APBŪVES NOSACĪJUMI
II daļa TERITORIJAS IZMANTOŠANAS UN
APBŪVES NOSACĪJUMI
1. NOSACĪJUMU LIETOŠANA UN DEFINĪCIJA
1. Teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumi attiecas uz visu detālplānojuma teritoriju nekustamajam īpašumam ”Mājiņas”, Priedkalnē, Garkalnes novadā (kadastra apzīmējums 80600021237).
2. Spēkā ir visi zemāk noteiktie teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi. Noteikumi, kas nav precizēti šajā detālplānojumā ir saskaņā ar Garkalnes novada domes 22.12.2015. saistošajiem noteikumiem Nr.10 “Garkalnes novada teritorijas plānojums 2013.- 2024.gadam ar 2015.gada grozījumiem” (turpmāk – TIAN), kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 30.04.2013 noteikumiem Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošana, izmantošanas un apbūves noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar TIAN.
3. Savrupmāju apbūves teritorija (SDz1) - ir funkcionālā zona, kur galvenais izmantošanas veids ir savrupmāju un dvīņu māju apbūve.
4. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) – ir funkcionālā zona, galvenais izmantošanas veids ir visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamā lineārā transporta infrastruktūra, tai skaitā autoceļi, dzelzceļš, ielas, laukumi, piebraucamie ceļi, kā arī transporta apkalpojošā infrastruktūra.
2. SAVRUPMĀJU APBŪVES TERITORIJA (DzS1)
Projektētās zemes vienības Nr.1-Nr.14
5. Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) ir teritorija, kur atļautā izmantošana ir šādu būvju būvniecība un izmantošana:
5.1. savrupmāju;
5.2. nepieciešamās saimniecības ēkas un palīgbūves;
5.3. ierīkot labiekārtotu publisko ārtelpu – sporta, rotaļu laukumus,
5.4. apstādījumus, skvērus u.tml.
6. Palīgizmantošana:
6.1. viesu māju, viesnīcu;
7. Nosacījumi apbūvei:
7.1. zemes vienības minimālā platība – projektētajās zemes vienībās Nr.1-Nr.5 un Nr.10- Nr.14 minimālā platība ir 1200 kv.m., savukārt projektētajām zemes vienībām Nr.6- Nr.9 minimālā platība ir 2400 kv.m.;
7.2. zemes vienības minimālā fronte – 15 m;
7.3. zemes vienības maksimālais apbūves blīvums – 30%;
7.4. maksimālais apbūves stāvu skaits – 3 stāvi;
7.5. maksimālais apbūves augstums – 12 m;
7.6. būvlaide: gar Krastmalas ielu – 6 m, gar projektēto Jūras ielu – 6 m (projektētajām zemes vienībām Nr.2-Nr.5) un 3 m saskaņā ar grafiskās daļas “Zemes vienību sadalījuma, apgrūtinājumu un inženierkomunikāciju plāns”;
7.7. apbūves līnija – 4m no zemes vienību robežas vai atbilstoši grafiskajai daļai “Zemes vienību sadalījuma, apgrūtinājumu un inženierkomunikāciju plāns” un “Apbūves laukumu shēma”.
8. Apbūves laukums – atmežojamā zemes vienības daļa, kas paredzēta ēku un būvju būvniecībai un piebraucamajiem ceļiem (skatīt grafiskās daļas “Apbūves laukumus shēma”). Atmežošanai jāparedz arī zemes vienības daļa starp būvlaidi un ielas sarkano līniju, šajā daļā paredzot inženierkomunikāciju tīklu un piebraucamo ceļu izbūvi. Precizējams izstrādājot būvprojektu.
9. Citi nosacījumi:
9.1. Saimniecības ēku un palīgēku maksimālais augstums – 6,5m (viens stāvs un mansards).
9.2. Maksimālais ēku skaits zemes vienībā - viena dzīvojamā māja un ir pieļaujams būvēt vienu vai vairākas saimniecības ēkas un palīgēkas - ievērojot atļautos apbūves rādītājus.
9.3. Apbūves laukumā jāievēro:
9.3.1. ēkas izvietojamas uz būvlaides, izņemot atsevišķus funkcionāli pamatotus risinājumus, kad nepieciešama lielāka atkāpe no ielas sarkanās līnijas. Ja apbūve paredzēta mežā, kā arī teritorijā ar izteikto kāpu reljefu, tad pieļaujama atkāpe, un ēkas ir izvietojamas tā, lai maksimāli saglabātu esošos kokus un kāpas reljefu;
9.3.2. ēkas ir izvietojamas ne tuvāk par 4 m no kaimiņu zemes vienības robežas. Kaimiņi savstarpēji var noslēgt notariāli apstiprinātu vienošanos par šī attāluma samazināšanu un gaismas tiesības kā servitūtu reģistrēt zemesgrāmatā;
9.3.3. ēkas un būves izvietot tuvāk vai tieši pie robežām atļauts tikai gadījumā, ja to pieļauj ugunsdrošības normas, tiek ievērotas ēku un zemesgabalu insolācijas prasības, kā arī saņemta blakus zemes vienības īpašnieka rakstiska piekrišana, ko apliecina paraksts tehniskā projekta ģenerālplānā un ieraksts Zemesgrāmatā;
9.3.4. ēku būvniecību jaunajās apbūves teritorijās atļauts uzsākt pēc ielu (ceļu) un pieejamo inženierkomunikāciju izbūves;
9.3.5. palīgēkas paredzēt kā maksimāli retas, maza apjoma un ieteicams vieglas konstrukcijas būves;
9.3.6. apbūvi izvietot pēc iespējas kompaktāk, saglabājot pēc iespējas plašāku meža vienlaidus platību;
9.3.7. apbūvi paredzēt reljefa līdzenākajās platībās, saglabājot izteikto kāpu valni gar zemes gabala rietumu robežu (skatīt grafiskās daļas “Apbūves laukumus shēma”).
9.4. Ārpus apbūves laukuma zemes vienības daļā, kas atrodas biotopā „Mežainā piejūras kāpa” atļauts:
9.4.1. koka laipas, takas, saglabājot pēc iespējas plašāku meža vienlaidus platību, saglabājot dabisko reljefu un zemsedzi (skatīt grafiskās daļas “Apbūves laukumu shēma”);
9.4.2. pieļaujams vieglas konstrukcijas žogs (bez betonētiem pamatiem), nebojājot zemsedzi;
9.4.3. maksimāli saglabājams dabiskais reljefs un zemsedze, kā arī koku sastāvs;
9.4.4. nav pieļaujama zālāju vai apstādījumu ierīkošana. Veidojot apstādījumus, izmantojamas sugas ar ierobežotu izplatīšanās spēju, priekšroku dodot dabiskiem mežiem raksturīgas sugas, piem., kadiķi, mētrāji, virši u.tml.;
9.4.5. veicami biotopam raksturīgas struktūras saglabāšanas pasākumi, izcērtot blīvu krūmu stāvu, atjaunojot veģetāciju u.tml.;
9.4.6. pēc iespējas maksimāli jāsaglabā teritorijā augošie koki, saglabājot biotopam raksturīgās sugas – ozolus, pīlādžus utml.
9.5. Plānojot būvniecību meža teritorijā, paredzēt atmežošanu atbilstoši Meža likuma 41.panta prasībām. Atmežošana veicama saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.889 ”Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību”.
10. Ietekmes samazināšanas pasākumi uz biotopu „Mežainā piejūras kāpa”
10.1. Lai samazinātu darbības ietekmi uz vidi, apbūvi ieteicams plānot iespējams mazākā platībā, maksimāli saglabājot dabisko veģetāciju un koku stāvu.
10.2. Apbūvi ieteicams veikt zemākas kvalitātes biotopā (biotopa kvalitātes teritorijā – vidēja – 18EG003-21), savukārt projektētajās zemes vienībās Nr.8, Nr.9 un Nr.10 līdzenākajā reljefā, saglabājot kāpas valni.
10.3. Ēku celtniecībai ieteicams izvēlēties vieglas konstrukcijas būves. Ja tiek būvētas uz nogāzēm, tās balstīt uz pāļiem pēc iespējas saglabājot dabisko reljefu (precizēt pēc nepieciešamības būvprojektā, ciktāl tas skar biotopa kvalitātes teritoriju – laba – 18EG003-20).
10.4. Iebrauktuves un piebrauktuves projektētajām zemes vienībās plānot tā, lai skar pēc iespējas mazāk koku un maksimāli šaurā platumā. Iebrauktuves un piebrauktuves segumam būvprojektos ieteicams izvēlēties dabiskus materiālus – smiltis, šķembas, atsijas, koku utml.
10.5. Ārpus apbūves laukumam saglabāt dabisko veģetāciju. Nav pieļaujama zālienu vai apstādījumu ierīkošana. Ja tiek ierīkoti apstādījumi – izmantojamas sugas ar ierobežotu izplatīšanos spēju (ne ekspansīvas). Ieteicams – kadiķus, mētrājus, viršus utml.
10.6. Pēc būvdarbu veikšanas vietās, kur veidojas atklāti smilts laukumi, tie saglabājami, ļaujot attīstīties dabiskajai veģetācijai.
10.7. Palielinoties eitrofikācijai, apbūvei pieguļošajās platībās veicami aizsargājamam biotopam raksturīgas struktūras saglabāšanas pasākumi, izcērtot blīvu krūmu stāvu, atjaunojot veģetāciju utml.
10.8. Ietekmes samazināšanas pasākumiem uz biotopu “Mežainā piejūras kāpa” ņemt vērā sertificētas ekspertes sugu un biotopu aizsardzības jomā Egitas Grolles
09.07.2018. veikto Sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumu (skatīt Teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumu 1.pielikumu).
3. TRANSPORTA INFRASTRUKTŪRAS TERITORIJA (TR)
Projektētās zemes vienības Nr.15-Nr.16
11. Transporta infrastruktūras teritorija (TR) ir teritorija, kur atļauts izvietot - visa veida transporta infrastruktūras objektus.
12. Papildizmantošana: Nav.
13. Palīgizmantošana - Inženiertehniskās apgādes tīkli un objekti.
14. Nosacījumi apbūvei – nenosaka.
15. Citi nosacījumi:
15.1. Ielu kategorijas:
15.1.1. Krastmalas iela – CIV kategorijas iela (ciema nozīmes ielas, kas nodrošina transporta un gājēju sakarus starp ciema teritorijām, sabiedriskajiem centriem, nodrošina izvadus uz maģistrālām ielām);
15.1.2. Jūras iela – DIV kategorijas iela (vietējas nozīmes iela, kas izvada transportu līdz augstākas kategorijas ielām).
15.2. Sarkano līniju platumi:
15.2.1. Xxxxxxxxxx xxxx 00 m;
15.2.2. Jūras ielā 12 m un 14.52 m.
15.3. Brauktuves platums:
15.3.1. Xxxxxxxxxx xxxx –0.0 m;
15.3.2. Jūras ielā – 5.5 m un 6 m.
15.4. Ietves platums – 1.5 m, veloceliņa platums – 1.5 m (Krastmalas ielas posmā).
15.5. Ielu un ceļu krustojumos un pieslēgumos brauktuvju noapaļojuma rādiuss 8 m un 6 m.
15.6. Iebrauktuves platums uz dzīvojamām mājām – 3.5 m.
15.7. Ielu, ceļu un laukumu teritorijas izdala kā atsevišķas zemes vienības – ielām ietverot teritoriju starp sarkanajām līnijām.
15.8. Vietējās nozīmes ielām un ietvēm jābūt ar cietu segumu, kas izbūvējams pēc visu pieejamo un nepieciešamo inženierkomunikāciju izbūves ielas sarkano līniju robežās.
15.9. Ciemos ielas ir jāveido ar cieto segumu, jābūt izveidotai ietvei, jāparedz ielu apgaismojums.
15.10. Iebrauktuves un piebrauktuves projektētajām zemes vienībām ieteicams veidot no dabiskai videi piemērotiem materiāliem, piem., šķembām, atsijām x.xx.
15.11. Ceļu būvprojektos jānodrošina vides pieejamības prasības un netraucētas pārvietošanās iespējas bērnu ratiņu un ratiņkrēslu lietotāju kustībai.
15.12. Pēc centralizēto ūdensapgādes tīklu izbūves Xxxxxxxxxx xxxx 0(viena) gada laikā esošās dzīvojamās mājas jāpieslēdz centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem, būvniecības stadijā un projekta stadijā esošām ēkām pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem jābūt pieslēgtām pie to nodošanas ekspluatācijā.
15.13. Lietus ūdeņu novadīšanai paredzēt teknes vai drenas ierīkošanu gar brauktuvi.
15.14. Projektētā Jūras iela, kura robežojas ar Rīgas pilsētas administratīvo robežu noslēdzas ar apgriešanās laukumu Jūras ielas sarkanajās līnijās, kuras beidzas 6m attālumā no Rīgas pilsētas administratīvā teritorijā privātai personai piederošā zemes gabala, līdz ar to piegulošajai zemes vienībai netiek radīti papildus apgrūtinājumi. Jūras ielas parcele izveidota tā, lai pēc sarkano līniju precizēšanas Rīgas teritorijā var izveidot Jūras ielas savienojumu ar Vīķu un Predkalnes ielām.
4. LABIEKĀRTOJUMA NOSACĪJUMI
16. Teritorijas labiekārtojumu veido atbilstoši plānotajām izmantošanas funkcijām un nodrošina ar nepieciešamajiem labiekārtojuma elementiem.
17. Žoga, sētas novietojums un vizuālais risinājums ir jāsaskaņo pašvaldības būvvaldē.
18. Sētas (arī dzīvžogus) drīkst ierīkot – ielas vai ceļa pusē – pa ielas sarkano līniju un pa zemes vienību robežām.
19. Žogs un sētas starp īpašumiem Biotopā “Mežainā piejūras kāpa” pieļaujams vieglas konstrukcijas (bez betonētiem pamatiem), nebojājot zemsedzi.
20. Biotopa “Mežainā piejūras kāpa” platībā nav pieļaujama zālāju vai apstādījumu ierīkošana. Veidojot apstādījumus, izmantojamas sugas ar ierobežotu izplatīšanās spēju, priekšroku dodot dabiskiem mežiem raksturīgas sugas, piem., kadiķi, mētrāji, virši u.tml.
21. Palielinoties eitrofikācijai, apbūvei pieguļošajās platībās veicami aizsargājamam biotopam raksturīgas struktūras saglabāšanas pasākumi, izcērtot blīvu krūmu stāvu, atjaunojot veģetāciju u.tml.
5. DETĀLPLĀNOJUMA ĪSTENOŠANAS KĀRTĪBA*
* Detālplānojuma īstenošanas kārtība var tikt precizēta atbilstoši Administratīvajam līgumam
22. Īstenojams saskaņā ar Detālplānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves nosacījumiem, Grafisko daļu un Paskaidrojuma rakstu ievērojot normatīvos aktus, kas regulē būvniecību, vides aizsardzību un zemes ierīcību.
23. Uzsākot būvniecību noslēgt līgumu ar attiecīgo apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu no objekta būvniecības laikā.
24. Veikt detālplānojuma realizāciju sekojošā secībā:
24.1. Atbilstoši akceptētajam/-iem būvprojektam/-iem, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām pēc atzīmes veikšanas būvatļaujā/-s par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, ielu un gājēju ietves, kas kalpo piebraukšanai pie plānotajām zemes vienībām projektēšana un izbūve līdz šķembu segumam un inženierkomunikāciju izbūve (ūdensvads ar hidrantiem, kanalizācijas vads un elektroapgāde, ielas apgaismojums (ar lampām) un gāzes apgādes tīkli pēc nepieciešamības).
24.2. Pēc 24.2. punkta izpildes veikt Detālplānojumā noteikto dzīvojamai apbūvei paredzēto zemes vienību izveidi, atbilstoši izbūvētajai un ekspluatācijā nodotajai ielai, kā arī no Detālplānojuma teritorijas izdalīt ielām paredzētās zemes vienības. Zemes vienības reģistrēt kā patstāvīgus kadastra objektus, tai skaitā saņemt zemesgabalu adreses un nekustamā īpašuma lietošanas mērķi un veikt zemes vienību kadastrālo uzmērīšanu un reģistrēšanu nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.
24.3. Pēc 24.2. punktu izpildes saņemt būvatļauju, vai veikt atzīmi par būvniecības ieceres akceptu paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē, atbilstoši projektētajai būvju grupai, ēkām pievadiem un iekšējām inženierkomunikācijām, pēc kuru izbūves būves nododamas ekspluatācijā.
24.4. Jāparedz virszemes noteces uztveršanas, savākšanas un novadīšanas no būvobjektiem tehniskais risinājums.
24.5. Līdz centralizētā ūdensvada izbūvei, kā pagaidu risinājums paredzēts iekārtot lokālo ūdensapgādes sistēmu – artēzisko urbumu katrā zemes vienībā. Urbuma būvniecība veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Urbumus, kuru turpmākā izmantošana nav iespējama, nepieciešams tamponēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
24.6. Cieto ceļu seguma klājuma un gājēju celiņu izbūvi veic pēc 90% dzīvojamo ēku būvniecības un pirms nākamo dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanas.
24.7. Nepieciešamības gadījumā veic sakaru kabeļu kanalizācijas un gāzesvada izbūvi.
24.8. Pēc centralizēto ūdensapgādes tīklu izbūves Xxxxxxxxxx xxxx 0(viena) gada laikā esošās dzīvojamās mājas jāpieslēdz centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem, būvniecības stadijā un projekta stadijā esošām ēkām pie centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem jābūt pieslēgtām pie to nodošanas ekspluatācijā.
25. Detālplānojuma īstenošanas kārtība var tikt precizēta atbilstoši Administratīvajam līgumam
Sagatavoja: X.Xxxxxxxxx
1.pielikums
5. Sertificētas ekspertes sugu un biotopu aizsardzības jomā Egitas Grolles 09.07.2018. Sugu un biotopu aizsardzības
27