀTNISKAJĀM INSTITŪCIJĀM UN AUGSTĀKĀS

IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒM, RAKSTUROJUMS

Sadarbības ietvaros studējošiem un mācībspēkam ir iespēja lietot Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēkas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Universitātes bibliotēkas, Rīgas Centrālās bibliotēkas

u.c. bibliotēku datu bāzes – EBSCO, ScienceDirect, Emerald, Proquest Dissertation and Theses Online, Bibliorossica, Cambridge Journals Online, Cambridge Companions Online, Scopus, Credo Reference, Encyclopædia Britannica Academic Edition un Dawsonera platformu studijām un pētniecībai.

Sadarbojoties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, studiju programmas “Laikmetīgā deja” studentiem tiek sniegta iespēja izmantot studijās tiešsaistes abonētās datubāzes, gūstot pieeju jaunākajiem nozares pētījumiem, publikācijām un e-grāmatām. Studenti var izmantot pieeju digitālajām datubāzēm klātienē bibliotēkā, gan arī izmantot attālinātās pieejas iespējas.

4. MĀCĪBSPĒKI

4.1. MĀCĪBSPĒKU SASTĀVA IZMAIŅU ANALĪZE UN NOVĒRTĒJUMS PAR PĀRSKATA PERIODU, TO IETEKME UZ STUDIJU KVALITĀTI.

Studiju programmā ‘’ Laikmetīgā deja’’ akadēmiskā personāla izvēle balstās uz:

1) docētāju izglītības un profesionālās pieredzes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) nozarē strādājošiem nozares studiju kursu docētājiem;

3) ilgtermiņa sadarbības attiecību veidošanu.

Studiju programmas īstenošanai 2020/2021. gadā ir iesaistīti 9 docētāji. Pavasara semestrī, ņemot vērā studējošo ieteikumus un lai stiprinātu specializāciju Latviešu deja, par studiju kursa ‘’Dejas kompozīcija’’ vieslektori tika uzaicināta Xxxx Xxxxxx, bet studiju kursa ‘’Latviešu deja’’ vieslektore Xxxx Xxxxxxxx. Mācībspēku sastāvs ir salīdzinoši stabils – 90 % docētāju turpina īstenot tos pašus studiju kursus, ko iepriekšējā studiju gadā sākumā.

4.2. STUDIJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTO MĀCĪBSPĒKU UN NORMATĪVO AKTU PRASĪBĀM NOVĒRTĒJUMS.

Pārskata periodā Koledža personāla politiku studiju programmā ‘Laikmetīgā deja’’ ir veidota tā, lai akadēmiskā personāla un viesdocētāju kvalifikācija atbilstu gan studiju programmas īstenošanas nosacījumiem, gan Augstskolu likuma un 2018. gada 11. decembra MK noteikumu ‘’Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi’’ prasībām.

2019./2020. studiju gadā 22% mācībspēku ir doktora grāds, 22% - maģistra grāds, 56% - augstākā izglītība un atbilstoša darba pieredze profesionālajā jomā.

4.3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA IESAISTE ZINĀTNISKAJĀ PĒTNIECĪBĀ UN/VAI

MĀKSLINIECISKAJĀ JAUNRADĒ GAN NACIONĀLĀ, GAN STARPTAUTISKĀ LĪMENĪ.

Ņemot vērā stratēģiskās attīstības indikatīvās pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam, Koledžā pētniecība un jaunrade tiek orientēta uz mazo uzņēmēju un nevalstisko organizāciju, kultūras, aktīvās atpūtas un radošo industriju darbības vides un iespēju izpēti, lai veicinātu kultūras jomas eksporta pakalpojumu attīstību. Otra pētījumu joma ir jaunu digitālo tehnoloģiju apguves iespējas apmācības procesam, attīstot sadarbību starptautiskā līmenī. Turpināsies sadarbība ar Kazahstānas Nacionālo Baleta akadēmiju, veicot akadēmiskā personāla sadarbību un apmaiņu.Trešais virziens ir metodiskais darbs dejas nozarē, piedāvājot jaunas metodikas gan deju kolektīvu vadīšanā, gan deju projektu sagatavošanā un īstenošanā.

Tiek veicināta docētāju jaunrade. Tā kā Covid 19 pandēmijas ierobežojumu dēļ nebija iespējams realizēt ne ieplānoto deju uzvedumu „Punkts‘‘, ne jaunrades deju koncertu, docētāji realizēja individuālus jaunrades projektus.

Xxxxxxx Xxxxxxx piedalījās projektā „Deja domā” un kā horeogrāfs video dejai „Par kontrastiem hip- hop valodā”, iesaistot LKK absolventus Xxxx Xxxxxxxxxx un Gloriju Špisu.

Xxxxxxx Xxxxxxxx piedalījās vides dejas projektā ‘’Pirmais lidojums’’ Līgatnē kopā ar absolventi Gloriju Špisu.

Xxxx Xxxxxxxx savā profesionālajā darbībā ir veidojusi horeogrāfijas Latvijas teātru izrādēm: M. Čehova Rīgas Krievu teātrī koncertam “Reiss 2019-2020”, Dailes teātri izrādei “Xxxxx Xxxxx”- rež.Xxxx Xxxxxxx xxx xxx Xxxx, Nacionāljā teatrī Xxxxxxxx Xxxxxxx jaunības traģēdijai “Xxxxxxxxxx un Luīze”- rež. Xxxx Xxxxxx (Izvirzīts sabiedrisko mediju balvai “Kilograms kūltūras”),Valmieras drāmas teātrī Xxxxxx Xxxx izrādei “Meklētāji”-rež. Xxxxx Xxxx, X. Čehova Rīgas krievu teātrī koncertam- “R. Xxxxx Xxxxx krievu teatrī” un TV3 izklaides šovam “Xfaktors 3”.

4.4. MĀCĪBSPĒKU SADARBĪBAS NOVĒRTĒJUMS

Atbilstoši studiju īstenošanas formai (pilna un nepilna laika klātiene) studiju kursu īstenošanā ir noteikts kontaktstundu apjoms, līdz ar to akadēmiskā darba apjoms šajā studiju programmā, īstenojot studiju kursus, ir nepilna akadēmiskā slodze. 2019./2020. Studiju gadā Koledžā dejas studiju programmā studē 39 studējošie un programmas īstenošanā tiek iesaistīti 9 mācībspēki, no tiem 5 docētāji akadēmiskais personāls.

Vispārizglītojošo studiju kursu pasniedzēji, pateicoties ilgtermiņa iesaistei studiju programmas īstenošanā, regulāri aktualizē studiju kursu saturu un pasniegšanas metodes. Xxxxxxx studiju kursu docētāji ir motivēti integrēt kultūras jomas inovācijas savos studiju kursos kā savas nozares profesionāļi un entuziasti. Programmas direktors un specializāciju vadītāji nodrošina operatīvās informācijas apmaiņu starp Koledžas akadēmisko personālu un vieslektoriem, tādējādi tiek veicināta sadarbība. Sadarbības virzieni tiek noteikti ikgadējās metodiskajās sanāksmēs, plānojot studiju gada prioritātes, kā arī operatīvās informācijas aprite notiek sociālo tīklu saziņas rīkos kā „WhatsApp mesanger“. Kā labs sadarbības rādītājs būtu minamas salīdzinoši nelielās izmaiņas docētāju sastāvā un augsta savstarpējo kontaktu intensitāte, jo lektori personīgi pazīst viens otru un tādējādi ar studiju kursu saturu un metožu īstenošanu saistītie jautājumi elastīgi tiek risināti ne tikai formālās sanāksmēs, bet arī kopīgos starpdisciplināros projektos.

Vēl ļoti veiksmīga sadarbības forma ir docētāju piedalīšanas studentu studiju kursu eksāmenos un koncerteksāmenos, tādējādi iegūstot daudzpusīgāku ieskatu par studējošo zināšanām un prasmēm, kā arī tā ir pieredzes apmaiņa, iepazīstoties ar dažādām metodēm.

Studiju procesā tieši šajā programmā izveidojas ļoti ciešas studējošo un docētāju savstarpējās attiecības ar pozitīvu mikroklimatu, jo docētāju realizētais mentorings studējošiem sniedz iespēju diskutēt un apmainīties ar profesionālo informāciju. Studējošie ir prasīgi attiecībā uz studiju procesa kvalitāti un programmas direktoram ir izdevies izveidot abpusēji ieinteresētu dialogu, kas balstās uz savstarpēju cieņu. Par studentu ierosinājumiem un komentāriem tiek informēti docētāji, un viens no kritērijiem mācībspēku profesionalitātes izvērtēšanā ir spēja konstruktīvi reaģēt uz studējošo izteiktām vēlmēm. LKA Latvijas Kultūras koledža uzskata, ka ir izdevies izveidot uz mērķu sasniegšanu orientētu mācībspēku komandu šajā studiju virzienā un programmā.

Document Metadata

Table of Contents

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Document Metadata