Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļu sapulces Nr. 17 protokols
IZRAKSTS
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļu sapulces Nr. 17 protokols
2023. gada 22. septembrī
Xxxx, Xxxxxxxx xxxx 00 un tiešsaiste platformā Zoom. Sapulce atklāta 2023. gada 22. septembrī, plkst. 14:00.
Sapulcē piedalās:
1. Xxxxx Xxxxxxxxx, biedrības “Latvijas Būvuzņēmēju apvienības” (turpmāk – LBUA) vadītājs;
2. Xxxxxx Xxxxxxx, LBAP Goda prezidents;
3. Xxxxx Xxxxx, biedrības „Latvijas Ceļu būvētājs” (turpmāk – LCB) izpilddirektore;
4. Xxxxxxxx Xxxxxxxxx, biedrības “Latvijas Būvnieku asociācija” (turpmāk – LBA) priekšsēdētājs;
5. Xxxxxxx Xxxxxxx, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (turpmāk – LBNA) priekšsēdētājs;
6. Xxxxx Xxxxxx, LBNA valdes locekle;
7. Xxxxx Xxxxxxxx, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (turpmāk – LBAS) priekšsēdētājs;
8. Xxxxxxx Xxxxxx, LBAS Eiropas Savienības normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte; Viesi:
9. Xxxxxxx Xxxxxxxx, Ekonimikas ministrijas (turpmāk – EM) Valsts sekretārs;
10. Xxxx Xxxxxxx, EM Valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu politikas jautājumos;
11. Xxxx Xxxxxxxx, EM Būvniecības politikas departamenta direktore;
12. Xxxxx Xxxxxxx EM Būvniecības politikas departamenta direktores vietnieks;
13. Xxxxxx Xxxxxxxxxxx, EM Būvniecības politikas departamenta referente;
Darba kārtība:
1. Komitejas pārstāvja aizstāšana;
2. Komitejas sapulces protokolu parakstošie Pušu pārstāvji;
3. Komitejas darbības virzieni 2024. gadā;
4. Par būvniecības nozares minimālo algu 2024. gadā;
5. Dažādi.
1. Komitejas pārstāvja aizstāšana
LBNA ar 2023. gada 21. septembra vēstuli Nr. 29/01 (sk. 1. pielikumu) informē, ka uz 2023. gada
22. septembra Komitejas sēdi Nr.17, aizstāj iepriekš deleģēto LBNA pārstāvi Ievu Greteri ar LBNA valdes locekli Eviju Kiriku.
LCB ar 2023. gada 18. maija pilnvaru Nr.4/23 (sk. 2. pielikumu) informē, ka uz 2023. gada 22. septembra Komitejas sēdi Nr.17, aizstāj iepriekš deleģēto LCB pārstāvi Xxxxx Xxxxxxx ar LCB izpilddirektori Montu Bergu.
Ievērojot iepriekš minēto, atbilstoši Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 3.1.punktam Komiteja pieņem zināšanai, ka tiek aizstāti Komitejas arodbiedrības un darba devēju pārstāvji.
2. Komitejas sapulces protokolu parakstošie Pušu pārstāvji
Lai mazinātu birokrātiju un atvieglotu protokola parakstīšanas procesu tiek nolemts, ka protokolu Komitejas vārdā xxxxxxxxx Xxxxxxx Xxxxxxx, LBNA priekšsēdētājs, un Xxxxxxxx Xxxxxxxxx, LBA valdes priekšsēdētājs.
Komitejā atbalstīts vienbalsīgi.
3. Komitejas darbības virzieni 2024. gadā
Puses vienojas 2024. gada laikā izstrādāt plašāku ĢV attīstības konceptu, x.xx. pārskatīt metodiku kā tiek noteikts minimālais atalgojums būvniecības nozarē.
Komitejā atbalstīts vienbalsīgi.
4. Par būvniecības nozares minimālo algu 2024. gadā
Komitejas pārstāvji ir apmainījušies ar priekšlikumiem minimālās algas celšanai 2024. gadā (sk. 3., 4., 5., 6., 7. pielikumu). Pušu priekšlikumi ir apspriesti tiekoties 6. septembrī attālināti un 18. septembrī klātienē, kā arī e-pastu sarakstēs un telefoniski. Pēc sarežģītām sarunām, puses ir nonākusi pie kompromisa.
Ievērojot iepriekš minēto, Komiteja nolemj:
3.1 Izteikt Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 2.1. punktu šādā redakcijā:
“Būvniecībā nodarbinātajiem minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 930 euro (deviņi simti trīsdesmit euro).”;
3.2 Izteikt Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 2.2. punktu šādā redakcijā:
“Būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas tarifa likme ir 5,57 euro (pieci euro, piecdesmit septiņi centi).”
3.3 Izteikt Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 4.2. punktu šādā redakcijā:
“Darba devējs līdz 2024. gada 31. decembrim ir tiesīgs Būvniecībā nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, 2.1.punktā minēto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros noteikt 780 euro (septiņi simti astoņdesmit euro) un 2.2.punktā minēto
minimālo stundas tarifa likmi noteikt 4,67 euro (četri euro, sešdesmit septiņi centi). Piemērojot
šajā punktā noteikto minimālo darba algu un stundas tarifa likmi, piemaksa par virsstundu darbu maksājama 100 (simts) procentu apmērā.”;
3.4 Iepriekš minētie grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.
3.5 Komitejas sekretariātam šie grozījumi nekavējoties jāiesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (sk. 8.pielikumu).
Komitejā atbalstīts vienbalsīgi.
5. Dažādi.
Atbilstoši Darba kārtības 3.punktā atbalstītiem 2024.gadā plānotajiem darbības virzieniem, tiek vienbalsīgi atbalstīts priekšlikums turpmāk Komitejas sēdes organizēt vienu reizi mēnesī.
Nākošā Komitejas tikšanās 19. oktobrī plkst. 14:00.
Sanāksme slēgta 2023. gada 22. septembrī, plkst. 15:07
Xxxxxxxx Xxxxxxxxx (parakstīts elektroniski) Xxxxxxx Xxxxxxx (parakstīts elektroniski)
Izraksts pareizs
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība
3. PIELIKUMS
2023. gada 29. jūnijā Nr.23/06-03
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
priekšsēdētājam Egilam Baldzēnam
xxxx@xxxx.xx Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājam Xxxxxxxx Xxxxxxx
xxxx@xxxx.xx biedrības “Latvijas Būvnieku asociācija” prezidentam Xxxxxxxxx Xxxxxxxxxx
xxxxxxxxx@xxxxx.xxx biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājam Xxxxxx Xxxxxxxx
Par Būvniecības nozares ģenerālvienošanās grozījumiem
Latvijas būvuzņēmēju apvienība (LBUA) ir izvērtējusi iespējamos risinājumus grozījumu veikšanā Būvniecības nozares ģenerālvienošanā (ĢV). Ievērojot to, ka kopš ĢV spēkā stāšanās ievērojami ir mainījušies faktiskie apstākļi nozarē kā arī valstī noteiktā minimālā alga, lai sabalansētu darba devēju un nodarbināto intereses, vienlaikus ar ĢV grozījumiem būtu nepieciešams veikt arī grozījumus Darba likumā (DL), Imigrācijas likumā kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 419
Noteikumi par xxxxxxxx xxxxxxxx līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu (Noteikumi). Līdz ar to zemāk norādīti LBUA apsvērumi un priekšlikumi izmaiņu veikšanai.
I. Grozījumi Darba likumā
DL ietvertais regulējums, kādos gadījumos pieļaujami izņēmumi virsstundu apmaksas kārtībā nozarēs, kurās ir noslēgta ĢV, bija ļoti diskutabls jau tā pieņemšanas brīdī. Attiecīgi strauji paaugstinot valstī noteikto minimālo mēneša algu, DL noteiktais mehānisms kļūst arvien atrautāks no atalgojuma pieauguma tendencēm nozarē, par ko liecina procentuāli daudz zemāks vidējās algas pieaugums nozarē. Tā rezultātā ĢV kļūst disproporcionāli izdevīgāka nozarē nodarbinātajiem, bet nākotnē tā kļūs tikai finansiāli apgrūtinošāka darba devējiem. Tas saistīts ar to, ka aprēķins ir piesaistīts valstī noteiktai minimālajai algai, nevis reāliem tirgus datiem kā arī jau sākotnēji DL noteiktais procentuālais slieksnis ir noteikts pārmērīgi augsts.
Skaitļos tas izpaužas tādējādi, ka 2019. gadā (ĢV spēkā stāšanās) valstī noteiktā minimālā mēneša alga bija 430 EUR, bet 2023. gadā tā ir jau 620 EUR jeb pieaugums 44 %. Vienlaicīgi vidējā darba samaksa būvniecības nozarē 2019. gadā bija 1’048 EUR mēnesī un 2022. gadā tā ir 1’313 EUR mēnesī1 jeb pieaugums 25 %. Ņemot vērā, ka 2024. gadā plānots ievērojami celt minimālo algu valstī (diskusijas par apmēru vēl turpinās) un pieņemot, ka minimālā alga valstī tiks noteikta 700 EUR mēnesī, bet nozares vidējā alga 2023. gadā pieaugs par 10%, salīdzinot ar 2022. gada datiem, augstāk minētā disproporcija pieaugs vēl vairāk. Vienlaicīgi pieaugs arī DL
1 xxxxx://xxxx.xxxx.xxx.xx/xxxxx/xx/XXX_XXX/XXXXX EMP DS DSV/DSV030/table/tableViewLayout1/
iestrādātā mehānisma atrautība no šīs dienas reālijām. Līdz ar to, nemainot DL ietverto mehānismu pēc būtības, tā piemērošana kļūs par neiespējamu visās nozarēs, kurās ir noslēgta ģenerālvienošanās.
II. Grozījumi MK noteikumos nr. 419
Noteikumu 23. punktā noteikts, ka publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļauj būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus. Šāds mehānisms ir vispārīgi atzīts kā labs līgumslēdzēju interešu sabalansēšanai situācijās, kad līguma izpildes izmaksas svārstās no pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ (piemēram, valstī noteiktā minimālā atalgojuma paaugstināšana līguma izpildes laikā). Vienlaicīgi šobrīd ir redzams, ka publisko iepircēju starpā nav vienotas izpratnes attiecībā uz kādiem principiem balstās līgumcenas indeksācija kā arī kuras/visas no tāmes pozīcijām -būvizstrādājumi, darbaspēka izmaksas un/vai mehānismu izmaksas tiek indeksētas. Kā negatīvu piemēru var minēt Ekonomikas ministrijas (EM) vadlīnijas sadārdzinājuma novērtēšanai un indeksācijai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Lai gan būvniecības nozarē minētais notikums ietekmēja visu līgumcenu kopumā, tai skaitā, darbaspēka izmaksas (nozarē tobrīd bija liels viesstrādnieku skaits no Ukrainas, kas kara sākumā devās atpakaļ uz savu mītnes zemi, tādējādi nozarē radot vēl lielāku darbaspēka deficītu un sekojošu izmaksu pieaugumu) valsts pārvaldes ieskatā, pamatoti bija indeksēt tikai būvizstrādājumu sadārdzinājumu. Tādējādi nozares uzņēmumiem faktiski bija jāsedz gan darbaspēka izmaksu neplānotais pieaugums, gan izmaksas, kas saistītas ar energoresursu vairākkārtēju sadārdzināšanos2.
Reizē ar minimālās algas celšanu uzņēmumos rodas spiediens attiecībā uz algas celšanu arī tiem darbiniekiem, kas saņem salīdzinoši nelielāku atalgojumu par minimāli noteikto. To nav iespējams precīzi izrēķināt, bet pēc būvkomersantu teiktā tas skar aptuveni 20% - 25% no uzņēmumā nodarbinātajiem (proporcija var ļoti mainīties katrā uzņēmumā atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbu specifikas). Līdz ar to, lai gan nav acīmredzams no malas, arī šis apstāklis rada spiedienu uz kopējām darba devēju darbaspēka izmaksām.
Ievērojot augstāk minēto, vienlaicīgi ar izmaiņām ĢV, Noteikumos ir jānostiprina princips, ka publiskos būvniecības līgumos iekļautajam indeksācijas mehānismam cenu izmaiņu gadījumā ir jāparedz vismaz darbaspēka izmaksu būvniecības līguma tāmes daļas indeksāciju, nevis tikai, piemēram, būvizstrādājumu sadaļas indeksāciju. Papildus, lai nodrošinātu pušu interešu sabalansēšanu un vienlaicīgi, saglabājot publiskajiem būvniecības pakalpojumu iepircējiem brīvu izvēli indeksācijas noteikumu detalizācijā, Noteikumos būtu arī jāparedz, ka būvniecības līguma tāmes daļas izmaiņas attiecībā uz darbaspēka izmaksām līgumcenas indeksācijas rezultātā nevar būt mazākas kā izmaiņas kopējā būvniecības nozares darbaspēka atalgojumā, ko atspoguļo Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotie nozares dati.
2 xxxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxx-xxxxxx-xx-xxxxxxxxx- militaro-agresiju-ukraina-grozijumu-veiksanai-speka-esosajos-publiskajos-buvdarbu-ligumos-attieciba-uz-eku- buvniecibu
III. Grozījumi Imigrācijas likumā
Neskatoties uz straujām un diametrāli pretējām būvniecības nozares apjomu izmaiņām pēdējo 10 gadu periodā, viens no lielākajiem nozares izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība. Un ņemot vērā demogrāfisko situāciju, ir acīmredzami, ka šo jautājumu tuvākajos gados nebūs iespējams risināt tikai ar vietējā darbaspēka pārvilināšanu no citām nozarēm. Vienlaicīgi ārvalstnieku piesaistīšanā jau ilgstoši viens no būtiskākajiem šķēršļiem ir apstāklis, ka ārvalstniekiem ir jāmaksā nevis ĢV noteiktā minimālā alga kā Latvijas iedzīvotājiem, bet vidējā alga valstī, kas ir nepilnas divas reizes lielāka pat par ĢV noteikto minimālo algu. Sevišķi asa šī problēma ir ar darbaspēka piesaisti Profesiju klasifikatora 9. grupā Vienkāršās profesijas, kur darbaspēka trūkums ir vislielākais. Rezultātā nozarē sistemātiski ir vērojams darbaspēka deficīts, ko daļēji risina ar nosūtītajiem darbiniekiem, kurus no trešajām valstīm uz Latviju nosūta uzņēmumi, kas attiecīgās atļaujas kārto piemēram, Polijā vai Lietuvā, tādējādi apejot Imigrācijas likumā noteiktos šķēršļus.
Līdz ar to Imigrācijas likumā vai citos normatīvajos aktos jānosaka, ka nozarēs, kurās ir spēkā ĢV, kas paredz lielāku minimālo atalgojumu kā tas noteikts valstī kopumā, ārvalstniekiem minimālā alga būtu tāda pati kāda tā ir noteikta attiecīgās nozares ĢV.
IV. Grozījumi Būvniecības nozares Ģenerālvienošanā
Iepazīstoties ar Valsts ieņēmumu dienesta 2022. gada datiem par atalgojumu ĢV iekļautajās profesijās, acīmredzamas ir lielās atšķirības starp atalgojuma līmeņiem nodarbinātajiem ĢV iekļautajā Profesiju klasifikatora 9. grupā Vienkāršās profesijas (kopā ĢV tādas ir 12 profesijas ar kopējo nodarbināto skaitu 89093) un pārējām ĢV iekļautajām profesiju grupām. Xxxxxx ĢV iekļauto zemāk apmaksāto profesiju grupās nodarbināto vidējā stundas likme 2022. gadā svārstās no 5,36 eur/h gadījuma darbu STRĀDNIEKAM līdz 9,85 eur/h ASFALTĒTĀJS. Līdz ar to 2022. gadā vidējās stundas likmes apmērs ĢV iekļautajās Profesiju klasifikatora 9. grupā ir 6,66 EUR/h jeb 1112 EUR/mēnesī4 (svarīgi ņemt vērām ka Profesiju klasifikatora 9. grupā Vienkāršās profesijas labāk apmaksātajās profesijās ir salīdzinoši mazs nodarbināto skaits, līdz ar to tās nenozīmīgi ietekmē aprēķināmo vidējās atalgojuma likmes līmeni Profesiju klasifikatora
9. grupā Vienkāršās profesijas). Tādējādi šī brīža ĢV minimālā alga 780 EUR/mēnesī un 4,68 EUR/h jau ir 70% no nozares vidējās darba samaksas, kas ievērojami pārsniedz valsts noteiktās minimālās algas/stundas likmes attiecību pret vidējo darba samaksu valstī 2022. gadā (saskaņā ar CSP 2022. gada datiem valstī noteiktā minimālā alga attiecība ir 45%5, neņemot vērā mēneša darba samaksas mediānu, kas ir ievērojami zemāka kā mēneša vidējā darba samaksa).
Ievērojot augstāk minēto un pieņemot, ka tiek veiktas izmaiņas norādītajos normatīvajos aktos, LBUA piedāvā grozīt ĢV tādējādi, ka ĢV minimālais atalgojums tiktu noteikts:
3 Nodarbināti pie nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids ir būvniecības nozare (NACE 2.redakcijas apkopojošais kods 41, 42 vai 43)
4 Aprēķināts atbilstoši ĢV iekļautajam pieņēmumam, ka vidēji mēnesī ir 167 normālās darba stundas
5 xxxxx://xxxx.xxxx.xxx.xx/xxxxx/xx/XXX_XXX/XXXXX EMP DS DSV/DSV010/table/tableViewLayout1/
1.1.Būvniecībā nodarbinātajiem, kuru ĢV pielikumā iekļautās profesijas norādītas Profesiju klasifikatora 9. grupā Vienkāršās profesijas, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 780 euro (septiņi simti astoņdesmit euro).
1.2.Būvniecībā nodarbinātajiem, kuru ĢV pielikumā iekļautās profesijas norādītas Profesiju klasifikatora 9. grupā Vienkāršās profesijas, minimālā stundas tarifa likme ir 5 euro (pieci euro, 00 centi).
1.3.Pārējiem būvniecībā nodarbinātajiem minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 930 euro (deviņi simti trīsdesmi euro) vai minimālā stundas tarifa likme ir 5,60 euro (pieci euro, sešdesmit centi).
1.4.Izmaiņas ĢV stātos spēkā 2024. gada 1. maijā, ja ir veikti sekojoši normatīvo aktu grozījumi:
1.4.1. Darba likumā attiecībā uz virsstundu darba apmaksu, tādējādi, ka tiek pārskatīts koeficients un tas tiek piesaistīts vidējam atalgojumam būvniecības nozarē iepriekšējā gadā.
1.4.2. Ministru kabineta noteikumos Nr. 419 Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu tādējādi, ka publiskos būvniecības līgumos iekļautajam indeksācijas mehānismam cenu izmaiņu gadījumā ir jāparedz vismaz darbaspēka izmaksu būvniecības līguma tāmes daļas indeksāciju6, vienlaicīgi paredzot, ka indeksācijas rezultātā izmaiņas nevar būt mazākas kā izmaiņas kopējā būvniecības nozares darbaspēka atalgojumā, ko atspoguļo Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotie nozares dati.
1.4.3. Imigrācijas likumā vai citos saistītos normatīvajos aktos, tādējādi, lai nozarēs, kurās ir spēkā ģenerālvienošanās, kas paredz lielāku minimālo atalgojumu kā tas noteikts valstī kopumā, ārvalstniekiem minimālā alga būtu tāda pati kāda tā ir noteikta attiecīgās nozares ģenerālvienošanā noteiktā.
1.5.Būvniecības nozares ģenerālvienošanās termiņš tiek pagarināts līdz 2027. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā augstāk minēto, LBUA ierosina ĢV komitejas ietvaros turpināt sarunu par ilgtspējīgiem mehānismiem sapratīgām ĢV minimālās algas izmaiņām nākotnē, kas būtu saistītas ar atalgojuma izmaiņām nozarē, nevis valstī noteikto minimālo algu kā arī iespējamiem risinājumiem attiecībā uz nodarbināto kvalifikācijas celšanas atbalstam.
Cieņā
Xxxxx Xxxxxxxxx
Latvijas Būvuzņēmēju apvienība valdes loceklis
ŠIS DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
6 xxxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xxxxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxx-xxxxx-xxxxxxxxxxxx
Rīgā, 06.09.2023. Nr. 26/01
4. PIELIKUMS
Atbildot uz 29.06.2023. Nr.23/06-03
Pēc pievienotā saraksta
Par Būvniecības nozares ģenerālvienošanās grozījumiem
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība1 (turpmāk LBNA) ir saņēmusi Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (turpmāk LBUA) 29. jūnija vēstuli Nr.23/06-03 Par Būvniecības nozares ģenerālvienošanās grozījumiem. Vēstulē LBUA norāda uz apsvērumiem un priekšnoteikumiem Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (turpmāk ĢV) grozīšanai. Pēc iepazīšanās ar tās saturu, LBNA vērš uzmanību zemāk minētajiem apsvērumiem.
[1] LBUA norāda, ka: “[..] strauji paaugstinot valstī noteikto minimālo mēneša algu, DL noteiktais mehānisms kļūst arvien atrautāks no atalgojuma pieauguma tendencēm nozarē, par ko liecina procentuāli daudz zemāks vidējās algas pieaugums nozarē”.
[1.1] Pieņemam, ka ar Darba likuma (turpmāk – DL) noteikto mehānismu domāti 68. panta trešās daļas noteikumi. Panta mehānisms paredz, ka, lai noteiktu zemāku piemaksu par virsstudām, ĢV ir jāparedz uz pusi lielāka minimālā alga nekā tā noteitka valstī. Noprotam, ka kopš ĢV slēgšanas un DL 68. panta trešās daļas grozījumu veikšanas ir būtiski mainījusies attiecība starp minimālo algu valstī un vidējo algu būvniecībā.
[1.2] Vienošanās starp būvniecības nozares sociālajiem partneriem par ĢV slēgšanu tika panākta 2018. gadā. Aprēķinot ĢV minimālo algu, sociālie partneri balstījās uz 2016. gada datiem, tādēļ turpmāk aplūkosim, kā ir mainījusies minimālā alga valstī un vidējā alga būvniecības nozarē šajā laikā.
[1.3] Minimālā alga valstī tika palielināta 2017. gadā no 370 uz 380 euro (3 % pieaugums); 2018. gadā
uz 430 euro (13 % pieaugums); 2021. gadā uz 500 euro (16 % pieaugums); 2023. gadā uz 620 euro (24 % pieaugums) un 2024. gadā ar DL pārejas noteikumu 27. punktu jau ir ieplānots palielināt minimālo algu līdz 700 euro (13 % pieaugums). Minimālā alga valstī (ieskaitot 2024. gadu) ir palielināta 5 reizes. Salīdzinot 2016. un 2024. gada minimālo algu, pieagums ir 89 % apmērā. Skatīt
1. attēlu.
[1.4] Vidējā alga būvniecībā ir palielinājusies 2017. gadā no 715 uz 753 euro (5 % pieaugums);
2018. gadā uz 829 euro (10 % pieaugums); 2019. gadā uz 907 euro (9 % pieaugums);
1 LBNA jau 33 gadus apvieno būvniecības jomā un būvmateriālu ražošanā nodarbinātos. LBNA ir nozares līmeņa sociālais partneris – atbilstoši Arodbiedrību likuma 16. panta otrajai daļai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Eiropas Būvniecības un kokapstrādes darbinieku federācijas (EFBWW) un Būvniecības un kokapstrādes darbinieku internacionāles (BWI) dalīborganizācija. LBNA noslēgto koplīgumu un vispārsaistošās ģenerālvienošanās aptver 37 tūkst. nodarbināto.
2020. gadā uz 986 euro (9 % pieaugums); 2021. gadā uz 1056 euro (7 % pieaugums); 2022. gadā uz 1162 euro (10 % pieaugusm). Apskatītajā periodā vidējās algas pieagums ir 8 % gadā. Pieņemot, ka šada tendece turpināsies aprēķinātā vidējā alga būvniecības nozarē 2023. gadā būtu 1255 euro (8 % pieaugums) un 2024. gadā 1355 euro (8 % pieaugums). Salīdzinot 2016. un 2024. gada aprēķināto vidējo algu nozarē pieaugums ir 90 % apmērā. Skatīt 1.attēlu.
[1.5] Skatot iepriekš minēto, iespējams salīdzināt attiecību starp minimālo algu valstī un vidējo algu būvniecības nozarē. 2016. gadā vidējā alga būvniecības nozarē bija par 93 % lielāka nekā minimālā alga valstī. Secīgi, nākošajos gados šī attiecība bija 98 %; 93 % 111 %; 129 %; 111 % un 132 % 2022. gadā. Apskatītajā periodā vidējās algas pieaugums būvniecībā ir 8 % gadā. Pieņemot, ka šāda tendence turpināsies, vidējā alga būvniecības nozarē 2023. gadā būs par 102 % lielāka nekā minimālā alga valstī, savukārt, 2024. gadā par 94 % lielāka nekā minimālā alga valstī. Skatīt 1.attēlu.
Secinām, ka nav pamata LBUA apgalvojumam, ka “[..] strauji paaugstinot valstī noteikto minimālo mēneša algu, DL noteiktais mehānisms kļūst arvien atrautāks no atalgojuma pieauguma tendencēm nozarē, par ko liecina procentuāli daudz zemāks vidējās algas pieaugums nozarē”
Tieši pretēji, aplūkojot minimālās algas valstī un būvniecības vidējās algas attiecību laikā, kad tika slēgta ĢV un izstrādāti DL 68. panta trešās daļas grozījumi, konstatējams, ka DL minētais kritērijs ir palicis būvniecības nozarei pat izdevīgāks!
1. attēls
[2] LBUA norāda, ka: “[..] ĢV kļūst disproporcionāli izdevīgāka nozarē nodarbinātajiem, bet nākotnē tā kļūs tikai finansiāli apgrūtinošāka darba devējiem.”
[2.1] ĢV ir izdevīga būvniecībā nodarbinātajiem, jo tā garantē augstāku minimālo algu un stundas likmi nekā citās nozarēs. Atšķirība starp valsts noteikto un būvniecības nozares minimālo stundas likmi2 2019. gadā bija 2,57 pret 4,67 euro (82 % vairāk); 2021. gadā 2,99 pret 4,67 euro (56 % vairāk);
2023. gadā 3,71 pret 4,67 euro (26 % vairāk) un 2024. gadā 4,19 pret 4,67 euro (11 % vairāk). Savukārt, ja 2024. gadā būvniecības nozares minimālā alga tiks celta līdz 930 euro, atšķirība būs 4,19 pret 5,57 euro (33 % vairāk). Nodarbināto izdevīgums no ĢV ar katru gadu ir sarucis no 82 % 2019. gadā līdz 26 % 2023. gadā un tas turpinās rukt arī 2024. gadā līdz 11%, ja netiks celta minimālā alga nozarē. Pat apstiprinot LBNA piedāvājumu celt minimālo algu būvniecības nozarē līdz 930 euro mēnesi, 5,57 euro stundā, būvniecībā nodarbinātajiem tiktu garantēts tikai par 33 % vairāk nēkā citās nozarēs. Skatīt 2. attēlu.
2. attēls
[2.2] ĢV ir izdevīga darba devējiem, jo tā dod tiesības maksāt uz pusi mazāk par virsstudnu darbu. Pretēji statiskajām nodarbināto tiesībām uz fiksētu minimālo stundas likmi, darba devēju tiesības ir dinamiskas, jo 50 % atlaidi var piemērot gan pie stundas likmes 4,67 euro (ietaupot 2,33 euro stundā), gan pie stundas likmes 10 euro (ietaupot 5 euro stundā).
[2.3] Piemēram, gudronatora vadītājs ir būvniecībā nodarbināta persona, atbilstoši ĢV 1. pielikumam. Šīs profesijas darbiniekiem periodā no 2016. gada līdz 2022. gadam katru gadu uzrādās virsstundas. Pateicoties ĢV, darba devējs ir tiesīgs maksāt par šīm virsstndām par 50 % mazāk. Lai gan procentuālā atlaide nav mainījusies, faktiskais darba devēja ietaupījums ar katru gadu palielinās, jo aug gudranātora
2 Aprēķinu vienkāršībai tiek pieņemts, ka mēneša normālais darba laiks ir 167 stundas. Aprēķinos netiek piemēroti 01.01.2016. MK noteikumi Nr. 656 “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”
vadītāja stundas likme. 2016. gadā gudranātora vadītāja stundas likme bija 7,02 euro un secīgi nākošajos gados – 7,73; 7,90; 8,71; 9,09; 9;71 un 11,17 euro stundā 2022. gadā. Salīdzinot 2016. un 2022. gada gudronatora vadītāja vidējo stundas likmi, tā ir pieagusi par 59 % no 7,02 uz 11,17 euro stundā. Tātad proporcionāli pieaug arī darba devēja atlaide par gudranātora vadītāja virsstundu darbu. Skatīt 3.attēlu.
3. attēls
Secinām, ka nav pamata LBUA apgalvojumam, ka “[..] ĢV kļūst disproporcionāli izdevīgāka nozarē nodarbinātajiem, bet nākotnē tā kļūs tikai finansiāli apgrūtinošāka darba devējiem.”.
Tieši pretēji, nodarbināto izdevīgums no ĢV ar katru gadu ir sarucis no 82 % 2019. gadā līdz 26 % 2023. gadā un tas turpinās rukt arī 2024. gadā līdz 11%, ja netiks celta minimālā alga nozarē.
Tajā pat laikā darba devēju izdevīgums no ĢV nav fiksēts un aug kopā ar nodarbinātā algu pieaugumu.
[3] LBUA norāda, ka: “[..] ĢV [..] nākotnē tā kļūs tikai finansiāli apgrūtinošāka darba devējiem.”
[3.1] ĢV uzliek pienākumu (finansiāli apgrūtina) darba devējiem maksāt būvniecībā nodarbinātajiem vismaz 780 euro mēnesī vai 4,67 euro stundā. Šis pienākums nav mainīts piecus gadus. Xxxxxx VID sniegto informāciju par būvniecības nozares darba devēju nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst ĢV
1. pielikumam, var identificēt, kuru profesiju vidējās nostrādātās stundas ir zemākas par LBNA piedāvāto stundas likmi 5,57 euro stundā. Datu atlasē ietvertas 335 profesijas ar 37 283 daba vietām. 2022. gadā vidēji valstī mazāk maksāja tikai sešu dažādu profesiju pārstāvjiem (gadījuma darbu
strādnieks (61), galdnieka palīgs (45), u.c.), kopā veidojot 156 darba vietas, kas ir 0,4 % no būvniecībā nodarbinātajiem.3
[3.2] ĢV Komitejā ietilpst trīs darba devēju organizācijas: LBUP, Latvijas Ceļu būvētājs (turpmāk – LCB) un Latvijas Būvnieku asociācija (turpmāk – LBA). Skatot minēto biedrību biedrus, kas veic saimniecisko darbību būvniecībā un to VSAOI uz vienu darbinieku, iespējams matemātiski aprēķināt vidējo algu katrā uzņēmumā. Ņemot vērā katra uzņēmuma darbinieku skaitu, kas saņem aprēķināto vidējo algu, izsecināma vidējā svērtā alga starp katras biedrības biedriem.
[3.3] Vidējā svērtā mēneša alga 2022. gadā LBUA biedriem bija 1879 euro (102 % vairāk nekā 930 euro); LCB biedriem 1715 euro (84 % vairāk) un LBA biedriem 1318 euro (42 % vairāk). Savukārt, ĢV parakstītājiem4 1410 euro (52 % vairāk). Skatīt 4. attēlu.
4. attēls
Secinām, ka nav pamata LBUA apgalvojumam, ka “[..] ĢV [..] nākotnē tā kļūs tikai finansiāli apgrūtinošāka darba devējiem.”.
LBUA, LCB un LBA biedri un ģenerālvienošanās parakstītāji jau 2022. gadā maksāja 1,5 līdz 2 reizes lielāku algu nekā LBNA piedāvā maksāt divus gadus vēlāk.
3 VID sniegtā un LBNA atlasītā informācija par vidējo stundas likmi būvniecībā nodarbinātajiem valstī ir norādīta pamatojoties uz profesiju grupām, tātad faktiskais darba vietu skaits, kurās netiek saņemts 5,57 euro, varētu būt atšķirīgs.
4 Būvniecības nozares ģenerālvienošanos (ĢV) parakstīja 313 darba devēji. 1 darba devējs ir pievienojās pēc tam. 2022. gadā no 314 ĢV parakstītājiem atņemti 115 darba devēji: 19 likvidēti; 4 reorganizēti; 2 likvidācijas procesā; 13 aktuāls maksātnespējas process; 2 tiesiskās aizsardzības process; 8 nav veikuši VSAOI par 2022. gadu; 67 nav iesnieguši 2022. gada pārskatu. Avots: Xxxxxxx.xx [Skatīts: 05.07.2022.]
[4] LBUA norāda, ka: “[..] Tas [Neizdevīgums darba devējiem] saistīts ar to, ka aprēķins ir piesaistīts valstī noteiktai minimālajai algai, nevis reāliem tirgus datiem [..]”
[4.1] LBNA atgādina, ka nozares sociālie partneri, tajā skaitā LBUA, slēdzot ĢV izstrādāja metodiku, lai aprēķinātu nozares minimālo algu (780 euro mēnesī, 4,67 euro stundā). Būvniecības nozarē toreiz un arī tagad ir novērojams visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars starp tautsaimniecība nozarēm Latvijā. 2016. gadā ēnu ekonomikas līmenis nozarē bija 38,5 % un secīgi nākošajos gados 35,2 %; 34,1 %; 30,7 %; 28,7 %; 31,2 % un 34,5 % 2022. gadā.5
[4.2] Ņemot vērā nozares ēnu ekonomikas īpatsvaru, par “mērauklu” tika ņemti 200 lielākie būvniecības nozares uzņēmumi, pieņemot, ka šajos uzņēmumos nav ēnu ekonomikas ietekmes. Aprēķinā tika skatīta šo uzņēmumu 9. profesiju pamatgrupā (vienkāršāko darbu veicēji) nodarbināto vidējā darba samaksa. No grupas vidējās darba samaksas tika atņemti 10 %. Iegūtais rezultāts tika apaļots uz augšu līdz veseliem desmitiem un dalīts ar pieņemto normālo darba laiku – 167 stundas mēnesī (nozarē gan vidēji strādā tikai 123 st. mēnesī) –, lai iegūtu stundas likmi. Aprēķinātais rezultāts kļuva par nozares minimālo algu ar 3 gadu nobīdi. Nobīdes pamatā bija datu pieejamība, ĢV kvoruma vākšana un aizķeršanās ar grozījumiem DL.
[4.3] Ievērojot minēto metodiku (arī neplānoto 3 gadu nobīdi), minimālajai stundas likmei būvniecības nozarē 2020. gadā vajadzēja būt 4,79 euro (par 3 % vairāk), 2021.gadā 5,15 euro (par 10 % vairāk), 2022. gadā 5,39 euro (par 15 % vairāk), 2023. gadā 6,11 euro (par 31 % vairāk) un 2024. gadā 6,47 euro (par 39 % vairāk). Pat piedāvājums celt minimālo stundas likmi ar 2024. gadu līdz 5,57 euro atpaliek no aprēķinātās likmes par 10 %.
4. attēls
5 Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktora, profesora Dr. Xxxx Xxxxxx un SSE Riga profesora Dr. Tāļa Putniņa pētījums “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs 2009.-2022. gadā”.
[4.4] Papildus, norādām uz 1. attēlu, kurš ilustrē, ka “tirgus” (nozares vidējā darba samaksa) aug dinamiskāk un straujāk par minimālo algu valstī.
Secinām, ka nav pamata LBUA apgalvojumam, ka: “[..] Tas [Neizdevīgums darba devējiem] saistīts ar to, ka aprēķins ir piesaistīts valstī noteiktai minimālajai algai, nevis reāliem tirgus datiem [..]”
Nozare atpaliek no pašu izstrādātas metodikas minimālās algas celšanai.
[5] LBUA norāda, ka: “[..] DL noteiktais procentuālais slieksnis ir noteikts pārmērīgi augsts.”
[5.1] Pieņemam, ka ar DL noteikto slieksni domāti 68. patna trešās daļas noteikumi. Panta mehānisms paredz, ka, lai noteiktu zemāku piemasku par virsstudām, ĢV ir jāparedz uz pusi lielāka minimālā alga nekā tā noteitka valstī. 2019. gadā DL slieksnis bija 645 euro, savukārt, ĢV minimālā alga 780 euro, kas ir pa 135 euro vairāk. Arī turpmākajos gados nozares aprēķinātā alga (skatīt vēstules 4.2 punktu) pret DL noteikto slieksni ir bijusi lielāka. Šī starpība 2020. gadā bija 155 euro un secīgi nākošajos gados 110; 150; 90 un 30 euro 2024. gadā. Ja 2025. gadā nemainīsies valsts notiektā minimālā alga, tad šī starpība sasniegs pat 230 euro atrāvienu. Apskatītajā periodā nozares aprēķinātā minimālā alga ir bijusi par 30 līdz 230 euro lielāka nekā DL slieksnis. Skatīt 5. attēlu.
5. attēls
Secinām, ka nav pamata LBUA apgalvojumam, ka: “[..] DL noteiktais procentuālais slieksnis ir noteikts pārmērīgi augsts.”, jo slēdzot ĢV, būvniecības nozarei bija pieņemama minimālā alga, tātad arī metodika, pēc kuras tā tika aprēķināta. Apskatītajā periodā aprēķinātā alga ir bijusi par 30 līdz 230 euro lielāka.
[6] LBUA norāda, uz datiem, kas pierāda disproporciju starp minimālās algas valstī un nozares vidējās algas kāpumu (44% pret 25%). LBUA ir skatījusi minimālās algas kāpumu valstī no 2019. līdz
2023. gadam (44 % kāpums). Savukārt, nozers vidējās algas kāpums ir skatīts par periods no 2019. gada līdz 2022. gadam (25 % kāpums), kas ir par vienu gadu īsāks. Tādējādi salīdzinot dažādus periodus. Ja datus salīdzina par vienādu periodu no 2019. gada līdz 2022. gadam, tad minimālā alga ir kāpusi par 16 % (no 430 līdz 500 euro) un nozares vidējā alga par 25 % (no 1048 līdz 1313 euro). Tātad pretēji LBUA apgalvojumam, vidējā alga nozarē ir kāpusi straujāk. Skatīt arī vēstules
1. punktu.
[7] Lai celtu minimālo algu nozarē, LBUA norāda uz nepieciešamību grozīt normatīvos aktus. Vēršam LBUA uzmanību, ka ĢV Komitejai nav Ministru kabineta vai Saeimas pilnvaru normatīvā regulējuma izdošanā. Tajā pat laikā ĢV Komiteja ir tiesīga patstāvīgi veitk grozījumus ĢV tekstā, tajā skaitā celt minimālo aglu.
[7.1] ĢV 3.11. punkts paredz ĢV Komitejas pienākumu ne retāk kā reizi gadā izskatīt minimālās algas un minimālās stundas likmes grozīšanu, izvērtējot tajā skaitā inflāciju. Piecu gadu laikā būvniecības nozares minimālā alga nav grozīta, lai gan LBNA uz to ir aicinājusi6. Tajā pat laikā, inflācija ir pieaugusi par 33 %7.
[7.2] Nozares sociālie parneri ĢV slēgšanas procesā no 2016. līdz 2019. gadam vienojās par darījumu. No tā darba devējs ieguva dinamisku 50 % atlaidi virsstundu piemaksai, kas neto izteiksmē ar katru gadu pieaug, palielinoties darbinieka stundas likmei, skatīt 3. attēlu. Savukārt, darbinieki ieguva augstāku mininimālo algu nozarē nekā noteikts valstī, skatīt 2. attēlu. Kā arī solījumu, ka minimālā alga ikgadēji tiks analizēta un pārskatīta, kas nostiprināts ĢV 3.11. punktā. Diemžēl darbinieku ieguvums ir bijis statisks un augot nozares darbinieku vidējai algai, inflācijai, u.c. rādītājiem ir palicis nemainīgs, skatīt vēstules 2. punktu.
Secinām, ka darba devēji nav pildījuši savu darījuma pusi, tajā pat laikā ir saņēmuši iespēju maksāt mazāku virsstundu piemaksu.
Vēl vairāk, normatīvo aktu labošanu izvirzīt, kā priekšnotiekumu minimālās algas celšanai, ir darba devēju mēģinājums pārdot darbiniekiem to, ko tie jau ir nopirkuši ar virsstundu atlaidi.
[8] LBUA norāda, uz 2022. gada datiem, kas saņemti no VID. Dati ir par darbiniekiem, kas nodarbināti būvniecības uzņēmumos (NACE F) 9. profesiju pamatgrupā (vienkāršāko darbu veicēji) un atbilsts ĢV 1. pielikumam. Tie norāda, ka stundas likme šajā grupā svārstās no 5,36 līdz 9,85 euro stundā un vidējā likme grupā ir 6,66 euro stundā.
[8.1] LBNA arī ir saņēmusi (19. jūlijā) datus no VID par būvniecībā nodarinātajiem, tajā skaitā par darbiniekiem, kas nodarbināti būvniecības uzņēmumos (NACE F) 9. profesiju pamatgrupā (vienkāršāko darbu veicēji). LBNA atlasītie dati, atbisloši ĢV 1. pielikumam, liecina, ka 9. profesiju pamatgrupā nodarbināto stundas likme svārstijās no 5,44 līdz 13,65 euro stundā un vidējā stundas likme grupā bija 7,77 euro stundā. Skatīt 6. attēlu. Aicinām izmantot LBNA datus, ņemot vērā, ka tie balstās uz jaunākiem, precizētiem VID datiem.
6 Komitejas sēdēs Nr.10., 11., 13., 15. un neformālajās diskusijās.
7 CSP Inflācijas kalkulators par periodu no 2019-11 līdz 2023-07. Pieejams: xxxxx://xxxxx.xxx.xxx.xx/xxx_xxxxxxxxxx/xx [Skatīts 04.09.2023.]
6. attēls
[9] LBUA norāda, ka viens no lielākajiem nozares izaicinājumiem ir darbaspēka pieejamība. Informējam, ka 2022. gadā, visvienkāršāko darbu veicējs varēja aizbraukt uz būvlaukumu Vācijā, Dānijā, Norvēģijā vai Somijā, kas atrodas tikai 2 stundu lidojuma attālumā un saņetm līdz 4 reizēm lielāku minimālo darba samaksu. Minimālā stundas likme 2022. gadā Vācijā bija 12 euro;
Dānijā 17,93 euro; Norvēģijā 19,13 euro un Somijā 15,30 euro.8
[9.1] 2023. gadā minimālā alga visās nozarēs Lietuvā būs 840 euro. Tātad veicot jebkuru darbu Lietuvā nodarbinātajam ir jāmaksā par 60 euro vairāk nekā strādājot būvlaukumā Latvijā. Pat atsevišķu mazumtirgotāju minimālās algas Latvijā jau ir sasniegušas 990 euro, kas ir par 210 euro vairāk nekā minimālā alga būvniecībā šobrīd. Minimālajai darba samaksai ir būtiska nozīme darba spēka pieejamibā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LBNA nevar atbalstīt LBUA priekšlikumu.
LBNA piedāvā celt minimālo algu visiem būvniecībā nodarinātajiem līdz 930 euro mēnesī vai 5,57 euro stundā ar 2024. gada 1. janvāri. Aicinām par to balsot ĢV Komitejas 22. septembra sēdē.
LBNA priekšsēdētājs Xxxxxxx Xxxxxxx
8 Informāciju sniedza: Vācijas būvniecības arodbiedrība IG Bauen-Agrar-Umwelt (IG BAU); Norvēģijas arodbiedrību federācija “Fellesforbundet”; Zviedrijas būvniecības darbinieku arodbiedrība “Byggnads”; Dānijas Būvstrādnieku arodbiedrību federācija (BAT-kartellet).
5. PIELIKUMS
2023. gada 7. septembrī Nr. IZ/2023-09/01
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības
priekšsēdētājam Egilam Baldzēnam
xxxx@xxxx.xx Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājam Xxxxxxxx Xxxxxxx
xxxx@xxxx.xx biedrības “Latvijas Būvnieku asociācija” prezidentam Xxxxxxxxx Xxxxxxxxxx
xxxxxxxxx@xxxxx.xxx biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājam Xxxxxx Xxxxxxxx
Par Būvniecības nozares ģenerālvienošanās grozījumiem
Saskaņā ar Darba likumā (DL) 68. panta ceturtās daļas noteikumiem, ja grozījumi Būvniecības nozares ģenerālvienošanā (ĢV), lai ĢV atbilstu DL 68. panta trešās daļas noteikumiem, nestājas spēkā līdz šī gada 31. decembrim, ĢV zaudē spēku ar 01.01.2024. Vienlaicīgi, saskaņā ar ĢV
4.3. punkta noteikumiem, Ģenerālvienošanās grozījumi un papildinājumi stājas spēkā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tajos norādītajā termiņā, bet ne ātrāk kā 3 (trīs) mēnešu laikā no dienas, kad tie publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Līdz ar to 2023. gada 30. septembris ir pēdējā diena, kad attiecīgiem ĢV grozījumiem jābūt publicētiem.
Ievērojot augstāk minēto, kā arī apstākli, ka:
a. 2024. gadā plānots ievērojami celt minimālo algu valstī un publiskās diskusijas minēts, ka minimālā alga valstī tiks noteikta vismaz 700 EUR mēnesī;
b. līdz 30.09.2023. nav iespējams veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai varētu izpildīt Latvijas būvuzņēmēju apvienības (LBUA) šī gada 29. jūnija vēstulē minēties priekšlikumus ĢV grozīšanai;
c. LBUA ieskatā būtiski ir saglabāt ĢV spēkā esamību, lai 2024. gada laikā būtu iespējams vienoties par ilgtspējīgāku ĢV modeli un attiecīgiem grozījumiem normatīvajos aktos;
LBUA piedāvā veikt sekojošus ĢV grozījumus:
1.1.ĢV 1. pielikumā Profesiju klasifikatora 9. grupā Vienkāršās profesijas nodarbinātajiem no 01.01.2024. līdz 31.12.2024., saglabāt līdzšinējo ĢV minimālo algu, proti, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 780 euro (septiņi simti astoņdesmit euro) vai minimālā stundas tarifa likme 4,67 euro (četri euro, sešdesmit septiņi centi). Vienlaicīgi uz minētajiem nodarbinātajiem netiek attiecināts izņēmums par 50% piemaksu par virsstundām.
1.2.Pārējiem būvniecībā nodarbinātajiem no 01.01.2024. minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 930 euro (deviņi simti trīsdesmi euro) vai minimālā stundas tarifa likme ir 5,60 euro (pieci euro, sešdesmit centi).
1.3.Darba devējam ir tiesības brīvprātīgi ĢV noteiktās tiesības attiecināt arī uz Profesiju klasifikatora 9. grupā Vienkāršās profesijas nodarbinātajiem.
Šāds LBUA piedāvājums ir kā kompromiss, kas īslaicīgi, līdz pastāvīga risinājuma rašanas, ļaus saglabāt spēkā nodarbinātajiem labvēlīgos ĢV noteikumus un vienlaicīgi saglabāsies arī DL 68. panta trešajā daļā noteiktā virsstundu apmaksas kārtība visiem nodarbinātajiem, kuru minimālā alga ir noteikta atbilstoši DL 68. panta trešajā daļas noteikumiem.
LBUA ierosina ĢV Komitejas ietvaros kā arī sarunās ar valdību 2024. gada ietvaros turpināt sarunu par ilgtspējīgiem mehānismiem sapratīgām ĢV minimālās algas izmaiņām nākotnē un attiecīgu grozījumu veikšanu DL, lai ĢV noteiktā minimālā alga turpmāk būtu saistīta ar atalgojuma izmaiņām būvniecības nozarē.
Vienlaicīgi vēršam uzmanību uz apstākli, ka minimālās algas celšana ir cieši saistīta ar produktivitātes celšanu nozarē. Līdz ar to LBUA ieskatā arī no arodbiedrības puses svarīgi būtu dzirdēt priekšlikumus un arodbiedrības plānotās aktivitātes darbaspēka kvalifikācijas celšanai, kas palīdzētu kopējā būvniecības nozares produktivitātes kāpināšanā un veicināt straujāku minimālās algas celšanu.
Cieņā
Xxxxx Xxxxxxxxx
Latvijas Būvuzņēmēju apvienība valdes loceklis
ŠIS DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU
Rīgā, 15.09.2023. Nr. 28/01
6. PIELIKUMS
Atbildot uz 07.09.2023. Nr. IZ/2023-09/01
Pēc pievienotā saraksta
Par Būvniecības nozares ģenerālvienošanās grozījumiem
Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība1 (turpmāk LBNA) ir saņēmusi Latvijas Būvuzņēmēju apvienības (turpmāk LBUA) 7. septembra vēstuli IZ/2023-09/01 Par Būvniecības nozares ģenerālvienošanās grozījumiem. Vēstulē LBUA sniedz savu piedāvājumu Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (turpmāk ĢV) grozījumiem 2024. gadam. Piedāvājums paredz celt minimālo algu būvniecībā nodarbinātajiem no 1. līdz 8. profesiju pamatgrupai līdz 930 euro mēnesī ar 2024. gada
1. janvāri. Savukārt, būvniecībā nodarbinātajiem no 9. profesiju pamatgrupas saglabāt minimālo algu līdzšinējā apmērā 780 euro un noteikt piemaksu par virsstundām 100 % apmērā. LBNA vērš uzmanību uz zemāk norādītajiem apsvērumiem.
[1] ĢV attiecas uz būvniecībā nodarbinātajiem, kas veic darbu saistītu ar saimniecisko darbību būvniecības nozarē, skatīt ĢV 1.3. punktu2. Izplatītākās būvniecības profesijas ir apkopotas ĢV
1. pielikumā. Ņemot vērā nozares tendences, pielikums ir vairākas reizes grozīts. Šobrīd tajā ir iekļautas 335 profesijas, starp kurām 9. profesiju pamatgrupai atbilst 12 profesijas.
[2] 2022. gadā būvniecības nozares uzņēmumos bija 37 283 darba vietu, kas atbilst ĢV 1. pielikuma profesijām. Skatot darba vietas pēc profesiju pamatgrupas, ir redzams, ka 1. profesiju pamatgrupā (Vadītāji) strādāja 4055 (11 % no 37 283) būvniecībā nodarbinātie; secīgi pārējās grupās; 1156 (3 %); 2572 (7 %); 260 (1 %); 0 (0 %); 2 (0 %); 15651 (42 %) un 8. profesiju pamatgrupā 3316 (9 %) būvniecībā nodarbinātie. Savukāt, 9. profesiju pamatgrupā (Vienkāršās profesijas) bija nodarbināti 10 271 (28 %) būvniecībā nodarbināto, skatīt 1. attēlu. Tātad LBUA piedāvā no ĢV izmest gandrīz trešdaļu (28 %) būvniecībā nodarbināto.
1 LBNA jau 33 gadus apvieno būvniecības jomā un būvmateriālu ražošanā nodarbinātos. LBNA ir nozares līmeņa sociālais partneris – atbilstoši Arodbiedrību likuma 16. panta otrajai daļai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Eiropas Būvniecības un kokapstrādes darbinieku federācijas (EFBWW) un Būvniecības un kokapstrādes darbinieku internacionāles (BWI) dalīborganizācija. LBNA noslēgto koplīgumu un vispārsaistošās ģenerālvienošanās aptver 37 tūkst. nodarbināto.
2 Konsolidēta ĢV versija pieejama: xxxxx://xxxx.xx/xx/xxxxxxxxxxxxxxxxx
1.attēls
[3] 2022. gadā būvniecībā nodarbināto vidējā stundas likme 1. profesiju pamtatgropā (Vadītāji) bija 14,24 euro, secīgī pārējās grupās 13,24 euro; 10,24 euro; 10,66 euro; 8,70 euro un 8. profesiju pamatgrupā 9,29 euro stundā. Savukāt, 9. profesiju pamtgrupā (Vienkāršās profesijas) vidēji stundā saņēma 7,77 euro, skatīt 2. attēlu. Vienkāršāko darbu veicējiem ir vismazākā vidējā stundas likme. Skatīt arī LBNA 6. septembra vēstules 8. punktu. Jo zemāka vidējā alga grupā, jo vairāk tā sajutīs minimālās algas celšanu. LBUA piedāvā no ĢV izmest nodarbināto grupu, kurai visvairāk ir nepieciešams minimālās algas kāpums.
2.attēls
[4] ĢV minimālās algas kāpums mazāk ietekmēs tos būvniecībā nodarbinātos, kuri vidēji jau saņēma daudz lielāku stundas likmi, skatīt 2. attēlu. Jo lielāka vidējā stundas likme profesiju pamatgrupā, jo mazāka ietekme no ĢV minimālās algas. Tajā pat laikā, jo lielāka vidējā stundas likme grupā, jo izdevīgāk darba devējiem piemērot virstundu piemaksas atlaidi (50 %), skatīt arī LBNA 6. septembra vēstules 2.3 punktu.
[5] Nozares sociālie parneri ĢV slēgšanas procesā no 2016. līdz 2019. gadam vienojās par darījumu nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni nozarē. No tā darba devējs ieguva dinamisku 50 % atlaidi virsstundu piemaksai, kas neto izteiksmē ar katru gadu pieaug, palielinoties darbinieka stundas likmei, skatīt LBNA 6. septembra vēstules 3. attēlu. Savukārt, darbinieki ieguva augstāku mininimālo algu nozarē nekā noteikts valstī, skatīt LBNA 6. septembra vēstules 2. attēlu. Kā arī solījumu, ka minimālā alga ikgadēji tiks analizēta un pārskatīta, kas nostiprināts ĢV 3.11. punktā. Diemžēl darbinieku ieguvums ir bijis statisks un augot nozares darbinieku vidējai algai, inflācijai, u.c. rādītājiem ir palicis nemainīgs, skatīt LBNA 6. septembra vēstules 2. punktu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LBNA nevar atbalstīt LBUA priekšlikumu. LBNA ieskatā LBUA piedāvājums paredz izmest no ĢV trešdaļu (28 %) būvniecībā nodabināto, kuriem visvairāk ir nepieciešams minimālās algas kāpums, tajā pat laikā saglabājot virsstundu atlaidi augstāk atalgotajām profesiju pamatgrupām.
LBNA piedāvā celt minimālo algu visiem būvniecībā nodarinātajiem līdz 930 euro mēnesī vai 5,57 euro stundā ar 2024. gada 1. janvāri. Aicinām par to balsot ĢV Komitejas 22. septembra sēdē.
Pielikumā:
2023-09-15_adresatu_saraksts 2023-09-06_lbna_vestule
LBNA priekšsēdētājs Xxxxxxx Xxxxxxx
Rīgā, 2022. gada 22. septembrī Nr. 2023/09-01
Par ģenerālvienošanos un papildu risināmām problēmām
7. PIELIKUMS
Ekonomikas ministrijai
Latvijas Būvnieku asociācija (turpmāk LBA) informē, ka no būvnieku puses šodienas balsojums par minimālās algas paaugstināšanu ir tāds kā kompromiss avansā, lai ģenerālvienošanās ar 2024. gadu nezaudētu spēku. Minimālās algas paaugstināšanu ir jāveic kompleksi ar vairāku citu nozarei būtisku problēmu atrisināšanu. Būvuzņēmēji prasa tūlītēju rīcību, lai sakārtotu daļu aktuālāko problēmu būvniecības nozarē: ēnu ekonomikas apkarošanu privātajā sektorā, skaidrus ilgtermiņa plānus un regulējumu ievestajam darbaspēkam.
LBA uzsver - minimālās algas paaugstināšana neatrisinās nozares sasāpējušās problēmas un lielākais ieguvums būs tikai skaitliski lielāki nodokļu ieņēmumi un nedaudz lielākas sociālās garantijas tiem darbiniekiem būvniecībā, kas oficiāli saņem minimālo algu.
Šobrīd būvniecībā darbojošos varam nosacīti grupēt trīs segmentos: tie, kas strādā baltajā, pelēkajā un melnajā ekonomikā. Tie, kas strādā baltajā ekonomikā, strādā oficiāli, atbilstoši likumdošanai un maksā visus nodokļus. Būvkomersanti, ko pārstāv arī LBA, atzīst, ka likumdošanas rāmis un regulējums ir pietiekams, lai būtu sarežģīti un nebūtu interesanti pārkāpt šos nosacījumus. Uz šiem būvkomersantiem ģenerālvienošanās nosacījumi neattieksies, jo jau ilgāku laiku šie darba dēvēji darbiniekiem maksā lielākas algas nekā ar 2024. gadu noteiktos minimālos 930 eiro. Pelēkajā ekonomikā strādājošie uzņēmumi strādā daļēji oficiāli, maksājot nodokļus minimālajā apmērā un paralēli cenšas izdzīvot, daļēji un periodiski darbojoties ēnu ekonomikā. Xxxxxx no šiem uzņēmumiem ir savi iemesli, kādēļ viņi ir pelēkajā zonā. Dažiem var būt tā ir pārliecība, taču daļa ir spiesti tādā veidā strādāt, cenšoties izdzīvot. Joprojām solidārās atbildības princips būvniecības nozarē Latvijā nav ieviests, joprojām specializētie būvuzņēmēji, kuri ir visbūtiskākie nozarei, ir atkarīgi no ģenerāluzņēmēju labvēlības un godprātības, kā arī no pasūtītāju attieksmes. Ģenerālvienošanās par minimālās algas paaugstināšanu skars tikai šo būvniecības sektoru! Savukārt tos, kas pilnībā darbojas melnajā jeb ēnu ekonomikā, tas vispār neskars! Skaidrs, ka tie nav uzņēmumi, kas būvē valsts un pašvaldību pasūtījumus. Tie ir darboņi un brigādes, kas strādā privātajā sektorā un samaksu saņem skaidrā naudā. Būvnieki, kas strādā privātajā sektorā lielākoties ne tikai nemaksā nodokļus valstij, viņu darbinieki ir sociāli neaizsargāti. Maksājot uz rokas vairāk nekā būvniecības uzņēmumos, kas maksā visus nodokļus, šie darboņi aizvilina darbaspēku, saasinot darbaspēka trūkumu nozarē vēl vairāk. Savukārt kvalificētais darbaspēks, kas ļoti trūkst Latvijā, no šīs nesakārtotās vides joprojām aizplūst uz ārzemēm. Šobrīd gadījumos, kad neliela daļa privāto pasūtītāju izvēlas nolīgt būvkomersantus un maksāt tiem oficiāli, lielākai daļai šo pasūtītāju nešķiet pieņemami maksāt PVN arī no jau tā augstajām darbaspēka izmaksām. Šis būtu valstiski risināms jautājums un iespēja būtisku daļu šo darījumu legalizēt. Biežāk privātie pasūtītāji izvēlas melnās ekonomikas darboņus, lai ietaupītu, taču nereti summas, ko šie ēnu
būvnieki pieprasa, ir nekaunīgi lielākas par legāli strādājošo būvkomersantu piedāvājumu, kuri gan garantē darba rezultātu, gan maksā nodokļus.
LBA biedri pieprasa - ir jānovērš ēnu ekonomika būvniecībā! Mūsu valstī līdz šim būvnieki nav manījuši centienus samazināt ēnu ekonomiku būvniecībā pēc būtības, tādēļ aicina radīt apstākļus un nosacījumus, kas liktu pasūtītājiem izvēlēties nolīgt legālos būvkomersantus un maksāt tiem oficiāli, kas savukārt motivētu privātā sektora būvniekus iznākt no melnās ekonomikas. Tas kaut vai minimālā apmērā piespiestu maksāt nodokļus un daļēji konkurenci par darbaspēku padarītu godīgāku. Lai apzinātu un legalizētu šo sektoru, ir viegli pieejami un izmantojami dati gan par izsniegtajiem kredītiem privātmāju būvniecībai, gan izsniegtajām būvatļaujām.
Būvuzņēmēji jau drīzākajā laikā sagaida būtiskus atvieglojumus un birokrātisku šķēršļu noņemšanu darbaspēka ievešanai, kā arī ievestajam darbaspēkam noteikt darba samaksu tādu pašu, kā vietējam darbaspēkam. Tas būtu īstermiņa risinājums ilgstošajam un samilzušajam darbaspēka trūkumam būvniecībā.
Visbūtiskākais nozarē - būvkomersantiem ir nepieciešama pārdomāta un valstiska plānošana, skaidri zināmi nosacījumi un plāni vismaz 5 gadiem. Būvniekiem nepieciešama skaidrība par plānotajām investīcijām un pieejamiem fondiem, prognozējamība, nevis kampaņveida risinājumi. Pretējā gadījumā būvniecībā ir nevajadzīgi strauji apjomu kāpumi un kritumi, kas rada būtisku kaitējumu nozarei. Šobrīd, kad 2023. gads jau tuvojas izskaņai, joprojām nav skaidrības par turpmākajiem ESF paredzētajiem līdzekļiem, to apgūšanu. Būvnieki prognozē apjomu kritumu un darba trūkumu tuvākājā laikā. Daudziem būvniekiem jau šī ziema var izrādīties liktenīga. Šis apjomu kritums atkal ļaus lielajiem ģenerāluzņēmējiem diktēt un nospiest cenas, ko maksāt apakšuzņēmējiem, kas var novest pie uzņēmumu maksātnespējas un iedzīt tos vēl dziļāk pelēkajā vai melnajā ekonomikā.
Visas iepriekš minētās problēmas rada nelabvēlīgu uzņēmējdarbības vidi būvniecības nozarē un līdz ar to arī būvuzņēmēji zaudē interesi par būvniecības vides sakārtošanu. Ja būvnieki nesagaidīs un neredzēs progresu šo problēmu risināšanā un sakārtošanā, jāatzīst, ka liela daļa būvnieku ir gatavi lauzt un zaudēt panākto ģenerālvienošanos, neredzot tai jēgu.
Latvijas Būvnieku asociācija uzsver, ka darba samaksas paaugstināšanai ir jābūt ekonomiski pamatotai, saistītai ar darbaspēka kvalifikāciju un ražīgumu un jāattiecas uz visiem nozarē strādājošiem, tostarp uz tiem, kas strādā privātajā sektorā. Ģenerālvienošanās par algu paaugstināšanu ir tikai viens no risinājumiem, kam jāstrādā kompleksi ar citu nozares problēmu risinājumiem. Latvijas Būvnieku asociācija sagaida, ka arī arodbiedrību pārstāvji iesaistīsies nozares sakārtošanā, kurā visiem jādarbojas kopā – gan darba devējiem, gan darbiniekiem. Latvijas Būvnieku asociācija sagaida produktīvu un aktīvu turpinājumu uzsāktajai sadarbībai ar Ekonomikas ministriju un rosina jau nākamajā ģenerālkomitejas sēdē lemt par risinājumiem minētajām problēmām, lai sakārtotu nozari, kā arī ļautu būvniekiem saskatīt ģenerālvienošanās nozīmi, jēgu un spēku, lai saglabātu to.
Patiesā cieņā,
Latvijas Būvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Xxxxxxxx Xxxxxxxxx 29219259, xxxxxxxxx@xxxxx.xxx
8. PIELIKUMS
Rīgā, 2023. gada 25. septembrī Nr. 2023/09-02
VSIA „Latvijas Vēstnesis”
Pieteikums
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās grozījumu publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”
2019. gada 3. maija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (laidiens Nr. 88, Nr.: 2019/88.DA1) publicēts paziņojums par Būvniecības nozares ģenerālvienošanās spēkā stāšanos 2019. gada
3. novembrī.
2023. gada 22. septembra Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komitejas sapulcē tika nolemts izdarīt grozījumus Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 2.1., 2.2. un 4.2. punktā. Grozījumi paredz celt minimālo algu Būvniecībā nodarbinātajiem, kā arī darba devēju tiesības necelt minimālo algu vienu gadu 9. profesiju pamatgrupā strādājošajiem. Minētie grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 3.12. punktā dotajām tiesībām, lūdzam publicēt paziņojuma tekstu (1. pielikums) par grozījumiem Būvniecības nozares ģenerālvienošanās.
Pielikumā:
1. Paziņojuma teksts publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” uz 1 lpp.
2. Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komitejas 2023. gada 22. septembra sapulces protokols nr. 17 uz 3 lpp.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja vārdā Latvijas Būvnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Xxxxxxxx Xxxxxxxxx
Pielikums Nr.1
Paziņojuma teksts publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
Grozījumi Būvniecības nozares ģenerālvienošanās
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās pušu komiteja paziņo par grozījumiem Būvniecības nozares ģenerālvienošanās, kas publicēta 2019. gada 3. maija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, laidiens Nr. 88, Nr.2019/88.DA1 un grozīta:
2019. gada 3. jūlija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, laidiens Nr. 133, Nr. 2019/133.DA1;
2019. gada 2. augusta oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”, laidiens Nr. 156, Nr. 2019/156.DA1;
2021. gada 14. aprīļa oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”, laidiens Nr. 71, Nr. 2021/71.DA1;
2022. gada 29. jūnija oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis”, laidiens Nr. 123, Nr. 2022/123.DA24.
Saskaņā ar Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 3.12. un 4.3. punktu Būvniecības nozares
ģenerālvienošanās pušu komiteja 2023. gada 22. septembrī ir pieņēmusi lēmumu:
1. Izteikt Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 2.1. punktu šādā redakcijā:
“Būvniecībā nodarbinātajiem minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 930 euro (deviņi simti trīsdesmit euro).”;
2. Izteikt Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 2.2. punktu šādā redakcijā:
“Būvniecībā nodarbinātajiem minimālā stundas tarifa likme ir 5,57 euro (pieci euro, piecdesmit septiņi centi).”;
3. Izteikt Būvniecības nozares ģenerālvienošanās 4.2. punktu šādā redakcijā:
“Darba devējs līdz 2024. gada 31. decembrim ir tiesīgs Būvniecībā nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, 2.1.punktā minēto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros noteikt 780 euro (septiņi simti astoņdesmit euro) un 2.2.punktā minēto minimālo stundas tarifa likmi noteikt 4,67 euro (četri euro, sešdesmit septiņi centi). Piemērojot šajā punktā noteikto minimālo darba algu un stundas tarifa likmi, piemaksa par virsstundu darbu maksājama 100 (simts) procentu apmērā.”;
4. Iepriekš minētie grozījumi stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Papildus informācija, kas saistīta ar Būvniecības nozares ģenerālvienošanos ir pieejama Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības tīmekļa vietnē xxx.xxxx.xx un Latvijas Būvuzņēmēju apvienības tīmekļa vietnē xxx.xxxxxxxxxxxxxxxx.xx.