NOLĪGUMS


22002a0430(06)


L 114/430


EIROPAS KOPIENU OFICIĀLAIS VĒSTNESIS


30.4.2002.



NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par atsevišķiem valsts iepirkuma aspektiem

EIROPaS KOPIENa (še turpmāk – “Kopiena”), no vienas puses, un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJa (še turpmāk – “Šveice”), no otras puses,

še turpmāk – “Puses”;


ŅEMOT VĒRĀ īstenotos centienus un saistības, kuras uzņēmušās puses, lai liberalizētu savu attiecīgo valsts iepirkumu tirgu, it īpaši 1994. gada 15. aprīlī Marakešā noslēdzot Valsts iepirkuma nolīgumu (VIN), kas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī, un pieņemot valsts likumdošanas aktus, kas paredz ar progresīvas liberalizācijas palīdzību efektīvi atvērt tirgu valsts iepirkuma jomā,


ŅEMOT VĒRĀ 1994. gada 25. marta un 5. maija vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Komisiju un Šveices Federālo ārējo ekonomisko lietu biroju,


ŅEMOT VĒRĀ 1972. gada 22. jūlijā noslēgto Šveices un Kopienas Nolīgumu, VĒLOTIES uzlabot un paplašināt attiecīgo VIN 1. papildinājuma pielikumu darbības jomu,

VĒLOTIES arī sekot liberalizācijas centieniem, savstarpēji vienojoties par piekļuvi piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti ar telekomunikāciju operatoriem un dzelzceļa uzņēmumiem, ar uzņēmumiem, kuri darbojas enerģētikas nozarē, kas nav saistīta ar elektroenerģiju, un ar privātiem uzņēmumiem, kas nodrošina komunālo pakalpojumu sniegšanu, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, kuras piešķīrusi kompetenta valsts institūcija, un kas darbojas dzeramā ūdens, elektroenerģijas, pilsētu transporta, lidostu un jūras vai iekšējo ostu sektorā,


IR VIENOJUŠĀS PaR TURPMĀKO.


1. NODaĻa


PASAULES TIRDZNIECĪBAS ORGANIZĀCIJAS IETVAROS NOLĒGTĀ VALSTS IEPIRKUMA NOLĪGUMA DARBĪBAS JOMAS PAPLAŠINĀŠANA


1. pants


Kopienas pienākumi


1. Lai Kopiena papildinātu un paplašinātu darbības jomu savām saistībām attiecībā uz Šveici saskaņā ar Valsts iepirkuma nolī- gumu (VIN), kas noslēgts 1994. gada 15. aprīlī Pasaules tirdznie- cības organizācijas (PTO) ietvaros, tā apņemas VIN pielikumos un

1. papildinājuma vispārējās piezīmēs izdarīt šādus grozījumus:


svītrot norādi uz “Šveici” vispārējās piezīmes Nr. 2 pirmajā ievil- kumā, tādējādi ļaujot Šveices piegādātājiem un pakalpojumu snie- dzējiem saskaņā ar XX pantu apstrīdēt 2. pielikuma 2. punktā uzskaitīto Kopienas uzņēmumu piešķirtos līgumus.

2. Kopiena viena mēneša laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā par šiem grozījumiem ziņo PTO Sekretariātam.


2. pants


Šveices pienākumi


1. Lai Šveice papildinātu un paplašinātu darbības jomu savām saistībām attiecībā uz Kopienu saskaņā ar VIN, tā apņemas VIN pielikumos un 1. papildinājuma vispārējās piezīmēs veikt šādus grozījumus:


Iestarpināt 2. pielikuma “Uzņēmumu sarakstā” jaunu punktu, kas seko 2. punktam:


“3. apgabala un pašvaldības līmeņa valsts iestādes un dienesti.”


2. Šveice viena mēneša laikā pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā šos grozījumus paziņo PTO sekretariātam.



II NODaĻa


TELEKOMUNIKĀCIJU OPERATORU UN DZELZCEĻA UZŅĒ- MUMU UN ATSEVIŠĶU KOMUNĀLO PAKALPOJUMU UZŅĒ- MUMU PIEŠĶIRTAIS IEPIRKUMS


3. pants


Mērķi, definīcijas un darbības joma


1. Šā Nolīguma mērķis ir nodrošināt abu pušu piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem savstarpēju, pārredzamu un nediskri- minējošu piekļuvi preču un pakalpojumu, tajā skaitā būvniecības pakalpojumu, iepirkumam, kuru veic telekomunikāciju operato- ri, dzelzceļa uzņēmumi, uzņēmumi, kas darbojas enerģētikas nozarē, kas nav saistīta ar elektroenerģiju, kā arī abu pušu privā- tie komunālo pakalpojumu uzņēmumi.


2. Šajā nodaļā:


a) “telekomunikāciju operatori” (še turpmāk “TO”) ir uzņēmumi, kas piegādā vai ekspluatē valsts sakaru tīklus vai sniedz vienu vai vairākus sakaru pakalpojumus un kas ir vai nu publiska institūcija vai publisks uzņēmums, vai arī darbojas, pamatojo- ties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, kuras šīs darbības veikšanai nodrošina vienas no pušu kompetentā iestāde;


b) “publisks telekomunikāciju tīkls” ir sabiedrībai pieejama sakaru infrastruktūra, kas nodrošina signālu pārraidi pa vadiem, mikroviļņiem, optiskiem līdzekļiem vai citiem elek- tromagnētiskiem līdzekļiem starp diviem noteiktiem tīkla pie- slēgumpunktiem;


c) “Telekomunikāciju pakalpojumi” ir pakalpojumi, kuru snieg- šanu pilnīgi vai daļēji veido signālu izplatīšana un to maršru- tēšana publiskajā telekomunikāciju tīklā ar telekomunikāciju procesu palīdzību, izņemot radio apraidi un televīziju;


d) “dzelzceļa uzņēmumi” (še turpmāk “DzU”) ir līgumslēdzēji, kas ir vai nu publiskas institūcijas vai publiski uzņēmumi, vai dar- bojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, kuras šīs darbības veikšanai nodrošina vienas no pušu kompetentā iestāde, un kuru darbībā ietilpst tādu tīklu ekspluatācija, kas paredzēti komunālo pakalpojumu nodrošināšanai dzelzceļa pārvadājumu jomā;


e) “uzņēmumi, kuri darbojas enerģētikas nozarē, kas nav saistīta ar elektroenerģiju” ir līgumslēdzēji, kas ir vai nu publiskas institūcijas vai publiski uzņēmumi, vai darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, kuras šīs darbības veik- šanai nodrošina vienas no pušu kompetentā iestāde, un kuru darbībā ietilpst viena no i) un ii) punktā minētajām darbībām vai šo darbību kombinācija:

i) komunālo pakalpojumu sniegšanai paredzētu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija saistībā ar gāzes vai sil- tuma ražošanu, transportēšanu vai piegādi, vai arī gāzes vai siltuma apgādi šādiem tīkliem; vai


ii) noteikta ģeogrāfiska apgabala ekspluatācija ar nolūku meklēt vai iegūt naftu, gāzi, ogles vai citu cieto kurināmo;


f) privāti uzņēmumi ir līgumslēdzēji uzņēmumi, uz kuriem neat- tiecas VIN, bet kas darbojas, pamatojoties uz īpašām vai eks- kluzīvām tiesībām, kuras šīs darbības veikšanai nodrošinājusi vienas no pušu kompetentā iestāde, un kuru darbībā ietilpst viena no darbībām, kas minēta no i) līdz v) punktam, vai šo darbību kombinācija:


i) komunālo pakalpojumu sniegšanai paredzētu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, transportēšanu vai piegādi, vai arī šo tīklu apgādi ar dzeramo ūdeni;


ii) sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai paredzētu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, transportēšanu vai piegādi, vai arī šo tīklu apgādi ar elektroenerģiju;


(iii) gaisa pārvadājumu uzņēmumu nodrošināšana ar lidostu pakalpojumiem vai citiem terminālu pakalpojumiem;


iv) jūras vai iekšējo ūdensceļu pārvadājumu uzņēmumu nodrošināšana ar jūras vai iekšējām ostām vai citiem ter- minālu pakalpojumiem;


(v) tādu tīklu apsaimniekošana, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumus pilsētas dzelzceļa, automātisko sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai kabeļu transporta jomā.


3. Šis Nolīgums attiecas uz tiem likumiem, regulām un praksi, kas saistīti ar iepirkumiem, kurus veic šajā pantā noteiktie un no I līdz IV pielikumam precizētie Līgumslēdzēju pušu telekomuni- kāciju operatori (TO) un dzelzceļa uzņēmumi (DzU), uzņēmumi, kuri darbojas enerģētika sektorā, nesaistītā ar elektroenerģiju, un privātie komunālo pakalpojumu uzņēmumi (še turpmāk “piešķīrējuzņēmumi”), kā arī uz visiem iepirkuma līgumiem, kurus piešķir šie piešķīrējuzņēmumi.


4. 5. un 6. pants attiecas uz līgumiem vai līgumu sērijām, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir ne mazāk kā:


a) gadījumos, kad līgumus piešķir telekomunikāciju operatori:


i) 600 000 EUR vai ekvivalenta vērtība, kas izteikta SDR, pie- gādes un pakalpojumu līgumiem;


ii) 5 000 000 EUR vai ekvivalenta vērtība, kas izteikta SDR, būvdarbu līgumiem;


b) gadījumos, kad līgumus piešķir dzelzceļa uzņēmumi (DzU) un uzņēmumi, kas darbojas enerģētikas nozarē, kas nav saistīta ar elektroenerģiju:


i) 400 000 EUR vai ekvivalenta vērtība, kas izteikta SDR, pie- gādes un pakalpojumu līgumiem;


ii) 5 000 000 EUR ekvivalenta vērtība, kas izteikta SDR, būv- darbu līgumiem;


c) kas līgumus piešķir privātie komunālo pakalpojumu uzņē- mumi:


i) 400 000 SDR vai ekvivalenta vērtība, kas izteikta eiro, pie- gādes un pakalpojumu līgumiem;


ii) 5 000 000 SDR vai ekvivalenta vērtība, kas izteikta eiro, būvdarbu līgumiem.


Eiro konvertācija SDR notiek atbilstoši procedūrām, kuras pare- dzētas Valsts iepirkuma nolīgumā (VIN).


5. Šī nodaļa neattiecas uz līgumiem, kurus piešķir telekomunikā- ciju operatori ar nolūku veikt iepirkumus, kas tiem ļautu sniegt vienu vai vairākus telekomunikāciju pakalpojumus, ja arī citi uzņēmumi saskaņā ar identiskiem nosacījumiem var sniegt tādus pašus pakalpojumus tajā pašā ģeogrāfiskajā teritorijā. Katra Līgumslēdzēja puse par līdzīgiem līgumiem nekavējoties informē otru pusi. Tiklīdz kā attiecīgās nozares ir liberalizētas, šis notei- kums saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem attiecas arī uz līgu- miem, ko piešķir dzelzceļa uzņēmumi (DzU), uzņēmumi, kuri darbojas enerģētikas nozarē, kas nav saistīta ar elektroenerģiju, un privātie komunālo pakalpojumu uzņēmumi.


6. attiecībā uz pakalpojumiem, tostarp būvniecības pakalpoju- miem, šo Nolīgumu piemēro tiem uzņēmumiem, kas iekļauti šā Nolīguma VI un VII pielikumā.


7. Šis Nolīgums neattiecas uz piešķīrējuzņēmumiem, ja tie atbilst nosacījumiem, kas Šveicei izvirzīti VI un VIII pielikumā un Kopie- nai – 2. panta 4. punktā, 2. panta 5. punktā, 3. pantā, 6. panta

1. punktā, 7. panta 1. punktā, 9. panta 1. punktā, 10., 11.,

12. pantā un 13. panta 1. punktā Direktīvā 93/38/EEK, kurā jau- nākie grozījumi izdarīti ar 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/4/EK (OV L 101, 4.4.1998., 1. lpp.).


Nolīgums neattiecas arī uz dzelzceļa uzņēmumu piešķirtajiem līgumiem, ja tie noslēgti ar mērķi iepirkt vai nomāt produktus, kas ļautu refinansēt piegādes līgumus, kas piešķirti saskaņā ar šā Nolī- guma noteikumiem.


4. pants


Iepirkuma procedūras


1. Līgumslēdzējas puses nodrošina, lai iepirkuma procedūras un līgumu piešķiršanas prakse, kuru ievēro abu pušu piešķīrējuzņēmumi, atbilstu nediskriminācijas, pārredzamības un

taisnīguma principiem. Šīm procedūrām un praksei jāatbilst vis- maz šādiem nosacījumiem:


a) uzaicinājums uz konkursu notiek, publicējot paziņojumu par plānoto konkursu, paziņojumu par konkursa projektu vai paziņojumu sakarā ar pastāvošo kvalifikācijas sistēmu. Šos paziņojumus vai arī tajos iekļauto vissvarīgāko elementu kop- savilkumu publicē vismaz vienā no VIN oficiālajām valodām valsts līmenī, no vienas puses, Šveices gadījumā, no otras puses

– Kopienas līmenī. Tajos jāiekļauj visa nepieciešamā informā- cija par paredzēto iepirkumu, tajā skaitā, ja iespējams, infor- mācija par līgumu piešķiršanas procedūru, kāda tiks piemēro- ta;


b) termiņiem jābūt noteiktiem tā, lai piegādātāji vai pakalpojumu sniedzēji varētu sagatavot un iesniegt savus piedāvājumus;


c) lai pretendenti varētu iesniegt vērā ņemamus piedāvājumus, konkursa dokumentācijā ietvers visu nepieciešamo informāci- ju, it sevišķi tehniskās specifikācijas, kā arī atlases un piešķir- šanas kritērijus. Konkursa dokumentācija piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem tiks nosūtīta pēc pieprasījuma;


d) atlases kritēriji nedrīkst būt diskriminējoši. Kvalifikācijas sis- tēma, kuru piemēro piešķīrējuzņēmumiem, ir jāveido, balsto- ties uz iepriekš noteiktiem un nediskriminējošiem kritērijiem, un par līdzdalības procedūru un nosacījumiem tiek informēts pēc pieprasījuma;


e) kritēriji, pēc kuriem tiek piešķirts līgums, ir vai nu ekonomiskā izdevība, kas ietver konkrētus novērtējuma kritērijus, tādus kā piegādes termiņš, izpildes termiņš, rentabilitāte, kvalitāte, teh- niskā vērtība, garantijas apkalpošana, saistības attiecībā uz rezerves detaļu nodrošināšanu, cenu u.c., vai arī vienīgais kri- xxxxxx, lai piedāvājumam būtu viszemākā cena.


2. Līgumslēdzējas puses nodrošina arī to, lai tehniskās specifikā- cijas, kuras konkursa dokumentācijā noteikuši piešķīrējuzņēmumi, tiek izvirzītas galvenokārt attiecībā uz pro- dukta efektivitātes rādītājiem, nevis uz tā projektēšanu vai aprak- stošajām īpašībām. Šīs specifikācijas ir jāpamato ar starptautiska- jiem standartiem vai, ja tādi nav ieviesti, ar valsts tehniskajiem noteikumiem, atzītiem valsts standartiem vai atzītiem būvniecī- bas noteikumiem. Ja tehniskās specifikācijas ir pieņemtas vai pie- mērotas ar nolūku vai mērķi radīt liekus šķēršļus kādas puses piešķīrējuzņēmuma preču vai pakalpojumu iepirkumam no otras puses un šādu preču vai pakalpojumu tirdzniecībai abu pušu star- pā, tad šādas tehniskās specifikācijas ir aizliegtas.


5. pants


Apstrīdēšanas procedūra


1. Puses ievieš nediskriminējošas, raitas, pārredzamas un efektī- vas procedūras, kas ļauj piegādātājiem un pakalpojumu sniedzē- jiem apstrīdēt iespējamos Nolīguma pārkāpumus, kas pieļauti tā iepirkuma kontekstā, kurā viņi ir vai ir bijuši ieinteresēti. Tiek pie- mērotas V pielikumā noteiktās procedūras.



2. Līgumslēdzējām pusēm jānodrošina, lai attiecīgie piešķīrējuzņēmumi vismaz trīs gadus saglabātu visu dokumentā- ciju, kas attiecas uz līgumu piešķiršanas procedūrām, kas paredzē- tas šajā nodaļā.


3. Pusēm jānodrošina, lai lēmumi, kurus pieņem instances, kas atbild par apstrīdēšanas procedūru, tiktu pareizi izpildīti.


III NODaĻa


VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI


6. pants


Nediskriminācijas princips


1. Puses nodrošina, lai savā iepirkuma līgumu piešķiršana praksē un procedūrās, kad iepirkuma vērtība pārsniedz 3. panta

4. punktā noteiktos vērtību sliekšņus, attiecīgajā teritorijā reģistrētie piešķīrējuzņēmumi:


a) pret otras puses precēm, pakalpojumiem, piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem izturas tikpat labvēlīgi kā pret:


i) vietējām precēm, pakalpojumiem, piegādātājiem un pakal- pojumu sniedzējiem; vai


ii) trešo valstu precēm, pakalpojumiem, piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem;


b) pret savas valsts teritorijā reģistrētiem piegādātājiem vai pakal- pojumu sniedzējiem izturas tikpat labvēlīgi kā pret citiem savas valsts teritorijā reģistrētiem piegādātājiem vai pakalpo- jumu sniedzējiem, neņemot vērā to saistību ar otras Līgumslē- dzējas puses fiziskajām vai juridiskajām personām, kuru īpa- šumtiesības vai kontroli pār tām cits attiecīgajā valstī reģistrētais pārvadātājs vai pakalpojumu sniedzējs varētu uzskatīt par neizdevīgām;


c) neizturas diskriminējoši pret savas valsts teritorijā reģistrētiem piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem tādēļ, ka piegādā- tajai precei vai pakalpojumam ir otras Puses izcelsme;


d) nepieprasa kompensācijas ne par preču, pakalpojumu, piegā- dātāju vai pakalpojumu sniedzēju kvalificēšanu vai atlasi, ne par piedāvājumu novērtēšanu un līgumu piešķiršanu.


2. Puses apņemas nepieprasīt, lai kompetentās iestādes vai piešķīrējuzņēmumi tiešā vai netiešā veidā rīkotos diskriminējoši. Orientējošs saraksts, kurā noteiktas tās jomas, kurās šāda diskri- minācija ir iespējama, ir iekļauts X pielikumā.

3. attiecībā uz procedūrām un praksi, saskaņā ar kurām piešķir iepirkumu līgumus, kuru vērtības sliekšņi ir zemāki nekā tas ir noteikts 3. panta 4. punktā, Līgumslēdzējas puses apņemas veici- nāt savus piešķīrējuzņēmumus, lai tie pret otras Puses piegādātā- jiem un pakalpojumu sniedzējiem izturas saskaņā ar 1. punkta noteikumiem. Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā tiks veikta atkā- rota šā noteikuma darbības izvērtēšana, ņemot vērā savstarpējo attiecību rezultātā gūto pieredzi. Šajā nolūkā apvienotā komiteja sastādīs sarakstu, kas atspoguļo situācijas, kurās piemēro šajā

6. pantā ietverto principu.


4. Principi, kas izklāstīti 1. punktā, it īpaši a) apakšpunkta i) daļā, kā arī 2. un 3. punktā neskar pasākumus, kas kļuvuši nepiecie- šami sakarā ar Kopienas integrācijas procesu, Kopienas iekšējā tir- gus ieviešanu un darbību, ka arī sakarā ar Šveices vietējā tirgus attīstību. Tādā pašā veidā šie principi, it īpaši tie, kas izklāstīti

a) apakšpunkta ii) daļā, neskar atvieglojumu režīmu, kas piešķirts saskaņā ar jau pastāvošajiem vai paredzamajiem nolīgumiem reģionālās ekonomiskās integrācijas jomā. Tomēr šā noteikuma piemērošana nedrīkst apdraudēt šā Nolīguma izpildi. Pasākumi, uz kuriem attiecas šis punkts, ir uzskaitīti IX pielikumā; katra Līgumslēdzēja puse var brīdināt par turpmākiem pasākumiem, kas atbilst šim punktam. Konsultācijas notiks pēc vienas no pušu pieprasījuma apvienotajā komitejā, lai nodrošinātu pienācīgu šā Nolīguma īstenošanu.


7. pants


Informācijas apmaiņa


1. Tik lielā mērā, cik tas nepieciešams efektīvai II nodaļas īsteno- šanai, Līgumslēdzējas puses informē viena otru par grozījumiem, kurus paredz attiecīgajā likumdošanā, kas ietilpst vai varētu ietilpt šā Nolīguma piemērošanas jomā (direktīvu priekšlikumi, likumu, rīkojumu projekti un Starpkantonu konkordāta grozījumu pro- jekti).


2. Puses informē viena otru arī par jebkuru citu jautājumu, kas attiecas un šā Nolīguma interpretāciju un piemērošanu.


3. Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo to “kontaktpunktu” vārdus un adreses, kuru pienākums ir sniegt informāciju par likuma normām, kas ietilpst šā Nolīguma un VIN piemērošanas jomā, tostarp vietējā līmenī.


8. pants


Uzraudzības iestāde


1. Neatkarīga iestāde pārrauga, kā katra puse īsteno Nolīgumu. Šī iestāde ir tiesīga pieņemt visas sūdzības vai pretenzijas, kas sais- tītas ar šā Nolīguma piemērošanu, un ātri un efektīvi rīkoties.


2. Ne vēlāk ka divus gadus pēc šā Nolīguma stāšanās spēkā, iestāde ir tiesīga arī uzsākt tiesvedību vai administratīvas vai juri- diskas procedūras gadījumā, ja iepirkuma procedūras sakarā ir noticis šā Nolīguma pārkāpums.


9. pants


Steidzamie pasākumi.


1. Tiklīdz kā viena puse uzskata, ka otra nav pildījusi no šā līguma izrietošās saistības vai ka likumdošanas noteikumi vai otras puses prakse būtiski samazina vai draud samazināt priekš- rocības, kuras tai piešķir šis Nolīgums, un ka puses nevar ātri vie- noties par piemērotu kompensāciju vai citu konflikta risinājumu, nelabvēlīgi ietekmētā Līgumslēdzēja puse var, neierobežojot citas tiesības un saistības, kas izriet no starptautiskajām tiesībām, vaja- dzības gadījumā daļēji vai pilnīgi apturēt šā Nolīguma piemēro- šanu. Par jebkādu šādu apturēšanu tā nekavējoties informē otru Līgumslēdzēju pusi. Cietusī puse var lauzt šo Nolīgumu arī saskaņā ar 18. panta 3. punktu.


2. Šādu pasākumu darbības jomu un ilgumu nosaka tā, lai varētu noregulēt situāciju un vajadzības gadījumā nodrošināt līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šā Nolīguma.


10. pants


Strīdu izšķiršana


Katra Līgumslēdzēja puse var apvienotajā komitejā apstrīdēt jautājumus, kas attiecas uz šā Nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu. apvienotā komiteja cenšas šo strīdu izšķirt. Visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga padziļinātai situācijas izvērtēšanai, lai atrastu pieņemamu risinājumu, iesniedz apvienotajai komitejai. Šajā nolūkā apvienotā komiteja izskata visas iespējas, kas ļauj uzturēt šā Nolīguma pareizu darbību.


11. pants


Apvienotā komiteja


1. ar šo izveido apvienoto komiteju. Tā nodrošina šā Nolīguma efektīvu īstenošanu un darbību. Šajā nolūkā tā īsteno viedokļu un informācijas apmaiņu, kā arī izveido satvaru konsultācijām Līgumslēdzēju pušu starpā.


2. apvienotajā komitejā ir iekļauti Līgumslēdzēju pušu pārstāvji, un lēmumus tā pieņem, savstarpēji vienojoties. Tā apstiprina savu reglamentu un var izveidot darba grupas, kas palīdzētu veikt tās uzdevumus.

3. Lai nodrošinātu šā Nolīguma efektīvu darbību, apvienotā komiteja tiekas vismaz vienu reizi gadā vai pēc jebkuras puses pie- prasījuma.


4. apvienotā komiteja regulāri izskata šā Nolīguma pielikumus. Pēc jebkuras puses pieprasījuma apvienotā komiteja var tos gro- zīt.


12. pants


Informācijas tehnoloģijas


1. Puses sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka viņu datu bāzēs iekļautā informācija, kas attiecas uz iepirkumiem, it īpaši paziņo- jumi par konkursiem un konkursa dokumentācija, būtu salīdzi- nāma gan tās kvalitātes, gan pieejamības ziņā. Tāpat tās sadarbo- jas, lai nodrošinātu, ka informācija, kuras apmaiņa ir notikusi elektroniskā veidā starp ieinteresētajām pusēm valsts iepirkuma nolūkos, ir salīdzināma gan kvalitātes, gan pieejamības ziņā.


2. Ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar savstarpējo izmantoja- mību un savienojamību, puses, vienojušās par to, ka 1. punktā minētā informācija ir salīdzināma, veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai piešķirtu otras puses piegādātājiem un pakalpo- jumu sniedzējiem piekļuvi informācijai par iepirkumiem, it īpaši par konkursa paziņojumiem, kas iekļauti attiecīgajās datu bāzēs. Tādā pašā veidā katra puses nodrošina otras puses piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi savām elektroniskajām iepirkumu sistēmām, it īpaši elektroniskajām piedāvājumu kon- kursa sistēmām. Turklāt Puses pielāgojas VIN XXIV panta

8. punkta noteikumiem.


13. pants


Īstenošana


1. Puses veic visus nepieciešamos vispārīgos vai īpašos pasāku- mus, lai nodrošinātu no šā Nolīguma izrietošo pienākumu izpil- di.


2. Tās atturas no jebkādas rīcības, kas varētu apdraudēt šā Nolī- guma mērķu sasniegšanu.


14. pants


Pārskatīšana


Ne vēlāk kā trīs gadus pēc tā spēkā stāšanās dienas puses atkārtoti izskata šā Nolīguma darbību, lai vajadzības gadījumā uzlabotu tā piemērošanu.


15. pants


Saistība ar PTO nolīgumiem


Šis Nolīgums neietekmē pušu tiesības un pienākumus, kas izriez no nolīgumiem, kurus tās ir noslēgušas PTO ietvaros.


16. pants


Teritoriālās piemērošanas darbības joma


Šo Nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais līgums, un, no otras puses, Šveices teritorijā.


17. pants


Pielikumi


Šā Nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.


18. pants


Stāšanās spēkā un darbības termiņš


1. Šo Nolīgumu puses ratificē vai apstiprina saskaņā ar tām pie- mērojamām procedūrām. Nolīgums stājas spēkā otrā mēneša

pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par septiņu šādu Nolīgumu ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumentu deponēšanu:

— Nolīgums par atsevišķiem valsts iepirkuma aspektiem;

— Nolīgums par personu brīvu kustību;

— Nolīgums par gaisa pārvadājumiem;

— Nolīgums par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelz- ceļu vai autoceļiem;

— Nolīgums par lauksaimniecības produktu tirdzniecību;

— Nolīgums par savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanas jautājumos;

— Nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību.


2. Šo Nolīgumu sākotnēji noslēdz uz septiņiem gadiem. Nolī- gumu atjauno uz nenoteiktu laiku, ja vien Kopiena vai Šveice līdz sākotnējā termiņa beigām nepaziņo otrai pusei par pretējo. Šāda paziņojuma gadījumā tiek piemēroti 4. punkta noteikumi.


3. Kopiena vai Šveice var lauzt šo Nolīgumu, savu lēmumu pazi- ņojot otrajai pusei. Šāda paziņojuma gadījumā, tiek piemēroti

4. punkta noteikumi.


4. Septiņus nolīgumus, kas minēti 1. punktā, pārtrauc piemērot pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad saņemts paziņojums sakarā ar

2. punktā minēto lēmumu nolīgumu neatjaunot vai 3. punktā minēto nolīguma laušanu.


Hecho en Luxemburgo, el veintiuno de junio de mil novecientos noventa y nueve. El presente acuerdo se establecer por duplicado en lenguas alemana, danesa, española, finesa, francesa, griega, inglesa, italiana, neerlandesa, portuguesa y sueca y cada uno de estos textos será auténtico.


Udfærdiget i Luxembourg, den enogtyvende juni nitten hundrede og nioghalvfems. Denne aftale er udfærdiget i to eksemplarer på dansk, engelsk, finsk, fransk, græsk, italiensk, nederlandsk, portugisisk, spansk, svensk og tysk, idet hver af disse tekster har samme gyldighed.


Geschehen zu Luxemburg am einundzwanzigsten Juni neunzehnhundertneunundneunzig. Dieses abkommen ist in zwei Urschriften in dänischer, deutscher, englischer, finnischer, französischer, griechischer, italienischer, niederländischer, portugiesischer, spanischer und schwedischer Sprache abgefaßt, wobei jeder Wortlaut gleichermaßen verbindlich ist.


Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι μία Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα. Η παρούδα συμφωνία καταρτίζεται εις διπλούν στα αγγλικά, τα γαλλικά, τα γερμανικά, τα δανικά, τα ελληνικά, τα ισπανικά, τα ιταλικά, τα ολλανδικά, τα πορτογαλικά, τα σουηδικά και τα φινλανδικά, καθένα από τα κείμενα αυτά είναι αυθεντικό.


Done at Luxembourg on the twenty-first day of June in the year one thousand and ninety-nine. This agreement is drawn up in duplicate in the Danish, Dutch, English, Finnish, French, German, Greek, Italian, Portuguese, Spanish and Swedish languages, each of these texts being equally authentic.


Fait à Luxembourg, le vingt-et-un juin mil neuf cent quatre-vingt dix-neuf. Le présent accord est établi, en double exemplaire, en langues allemande, anglaise, danoise, espagnole, finnoise, française, grecque, italienne, néerlandaise, portugaise et suédoise, chacun de ces textes faisant également foi.


Fatto a Lussemburgo, addì ventuno giugno millenovecentonovantanove. Il presente accordo è redatto, in duplice copia, in lingua danese, finlandese, francese, greca, inglese, italiana, olandese, portoghese, spagnola, svedese e tedesca; ognuno di questi testi fa ugualmente fede.


Gedaan te Luxemburg, de eenentwintigste juni negentienhonderd negenennegentig. Deze overeenkomst is opgesteld in tweevoud in de Deense, de Duitse, de Engelse, de Finse, de Franse, de Griekse, de Italiaanse, de Nederlandse, de Portugese, de Spaanse en de Zweedse taal, zijnde alle teksten gelijkelijk authentiek.


Feito no Luxemburgo, em vinte e um de Junho de mil novecentos e noventa e nove. O presente acordo é estabelecido em exemplar duplo, nas línguas alemã, inglesa, dinamarquesa, espanhola, finlandesa, francesa, grega, italiana, neerlandesa, portuguesa e sueca, fazendo igualmente fé qualquer dos textos.


Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäensimmäisenä päivänä kesäkuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän. Tämä sopimus on laadittu kahtena kappaleena englannin, espanjan, hollannin, italian, kreikan, portugalin, ranskan, ruotsin, saksan, suomen ja tanskan kielellä, ja jokainen teksti on yhtä todistusvoimainen.


Utfärdat i Luxemburg den tjugoförsta juni nittonhundranittionioi två exemplar på det danska, engelska, finska, franska, grekiska, italienska, nederländska, portugisiska, spanska, svenska och tyska språket, vilka samtliga texter är lika giltiga.


Por la Comunidad Europea For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap Pela Comunidade Europeia Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar




Por la Confederación Suiza For Det Schweiziske Edsforbund

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft Για την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation Pour la Confédération suisse Per la Confederazione svizzera Voor de Zwitserse Bondsstaat Pela Confederação Suíça Sveitsin valaliiton puolesta

På Schweiziska edsförbundets vägnar






I PIELIKUMS


(minēts Nolīguma 3. panta 1. punktā, 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā un 5. punktā)


NOLĪGUMĀ IEKĻAUTIE TELEKOMUNIKĀCIJU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJI


I A pielikums – Kopiena


Beļģija Belgacom

Dānija Tele Danmark A/S un meitasuzņēmumi

Vācija Deutsche Bundespost Telekom

Grieķija OTE/Hellenic Telecom Organisation

Spānija Telefónica de España SA

Francija France Telecom

Īrija Telecom Eireann

Itālija Telecom Italia

Luksemburga Administration des postes et télécommunications

Nīderlande Koninklijke PTT Netherlands NV un meitasuzņēmumi, izņemot PTT Post BV

austrija Österreichische Post und Telekommunikation (PTT)

Portugāle Portugal Telecom un meitasuzųēmumi

Somija Sonera

Zviedrija Telia

apvienotā Karaliste British Telecommunications (BT) City of Kingston upon Hull.

Uz šiem telekomunikāciju operatoriem šā Nolīguma noteikumi attiecas tiktāl, ciktāl tie ietilpst jomā, ko regulē Direktīva 93/38/EEK, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/4/EK (OV L 101, 4.4.1998., 1. lpp.).


I B pielikums – Šveice


Nolīguma 3. panta 1. punktā un 2. panta a) līdz c) apakšpunktā minēto telekomunikāciju jomas uzųēmumu specifikācija

Uzņēmumi, kas sniedz publisku telekomunikāciju pakalpojumu saskaņā ar koncesiju 1997. gada 30. aprīļa Federālā telekomunikāciju likuma 66. panta pirmā ievilkuma nozīmē.

Piemēram: Swisscom.




II PIELIKUMS

(minēts Nolīguma 3. panta 1. punktā, 2. punkta d) apakšpunktā un 5. punktā)


NOLĪGUMĀ IEKĻAUTIE DZELZCEĻA UZŅĒMUMI


II A pielikums – Kopiena


Beļģija Société nationale des chemins de fer belges/Nationale Maatschappij der Belgische Spoor- wegen


Dānija Danske Statsbaner (DSB)

Uzņēmumi, kas darbojas/izveidoti saskaņā ar Lov Nr. 295 af 6. Juni 1984 om pri- vatbanerne, jf. lov Nr. 245 af 6. August 1977.


Vācija Deutsche Bundesbahn

Citi uzņēmumi, kas sniedz publiskos dzelzceļa pakalpojumus saskaņā ar § 2 abs. 1, allgemeinesEisenbahngesetz vom 29 March 1951.


Grieķija Grieķijas Dzelzceļu organizācija (OSE))/Oργανισμός Σιδηρόδρομων Ελλάδος (ΟΣΕ)


Spānija Red Nacional de los Ferrocarriles Españoles (RENFE) Ferrocarriles de Via Estrecha (FEVE)

Ferrocarriles de la Generalitat de Catalunya (FGC) Eusko Trenbideak (Bilbao)

Ferrocarriles de la Generalitat Valenciana (FGV)


Francija Société nationale des chemins de fer français un citi sabiedriskie dzelzceļa tīkli, ko paredz Loi d’orientation des transports intérieurs du 30 décembre 1982, titre II chapitre 1er du transport ferroviaire


Īrija Iarnrod Éireann (Irish Rail)


Itālija Ferrovie dello Stato

Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos dzelzceļa pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 10. pantu Regio Decreto 9 maggio 1912, n. 1447, che approva il Testo unico delle disposizioni di legge per le ferrovie concesse all’Industria privata, le tramvie a trazione meccanica e gli automobili

Uzņēmumi, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju, ko piešķīrusi valsts atbil- stoši īpašiem tiesību aktiem, skatīt Titolo XI, Capo II, Sezione Ia del Regio Decreto 9 maggio 1912, n. 1447, che approva il Testo unico delle disposizioni di legge per le fer- rovie concesse all’industria privata, le tramvie a trazione meccanica e gli automobili

Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos dzelzceļa pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 4. pantu Legge 14 giugno 1949, n. 410 – Concorso dello Stato per la riattivazione dei pubblici servizi di trasporto in concessione

Uzņēmumi vai pašvaldības iestādes, kas sniedz dzelzceļa pakalpojumus, pama- tojoties uz koncesiju saskaņā ar 14. pantu Legge 2 agosto 1952, n. 1221 – Prov- vedimenti per l’esercizio ed il potenziamento di ferrovie e di altre linee di trasporto in regime di concessione


Luksemburga Chemins de fer luxembourgeois (CFL)


Nīderlande Nederlandse Spoorwegen NV


austrija

Uzņēmumi, kas sniedz publiskos dzelzceļa pakalpojumus atbilstoši Eisenbahnge- setz 1957 (XXXx.Xx. 60/1957).


Portugāle Caminhos de Ferro Portugueses


Somija Valtionrautatiet/Statsjärnvägarna


Zviedrija Valsts uzņēmumi, kas nodrošina dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Förordningen (1988:1379) om statens spåranläggningar L lagen (1990:1157) om järnvägssäkerhet

Reģionālie un vietējie valsts uzņēmumi, kas nodrošina reģionālo vai vietējo dzelzceļa satiksmi saskaņā ar Lagen (1978:438) om huvudmannaskap foer viss kol- lektiv persontrafik

Privātie uzņēmumi, kas nodrošina dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar atļauju, kas izriet no Förordningen (1988:1379) om statens spaaranlaeggningar, ja šīs atļaujas ir saskaņā ar direktīvas 2. panta 3. punktu


apvienotā Karaliste. British Railways Boards Northern Ireland Railways


II B pielikums – Šveice


Nolīguma 3. panta 1. punktā un 2. punkta 2) apakšpunktā minēto dzelzceļa uzųēmumu specifikācija


Chemins de fer fédéraux (CFF) (1)


Uzņēmumi 1957. gada 20. decembra Loi fédérale sur les chemins de fer 1. panta 2. daļas un 2. panta 1. daļas nozīmē, ciktāl tie nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus pa standarta vai šaursliežu dzelzceļu (1).


Piemēram: BLS, MthB, Chemin de fer du Jura, RhB, FO, GFM.





(1) Izņemot finansiālo līdzdalību un uzņēmumus, kas tiešā veidā transporta nozarē nedarbojas.


III PIELIKUMS


(minēts Nolīguma 3. panta 1. punktā, 2. punkta e) apakšpunktā un 5. punktā)


UZŅĒMUMI, KAS DARBOJAS ENERĢĒTIKAS NOZARĒ


III A pielikums – Kopiena


a) gāzes vai siltuma transportēšana vai sadale


Beļģija Distrigaz SA, kas darbojas saskaņā ar Loi du 29 juillet 1983


Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes transportēšanu saskaņā ar atļauju vai koncesiju, kas izriet no Loi du 12 avril 1965, modifiée par la Loi du 28 juillet 1987


Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes sadali un kas darbojas saskaņā ar 1986. gada 22. decembra Loi relative aux intercommunales


Pašvaldības iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības, kas nodar- bojas ar siltuma sadali


Dānija Dansk Olie og Naturgas A/S, kas darbojas, pamatojoties uz ekskluzīvām tie- sībām, kas piešķirtas saskaņā ar bekendtgoerelse Nr. 869 af 18 juni 1979 om eneretsbevilling til indfoersel, forhandling, transport og oplagring af naturgas


Uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Lov Nr. 249 af 7 juni 1972 om naturgas- forsyning


Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes sadali, pamatojoties uz atļauju, kas pie- šķirta saskaņā ar IV nodaļu Lov om varmeforsyning, jf lovbekendtgoerelse Nr. 330 af 29 juni 1983


Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes transportēšanu, pamatojoties uz atļau- ju, kas piešķirta saskaņā ar bekendtgoerelse Nr. 141 af 13 marts 1974 om roer- ledningsanlaeg paa dansk kontinentalsokkelomraade til transport af kulbrinter (cau- ruļvadu uzstādīšana kontinentālajā šelfā ogļūdeņražu transportēšanas nolūkos)


Vācija Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes transportēšanu vai sadali saskaņā ar ß2 Absatz 2 de la Gesetz zur Foerderung der Energiewirtschaft vom 13 Dezember 1935 (Energiewirtschaftsgesetz), kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar 1977. gada

19. decembra likumu


Pašvaldības iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības, kas nodar- bojas ar siltuma sadali


Grieķija DEP, kas nodarbojas ar gāzes transportēšanu vai sadali saskaņā ar ministru lēmumu 2583/1987 (Anathesi sti Dimosia Epicheirisi Petrelaiou armodiotiton schetikon me to fysiko aerio) Systasi tis DEPA AE (Dimosia Epicheirisi Aeriou, Ano- nymos Etaireia)


atēnu pašvaldības gāzes transportēšanas un sadales uzņēmums S.A. DEFA


Spānija Uzņēmumi, kuru darbību regulē Ley no 10 de 15 de junio de 1987


Francija Société nationale des gaz du Sud–Ouest gāzes transportēšanai


Gaz de France, kas izveidots un darbojas saskaņā ar Loi 46/6288 du 8 avril 1946 sur la nationalisation de l’électricité et du gaz


Elektroenerģijas sadales uzņēmumi (sociétés d’économie mixte ou régies), ko paredz article 23 de la loi 48/1260 du 12 août 1948 portant modification des lois 46/6288 du 8 avril 1946 et 46/2298 du 21 octobre 1946 sur la nationalisation de l’électricité et du gaz


Compagnie française du méthane, kas transportē gāzi


Pašvaldības iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības, kas nodar- bojas ar siltuma sadali


Īrija Irish Gas Board, kas darbojas saskaņā ar Gas Act 1976 to 1987 un citi uzņē- mumi, kuru darbību regulē Statute


Dublin Corporation, kas nodarbojas ar siltuma sadali


Itālija SNAM un SGM e Montedison, kas nodarbojas ar gāzes transportēšanu


Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes sadali saskaņā ar Testo unico delle leggi sull’assunzione diretta del pubblici servizi da parte dei comuni e delle province appro- vato con Regio Decreto 15 ottobre 1925, n. 2578 un Decreto del PR n. 902 del 4 ottobre 1986


Uzņēmumi, kas nodarbojas ar siltuma sadali saskaņā ar 10. pantu Legge n 308 del 29 maggio 1982, (norme sul contenimento dei consumi energetici, lo svi- luppo delle fonti rinnovabili di energia, l’esercizio di centrali electtriche alimentate con combustibili diversi dagli idrocarburi)


Pašvaldības iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības, kas nodar- bojas ar siltuma sadali


Luksemburga Societé de transport de gaz SOTEG SA Gaswierk Esch–Uelzecht SA

Service industriel de la commune de Dudelange Service industriel de la commune de Luxembourg

Pašvaldības iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības, kas nodar- bojas ar siltuma sadali


Nīderlande NV Nederlandse Gasunie


Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes transportēšanu vai sadali atbilstoši atļau- jai (vegunning), ko piešķīrušas pašvaldības iestādes, pamatojoties uz Gemeen- tewet


Pašvaldību vai provinču uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes transportēšanu vai sadali saskaņā ar Gemeentewet vai Provinciewet


Pašvaldības iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības, kas nodar- bojas ar siltuma sadali


austrija

Gāze: līgumslēdzēji uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes transportēšanu vai sadali saskaņā ar Energiewirtschaftsgesetz 1935, dRGBl. I S 1451/1935, kura pēdējie grozījumi izdarīti ar dRGBl. I S 467/1941


Siltums: siltuma transportēšanas vai sadales līgumslēdzēji uzņēmumi, kas licencēti saskaņā ar austrijas Tirdzniecības un rūpniecības kodeksu (Gewer- beordnung, BGBl. Nr. 50/1974).


Portugāle Petroquímica e Gás de Portugal (EP) saskaņā ar Decreto–Lei no 346–A/88 de 29 de Setembro de 1988


Somija Pašvaldības energoapgādes dienesti vai to apvienības, vai citi uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes vai siltuma transportēšanu vai sadali, pamatojoties uz koncesiju, ko piešķīrušas pašvaldības iestādes


Zviedrija Uzņēmumi, kas piegādā vai sadala gāzi vai siltumu, pamatojoties uz konce- siju, kas piešķirta saskaņā ar Lagen (1978:160) om vissa roerledningar


apvienotā Karaliste. British Gas PLC un citi uzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar Gas Act 1986

Pašvaldības iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības, kas nodar- bojas ar siltuma sadali saskaņā ar Local Government (Miscellaneous Provisions) Act 1976

Electricity Boards, kas nodarbojas ar siltuma sadali saskaņā ar Electricity Act 1947


b) Naftas vai gāzes ģeoloģiskā izpēte un ieguve


Uzņēmumi, kas ir saņēmuši atļauju, apstiprinājumu, licenci vai koncesiju, lai veiktu ģeoloģisko izpēti vai iegūtu naftu vai gāzi, saskaņā ar šādiem tiesību aktiem:


Beļģija Loi du 1er mai 1939, kas papildināts ar arrêté royal no 83 du 28 novembre 1939 sur l’exploration et l’exploitation du pétrole et du gaz

Arrêté royal du 15 novembre 1919

Arrêté royal du 15 novembre 1919

Arrêté royal du 15 mars 1960 (loi au sujet de la plate–forme continentale du 15 juin 1969)

Arrêté de l’exécutif régional wallon du 29 septembre 1982 Arrêté de l’exécutif flamand du 30 mai 1984


Dānija Lov Nr. 293 af 10 juni 1981 om anvendelse af Danmarks undergrund Lov om kontinentalsoklen, jf lovbekendtgoerelse Nr. 182 af 1 maj 1979


Vācija. 1980 gada 13. xxxxxxx Xxxxxxxxxxxxxxxx, kurā pēdējie grozījumi izdarīti 1990. gada 12. februārī


Grieķija Likums 87/1975, kas izveido DEP EKY (Peri idryseos Dimosias Epicheiriseos Petrelaioy)


Spānija Ley sobre Investigatión y Explotación de Hidrocarburos de 27 de junio de 1974 un tā piemērošanas noteikumi


Francija Code minier (décret 56–838 du 16 août 1956), kas grozīts ar loi 56–1327 du 29 décembre 1956, l’ordonnance 58–1186 du 10 décembre 1958, le décret 60–800

du 2 août 1960, la loi 77–620 du 16 juin 1977, le décret 80–204 du 11 mars

1980


Īrija Continental Shelf Act 1960

Petroleum and Other Minerals Development Act 1960 Ireland Exclusive licensing terms 1975

Revised licensing terms 1987 Petroleum (Production) Act (NI) 1964


Itālija Legge 10 febbraio 1953, n. 136

Legge 11 gennaio 1957, n. 6, kurā grozījumi izdarīti ar legge 21 luglio 1967, n. 613


Luksemburga —


Nīderlande Mijnwet Nr. 285 van 21 april 1810

Wet opsporing delfstoffen Nr. 258 van 3 mei 1967

Mijnwet continentaal plat 1965, Nr. 428 van 23 september 1965



austrija


Uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar Berggesetz 1975 (BGBl. no 259/1975), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar BGBl. no 193/1993



Portugāle Area émergée: Decreto–Lei no 543/74 de 16 de Outubro de 1974, no 168/77 de 23 de Abril de 1977, no 266/80 de 7 de Agosto de 1980, no 174/85 de 21 de Maio de 1985 et Despacho no 22 de 15 de Março de 1979

Area immergée: Decreto–Lei no 47973 de 30 de Setembro de 1967, no 49369 de 11 de Novembro de 1969, no 97/71 de 24 de Março de 1971, no 96/74 de 13 de Março de 1974, no 266/80 de 7 de Agosto de 1980, no 2/81 de 7 de Janeiro de 1981 et no 245/82 de 22 de Junho de 1982


Somija —


Zviedrija Uzņēmumi, kas ir saņēmuši koncesiju, lai veiktu ģeoloģisko izpēti vai iegūtu naftu vai gāzi, saskaņā ar Minerallagen (1991:45) vai kam piešķirta atļauja saskaņā ar Lagen (1966:314) om kontinentalsockeln.



apvienotā Karaliste. Petroleum Production Act 1934, as extended by the Continental Shelf Act 1964

Petroleum (Production) Act (Northern Ireland) 1964


d) Ogļu vai citu cieto kurināmo ģeoloģiskā izpēte un ieguve


Belģija Uzņēmumi, kas veic ģeoloģisko izpēti vai iegūst ogles vai citu cieto kurināmo saskaņā ar Arrêté du Régent du 22 août 1948 un loi du 22 avril 1980


Dānija Uzņēmumi, kas veic ģeoloģisko izpēti vai iegūst ogles vai citu cieto kurināmo saskaņā ar Lovbekendtgoerelse Nr. 531 af 10 oktober 1984


Vācija Uzņēmumi, kas veic ģeoloģisko izpēti vai iegūst ogles vai citu cieto kurināmo saskaņā ar Bundesberggesetz vom 13 August 1980, kurā pēdējie grozījumi izda- rīti 1990. gada 12. februārī


Grieķija Valsts elektroenerģijas sabiedrība Dimosia Epicheirisi Ilektrismoy, kas veic ģeoloģisko izpēti vai iegūst ogles vai citu cieto kurināmo saskaņā ar 1973. gada Kalnrūpniecības kodeksu, kurā pēdējie grozījumi izdarīti 1976. gada 27. aprīlī


Spānija Uzņēmumi, kas veic ģeoloģisko izpēti vai iegūst ogles vai citu cieto kurināmo saskaņā ar Ley 22/1973, de 21 de julio, de Minas, kurā grozījumi izdarīti ar Ley 54/1980 de 5 de noviembre un Real Decreto Legislativo 1303/1986 de 28 de junio


Xxxxxxxx Xxxxxxxx, kas veic ģeoloģisko izpēti vai iegūst ogles vai citu cieto kurināmo saskaņā ar Code minier (décret 58–863 du 16 août 1956), kurā grozījumi izda- rīti ar loi 77–620 du 16 juin 1977, le décret 80–204 un l’arrêté du 11 mars

1980


Īrija Bord na Mona

Uzņēmumi, kas veic ģeoloģisko izpēti vai iegūst ogles vai citu cieto kurināmo saskaņā ar Minerals Development Acts, 1940 to 1970


Itālija Carbo Sulcis SpA


Luksemburga —


Nīderlande —


austrija

Ģeoloģiskās izpētes vai ogļu vai cita cietā kurināmā ieguves uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar Berggesetz 1975 (BGBl. Nr. 259/1975)


Portugāle Empresa Carbonífera do Douro Empresa Nacional de Urânio

Xxxxxx Xxxxxxxx, kas ir saņēmu koncesiju, lai veiktu ģeoloģisko izpēti vai iegūtu ogles vai citu cieto kurināmo, un kas darbojas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām saskaņā ar 1. un 2. pantu Laki oikeudesta luovuttaa valtion maaomai- suutta ja tuloatuottavia oikeuksia (687/78)


Zviedrija Uzņēmumi, kas ir saņēmuši koncesiju, lai veiktu ģeoloģisko izpēti vai iegūtu ogles vai citu cieto kurināmo, saskaņā ar Minerallagen (1991:45) vai Lagen (1985:620) om vissa torvfyndigheter, vai kam piešķirta atļauja saskaņā ar Lagen (1966:314) om kontinentalsockeln


apvienotā Karaliste. British Coal Corporation (BCC), kas izveidota saskaņā ar Coal Industry Nationa-

lization Act 1946

Uzņēmumi, kas saņēmuši BCC licenci saskaņā ar Coal Industry Nationalization Act 1946

Uzņēmumi, kas veic ģeoloģisko izpēti vai iegūst cieto kurināmo saskaņā ar

Mineral Development Act (Northern Ireland) 1969


III B pielikums – Šveice


a) Gāzes vai siltuma transportēšana vai sadale


Uzņēmumi, kas veic gāzes transportēšanu vai sadali saskaņā ar koncesiju 1963. gada 4. oktobra Loi fédérale sur les installations de transport par conduits de combustibles ou carburants liquides ou gazeux 2. panta nozīmē


Uzņēmumi, kas veic siltuma transportēšanu vai sadali uz kantonu koncesijas pamata Piemēram: SWISSGAS AG, Gaznat SA, Gasverbund Ostschweiz AG, REFUNA AG, Cadbar SA

b) Naftas vai gāzes ģeoloģiskā izpēte un ieguve


Uzņēmumi, kas veic ģeoloģisko izpēti un naftas vai gāzes ieguvi atbilstoši 1955. gada 24. septembra starpkantonu konkordātam par ģeoloģisko izpēti un naftas ieguvi (“Concordat Intercantonal concernant la prospection et l’exploitaiton du pétrole entre les cantons de Zurich, Schwyz, Glaris, Zoug, Schaffhouse, Appenzell Rh.–Ext., Appenzell Rh.–Int., Saint–Gall, Argovie et Thurgovie”)


Piemēram: Seag AG


c) Ogļu vai cita cietā kurināmā ģeoloģiskā izpēte un ieguve Šādu uzņēmumu Šveicē nav




IV PIELIKUMS


(minēts Nolīguma 3. panta 1. punktā, 2. punkta f) apakšpunktā un 5. punktā)


NOLĪGUMĀ IEKĻAUTIE PRIVĀTIE KOMUNĀLO PAKALPOJUMU UZŅĒMUMI


IV A pielikums – Kopiena


a) Dzeramā ūdens ražošana, transportēšana vai sadale


Beļģija Uzņēmums, kas izveidots atbilstoši Décret du 2 juillet 1987 de la région wal- lonne érigeant en entreprise régionale de production et d’adduction d’eau le service du ministère de la région chargé de la production et du grand transport d’eau


Uzņēmums, kas izveidots atbilstoši Arrêté du 23 avril 1986 portant constitu- tion d’une société wallonne de distribution d’eau


Uzņēmums, kas izveidots atbilstoši Arrêté du 17 juillet 1985 de l’exécutif fla- mand portant fixation des statuts de la société flamande de distribution d’eau


Ūdens ražošanas vai apgādes uzņēmumi, kas izveidoti atbilstoši Loi relative aux intercommunales du 22 décembre 1986


Ūdens ražošanas vai apgādes uzņēmumi, kas izveidoti atbilstoši Code commu- nal, article 147 bis, ter et quater sur les régies communales


Dānija Lovbekendtgoerelse om vandforsyning m.v. af 4 juli 1985 3. panta 3. punktā minētie ūdens ražošanas vai apgādes uzņēmumi


Vācija Ūdens ražošanas vai apgādes uzņēmumi, kas atbilst Eigenbetriebsverordnungen vai Eigenbetriebsgesetze der Laender (Kommunale Eigenbetriebe)


Ūdens ražošanas vai apgādes uzņēmumi, kas atbilst Gesetze über die Kommu- nale Gemeinschaftsarbeit oder Zusammenarbeit des Länder


Ūdens ražošanas uzņēmumi, kas atbilst Gesetz über Wasser– und Bodenver- baende vom 10. Februar 1937 un erste Verordnung üueber Wasser– und Bodenver- baende vom 3. September 1937


(Regiebetriebe), kas ražo vai nodrošina ūdens apgādi atbilstoši Kommunalgeset- ze, insbesondere der Gemeindeordnungen der Länder, Wasser gewinnen oder vertei- len


Uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar Aktiengesetz vom 6. September 1965, kurā pēdējie grozījumi izdarīti 1985. gada 15. maijā, vai ar GmbH–Gesetz vom 20. Mai 1898, kurā pēdējie grozījumi izdarīti 1986. gada 15. maijā, vai arī tie uzņēmumi, kam ir Kommanditgesellschaft statuss un kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai apgādi, pamatojoties uz īpašu līgumu ar reģionu vai pašvaldī- bas iestādēm


Grieķija

atēnu ūdens apgādes sabiedrība (Etaireia Ydrefseos – Apochetefseos Protevoysis), kas izveidota uz 1980. gada 23. augusta likuma 1068/80 pamata


Saloniku ūdens apgādes sabiedrība (Organismos Ydrefseos Thessalonikis), kas darbojas atbilstoši prezidenta dekrētam 61/1988


Volas ūdens apgādes sabiedrība (Etaireia Ydrefseos Voloy), kas darbojas atbil- stoši likumam 890/1979


Pašvaldības sabiedrības (Dimotikes Epicheiriseis ydrefsis–apochetefsis), kas nodar- bojas ar ūdens ražošanu vai apgādi un kas izveidotas atbilstoši 1980. gada

23. augusta likumam 1069/80


Pašvaldības iestāžu veidotas apvienības (Syndesmoi ydrefsis), kas darbojas atbil- stoši likumam par pašvaldībām (Kodikas Dimon kai Koinotiton), kas piemērots ar prezidenta dekrētu 76/1985


Spānija Ūdens ražošanas vai apgādes uzņēmumi atbilstoši Ley no 7/1985 de 2 de abril de 1985, Reguladora de las Bases del Régimen local un Decreto Real no 781/1986 Texto Refundido Régimen local


Canal de Xxxxxx XX. Ley de la Comunidad Autónoma de Madrid de 20 de diciembre de 1984


Mancomunidad de los Canales de Taibilla, Ley de 27 de abril de 1946


Francija Uzņēmumi, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai nodrošina ūdens apgādi atbilstoši:


— Dispositions générales sur les régies, code des communes L 323–1 à L 328–8, R 323–1 à R 323–6 (dispositions générales sur les régies)


— Code des communes L 323–8, R 323–4 (régies directes ou de fait)


Décret–loi du 28 décembre 1926, règlement d’administration publique du 17 février 1930


— Code des communes L 323–10 à L 323–13, R 323–75 à 323–132 (régies à simple autonomie financière)


— Code des communes L 323–9, R 323–7 à R 323–74, décret du 19 octobre 1959 (régies à personnalité morale et à autonomie financière)


— Code des communes L 324–1 à L 324–6, R 324–1 à R 324–13 (gestion délé- guée, concession et affermage)


— Jurisprudence administrative, circulaire intérieure du 13 décembre 1975 (géran- ce)


— Code des communes R 324–6, circulaire intérieure du 13 décembre 1975 (régie intéressée)


— Circulaire intérieure du 13 décembre 1975 (exploitation aux risques et périls)


— Décret du 20 mai 1955, loi du 7 juillet 1983 sur les sociétés d’économie mixte (participation à une société d’économie mixte)


— Code des communes L 322–1 à L 322–6, R 322–1 à R 322–4 (dispositions communes aux régies, concessions et affermages)


Īrija Uzņēmumi, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai nodrošina ūdens apgādi atbilstoši Local Government (Sanitary Services) Act 1878 to 1964


Itālija Uzņēmumi, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai nodrošina ūdens apgādi atbilstoši Testo unico delle leggi sull’assunzione diretta dei pubblici servizi da parte dei comuni e delle province approvato con Regio Decreto 15 ottobre 1925, n. 2578 un Decreto del P.R. n. 902 del 4 ottobre 1986


Ente Autonomo Acquedotto Pugliese, kas izveidots atbilstoši RDL 19 ottobre 1919, n. 2060


Ente Acquedotti Siciliani, kas izveidots atbilstoši leggi regionali 4 settembre 1979, n. 2/2 e 9 agosto 1980, n. 81


Ente Xxxxx Xxxxxxxxxx e Fognatur, kas izveidots atbilstoši legge del 5 giugno 1963

n. 9


Luksemburga Pašvaldības iestādes, kas nodarbojas ar ūdens apgādi.


apvienības, ko veido pašvaldības iestādes, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai nodrošina ūdens apgādi un kas izveidotas atbilstoši Loi du 14 février 1900 concernant la création des syndicats de communes, kas grozīts un papildināts ar 1958. gada 23. decembra likumu un 1981. gada 29. jūlija likumu un atbil- stoši Loi du 31 juillet 1962 ayant pour objet le renforcement de l’alimentation en eau potable du grand–duché de Luxembourg à partir du réservoir d’Esch–sur–Sûre


Nīderlande Ūdens ražošanas un apgādes uzņēmumi atbilstoši Waterleidingwet van 6 april 1957, kas grozīts ar wetten van 30 juni 1967, 10 september 1975, 23 juni

1976, 30 september 1981, 25 januari 1984, 29 januari 1986


austrija

Pašvaldības iestāžu uzņēmumi (Gemeinden) un pašvaldības iestāžu apvienības (Gemeindeverbände), kas ražo, transportē un/vai nodrošina dzeramo ūdeni saskaņā ar deviņu pavalstu (Länder) Wasserversorgungsgesetze.


Portugāle Empresa Pública das Águas Livres, kas ražo vai piegādā ūdeni saskaņā ar Dec- reto–Lei no 190/81 de 4 de Julho de 1981

Pašvaldības iestādes, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai nodrošina ūdens apgādi


Somija Uzņēmumi, kas ražo, transportē ūdeni vai nodrošina ūdens apgādi saskaņā ar 1. pantu 1977. gada 23. decembra Laki yleisistä vesi– ja viemärilaitoksista (982/77)


Zviedrija Pašvaldības iestādes un pašvaldības sabiedrības, kas ražo, transportē dzeramo ūdeni vai nodrošina dzeramā ūdens apgādi saskaņā ar Lag (1970:244) om all- männa vatten– och avloppsanläggningar


apvienotā Karaliste Water Companies, kas ražo ūdeni vai nodrošina ūdens apgādi saskaņā ar Water

Acts 1945 un 1989


Central Scotland Water Development Board, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai apgādi, un Water Authorities, kas nodarbojas ar ūdens ražošanu vai apgādi atbilstoši Water (Scotland) Act 1980


Department of the Environment for Northern Ireland, kas atbild par ūdens xxxx- xxxx un apgādi atbilstoši Water and Sewerage (Northern Ireland) Order 1973


b) Elektroenerģijas ražošana, transportēšana vai apgāde


Beļģija Uzņēmumi, kas ražo, transportē elektroenerģiju vai nodrošina elektroenerģijas apgādi atbilstoši Des régies communales et intercommunales de la loi du 10 mars 1925 sur les distributions d’énergie électrique


Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju vai nodrošina elektroenerģijas apgādi atbilstoši Loi relative aux intercommunales du 22 décembre 1986


Ebes, Intercom, Unerg un citi uzņēmumi, kas nodargojas ar elektroenerģijas ražošanu, transportēšanu un apgādi un tādi uzņēmumi, kas saņēmuši kon- cesiju apgādes nodrošināšanai atbilstoši 8. pantam Les concessions communales et intercommunales de la loi du 10 mars 1925 sur les distributions d’énergie élec- trique


Société publique de production d’électricité (SPE)


Dānija Uzņēmumi, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu vai transportēšanu atbilstoši licencei, kas piešķirta saskaņā ar § 3, stk 1, Lov Nr. 54 af 25 februar 1976 om elforsyning, jf bekendtgoerelse Nr. 607 af 17 december 1976 om elfor- syningslovens anvendelsesområde


Uzņēmumi, kas nodrošina elektroenerģijas apgādi atbilstoši § 3, stk 2, Lov Nr. 54 af 25 februar 1976 om elsorsyning, jf bekendtgoerelse Nr. 607 af 17 decem- ber 1976 om elforsyningslovens anvendelsesomraede un (pamatojoties uz ekspro- priācijas atļaujām) atbilstoši 10. līdz 15. pantam Lov om electriske staerkstroem- sanlaeg, jf lovbekendtgoer else Nr. 669 af 28 december 1977


Vācija Uzņēmumi, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, transportēšanu un apgādi, kā noteikts § 2 Absatz 2 de la Gesetz zur Foerderung der Energiewirtschaft (Energiewirtschaftsgesetz) vom 13 Dezember 1935, kurā pēdējie grozījumi izda- rīti ar Gesetz vom 19 Dezember 1977, un elektroenerģijas pašražošanu, ciktāl uz to attiecas direktīvas piemērošanas joma atbilstoši 2. panta 5. punktam


Grieķija Dimosia Epicheirisi Ilektrismoy (valsts elektroenerģijas sabiedrība), kas izveidota atbilstoši 1950. gada 2. augusta likumam 1468 Peri idryseos Dimosias Epichei- riseos Ilektrismoy un kas darbojas atbilstoši likumam 57/85 Domi, rolos kai tro- pos dioikisis kai leitoyrgias tis koinonikopoiimenis Dimosias Epicheirisis Ilektrismoy


Spānija Uzņēmumi, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, transportēšanu un apgādi atbilstoši 1. pantam Decreto de 12 de marzo de 1954, kas apstiprina Reglamento de verificaciones eléctricas y regularidad en el suministro de Energía, un atbilstoši Decreto 2617/1966, de 20 de octubre sobre autorizacion administrativa en materia de instalaciones electricas


Red Eléctrica de España SA, kas izveidota atbilstoši Real Decreto 91/1985 de 23 de enero


Francija Élecricité de France, kas izveidots un kas darbojas atbilstoši Loi 46/6288 du 8 avril 1946 sur la nationalisation de l’électricité et du gaz


Uzņēmumi (sociétés d’économie mixte ou régies), kas nodrošina elektroenerģijas apgādi un kas minētas 23. pantā Loi 48/1260 du 12 août 1948 portant modi- fication des lois 46/6288 du 8 avril 1946 et 46/2298 du 21 octobre 1946 sur la nationalisation de l’électricité et du gaz


Compagnie nationale du Rhône


Īrija The Electricity Supply Board (ESB), kas izveidots un kas darbojas atbilstoši Elec- tricity Supply Act 1927


Itālija Ente nazionale per l’energia elettrica (ENEL), kas izveidota atbilstoši legge n. 1643, 6 dicembre 1962, ko apstiprinājis Decreto n. 1720, 21 dicembre 1965


Uzņēmumi kas saņēmuši atļauju atbilstoši 4. panta 5. vai 8. punktam legge del 6 dicembre 1962, n. 1643 – Istituzione dell’Ente nazionale per la energia elet- trica e trasferimento ad esso delle imprese sercenti le industrie elettriche


Uzņēmumi, kas saņēmuši koncesiju atbilstoši 20. pantam Decreto del Presi- dente della Repubblica del 18 marzo 1965, n. 342 – Norme integrative della legge del 6 dicembre 1962, n. 1643 e norme relative al coordinamento e all’esercizio delle attività elettriche esercitate da enti ed imprese diverse dell’Ente nazionale per l’énergia elettrica


Luksemburga Compagnie grand–ducale d’électricité de Luxembourg, kas nodarbojas ar

elektroenerģijas ražošanu vai nodrošina elektroenerģijas apgādi atbilstoši Convention du 11 novembre 1927 concernant l’établissement et l’exploitation des réseaux de distribution d’énergie électrique dans le grandduché de Luxembourg, ko apstiprinājis 1928. gada 4. janvāra likums


Société électrique de l’Our (SEO) Syndicat de communes SIDOR


Nīderlande Elektriciteitsproduktie Oost–Nederland


Elektriciteitsbedrijf Utrecht–Noord–Holland–Amsterdam (UNA) Elektriciteitsbedrijf Zuid–Holland (EZH) Elektriciteitsproduktiemaatschappij Zuid–Nederland (EPZ) Provinciale Zeeuwse Energie Maatschappij (PZEM) Samenwerkende Elektriciteitsbedrijven (SEP)

Uzņēmumi, kas nodrošina elektroenerģijas apgādi, pamatojoties uz atļauju (vergunning), kuru atbilstoši Provinciewet piešķīrušas provinces iestādes


austrija

Elektroenerģijas ražošanas, transportēšanas vai apgādes uzņēmumi, kas dar- bojas atbilstoši otrajam Verstaatlichungsgesetz (BGBl. no 81/1947) un Elektri- zitaetswirtschaftsgesetz (BGBl. no 260/1975), tostarp Elektrizitaetswirtschaftsge- setze des neuf Länder


Portugāle Electricidade de Portugal (EDP), kas izveidota atbilstoši Decreto–Lei no 502/76 de 30 de Junho de 1976


Vietējo iestāžu departamenti, kas nodrošina elektroenerģijas apgādi atbilstoši Artigo 1o – Decreto–Lei n.o 344–B/82 de 1 de Setembro de 1982, kurā grozī- jumi izdarīti ar Decreto–Lei no 297/86 de 19 de Setembro de 1986, uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju atbilstoši Decreto–Lei n.o 189/88 de 27 de Maio de 1988


Neatkarīgie elektroenerģijas ražotāji, kas darbojas atbilstoši Decreto–Lei n.o 189/88 de 27 de Maio de 1988


Empresa de Electricidade dos Açores – EDA, EP, kas izveidots atbilstoši Decreto Regional no 16/80 de 21 de Agosto de 1980


Empresa de Electricidade da Madeira, EP, kas izveidots atbilstoši Decreto–Lei no 12/74 de 17 de Janeiro de 1974 un reģionalizēts atbilstoši Decreto–Lei no 31/79 de 24 de Fevereiro de 1979 un Decreto–Lei no 91/79 de 19 de Abril de 1979


Xxxxxx Xxxxxxxx, kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, transportēšanu vai apgādi, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar 1979. gada 16. xxxxx Xxxxxxx- laki (319/79) 27. pantu


Zviedrija Elektroenerģijas transportēšanas vai apgādes uzņēmumi, kas darbojas, pama- tojoties uz koncesiju atbilstoši Lagen (1902:71 s. 1) innefattande vissa bestaem- melser om elektriska anlaeggningar


apvienotā Karaliste. Central Electricity Generating Board un Area Electricity Boards, kas nodarbojas ar

elektroenerģijas ražošanu, transportēšanu vai apgādi atbilstoši Electricity Act 1947 un Electricity Act 1957


North of Scotland Hydro–Electricity Board (NSHB), kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, transportēšanu vai apgādi atbilstoši Electricity (Scot- land) Act 1979


South of Scotland Electricity Board (SSEB), kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, transportēšanu vai apgādi atbilstoši Electricity (Scotland) Act 1979


Northern Ireland Electricity Service (NIES), kas izveidots atbilstoši Electricity Sup- ply (Northern Ireland) Order 1972


c) Līgumslēdzēji uzņēmumi pilsētas dzelzceļa, automatizētu sistēmu, tramvaja, trolejbusu, autobusu vai kabeļu pakalpojumu jomā


Beļģija Société nationale des chemins de fer vicinaux (SNCV)/Nationale Maatschappij van Buurtspoorwegen (NMB)


Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojo- ties uz līgumu, kuru piešķīris SNCV atbilstoši 16. un 21. pantam Arrêté du 30 décembre 1946 relatif aux transports rémunérés de voyageurs par route effectués par autobus et par autocars


Société des transports intercommunaux de Bruxelles (STIB) Maatschappij van het Intercommunaal Vervoer te Antwerpen (MIVA) Maatschappij van het Intercommunaal Vervoer te Gent (MIVG) Société des transports intercommunaux de Charleroi (STIC)

Société des transports intercommunaux de la région liégeoise (STIL)


Société des transports intercommunaux de l’agglomération verviétoise (STIAV) un citi uzņēmumi, kas izveidoti atbilstoši 1962. gada 22. februāra Loi relative à la création de sociétés de transports en commun urbains/Wet betreffende de oprich- ting van maatschappijen voor stedelijk gemeenschappelijk vervoer


Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus, pamatojo- ties uz vienošanos ar STIB atbilstoši 10. pantam vai ar citiem transporta uzņēmumiem atbilstoši 11. pantam Arrêté royal 140 du 30 décembre 1982 relatif aux mesures d’assainissement applicables à certains organismes d’intérêt pub- lic dépendant du ministère des communications


Dānija Danske Statsbaner (DSB)


Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus (almindelig rutekoersel), pamatojoties uz atļauju, kura piešķirta atbilstoši Lov Nr. 15 af 29. marts 1978 om busköersel


Vācija Uzņēmumi, kas saņēmuši atļauju nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpo- jumus nelielos attālumos (öffentlichen Personennahverkehr) atbilstoši Personen- beförderungsgesetzes vom 21. März 1961, kurā pēdējie grozījumi izdarīti 1989. gada 25. jūlijā


Grieķija Ilektrokinita Leoforeia Periochis Athinon–Peiraios (atēnu – Pirejas reģiona elek- triskie autobusi), kas darbojas atbilstoši dekrētam 768/1970 un likumam 588/1977


Ilektrikoi Sidirodromoi Athinon–Peiraios (atēnu – Pirejas elektrovilcieni), kas darbojas atbilstoši likumam 352/1976 un likumam 588/1977


Epicheirisi Astikon Sygkoinonion (pilsētas transporta uzņēmums), kas darbojas atbilstoši likumam 588/1977


Koino Tameio Eisprazeos Leoforeion (Joint Receipts Fund of Buses), kas darbojas atbilstoši dekrētam 102/1973


RODA (Dimotiky Epicheirisi Leoforeion Rodoy) Roda – Rodas vietējais autobusu satiksmes uzņēmums


Organismos Astikon Sygkoinonion Thessalonikis (Saloniku pilsētas transporta organizācija), kas darbojas atbilstoši dekrētam 3721/1957 un likumam 716/1980


Spānija Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši Ley de Régimen local 71. pantam


Corporación metropolitana de Madrid Corporación metropolitana de Madrid

Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus atbilstoši 71. pantam Ley de Ordenación de Transportes Terrestres de 31 de julio de 1987


Uzņēmumi, kas nodrošina pilsētu un starppilsētu sabiedriskā autobusu trans- porta pakalpojumus saskaņā ar 113. līdz 118. pantu Ley de Ordenación de Transportes Terrestres de 31 de julio de 1987


FEVE, RENFE (vai Empresa Nacional de Transportes de Viajeros por Carretera), kas nodrošina sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus atbilstoši Disposi- ciones adicionales, Primera, de la Ley de Ordenación de Transportes Terrestres de 31 de julio de 1957


Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus atbilstoši Disposiciones Transitorias, Tercera, de la Ley de Ordenación de Transpor- tes Terrestres de 31 de julio de 1957


Francija Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši

7. pantam Loi 82–1153 du 30 décembre 1982 (transports intérieurs, orientation)


Régie autonome des transports parisiens, Société nationale des chemins de fer fran- çais, APTR un citi uzņēmumi, kas nodrošina transporta pakalpojumus, pama- tojoties uz atļauju, kuru piešķīris Syndicat des transports parisiens atbisltoši ordonnance de 1959 et ses décrets d’application relatifs à l’organisation des trans- ports de voyageurs dans la région parisienne


Īrija Larnrod Éireann (Irish Rail)


Bus Éireann (Irish Bus)


Bus Átha Ajath (Dublin Bus)


Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši grozītajam Road Transport Act 1932


Itālija Uzņēmumi, kas nodrošina transporta pakalpojumus, pamatojoties uz kon- cesiju, kas piešķirta saskaņā ar Legge 28 settembre 1939, n. 1822 – Disciplina degli autoservizi di linea (autolinee per viaggiatori, bagagli e pacchi agricoli in regime di concessione all’industria privata) 1. pantu, kas grozīts ar 45. pantu Decreto del Presidente della Repubblica 28 giugno 1955, n. 771


Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpjumus, pamatojoties uz 1. panta 15. punktu Regio Decreto 15 ottobre 1925, n. 2578 – Approva- zione del Testo unico della legge sull’assunzione diretta dei pubblici servizi da parte dei comuni e delle province


Uzņēmumi, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju, kura piešķirta atbilstoši

242. vai 256. pantam Regio Decreto 9 maggio 1912, n. 1447, che approva il Testo unico delle disposizioni di legge per le ferrovie concesse all’industria privata, le tramvie a trazione meccanica e gli automobili


Uzņēmumi, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju, kura piešķirta atbilstoši

4. pantam Legge 14 giugno 1949, n. 410, concorso dello Stato per la riattivazione dei pubblici servizi di trasporto in concessione


Uzņēmumi, kas darbojas, pamatojoties uzn koncesiju, kura piešķirta atbil- stoši 14. pantam Legge 2 agosto 1952, n. 1221 – Provvedimenti per l’esercizio ed il potenziamento di ferrovie e di altre linee di trasporto in regime di concessione


Luksemburga Chemins de fer luxembourgeois (CFL)


Service communal des autobus municipaux de la ville de Luxembourg Transports intercommunaux du canton d’Esch–sur–Alzette (TICE)

Les entrepreneurs d’autobus, kas darbojas saskaųā ar règlement grand–ducal du 3 fév- rier 1978 concernant les conditions d’octroi des autorisations d’établissement et d’exploitation des services de transports routiers réguliers de personnes rémunérées


Nīderlande Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši II nodaļai (Openbaar vervoer) Wet Personenvervoer van 12 maart 1987


austrija

Uzņēmumi, kas nodrošina transporta pakalpojumus un kas izveidoti atbil- stoši Eisenbahngesetz 1957 (BGBl. no 60/1957) un Kraftfahrliniengesetz 1952 (BGBl. n 84/1952)


Portugāle Rodoviária Nacional, EP Companhia Carris de Ferro de Lisboa Metropolitano de Lisboa, EP

Serviços de Transportes Colectivos do Porto Serviços Municipalizados de Transporte do Bareiro Serviços Municipalizados de Transporte de Aveiro Serviços Municipalizados de Transporte de Braga Serviços Municipalizados de Transporte de Coimbra Serviços Municipalizados de Transporte de Portalegre

Somija Valsts vai privāti uzņēmumi, kas nodrošina autobusu transporta pakalpoju- mus saskaņā ar Laki (343/91) luvanvaraisesta henkilöliikenteestä tiellä un Hel- singin kaupungin liikennelaitos/Helsingfors stads trafikverk (Helsinku Transporta pārvalde), kas nodrošina sabiedrisko metro un tramvaju satiksmi


Zviedrija Uzņēmumi, kas nodrošina pilsētas dzelzceļa vai tramvaju satiksmi saskaņā ar Lagen (1978:438) om huvudmannaskap för viss kollektiv persontrafik un Lagen (1990:1157) om järnvägssäkerhet


Valsts vai privātie uzņēmumi, kas nodrošina trolejbusu vai autobusu pakal- pojumus saskaņā ar Lag (1978:438) om huvudmannaskap för viss kollektiv per- sontrafik and Lag (1983:293) om yrkestrafik


apvienotā Karaliste. Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā autobusu transporta paklpojumus

atbilstoši London Regional Transport Act 1984 Glasgow Underground

Greater Manchester Rapid Transit Company Docklands Light Railway

London Underground Ltd British Railways Board Tyne and Wear Metro


d) Līgumslēdzēji uzņēmumi lidostu pakalpojumu jomā


Beļģija Régie des voies aériennes, kas izveidots atbilstoši Arrêté–loi du 20 novembre 1946 portant création de la régie des voies aériennes, kurā grozījumi izdarīti ar arrêté royal du 5 octobre 1970 portant refonte du statut de la régie des voies aériennes


Dānija Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz atļauju saskaņā ar § 55, stk. 1, I lov om luftfart, jf. lovbekendtgoerelse Nr. 408 af 11. September 1985


Vācija Lidostas, kas noteiktas 38. pantā Absatz 2 Nr. 1 der Luftverkehrszulassungsord- nung vom 19. März 1979, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar Verordnung vom

21. Juli 1986


Grieķija Lidostas, kas darbojas atbilstoši likumam 517/1931 par civilās aviācijas die- nesta izveidi (Ypiresia Politikis Aeroporias (YPA))


Starptautiskās lidostas, kas darbojas atbilstoši prezidenta dekrētam 647/981


Spānija Lidostas, kuras pārvalda Aeropuertos Nacionales, kas darbojas atbilstoši Real Decreto 278/1982 de 15 de octubre de 1982


Francija Aéroports de Paris, kas darbojas atbilstoši titre V, articles L 251–1 à 252–1 des Codes de l’aviation civile


Aéroport de Bâle/Mulhouse, kas izveidots atbilstoši 1949. gada 4. jūlija Con- vention franco–suisse


Lidostas, kas noteiktas Code de l’aviation civile L 270–1 pantā


Lidostas, kas darbojas atbilstoši Cahier de charges type d’une concession d’aéroport, décret du 6 mai 1955


Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz Convention d’exploitation atbilstoši article L/221, code de l’aviation civile


Xxxxx Xxx Xxxxxx–Irish Airports pārvaldībā esošās Dublinas, Korkas un Šanonas lidostas


Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz publiskās lietošanas atļauju (public use licence), kas tai piešķirta atbilstoši Air Navigation and Transport Act No 40/1936, Transport Fuel and Power (Transfer of Departmental Administration Functions) Order 1959 (SI No 125 of 1959) un Air Navigation (Aerodromes and Visual Ground AIDS) Order 1970 (SI No 291 of 1970)


Itālija Valsts pasažieru lidostas (aerodromi civili istituti dallo Stato), kas darbojas atbil- stoši Codice della navigazione, Regio Decreto 30 marzo 1942, n. 327, skatīt 692. pantu


Uzņēmumi, kas nodrošina lidostu pakalpojumus, pamatojoties uz uz konce- siju, kas piešķirta saskaņā ar 694. pantu Codice della navigazione, Regio Decreto 30 marzo 1942, n. 327


Luksemburga Aéroport de Findel


Nīderlande Pasažieru lidostas, kas darbojas atbilstoši 18. un turpmākajiem pantiem 1958. gada 15. janvāra Luchtvaartwet (stbld. 47), kas grozīts 1978. gada

7. jūnijā


austrija

Austro Control GmbH


Uzņēmumi, kas noteikti Luftfahrtgesetz 1957 (XXXx.Xx. 253/1957) 60. līdz

80. pantā


Portugāle Lidostas, kas darbojas Aeroportos e Navegaçao Aérea (ANA), EP pārvaldībā atbil- stoši Decreto–Lei no 246/79


Aeroporto do Funchal und Aeroporto de Porto Santo, kas reģionalizēta atbilstoši

Decreto–Lei no 284/81


Somija Lidostas, kas atrodas Ilmailulaitos/Luftfartsverket pārvaldībā atbilstoši Ilmailu- laki (595/64)


Zviedrija Valsts lidostas, kas darbojas saskaņā ar Lagen (1957:297) om luftfart


Privātas lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz ekspluatācijas atļauju saskaņā ar minēto likumu, ja šī licence atbilst direktīvas 2. panta 3. punkta kritērijam


apvienotā Karaliste. British Airports Authority plc pārvaldībā esošās lidostas


Lidostas, kurām ir akciju sabiedrības (plc) statuss un kas darbojas atbilstoši

Airports Act 1986


e) Līgumslēdzēji uzņēmumi, kas darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu terminālu pakalpojumu nozarē


Beļģija Société anonyme du canal et des installations maritimes de Bruxelles Port autonome de Liège

Port autonome de Namur Port autonome de Charleroi Port de la ville de Gand

La Compagnie des installations maritimes de Bruges – Maatschappij der Brugse haveninrichtingen


Société intercommunale de la rive gauche de l’Escaut–Intercommunale maatschappij van de linker Scheldeoever (Hafen von Antwerpen)


Port de Nieuwpoort Port d’Oostende

Dānija Ostas, kas noteiktas 1. panta I līdz III daļā Bekendtgörelse Nr. 604 af 16. decem- ber 1985 om hvilke havne der er omfattet af lov om trafikhavne, jf. lov Nr. 239 af

12. maj 1976 om trafikhavne


Vācija Jūras ostas, kas pilnīgi vai daļēji pieder teritoriālajām iestādēm (Länder, Kreise, Gemeinden)


Iekšējās ostas, uz kurām attiecas Hafenordnung en vertu des Wassergesetze der Länder


Grieķija Pirejas osta (Organismos Limenos Peiraios), kas izveidota atbilstoši ārkārtas liku- mam 1559/1950 un likumam 1630/1951


Saloniku osta (Organismos Limenos Thessalonikis), kas izveidota atbilstoši dekrētam N.a. 2251/1953


Citas ostas, kuras regulē prezidenta dekrēts 649/1977 (N.a. 649/1977) Epop- teia, organosi leitoyrgias kai dioikitikos elenchos limenon (pārraudzība, darbības organizācija un administratīvā kontrole)


Spānija Puerto de Huelva, kas izveidota atbilstoši Decreto de 2 de octubre de 1969, no 2380/69: Puertos y Faros. Otorga Régimen de Estatuto de Autonomía al Puerto de Huelva


Puerto de Barcelona, kas izveidota atbilstoši Decreto de 25 de agosto de 1978, no 2407/78. Puertos y Faros. Otorga al de Barcelona Régimen de Estatuto de Auto- nomía


Puerto de Bilbao, kas izveidota atbilstoši Decreto de 25 de agosto de 1978, no 2407/78. Puertos y Faros. Otorga al de Barcelona Régimen de Estatuto de Auto- nomía


Puerto de Valencia, kas izveidota atblstoši Decreto 25 de agosto de 1978, no 2409/78. Puertos y Faros. Otorga al de Valencia Régimen de Estatuto de Autono- mía


Juntas de Puertos, kas darbojas atbilstoši Ley 27/68 de 20 de junio de 1968. Puer- tos y Faros. Juntas de Puertos y Estatutos de Autonomía en Decreto de 9 de abril de 1970, no 1350/70. Juntas de Puertos. Reglamento


Ostas, kas atrodas Comisión Administrativa de Grupos de Puertos pārvaldībā un kas darbojas atbilstoši Ley 27/68 de 20 de junio de 1968, Decreto 1958/78 de 23 de junio de 1978 un Decreto 571/81 de 6 de mayo de 1981


Ostas, kas minētas Real Decreto 989/82 de 14 de mayo de 1982. Puertos. Cla- sificación de los de interés general


Francija Port autonome de Paris, kas izveidota atbilstoši Loi no 68/917 du 24 octobre 1968 relative au port autonome de Paris


Port autonome de Strasbourg, kas izveidota atbilstoši Convention du 20 mai 1923 entre l’État et la ville de Strasbourg relative à la construction du port rhénan de Stras- bourg et à l’exécution de travaux d’extension de ce port, ko apstiprinājis 1924. gada

16. aprīļa likums


Citas iekšējās ostas, kas izveidotas vai tiek pārvaldītas atbilstoši 6. pantam (navigation intérieure) Décret 69–140 du 6 février 1969 relatif aux concessions d’outillage public dans les ports maritimes


Ports autonomes, kas darbojas atbilstoši Code des ports maritimes L 111–1 un turpmākajiem pantiem


Ports non autonomes, kas darbojas atbilstoši Code des ports maritimes R 121–1 un turpmākajiem pantiem


Ostas, kas atrodas reģionālo iestāžu (départements) pārvaldībā vai kas darbo- jas atbilstoši koncesijai, ko piešķīrušas reģionālās iestādes (départements) atbil- stoši 6. pantam Loi 86–663 du 22 juillet 1983 complétant la loi 83–8 du 7 jan- vier 1983 relative à la répartition des compétences entre les communes, départements et l’État


Īrija Ostas, kas darbojas atbilstoši Harbour Acts 1946 to 1976


Danlēri osta, kas darbojas atbilstoši State Harbours Act 1924

Roslērhārboras osta, kas darbojas atbilstoši Finguard and Rosslare Railways and Harbours Act 1899


Itālija Valsts ostas un citas ostas, kas atrodas Capitaneria di Porto pārvaldībā atbil- stoši Codice della navigazione, Regio Decreto 30 marzo 1942, n. 32


autonomās ostas (enti portuali), kas izveidotas ar īpašiem tiesību aktiem atbil- stoši 19. pantam Codice della navigazione, Regio Decreto 30 marzo 1942, n. 327


Luksemburga Port de Mertert, kas izveidota atbilstoši Loi du 22 juillet 1963 relative à

l’aménagement et a l’exploitation d’un port fluvial sur la Moselle


Nīderlande Havenbedrijven, kas izveidota un kas darbojas atbilstoši Gemeentewet van 29 juni 1851


Havenschap Vlissingen, kas izveidota atbilstoši Wet van 10 september 1970 hou- xxxxx een gemeenschappelijke regeling tot oprichting van het Havenschap Vlissingen


Havenschap Terneuzen, kas izveidota atbilstoši Wet van 8 april 1970 houdende een gemeenschappelijke regeling tot oprichting van het Havenschap Terneuzen


Havenschap Delfzijl, kas izveidota atbilstoši Wet van 31 juli 1957 houdende een gemeenschappelijke regeling tot oprichting van het Havenschap Delfzijl

Industrie – en havenschap Moerdijk, kas izveidota atbilstoši Gemeenschappelijke regeling tot oprichting van het Industrie– en havenschap Moerdijk van 23 oktober 1970, ko apstiprinājis Koninklijk Besluit Nr. 23 van 4 maart 1972


austrija Iekšējās ostas, kas pilnīgi vai daļēji pieder Länder un/vai Gemeinden


Portugāle Porto de Lisboa, kas izveidota atbilstoši Decreto Real de 18 de Fevereiro de 1907

un kas darbojas atbilstoši Decreto–Lei no 36976 de 20 de Julho de 1948


Porto do Duoro, kas izveidota atbilstoši Decreto–Lei no 36977 de 20 de Julho de 1948


Porto do Sines, kas izveidota atbilstoši Decreto–Lei no 508/77 de 14 de Dezem- bro de1977


Portos de Setúbal, Aveiro, Figueira da Foz, Viana do Castelo, Portimao e Faro, kas izveidotas atbilstoši Decreto–Lei no 37754 de 18 de Fevereiro de 1950


Somija Ostas, kas darbojas atbilstoši Laki kunnallisista satamajärjestyksistä ja liikenne- maksuista (955/76)


Saimas kanāls (Saimaan kanavan hoitokunta)


Zviedrija Ostas un citas kuģu piestātnes atbilstoši lagen (1983:293) om inraettande, utvidgning och avlysning av allmän farled och allmän hamn un foerordningen (1983:744) om trafiken paa Göta kanal


apvienotā Karaliste. Ostu iestādes Harbours Act 1964 57. panta nozīmē, ar kuru jūras vai iekšējo

ūdensceļu pārvadātājiem tiek paredzētas ostas iekārtas


IV B pielikums – Šveice


Privāto uzųēmumu specifikācija saskaųā ar Nolīguma 3. panta 1. punktu un 2. punkta f) apakšpunktu


a) Dzeramā ūdens ražošana, transportēšana un apgāde


Dzeramā ūdens ražošanas, transportēšanas un apgādes uzņēmumi. Šie uzņēmumi darbojas atbilstoši kantonu vai vietējiem tiesību aktiem, vai saskaņā ar atsevišķiem līgumiem, kuri atbilst iepriekš minētajiem tiesību aktiem.


Piemēram: Wasserversorgung Zug AG, Wasserversorgung Düdingen.


b) Elektroenerģijas ražošana, transportēšana vai apgāde


Elektroenerģijas transportēšanas vai apgādes uzņēmumi, kuriem var piešķirt ekspropriācijas tiesības atbilstoši Loi fédérale du 24 juin 1902 concernant les installations électriques ą faible et à fort courant


Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi atbilstīgi Loi fédérale du 22 décembre 1916 sur l’utilisation des forces hydrauliques un loi fédérale du 23 décembre 1959 sur l’utilisation pacifique de l’énergie atomique


Piemēram: CKW, ATEL, EGL.


c) Pilsētas dzelzceļa, tramvaju, automatizēto sistēmu, trolejbusu, autobusu vai kabeļu transports


Uzņēmumi, kas nodrošina tramvaju transporta pakalpojumus Loi fédérale du 20 décembre 1959 sur les chemins de fer 2. panta 1. punkta nozīmē.


Uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus Loi fédérale du 29 mars 1950 sur les entreprises de trolleybus 4. panta 1. punkta nozīmē.


Uzņēmumi, kas profesionālā veidā nodrošina regulārus, pēc grafika plānotus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus atbilstoši koncesijai, kas piešķirta saskaņā ar 4. pantu Loi fédérale du 18 juin 1993 sur le transport de voyageurs et les entreprises de transport par route, ja šo uzņēmumu līnijas nodrošina pakalpojumus Ordonnance du 18 décembre 1995 sur les indemnités, les prêts et les aides financières selon la loi sur les chemins de fer 5. panta 3. punkta nozīmē.


d) Lidostas


Uzņēmumi, kas nodrošina lidostu pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju, kas piešķirta atbilstoši 37. panta

1. punktam Loi fédérale du 21 décembre 1948 sur la navigation aérienne


Piemēram: Bern–Belp, Birrfeld, Grenchen, Samedan.




V PIELIKUMS


(minēts Nolīguma 5. pantā saistībā ar apstrīdēšanas procedūrām)


1. apstrīdētos jautājumus izskata tiesā vai neitrālā un neatkarīgā iestādē, kas izskata lietu atkārtoti un kas nav ieinteresēta iepirkuma procedūras rezultātā, šīs iestādes locekļi netiek no ārpuses ietekmēti un to lēmumi ir juridiski saistoši. Pārsūdzēšanas termiņš, ja tāds ir noteikts, nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un tas var sākties dienā, kad sūdzības pamatojums ir zināms vai tam vajadzētu būt zināmam.


Iestāde, kas izskata lietu atkārtoti un kas nav tiesa, ir vai nu pakļauta tiesas iestāžu uzraudzībai, vai arī tā piemēro procedūras, kas:


a) nodrošina dalībniekiem tiesības tikt uzklausītiem pirms lēmuma pieņemšanas, ļauj tiem būt pārstāvētiem un pieaicināt trešās personas visas tiesvedības gaitā un nodrošina tiesvedības pieejamību;


b) ļauj uzklausīt lieciniekus un nodrošina, lai visi dokumenti, kas attiecas uz apstrīdēto iepirkumu un kas ir nepieciešami tiesvedības gaitā, tiktu nodoti iestādei, kas izskata lietu atkārtoti;


c) nodrošina, lai mutiskā tiesvedība varētu būt publiska, un izvirza prasību, lai tiktu norādīti iemesli, uz kuriem balstoties ir pieņemti lēmumi, un lai lēmumus iesniegtu rakstiskā veidā.


2. Līgumslēdzējas puses nodrošina, lai pasākumos, kas attiecas uz apstrīdēšanas procedūrām, ietilptu vismaz tādi noteikumi, kas vai nu pilnvarotu:


a) visīsākajā laikā pieņemt pagaidu pasākumus, lai labotu iespējamo pārkāpumu vai lai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgajām interesēm, tajā skaitā pasākumus, kas pārtrauktu attiecīgā līguma piešķiršanas procedūru vai nodrošinātu tā pārtraukšanu, vai pārtrauktu jebkura piešķīrējuzņēmuma pieņemtā lēmuma īstenošanu; un


b) atcelt nelikumīgi pieņemtos lēmumus, vai arī nodrošināt šādu lēmumu atcelšanu, tajā skaitā atcelt diskriminējošas tehniskās, ekonomiskās vai finanšu specifikācijas, kas ietvertas paziņojumā par konkursu, paziņojumā par konkursa projektu, paziņojumā par pastāvošo kvalifikācijas sistēmu vai citos dokumentos, kas saistīti ar attiecīgo līguma piešķiršanas procedūru. Tomēr par apstrīdēšanas procedūru atbildīgās iestādes pilnvaras var būt ierobežotas, tās kompetencē atstājot lēmumus par zaudējumu atlīdzināšanu personām, kurām pārkāpuma dēļ ir nodarīts kaitējums, gadījumā, ja līgums ar piešķīrējuzņēmumu ir jau noslēgts,


vai arī ļautu netieši ietekmēt līgumslēdzējas iestādes, lai tām liktu labot jebkuru pārkāpumu vai atturētu tās no pārkāpumu izdarīšanas, kā arī lai novērstu kaitējumus.


3. apstrīdēšanas procedūras arī regulē jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu personām, kam pārkāpuma dēļ ir nodarīts kaitējums. Ja zaudējumu atlīdzināšanu pieprasa, pamatojoties uz to, ka lēmums ir pieņemts nelikumīgi, katra Līgumslēdzēja puse var noteikt, lai apstrīdētais lēmums vispirms tiek atcelts vai pasludināts par nelikumīgu.




VI PIELIKUMS


(minēts Nolīguma 3. panta 6. punktā un 7. pantā)


PAKALPOJUMI


Šis Nolīgums aptver šādus pakalpojumus, kas uzskaitīti Sniegto pakalpojumu sektoru klasifikācijā (skatīt dokumentu MTN.GNS/W/120):


Priekšmets

CPC (Centrālā Preču klasifikācija) Atsauces numurs


Uzturēšanas un remonta pakalpojumi 6112, 6122, 633, 886


Sauszemes transporta pakalpojumi, tostarp bruņoto automobiļu pakalpojumi un kur- jerpakalpojumi, izņemot pasta pārvadājumus

712 (izņemot 71235)

7512, 87304


Gaisa transporta pakalpojumi: pasažieru un kravu pārvadājumi, izņemot pasta pārva- dājumus

73 (izņemot 7321)


Pasta pārvadājumi pa sauszemi (izņemot dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus) un pasta gaisa pārvadājumi

71235, 7321


Telekomunikāciju pakalpojumi 752 (2) (izņemot 7524,

7525, 7526)


Finanšu pakalpojumi:


a) apdrošināšanas pakalpojumi ex 81 812, 814


b) banku un ieguldījumu pakalpojumi (1)

Datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi 84

Grāmatvedības, revīzijas un rēķinvedības pakalpojumi 862

Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptauju pakalpojumi 864

Vadības konsultāciju pakalpojumi un ar to saistītie pakalpojumi 865, 866 (2)

arhitektūras pakalpojumi; inženiertehniskie pakalpojumi un integrētie inženiertehni- skie pakalpojumi; pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi; saistīti zināt- nisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi; tehnisko pārbaužu un analīžu pakalpo- jumi

867

Reklāmas pakalpojumi 871

Ēku tīrīšanas pakalpojumi un īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumi 874, 82201–82206 Izdevējdarbības un iespiešanas pakalpojumi par atlīdzību vai uz līguma pamata 88442

Notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi; Kanalizācijas, asenizācijas un līdzīgi pakalpojumi

941

Saistības, kuras uzņemas puses pakalpojumu jomā, tostarp attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, saskaņā ar šo Nolīgumu tiek ierobežotas atbilstīgi sākotnējām saistībām, kas precizētas pēdējos Kopienas un Šveices iesniegtajos piedāvājumos Vispārējās vienošanās par pakalpojumiem un tirdzniecību ietvaros

(1) Izņemot finanšu tirgus pakalpojumus, kas saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu un pārvedumiem, kā arī centrālo banku pakalpojumus.

(2) Izņemot strīdu izšķiršanas vai samierināšanas pakalpojumus.


Pakalpojumu tirdzniecība Šis Nolīgums neattiecas uz:

1) pakalpojumu līgumiem, kurus piešķir uzņēmumam, kas arī ir līgumslēdzēja iestāde šā Nolīguma un VIN 1., 2. vai

3. pielikuma nozīmē, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tas saņēmis saskaņā ar kādu izsludinātu normatīvo vai administratīvo aktu;


2) pakalpojumu līgumiem, kurus piešķir līgumslēdzējs uzņēmums saistītam uzņēmumam vai kurus piešķir kopuzņēmums, kuru veido vairāki līgumslēdzēji uzņēmumi, lai veiktu attiecīgu darbību šā Nolīguma 3. panta nozīmē priekš kāda no šiem līgumslēdzējiem uzņēmumiem vai uzņēmumam, kas saistīts ar kādu no šiem līgumslēdzējiem uzņēmumiem ar nosacījumu, ka vismaz 80 % no vidējā apgrozījuma, ko šis uzņēmums ir īstenojis pēdējo trīs gadu laikā pakalpojumu jomā, rodas no pakalpojumiem, kas sniegti ar šo uzņēmumu saistītajiem uzņēmumiem. Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju uzņēmumu saistīts uzņēmums sniedz tādus pašus vai līdzīgus pakalpojumus, tad ņem vērā kopējo apgrozījumu, kas rodas no šo uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem;


3) pakalpojumu līgumiem, kuru mērķis ir zemes, esošu ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar šiem labumiem saistītu tiesību iegāde vai noma, neatkarīgi no izmantoto finanšu resursu vaida;

4) darba līgumiem;

5) raidorganizāciju piešķirtajiem līgumiem par programmu materiāla iegādi, attīstīšanu, ražošanu vai kopražošanu un līgumiem attiecībā uz apraides laiku.




VII PIELIKUMS


(minēts Nolīguma 3. panta 6. punktā)


BŪVNIECĪBAS PAKALPOJUMI


Nolīgumā iekļauto būvniecības pakalpojumu specifikācija:


1. Definīcija:


Līgums par būvdarbu pakalpojumiem ir līgums, kura mērķis, neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem, ir celtniecības, inženierceltniecības darbu vai būvdarbu veikšana Centrālās produktu klasifikācijas (CPC) 51. nodaļas nozīmē.


2. PCP 51. nodaļā iekļauto pakalpojumu saraksts

Būvlaukuma sagatavošana 511

Būvdarbi 512

Inženierceltniecības darbi 513

Saliekamu konstrukciju montāža un būvniecība 514

Specializēto celtniecības uzņēmumu veiktie darbi 515

Uzstādīšanas darbi 516

Ēku apdares darbi 517

Citi pakalpojumi 518

Saistības, kuras uzņemas puses pakalpojumu jomā, tostarp attiecībā uz būvniecības pakalpojumiem, saskaņā ar šo Nolīgumu tiek ierobežotas atbilstīgi sākotnējām saistībām, kas precizētas pēdējos Kopienas un Šveices piedāvājumos Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību ietvaros.




VIII PIELIKUMS


(minēts Nolīguma 3. panta 7. punktā)


Šveice


Šveicē šis Nolīgums neattiecas uz:

a) līgumiem, kurus piešķir līgumslēdzēji uzņēmumi citiem mērķiem, nevis lai īstenotu savas darbības, kas aprakstītas šā Nolīguma 3. panta 2. punktā un I līdz IV pielikumā, vai lai īstenotu savas darbības ārpus Šveices;

b) līgumiem, ko piešķir, lai veiktu atkārtotu pārdošanu vai iznomāšanu trešām personām, ar noteikumu, ka līgumslēdzējam uzņēmumam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību pārdot vai iznomāt šādu līgumu priekšmetu un ka citi uzņēmumi var pārdot vai iznomāt to atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzējs uzņēmums;

c) ūdens iegādes līgumiem;

d) līgumiem, kurus piešķir līgumslēdzējs uzņēmums, kas nav valsts iestāde, bet kas piegādā dzeramo ūdeni vai elektroenerģiju tīkliem, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus, ja dzeramā ūdens vai elektrības ražošana, kuru veic attiecīgais uzņēmums, notiek tādēļ, ka tā patēriņš ir nepieciešams, lai īstenotu darbību, kas nav minēta 3. panta

2. punkta f), i) un ii) apakšpunktos, kā arī tad, ja piegāde sabiedriskajam tīklam ir atkarīga tikai no uzņēmuma pašpatēriņa un ja tā nepārsniedz 30 % no uzņēmuma dzeramā ūdens vai elektroenerģijas kopprodukcijas, ņemot vērā vidējo radītāju iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu;

e) līgumiem, kurus piešķir līgumslēdzējs uzņēmums, kas nav valsts iestāde, bet kas piegādā gāzi vai siltumu tīkliem, kuri sniedz sabiedriskos pakalpojumus, ja gāzes vai siltuma ražošana, kuru veic attiecīgais uzņēmums, ir secīgs rezultāts darbībai, kas nav minēta 3. panta 2. punkta e) un i) apakšpunktos, un ja vienīgais publiskā tīkla apgādes nolūks ir saimnieciski izmantot šādu ražojumu un ne vairāk kā 20 % apmērā no uzņēmuma apgrozījuma, ņemot vērā vidējo radītāju iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu;

f) līgumiem, kurus piešķir elektroenerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju;

g) līgumiem, kurus piešķir līgumslēdzēji uzņēmumi, kas nodrošina sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, ja citi uzņēmumi var brīvi nodrošināt šos pakalpojumus vai nu vispārīgi, vai arī konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzēji uzņēmumi;

h) līgumiem, kurus piešķir līgumslēdzēji uzņēmumi, kas veic darbību, kas minēta 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā ar nosacījumu, ka šo līgumu mērķis ir produktu pārdošana vai izpirkumnoma, lai refinansētu piegādes līgumu, kas piešķirts saskaņā ar šā Nolīguma nosacījumiem;

i) līgumiem, kas piešķirti atbilstoši starptautiskiem Nolīgumiem un kas attiecas uz kopīga pušu projekta īstenošanu vai izmantošanu;

j) līgumiem, kas piešķirti atbilstoši īpašai kādas starptautiskas organizācijas procedūrai;

k) līgumiem, ja puses tos pasludinājušas par slepeniem vai ja to izpilde notiek, ievērojot īpašus drošības pasākumus saskaņā ar parakstītājvalstīs spēkā esošiem normatīviem vai administratīviem aktiem, vai arī ja to pieprasa šīs valsts drošības pamatinterešu aizsardzība.




IX PIELIKUMS


(minēts Nolīguma 6. panta 4. punktā)


IX A pielikums – pasākumi, par kuriem ziņo Eiropas Kopiena: IX B pielikums – pasākumi, par kuriem ziņo Šveice:

Pārskatīšanas procedūras saskaņā ar šā Nolīguma 6. panta 4. punktu ir ieviestas kantonos un pašvaldībās attiecībā uz

līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par robežvērtību, pamatojoties uz Loi fédérale sur le marché intérieur du 6 octobre 1995.




X PIELIKUMS


(minēts Nolīguma 6. panta 2. punktā)


Piemērs tām jomām, kur būtu iespējama diskriminācija:

Katrs tiesību akts, procedūra vai tāda prakse kā maksājumi, cenu atvieglojumi, vietējās prasības attiecībā uz saturu, vietējie nosacījumi attiecībā uz ieguldījumiem vai ražošanu, licenču vai atļauju piešķiršanas nosacījumi, ja tie ir diskriminējoši vai pieprasa, lai kāds no pušu piešķīrējuzņēmumiem rīkotos diskriminējoši pret otras puses produktiem, pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem, piešķirot iepirkumu līgumus, tādā gadījumā tiek aizliegti.




NOBEIGUMA AKTS


EIROPaS KOPIENaS


un


ŠVEICES KONFEDERĀCIJaS


Pilnvarotās personas,


tiekoties Luksemburgā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītā gada divdesmit pirmajā jūnijā, lai parakstītu Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par atsevišķiem valsts iepirkuma aspektiem, ir pieņēmušas šādas deklarācijas un pievienojušas tās šim Nobeiguma aktam:


Līgumslēdzēju pušu kopīgā deklarācija par līgumu piešķiršanas procedūrām un apstrīdēšanas procedūrām Līgumslēdzēju pušu kopīgā deklarācija par uzraudzības iestādēm

Līgumslēdzēju pušu kopīgā deklarācija par pielikumu atjaunināšanu


Kopīgā deklarācija par turpmākām sarunām.

Pilnvarotās personas ir pieņēmušas zināšanai arī šādas deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:


Šveices deklarāciju par savstarpības principu jautājumos, kas saistīti ar tirgus atvēršanu Kopienas piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem apgabala un pašvaldības līmenī


Deklarāciju par Šveices dalību komitejā.,


Hecho en Luxemburgo, el veintiuno de junio de mil novecientos noventa y nueve. Udfærdiget i Luxembourg, den enogtyvende juni nitten hundrede og nioghalvfems. Geschehen zu Luxemburg am einundzwanzigsten Juni neunzehnhundertneunundneunzig. Έγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι μία Ιουνίου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα.

Done at Luxembourg on the twenty-first day of June in the year one thousand and ninety-nine. Fait à Luxembourg, le vingt-et-un juin mil neuf cent quatre-vingt dix-neuf.

Fatto a Lussemburgo, addì ventuno giugno millenovecentonovantanove.


Gedaan te Luxemburg, de eenentwintigste juni negentienhonderd negenennegentig. Feito em Luxemburgo, em vinte e um de Junho de mil novecentos e noventa e nove.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäensimmäusenä päivänä kesäkuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän.


Som skedde i Luxemburg den tjugoförsta juni nittonhundranittionio.


Por la Comunidad Europea For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community Pour la Communauté européenne Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap Pela Comunidade Europeia Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar




Por la Confederación Suiza For Det Schweiziske Edsforbund

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft Για την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation Pour la Confédération suisse Per la Confederazione svizzera Voor de Zwitserse Bondsstaat Pela Confederação Suíça Sveitsin valaliiton puolesta

På Schweiziska edsförbundets vägnar






LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA


par līgumu piešķiršanas procedūrām un apstrīdēšanas procedūrām

Puses vienojas par to, ka izvirzot prasību, lai, no vienas puses, Šveices piešķīrējuzņēmumi atbilstu VIN noteikumiem un, no otras puses, Kopienas un tās dalībvalstu piešķīrējuzņēmumi atbilstu ar Direktīvu 98/4/EK (OV L 101, 1.4.1998.,

1. lpp.) un Direktīvu 92/13/EEK (OV L 76, 23.3.1992., 14. lpp.) pēdējo reizi grozītās Direktīvas 93/38/EEK noteikumiem, tās abas atbilst Nolīguma par atsevišķiem valsts iepirkuma aspektiem 4. un 5. panta prasībām.




LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA


par uzraudzības iestādēm


Kopienas gadījumā šā Nolīguma 8. pantā minētā uzraudzības iestāde var būt Eiropas Kopienu Komisija vai kādas dalībvalsts neatkarīga valsts varas iestāde ar vai bez vienīgajām pilnvarām rīkoties saskaņā ar šo Nolīgumu. atbilstoši EK Līguma 211. pantam, Eiropas Kopienu Komisijai jau ir 8. panta 2. punktā izvirzītās pilnvaras.


Šveices gadījumā uzraudzības iestāde var būt valsts mēroga federāla iestāde vai arī kantona varas iestāde, kas pārrauga tās atbildībā esošos apgabalus.




LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA


par pielikumu atjaunināšanu


Līgumslēdzējas puses apņemas atjaunināt pielikumus Nolīgumam par atsevišķiem valsts iepirkuma aspektiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tā stāšanās spēkā.




KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA


turpmākām sarunām


Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija paziņo par savu nodomu uzsākt sarunas, lai panāktu vienošanos tādās kopīgo interešu sfērās kā 1972. gada brīvās tirdzniecības nolīguma 2. protokola atjaunināšana un Šveices līdzdalība atsevišķās Kopienas programmās apmācību, jaunatnes, plašsaziņas līdzekļu, statistikas un vides jomās. Sagatavošanās darbam priekš šīm sarunām ir jānotiek raiti, tiklīdz kā pašreizējās divpusējās sarunas ir noslēgušās.




ŠVEICES DEKLARĀCIJA


par savstarpības principu jautājumos, kas saistīti ar tirgus atvēršanu Kopienas piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem apgabala un pašvaldības līmenī


Saskaņā ar savstarpības principu un saskaņā ar nodomu ierobežot piekļuvi līgumiem, kurus Kopienas piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem piešķir Šveicē apgabalu un pašvaldību līmenī, Šveice Nolīgumā par valsts iepirkumu pielikumu vispārējā paziņojuma Nr. 1 pirmajā daļā iestarpina šādu jaunu punktu:

“attiecībā uz līgumiem, kurus piešķir 2. pielikuma 3. daļā minētie uzņēmumi Kanādas, Izraēlas, Japānas, Korejas Republikas, Norvēģijas, amerikas Savienoto Valstu, Honkongas (Ķīna), Singapūras un arubas produktu piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem.”




DEKLARĀCIJA


par Šveices dalību komitejās


Padome vienojas, ka Šveices pārstāvji, ciktāl tas uz viņiem attiecas, kā novērotāji var apmeklēt šādu komiteju sēdes un ekspertu darba grupas:

— Pētniecības programmu komitejas, tostarp Komiteju zinātniskās un tehniskās pētniecības jautājumos (ZTK),

— Eiropas Kopienu Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvo komisiju,

— Koordinācijas grupu augstākās izglītības diplomu savstarpējas atzīšanas jautājumos,

— Padomdevējas komitejas jautājumos par lidojumu maršrutiem un konkurences noteikumu piemērošanu gaisa transporta jomā.


Šveices pārstāvji nedrīkst būt klātesoši tad, kad šajās komitejās notiek balsošana.


attiecībā uz komitejām, kas darbojas šo nolīgumu piemērošanas jomās, kurās Šveice ir pieņēmusi vai nu Kopienas tiesību kopumu, vai arī ekvivalentus pasākumus, Komisija apspriežas ar Šveices ekspertiem atbilstīgi EEZ līguma

100. pantā norādītajai metodei.


Informācija attiecībā uz septiņu ar Šveices Konfederāciju noslēgto Nolīgumu stāšanos spēkā jomās, kas saistītas ar personu brīvu pārvietošanos, gaisa un sauszemes transportu, valsts iepirkumu, zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību, savstarpēju atzīšanu atbilstības novērtēšanā, lauksaimniecības produktu tirdzniecību.


2002. gada 17. aprīlī sniegtais galīgais ziņojums par to procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai varētu stāties spēkā septiņi 1999. gada 21. jūnijā Luksemburgā parakstītie nolīgumi personu brīvas pārvietošanās, gaisa un sauszemes transporta, valsts iepirkuma, zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības, atbilstības novērtējuma savstarpējas atzīšanas un lauksaimniecības produktu tirdzniecības jomā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses; šie nolīgumi stājas spēkā vienlaikus 2002. gada 1. jūnijā.



Document Metadata

Filed: January 20th, 2005