SIA „EAST-WEST TRANSIT”

Civilās aizsardzības plāns (turpmāk – CA plāns) ir izstrādāts SIA "EAST-WEST TRANSIT" degvielas un auto gāzes uzpildes stacijai Xxxxxxxx xxxx 000, Xxxxxxx.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumos Nr.563 “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība” norādīto bīstamo vielu daudzuma kritēriju objekts klasificējams kā C kategorijas paaugstinātas bīstamības objekts.

CA plāns izstrādāts pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma 14.panta ceturtajā daļā noteikto un saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 7.novembra noteikumu Nr.658 "Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” IV nodaļā norādītajam prasībām.

CA plāna pamatmērķis ir apzināt riskus un paredzēt civilās aizsardzības pasākumus, lai novērstu vai samazinātu pastāvošos draudus darbiniekiem un riska zonā esošajiem cilvēkiem, kā arī iespējamo kaitējumu īpašumam un videi.

1. Objekta nosaukums, atrašanās vietas adrese un zemesgabala

kadastra apzīmējums

SIA „EAST-WEST TRANSIT”, reģistrācijas numurs 40003295522, juridiska adrese Xxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX-0000. Degvielas un auto gāzes uzpildes stacija (turpmāk – objekts) atrodas Xxxxxxxx xxxx 000, Xxxxxxx, XX-0000. Zemes gabala kadastra Nr.17000230067. Platība: 1.397 ha.

2. Informācija par objekta ģeogrāfisko izvietojumu un objekta apkārtnes meteoroloģiskais, hidroloģiskais un klimatiskais

raksturojums

Objekts atrodas pie Baltijas jūras, Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā. Objekta atrašanās kartē (sk. 1.pielikumu). Rietumu pusē atrodas „Liepājas metalurga” sūkņu stacija, ziemeļu pusē Sia „Mūrnieks” teritorija. Objekta ģeogrāfiskās koordinātes: plaknes koordinātes: url: xxxxx://xxxxxx.xxxx.xxx.xx/xxxxx/ x=269573.00 y=319778.18.

Attālumi no objekta līdz:

Liepājas pilsētas ģeometriskajam centram – 6km Pilsētas kanālam – 5km

Baltijas jūras piekrastei – 6km Dzelzceļam – 100m

Klimats: Maigs piejūras klimats ar siltuma periodiem ziemā un vēsāku laiku vasarā. Siltākais mēnesis ir Jūlijs. Vidējā gaisa temperatūra ir + 6.6 C˚, augstākā + 33.7 C˚. Vidējais nokrišņu daudzums ir 700 mm gadā. Piejūras klimata dēļ Liepājas osta ir neaizsalstoša. Liepājas pilsēta atrodas 1 – 2 metrus virs jūras līmeņa, ir tipisks piejūras klimats. Vidējā gaisa temperatūra ir augstāka nekā citur tāda paša platuma grādos. Ziemas ir samērā siltas, ar atsevišķiem īslaicīgiem aukstuma periodiem. Sniega sega veidojas decembra vidū un var saglabāties līdz marta vidum. Sniega segas biezums mēdz sasniegt 15 - 20 cm. Vējainākais gadalaiks ir rudens. (Avots: LR CSP)

Lietainākais mēnesis ir jūlijs, bet sausākais marts. Sniega sega pēdējo gadu ziemās ir īslaicīga, tās biezums mēdz sasniegt 20 cm. Vējainākais gadalaiks ir rudens, bet valdošie vēji pūš no D un DR.

Objekta teritorija atrodas vidēji 2 metrus virs jūras līmeņa.

3. Objekta un tā darbības raksturojums

3.1. Darba laiks, cilvēku skaits objektā darba laikā un ārpus darba laika

Objekts darbojas: 7 dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī. Objektā kopumā strādā 4 operatori un 1 palīgstrādnieks. Maiņas laikā dežūrē 1 operators visu diennakti no: 7:00 – 7:00. Pa dienu no 8:00 – 13:00 ir palīgstrādnieks.

3.2. Tehnoloģiskie procesi un iekārtas

Objekta pamatdarbības procesi ir degvielas un sašķidrinātas naftas gāzes (turpmāk – gāzes) pieņemšana, uzglabāšana un realizācija.

Tehnoloģiskie procesi:

• degvielas un gāzes pieņemšana no autocisternām;

• degvielas uzglabašana horizontālās tvertenēs;

• gazes uzglabašana spiedieniekārtu kompleksa tvertenēs;

• automobiļu degvielas tvertnes un gāzes balonu uzpilde;

• sadzīves gāzes balonu pieņemšana, uzglabāšana un realizācija.

Objektā atrodas 5 vienības x 25 m3 pazemes horizontālās tvertenes. Degvielas uzglabāšanai izmanto 3 vienības. Tvertnes aprīkotas ar elpošanas vārstiem 4 m augstumā un degvielas noliešanas caurulēm. Noliešanas vietas nodrošinātas ar iespējamās pārliešanas metāla kastēm, kas paredzētas iespējamās degvielas noplūdes gadījumiem. Tvaika atsūknēšanas sistēmas pagaidām ir uzstādītas pie tvertnēm. Degvielas tvertne ar piecām nodalījumiem (Nr.1/H/VS/A ar tilpumu 15m3, Nr.2/H/VS/A ar tilpumu 25m3, Nr.3/H/VS/A ar tilpumu 25m3, Nr.4/H/VS/A ar tilpumu 25m3 un Nr.7/H/VS/A ar tilpumu 25m3) reģistrēta bīstamo iekārtu reģistrā ar Nr.5DU002332.

Objekta teritorijā bīstamās iekārtas ir automobiļu gāzes uzpildes punktā izvietotie spiedieniekārtu kompleksa divās tvertnes, 6.4 m3 katra. Tvertnes ir sapārotas un aizpildīšanas koeficients ir 0,85.

Spiedieniekārtu kompleksi izvietoti automobiļu gāzes uzpildes punktā, to iekšējo apskati un hidraulisko pārbaudi veic saskaņā ar ekspluatācijas noteikumiem. Spiedieniekārtu kompleksa tvertnes reģistrētas bīstamo iekārtu reģistrā:

1. 7S1024868,

2. 7S1024867.

3.3. Vispārīgs inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma raksturojums

3.3.1. Ūdensapgāde (tai skaitā ugunsdzēsības vajadzībām)

Objektam ir noslēgts līgums ar SIA „Liepājas ūdens” par ūdens saistīto pakalpojumu sniegšanu. Ūdensvads projektēts no plastmasas caurulēm” 50mm. Ūdensvada sadales aka

projektēta no saliekamā dzelzsbetona elementiem mm. Ūdensvada iebūvēs dziļums 1,5 m no zemes virsmas līdz caurules virsmai.

Ūdens ņemšanai ugunsgrēka gadījumā objekta teritorijā atrodas ugunsdzēsības aka (ugunsdzēsības ūdensņemšanas vieta), kura savienota ar blakus esošo kanālu (sk. 3.pielikuma 3.1.att.). Pēc nepieciešamības var izmantot pilsētas ugunsdzēsības hidranti.

3.3.2. Kanalizācija

Saskaņā ar izstrādāto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektu, sadzīves notekūdeņi no objekta tiek novadīti SIA „Liepājas ūdens” sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēmā.

Kanalizācija – objekta teritorijā ierīkota kanalizācijas sistēma sadzīves, lietus, tehnoloģisko ūdeņu novadīšanai

Lietus notekūdeņus no degvielas pildīšanas laukumiem un piebraucamiem ceļiem novada uz nostādinātāju, eļļas atdalītāju. Notekūdens pēc attīrīšanas tiek novadīts pilsētas kanalizācijā. Attīrītāja jauda paredzēta ar rezervi, lai būtu iespēja vajadzības gadījumā šai iekārtai pieslēgt papildus lietus kanalizāciju.

DUS seko līdzi visām MK 22.10.2002. pieņemtajiem noteikumiem Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī” noteiktajam prasībām.

3.3.3. Elektroapgāde

Objektā elektroenerģiju piegādā „Latvenergo”. Objekts atbilst otrajai elektroapgādes drošuma kategorijai.

Objekta elektroapgādi nodrošina no blakus esošās transformatoru apakšstacijas.

Alternatīvu elektroenerģijas avotu nav. Degvielas un gāzes uzglabāšanas procesa drošibu elektroenerģijas atlegsana neietekme. Tehnoloģiskās sistēmas noslēgarmatūra ir ar rokas (manuālo) vadību un tās ieslēgšanai vai atslēgšanai elektroenerģija nav nepieciešama.

Elektroenerģijas pārtraukuma gadījumā tehnoloģiskais process tiek apturēts. Elektroenerģijas pārtraukuma gadījumā sūkņi nedarbojas un degviela/gāze netiek padota. Atjaunojoties elektroenerģijas padevei sūkņi jāpalaiž no jauna un nekontrolēta sūkņu ieslēgšanās nav iespējama.

3.3.4. Siltumapgāde

Siltumenerģijas izmantošana no ārējiem piegādātājiem nenotiek. Apsildei tiek izmantota elektroenerģija.

3.3.5. Ventilācija

Objekta būves telpās ventilācija ir dabīgā, x.xx. caur logiem un durvīm.

3.4. Objekta apsardzības sistēma

Objektā ir uzstādīta ugunsgrēka atklāšanas signalizācija .

Objekta teritorija ir publiski pieejama. Objekta apsardze 24 stundas diennaktī tiek nodrošināta ar videonovērošanas un apsardzes signalizācijas sistēmām. Apsardzi veic SIA

„Mega Sargs”. Apsardzes aptuvenais ierašanās laiks objektā trauksmes gadījumā 3 minūtes.

Teritorija nav nožogota. Nakts tirdzniecība notiek caur lodziņu un telpas tai brīdī ir pieslēgtas apsardzes signalizācijai.

3.5. Objekta iekšējie apdraudējumi, tai skaitā bīstamās iekārtas un maksimālie objektā ražojamo, lietojamo, apsaimniekojamo vai uzglabājamo bīstamo vielu daudzumi

Objekta iekšējo apdraudējumu galvenais cēlonis var būt sevišķi viegli uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu, uzliesmojošu naftas produktu – autobenzīna un dīzeļdegvielas, uzglabāšanas un pārvietošanas, noliešanas un uzpildīšanas procesos.

Iekšējie apdraudējumi:

− degvielas un gāzes noplūde;

− sprādzienbīstamo gāzes koncentrācijas rašanās;

− degvielas, gāzes vai gāzes – gaisa maisījuma aizdegšanās;

− gāzes – gaisa maisījuma eksplozija;

− ugunsgrēks;

− ļaunprātīgā rīcība.

Maksimālie vienlaicīgi uzglabāto bīstamo vielu apjomi terminālī

0.0.xxx.

Nr. p.k.	Ķīmiskā viela/maisījums	Maksimālais vienlaicīgi uzglabājamais apjoms (tonnas)	Izmantotais daudzums (tonnas/gadā)
1.	Xxxxxxxxxxxxx	33.6	1592
2.	Benzins	15	124
3.	Autogāze	5.5	87203

4. Kopsavilkums par objekta risku novērtēšanu

4.1. Risku scenāriji

Iekšējie riska avoti:

− autocisternu nolēšanas punkti;

− spiedieniekārtu komplekss un degvielas tvertnes;

− automobiļu uzpildes punkti.

Novērtējot risku, secināts ka pamata apdraudējums ir saistīts ar degvielas vai gāzes noplūdi. Degvielas vai gāzes noplūdes rezultātā var veidoties gāzes – gaisa maisījums. Pie noteiktās gāzes koncentrācijas (~ 2,3 līdz 9,5 %) gaisā rodas sprādzienbīstamā vide. Šādas apstākļos sasniedzot aizdegšanas avotu pastāv gāzes – gaisa maisījuma sprādziena iespējamība vai mākoņa aizdegšanas, ja sprādzienbīstama koncentrācija ir pārsniegta. Vienlaicīgi, ja nav aizdegšanas avota, gāzes – gaisa maisījuma mākonis var izplatīties ievērojama attālumā. Noplūduša degvielas vai gāzes – gaisa maisījuma mākoņa izplatīšanas apkārtējā vidē, ir atkarīga no metroloģiskiem apstākļiem, noplūdes apjomiem un gāzes iekārtas bojājuma raksturojuma.

Ņemot vērā norādīto objekta iespējamie riska scenāriji ir šādi:

− degvielas vai gāzes noplūde;

− sprādzienbīstamas vides rašanās;

− gāzes – gaisa maisījuma sprādziens;

− degvielas vai gāzes ugunsgrēks;

− ugunsgrēks objekta teritorijā.

Šajā sakarā ir būtiski apzināt, lai avarijas gadijumā tās nekavejoties novērstu, iespējamos aizdegšanās avotus. Sprādzienbīstamā gāzes – gaisa maisījuma aizdegšanās iekšējie cēloņi var būt:

− elektriskā izlāde iekārtu defektu vai pārslēgšanas dēļ;

− elektrodzinēju un citu līdzīgo rotējošo elektro iekārtu dzirksteļošana;

− elektroinstalācijas un iekārtu defekti;

− autotransporta kustība objekta teritorijā;

− ugunsgrēks teritorijā;

− ugunsdrošības noteikumu neievērošana.

Sprādzienbīstamā gāzes – gaisa maisījuma aizdegšanās ārēji cēloņi var būt:

− zibens izlāde (citas negatīvas dabas parādības);

− ugunsgrēks blakus teritorijā;

− tuvējās augstsprieguma līnijas vadu pārrāvums un tā izraisīta dzirksteļošana;

− autotransporta kustība objekta tuvumā;

− ļaunprātīga rīcība.

4.2. Risku matricas

Riska matrica ar iespējamības un ietekmes dimensiju ir paņēmiens, kā grafiski attēlot dažādus riskus salīdzinošā veidā. Matricu izmanto kā vizualizācijas rīku, kad ir identificēti vairāki riski, lai atvieglinātu dažādo risku salīdzināšanu. Riska matricas izmanto arī tam, lai palīdzētu noteikt, kuriem riskiem nepieciešama papildu vai sīkāka analīze vai kurš no konkrētajiem riskiem ir uzskatāms par kopumā pieņemamu vai nepieņemamu risku, pamatojoties uz tā novietojumu matricā [2010. gada 12. decembra SEC(2010) 1626 galīgā redakcija KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS “Riska novērtēšanas un kartēšanas vadlīnijas katastrofu pārvaldībai”].

Tamperes Tehnoloģiskās universitātes (Somijā) izstrādātā 5 baļļu riska vadības matrica kvalitatīvai risku novērtēšanai pēc 5 baļļu sistēmas, ietver riska bīstamības pakāpes novērtēšanu un nepieciešamo pasākumu principus, kas atspoguļoti matricas skaidrojumā. Matricu lieto, lai vizualizētu novērtētos riskus un tā ir viena no populārākajām vispārējo risku novērtēšanas metodēm Latvijā. Metode ir salīdzinoši vienkārša, piemēram, zinot avārijas atgadīšanās varbūtību un seku nopietnības skalu kritērijus, riska avots tiek klasificēts kā riska matricas noteiktas šūniņas elements ar atbilstošām drošības pasākumu prasībām.

Atbilstoši uzņēmuma ekspertu vērtējumām Somijas 5 baļļu riska vadības matrica tika pārveidota un pielāgota faktiskai situācijai nozarē un objektā.

Iekšējie riska avotu apzīmējumi matricās:

1. Autocisternu noliešanas punkti – Noliešanas punkts,

2. Spiedieniekārtu komplekss un degvielas tvertnes – Spied. Komplekss,

3. Automobiļu uzpildes punkti – Uzpildes punkts.

Riska novērtēšanas procesā iegūtie rezultāti tika atspoguļoti riska matricās sk.4.1.,4.2.,4.3.,att.

Varbūtība ↓		NENOZĪMĪGS RISKS I	PIEŅEMAMS RISKS II	CIEŠAMS RISKS III	NOZĪMĪGS RISKS IV	NECIEŠAMS RISKS V
Ļoti augsta	1x diennaktī un biežāk
Augsta	1x mēnesī		Uzpildes punkts	Noliešanas punkts
Vidēja	1x gadā				Spied. komplekss
Zema	1x 5 gados
Ļoti zema	1 x 10 gados un retāk
	Ievainotie/cietušie	Nepatīkamas sajutās	Nenozīmīga ietekme uz veselibu	Nepieciešama pirmā palīdzība	Nepieciešama ārsta vai NMPD palīdzība	Hospitalizācija
	Kaitējums videi	Īslaicīgs bez sekām	Īslaicīgs bez būtiskam sekām	Īslaicīgs ar nelielu vides piesārņojumu	Īslaicīgs ar liela apjoma vides piesārņojumu	Ilgstošs ar būtisku vides piesārņojumu
	Materiālie zaudējumi	Ekspluatācijas izdevumu ietvaros	Īslaicīga darbības apturēšana	Īslaicīga darbības apturēšana ar nelielo produkta noplūdi	Darbības apturēšana ≤24st. ar nozīmīgo produkta noplūdi	Darbības apturēšana ≥24st. , ar nozīmīgo produkta noplūdi un iekārtu atjaunināšanu
	Sekas →	Maznozīmīgas	Nozīmīgas	Vidējas	Smagas	Ļoti smagas

4.1. att. Novērtēto risku iespējamības un to seku likumsakarības matrica (Riska scenārijs degvielas/gāzes noplūde )

Varbūtība ↓		NENOZĪMĪGS RISKS I	PIEŅEMAMS RISKS II	CIEŠAMS RISKS III	NOZĪMĪGS RISKS IV	NECIEŠAMS RISKS V
Ļoti augsta	1x diennaktī un biežāk
Augsta	1x mēnesī
Vidēja	1x gadā
Zema	1x 5 gados				Noliešanas punkts	Uzpildes punkts
Ļoti zema	1 x 10 gados un retāk					Spied. komplekss
	Ievainotie/cietušie	Nepatīkamas sajutās	Nenozīmīga ietekme uz veselibu	Nepieciešama pirmā palīdzība	Nepieciešama ārsta vai NMPD palīdzība	Hospitalizācija
	Kaitējums videi	Īslaicīgs bez sekām	Īslaicīgs bez būtiskam sekām	Īslaicīgs ar nelielu vides piesārņojumu	Īslaicīgs ar liela apjoma vides piesārņojumu	Ilgstošs ar būtisku vides piesārņojumu
	Materiālie zaudējumi	Ekspluatācijas izdevumu ietvaros	Īslaicīga darbības apturēšana	Īslaicīga darbības apturēšana ar nelielo produkta noplūdi	Darbības apturēšana ≤24st. ar nozīmīgo produkta noplūdi	Darbības apturēšana ≥24st. , ar nozīmīgo produkta noplūdi un iekārtu atjaunināšanu
	Sekas →	Maznozīmīgas	Nozīmīgas	Vidējas	Smagas	Ļoti smagas

4.2. att. Novērtēto risku iespējamības un to seku likumsakarības matrica (Riska scenārijs degvielas/gāzes ugunsgrēks )

4.3. att. Novērtēto risku iespējamības un to seku likumsakarības matrica (Riska scenārijs degvielas/gāzes sprādziens )

Varbūtība ↓		NENOZĪMĪGS RISKS I	PIEŅEMAMS RISKS II	CIEŠAMS RISKS III	NOZĪMĪGS RISKS IV	NECIEŠAMS RISKS V
Ļoti augsta	1x diennaktī un biežāk
Augsta	1x mēnesī
Vidēja	1x gadā
Zema	1x 5 gados					Uzpildes punkts
Ļoti zema	1 x 10 gados un retāk					Noliešanas punkts Spied. komplekss
	Ievainotie/cietušie	Nepatīkamas sajutās	Nenozīmīga ietekme uz veselibu	Nepieciešama pirmā palīdzība	Nepieciešama ārsta vai NMPD palīdzība	Hospitalizācija
	Kaitējums videi	Īslaicīgs bez sekām	Īslaicīgs bez būtiskam sekām	Īslaicīgs ar nelielu vides piesārņojumu	Īslaicīgs ar liela apjoma vides piesārņojumu	Ilgstošs ar būtisku vides piesārņojumu
	Materiālie zaudējumi	Ekspluatācijas izdevumu ietvaros	Īslaicīga darbības apturēšana	Īslaicīga darbības apturēšana ar nelielu produkta noplūdi	Darbības apturēšana ≤24st. ar nozīmīgu produkta noplūdi	Darbības apturēšana ≥24st. ar nozīmīgu produkta noplūdi un iekārtu atjaunināšanu
	Sekas →	Maznozīmīgas	Nozīmīgas	Vidējas	Smagas	Ļoti smagas

Atbilstoši riska paķepēs rekomendējamie pasākumi tiek atspoguļoti 0.0.xxx.

4.1. tab.

Riska pakāpes un rekomendējamo pasākumu apraksts

Riska pakāpe

Nepieciešamie pasākumi

NENOZĪMĪGS RISKS I

Pasākumi nav nepieciešami. Riskus dokumentēt nav nepieciešams.

PIEŅEMAMS RISKS II

Speciāli pasākumi riska samazināšanai nav nepieciešami. Risks tomēr ir jākontrolē. Ja nepieciešami pasākumi, jāizvērtē, kādi tie būtu veicami ar minimālu līdzekļu ieguldījumu.

CIEŠAMS RISKS III

Nepieciešami pasākumi riska samazināšanai, bet tie nav jāveic nekavējoties (jāņem vērā iespējamā kaitējuma sekas, ekonomiskie apsvērumi un darbinieku skaits). Pasākumus jāiekļauj Riska samazināšanas pasākumu plānā. Nepieciešams pastāvīga iekšējā

kontrole un riska vadība.

NOZĪMĪGS RISKS IV

Darbu nedrīkst veikt, kamēr nav veikti pasākumi riska samazināšanā vai novēršanā. Ja darbu nav iespējams pārtraukt, jāņem vērā seku apjoms, darbinieku skaits, bet pasākumi jāveic 1...3 mēnešu laikā.

NECIEŠAMS RISKS V

Nekavējoties jāveic pasākumi riska samazināšanai vai novēršanai. Ja līdzekļu trūkuma dēļ pasākumus nav iespējams veikt, darbs bīstamajā

zonā vai darba vietā aizliegts.

5. Ziņas par objekta apkārtnes teritoriju, kuru var ietekmēt avārija, tai skaitā informācija par to iedzīvotāju un blakus esošo objektu skaitu,

kurus var ietekmēt avārija objektā

R virzienā atrodas būvmateriālu veikals „ Ksenukai Liepāja”. Z virzienā atrodas SIA „Mūrnieks ” teritorija.

ZR virzienā atrodas LSEZ SIA “Scan-Plast Latvia”. Objekta atrašanās vieta sk. 5.1.att.

SIA „EAST-WEST TRANSIT”

Xxxxxxxx xxxx 000, Liepājā

5.1.att. Objektu izvietojums kartē

Precīzi iedzīvotāju vai cilvēku skaitu kurus var ietekmēt avārija objektā norādīt nav iespējams. Provizoriski cilvēku skaitu kuru var ietekmēt avārija objektā var norādīt līdz 30 cilvēkiem.

6. Informācija par civilās aizsardzības organizāciju objektā un ziņas par atbildīgajiem darbiniekiem un viņu pienākumiem

6.1. Persona (vārds un uzvārds), kas pieņem lēmumu par objekta civilās aizsardzības plāna īstenošanas sākšanu, rīcības koordinēšanu, avārijas bīstamības un seku samazināšanas pasākumu vadīšanu objektā avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā un kas ir atbildīga par seku likvidēšanas pasākumu veikšanu pēc avārijas

Objekta atbildīgā persona ir vecākais operators Xxxxx Xxxxx.

6.2. Persona (vārds, uzvārds, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese), kas ir atbildīga par sakariem ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citām institūcijām ikdienā un sadarbību ar minētajām institūcijām avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā

Xxxxxxxx Vičiulis, mob. 29233041, e-pasts: xxxxxxxx@xxxxxx.xx

6.3. Informācija par darbinieku pienākumiem attiecībā uz civilās aizsardzības nodrošināšanu un avāriju ierobežošanu un likvidēšanu objektā

Objektam ir izstrādātas darba aizsardzības un ugunsdrošības instrukcijas, x.xx. rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā, kā arī rīcības plāns degvielas vai gāzes noplūdes gadījumā, kur norādīta darbinieku rīcība civilās aizsardzības nodrošināšanai un avāriju ierobežošanai un likvidēšanai. Darbinieki avārijas gadījumā rīkojas atbilstoši amata kompetencei un saskaņā ar instrukcijām un rīcības plāniem, kā arī atbildīgās personas rīkojumiem. Darbinieki ir apmācīti rīcībai avāriju gadījumos un iespēju robežas veic avāriju pārvaldīšanas pasākumus, atkarīgi no avārijas rakstura. Vienlaikus pēc operatīvo dienestu ierašanās darbinieki izpilda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk–VUGD) glābšanas darbu vadītāja (turpmāk– GDV) mutiskus rīkojumus, kā arī citu valsts institūciju amatpersonu likumīgās prasības.

6.4. Informācija par objektā izveidotajām reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanas vienībām vai ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu

Atsevišķas reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanas vienības objektā nav izveidotas. Saskaņā ar objekta un uzņēmuma rīcības plāniem un instrukcijās norādīto, apdraudējuma gadījumā, katra darbinieka pienākums, iespēju robežās un nepakļaujot sevi un apkārtējus nopietnām un tiešām briesmām, veikt avārijas pārvaldīšanas pasākumus, lai nepieļautu avārijas eskalāciju un likvidēt tās kaitīgās sekas.

Saņemot informāciju par avāriju uz objektu ierodas atbildīgā persona un iesaista citus uzņēmuma darbiniekus atkarībā no avārijas vai negadījuma rakstura, kā arī, ja nepieciešamas, iesaista glābšanas un citus atbildīgus dienestus.

7. Informācija par darbinieku apmācību rīcībai avārijas gadījumā, civilās aizsardzības jautājumos un pirmās palīdzības sniegšanā

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” prasībām objektā atbildīgā persona ne retāk kā reizi gadā organizē praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu "Rīcība ugunsgrēka gadījumā".

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 5.decembra noteikumu Nr.716 “Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam” 5.punktu, objekta vadītājs nodrošina civilās aizsardzības apmācību.

Civilās aizsardzības apmācības saturs nodrošina, ka apmācības procesā persona, kas nodarbināta objektā, apgūst:

− zināšanas par objekta civilās aizsardzības plānu;

− zināšanas par valstī iespējamām katastrofām un to sekām;

− zināšanas par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu;

− zināšanas par iestādēm, kas nodrošina katastrofu pārvaldīšanu;

− zināšanas par civilās aizsardzības sistēmu;

− pirmās palīdzības sniegšanas prasmes dzīvībai kritiskās situācijās (piemēram, bīstamas asiņošanas apturēšana, atdzīvināšanas pasākumi), kā arī palīdzības izsaukšanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 19.septembra noteikumu Nr.563 “Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība” C kategorijas paaugstinātas

bīstamības objektos – teorētiskās civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācības organizē ne retāk kā reizi trijos gados.

Objekta nodarbinātie ir apmācīti pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumu Nr.557 “Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā”.

8. Apraksts par pasākumiem, kas samazina risku darbiniekiem darba vietā un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā

8.1. Darbinieku brīdināšana par draudiem, informēšana par rīcību avārijas vai katastrofas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī turpmākā informēšana

Avārijas draudu gadījumā nodarbinātājs vai klients atslēdz gāzes vai degvielas padevi nospiežot avārijas pogu pie pildnem, lai novērstu noplūdi. Ja nepieciešamas, darbinieki un apmeklētāji tiks brīdināti un informēti par rīcību avārijas gadījumā mutiski. Papildus paredzēts, ka par konstatētajiem bojājumiem vai avārijām nodarbinātājs vai klients telefoniski informē uzņēmuma atbildīgus darbiniekus. Rīcība plāns avārijas gadījumā un attiecīgo atbildīgo personu kontaktinformācija ir norādīta informatīvajos plakātos kas ir izvietoti pie pildnes.

8.2. Īss apraksts par darbinieku nepieciešamo darbību pēc brīdinājuma saņemšanas

Pēc brīdinājuma saņemšanas darbiniekiem rīkojas sasākšanā ar darba aizsardzības un ugunsdrošības instrukcijām un atbildīgās personas norādījumiem. Katra darbinieka pienākums, iespēju robežās, nodrošināt:

− apmeklētāju evakuāciju;

− prīmas palīdzības pasākumus līdz NMPD vai VUGD ierašanos;

− tehnoloģisko iekārtu, elektroinstalācijas, elektroiekārtu, elektroierīču un inženiertīklu atvienošanu vai pārslēgšanu uz darba režīmu, kas neveicina avārijas attīstību un neierobežo to likvidēšanu;

− rīcības, lai iespēju robežas nepieļautu avārijas eskalāciju un tās bīstamo faktoru izplatīšanos x.xx. veicot aizdegšanas dzešanu.

Pastāvot nopietnam un tiešam briesmām darbinieku pienākums ir evakuēties ārpus bīstamās zonas uz noārdīto drošo pulcēšanās vietu, nepakļaujot sevi bistamo faktoru iedarbibai un papildu riskam. Uzturoties drošā pulcēšana vietā vai droša attaluma darbinieku pienākumi ir:

− sagaidīt dienestu ierašanos;

− ziņot par avārijas apstākļiem;

− turpmāk ievērot operatīvo dienestu rīkojumus, instrukcijas vai prasības;

− sniegt visu iespejamo atbalstu avarijas likvidešanā.

8.3. Drošības pasākumi darbiniekiem un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā

Darbiniekiem un citām personām avārijas gadījumā ir jāievēro atbildīgās personas norādījumi, jārīkojas atbilstoši izstrādātajiem rīcības plāniem. Ja avāriju novērst nav iespējams nepakļaujot sevi nopietnam riskam, jāevakuējas droša attālumā uz norādīto drošu pulcēšanas vietu virzoties prom no negadījuma vietas pret vai perpendikulari vēja virzienam. Nepieciešamības gadījumā jāizmanto darbam paredzētus individuālās aizsardzības līdzekļus. Personām, kas apguvušas pirmās palīdzības sniegšanas apmācību, jāsniedz pirmā palīdzība cietušajiem.

9. Avārijas draudu reģistrēšanas un ārējās brīdināšanas pasākumu sistēmas raksturojums

9.1. Kārtība, kādā reģistrē avārijas un avārijas draudus

Drošības sistēmas efektivitāti nosaka tās tehnisko līdzekļu un darbinieku pareiza darbība. Objektā nelaimes gadījumi tiek reģistrēti “Darbā notikušo nelaimes gadījumu reģistrācijas žurnālā” par ko atbildīgs ir Xxxxxxxx Xxxxxxxxxx. Atteikumi, bojājumi, kļūmes tiek reģistrēti attiecīgajos Tehnoloģisko kļūmju un apkopju remonta kļūmju reģistrācijas žurnālos. Reģistrācijas notiek tajā pašā dienā. Reģistrējot nevēlamo notikumu norāda – iekārtas nosaukumu, atteikuma vai kļūdas veidu, tā izraisītās sekas (tehnoloģiskā procesa aizkavēšanās laiks, noplūdes apjoms u.c.), nepieciešamos pasākumus (iekārtas apkopi, remontu, maiņu u.c.), lai novērstu nevēlamā notikuma atkārtošanos. Xxxxxxxx Xxxxxxxxxx par nevēlamo notikumu tajā pašā dienā vai nākošās dienas rītā informē vadību.

Žurnālos uzkrātā informācija tiek izmantota dažādu notikušu negadījumu izmeklēšanā

– to cēloņu noskaidrošanai. Tehnoloģisko iekārtu kļūmes tiek izvērtētas ikgadēja kvalitātes sistēmas vadības pārskata sapulcēs un dokumentētas sapulču protokolos.

Papildus iepriekš minētajai informācijai avārijas gadījumā tiek analizētas organizatoriskās un administratīvās kļūdas, kā arī drošības sistēmas efektivitāte.

9.2. Kārtība un veids, kādā atbildīgā persona par avārijas draudiem vai avāriju ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, attiecīgajai pašvaldībai un citām institūcijām

Par avārijas draudiem vai avāriju atbildīgā persona vai viņas prombūtnes laikā viņa pienākumu izpildītājs nekavējoties ziņo VUGD pa tālruni 112, kā arī, ja nepieciešams, attiecīgajai pašvaldībai un Valsts vides dienestam vai citām institūcijām izmantojot apziņošanas shēmu (sk. 5.pielikumu).

9.3. Informācija, ko iekļauj sākotnējā brīdinājumā, un kārtību, kādā sniedz turpmāko informāciju, kā arī detalizētāku informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama

Ziņojot par nevēlamu notikumu vai avāriju, atbildīgā persona norāda šādu informāciju:

− ziņojuma sniedzēja adrese, uzvārds un amats, kā arī ziņojuma saņēmēja uzvārds un amats;

− ziņojuma sniegšanas laiks;

− datums, laiks un vieta (objekta adrese) vai cita informācija, kas precizē notikuma vietu;

− nepieciešamā palīdzība.

Turpmāk, ja ir nepieciešamas, atbildīgā persona sniedz papildu informāciju dienestiem par nevēlamo notikumu vai avāriju, norādot:

− nevēlamā notikuma vai avārijas veidu un īsu raksturojumu (piemēram, ugunsgrēks, sprādziens, bīstamo vielu noplūde gaisā, ūdenī), kā arī apjomu un nozīmīgumu;

− veiktos novērojumus, mērījumus vai prognozes, kas raksturo nevēlamo notikumu vai avāriju, kā arī iespējamo tās attīstību;

− risku, ko avārija rada objektā (piemēram, atkārtotu sprādzienu, bīstamo vielu noplūdi, darbinieku saindēšanos), un kaitīgo ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem un citiem cilvēkiem, kas atrodas objekta tuvumā, vai vidi;

− citu pieejamo informāciju (datus), kas nepieciešama, lai novērtētu avārijas seku nevēlamo ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

− pieejamās ziņas par avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām;

− veiktos avārijas ierobežošanas, likvidēšanas vai seku samazināšanas pasākumus vai citus pasākumus.

9.4. Kārtība un veidu, kādā brīdina objektā nodarbinātos, objekta apakšuzņēmējus, apakšnomniekus un apmeklētājus, kā arī iedzīvotājus

Blakus esošo uzņēmumus paredzēts informēt telefoniski saskaņā ar apziņošanas shēmu (sk. 5.pielikumu) vai, ja iespējams, mutiski. Nepieciešamības gadījumā apkārtējo uzņēmumu darbinieku, apmeklētājus, kā arī iedzīvotājus informēšanai, pēc atbildīgas personas attiecīga lūguma, plānots iesaistīt apsardzes firmas SIA “Mega Sargs” personālu. Vienlaikus, lielas avārijas gadījumā, atbildīgā persona lūgs operatīvo dienestu resursus iesaistīties apdraudējumā zonā esošos cilvēku brīdināšanā, paziņojumu translējot izmantojot operatīvo transportlīdzekļu skaļruņus, vai ierodoties klātienē darba vai dzīves vietās.

10. Informācija par reaģēšanas pasākumiem

10.1. Avārijas draudu ierobežošana un likvidēšana, lai tie nepāraugtu avārijā, bet avārijas gadījumā – tās ierobežošanu, kontroli un likvidēšanu objekta teritorijā, kā arī samazina avārijas draudu vai avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu

Nelielās degvielas vai gāzes noplūdes gadījumā darbinieki vai klients novērš noplūdi aizverot attiecīgus aizbīdņus. Apdraudējuma gadījumā paredzēts no riska faktoru iedarbības zonas evakuēt transportlīdzekļus, ka arī citus bīstamo vielu uzglabāšanas tvertnes. Bīstamo vielu uzglabāšanas tvertnes, kuri pakļauti siltums starojumam, atdzēšana paredzēta no ugunsdzēsības akas, kura savienota ar blakus esošo kanālu (sk. 3.pielikuma 3.2.att.). Ja ugunsgrēks nav saistīts ar degvielas vai gāzes degšanu, šādu aizdegšanu paredzēts dzēst ar ugunsdzēsības līdzekļiem (ugunsdzēšamie aparāti, ugunsdzēsības pārklāji un ugunsdzēsības aka).

10.2. Saistīti ar cilvēku un vides aizsardzību objekta teritorijā avārijas gadījumā

Avārijas gadījumā cilvēku drošības nodrošināšanai tiek veikta darbinieku un apmeklētāju evakuācija no apdraudētās zonas. Darbinieki, kuri iesaistīti avārijas likvidēšanas

darbos tiek apgādāti ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem (darba apģērbs, cimdi, specialie apavi, brilles, galvassega u.tml.).

Gāzes noplūdes gadījumā vides piesārņojums pastāvēs īslaicīgi, jo gāze iztvaiko neatstājot būtisku ietekmi uz vidi.

10.3. Nepieļauj vai aizkavē avārijas seku izplatīšanos ārpus objekta teritorijas

Plānotie pasākumi, lai nepieļaut vai aizkavētu avārijas seku izplatīšanos ārpus objekta teritorijas ir norādītas 10.1.apakšnodaļā.

10.4. Nodrošina iedzīvotāju brīdināšanu un turpmāku savlaicīgu informācijas sniegšanu iedzīvotājiem apdraudētajā teritorijā, kur tas nepieciešams

Plānotie pasākumi cilvēkiem kas varētu avārijas gadījumā atrasties blakus objektam, ir norādīti 9.4.apakšnodaļā. Papildus, liela mērogā un ilgstošās avārijas gadījumā operatīva štāba ietvaros tiks sagatavots informatīvais ziņojums sabiedrības informēšanai izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

10.5. Nodrošina piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, lai likvidētu avārijas iedarbību uz cilvēkiem vai vidi

Atbildīgā persona pēc rūpnieciskās avārijas noskaidro rūpnieciskās avārijas apstākļus un iespējamos cēloņus kā arī rūpnieciskajā avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām, pieejamo informāciju pa rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

Atbildīgā persona plāno un realizē pasākumus, kas paredzēti, lai:

⮚ samazinātu notikušās rūpnieciskās avārijas vidēja termiņa un ilgtermiņa iedarbību un sekas;

⮚ izpētītu šīs avārijas ilgtermiņa iedarbību un sekas;

⮚ novērstu šādas avārijas atkārtošanās iespēju.

⮚ Pēc avārijas vai katastrofas:

⮚ Pamatojoties uz avārijas izvērtēšanas komisijas atzinumu un ieteikumiem, kā arī valsts institūciju veikto pārbaužu aktiem un protokoliem:

⮚ īsteno īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa atjaunošanas pasākumus, kas nepieciešami, lai rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem vai vidi samazinātu vai novērstu, tai skaitā:

⮚ savāc rūpnieciskās avārijas laikā radušos atkritumus, atdala bīstamos atkritumus, nodrošina to drošu pagaidu uzglabāšanu un nogādā tos speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vai pagaidu uzglabāšanas vietās tā, lai tie neapdraudētu cilvēkus, vidi vai personas īpašumu;

⮚ veic monitoringu (piemēram, ņem un analizē paraugus, veic mērījumus) un izstrādā prognozes, kas nepieciešamas, lai noteiktu vai novērtētu rūpnieciskās avārijas seku apjomu, smagumu un izplatību, kā arī šīs avārijas kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un vidi;

⮚ veic piesārņotās vietas sanāciju;

⮚ veic citus pasākumus, kas nepieciešami rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai;

⮚ īsteno pasākumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju;

⮚ ja nepieciešams, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizē un papildina drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu.

VVD pēc rūpnieciskās avārijas izveido un vada rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas komisiju, kuras sastāvā iekļauj valsts institūciju pārstāvjus (ievērojot to kompetences sadalījumu), attiecīgās pašvaldības pārstāvi, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus. VVD apkopo ziņas par ekspertiem vai institūcijām, kuras var sniegt informāciju, ko var izmantot rūpniecisko avāriju izvērtēšanā, novēršanā vai to bīstamības un seku samazināšanā.

Atbilstoši 2007.gada 24.aprīļa MK noteikumu Nr.281 “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.281) prasībām, ja ir nodarīts kaitējums videi, VVD nekavējoties nodrošina videi nodarītā kaitējuma vietas pārbaudi, lai sniegtu sākotnējo vērtējumu par kaitējumu videi un noteiktu neatliekamos pasākumus. Pārbaudē dienests apseko videi nodarītā kaitējuma vietu un novērtē tā apmēru un veidu, kaitējumam pakļautos dabas resursus un cilvēku veselību, kaitējuma iespējamo izplatību un tā novēršanas iespējas. Ja kaitējums videi rada vai var radīt draudus vai nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, dienests pieaicina Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu speciālistus, lai novērtētu kaitējumu videi un noteiktu, organizētu vai novērtētu neatliekamos pasākumus un sanācijas pasākumus.

Pēc pārbaudes VVD nekavējoties sastāda pārbaudes aktu. Xxxxxxxxx aktā norāda arī termiņu, līdz kuram operatoram, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi, jāiesniedz dienestā neatliekamo pasākumu plāns saskaņošanai. Ja neatliekamie pasākumi veicami nekavējoties un operators tos nav veicis, dienests pārbaudes aktā norāda pasākumus, kuri operatoram jāveic. Ja dienests pārbaudē konstatē, ka operators jau ir veicis nepieciešamos neatliekamos pasākumus, pārbaudes aktā norāda veiktos pasākumus.

Atbildīgā persona pārbaudes aktā norādītajā termiņā iesniedz dienestā neatliekamo pasākumu plānu. VVD 30 dienu laikā izvērtē neatliekamo pasākumu plānu un pieņem lēmumu par neatliekamo pasākumu veikšanu. Lēmumā norāda termiņu, kādā operatoram jāveic neatliekamie pasākumi. Ja nepieciešams, lēmumā sniedz norādījumus operatoram par veicamajiem pasākumiem.

Pēc neatliekamo pasākumu veikšanas operators nekavējoties par to rakstiski informē VVD. VVD organizē šo pasākumu izvērtēšanu un novērtē videi nodarīto kaitējumu.

Atbildīgā persona atbilstoši pārbaudes aktā noteiktajam termiņam izstrādā sanācijas pasākumu plānu, ņemot vērā MK noteikumu Nr.281 IV nodaļā minētās prasības, un iesniedz to VVD izvērtēšanai un apstiprināšanai.

Ja atbildīgā persona, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi, sanācijas pasākumu laikā konstatē, ka ar VVD lēmumā norādītajiem sanācijas pasākumiem nevar novērst kaitējumu videi, atbildīgā persona iesniedz VVD iesniegumu, kurā pamato nepieciešamību veikt grozījumus VVD pieņemtajā lēmumā.

Pēc sanācijas pasākumu veikšanas atbildīgā persona rakstiski informē VVD par veiktajiem pasākumiem, pievienojot iesniegumam informāciju, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi ir veikti atbilstoši VVD lēmumam, tai skaitā akreditētu laboratoriju veikto analīžu testēšanas pārskatus.

Lai konstatētu, vai kaitējums videi ir novērsts atbilstoši VVD pieņemtajam lēmumam, VVD veic pārbaudi. Xxxxxxxx VVD piesaista attiecīgus speciālistus, ja VVD rīcībā nav nepieciešamo speciālistu vai VVD lēmuma pieņemšanai tas ir nepieciešams. Pārbaudes aktā

norāda konstatētos faktus, kā arī nosaka operatoram veicamo vides monitoringu un termiņu monitoringa datu iesniegšanai VVD, lai pārliecinātos, vai veiktie sanācijas pasākumi ir pietiekami efektīvi un nenotiek vides stāvokļa pasliktināšanās.

Informāciju par gadījumu, kad radies kaitējums videi vai tieša kaitējuma draudi, iesniedz dienestā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc nodarītā kaitējuma videi vai radītā tieša kaitējuma draudiem. Ja sanācijas pasākumi attiecībā uz nodarīto kaitējumu videi šajā termiņā nav vēl pilnībā pabeigti, iesniedz informāciju par kaitējumu videi un jau veiktajiem pasākumiem. Turpmāko informāciju iesniedz pēc sanācijas pasākumu pabeigšanas, bet ne retāk kā reizi gadā.

Gāzes noplūdes gadījumā vides piesārņojums pastāvēs īslaicīgi, jo gāze iztvaiko neatstājot būtisku ietekmi uz vidi, šajā sakarā sanācijas pasākumi nav nepieciešami. Ja avārijas rezultātā tomēr tiks konstatēts vides piesārņojums objektā ir paredzēts iestāstīt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Eko Kurzeme”, ar kuru ir noslēgts līgums.

11. Detalizēts šādu būtiskāko avārijas gadījumā nodrošināmo pasākumu apraksts (ja nepieciešams, pievienojot atbilstošus attēlus):

11.1. Evakuācijas pasākumi

Iekšēja vai ārēja apdraudējuma gadījumā, lai nodrošinātu darbinieku un citu personu drošību, ir jāveic evakuācija. Iespējamie cilvēku un autotransporta evakuācijas ceļi ir piegulošie ceļi un trotuāri (sk.3.pielikuma 3.2.att.).

Pēc informācijas, par avāriju, saņemšanas darbiniekiem, kas nepiedalās avārijas seku likvidēšanā no uzņēmuma teritorijas jāevakuējas. Darbinieku pienākums informēt apmeklētājus par evakuācijas nepieciešamību noradītajā virzienā, ja ir iespējams palīdzēt apmeklētājiem nekavējoties evakuēties.

Evakuāciju jāveic ievērojot meteoroloģiskus apstākļus un jāvirzās projām no objekta, pretvēja virzienā vai perpendikulari tām.

Evakuācijas laikā jāievēro, ka pulcēšanās nevar notikt vietās, no kurām, katastrofas plašākas eskalācijas gadījumā ir apgrūtināta tālāka izkļūšana. Ne cilvēku ne autotransporta evakuācija nav pieļaujama virzienā, kas traucē glābšanas dienestu piebraukšanu un izvēršanos.

11.2. Pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pasākumi cietušajiem

Xxxxx palīdzību iespējamiem cietušajiem var sniegt uzņēmuma darbinieki, kuri ir apmācīti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi Nr.557 ”Noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā”. Objekts ir nodrošināts ar pirmās palīdzības aptecinām (sk. 3.pielikuma 3.1.att.) Pēc tam, kad notikuma vietā ierodas VUGD par cietušo jāinformē VUGD GDV. Turpmāk paredzēts, ka pirmo palīdzību sniegs VUGD darbinieki līdz NMP dienesta ierašanas brīdim. Pēc pirmās palīdzības sniegšanas, ja nepieciešams, NMPD cietušos transportēs uz slimnīcu.

11.3. Sabiedriskās kārtības uzturēšana objektā un īpašuma apsardze

Sabiedrisko kārtību un īpašuma apsardzi nodrošina objekta darbinieki un apsardzes uzņēmums SIA „Mega Sargs” (ierodas nostrādājot apsardzes signalizācijai vai ar

videonovērošanas sistēmas palīdzību konstatējot incidentu). Pēc nepieciešamības tiks izsaukta Valsts, ka arī pašvaldības policiju struktūrvienības sabiedriskās kārtības uzturēšanai.

11.4. Alternatīvā enerģijas avota nodrošināšana

Objektā nav alternatīvā enerģijas avota. Elektroenerģijas atsegumi neietekmē tehnoloģisko procesu drošību un nevar būt par cēloni ugunsgrēkiem vai citam avārijām ar bīstamajam vielām.

11.5. Objekta darbības nodrošināšanas vai tās drošas pārtraukšanas pasākumi

Jebkura apdraudējuma gadījumā objekta darbība tiek pārtraukta. Tehnoloģisko procesu apturēšanas kārtību nosaka tehnoloģiskās instrukcijas.

11.6. Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi Riska scenāriji ir norādīti 4.1.apaksnodaļā. Izvērtējot riskus, kā arī plānojot attiecīgus pasākumus tika secināts, ka preventīvie un reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi pēc

būtības ir vienādi (sk. 11.1. un 11.2. tabulas).

Riska nosaukums – degvielas/gāzes noplūdē, ugunsgrēks, sprādziens

11.1. tab.

Nr. p.k.

Pasākuma nosaukums

Izpildes termiņš

Lēmuma pieņēmējs

Par izpildi atbildīgā persona

Izpildītāji

1. Preventīvie un gatavības pasākumi

Ugunsdrošības, darba aizsardzības (DA) un civilās aizsardzības (CA) dokumentācijas izstrāde un korekcija.

Atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām.

Uzņēmuma vadība

Objekta atbildīgā persona

Par ugunsdrošību, darba aizsardzību un civilās

aizsardzību nozīmēti atbildīgie darbinieki.

Darbinieku instruēšana ugunsdrošības, DA, CA jomās.

Atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām.

Uzņēmuma vadība

Objekta atbildīgā persona.

Par ugunsdrošību, darba aizsardzību un civilās

aizsardzību nozīmēti atbildīgie darbinieki.

Objekta ēku un teritorijas uzturēšana un apsaimniekošana.

Atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām.

Uzņēmuma vadība

Objekta atbildīgā persona un uzņēmuma vadība.

Par ugunsdrošību, darba aizsardzību un civilās

aizsardzību nozīmēti atbildīgie darbinieki.

Objekta ēku un teritorijas nodrošināšana attiecīgajām zīmēm, ugunsdzēsības līdzekļiem, kā arī citiem avārijas pārvaldīšanas resursiem (x.xx. IAL) un inventāru.

Atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām.

Uzņēmuma vadība

Objekta atbildīgā persona.

Par ugunsdrošību, darba aizsardzību un civilās

aizsardzību nozīmēti atbildīgie darbinieki.

Praktisko nodarbību un CA mācību organizēšana.

Atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām.

Uzņēmuma vadība

Objekta atbildīgā persona.

Par ugunsdrošību un civilās

aizsardzību nozīmēti atbildīgie darbinieki.

Elektroietaišu,inženiertehnisko iekārtu un tehnoloģisko iekārtu apkopes un modernizācija.

Atbilstoši apkopes reglamentiem, regulāri.

Uzņēmuma vadība

Objekta atbildīgā persona.

Līgumorganizācijas, nodarbinātie.

Objekta pastāvīga uzraudzība un apsardze.

Saskaņā ar noslēgtiem līgumiem un nodarbināto pienākumiem.

Uzņēmuma vadība

Objekta atbildīgā persona.

Līgumorganizācijas, nodarbinātie.

11.2. tab

Rīcības plāns bīstamo vielu noplūžu gadījumā

Riska nosaukums – degvielas/gāzes noplūdē, ugunsgrēks, sprādziens

Nr. p.k.	Pasākuma nosaukums	Izpildes termiņš	Lēmuma pieņēmējs	Par izpildi atbildīgā persona	Izpildītāji
2. Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
1.	Pārtraukt gāzes noplūdi piespiežot sūkņa apstādināšanas pogu (avārijas poga „STOP”). Novērst iespējamos aizdegšanās avotus.	Nekavējoties	Persona kura konstatē negadījumu	Persona kura konstatē negadījumu, Atbildīgā persona	Persona kura konstatē negadījumu, Atbildīgā persona, nodarbinātie, klienti.
2.	Trauksmes izsludināšana un apkārtējo cilvēku brīdināšana par pastāvošajiem draudiem	Nekavējoties	Persona kura konstatē negadījumu	Persona kura konstatē negadījumu, Atbildīgā persona	Persona kura konstatē negadījumu, Atbildīgā persona, nodarbinātie, klienti.
3.	VUGD un citu dienestu informēšana	Nekavējoties	Persona kura konstatē negadījumu	Persona kura konstatē negadījumu, Atbildīgā persona	Persona kura konstatē negadījumu, Atbildīgā persona, nodarbinātie, klienti.
4.	Apmeklētāju un citu cilvēku evakuācija ārpus bīstamās zonās. Aizliegts iedarbināt transportlīdzekļu dzinējus!	Nekavējoties	Ņemot vērā faktisko situāciju, jebkurš nodarbinātājs	Atbildīgā persona	Atbildīgā persona, nodarbinātie, klienti.
5.	Pirmās palīdzības sniegšana cietušajiem un NMPD izšaušana	Nekavējoties	Ņemot vērā faktisko situāciju, jebkurš nodarbinātājs	Atbildīgā persona	Nodarbinātie kuri ir apmācīti pirmās palīdzības sniegšanā
6.	Tehnoloģisko iekārtu, elektroinstalācijas, elektroiekārtu, elektroierīču un inženiertīklu atvienošana vai pārslēgšanu uz darba režīmu, kas neveicina avārijas attīstību un neierobežo tā likvidēšanu	Nekavējoties	Iekārtas operators, Atbildīgā persona, nodarbinātie	Iekārtas operators, Atbildīgā persona, nodarbinātie	Iekārtas operators, Atbildīgā persona, nodarbinātie
7.	Noplūdes novēršanas pasākumi (attiecīgo aizbīdņu aizvērtēšana)*	Nekavējoties	Iekārtas operators, Atbildīgā persona	Iekārtas operators, Atbildīgā persona	Iekārtas operators, Atbildīgā persona

8.	Ja aizdegšanas nav saistītā ar gāzes noplūdi. Aizdegšanas dzešanas izmantojot ugunsdzēsības līdzekļus*	Nekavējoties	Ņemot vērā faktisko situāciju, jebkurš nodarbinātājs	Atbildīgā persona	Iekārtas operators, Atbildīgā persona, nodarbinātie
9.	Ja deg gāze, ļaut tai sadegt! Iespēju robežas aizsargāt (atdzesējot) citas spiediekārtas vai tvertnes*	Nekavējoties	Iekārtas operators, Atbildīgā persona	Iekārtas operators, Atbildīgā persona	Iekārtas operators, Atbildīgā persona, nodarbinātie
10.	Pēc nepieciešamības turpmāka apziņošanas un informēšanas pasākumi	Nekavējoties	Atbildīgā persona	Atbildīgā persona	Nodarbinātie
11.	VUGD sagaidīšana droša vietā informējot par cilvēkiem, kuri atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā vietā, objekta ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, ugunsbīstamību, sprādzienbīstamību un citiem bīstamiem faktoriem	Līdz VUGD un citu operatīvo dienestu ierašanas brīdim.	Atbildīgā persona, nodarbinātie	Atbildīgā persona, nodarbinātie	Atbildīgā persona, nodarbinātie
12.	Rīkoties saskaņā ar VUGD GDV rīkojumiem, instrukcijām vai prasības.	Līdz avārijas likvidācijas	VUGD GDV	Atbildīgā persona, nodarbinātie	Atbildīgā persona, nodarbinātie
13.	Sniegt visu iespējamo atbalstu avārijas pārvaldīšanas pasākumu īstenošanā.	Līdz avārijas seku likvidācijas brīdim	VUGD GDV, Atbildīgā persona	Atbildīgā persona, nodarbinātie	Atbildīgā persona, nodarbinātie

Piezīme :*

− ja nepastāv nopietni un tieši draudi nodarbināta dzīvībai un veselībai,

− nodarbinātais ir nodrošināts ar atbilstošiem IAL un citiem resursiem avārijas pārvaldīšanai,

− nodarbinātais ir apmācīts konkrētā uzdevuma veikšanai.

11.7. Pasākumi pēc avārijas, kas nepieciešami, lai novērstu, likvidētu vai būtiski samazinātu avārijas ietekmi uz cilvēkiem vai vidi

Pēc avārijas likvidēšanas objektā, atbildīgā persona, piesaistot uzņēmuma vadību, citus tehniskos speciālistus, sagatavo “Avāriju seku likvidēšanas pasākumu plāna” projektu, norādot tajā neatliekamos īstermiņa pasākumus, vidējā termiņa un ilgtermiņa pasākumus, darbu izpildei nepieciešamos materiāltehniskos u.c. resursus, finansējumu tā iespējamos avotus, izpildītājus, x.xx. specializētās līgumorganizācijas, plānoto darbu secību, to izpildes termiņus. Plāns saskaņojams ar valdi un to apstiprina termināla vadītājs – atbildīgā persona.

par:

Pēc avārijas vai katastrofas atbildīgā persona rakstiski informē Valsts vides dienestu

⮚ rūpnieciskās avārijas apstākļiem un iespējamiem cēloņiem;

⮚ rūpnieciskajā avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām – to nosaukumus, bīstamās īpašības vai klasifikāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulas (EK) Nr. 1907/2006(turpmāk – regula Nr. 1272/2008), un produktu identifikatorus, piemēram, CAS numurus;

⮚ pieejamo informāciju par rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

⮚ sadarbībā ar valsts institūcijām veiktajiem pasākumiem;

⮚ pasākumiem, kas paredzēti, lai:

⮚ samazinātu notikušās rūpnieciskās avārijas vidēja termiņa un ilgtermiņa iedarbību un sekas;

⮚ izpētītu šīs avārijas ilgtermiņa iedarbību un sekas;

⮚ novērstu šādas avārijas atkārtošanās iespēju.

⮚

12. Apraksts par rīcību avārijas draudu vai avārijas nevēlamo seku apjoma vai smaguma samazināšanai vai ierobežošanai un stāvokļa kontrolei, norādot iekārtas, kas jāsargā vai jāglābj no avārijas ietekmes, kā arī avārijas izejas, pulcēšanās vietas un evakuācijas ceļus un kārtību, kādā

apstādināmi tehnoloģiskie procesi, iekārtas vai objekti

Objekta rīcību avārijas gadījumā norādīta iekšējās instrukcijas un rīcību plāns. Ja negadījumā tiek iesaistītas degvielas vai gāzes tvertnes nepieciešamas nepieļaut avārijas eskalāciju, novērst degvielas vai gāzes noplūdi. Ja spiediekārtu kompleksa tvertnes pakļautas siltumstarojuma iedarbībai, tās jāatdzesē ar ūdenī, lai nepaļautu to sabrukšanu ar turpmāko sprādzienu un ugunsgrēka attīstību.

12.1 Iekārtas, kas jāglābj vai jāsargā no avārijas ietekmes

Jebkura objekta teritorijā notikuša ugunsgrēka gadījumā jāsargā objekti, kuros atrodas bīstamās vielas (degviela vai gāze) un tie ir:

− degvielas un gāzes spiediekārtu kompleksa tvertnes;

− degvielas un gāzes uzpildes punkts;

− autocisternas.

Konstatējot degvielas/gāzes vai citu uzliesmojošu vielu noplūdi jānovērš jebkādus aizdegšanas ierosinātājus, jāpārtrauc jebkuri uguns darbi, transporta kustība objekta teritorijā, jāatslēdz elektroenerģijas padevi noplūdes vietas tuvumā. Elektroenerģijas apgādes atslēguma punktu atrašanās vietas sk. 3.pielikuma 3.1.att.

12.2 Avārijas izejas, pulcēšanās vietas un evakuācijas ceļi

Evakuācijai paredzēti objektam pieguloši ceļi (sk.3. pielikuma 3.2.att.).

12.3 Kārtība, kādā apstādināmi tehnoloģiskie procesi, iekārtas vai objekti

Tehnoloģisko procesu apturēšanas kārtību, tai skaitā avārijas situācijās, nosaka iekārtu tehnoloģiskās instrukcijas. Avārijas gadījumā gāzes padevi uzpeldēs punktā pārtrauc piespiežot avārijas “STOP” pogu.

13.Resursi (arī materiālo rezervju, signalizācijas un citu drošības iekārtu, atbilstoši apmācītu darbinieku un citu pieejamo resursu)

13.1. Resursus, kas pieejami objektā

13.1.1. Agrīnās brīdināšanas sistēma, sakaru nodrošinājums

Lai savlaicīgi atklāt neveļamo notikumu un brīdināt darbiniekus un apmeklētājus par pastāvošiem draudētiem administratīvajā ēkā ir ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija sistēma. Teritorijā ir ierīkota videonovērošana.

Avārijas situācijās operatīvām vajadzībām objekts izmanto:

− mobilos telefonus;

− sakariem ar glābšanas dienestiem – stacionārā telefona līnijas un mobilos telefonus;

− sakariem ar pašvaldību un valsts institūcijām – stacionārā telefona līnijas un mobilos telefonus.

Ārējo apdraudējumu vai katastrofu gadījumos informāciju par iespējamiem apdraudējumiem var saņemt no plašsaziņas līdzekļiem.

13.1.2. Ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums

Lai sākotnējā stadijā atklāt negadījumu un brīdināt darbiniekus un apmeklētājus par pastāvošiem draudētiem administratīvajā būvē ierīkota automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija sistēma.

Objekta arējā ugunsdzēsības ūdensapgādes tiek nodrošināta no ugunsdzēsības akas, kura savienota ar blakus esošo kanālu (sk. 3pielikuma 3.2.att.). Objekts ir nodrošināts ar ugunsdzēsības līdzekļiem (ugunsdzēsības aparāti, pārklājs) atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem. Ugunsdzēsības līdzekļu atrašanās vietas sk. 3.pielikuma 3.1.att.

13.1.3. Objekta reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanas vienības vai ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta materiāltehniskais nodrošinājums

Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanas vienības funkcijas veic objekta nodarbinātie saskaņā ar instrukcijām un rīcības plāniem. Objekts ir nodrošināts ar ugunsdzēsības līdzekļiem atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem.

13.1.4. Individuālie vai kolektīvie aizsardzības līdzekļi un to izmantošanas kārtība

Objekta darbinieki ir nodrošināti ar nepieciešamiem individuālās aizsardzības līdzekļiem atbilstoši darba aizsardzības noteikumu prasībām. Specialie darbinieku IAL, avārijas pārvaldīšanas pasākumiem, nav paredzēti.

13.1.5. Pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo materiālu saraksts un to izvietojums objektā

Administratīvajā būvē izvietota pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņa (sk. 2.pielikum 3.2.att.). Komplektējot pirmās palīdzības aptieciņa tiek ievērotas MK noteikumu Nr.713 "Noteikumi par kārtību, kādā nodrošina apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, un pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko materiālu minimumu" pielikuma prasības.

13.1.6. Inženiertehnika, transports, darbarīki, speciālais apģērbs, materiālās rezerves vai uzkrājumi

Uzņēmumā transportlīdzekļu nav.

Objekts ir nodrošināts ar atslēdznieku instrumentiem, kā arī citiem rokas un elektriskiem instrumentiem un materiāltehniskiem resursiem. Materiālo rezervju vai uzkrājumu objektā nav.

13.1.7. Avārijas izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuāri, aizsargvaļņi, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces

un citas cilvēka drošībai vai vides aizsardzībai paredzētas iekārtas un aprīkojums Automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma ierīkota administratīvā ēkā. Ugunsdzēsības tehniskajā nodrošinājumā ietilpst ugunsdzēsības aka, kura savienota ar blakus esošo kanālu, pārnēsājamie un pārvietojamie ugunsdzēsības aparāti u.c.

inventārs.

Objekta teritorijā pieejami dažādi absorbenti – paklājiņi un granulas. Ieteicamā proporcija degvielas izlīšanas gadījumā ir norādīta katram konkrētajam absorbentam. Piesārņotā teritorija mazgājama ar ūdens strūklām, piesārņoto ūdeni novadot uz naftas produktu separatoru termināļa teritorijā.

Spiediekārtu komplekss ir nodrošināts ar aizsargbarjerām, kas pasarga tvertnes no transportlīdzekļu ietekmes ceļu satiksmes negadījumā. Tvertnes ir aprīkotas ar drošības vārstiem un aizbīdņiem. Uzpildes punkta ir avārijas “Stop” poga, nospiežot to tiek atslēgts sūknis un pārtraukta gāzes plūsma iekārtā. Uzpildes šļūtene ar savienojumu, gāzes uzpildīšanai transportlīdzeklī, speciali konstruēta, lai pārrāvuma gadījumā nenotiktu vielas nekontrolēta noplūde.

13.2. Resursus, kurus paredzēts piegādāt no citiem komersantiem saskaņā ar savstarpējās palīdzības un sadarbības vienošanos, kā arī laiku, kādā iespējams saņemt attiecīgos resursus

Sākoties rūpnieciskajai avārijai vai rūpnieciskās avārijas laikā nekavējoties paredzēts iesaistīt (ziņot):

⮚ VUGD;

⮚ Patērētāju tiesību aizsardzības centru;

⮚ pašvaldību;

⮚ VVD Liepājas reģionālo vides pārvaldi;

⮚ Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu;

⮚ Valsts un pašvaldības policiju.

Avārijas pārvaldīšanas papildresursi, kurus paredzēts piegādāt no citiem komersantiem nav nepieciešami. Pēc nepieciešamības, atbildīgā persona lems par papildresursu iesaistīšanu, vienojoties ar attiecīgo resursu īpašnieku.

14.Informācija par laiku, kādā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi avārijas dienesti

var ierasties avārijas vietā

VUGD ierašanās laiku notikuma vietā reglamentē 2016.gada 17.xxxxx Xxxxxxxx kabineta noteikumi Nr.297 “Kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic un vada ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus”, kas nosaka, ka pēc izbraukšanas no tuvākās VUGD dienesta daļas (≥ 90 sek.) vai posteņa republikas pilsētās vienība notikuma vietā ierodas astoņu minūšu laikā. Tātad provizoriski VUGD ierašanās laiks ir 9.5 min.

Tuvākās VUGD dislokācijas vietas ir:

− Liepājas 2.daļa, attālums 4,5 km., adrese: Xxxxxxx, Xxxxxxxx xxxx 00, 00000000;

− Liepājas 1.daļas 1. postenis, attālums 6 km., adrese: Liepāja, Xxxxxxxx xxxx 0, t.

63429516;

− Liepājas 1.daļa, attālums 6,9 km., adrese: Xxxxxxx, Xxxxxx xxxx 00/00, 00000000.

Valsts policijas ierašanās laiku notikuma vietā reglamentē 2012.gada 20.xxxxx Ministru kabineta noteikumi Nr. 190 “Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku”, kas nosaka, ka policija uz izsaukumu republikas pilsētās reaģē piecpadsmit minūšu laikā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ierašanās laiku notikuma vietā reglamentē 2013.gada 17.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”, kas nosaka, ka brigādei uz izsaukumu republikas pilsētās jāierodas piecpadsmit minūšu laikā.

15.Objekta civilās aizsardzības plānā norāda kārtību, kādā sniedzama palīdzība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un veicamas

darbības ārpus objekta teritorijas avārijas bīstamības vai seku samazināšanai

Ierodoties VUGD struktūrvienībai avārijas vietā darbiniekiem nepieciešamas informēt ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju (VUGD GDV) par cilvēkiem, kuri atrodas vai varētu atrasties ugunsgrēka apdraudētajā vietā, objekta ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietām un piebraukšanas ceļiem, ugunsbīstamību, sprādzienbīstamību veiktajiem pasākumiem notikuma vietā un citiem bīstamiem faktoriem. Vienlaikus, jāizsniedz drošības datu lapas, kā arī citus pieprasītus dokumentus. VUGD GDV pārņem avārijas likvidēšanas darbu vadību.

Objekta darbinieki, saskaņā ar VUGD GDV rīkojumiem vai lēmumiem, sniedz visu iespējamo atbalstu avārijas pārvaldīšanā un seku likvidēšanas pasākumos.

Pielikumi

Pielikums Nr.1	Objekta atrašanās vieta un objektā iespējamo avāriju seku nevēlamās ietekmes zonas ārpus objekta teritorijas
Pielikums Nr.2	Riska samazināšanas pasākumu plāns
Pielikums Nr.3	Objekta plāni
Pielikums Nr.4	DDL- Datu drošības lapas
Pielikums Nr.5	Apziņošanas shēma un saraksts
Pielikums Nr.6	Ugunsdrošības instrukcija

Document Metadata

Table of Contents

SIA „EAST-WEST TRANSIT”

Document Metadata