LATVIJAS REPUBLIKAS UN EIROPAS KODOLPĒTĪJUMU ORGANIZĀCIJAS (CERN) LĪGUMS PAR CERN ASOCIĒTĀS DALĪBVALSTS STATUSA PIEŠĶIRŠANU

PROJEKTS 

LATVIJAS REPUBLIKAS

UN

EIROPAS KODOLPĒTĪJUMU ORGANIZĀCIJAS (CERN)

LĪGUMS

PAR

CERN ASOCIĒTĀS DALĪBVALSTS

STATUSA PIEŠĶIRŠANU

Latvijas Republika (“Latvija”), ko pārstāv Ministru prezidents

no vienas puses,

un

Eiropas Kodolpētījumu organizācija (“CERN” vai “Organizācija”), starpvaldību organizācija, kuras galvenā mītne atrodas Ženēvā, Šveicē, un kuru pārstāv ģenerāldirektors (“Ģenerāldirektors”),

no otras puses,

turpmāk kopā sauktas “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ:

konvenciju par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas izveidi un tai pievienoto finanšu protokolu, kas tika parakstīta 1953. gada 1. jūlijā, stājās spēkā 1954. gada 29. septembrī un tika grozīta 1971. gada 17. janvārī (“Konvencija”);

CERN padomes (“Padome”) 2010. gada 17. jūnija rezolūciju (kā izklāstīts ziņojuma CERN ģeogrāfiskās paplašināšanās ziņojuma 3. pielikumā, CERN/2918/Rev.), ar kuru tika izveidots asociētās dalībvalsts statuss;

Padomes 2018. gada 15. xxxxx xxxxxx (CERN/3342/RA/Rev.), ar kuru tika noteikti termiņi, kas piemērojami dažādiem asociētā biedra statusa iegūšanas procesa posmiem, lai racionalizētu minēto procesu;

Padomes 2019. gada 26. septembra lēmumu (CERN/3436/C/Rev.), saskaņā ar kuru Puses vienojas par asociētās dalībvalsts ikgadējo ieguldījumu, pienācīgi ņemot vērā to CERN lietotāju skaitu, kas saistīti ar šīs dalībvalsts universitātēm un institūtiem, kā arī tās infrastruktūru, ko izmanto Eiropas elementārdaļiņu fiziķi, vienmēr ievērojot nosacījumu, ka minētais ikgadējais ieguldījums ir vismaz 10% no valsts teorētiskā dalības ieguldījuma un kas jebkurā gadījumā atbilst vismaz minimālā ieguldījuma līmenim, kuru nosaka Padome¹;

nosacījumus, kas piemērojami asociētās dalībvalsts statusam (“Standarta noteikumi”), ko Padome pārskatīja 2019. gada 12. decembrī (CERN/3474/C),

IEVĒROJOT:

ilgtermiņa attiecības starp Organizāciju un Latviju, kā arī Latvijas veiksmīgo ieguldījumu CERN zinātniskās programmas īstenošanā, jo sevišķi pateicoties 2016. gadā noslēgtajam sadarbības līgumam (“Sadarbības līgums”) un tam pievienotajam P141 protokolam;

Latvijas pieteikumu asociētajai dalībai, ko CERN saņēma 2020. gada 24. februārī;

Padomes 2020. gada decembra sēdes novērtējumu, pamatojoties uz ekspertu darba grupas ziņojumu (CERN/3544/C), saskaņā ar kuru Latvija atbilst asociētās dalības kritērijiem;

Latvijas apstiprinājumu, kas izklāstīts vēstulē, kuru CERN saņēma [DATUMS] un ar kuru tā piekrīt šī Līguma (“Līgums”) nosacījumiem, kā arī Pušu starpā saskaņotajam ikgadējā finansiālā ieguldījuma apjomam;

Padomes [DATUMS] rezolūciju (CERN/…), kas nosaka, ka brīdī, kad stājas spēkā Līgums un Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kodolpētījumu organizācija (“Protokols”) attiecībā uz Latviju, Latvijai tiek piešķirts asociētās dalībvalsts statuss,

PUSES IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO:

I PANTS

Mērķis

Piemērojot Padomes iepriekš minētās rezolūcijas un lēmumus, Līgums, tostarp tā pielikums, kas ir neatņemama tā sastāvdaļa, nosaka asociētās dalībvalsts statusam noteiktās tiesības un pienākumus. Noslēdzot Līgumu, Latvija pieņem minētās tiesības un pienākumus, kā arī tās tiesības un pienākumus, kas izriet no Organizācijas tiesiskā regulējuma, kas jo īpaši noteikti Konvencijā, Protokolā, Organizācijas noteikumos un nolikumos un tās atbildīgo struktūru lēmumos.

II PANTS

Tiesības

II.1. Dalība CERN programmās

Latvija ir tiesīga piedalīties Organizācijas zinātniskajā programmā, kā arī tās apmācību un izglītības programmās.

II.2. Dalība Padomē un tās komiteju darbā

Padomes sēdes

Latvija ir tiesīga būt pārstāvēta saskaņā ar piemērojamo reglamentu, izņemot slēgtajās sanāksmēs. Latvijai nav balsstiesību, bet ir tiesības lūgt izteikties.

Finanšu komitejas sanāksmes

Latvija ir tiesīga būt pārstāvēta saskaņā ar piemērojamo reglamentu. Latvijai nav balsstiesību, bet ir tiesības lūgt izteikties. Jebkurš viedoklis, ko Latvija pauž jautājumā, kas ir Finanšu komitejas oficiāla balsojuma objekts, lai izteiktu ieteikumu Padomei, tiek reģistrēts un kopā ar ieteikumu tiek nosūtīts Padomei.

Zinātnes politikas komitejas sanāksmes

Latvija ir tiesīga nosūtīt pārstāvi kā novērotāju uz sanāksmēm, kas tiek sasauktas ierastajā darba režīmā.

II.3. Xxxxxxxxxx, viesdarbinieku un cita piesaistītā personāla iecelšanas tiesības

Saskaņā ar zemāk minētā II.5 pantu Latvijas pilsoņiem ir tiesības kļūt par darbiniekiem, kā arī par viesdarbiniekiem un citu piesaistīto personālu, ieskaitot studentus, noslēdzot līgumu uz noteiktu laiku. Minēto personu atlasi un iecelšanu amatā reglamentē Organizācijas nolikums par personālu, kā arī tās pamatprincipi un pamatnostādnes.

II.4. Tiesības uz sadarbību ar industriju

Ievērojot turpmāk xxxxxx XX.5pantu, uzņēmumi, kas piedāvā Latvijas izcelsmes preces un pakalpojumus, ir tiesīgi piedalīties CERN organizētajos iepirkumos, uz kuriem attiecas CERN iepirkuma noteikumi (kā noteikts CERN finanšu noteikumu īstenošanas kārtības 1. pielikumā), mutatis mutandis. Lai nodrošinātu pienācīgu saziņu un informācijas apmaiņu starp CERN un iepriekšminētajiem uzņēmumiem, Latvija var iecelt koordinatoru sadarbībai ar industrijas pārstāvjiem.

II.5. Maksimālā summa un piemērošanas kārtība

II.3pantā minētais ieceltais personāls un II.4 pantā minēto līgumu kopējā finansiālā vērtība vispārīgi nedrīkst pārsniegt Līgumā noteikto Latvijas ikgadējā finansiālā ieguldījuma summu. Maksimālās summas piemērošanas kārtība ir noteikta pielikumā. Šis pants neregulē to, vai maksimālā summa var tikt vai tiks sasniegta.

III PANTS

Pienākumi

III.1. Finansiālais ieguldījums Organizācijā

Latvijas ikgadējais ieguldījums Organizācijas darbības finansēšanā ir 10 % no tās teorētiskā dalībvalsts ieguldījuma, taču tas nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par Padomes noteikto minimālā ieguldījuma līmeni. Minētais minimālā ieguldījuma līmenis 2019. gadā bija 1 miljons Šveices franku, kas, sākot ar 2020. gadu, ik gadu tiek indeksēts saskaņā ar Organizācijas budžetam piemēroto izmaksu svārstību indeksu.

Pirmajā gadā Latvijas ieguldījumu aprēķina un proporcionāli nosaka par ceturksni, kas sākas ar to ceturksni, kurā stājas spēkā Līgums. Pēc tam ieguldījums ir veicams pilnā apmērā par katru finanšu gadu, pat ja asociētās dalībvalsts statuss uz Latvijas attiecas īsāku laikposmu.

III.2. Privilēģiju un neaizskaramības piešķiršana

Lai nodrošinātu Organizācijas netraucētu darbību, vienlīdzīgu attieksmi pret un starp tās darbībā iesaistītajām valstīm, kā arī Organizācijas personāla neatkarību, Latvija bez atrunām pievienojas Protokolam.

Tās pievienošanās dokumentu deponē UNESCO ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc dienas, kad Puses parakstījušas Līgumu. Saskaņā ar Protokola 24.2. pantu tas stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc minētā deponējuma.

III.3. Asociētās dalībvalsts statusa periodiska pārskatīšana

Padome regulāri, parasti ik pēc pieciem (5) gadiem, izvērtē, vai Latvija joprojām atbilst asociētās dalībvalsts kritērijiem un pilda asociētās dalībvalsts pienākumus. Šajā nolūkā Padome izveido darba grupu. Latvija apņemas minētajai darba grupai iesniegt failu, kas satur CERN ģeogrāfiskās paplašināšanās ziņojuma (CERN/2918/Rev.) 2. pielikumā norādīto informāciju, kā arī jebkuru citu Padomes pieprasīto informāciju. Pēc tam darba grupa veic faktu vākšanas misiju Latvijā, lai pārbaudītu Latvijas sniegto informāciju un sagatavotu ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti. Šo ziņojumu nosūta Latvijai komentāru sniegšanai un pēc tam iesniedz Padomei.

IV PANTS

Stāšanās spēkā

IV.1. Līguma stāšanās spēkā

Līgums stājas spēkā ar dienu, kad Ģenerāldirektors saņem Latvijas paziņojumu par to, ka Latvija bez atrunām ir pabeigusi tai piemērojamās iekšējās apstiprināšanas procedūras. Minētais paziņojums ir jāsaņem ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc dienas, kad Puses parakstījušas Līgumu.

IV.2. Asociētās dalībvalsts statusa stāšanās spēkā

Latvijas kā asociētās dalībvalsts statuss, ieskaitot no minētā statusa izrietošās tiesības un pienākumus, stājas spēkā ar brīdi, kad attiecībā uz Latviju ir stājusies spēkā gan Līgums, gan Protokols.

Minētais statuss paliek spēkā bez termiņa ierobežojuma, vienlaicīgi ņemot vērā V pantu, kas ir izklāstīts turpmāk tekstā.

V PANTS

Asociētās dalības izbeigšana

V.1. Izbeigšana pēc Latvijas iniciatīvas

Latvija var jebkurā Līguma termiņa laikā lūgt Padomi izbeigt Latvijas kā asociētās dalībvalsts statusu, nosūtot rakstisku paziņojumu Ģenerāldirektoram. Pēc tam Padome pieņem lēmumu par Latvijas statusa izbeigšanu. Izbeigšana stājas spēkā tā finanšu gada beigās, kas seko pēc iepriekšminētā paziņojuma gada, ja vien Puses nevienojas par agrāku izbeigšanas datumu. 

Ja pēc iepriekšminētā Padomes lēmuma Latvija nolemj denonsēt Protokolu saskaņā ar tā 27. pantu, šāda denonsēšana stājas spēkā viena gada laikā pēc dienas, kad UNESCO saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu, ja vien paziņojumā nav norādīts vēlāks datums. 

V.2. Izbeigšana pēc Padomes iniciatīvas

Padome var jebkurā Līguma termiņa laikā pieņemt lēmumu izbeigt Latvijas kā asociētās dalībvalsts statusu, ja Latvija vairs neatbilst piemērojamiem kritērijiem vai ja tā būtiski nepilda pienākumus, kas tai ir noteikti saskaņā ar Līgumu. Izbeigšana stājas spēkā ar Padomes noteikto datumu.

Ja pēc iepriekšminētā Padomes lēmuma Latvija nolemj denonsēt Protokolu saskaņā ar tā 27. pantu, šāda denonsēšana stājas spēkā viena gada laikā pēc dienas, kad UNESCO saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu, ja vien paziņojumā nav norādīts vēlāks datums. 

V.3. Izbeigšana pēc kopīgas iniciatīvas

Puses var jebkurā Līguma termiņa laikā pēc kopīgas iniciatīvas pieņemt lēmumu, ka Padomei ir jāizbeidz Latvijas kā asociētās dalībvalsts statuss. Izbeigšana stājas spēkā tā finanšu gada beigās, kas seko pēc gada, kurā Puses ir vienojušās par izbeigšanu, ja vien Puses nevienojas par agrāku izbeigšanas datumu. 

Ja pēc iepriekšminētā kopīgi pieņemtā lēmuma Latvija nolemj denonsēt Protokolu saskaņā ar tā 27. pantu, šāda denonsēšana stājas spēkā viena gada laikā pēc dienas, kad UNESCO saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu, ja vien paziņojumā nav norādīts vēlāks datums. 

V.4. Izbeigšanas sekas

Ja vien nepastāv cita vienošanās, Latvijas kā asociētās dalībvalsts statusa izbeigšana nesamazina pienākumus, kas Latvijai ir noteikti saskaņā ar Līgumu, attiecībā uz laikposmu līdz brīdim, kad izbeigšana ir stājusies spēkā. Neatkarīgi no V.1.–V.3. pantos minētā, Latvijas piešķirtās privilēģijas un neaizskaramība paliek spēkā attiecībā uz jebkādām darbībām, kas tiek veiktas, īstenojot Līgumu.

VI PANTS

Dažādi noteikumi

VI.1. Latvijas pārstāvniecība

Latvija Ģenerāldirektoram paziņo tās iestādes nosaukumu un tā/to darbinieka/-ku vārdus, ko tā ir iecēlusi, lai pārstāvētu Latviju Līguma izpildei, kā arī tās pārstāvjus, kas piedalās Padomes un tās komiteju sanāksmēs.

VI.2. Saistība ar citiem līgumiem

Līgums ar tās spēkā stāšanās dienu atceļ un aizstāj Līguma preambulā minēto Sadarbības līgumu. Neatkarīgi no iepriekš minētā, ja vien Puses nav vienojušās citādi, Sadarbības līguma ieviešanas mehānismu (protokolu un/vai papildinājumu) turpina piemērot līdz brīdim, kad darbības, uz kurām attiecas minētais ieviešanas mehānisms, ir pilnībā izpildītas. Tiek pieņemts, ka visus strīdus, kas izriet no minēto ieviešanas mehānismu īstenošanas, risina saskaņā ar Sadarbības līgumu.

VI.3. Piemērojamie tiesību akti

Līguma noteikumus interpretē saskaņā ar to patieso nozīmi un mērķi, vienlaicīgi ievērojot CERN tiesisko regulējumu, kā tas jo īpaši ir noteikts Konvencijā, Protokolā, Organizācijas noteikumos un nolikumos un tās atbildīgo struktūru lēmumos.

VI.4. Strīdi

Jebkuru strīdu, kas rodas starp Pusēm saistībā ar Līguma piemērošanu vai interpretāciju, kas nav atrisināts ar mierizlīgumu, jebkura Puse var iesniegt starptautiskajai šķīrējtiesai, atbilstoši piemērojot Protokola 19. pantu.

VI.5. Noteikumi, kas ir spēkā pēc izbeigšanas

Iepriekš tekstā izklāstītais V.4 pants, kā arī VI.2 -4 pants neatkarīgi no izbeigšanas iemesla ir spēkā arī pēc Līguma darbības beigām.

Sagatavota divos eksemplāros angļu, franču un latviešu valodā, pieņemot, ka interpretācijas problēmu vai pretrunu gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Latvijas Republikas vārdā Eiropas Kodolpētījumu organizācijas vārdā

……………………….. …………………………………..

Xxxxxx Xxxxxxxxx Xxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxx,

Ministru prezidents Ģenerāldirektore

Parakstīts …….. Parakstīts………..

PIELIKUMS

Personāla iecelšanas un sadarbības ar industriju maksimālā apjoma īstenošanas kārtība

Maksimālais apjoms

Vispārīgā gadījumā pasūtījumu, līgumu un amatu kopējā gada finanšu vērtība nedrīkst pārsniegt Latvijas finansiālā ieguldījuma apmēru Organizācijā par attiecīgo finanšu gadu.

CERN pastāvīgi uzrauga un reģistrē to iepirkumu un personāla saistību apjomu, kas CERN rodas attiecībā pret Latviju, un salīdzina šo summu ar finansiālo ieguldījumu, ko Latvija maksā CERN par attiecīgo finanšu gadu.

Saistību aprēķins

Saistības ietver veiktos maksājumus, kā arī saistības, kas radušās attiecīgajā gadā, bet vēl nav apmaksātas. Šo informāciju sniedz attiecīgie CERN dienesti.

Saistību iepirkumu daļu aprēķina, izmantojot to pašu metodoloģiju, ko izmanto, lai aprēķinātu dalībvalstu ienākumus no industrijas iesaistes.

Saistību personāla daļu aprēķina, saskaitot izmaksas par resursiem, kas tiek iekasētas par labu CERN finansētajai daļai no darbinieku un viesdarbinieku budžeta, kā arī no studentu un cita personāla budžeta.

Korektīvie pasākumi

Ja un kad saistību apjoms tuvojas, ir sasniedzis vai atbilstoši attiecīgajam gadījumam pārsniedz Latvijas finansiālo ieguldījumu Organizācijā par attiecīgo finanšu gadu, CERN ir jāveic korektīvie pasākumi. Īstenojot minētos pasākumus, Latvijas uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas piedāvā Latvijas izcelsmes preces un pakalpojumus, var tikt apturētas tiesības piedalīties cenu aptaujās un iepirkumos, var tikt izvērtēta attiecīgo pasūtījumu un līgumu piešķiršana, kā arī pārskatītas Latvijas pilsoņu tiesības tikt ieceltiem par darbiniekiem, viesdarbiniekiem un studentiem, līdz brīdim, kad saistību apjoms kļūst mazāks par Latvijas finansiālo ieguldījumu Organizācijā attiecīgajā finanšu gadā. Apturēšana neattiecas uz esošajām saistībām vai dalību jau publicētājās cenu aptaujās, iepirkumos vai amata konkursos.

Finansiālā ieguldījuma nemaksāšana

Ja dienā, kad tiek publicēts Organizācijas gadskārtējais progresa ziņojums, Latvija nav pilnā apmērā apmaksājusi finansiālā ieguldījuma summu par iepriekšējo gadu, tās tiesības tiek apturētas līdz brīdim, kad CERN saņem maksājamo summu.

Asociētās dalībvalsts statusa izbeigšana

Ja un kad tiek paziņots par Latvijas kā asociētās dalībvalsts statusa izbeigšanu vai Organizācija un Latvija ir vienojušās par šādu izbeigšanu, Organizācijas jauno saistību ilgums nedrīkst pārsniegt laikposmu, kad minētā izbeigšana stājas spēkā.

1 Minētais minimālā ieguldījuma līmenis 2019. gadā bija 1 miljons Šveices franku, kas, sākot ar 2020. gadu, ik gadu tiek indeksēts saskaņā ar Organizācijas budžetam piemēroto izmaksu svārstību indeksu.

IZMsl_220221_CERN