21994A1223(21)
21994A1223(21)
23.12.1994. EIROPAS KOPIENU OFICIĀLAIS VĒSTNESIS L 336/273
4. PIELIKUMS
NOLĪGUMS PAR VALSTS IEPIRKUMU
ŠĀ NOLĪGUMA PUSES (turpmāk tekstā – “Puses”),
ATZĪSTOT vajadzību pēc efektīvas daudzpusējas tiesību un pienākumu sistēmas attiecībā uz normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi valsts iepirkuma jomā, lai panāktu pasaules tirdzniecības lielāku liberalizāciju un paplašināšanu un uzlabotu starptautisko sistēmu pasaules tirdzniecībai;
ATZĪSTOT, ka normatīvos aktus, procedūras un praksi valsts iepirkuma jomā nedrīkst izstrādāt, pieņemt vai piemērot ārvalstu vai vietējām precēm un pakalpojumiem un ārvalstu vai vietējiem piegādātājiem tā, lai aizsargātu vietējās preces vai pakalpojumus, vai vietējos piegādātājus, un ka tie nedrīkst diskriminēt ārvalstu preces vai pakalpojumus vai ārvalstu piegādātājus;
ATZĪSTOT, ka ir vēlams nodrošināt normatīvo aktu, procedūru un prakses pārredzamību valsts iepirkuma jomā;
ATZĪSTOT vajadzību noteikt starptautiskas paziņošanas, pārrunu, uzraudzības un strīdu izšķiršanas procedūras, lai nodrošinātu taisnīgu, ātru un efektīvu starptautisko noteikumu piemērošanu valsts iepirkuma jomā un pēc iespējas augstākā līmenī saglabātu tiesību un pienākumu līdzsvaru;
ATZĪSTOT vajadzību ņemt vērā jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, attīstības, finanšu un tirdzniecības vajadzības;
VĒLOTIES saskaņā ar 1979. gada 12. aprīļa Nolīguma par valsts iepirkumu, kas grozīts 1987. gada 2. februārī, IX panta 6. punkta
b) apakšpunktu paplašināt un uzlabot Nolīgumu uz savstarpīguma pamata un paplašināt Nolīguma piemērošanas jomu, iekļaujot tajā pakalpojumu līgumus;
VĒLOTIES sekmēt to, ka šo Nolīgumu pieņem un tam pievienojas valstis, kas nav tā puses; UZSĀKUŠAS turpmākas sarunas atbilstoši šiem mērķiem,
IR NOSLĒGUŠAS ŠO NOLĪGUMU.
I pants
Darbības un piemērošanas joma
1. Šis Nolīgums attiecas uz visiem normatīvajiem aktiem, proce- dūrām un praksi saistībā ar jebkādu iepirkumu, ko veic iestādes, uz kuriem saskaņā ar I papildinājumu (1) attiecas šis Nolīgums.
(1) Katrai Pusei I papildinājumu iedala piecos pielikumos:
— 1. pielikumā iekļauj valsts centrālās pārvaldes iestādes.
— 2. pielikumā iekļauj valsts centrālās pārvaldes iestāžu pakļautībā esošas iestādes.
— 3. pielikumā iekļauj visas pārējās iestādes, kas iepirkumu veic saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem.
— 4. pielikumā uzskaitīti vai nu pakalpojumi, uz ko šis Nolīgums attiecas, vai pakalpojumi, uz ko šis Nolīgums neattiecas.
— 5. pielikumā uzskaitīti būvniecības pakalpojumi, uz ko attiecas šis Nolīgums.
Attiecīgās robežvērtības nosaka katras Puses pielikumos.
2. Šis Nolīgums attiecas uz preču un pakalpojumu iepirkumu jeb- kādā kombinācijā, ko veic ar jebkādiem līgumiem, tostarp izman- tojot tādas metodes kā pirkšana vai izpirkumnoma, noma vai pirkšana kredītā ar vai bez izpirkuma iespējām.
3. Ja saistībā ar iepirkumu, uz kuru attiecas šis Nolīgums, iestā- des prasa, lai uzņēmumi, kas nav iekļauti I papildinājumā, piešķir līgumslēgšanas tiesības saskaņā ar īpašām prasībām, šādām pra- sībām mutatis mutandis piemēro III pantu.
4. Šis Nolīgums attiecas uz visiem iepirkuma līgumiem, kuru vēr- tība nav mazāka par attiecīgo I pielikumā noteikto robežvērtību.
II pants
Līgumu novērtēšana
1. Šā Nolīguma īstenošanas nolūkā līgumu vērtības noteikšanai (1) piemēro šādus noteikumus.
2. Novērtēšanā ņem vērā visa veida atalgojumu, tostarp visas prē- mijas, honorārus, komisijas maksu un procentu ieņēmumus.
3. Iestāde neizvēlas novērtēšanas metodi un nesadala iepirkuma prasību, lai izvairītos no šā Nolīguma piemērošanas.
4. Ja atsevišķas iepirkuma prasības dēļ piešķir vairāk nekā vienu līgumslēgšanas tiesību vai ja līgumus piešķir pa daļām, kā novēr- tēšanas bāzi izmanto:
a) iepriekšējā finanšu gadā vai iepriekšējos 12 mēnešos noslēgtu līdzīgu atkārtotu līgumu faktisko vērtību, ko, ja iespējams, pie- lāgo paredzamām apjoma vai vērtības izmaiņām nākamajos 12 mēnešos, vai
b) paredzamo atkārtotu līgumu vērtību budžeta gadā vai 12 mēnešos pēc pirmā līguma noslēgšanas.
5. Līgumiem par preču vai pakalpojumu izpirkumnomu, nomu vai pirkšanu kredītā vai līgumiem, kuros nav noteikta kopējā cena, novērtēšanas bāze ir šāda:
a) līgumiem uz noteiktu laiku, ja to termiņš ir 12 mēneši vai mazāks, – kopējā līguma vērtība tā darbības laikā, ja to termiņš ir ilgāks par 12 mēnešiem, – to kopējā vērtība, ieskaitot pare- dzamo atlikušo vērtību;
b) līgumiem uz nenoteiktu laiku – mēneša iemaksa, kas reizināta ar 48.
Šaubu gadījumā izmanto otro, proti, b) apakšpunktā minēto, novērtēšanas bāzi.
6. Ja paredzētais iepirkums nosaka vajadzību pēc izvēles notei- kumiem, novērtēšanas bāze ir maksimālā pieļaujamā iepirkuma kopvērtība, ieskaitot iespējamus pirkumus.
(1) Šis Nolīgums attiecas uz visiem iepirkuma līgumiem, kuru paredzamā vērtība laikā, kad saskaņā ar IX pantu publicē paziņojumu, ir vienāda ar robežvērtību vai lielāka par to.
III pants
Valsts režīms un nediskriminācija
1. Attiecībā uz visiem normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi valsts iepirkuma jomā, kuriem piemēro šo Nolīgumu, katra Puse tūlīt un bez nosacījumiem piešķir citu Pušu precēm, pakal- pojumiem un piegādātājiem, kas piedāvā Pušu preces vai pakal- pojumus, ne mazāk labvēlīgu režīmu kā:
a) to, kas piešķirts vietējām precēm, pakalpojumiem un piegādā- tājiem, un
b) to, kas piešķirts jebkuras citas Puses precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.
2. Attiecībā uz visiem normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi valsts iepirkuma jomā, kuriem piemēro šo Nolīgumu, katra Puse nodrošina, ka:
a) tās iestādes neizturas pret valsts teritorijā reģistrētu piegādā- tāju mazāk labvēlīgi kā pret kādu citu valsts teritorijā reģistrētu piegādātāju, pamatojoties uz ārvalstu piederības vai īpašuma tiesību līmeni, un
b) tās iestādes nediskriminē valsts teritorijā reģistrētus piegādā- tājus, pamatojoties uz piegādātās preces vai pakalpojuma ražotājvalsti, ja ražotājvalsts ir šā Nolīguma Puse saskaņā ar IV panta noteikumiem.
3. Šā panta 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz visu veidu muitas nodokļiem un maksājumiem, kas uzlikti importam vai sai- stībā ar importu, uz šādu nodokļu un maksājumu iekasēšanas metodi, uz citiem importa noteikumiem un formalitātēm un uz pasākumiem, kas ietekmē tirdzniecību ar pakalpojumiem, bet kas nav normatīvie akti, procedūras un prakse valsts iepirkuma jomā, uz ko attiecas šis Nolīgums.
IV pants
Izcelsmes noteikumi
1. Precēm vai pakalpojumiem, ko citas Puses importē vai sniedz valsts iepirkuma vajadzībām, uz ko attiecas šis Nolīgums, Puse nepiemēro izcelsmes noteikumus, kas atšķiras no izcelsmes notei- kumiem, ko parastā tirdzniecības apritē un attiecīgā darījuma laikā piemēro tādu pašu preču vai pakalpojumu importam vai pie- gādei no tām pašām Pusēm.
2. Pēc tam, kad izpildīta darba programma preču izcelsmes notei- kumu saskaņošanai, kas jāveic saskaņā ar Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk tekstā – “PTO Līgums”) 1.A pielikumā iekļauto Vienošanos par izcelsmes notei- kumiem, un noslēgtas sarunas par tirdzniecību ar pakalpojumiem, Puses ņem vērā minētās darba programmas un sarunu rezultātus, pēc vajadzības grozot 1. punktu.
Mērķi
V pants
Īpašs un atšķirīgs režīms jaunattīstības valstīm
pakalpojumiem, kas ir iekļauti tās piemērošanas jomas sarakstos, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus. Šādās sarunās pienā- cīgi ņem vērā apsvērumus, kas izklāstīti no 1. punkta a) apakš- punkta līdz 1. punkta c) apakšpunktam. Jaunattīstības valsts, kas ir 1. punkta d) apakšpunktā minēto reģionālo vai vispārējo vie- nošanos starp jaunattīstības valstīm dalībniece, izņēmumus savos sarakstos var apspriest arī, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus un inter alia valsts iepirkuma noteikumus, ko paredz attiecīgās reģionālās vai vispārējās vienošanās, un jo īpaši preces vai pakalpojumus, uz kuriem var attiekties kopējas rūpniecības attīstības programmas.
1. Īstenojot un izpildot šo Nolīgumu, saskaņā ar šajā pantā izklās- tītajiem noteikumiem Puses pienācīgi ņem vērā šādas jaunattīstī- bas valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības:
a) aizsargāt to maksājumu bilanci un nodrošināt pietiekamu rezervju līmeni ekonomikas attīstības programmu īstenošanai;
b) sekmēt vietējās ražošanas izveidošanu vai attīstību, tostarp sīkražošanu un mājamatniecību lauku vai atpalikušos reģionos, un citu ekonomikas nozaru ekonomikas attīstību;
c) atbalstīt rūpniecības uzņēmumus, kamēr tie pilnībā vai lielā mērā ir atkarīgi no valsts iepirkuma, un
d) veicināt ekonomikas attīstību, izmantojot reģionālas vai vis- pārējas vienošanās starp jaunattīstības valstīm, kas ir iesnieg- tas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk tekstā – “PT- O”) ministru konferencei un ko tā nav noraidījusi.
2. Saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem, izstrādājot un piemē- rojot normatīvus aktus un procedūras, kas skar valsts iepirkumu, katra Puse veicina importa palielināšanu no jaunattīstības valstīm, ņemot vērā vismazāk attīstīto valstu un valstu ar zemu ekonomi- kas attīstības līmeni īpašās problēmas.
Piemērošanas joma
3. Lai nodrošinātu jaunattīstības valstu spēju stingri ievērot šo Nolīgumu ar nosacījumiem, kas atbilst to attīstības, finansiālajām un tirdzniecības vajadzībām, sarunu gaitā par jaunattīstības valstu iepirkumu, uz ko attiecināmi šā Nolīguma noteikumi, pienācīgi ņem vērā 1. punktā minētos mērķus. Rūpnieciski attīstītās valstis, saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem gatavojot piemērošanas jomas sarakstus, cenšas iekļaut tajos iestādes, kas iepērk preces un pakalpojumus, ko jaunattīstības valstis ir ieinteresētas eksportēt.
Saskaųoti izųēmumi
4. Jaunattīstības valsts sarunās, kas notiek saskaņā ar šo Nolī- gumu, var apspriest savstarpēji pieņemamus izņēmumus no valsts režīma noteikumiem attiecībā uz konkrētām iestādēm, precēm vai
5. Pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā jaunattīstības valsts Puse var grozīt savus piemērošanas jomas sarakstus saskaņā ar XXIV panta
6. punkta noteikumiem par šādu sarakstu grozīšanu, ņemot vērā tās attīstības, finansiālās un tirdzniecības vajadzības, vai arī var lūgt Valsts iepirkuma komiteju (turpmāk tekstā – “Komiteja”) pie- šķirt izņēmumus no valsts režīma noteikumiem konkrētām iestā- dēm, precēm vai pakalpojumiem, kas ir iekļauti tās piemērošanas jomas sarakstos, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstākļus un pienācīgi ievērojot 1. punkta a) līdz c) apakšpunkta noteikumus. Pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā jaunattīstības valsts Puse var arī lūgt Komiteju piešķirt izņēmumus konkrētām iestādēm, precēm vai pakalpojumiem, kas ir iekļauti tās piemērošanas jomas sarak- stos, ievērojot tās dalību reģionālās vai vispārējās vienošanās starp jaunattīstības valstīm, ņemot vērā katra gadījuma īpašos apstāk- ļus un pienācīgi ievērojot 1. punkta d) apakšpunkta noteikumus. Katram lūgumam par saraksta grozīšanu, ko Komitejai iesniedz jaunattīstības valsts Puse, pievieno dokumentāciju, kas attiecas uz šo lūgumu, vai informāciju, kas var būt vajadzīga jautājuma izska- tīšanai.
6. Šā panta 4. un 5. punktu mutatis mutandis piemēro jaunattīs- tības valstīm, kas pievienojas šim Nolīgumam pēc tā stāšanās spē- kā.
7. Šā panta 4., 5. un 6. punktā minētos saskaņotos izņēmumus pārskata saskaņā ar 14. punkta noteikumiem.
Tehniskā palīdzība jaunattīstības valstu Pusēm
8. Katra rūpnieciski attīstītā valsts, kas ir šā Nolīguma Puse, pēc pieprasījuma sniedz jaunattīstības valstu Pusēm visa veida teh- nisko palīdzību, ko tā uzskata par piemērotu problēmu risināša- nai valsts iepirkuma jomā.
9. Šāda palīdzība, ko sniedz, nediskriminējot jaunattīstības valstu Puses, attiecas inter alia uz:
— īpašu tehnisku problēmu risināšanu saistībā ar konkrētu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu un
— jebkādu citu problēmu, kuru pieprasītāja Puse un cita Puse vie- nojas risināt, izmantojot šo palīdzību.
10. Šā panta 8. un 9. punktā minētā tehniskā palīdzība ietver jau- nattīstības valstu Pušu piegādātāju iesniegtās kvalifikācijas doku- mentācijas un piedāvājumu tulkošanu iestādes norādītajā PTO ofi- ciālajā valodā, izņemot gadījumus, kad rūpnieciski attīstīto valstu Puses uzskata tulkošanu par apgrūtinošu; šādā gadījumā pēc rūp- nieciski attīstīto valstu Pusēm vai to iestādēm adresēta jaunattīs- tības valstu Pušu pieprasījuma jāsniedz paskaidrojums.
Informācijas centri
11. Rūpnieciski attīstīto valstu Puses atsevišķi vai kopā izveido informācijas centrus, lai atbildētu uz pamatotiem jaunattīstības valstu Pušu informācijas pieprasījumiem, kas inter alia attiecas uz normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi valsts iepirkuma jomā, publicētajiem paziņojumiem par paredzētajiem iepirku- miem, to iestāžu adresēm, uz kurām attiecas šis Nolīgums, un iepirkto vai iepērkamo preču vai pakalpojumu veidu un apjomu, tostarp arī pieejamo informāciju par turpmākajiem piedāvāju- miem. Komiteja var arī izveidot informācijas centru.
Īpašs režīms vismazāk attīstītajām valstīm
12. Ņemot vērā VVTT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU 1979. gada
28. novembra Lēmuma par atšķirīgu un labvēlīgāku attieksmi pret jaunattīstības valstīm, to savstarpīgumu un pilnīgāku līdzdalību (BLSD 26S/203-205) 6. punktu, vismazāk attīstīto valstu Pusēm un šo Pušu piegādātājiem attiecībā uz šo Pušu izcelsmes precēm vai pakalpojumiem piešķir īpašu režīmu saistībā ar jebkādiem vis- pārīgiem vai īpašiem pasākumiem par labu jaunattīstības valstu Pusēm. Šā Nolīguma priekšrocības Puse var piešķirt arī piegādā- tājiem vismazāk attīstītajās valstīs, kas nav šā Nolīguma Puses, attiecībā uz šo valstu izcelsmes precēm vai pakalpojumiem.
13. Katra rūpnieciski attīstītās valsts Puse iespējamajiem preten- dentiem vismazāk attīstītajās valstīs pēc pieprasījuma sniedz palī- dzību, ko tā uzskata par piemērotu saistībā ar piedāvājumu iesniegšanu un tādu preču vai pakalpojumu atlasi, par kuriem tās iestādēm, kā arī vismazāk attīstīto valstu piegādātājiem varētu būt
tā ietekmi. Kā daļu no trīsgadu pārskatiem un lai panāktu maksi- mālu šā Nolīguma noteikumu, jo īpaši III panta, īstenošanu, un ņemot vērā attiecīgo jaunattīstības valstu attīstības, finanšu un tirdzniecības stāvokli, Komiteja pārbauda, vai ir jāpārlabo vai jāpagarina izņēmumi, kas piešķirti saskaņā ar šā panta 4.–6. punkta noteikumiem.
15. Turpmākos sarunu raundos saskaņā ar XXIV panta 7. punktu katra jaunattīstības valsts Puse izskata iespēju paplašināt tās pie- mērošanas jomas sarakstus, ņemot vērā tās ekonomikas, finanšu un tirdzniecības stāvokli.
VI pants
Tehniskās specifikācijas
1. Tehniskās specifikācijas, kas nosaka iepērkamo preču vai pakalpojumu īpašības, piemēram, to kvalitāti, veiktspēju, dro- šumu un izmērus, simbolus, terminoloģiju, iesaiņojumu, marķē- šanu un etiķetēšanu vai to ražošanas procesus un metodes un valsts iepirkuma piešķīrēju noteiktās prasības atbilstības novērtē- šanas procedūrām, nesagatavo, nepieņem un nepiemēro, lai radītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskai tirdzniecībai, vai tā, ka šādi šķēršļi rodas.
2. Valsts iepirkuma piešķīrēju noteiktās tehniskās specifikācijas pēc vajadzības ir:
a) izteiktas kā veiktspēja, bet ne kā projekts vai aprakstošas īpa- šības, un
b) pamatoti ar starptautiskiem standartiem, ja tādi ir, bet, ja tādu nav, – ar valsts tehniskajiem noteikumiem (1), atzītiem valsts standartiem (2) vai būvniecības kodeksu.
interese, un tāpat palīdz viņiem izpildīt tehniskos noteikumus un
standartus attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir pare- dzētā iepirkuma priekšmets.
Pārskatīšana
14. Komiteja ik pēc gada pārskata šā panta darbību un efektivi- tāti un ik pēc trijiem tā darbības gadiem, pamatojoties uz Pušu sniegtajiem ziņojumiem, veic padziļinātu pārskatu, lai novērtētu
(1) Šajā Nolīgumā tehniskie noteikumi ir dokuments, kas nosaka preces vai pakalpojuma vai ar tiem saistīto procesu un ražošanas metožu īpašības, tostarp arī piemērojamos administratīvos noteikumus, kuri obligāti jāizpilda. Tajā var iekļaut vai arī ar to noteikt tikai terminoloģiju, simbolus, iesaiņojuma, marķēšanas vai etiķetēšanas prasības, kas attiecas uz preci, pakalpojumu, procesu vai ražošanas metodi.
(2) Šajā Nolīgumā standarts ir atzītas institūcijas apstiprināts dokuments, kas nosaka noteikumus, vadlīnijas vai preču vai pakalpojumu vai ar tiem saistītu procesu un ražošanas metožu īpašības parastai un atkār- totai izmantošanai. Tajā var iekļaut vai arī ar to noteikt tikai terminoloģiju, simbolus, iesaiņojuma, marķēšanas vai etiķetēšanas prasības, kas attiecas uz preci, pakalpojumu, procesu vai ražošanas metodi.
3. Nav pieļaujama prasība vai norāde uz konkrētu preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu, patentu, modeli vai tipu, konkrētu izcelsmi, ražotāju vai piegādātāju, izņemot gadījumus, kad citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami aprakstīt iepir- kuma prasības, un ja piedāvājuma dokumentācijā iekļauj tādus vārdus kā “vai līdzvērtīgs”.
4. Iestādes no uzņēmuma, kam var būt komerciāla interese par šo iepirkumu, nelūdz un nepieņem tādus ieteikumus, kas var izslēgt konkurenci un ko var izmantot, gatavojot specifikācijas konkrē- tam iepirkumam.
VII pants
Konkursa procedūras
1. Katra Puse nodrošina, ka tās iestādes piemēro konkursa pro- cedūras nediskriminējošā veidā un ka tās atbilst VII–XVI panta noteikumiem.
2. Iestādes nevienam piegādātājam nesniedz informāciju par kon- krētu iepirkumu tādā veidā, kas varētu izslēgt konkurenci.
3. Šajā Nolīgumā:
a) atklāta izsole ir procedūra, saskaņā ar kuru visi ieinteresētie piegādātāji var iesniegt savu piedāvājumu;
b) selektīva izsole ir procedūra, saskaņā ar kuru atbilstoši X panta
3. punktam un citiem attiecīgajiem šā Nolīguma noteikumiem piedāvājumu var iesniegt piegādātāji, kurus iestāde ir uzaici- nājusi to darīt;
c) slēgta izsole ir procedūra, kad iestāde individuāli sazinās ar piegādātājiem; to var izmantot tikai ar XV pantā minētajiem nosacījumiem.
VIII pants
Piegādātāju kvalifikācija
Piegādātāju kvalifikācijas procesā iestādes nediskriminē citu Pušu piegādātājus savā starpā vai arī vietējos piegādātājus un citu Pušu piegādātājus. Kvalifikācijas procedūras atbilst šiem noteikumiem:
a) visus izsoles dalības nosacījumus publicē pietiekami agri, lai ļautu ieinteresētajiem piegādātājiem uzsākt un, ciktāl tas ir savienojams ar iepirkuma procesa efektīvu darbību, pabeigt kvalifikācijas procedūras;
b) dalībai izsolēs izvirza tikai tādus nosacījumus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu uzņēmuma spēju izpildīt attiecīgo līgumu. Jeb- kādi dalības nosacījumi piegādātājiem, tostarp finanšu garan- tijas, tehniskā kvalifikācija un informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu piegādātāju finansiālo, komerciālo un tehnisko nodrošinājumu, kā arī kvalifikācijas pārbaude, citu Pušu pie- gādātājiem nedrīkst būt mazāk labvēlīgi kā vietējiem piegādā- tājiem un nedrīkst savstarpēji diskriminēt citu Pušu piegādā- tājus. Piegādātāja finansiālo, komerciālo un tehnisko nodrošinājumu izvērtē, pamatojoties gan uz šā piegādātāja vis- pārējo uzņēmējdarbību, gan uz tā darbību valsts iepirkuma piešķīrēja teritorijā, pienācīgi ņemot vērā tiesiskās attiecības starp piegādes organizācijām;
c) piegādātāju kvalifikācijas procesu un tam vajadzīgo laiku neiz- manto tā, lai kavētu citu Pušu piegādātāju iekļaušanu piegādā- tāju sarakstā vai to pieteikumu izskatīšanu konkrētam pare- dzētajam iepirkumam. Iestādes par kvalificētiem piegādātājiem atzīst tādus vietējos piegādātājus vai citu Pušu piegādātājus, kuri atbilst nosacījumiem, kas izvirzīti dalībai konkrētā pare- dzētā iepirkumā. Jāņem vērā arī piegādātāji, kas izteikuši vēlmi piedalīties konkrētā paredzētā iepirkumā, bet nav tam kvalifi- cējušies, ja vien ir pietiekami daudz laika kvalifikācijas proce- dūras pabeigšanai;
d) iestādes, kas uztur pastāvīgus kvalificēto piegādātāju sarakstus, nodrošina, ka piegādātāji jebkurā laikā var pieteikties kvalifi- kācijai un ka visus kvalificētos piegādātājus, kas to lūdz, iekļauj šajos sarakstos samērīgi īsā laikā;
e) ja pēc paziņojuma publicēšanas saskaņā ar IX panta 1. punktu kāds nekvalificējies piegādātājs izsaka vēlmi piedalīties pare- dzētajā iepirkumā, iestāde tūlīt sāk kvalifikācijas procedūras;
f) attiecīgās iestādes informē jebkuru piegādātāju, kas izteicis vēlmi kļūt par kvalificētu piegādātāju, par savu lēmumu šajā sakarā. Iestāžu pastāvīgajos sarakstos iekļautajiem kvalificēta- jiem piegādātājiem paziņo arī par šādu sarakstu likvidēšanu vai par to izslēgšanu no šiem sarakstiem;
g) katra Puse nodrošina, ka:
i) katrā iestādē un tās struktūrvienībās piemēro vienotu kva- lifikācijas procedūru, izņemot gadījumus, kad ir pienācīgi pamatota vajadzība pēc atšķirīgas procedūras, un
ii) tiek veikti pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu dažādu iestāžu kvalifikācijas procedūru atšķirības;
h) noteikumi, kas minēti a) līdz g) apakšpunktā, neaizliedz izslēgt piegādātāju, pamatojoties uz tā bankrotu vai viltotām dekla-
rācijām, ja šāda rīcība ir saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem par valsts režīmu un nediskrimināciju.
IX pants
Uzaicinājums piedalīties paredzētajā iepirkumā
1. Saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu iestādes publicē uzaicinā- jumu piedalīties visos gadījumos, kad paredzēts iepirkums, izņemot gadījumus (slēgtas izsoles), kuriem XV pantā paredzēti citi noteikumi. Paziņojumu publicē II papildinājumā iekļautajā attiecīgajā publikācijā.
2. Uzaicinājumu piedalīties var izteikt ar paziņojumu par pare- dzēto iepirkumu, kā noteikts 6. punktā.
3. Šā Nolīguma 2. un 3. pielikumā minētās iestādes kā uzaicinā- jumu piedalīties var izmantot 7. punktā minēto paziņojumu par plānoto iepirkumu vai 9. punktā minēto paziņojumu par kvalifi- kācijas sistēmu.
4. Iestādes, kuras kā uzaicinājumu piedalīties izmanto paziņo- jumu par plānoto iepirkumu, pēc tam uzaicina visus piegādātā- jus, kuri ir izrādījuši interesi, apstiprināt to, pamatojoties uz infor- māciju, kas ietver vismaz 6. punktā minētās ziņas.
5. Iestādes, kuras kā uzaicinājumu piedalīties izmanto paziņo- jumu par kvalifikācijas sistēmu, savlaicīgi un ņemot vērā XVIII panta 4. punktā minētos apsvērumus, sniedz informāciju, kas dod visiem, kas izrādījuši interesi, atbilstošu iespēju izvērtēt savu interesi par dalību iepirkumā. Šajā informācijā ietver visu informāciju, kas norādīta 6. un 8. punktā minētajos paziņojumos, ciktāl tā ir pieejama. Informāciju, ko sniedz vienam ieinteresēta- jam piegādātājam, nediskriminējošā veidā sniedz arī pārējiem iein- teresētajiem piegādātājiem.
6. Katrā 2. punktā minētajā paziņojumā par paredzēto iepirkumu iekļauj šādu informāciju:
a) veids un daudzums, ieskaitot turpmāka iepirkuma iespējas, un, ja iespējams, paredzamais grafiks, kad šādas iespējas var izmantot; ja līgumi ir atkārtoti – veids un daudzums, un, ja iespējams, paredzamais grafiks turpmākiem paziņojumiem par konkursu par preču vai pakalpojumu iepirkumu;
b) vai izsole ir atklāta vai selektīva, vai arī ir paredzamas sarunas;
c) diena, kad ir jāsāk vai jāpabeidz preču vai pakalpojumu pie- gāde;
d) adrese un galīgais datums pieteikumu iesniegšanai, lai saņemtu uzaicinājumu uz konkursu, vai kvalifikācijai piegādātāju sarak- stiem vai piedāvājumu pieņemšanai, kā arī valoda vai valodas, kādās tie jāiesniedz;
e) tās iestādes adrese, kas piešķir līgumslēgšanas tiesības un sniedz specifikāciju un citu dokumentu saņemšanai vajadzīgo informāciju;
f) visas ekonomiskās un tehniskās prasības, finanšu garantijas un informāciju, ko prasa no piegādātājiem;
g) apjoms un maksāšanas noteikumi katrai summai, kas jāmaksā par konkursa dokumentāciju, un
h) vai iestāde uzaicina iesniegt piedāvājumus pirkšanai, izpir- kumnomai, nomai vai pirkšanai kredītā, vai arī vairākām no šīm metodēm.
7. Katrā no 3. punktā minētajiem paziņojumiem par paredzēto iepirkumu iekļauj visu pieejamo 6. punktā minēto informāciju. Jebkurā gadījumā tajā jāiekļauj 8. punktā minētā informācija un
a) norāde, ka ieinteresētajiem piegādātājiem jāizsaka iestādei sava interese par iepirkumu;
b) kontaktpunkts iestādē, kur var iegūt papildinformāciju.
8. Par katru paredzēto iepirkumu iestāde publicē kopsavilkuma paziņojumu vienā no PTO oficiālajām valodām. Paziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) līguma priekšmets;
b) termiņš piedāvājumu iesniegšanai vai pieteikumu iesniegšanai, lai saņemtu uzaicinājumu uz izsoli, un
c) adreses, kur var pieprasīt dokumentus, kas attiecas uz līgu- miem.
9. Selektīvas izsoles gadījumā iestādes, kas uztur pastāvīgus kva- lificēto piegādātāju sarakstus, ik gadus vienā no III papildinājumā minētajām publikācijām publicē paziņojumu par:
a) uzturēto sarakstu uzskaitījumu, minot to nosaukumus, attie- cībā uz precēm vai pakalpojumiem, vai preču vai pakalpo- jumu kategorijām, ko iepērk, izmantojot šos sarakstus;
b) nosacījumiem, kas piegādātājiem jāizpilda, lai tos iekļautu šajos sarakstos, un par metodēm, ar kādām attiecīgā iestāde katru no šiem nosacījumiem pārbaudīs, un
c) sarakstu derīguma termiņu un par formalitātēm, kas jāievēro, tos atjaunojot.
Ja šādu paziņojumu saskaņā ar 3. punktu izmanto kā uzaicinā- jumu piedalīties, paziņojumā papildus iekļauj šādu informāciju:
d) attiecīgo preču vai pakalpojumu veids;
e) norāde, ka paziņojums ir uzskatāms par uzaicinājumu pieda- līties.
Tomēr, ja kvalifikācijas sistēmas darbības termiņš ir trīs gadi vai mazāks un ja sistēmas darbības termiņš ir skaidri norādīts pazi- ņojumā un ir arī paskaidrots, ka turpmāki paziņojumi netiks pub- licēti, pietiek ar vienreizēju paziņojuma publicēšanu, uzsākot sis- tēmas piemērošanu. Šādu sistēmu neizmanto tādā veidā, lai apietu šā Nolīguma noteikumus.
10. Ja pēc tam, kad publicēts uzaicinājums piedalīties kādā pare- dzētā iepirkumā, bet pirms termiņa, kas paziņojumā vai konkursa dokumentācijā noteikts piedāvājumu atvēršanai vai saņemšanai, rodas vajadzība grozīt vai pārformēt paziņojumu, grozījumi vai pārformētais paziņojums jālaiž tādā pašā apritē kā oriģināldokumenti, kuri ir grozījumu pamatā. Jebkādu būtisku informāciju, ko par konkrētu paredzēto iepirkumu sniedz vienam piegādātājam, vienlaicīgi sniedz visiem pārējiem piegādātājiem, dodot pietiekamu laiku, lai piegādātāji varētu šādu informāciju apsvērt un reaģēt uz to.
11. Šajā pantā minētajos paziņojumos vai publikācijā, kurā šie paziņojumi parādās, iestādes skaidri norāda, ka uz iepirkumu attiecas šis Nolīgums.
X pants
Atlases procedūras
1. Lai nodrošinātu iespējami efektīvu starptautisku konkurenci selektīvā izsolē, iestādes uz katra paredzētā iepirkuma izsoli uzai- cina tik daudz vietējo piegādātāju un citu Pušu piegādātāju, cik iespējams, lai netraucētu efektīvu iepirkuma sistēmas darbību. Pie- gādātājus dalībai izsolē atlasa godīgi un bez diskriminācijas.
2. Iestādes, kas uztur pastāvīgus kvalificēto piegādātāju sarakstus, var atlasīt uz izsoli uzaicināmos piegādātājus no tiem, kas iekļauti šajos sarakstos. Sarakstos iekļautajiem piegādātājiem atlasē dod vienlīdzīgas iespējas.
3. Piegādātājiem, kas piesakās dalībai konkrētā paredzētajā iepir- kumā, ļauj iesniegt piedāvājumu un to izskata, ja vien ir pietie- kami daudz laika, lai pabeigtu VIII un IX pantā noteikto kvalifi- kācijas procedūru tiem piegādātājiem, kas vēl nav kvalificējušies. Papildu piegādātāju skaitu, kam ļauj piedalīties, ierobežo tikai tādēļ, lai nodrošinātu efektīvu iepirkuma sistēmas darbību.
4. Pieteikumus dalībai selektīvā izsolē var iesniegt, izmantojot teleksu, telegrammu vai faksimilu.
XI pants
Piedāvājumu iesniegšanas un piegādes termiņi
Vispārīgi norādījumi
1. a) Jebkuram noteiktam termiņam ir jābūt pietiekamam, lai ļautu citu Pušu piegādātājiem, kā arī vietējiem piegādātā- jiem sagatavot un iesniegt piedāvājumus pirms izsoles slēg- šanas. Nosakot šādus termiņus, iestādes atbilstoši to pama- totām vajadzībām ņem vērā tādus faktorus kā paredzētā iepirkuma sarežģītība, paredzamā apakšuzņēmumu līgumu nepieciešamība un laiks, kas parasti vajadzīgs piedāvājumu iesniegšanai pa pastu no ārvalstu, kā arī iekšzemes vietām;
b) katra Puse nodrošina, ka tās iestādes pienācīgi ņem vērā publikāciju termiņus, nosakot galīgo pieņemšanas datumu piedāvājumiem vai pieteikumiem, lai saņemtu uzaicinā- jumu uz izsoli.
Termiųi
2. Izņemot 3. punktā noteiktos gadījumus:
a) atklātām izsolēm piedāvājumu pieņemšanas termiņš ir ne mazāks kā 40 dienas pēc IX panta 1. punktā minētās publicē- šanas dienas;
b) selektīvām izsolēm, kurām neizmanto pastāvīgu kvalificēto piegādātāju sarakstu, termiņš pieteikumu iesniegšanai, lai saņemtu uzaicinājumu uz izsoli, ir ne mazāks kā 25 dienas pēc IX panta 1. punktā minētās publicēšanas dienas; piedāvājumu pieņemšanas termiņš nekādā gadījumā nav mazāks kā 40 die- nas pēc dienas, kad izsniegts uzaicinājums uz izsoli;
c) selektīvām izsolēm, kurām izmanto pastāvīgu kvalificēto pie- gādātāju sarakstu, piedāvājumu pieņemšanas termiņš nav mazāks kā 40 dienas pēc dienas, kad sākotnēji izsniegti uzai- cinājumi uz izsoli, neatkarīgi no tā, vai diena, kad izsniegti sākotnējie uzaicinājumi uz izsoli, sakrīt ar IX panta 1. punktā minētās publicēšanas dienu.
3. Šā panta 2. punktā minētos termiņus var saīsināt turpmāk izklāstītajos apstākļos:
a) ja 40 dienas un ne vairāk kā 12 mēnešus iepriekš ir publicēts atsevišķs paziņojums un ja šis paziņojums satur vismaz:
i) visu pieejamo IX panta 6. punktā minēto informāciju,
ii) IX panta 8. punktā minēto informāciju,
iii) norādi, ka ieinteresētajiem piegādātājiem jāizsaka iestādei interese par iepirkumu, un
iv) kontaktpunktu iestādē, kur var iegūt papildinformāciju,
40 dienu termiņu piedāvājumu pieņemšanai var aizstāt ar ter- miņu, kas ir pietiekami ilgs, lai dotu iespēju iesniegt atbilsto- šus piedāvājumus, un kas parasti nav mazāks kā 24 dienas, bet jebkurā gadījumā ne mazāks kā 10 dienas;
b) otrreizējas vai turpmākas publicēšanas gadījumā, kas saistīta ar atkārtotiem līgumiem IX panta 6. punkta izpratnē, 40 dienu termiņu piedāvājumu pieņemšanai var saīsināt līdz termiņam, kas nav mazāks kā 24 dienas;
c) ja iestādes pienācīgi pamatotas steidzamības dēļ attiecīgo ter- miņu ievērošana nav iespējama, 2. punktā noteiktos termiņus var saīsināt, bet tie nekādā gadījumā nevar būt mazāki kā 10 dienas pēc IX panta 1. punktā minētās publicēšanas dienas, vai arī
d) iepirkumiem, ko veic 2. un 3. pielikumā iekļautās iestādes,
2. punkta c) apakšpunktā minēto termiņu var noteikt, iestādei un atlasītajiem piegādātājiem savstarpēji vienojoties. Ja šāda vienošanās nav panākta, iestāde var noteikt termiņus, kas ir pietiekami ilgi, lai būtu iespējama atbilstošu pieteikumu saga- tavošana, un kas jebkurā gadījumā nav mazāki kā 10 dienas.
4. Saskaņā ar pamatotām iestādes vajadzībām, nosakot piegādes termiņus, jāņem vērā tādi faktori kā paredzētā iepirkuma sarežģītība, paredzamā apakšuzņēmumu līgumu nepieciešamība un laiks, kas reāli vajadzīgs preču saražošanai, preču krājumu izņemšanai un transportēšanai no piegādes vietas vai pakalpo- jumu sniegšanai.
XII pants
Konkursa dokumentācija
1. Ja iestāde ļauj piedāvājumus iesniegt vairākās valodās, viena no šīm valodām ir kāda no PTO oficiālajām valodām.
2. Piegādātājiem izsniegtajā konkursa dokumentācijā iekļauj visu vajadzīgo informāciju, lai tie varētu iesniegt atbilstošus piedāvā- jumus, tostarp informāciju, kas jāpublicē paziņojumā par pare- dzēto iepirkumu, izņemot IX panta 6. punkta g) apakšpunktā minēto, un šādu informāciju:
a) iestādes adresi, uz kuru jāsūta piedāvājumi;
b) adresi, uz kuru jāsūta papildinformācijas pieprasījumi;
c) valodu vai valodas, kādā(-ās) jāiesniedz piedāvājumi un kon- kursa dokumenti;
d) piedāvājumu pieņemšanas termiņu un to pieņemšanas laiku, kā arī laika posmu, kurā jāpieņem visi piedāvājumi;
e) personas, kas ir pilnvarotas piedalīties piedāvājumu atvēr- šanā, un piedāvājumu atvēršanas dienu, laiku un vietu;
f) visas ekonomiskās un tehniskās prasības, finanšu garantijas un informāciju vai dokumentus, ko prasa no piegādātājiem;
g) pilnīgu vajadzīgo preču vai pakalpojumu vai visu prasību aprakstu, tostarp tehniskās specifikācijas, veicamo atbilstības sertifikāciju, vajadzīgos plānus, rasējumus un mācību mate- riālus;
h) līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, tostarp visus faktorus, kas nav cena, kuri jāņem vērā, izvērtējot piedāvāju- mus, un izmaksu elementus, kas jāņem vērā, vērtējot piedā- vājuma cenu, piemēram, transporta, apdrošināšanas un pār- baudes izmaksas, attiecībā uz citu Pušu precēm vai pakalpojumiem – muitas nodokļus, nodokļus un maksājumu valūtu;
i) maksāšanas noteikumus;
j) visus citus noteikumus;
k) saskaņā ar XVII pantu – noteikumus, ja tādi ir, ar kuriem pie- ņems piedāvājumus no valstīm, kas nav šā Nolīguma Puses, bet kas piemēro šā panta procedūras.
Konkursa dokumentācijas nosūtīšana no iestādes
3. a) Atklātas izsoles gadījumā iestādes nosūta konkursa doku- mentāciju pēc jebkura piegādātāja, kas ir izsoles dalībnieks, pieprasījuma un nekavējoties atbild uz jebkuru pamatotu prasību pēc paskaidrojumiem saistībā ar to;
b) selektīvas izsoles gadījumā iestādes nosūta konkursa doku- mentāciju pēc jebkura piegādātāja, kas vēlas piedalīties, pie- prasījuma un nekavējoties atbild uz jebkuru pamatotu pra- sību pēc paskaidrojumiem saistībā ar to;
c) iestādes ātri atbild uz jebkuru pamatotu attiecīgās informā- cijas pieprasījumu, ko izteicis piegādātājs, kas piedalās izsolē, ar nosacījumu, ka šāda informācija nedod šim pie- gādātājam priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem izsolē par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.
XIII pants
Piedāvājumu iesniegšana, pieņemšana un atvēršana un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana
1. Piedāvājumu iesniegšana, pieņemšana un atvēršana un līgum- slēgšanas tiesību piešķiršana notiek saskaņā ar šādiem noteiku- miem:
a) parasti piedāvājumus iesniedz rakstveidā tieši vai pa pastu. Ja ir atļauta piedāvājumu iesniegšana pa teleksu, faksimilu vai ar telegrammu, šādi iesniegtā piedāvājumā jāiekļauj visa piedāvā- juma izvērtēšanai vajadzīgā informācija, jo īpaši pretendenta piedāvātā galīgā cena un izziņa, ka pretendents piekrīt visiem uzaicinājuma uz izsoli noteikumiem. Piedāvājums nekavējo- ties jāapstiprina ar vēstuli vai nosūtot parakstītu teleksa, tele- grammas vai faksimila kopiju. Piedāvājumu iesniegšana pa tāl- runi nav atļauta. Xxxxxxx, telegrammas vai faksimila saturs ir noteicošais, ja ir atšķirības vai pretrunas starp šo saturu un pēc termiņa beigām saņemto dokumentāciju, un
b) pretendentiem laikā starp piedāvājumu atvēršanu un līgum- slēgšanas tiesību piešķiršanu var dot iespēju labot nejaušas for- mālas kļūdas, bet tas nedrīkst radīt pamatu diskriminējošai praksei.
Piedāvājumu pieųemšana
2. Piegādātāju nesoda, ja konkursa dokumentācijā norādītais birojs saņem piedāvājumu pēc noteiktā termiņa tikai iestādes nepareizas rīcības radītas kavēšanās dēļ. Piedāvājumus var izska- tīt arī citos ārkārtējos apstākļos, ja to paredz attiecīgās iestādes noteiktā kārtība.
Piedāvājumu atvēršana
3. Visus piedāvājumus, ko iestādes aicinājušas iesniegt atklātai vai selektīvai izsolei, pieņem un atver saskaņā ar tādām procedūrām un nosacījumiem, kas garantē regulāru atvēršanu. Piedāvājumu pieņemšana un atvēršana notiek arī saskaņā ar valsts režīmu un šā Nolīguma nediskriminācijas noteikumiem. Informācija par pie- dāvājumu atvēršanu paliek attiecīgajā iestādē un ir pieejama tām valsts institūcijām, kuru padotībā ir šī iestāde, lai vajadzības gadī- jumā to varētu izmantot XVIII, XIX, XX un XXII pantā paredzē- tajām procedūrām.
Līgumslēgšanas tiesību piešķiršana
4. a) Lai izskatītu tiesību piešķiršanu, piedāvājumam atvēršanas brīdī jāatbilst paziņojumu vai konkursa dokumentācijas pamatprasībām un tam jābūt no iesniedzēja, kas atbilst
dalības nosacījumiem. Ja iestāde ir saņēmusi piedāvājumu, kas ir pārmērīgi zems, salīdzinot ar citiem iesniegtajiem piedāvājumiem, tā var lūgt pretendentam paskaidrojumus, lai pārliecinātos, ka pretendents atbilst dalības nosacīju- miem un spēj izpildīt līguma noteikumus;
b) izņemot gadījumus, kad iestāde nolemj sabiedrības intere- sēs līgumu neslēgt, iestāde piešķir tiesības pretendentam, kurš atzīts par pilnībā spējīgu uzņemties līguma izpildi un kura vietējo vai citu Pušu preču vai pakalpojumu piedāvā- jums ir vai nu par viszemāko cenu, vai tiek atzīts par visiz- devīgāko atbilstīgi paziņojumos vai konkursa dokumentā- cijā noteiktajiem kritērijiem;
c) tiesības piešķir saskaņā ar konkursa dokumentācijā noteik- tajiem kritērijiem un pamatprasībām.
Izvēles noteikumi
5. Izvēles noteikumus neizmanto tādā veidā, lai apietu šā Nolī- guma noteikumus.
XIV pants
Sarunas
1. Puse var paredzēt iestādēm iespēju risināt sarunas:
a) par iepirkumiem, attiecībā uz kuriem tās šādu nodomu norā- dījušas IX panta 2. punktā minētajā paziņojumā (uzaicinājumā piegādātājiem piedalīties izsolē par paredzēto iepirkumu), vai arī
b) kad, izvērtējot piedāvājumus pēc paziņojumos vai konkursa dokumentācijā noteiktajiem kritērijiem, neviens piedāvājums nav acīm redzami visizdevīgākais.
2. Sarunas galvenokārt izmanto, lai noteiktu piedāvājumu stiprās un vājās puses.
3. Iestādes ar piedāvājumiem rīkojas konfidenciāli. Jo īpaši tās nesniedz informāciju, lai palīdzētu konkrētiem dalībniekiem uzla- bot savu piedāvājumu līdz citu dalībnieku līmenim.
4. Sarunu gaitā iestādes nediskriminē dažādus piegādātājus. Jo īpaši tās nodrošina, ka:
a) jebkāda dalībnieku noraidīšana notiek saskaņā ar paziņojumos un konkursa dokumentācijā noteiktajiem kritērijiem;
b) visus kritēriju un tehnisko prasību pārveidojumus rakstiski nosūta visiem palikušajiem sarunu dalībniekiem;
c) visiem palikušajiem dalībniekiem dod iespēju iesniegt jaunus vai grozītus piedāvājumus, kas balstīti uz pārskatītajām prasī- bām, un
d) pēc sarunu slēgšanas visiem palikušajiem sarunu dalībniekiem atļauj iesniegt galīgo piedāvājumu, nosakot tiem vienotu ter- miņu.
XV pants
Slēgta izsole
1. Šā Xxxxxxxx XXX–XIV panta noteikumi attiecībā uz atklātām un selektīvām izsolēm nav jāpiemēro turpmāk izklāstītajos gadī- jumos ar nosacījumu, ka slēgtu izsoli neizmanto, lai izvairītos no pēc iespējas lielākas konkurences, vai tādā veidā, lai diskriminētu citu Pušu piegādātājus vai lai aizsargātu vietējos ražotājus vai pie- gādātājus:
a) ja atklātā vai selektīvā izsolē nav saņemti piedāvājumi, kā arī, ja iesniegtie piedāvājumi ir bijuši saskaņoti vai neatbilst piedā- vājuma pamatprasībām, vai tos iesnieguši piegādātāji, kas neatbilst saskaņā ar šo Nolīgumu noteiktajiem dalības nosacī- jumiem, bet ar nosacījumu, ka sākotnējā piedāvājuma prasī- bas piešķirtajā līgumā netiek būtiski pārveidotas;
b) ja mākslas darbu vajadzībām vai ar ekskluzīvu tiesību aizsar- dzību saistītu iemeslu, piemēram, patentu vai autortiesību dēļ, kā arī gadījumā, ja tehnisku iemeslu dēļ nav konkurences, pre- ces vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts piegādātājs un nav citu pieņemamu alternatīvu vai aizvietotāja;
c) ciktāl tas noteikti vajadzīgs gadījumā, ja tādu notikumu rezul- tātā, ko iestāde nav varējusi paredzēt, radusies ārkārtēja stei- dzamība, kā dēļ preces vai pakalpojumus nav iespējams laikus iegūt, izmantojot atklāto vai selektīvo izsoli;
d) sākotnējā piegādātāja veiktām papildu piegādēm, kas paredzē- tas jau piegādāto preču vai iekārtu daļu nomaiņai vai arī esošo piegāžu, pakalpojumu vai iekārtu papildināšanai, kur piegādā- tāja maiņa novestu pie tādu iekārtu vai pakalpojumu iegādes, kas neatbilstu prasībām par savstarpēju aizvietojamību ar jau esošajām iekārtām vai pakalpojumiem (1);
(1) Ar “piegādātājām iekārtām” saprot arī programmatūru, ciktāl uz sākotnējo programmatūras iepirkumu ir attiecies šis Nolīgums.
e) ja iestāde iepērk prototipus, jaunu preci vai jaunu pakalpo- jumu, kas izstrādāts pēc tās pieprasījuma, izpildot īpašu līgumu par izpēti, izmēģinājumiem, pētījumiem vai sākotnējo izstrādi. Kad šādi līgumi ir izpildīti, turpmākam preču vai pakalpojumu iepirkumam piemēro VII–XIV pantu (2);
f) ja neparedzētu apstākļu dēļ radusies vajadzība pēc papildu būvniecības pakalpojumiem, kas nebija iekļauti sākotnējā līgumā, bet kas atbilst sākotnējā konkursa dokumentācijā noteiktajiem mērķiem un ir vajadzīgi, lai pabeigtu paredzētos būvniecības pakalpojumus, un ja iestādei jāpiešķir darbuzņēmējam, kas veic attiecīgos būvniecības pakalpoju- mus, līgumslēgšanas tiesības par papildu būvniecības pakalpo- jumiem, jo tehnisku un ekonomisku iemeslu dēļ papildu būv- niecības pakalpojumu nodalīšana no sākotnējā līguma būtu sarežģīta un radītu iestādei būtiskas neērtības. Par papildu būv- niecības pakalpojumiem piešķirto līgumu kopvērtība tomēr nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pamatlīguma summas;
g) jauniem būvniecības pakalpojumiem, kas ietver analogu būv- niecības pakalpojumu atkārtošanu atbilstoši pamatprojektam, par kuru saskaņā ar VII–XIV pantu sākotnēji ir piešķirtas līgumslēgšanas tiesības un par kuru paziņojumā par paredzēto sākotnējo būvniecības pakalpojumu iepirkumu ir norādīts, ka jaunu būvniecības pakalpojumu līgumslēgšanas tiesību pie- šķiršanai var izmantot slēgtu izsoli;
h) precēm, ko iegādājas preču tirgū;
i) iepirkumiem, ko veic ar tādiem īpaši izdevīgiem noteikumiem, kas ir spēkā tikai ļoti īsu laiku. Šis noteikums paredzēts reali- zācijai, ko izņēmuma gadījumā veic uzņēmumi, kas parasti nav piegādātāji, vai likvidējamu vai bankrotējušu uzņēmumu aktīvu realizācijai. Tas nav attiecināms uz parastiem iepirku- miem no parastiem piegādātājiem;
j) gadījumos, kad līgumtiesības ir piešķirtas projektu konkursa uzvarētājam, ja konkurss ir organizēts veidā, kas atbilst šā Nolīguma principiem, jo īpaši IX panta nozīmē attiecībā uz
(2) Jaunas preces vai pakalpojuma sākotnējā izstrāde var ietvert ierobe- žotu ražošanu vai piegādi, lai iegūtu praktisku izmēģinājumu rezul- tātus un parādītu, ka šī prece vai pakalpojums ir gatavs masveida ražošanai vai piegādei, nodrošinot pieņemamus kvalitātes standartus. Tas neattiecas uz masveida ražošanu vai piegādi, lai sasniegtu komer- ciālu dzīvotspēju vai atgūtu pētniecības un attīstības izmaksas.
uzaicinājuma publicēšanu piemērotas kvalifikācijas piegādātā- jiem piedalīties šādā konkursā, ko izvērtē neatkarīga komisija, lai piešķirtu uzvarētājiem projektēšanas līgumtiesības.
2. Iestādes rakstveidā sagatavo ziņojumu par katru saskaņā ar
1. punkta noteikumiem piešķirto līgumu. Katrā ziņojumā ietver valsts iepirkuma piešķīrēja nosaukumu, iepirkto preču vai pakal- pojumu vērtību un veidu, izcelsmes valsti un norādi uz atbilsto- šajiem šā panta nosacījumiem. Attiecīgā iestāde uzglabā šo ziņo- jumu, un tas ir pieejams valsts institūcijām, kuru padotībā ir šī iestāde, lai vajadzības gadījumā to varētu izmantot XVIII, XIX, XX un XXII pantā paredzētajām procedūrām.
XVI pants
Kompensācijas darījumi
1. Piegādātāju, preču vai pakalpojumu kvalifikācijā un atlasē vai piedāvājumu izvērtēšanā un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanā iestādes nepieprasa, necenšas panākt un neizskata kompensācijas darījumus (1).
2. Tomēr, ņemot vērā vispārējus politikas apsvērumus, tostarp ar attīstību saistītus apsvērumus, jaunattīstības valsts pievienošanās laikā var apspriest nosacījumus kompensācijas darījumu, piemē- ram, prasības par iekšzemes satura iekļaušanu izmantošanai. Šādas prasības izmanto tikai attiecībā uz kvalificēšanos dalībai iepirkuma procesā un ne kā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus. Nosacījumiem jābūt objektīviem, skaidri definētiem un nediskriminējošiem. Tie jāizklāsta valsts I papildinājumā, un tajos var ietvert precīzus ierobežojumus kompensācijas darījumu noteikšanai visos līgumos, uz ko attiecas šis Nolīgums. Par šādu nosacījumu esamību paziņo Komitejai, un tos iekļauj paziņojumā par paredzēto iepirkumu un citos dokumentos.
XVII pants
Pārredzamība
1. Katra Puse veicina to, lai iestādes norādītu noteikumus, tostarp jebkādas atkāpes no konkursa procedūrām vai attiecībā uz pieeju apstrīdēšanas procedūrām, ar kādiem pieņem piedāvājumus no piegādātājiem, kuri reģistrēti valstīs, kas nav šā Nolīguma Puses, bet kas līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas pārredzamības nodro- šināšanai tomēr:
a) nosaka līgumu specifikācijas saskaņā ar VI pantu (tehniskās specifikācijas);
(1) Valsts iepirkumā kompensācijas darījumi ir pasākumi, ko izmanto, lai veicinātu vietējo attīstību vai uzlabotu maksājumu bilanci, nosakot prasību pēc iekšzemes satura, licencēšanas vai tehnoloģijas, investī- ciju prasības, saistības sniegt pretpakalpojumus vai līdzīgas prasības.
b) publicē IX pantā minētos paziņojumus par iepirkumu, IX panta 8. punktā minētajā paziņojuma redakcijā (kopsavil- kumu paziņojums par paredzamo iepirkumu), kas publicēta PTO oficiālajā valodā, iekļaujot norādi par noteikumiem, ar kādiem pieņem piedāvājumus no piegādātājiem, kas reģistrēti valstīs, kas ir šā Nolīguma Puses;
c) vēlas nodrošināt, ka to iepirkuma noteikumi iepirkuma laikā parasti nemainās, un, ja no šādām izmaiņām nevar izvairīties, nodrošināt apmierinošu apstrīdēšanas līdzekļu pieejamību.
2. Valstīm, kas nav šā Nolīguma Puses, bet atbilst 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ir tiesības kā novē- rotājām piedalīties Komitejas darbā, par to informējot Puses.
XVIII pants
Informācija un pārskatīšana attiecībā uz iestāžu pienākumiem
1. Ne vēlāk kā 72 dienas pēc katru līgumslēgšanas tiesību piešķir- šanas, uz kurām attiecas XIII–XV pants, iestādes publicē paziņo- jumu atbilstošajā II papildinājumā minētajā publikācijā. Šajos paziņojumus iekļauj šādu informāciju:
a) preču vai pakalpojumu veids un apjoms, par kuru piešķirtas līgumslēgšanas tiesības;
b) tās iestādes nosaukums un adrese, kura piešķir līgumslēgšanas tiesības;
c) tiesību piešķiršanas diena;
d) uzvarējušā pretendenta nosaukums un adrese;
e) konkursa uzvarētāja piedāvājuma vērtība vai lielākais un mazākais piedāvājums, kas ņemts vērā, piešķirot līgumu;
f) attiecīgā gadījumā – saskaņā ar IX panta 1. punktu izdota pazi- ņojuma identifikācijas līdzekļi vai pamatojums šādas procedū- ras izmantošanai saskaņā ar XV pantu, un
g) izmantotais procedūras veids.
2. Pēc piegādātāja vai Puses pieprasījuma katra iestāde nekavējo- ties sniedz:
a) paskaidrojumu par tā iepirkumu praksi un procedūrām;
b) attiecīgu informāciju par piegādātāja kvalifikācijas pieteikuma noraidīšanas iemesliem, esošās kvalifikācijas pārtraukšanas iemesliem, kā arī par iemesliem, kāpēc tas netika atlasīts, un
c) neveiksmīgiem pretendentiem – attiecīgu informāciju par iemesliem, kāpēc piedāvājums netika atlasīts, un par izraudzītā piedāvājuma īpašībām un salīdzinošajām priekšrocībām, kā arī uzvarējušā pretendenta nosaukumu.
3. Iestādes nekavējoties informē piegādātājus, kas piedalās izsolē, par lēmumiem par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu un pēc pie- prasījuma dara to rakstveidā.
4. Iestādes tomēr var pieņemt lēmumu neizpaust daļu 1. punktā un 2. punkta c) apakšpunktā minētās informācijas par līgumslēg- šanas tiesību piešķiršanu, ja šīs informācijas izpaušana traucētu tiesībaizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt piegādātāju godīgai kon- kurencei.
XIX pants
Informācija un pārskatīšana attiecībā uz Pušu pienākumiem
1. Katra Puse IV papildinājumā minētajās attiecīgajās publikāci- jās nekavējoties publicē visus normatīvos aktus, tiesas nolēmu- mus, vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus un pro- cedūras (ieskaitot līguma standartklauzulas) saistībā ar valsts iepirkumu, uz kuru attiecas šis Nolīgums, tā, lai citas Puses un pie- gādātāji varētu ar tiem iepazīties. Katra Puse ir gatava pēc piepra- sījuma izskaidrot jebkurai citai Pusei savas valsts iepirkuma pro- cedūras.
2. Neveiksmīga pretendenta valsts valdība, kas ir šā Nolīguma Puse, neskarot XXII panta noteikumus, var ievākt visu papildin- formāciju par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, kas var būt vaja- dzīga, lai nodrošinātu, ka iepirkums veikts godīgi un objektīvi. Tālab valsts iepirkuma piešķīrēja valsts sniedz informāciju gan par uzvarējušā piedāvājuma īpašībām un salīdzinošajām priekšrocī- bām, gan par līgumcenu. Parasti šo informāciju neveiksmīga pre- tendenta valsts var atklāt ar nosacījumu, ka šīs tiesības izmanto apdomīgi. Gadījumos, kad šādas informācijas izpaušana varētu kaitēt konkurencei nākamajos piedāvājumos, to neatklāj, iepriekš neapspriežoties ar Pusi, kas šo informāciju neveiksmīgā preten- denta valstij sniegusi, un nesaņemot tās piekrišanu.
3. Xxxxxxxx citai Pusei pēc pieprasījuma sniedz pieejamo informā- ciju par to iestāžu veiktajiem iepirkumiem, uz kurām attiecas šis Nolīgums, un par atsevišķu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu.
4. Jebkurai Pusei sniegtu konfidenciālu informāciju, kas traucētu tiesībaizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm vai kaitētu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgām komerciālām interesēm vai varētu kaitēt piegādātāju godīgai kon- kurencei, neizpauž bez informāciju sniegušās Puses oficiālas atļau- jas.
5. Katra Puse vāc un ik gadus iesniedz Komitejai statistiku par tās veiktajiem iepirkumiem, uz kuriem attiecas šis Nolīgums. Šajos ziņojumos iekļauj šādu informāciju par līgumslēgšanas tiesībām, ko piešķīruši visi valsts iepirkuma piešķīrēji, uz kuriem attiecas šis Nolīgums:
a) par 1. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par piešķirto līgumu paredzamo vērtību gan virs, gan zem robežvērtības, kopā un sadalot pa iestādēm; par 2. un 3. pielikumā iekļauta- jām iestādēm – statistiku par piešķirto līgumu paredzamo vēr- tību virs robežvērtības, kopā un sadalot pa iestādēm;
b) par 1. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par piešķirto līgumu skaitu un kopvērtību, sadalot pa iestādēm un preču un pakalpojumu kategorijām atbilstoši vienotas klasifikācijas sis- tēmām; par 2. un 3. pielikumā iekļautajām iestādēm – statis- tiku par piešķirto līgumu paredzamo vērtību, sadalot pa iestā- dēm un preču un pakalpojumu kategorijām;
c) par 1. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par katrā no XV pantā minētajiem gadījumiem piešķirto līgumu skaitu un kopvērtību, sadalot pa iestādēm un preču un pakalpojumu kategorijām; par 2. un 3. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par tādu katrā no XV pantā minētajiem gadījumiem piešķirto līgumu kopvērtību, kuru vērtība pārsniedz robežvēr- tību, un
d) par 1. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par to līgumu skaitu un kopvērtību, kuri piešķirti saskaņā ar šā Nolī- guma attiecīgajos pielikumos noteiktajām atkāpēm, sadalot pa iestādēm un preču un pakalpojumu kategorijām, par 2. un
3. pielikumā iekļautajām iestādēm – statistiku par to līgumu kopvērtību, kuri piešķirti saskaņā ar šā Nolīguma attiecīgajos pielikumos noteiktajām atkāpēm.
Katra Puse sniedz statistiku par tās iestāžu iepirkto preču un pakalpojumu izcelsmes valsti, ciktāl šāda informācija ir pieejama. Lai nodrošinātu šādas statistikas salīdzināmību, Komiteja sniedz norādījumus par izmantojamām metodēm. Lai nodrošinātu iepir- kuma, uz ko attiecas šis Nolīgums, efektīvu uzraudzību, Komiteja var ar vienprātīgu lēmumu pārlabot a) līdz d) apakšpunkta prasī- bas par sniedzamās statistiskās informācijas raksturu un apjomu, un par izmantojamo sadalījumu un klasifikāciju.
XX pants
Apstrīdēšanas procedūras
Apspriedes
1. Ja kāds piegādātājs iesniedz sūdzību par šā Nolīguma pārkā- pumu saistībā ar iepirkumu, Puses veicina to, lai piegādātājs šo jautājumu risinātu, apspriežoties ar valsts iepirkuma piešķīrēju.
Šādos gadījumos valsts iepirkuma piešķīrējs objektīvi un laikus izskata jebkuru sūdzību tā, lai apstrīdēšanas sistēmā netraucētu korektīvu pasākumu noteikšanu.
Apstrīdēšana
2. Katra Puse nodrošina nediskriminējošas, savlaicīgas, pārredza- mas un efektīvas procedūras, kas ļauj piegādātājiem apstrīdēt iespējamos šā Nolīguma pārkāpumus saistībā ar iepirkumu, par kuru tiem ir vai ir bijusi interese.
3. Katra Puse rakstveidā nosaka savas apstrīdēšanas procedūras un dara tās vispārēji pieejamas.
4. Katra Puse nodrošina, ka dokumentāciju par visiem iepirkuma procesa aspektiem uzglabā trīs gadus.
5. Ieinteresētajam piegādātājam var izvirzīt prasību uzsākt apstrī- dēšanas procedūru un paziņot par to valsts iepirkuma piešķīrē- jam noteiktā termiņā kopš brīža, kad ir kļuvis zināms pamats sūdzībai vai kad tam būtu bijis jākļūst zināmam, bet šis termiņš nekādā gadījumā nevar būt mazāks kā 10 dienas.
6. Pretenzijas izskata tiesa vai objektīva un neatkarīga pārbaudes institūcija, kura nav ieinteresēta iepirkuma rezultātā un kuras locekļi amata pildīšanas laikā ir pasargāti no ārējas ietekmes. Pār- baudes institūcija, kas nav tiesa, ir vai nu pakļauta tiesas uzrau- dzībai, vai arī tās procedūras nodrošina, ka:
a) pirms atzinuma sniegšanas vai lēmuma pieņemšanas dalībnie- kus var uzklausīt;
b) dalībniekus var pārstāvēt un pavadīt;
c) dalībnieki var piedalīties visos tiesas procesos;
d) procesi ir publiski;
e) atzinumu sniedz vai lēmumu pieņem rakstveidā, pievienojot tam atzinuma vai lēmuma pamatojumu;
f) var pieaicināt lieciniekus;
g) pārbaudes institūcijai ir pieejami dokumenti.
7. Apstrīdēšanas procedūras paredz:
a) ātrus pagaidu pasākumus, lai labotu Nolīguma pārkāpumus un saglabātu tirdzniecības iespējas. Šādas rīcības rezultātā var
apturēt iepirkuma procesu. Procedūras tomēr var paredzēt, ka, pieņemot lēmumu par šādu pasākumu piemērošanu, var ņemt vērā būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iesaistīto pušu interesēm, tostarp uz sabiedrības interesēm. Tādos gadījumos sniedz rakstveida pamatojumu pasākumu nepiemērošanai;
b) izvērtēšanu un iespēju pieņemt lēmumu par pretenzijas pama- totību;
c) Nolīguma pārkāpuma labošanu vai kompensāciju par nodarī- tajiem zaudējumiem vai kaitējumu, kas var aprobežoties ar piedāvājuma sagatavošanas vai noprotestēšanas izmaksām.
8. Lai aizsargātu komerciālās un citas intereses, apstrīdēšanas procedūru parasti pabeidz savlaicīgi.
XXI pants
Iestādes
1. Izveido Valsts iepirkuma komiteju, kuras sastāvā ir visu Pušu pārstāvji. Šī Komiteja ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja viet- nieku un sanāk pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā, lai dotu Pusēm iespēju apspriesties par jebkādiem jautājumiem saistībā ar šā Nolīguma darbību vai tā mērķu sasniegšanas sekmēšanu un lai pildītu citus pienākumus, ko Puses tai var būt uzdevušas.
2. Komiteja var izveidot darba grupas vai citas apakšstruktūras, kas veic Komitejas noteiktās funkcijas.
XXII pants
Pārrunas un strīdu izšķiršana
1. Ja vien turpmāk nav noteikts citādi, piemēro PTO Līgumam pievienotās Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu (turpmāk tekstā – “Vienošanās par strīdu izšķir- šanu”) noteikumus.
2. Ja kāda Puse uzskata, ka tāpēc, ka kāda cita Puse vai Puses nepilda savus pienākumus, kas izriet no šā Nolīguma, vai piemēro kādu pasākumu, kas var arī nebūt pretrunā ar šā Nolīguma notei- kumiem, ir atceltas vai mazinātas jebkādas priekšrocības, kas tai tieši vai netieši pienākas saskaņā ar šo Nolīgumu, tā var iesniegt rakstiskus iebildumus vai priekšlikumus attiecīgajai Pusei vai Pusēm, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu. Par šādu
rīcību nekavējoties paziņo Strīdu izšķiršanas institūcijai (turpmāk tekstā – “SII”), kas izveidota saskaņā ar Vienošanos par strīdu izšķiršanu, kā turpmāk izklāstīts. Jebkura Puse, pie kuras šādi vēr- šas, atsaucīgi izskata tai izteiktos iebildumus vai priekšlikumus.
3. SII ir pilnvarota izveidot komisijas, pieņemt komisiju un Ape- lācijas institūciju ziņojumus, sniegt ieteikumus vai pieņemt nolē- mumus par attiecīgo jautājumu, veikt nolēmumu un ieteikumu izpildes uzraudzību un atļaut koncesiju un citu no šā Nolīguma izrietošu saistību apturēšanu vai pārrunas par aizsardzības līdzek- ļiem, ja nav iespējams aizliegt pasākumus, kas pārkāpj šo Nolī- gumu, ar noteikumu, ka SII lēmumu pieņemšanā vai pasākumu īstenošanā attiecībā uz strīdiem, kas rodas saistībā ar šo Nolī- gumu, piedalās tikai PTO dalībvalstis, kas ir šā Nolīguma Puses.
4. Ja vien 20 dienu laikā pēc apakškomisijas izveidošanas strīda puses nevienojas citādi, apakškomitejai ir šāds uzdevums:
“Ņemot vērā attiecīgos šā Nolīguma un (jebkura cita strīda pušu norādīta un uz šo lietu attiecināma nolīguma nosaukums) noteikumus, izskatīt jautājumu, ko (puses nosaukums) iesnie- gusi SII ar dokumentu …, un sagatavot atzinumu, kas palī- dzētu SII sniegt ieteikumus vai pieņemt nolēmumus, kā to paredz šis Nolīgums.”
Ja strīda gadījumā kāda no strīda pusēm atsaucas gan uz šo Nolī- gumu, gan uz vienu vai vairākiem citiem nolīgumiem, kas iekļauti Vienošanās par strīdu izšķiršanu 1. papildinājumā, 3. punktu pie- mēro tikai tām apakškomisijas ziņojuma daļām, kuras attiecas uz šā Nolīguma interpretāciju un piemērošanu.
5. Apakškomisijās, ko SII izveido strīdu izskatīšanai saistībā ar šo Nolīgumu, iekļauj valsts iepirkuma jomā kvalificētas personas.
6. Jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas paātrinātu strīda izska- tīšanu. Neatkarīgi no Vienošanās par strīdu izšķiršanu 12. panta
8. un 9. punkta noteikumiem apakškomisija cenšas savu nobei- guma ziņojumu iesniegt strīda pusēm ne vēlāk kā četrus mēne- šus, bet kavēšanās gadījumā ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc die- nas, kad panākta vienošanās par apakškomisijas sastāvu un tās darba uzdevumu. Līdz ar to jādara viss iespējamais, lai par diviem mēnešiem saīsinātu arī termiņus, kas paredzēti Vienošanās par strīdu izšķiršanu 20. panta 1. punktā un 21. panta 4. punktā. Tur- klāt, ja ir domstarpības par to, vai ieteikumu un nolēmumu izpil- dei ir veikti pasākumi un vai tie atbilst attiecīgā Nolīguma notei- kumiem, neatkarīgi no Vienošanās par strīdu izšķiršanu 21. panta
5. punkta noteikumiem apakškomisija cenšas izdot lēmumu 60 dienu laikā.
7. Neatkarīgi no Vienošanās par strīdu izšķiršanu 22. panta
2. punkta tādu strīdu gadījumā, kas radušies saistībā ar kādu no
Nolīgumiem, kas iekļauti Vienošanās par strīdu izšķiršanu
1. papildinājumā un kas nav šis Nolīgums, nevar apturēt konce- sijas vai citas no šā Nolīguma izrietošas saistības, bet tādu strīdu gadījumā, kas radušies saistībā ar šo Nolīgumu, nevar apturēt kon- cesijas vai citas saistības, kas izriet no jebkura cita jau minētajā
1. papildinājumā iekļauta Nolīguma.
XXIII pants
Nolīguma izņēmumi
1. Šā Nolīguma noteikumus nevar izmantot, lai liegtu kādai Pusei veikt darbības vai neizpaust informāciju, ko tā uzskata par vaja- dzīgu tai būtisku drošības interešu aizsardzībai saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma iepirkumiem vai ar iepirku- miem, kas nepieciešami valsts drošībai vai valsts aizsardzībai.
2. Šā Nolīguma noteikumus nevar izmantot, lai liegtu kādai Pusei ieviest vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedrības morā- les, sabiedriskās kārtības vai drošības, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības vai intelektuālā īpašuma aizsardzībai, vai arī ir saistīti ar precēm vai pakalpojumiem, ko ražo vai sniedz inva- līdi, filantropiskās iestādes vai darbaspēks ieslodzījuma vietās, ar noteikumu, ka šādus pasākumus neizmanto kā līdzekli patvaļīgai vai neattaisnojamai tādu valstu diskriminēšanai, kurās ir spēkā tādi paši noteikumi, vai kā slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.
XXIV pants
Nobeiguma noteikumi
1. Pieųemšana un stāšanās spēkā
Šis Nolīgums stājas spēkā 1996. gada 1. janvārī attiecībā uz tām valstīm (1), kuru saskaņotās piemērošanas jomas iekļautas šā Nolī- guma I papildinājuma 1.–5. pielikumā un kuras 1994. gada
15. aprīlī ar parakstu akceptējušas šo Nolīgumu vai līdz šai dienai parakstījušas Nolīgumu, paredzot tā vēlāku ratifikāciju, un līdz 1996. gada 1. janvārim ir ratificējušas šo Nolīgumu.
2. Pievienošanās
Jebkura valsts, kas ir PTO locekle vai kas pirms PTO Līguma spēkā stāšanās dienas ir VVTT 1947 līgumslēdzēja puse un kas nav šā
(1) Šajā Nolīgumā termins “valsts” ietver Eiropas Kopienu kompetentās iestādes.
Nolīguma Puse, var pievienoties šim Nolīgumam saskaņā ar notei- kumiem, par ko vienojas šī valsts un Puses. Pievienošanās notiek, deponējot PTO ģenerāldirektoram pievienošanās dokumentu, kurā ir izklāstīti saskaņotie noteikumi. Valstī, kas pievienojas Nolī- gumam, Nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tās pievie- nošanās Nolīgumam.
3. Pārejas noteikumi:
a) Honkonga un Koreja var atlikt šā Nolīguma noteikumu, izņemot XXI un XXII panta, piemērošanu uz laiku līdz 1997. gada 1. janvārim. Ja šos noteikumus sāk piemērot pirms 1997. gada 1. janvāra, par piemērošanas sākuma dienu PTO ģenerāldirektoram paziņo 30 dienas iepriekš;
b) laika posmā no šā Nolīguma stāšanās spēkā līdz tā piemēro- šanai Honkongā tiesības un pienākumi starp Honkongu un visām pārējām šā Nolīguma Pusēm, kuras 1994. gada 15. aprīlī bija 1979. gada 12 aprīlī Ženēvā noslēgtā Nolīguma par valsts iepirkumu, kas grozīts 1987. gada 2. februārī (turpmāk tekstā
– “1988. gada Nolīgums”), Puses, regulē materiālās tiesību normas (1), kas ietvertas 1988. gada Nolīgumā, tostarp tā pie- likumos ar labojumiem vai grozījumiem, kura noteikumi šeit iekļauti ar atsauci un paliks spēkā līdz 1996. gada 31. decem- brim;
c) šā Nolīguma Pusēm, kuras ir arī 1988. gada Nolīguma Puses, tiesības un pienākumi, kas izriet no šā Nolīguma, aizstāj tiesī- bas un pienākumus, kas izriet no 1988. gada Nolīguma;
d) šā Nolīguma XXII pants nestājas spēkā, kamēr nav stājies spēkā PTO Līgums. Līdz tam laikam uz pārrunām un strīdu izšķir- šanu saistībā ar šo Nolīgumu attiecas 1988. gada Nolīguma VII panta noteikumi, kas šim nolūkam ar atsauci ir iestrādāti šajā Nolīgumā. Šo noteikumu piemērošana ir saskaņā ar šo Nolīgumu izveidotās Komitejas aizgādībā;
e) līdz PTO Līguma spēkā stāšanās dienai atsauces uz PTO insti- tūcijām saprot kā atsauces uz atbilstošo VVTT institūciju un atsauces uz PTO ģenerāldirektoru un PTO sekretariātu saprot
(1) Visi 1988. gada Nolīguma noteikumi, izņemot preambulu, VII pantu un IX pantu, neskaitot tā 5. punkta a) un b) apakšpunktu un
10. punktu.
kā atsauces attiecīgi uz VVTT 1947 LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU ģenerāldirektoru un uz VVTT sekretariātu.
4. Atrunas
Attiecībā uz šā Nolīguma noteikumiem nevar iesniegt atrunas.
5. Valsts tiesību akti
a) Katra valsts, kas pieņem šo Nolīgumu vai tam pievienojas, ne vēlāk kā šā Nolīguma spēkā stāšanās dienā nodrošina attiecī- gās valsts tiesību aktu, noteikumu un administratīvo procedū- ru, kā arī noteikumu, procedūru un prakses, ko izmanto Nolī- gumam pievienotajos sarakstos iekļautās iestādes, atbilstību šā Nolīguma noteikumiem;
b) katra Puse informē Komiteju par visiem grozījumiem norma- tīvajos aktos, kas attiecas uz šo Nolīgumu, un par visiem gro- zījumiem šo normatīvo aktu piemērošanā.
6. Labojumi vai pārlabojumi
a) Par labojumiem, iestādes pārcelšanu no viena pielikuma uz citu vai – izņēmuma gadījumos – par citiem pārlabojumiem I–IV papildinājumā paziņo Komitejai, vienlaikus informējot to par izmaiņu iespējamo ietekmi uz savstarpēji saskaņoto šā Nolīguma piemērošanas jomu. Ja labojumi, pārcelšana vai citi pārlabojumi ir tikai formāli vai nelieli, tie stājas spēkā, ja 30 dienu laikā nav saņemti iebildumi. Pārējos gadījumos Komite- jas priekšsēdētājs nekavējoties sasauc Komitejas sanāksmi. Komiteja izskata priekšlikumu un jebkādas prasības par kom- pensācijas korekcijām, lai saglabātu tiesību un pienākumu līdzsvaru un tādu saskaņotās piemērošanas jomas līmeni, kas pielīdzināms šajā Nolīgumā noteiktajam līmenim pirms šāda paziņojuma. Ja netiek panākta vienošanās, jautājumu var izskatīt saskaņā ar XXII panta noteikumiem;
b) ja kāda Puse, izmantojot savas tiesības, vēlas izņemt kādu iestādi no I papildinājuma, pamatojot šādu rīcību ar to, ka ir efektīvi novērsta valsts kontrole vai ietekme uz šo iestādi, šī Puse par to paziņo Komitejai. Šādi pārlabojumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc nākamās Komitejas sanāksmes beigām, ja sanāksme nenotiek ātrāk kā 30 dienas pēc paziņojuma un ja nav izteikti iebildumi. Ja ir izteikti iebildumi, jautājumu var izskatīt saskaņā ar XXII panta noteikumiem par pārrunām un
strīdu izšķiršanu. Izskatot piedāvātos I papildinājuma pārlabo- jumus un jebkādas no tiem izrietošas kompensācijas korekci- jas, jāņem vērā tirgus atvēršanas sekas, ko rada valsts kontro- les vai ietekmes novēršana.
7. Pārskatīšana, sarunas un turpmākais darbs
a) Komiteja ik pēc gada pārskata šā Nolīguma izpildi un darbību, ņemot vērā tā mērķus. Komiteja ik pēc gada informē PTO Ģenerālpadomi par paveikto laikposmā, uz kuru attiecas minētā pārskatīšana;
b) ne vēlāk kā trešā gada beigās pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā un turpmāk regulāri šā Nolīguma Puses uzsāk turpmākas saru- nas, lai uzlabotu šo Nolīgumu un panāktu pēc iespējas lielāku tā piemērošanas jomas paplašināšanu attiecībā uz visām Pusēm, ievērojot savstarpīguma principu un ņemot vērā V panta noteikumus par jaunattīstības valstīm;
c) Puses cenšas izvairīties no tādu diskriminējošu pasākumu un prakses ieviešanas vai turpmākas piemērošanas, kas traucē atklātu iepirkumu, un b) apakšpunktā minēto sarunu gaitā cenšas novērst šādus pasākumus vai praksi, kas vēl tiek pie- mēroti šā Nolīguma spēkā stāšanās dienā.
8. Informācijas tehnoloģija
Lai nodrošinātu, ka šis Nolīgums nerada nevajadzīgus šķēršļus tehnikas attīstībai, Puses Komitejā regulāri apspriežas par jaunu- miem informācijas tehnoloģijas izmantošanā valsts iepirkuma vajadzībām un, ja vajadzīgs, apspriež pārlabojumus šajā Nolī- gumā. Šo apspriežu mērķis ir jo īpaši nodrošināt to, lai informā- cijas tehnoloģijas izmantošana, radot pārredzamas procedūras, sekmētu atklātu, nediskriminējošu un efektīvu valsts iepirkumu, lai līgumi, uz kuriem attiecas šis Nolīgums, būtu skaidri identifi- cēti un lai varētu identificēt visu pieejamo informāciju par kon- krētu līgumu. Ja kāda Puse plāno ieviest jauninājumus, tā cenšas ņemt vērā citu Pušu viedokli par iespējamām problēmām.
9. Grozījumi
Puses var grozīt šo Nolīgumu, cita starpā ņemot vērā šā Nolīguma īstenošanas laikā uzkrāto pieredzi. Pēc tam, kad Puses ir vienoju- šās saskaņā ar Komitejas noteikto procedūru, šāds grozījums
nestājas spēkā attiecībā uz konkrētu Pusi, kamēr šī Puse to nav akceptējusi.
10. Izstāšanās
a) Jebkura Puse var izstāties no šā Nolīguma. Izstāšanās stājas spēkā pēc tam, kad pagājušas 60 dienas no brīža, kad PTO ģenerāldirektors ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāša- nos. Jebkura Puse pēc šāda paziņojuma var pieprasīt nekavē- joties sasaukt Komitejas sanāksmi;
b) ja kāda šā Nolīguma Puse viena gada laikā pēc PTO Līguma spēkā stāšanās dienas nekļūst par PTO locekli vai pārtrauc dalību PTO, tā no tās pašas dienas vairs nav šā Nolīguma Puse.
11. Šā Nolīguma nepiemērošana starp atsevišķām Pusēm
Šo Nolīgumu nepiemēro starp jebkurām divām Pusēm, ja kāda no šīm Pusēm nepiekrīt šādai piemērošanai laikā, kad tā akceptē šo Nolīgumu vai pievienojas tam.
12. Piezīmes, papildinājumi un pielikumi
Piezīmes, papildinājumi un pielikumi, kas pievienoti šim Nolīgu- mam, ir tā sastāvdaļa.
13. Sekretariāts
Šā Nolīguma sekretariāta funkcijas veic PTO sekretariāts.
14. Deponēšana
Šo Nolīgumu deponē PTO ģenerāldirektoram, kurš nekavējoties sniedz visām Pusēm apstiprinātu šā Nolīguma kopiju, visu atbil- stoši šā panta 6. punktam izdarīto labojumu vai pārlabojumu un visu atbilstoši 9. punktam izdarīto grozījumu apstiprinātas kopi- jas un paziņojumu par katru Nolīguma akceptēšanu vai pievieno- šanos tam atbilstoši 1. un 2. punktam un par izstāšanos no Nolī- guma atbilstoši 10. punktam.
15. Reģistrācija
Šo Nolīgumu reģistrē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 102. panta noteikumiem.
Sastādīts Marākešā tūkstoš deviņi simti deviņdesmit ceturtā gada piecpadsmitajā aprīlī vienā eksemplārā angļu, franču un spāņu valodā, katram tekstam esot vienādi autentiskam, izņemot, ja norādīts citādi attiecībā uz šeit pievienotajiem papildinājumiem.
PIEZĪMES
Šajā Nolīgumā, tostarp tā papildinājumos, lietotais termins “valsts” vai “valstis” jāsaprot kā jebkura atsevišķa muitas teritorija, kas ir šā Nolīguma Puse.
Attiecībā uz atsevišķām muitas teritorijām, kas ir šā Nolīguma Puses, šajā Nolīgumā lietotos izteicienus, kurus papildina ar apzīmējumu “valsts”, saprot kā tādus, kas attiecas uz šo muitas teritoriju, ja vien nav noteikts citādi.
1. panta 1. punkts
Ņemot vērā vispārējus politiskus apsvērumus attiecībā uz saistītu palīdzību, tostarp jaunattīstības valstu mērķi atsaistīt šādu palīdzību, šo Nolīgumu nepiemēro iepirkumam, kas paredzēts, lai veicinātu saistītu palīdzību jaunattīstības valstīm, ciktāl to veic Puses.