AAS BALTA

• Jūsu drošība ir mūsu prioritāte, un to ik dienu pierādām ar darbiem – cilvēcīga attieksme, skaidri noteikumi un labākā piedāvātā aizsardzība. Apdrošiniet dzīvokli, privātmāju, rindu māju vai palīgēku, kas tiek izmantota privātām vajadzībām.

• Mājokļa apdrošināšanā esam iekļāvuši svarīgākos riskus, kas var atgadīties neparedzēti un neatkarīgi no apdrošinātā gribas.

• Caurules plīsums, dabas stihiskie postījumi, ugunsgrēks, zādzība – šie ir vien daži piemēri, kad īpašuma apdrošināšana piedāvā atlīdzināt Jums radītos zaudējumus.

• Plašas papildu apdrošināšanas iespējas – apdrošiniet mantas, kuras regulāri lietojat vai pārvietojat ārpus mājas, un parūpējieties par savu mājas mīluļu drošību ikdienā.

• Atlīdzināsim īres un pārcelšanās izdevumus, ja cietušo īpašumu nav iespējams apdzīvot, kamēr tajā tiek veikts remonts.

Paldies, ka izvēlaties BALTA apdrošināšanu!

1.1. Kādus papildu segumus iespējams iegādāties?

Mantas apdrošināšana

Atlīdzinās Jums zaudējumus par bojātām vai nozagtām mēbelēm, elektroniku, apģērbu un citām vērtīgām mantām Jūsu izvēlētajā apmērā. Apdrošinātas būs arī mantas, kuras regulāri lietojat vai pārvietojat ārpus mājas. Piemēram, klēpjdatori, fotoaparāti, velosipēdi, skrejriteņi, bērnu ratiņi un personīgās lietas, kas var tikt nozagtas vai sabojātas, atrodoties jebkurā vietā Latvijas Republikas teritorijā.

Pakalpojums “Palīdzība mājās”

Sniegs Jums iespēju pieteikt atslēdznieka, santehniķa, namdara un apsarga konsultācijas un palīdzību situācijās, kuras bija pēkšņas un iepriekš neparedzamas, lai novērstu tālākos bojājumus Jūsu mājoklim. Šo pakalpojumu varēsiet izmantot 3 reizes apdrošināšanas gadā.

Elektroapgādes traucējumu risku apdrošināšana

Pasargās Jūs no finansiāliem zaudējumiem, kas var rasties, ja salūst vai iet bojā elektriskās ierīces elektroapgādes traucējumu dēļ. Piemēram, elektroapgādes pārtraukuma, sprieguma novirzes vai pārsprieguma dēļ.

Saules paneļu apdrošināšana

Pasargās Jūs no neparedzētiem izdevumiem, kas var rasties, ja pēc apdrošināšanas gadījuma jāremontē vai jānomaina saules bateriju paneļi, to konstrukcijas un invertori bojājumu dēļ.

Vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Pasargās Jūs no finansiāliem zaudējumiem, kurus Jūs, Jūsu ģimenes locekļi vai mājdzīvnieki var netīši radīt kādam citam. Segumā ir iespēja iekļaut Jūsu atbildību kā gājējam, velosipēdistam, mājdzīvnieka īpašniekam vai nekustamā īpašuma īpašniekam.

2. Kādi apdrošināšanas termini ir izmantoti noteikumos?

Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā persona, kurai pieder īpašuma tiesības uz apdrošināšanas objektu, vai kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums un kurai ir apdrošināmā interese.

Apdrošinājuma ņēmējs – juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā.

Saistītā persona – apdrošinātā vai apdrošinājuma ņēmēja ģimenes locekļi vai personas, ar kurām apdrošinātajam vai apdrošinājuma ņēmējam ir kopīga saimniecība, vai personas, kurām ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju ir noslēgts apdrošināšanas objekta vai tā daļas nomas, īres, patapinājuma, ķīlas, cita veida līgums, kas piešķir apdrošināšanas objekta lietošanas tiesības, vai glabājuma līgums.

Trešā persona – jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto vai saistītās personas.

Apdrošinājuma summa – naudas summa, par kādu ir apdrošināts apdrošināšanas objekts.

Atlīdzības limits – apdrošināšanas gadā maksimālā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzības kopsumma, kas paredzēta noteikta veida (riska) zaudējumu atlīdzināšanai. Atlīdzības limits ietilpst apdrošināšanas līguma apdrošinājuma summā, un tas nesummējas kopā, ja apdrošināšanas līgumā nav minēts citādi. Atlīdzības limita noteikšanas gadījumā netiek piemēroti zemapdrošināšanas nosacījumi.

Atlīdzināmie zaudējumi – aprēķinātie zaudējumi, kas ir apdrošināšanas gadījuma tiešs rezultāts, pirms pašriska atskaitīšanas.

Apdrošināšanas līgums – apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru puses uzņemas izpildīt līgumā noteiktās saistības un kā noslēgšanu apliecina polise. Apdrošināšanas līgums sastāv no šiem noteikumiem, no Apdrošināšanas līguma vispārējiem noteikumiem un citiem apdrošināšanas līgumā norādītajiem noteikumiem un polises, to pielikumiem, kā arī visiem grozījumiem, par kuriem mēs esam vienojušies ar Jums.

Apdrošināšanas objekts – polisē un tās pielikumos norādītais nekustamais īpašums, izņemot zemi, un/ vai kustamais īpašums jeb manta.

Apdrošināšanas vieta – polisē norādītais apdrošināšanas objekts un/ vai teritorija, kur atrodas apdrošināšanas objekts pēc polisē norādītās adreses.

Apdzīvots īpašums – dzīvojamā ēka vai dzīvoklis, kurā apdrošinājuma ņēmējs, apdrošinātais vai saistītās personas pastāvīgi dzīvo un neatstāj nekustamo īpašumu bez fiziskas uzraudzības vairāk nekā 30 dienas pēc kārtas, kā arī šādas dzīvojamās ēkas vai dzīvokļa adresē esošas palīgēkas.

Līguma darbības periods – laika periods, kurā ir spēkā apdrošināšana saskaņā ar apdrošināšanas līgumu.

Apdrošināšanas gads – līguma darbības perioda ietvaros noteikts 12 mēnešu ilgs laika periods, kuru ik gadu skaita no līguma darbības perioda sākuma datuma.

Apdrošinātais risks – no apdrošinātā gribas neatkarīgs, pēkšņs un neparedzēts notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.

Pašrisks – polisē un apdrošināšanas noteikumos norādītā naudas izteiksmē vai procentos izteiktā apdrošinājuma summas vai zaudējumu daļa, ko atskaita no atlīdzināmajiem zaudējumiem, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību par katru apdrošināšanas gadījumu. Ja vienlaikus viena apdrošināšanas gadījuma rezultātā iestājas apdrošināšanas gadījums nekustamā īpašuma un civiltiesiskās apdrošināšanas apdrošināšanā, tad tiek piemērots viens, lielākais polisē norādītais pašrisks.

Īpašuma tirgus vērtība – naudas summa par kādu var iegādāties līdzvērtīgu īpašumu, ņemot vērā tādus faktorus, kā līdzvērtīga īpašuma atrašanās vieta, platība, nolietojums un citus vērtību palielinošus vai samazinošus tirgus faktorus.

Mantas tirgus vērtība – naudas summa par kādu var iegādāties atbilstoša veida, izlaides gada un analoģiskas vai līdzīgas komplektācijas mantas vienību. Nosakot mantas vienības vērtību, tiek ņemts vērā mantas pielietošanas veids, nolietojums un citi vērtību palielinoši vai samazinoši tirgus faktori.

Zemapdrošināšana – gadījums, kad apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību. Šo noteikumu izpratnē zemapdrošināšana ir iestājusies, ja apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību vairāk nekā par 10 %.

Virsapdrošināšana – gadījums, kad apdrošinājuma summa ir lielāka par apdrošināšanas objekta vērtību.

Īstermiņa īre – apdrošināšanas objekta īre, ja īres līgums darbojas mazāk kā 21 dienu.

Ilgtermiņa īre – apdrošināšanas objekta īre, ja īres līgums darbojas vismaz 21 dienu.

Teritorijas labiekārtojums - stacionāras, ar zemi pastāvīgi saistītas konstrukcijas, piemēram, apgaismes ierīces, laistīšanas iekārtas, auto elektrouzlādes stacijas, karogu masti, soli, galdi, bērnu rotaļu konstrukcijas, suņu voljēri, nožogojumi, žogs, vārti, pagalmu segumi, kubli un līdzvērtīgas konstrukcijas. Teritorijas labiekārtojums nav pastāvīgas būves, saules paneļi, siltumnīcas virs 50 kvadrātmetriem un stikla siltumnīcas.

Manta – kustamas lietas, kas pieder apdrošinātajam vai saistītajām personām vai atrodas šo personu likumīgā valdījumā atbilstoši tālāk noteiktajiem nosacījumiem.

Vērtslietas – juvelierizstrādājumi, dārgmetālu izstrādājumi, dārgakmeņi, gleznas, kažoki, ikonas, reģistrēti ieroči un to aprīkojums, rokas pulksteņi (kas dārgāki par 1500 EUR), antīkas lietas, kas izgatavotas pirms vairāk nekā 70 gadiem no dienas, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, un kolekcijas jeb vienāda veida lietu krājumi, piemēram, pastmarku, monētu u. tml. krājumi, kuriem ir zinātniska, vēsturiska vai mākslinieciska nozīme.

Dzīvošanai nepiemērots objekts – objekts, kur pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās nepieciešams veikt remontu kādā no sanitārajām telpām, kas ir vienīgā šajā mājoklī, kā arī situācijas, kad apdrošinātājs ar apdrošināto vai apdrošinājuma ņēmēju vienojas, ka remonta laikā objekts nav apdzīvojams.

Avārijas stāvoklī esošs objekts – nekustamais īpašums vai tā daļa, kura fiziskais nolietojums pārsniedz 70 % vai kuru par avārijas stāvoklī, dzīvošanai nepiemērotu vai bīstamu objektu ir atzinusi kompetenta valsts vai pašvaldības iestāde.

Bojā gājis īpašums – apdrošināšanas objekta stāvoklis pēc apdrošināšanas gadījuma, ja pieaicinātie vai BALTA eksperti atzinuši remontu par tehniski neiespējamu vai atjaunošanu par ekonomiski nepamatotu.

Slēgtas telpas – telpas vai ēkas daļa, kurā nav piekļuves trešajām personām un kuras ir noslēgtas ar slēdzeni. Daudzdzīvokļu ēku koplietošanas telpas netiek uzskatītas par slēgtām telpām šī līguma izpratnē.

Citi šajos noteikumos lietotie termini atbilst Apdrošināšanas līguma vispārējos noteikumos lietotajiem terminiem.

3.1. Ēkas - dzīvojamās ēkas un palīgēkas

Tiek apdrošināti: Netiek apdrošinātas:

a) ēkas konstruktīvie pamatelementi;

b) ēkas iekšējā un ārējā apdare;

c) uz ēkas konstrukcijām uzstādīti un nostiprināti – saules paneļi, saules baterijas, vēja ģeneratori, antenas;

d) ēkas inženierkomunikācijas – apkures sistēma, gāzesvads, ūdensvads, kanalizācija, elektroinstalācijas;

e) iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas;

f) ēkas ārējie cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi un citas komunikācijas, kas atzarojas no ēkas līdz maģistrālajam un publiskajam pieslēgumam;

g) santehnika;

h) ugunsdrošības signalizācijas;

i) pretielaušanās signalizācijas;

j) apsardzes sistēma;

a) avārijas stāvoklī esošas ēkas;

b) ēkas, kuras iegādātas izsolē un kurās īpašnieks nav ievests valdījumā;

c) patvaļīgi uzbūvētas ēkas bez projekta, kuras izbūves saskaņošana nav veikta attiecīgās pašvaldības būvvaldē;

d) zeme, sējumi, meži, jaunaudzes.

Netiek apdrošinātas, ja par to nav atsevišķas norādes polisē:

a) ekspluatācijā nenodotas ēkas;

b) neapdzīvotas dzīvojamās ēkas;

c) pagaidu būves;

d) ēkas, kurās notiek darbi, kuru veikšanai ir nepieciešama būvatļauja saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Piemēram, remonta, renovācijas un būvniecības darbi;

Kāds īpašums tiek apdrošināts?

k) projektēšanas izmaksas, kas nepieciešamas ēkas atjaunošanai;

l) ēkas, kas tiek izīrētas ilgtermiņā, ja starp apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto un īrnieku ir noslēgts rakstveida īres līgums.

m) ēkas, kurās ir pabeigti būvniecības darbi atbilstoši būvvaldē saskaņotajā projektā norādītajam un ir uzsākts ēkas nodošanas ekspluatācijā process;

n) ēkas stiklojums. Turklāt par stiklojuma bojājumiem vienu reizi apdrošināšanas periodā netiek ieturēts pašrisks;

o) ēkas koplietošanas telpas un konstrukcijas domājamās daļas apmērā.

e) ēkas, to daļas, kurās nav uzstādīts jumts, logi vai nav pabeigti citi darbi, kuru veikšanai saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nepieciešama būvatļauja;

f) ēkas, kuras tiek izmantotas komercdarbībai;

g) ēkas, kuras tiek izīrētas īstermiņā;

h) saules paneļi, kas nav nostiprināti uz ēkas konstrukcijām;

i) hidrobūves – piestātnes, moli, pontoni, laipas, krasta stiprinājumi un citi.

3.2. Papildu atlīdzināmie zaudējumi, apdrošinot ēkas

Šie zaudējumi tiek atlīdzināti tikai gadījumos, ja ir iestājies kāds no apdrošinātajiem riskiem.

a) Zaudējumi apstādījumu un telpaugu zudumam ugunsgrēka, zādzības vai ļaunprātīgu bojājumu rezultātā, ja to atjaunošanās dabīgā ceļā nav iespējama. Apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar šo apakšpunktu tiek noteikta ar šādiem ierobežojumiem:

i. āra apstādījumi apdrošināti, tiem atrodoties apdrošinātas ēkas iežogotas teritorijas iekšpusē;

ii. lauku viensētas gadījumā teritorija var nebūt iežogota;

iii. telpaugi apdrošināti, tiem atrodoties apdrošinātas ēkas iekštelpās un uz pieguļošajiem balkoniem vai terasēm.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 10 000 EUR apdrošināšanas gadā.

b) Zaudējumi labiekārtojumam, kas atrodas uz apdrošinātajai ēkai piesaistītā zemesgabala atbilstoši zemes robežu plānam.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 10 000 EUR apdrošināšanas gadā.

c) Neiebūvētu būvmateriālu bojājumi vai zudums.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 1500 EUR apdrošināšanas gadā.

d) Dzīvesvietas īre gadījumos, ja apdrošināšanas objekts kļūst dzīvošanai nepiemērots. Tiek atlīdzināti izdevumi par līdzvērtīgas dzīvesvietas īri, kā arī saprātīgie un dokumentāli apstiprinātie izdevumi par pārcelšanos uz īrēto dzīvesvietu un atpakaļ uz apdrošināšanas objektu. Apdrošināšanas atlīdzība par dzīvesvietas īri tiek noteikta ar šādiem ierobežojumiem:

i. maksimālais šī pakalpojuma periods ir 12 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz mirklim, kad apdrošināšanas objekts atkal kļūst piemērots dzīvošanai;

ii. apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta par pagaidu mājokļa īri, neiekļaujot šajā apmaksā īrētā mājokļa apsaimniekošanas un komunālos maksājumus, piemēram, maksājumus par gāzi, elektrību, tālruni, televīziju;

iii. laika periodā, kamēr tiek nodrošināta līdzvērtīga dzīvesvietas īre, tiek atlīdzināti arī apdrošinātā īpašuma, kurš ieķīlāts par labu Luminor Bank, kredītsaistību maksājumu procenti Luminor Bank izsniegtajam kredītam.

iv. apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pie nosacījuma, ka apdrošinātais iesniedz apdrošinātājam īres līguma kopiju (uzrādot oriģinālu) par mājokļa īri zaudējumu novēršanas periodā;

v. maksimālā kompensācija par vienu kalendāro mēnesi 1000 EUR.

e) Komunālie maksājumi, ja apdrošināšanas objekts kļūst dzīvošanai nepiemērots. Tiek atlīdzināti ūdens, elektrības, apkures komunālie maksājumi, kā arī apsardzes kompānijas, televīzijas un interneta pakalpojuma sniedzēju ikmēneša maksājums apdrošināšanas objektā, kurš cietis apdrošināšanas gadījuma rezultātā, ja šie pakalpojumi tika nodrošināti apdrošināšanas objektā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

Apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar šo apakšpunktu tiek noteikta ar šādiem ierobežojumiem:

i. maksimālais periods ir 12 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz mirklim, kad apdrošināšanas objekts atkal kļūst piemērots dzīvošanai;

ii. maksimālā kompensācija par vienu kalendāro mēnesi 1000 EUR.

f) Psiholoģiskā palīdzība, ja psihologa, psihoterapeita vai psihiatra konsultācija ir nepieciešama saistībā ar apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 500 EUR apdrošināšanas gadā.

g) Izdevumi glābšanas un attīrīšanas darbu veikšanai. Par glābšanas un attīrīšanas darbu izdevumiem tiek uzskatīti:

i. visi pieteiktie un pierādītie saprātīgie izdevumi neatliekamai bojājumu novēršanai, zaudējumu samazināšanai un glābšanas pasākumiem;

ii. visi pieteiktie un pierādītie ugunsdzēsības izdevumi, kas pamatoti radušies un nepieciešami, lai novērstu apdrošināšanas objekta bojāeju vai samazinātu zaudējumus;

iii. izmaksas par drupu novākšanu un attīrīšanas darbiem, kā arī bojātā apdrošināšanas objekta aizvākšanu un iznīcināšanu, par iekārtu demontēšanu, ēku daļu izlaušanu, nojaukšanu vai atvērumu paplašināšanu.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 25 000 EUR par katru apdrošināšanas gadījumu.

h) Aizliegta uzturēšanās objektā – gadījumā, ja, iestājoties apdrošinātajam riskam, valsts vai pašvaldības institūcijas atzīst dzīvojamo ēku vai dzīvokli par bīstamā/ nedrošā stāvoklī esošu un uzreiz pēc negadījuma liedz tajā apdrošināto personu iekļūšanu un personīgo mantu paņemšanu, līdz tiks veikts ēkas vai dzīvokļa tehniskais novērtējums. Apdrošinātājs izmaksā vienreizēju kompensāciju 1000 EUR.

3.3. Dzīvoklis

Tiek apdrošināti: Netiek apdrošināti:

a) griesti, sienas, starpsienas, grīdas, dzīvokļa logi, durvis, durvju un sienu stiklojums;

b) iekšējā apdare;

c) ārējā apdare dzīvokļa balkoniem, lodžijām, terasēm;

d) inženierkomunikācijas – apkures sistēma, gāzesvads, ūdensvads, kanalizācija, elektroinstalācijas;

a) dzīvokļi avārijas stāvoklī esošās ēkās;

b) dzīvokļi, kuri iegādāti izsolē un kuros īpašnieks nav ievests valdījumā.

Netiek apdrošināti, ja par to nav atsevišķas norādes polisē:

c) dzīvokļi, kuri tiek izmantoti komercdarbībai;

d) dzīvokļi, kuri tiek izīrēti īstermiņā;

e) iebūvētas gaisa kondicionēšanas iekārtas un sistēmas, sākot no dzīvokļa pievienojuma vai ievada, ko ierobežo siena, grīda, griesti;

f) santehnika;

g) ugunsdrošības signalizācijas;

h) pretielaušanās signalizācijas;

i) apsardzes sistēma;

j) projektēšanas izmaksas, kas nepieciešamas ēkas, kurā atrodas dzīvoklis, atjaunošanai;

k) dzīvoklis kurā notiek remontdarbi;

l) dzīvoklis, kas tiek izīrēts ilgtermiņā, ja starp apdrošinājuma ņēmēju vai apdrošināto un īrnieku ir noslēgts rakstveida īres līgums.

m) dzīvokļa stiklojums. Turklāt par stiklojuma bojājumiem vienu reizi apdrošināšanas periodā netiek ieturēts pašrisks;

n) ēkas koplietošanas telpas un konstrukcijas dzīvokļa domājamās daļas apmērā.

e) patvaļīgi pārbūvēti dzīvokļi, kuru pārbūves saskaņošana nav veikta attiecīgās pašvaldības būvvaldē un radītie zaudējumi ir cēloņsakarīgi ar veiktajām pārbūvēm.

3.4. Papildu atlīdzināmie zaudējumi, apdrošinot dzīvokli

Šie zaudējumi tiek atlīdzināti tikai gadījumos, ja ir iestājies kāds no apdrošinātajiem riskiem.

a) Zaudējumi ar dzīvokli saistītajām telpām, mantu glabātava, pagrabs, autostāvvieta, kas atrodas tajā pašā ēkā vai uz tā paša zemes gabala, kur atrodas dzīvoklis.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 5000 EUR apdrošināšanas gadā.

b) Zaudējumi apstādījumu un telpaugu zudumam ugunsgrēka, zādzības vai ļaunprātīgu bojājumu rezultātā, ja to atjaunošanās dabīgā ceļā nav iespējama. Apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar šo apakšpunktu tiek noteikta ar šādiem ierobežojumiem:

i. āra apstādījumi apdrošināti, tiem atrodoties uz apdrošinātajam dzīvoklim piesaistītā zemesgabala atbilstoši zemes robežu plānam;

ii. telpaugi apdrošināti, tiem atrodoties ēkas iekštelpās un uz pieguļošajiem balkoniem vai terasēm. Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 10 000 EUR apdrošināšanas gadā.

c) Zaudējumi labiekārtojumam tiek segti ar šādiem ierobežojumiem:

i. labiekārtojums atrodas uz apdrošinātajam dzīvoklim piesaistītā zemesgabala atbilstoši zemes robežu plānam;

ii. apdrošināšanas atlīdzība par šiem zaudējumiem atbilstoši apdrošinātā dzīvokļa domājamās daļas attiecībai pret kopējo ēkas platību.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 10 000 EUR apdrošināšanas gadā.

d) Neiebūvētu būvmateriālu bojājumi vai zudums.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 1500 EUR apdrošināšanas gadā.

e) Dzīvesvietas īre gadījumos, ja apdrošināšanas objekts kļūst dzīvošanai nepiemērots. Tiek atlīdzināti izdevumi par līdzvērtīgas dzīvesvietas īri, kā arī saprātīgie un dokumentāli apstiprinātie izdevumi par pārcelšanos uz īrēto dzīvesvietu un atpakaļ uz apdrošināšanas objektu. Apdrošināšanas atlīdzība par dzīvesvietas īri tiek noteikta ar šādiem ierobežojumiem:

i. maksimālais šī pakalpojuma periods ir 12 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz mirklim, kad apdrošināšanas objekts atkal kļūst piemērots dzīvošanai;

v. maksimālā kompensācija par vienu kalendāro mēnesi 1000 EUR.

f) Komunālie maksājumi, ja apdrošināšanas objekts kļūst dzīvošanai nepiemērots. Tiek atlīdzināti ūdens, elektrības, apkures komunālie maksājumi, kā arī apsardzes kompānijas, televīzijas un interneta pakalpojuma sniedzēju ikmēneša maksājums apdrošināšanas objektā, kurš cietis apdrošināšanas gadījuma rezultātā, ja šie pakalpojumi tika nodrošināti apdrošināšanas objektā pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

Apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar šo apakšpunktu tiek noteikta ar šādiem ierobežojumiem:

i. maksimālais periods ir 12 mēneši, bet ne ilgāk kā līdz mirklim, kad apdrošināšanas objekts atkal kļūst piemērots dzīvošanai;

ii. maksimālā kompensācija par vienu kalendāro mēnesi 1000 EUR.

g) Psiholoģiskā palīdzība, ja psihologa, psihoterapeita vai psihiatra konsultācija ir nepieciešama saistībā ar apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 500 EUR apdrošināšanas gadā.

h) Izdevumi glābšanas un attīrīšanas darbu veikšanai. Par glābšanas un attīrīšanas darbu izdevumiem tiek uzskatīti:

i. visi pieteiktie un pierādītie saprātīgie izdevumi neatliekamai bojājumu novēršanai, zaudējumu samazināšanai un glābšanas pasākumiem;

ii. visi pieteiktie un pierādītie ugunsdzēsības izdevumi, kas pamatoti radušies un nepieciešami, lai novērstu apdrošināšanas objekta bojāeju vai samazinātu zaudējumus;

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 25 000 EUR par katru apdrošināšanas gadījumu.

i) Ja dzīvoklis atrodas ēkas mansardā un dzīvokļa griesti ir ēkas jumts, tad ir apdrošināta arī jumta daļa, kas atrodas virs dzīvokļa, pat, ja tā ir uzskatāma par ēkas īpašnieku kopīpašuma daļu.

j) Aizliegta uzturēšanās objektā gadījumā, ja, iestājoties apdrošinātajam riskam, valsts vai pašvaldības institūcijas atzīst dzīvojamo ēku vai dzīvokli par bīstamā/ nedrošā stāvoklī esošu un uzreiz pēc negadījuma liedz tajā apdrošināto personu iekļūšanu un personīgo mantu paņemšanu, līdz tiks veikts ēkas vai dzīvokļa tehniskais novērtējums. Apdrošinātājs izmaksā vienreizēju kompensāciju 1000 EUR.

3.5. Manta

Kāda manta un ar to saistītie izdevumi tiek apdrošināti:

a) manta, kas atrodas apdrošināšanas objektā: ēkā, dzīvoklī un/ vai iežogotā teritorijā;

b) Zāles pļaušanas traktori, raideri un robotizētie zāles pļaujamie traktori ar jaudu līdz 20 kW;

c) elektroskrejriteņi, velosipēdi;

d) sauszemes transportlīdzekļi ar motora tilpumu līdz 50 cm3, kas nav paredzēti braukšanai pa koplietošanas ceļiem;

e) saules paneļi, kuri uzstādīti uz zemes, ir apdrošināti, ja tie ir atsevišķi norādīti polisē;

f) mobilā telefona vai planšetdatora ekrāna vai korpusa ārējs fizisks bojājums ir apdrošināts, ja polisē ir norādīta ierīces marka, modelis, un unikālais identifikācijas kods (IMEI kods - mobilajam telefonam, sērijas numurs – planšetdatoram) un polises pielikumā ir pievienota mobilā telefona/ planšetdatora fotogrāfija, kurā ierīce ir skaidri saskatāma pretskatā, pilnā apjomā un ir redzams ierīces ekrāns, turklāt mobilajiem telefoniem ekrānā ir jābūt attēlotam un skaidri salasāmam IMEI kodam, kuru ir iespējams atvērt telefona ciparnīcā ievadot kombināciju *#06#;

g) zaudējumi, kas radušies vērtslietām, par kurām nav veikta atzīme polisē, tiek atlīdzināti 10 % apmērā no polisē norādītās mantas apdrošinājuma summas, bet ne vairāk kā 5000 EUR apdrošināšanas gadā;

h) ja saskaņā ar polisi ir apdrošinātas vērtslietas, tad vienas vērtslietas vai to kolekcijas maksimālā apdrošinājuma summa ir 1500 EUR. Apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas var vienoties par lielāku apdrošinājuma summu, ja apdrošināšanas līgumam ir pievienots iegādes apliecinošs dokuments ar mantas atšifrējumu vai sertificēta eksperta atzinums par mantas faktisko vērtību;

i) zaudējumi mantai, kas radušies ārpus polisē norādītās apdrošināšanas vietas (manta ārpus adreses) Latvijas Republikas teritorijā. Apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar šo apakšpunktu tiek noteikta ar šādiem ierobežojumiem:

i. laikā, kad netiek nodrošināta tieša fiziska uzraudzība, velosipēdiem, bērnu ratiņiem, skrejriteņiem, elektroskrejriteņiem jābūt pieslēgtiem ar speciāliem stiprinājumiem pie nekustīgas konstrukcijas vai pie speciāliem automašīnu velosipēdu stiprinājumiem;

ii. citas mantas ārpus adreses ir apdrošinātas tikai laikā, kad tās atrodas personas tiešā fiziskā uzraudzībā vai slēgtās telpās.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 500 EUR apdrošināšanas gadā, ja vien polisē nav norādīta cita apdrošināšanas summa;

j) zaudējumi, kas radušies, ja bankas kartes zādzības vai laupīšanas rezultātā no kartes ir izņemta skaidra nauda vai veikti darījumi.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 1000 EUR apdrošināšanas gadā;

k) zaudējumi, iestājoties malkas, brikešu, granulu un/ vai siena zudumam apdrošinātajam piederošajās slēgtās telpās.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 500 EUR apdrošināšanas gadā;

l) zaudējumi, kas radušies turējumā, lietojumā vai glabājumā pieņemtajām mantām, tai skaitā darba devēja izsniegtajam aprīkojumam, par kuras īpašnieku nav veikta atzīme polisē.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 2000 EUR apdrošināšanas gadā;

m) zaudējumi, kas radušies licencētu datorprogrammu, kuras uzstādītas datorā, zuduma dēļ. Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 300 EUR apdrošināšanas gadā;

n) zaudējumi mantai, kas ir plaša patēriņa preces, zuduma dēļ. Plaša patēriņa preces ir medikamenti, higiēnas piederumi, kosmētika, pārtikas produkti, alkohols un tabaka;

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 500 EUR apdrošināšanas gadā, bet ne vairāk kā 100 EUR par vienu šādu preci;

o) izdevumi apdrošinātā vai saistīto personu apliecinošo dokumentu vai tai piederošu nekustamo/ kustamo īpašumu apliecinošo dokumentu atjaunošanai, iestājoties apdrošinātajam riskam. Tai skaitā autovadītāja apliecības un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības un apdrošinātā nekustamā īpašuma mājas atslēgu atjaunošanai.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 500 EUR apdrošināšanas gadā;

p) zaudējumi, kas radušies, ja manta, kura funkcionāli paredzēta lietošanai ārpus telpām, ir atradusies apdzīvotas ēkas iežogotā teritorijā un ir zudusi bez ielaušanās pazīmēm zādzības laikā. Lauku viensētu gadījumā teritorija var būt neiežogota.

Atlīdzības limits par šiem zaudējumiem ir 500 EUR apdrošināšanas gadā.

Zaudējumi netiek atlīdzināti, ja manta:

a) tiek izmantota komercdarbībā, sacensībās;

b) atrodas avārijas stāvoklī esošā ēkā;

c) atrodas objektos, kuri nodoti īstermiņa īrē;

d) atrodas patvaļīgi uzbūvētās ēkās bez projekta, kuras izbūves saskaņošana nav veikta attiecīgās pašvaldības būvvaldē;

e) atrodas neapdzīvotā īpašumā un bojājums mantai radies zādzības vai ļaunprātīgu bojājumu rezultātā;

f) atrodas ārpus ēkām, dzīvokļiem, būvēm, ja to neparedz mantas izmantošanas specifika;

g) zādzības brīdī atrodas transportlīdzekļa redzamajā daļā – salonā, jumta bagāžniekā un tamlīdzīgās vietās, kas ir redzamas no transportlīdzekļa ārpuses;

h) ir sauszemes, ūdens, gaisa motorizēts transportlīdzeklis vai to piekabe, kā arī šo visu transportlīdzekļu rezerves daļas vai aprīkojums;

i) ir nauda, vērtspapīri, dokumenti, akti, plāni, oriģinālie rasējumi, modeļi, arhīvu krājumi, datubāzes.

Par mantu netiek uzskatīts dzīvnieks. Suņus un kaķus var apdrošināt, iegādājoties BALTA mājdzīvnieku polisi.

3.6. Palīdzība mājās

Atslēdznieka, santehniķa, namdara un apsarga konsultācijas un palīdzība iepriekš neparedzamās, pēkšņās situācijās, lai novērstu tālākos bojājumus Jūsu īpašumam. Netiek segti plānveida remonti, apkopes un citi iepriekš paredzami izdevumi.

Atslēdznieks sniegs palīdzību, ja:

a) ir nozaudēta, nozagta atslēga vai aizcirtušās durvis, vārti un nav iespējams iekļūt vai izkļūt no mājokļa;

b) ir sabojājusies, sabojāta slēdzene, nolauzta atslēga, kā rezultātā nav iespējams atvērt durvis, vārtus;

Atslēdznieks neveiks:

a) durvju un slēdzeņu regulāros uzturēšanas darbus un apkopes;

b) ar nolietojumu saistītu bojājumu novēršanu;

c) bojāto slēdzenes nomaiņu, ja mājoklim ir bojāta viena no vairākām slēdzenēm;

c) nepieciešama durvju atvēršana mājokļa iekštelpās, ja telpā ir iesprostota persona un pašu spēkiem durvis nav iespējams atvērt.

d) plānotu slēdzeņu nomaiņu;

e) nosēdušos durvju regulēšanu, tai skaitā neregulēs eņģes, neēvelēs durvju malas.

Santehniķis sniegs palīdzību, ja:

a) nepieciešama šķidruma noplūdes apturēšana vai pagaidu risinājuma uzstādīšana bojāto cauruļvadu, to ierīču vai aprīkojuma darbības nodrošināšanai, tostarp, ja tas ir noticis ārpus mājokļa un rada tiešus zaudējumus īpašumam;

b) nepieciešams novērst aizsprostojumu;

c) nepieciešama šķidruma savākšana, virsmu žāvēšana pēc cauruļvadu, to ierīču vai aprīkojuma plīsuma vai aizsprostojuma rezultātā radušās šķidruma noplūdes, ja apdrošinātais objektīvu apstākļu dēļ to nevar veikt saviem spēkiem.

Santehniķis neveiks:

a) regulāros sistēmu uzturēšanas darbus, apkopes, piemēram, apkures katlu un sistēmas apkopi, gāzes katlu apkopi;

b) ar nolietojumu saistītu bojājumu novēršanu;

c) podu, izlietņu, iekārtu, sienu, mēbeļu demontāžu, lai novērstu vai noteiktu bojājuma cēloni;

d) plānotu iekārtu pieslēgšanu vai nomaiņu;

e) ūdens sildītāju iztukšošanu;

f) cauruļu atsaldēšanu;

g) koplietošanas komunikāciju, stāvvadu, dvieļu žāvētāju, bojājumu novēršanu;

h) čuguna notekcauruļu, savienojumu bojājumu novēršanu.

Namdaris sniegs palīdzību, ja:

a) mājoklī ir izsists logs;

b) vētras laikā bojāts jumts;

c) koka uzkrišanas rezultātā bojāts žogs, ēkas jumts.

Namdaris veiks pagaidu risinājuma uzstādīšanu mājokļa vai tā teritorijas nožogojuma bojājumu gadījumā, ja šie bojājumi var radīt tālākus zaudējumus mājoklim.

Namdaris neveiks:

a) estētisku nekustamā īpašuma iekšējās/ ārējās apdares bojājumu novēršanu;

b) regulāro sistēmu uzturēšanas darbus, apkopes, piemēram, logu vai durvju profilaksi, apkures katlu un sistēmas apkopi, gāzes katlu apkopi;

c) ar nolietojumu saistīto bojājumu novēršanu;

d) jumta labojumus, ja jumts ir kopīpašums.

Ja bojājumu rezultātā nav iespējams noslēgt mājokli un apdrošinātais objektīvu apstākļu dēļ nevar nodrošināt mājokļa pieskatīšanu, tiek nodrošināti apsardzes pakalpojumi, lai mājoklī neiekļūtu trešās personas.

Atslēdznieka, santehniķa, namdara un apsarga konsultācijas un palīdzība pieejama 3 reizes apdrošināšanas gadā. Apdrošinātājs var atteikt mājokļa palīdzības pakalpojumu, ja:

a) zaudējumi ir iestājušies atkārtoti, un tiem ir cēlonisks sakars ar to, ka pēc pagaidu risinājuma ieviešanas nav veikts atbilstošs remonts, lai novērstu bojājumu atkārtošanos;

b) pakalpojuma sniegšana apdraud cilvēka dzīvību un veselību, vai bez trešo personu piekrišanas var tikt aizskartas šo trešo personu īpašumtiesības;

c) bojājumi radušies kopīpašumam, un šie bojājumi nerada tiešus zaudējumus apdrošināšanas objektam;

d) atslēdznieka, xxxxxxxxxx, namdara un/ vai apsarga pakalpojumus nav sniedzis apdrošinātājs vai apdrošinātāja partneris;

e) apdrošinātais, apdrošinājuma ņēmējs, saistītās personas vai apdrošināšanas objektā esošas personas traucē vai apgrūtina pakalpojuma sniegšanu;

f) pakalpojuma sniedzējam nav iespējas pārliecināties par pakalpojuma saņēmēja identitāti.

Ja Jūsu polisē ir iekļauta arī vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, tad iepazīstieties ar šī papildu seguma noteikumiem BALTA mājaslapā vai jebkurā BALTA filiālē visā Latvijā.

Sazinieties ar mums, ja informāciju nepieciešams nosūtīt uz e-pastu vai pa pastu.

Ir apdrošināts pēkšņs un neparedzēts apdrošināšanas objekta fiziska bojājuma vai zuduma gadījums iestājoties polisē noteiktajiem apdrošināšanas riskiem.

Polisē vai noteikumos atsevišķiem riskiem var tikt noteikti nosacījumi un ierobežojumi, izmantojot risku definīcijas, kas uzskaitītas zemāk.

4.1. Uguns

a) Ugunsgrēks – neparedzēta un nekontrolējama degšana ar atklātu liesmu, kura izcēlusies no ugunij neparedzētas vai paredzētas vietas, tai turpinot patstāvīgi izplatīties tālāk, tai skaitā ugunsgrēka rezultātā radušos dūmu, sodrēju un ugunsdzēsības līdzekļu, piemēram, ūdens vai putu iedarbība.

b) Zibens spēriens – tieša zibens iedarbība uz apdrošināšanas objektu.

c) Eksplozija – tūlītēja (eksplozīva) vielas vai maisījuma ķīmiska pārvērtība, kas rada paaugstinātu spiedienu (triecienvilni). Ar tvertnes (katla, cauruļvada utt.) eksploziju saprot pēkšņu ārdošu spiediena spēka izpausmi, kad tvertnes sienas tiek sagrautas tādā mērā, ka izlīdzinās spiediens tvertnes iekšpusē un ārpusē.

d) Lidaparāta uzkrišana - vadāma lidaparāta, tā daļu vai ar lidaparātu pārvadājamās kravas uzkrišana apdrošināšanas objektam, neatkarīgi no tā vai šis notikums ir vai nav izraisījis ugunsgrēku.

4.2. Dabas stihijas

a) Vētra – jebkāda ātruma vēja brāzmas, kas ir nodarījušas bojājumus apdrošināšanas objektam.

b) Plūdi – zemes gabala, uz kura atrodas apdrošināšanas objekts, applūšana ar ūdeni.

c) Krusa – nokrišņu ledus graudu veidā tieša iedarbība uz apdrošināšanas objektu.

d) Zemestrīce – zemes garozas svārstības, kuru rezultātā tiek nodarīti bojājumi apdrošināšanas objektam.

e) Stipras lietavas – intensīvi nokrišņi, kā rezultātā notikusi gruntsūdens, notekūdeņu līmeņa celšanās, kā arī ūdens savākšanas sistēmu, jumta notekcauruļu pārplūšana, ja 3 secīgu stundu laikā nolīst vairāk nekā 10 milimetri nokrišņu un šo nokrišņu daudzumu apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tuvākā meteoroloģisko novērojumu stacija.

f) Spēcīga snigšana – pēkšņa sniega slāņa palielināšanās, kura smaguma dēļ rodas sniega slīdēšana vai citas kustības, kā rezultātā tiek nodarīti bojājumi apdrošināšanas objektam.

g) Koku, tai skaitā zaru, mastu, stabu un citu līdzīgu konstrukciju uzkrišana apdrošināšanas objektam.

Pret kādiem riskiem ir apdrošināts īpašums?

h) Nokrišņu iekļūšana apdrošināšanas objektā caur slēgtiem logiem, durvīm, jumtu, plaisām sienās un citām atverēm, ja konstrukcijas nav bojātas citu noteikumos norādīto dabas stihiju risku ietekmē. Šādi zaudējumi tiek atlīdzināti ar atlīdzības limitu 1000 EUR apmērā apdrošināšanas gadā, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi. Zaudējumi, iestājoties nokrišņu riskam, tiek atlīdzināti ne biežāk kā reizi 4 gados.

4.3. Šķidruma noplūde

a) Pēkšņs un neparedzēts ūdens, kanalizācijas, apkures, kondicionēšanas vai ugunsdzēsības sistēmas cauruļvadu, tiem pievienoto ierīču un aprīkojuma, kā arī akvāriju pārrāvums, plīsums, vai aizdambēšanās.

b) Cauruļvadu, tiem pievienoto ierīču un aprīkojuma avārija, ja cēlonis ir sals.

c) Trešo personu darbība, vai bezdarbība, kuras dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde.

4.4. Trešo personu ļaunprātīga rīcība

a) Zādzība ar ielaušanos – tīša, prettiesiska svešas mantas paņemšana, nelikumīgi iekļūstot apdrošinātajā nekustamajā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, kurā atrodas apdrošinātā manta. Nelikumīga iekļūšana ir notikusi, ja persona izmantojusi pielāgotas atslēgas, mūķīzerus vai citas palīgierīces slēdzeņu vai norobežojumu likvidēšanai un nelikumīgi iekļuvusi noslēgtajā nekustamajā īpašumā – ēkā, telpās vai teritorijā – caur logiem, durvīm, sienām, jumtu un tamlīdzīgi.

b) Laupīšana – uzbrukums apdrošinātajam vai saistītajām personām, kas saistīts ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu un ir bīstams dzīvībai vai veselībai, nolūkā iegūt apdrošināšanas objektu.

c) Ļaunprātīgi bojājumi – apdrošināšanas objekta tīša iznīcināšana vai bojāšana.

4.5. Sadursme ar transportlīdzekli

a) Apdrošinātā vai apdrošinātās personas vadīta sauszemes transportlīdzekļa vai tā iekraušanas, vai izkraušanas tiešs trieciens apdrošināšanas objektam.

b) Trešās personas vadīta sauszemes transportlīdzekļa vai tā iekraušanas, vai izkraušanas mehānisma tiešs trieciens apdrošināšanas objektam.

4.6. Elektroapgādes traucējumi

Apdrošināšanas objekta bojājums vai bojāeja elektroapgādes traucējumu dēļ. Piemēram, elektroapgādes pārtraukums, sprieguma novirze, sprieguma pēkšņa samazināšanās, pārspriegums.

Šie zaudējumi tiek atlīdzināti ar atlīdzības limitu 500 EUR apdrošināšanas gadā, ja apdrošināšanas līgumā nav noteikts citādi.

5.1. Ēkas un dzīvokļa apdrošinājuma summas noteikšana

a) Ēkas apdrošinājuma summu nosaka šādi:

i. pēc atjaunošanas vērtības, kas ir vienāda ar atjaunošanas izdevumiem, lai veiktu ēkas atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā ēka bija apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī, ja ēkas nolietojums nav lielāks par 40 %;

ii. pēc faktiskās vērtības, kas ir vienāda ar atjaunošanas vērtību, atņemot no tās ēkas nolietojumu. Faktisko vērtību pielieto, ja ēkas nolietojums apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī ir robežās starp 40 % un 70 %;

iii. ja ēkas nolietojums līguma noslēgšanas brīdī pārsniedz 70 %, tad ēka tiek uzskatīta par avārijas stāvoklī esošu un šādai ēkai apdrošināšanas segums nav spēkā.

b) Dzīvokļa apdrošinājuma summu nosaka pēc atjaunošanas vērtības, kas ir vienāda ar atjaunošanas izdevumiem, lai bojājumu gadījumā veiktu telpu atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tās bija apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī.

c) Ja polisē tiek norādīta ēkas vai dzīvokļa apdrošinājuma summa eiro izteiksmē, tad to nosaka apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmējs uzņemas pilnu atbildību par apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtībai.

d) Ja polisē norādītā apdrošinājuma summa neatbilst apdrošināšanas objekta atjaunošanas vērtībai, tad, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tiek piemēroti noteikumi par zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu.

5.2. Mantas apdrošinājuma summas noteikšana

a) Mantas apdrošinājuma summu nosaka:

i. sākotnējā iegādes vērtībā, ja mantas vecums nepārsniedz piecus gadus;

ii. atlikušajā vērtībā, ja mantas vecums pārsniedz piecus gadus;

iii. tirgus vērtībā, ja manta ir mobilais telefons, planšetdators, portatīvais dators, vērtslietas, saules paneļi un saules baterijas. Tirgus vērtība tiek aprēķināta uz apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdi.

Par kādu summu ir apdrošināts īpašums?

b) Mantas atlikušo vērtību nosaka no mantas iegādes vērtības, atskaitot nolietojumu:

i. mēbeles, interjera priekšmeti, kažokādu apģērbi, gobelēni, grāmatas, mājas tekstils, būvmateriāli, apgaismes tehnika, ieroči – 5 % nolietojums par katru pilno gadu, sākot no mantas iegādes brīža, bet ne vairāk kā 50 %;

ii. pārējā manta – 8 % nolietojums par katru pilno gadu, sākot no mantas iegādes brīža, bet ne vairāk kā 70 %.

c) Mantas apdrošināšanai netiek piemērota zemapdrošināšana.

6.1. Apdrošināšanas atlīdzības aprēķina kārtība:

a) Apdrošināšanas atlīdzību par nekustamajam īpašumam nodarītiem bojājumiem nosaka atbilstoši iespējami mazākajiem aprēķinātajiem atjaunošanas izdevumiem.

b) Ja bojā gājušo apdrošināto ēku neatjauno, atlīdzināmos zaudējumus nosaka tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot tās atjaunošanas vērtību vai apdrošinājuma summu.

c) Ja apdrošināšanas objekts ir ēka un pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās tiek konstatēts ka tā nolietojums pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pārsniedza 40 %, tad tiek uzskatīts, ka apdrošināšanas objekts tāds ir bijis jau polises noslēgšanas brīdī. Tādā gadījumā apdrošināšanas objekts ir apdrošināts faktiskajā vērtībā no apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīža, pat, ja polisē ir norādīts citādi. Nolietojuma pakāpi nosaka apdrošinātājs, pieaicinot sertificētu ekspertu.

d) Ja apdrošināto dzīvokli nav iespējams atjaunot, atlīdzības apmērs ir tā tirgus vērtība tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža, bet ne vairāk kā polisē norādītā apdrošinājuma summa.

e) Ja polisē nav norādīta apdrošinājuma summa, tad atlīdzības apmērs ir ne vairāk kā 2500 EUR par 1m2.

f) Ja nekustamā īpašuma telpu iekšējās apdares darbi bija veikti vairāk nekā pirms desmit gadiem, tad, veicot aprēķinu par telpu iekšējās apdares darbiem, var piemērot šo telpu nolietojumu 20 % apmērā par katriem pilniem 10 gadiem.

g) Ja derīgās atliekas pēc apdrošinātāja pieprasījuma un apdrošinātā piekrišanas:

i. paliek apdrošinātajam, apdrošināšanas atlīdzību aprēķina, atskaitot derīgo atlieku vērtību;

ii. pāriet apdrošinātāja īpašumā, aprēķinot apdrošināšanas atlīdzību, derīgo atlieku vērtību neatskaita.

h) Atlīdzības apmēra noteikšanai mantas bojājuma, bojāejas vai pilnīgā zuduma gadījumā:

i. bojāejas vai pilnīga zuduma gadījumā apdrošināšanas atlīdzību aprēķina atbilstoši mantas apdrošinājuma summai;

ii. bojājuma gadījumā atlīdzina mazākos izdevumus, kas nepieciešami, lai atjaunotu mantu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tā bija pirms apdrošināšanas gadījumā iestāšanās, bet nepārsniedzot mantas apdrošinājuma summu;

iii. atlīdzība par mantai nodarītajiem zaudējumiem, viena gadījuma ietvaros, nevar pārsniegt polisē norādīto apdrošinājuma summu.

Kā tiek aprēķināta atlīdzība?

i) Apdrošinātājs, pēc iespējas vienojoties ar apdrošināto, nosaka apdrošināšanas atlīdzības veidu, kā arī apdrošināšanas objekta atjaunošanas vai remonta pakalpojumu sniedzēju.

j) Ja apdrošinātais 3 gadu laikā kopš atlīdzības pieteikšanas dienas nav uzsācis ēkas atjaunošanas būvdarbus un nav iesniedzis apdrošināšanas objekta atjaunošanas darbu veikšanai nepieciešamus dokumentus, piemēram, būvatļauju, saskaņotu un apstiprinātu tehnisko projektu, atjaunošanas darbu līgumu un koptāmes, tad atlīdzināmos zaudējumus nosaka tirgus vērtības apmērā, bet nepārsniedzot tā atjaunošanas vērtību vai apdrošinājuma summu.

k) Ja ir paredzēti apdrošināšanas objekta remonta vai atjaunošanas darbi, apdrošinātājam ir tiesības noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņemšanas kārtību, sadalot apdrošināšanas atlīdzības summu vairākos maksājumos.

l) Ja apdrošināšanas atlīdzības izmaksa tiek veikta pakalpojumu sniedzējam, tad pirms atlīdzināmo zaudējumu apmaksas apdrošinātajam jāsamaksā polisē norādītais pašrisks.

m) Ja apdrošināšanas atlīdzības izmaksa tiek veikta naudas izteiksmē, tad atlīdzībā netiek ietverti virsizdevumi un peļņa, kā arī nodokļi, ar kuriem aplikta remonta vai atjaunošanas darbu veikšana.

n) Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas polisē norādītās apdrošinājuma summas atjauno pilnā apmērā bez papildu apdrošināšanas prēmijas samaksas, izņemot gadījumus, kad nekustamais īpašums ir gājis bojā.

o) Ja brīdī, kad tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, apdrošinājuma ņēmējs nav samaksājis apdrošināšanas prēmiju par apdrošināšanas līguma spēkā esošo periodu pilnā apmērā, tad apdrošinātājs ir tiesīgs ieturēt no izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības šo nesaņemto apdrošināšanas prēmijas daļu.

7.1. Netiek atlīdzināti zaudējumi, kas radušies:

a) apdrošināšanas objekta nolietošanās, vibrācijas, sausās un mitrās puves, pelējuma, kondensāta uzkrāšanās, pakāpeniskas nosēšanās, pacelšanās, izplešanās vai izkustēšanās dēļ;

b) augsnes erozijas, nosēšanās vai nogruvuma dēļ;

c) sēnīšu, baktēriju vai kukaiņu iedarbības dēļ;

d) mājdzīvnieku tiešas iedarbības dēļ, piemēram, skrāpējumi, kodumi, spalvas, traipi;

e) iekārtām vai aprīkojumam iekšējās salūšanas dēļ, ja to nav izraisījusi ārēju spēku iedarbība, kas radījusi bojājumus ārpus konkrētās iekārtas vai aprīkojuma;

f) jebkāda veida elektrodrošinātājiem, kā arī citām iekārtām, kuru mērķis ir nodrošināt aizsardzību pret elektroenerģijas sprieguma izmaiņām, ja zaudējumi radušies elektrības svārstību dēļ;

g) saules paneļiem elektroapgādes traucējumu vai pārsprieguma dēļ, ja saules paneļu sistēmai nav uzstādītas aizsardzības iekārtas pret pārspriegumu;

h) saistībā ar apdrošināšanas objekta apkopi, tai skaitā arī apkopes laikā nomainītajām detaļām;

i) apdrošināšanas objektā vai apdrošināšanas vietā veicot ugunsbīstamus darbus, kuros izmanto atklātu liesmu vai kuros rodas dzirksteles, kā arī citus darbus, kas var izraisīt aizdegšanos tiem neparedzētā vai ugunsdrošības noteikumiem neatbilstoši aprīkotā vietā un/ vai tos veic persona, kurai nav atbilstošas kvalifikācijas vai kura nav speciāli apmācīta šo darbu veikšanai, un/ vai no priekšmetiem, kas tikuši apstrādāti ar atklātu liesmu;

j) sakarā ar gruntsūdeņu un notekūdeņu līmeņa celšanos vai pārplūstot ūdens savākšanas sistēmām, jumta notekcaurulēm, ja tie nav radušies stipru lietavu dēļ;

k) sakarā ar sūcēm apdrošināšanas objekta cauruļvadu sistēmās, blīvju nolietošanās, cauruļvadu un to savienojumu korozijas dēļ;

l) saistībā ar nenozīmīgiem bojājumiem, kuri neietekmē apdrošināšanas objekta funkcionalitāti un nepasliktina apdrošināšanas objekta normālu ekspluatāciju, piemēram, skrāpējumi, traipi, robi, plaisas;

Kādi izņēmumi ir šajā apdrošināšanas līgumā?

m) ja būvniecības vai ekspluatācijas laikā ir pārkāptas Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošo tiesību aktu, būvnormatīvu, ekspluatācijas, ugunsdrošības noteikumu vai administratīvo aktu prasības. Tomēr tiks atlīdzināti zaudējumi, iestājoties uguns riskam:

i. kas cēloniski ir radušies no tā, ka sertificēts būvnieks, ar kuru apdrošinātā persona ir noslēgusi rakstisku līgumu, nav ievērojis kādu no šajos noteikumos minēto normatīvo aktu normām;

ii. kas cēloniski radušies no dūmvadiem, kuri ir norādīti būvprojektā/ inventarizācijas lietā, vai apdrošinātais nekustamo īpašumu iegādājies no trešās personas un vizuāli nebija iespējams noteikt, ka dūmvads vai tā konstrukcijas izbūvētas neatbilstoši normatīvo aktu prasībām;

n) ja pieļautas kļūdas plānošanā vai projektēšanā;

o) ja veikti nekvalitatīvi būvdarbi vai remontdarbi, izmantoti nekvalitatīvi vai neatbilstoši materiāli;

p) nelikumīgā veidā iegūta īpašuma bojājuma vai zuduma dēļ;

q) īpašuma izkrāpšanas, piesavināšanās, izspiešanas, pazušanas un tamlīdzīgu apstākļu dēļ;

r) saistībā ar atrauto peļņu, līgumsaistību neizpildi, līgumsodiem un citiem finansiāla rakstura zaudējumiem, kaut arī tam par iemeslu bija apdrošinātā riska iestāšanās.

s) apdrošinātā, apdrošinājuma ņēmēja, saistīto personu vai trešo personu, kurām apdrošināšanas objekts nodots lietošanā vai glabāšanā, ļauna nolūka vai rupjas neuzmanības dēļ;

t) vides piesārņošanas, piegružošanas un/ vai saindēšanas dēļ;

u) kara, invāzijas, ārvalstu ienaidnieku darbības (ar vai bez kara pieteikšanas), dumpja, revolūcijas, sacelšanās, sabiedrisko nemieru, militāras vai uzurpētas varas dēļ;

v) terorisma (Latvijas Republikas Krimināllikuma izpratnē) dēļ. Netiek atlīdzināti arī jebkādi zaudējumi vai izdevumi, kas tieši vai netieši radušies sakarā ar jebkādiem terorisma rezultātā nodarīto vai potenciāli nodarāmo zaudējumu novēršanas pasākumiem;

w) Latvijas Republikas valsts, pašvaldības vai tiesu varas institūcijas pieņemto lēmumu dēļ;

x) kodolsprādziena, radiācijas vai radioaktīvā piesārņojuma dēļ;

y) azbesta un to savienojumu iedarbības rezultātā.

8.1. Atbildīga attieksme pret savu īpašumu

a) Apkures sistēmas, tajā skaitā dūmvadi un skursteņi, un ventilācijas sistēmas, iekārtas un ierīces jātīra atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktu prasībām attiecībā uz ugunsdrošību.

b) Paredzama riska iestāšanās apstākļos nekavējoties jāveic apdrošināšanas objekta aizsardzības un glābšanas pasākumi. Piemēram, jānotīra sniegs, kas ir sakrājies uz jumta, jāpārvieto manta vai jāaizsargā ēkas, ja tās apdraud vētra, plūdi, ūdens līmeņa celšanās, ledus gabali, jāaizver logi un jumta lūkas dabas stihiju laikā.

c) Nedrīkst izmantot elektriskos vadus bez izolācijas un/ vai ar bojātu izolāciju, bojātas sienas kontaktligzdas un slēdžus, kā arī nestandarta vai tīkla spriegumam neatbilstošus drošinātājus.

d) Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākums ir ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus, būvnormatīvus, tehniskās ekspluatācijas, darba drošības un ugunsdrošības noteikumus.

e) Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam ir pienākums veikt visus drošības un piesardzības pasākumus, lai uzturētu un sargātu apdrošināšanas objektu un nepieļautu zaudējumus vai postījumus. Piemēram, neatstāt ilgstoši bez uzraudzības ieslēgtas elektriskās sildierīces, degošas sveces un nenodzēstas cigaretes.

f) Laikā, kad neatrodas īpašumā, aizvērt logus, jumta lūkas, un aizslēgt durvis.

g) Gadījumos, kad āra gaisa temperatūra ir mazāka nekā 0 grādi pēc Celsija skalas, apdrošināšanas objektā, kas netiek apkurināts, jāatbrīvo ūdensapgādes, santehnikas un apkures sistēmas no ūdens.

8.2. Citi pienākumi

a) Apdrošinājuma ņēmēja un apdrošinātā pienākumi ir apdrošināšanas līguma darbības laikā rakstveidā informēt apdrošinātāju par visiem tiem zināmajiem apstākļiem, kas varētu palielināt apdrošinātā riska iestāšanās varbūtību.

b) Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums sniegt patiesu informāciju par apdrošināšanas objekta stāvokli. Piemēram, īpašuma platība, konstrukcijas tips, ēkas vecums.

Kas ir jāievēro, lai saņemtu pilnu apdrošināšanas aizsardzību?

c) Ja apdrošināšanas pieteikumā un/ vai apdrošināšanas līgumā ir uzrādīta apsardzes signalizācija, tad tai ir jābūt darba kārtībā un ieslēgtai visu laika periodu, kad apdrošināšanas objekts ir atstāts bez uzraudzības.

d) Ja apdrošināšanas pieteikumā un/ vai apdrošināšanas līgumā ir uzrādīta ugunsdrošības signalizācija, tad tai ir jābūt darba kārtībā un patstāvīgi ieslēgtai.

Ja netiek izpildīti 8.1. un 8.2. punktos norādītie pienākumus, apdrošināšanas atlīdzība var tikt samazināta, bet ne vairāk kā līdz 50 %.

9.1. Priekšnosacījumi apdrošināšanas atlīdzības saņemšanai

Priekšnosacījumu izpilde nepieciešama, lai apdrošinātājs var apstiprināt apdrošinātā riska iestāšanos un precīzi novērtēt radušos zaudējumus. Neizpildot zemāk minētos priekšnosacījumus, apdrošināšanas atlīdzība var tikt samazināta vai atteikta:

a) Ja iestājas negadījums, apdrošinātajam par to nekavējoties jāziņo:

i. ugunsgrēka gadījumā – ugunsdzēsības un glābšanas dienestam;

ii. trešo personu ļaunprātīgas rīcības gadījumā – policijai;

iii. sadursmes gadījumā ar sauszemes transportlīdzekli – policijai;

iv. eksplozijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam;

v. inženierkomunikāciju avārijas gadījumā – attiecīgajam avārijas dienestam un/ vai apdrošinātā nekustamā īpašuma apsaimniekotājam/ īpašniekam vai pašvaldības policijai.

b) Apdrošinātajam un/ vai apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, ir jāpaziņo apdrošinātājam par negadījuma iestāšanos un jāveic visi iespējamie un saprātīgie pasākumi, lai mazinātu zaudējumus.

c) Apdrošinātajam, pēc pieteikuma iesniegšanas, ir pienākums nodrošināt apdrošinātāja vai tā noteiktajam pārstāvim iespēju veikt negadījuma vietas un bojātā apdrošināšanas objekta apskati, kā arī dot apdrošinātājam iespēju veikt izmeklēšanu jebkuru zaudējumu rašanās cēloņu un apjoma noteikšanai.

d) Pēc negadījuma iestāšanās nav pieļaujama nekāda bojājumu novēršana vai apdrošināšanas objekta un tā daļu pārvietošana, novākšana vai atjaunošana bez apdrošinātāja rakstveida piekrišanas. Atļauts veikt tikai neatliekamus saprātīgus pasākumus, lai novērstu tālākus zaudējumus un nepieļautu nelaimes gadījumus.

e) Apdrošinātā pienākums ir pierādīt zaudējuma iestāšanās faktu un apmēru, kā arī iesniegt visu apdrošinātāja pieprasīto informāciju un dokumentus, kas to apstiprina, piemēram:

i. iesniegt apdrošinātājam bojāto, nozagto vai iznīcināto apdrošināšanas objektu sarakstu un īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Sarakstā ir jānorāda apdrošināšanas objektu vērtība un stāvoklis, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās;

ii. uzrādīt bojāto priekšmetu atliekas, izņemot gadījumus, kad tās ir pilnībā iznīcinātas;

iii. iesniegt policijas apstiprinājumu par to, ka nozagtas vai nolaupītas mantas, par kurām vēlas saņemt apdrošināšanas atlīdzību.

Document Metadata

Table of Contents

AAS BALTA

Document Metadata