LĪGUMS
LĪGUMS
STARP
BEĻĢIJAS KARALISTI, BULGĀRIJAS REPUBLIKU, ČEHIJAS REPUBLIKU, DĀNIJAS KARALISTI, VĀCIJAS FEDERATĪVO REPUBLIKU, IGAUNIJAS REPUBLIKU, ĪRIJU, GRIEĶIJAS REPUBLIKU, SPĀNIJAS KARALISTI, FRANCIJAS REPUBLIKU, ITĀLIJAS REPUBLIKU, KIPRAS REPUBLIKU, LATVIJAS REPUBLIKU, LIETUVAS REPUBLIKU, LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTI, UNGĀRIJAS REPUBLIKU, MALTAS REPUBLIKU, NĪDERLANDES KARALISTI, AUSTRIJAS REPUBLIKU, POLIJAS REPUBLIKU, PORTUGĀLES REPUBLIKU, RUMĀNIJU, SLOVĒNIJAS REPUBLIKU, SLOVĀKIJAS REPUBLIKU, SOMIJAS REPUBLIKU, ZVIEDRIJAS KARALISTI UN LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI (EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM) UN HORVĀTIJAS REPUBLIKU PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI
(EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM) UN
HORVĀTIJAS REPUBLIKU
PAR HORVĀTIJAS REPUBLIKAS PIEVIENOŠANOS EIROPAS SAVIENĪBAI
VIŅA MAJESTĀTE XXXXX XXXXXXX, BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS, IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
ĪRIJAS PREZIDENTS,
GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS, FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, HORVĀTIJAS REPUBLIKA,
ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS, LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,
VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS, UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,
MALTAS PREZIDENTS,
VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE, AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,
POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS, RUMĀNIJAS PREZIDENTS,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS, SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE, ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,
VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,
VIENOTI savā vēlmē turpināt sasniegt Eiropas Savienības mērķus,
APŅĒMUŠIES turpināt uz jau esošajiem pamatiem veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Līguma par Eiropas Savienību 49. pantā ir paredzēta iespēja Eiropas valstīm kļūt par Savienības dalībvalstīm,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Horvātijas Republika ir iesniegusi pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti,
ŅEMOT VĒRĀ, ka Padome, iepriekš saņemot Komisijas atzinumu un Eiropas Parlamenta piekrišanu, ir atbalstījusi Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,
IR VIENOJUŠIES par pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem, kas jāveic Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā, un tālab iecēluši par saviem piln varotajiem:
VIŅA MAJESTĀTE XXXXX XXXXXXX:
premjerministru Xxxx XX XXXX
BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru Xxxxx XXXXXXXX
ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru Xxxx XXXXX
VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE:
premjerministri
Xxxxx XXXXXXXX-XXXXXXX
VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
federālo kancleri
Dr. Xxxxxx XXXXXX
IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministri Xxxxxx XXXXX
ĪRIJAS PREZIDENTS:
premjerministru (Taoiseach) Xxxx XXXXX
XXXXXXXXX REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru Xxxxx XXXXXXXXX
VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS:
valdības priekšsēdētāju
Xxxx Xxxx XXXXXXXXX XXXXXXXX FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
Eiropas lietu ministru Xxxx XXXXXXXX
HORVĀTIJAS REPUBLIKA:
prezidentu
Xxx XXXXXXXXX
premjerministri Xxxxxxxx XXXXX
ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
Ministru padomes priekšsēdētāju Sen. Xxxx. Xxxxx XXXXX
KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
prezidentu
Xxxxxxxx XXXXXXXXXXX
LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS:
Ministru prezidentu Xxxxx XXXXXXXXXX
LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:
prezidenti
Xxxxx XXXXXXXXXXXX
VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:
premjerministru un valsts ministru Xxxx-Xxxxxx XXXXXXX
UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru Xxxxxx XXXXX
XXXXXX PREZIDENTS:
premjerministru Xxxxxxxx XXXXX
VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:
Ministru prezidentu, vispārējo lietu ministru Xxxx XXXXX
AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:
federālo kancleru Xxxxxx XXXXXXX
POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru Xxxxxx XXXX
PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministru
Xxxxx XXXXXX XXXXXX RUMĀNIJAS PREZIDENTS:
prezidentu
Traian BĂSESCU
SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
valdības priekšsēdētāju Xxxxx XXXXX
SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:
premjerministri Xxxxx XXXXXXXX
SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:
premjerministru Xxxxx XXXXXXXX
ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:
premjerministru Xxxxxxx XXXXXXXXX
VIŅaS MaJESTĀTE LIELBRITĀNIJaS UN ZIEMEĻĪRIJaS aPVIENOTĀS KaRaLISTES KaRaLIENE:
premjerministru
The Rt. Hon. Xxxxx XxXXXXX
KaS, iepazinušies ar pārējo Pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām, IR VIENOJUŠIES PaR TURPMĀKO.
1. pants
1. ar šo Horvātijas Republika kļūst par Eiropas Savienības un Eiropas atomenerģijas kopienas dalībvalsti.
2. Horvātijas Republika kļūst par Līguma par Eiropas Savie nību, Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas atom- enerģijas kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzēju pusi, ņemot vērā minēto Līgumu grozījumus un papildinājumus.
3. Pievienošanās nosacījumi un ar šo pievienošanos saistītie pielāgojumi 2. punktā minētajos Līgumos ir izklāstīti šim Līgumam pievienotajā aktā. Minētā akta noteikumi ir šā Līguma sastāvdaļa.
2. pants
Uz šo Līgumu attiecas noteikumi par dalībvalstu tiesībām un pienākumiem, kā arī noteikumi par Savienības iestāžu pilnvarām un kompetenci, kā tie izklāstīti Līgumos, par kuru līgumslēdzēju pusi Horvātijas Republika kļūst saskaņā ar 1. panta 2. punktu.
3. pants
1. augstās līgumslēdzējas puses šo Līgumu ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām konstitucionālajām prasībām. Ratifikācijas instrumentus deponē Itālijas Republikas valdībai līdz 2013. gada 30. jūnijam.
2. Tāpat tiek uzskatīts, ka, ratificējot šo Līgumu, Horvātijas Republika ir ratificējusi vai apstiprinājusi visus 1. panta 2. punktā minēto Līgumu grozījumus, kas brīdī, kad Horvātijas Republika ratificē šo Līgumu, ir atvērti dalībvalstīm ratifikācijai vai apstiprināšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 48. pantu, kā arī visus iestāžu aktus, kas pieņemti tajā brīdī vai
pirms tam un kas stājas spēkā tikai pēc tam, kad dalībvalstis tos ir apstiprinājušas saskaņā ar attiecīgām konstitucionālām prasī bām.
3. Šis Līgums stājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā, ja pirms minētās dienas ir deponēti visi ratifikācijas instrumenti.
4. Neskarot 3. punktu, Savienības iestādes var pirms pievie nošanās pieņemt pasākumus, kas minēti 1. panta 3. punktā minētā akta 3. panta 7. punktā, 6. panta 2. punkta otrajā daļā, 6. panta 3. punkta otrajā daļā, 6. panta 6. punkta otrajā un trešajā daļā, 6. panta 7. punkta otrajā daļā, 6. panta 8. punkta trešajā daļā, 17. pantā, 29. panta 1. punktā, 30. panta
5. punktā, 31. panta 5. punktā, 35. panta 3. un 4. punktā, 38., 39., 41., 42., 43., 44., 49., 50. un 51. pantā un IV līdz VI pielikumā.
Minētie pasākumi stājas spēkā, vienīgi stājoties spēkā šim Līgu mam, un to spēkā stāšanās diena ir šā Līguma spēkā stāšanās diena.
5. Neskarot šā panta 3. punktu, 1. panta 3. punktā minētā akta 36. pantu piemēro no šā Līguma parakstīšanas.
4. pants
Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz auten tiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām.
TO aPLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo Līgumu.
Съставено в Брюксел на девети декември две хиляди и единадесета година. Hecho en Bruselas, el nueve de diciembre de dos mil once.
V Bruselu dne devátého prosince dva tisíce jedenáct.
Udfærdiget i Bruxelles den niende december to tusind og elleve. Geschehen zu Brüssel am neunten Dezember zweitausendelf.
Kahe tuhande üheteistkümnenda aasta detsembrikuu üheksandal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις εννέα Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες έντεκα.
Done at Brussels on the ninth day of December in the year two thousand and eleven. Fait à Bruxelles, le neuf décembre deux mille onze.
arna dhéanamh sa Bhruiséil, an naoú lá de mhí na Nollag an bhliain dhá mhíle agus a haon déag. Sastavljeno u Bruxellesu dana devetog prosinca godine dvije tisuće jedanaeste.
Fatto a Bruxelles, addì nove dicembre duemilaundici. Briselē, divtūkstoš vienpadsmitā gada devītajā decembrī.
Priimta du tūkstančiai vienuoliktų metų gruodžio devintą dieną Briuselyje.
Xxxx Xxxxxxxxxxx, a kétezer-tizenegyedik év december havának kilencedik napján. Magħmul fi Brussell, fid-disa jum ta’ Diċembru tas-sena elfejn u ħdax.
Gedaan te Brussel, de negende december tweeduizend elf.
Sporządzono w Brukseli dnia dziewiątego grudnia roku dwa tysiące jedenastego. Feito em Bruxelas, em nove de Dezembro de dois mil e onze.
Întocmit la Bruxelles la nouă decembrie două mii unsprezece. V Bruseli dňa deviateho decembra dvetisícjedenásť.
V Bruslju, dne devetega decembra leta dva tisoč enajst.
Tehty Brysselissä yhdeksäntenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattayksitoista. Som skedde i Bryssel den nionde december tjugohundraelva.
Voor Zijne Majesteit de Koning der Belgen Pour Sa Majesté le Roi des Belges
Für Seine Majestät den König der Belgier
Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaams Gewest, het Waals Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.
Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.
Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.
За Република България
Za prezidenta České republiky
For Hendes Majestæt Danmarks Dronning
Für den Präsidenten der Bundesrepublik Deutschland
Eesti Vabariigi Presidendi nimel
Thar ceann Uachtarán na hÉireann For the President of Ireland
Για τον Пρόεδρο της Еλληνικής Δημοκρατίας
Por Su Majestad el Rey de España
Pour le Président de la République française
Za Republiku Hrvatsku
Per il Presidente della Repubblica italiana
Για τον Пρόεδρο της Кνπριαкής Δημοκρατίας
Latvijas Republikas Valsts prezidenta vārdā –
Lietuvos Respublikos Prezidentės vardu
Pour Son altesse Royale le Grand-Duc de Luxembourg
a Magyar Köztársaság Elnöke részéről
Għall-President ta' Malta
Voor Hare Majesteit de Koningin der Nederlanden
Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich
Za Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej
Pelo Presidente da República Portuguesa
Pentru Președintele României
Za predsednika Republike Slovenije
Za prezidenta Slovenskej republiky
Suomen Tasavallan Presidentin puolesta För Republiken Finlands President
För Konungariket Sveriges regering
For Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland
AKTS
par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā
PIRMĀ DaĻa
PRINCIPI
Šajā aktā:
1. pants
ir vienojušies par grozījumiem pamatlīgumos un ja šie grozījumi līdz pievienošanās dienai nav stājušies spēkā, Horvātija šos grozījumus ratificē saskaņā ar savām konstitucionālajām prasī bām.
— termins “pamatlīgumi” nozīmē:
a) Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), ņemot vērā grozī jumus vai papildinājumus, kas izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms Horvātijas Republikas pievienošanās;
3. pants
1. Horvātija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši Padomē sanākušie dalībvalstu vai to valdību vadītāji.
2. Horvātija pievienojas lēmumiem un nolīgumiem, ko pieņēmuši Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji.
b) Eiropas atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu
(EaEK līgums), ņemot vērā grozījumus vai papildināju mus, kas izdarīti ar līgumiem vai citiem aktiem, kuri stājušies spēkā pirms Horvātijas Republikas pievienoša nās;
— termins “pašreizējās dalībvalstis” nozīmē Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumā niju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļ- īrijas apvienoto Karalisti,
— termins “Savienība” nozīmē Eiropas Savienību, kuras pamatā ir LES un LESD, un/vai attiecīgā gadījumā Eiropas atom- enerģijas kopienu,
— termins “iestādes” nozīmē iestādes, kas izveidotas ar LES.
3. attiecībā uz Eiropadomes vai Padomes deklarācijām un rezolūcijām vai citām nostājām, ko tās atbalstījušas, kā arī attie cībā uz deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostājām, kas attiecas uz Savienību un kas pieņemtas, dalībvalstīm kopīgi vienojoties, Horvātijas statuss ir tāds pats kā pašreizējām dalīb valstīm. Horvātija atbilstīgi ievēros principus un pamatnostād nes, kas izriet no šīm deklarācijām, rezolūcijām vai citām nostā jām, un veiks pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu.
4. Horvātija pievienojas I pielikumā uzskaitītajām konven cijām un protokoliem. attiecībā uz Horvātiju šīs konvencijas un protokoli stājas spēkā dienā, ko Padome nosaka ar 5. punktā minētajiem lēmumiem.
5. Padome pēc Komisijas ieteikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vienprātīgi lemj par visiem pielāgojumiem, kas sakarā ar pievienošanos jāveic 4. punktā minētajās konven cijās un protokolos, un pielāgotos tekstus publicē Eiropas Savie nības Oficiālajā Vēstnesī.
6. attiecībā uz 4. punktā minētajām konvencijām un proto
2. pants
Pamatlīgumi un akti, ko iestādes pieņēmušas pirms pievienoša nās, no pievienošanās dienas ir saistoši Horvātijai un piemēro jami tajā atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem.
Ja pēc tam, kad Horvātija ratificējusi Pievienošanās līgumu, dalībvalstu valdību pārstāvji saskaņā ar LES 48. panta 4. punktu
koliem Horvātija apņemas ieviest administratīvus un citus pasā kumus, piemēram, pasākumus, ko līdz pievienošanās dienai pieņēmušas pašreizējās dalībvalstis vai Padome, un sekmēt prak tisku sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un organizācijām.
7. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var papildināt I pielikumu ar attiecīgām konvencijām, nolīgumiem un protokoliem, kas parakstīti pirms pievienošanās dienas.
4. pants
1. Šengenas acquis noteikumi, kuri Eiropas Savienības sistēmā iekļauti ar Protokolu par Šengenas acquis, kas pievienots LES un LESD (turpmāk “Šengenas protokols”), kā arī akti, kuri pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to un uzskaitīti II pielikumā, tāpat kā jebkādi turpmāki šādi akti, kuri pieņemti pirms pievienošanās dienas, ir saistoši Horvātijai un piemērojami tajā no pievienošanās dienas.
2. Tie Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savie nības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to un nav minēti šā panta 1. punktā, lai arī no pievienošanās dienas saistoši Horvātijai, tie Horvātijā ir piemērojami vienīgi saskaņā ar attiecīgu Padomes lēmumu, ko pieņem pēc tam, kad atbilstīgi spēkā esošajām Šengenas izvērtēšanas procedūrām ir konstatēts, ka Horvātijā ir izpildīti visi nosacījumi, kas vajadzīgi visu acquis attiecīgo daļu piemērošanai, tostarp, ka ir efektīvi piemērotas visas Šengenas normas saskaņā ar pieņemtiem kopējiem standartiem un pamatprincipiem. Padome minēto lēmumu pieņem saskaņā ar piemērojamajām Šengenas procedūrām un ņemot vērā Komi sijas ziņojumu, kurā apstiprināts, ka Horvātija turpina izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās un kas attiecas uz Šengenas acquis.
Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumu ar to locekļu vienprātīgu balsojumu, kas pārstāv tādu dalībvalstu valdības, attiecībā uz kurām šajā punktā minētos noteikumus jau piemēro, un Horvātijas Republikas valdību. Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļ- īrijas apvienotās Karalistes valdības, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā vienīgi tiktāl, ciktāl lēmums attiecas uz šīm valstīm saistošiem Šengenas acquis noteikumiem vai šīm valstīm saisto šiem aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to.
5. pants
Horvātija no pievienošanās dienas piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā kā dalībvalsts ar izņēmuma statusu LESD
139. panta nozīmē.
6. pants
1. Nolīgumi ar vienu vai vairākām trešām valstīm, starptau tiskām organizācijām vai trešo valstu pilsoņiem, ko noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, ir saistoši Horvātijai atbilstīgi pamatlīgumos un šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem.
2. Horvātija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosa cījumiem pievienoties nolīgumiem, ko pašreizējās dalībvalstis un Savienība noslēgušas vai parakstījušas ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.
Ja vien šā punkta pirmajā daļā minētajos nolīgumos nav noteikts citādi, par Horvātijas pievienošanos šādiem nolīgumiem vienojas protokolos, kurus pievieno šādiem nolīgumiem un kurus noslēdz Padome, pieņemot vienprātīgu lēmumu un pārstāvot dalībvalstis, un attiecīgā trešā valsts vai trešās valstis, vai starptautiskā organizācija. Komisija vai – ja nolīgums pilnībā vai principā attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku – augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (augstais pārstāvis) dalībvalstu vārdā piedalās sarunās par šādiem protokoliem, pamatojoties uz sarunu norādēm, ko vien prātīgi apstiprina Padome, un apspriežoties ar komiteju, kurā ir dalībvalstu pārstāvji. Noslēdzamo protokolu projektus Komisija vai, attiecīgi, augstais pārstāvis iesniedz Padomei.
Šī procedūra neskar Savienības kompetenci un neiespaido kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm attie cībā uz šādu nolīgumu noslēgšanu nākotnē vai citiem grozīju miem, kas nav saistīti ar pievienošanos.
3. No pievienošanās dienas un līdz 2. punkta otrajā daļā minēto nepieciešamo protokolu spēkā stāšanās dienai Horvātija piemēro 2. punkta pirmajā daļā minētos nolīgumus, kas noslēgti vai ko provizoriski piemēro pirms pievienošanās dienas, izņemot Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (1).
Kamēr nav stājušies spēkā 2. punkta otrajā daļā minētie proto koli, Savienība un dalībvalstis kopīgi, vajadzības gadījumā ievē rojot savu attiecīgo kompetenci, veic jebkādus atbilstīgus pasā kumus.
4. Horvātija pievienojas 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parak stītajam Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (2), kā arī diviem nolīgumiem, ar ko groza minēto nolī gumu un kas parakstīti un atvērti parakstīšanai, attiecīgi, 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā (3) un 2010. gada 22. jūnijā Vaga dugu (4).
5. Horvātija apņemas atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosa cījumiem pievienoties Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu (5), kā noteikts minētā līguma 128. pantā.
6. No pievienošanās dienas Horvātija piemēro divpusējos nolīgumus un vienošanās par tekstilmateriāliem, kas noslēgtas starp Savienību un trešām valstīm.
(1) OV L 114, 30.4.2002., 6. lpp.
(2) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(3) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp., OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp. un
OV L 168M, 21.6.2006., 33. lpp.
(4) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(5) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.
Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attiecībā uz tekstilmateriālu un apģērbu izstrādājumu importu, koriģē, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos Savienībai. Šajā sakarā Savienība ir tiesīga pirms pievienošanās dienas risināt sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm par šā punkta pirmajā daļā minēto divpusējo nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriā liem grozījumiem.
Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos par tekstilmateriāliem grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, Savie nība veic vajadzīgos pielāgojumus tās noteikumos par tekstilma teriālu un apģērbu izstrādājumu importu no trešām valstīm, lai ņemtu vērā Horvātijas pievienošanos.
7. Kvantitatīvos ierobežojumus, ko Savienība piemēro attie cībā uz tērauda un tērauda ražojumu importu, koriģē, pamato joties uz to, cik lielā apjomā attiecīgo piegādātājvalstu izcelsmes tērauds un tērauda ražojumi pēdējos gados importēti Horvātijā.
Šajā sakarā pirms pievienošanās dienas risina sarunas par grozī jumiem divpusējos nolīgumos un vienošanās par tērauda ražo jumiem, kas noslēgtas starp Savienību un trešām valstīm.
Ja divpusējo nolīgumu un vienošanos par tēraudu grozījumi nav stājušies spēkā līdz pievienošanās dienai, piemēro šā punkta pirmo daļu.
8. Zvejniecības nolīgumus, kas pirms pievienošanās dienas noslēgti starp Horvātiju un trešām valstīm, no minētās dienas pārvalda Savienība.
Laikā, kamēr minēto nolīgumu spēkā esamība provizoriski saglabājas, Horvātijas tiesības un pienākumi, kas izriet no šādiem nolīgumiem, nemainās.
Tiklīdz iespējams, un noteikti līdz laikam, kad spēku zaudē šā punkta pirmajā daļā minētie nolīgumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu katrā konkrētajā gadījumā pieņem atbilstīgus lēmumus, lai minētajos nolīgumos paredzētās zvejas darbības varētu turpināties, un paredz iespēju dažus nolīgumus pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu.
9. Horvātija pārtrauc dalību jebkādos brīvās tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm, tostarp Centrāleiropas Brīvās tirdz- niecības līgumā, ņemot vērā tā grozījumus.
Tiktāl, ciktāl nolīgumi starp Horvātiju, no vienas puses, un vienu vai vairākām trešām valstīm, no otras puses, nav saderīgi ar
pienākumiem, kas izriet no šā akta, Horvātija veic visus atbil stīgos pasākumus, lai novērstu radušos nesaderību. Ja Horvātijai rodas grūtības, pielāgojot kādu nolīgumu, kas noslēgts ar vienu vai vairākām trešām valstīm, tad Horvātija atbilstīgi minētā nolī guma noteikumiem pārtrauc dalību tajā.
Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no pievienošanās dienas nodrošinātu šajā punktā paredzēto pienākumu izpildi.
10. atbilstīgi šajā aktā paredzētajiem nosacījumiem Horvātija pievienojas starp pašreizējām dalībvalstīm noslēgtajiem iekšējiem nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot 2. un 4. punktā minētos nolīgumus.
11. Horvātija vajadzības gadījumā veic atbilstīgus pasākumus, lai savu nostāju attiecībā uz starptautiskajām organizācijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir arī Savienība vai citas dalībvalstis, pielāgotu tiesībām un pienāku miem, ko rada Horvātijas pievienošanās Savienībai.
Jo īpaši Horvātija pārtrauc savu dalību starptautiskos zvejnie cības nolīgumos un organizācijās, kuru dalībniece ir arī Savie nība, izņemot gadījumus, kad Horvātijas dalība ir saistīta ar jautājumiem, kas neattiecas uz zvejniecību.
Horvātija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no pievienošanās dienas nodrošinātu šajā punktā paredzēto pienākumu izpildi.
7. pants
1. Ja vien šis akts neparedz citādi, tā noteikumus nevar aptu rēt, grozīt vai atcelt citādi, kā vienīgi atbilstīgi pamatlīgumos paredzētajai procedūrai, ko piemēro minēto Līgumu pārskatīša nai.
2. akti, ko pieņem iestādes, uz kurām attiecas šajā aktā pare dzētie pārejas posma noteikumi, saglabā savu tiesību akta statusu; jo īpaši, minēto aktu grozīšanai paredzētās procedūras paliek spēkā.
3. Šā akta noteikumiem, kuru mērķis vai sekas ir iestāžu pieņemto aktu atcelšana vai grozīšana un kuri pēc būtības nav pārejas posma noteikumi, ir tāds pats tiesiskais statuss kā notei kumiem, ko tie atceļ vai groza, un uz tiem attiecas tādi paši noteikumi.
8. pants
Pārejas posmā pamatlīgumus un iestāžu pieņemtos aktus piemēro, ņemot vērā šajā aktā paredzētās atkāpes.
OTRĀ DaĻa
LĪGUMU PIELĀGOJUMI
I SaDaĻa
ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI
9. pants
LES, LESD un EaEK līgumam pievienoto Protokolu par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem groza šādi:
1) protokola 9. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, nomaina
četrpadsmit tiesnešus.”;
2) protokola 48. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“48. pants
Vispārējā tiesā ir divdesmit astoņi tiesneši.”
10. pants
LES un LESD pievienoto Protokolu par Eiropas Investīciju bankas statūtiem groza šādi:
1) protokola 4. panta 1. punkta pirmajā daļā:
a) ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:
“1. Bankas kapitāls ir EUR 233 247 390 000, ko veido šāds dalībvalstu parakstītais kapitāls:”;
b) starp ierakstiem, kas attiecas uz Rumāniju un Slovākiju, iekļauj šādu ierakstu:
“Horvātija 854 400 000”;
2) protokola 9. panta 2. punkta pirmo, otro un trešo daļu aizstāj ar šādām daļām:
“2. Direktoru padomē ir divdesmit deviņi direktori un deviņpadsmit direktoru aizstājēji.
Direktorus uz pieciem gadiem ieceļ Valde; katra dalībvalsts un Komisija izvirza pa vienam kandidātam.
Valde uz pieciem gadiem šādi ieceļ direktoru aizstājējus:
— divus aizstājējus, ko izvirza Vācijas Federatīvā Republika,
— divus aizstājējus, ko izvirza Francijas Republika,
— divus aizstājējus, ko izvirza Itālijas Republika,
— divus aizstājējus, ko izvirza Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā Karaliste,
— vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Spānijas Karaliste un Portugāles Republika,
— vienu aizstājēju, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Beļģijas Karaliste, Luksemburgas Lielhercogiste un Nīder landes Karaliste,
— divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Dānijas Karaliste, Grieķijas Republika, Īrija un Rumānija,
— divus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Igau nijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, austrijas Republika, Somijas Republika un Zviedrijas Karaliste,
— četrus aizstājējus, ko, savstarpēji vienojoties, izvirza Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Horvātijas Republika, Kipras Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika, un
— vienu aizstājēju, ko izvirza Komisija.”
11. pants
EaEK līguma 134. panta 2. punkta pirmo daļu par Zinātnes un tehnikas komitejas sastāvu aizstāj ar šādu daļu:
“2. Komitejā ir četrdesmit divi locekļi, ko ieceļ Padome pēc apspriešanās ar Komisiju.”
II SaDaĻa
CITI PIELĀGOJUMI
12. pants
LESD 64. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:
“attiecībā uz ierobežojumiem, kas pastāv atbilstīgi Horvātijas tiesību aktiem, šis datums ir 2002. gada 31. decembris.”
13. pants
LES 52. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Līgumi attiecas uz Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Repub liku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumā niju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienoto Karalisti.”
14. pants
1. LES 55. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. Šā Līguma oriģinālu vienā eksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā deponē Itālijas Republikas valdības arhīvā; visi teksti ir vienlīdz autentiski, un Itālijas Republikas valdība izsniedz apliecinātu kopiju visu pārējo parakstītājvalstu valdībām.”
2. EaEK līguma 225. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Saskaņā ar Pievienošanās līgumiem autentiski ir arī šā Līguma teksti angļu, bulgāru, čehu, dāņu, grieķu, horvātu, igauņu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru un zviedru valodā.”
TREŠĀ DaĻa
PASTĀVĪGI NOTEIKUMI
15. pants
Šā akta III pielikumā uzskaitītos aktus pielāgo, kā paredzēts minētajā pielikumā.
16. pants
Šā akta IV pielikumā uzskaitītos pasākumus piemēro atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti minētajā pieli kumā.
17. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var šajā aktā paredzētos noteikumus pielāgot attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, ja šādi pielāgojumi būtu vajadzīgi sakarā ar Savienības noteikumu izmaiņām.
CETURTĀ DaĻa
PAGAIDU NOTEIKUMI
I SaDaĻa
PĀREJAS POSMA PASĀKUMI
18. pants
Šā akta V pielikumā uzskaitītos pasākumus Horvātijā piemēro atbilstīgi minētajā pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.
II SaDaĻa
ORGANIZATORISKI NOTEIKUMI
19. pants
1. atkāpjoties no 2. panta Protokolā par pārejas noteiku miem, kurš pievienots LES, LESD un EaEK līgumam, un atkāp joties no Eiropas Parlamenta locekļu maksimālā skaita, kas noteikts LES 14. panta 2. punkta pirmajā daļā, laikposmā no pievienošanās dienas līdz Eiropas Parlamenta 2009.–2014. gada pilnvaru termiņa beigām Eiropas Parlamenta locekļu skaitu palielina, paredzot 12 locekļus no Horvātijas, lai ņemtu vērā tās pievienošanos.
Lietuva 7
Luksemburga 4
Ungārija 12
Malta 3
Nīderlande 13
austrija 10
2. atkāpjoties no LES 14. panta 3. punkta, līdz pievieno šanās dienai Horvātijā notiek ad hoc tiešas vispārējas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tautai ievēlot šā panta 1. punktā noteikto locekļu skaitu saskaņā ar Savienības acquis. Tomēr, ja pievieno šanās diena ir mazāk nekā sešus mēnešus līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Horvātijas pilsoņu pārstāvjus Eiropas Parlamentā ieceļ Horvātijas valsts parlaments no saviem locekļiem, ar noteikumu, ka attiecīgās personas ir ievēlētas tiešās vispārējās vēlēšanās.
20. pants
LES, LESD un EaEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“3. Līdz 2014. gada 31. oktobrim spēkā ir turpmāk izklās tītie noteikumi, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 235. panta 1. punkta otro daļu.
Eiropadomes un Padomes lēmumiem, kam nepieciešams kvalificēts balsu vairākums, locekļu balsis vērtē šādi:
Beļģija | 12 |
Bulgārija | 10 |
Čehijas Republika | 12 |
Dānija | 7 |
Vācija | 29 |
Igaunija | 4 |
Īrija | 7 |
Grieķija | 12 |
Spānija | 27 |
Francija | 29 |
Horvātija | 7 |
Itālija | 29 |
Kipra | 4 |
Latvija | 4 |
Polija 27
Portugāle 12
Rumānija 14
Slovēnija 4
Slovākija 7
Somija 7
Zviedrija 10
apvienotā Karaliste 29
Gadījumos, kad saskaņā ar Līgumiem akts ir jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma, tas ir pieņemts, ja “par” ir vismaz 260 balsis, kas pārstāv locekļu vairākumu. Pārējos gadījumos lēmums ir pieņemts, ja “par” ir vismaz 260 balsis, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas locekļu.
Ja Eiropadome vai Padome pieņem aktu ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropadomes vai Padomes loceklis var lūgt veikt pārbaudi, lai pārliecinātos par to, ka dalībvalstis, kas veido kvalificēto balsu vairākumu, aptver vismaz 62 % no visiem Savienības iedzīvotājiem. Ja konstatē, ka tā nav, aktu nepie ņem.”
21. pants
1. Komisijas locekli no Horvātijas ieceļ amatā laikposmam no pievienošanās dienas līdz 2014. gada 31. oktobrim. Jauno Komisijas locekli ieceļ Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, saskaņā ar LES 17. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētajiem kritērijiem.
2. Šādi ieceltā locekļa amata pilnvaru termiņš beidzas vien laikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir Komisijas locekļi pievienošanās laikā.
22. pants
1. Tiesas tiesneša un Vispārējās tiesas tiesneša, kas atbilstīgi LES 19. panta 2. punkta trešajai daļai līdz ar pievienošanos ir iecelti no Horvātijas, amata pilnvaru termiņš beidzas, attiecīgi, 2015. gada 6. oktobrī un 2013. gada 31. augustā.
2. Lietas, kuras Xxxxxx un Vispārējai tiesai jāizskata no pievie nošanās dienas un attiecībā uz kurām mutiskā lietas izskatīšanas daļa ir sākusies pirms minētās dienas, Tiesas un Vispārējās tiesas plēnums vai to palātas izlemj tādā pašā sastāvā kā pirms pievie nošanās un piemēro reglamentu, kas ir bijis spēkā iepriekšējā dienā pirms pievienošanās.
23. pants
1. atkāpjoties no LESD 301. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu maksi mālais skaits, LES, LESD un EaEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas noteikumiem 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“7. pants
Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienības darbību 301. pantā minētais lēmums, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu sadalījums ir šāds:
Beļģija 12
Bulgārija 12
Čehijas Republika 12
Dānija 9
laikposmam no pievienošanās dienas līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā Horvātija pievienojas Savienībai, vai līdz LESD 301. panta otrajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienai atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
3. Ja pievienošanās dienā jau ir pieņemts LESD 301. panta otrajā daļā minētais lēmums, atkāpjoties no LESD 301. panta pirmajā daļā noteiktā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu maksimālā skaita, Horvātijai uz laiku piešķir atbilstīgu locekļu skaitu līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā tā pievienojas Savienībai.
24. pants
1. atkāpjoties no LESD 305. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Reģionu komitejas locekļu maksimālais skaits, LES, LESD un EaEK līgumam pievienotā Protokola par pārejas notei kumiem 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“8. pants
Vācija | 24 | locekļu sadalījums ir šāds: | |
Igaunija | 7 | ||
Īrija | 9 | ||
Grieķija | 12 | Beļģija | 12 |
Spānija | 21 | Bulgārija | 12 |
Francija | 24 | Čehijas Republika | 12 |
Horvātija | 9 | Dānija | 9 |
Itālija | 24 | Vācija | 24 |
Kipra | 6 | Igaunija | 7 |
Latvija | 7 | Īrija | 9 |
Lietuva | 9 | Grieķija | 12 |
Luksemburga | 6 | Spānija | 21 |
Ungārija | 12 | Francija | 24 |
Malta | 5 | Horvātija | 9 |
Nīderlande | 12 | Itālija | 24 |
austrija | 12 | Kipra | 6 |
Polija | 21 | Latvija | 7 |
Portugāle | 12 | Lietuva | 9 |
Rumānija | 15 | Luksemburga | 6 |
Slovēnija | 7 | Ungārija | 12 |
Slovākija | 9 | Malta | 5 |
Somija | 9 | Nīderlande | 12 |
Zviedrija | 12 | austrija | 12 |
apvienotā Karaliste | 24” | Polija | 21 |
Portugāle | 12 | ||
Kamēr nav stājies spēkā Līguma par Eiropas Savienības darbību 305. punktā minētais lēmums, Reģionu komitejas
2. Ekonomikas un sociālo lietu komiteju uz laiku paplašina līdz 353 locekļiem, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos,
Rumānija 15
Slovēnija 7
Slovākija 9
Somija 9
Zviedrija 12
apvienotā Karaliste 24”
2. Reģionu komiteju uz laiku paplašina līdz 353 locekļiem, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos, laikposmam no pievieno šanās dienas līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā Horvātija pievienojas Savienībai, vai līdz LESD 305. panta otrajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienai atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
3. Ja pievienošanās dienā jau ir pieņemts LESD 305. panta otrajā daļā minētais lēmums, atkāpjoties no LESD 305. panta pirmās daļas, ar ko noteikts Reģionu komitejas locekļu maksi mālais skaits, Horvātijai uz laiku piešķir atbilstīgu locekļu skaitu līdz tā amata pilnvaru termiņa beigām, kura laikā tā pievienojās Savienībai.
25. pants
Horvātijas izvirzītā un pēc pievienošanās saskaņā ar 9. panta 2. punkta otro daļu Protokolā par Eiropas Investīciju bankas Statū tiem amatā ieceltā Eiropas Investīciju bankas Direktoru padomes direktora pilnvaru termiņš beidzas tās Valdes ikgadējās sanāk smes beigās, kuras laikā izskata gada pārskatu par 2017. finanšu gadu.
26. pants
1. ar pamatlīgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru jaunos locekļus ieceļ atbilstīgi nosacījumiem un saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas attie cīgo komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru locekļu iecel šanai. Šādi ieceltu jauno locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas vienlaikus ar to locekļu amata pilnvaru termiņu, kas ir attiecīgās komitejas, grupas vai citas struktūras locekļi pievienošanās laikā.
2. Tādu ar pamatlīgumiem vai iestāžu aktiem izveidoto komiteju, grupu, aģentūru vai citu struktūru sastāvu, kuru locekļu skaits ir nemainīgs neatkarīgi no dalībvalstu skaita, pilnībā atjauno, kad notiek pievienošanās, ja vien pašreizējo locekļu amata pilnvaru termiņš nebeidzas 12 mēnešos pēc pievienošanās.
III SaDaĻa
FINANŠU NOTEIKUMI
27. pants
1. No pievienošanās dienas Horvātija maksā turpmāk norā dīto summu, kas atbilst tās daļai apmaksātajā parakstītajā kapi tālā, kā noteikts Eiropas Investīciju bankas statūtu 4. pantā:
Horvātija EUR 42 720 000
Šo iemaksu veic astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi ir 2013. gada 30. novembrī, 2014. gada 30. novembrī, 2015.
gada 30. novembrī, 2016. gada 31. maijā, 2016. gada
30. novembrī, 2017. gada 31. maijā, 2017. gada 30. novembrī un 2018. gada 31. maijā.
2. Horvātija veic iemaksas – astoņos vienādos maksājumos, kuru termiņi paredzēti šā panta 1. punktā – rezervēs un uzkrā jumos, kas pielīdzināmi rezervēm, kā arī līdzekļos, kas vēl jāie skaita rezervēs un uzkrājumos un kas ir peļņas un zaudējumu pārskata saldo tā mēneša beigās, kurš ir pirms pievienošanās, kā tas iegrāmatots Eiropas Investīciju bankas bilancē; iemaksas apjoms atbilst šādai procentuālajai daļai no rezervju un uzkrā jumu apjoma:
Horvātija 0,368 %
3. Kapitālu un maksājumus, kas paredzēti 1. un 2. punktā,
4. Horvātijai piemērojamās summas, kas minētas šā panta 1. punktā, kā arī 10. panta 1. punktā, var koriģēt ar Eiropas Investīciju bankas vadības struktūru lēmumu, kura pamatā ir Eurostat pirms pievienošanās publicētiem jaunākajiem galīgajiem datiem par IKP.
28. pants
1. Horvātija iemaksā turpmāk norādīto summu Ogļu un tērauda izpētes fondā, kā minēts Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumā 2002/234/EOTK (2002. gada
27. februāris) par EOTK līguma izbeigšanās finansiālām sekām un par Ogļu un tērauda izpētes fondu (1):
(EUR, pašreizējās cenās)
Horvātija 494 000.
2. Iemaksas Ogļu un tērauda izpētes fondā veic četros maksājumos, ko sāk veikt 2015. gadā un veic atbilstīgi turpmāk norādītajam grafikam visos gadījumos katra gada pirmā mēneša pirmajā darbadienā:
Horvātija iemaksā naudā euro valūtā, ja vien Eiropas Investīciju
bankas Valde izņēmuma kārtā nav vienprātīgi nolēmusi citādi.
(1) OV L 79, 22.3.2002., 42. lpp.
— 2015.: 15 %,
— 2016.: 20 %,
— 2017.: 30 %,
— 2018.: 35 %.
29. pants
iepriekš izklāstīto, publiskā iepirkuma procedūras, ko sāk pēc pievienošanās, īsteno saskaņā ar attiecīgajām Savienības direktī vām.
4. Pirmos divus gadus pēc pievienošanās no pirmspievieno šanās līdzekļiem var uzņemties saistības attiecībā uz adminis tratīvajiem izdevumiem, kā minēts 44. pantā. attiecībā uz revī zijas un izvērtēšanas izmaksām saistības no pirmspievienošanās līdzekļiem var uzņemties pirmos piecus gadus pēc pievienoša nās.
1. No pievienošanās dienas Horvātijas īstenošanas aģentūras pārvalda iepirkumus, piešķirtās dotācijas un pirmspievienošanās finanšu palīdzības maksājumus atbilstīgi Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs) (1), Pārejas palīdzības un iestāžu veidošanas komponentam un Pārrobežu sadarbības komponentam attiecībā uz līdzekļiem, kas piešķirti pirms pievie nošanās, izņemot Horvātijas–Ungārijas un Horvātijas–Slovēnijas pārrobežu programmas, un palīdzību saskaņā ar 30. pantā minēto pārejas līdzekļu programmu.
Pieņemot atbilstīgu Komisijas lēmumu, Komisija atsakās no ex ante kontroles attiecībā uz iepirkumiem un piešķirtajām dotāci jām, ja tā ir pārliecinājusies par to, ka attiecīgā pārvaldes un kontroles sistēma darbojas efektīvi un atbilstīgi kritērijiem un nosacījumiem, kas paredzēti 56. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2), un 18. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 718/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (3).
Ja Komisijas lēmums atteikties no ex ante kontroles netiek pieņemts pirms pievienošanās dienas, tad jebkādi līgumi, ko paraksta laikposmā no pievienošanās dienas līdz Komisijas lēmuma pieņemšanas dienai, nav atbilstīgi saskaņā ar šā punkta pirmajā daļā minēto pirmspievienošanās finanšu palīdzību un pārejas līdzekļu programmu.
2. Budžeta saistības, kas attiecībā uz 1. punktā minēto pirm spievienošanās finanšu palīdzību un pārejas līdzekļu programmu radušās pirms pievienošanās, tostarp līgumu slēgšanu par turpmākām individuālām juridiskām saistībām un šo saistību reģistrāciju, kā arī pēc pievienošanās veiktos maksājumus turpina reglamentēt noteikumi par pirmspievienošanās finanšu instrumentiem, un līdz attiecīgo programmu un projektu pabeigšanai šādas saistības sedz no atbilstīgajām budžeta sada ļām.
30. pants
1. Pirmajā gadā pēc pievienošanās Savienība sniedz Horvātijai pagaidu finansiālu palīdzību (turpmāk “pārejas līdzekļu programma”), lai uzlabotu un stiprinātu valsts administratīvo iestāžu un tiesu iestāžu spēju Savienības tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā un lai sekmētu labākās pieredzes apmaiņu starp speciālistiem. No šīs palīdzības finansē iestāžu veidošanas projektus un veic konkrētus ar tiem saistītus nelielus ieguldīju mus.
2. Palīdzība ir vērsta uz to, lai ar darbībām, ko nevar finansēt no struktūrfondiem vai lauku attīstības fondiem, stiprinātu nepieciešamo organizatorisko spēju dažās jomās.
3. attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu divpusējās sadarbības projektiem, lai stiprinātu iestādes, turpina piemērot procedūru, saskaņā ar ko priekšlikumus iesniedz ar dalībvalstu kontaktper sonu tīkla starpniecību.
4. Horvātijas pārejas līdzekļu programmas saistību apropriā ciju kopsumma, izteikta pašreizējās cenās, ir EUR 29 miljoni 2013. gadā, un tās paredzētas, lai risinātu ar valsts un horizon tālā līmeņa prioritātēm saistītus jautājumus.
5. Palīdzības piešķiršanu no pārejas līdzekļu programmas paredz un īsteno saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, vai arī saskaņā ar citiem tehniskiem noteiku miem, kuri vajadzīgi pārejas līdzekļu programmas darbībai un kurus pieņem Komisija.
6. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai minētā palīdzība un plānotais Eiropas Sociālā fonda atbalsts, kas paredzēts adminis tratīvās reformas veikšanai un iestāžu rīcībspējas uzlabošanai, cits citu papildinātu.
31. pants
3. Pēc pievienošanās dienas saistībā ar finansēšanas lēmu miem, kas pieņemti pirms pievienošanās, turpina piemērot noteikumus par to, kā īsteno budžeta saistības attiecībā uz finansēšanas nolīgumiem par pirmspievienošanās finanšu palī dzību, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā, un attiecībā uz IPA Lauku attīstības komponentu. Tos reglamentē noteikumi, ko piemēro pirmspievienošanās finanšu instrumentiem. Neskarot
(1) OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.
(2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(3) OV L 170, 29.6.2007., 1. lpp.
1. ar šo tiek izveidota Šengenas līdzekļu programma (turp- māk “pagaidu Šengenas līdzekļu programma”), kas ir pagaidu instruments, lai Horvātijai laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2014. gada beigām palīdzētu finansēt darbības pie Savie nības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un kontroli pie ārējām robežām.
2. Laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada
31. decembrim saskaņā ar pagaidu Šengenas līdzekļu programmu Horvātijai kā vienreizēju piešķīruma maksājumu dara pieejamas turpmāk norādītās summas (pašreizējās cenās):
(miljonos EUR, pašreizējās cenās)
2013. | 2014. | |
Horvātija | 40 | 80 |
3. Visu 2013. gadam paredzēto summu Horvātijai izmaksā 2013. gada 1. jūlijā, un 2014. gadam paredzēto summu dara pieejamu pirmajā darbadienā pēc 2014. gada 1. janvāra.
4. Vienreizējos piešķīruma maksājumus izmanto trīs gados no pirmā maksājuma dienas. Vēlākais, sešus mēnešus pēc minētā trīs gadu termiņa beigām Horvātija iesniedz visaptverošu pārskatu par to, kāds ir finansiālais izlietojums piešķīruma maksājumiem saskaņā ar pagaidu Šengenas līdzekļu programmu, pārskatam pievienojot izdevumu pamatojumu. Komisija atgūst visus neizlietotos vai nepamatoti izlietotos līdzekļus.
5. Komisija var pieņemt jebkādus tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi pagaidu Šengenas līdzekļu programmas darbībai.
32. pants
1. ar šo tiek izveidots naudas plūsmas mehānisms (turpmāk “pagaidu naudas plūsmas mehānisms”), kas ir pagaidu instru ments, lai Horvātijai laikposmā no pievienošanās dienas līdz 2014. gada beigām palīdzētu uzlabot naudas plūsmu valsts budžetā.
2. Laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada
31. decembrim saskaņā ar pagaidu naudas plūsmas mehānismu Horvātijai kā vienreizēju piešķīruma maksājumu dara pieejamas turpmāk norādītās summas (pašreizējās cenās):
(miljonos EUR, pašreizējās cenās)
2013. | 2014. | |
Horvātija | 75 | 28,6 |
3. Katra gada kopsummu sadala vienādos mēneša maksāju mos, ko izmaksā katra mēneša pirmajā darbadienā.
33. pants
1. Struktūrfondos un Kohēzijas fondā 2013. gadā Horvātijai rezervē EUR 449,4 miljonu apjomā (pašreizējās cenās) saistību apropriācijās.
2. Vienu trešdaļu no 1. punktā minētā apjoma rezervē Kohē zijas fondam.
3. Nākamās finanšu shēmas periodā summas, ko Horvātijai saistību apropriācijās dara pieejamas no struktūrfondiem un
— 70 % 2014. gadā,
— 90 % 2015. gadā,
— 100 % no 2016. gada.
4. Ciktāl to ļauj jaunajā Savienības acquis noteiktās robežvēr tības, veic korekciju, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Horvātijai, kas 2014. gadā ir 2,33 reizes lielāks par 2013. gada apjomu un 2015. gadā – 3 reizes lielāks par 2013. gada apjomu.
34. pants
1. Kopējais apjoms, ko Horvātijai darīs pieejamu no Eiropas Zivsaimniecības fonda 2013. gadā, ir EUR 8,7 miljoni (pašrei zējās cenās) saistību apropriācijās.
2. Priekšfinansējums no Eiropas Zivsaimniecības fonda ir 25 % no 1. punktā minētā kopējā apjoma, un to izmaksā vienā maksājumā.
3. Nākamās finanšu shēmas periodā summas, ko Horvātijai dara pieejamas saistību apropriācijās, aprēķina saskaņā ar tobrīd piemērojamo Savienības acquis. Minētās summas koriģē saskaņā ar šādu pakāpeniskas ieviešanas grafiku:
— 70 % 2014. gadā,
— 90 % 2015. gadā,
— 100 % no 2016. gada.
4. Ciktāl to ļauj jaunajā Savienības acquis noteiktās robežvēr tības, veic korekciju, lai nodrošinātu finansējuma palielinājumu Horvātijai, kas 2014. gadā ir 2,33 reizes lielāks par 2013. gada apjomu un 2015. gadā – 3 reizes lielāks par 2013. gada apjomu.
35. pants
1. Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada
20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauk saimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLa) (1) Horvātijai nepie mēro visā 2007.–2013. gada plānošanas laikposmā.
2013. gadā Horvātijai piešķir EUR 27,7 miljonus (pašreizējās cenās) no Lauku attīstības komponenta, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1085/2006 12. pantā.
2. Uz laiku noteiktie papildu lauku attīstības pasākumi attie cībā uz Horvātiju ir izklāstīti VI pielikumā.
Kohēzijas fonda, aprēķina saskaņā ar tobrīd piemērojamo Savie
nības acquis. Minētās summas koriģē saskaņā ar šādu pakāpe niskas ieviešanas grafiku:
(1) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. un OV L 286 M, 4.11.2010.,
26. lpp.
3. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var pieņemt notei kumus, kas vajadzīgi VI pielikuma piemērošanai. Tādus īsteno šanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 90. panta 2. punktā sais tībā ar 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februā ris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalīb valstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komi-
sijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2), vai saskaņā ar atbil stīgo procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos.
4. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu vajadzības gadījumā veic pielāgojumus VI pielikumā, lai nodrošinātu saskaņotību ar noteikumiem par lauku attīstību.
IV SaDaĻa
CITI NOTEIKUMI
36. pants
1. Komisija rūpīgi pārrauga visas saistības, ko Horvātija ir uzņēmusies sarunu laikā, tostarp saistības, kuras jāizpilda pirms pievienošanās dienas vai pievienošanās dienā. Komisijas pārraudzības pasākumi ietver regulāri atjauninātas pārraudzības tabulas, dialogu saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienās un to dalībvalstīm, no vienas puses, un
2. Ja pārraudzības procesā tiek konstatēti problemātiski jautā jumi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atbilstīgus pasākumus. Pasākumi ir spēkā ne ilgāk, kā tas noteikti vajadzīgs, un Padome saskaņā ar to pašu procedūru tos noteikti atceļ tad, kad attiecīgie pro- blemātiskie jautājumi ir patiešām atrisināti.
Horvātijas Republiku, no otras puses (1) (turpmāk “SaN”),
savstarpējā salīdzinošā izvērtējuma veikšanai paredzētas misijas, pirmspievienošanās ekonomikas programmu, fiskālos paziņo jumus un, vajadzības gadījumā, agrīnas brīdināšanas vēstules Horvātijas iestādēm. Komisija 2011. gada rudenī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu. 2012. gada rudenī tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispu sīgu pārraudzības ziņojumu. Komisija visā pārraudzības procesā izmanto dalībvalstu sniegtu informāciju, kā arī attiecīgos gadī jumos ņem vērā starptautisku un pilsoniskās sabiedrības orga nizāciju sniegtu informāciju.
Veicot pārraudzību, Komisija īpaši pievēršas saistībām, ko Horvātija uzņēmusies tiesu iestāžu un pamattiesību jomā (VII pielikums), tostarp turpinot apkopot rezultātus saistībā ar tiesu iestāžu reformu un efektivitāti, kara noziegumu lietu objektīvu izskatīšanu un korupcijas apkarošanu.
Veicot pārraudzību, Komisija pievēršas arī brīvības, drošības un tiesiskuma telpai, tostarp tam, kā tiek īstenotas un pildītas Savie nības prasības attiecībā uz ārējo robežu pārvaldību, policijas sadarbību, cīņu pret organizēto noziedzību, tiesu iestāžu sadar bību civillietās un krimināllietās, kā arī saistībām konkurences politikas jomā, tostarp saistībā ar kuģubūves nozares pārstruk turēšanu (VIII pielikums) un tērauda nozares pārstrukturēšanu (IX pielikums).
Kā daļu no tās regulārajām pārraudzības tabulām un ziņoju miem Komisija līdz Horvātijas pievienošanās dienai sniedz sešu mēnešu izvērtējumus par saistībām, ko Horvātija ir uzņē musies šajās jomās.
37. pants
1. Ja līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, rodas nopietnas grūtības, kas varētu ilgstoši ietekmēt kādu ekonomikas nozari vai kas varētu ievērojami pasliktināt ekonomikas stāvokli kādā reģionā, Horvātija var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus, lai uzlabotu stāvokli un attiecīgo nozari pielāgotu iekšējā tirgus ekonomikai.
Tādos pašos apstākļos ikviena pašreizējā dalībvalsts var lūgt atļauju veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz Horvātiju.
2. Pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma Komisija saskaņā ar stei dzamības procedūru paredz aizsardzības pasākumus, kurus tā atzīst par vajadzīgiem, precizējot tiem piemērojamos nosacī jumus un metodes.
Ja rodas nopietnas ekonomikas grūtības un ja attiecīgā dalīb valsts viennozīmīgi to lūdz, Komisija lēmumu pieņem piecās darbadienās pēc lūguma un atbilstīgas pamatojuma informācijas saņemšanas. Šādi paredzētus pasākumus piemēro nekavējoties, tajos ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses, un ar tiem nepa redz robežkontroli.
3. Pasākumos, kas ir atļauti saskaņā ar šo pantu, ir pieļau jamas tikai tādas atkāpes no LES, LESD un šā akta noteikumiem un tikai uz tik ilgu laiku, kas noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu attiecīgā aizsardzības pasākuma mērķus. Priekšroka ir pasāku miem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību.
(1) OV L 26, 28.1.2005., 3. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
38. pants
Ja Horvātija neizpilda saistības, ko tā uzņēmusies pievienošanās sarunās, tostarp jebkādas saistības attiecībā uz nozaru politiku, kas skar ekonomiskās darbības ar pārrobežu ietekmi, un tādējādi rada nopietnus traucējumus iekšējā tirgus darbībā vai apdraud Savienības finanšu intereses, vai rada to nopietnu iespējamību, Komisija var – pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes – līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, veikt atbilstīgus pasākumus.
Minētie pasākumi ir samērīgi, un priekšroka ir pasākumiem, kas vismazāk traucē iekšējā tirgus darbību, un, attiecīgos gadījumos, tādu aizsardzības pasākumu piemērošanai, kas jau pastāv attie cīgajās nozarēs. Šajā pantā paredzētos aizsardzības pasākumus nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas iero bežošanas līdzekļus attiecībā uz tirdzniecību starp dalībvalstīm. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secinājumiem, un pieņemtie pasā kumi stājas spēkā pievienošanās dienā, ja vien tajos nav pare dzēta kāda vēlāka diena. Pasākumus īsteno tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ, tiklīdz ir izpildītas attiecīgās saistības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par šā panta pirmajā daļā minēto laikposmu, kamēr nav izpildītas attiecīgās saistības. atkarībā no Horvātijas panākumiem saistību izpildē Komisija var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komisija iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.
39. pants
Ja pastāv būtiskas nepilnības vai šādu nepilnību nopietna iespē jamība attiecībā uz to, kā Horvātijā tiek transponēti vai īstenoti akti, ko iestādes ir pieņēmušas atbilstīgi LESD trešās daļas V sadaļai, kā arī akti, ko iestādes pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir pieņēmušas saskaņā ar LES VI sadaļu vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļu, Komisija drīkst – pēc dalībvalsts pamatota lūguma vai pēc savas ierosmes, un iepriekš apspriežoties ar dalībvalstīm – līdz tā laikposma beigām, kas nepārsniedz trīs gadus pēc pievienošanās, pieņemt atbilstīgus pasākumus, precizējot tiem piemērojamos nosacī jumus un metodes.
Minētie pasākumi var būt attiecīgo noteikumu un lēmumu piemērošanas pagaidu apturēšana attiecībās starp Horvātiju un kādu citu dalībvalsti vai citām dalībvalstīm, neskarot turpmāku ciešu tiesu iestāžu sadarbību. Uz drošības klauzulu var atsaukties arī pirms pievienošanās, pamatojoties uz pārraudzības secināju miem, un pieņemtie pasākumi stājas spēkā pievienošanās dienā, ja vien tajos nav paredzēta kāda vēlāka diena. Pasākumus īsteno
novērstas attiecīgās nepilnības. atkarībā no Horvātijas panāku miem konstatēto nepilnību novēršanā Komisija, iepriekš apsprie dusies ar dalībvalstīm, var pasākumus atbilstīgi pielāgot. Komi sija iepriekš laikus informē Padomi par aizsardzības pasākumu atcelšanu un attiecīgi ņem vērā Padomes apsvērumus šajā sakarā.
40. pants
Lai netraucētu iekšējā tirgus pareizu darbību, Horvātijas notei kumu īstenošana V pielikumā minētajos pārejas posmos neietver dalībvalstu savstarpēju robežkontroli.
41. pants
Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Horvātijā pastāvošās sistēmas uz sistēmu, ko paredz kopējās lauksaimniecības politikas piemēro šana atbilstīgi šajā aktā izklāstītajiem nosacījumiem, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (2) 13. panta 1. punkta b) apakšpun ktu, vai saskaņā ar atbilstīgo procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos. Tos var pieņemt trīs gados no pievieno šanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā. Padome pēc Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ar vienprātīgu lēmumu var pagarināt šo laikposmu.
Šā panta pirmajā daļā minētos pārejas posma pasākumus vaja dzības gadījumā var pieņemt arī pirms pievienošanās dienas. Tādus pasākumus pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairā kumu un pēc Komisijas priekšlikuma, vai arī – ja tie ietekmē kādus Komisijas iepriekš pieņemtus instrumentus – tos pieņem Komisija saskaņā ar procedūrām, kas vajadzīgas attiecīgo instru mentu pieņemšanai.
42. pants
Ja tādēļ, lai veicinātu pāreju no Horvātijā pastāvošās sistēmas uz sistēmu, ko paredz Savienības veterinārijas, fitosanitārijas un pārtikas nekaitīguma noteikumu piemērošana, ir vajadzīgi pārejas posma pasākumi, tad tādus pieņem Komisija saskaņā ar attiecīgo procedūru, kas noteikta spēkā esošajos tiesību aktos. Šos pasākumus var pieņemt trīs gadu laikposmā no pievieno šanās dienas, un tos piemēro tikai minētajā laikposmā.
tikai tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, un tos noteikti atceļ,
tiklīdz ir novērstas attiecīgās nepilnības. Tomēr tos var piemērot ilgāk par šā panta pirmajā daļā minēto laikposmu, kamēr nav
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
43. pants
Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu paredz noteikumus par to, kā:
a) var atcelt prasību iesniegt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju attiecībā uz LESD 28. panta 2. punktā minētajiem ražojumiem, ko izved no Horvātijas teritorijas, šķērsojot Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumā (“Neumas koridors”);
b) var atcelt prasību iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju attiecībā uz ražojumiem, uz ko attiecas a) apakšpunkts, kad tie tiek ievesti atpakaļ Horvātijas teritorijā pēc Bosnijas un Hercegovinas teritorijas šķērsošanas Neumā.
44. pants
Komisija var veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ilgākais, 18 mēnešus pēc pievienošanās Horvātijā ir vajadzīgie štata darbinieki. Šajā laikposmā uz ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbi niekiem, kas pirms pievienošanās iecelti amatos Horvātijā un kam jāpaliek darbā Horvātijā pēc pievienošanās dienas, attiecina tos pašus finanšu un materiālos nosacījumus, kādus pirms pievienošanās piemēroja saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā noteikts Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1). administratīvos izdevumus, tostarp izde vumus pārējo nepieciešamo darbinieku algām, sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.
PIEKTĀ DaĻa
NOTEIKUMI PAR ŠĀ AKTA ĪSTENOŠANU
I SaDaĻa
IESTĀŽU REGLAMENTU PIELĀGOJUMI UN KOMITEJU NOTEIKUMU UN REGLAMENTU PIELĀGOJUMI
45. pants
Iestādes saskaņā ar attiecīgām procedūrām, kas paredzētas pamatlīgumos, veic tādus pielāgojumus savos reglamentos, kādi vajadzīgi pievienošanās sakarā.
ar pamatlīgumiem izveidoto komiteju noteikumu un šo komiteju reglamentu pielāgojumus, kas vajadzīgi pievienošanās sakarā, veic iespējami īsā laikā pēc pievienošanās.
II SaDaĻa
IESTĀŽU PIEŅEMTO AKTU PIEMĒROJAMĪBA
46. pants
Pēc pievienošanās Horvātiju saskaņā ar pamatlīgumiem uzskata par direktīvu un lēmumu adresātu LESD
288. panta nozīmē. Uzskata, ka Horvātijai šādas direktīvas un šādi lēmumi ir paziņoti pievienojoties, šo noteikumu neattiecinot uz direktīvām un lēmumiem, kas stājušies spēkā atbilstīgi LESD 297. panta 1. punkta trešajai daļai un 297. panta 2. punkta otrajai daļai.
47. pants
1. Horvātija ievieš pasākumus, kas vajadzīgi, lai tā no pievienošanās dienas izpildītu noteikumus, kas ietverti direktīvās un lēmumos LESD 288. panta nozīmē, ja vien šajā aktā nav noteikts cits termiņš. Horvātija šos pasākumus dara zināmus Komisijai līdz pievienošanās dienai vai, ja vēlāk, šajā aktā noteiktajā termiņā.
(1) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
2. Tiktāl, ciktāl šajā aktā paredzētie grozījumi direktīvās LESD 288. panta nozīmē rada vajadzību izdarīt grozījumus pašreizējo dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos, pašreizējās dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai no Horvātijas pievienošanās dienas izpildītu grozīto direktīvu prasī bas, ja vien šajā aktā nav paredzēts cits termiņš. Tās šos pasā kumus dara zināmus Komisijai līdz pievienošanās dienai vai, ja vēlāk, šajā aktā noteiktajā termiņā.
48. pants
atbilstīgi EaEK līguma 33. pantam Horvātija trīs mēnešos no pievienošanās paziņo Komisijai normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, kuru mērķis ir Horvātijā nodrošināt darba ņēmēju un plašas sabiedrības veselības aizsardzību pret jonizē jošo starojumu radītiem apdraudējumiem.
49. pants
Pēc Horvātijas pienācīgi pamatota lūguma, kas iesniegts Komi sijai ne vēlāk kā pievienošanās dienā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komi sija, var veikt pasākumus, ar kuriem pagaidu kārtā atkāpjas no iestāžu aktiem, kas pieņemti laikposmā no 2011. gada 1. jūlija līdz pievienošanās dienai. Pasākumus pieņem saskaņā ar balso šanas noteikumiem, kas reglamentē tā akta pieņemšanu, no kura
tiek prasīta pagaidu atkāpe. Ja šādas atkāpes pieņem pēc pievie nošanās, tās var piemērot no pievienošanās dienas.
50. pants
Ja pirms pievienošanās pieņemtajos iestāžu aktos ir vajadzīgi pielāgojumi sakarā ar pievienošanos un ja vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti šajā aktā vai tā pielikumos, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu vai Komisija, ja sākotnējo aktu ir pieņēmusi Komisija, pieņem šim nolūkam vajadzīgos aktus. Ja šādus aktus pieņem pēc pievienošanās, tos var piemērot no pievienošanās dienas.
51. pants
Ja vien šajā aktā nav noteikts citādi, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu šā akta noteikumus.
52. pants
Pirms pievienošanās pieņemtie iestāžu akti, ko šīs iestādes ir sagatavojušas horvātu valodā, no pievienošanās dienas ir auten tiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā teksti pašreizējās oficiā lajās valodās. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja tie tāpat ir publicēti pašreizējās oficiālajās valodās.
III SaDaĻa
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
53. pants
Šim aktam pievienotais I līdz IX pielikums, pielikumu papildi nājumi un Protokols ir šā akta sastāvdaļa.
54. pants
Itālijas Republikas valdība izsniedz Horvātijas Republikas valdībai Līguma par Eiropas Savienību, Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas atomenerģijas kopienas dibinā šanas līguma apliecinātu kopiju, kā arī to Līgumu apliecinātas kopijas, ar kuriem groza vai papildina minētos Līgumus, tostarp Līguma par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļ- īrijas apvienotās Karalistes pievienošanos, Līguma par Grieķijas Republikas pievienošanos, Līguma par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos, Līguma par austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievie nošanos, Līguma par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas,
Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos un Līguma par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievieno šanos kopiju; tiek izsniegtas angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā sagatavoto tekstu kopi jas.
Šā panta pirmajā daļā minēto Līgumu tekstus horvātu valodā pievieno šim aktam. Šie teksti ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā minēto Līgumu teksti pašreizējās oficiālajās valodās.
55. pants
Ģenerālsekretārs izsniedz Horvātijas Republikas valdībai to starptautisko nolīgumu apliecinātas kopijas, kuri deponēti Padomes Ģenerālsekretariāta arhīvā.
To konvenciju un protokolu saraksts, kuriem Horvātijas Republika pievienojas līdz ar pievienošanos (kā minēts Pievienošanās akta 3. panta 4. punktā)
1. 1990. gada 23. jūlija Konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (OV L 225, 20.8.1990., 10. lpp.)
— 1995. gada 21. decembra Konvencija par austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievie nošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (OV C 26, 31.1.1996., 1. lpp.)
— 1999. gada 25. xxxxx Xxxxxxxxx, ar ko groza 1990. gada 23. jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (OV C 202, 16.7.1999., 1. lpp.)
— 2004. gada 8. decembra Konvencija par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju (OV C 160, 30.6.2005., 1. lpp.)
2. 1995. gada 26. jūlija Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV C 316, 27.11.1995., 49. lpp.)
— 1996. gada 27. septembra Protokols, kas izstrādāts, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību, un pievienots Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV C 313, 23.10.1996., 2. lpp.)
— 1996. gada 29. novembra Protokols attiecībā uz Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību interpretāciju Eiropas Kopienu Tiesā ar prejudiciālu nolēmumu palīdzību, kas sastādīts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 151, 20.5.1997., 2. lpp.)
— 1997. gada 19. jūnija Otrais protokols Konvencijai par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu (OV C 221, 19.7.1997., 12. lpp.)
3. 1997. gada 26. xxxxx Xxxxxxxxxx, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu, par cīņu pret korupciju, kurā iejauktas Eiropas Kopienu amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (OV C 195, 25.6.1997., 2. lpp.)
4. 1997. gada 18. decembra Konvencija, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par muitas pārvalžu savstarpēju palīdzību un sadarbību (OV C 24, 23.1.1998., 2. lpp.)
5. 1998. gada 17. jūnija Konvencija par vadītāja tiesību atņemšanu, kas sastādīta, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 216, 10.7.1998., 2. lpp.)
6. 2000. gada 29. xxxxx Xxxxxxxxxx par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību (OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.)
— 2001. gada 16. oktobra Protokols, kas pievienots Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu (OV C 326, 21.11.2001., 2. lpp.)
Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievienošanās ir saistoši un piemērojami Horvātijas Republikai (kā minēts Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā)
1. Nolīgums starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (1985. gada 14. jūnijs) (1)
2. Turpmāk norādītie noteikumi 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, tās Nobeiguma akts un kopīgās deklarācijas (2), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar dažiem šā pielikuma 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:
konvencijas 1. pants, ciktāl tas attiecas uz šā punkta noteikumiem; 26. pants; 39. pants; 44. līdz 49. pants (izņemot
47. panta 4. punktu un 49. panta a) apakšpunktu), 51. pants, 54. līdz 58. pants; 62. panta 3. punkts; 67. līdz
69. pants; 71. un 72. pants; 75. un 76. pants; 82. pants; 91. pants; 126. līdz 130. pants, ciktāl tie attiecas uz šā punkta noteikumiem; un 136. pants; Nobeiguma akta 1. un 3. kopējā deklarācija.
3. Turpmāk norādītie noteikumi nolīgumos par pievienošanos 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, to Nobeiguma akti un attiecīgās deklarācijas, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar dažiem šā pielikuma 8. punktā uzskaitītajiem aktiem:
a) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Dānijas Karalistes pievienošanos:
— 5. panta 2. punkts un 6. pants;
b) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Somijas Republikas pievienošanos:
— 5. pants,
— Somijas Republikas valdības deklarācija par Olandes salām Nobeiguma akta III daļā;
c) 1996. gada 19. decembrī parakstītais Nolīgums par Zviedrijas Karalistes pievienošanos:
— 5. pants.
4. Šādi nolīgumi un vienošanās, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to:
— 1999. gada 18. xxxxx Xxxxxxxx starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, arī tā pielikumi, Nobeiguma akts, deklarācijas un tam pievienotā vēstuļu apmaiņa; apstiprināts ar Padomes Lēmumu 1999/439/EK (OV L 176, 10.7.1999., 35. lpp.),
— 1999. gada 30. jūnija Nolīgums, ko noslēgušas Eiropas Savienības Padome un Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste, par tiesību un pienākumu noteikšanu starp Īriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienoto Karalisti, no vienas puses, un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, Šengenas acquis jomās, kuras attiecas uz šīm valstīm; apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2000/29/EK (OV L 15, 20.1.2000., 1. lpp.),
— Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā; parakstīts 2004. gada 26. oktobrī un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2008/146/EK un Padomes Lēmumu 2008/149/TI (OV L 53, 27.2.2008., 1. un 50. lpp.),
— Protokols starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihten šteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā; parakstīts 2008. gada
28. februārī un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2011/349/ES un Padomes Lēmumu 2011/350/ES (OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp. un 19. lpp.),
(1) OV L 239, 22.9.2000., 13. lpp.
(2) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp.
— Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par aspektiem šo valstu dalībai Eiropas aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, arī tai pievie notās kopējās deklarācijas; parakstīta 2007. gada 1. februārī un apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2007/511/EK (OV L 188, 20.7.2007., 15. lpp.),
— Nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, arī tā pielikums un tam pievienotās kopējās deklarācijas; parakstīts 2009. gada
30. septembrī un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2010/490/ES (OV L 243, 16.9.2010., 2. lpp.),
— Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem saistībā ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, arī tam pievienotās deklarācijas; parakstīts 2010. gada 19. martā un apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2011/305/ES (OV L 137, 25.5.2011., 1. lpp.) (1).
5. Noteikumi turpmāk norādītajos lēmumos (sk. OV L 239, 22.9.2000., 1. lpp.), ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar dažiem šā pielikuma
8. punktā uzskaitītajiem aktiem:
— Izpildu komitejas lēmums (1993. gada 14. decembris) par ministru un valsts sekretāru deklarācijām (SCH/Com-ex (93) 10),
— Izpildu komitejas lēmums (1993. gada 14. decembris) par tiesu iestāžu praktiskās sadarbības uzlabošanu, lai apkarotu narkotiku tirdzniecību (SCH/Com-ex (93) 14),
— Izpildu komitejas lēmums (1994. gada 21. novembris) par kopīgu ieceļošanas un izceļošanas zīmogu iegādi (SCH/Com-ex (94) 16 rev.),
— Izpildu komitejas lēmums (1994. gada 22. decembris) par 75. pantā paredzēto sertifikātu narkotisko un psihotropo vielu pārvadāšanai (SCH/Com-ex (94) 28 rev.),
— Izpildu komitejas lēmums (1994. gada 22. decembris), ar ko nodrošina, ka stājas spēkā 1990. gada 19. jūnija Šengenas Līguma īstenošanas konvencija (SCH/Com-ex (94) 29 rev. 2),
— Izpildu komitejas lēmums (1995. gada 20. decembris) par ātru informācijas apmaiņu starp Šengenas valstīm, paziņojot statistikas datus un konkrētus datus par iespējamiem darbības traucējumiem pie ārējām robežām (SCH/Com-ex (95) 21),
— Izpildu komitejas lēmums (1998. gada 21. aprīlis) par darba grupas darbībām (SCH/Com-ex (98) 1 rev. 2), ciktāl šis lēmums attiecas uz šā pielikuma 2. punktā norādītajiem noteikumiem,
— Izpildu komitejas lēmums (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (SCH/Com-ex (98) 26 def.),
— Izpildu komitejas lēmums (1998. gada 27. oktobris) par pasākumu ieviešanu cīņai pret nelegālu imigrāciju (SCH/Com-ex (98) 37 def. 2), ciktāl šis lēmums attiecas uz šā pielikuma 2. punktā norādītajiem noteikumiem,
— Izpildu komitejas lēmums (1998. gada 16. decembris) attiecībā uz Rokasgrāmatu par policijas pārrobežu sadarbību (SCH/Com-ex (98) 52), ciktāl šis lēmums attiecas uz šā pielikuma 2. punktā norādītajiem noteikumiem,
— Izpildu komitejas lēmums (1998. gada 16. decembris) par dokumentu konsultantu saskaņotu izmantošanu (SCH/Com-ex (98) 59 rev.),
— Izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par stāvokli narkotiku jomā (SCH/Com-ex (99) 1 rev 2),
— Izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par Šengenas acquis attiecībā uz telekomunikācijām (SCH/Com- ex (99) 6),
— Izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par sadarbības koordinatoriem (SCH/Com-ex (99) 7 Rev. 2),
(1) Kamēr minētais nolīgums vēl nav noslēgts – vienīgi tiktāl, ciktāl to piemēro provizoriski.
— Izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par vispārējiem principiem, kas reglamentē informatoru atlīdzību (SCH/Com-ex (99) 8 Rev. 2),
— Izpildu komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību (SCH/Com-ex (99) 10).
6. Turpmāk norādītās deklarācijas (sk. OV L 239, 22.9.2000., 1. lpp.), ko pieņēmusi Izpildu komiteja, kura izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šīs deklarācijas attiecas uz šā pielikuma 2. punktā norādītajiem noteikumiem:
— Izpildu komitejas Deklarācija (1996. gada 26. jūnijs) par izdošanu (SCH/Com-ex (96) decl 6 rev 2),
— Izpildu komitejas Deklarācija (1998. gada 9. februāris) par nepilngadīgu personu nolaupīšanu (SCH/Com-ex (97) decl. 13 rev 2).
7. Turpmāk norādītie lēmumi (sk. OV L 239, 22.9.2000., 1. lpp.), kurus pieņēmusi Centrālā grupa, kas izveidota ar 1990. gada 19. jūnijā Šengenā parakstīto Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas 1985. gada 14. jūnija Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, ciktāl šie lēmumi attiecas uz šā pielikuma 2. punktā norādītajiem notei kumiem:
— Centrālās grupas lēmums (1998. gada 27. oktobris) par pasākumu ieviešanu cīņai pret nelegālu imigrāciju (SCH/C (98) 117),
— Centrālās grupas lēmums (1999. gada 22. marts) par vispārējiem principiem attiecībā uz informatoru atalgojumu (SCH/C(99) 25).
8. Šādi akti, kas pieņemti atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīti ar to:
— Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.),
— Padomes Lēmums 1999/307/EK (1999. gada 1. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību Šengenas Sekretariāta iekļaušanai Padomes Ģenerālsekretariātā (OV L 119, 7.5.1999., 49. lpp.),
— Padomes Lēmums 1999/435/EK (1999. gada 20. maijs) par Šengenas acquis definīciju, lai atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem noteiktu tiesisko bāzi visām normām un lēmumiem, kas veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 1. lpp.),
— Padomes Lēmums 1999/436/EK (1999. gada 20. maijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību attiecīgajiem noteikumiem nosaka tiesisko bāzi visām normām un lēmumiem, kuri veido Šengenas acquis (OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.),
— Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.),
— Padomes Lēmums 1999/848/EK (1999. gada 13. decembris) par Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu Grieķijā (OV L 327, 21.12.1999., 58. lpp.),
— Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.),
— Padomes Lēmums 2000/586/TI (2000. gada 28. septembris), ar ko paredz procedūru, lai grozītu 40. panta 4. un
5. punktu, 41. panta 7. punktu un 65. panta 2. punktu Konvencijā, ar kuru īsteno 1985. gada 14. xxxxxx Xxxxxxxx Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 248, 3.10.2000., 1. lpp.),
— Padomes Lēmums 2000/777/EK (2000. gada 1. decembris) par Šengenas acquis piemērošanu Dānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī Islandē un Norvēģijā (OV L 309, 9.12.2000., 24. lpp.),
— Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.),
— Padomes Direktīva 2001/51/EK (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. xxxxxx Xxxxxxxx Līgumu (OV L 187, 10.7.2001., 45. lpp.),
— Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.),
— Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis
noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.),
— Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.),
— Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 1. lpp.),
— Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.),
— Padomes Lēmums 2003/170/TI (2003. gada 27. februāris) par kopīgu to sadarbības koordinatoru izmantošanu, ko dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs (OV L 67, 12.3.2003., 27. lpp.),
— Padomes Lēmums 2003/725/TI (2003. gada 2. oktobris), ar kuru groza 40. panta 1. un 7. punktu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. xxxxxx Xxxxxxxx Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 260, 11.10.2003., 37. lpp.),
— Padomes Direktīva 2003/110/EK (2003. gada 25. novembris) par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidī šanu pa gaisa ceļu (OV L 321, 6.12.2003., 26. lpp.),
— Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.),
— Padomes Direktīva 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu darīt zināmus datus par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.),
— Padomes Lēmums 2004/573/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāku dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu piederīgos, uz kuriem attiecas izraidīšanas pasākumi (OV L 261, 6.8.2004., 28. lpp.),
— Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp. un OV L 142M, 30.5.2006., 60. lpp.),
— Padomes Regula (EK) 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp. un OV L 153M, 7.6.2006., 136. lpp.),
— Padomes Regula (EK) Nr. 2252/2004 (2004. gada 13. decembris) par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos (OV L 385, 29.12.2004., 1. lpp. un OV L 153M, 7.6.2006.,
375. lpp.),
— Padomes Lēmums 2004/926/EK (2004. gada 22. decembris) par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.),
— Padomes Lēmums 2005/267/EK (2005. gada 16. marts), ar ko izveido drošu tīmeklī izvietotu informācijas un koordinācijas tīklu dalībvalstu migrācijas pārvaldes dienestiem (OV L 83, 1.4.2005., 48. lpp. un OV L 159 M, 13.6.2006., 288. lpp.),
— Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.), izņemot 1. panta pirmo teikumu, 5. panta 4. punkta a) apakšpunktu, III sadaļu un II sadaļas noteikumus un regulas pielikumus, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (SIS),
— Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsar dzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.),
— Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1931/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp.), izņemot 4. panta b) apakšpunktu un 9. panta c) apakšpunktu,
— Padomes Lēmums 2007/471/EK (2007. gada 12. jūnijs) par to Šengenas acquis noteikumu, kas attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu, piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā (OV L 179, 7.7.2007., 46. lpp.),
— Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 863/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido mehānismu ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību izveidei un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 attiecībā uz šo mehānismu, kā arī reglamentē pieaicināto amatpersonu pienākumus un pilnvaras (OV L 199, 31.7.2007., 30. lpp.), izņemot 6. panta 8. un 9. punkta noteikumus, ciktāl tie attiecas uz to, ka tiek sniegta piekļuve Šengenas Informācijas sistēmai,
— Padomes Lēmums 2007/801/EK (2007. gada 6. decembris) par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Čehijas Republikā, Igaunijas Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Ungārijas Republikā, Maltas Repub likā, Polijas Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā (OV L 323, 8.12.2007., 34. lpp.),
— Padomes Lēmums 2008/421/EK (2008. gada 5. jūnijs) par xxxx Xxxxxxxx acquis noteikumu piemērošanu Šveices Konfederācijā, kuri attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmu (OV L 149, 7.6.2008., 74. lpp.),
— 6. pants Padomes Lēmumā 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu noda rījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.),
— Padomes Lēmums 2008/903/EK (2008. gada 27. novembris) par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Šveices Konfederācijā (OV L 327, 5.12.2008., 15. lpp.),
— Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.),
— Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.),
— 3. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.),
— Padomes Lēmums 2010/252/ES (2010. gada 26. aprīlis), ar ko papildina Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz jūras ārējo robežu uzraudzību saistībā ar operatīvo sadarbību, kuru koordinē Eiropas aģentūra operatīvās sadar bības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 111, 4.5.2010., 20. lpp.),
— Padomes Lēmums 2010/365/ES (2010. gada 29. jūnijs) par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 166, 1.7.2010., 17. lpp.).
Pievienošanās akta 15. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi
1. PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA
32005 L 0036: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.)
a) Direktīvas 23. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“5. Neskarot 43.b pantu, ikviena dalībvalsts atzīst dalībvalstu pilsoņu ārsta kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kas ļauj sākt profesionālo darbību kā ārstam ar pamatapmācību un specializētam ārstam, kā arī vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta, vecmātes, farmaceita un arhitekta kvalifikāciju apliecinošos doku mentus, kuri izsniegti bijušajā Dienvidslāvijā vai kuru apmācība:
a) attiecībā uz Slovēniju sākta pirms 1991. gada 25. jūnija; un
b) attiecībā uz Horvātiju sākta pirms 1991. gada 8. oktobra,
ja minētās dalībvalsts iestādes apstiprina, ka – attiecībā uz ārsta ar pamatapmācību, specializēta ārsta, vispārējās aprūpes māsas, zobārsta, specializēta zobārsta, veterinārārsta un vecmātes profesionālās darbības, 45. panta 2. punktā minētās farmaceita profesionālās darbības un 48. pantā minētās arhitekta profesionālās darbības sākšanu un veikšanu – tās teritorijā šiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā šīs dalībvalsts izsniegta jiem kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem un – attiecībā uz arhitektiem – kā kvalifikāciju apliecinošajiem doku mentiem, kas attiecībā uz šo dalībvalsti norādīti VI pielikuma 6. punktā.
Šādam apstiprinājumam jāpievieno to pašu iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā apstiprina, ka piecos gados pirms serti fikāta izsniegšanas dienas attiecīgā persona šīs dalībvalsts teritorijā vismaz trīs gadus pēc kārtas ir faktiski un likumīgi veikusi konkrēto profesionālo darbību.”
b) Iekļauj šādu pantu:
“43.b pants
Iegūtās tiesības uz vecmāšu kvalifikāciju neattiecas uz šādām kvalifikācijām, kas gūtas Horvātijā līdz 2013. gada
1. jūlijam: viša medicinska sestra xxxxxxxxxxx-opstetrièkog smjera (ginekoloģijas un dzemdniecības virsmāsa), medicinska sestra xxxxxxxxxxx-opstetrièkog smjera (ginekoloģijas un dzemdniecības māsa), viša medicinska sestra primaljskog smjera (virsmāsa ar vecmātes izglītību), medicinska sestra primaljskog smjera (medicīnas māsa ar vecmātes izglītību), gineko loško-opstetrička primalja (ginekoloģijas un dzemdniecības vecmāte) un primalja (vecmāte).”
2. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS
I. KOPIENaS PREČU ZĪME
32009 R 0207: Padomes Regula (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 24.3.2009., 1. lpp.)
Regulas 165. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Horvātijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas preču zīme, kas atbilstīgi šai regulai reģistrēta vai pieteikta reģistrācijai pirms attiecīgās valsts pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.”
II. PaPILDU aIZSaRDZĪBaS SERTIFIKĀTI
1. 31996 R 1610: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1610/96 (1996. gada 23. jūlijs) par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem (OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp.)
a) Regulas 19.a pantam pievieno šādu punktu:
“m) ikvienam augu aizsardzības līdzeklim, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā tirdzniecības atļauja kā augu aizsardzības līdzeklim ir saņemta pēc 2003. gada 1. janvāra, var Horvātijā piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos no pievienošanās dienas.”
b) Regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Horvātijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.”
2. 32009 R 0469: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 16.6.2009., 1. lpp.)
a) Regulas 20. pantam pievieno šādu punktu:
“m) visām zālēm, ko aizsargā spēkā esošs pamatpatents un kam pirmā atļauja tās laist tirgū kā zāles ir saņemta pēc 2003. gada 1. janvāra, var Horvātijā piešķirt sertifikātu ar nosacījumu, ka pieteikums sertifikāta saņemšanai ir iesniegts sešos mēnešos no pievienošanās dienas.”
b) Regulas 21. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Šo regulu piemēro attiecībā uz papildu aizsardzības sertifikātiem, kas atbilstīgi attiecīgo valstu tiesību aktiem līdz attiecīgās valsts pievienošanās dienai piešķirti Čehijas Republikā, Igaunijā, Horvātijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā.”
III. KOPIENaS DIZaINPaRaUGI
32002 R 0006: Padomes Regula (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Xxxxxxxx dizainparaugiem (OV L 3, 5.1.2002., 1. lpp.)
Regulas 110.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“1. No Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Horvātijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas (turpmāk “jaunās dalībvalstis”) pievienošanās dienas Kopienas dizainparaugi, kas atbilstīgi šai regulai aizsargāti vai pieteikti pirms attiecīgās valsts pievienošanās dienas, attiecas arī uz iepriekšminēto dalībvalstu teritorijām, lai tādējādi nodrošinātu tās vienādu darbību visā Kopienā.”
3. FINANŠU PAKALPOJUMI
32006 L 0048: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.)
Direktīvas 2. pantā pēc teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu: “— Horvātijā “kreditne unije” un “Hrvatska banka za obnovu i razvitak”,”.
4. LAUKSAIMNIECĪBA
1. 31991 R 1601: Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (OV L 149, 14.6.1991., 1. lpp.).
Regulas II pielikumā aiz ģeogrāfiskā nosaukuma “Nürnberger Glühwein” iekļauj šādu tekstu:
“Samoborski bermet”.
2. 32007 R 1234: Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).
a) Regulas 66. pantā iekļauj šādu punktu:
“4.a Horvātijai izveido īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts IX pielikuma 2. punktā. Šo rezervi izmanto no 1. aprīļa pirmajā kvotas gadā pēc pievienošanās tādā apjomā, par kādu laikposmā no 2008. gada līdz 2012. gadam ir samazinājies piena un piena produktu patēriņš saimniecībās Horvātijā.
Lēmumu par rezerves izmantošanu un par tās sadalījumu starp piegādes kvotu un tiešās pārdošanas kvotu pieņem Komisija saskaņā ar 195. panta 2. punktā paredzēto procedūru, pamatojoties uz izvērtējumu par ziņojumu, ko Horvātija iesniedz līdz 2013. gada 31. decembrim. Ziņojumā precizē pašreizējā restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences Horvātijas piena nozarē, un jo īpaši pārejā no ražošanas saimniecības vajadzībām uz ražošanu tirgum.”
b) Regulas 103.k panta 1. punktam pievieno šādu daļu:
“Šo punktu nepiemēro Horvātijai 2013. finanšu gadā. Horvātija iesniedz Komisijai piecu gadu atbalsta programmas projektu 2014.–2018. gada programmas periodam.”
c) Regulas III pielikuma II daļas 13. punktu aizstāj ar šādu punktu: “13. “Pilna laika rafinētājs” ir ražotne:
— kuras vienīgā darbība ir importēta cukurniedru jēlcukura rafinēšana vai
— kura 2004./2005. tirdzniecības gadā rafinēja vismaz 15 000 tonnu importēta cukurniedru jēlcukura. Šajā ievilkumā attiecībā uz Horvātiju tirdzniecības gads ir 2007./2008. tirdzniecības gads.”
d) Regulas VI pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:
“VI PIELIKUMS
VALSTU UN REĢIONU KVOTAS
no 2010./2011. tirdzniecības gada
(tonnās)
Dalībvalstis vai reģioni | Cukurs | Izoglikoze | Inulīna sīrups |
Beļģija | 676 235,0 | 114 580,2 | 0 |
Bulgārija | 0 | 89 198,0 | |
Čehijas Republika | 372 459,3 | ||
Dānija | 372 383,0 | ||
Vācija | 2 898 255,7 | 56 638,2 | |
Īrija | 0 | ||
Grieķija | 158 702,0 | 0 | |
Spānija | 498 480,2 | 53 810,2 | |
Francija (kontinentālā) | 3 004 811,15 | 0 | |
Francijas aizjūras departa menti | 432 220,05 | ||
Horvātija | 192 877,0 | ||
Itālija | 508 379,0 | 32 492,5 | |
Latvija | 0 | ||
Lietuva | 90 252,0 | ||
Ungārija | 105 420,0 | 220 265,8 | |
Nīderlande | 804 888,0 | 0 | 0 |
austrija | 351 027,4 | ||
Polija | 1 405 608,1 | 42 861,4 |
(tonnās)
Dalībvalstis vai reģioni | Cukurs | Izoglikoze | Inulīna sīrups |
Portugāle (kontinentālā) | 0 | 12 500,0 | |
azoru salu autonomais reģions | 9 953,0 | ||
Rumānija | 104 688,8 | 0 | |
Slovēnija | 0 | ||
Slovākija | 112 319,5 | 68 094,5 | |
Somija | 80 999,0 | 0 | |
Zviedrija | 293 186,0 | ||
apvienotā Karaliste | 1 056 474,0 | 0 | |
KOPĀ | 13 529 618,20 | 690 440,8 | 0” |
e) Regulas IX pielikuma 1. punktā aiz teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu:
“Dalībvalsts | 2008/09 | 2009/10 | 2010/11 | 2011/12 | 2012/13 | 2013/14 | 2014/15 |
Horvātija | 765 000 | 765 000” |
f) Regulas IX pielikuma 2. punktā tabulu aizstāj ar šādu tabulu:
Dalībvalsts | Tonnas |
“Bulgārija | 39 180 |
Horvātija | 15 000 |
Rumānija | 188 400” |
g) Regulas X pielikumā aiz teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu:
“Horvātija
40,70”
h) Regulas Xb pielikumam pievieno šādu tabulu:
tūkstošos EUR
“Budžeta gads | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | no 2017. gada |
HR | 0 | 11 885 | 11 885 | 11 885 | 10 832” |
i) Regulas XIb pielikuma papildinājuma 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“h) Horvātijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Moslavina, Xxxxxxxx Xxxxxxxx, Plešivica, Pokuplje
un Zagorje Međimurje.”
j) Regulas XIb pielikuma papildinājuma 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“h) Horvātijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Hrvatsko Podunavlje un Slavonija.”
k) Regulas XIb pielikuma papildinājuma 4. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“g) Horvātijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Hrvatska Istra, Hrvatsko primorje, Dalmatinska zagora, Sjeverna Dalmacija un Srednja i Južna Dalmacija.”
3. 32008 R 0110: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).
a) Regulas 20. pantam pievieno šādu punktu:
“4. Šā panta 1. punktā minētās tehniskās dokumentācijas iesniegšanas termiņš attiecas arī uz III pielikumā uzskaitītajām Horvātijas ģeogrāfiskajām izcelsmes norādēm.”
b) Regulas III pielikuma 9. punktā iekļauj šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:
“Hrvatska loza | Horvātija | |
Hrvatska stara šljivovica | Horvātija | |
Slavonska šljivovica | Horvātija” |
c) Regulas III pielikuma 32. punktā iekļauj šādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:
“Hrvatski pelinkovac | Horvātija” |
d) Regulas III pielikumā iekļauj šādu punktu:
“39. Maraschino/ Marrasquino/ Maraskino | Zadarski maraschino | Horvātija” |
e) Regulas III pielikumā produktu kategorijā “Citi stiprie alkoholiskie dzērieni” pievieno šādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:
“Hrvatska travarica | Horvātija” |
4. 32009 R 0073: Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).
a) Regulas 2. panta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
“g) “jaunās dalībvalstis” ir Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Rumānija, Slovēnija un Slovākija;”.
b) Regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“2. Dalībvalstis, kuras nav jaunās dalībvalstis, nodrošina to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām dienā, kas paredzēta platībatkarīgā atbalsta pieteikumos par 2003. gadu, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. Jaunās dalībvalstis, izņemot Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju, nodrošina, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2004. gada 1. maijā, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. Bulgārija un Rumānija nodrošina to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2007. gada 1. janvārī, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām. Horvātija nodrošina to, ka zeme, kuru izmantoja pastāvīgajām ganībām 2013. gada 1. jūlijā, tiek saglabāta pastāvīgajām ganībām.”
c) Regulas 33. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu aizstāj ar šādu punktu:
“iv) saskaņā ar 47. panta 2. punktu, 57.a un 59. pantu, 64. panta 2. punkta trešo daļu, 65. pantu un 68. panta 4. punkta c) apakšpunktu.”
d) Regulas 51. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:
“Horvātija var nolemt izmantot iespējas, kas ir paredzētas šīs regulas 52. pantā un 53. panta 1. punktā. Lēmumu Komisijai paziņo līdz 2013. gada 15. jūlijam.”
e) Regulas 51. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:
“atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, minētā maksimālā summa attiecībā uz Horvātiju ir noteikta, pamatojoties uz
104. panta 4. punktā un 112. panta 5. punktā minētajiem valstij noteiktajiem maksimālajiem apjomiem, attiecībā uz 52. un 53. pantā minētajiem maksājumiem par aitas un kazas gaļu un maksājumiem par liellopu un teļa gaļu, ņemot vērā 121. pantā noteikto tiešo maksājumu ieviešanas grafiku.”
f) Regulas 52. pantā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:
“atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, Horvātija var saglabāt līdz 50 % no summas, ko aprēķina, ievērojot 51. panta 2. punkta trešajā daļā minēto maksimālo apjomu, lai katru gadu veiktu papildu maksājumus lauksaimnie kiem.”
g) Regulas 53. panta 1. punktā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:
“atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Horvātija var saglabāt visu vai daļu no summas, ko aprēķina, ievērojot šīs regulas 51. panta 2. punkta trešajā daļā minēto maksimālo apjomu, lai katru gadu veiktu papildu maksājumus lauksaimniekiem.”
h) Regulas III sadaļas 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:
“Īstenošana jaunajās dalībvalstīs, kuras piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, un Horvātijā”.
i) Regulas 55. panta virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu:
“Vienotā maksājuma shēmas ieviešana dalībvalstīs, kuras piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, un Horvātijā”.
j) Regulas 55. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“1. Ja šajā nodaļā nav paredzēts citādi, šo sadaļu piemēro jaunajās dalībvalstīs, kuras ir piemērojušas vienotā platībmaksājuma shēmu, kas noteikta V sadaļas 2. nodaļā, un Horvātijā.”
k) Regulas 57. panta 1. punktam pievieno šādu teikumu:
“Horvātijai minētais samazinājums nav lielāks par 20 % no VIII pielikuma 3. tabulā minētā maksimālā apjoma gadā.”
l) Regulas 57. panta 3. punktam pievieno šādus teikumus:
“Komisija ar īstenošanas aktu bez 141. pantā minētās komitejas palīdzības atļauj Horvātijā izmantot valsts rezervi. Komisija jo īpaši izskata valsts tiešā maksājuma shēmas ieviešanu, ko piemēro pirms pievienošanās dienas, un tā piemērošanas nosacījumus. Horvātija līdz 2013. gada 15. jūlijam iesniedz Komisijai lūgumu atļaut izmantot valsts rezervi.”
m) Regulā iekļauj šādu pantu:
“57.a pants
Atmīnētās zemes apstrādei paredzēta īpaša valsts rezerve Horvātijā
1. Horvātija izveido atmīnētās zemes apstrādei paredzētu īpašu valsts rezervi, ko izmanto, lai desmit gadus pēc pievienošanās – atbilstīgi objektīviem kritērijiem, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un izvai roties no tirgus un konkurences izkropļojumiem – tiesības uz maksājumu piešķirtu tiem lauksaimniekiem, kuriem pieder zeme, kas ir atmīnēta un ko atkal izmanto lauksaimniecības darbībām.
2. Zeme, par kuru saskaņā ar šo pantu var piešķirt tiesības uz maksājumu, nav atbilstīga, lai pretendētu uz 59. un 61. pantā noteiktajām tiesībām uz maksājumu.
3. Maksājums, ko piešķir saskaņā ar šajā pantā noteiktajām tiesībām, nav lielāks par summu, ko piešķir saskaņā ar 59. un 61. pantā noteiktajām tiesībām uz maksājumu.
4. Maksimālā summa, kas piešķirta atmīnētās zemes apstrādei paredzētajai īpašajai valsts rezervei, ir EUR 9 600 000, un tai piemēro 121. pantā noteikto tiešo maksājumu ieviešanas grafiku. Gada maksimālās summas ir šādas:
(tūkstošos EUR)
Horvātija | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 |
atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves maksimālā summa | 2 400 | 2 880 | 3 360 | 3 840 | 4 800 | 5 760 | 6 720 | 7 680 | 8 640 | 9 600 |
5. Pirmajā gadā, kad tiek īstenota vienotā maksājuma shēma, Horvātija piešķir tiesības uz maksājumu lauk saimniekiem, ņemot vērā zemi, kas ir atmīnēta un ko lauksaimnieki ir deklarējuši palīdzības pieteikumos, kurus iesniedz pirmajā gadā, kad tiek īstenota vienotā maksājuma shēma, un ko atkal izmantoja lauksaimniecības darbībām laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim.
6. No 2013. gada līdz 2022. gadam tiesības uz maksājumu lauksaimniekiem piešķir, ņemot vērā zemi, kas ir atmīnēta un ko lauksaimnieki ir deklarējuši attiecīgajā gadā, ar nosacījumu, ka šādu zemi atkal izmantoja lauk saimniecības darbībām iepriekšējā kalendārajā gadā, un ka par to paziņo Komisijai saskaņā ar 9. punktu.
7. Lai nodrošinātu Savienības fondu piemērotu izmantošanu, Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru groza VIII pielikuma 3. tabulā noteikto maksimālo apjomu, lai attiecīgi pievienotu atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves summas, kuras ir piešķirtas līdz 2022. gada 31. decembrim.
8. Visai zemei, kas deklarēta saskaņā ar šo pantu, ir jāatbilst 34. pantā 2. punktā dotajai definīcijai attiecībā uz hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu.
9. Horvātija līdz 2013. gada 15. jūlijam paziņo Komisijai par zemi, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar 5. punktu, norādot gan zemi, par kuru ir tiesības saņemt atbalsta apjomus saskaņā ar 59. pantu, gan zemi, par kuru ir tiesības saņemt atbalsta apjomus saskaņā ar 61. pantu. Paziņojumā ir jāiekļauj arī informācija par attiecīgajiem budžeta piešķīrumiem un neizmantotajām summām. Sākot no 2014. gada, paziņojums ar tādu pašu informāciju jānosūta Komisijai ne vēlāk kā katra gada 31. janvārī, un tajā jāaptver iepriekšējais kalendārais gads, sniedzot informāciju par zemi, ko atkal izmanto lauksaimniecības darbībām, un attiecīgajiem budžeta piešķīru miem.
10. Līdz 2012. gada 31. decembrim visa mīnētā un atmīnētā zeme, par ko lauksaimnieki varētu saņemt tiesībām uz maksājumu no atmīnētās zemes apstrādei paredzētās īpašās valsts rezerves, ir jāiekļauj integrētā vadības un kontroles sistēmā, ko izveido saskaņā ar II sadaļas 4. nodaļu.”
n) Regulas 59. pantam pievieno šādu punktu:
“4. Komisija saskaņā ar 141. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem noteikumus par tiesībām uz maksā jumu sākotnējo piešķiršanu Horvātijā.”
o) Regulas 61. pantam pievieno šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju šā panta pirmās daļas a) un b) punktā minētie termiņi ir 2011. gada 30. jūnijs.”
p) Regulas 69. panta 1. punkta pirmajai daļai pievieno šādu tekstu:
“Horvātija līdz pievienošanās dienai var nolemt no vienotā maksājuma shēmas piemērošanas pirmā gada, kā noteikts 59. panta 2. punktā, izmantot līdz 10 % no valstij noteiktā maksimālā apjoma, kas minēts 40. pantā, kā norādīts VIII pielikuma 3. tabulā.”
q) Regulas 69. panta 9. punkta pirmajā daļā pēc a) apakšpunkta iekļauj šādu apakšpunktu: “aa) kas paredzēts 2022. gadam attiecībā uz Horvātiju;”.
r) Regulas 104. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“4. Piemēro šādus valstij noteiktos maksimālos apjomus:
Dalībvalsts | Valstij noteiktais maksimālais apjoms |
Bulgārija | 2 058 483 |
Čehijas Republika | 66 733 |
Dānija | 104 000 |
Igaunija | 48 000 |
Spānija | 19 580 000 |
Francija | 7 842 000 |
Horvātija | 542 651 |
Kipra | 472 401 |
Latvija | 18 437 |
Lietuva | 17 304 |
Ungārija | 1 146 000 |
Polija | 335 880 |
Portugāle | 2 690 000 |
Rumānija | 5 880 620 |
Slovēnija | 84 909 |
Slovākija | 305 756 |
Somija | 80 000 |
Kopā | 41 273 174” |
s) Regulas 112. panta 5. punktā aiz teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu:
“Horvātija
105 270”
t) Regulas 121. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“121. pants
Tiešo maksājumu ieviešana
Jaunajās dalībvalstīs, izņemot Bulgāriju, Horvātiju un Rumāniju, tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis:
— 60 % 2009. gadā,
— 70 % 2010. gadā,
— 80 % 2011. gadā,
— 90 % 2012. gadā,
— 100 % no 2013. gada.
Bulgārijā un Rumānijā tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis:
— 35 % 2009. gadā,
— 40 % 2010. gadā,
— 50 % 2011. gadā,
— 60 % 2012. gadā,
— 70 % 2013. gadā,
— 80 % 2014. gadā,
— 90 % 2015. gadā,
— 100 % no 2016. gada.
Horvātijā tiešos maksājumus ievieš saskaņā ar turpmāk paredzēto pieaugumu shēmu, izsakot kā procentuālo daļu no šādu maksājumu apjoma, ko attiecīgajā laikā piemēro pārējās dalībvalstīs, izņemot jaunās dalībvalstis:
— 25 % 2013. gadā,
— 30 % 2014. gadā,
— 35 % 2015. gadā,
— 40 % 2016. gadā,
— 50 % 2017. gadā,
— 60 % 2018. gadā,
— 70 % 2019. gadā,
— 80 % 2020. gadā,
— 90 % 2021. gadā,
— 100 % no 2022. gada.”
u) Regulas 132. panta 2. punktā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:
“atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkta, Horvātijai ir iespēja papildināt tiešos maksājumus līdz 100 % no maksājumu apjoma, ko piemēro pārējās dalībvalstīs, kas nav jaunās dalībvalstis.”
v) Regulas VII pielikumā aiz teksta, kas attiecas uz Franciju, iekļauj šādu tekstu:
100
“Horvātija 1”
Dalībvalsts | 2013 | 2014 | 2015 | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 |
Horvātija | 93 250 | 111 900 | 130 550 | 149 200 | 186 500 | 223 800 | 261 100 | 298 400 | 335 700 | 373 000 |
w) Regulas VIII pielikumam pievieno šādu tabulu: “3. tabula (*)
(*) Maksimālais apjoms aprēķināts, ņemot vērā 121. pantā paredzēto pieaugumu shēmu.”
5. ZIVSAIMNIECĪBA
1. 32002 R 2371: Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.).
Regulas I pielikumam pievieno šādas daļas:
“11. HORVĀTIJaS PIEKRaSTES ŪDEŅI (*)
Ģeogrāfiskais apgabals | Dalībvalsts | Sugas | Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
12 jūdzes, ko ierobežo Horvātijas suverenitātē esošs jūras apgabals uz ziemeļiem no 45 grādu un 10 minūšu ziemeļu platuma paralēles gar Istras rietumu krastu, sākot no Horvātijas teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas tur, kur šī paralēle sasniedz sauszemi Istras rietumu piekrastē (Grgatov rt Funtana zemes rags) | Slovēnija | Bentiskās un mazās pela ģiskās sugas, tostarp sardīnes un anšovi | 100 tonnas uz maksimums 25 zvejas kuģiem, ietverot 5 zvejas kuģus, kuri aprīkoti ar traļu tīkliem |
(*) Minēto režīmu piemēro no dienas, kad pilnībā tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību.
12. SLOVĒNIJaS PIEKRaSTES ŪDEŅI (*)
Ģeogrāfiskais apgabals | Dalībvalsts | Sugas | Nozīmīgums vai īpašas pazīmes |
12 jūdzes, ko ierobežo Slovēnijas suverenitātē esošs jūras apgabals uz ziemeļiem no 45 grādu un 10 minūšu ziemeļu platuma paralēles gar Istras rietumu krastu, sākot no Horvātijas teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas tur, kur šī paralēle sasniedz sauszemi Istras rietumu piekrastē (Grgatov rt Funtana zemes rags) | Horvātija | Bentiskās un mazās pela ģiskās sugas, tostarp sardīnes un anšovi | 100 tonnas uz maksimums 25 zvejas kuģiem, ietverot 5 zvejas kuģus, kuri aprīkoti ar traļu tīkliem |
(*) Minēto režīmu piemēro no dienas, kad pilnībā tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību.”
2. 32006 R 1198: Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.)
a) Regulas 27. pantam pievieno šādu punktu:
“5. EZF var līdzfinansēt atsevišķu piemaksu shēmu, kuras tiek piešķirtas tiem zvejniekiem, kas gūs labumu no pieejas režīma, kurš noteikts I pielikuma 11. daļā Regulā (EK) Nr. 2371/2002, kas grozīta ar Horvātijas Pievieno šanās aktu. Šo shēmu var piemērot tikai laikposmā no 2014. gada līdz 2015. gadam vai, ja to piemēro agrāk, līdz dienai, kad pilnībā tiek īstenots šķīrējtiesas nolēmums, kas izriet no Stokholmā 2009. gada 4. novembrī parakstītā Šķīrējtiesas nolīguma starp Slovēnijas Republikas valdību un Horvātijas Republikas valdību.”
b) Regulas 29. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“3. atkāpjoties no 2. punkta, visattālākajos reģionos un nomaļus esošajās Grieķijas salās, kā arī Horvātijas Dugi
Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salās atbalstu var sniegt visiem uzņēmumiem.”
c) Regulas 35. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“4. atkāpjoties no 3. punkta, visattālākajos reģionos un nomaļus esošajās Grieķijas salās, kā arī Horvātijas Dugi
Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salās atbalstu var sniegt visiem uzņēmumiem.”
d) Regulas 53. panta 9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“9. Darbībām, ko no EZF finansē nomaļus esošajās Grieķijas salās, kuras ir nelabvēlīgā stāvoklī to teritoriālās nošķirtības dēļ, un visattālākajos reģionos, kā arī Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salās, EZF maksimālo ieguldījumu katram prioritārajam virzienam palielina, augstākais, par 10 procentu punktiem reģionos, kas ir atbilstīgi saskaņā ar konverģences mērķi, un, augstākais, par 35 procentu punktiem reģionos, kas nav atbilstīgi saskaņā ar konverģences mērķi.”
e) Regulas II pielikuma a) punktā tabulu aizstāj ar šādu tabulu:
1. grupa | 2. grupa | 3. grupa | 4. grupa | |
“Reģioni, uz ko attiecas konverģences mērķis, un nomaļus esošās Grieķijas salas un Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salas | a ≤ 100 % B ≥ 0 % | a ≤ 40 % B ≥ 60 % (*) (**) | a ≤ 80 % B ≥ 20 % | a ≤ 60 % B ≥ 40 % (***) |
Reģioni, uz ko neattiecas konverģences mērķis | a ≤ 100 % B ≥ 0 % | a ≤ 40 % B ≥ 60 % (*) (**) | a ≤ 60 % B ≥ 40 % | a ≤ 40 % B ≥ 60 % (***) |
Visattālākie reģioni | a ≤ 100 % B ≥ 0 % | a ≤ 50 % B ≥ 50 % (*) (**) | a ≤ 80 % B ≥ 20 % | a ≤ 75 % B ≥ 25 % |
(*) attiecībā uz 25. panta 3. punktā minētajām darbībām 2. grupas (B) likmes palielina par 20 procentu punktiem. atbilstīgi samazina (a) likmes.
(**) attiecībā uz 26. panta 2. punktā minētajām darbībām (ieguldījumi piekrastes sīkzvejas kuģos 25. panta nozīmē) (B) likmes 2. grupai var samazināt par 20 procentu punktiem. atbilstīgi palielina (a) likmes.
(***) attiecībā uz 29. un 35. pantā minētajām darbībām, kuras veic uzņēmumi, uz ko neattiecas definīcija 3. panta f) punktā un kur strādā mazāk nekā 750 darbinieku, vai kura apgrozījums ir mazāks par EUR 200 miljoniem, reģionos, uz ko attiecas konverģences mērķis, izņemot nomaļus esošās Grieķijas salas un Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salas, (B) likmes ir palielinātas par 30 procentu punktiem un reģionos, uz ko neattiecas konverģences mērķis – par 20 procentu punktiem. atbilstīgi samazina (a) likmes.”
f) Regulas II pielikuma a) punktā sadaļas “2. grupa” otro daļu aizstāj ar šādu daļu:
“attiecībā uz (*) un (**) piemērošanu, kad EZF finansē 25. panta 3. punktā minētās darbības piekrastes sīkzvejas atbalstam, 2. grupai (B) likmes būs:
— reģioniem, uz ko attiecas konverģences mērķis, nomaļus esošajām Grieķijas salām un Horvātijas Dugi Otokas, Visas, Mļetas un Lastovas salām, un reģioniem, uz ko neattiecas konverģences mērķis, – 60 procentu punkti vai vairāk (B ≥ 60 %),
un
— visattālākajiem reģioniem – 50 procentu punkti vai vairāk (B ≥ 50 %).”
6. NODOKĻU POLITIKA
1. 32006 L 0112: Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
Direktīvas 287. pantam pievieno šādu punktu: “19) Horvātija: EUR 35 000.”
2. 32008 L 0118: Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).
Direktīvas 46. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Neskarot 32. pantu, dalībvalstis, kas nav minētas Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā, attiecībā uz cigaretēm, kuras var ievest to teritorijā bez papildu akcīzes nodokļa samaksas, var no 2014. gada 1. janvāra piemērot daudzuma ierobežojumu vismaz 300 vienību apjomā cigaretēm, kuras ieved no dalībvalsts, kas atbilstīgi minētās direktīvas 2. panta 2. punkta trešajai un ceturtajai daļai piemēro zemāku akcīzes nodokli nekā to, kas paredzēts tās 2. panta 2. punkta pirmajā daļā.
Direktīvas 92/79/EEK 2. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā minētās dalībvalstis, kuras neatkarīgi no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas uzliek akcīzes nodokli vismaz EUR 77 apjomā par 1 000 cigaretēm, no 2014. gada 1. janvāra var piemērot daudzuma ierobežojumu vismaz 300 vienību apjomā cigaretēm, kuras bez papildu akcīzes nodokļa samaksas ieved no dalībvalsts, kas atbilstīgi minētās direktīvas 2. panta 2. punkta trešajai daļai piemēro zemāku akcīzes nodokli.
Dalībvalstis, kuras atbilstīgi šā punkta pirmajai un otrajai daļai piemēro daudzuma ierobežojumu, par to informē Komisiju. Tās var veikt vajadzīgās pārbaudes, ja šādas pārbaudes neietekmē iekšējā tirgus pienācīgu darbību.”
7. REĢIONĀLĀ POLITIKA UN STRUKTURĀLO INSTRUMENTU KOORDINĀCIJA
1. 32006 R 1083: Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.)
a) Regulas 15. panta 4. punktā otrajai daļai pievieno šādu teikumu:
“attiecībā uz Horvātiju šīs pārbaudes termiņš ir 2017. gada 31. decembris.”
b) Regulas 18. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:
“1. Fondu saistībām pieejamie līdzekļi laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 308 417 037 817 – 2004. gada cenās saskaņā ar I pielikumā norādīto gada sadalījumu.”
c) Regulas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“19. pants
Konverģences mērķa līdzekļi
Konverģences mērķim paredzēto līdzekļu kopapjoms ir 81,5 % no 18. panta 1. punktā minētajiem līdzekļiem (t. i., kopā EUR 251 529 800 379), un to sadalījums starp dažādām sastāvdaļām ir šāds:
a) 70,50 % (t. i., kopā EUR 177 324 921 223) – 5. panta 1. punktā minētajam finansējumam, atbilstīgo iedzī votāju skaitu, reģiona labklājību, valsts labklājību un bezdarba līmeni izmantojot kā kritērijus, lai aprēķinātu indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm;
b) 4,98 % (t. i., kopā EUR 12 521 289 405) – 8. panta 1. punktā minētajam pārejas posma un īpašajam atbal stam, atbilstīgo iedzīvotāju skaitu, reģiona labklājību, valsts labklājību un bezdarba līmeni izmantojot kā kritērijus, lai aprēķinātu indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm;
c) 23,23 % (t. i., kopā EUR 58 433 589 750) – 5. panta 2. punktā minētajam finansējumam, iedzīvotāju skaitu, valsts labklājību un platību izmantojot kā kritērijus, lai aprēķinātu indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm;
d) 1,29 % (t. i., kopā EUR 3 000 000 000) – 8. panta 3. punktā minētajam pārejas posma un īpašajam atbalstam.”
d) Regulas 20. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:
“Reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķim paredzēto līdzekļu kopapjoms ir 15,93 % no 18. panta 1. punktā minētajiem līdzekļiem (t. i., kopā EUR 49 127 784 318), un to sadalījums starp dažādām sastāvdaļām ir šāds:”.
e) Regulas 21. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:
“1. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim paredzēto līdzekļu kopapjoms ir 2,52 % no 18. panta 1. punktā minētajiem līdzekļiem (t. i., kopā EUR 7 759 453 120), un neskaitot II pielikuma 22. punktā minēto summu, to starp dažādām sastāvdaļām sadala šādi:
a) 73,86 % (t. i., kopā EUR 5 583 386 893) – 7. panta 1. punktā minētās pārrobežu sadarbības finansēšanai, atbilstīgo iedzīvotāju skaitu izmantojot kā kritēriju, lai aprēķinātu indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm;
b) 20,95 % (t. i., kopā EUR 1 583 594 654) – 7. panta 2. punktā minētās starpvalstu sadarbības finansēšanai, atbilstīgo iedzīvotāju skaitu izmantojot kā kritēriju, lai aprēķinātu indikatīvo sadalījumu starp dalībvalstīm;
c) 5,19 % (t. i., kopā EUR 392 471 574) – 7. panta 3. punktā minētās starpreģionu sadarbības, sadarbības tīklu un pieredzes apmaiņas finansēšanai.
2. ERaF ieguldījums pārrobežu un jūras baseina programmās saistībā ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības
instrumentu un pārrobežu programmās saistībā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ir EUR 817 691 234, ko iegūst no katras iesaistītās dalībvalsts indikācijas, kas atskaitīta no to piešķīrumiem, kas paredzēti 1. punkta a) apakšpunktā. Šos ERaF ieguldījumus nepārdala starp attiecīgajām dalībvalstīm.”
f) Regulas 22. pantam pievieno šādu daļu:
“atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, Horvātija savu finansiālo piešķīrumu saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadar bības mērķi var sadalīt starp 21. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām trim sastāvdaļām, lai panāktu augstu efektivitātes un vienkāršošanas līmeni.”
g) Regulas 23. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“23. pants
Līdzekļi snieguma rezervei
Trīs procentus no 19. panta a) un b) apakšpunktā un 20. pantā minētajiem līdzekļiem var piešķirt dalībvalstīm, izņemot Horvātiju, saskaņā ar 50. pantu.”
h) Regulas 28. pantu groza šādi:
i) panta 1. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju valsts stratēģiskais ietvardokuments attiecas uz laikposmu no pievienošanās dienas līdz 2013. gada 31. decembrim.”;
ii) panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:
“Horvātija valsts stratēģisko ietvardokumentu nosūta Komisijai trīs mēnešos no pievienošanās dienas.”
i) Regulas 29. pantam pievieno šādu punktu:
“5. Šā panta 1. līdz 4. punktu nepiemēro Horvātijai.”
j) Regulas 32. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju Komisija ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī pieņem lēmumu, ar ko apstiprina darbības programmu, kuru finansē 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Šajā darbības programmā Horvātija ņem vērā jebkādas Komisijas izteiktas piezīmes un iesniedz to Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pievienošanās dienas.”
k) Regulas 33. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju darbības programmas, kas pieņemtas pirms pievienošanās dienas, var grozīt vienīgi nolūkā panākt lielāku atbilstību šai regulai.”
l) Regulas 49. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātijas darbības programmām ex post izvērtējumu pabeidz līdz 2016. gada 31. decembrim.”
m) Iekļauj šādu pantu:
“51.a pants
Šīs regulas 50. un 51. pantu nepiemēro Horvātijai.”
n) Regulas 53. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“3. Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa darbības programmās, kur vismaz viens dalībnieks ir no dalībvalsts, kuras vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2001.–2003. gadā bija mazāk nekā 85 % no ES-25 vidējā rādītāja tajā pašā laikposmā, vai šādās programmās, kurās iesaistītā valsts ir Horvātija, ERaF ieguldījums nav lielāks par 85 % no atbilstīgajiem izdevumiem. Visās pārējās darbības programmās ERaF ieguldījums nav lielāks par 75 % no atbil stīgajiem izdevumiem, ko līdzfinansē ERaF.”
o) Regulas 56. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju izdevumi ir atbilstīgi fondu atbalstam laikposmā no izdevumu atbilstības sākuma dienas, kas noteikta saskaņā ar instrumentiem, kuri pieņemti ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, līdz 2016. gada 31. decem brim. Tomēr izdevumi darbības programmām, kas pieņemtas pēc pievienošanās, ir atbilstīgi fondu atbalstam no pievienošanās dienas, ja vien lēmumā par attiecīgo darbības programmu nav noteikta vēlāka diena.”
p) Regulas 56. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:
“Neskarot 105.a pantā paredzētos īpašos noteikumus par atbilstību, darbības programmu uzraudzības komitejas noteiktos kritērijus attiecībā uz Horvātiju nepiemēro darbībām, kuru apstiprināšanas lēmums pieņemts līdz pievienošanās dienai un kuras ir daļa no instrumentiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006.”
q) Regulas 62. panta 1. punktu groza šādi:
i) punkta c) apakšpunktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju darbības programmas revīzijas iestāde trīs mēnešos no pievienošanās dienas iesniedz Komisijai atjauninātu gada revīzijas darba plānu, kas minēts 29. panta 2. punkta a) apakšpunktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 718/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPa) (*)
(*) OV L 170, 29.6.2007., 1. lpp.”;
ii) punkta d) apakšpunkta i) punktam pievieno šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju pirmo gada kontroles ziņojumu iesniedz līdz 2013. gada 31. decembrim par laik posmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. jūnijam. Nākamos ziņojumus par laikposmiem no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam, no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 30. jūnijam un no
2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam Komisijai iesniedz, attiecīgi, līdz 2014. gada 31. decembrim, 2015. gada 31. decembrim un 2016. gada 31. decembrim. Informāciju par revīzijām, ko veic pēc 2016. gada
1. jūlija, iekļauj noslēguma kontroles ziņojumā, kas papildina e) apakšpunktā minēto noslēguma deklarāciju;”;
iii) punkta e) apakšpunktam pievieno šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju noslēguma deklarāciju, tai pievienojot noslēguma kontroles ziņojumu, Komisijai iesniedz līdz 2018. gada 31. martam.”
r) Regulas 67. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju vadošā iestāde noslēguma ziņojumu par darbības programmas īstenošanu nosūta līdz 2018. gada 31. martam.”
s) Regulas 71. pantu groza šādi:
i) iekļauj šādu punktu:
“1.a Neskarot 1. punktu, Horvātija iespējami drīz pēc pievienošanās dienas vai, vēlākais, pirms Komisija veic jebkādu maksājumu iesniedz Komisijai sistēmu aprakstu, ietverot minētā punkta a) un b) apakšpunktā izklās tītos elementus.”;
ii) iekļauj šādu punktu:
“2.a Horvātijai 2. punktu piemēro mutatis mutandis. Šā panta 2. punkta pirmajā daļā minēto ziņojumu uzskata par pieņemtu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tie, kas izklāstīti 2. punkta otrajā daļā. Tomēr šāda pieņemšana ir priekšnosacījums 82. pantā minētajam avansa maksājuma apjomam.”
t) Regulas 75. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a attiecībā uz Horvātiju atbilstīgās budžeta saistības, kas 2013. gadam paredzētas ERaF, Kohēzijas fondā un
ESF, piemēro, pamatojoties uz 28. panta 3. punktā minēto lēmumu, vēl pirms Komisija ir pieņēmusi jebkādu lēmumu par pieņemtās darbības programmas pārskatīšanu. Šīs regulas 28. panta 3. punktā minētais lēmums ir finansēšanas lēmums Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 75. panta nozīmē attiecībā uz jebkādām budžeta saistībām, kas piemērojamas Horvātijai.”
u) Regulas 78. panta 2. punkta c) apakšpunktam pievieno šādu teikumu:
“attiecībā uz Horvātiju tie ir segti ar izdevumiem, kurus atbalsta saņēmēji veikuši, īstenojot projektu, un kuri ir pamatoti ar kvitētiem rēķiniem vai ar grāmatvedības dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, vēlākais, trīs gadus pēc avansa maksājuma gada vai 2016. gada 31. decembrī atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk; ja tā nav, attiecīgi koriģē nākamo izdevumu deklarāciju.”
v) Regulas 82. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:
“1.a attiecībā uz Horvātiju pēc tam, kad ir pieņemts 71. panta 2.a punktā minētais ziņojums, un pēc 75. panta
1.a punktā minētajām atbilstīgajām budžeta saistībām vienreizēju avansa maksājuma summu atlikušajam laik posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izmaksā vienreizējā maksājumā šādi: 30 % no struktūrfondu ieguldī juma un 40 % no Kohēzijas fonda ieguldījuma darbības programmā.”
w) Regulas 89. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju a) apakšpunkta i) līdz iii) punktā minētos maksājuma pieteikuma dokumentus nosūta līdz 2018. gada 31. martam.”
x) Regulas 93. pantā iekļauj šādu punktu:
“3.a atkāpjoties no 1. līdz 3. punkta, attiecībā uz Horvātiju Komisija piemēro 1. punktā paredzēto saistību
atcelšanas mehānismu šādi:
i) termiņš jebkurai 2010. gada pastāvošajai saistību daļai ir 2013. gada 31. decembris;
ii) termiņš jebkurai 2011. gada pastāvošajai saistību daļai ir 2014. gada 31. decembris;
iii) termiņš jebkurai 2012. gada pastāvošajai saistību daļai ir 2015. gada 31. decembris;
iv) to 2013. gada saistību daļu, kas joprojām pastāv 2016. gada 31. decembrī, automātiski atceļ, ja Komisija līdz 2018. gada 31. martam par to nav saņēmusi pieņemamu maksājuma pieteikumu.”
y) Regulas 95. pantā pēc otrās daļas iekļauj šādu daļu:
“atkāpjoties no šā panta pirmās un otrās daļas, attiecībā uz Horvātiju 93. panta 3.a punktā minētie termiņi tiek apturēti, ievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumus, attiecībā uz summām, kuras attiecas uz minētajām darbī bām.”
z) Regulas 98. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:
“attiecībā uz Horvātiju šādi atbrīvotos līdzekļus no fondiem tā var atkārtoti izmantot līdz 2016. gada 31. decem brim.”
za) Iekļauj šādu pantu:
“105.a pants
Īpaši noteikumi pēc Horvātijas pievienošanās
1. Programmas un lielus projektus, kuri Horvātijas pievienošanās dienā ir apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un kuru īstenošana līdz minētajai dienai vēl nav pabeigta, uzskata par programmām un lieliem projektiem, ko Komisija ir apstiprinājusi atbilstīgi šai regulai, izņemot programmas, kuras ir apstiprinātas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1085/2006 3. panta 1. punkta a) un e) apakšpunktā minētajiem komponentiem.
Turklāt neiekļauj arī šādas programmas, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 1085/2006 3. panta 1. punkta b) apakš punktā minētajam komponentam:
a) IPA pārrobežu sadarbības programma “Adriatic”;
b) pārrobežu programma “Horvātija – Bosnija un Hercegovina”;
c) pārrobežu programma “Horvātija – Melnkalne”;
d) pārrobežu programma “Horvātija – Serbija”.
Neskarot 2. līdz 7. punktu, uz minētajām darbībām un lieliem projektiem attiecas noteikumi, kas reglamentē atbilstīgi šai regulai apstiprinātu darbību un lielu projektu īstenošanu.
2. Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz darbībām vai lieliem projektiem, kas veicami saskaņā ar 1. punktā minētajām programmām, un saistībā ar kurām pievienošanās dienā jau izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti šādā uzaicinājumā uz konkursu. Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 165. pantu nepiemēro.
Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz darbībām vai lieliem projektiem, kas veicami saskaņā ar 1. punktā minētajām programmām, un saistībā ar kurām pievienošanās dienā vēl nav izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno saskaņā ar Līgumiem vai aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Līgumiem, kā arī saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.
Citas darbības, kuras nav šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības un saistībā ar kurām uzaicinājums uz konkursu bija izsludināts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 718/2007 158. pantu vai pieteikums bija iesniegts kompetentajām iestādēm līdz pievienošanās dienai, un kuras varētu apstiprināt tikai pēc minētās dienas, īsteno saskaņā ar nosacījumiem un atbilstības noteikumiem, kas publicēti attiecīgajā uzaicinājumā uz konkursu vai iepriekš darīti zināmi iespējamajiem atbalsta saņēmējiem.
3. Komisijas veiktus maksājumus saistībā ar 1. punktā minētajām programmām uzskata par fondu ieguldījumu saskaņā ar šo regulu, un tos attiecina uz saistībām, kas radušās visagrāk tostarp IPa saistībām.
Jebkuru saistību daļu, ko Komisija uzņēmusies saskaņā ar 1. punktā minētajām programmām un kas joprojām pastāv pievienošanās dienā, no pievienošanās dienas reglamentē šī regula.
4. Darbībām, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un attiecībā uz kurām vēl līdz pievienošanās dienai ir dota piekrišana vai ir parakstīti attiecīgi dotācijas nolīgumi ar tiešajiem atbalsta saņēmējiem, turpina piemērot noteikumus par izdevumu atbilstību, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 718/2007 vai pamatojas uz to, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, par kuriem pēc Horvātijas pieprasījuma lemj Komisija.
Šā punkta pirmajā daļā paredzēto noteikumu par atbilstību piemēro arī 1. punktā minētajiem lielajiem projektiem, attiecībā uz kuriem divpusēji projektu nolīgumi bija parakstīti līdz pievienošanās dienai.
5. attiecībā uz Horvātiju jebkādas atsauces uz 1. panta otrajā daļā definētajiem fondiem uzskata par atsaucēm,
kas ietver arī Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006.
6. Konkrētie termiņi, kurus piemēro Horvātijai, attiecas arī uz šādām pārrobežu programmām, kuras atbilst Regulas (EK) Nr. 1085/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam komponentam un kurās Horvātija ir iesaistītā valsts:
a) pārrobežu programma “Ungārija – Horvātija”; un
b) pārrobežu programma “Slovēnija – Horvātija”.
Konkrētie termiņi, kurus Horvātijai piemēro saskaņā ar šo regulu, neattiecas uz darbības programmām, kuras īsteno saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa starptautiskajiem un starpreģionu komponentiem un kurās Horvātija ir iesaistītā valsts.
7. Ja ir vajadzīgi kādi pasākumi, lai sekmētu Horvātijas pāreju no pirmspievienošanās režīma uz režīmu, kas izriet no šā panta piemērošanas, Komisija pieņem vajadzīgos pasākumus.”
zb) Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:
“I PIELIKUMS
Saistību apropriāciju sadalījums pa gadiem – no 2007. gada līdz 2013. gadam (kā minēts 18. pantā)
(EUR, 2004. gada cenās)
2007. | 2008. | 2009. | 2010. | 2011. | 2012. | 2013. |
42 863 000 000 | 43 318 000 000 | 43 862 000 000 | 43 860 000 000 | 44 073 000 000 | 44 723 000 000 | 45 718 037 817” |
zc) Regulas II pielikumu groza šādi:
i) pielikuma 5. punktam pievieno šādus apakšpunktus:
“c) attiecībā uz Horvātiju pārrobežu sadarbībai paredzētie līdzekļi ir EUR 7 028 744 (2004. gada cenās);
d) attiecībā uz Horvātiju starpvalstu sadarbībai paredzētie līdzekļi ir EUR 1 874 332 (2004. gada cenās).”;
ii) iekļauj šādu punktu:
“7.a attiecībā uz Horvātiju pārskaitījumu maksimālais apjoms no fondiem ir 3,5240 % no tās IKP.”;
iii) iekļauj šādu punktu:
“9.a attiecībā uz Horvātiju IKP aprēķini, ko veic Komisija, pamatosies uz statistikas datiem, kas publicēti 2011. gada maijā.”
zd) Regulas III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:
“III PIELIKUMS
Līdzfinansējuma likmēm piemērojamie maksimālie apjomi (kā minēts 53. pantā)
Kritēriji | Dalībvalstis | ERaF un ESF Procentos no atbilstīgajiem izdevumiem | Kohēzijas fonds Procentos no atbilstīgajiem izdevumiem |
1. Dalībvalstis, kuru vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju laikposmā no 2001. gada līdz 2003. gadam bija zem 85 % no ES 25 vidējā rādī tāja tajā pašā laikposmā | Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovē nija, Slovākija | 85 % konverģences mērķim un reģionālās konkurētspējas un nodar binātības mērķim | 85 % |
2. Dalībvalstis, kas nav minētas 1. punktā un kas 2007. gada 1. janvārī ir atbilstīgas Kohēzijas fonda pārejas režī mam | Spānija | 80 % konverģences mērķim un pakāpeniskas attiecināšanas reģioniem saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un nodar binātības mērķi | 85 % |
50 % reģionālās konkurēt spējas un nodarbinātības mērķim ārpus pakāpe niskas attiecināšanas reģio niem |
Kritēriji | Dalībvalstis | ERaF un ESF Procentos no atbilstīgajiem izdevumiem | Kohēzijas fonds Procentos no atbilstīgajiem izdevumiem |
3. Dalībvalstis, kas nav minētas 1. un 2. punktā | Beļģija, Dānija, Vācija, Fran cija, Īrija, Itālija, Luksem burga, Nīderlande, austrija, Somija, Zviedrija un apvie notā Karaliste | 75 % konverģences mērķim | — |
4. Dalībvalstis, kas nav minētas 1. un 2. punktā | Beļģija, Dānija, Vācija, Fran cija, Īrija, Itālija, Luksem burga, Nīderlande, austrija, Somija, Zviedrija un apvie notā Karaliste | 50 % reģionālās konkurēt spējas un nodarbinātības mērķim | — |
5. LESD 349. pantā minētie attālākie reģioni, kas saņem papildu piešķīrumu šiem reģioniem, kā paredzēts II pielikuma 20. punktā | Spānija, Francija un Portu gāle | 50 % | — |
6. LESD 349. pantā minētie attālākie reģioni | Spānija, Francija un Portu gāle | 85 % konverģences mērķim un reģionālās konkurētspējas un nodar binātības mērķim | —” |
2. 32006 R 1084: Padomes Regula (EK) Nr. 1084/2006 (2006. gada 11. jūlijs) par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/94 atcelšanu (OV L 210, 31.7.2006., 79. lpp.)
Iekļauj šādu pantu:
“5.a pants
Īpaši noteikumi pēc Horvātijas pievienošanās
1. Pasākumus, uz kuriem Horvātijas pievienošanās dienā attiecas Komisijas lēmumi par palīdzību atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1267/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz Pirmspievienošanās struktūrpolitikas programmu (*), un kuru īstenošana līdz minētajai dienai vēl nav pabeigta, uzskata par pasākumiem, ko Komisija apstiprinājusi atbilstīgi šai regulai.
Neskarot 2. līdz 5. punktu, uz šā punkta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas noteikumi, kas reglamentē atbilstīgi šai regulai un Regulai (EK) Nr. 1083/2006 apstiprinātu darbību īstenošanu.
2. Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām pievienošanās dienā jau izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti šādā uzaicinājumā uz konkursu. Nepiemēro 165. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (**)
Jebkādas iepirkuma procedūras, kuras attiecas uz 1. punktā minētajiem pasākumiem un saistībā ar kurām pievienošanās dienā vēl nav izsludināts uzaicinājums uz konkursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, īsteno saskaņā ar Līgumiem vai aktiem, kas pieņemti atbilstīgi Līgumiem, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 9. pantu.
3. Komisijas veiktus maksājumus saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem uzskata par fonda ieguldījumu saskaņā ar šo regulu.
Komisijas veiktus maksājumus saistībā ar 1. punktā minētajiem pasākumiem attiecina uz visagrākajām pastāvo šajām saistībām, kas radušās, pirmkārt, atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1267/1999 un, otrkārt, atbilstīgi šai regulai un Regulai (EK) Nr. 1083/2006.
Noteikumi par starpposma maksājumiem un noslēguma maksājumu ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1164/94 II pielikuma D panta 2. punkta b) līdz d) apakšpunktā un 3. līdz 5. punktā.
4. Šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem turpina piemērot noteikumus par izdevumu atbilstību, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1267/1999 vai īpaši noteikti attiecīgos finansēšanas nolīgumos, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, par kuriem pēc Horvātijas pieprasījuma lemj Komisija.
5. Ja ir vajadzīgi kādi pasākumi, lai sekmētu Horvātijas pāreju no pirmspievienošanās režīma uz režīmu, kas izriet no šā panta piemērošanas, Komisija pieņem vajadzīgos pasākumus.
(*) OV L 161, 26.6.1999., 73. lpp.
(**) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.’.
8. VIDE
1. 32003 L 0087: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.)
a) Direktīvas 9. panta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:
“Horvātijas pievienošanās rezultātā Kopienas kvotu kopapjomu palielina tikai par kvotu apjomu, ko Horvātija izsola saskaņā ar 10. panta 1. punktu.”
b) Direktīvas IIa pielikumā pēc ieraksta attiecībā uz Spāniju iekļauj šādu ierakstu: “Horvātija 26 %”.
2. 32009 D 0406: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.)
Xxxxxx XX pielikumā pēc ieraksta attiecībā uz Franciju iekļauj šādu ierakstu: “Horvātija 11 %”.
Pievienošanās akta 16. pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi
1. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS
Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas II sadaļa, Brīva preču aprite
ĪPaŠIE PaSĀKUMI
attiecībā uz Horvātiju tāda zāļu patenta vai papildu aizsardzības sertifikāta (PaS) īpašnieks vai labuma guvējs, kura saņemšanai pieteikums ir iesniegts kādā dalībvalstī laikā, kad šādu aizsardzību šīm zālēm nebija iespējams saņemt Horvātijā, var atsaukties uz tiesībām, ko piešķir šāds patents vai papildu aizsardzības sertifikāts, lai tādējādi novērstu attiecīgo zāļu importu un tirdzniecību dalībvalstī vai dalībvalstīs, kurās uz šīm zālēm attiecas patenta aizsardzība vai PaS aizsardzība; tas attiecas arī uz gadījumiem, kad attiecīgās zāles Horvātijā pirmo reizi laidis tirgū pats īpašnieks, vai arī tas noticis ar īpašnieka piekrišanu.
Ikviena persona, kas zāles, uz kurām attiecas iepriekšējā daļa, paredz importēt vai tirgot dalībvalstī, kurā zālēm ir patenta aizsardzība vai PaS aizsardzība, kompetentajām iestādēm iesniegtajā pieteikumā par šo importu pierāda, ka īpašnieks vai labuma guvējs, uz ko attiecas šāda aizsardzība, ir informēts vienu mēnesi iepriekš.
2. KONKURENCES POLITIKA
Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas VII sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi
1. Turpmāk norādītās atbalsta sistēmas un individuālo atbalstu, ko Horvātijā ir sākts īstenot pirms pievienošanās dienas un ko joprojām īsteno pēc minētās dienas, pēc pievienošanās uzskata par pastāvošu atbalstu LESD 108. panta 1. punkta nozīmē:
a) atbalsta pasākumi, kuru īstenošana sākta pirms 2002. gada 1. marta;
b) atbalsta pasākumi, kas uzskaitīti šā pielikuma papildinājumā;
c) atbalsta pasākumi, kurus Horvātijas Konkurences aģentūra līdz pievienošanās dienai ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgiem ar Savienības acquis un pret kuriem Komisija – atbilstīgi 2. punktā izklāstītajai procedūrai – nav iebildusi, pamatojoties uz nopietnām šaubām par šo pasākumu saderību ar iekšējo tirgu.
Piemērojot LESD 108. panta 3. punktu, pēc pievienošanās par jaunu atbalstu uzskata visus pasākumus, ko turpina
īstenot pēc pievienošanās dienas un kas ir valsts atbalsts, un neatbilst iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem.
Iepriekš izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbalstu darbībām, kas saistītas ar LES un LESD I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.
2. Ja Horvātija vēlas, lai Komisija atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā paredzētajai procedūrai pārbauda kādu atbalsta pasākumu, tā Komisijai regulāri iesniedz:
a) sarakstu ar esošā atbalsta pasākumiem, kurus Horvātijas Konkurences aģentūra ir izvērtējusi un atzinusi par saderīgiem ar Savienības acquis; un
b) jebkādu citu informāciju, kas ir nozīmīga, izvērtējot pārbaudāmā atbalsta pasākuma saderību; iepriekš norādīto informāciju iesniedz pārskata formā, ko nosaka Komisija.
Ja Komisija – trīs mēnešos pēc pilnīgas informācijas saņemšanas par esošo atbalsta pasākumu vai pēc tāda Horvātijas paziņojuma saņemšanas, kurā tā informē Komisiju, ka uzskata sniegto informāciju par pilnīgu, jo pieprasītā papildu informācija nav pieejama vai ir jau sniegta – neiebilst pret to, pamatojoties uz nopietnām šaubām par pasākuma saderību ar iekšējo tirgu, tad uzskata, ka Komisijai nav iebildumu pret to.
Uz visiem atbalsta pasākumiem, kas pirms pievienošanās dienas iesniegti Komisijai atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunktā aprakstītajai procedūrai, attiecas minētā procedūra, neņemot vērā faktu, ka izskatīšanas laikā Horvātija jau kļuvusi par Savienības dalībvalsti.
3. Komisijas lēmumu, ar kuru tā iebilst pret kādu pasākumu 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, uzskata par lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā tā definēta Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1) (tagad LESD 108. pants).
(1) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.
Ja šādu lēmumu pieņem pirms pievienošanās dienas, tad lēmums stājas spēkā tikai pievienošanās dienā.
3. LAUKSAIMNIECĪBA
a) Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas III sadaļa, Lauksaimniecība un zivsaimniecība
1. Valsts rezerves, kas uz pievienošanās dienu ir izveidotas Horvātijā, pamatojoties uz tās tirgus atbalsta politiku, pārņem Savienība atbilstīgi vērtībai, kuru nosaka, piemērojot 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu un VIII pielikumu Komisijas Regulā (EK) Nr. 884/2006 (2006. gada 21. jūnijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu, ko veic Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), un intervences krājumu glabāšanas darbību iegrāmatošanu, ko īsteno dalībvalstu maksājumu aģentūras (1). Minētās rezerves pārņem vienīgi tad, ja valsts intervence attiecībā uz konkrētajiem produktiem tiek piemērota Savienībā un ja rezerves atbilst Savienības intervences prasībām.
2. attiecībā uz visām rezervēm – gan privātām, gan publiskām – kas pievienošanās dienā Horvātijā ir brīvā apgrozībā un kas pārsniedz daudzumu, kuru var uzskatīt par rezervju normālu pārņemšanu, Horvātija veic iemaksas Eiropas Savienības vispārējā budžetā.
Maksājuma apjomu nosaka tādā līmenī, lai būtu ņemtas vērā izmaksas saistībā ar sekām, ko lauksaimniecības produktu tirgiem rada liekās rezerves.
Lieko produktu rezervju līmeni nosaka katram atsevišķam produktam, ievērojot tā īpatnības un attiecīgos tirgus, kā arī Savienības tiesību aktus, kas uz to attiecas.
3. Iepriekš 1. punktā minētās rezerves atskaita no daudzuma, kas pārsniedz normālās pārņemšanas rezerves.
4. Komisija īsteno un piemēro 1. līdz 3. punktā izklāstītos pasākumus saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 41. panta
2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2), vai attiecīgos gadījumos saskaņā ar procedūru, kas minēta 195. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007, vai ar attiecīgo komitejas procedūru, kā paredzēts piemērojamos tiesību aktos.
b) Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas VII sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi
Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas LESD 108. pantā, tādas atbalsta sistēmas un piešķirto individuālo atbalstu darbībām saistībā ar LES un LESD I pielikumā uzskaitīto produktu – kas nav zivsaimniecības produkti un to pārstrādes produkti – ražošanu un tirdzniecību, kuru īstenošana Horvātijā sākta pirms pievienošanās dienas un kuri ir spēkā arī pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem uzskata par esošo atbalstu LESD 108. panta 1. punkta nozīmē:
— atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos no pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā. Komisija publicē šādu atbalsta pasākumu sarakstu.
Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu LESD 108. panta 1. punkta nozīmē.
Trīs gados no pievienošanās dienas Horvātija vajadzības gadījumā groza šos atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc minētā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neat bilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.
4. ZIVSAIMNIECĪBA
Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešā daļas VII sadaļas 1. nodaļa, Konkurences noteikumi
Neskarot procedūras, kas attiecībā uz esošo atbalstu paredzētas LESD 108. pantā, tādas atbalsta shēmas un piešķirto individuālo atbalstu darbībām saistībā ar LES un LESD I pielikumā uzskaitīto zivsaimniecības produktu un to pārstrādes produktu ražošanu un tirdzniecību, kuru īstenošana Horvātijā sākta pirms pievienošanās dienas un kuri ir spēkā arī pēc minētās dienas, atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem uzskata par esošo atbalstu LESD 108. panta 1. punkta nozīmē:
— atbalsta pasākumus paziņo Komisijai četros mēnešos no pievienošanās dienas. Šādā paziņojumā ir informācija par katra pasākuma tiesisko pamatojumu. attiecībā uz esošajiem atbalsta pasākumiem un plāniem, kas paredz piešķirt vai grozīt atbalstu un kas līdz pievienošanās dienai ir paziņoti Komisijai, uzskata, ka tie paziņoti pievienošanās dienā. Komisija publicē šādu atbalsta pasākumu sarakstu.
Šādus atbalsta pasākumus trīs gadus pēc pievienošanās dienas uzskata par “esošo” atbalstu LESD 108. panta 1. punkta nozīmē.
(1) OV L 171, 23.6.2006., 35. lpp. un OV L 326M, 10.12.2010., 70. lpp.
(2) OV L 209, 11.08.2005., 1. lpp.
Trīs gados no pievienošanās dienas Horvātija vajadzības gadījumā groza šos atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu to atbilstību Komisijas piemērotajām pamatnostādnēm. Pēc minētā termiņa beigām jebkādu atbalstu, ko atzīst par neatbilstīgu minētajām pamatnostādnēm, uzskata par jaunu atbalstu.
5. MUITAS SAVIENĪBA
Līgums par Eiropas Savienības darbību, Trešās daļas II sadaļa – Brīva preču aprite, 1. nodaļa – Muitas savienība
31992 R 2913: Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.)
31993 R 2454: Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/1993 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.)
Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 un Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 attiecas uz Horvātiju, ievērojot šādus īpašos noteikumus.
SaVIENĪBaS STaTUSa aPLIECINĀJUMS (TIRDZNIECĪBa PaPLaŠINĀTĀ SaVIENĪBĀ)
1. Neskarot Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. pantu, tādas preces, kuras pievienošanās dienā paplašinātajā Savienībā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai attiecībā uz kurām tiek īstenots kāds no muitas režīmiem vai procedūrām, kas paredzētas minētās regulas 4. panta 15. punkta b) apakšpunktā vai 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā, vai kuras paplašinātajā Savienībā tiek transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes, ir atbrīvotas no muitas nodokļiem un citiem muitas pasākumiem, laižot tās brīvā apgrozībā paplašinātā Savienībā, ja tiek uzrādīts kāds no turpmāk norādītajiem apliecinājumiem:
a) preferenciālas izcelsmes apliecinājums, kas izdots pirms pievienošanās dienas saskaņā ar SaN;
b) kāds no Komisijas Regulas Nr. 2454/93 (EEK) 314.c pantā minētajiem Savienības statusa apliecinājumiem;
c) ATA karnete, kas pirms pievienošanās dienas izdota kādā pašreizējā dalībvalstī vai Horvātijā.
2. Izdodot 1. punkta b) apakšpunktā minētos apliecinājumus, ja atsaucas uz stāvokli pievienošanās dienā, un papildus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 7. punktam, “Kopienas preces” ir preces:
— kuras pilnībā iegūtas Horvātijā apstākļos, kas atbilst Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 23. pantā norādītajiem apstākļiem, un kuras neietver preces, kas importētas no citām valstīm vai teritorijām,
— kuras importētas no valstīm vai teritorijām, kas nav Horvātija, un laistas brīvā apgrozībā Horvātijā, vai
— kuras Horvātijā iegūtas vai ražotas vai nu tikai no otrajā ievilkumā minētajām precēm, vai arī no pirmajā un otrajā ievilkumā minētajām precēm.
3. Pārbaudot 1. punkta a) apakšpunktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” definīciju un SaN paredzētās administratīvās sadarbības metodes. Pieprasījumus veikt šādu apliecinājumu turpmāku pārbaudi pašreizējo dalībvalstu un Horvātijas kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes aplieci nājuma izdošanas vai sagatavošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.
PREFERENCIĀLaS IZCELSMES aPLIECINĀJUMS (TIRDZNIECĪBa aR TREŠĀM VaLSTĪM, TOSTaRP TURCIJU, aTBIL STĪGI PREFERENCIĀLIEM NOLĪGUMIEM PaR LaUKSaIMNIECĪBaS, OGĻU UN TĒRaUDa IZSTRĀDĀJUMIEM)
4. Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, Horvātijā pieņem izcelsmes apliecinājumus, kas trešās valstīs izdoti vai sagatavoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kurus Horvātija noslēgusi ar šīm trešām valstīm, ar nosacījumu, ka:
a) pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kurus paredz nolīgumi vai vienošanās, ko Savienība noslēgusi ar šīm trešām valstīm vai trešo valstu grupām vai pieņēmusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes iegūšana paredz preferenciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakšpunktā;
b) izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izdoti vai sagatavoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un
c) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas dienestos četros mēnešos no pievienošanās dienas.
Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā Horvātijā pirms pievienošanās dienas, Horvātijā var pieņemt arī izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izdoti vai sagatavoti atbilstīgi preferenciāliem nolīgumiem, kas Horvātijā ir spēkā dienā, kad preces tiek laistas brīvā apgrozībā, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm to iesniedz četros mēnešos no pievienošanās dienas.
5. Horvātija ir tiesīga saglabāt atļaujas, ar kurām ir piešķirts “atzīta eksportētāja” statuss atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm, ja:
a) šādu noteikumu paredz arī nolīgumi vai vienošanās, ko Savienība pirms pievienošanās dienas ir noslēgusi ar šādām trešām valstīm vai trešo valstu grupām vai pieņēmusi attiecībā uz tām; un
b) atzītie eksportētāji piemēro izcelsmes noteikumus, ko paredz minētie nolīgumi vai vienošanās.
Vēlākais, vienu gadu pēc pievienošanās dienas Horvātija šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izdotas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.
6. Pārbaudot 4. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” definīciju un administratīvās sadarbības metodes, ko paredz attiecīgie nolīgumi vai vienošanās. Pieprasījumus veikt šādu izcelsmes apliecinājumu turpmāku pārbaudi pašreizējo dalībvalstu un Horvātijas kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas vai sagatavošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad saņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.
7. Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, tādus izcelsmes apliecinājumus, kuri trešās valstīs retrospektīvi izdoti vai sagatavoti, ievērojot preferenciālus nolīgumus vai vienošanās, ko Savienība noslēgusi ar šīm trešām valstīm vai pieņēmusi attiecībā uz tām, Horvātijā pieņem tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu transportētas, vai atrodas pagaidu uzglabāšanā muitas noliktavā vai brīvajā zonā kādā no šīm trešām valstīm vai Horvātijā, ar nosacījumu, ka laikā, kad tika izdoti pārvadājuma dokumenti, Horvātijai ar trešo valsti nav bijis spēkā esoša brīvas tirdzniecības nolīguma par attiecīgajām precēm, un ja:
a) pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kurus paredz nolīgumi vai vienošanās, ko Savienība noslēgusi ar trešām valstīm vai trešo valstu grupām vai pieņēmusi attiecībā uz tām, šādas izcelsmes iegūšana paredz prefe renciālu tarifu režīmu, kā paredzēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 20. panta 3. punkta d) un e) apakš punktā;
b) pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un
c) izcelsmes apliecinājums, kas izdots vai sagatavots retrospektīvi, ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.
8. Pārbaudot 7. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” definīciju un administratīvās sadarbības metodes, ko paredz attiecīgie nolīgumi vai vienošanās.
STaTUSa aPLIECINĀJUMS SaSKaŅĀ aR NOTEIKUMIEM PaR RŪPNIECĪBaS IZSTRĀDĀJUMU BRĪVU aPGROZĪBU ES UN TURCIJaS MUITaS SaVIENĪBĀ
9. Izcelsmes apliecinājumus, ko izdevusi vai sagatavojusi vai nu Turcija, vai Horvātija atbilstīgi preferenciāliem tirdz- niecības nolīgumiem, kuri piemērojami starp tām, un kas saistībā ar attiecīgajām precēm aizliedz muitas nodokļu jebkādu atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tiem, attiecīgajās valstīs pieņem kā statusa apliecinājumu saskaņā ar notei kumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kas paredzēti EK un Turcijas asociācijas padomes Lēmumā Nr. 1/95 (1995. gada 22. decembris) par Muitas savienības pēdējā posma ieviešanu (1) (turpmāk “Lēmums Nr. 1/95”), ja:
a) izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izdoti vai sagatavoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un
b) izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.
Ja preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā Turcijā vai Horvātijā pirms pievienošanās dienas atbilstīgi šā punkta pirmajā daļā minētajiem preferenciālajiem nolīgumiem, var pieņemt arī izcelsmes apliecinājumus, kas retrospektīvi izdoti vai sagatavoti saskaņā ar šiem nolīgumiem, ar nosacījumu, ka muitas iestādēm tos iesniedz četros mēnešos no pievienošanās dienas.
10. Pārbaudot 9. punktā minētos apliecinājumus, piemēro noteikumus par “izcelsmes preču” definīciju un administratīvās sadarbības metodes, kas noteiktas attiecīgajos preferenciālajos nolīgumos. Pieprasījumus veikt šādu apliecinājumu turpmāku pārbaudi pašreizējo dalībvalstu un Horvātijas kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas vai sagatavošanas, un minētās iestādes šādus pieprasījumus var iesniegt trīs gados pēc tam, kad pieņemts izcelsmes apliecinājums saistībā ar deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā.
(1) OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp.
11. Neskarot tādu pasākumu piemērošanu, kuri izriet no kopējās tirdzniecības politikas, tādas X.XX preču pārvadājumu atļaujas, kas izdotas atbilstīgi noteikumiem par rūpniecības izstrādājumu laišanu brīvā apgrozībā, kuri izklāstīti Lēmumā Nr. 1/95, Horvātijā pieņem tādu preču laišanai brīvā apgrozībā, kuras pievienošanās dienā tiek vai nu transportētas pēc tam, kad attiecībā uz tām jau veiktas eksporta formalitātes Savienībā vai Turcijā, vai arī Turcijā vai Horvātijā atrodas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemēro kādu muitas procedūru, kas minēta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā, ja:
a) par attiecīgajām precēm neiesniedz 9. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus;
b) preces atbilst nosacījumiem, lai īstenotu noteikumus par rūpniecības izstrādājumu brīvu apriti;
c) pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; un
d) X.XX preču pārvadājumu atļauja ir iesniegta muitas iestādēm četros mēnešos no pievienošanās dienas.
12. Pārbaudot 11. punktā minētās X.XX preču pārvadājumu atļaujas, piemēro noteikumus par X.XX preču pārvadājumu atļauju izdošanu un administratīvās sadarbības metodes, kas noteiktas EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmumā Nr. 1/2006 (2006. gada 26. jūlijs), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus EK un Turcijas asociācijas padomes Lēmuma Nr. 1/95 īstenošanai (1).
MUITaS PROCEDŪRaS
13. Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta b) līdz h) apakšpunktā minēto pagaidu uzglabāšanu un muitas procedūras, kas sāktas pirms pievienošanās, pabeidz vai izpilda saskaņā ar Savienības tiesību aktos paredzē tajiem nosacījumiem.
Ja, procedūru pabeidzot vai izpildot, rodas muitas parāds, maksājamā ievedmuitas summa ir tā, kas ir spēkā muitas parāda rašanās laikā saskaņā ar Kopējo muitas tarifu, un samaksāto summu uzskata par Savienības pašu resursiem.
14. Procedūras attiecībā uz ievešanu muitas noliktavā, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un 98. līdz 113. pantā, kā arī Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 535. pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
— ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad importējamo preču tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja procedūru, nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko Horvātijā piemēro dienā, kad muitas iestādes pieņēma deklarāciju.
15. Procedūras attiecībā uz ievešanu pārstrādei, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un
114. līdz 129. pantā, kā arī Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. un 536. līdz 550. pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
— ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad importējamo preču tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja procedūru, nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko Horvātijā piemēro dienā, kad muitas iestādes pieņēma deklarāciju,
— ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas parāds, tad – nolūkā nodrošināt vienlīdzību starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem un šādiem īpašniekiem Horvātijā – par ievedmuitu, kas no pievie nošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, maksā kompensācijas procentus,
— ja deklarācija par ievešanu pārstrādei ir apstiprināta atbilstīgi nodokļu atmaksāšanas sistēmai, nodokļu atmaksā šanu veic Horvātija uz sava rēķina un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ja muitas parāds, attiecībā uz kuru ir lūgta nodokļa atmaksāšana, ir radies pirms pievienošanās dienas.
16. Procedūras attiecībā uz pagaidu ievešanu, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un 137. līdz 144. pantā, kā arī Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. un 553. līdz 584. pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
— ja muitas parāda summu nosaka, pamatojoties uz importējamo preču iezīmēm, un ja deklarācija par procedūras piemērošanu precēm ir apstiprināta pirms pievienošanās dienas, tad importējamo preču tarifu klasifikāciju, daudzumu, muitas vērtību un izcelsmi laikā, kad tām piemēroja procedūru, nosaka atbilstīgi tiesību aktiem, ko Horvātijā piemēro dienā, kad muitas iestādes pieņēma deklarāciju,
(1) OV L 265, 26.9.2006., 18. lpp.
— ja procedūras pabeigšanas iznākumā rodas muitas parāds, tad – nolūkā nodrošināt vienlīdzību starp pašreizējās dalībvalstīs reģistrētajiem atļauju īpašniekiem un šādiem īpašniekiem Horvātijā – par ievedmuitu, kas no pievie nošanās dienas jāmaksā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, maksā kompensācijas procentus.
17. Procedūras attiecībā uz izvešanu pārstrādei, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. līdz 90. un
145. līdz 160. pantā, kā arī Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 496. līdz 523. un 585. līdz 592. pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
— Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 591. panta otrā daļa mutatis mutandis attiecas uz pagaidu eksporta precēm, kas pirms pievienošanās dienas uz laiku eksportētas no Horvātijas.
CITI NOTEIKUMI
18. atļaujas, ko pirms pievienošanās dienas Horvātija ir piešķīrusi Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 16. punkta d), e) un g) apakšpunktā minēto muitas procedūru izmantošanai, vai 5.a panta 2. punktā minētais atzītā komersanta statuss ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām vai arī vienu gadu pēc pievienošanās dienas atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
19. Procedūras, kas attiecas uz muitas parāda rašanos, tā iegrāmatošanu un atgūšanu pēc muitošanas un kas paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 201. līdz 232. pantā un Komisijas Regulas (EEK) 2454/93 859. līdz 876.a pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
— atgūšanu īsteno atbilstīgi Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr gadījumos, kad muitas parāds radies pirms pievienošanās dienas, atgūšanu īsteno Horvātija savā labā un atbilstīgi nosacījumiem, kas Horvātijā bija spēkā pirms pievienošanās.
20. Procedūras attiecībā uz muitas nodokļa atmaksāšanu un atbrīvojumu, kuras paredzētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 235. līdz 242. pantā un Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 877. līdz 912. pantā, Horvātijā piemēro, ņemot vērā šādus īpašos noteikumus:
— atmaksāšanu un atbrīvojumu īsteno atbilstīgi Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr gadī jumos, kad nodokļi, attiecībā uz kuriem lūdz piemērot atmaksāšanu vai atbrīvojumu, ir saistīti ar muitas parādu, kas radies pirms pievienošanās dienas, nodokļu atmaksāšanu un atbrīvojumu īsteno Horvātija uz sava rēķina un atbilstīgi nosacījumiem, kas Horvātijā bija spēkā pirms pievienošanās.
IV PIELIKUMA papildinājums
Esošo atbalsta pasākumu saraksts, kas minēts 2. sadaļā (“Konkurences politika”) paredzētās esošā atbalsta sistēmas 1. punkta b) apakšpunktā
Piezīme: Piemērojot esošā atbalsta sistēmu, kas izklāstīta 2. sadaļā, šajā pielikuma papildinājumā uzskaitītos atbalsta pasākumus uzskata par esošo atbalstu vienīgi tiktāl, ciktāl uz tiem attiecas minētās sistēmas pirmā daļa.
Reģistrācijas Nr. | Nosaukums (oriģinālvalodā) | Horvātijas Konku rences aģentūras apstiprinājuma datums | Ilgums | ||
DV | Nr. | Gads | |||
HR | 1. | 2011. | Zakon o slobodnim zonama (NN 44/96, 92/05 i 85/08) | 17.6.2008. | 31.12.2016. |
HR | 3. | 2011. | Zakon o Hrvatskoj radioteleviziji (NN 137/10) | 21.10.2010. | Nav noteikts |
HR | 4. | 2011. | Odluka o otvorenosti Zračne luke Osijek d.o.o. u razdoblju od 2009. do 2013. godine, od 20. veljače 2009. i 24. travnja 2009 | 25.5.2009. | 31.12.2013. |
HR | 5. | 2011. | Program financiranja nakladništva od 2011. do 2013 | 10.2.2011. | 31.12.2013. |
HR | 6. | 2011. | Naknadno odobrenje državnih potpora poduzetniku Rockwool Adriatic d.o.o. | 30.12.2010. | 31.12.2015. |
HR | 9. | 2011. | Zakon o znanstvenoj djelatnosti i visokom obrazovanju (NN 123/03, 198/03, 105/04, 174/04, 46/07) | 1.2.2007. | 31.12.2014. |
HR | 10. | 2011. | Odluka o obvezi otvorenosti Zračne luke Rijeka d.o.o. za javni zračni promet u razdoblju od 2010. do 2014., od 25. siječnja 2010. i 3. studenoga 2010 | 10.3.2011. | 31.12.2014. |
Pievienošanās akta 18. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi
1. BRĪVA PREČU APRITE
32001 L 0083: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.)
atkāpjoties no Direktīvā 2001/83/EK noteiktajām kvalitātes, drošības un efektivitātes prasībām, tādām zālēm, uz kurām neattiecas 3. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (1), un kuras ir iekļautas sarakstā (šā pielikuma papildinājumā, kā to iesniedza Horvātija), atbilstīgi Horvātijas tiesību aktiem pirms pievienošanās dienas izsniegtās tirdzniecības atļaujas paliek spēkā, līdz tās atjauno atbilstīgi Savie nības acquis, vai četrus gadus pēc pievienošanās dienas atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
Uz tirdzniecības atļaujām, ko aptver šī atkāpe, neattiecas savstarpēja atzīšana dalībvalstīs, pirms šīs zāles nav saņēmušas atļauju saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK.
Valsts tirdzniecības atļaujas, kas atbilstīgi valsts tiesību aktiem piešķirtas pirms pievienošanās un uz ko neattiecas šī atkāpe, un ikviena jauna tirdzniecības atļauja no pievienošanās dienas atbilst Direktīvai 2001/83/EK.
2. PERSONU PĀRVIETOŠANĀS BRĪVĪBA
Līgums par Eiropas Savienības darbību
31996 L 0071: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.)
32004 L 0038: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK,
90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.)
32011 R 0492: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (OV L 141, 27.5.2011., 1. lpp.)
1. attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, kas saistīta ar darba ņēmēju pagaidu pārvietošanos, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, LESD 45. pantu un 56. panta pirmo daļu attiecībās starp Horvātiju, no vienas puses, un katru pašreizējo dalībvalsti, no otras puses, pilnībā piemēro, vienīgi ievērojot 2. līdz 13. punktā paredzētos pārejas posma noteikumus.
2. atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. panta, pašreizējās dalībvalstis divus gadus pēc pievienošanās dienas piemēros attiecīgo valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, kuri reglamentē Horvātijas valstspiederīgo piekļuvi šo valstu darba tirgiem. Pašreizējās dalībvalstis var turpināt šo pasākumu īsteno šanu piecus gadus pēc pievienošanās dienas.
Horvātijas valstspiederīgie, kas pievienošanās dienā likumīgi strādā kādā no pašreizējām dalībvalstīm un kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir likumīga piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, saglabās piekļuvi attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, bet ne citu tādu dalībvalstu darba tirgiem, kuras īsteno savus iekšējos pasākumus.
Horvātijas valstspiederīgajiem, kam pēc pievienošanās uz nepārtrauktu 12 mēnešu vai ilgāku laikposmu ir piekļuve kādas pašreizējās dalībvalsts darba tirgum, arī ir tādas pašas tiesības.
Šā punkta otrajā un trešajā daļā minētie Horvātijas valstspiederīgie zaudē minētajās daļās minētās tiesības, ja viņi brīvprātīgi atstāj attiecīgās dalībvalsts darba tirgu.
Šā punkta otrajā un trešajā daļā minēto tiesību nav Horvātijas valstspiederīgajiem, kas kādā no pašreizējām dalībval stīm likumīgi strādā pievienošanās dienā vai laikposmā, kad tiek īstenoti attiecīgās valsts pasākumi, un kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir uz laikposmu, kas īsāks par 12 mēnešiem.
3. Pirms beidzas divu gadu laikposms no pievienošanās dienas, Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, pārskata
2. punktā paredzēto pārejas posma noteikumu darbību.
Pēc minētās pārskatīšanas un ne vēlāk kā beidzoties divu gadu laikposmam no pievienošanās dienas pašreizējās dalībvalstis paziņo Komisijai, vai tās turpinās īstenot attiecīgos valstu pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, vai arī turpmāk piemēros Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu.
(1) OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.
4. Pēc Horvātijas lūguma var veikt vienu papildu pārskatīšanu. Piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru, un pārskatīšanu pabeidz sešos mēnešos pēc Horvātijas lūguma saņemšanas.
5. Dalībvalstis, kuras turpina īstenot attiecīgos valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem,
2. punktā minētā piecu gadu laikposma beigās var – ja pastāv nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja un iepriekš paziņojot Komisijai – turpināt piemērot minētos pasākumus septiņus gadus pēc pievienošanās dienas. Ja šāds paziņojums netiek sniegts, piemēro Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu.
6. Septiņu gadu laikposmā pēc pievienošanās dienas tās dalībvalstis, kurās saskaņā ar 3., 4. vai 5. punktu attiecībā uz Horvātijas valstspiederīgajiem piemēro Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu un kuras minētajā laikposmā Horvātijas valstspiederīgajiem uzskaites nolūkā izsniedz darba atļaujas, minētās atļaujas izsniegs automātiski.
7. Dalībvalstis, kurās atbilstīgi 3., 4. vai 5. punktam attiecībā uz Horvātijas valstspiederīgajiem piemēro Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu, līdz tā laikposma beigām, kas ir septiņi gadi no pievienošanās dienas, var izmantot šā punkta otrajā un trešajā daļā izklāstītās procedūras.
Ja kādā no šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstīm ir vai ir paredzami darba tirgus traucējumi, kas varētu nopietni apdraudēt dzīves vai nodarbinātības līmeni kādā konkrētā reģionā vai profesijā, tad šī dalībvalsts par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, sniedzot visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo informāciju, dalīb valsts var lūgt, lai Komisija nosaka, ka Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. panta piemērošana pilnīgi vai daļēji jāaptur, lai attiecīgajā reģionā vai profesijā atjaunotu normālo situāciju. Par piemērošanas apturēšanu, kā arī apturē šanas ilgumu un apjomu Komisija lemj, vēlākais, divas nedēļas pēc šāda lūguma saņemšanas un savu lēmumu dara zināmu Padomei. Ikviena dalībvalsts var divās nedēļās pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas lūgt Padomi atcelt vai grozīt attiecīgo lēmumu. Par šādiem lūgumiem Padome divās nedēļās pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.
Steidzamos un izņēmuma gadījumos šā punkta pirmajā daļā minētā dalībvalsts var apturēt Regulas (ES) Nr. 492/2011
1. līdz 6. panta piemērošanu, tūlīt pēc tam iesniedzot Komisijai pamatotu ex post paziņojumu.
8. Kamēr atbilstīgi 2. līdz 5. punktam un 7. punktam ir apturēta Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. panta piemē rošana, Horvātijā attiecībā uz pašreizējo dalībvalstu valstspiederīgajiem un pašreizējās dalībvalstīs attiecībā uz Horvā tijas valstspiederīgajiem piemēro Direktīvas 2004/38/EK 23. pantu, ņemot vērā šādus nosacījumus, ciktāl tas attiecas uz darba ņēmēju ģimenes locekļu tiesībām strādāt algotu darbu:
— darba ņēmēja laulātajam un viņu pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar darba ņēmēju pievienošanās dienā likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī, pēc pievienošanās ir tūlītēja piekļuve darba tirgum šajā dalībvalstī. Tas neattiecas uz tādu darba ņēmēju ģimenes locekļiem, kam piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum ir atļauta uz laikposmu līdz 12 mēnešiem,
— darba ņēmēja laulātajam un viņu pēcnācējiem vecumā līdz 21 gadam vai apgādājamiem, kuri kopā ar darba ņēmēju likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī no dienas, kas ir pēc pievienošanās dienas, taču laikposmā, kad tiek piemēroti iepriekš izklāstītie pārejas posma noteikumi, ir piekļuve attiecīgās dalībvalsts darba tirgum, tiklīdz viņi vismaz 18 mēnešus ir dzīvojuši attiecīgajā dalībvalstī vai arī trešajā gadā pēc pievienošanās dienas atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
Šie noteikumi neskar labvēlīgākus pasākumus, ko paredz attiecīgās valsts tiesību akti vai kas izriet no divpusējiem nolīgumiem.
9. Ja dažus Direktīvas 2004/38/EK noteikumus, ar ko pārņem noteikumus no Padomes Direktīvas 68/360/EEK (1968. gada 15. oktobris) par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā (1), nav iespējams nošķirt no Regulas (ES) Nr. 492/2011 noteikumiem, kurus nepiemēro atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 8. punktam, tad Horvātija un pašreizējās dalībvalstis drīkst atkāpties no minētajiem noteikumiem tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu 2. līdz 5. un 7. līdz 8. punktu.
10. Visos gadījumos, kad atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas posma noteikumiem pašreizējās dalībvalstis īsteno valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Horvātija var paturēt spēkā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts vai konkrēto dalībvalstu valstspiederīgajiem.
11. Pašreizējās dalībvalstis, kas atbilstīgi 2. līdz 5. un 7. līdz 9. punktam īsteno savas valsts pasākumus, var atbilstīgi saviem tiesību aktiem noteikt plašāku pārvietošanās brīvību nekā pastāv pievienošanās dienā, tostarp paredzēt pilnīgu piekļuvi darba tirgum. Sākot ar trešo gadu pēc pievienošanās dienas, ikviena pašreizējā dalībvalsts, kas īsteno savas valsts pasākumus, var jebkurā laikā nolemt, ka minēto pasākumu vietā piemēros Regulas (ES) Nr. 492/2011 1. līdz 6. pantu. Par jebkuru šādu lēmumu informē Komisiju.
(1) OV L 257, 19.10.1968., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu (OV L 236, 23.9.2003.,
33. lpp.), un tā atcelta no 2006. gada 30. aprīļa ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (OV L 158, 30.4.2004.,
77. lpp.).
12. Lai atsevišķās jutīgās pakalpojumu jomās Vācijas un austrijas darba tirgū novērstu nopietnus traucējumus vai šādu traucējumu rašanās iespēju, ko dažos reģionos var izraisīt starptautiska pakalpojumu sniegšana, kā tā definēta Direktīvas 96/71/EK 1. pantā, un tiktāl, ciktāl tās atbilstīgi iepriekš izklāstītajiem pārejas posma noteikumiem attiecībā uz Horvātijas darba ņēmējiem īsteno savas valsts pasākumus vai pasākumus, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, Vācija un austrija var – iepriekš par to informējot Komisiju – atkāpties no LESD 56. panta, lai saistībā ar pakalpo jumiem, kurus sniedz sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Horvātijā, ierobežotu tādu darba ņēmēju pagaidu pārvie tošanos, kuru tiesībām strādāt Vācijā un austrijā piemērojami šo valstu iekšējie pasākumi.
Pakalpojumu jomas, uz kurām var attiecināt minēto atkāpi, ir šādas:
— Vācijā
Joma NACE (*) kods, ja nav norādīts citādi
Būvniecība, tostarp saistītās nozares 45.1.–4.;
Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā
Ēku tīrīšana un uzkopšana 74.70. Ēku tīrīšana un uzkopšana
Citi pakalpojumi 74.87. Vienīgi iekštelpu tapsētāju darbība
(*) NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.),
— austrijā
Joma NACE (*) kods, ja nav norādīts citādi
Dārzkopības pakalpojumi 01.41.
akmens sadalīšana, apstrāde un apdare 26.7.
Metāla būvkonstrukciju un to daļu ražošana 28.11.
Būvniecība, tostarp saistītās nozares 45.1.–4.;
Darbības jomas, kas uzskaitītas Direktīvas 96/71/EK pielikumā
apsardzes darbība 74.60.
Ēku tīrīšana un uzkopšana 74.70.
Mājas aprūpe 85.14.
Sociālā palīdzība un darbības bez izmitināšanas 85.32.
(*) NACE: skat. 31990 R 3037: Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimnie cisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.).
Tiktāl, ciktāl Vācija vai austrija saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu atkāpjas no LESD 56. panta pirmās daļas, Horvātija var veikt līdzvērtīgus pasākumus, par to iepriekš paziņojot Komisijai.
Šā punkta piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi darba ņēmēju pagaidu pārvietošanās nosacījumi saistībā ar pakalpo jumu starptautisku sniegšanu Vācijā vai austrijā un Horvātijā, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.
13. Šīs sadaļas 2. līdz 5. punktā un 7. līdz 11. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanas sekas nedrīkst būt tādi nosacījumi Horvātijas valstspiederīgo piekļuvei pašreizējo dalībvalstu darba tirgiem, kas būtu vairāk ierobežojoši kā nosacījumi, kuri ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.
Neskarot 1. līdz 12. punktā izklāstīto noteikumu piemērošanu, visos laikposmos, kad tiek piemēroti attiecīgo valstu pasākumi vai pasākumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem, pašreizējās dalībvalstis saistībā ar piekļuvi savam darba tirgum dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie, nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu valstspiederīgie.
Režīms, ko piemēro Horvātijas migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, vai citu dalībvalstu migrējošiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, kas likumīgi dzīvo un strādā Horvātijā, nedrīkst būt vairāk ierobežojošs kā tas režīms, ko piemēro trešo valstu darba ņēmējiem, kas dzīvo un strādā, attiecīgi, konkrētajā dalībvalstī vai Horvātijā. Turklāt, piemērojot principu, ka priekšroka tiek dota Savienībai, režīms, ko piemēro tādiem migrējošiem darba ņēmējiem no trešām valstīm, kas dzīvo un strādā Horvātijā, nedrīkst būt labvē līgāks kā režīms, ko piemēro Horvātijas valstspiederīgajiem.
3. KAPITĀLA BRĪVA APRITE
Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību
Neskarot pienākumus, kuri noteikti Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Horvātija septiņus gadus pēc pievienošanās dienas var paturēt spēkā ierobežojumus, kas paredzēti Lauksaimniecības zemes aktā (OG 152/08) (redakcijā, kura ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā), attiecībā uz to, kā lauksaimniecības zemi iegādājas citas dalībvalsts valstspie derīgie, Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma (EEZN) līgumslēdzēju valstu valstspiederīgie un juridiskas personas, kas dibinātas saskaņā ar citas dalībvalsts vai EEZN valsts tiesību aktiem. Tomēr nekādā gadījumā pret kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem vai juridiskām personām, kas ir dibinātas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, lauksaimniecības zemes iegādes jautājumā nevar izturēties mazāk labvēlīgi nekā pret attiecīgajām personām izturētos Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā – vai izturēties pret tām nelabvēlīgāk nekā pret trešo valstu valstspiederīgajiem vai juridiskām personām.
Pašnodarbinātiem zemniekiem, kas ir citas dalībvalsts valstspiederīgie un kas vēlas veikt uzņēmējdarbību un dzīvot Horvātijā, nepiemēro pirmo daļu vai noteikumus un procedūras, ko nepiemēro Horvātijas valstspiederīgajiem.
Minēto pārejas posma pasākumu vispārēju pārskatīšanu veic līdz trešā gada beigām pēc pievienošanās dienas. Lai to nodrošinātu, Komisija iesniedz ziņojumu Padomei. Padome pēc Komisijas priekšlikuma var ar vienprātīgu lēmumu saīsināt vai pārtraukt iepriekš pirmajā daļā paredzēto pārejas posmu.
Ja ir pietiekami pierādījumi, ka pārejas posma beigās Horvātijas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai tam draudēs nopietni traucējumi, Komisija pēc Horvātijas lūguma lemj par pārejas posma pagarināšanu par trīs gadiem. Šādu pagarinājumu drīkst attiecināt arī tikai uz dažām īpaši skartām ģeogrāfiskajām teritorijām.
4. LAUKSAIMNIECĪBA
I. PĀREJaS POSMa PaSĀKUMI aTTIECĪBĀ UZ HORVĀTIJU
1. 32001 L 0113: Padomes Direktīva 2001/113/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz cilvēku uzturam paredzētiem augļu džemiem, želejām un marmelādēm un saldinātu kastaņu biezeni (OV L 10, 12.1.2002., 67. lpp.)
atkāpjoties no 8. pantā paredzētā pienākuma, Horvātijas tirgū ir atļauts tirgot produktus, kas apzīmēti ar nosaukumu “domaća marmelada” un “ekstra domaća marmelada”, kamēr beidzas to krājumi, kas bija pieejami pievienošanās dienā.
2. 32006 R 0510: Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. un OV L 335M, 13.12.2008., 213. lpp.)
a) Regulas 5. panta 8. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:
“Bulgārija, Rumānija un Horvātija ievieš minētos normatīvos un administratīvos aktus, vēlākais, vienu gadu pēc to attiecīgās pievienošanās dienas.”
b) Regulas 5. panta 11. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“11. attiecībā uz Bulgāriju, Rumāniju un Horvātiju to pievienošanās dienā pastāvošo ģeogrāfiskās izcelsmes
norāžu un cilmes vietu nosaukumu valsts aizsardzību var turpināt divpadsmit mēnešus pēc to attiecīgās pievieno šanās dienas.”
3. 32007 R 1234: Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.)
a) Regulas 118.m pantam pievieno šādu punktu:
“5. atkāpjoties no 1. līdz 4. punkta, Horvātija var laist tirgū Horvātijā vai eksportēt uz trešām valstīm vīnu ar
nosaukumu “Mlado vino portugizac”, kamēr beidzas krājumi, kas pastāv pievienošanās dienā. Horvātija izveido datorizētu datubāzi ar informāciju par pievienošanās dienā pastāvošajiem krājumiem un nodrošina, ka šie krājumi tiek pārbaudīti un deklarēti Komisijai.”
b) Regulas 118.s pantam pievieno šādu punktu:
“5. attiecībā uz Horvātiju vīnu nosaukumi, kas publicēti 2011. gada 14. aprīļa OV C 116, ir aizsargāti saskaņā
ar šo regulu, ja iebildumu procedūrai ir labvēlīgs rezultāts. Komisija ieraksta tos 118.n pantā paredzētajā reģistrā.
Šā panta 2. līdz 4. punktu piemēro ar šādiem nosacījumiem: 3. punktā minētais termiņš ir viens gads pēc Horvātijas pievienošanās dienas; 4. punktā minētais termiņš ir četri gadi pēc Horvātijas pievienošanās dienas.”
4. 32009 R 0073: Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.)
a) atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 73/2009 4. panta 1. punkta paredzētā pienākuma ievērot regulas II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības, lauksaimnieki Horvātijā, kuri saņem tiešos maksājumus, II pielikuma a, B un C punktā izklāstītās likumā noteiktās pārvaldības prasības iekļauj savstarpējās atbilstības jomā saskaņā ar šādu grafiku: attiecībā uz a punktu – no 2014. gada 1. janvāra; attiecībā uz B punktu – no 2016. gada 1. janvāra; attiecībā uz C punktu – no 2018. gada 1. janvāra.
b) Regulas (EK) Nr. 73/2009 V sadaļā aiz 1. nodaļas iekļauj šādu nodaļas nosaukumu un pantu: “1.a NODAĻA
Vienotā maksājuma shēma
121.a pants
Vienotā maksājuma shēma Horvātijā
Horvātijai līdz 2013. gada 31. decembrim nav obligāti jāpiemēro 4., 5., 23., 24. un 25. pants, ciktāl šie noteikumi attiecas uz likumā noteiktajām pārvaldības prasībām. Lauksaimniekiem, kas Horvātijā saņem maksājumus saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu, II pielikumā minētās likumā noteiktās pārvaldības prasības no 2014. gada 1. janvāra jāievēro atbilstīgi šādam grafikam:
a) prasības, kas minētas II pielikuma a punktā, piemēro no 2014. gada 1. janvāra;
b) prasības, kas minētas II pielikuma B punktā, piemēro no 2016. gada 1. janvāra;
c) prasības, kas minētas II pielikuma C punktā, piemēro no 2018. gada 1. janvāra.”
II. PĀREJaS POSMa TaRIFa KVOTa RaFINĒŠaNaI PaREDZĒTaM CUKURNIEDRU JĒLCUKURaM
Horvātijai rezervēs autonomu erga omnes gada importa kvotu 40 000 tonnu apjomā rafinēšanai paredzētam cukurniedru jēlcukuram uz laiku, kas nepārsniedz trīs tirdzniecības gadus pēc Horvātijas pievienošanās ES, nosakot importa nodevu EUR 98,00 apjomā par tonnu. Ja saskaņā ar Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXIV.6 pantu risinātās sarunās ar citām Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm par kompensējošu korekciju pēc Horvātijas pievieno šanās tiks panākta vienošanās atvērt kompensācijas cukura kvotas pirms pārejas perioda beigām, Horvātijai atvēlēto kvotu 40 000 tonnu apjomā pilnībā vai daļēji pārstās piemērot tad, kad tiks atvērtas kompensācijas cukura kvotas. Komisija pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus saskaņā ar procedūru, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā, saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 13. panta 1. punkta b) apakš punktu.
III. PaGaIDU TIEŠĀ MaKSĀJUMa NOTEIKUMI aTTIECĪBĀ UZ HORVĀTIJU
Lauksaimniekiem piešķirto tiešo maksājumu atmaksāšana par 2013. gadu notiks ar nosacījumu, ka Horvātija pirms pievienošanās piemēro noteikumus, kas ir identiski noteikumiem, kuri attiecībā uz šādiem tiešajiem maksājumiem ir paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, kā arī Komisijas Regulā (EK) Nr. 1120/2009 (2009. gada 29. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienotā maksājuma shēmu, kas paredzēta III sadaļā Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009, ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (1), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1121/2009 (2009. gada 29. oktobris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 IV un V sadaļā paredzēto noteikumu piemērošanai atbalsta shēmām lauksaimniekiem (2), un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1122/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 attiecībā uz savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu saskaņā ar minētajā regulā paredzētajām tiešā atbalsta shēmām lauksaimniekiem, kā arī, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz savstarpēju atbilstību saskaņā ar vīna nozarē paredzēto atbalsta shēmu (3).
(1) OV L 316, 2.12.2009., 1. lpp.
(2) OV L 316, 2.12.2009., 27. lpp.
(3) OV L 316, 2.12.2009., 65. lpp.
5. PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA, VETERINĀRĀ UN FITOSANITĀRĀ POLITIKA
I. DĒJĒJVISTaS
31999 L 0074: Padomes Direktīva 1999/74/EK (1999. gada 19. jūlijs), ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai (OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp.)
atkāpjoties no Padomes Direktīvas 1999/74/EK 6. panta, attiecībā uz Horvātiju dējējvistas, kas uz pievienošanās dienu tiek izmantotas olu ražošanai, var turēt būros, kas neatbilst minētajā pantā izklāstītajām strukturālajām prasībām. Horvā tija nodrošina, lai šādus būrus vairs neizmanto, vēlākais, 12 mēnešus pēc pievienošanās.
Šādos neuzlabotos būros dētās olas laiž tikai Horvātijas valsts tirgū. Šādām olām un to iesaiņojumam ir skaidras norādes ar īpašu marķējumu, kas ļauj veikt vajadzīgās kontroles. Šāda īpašā marķējuma skaidru aprakstu paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu gadu pirms pievienošanās.
II. UZŅĒMUMI (GaĻaS, PIENa, ZIVJU UN DZĪVNIEKU IZCELSMES BLaKUSPRODUKTU NOZaRE)
32004 R 0852: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.)
32004 R 0853: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.)
32009 R 1069: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.)
1. Strukturālās prasības, kas noteiktas:
a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004:
— II pielikuma II nodaļā,
b) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004:
— III pielikuma I sadaļas II un III nodaļā,
— III pielikuma II sadaļas II un III nodaļā,
— III pielikuma V sadaļas I nodaļā;
c) Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direk tīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (1):
— IV pielikuma I nodaļā,
— IX pielikuma I, II un III nodaļā,
— X pielikuma I un II nodaļā, un
— XIII pielikumā,
Horvātijā nepiemēro konkrētiem gaļas, piena, zivju un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu nozares uzņēmumiem līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar zemāk izklāstītajiem noteikumiem.
2. Kamēr vien uz 1. punktā minētajiem uzņēmumiem attiecas minētais punkts, produktus, kuru izcelsme ir šajos uzņēmumos, neatkarīgi no tirdzniecības dienas laiž tirgū tikai Horvātijas valsts tirgū vai trešo valstu tirgos saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem vai arī izmanto turpmākai pārstrādei Horvātijas uzņēmumos, uz kuriem arī attiecas 1. punkts.
3. Pārtikai, ko ražo uzņēmumos, kas minēti 1. punktā, piešķir veselības vai identifikācijas marķējumu, kas atšķiras no tā, kurš noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 5. pantā. Šāda atšķirīga veselības vai identifikācijas marķējuma skaidru aprakstu paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu gadu pirms pievienošanās dienas.
4. Šīs daļas 2. un 3. punkts attiecas arī uz visiem produktiem, kuru izcelsme ir integrētos gaļas, piena vai zivju produktu ražošanas uzņēmumos, ja uz kādu šāda uzņēmuma daļu attiecas 1. punkts.
5. Horvātija nepārtraukti pārrauga valsts uzņēmumu modernizēšanas programmas īstenošanu un sniedz Komisijai pro- gresa gada plānu šajā jomā. Horvātija nodrošina, ka katram no šiem uzņēmumiem tiek izstrādāts atsevišķs moderni zēšanas plāns ar termiņu strukturālo prasību labošanai un ka tas pēc pieprasījuma tiek darīts pieejams Komisijai.
(1) OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.
6. Komisija laikus pirms pievienošanās sagatavo 1. punktā minēto uzņēmumu sarakstu. Šo sarakstu publisko, un tajā ietver katra uzņēmuma nosaukumu un adresi.
7. Horvātija nodrošina to, ka darbību beidz uzņēmumi, kas līdz pievienošanās dienai nav panākuši pilnīgu atbilstību Savienības acquis pārtikas produktu drošības jomā, izņemot gadījumus, kad uz tiem attiecas noteikumi par šo pārejas posma pasākumu.
8. Īstenošanas noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu pārejas režīma sekmīgu piemērošanu saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004, var pieņemt saskaņā ar, attiecīgi, 12. panta otro daļu un 9. panta otro daļu.
9. Īstenošanas noteikumus, kas paredzēti, lai panāktu pārejas režīma sekmīgu piemērošanu saistībā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009, var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 52. panta 4. punktu.
III. SĒKLU TIRDZNIECĪBa
32002 L 0053: Padomes Direktīva 2002/53/EK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu šķirņu kopējo katalogu (OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.)
32002 L 0055: Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.)
Horvātija var līdz 2014. gada 31. decembrim atlikt Direktīvas 2002/53/EK 4. panta 1. punkta un Direktīvas 2002/55/EK
4. panta 1. punkta piemērošanu savā teritorijā attiecībā uz to šķirņu sēklu tirdzniecību savā teritorijā, kuras ir iekļautas Horvātijas attiecīgajos lauksaimniecības augu sugu šķirņu un dārzeņu augu sugu šķirņu valsts katalogos, kuri nav oficiāli apstiprināti saskaņā ar minētajām direktīvām. Minētajā laikposmā šādas sēklas nepārdod citu dalībvalstu teritorijā.
IV. NEUMa
31997 L 0078: Padomes Direktīva 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (OV L 24, 30.1.1998.,
9. lpp.)
Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“1. pants
1. To produktu veterināro pārbaudi, kas no trešām valstīm ievesti kādā no I pielikumā minētajām teritorijām, dalībvalstis veic saskaņā ar šo direktīvu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (*).
2. atkāpjoties no 1. punkta, tādu produktu sūtījumus, kas tiek vesti no Horvātijas teritorijas un tranzītā tiek vesti
caur Bosnijas un Hercegovinas teritoriju Neumā (“Neumas koridors”) pirms atkārtotas ievešanas Horvātijas teritorijā caur Klek vai Zaton Doli punktiem, var atbrīvot no veterinārajām pārbaudēm, ja vien tie atbilst šādām prasībām:
a) pievienošanās dienā vai pirms tam Horvātijas Neumas koridora ziemeļu un dienvidu iebraukšanas punktu aprī kojums, personāls un sagatavotība nodrošina šajā punktā minēto prasību īstenošanu;
b) Horvātija nodrošina, ka:
i) sūtījumu transportēšanai izmanto tikai slēgtus transportlīdzekļus;
ii) sūtījumu pārvadāšanai izmantotos transportlīdzekļus pirms Neumas koridora šķērsošanas aizplombē ar īpaši numurētām plombām;
iii) tiek izveidots reģistrs, kurā precīzi norāda, kuras numurētās plombas ir piestiprinātas kuriem transportlīdzek ļiem, un kas ļautu veikt vajadzīgās pārbaudes;
iv) lai varētu aprēķināt kopējo tranzīta laiku, reģistrē dienu un laiku, kad no Horvātijas teritorijas izbrauc un tajā atkārtoti iebrauc transportlīdzekļi, ar ko pārvadā sūtījumus;
c) Horvātija nodrošina, ka netiek atļauta sūtījuma atkārtota ievešana Horvātijas teritorijā, ja:
i) transportlīdzekļa plomba ir salauzta vai nomainīta Neumas koridora tranzīta laikā; un/vai
ii) kopējais tranzīta laiks, ņemot vērā kopējo tranzīta garumu, būtiski pārsniedz pieņemamo kopējo tranzīta laiku, ja vien kompetentā iestāde nav veikusi izvērtējumu par apdraudējumu dzīvnieku un cilvēku veselībai un, balstoties uz šo izvērtējumu, nav pieņēmusi efektīvus, proporcionālus un mērķtiecīgus pasākumus;
d) Horvātija regulāri un pēc vajadzības informē Komisiju par jebkādu neatbilstību b) apakšpunktā dotajām prasībām un pasākumiem, ko tā veikusi saskaņā ar c) apakšpunktu;
e) vajadzības gadījumā saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru pieņem lēmumu apturēt vai atsaukt atkāpi no šā panta 1. punkta;
f) vajadzības gadījumā saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta piemērošanai.
(*) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.”
6. ZIVSAIMNIECĪBA
32006 R 1967: Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un Regulu (EK) Nr. 973/2001, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.; labotā versija OV L 36, 8.2.2007.,
6. lpp.)
a) atkāpjoties no 13. panta 1. un 2. punkta, dziļumā, kas nepārsniedz 50 metrus, kuģiem, kuri reģistrēti un darbojas Rietumistrijas reģionā, pagaidu kārtā līdz 2014. gada 30. jūnijam ir atļauts izmantot grunts traļus tādā attālumā no krasta, kas nav mazāks par 1,5 jūras jūdzēm.
Minētā atkāpe attiecas uz reģionu, kuru apzīmē kā Rietumistriju un definē no ģeogrāfisko koordinātu punkta
φ=44.52135 un λ=14.29244 ar līniju uz ziemeļiem un līniju uz rietumiem.
Kuģiem, kuru kopējais garums ir mazāks par 15 metriem, dziļumā, kas pārsniedz 50 metrus, Horvātijai pagaidu kārtā līdz 2014. gada 30. jūnijam atļauj izmantot grunts traļus tādā attālumā no krasta, kas ir vismaz 1 jūras jūdze, saglabājot visus pārējos teritoriālos un laika ierobežojumus, kurus piemēro pievienošanās dienā.
b) atkāpjoties no 17. panta 1. punkta, ierobežotam kuģu skaitam, kuri iekļauti īpašā nekomerciālas zvejas kategorijā “maza apjoma nerūpnieciska zveja personīgām vajadzībām” un kuru skaits nepārsniedz 2 000 kuģu, līdz 2014. gada
31. decembrim atļauj izmantot maksimums 200 metrus žaunu tīklu, ar nosacījumu, ka turpina ievērot visus pārējos ierobežojumus, ko piemēro pievienošanās dienā. Vēlākais, pievienošanās dienā Horvātija iesniedz Komisijai sarakstu ar kuģiem, uz kuriem attiecas šis pārejas periods, tostarp to parametrus un spējas, kas izteiktas bruto tonnāžā un kW.
7. TRANSPORTA POLITIKA
1. 31992 R 3577: Padomes Regula (EEK) Nr. 3577/92 (1992. gada 7. decembris), ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.)
Regulas 6. pantam pievieno šādus punktus:
“4. atkāpjoties no 4. panta 1. punkta otrās daļas, sabiedrisko pakalpojumu līgumus, kas noslēgti pirms Horvātijas
pievienošanās dienas, var piemērot līdz 2016. gada 31. decembrim.
5. atkāpjoties no 1. panta 1. punkta, līdz 2014. gada 31. decembrim kruīzu pakalpojumus starp Horvātijas ostām
ar kuģiem ar kravnesību, kas mazāka par 650 bruto tonnām, var veikt tikai kuģi, kuri ir reģistrēti Horvātijā un kuģo ar Horvātijas karogu, kurus izmanto kuģošanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību saskaņā ar Horvātijas tiesību aktiem un kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir un faktiskā kontrole tiek īstenota Horvātijā.
6. atkāpjoties no 1. panta 1. punkta un uz pārejas laiku līdz 2014. gada 31. decembrim, Komisija pēc pamatota
dalībvalsts lūguma var 30 darbadienās pēc attiecīgā lūguma saņemšanas pieņemt lēmumu, ka kuģi, kam piemēro šā panta 5. punktā aprakstīto atkāpi, nedrīkst sniegt kruīzu pakalpojumus starp ostām dažās teritorijās dalībvalstīs, kas nav Horvātija, ja izrādās, ka minētie pakalpojumi nopietni traucē vai draud nopietni traucēt attiecīgo teritoriju trans porta iekšējo tirgu. Ja pēc 30 darbadienām Komisija nav pieņēmusi lēmumu, attiecīgajai dalībvalstij ir tiesības piemērot aizsardzības pasākumus līdz brīdim, kad Komisija pieņem lēmumu. Ārkārtas gadījumā dalībvalsts var vienpusēji noteikt atbilstīgus pagaidu pasākumus, kuri drīkst palikt spēkā ne ilgāk kā trīs mēnešus. attiecīgā dalībvalsts par to nekavē joties informē Komisiju. Komisija var šos pasākumus atcelt vai tos apstiprināt līdz galīga lēmuma pieņemšanai. Par to tiek informētas dalībvalstis.”
2. 32009 R 1072: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1072/2009 (2009. gada 21. oktobris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautisko kravas autopārvadājumu tirgum (pārstrādāta versija) (OV L 300, 14.11.2009., 72. lpp.)
atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. panta, piemēro šādus noteikumus:
— divus gadus no Horvātijas pievienošanās dienas uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību Horvātijā, ir liegts veikt kabotāžu pārējās dalībvalstīs;
— divos gados no Horvātijas pievienošanās dienas citas dalībvalstis var paziņot Komisijai, vai tās plāno uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību Horvātijā, ilgākais par diviem gadiem pagarināt pirmajā ievilkumā minēto pārejas posmu, vai arī plāno piemērot 8. pantu. Ja tāda paziņojuma nav, piemēro 8. pantu,
— jebkura no pašreizējām dalībvalstīm divos gados no Horvātijas pievienošanās dienas jebkurā brīdī var Komisijai paziņot nodomu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību Horvātijā, piemērot 8. pantu,
— Horvātijā kabotāžu var veikt vienīgi pārvadātāji, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kurās attiecībā uz uzņēmu miem, kas veic uzņēmējdarbību Horvātijā, piemēro 8. pantu,
— četros gados no Horvātijas pievienošanās dienas jebkura dalībvalsts, kas piemēro 8. pantu, gadījumā, ja pastiprināti izvērstas kabotāžas dēļ rodas attiecīgās valsts tirgus vai tā daļu nopietni traucējumi, piemēram, ievērojams piedā vājuma pārsvars salīdzinājumā ar pieprasījumu vai ir apdraudēta ievērojama skaita autopārvadājumu uzņēmumu finanšu stabilitāte vai pastāvēšana, var lūgt Komisiju pilnībā vai daļēji apturēt 8. panta piemērošanu uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību Horvātijā. Tādā gadījumā piemēro 10. pantu.
Dalībvalstis, kas piemēro šā punkta pirmās daļas pirmajā un otrajā ievilkumā minēto pārejas posma pasākumu, var – pakāpeniski un saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti ar Horvātiju – savstarpēji apmainīties ar kabotāžas atļaujām.
Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētie pārejas posma noteikumi nedrīkst Horvātijas autopārvadātāju piekļuvi kabotāžai citās dalībvalstīs ierobežot vairāk par tiem nosacījumiem, kas ir spēkā Pievienošanās līguma parakstīšanas dienā.
8. NODOKĻU POLITIKA
1. 31992 L 0079: Padomes Direktīva 92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (OV L 316, 31.10.1992., 8. lpp.).
Direktīvas 2. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:
“Horvātijai piešķir pārejas posmu līdz 2017. gada 31. decembrim, lai izpildītu šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētās prasības. Tomēr no 2014. gada 1. janvāra akcīzes nodoklis nedrīkst būt mazāks par EUR 77 par 1 000 cigaretēm neatkarīgi no to vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas.”
2. 32006 L 0112: Padomes Direktīva 2006/112/EEK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.)
a) Direktīvas 13. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“2. Dalībvalstis tādu publisko tiesību subjektu veiktās darbības, kas ir atbrīvotas no nodokļa saskaņā ar 132., 135., 136. un 371. pantu, 374. līdz 377. pantu, 378. panta 2. punktu, 379. panta 2. punktu un 380. līdz 390.c pantu, var uzskatīt par darbībām, ko šīs struktūras veic kā valsts iestādes.”
b) Direktīvas 80. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
“b) ja atlīdzība ir mazāka par atvērtā tirgus vērtību un ja saņēmējam nav tiesību pilnībā atskaitīt PVN saskaņā ar
167. līdz 171. un 173. līdz 177. pantu, un ja uz preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu attiecas atbrīvojums saskaņā ar 132., 135., 136., 371., 375., 376. un 377. pantu, 378. panta 2. punktu, 379. panta 2. punktu un
380. līdz 390.c pantu;”.
c) Direktīvas 136. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:
“a) to preču piegādi, ko pilnībā izmanto darbībai, kurai atbrīvojums piešķirts atbilstīgi 132., 135., 371., 375., 376. un 377. pantam, 378. panta 2. punktam, 379. panta 2. punktam, kā arī 380. līdz 390.c pantam, ja šīs preces nav radījušas atskaitīšanas tiesības;”.
d) Direktīvas 221. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:
“3. Dalībvalstis var atbrīvot nodokļa maksātājus no 220. panta 1. punktā vai 220.a pantā paredzētā pienākuma izsniegt rēķinu par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, kuru viņi veikuši to teritorijā un kura saskaņā ar
110. un 111. pantu, 125. panta 1. punktu, 127. pantu, 128. panta 1. punktu, 132. pantu, 135. panta 1. punkta h) līdz l) apakšpunktu, 136., 371., 375., 376. un 377. pantu, 378. panta 2. punktu, 379. panta 2. punktu un 380. līdz 390.c pantu ir atbrīvota no nodokļa – ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN vai bez tām.”
e) Iekļauj šādu pantu:
“390.c pants
Saskaņā ar nosacījumiem, kurus Horvātijā piemēroja tās pievienošanās dienā, minētā dalībvalsts var turpināt piemērot atbrīvojumu šādiem darījumiem:
a) apbūves zemes piegāde ar vai bez ēkām uz tās, kā minēts 135. panta 1. punkta j) apakšpunktā un X pielikuma B daļas 9. punktā – līdz 2014. gada 31. decembrim; šo termiņu nevar pagarināt;
b) starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kas minēti X pielikuma B daļas 10. punktā – kamēr tādu pašu atbrīvojumu no nodokļa piemēro kādā dalībvalstī, kas bija Savienības dalībvalsts pirms Horvātijas pievienošanās.”
f) Direktīvas 391. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“391. pants
Dalībvalstis, kuras atbrīvo no nodokļa 371., 375., 376. un 377. pantā, 378. panta 2. punktā, 379. panta 2. punktā un 380. līdz 390.c pantā minētos darījumus, var nodokļa maksātājiem piešķirt tiesības izvēlēties iespēju, ka šiem darījumiem uzliek nodokli.”
g) Direktīvas X pielikuma nosaukumu (attiecīgi, arī satura rādītājā) aizstāj ar šādu nosaukumu:
“TO DARĪJUMU SARAKSTS, UZ KURIEM ATTIECAS 370. UN 371. PANTĀ, UN 375. līdz 390.c PANTĀ MINĒTĀS ATKĀPES”.
9. BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS
32006 R 0562: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).
Iekļauj šādu pantu:
“19.a pants
atkāpjoties no tiem šīs regulas noteikumiem, kas attiecas uz robežšķērsošanas vietu izveidi, un līdz brīdim, kad stājas spēkā Padomes lēmums par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Horvātijā saskaņā ar Pievienošanās akta
4. panta 2. punktu, vai līdz brīdim, kad tiek grozīta šī regula, lai iekļautu noteikumus par robežkontroli kopējās robežšķērsošanas vietās, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, Horvātija var saglabāt kopējās robežšķērsošanas vietas pie savām robežām ar Bosniju un Hercegovinu. Šajās kopējās robežšķērsošanas vietās vienas puses robežsardze veic ieceļošanas un izceļošanas pārbaudes otras puses teritorijā. Visām ieceļošanas un izceļošanas pārbaudēm, ko veic Horvātijas robežsardze, jānotiek saskaņā ar Savienības acquis, tostarp atbilstoši dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz starptautisko aizsardzību un neizraidīšanu. Šim nolūkam, ja vajadzīgs, groza attiecīgos divpusējos nolīgumus, ar ko izveido attiecīgās kopējās robežšķērsošanas vietas.”
10. VIDE
I. HORIZONTĀLIE TIESĪBU aKTI
1. 32003 L 0087: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003, 32. lpp.).
a) attiecībā uz to, lai ietvertu visus lidojumus starp diviem Horvātijas teritorijā esošiem lidlaukiem un visus to lidojumus starp Horvātijas teritorijā esošu lidlauku un lidlauku, kas atrodas valstī, kura nav EEZ dalībvalsts, (turpmāk “papildu aviācijas darbības”) piemēro šādus pasākumus:
i) atkāpjoties no 3.c panta 2. punkta, laikposms, kas minēts 13. panta 1. punktā un sākas 2013. gada 1. janvārī, sākas 2014. gada 1. janvārī attiecībā uz papildu aviācijas darbībām;
ii) atkāpjoties no 3.c panta 4. punkta, Komisija saskaņā ar minētajā punktā paredzēto procedūru pieņem lēmumu par aviācijas vēsturiskajām emisijām attiecībā uz papildu aviācijas darbībām sešos mēnešos no pievienošanās dienas;
iii) atkāpjoties no 3.d panta 2. punkta, no 2014. gada 1. janvāra izsolāmo kvotu procentuālais apjoms papildu aviācijas darbībām ir tā kvotu daļa, kas atliek pēc tam, kad ir aprēķināts to kvotu skaits, kas ir sadalāms bez maksas saskaņā ar 3.e panta 3. punkta d) apakšpunktu, un to kvotu skaits, kas ir atliekams īpašā rezervē saskaņā ar 3.f pantu;
iv) atkāpjoties no 3.d panta 3. punkta, Komisija pieņem lēmumu par aviācijas emisijām uzskatāmajām emisijām no papildu aviācijas darbībām 2010. (atskaites) gadam, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem datiem. No 2013. gada 1. jūlija ir jākoriģē kvotu skaits, kas jāizsola dalībvalstīm, kuru kopējais par aviācijas emisijām uzskatāmo emisiju apjoms ietver emisijas no lidojumiem, kas veikti no Horvātijas lidlauka, lai Horvātijai atkārtoti piešķirtu kvotu izsoles tiesības saistībā ar šīm emisijām;
v) atkāpjoties no 3.e panta 1. punkta, pārraudzības gads papildu aviācijas darbībām ir 2012. gads, un visi pieteikumi par kvotu sadali iesniedzami Horvātijas kompetentajām iestādēm līdz 2013. gada 31. martam;
vi) atkāpjoties no 3.e panta 2. punkta, Horvātija pieteikumus, kas saistīti ar papildu aviācijas darbībām, Komisijai iesniedz līdz 2013. gada 1. jūlijam;
vii) atkāpjoties no 3.e panta 3. punkta, Komisija lēmumu par jautājumiem, kas minēti direktīvas a) līdz e) apakš punktā saistībā ar papildu aviācijas darbībām, pieņem līdz 2013. gada 30. septembrim;
viii) atkāpjoties no 3.e panta 3. punkta d) apakšpunkta, papildu aviācijas darbībām kvotu skaitu, kas ir sadalāms bez maksas, aprēķina, reizinot e) apakšpunktā noteikto līmeņatzīmi ar to aviācijas tonnkilometru summu, kura iekļauta Komisijai saskaņā ar 3.e panta 2. punktu iesniegtajos pieteikumos un kura ir pielāgota, lai ņemtu vērā ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā ietvertās vidējās izmaiņas aviācijas tonnkilometru darbībās salīdzinājumā ar 2010. gada līmeņiem. Ja vajadzīgs, līmeņatzīmei var piemērot vienotu korekcijas koeficientu, kas jāpiemēro Komisijai;
ix) atkāpjoties no 3.e panta 3. punkta, papildu aviācijas darbībām e) apakšpunktā minētā līmeņatzīme ir tāda pati kā tā, kas aprēķināta aviācijas darbībām, uz kurām attiecināma ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma no 2012. gada 1. janvāra;
x) atkāpjoties no 3.e panta 5. punkta, kvotu piešķiršanas datums papildu aviācijas darbībām ir 2014. gada
28. februāris;
xi) atkāpjoties no 3.f panta, attiecībā uz papildu aviācijas darbībām ikviena atsauce uz otro kalendāro gadu laikposmam, kas sākas 2013. gadā, ir jāsaprot kā atsauce uz 2014. gadu un ikviena atsauce uz trešo kalendāro gadu šim laikposmam ir jāsaprot kā atsauce uz 2015. gadu;
xii) atkāpjoties no 14. panta 3. punkta, papildu aviācijas darbībām minētajā punktā noteiktais datums ir 2013. gada 1. jūlijs;
xiii) atkāpjoties no 18.a panta 1. punkta, gaisakuģu operatoru administratīvo pienākumu pārdale Horvātijai tiek veikta 2014. gadā pēc tam, kad operators ir izpildījis 2013. gada saistības, ja agrākā administrējošā iestāde un Horvātija nav vienojušās par citu datumu, ievērojot gaisakuģu operatora lūgumu, sešos mēnešos no dienas, kad publicēts Komisijas atjauninātais operatoru saraksts, kurā ņemta vērā Horvātijas pievienošanās. Šādā gadījumā atkārtota iedalīšana notiek ne vēlāk kā 2020. gadā attiecībā uz tirdzniecības laikposmu, kas sākas 2021. gadā;
xiv) atkāpjoties no I pielikuma 6. punkta, papildu aviācijas darbības iekļauj no 2014. gada 1. janvāra.
b) Neskarot minētās atkāpes, Horvātijā stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Horvātija izpilda Direktīvu no pievienošanās dienas attiecībā uz visu 2013. gadu.
2. 32010 R 0920: Komisijas Regula (ES) Nr. 920/2010 (2010. gada 7. oktobris) par standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (OV L 270, 14.10.2010., 1. lpp.).
Regulas 16., 29., 41., 46. un 54. pantu un VIII pielikumu attiecībā uz aviācijas darbībām Horvātijā piemēro no 2014.
gada 1. janvāra.
II. GaISa KVaLITĀTE
32008 L 0050: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).
a) atkāpjoties no XIV pielikuma, a punkta pirmās daļas atsauces gads ir otrais gads pēc Horvātijas pievienošanās gada beigām. Vidējās ekspozīcijas rādītājs šim atsauces gadam ir pievienošanās gadā un pirmajā un otrajā gadā pēc pievienošanās gada izmērītās koncentrācijas vidējā vērtība.
b) atkāpjoties no XIV pielikuma B punkta, ekspozīcijas samazināšanas mērķus aprēķina saistībā ar vidējo ekspozīcijas rādītāju atsauces gadā, kas ir otrais gads pēc Horvātijas pievienošanās gada beigām.
III. aTKRITUMU aPSaIMNIEKOŠaNa
31999 L 0031: Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182,
16.7.1999., 1. lpp.).
a) atkāpjoties no 5. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta, prasības samazināt poligonos nonākušo bioloģiski sadalāmo atkritumu apjomu attiecīgi līdz 75 %, 50 % un 35 % no 1997. gadā saražoto bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu kopapjoma (pēc svara) Horvātijā piemēro saskaņā ar turpmāk noteiktajiem termiņiem.
Horvātija nodrošina poligonos apglabāto bioloģiski sadalāmo atkritumu apjoma pakāpenisku samazināšanu saskaņā ar šādu grafiku:
i) līdz 2013. gada 31. decembrim – poligonos apglabāto bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu daļu samazina līdz 75 % no 1997. gadā saražoto bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu kopapjoma (pēc svara);
ii) līdz 2016. gada 31. decembrim – poligonos apglabāto bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu daļu samazina līdz 50 % no 1997. gadā saražoto bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu kopapjoma (pēc svara);
iii) līdz 2020. gada 31. decembrim – poligonos apglabāto bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu daļu samazina līdz 35% no 1997. gadā saražoto bioloģiski sadalāmo sadzīves atkritumu kopapjoma (pēc svara).
b) atkāpjoties no 14. panta c) apakšpunkta, visiem Horvātijā esošajiem poligoniem līdz 2018. gada 31. decembrim ir jāatbilst direktīvas prasībām, izņemot I pielikuma 1. punktā noteiktās prasības.
Horvātija nodrošina atkritumu daudzuma, ko apglabā esošajos neatbilstīgajos poligonos, pakāpenisku samazināšanu saskaņā ar šādiem gada maksimāli pieļaujamiem daudzumiem:
— līdz 2013. gada 31. decembrim: 1 710 000 tonnas,
— līdz 2014. gada 31. decembrim: 1 410 000 tonnas,
— līdz 2015. gada 31. decembrim: 1 210 000 tonnas,
— līdz 2016. gada 31. decembrim: 1 010 000 tonnas,
— līdz 2017. gada 31. decembrim: 800 000 tonnas.
Sākot ar pievienošanās gadu, Horvātija līdz katra gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par direktīvas pakāpenisku īstenošanu un starpposma mērķu sasniegšanu.
IV. ŪDENS KVaLITĀTE
1. 31991 L 0271: Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.)
atkāpjoties no 3., 4., 5., 6. un 7. panta, prasības attiecībā uz komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmām un attīrīšanu Horvātijā piemēro no 2024. gada 1. janvāra, ievērojot šādus starpposma mērķus:
a) attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 000, atbilstību direktīvai nodrošina līdz 2018. gada
31. decembrim, izņemot attiecībā uz šādām piekrastes aglomerācijām:
Bibinje – Sukošan, Biograd,
Jelsa – Vrboska, Makarska,
Mali Lošinj, Malinska – Njivice, Nin,
Pirovac – Tisno – Jezera, Pula – sjever,
Xxxx Xxxx, Xxx;
b) attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000 un kuru notekūdeņus novada jutīgajās zonās, kā arī attīrīšanas iekārtām, kuras atrodas attiecīgajos Donavas un citu jutīgu zonu ūdens sateces baseinos, un kas piesārņo šīs zonas, un uz a) apakšpunktā uzskaitītajām 11 piekrastes aglomerācijām atbilstību direktīvai nodrošina līdz 2020. gada 31. decembrim;
c) attiecībā uz aglomerācijām, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 2 000, atbilstību direktīvai nodrošina līdz 2023. gada
31. decembrim.
2. 31998 L 0083: Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.)
Pieļaujot atkāpi, mikrobioloģiskos parametrus un rādītāju parametrus, kas noteikti attiecīgi I pielikuma a daļā un C daļā, Horvātijā piemēro no 2019. gada 1. janvāra šādām ūdens piegādes zonām:
DA BJELOVAR | 107 | kopskaits 51 921 | HR02 |
DA DARUVAR | 125 | 25 608 | HR02 |
DA ĐURĐEVAC | 204 | 30 079 | HR01 |
DA GORSKI KOTAR | 306 | 26 430 | HR03 |
DA HRVATSKO ZAGORJE | 101 | 143 093 | HR01 |
DA ISTOČNA SLAVONIJA – SLAVONSKI BROD | 129 | 124 349 | HR02 |
DA ISTRA | 301 | 97 046 | HR03 |
DA JASTREBARSKO-KLINČA SELA | 114 | 23 213 | HR01 |
DA KARLOVAC-DUGA RESA | 116 | 91 511 | HR02 |
DA KNIN | 404 | 17 187 | HR03 |
DA KOPRIVNICA | 203 | 58 050 | HR01 |
DA KRIŽEVCI | 103 | 36 338 | HR01 |
DA LAPAC | 311 | 1 880 | HR03 |
DA LIČKA JESENICA | 118 | 13 893 | HR02 |
DA NAŠICE DA NERETVA-PELJEŠAC- | 210 | 37 109 | HR02 |
KORČULA-LASTOVO-MLJET | 407 | 58 246 | HR03 |
DA OGULIN | 117 | 25 192 | HR02 |
DA OPATIJA-RIJEKA-KRK | 304 | 238 088 | HR03 |
DA OTOČAC | 309 | 15 434 | HR03 |
DA OZALJ | 113 | 11 458 | HR02 |
DA PETRINJA-SISAK | 121 | 84 528 | HR02 |
DA PISAROVINA | 115 | 3 910 | HR01 |
DA PITOMAČA | 205 | 10 465 | HR02 |
DA POŽEŠTINE | 128 | 70 302 | HR02 |
DA SVETI XXXX XXXXXX | 102 | 17 790 | HR01 |
DA UDBINA-KORENICA | 310 | 6 747 | HR03 |
DA VARAŽDIN | 201 | 184 769 | HR01 |
DA VELIKA GORICA | 503 | 75 506 | HR01 |
DA ZAGREB | 501 | 831 047 | HR01 |
DA ZAPREŠIĆ | 502 | 50 379 | HR01 |
DA ZRMANJA-ZADAR | 401 | 158 122 | HR03 |
DA ŽRNOVNICA | 307 | 20 160 | HR03 |
Ūdens piegādes zona Teritorija Nr. Iedzīvotāju
NUTS kods
V. PIESĀRŅOJUMa INTEGRĒTa NOVĒRŠaNa UN KONTROLE (IPPC)
1. 31999 L 0013: Padomes Direktīva 1999/13/EK (1999. gada 11. marts) par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās (OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.).
a) atkāpjoties no 5. panta un IIa un IIB pielikuma, gaistošu organisko savienojumu emisijas robežvērtības saistībā ar organisko šķīdinātāju izmantošanu noteiktos darbības veidos un iekārtās Horvātijā no norādītās dienas piemēro šādām iekārtām:
i) no 2014. gada 1. janvāra:
1. ČATEKS, dioničko društvo za proizvodnju tkanine, umjetne kože, kućanskog rublja i proizvoda za šport i rekreaciju (ČATEKS d.d.), Čakovec, Xxxxx Xxxxxxx-Xxxxxxxxxxxx 00.
2. Drvna industrija KLANA d.d. (DI KLANA d.d.), Klana, Klana 264.
ii) no 2015. gada 1. janvāra:
1. HEMPEL društvo s ograničenom odgovornošću Prerađivačka kemijska industrija (HEMPEL d.o.o.), Xxxx, Xxxxxxxxxxx xxxxx 00.
2. ALUFLEXPACK, proizvodno, trgovačko, export-import društvo s ograničenom odgovornošću (ALUFLEXPACK, d.o.o.), Zadar, Murvica bb – pogon Zadar (Zadar ražotne, atrašanās vieta: Zadar, Murvica bb).
3. ALUFLEXPACK, proizvodno, trgovačko, export-import društvo s ograničenom odgovornošću (ALUFLEXPACK, d.o.o.), Zadar, Murvica bb – pogon Umag (Umag ražotne, atrašanās vieta:Umag, Ungarija bb).
iii) no 2016. gada 1. janvāra:
1. PALMA društvo s ograničenom odgovornošću za proizvodnju pogrebnih potrepština (PALMA d.o.o.), Jastrebarsko, Donja Reka 24.
2. FERRO-PREIS društvo s ograničenom odgovornošću za proizvodnju lijevanih, kovanih i prešanih metalnih proizvoda (FERRO-PREIS d.o.o.), Čakovec, Dr. Xxxx Xxxxxxxxxx 2.
3. AD PLASTIK dioničko društvo za proizvodnju dijelova i pribora za motorna vozila i proizvoda iz plastičnih masa (AD PLASTIK d.d.), Solin, Xxxxxxxx xxxxx 0 – atrašanās vieta: Zagreb, Jankomir 5.
4. REMONT ŽELJEZNIČKIH VOZILA BJELOVAR društvo s ograničenom odgovornošću (RŽV d.o.o.), Bjelovar, Trg kralja Xxxxxxxxx 2.
5. FEROKOTAO d.o.o. za proizvodnju transformatorskih kotlova i ostalih metalnih konstrukcija (FEROKOTAO d.o.o.), Kolodvorska bb, Donji Kraljevec.
6. SAME DEUTZ-FAHR Žetelice, društvo s ograničenom odgovornošću za proizvodnju i usluge (SAME DEUTZ- FAHR Žetelice d.o.o.), Županja, Industrijska 5.
7. CMC Sisak d.o.o. za proizvodnju i usluge (CMC Sisak d.o.o.), Sisak, Braće Kavurića 12.
8. METALSKA INDUSTRIJA VARAŽDIN dioničko društvo (MIV d.d.), Varaždin, Xxxxxxxxxx xxxxx 00.
9. CHROMOS BOJE I LAKOVI, dioničko društvo za proizvodnju boja i lakova (CHROMOS BOJE I LAKOVI, d.d.), Zagreb, Xxxxxxxx xxxxx 000/x.
10. CHROMOS-SVJETLOST, Tvornica boja i lakova, društvo s ograničenom odgovornošću (CHROMOS-SVJETLOST d.o.o.), Lužani, Mijata Stojanovića 13.
11. MURAPLAST društvo s ograničenom odgovornošću za proizvodnju i preradu plastičnih masa (MURAPLAST d.o.o.), Kotoriba, Industrijska zona bb.
12. ISTRAPLASTIKA dioničko društvo za proizvodnju ambalaže (ISTRAPLASTIKA d.d.), Pazin, Dubravica 2/a.
13. GRUDINA društvo s ograničenom odgovornošću za proizvodnju i usluge (GRUDINA d.o.o.), Županja, Xxxxx Xxxxxx hrvatske 21.
14. SLAVICA – KEMIJSKA ČISTIONICA, vlasnik Slavica Hinek, Beli Manastir, J. J. Xxxxxxxxxxxx 00.
15. MIDA d.o.o. za usluge i ugostiteljstvo (MIDA d.o.o.), Osijek, Ivana Gundulića 206.
16. EXPRESS KEMIJSKA ČISTIONA, xxxxxxx Xxxxxx Xxxxx, Križevci, Xxxxx Xxxxx Xxxxxxxxxxx 00.
17. Kemijska čistionica “BISER”, vlasnik Xxxxx Xxxxxxx, Dubrovnik, Xxxxxx Xxxxx 20.
18. Kemijska čistionica “ELEGANT”, vlasnik Xxxxx Xxxxxxx, Dubrovnik, Andrije Hebranga 106.
19. KOLAR obrt za kemijsko čišćenje odjeće, vlasnik Xxxxxxxxx Xxxxx, Žakanje, Kamanje 70/a.
20. MM d.o.o. za trgovinu i usluge (MM d.o.o.), Draganić, Lug 112.
21. KEMIJSKA ČISTIONA “AGATA”, vlasnik Xxxxxx Xxxxx, Virovitica, S. Radića 66.
22. Obrt za kemijsko čišćenje odjeća “KEKY”, vlasnik Xxxxxx Xxxxx-Xxxxxxxxxxx, Xxxx, Dubrovačke bratov- štine 29.
23. LORNA d.o.o. za pranje i kemijsko čišćenje tekstila i krznenih proizvoda (LORNA d.o.o.), Pula, Valdebečki put 3.
24. KEMIJSKA ČISTIONICA I KOPIRANJE KLJUČEVA “ŠUPER”, xxxxxxx Xxxx Xxxxx, Virovitica, J.J. Stross- mayera 5.
25. KEMIJSKO ČIŠĆENJE ŠTEFANEC kemijsko čišćenje tekstila i krznenih proizvoda, vlasnik Nadica Štefanec, Xxxxxxx xxxx, Ledinska 1a.
26. ARIES društvo s ograničenom odgovornošću za proizvodnju glazbala i usluge (ARIES d.o.o.), Varaždin, Xxxxxx 0.
27. OBRT ZA PRANJE I ČIŠĆENJE TEKSTILA I ODJEĆE XXXXXXXX, vlasnik Xxxxxxx Xxxxxxxx, Makarska, Xxxx Xxxxxxxxxx 2.
28. OBRT ZA USLUGE PRANJA I KEMIJSKOG ČIŠĆENJA “KORDIĆ”, vlasnik Xxxx Xxxxxx, Makarska, Kipara Rendića 2.
29. Kemijsko čišćenje tekstila i krznenih proizvoda ČISTIONICA GALEB, vlasnik Xxxxxx Xxxxxxx, Zadar, Xxxxxxx 0.
30. KEMIJSKA ČISTIONICA, vlasnik Xxxxxxxx Xxxxxxx, Varaždin, Xxxxxx Xxxxxxxxx 2.
31. KEMIJSKA ČISTIONICA “VBM”, vlasnik Biserka Posavec, Maruševec, Biljevec 47.
32. OBRT ZA KEMIJSKO ČIŠĆENJE I PRANJE RUBLJA “PLITVICE”, vlasnik Xxxxxxx Xxxxx, Pula, Rizzijeva 34.
33. “ANA” KEMIJSKA ČISTIONA, xxxxxxx Xxxx Xxxxx, Pula, Zagrebačka 18.
34. Kemijska čistionica, xxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxx, Trogir, Put Demunta 16.
35. “ECONOMATIC” – PRAONICA RUBLJA, vlasnik Xxxxxx Xxxxxxxxx, Umag, Xxxxxxxxxxx xxxxx 0.
36. SERVIS ZA ČIŠĆENJE “SJAJ”, xxxxxxx Xxxxxxxx Xxxxxxx, Virovitica, Golo Brdo 2A.
b) atkāpjoties no 5. panta 3. punkta b) apakšpunkta, uzņēmuma pienākumu sniegt kompetentām iestādēm pietie kamus pierādījumus par to, ka tiek izmantoti labākie tehniskie paņēmieni, aizsargkārtas klāšanas procesam kuģu būvniecībā Horvātijā no 2016. gada 1. janvāra piemēro šādām iekārtām:
1. BRODOTROGIR d.d., Trogir, Put brodograditelja 16.
2. NCP-NAUTIČKI CENTAR PRGIN-REMONTNO BRODOGRADILIŠTE ŠIBENIK d.o.o. za remont i proizvodnju brodova (NCP – REMONTNO BRODOGRADILIŠTE ŠIBENIK d.o.o.), Šibenik, Obala Jerka Šižgorića 1.
3. BRODOGRADILIŠTE XXXXXX XXXXX dioničko društvo (BRODOGRADILIŠTE XXXXXX XXXXX d.d.), Rijeka, Martinšćica bb.
4. 3 MAJ BRODOGRADILIŠTE d.d., Rijeka, Liburnijska 3.
5. BRODOSPLIT-BRODOGRADILIŠTE društvo s ograničenom odgovornošću (BRODOSPLIT-BRODOGRADILIŠTE d.o.o.), Split, Put Supavla 21.
6. ULJANIK Brodogradilište, d.d., Pula, Flaciusova 1.
2. 32001 L 0080: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (2001. gada 23. oktobris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no lielām sadedzināšanas iekārtām (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).
atkāpjoties no 4. panta 1. un 3. punkta, emisijas robežvērtības sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem un putekļiem Horvātijā no 2018. gada 1. janvāra piemēro šādām iekārtām:
1. BELIŠĆE d.d., Belišće: tvaika katls K3+K4 (120 MW)
2. DIOKI d.d., Zagreb: tvaika katls SG 6401C (86 MW)
3. HEP-Proizvodnja d.o.o., Zagreb, TE Plomin 1: tvaika katls (338 MW)
4. TE PLOMIN d.o.o., Plomin, TE Plomin 2: tvaika katls (544 MW)
5. HEP-Proizvodnja d.o.o., Zagreb, TE Rijeka: tvaika katls (800 MW)
6. HEP-Proizvodnja d.o.o., Zagreb, TE Sisak – 1. bloks: tvaika katli 1a+1B (548 MW)
7. HEP-Proizvodnja d.o.o., Zagreb, TE Sisak – 2. bloks: tvaika katli 2a+2B (548 MW)
8. HEP-Proizvodnja d.o.o., Zagreb, TE-TO Zagreb: kuru veido C bloka tvaika katls K3, karstā ūdens katli VK 3, VK 4, VK 5, VK 6 un tvaika katls PK 3 (kopā: 828 MW)
9. HEP-Proizvodnja d.o.o., Zagreb, EL-TO Zagreb: kuru veido 30 MW bloks, kas ietver tvaika katlus K4 (K8) un K5 (K9), 12 MW bloks, kas ietver tvaika katlu K3 (K6), karstā ūdens katli WK 1 un WK 3 un tvaika katlu K2 (K7) (kopā: 510 MW)
10. HEP-Proizvodnja d.o.o., Zagreb, TE-TO Osijek: tvaika katli K1+K2 (kopā: 196 MW).
3. 32008 L 0001: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK (2008. gada 15. janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (kodificēta versija) (OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.).
atkāpjoties no 5. panta 1. punkta un tiktāl, ciktāl tas saistīts ar pienākumu ekspluatēt iekārtas atbilstīgi emisijas robežvērtībām, līdzvērtīgiem parametriem vai tehniskajiem rādītājiem, ko nodrošina labākie pieejamie tehniskie paņē mieni, kā paredzēts 2. panta 12. punktā, prasības, kas noteiktas atļauju piešķiršanai esošajām iekārtām, Horvātijā no norādītās dienas piemēro šādām iekārtām:
a) no 2014. gada 1. janvāra:
1. NAŠICECEMENT Tvornica cementa, dioničko društvo (NAŠICECEMENT d.d. Našice), Našice, Tajnovac 1, IPPC darbība 3.1.
2. LIPIK GLAS za proizvodnju stakla društvo s ograničenom odgovornošću (LIPIK GLAS d.o.o.), Lipik, Staklanska b.b., IPPC
darbība 3.3.
3. KOKA peradarsko prehrambena industrija dioničko društvo (KOKA d.d.), Varaždin, Jalkovečka ulica bb – farma br. 18
(saimniecība Nr. 18, atrašanās vieta: Čakovec, Totovec), IPPC darbība 6.6.a.
4. ŽITO d.o.o. za proizvodnju i trgovinu (ŽITO d.o.o.), Osijek, Đakovština 3 – farma Forkuševci (Forkuševci saimniecība),
IPPC darbība 6.6.c.
5. ŽITO d.o.o. za proizvodnju i trgovinu (ŽITO d.o.o.), Osijek, Đakovština 3 – farma V. Branjevina (V. Branjevina saimniecība) , IPPC darbība 6.6.c.
6. Drvna industrija KLANA d.d. (DI KLANA d.d.), Klana, Klana 264, IPPC darbība 6.7.
7. ČATEKS, dioničko društvo za proizvodnju tkanine, umjetne kože, kućanskog rublja i proizvoda za šport i rekreaciju (ČATEKS d.d.), Čakovec, Xxxxx Xxxxxxx-Frankopanska 25, IPPC darbība 6.7.
b) no 2015. gada 1. janvāra:
1. CIMOS LJEVAONICA ROČ d.o.o. proizvodnja aluminijskih odljevaka (CIMOS LJEVAONICA ROČ d.o.o.), Roč, Stanica Roč 21, IPPC darbība 2.5.b.
2. P. P. C. BUZET društvo s ograničenom odgovornošću za proizvodnju, trgovinu i usluge (P. P. C. BUZET d.o.o.), Buzet, Most 24, IPPC darbība 2.5.b.
3. Vetropack Straža tvornica stakla d.d. Hum na Sutli (Vetropack Straža d.d. Hum na Sutli), Hum na Sutli, Hum na Sutli 203, IPPC darbība 3.3.
4. KOKA peradarsko prehrambena industrija dioničko društvo (KOKA d.d.), Varaždin, Jalkovečka ulica bb – pogon mesa
(gaļas pārstrādes uzņēmums), IPPC darbība 6.4.a.
5. SLADORANA TVORNICA ŠEĆERA dioničko društvo (SLADORANA d.d.), Županja, Šećerana 63, IPPC darbība 6.4.b.
6. KOKA peradarsko prehrambena industrija dioničko društvo (KOKA d.d.), Varaždin, Jalkovečka ulica bb – farma br. 19
(saimniecība Nr. 19, atrašanās vieta: Donji Martijanec, Vrbanovec), IPPC darbība 6.6.a.
7. ŽITO d.o.o. za proizvodnju i trgovinu (ŽITO d.o.o.), Osijek, Đakovština 3 – farma Slaščak (Slaščak saimniecība), IPPC
darbība 6.6.b.
8. ŽITO d.o.o. za proizvodnju i trgovinu (ŽITO d.o.o.), Osijek, Đakovština 3 – farma Magadenovac (Magadenovac
saimniecība), IPPC darbība 6.6.c.
9. ALUFLEXPACK, proizvodno, trgovačko, export-import društvo s ograničenom odgovornošću (ALUFLEXPACK, d.o.o.), Zadar, Murvica bb – pogon Umag (Umag ražotne, atrašanās vieta: Umag, Ungarija bb), IPPC darbība 6.7.
10. ALUFLEXPACK, proizvodno, trgovačko, export-import društvo s ograničenom odgovornošću (ALUFLEXPACK, d.o.o.), Zadar, Murvica bb – pogon Zadar (Zadar ražotne, atrašanās vieta: Zadar, Murvica bb), IPPC darbība 6.7.
11. HEMPEL društvo s ograničenom odgovornošću Prerađivačka kemijska industrija (HEMPEL d.o.o.), Xxxx, Xxxxxxxxxxx xxxxx 00, IPPC darbība 6.7.
12. BELIŠĆE dioničko društvo za proizvodnju papira, kartonske ambalaže, strojeva, primarnu i finalnu preradu drva i suhu destilaciju drva (BELIŠĆE d.d.), Belišće, Trg Xxxx Xxxxxxxxxx 1 – izņemot tvaika katlus K3 un K4 (pārejas posms līdz 2017. gada 31. decembrim, sk. turpmāk), IPPC darbība 6.1.b.
13. MAZIVA-ZAGREB d.o.o. za proizvodnju i trgovinu mazivima i srodnim proizvodima (MAZIVA-ZAGREB d.o.o.), Zagreb, Radnička cesta 175, IPPC darbība 1.2.
c) no 2015. gada 1. jūlija:
XXXXXXXXXX Prva hrvatska tvornica salame, sušena mesa i masti M. Xxxxxxxxxxx potomci, d.o.o. (XXXXXXXXXX d.o.o.), Petrinja, Gavrilovićev trg 1 – pogon klaonice: papkari, rezanje i prerada mesa i proizvodnja prerađevina od peradi i papkara, te skladištenje mesa (dzīvnieku kautuve: nagaiņi, gaļas izciršana un pārstrāde, putnu un nagaiņu gaļas pārstrādes produktu ražošana un gaļas uzglabāšana), IPPC darbība 6.4.a.
d) no 2016. gada 1. janvāra:
1. FERRO-PREIS društvo s ograničenom odgovornošću za proizvodnju lijevanih, kovanih i prešanih metalnih proizvoda (FERRO-PREIS d.o.o.), Čakovec, Dr. Xxxx Xxxxxxxxxx 2, IPPC darbība 2.4.
2. CEMEX Hrvatska dioničko društvo za proizvodnju i prodaju cementa i drugih građevinskih materijala (CEMEX Hrvatska d.d.), Kaštel Sućurac, Cesta dr. Xxxxxx Xxxxxxx bb – pogon Sv. Kajo (Sv. Kajo ražotne), IPPC darbība 3.1.
3. CEMEX Hrvatska dioničko društvo za proizvodnju i prodaju cementa i drugih građevinskih materijala (CEMEX Hrvatska d.d.), Kaštel Sućurac, Cesta dr. Xxxxxx Xxxxxxx bb – pogon Sv. Xxxxx (Sv. Xxxxx xxxxxxx), IPPC darbība 3.1.
4. CEMEX Hrvatska dioničko društvo za proizvodnju i prodaju cementa i drugih građevinskih materijala (CEMEX Hrvatska d.d.), Kaštel Sućurac, Cesta dr. Xxxxxx Xxxxxxx bb – pogon 10. kolovoza (10. kolovoza ražotne), IPPC darbība 3.1.
5. KIO KERAMIKA d.o.o. za proizvodnju keramičkih pločica – “u stečaju” (KIO KERAMIKA d.o.o. – “u stečaju”), Orahovica, V. Nazora bb – pogon Orahovica (Orahovica ražotne, atrašanās vieta: Orahovica, V. Nazora bb), IPPC darbība 3.5.
6. KIO KERAMIKA d.o.o. za proizvodnju keramičkih pločica – “u stečaju” (KIO KERAMIKA d.o.o. – “u stečaju”), Orahovica, V. Nazora bb – pogon Rujevac (Rujevac ražotne, atrašanās vieta: Dvor, Rujevac bb), IPPC darbība 3.5.
7. PLIVA HRVATSKA d.o.o. za razvoj, proizvodnju i prodaju lijekova i farmaceutskih proizvoda (PLIVA HRVATSKA d.o.o.), Zagreb, Prilaz baruna Filipovića 25 – pogon Savski Marof (Savski Marof ražotne, atrašanās vieta: Prigorje Brdovečko, Prudnička 98), IPPC darbība 4.5.
8. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – mesna industrija (gaļas rūpniecība, atrašanās vieta: Sv. Xxxxx u Šumi), IPPC darbība 6.4 a un b.
9. KOKA peradarsko prehrambena industrija dioničko društvo (KOKA d.d.), Varaždin, Jalkovečka ulica bb – farma br. 20
(saimniecība Nr. 20, atrašanās vieta: Petrijanec-Nova Ves), IPPC darbība 6.6.a.
10. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Sv. Xxxxx u Šumi 8 (Sv. Xxxxx u Šumi 8 saimniecība, atrašanās vieta: Sveti Petar u Šumi), IPPC darbība 6.6.a.
11. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Sv. Xxxxx u Šumi 9 (Sv. Xxxxx u Šumi 9 saimniecība, atrašanās vieta), IPPC darbība 6.6.a.
12. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Barban (Barban saimniecība, atrašanās vieta: Barban), IPPC darbība 6.6.a.
13. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Muntrilj (Muntrilj saimniecība, atrašanās vieta: Muntrilj), IPPC darbība 6.6.a.
14. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Šikuti (Šikuti saimniecība, atrašanās vieta: Svetvinčenat), IPPC darbība 6.6.a.
15. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Žminj 2 (Žminj 2 saimniecība, atrašanās vieta: Žminj), IPPC darbība 6.6.a.
16. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Surani 2 (Surani 2 saimniecība, atrašanās vieta: Tinjani, Surani), IPPC darbība 6.6.a.
17. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Pilati (Pilati saimniecība, atrašanās vieta: Lovrin, Pilati), IPPC darbība 6.6.a.
18. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Škropeti 2 (Škropeti 2 saimniecība, atrašanās vieta: Škropeti), IPPC darbība 6.6.a.
19. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Katun 2 (Katun 2 saimniecība, atrašanās vieta: Trviz, Katun Trviski), IPPC darbība 6.6.a.
20. PURIS, poljoprivredna, prehrambena, trgovačka i ugostiteljska djelatnost, dioničko društvo (PURIS d.d.), Pazin, Hrvatskog narodnog preporoda 2 – farma Srbinjak (Srbinjak saimniecība, atrašanās vieta: Jakovici, Srbinjak), IPPC darbība 6.6.a.
21. AD PLASTIK dioničko društvo za proizvodnju dijelova i pribora za motorna vozila i proizvoda iz plastičnih masa (AD PLASTIK d.d.), Solin, Xxxxxxxx xxxxx 0 – atrašanās vieta: Zagreb, Jankomir 5, IPPC darbība 6.7.
22. BRODOSPLIT-BRODOGRADILIŠTE društvo s ograničenom odgovornošću (BRODOSPLIT-BRODOGRADILIŠTE d.o.o.), Split, Put Supavla 21, IPPC darbība 6.7.
23. CHROMOS BOJE I LAKOVI, dioničko društvo za proizvodnju boja i lakova (CHROMOS BOJE I LAKOVI, d.d.), Zagreb, Radnička cesta 173/d, IPPC darbība 6.7.
24. MURAPLAST društvo s ograničenom odgovornošću za proizvodnju i preradu plastičnih masa (MURAPLAST d.o.o.), Kotoriba, Industrijska zona bb, IPPC darbība 6.7.
25. 3. MAJ BRODOGRADILIŠTE d.d., Rijeka, Liburnijska 3, IPPC darbība 6.7.
26. CHROMOS-SVJETLOST, Tvornica boja i lakova, društvo s ograničenom odgovornošću (CHROMOS-SVJETLOST d.o.o.), Lužani, Mijata Stojanovića 13, IPPC darbība 6.7.
27. BRODOTROGIR d.d., Trogir, Put brodograditelja 16, IPPC darbība 6.7.
28. ULJANIK Brodogradilište, d.d., Pula, Flaciusova 1, IPPC darbība 6.7.
e) no 2017. gada 1. janvāra:
1. METALSKA INDUSTRIJA VARAŽDIN dioničko društvo (MIV d.d.), Varaždin, Xxxxxxxxxx xxxxx 00, IPPC darbība 2.4.
2. KANDIT PREMIJER d.o.o. za proizvodnju, promet i usluge (KANDIT PREMIJER d.o.o.), Osijek, Frankopanska 99, IPPC
darbība 6.4.b.
3. KOKA peradarsko prehrambena industrija dioničko društvo (KOKA d.d.), Varaždin, Jalkovečka ulica bb – farma br. 21
(saimniecība Nr. 21, atrašanās vieta: Čakovec, Totovec), IPPC darbība 6.6.a.
4. ŽITO d.o.o. za proizvodnju i trgovinu (ŽITO d.o.o.), Osijek, Đakovština 3 – farma Lužani (Lužani saimniecība), IPPC
darbība 6.6.b.
f) no 2018. gada 1. janvāra:
1. BELIŠĆE dioničko društvo za proizvodnju papira, kartonske ambalaže, strojeva, primarnu i finalnu preradu drva i suhu destilaciju drva (BELIŠĆE d.d.), Belišće, Trg Xxxx Xxxxxxxxxx 1 – parni kotao K3, parni kotao K4 (tvaika katls K3, tvaika katls K4), IPPC darbība 1.1 (attiecas vienīgi uz tvaika katliem K3 un K4).
2. HEP-Proizvodnja d.o.o. za proizvodnju električne i toplinske energije (HEP-Proizvodnja d.o.o.), Zagreb, Ulica grada Vukovara 37 – KTE Jertovec (Jertovec gāzes-tvaika cikla elektrostacija, atrašanās vieta: Konjšćina, Jertovec, Jertovec 151), IPPC darbība 1.1.
3. HEP-Proizvodnja d.o.o. za proizvodnju električne i toplinske energije (HEP-Proizvodnja d.o.o.), Zagreb, Ulica grada Vukovara 37 – TE Plomin 1 (Plomin 1 termoelektrostacija, atrašanās vieta: Plomin, Plomin bb), IPPC darbība 1.1.
4. TE PLOMIN društvo s ograničenom odgovornošću za proizvodnju električne energije (TE PLOMIN d.o.o.), Plomin, Plomin bb – TE Plomin 2 (Plomin 2 termoelektrostacija, atrašanās vieta: Plomin, Plomin bb), IPPC darbība 1.1.
5. HEP-Proizvodnja d.o.o. za proizvodnju električne i toplinske energije (HEP-Proizvodnja d.o.o.), Zagreb, Ulica grada Vukovara 37 – EL-TO Zagreb (Zagreb elektrostacija – siltumapgādes stacija, atrašanās vieta: Zagreb, Zagorska 1), IPPC darbība 1.1.
6. HEP-Proizvodnja d.o.o. za proizvodnju električne i toplinske energije (HEP-Proizvodnja d.o.o.), Zagreb, Ulica grada Vukovara 37 – TE-TO Zagreb (Zagreb termoelektrostacija – siltumapgādes stacija, atrašanās vieta: Zagreb, Kuševačka 10 a), IPPC darbība 1.1.
7. HEP-Proizvodnja d.o.o. za proizvodnju električne i toplinske energije (HEP-Proizvodnja d.o.o.), Zagreb, Ulica grada Vukovara 37 – TE Sisak (Sisak termoelektrostacija, atrašanās vieta: Sisak, Čret bb), IPPC darbība 1.1.
8. HEP-Proizvodnja d.o.o. za proizvodnju električne i toplinske energije (HEP-Proizvodnja d.o.o.), Zagreb, Ulica grada Vukovara 37 – TE-TO Osijek (Osijek termoelektrostacija – siltumapgādes stacija, atrašanās vieta: Osijek, Martina Divalta 203), IPPC darbība 1.1.
9. HEP-Proizvodnja d.o.o. za proizvodnju električne i toplinske energije (HEP-Proizvodnja d.o.o.), Zagreb, Ulica grada Vukovara 37 – TE Rijeka (Rijeka termoelektrostacija, atrašanās vieta: Kostrena, Urinj bb), IPPC darbība 1.1.
10. DIOKI Organska petrokemija dioničko društvo (DIOKI d.d.), Zagreb, Čulinečka cesta 252, IPPC darbība 1.1.
11. INA-INDUSTRIJA NAFTE, d.d. (INA, d.d.), Zagreb, Avenija V. Holjevca 10 – Rafinerija nafte Rijeka – Urinj (Rijeka
naftas rafinēšanas rūpnīca – Urinj, atrašanās vieta: Kostrena, Urinj), IPPC darbība 1.2.
12. INA-INDUSTRIJA NAFTE, d.d. (INA, d.d.), Zagreb, Avenija V. Holjevca 10 – Rafinerija nafte Sisak (Sisak naftas rafinēšanas rūpnīca, atrašanās vieta: Sisak, Ante Kovačića 1), IPPC darbība 1.2.
13. ŽELJEZARA SPLIT poduzeće za proizvodnju i preradu čelika d.d. “u stečaju” (ŽELJEZARA SPLIT d.d. “u stečaju”), Kaštel Sućurac, Cesta dr. F. Tuđmana bb, IPPC darbība 2.2.
14. XXXXXXXXXXX, x.x. xxxxxxxx gnojiva (PETROKEMIJA, d.d.), Kutina, Aleja Vukovar 4, IPPC darbība 4.2.b.
VI. ĶIMIKĀLIJaS
32006 R 1907: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
a) atkāpjoties no 23. panta 1. un 2. punkta un 28. panta, kuros noteikts termiņš regulā minēto vielu reģistrācijai un provizoriskai reģistrācijai, vielu ražotājiem un importētājiem, kas reģistrēti Horvātijā, esošo vielu provizoriskai reģis trācijai nosaka sešu mēnešu pielāgošanās laikposmu no pievienošanās dienas. Datums pirmās un otrās reģistrācijas termiņam, kas noteikts 23. panta 1. un 2. punktā, ir 12 mēneši pēc pievienošanās dienas.
b) Regulas 6., 7., 9., 17., 18. un 33. pantu Horvātijā nepiemēro sešus mēnešus no pievienošanās dienas.
c) atkāpjoties no pārejas posma pasākumiem, kas paredzēti visām XIV pielikumā iekļautajām vielām, ja vēlākais pietei kumu iesniegšanas datums ir pirms pievienošanās dienas vai mazāk nekā sešus mēnešus pēc pievienošanās dienas, pieteikuma iesniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību Horvātijā, nosaka sešu mēnešu pielāgošanās laikposmu no pievie nošanās dienas, līdz kura beigām ir jāsaņem licencēšanas pieteikumi.
V PIELIKUMA papildinājums
Horvātijas iesniegtais to zāļu saraksts (*), kurām atbilstīgi Horvātijas tiesību aktiem pirms pievienošanās dienas izsniegtās tirdzniecības atļaujas paliek spēkā, līdz tās atjauno atbilstīgi Savienības acquis, vai līdz 2017. gada
30. jūnijam, atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.
Iekļaušana šajā sarakstā pati par sevi nenozīmē, ka attiecīgajām zālēm ir atbilstīgi Savienības acquis izsniegta tirdzniecības atļauja.
(*) Sk. OV C 119 E, 24.4.2012.
Lauku attīstība (kā minēts Pievienošanās akta 35. panta 2. punktā)
PaGaIDU PaPILDU LaUKU aTTĪSTĪBaS PaSĀKUMI HORVĀTIJaI
a. atbalsts daļēji naturālām saimniecībām, kuras pārstrukturē
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam attiecībā uz Horvātiju īpašu atbalstu daļēji naturālām lauku saimniecībām saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. pantā paredzētajiem principiem piešķir lauksaimniekiem par pieteikumiem, kas apstiprināti līdz 2017. gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka jaunajā lauku attīstības regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam nav paredzēti līdzīgi vispārīgi pasākumi un/vai atbalsts.
B. Ražotāju grupas
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam attiecībā uz Horvātiju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 35. pantā paredzētajiem principiem piešķir īpašu atbalstu, ar ko veicina ražotāju grupu izveidi un administratīvo darbību, tādām ražotāju grupām, kuras Horvātijas kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi līdz 2017. gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka jaunajā lauku attīstības regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam nav paredzēti līdzīgi vispārīgi pasākumi un/vai atbalsts.
C. Leader
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam attiecībā uz Horvātiju obligāto ELFLa finansiālo ieguldījumu lauku attīstības programmā Leader nosaka vidēji tādā līmenī, kas ir vismaz puse no tās budžeta procentu daļas, ko piemēro attiecībā uz citām dalībvalstīm, ja šādu prasību nosaka.
D. Papildinājumi tiešajiem maksājumiem
1. atbalstu var piešķirt lauksaimniekiem, kas ir tiesīgi saņemt valsts papildu tiešos maksājumus vai atbalstu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 132. pantam.
2. Lauksaimniekiem piešķirtais pabalsts par 2014., 2015. un 2016. gadu nepārsniedz atšķirību starp:
a) tiešo maksājumu apjomu, ko Horvātijā attiecīgajā gadā piemēro atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 121. pantam; un
b) 45 % no tiešo maksājumu apjoma, ko attiecīgajā gadā piemēroja Savienībā, kāda tā bija 2004. gada 30. aprīlī.
3. Savienības ieguldījums atbalstā, ko Horvātijā piešķir saskaņā ar šo D apakšiedaļu par 2014., 2015. un 2016. gadu, nepārsniedz 20 % no kopapjoma, ko ES attiecīgā gadā ir piešķīrusi ELFLa.
4. Savienības ieguldījuma likme tiešo maksājumu papildinājumos nepārsniedz 80 %.
E. Pirmspievienošanās palīdzības instruments – Lauku attīstība
1. Horvātija var turpināt slēgt līgumus vai uzņemties saistības saskaņā ar IPARD programmu atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 718/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (1), līdz brīdim, kad tā sāk slēgt līgumus vai uzņemties saistības saskaņā attiecīgo lauku attīstības regulu. Horvātija informē Komisiju par to, kurā dienā tā sāk slēgt līgumus vai uzņemties saistības saskaņā ar attiecīgo lauku attīstības regulu.
2. Komisija pieņem šajā nolūkā vajadzīgos pasākumus saskaņā ar procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā. Šajā nolūkā Komisijai palīdz IPA komiteja, kas minēta Padomes Regulas (EK) Nr. 1085/2006 14. panta 1. punktā.
F. IPARD programmas ex post izvērtēšana
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam saistībā ar IPARD programmas īstenošanu Horvātijā attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 718/2007 191. pantā paredzēto IPARD programmas ex post izvērtēšanu, var būt tiesības saņemt atbalstu no tehniskā atbalsta programmas.
(1) OV L 170, 29.6.2007., 1. lpp.
G. Xxxxx saimniecību modernizācija
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam attiecībā uz Horvātiju lauku saimniecību modernizācijai piešķirtā atbalsta maksimālā intensitāte ir 75 % no atbilstīgo investīciju apjoma, kuras paredzētas, lai īstenotu Padomes Direktīvu 91/676/EEK (1991. gada 12. decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1); to piemēro, ilgākais, četru gadu laikposmā pēc pievienošanās un atbilstīgi minētās direktīvas 3. panta 2. punktam un 5. panta 1. punktam.
H. Standartu ievērošana
Lauku attīstības tiesiskajā regulējumā 2014.–2020. gada plānošanas posmam attiecībā uz Horvātiju likumā noteiktās pārvaldības prasības, kas minētas attiecīgajā plānošanas laikposmā piemērojamajā Padomes Regulas Nr. 73/2009 II pielikumā, izpilda saskaņā ar šādu grafiku: II pielikuma a punktā minētās prasības izpilda no 2014. gada janvāra; II pielikuma B punktā minētās prasības izpilda no 2018. gada janvāra; un II pielikuma C punktā minētās prasības izpilda no 2018. gada janvāra.
VII PIELIKUMS
Īpašas saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies pievienošanās sarunās (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta otrajā daļā)
1. Turpināt nodrošināt tiesu iestāžu reformas stratēģijas un rīcības plāna efektīvu īstenošanu.
2. Turpināt stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, pārskatatbildību, objektivitāti un profesionālismu.
3. Turpināt uzlabot tiesu iestāžu efektivitāti.
4. Turpināt uzlabot kara noziegumu lietu izskatīšanu valsts tiesās.
5. Turpināt nodrošināt konkrētus panākumus, ko raksturo būtiski rezultāti, pamatojoties uz efektīvu un objektīvu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesu nolēmumiem organizētās noziedzības un korupcijas lietās visos līmeņos, tostarp attiecībā uz augsta līmeņa korupciju, un riskam pakļautās nozarēs, piemēram, publiskā iepirkuma jomā.
6. Turpināt uzlabot rezultātus, stiprinot preventīvos pasākumus cīņā pret korupciju un interešu konfliktiem.
7. Turpināt stiprināt minoritāšu aizsardzību, tostarp efektīvi īstenojot Nacionālo minoritāšu tiesību konstitucionālo likumu (CARNM).
8. Turpināt risināt atlikušos jautājumus par bēgļu atgriešanos.
9. Turpināt uzlabot cilvēktiesību aizsardzību.
10. Turpināt pilnībā sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai.
(1) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.
Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz kuģubūves nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā)
Kuģubūves uzņēmumi, kuri jāpārstrukturē, (turpmāk “uzņēmumi”) ir šādi:
— Brodograđevna industrija 3. MAJ dioničko društvo, Rijeka (turpmāk “3. MAJ”)
— BRODOTROGIR d.d., Trogir (turpmāk “Brodotrogir”)
— BRODOGRAĐEVNA INDUSTRIJA SPLIT, dioničko društvo, Split (turpmāk “Brodosplit”)
— BRODOSPLIT-BRODOGRADILIŠTE SPECIJALNIH OBJEKATA društvo s ograničenom odgovornošću, Split (turpmāk “BSO”)
— BRODOGRADILIŠTE KRALJEVICA dioničko društvo za izgradnju i popravak brodova, Kraljevica (turpmāk “Kraljevica”).
Horvātija piekrita veikt šo uzņēmumu pārstrukturēšanu, tos privatizējot piedāvājumu konkursa kārtībā. Pretendenti ir iesnieguši šo uzņēmumu pārstrukturēšanas plānus un tos ir apstiprinājusi Horvātijas Konkurences aģentūra un Komisija. Pārstrukturēšanas plānus iestrādās attiecīgajos privatizācijas līgumos, kas noslēdzami starp Horvātiju un uzņēmumu pircējiem.
Pārstrukturēšanas plānos, kas iesniegti attiecībā uz katru no šiem uzņēmumiem, ir precizēti turpmāk uzskaitītie galvenie nosacījumi, kas jāievēro pārstrukturēšanas procesā.
— Viss valsts atbalsts, ko šie uzņēmumi saņēmuši kopš 2006. gada 1. marta, tiek uzskatīts par pārstrukturēšanas atbalstu. Uzņēmumi šiem pārstrukturēšanas plāniem sniedz ieguldījumu no pašu resursiem, un tam jābūt reālam, tas nedrīkst būt valsts atbalsts un ar to jāsedz vismaz 40 % no kopējām pārstrukturēšanas izmaksām.
— Uzņēmumu kopējā ražošanas jauda tiek samazināta salīdzinājumā ar 2011. gada 1. jūnija līmeni no 471 324 CGT uz 372 346 CGT. Uzņēmumi samazina savu ražošanas jaudu ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc privatizācijas līguma parakstīšanas. Jaudas samazināšanu īsteno, pilnīgi slēdzot stāpeļus, nosakot tos stāpeļus, kuri paredzēti ražošanai vienīgi militāriem nolūkiem LESD 346. panta nozīmē, un/vai samazinot virsmas laukumu. CGT ir mērvienības ražošanas apjoma aprēķināšanai saskaņā ar spēkā esošiem ESaO noteikumiem.
— Uzņēmumu kopējais ražošanas apjoms gadā nepārsniedz 323 600 CGT desmit gadu laikposmā, sākot no 2011. gada
1. janvāra. Uzņēmumu ražošanas apjoms nepārsniedz šādus līmeņus (1):
— 3. MAJ: 109 570 CGT
— Brodotrogir: 54 955 CGT
— Brodosplit un BSO: 132 078 CGT
— Kraljevica: 26 997 CGT.
Uzņēmumi var vienoties pārskatīt savus individuālos ražošanas ierobežojumus. Pamatojoties uz saistošiem nolīgu miem, tās var skaidri noteikt, kādu individuālās ražošanas kvotas daļu (izteiktu CGT) tās atdod cita citai. Tiek ievērots kopējais gada ražošanas ierobežojums – 323 600 CGT.
— Pārstrukturēšanas plānos arī ir precizēti vairāki citi pasākumi, ko katrs uzņēmums īstenos, lai nodrošinātu ilgtermiņa noturības atgūšanu.
Visi vēlākie grozījumi šajos plānos ir saskaņā ar minētā pārstrukturēšanas procesa galvenajiem nosacījumiem, un tos iesniedz Komisijai apstiprināšanai.
(1) Gada ražošanas apjomu katram uzņēmumam aprēķina šādi. Kuģa ražošanas sākums ir tērauda griešanas plānotais datums un ražošanas beigas ir kuģa piegādes paredzētais datums, kā norādīts līgumā ar pircēju (vai nepabeigta kuģa piegādes paredzamais datums, ja kuģa būvē piedalās divi uzņēmumi). Kuģim atbilstošo kompensēto bruto tonnāžu (CGT) sadala lineāri uz kalendārajiem gadiem, kas aptver ražošanas laikposmu. Kopējo uzņēmuma ražošanas apjomu attiecīgajam gadam aprēķina, saskaitot CGT, kas saražota minētajā gadā.
Uzņēmumi nesaņem nekādu jaunu glābšanas vai pārstrukturēšanas palīdzību līdz brīdim, kamēr nav pagājuši vismaz desmit gadi kopš privatizācijas līguma parakstīšanas. Horvātijas pievienošanās brīdī Komisija izdod rīkojumu Horvātijai atgūt visu tādu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu ar tam pieskaitītiem saliktiem procentiem, kas piešķirts, pārkāpjot šo noteikumu.
Pārstrukturēšanas plānus, kurus pieņēmusi Horvātijas Konkurences aģentūra un Komisija, iestrādās attiecīgajos privatizā cijas līgumos, kas noslēdzami starp Horvātiju un uzņēmumu pircējiem. Privatizācijas līgumus iesniedz Komisijai apstip rināšanai, un tos paraksta pirms Horvātijas pievienošanās.
Komisija cieši pārrauga pārstrukturēšanas plānu īstenošanu un šajā pielikumā izklāstīto nosacījumu izpildi attiecībā uz valsts atbalsta līmeni, pašu ieguldījumiem, jaudas samazinājumiem, ražošanas ierobežojumiem un dzīvotspējas atgūšanai paredzētajiem pasākumiem.
Šo pārraudzību veic katru gadu visā pārstrukturēšanas laikposmā. Horvātija pilnībā sadarbojas saistībā ar visiem pārrau dzības pasākumiem. Proti:
— vēlākais katra gada 15. janvārī un 15. jūlijā līdz pārstrukturēšanas laikposma beigām Horvātija iesniedz Komisijai 6 mēnešu ziņojumus par saņēmēju uzņēmumu pārstrukturēšanu;
— ziņojumos iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai pārraudzītu pārstrukturēšanas procesu, pašu ieguldījumu, jaudas samazinājumu, ražošanas ierobežojumu un noturības atgūšanai paredzētos pasākumus,
— Horvātija reizi gadā līdz 2020. gada beigām ne vēlāk kā katra gada 15. jūlijā iesniedz ziņojumus par pārstrukturēšanas procesā esošo uzņēmumu ražošanas apjomu gadā,
— Horvātija uzņēmumiem uzliek par pienākumu sniegt visu attiecīgo informāciju, kas citos apstākļos būtu uzskatāma par konfidenciālu. Komisija nodrošina, lai uzņēmumu konfidenciālā informācija netiktu izpausta.
Komisija jebkurā laikā var nolemt pilnvarot neatkarīgu ekspertu izvērtēt pārraudzības rezultātus, veikt vajadzīgo izpēti un ziņot Komisijai. Horvātija pilnīgi sadarbosies ar Komisijas iecelto neatkarīgo ekspertu un nodrošinās, ka šādam ekspertam tiek nodrošināta pilna piekļuve visai informācijai, kas vajadzīga, lai veiktu Komisijas uzticētos pienākumus.
Pēc Horvātijas pievienošanās Komisija prasa, lai Horvātija atgūst visu konkrētam uzņēmumam kopš 2006. gada 1. marta piešķirtu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu, ja:
— šā uzņēmuma privatizācijas līgums vēl nav parakstīts vai tajā nav pilnīgi iestrādāti pārstrukturēšanas plānā izklāstītie nosacījumi, ko apstiprinājusi Horvātijas Konkurences aģentūra un Komisija; vai
— uzņēmums nav nodrošinājis reālu, ar valsts atbalstu nesaistītu ieguldījumu no pašu resursiem, kas sedz vismaz 40 % no pārstrukturēšanas izmaksām; vai
— kopējās ražošanas jaudas samazinājums nav īstenots divpadsmit mēnešos pēc privatizācijas līguma parakstīšanas. Tādā gadījumā atmaksāt atbalstu prasa vienīgi tiem uzņēmumiem, kas nav panākuši šādus individuālus jaudas samazinā jumus:
— 3. MAJ: par 46 543 CGT
— Brodotrogir: par 15 101 CGT
— Brodosplit un BSO: par 29 611 CGT
— Kraljevica: par 9 636 CGT; vai
— laikposmā no 2011. gada līdz 2020. gadam jebkurā atsevišķā kalendārajā gadā ir pārsniegts kopējais ražošanas apjoma ierobežojums uzņēmumiem (t. i., 323 600 CGT). Tādā gadījumā atmaksāt atbalstu prasa vienīgi tiem uzņēmumiem, kuri pārsnieguši savus individuālos ražošanas ierobežojumus (kas attiecīgā gadījumā grozīti ar juridiski saistošu nolīgumu ar citiem kuģubūves uzņēmumiem).
Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz tērauda nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā)
Horvātija ar 2011. gada 23. maijā datētu vēstuli informēja Komisiju, ka tā ir saņēmusi parāda atzīšanu no tērauda ražotāja CMC Sisak d.o.o. par summu, kas atbilst pārstrukturēšanas atbalstam, kuru šis uzņēmums saņēmis laikposmā no 2002. gada 1. marta līdz 2007. gada 28. februārim, pieskaitot saliktos procentus (1). Saņemtais valsts atbalsts bez saliktiem procentiem ir HRK 19 117 572,36.
Ja Horvātijas pievienošanās brīdī CMC Sisak d.o.o. nav atmaksājis šā atbalsta kopējo summu, kam pieskaitīti saliktie procenti, Komisija izdod rīkojumu Horvātijai atgūt visu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu, kas piešķirts šim uzņē mumam kopš 2006. gada 1. marta, pieskaitot saliktos procentus.
(1) aprēķina saskaņā ar 9. līdz 11. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1125/2009 (OV L 308, 24.11.2009., 5. lpp.).
PROTOKOLS
par dažiem pasākumiem, kas saistīti ar atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam piešķirto noteiktā daudzuma vienību iespējamu vienreizēju pārskaitīšanu Horvātijas Republikai, kā arī par attiecīgu kompensēšanu
aUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJaS PUSES,
NORĀDOT, ka, ņemot vērā īpašos vēsturiskos apstākļus, kas ir ietekmējuši Horvātiju, ir panākta vienošanās paust gatavību Horvātijai sniegt atbalstu, veicot atbilstīgi apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam (“Kioto protokols”) piešķirto noteiktā daudzuma vienību vienreizēju pārskaitījumu,
NORĀDOT, ka tāds pārskaitījums būtu tikai vienreizējs pasākums, neradītu precedentu un atbilstu Horvātijas īpašajam un
ārkārtējam stāvoklim,
UZSVEROT, ka Horvātijai jebkāds šāds pārskaitījums būtu jākompensē, koriģējot savas saistības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (1), lai nodrošinātu vides integritāti, izvairoties no kopējā pieļaujamo emisiju apjoma pieauguma, kurš Savienībai un Horvātijai noteikts laikposmā līdz 2020. gadam,
IR VIENOJUŠĀS PaR ŠĀDIEM NOTEIKUMIEM.
I DaĻa
PĀRSKAITĪŠANA
1. pants
Šī daļa attiecas uz pasākumiem, kas saistīti ar atbilstīgi Kioto protokolam piešķirto noteiktā daudzuma vienību (NDV) apjoma iespējamu vienreizēju pārskaitīšanu Horvātijai.
2. pants
Pārskaitījums netiek veikts, ja līdz apvienoto Nāciju Organizā cijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Durbanas konferences sākumam (konference notiks no 2011. gada 28. novembra līdz 9. decembrim), Horvātija atbilstīgi visiem attiecīgiem noteikumiem un laika ierobežojumiem, kas pastāv attiecībā uz apelāciju atsaukšanu, nebūs atsaukusi savu apelāciju saistībā ar Kioto protokola atbilstības komitejas Sais tību izpildes nodaļas lēmumu.
Pārskaitījuma veikšana ir atkarīga no UNFCCC Ekspertu pārskata darba grupas lēmuma, kurš pieņemts pēc izpildes uzskaites (true-up) laikposma beigām un kurā konstatēts, ka Horvātija nav spējusi izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies atbilstīgi Kioto protokola 3. pantam.
Pārskaitījums netiek veikts, ja Horvātija nav darījusi visu iespē jamo, lai izpildītu savas saistības, kas noteiktas Kioto protokola
3. pantā, tostarp pilnībā izmantojusi piesaistes vienības, kas
(1) OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.
saistītas ar zemes izmantojumu, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecību.
3. pants
Jebkuru lēmumu par NDV pārskaitīšanu pieņem atbilstīgi pārbaudes procedūrai, kas minēta 5. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februā ris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalīb valstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īste nošanas pilnvaru izmantošanu (2). Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 280/2004/EK (2004. gada 11. februā ris) par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopie nā (3). Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Lēmumu nepie ņem, ja nav sniegts atzinums.
NDV, kas jāpārskaita, ņem no NDV apjoma, kas noteikts 2. pantā Komisijas Lēmumā 2006/944/EK (2006. gada 14. decem bris), ar ko Kopienai un katrai dalībvalstij nosaka atbilstīgos emisiju līmeņus saskaņā ar Kioto protokolu un atbilstoši Padomes Lēmumam 2002/358/EK (4).
Pārskaitījums nepārsniedz 7 000 000 NDV kopapjomu.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.
(4) OV L 358, 16.12.2006., 87. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2010/778/ES (OV L 332, 16.12.2010., 41. lpp.).
II DaĻa
KOMPENSĒŠANA
4. pants
Šī daļa attiecas uz kompensēšanu, kas Horvātijai jānodrošina, ja atbilstīgi I daļas noteikumiem ir veikta NDV pārskaitīšana.
5. pants
1. Horvātija kompensē ikvienu tai pārskaitīto NDV, atbilstīgi šim pantam koriģējot saistības, kas tai noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK.
Jo īpaši par katru pārskaitīto NDV no Horvātijas ikgadējiem emisiju sadales apjomiem – tiklīdz tie ir noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punktu – saskaņā ar šo pantu atskaita līdzvērtīgu, oglekļa dioksīda ekvivalenta tonnās izteiktu apjomu.
2. Komisija publicē skaitļus attiecībā uz Horvātijas ikgadējiem emisiju sadales apjomiem, kas izriet no atbilstīgi 1. punktam veiktās atskaitīšanas.
NOBEIGUMA AKTS
I. NOBEIGUMA AKTA TEKSTS
1. Pilnvarotie, ko pilnvarojuši:
VIŅa MaJESTĀTE BEĻĢU KaRaLIS,
BULGĀRIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTS, ČEHIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTS, VIŅaS MaJESTĀTE DĀNIJaS KaRaLIENE,
VĀCIJaS FEDERaTĪVĀS REPUBLIKaS PREZIDENTS,
IGaUNIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTS,
ĪRIJaS PREZIDENTS,
GRIEĶIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTS, VIŅa MaJESTĀTE SPĀNIJaS KaRaLIS,
FRaNCIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTS, HORVĀTIJaS REPUBLIKa,
ITĀLIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTS,
KIPRaS REPUBLIKaS PREZIDENTS,
LaTVIJaS REPUBLIKaS VaLSTS PREZIDENTS,
LIETUVaS REPUBLIKaS PREZIDENTE,
VIŅa KaRaLISKĀ aUGSTĪBa LUKSEMBURGaS LIELHERCOGS, UNGĀRIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTS,
MaLTaS PREZIDENTS,
VIŅaS MaJESTĀTE NĪDERLaNDES KaRaLIENE,
aUSTRIJaS REPUBLIKaS FEDERĀLaIS PREZIDENTS,
POLIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTS, PORTUGĀLES REPUBLIKaS PREZIDENTS, RUMĀNIJaS PREZIDENTS,
SLOVĒNIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTS,
SLOVĀKIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTS,
SOMIJaS REPUBLIKaS PREZIDENTE,
ZVIEDRIJaS KaRaLISTES VaLDĪBa,
VIŅaS MaJESTĀTE LIELBRITĀNIJaS UN ZIEMEĻĪRIJaS aPVIENOTĀS KaRaLISTES KaRaLIENE,
sapulcējušies Briselē, divi tūkstoši vienpadsmitā gada devītajā decembrī, lai parakstītu Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Repub liku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Repub liku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Liel britānijas un Ziemeļīrijas apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai,
ir apliecinājuši to, ka turpmāk norādītie dokumenti ir izstrādāti un pieņemti Eiropas Savienības dalīb valstu un Horvātijas Republikas konferencē par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.
I. Līgums starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksem burgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, austrijas Repub liku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku,
Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas
apvienoto
Karalisti (Eiropas
Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk “Pievienošanās līgums”);
II. akts par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (turpmāk “Pievienošanās akts”);
III. Pievienošanās aktam pievienotie dokumenti:
a. I pielikums: To konvenciju un protokolu saraksts, kuriem Horvātijas Republika pievienojas līdz ar pievienošanos (kā minēts Pievienošanās akta 3. panta 4. punktā);
II pielikums: Šengenas acquis noteikumi, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā, kā arī akti, kas pieņemti atbilstīgi minētajam acquis vai kā citādi saistīti ar to, kuri no pievieno šanās ir saistoši un piemērojami Horvātijas Republikai (kā minēts Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā);
III pielikums: Pievienošanās akta 15. pantā minētais saraksts: iestāžu pieņemto aktu pielāgojumi; IV pielikums: Pievienošanās akta 16. pantā minētais saraksts: citi pastāvīgi noteikumi;
V pielikums: Pievienošanās akta 18. pantā minētais saraksts: pārejas posma pasākumi; VI pielikums: Lauku attīstība (kā minēts Pievienošanās akta 35. panta 2. punktā);
VII pielikums: Konkrētas saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies pievienošanās sarunās (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta otrajā daļā);
VIII pielikums: Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz kuģubūves nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā);
IX pielikums: Saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies attiecībā uz tērauda nozares pārstrukturēšanu (kā minēts Pievienošanās akta 36. panta 1. punkta trešajā daļā).
B. Protokols par dažiem pasākumiem, kas saistīti ar atbilstīgi apvienoto Nāciju Organizācijas Vispā rējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam piešķirto noteiktā daudzuma vienību iespējamu vienreizēju pārskaitīšanu Horvātijas Republikai, kā arī par attiecīgu kompensēšanu.
C. Līgums par Eiropas Savienību, Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, kā arī līgumi, ar ko tie grozīti vai papildināti, tostarp Līgums par
Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās Karalistes pievienošanos,
Līgums par Grieķijas Republikas pievienošanos, Līgums par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos, Līgums par austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos un Līgums par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Repub likas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos un Līgums par Bulgārijas Repub likas un Rumānijas pievienošanos horvātu valodā.
2. augstās līgumslēdzējas puses ir panākušas politisku vienošanos par vairākiem iestāžu pieņemtiem aktu pielāgojumiem, kas vajadzīgi sakarā ar pievienošanos, un aicina Padomi un Komisiju pieņemt šos pielā gojumus pirms pievienošanās saskaņā ar Pievienošanās akta 50. pantu, kā minēts Pievienošanās līguma 3. panta 4. punktā, tos vajadzības gadījumā papildinot un atjaunojot, lai ņemtu vērā Savienības tiesību aktu attīstību.
3. augstās līgumslēdzējas puses apņemas paziņot Komisijai un viena otrai visu informāciju, kas vajadzīga Pievienošanās akta piemērošanai. Vajadzības gadījumā šo informāciju sniedz laikus pirms pievienošanās dienas, lai tādējādi nodrošinātu Pievienošanās akta pilnīgu piemērošanu no pievienošanās dienas, jo īpaši attiecībā uz iekšējā tirgus darbību. Šajā sakarā īpaši svarīgs ir agrīns paziņojums par Horvātijas Republikas pieņemtajiem pasākumiem saskaņā ar Pievienošanās akta 47. pantu. Komisija var informēt Horvātiju par termiņu, ko tā uzskata par pietiekamu, lai saņemtu vai nodotu konkrētu informāciju.
Līdz šai parakstīšanas dienai augstajām līgumslēdzējām pusēm ir darīts zināms saraksts, kurā izklāstīti pienākumi attiecībā uz informāciju veterinārijas jomā.
4. Pilnvarotie ir ņēmuši vērā turpmāk norādītās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:
a. Pašreizējo dalībvalstu kopīgā deklarācija
Kopīgā deklarācija par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu
B. Dažādu pašreizējo dalībvalstu kopīgā deklarācija
Vācijas Federatīvās Republikas un austrijas Republikas kopīgā deklarācija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos – Horvātija
C. Pašreizējo dalībvalstu un Horvātijas Republikas kopīgā deklarācija Kopīgā deklarācija par Eiropas attīstības fondu
D. Horvātijas Republikas deklarācija
Horvātijas Republikas deklarācija par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz Horvātijas lauksaimnie cības zemes tirgus liberalizāciju
5. Pilnvarotie ir ņēmuši vērā šim Nobeiguma aktam pievienoto Vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu dažus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms pievienošanās.
Съставено в Брюксел на девети декември две хиляди и единадесета година. Hecho en Bruselas, el nueve de diciembre de dos mil once.
V Bruselu dne devátého prosince dva tisíce jedenáct.
Udfærdiget i Bruxelles den niende december to tusind og elleve. Geschehen zu Brüssel am neunten Dezember zweitausendelf.
Kahe tuhande üheteistkümnenda aasta detsembrikuu üheksandal päeval Brüsselis. 'Εγινε στις Βρυξέλλες, στις εννέα Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες έντεκα.
Done at Brussels on the ninth day of December in the year two thousand and eleven.
Fait à Bruxelles, le neuf décembre deux mille onze.
arna dhéanamh sa Bhruiséil, an naoú lá de mhí na Nollag an bhliain dhá mhíle agus a haon déag. Sastavljeno u Bruxellesu dana devetog prosinca godine dvije tisuće jedanaeste.
Fatto a Bruxelles, addì nove dicembre duemilaundici.
Briselē, divtūkstoš vienpadsmitā gada devītajā decembrī.
Priimta du tūkstančiai vienuoliktų metų gruodžio devintą dieną Briuselyje.
Xxxx Xxxxxxxxxxx, a kétezer-tizenegyedik év december havának kilencedik napján. Magħmul fi Brussell, fid-disa jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u ħdax.
Gedaan te Brussel, de negende december tweeduizend elf.
Sporządzono w Brukseli dnia dziewiątego grudnia roku dwa tysiące jedenastego. Feito em Bruxelas, em nove de Dezembro de dois mil e onze.
Întocmit la Bruxelles la nouă decembrie două mii unsprezece. V Bruseli dňa deviateho decembra dvetisícjedenásť.
V Bruslju, dne devetega decembra leta dva tisoč enajst.
Tehty Brysselissä yhdeksäntenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattayksitoista. Som skedde i Bryssel den nionde december tjugohundraelva.
Voor Zijne Majesteit de Koning der Belgen Pour Sa Majesté le Roi des Belges
Für Seine Majestät den König der Belgier
Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.
Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.
Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Haupt stadt.
За Република България
Za prezidenta České republiky
For Hendes Majestæt Danmarks Dronning
Für den Präsidenten der Bundesrepublik Deutschland
Eesti Vabariigi Presidendi nimel
Thar ceann Uachtarán na hÉireann For the President of Ireland
Για τον Πρόεδρο της Ελληνικής Δημοκρατίας
Por Su Majestad el Rey de España
Pour le Président de la République française
Za Republiku Hrvatsku
Per il Presidente della Repubblica italiana
Για τον Πρόεδρο της Κυπριακής Δημοκρατίας
Latvijas Republikas Valsts prezidenta vārdā –
Lietuvos Respublikos Prezidentės vardu
Pour Son altesse Royale le Grand-Duc de Luxembourg
a Magyar Köztársaság Elnöke részéről
Għall-President ta' Malta
Voor Hare Majesteit de Koningin der Nederlanden
Für den Bundespräsidenten der Republik Österreich
Za Prezydenta Rzeczypospolitej Polskiej
Pelo Presidente da República Portuguesa
Pentru Președintele României
Za predsednika Republike Slovenije
Za prezidenta Slovenskej republiky
Suomen Tasavallan Presidentin puolesta För Republiken Finlands President
För Konungariket Sveriges regering
For Her Majesty the Queen of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland
II. DEKLARĀCIJAS
a. PaŠREIZĒJO DaLĪBVaLSTU KOPĒJāS DEKLaRāCIJaS
Kopīgā deklarācija par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu
Pastāv izpratne, ka saskaņotās procedūras attiecībā uz to, kā Horvātijas Republika nākotnē pilnībā piemēros visus Šengenas acquis noteikumus – kā tās būs ietvertas Līgumā par Horvātijas pievienošanos Savienībai (“Horvātijas Pievienošanās līgums”) – neskar un neietekmē lēmumu, ko Padome pieņems par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā.
Padomes lēmumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā pieņem, pamatojoties uz procedūru, kas šajā sakarā ir noteikta Līgumā par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Savienībai, un saskaņā ar Padomes 2011. gada 9. jūnija secinājumiem par to, ka pabeigts izvērtēt Bulgārijas un Rumānijas gatavību īstenot Šengenas acquis visus noteikumus.
Saskaņotās procedūras par to, kā Horvātija nākotnē pilnībā piemēros visus Šengenas acquis noteikumus – kā tās būs ietvertas Horvātijas Pievienošanās līgumā – nerada nekādas juridiskas saistības, izņemot tās, kas noteiktas Horvātijas Pievienošanās līguma kontekstā.
B. DažāDU PaŠREIZĒJO DaLĪBVaLSTU KOPĪGā DEKLaRāCIJa
Vācijas Federatīvās Republikas un Austrijas Republikas kopīgā deklarācija par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos – Horvātija
Vienojoties ar Komisiju, Vācijas Federatīvā Republika un austrijas Republika uzskata, ka noteikumos par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, kuri iekļauti Pievienošanās akta V pielikuma 2. nodaļas 12. punktā vārdkopa “daži reģioni” attiecīgos gadījumos var nozīmēt arī visu valsts teritoriju.
C. PaŠREIZĒJO DaLĪBVaLSTU UN HORVāTIJaS REPUBLIKaS KOPĪGā DEKLaRāCIJa
Kopīgā deklarācija par Eiropas Attīstības fondu
Horvātijas Republika Eiropas attīstības fondam pievienosies, kad pēc tās pievienošanās Savienībai stāsies spēkā jaunā sadarbības daudzgadu finanšu shēma, un veiks ieguldījumu tajā no 1. janvāra otrajā kalendārajā gadā pēc tās pievienošanās dienas.
D. HORVāTIJaS REPUBLIKaS DEKLaRāCIJa
Horvātijas Republikas deklarācija par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz Horvātijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizāciju
Ņemot vērā Pievienošanās akta V pielikumā noteiktos pārejas posma pasākumus attiecībā uz lauksaimnie cības zemes iegādi, ko Horvātijas Republikā veic fiziskas un juridiskas personas no ES/EEZ,
ņemot vērā noteikumu, kurā paredzēts, ka Komisija pēc Horvātijas lūguma lemj par septiņu gadu pārejas posma pagarināšanu vēl par trīs gadiem, ja ir pietiekami pierādījumi, ka septiņu gadu pārejas posma beigās Horvātijas Republikas lauksaimniecības zemes tirgū būs nopietni traucējumi vai tam draudēs nopietni traucējumi,
Horvātijas Republika paziņo, ka – ja iepriekšminētais pārejas posma pagarinājums tiks piešķirts – tā centīsies veikt vajadzīgos pasākumus, lai līdz noteiktā trīs gadu laikposma beigām attiecīgajās teritorijās liberalizētu lauksaimniecības zemes iegādi.
III. VĒSTUĻU APMAIŅA
starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu dažus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms pievienošanās
Godātais kungs!
1. vēstule
Man ir tas gods norādīt uz jautājumu, kurš attiecas uz informācijas apmaiņas un apspriešanās procedūru, lai pieņemtu dažus lēmumus un citus pasākumus, kas jāveic laikposmā pirms Jūsu valsts pievienošanās Eiropas Savienībai, un kurš tika ierosināts pievienošanās sarunu gaitā.
ar šo es apstiprinu, ka Eiropas Savienība var piekrist šai procedūrai, ņemot vērā šīs vēstules pielikumā izklāstītos noteikumus, un šo procedūru attiecībā uz Horvātijas Republiku varētu piemērot no dienas, kad Pievienošanās konference paziņo, ka pievienošanās sarunas ir pilnīgi pabeigtas.
Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt šīs vēstules saturam.
ar cieņu,