tehniskā SPECIFIKĀCIJA

1. [3] pielikums

Atklāta konkursa

“ Sporta un atpūtas centra būvprojekta optimizācija, autoruzraudzība, peldbaseina, atpūtas centra un palīgtelpu jaunbūve”

Iepirkuma identifikācijas Nr. “INP 2014/18”

nolikumam

tehniskā SPECIFIKĀCIJA

1. PROJEKTĒŠANAS DARBA UZDEVUMS PELDBASEINA, ATPŪTAS CENTRA PALĪGTELPU BŪVPROJEKTA OPTIMIZĀCIJAI.

1. Pasūtītājs:

Ilūkstes novada pašvaldība.

Reģistrācijas Nr. 90000078782.

Juridiskā adrese: Xxxxxxxx xxxx 0, Xxxxxxx, Xxxxxxxx xxxxxx, XX-0000.

2. Būvobjekts:

Sporta un atpūtas centra būvprojekta optimizācija (peldbaseina, atpūtas centra un palīgtelpu jaunbūve).

Zemes gabals Stadiona iela 1 atrodas Ilūkstē. Projekta teritorija sastāv no pieciem zemes gabaliem ( Kad. Nr. 44070010148, 44070010181, 44070010012, 44070010277, 44070010018). Zemesgabals ar līdzenu reljefu. Zemesgabala rietumu pusē atrodas Ilūkstes 2. Vidusskola, Ziemeļu pusē Ilūkstes mūzikas skola, Austrumu pusē tehniskās apbūves teritorija un no Dienvidu puses piekļaujas Stadiona ielai.

3. Projekta mērķis:

Optimizēt izstrādāto tehnisko projektu un veikt būvdarbus, sporta peldbaseina un atpūtas centra vajadzībām. Projektā paredzēts izbūvēt peldbaseina un atpūtas centra zonu, savukārt palīgtelpu daļai paredzēts izbūvēt tikai nesošo karkasu, sienas, logus un „Melnās” grīdas, jumta konstrukciju, ievilkt pagaidu elektroapgādi.

4. Vispārējās prasības:

Projektu izstrādāt, pamatojoties uz Plānošanas-arhitektūras uzdevumu un saskaņā ar LBN 208 „Publiskās ēkas un būves”;

Iekšējās apkures sistēmas projektēšanu veikt saskaņā ar LBN 231-03 ‘’Ventilācija un apkure’’, LBN 201-10 ‘’Būvju ugunsdrošība’’ un LBN 003-01 “Būvklimatoloģija”;

Ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas projektēšanu veikt saskaņā ar LBN 231-03 ‘’Ventilācija un apkure’’ un LBN 201-10 ‘’Būvju ugunsdrošība’’;

Iekšējās ūdensapgādes un kanalizācijas projektēšanu veikt saskaņā ar LBN 221-98 ‘’ Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”, ugunsdzēsības ūdensvadu- saskaņā ar LBN 201-10 ‘’Būvju ugunsdrošība’’;

Iekšējās elektroapgādes un avārijas rezerves elektroapgādes projektēšanu veikt saskaņā ar LBN 261-07 ‘’Ēku iekšējo elektroinstalāciju izbūve’’;

Datortīkli, telekomunikācija, internets, apziņošana projektēšanu veikt saskaņā ar pasūtītāja izsniegto tehnisko specifikāciju un LBN 201-10 ‘’Būvju ugunsdrošība’’;

Ugunsdzēsības automātiskā sistēmas projektēšanu veikt saskaņā ar LBN 201-10 ‘’Būvju ugunsdrošība’’.

5.Prasības izmantošanas un plānojuma risinājumam:

Būvobjekta 1. Kārtas principiāls plāns pievienots pielikumā. Būvprojekta izstrādāšanas laikā precizēt telpu plānojumu atbilstoši pasūtītāja norādījumiem un Latvijas normatīvajiem aktiem.

Iesniegt pasūtītājam priekšlikumus būves plānojumam, raksturīgākos griezumus, fasādes, teritorijas labiekārtojuma plānu un optimizētas sporta ēkas vizualizācijas projekcijas.

6.Prasības iekštelpu interjera risinājumam:

Iekšējās sienas un griesti krāsoti ar akrila vai emulsijas krāsām. Mitru telpu sienām, tualetēs, dušas telpās un baseina telpā, keramiskās flīzes 1.8 metru augstumā no grīdas līmeņa. Sienas atlikušo daļu krāsot ar akrila krāsām. Projekta realizācijas laikā izstrādāt telpu dizaina projektu.

7.Inženiertehniskie risinājumi sporta un atpūtas centra projekta optimizācijai:

7.1.„0 cikla” izbūve.

Sakarā ar to, ka ēkai ir daļēji veikta pamatu konstrukcijas izbūve nepieciešams veikt pamatu konstrukcijas atšurfēšanu un būvkonstrukciju kontroluzmērījumu lai pārliecinātos par konstrukciju izbūvi. Nepieciešamas veikt konstrukciju apsekošanas atzinuma izstrādi. Sakarā ar to, ka jaunizbūvēto metāla karkasu paredzēts daļējo balstīt uz esošajiem dzelzsbetona pamatiem nepieciešams veikt atkātotu ģeoloģisko izpēti zem pamatu konstrukcijām. Gadījumā ja atsedzot pamatu konstrukciju tiks konstatēti pamatu konstrukcijas defekti, kas ir būtiski nesošo konstrukciju noturībai veikt pamatu demontāžu un to vietā izbūvēt jaunu dzelzsbetona pamatu konstrukciju. Pamatu konstrukcijā paredzēts izbūvēt tehnoloģiskos atvērumus inženierkomunikāciju pieslēgšanai. Nepieciešams apsekot esošo pamatu siltumizolācijas stāvokli, veikt bojāto vietu remontu un trūkstošajās vietās veikt pamatu siltumizolācijas izbūvi.

Jaunizbūvējamos monolītos dzelzsbetona pamatus, tehnoloģiskās dzelzsbetona sienas un pārsegumus izbūvēt atbilstoši detalizēti izstrādātam tehniskajam projektam. Kopējais dzelzsbetona daudzums jaunizbūvējamām konstrukcijām aptuveni 95m3.

Apkārt ēkai paredzēt betona vai bruģakmens aizsarg apmali 0.6 metri platu uz blietētu šķembu slāņa. Kopējais garums 260 t.m.

7.2. Nesošais metāla karkass.

Paredzēt nesošo tērauda kolonnu un metāla siju karkasu un vēja saišu sistēmu. Metāla konstrukcijām jāatbilst Latvijas būvnormatīviem. Xxxxxx aprēķinā ievērtēt reģiona normatīvās slodzes un materiālu pašsvaru. Projektā paredzēt detalizētu montāžas mezglu izstrādi. Metāla konstrukcijām paredzēt krāsojumu atbilstoši ugunsdrošības normatīviem un mitrām baseina telpām. Nepieciešamo konstrukciju ugunsdrošības klasi uzrādīt ugunsdzēsības paskumumu pārskatā. Kopējais paredzētais metāla konstrukciju daudzums aptuveni 56 tonnas.

7.3.Ārsienu apšūšana.

Ārsienu apšūšanai paredzēt minerālvates siltinātos trīsslāņu sienu paneļus, biezums 150mm. Paredzētais apjoms aptuveni 1520kv.m. Būvdarbu apjomos paredzēt visus nepieciešamos apdares elementus. Sienu paneļu krāsu pasi izstrādāt projekta optimizācijas laikā.

7.4.Sienas un starpsienas.

Projekta optimizācijas laikā paredzēt iekšējo nenesošo ģipškartona starpsienu izbūve pa metāla karkasu(biezums 125mm) un keramzītbetona bloku mūris 200mm ar apmetumu. Sienu konstrukcijas tiks precizētas, optimizējot tehnisko projektu. Starpsienām paredzēt minerālvates skaņas izolāciju. Aptuvenais starpsienu daudzums 940 kv.m. Starpsienu apdare atbilstoši pastāvošām normām un atbilstoši pasūtītāja iecerei(krāsotas, ar flīžu apdari).

Ugunsdrošās sienas izbūvē visā telpas augstumā un platumā. Sienas stabilitātei un nestspējai jābūt tādai, lai vienā pusē esošo būvju sagrūšana ievērojami nepasliktinātu ugunsdrošās sienas īpašības. Ugunsgrēka gadījumā ugunsdrošajai sienai jāiztur šajā būvnormatīvā noteiktā mehāniskā iedarbība. Konstruktīvajiem elementiem vai instalācijām, kas atrodas ugunsdrošajā sienā, uz tās vai cieši blakus, jānodrošina, lai ugunsgrēka radītās deformācijas nepasliktinātu sienas stabilitāti. Pievienojumus citiem konstruktīvajiem elementiem izveido tā, lai netiktu pasliktinātas sienas funkcijas. Starpsienu skaņas izolācijas pildījumā izmantot nedegošus vai grūti degošus materiālus kā akmens vati, minerālvati.

7.5.Grīdas konstrukcija.

Grīdas konstrukciju daudzslāņu dzelzsbetona ar putupolistirola siltumizolāciju EPS200, slāņa biezums 100mm. Virs tehnoloģiskajām iekārtām izbūvēt monolīta dzelzsbetona siltinātu daudzslāņu pārseguma konstrukciju. Kopējais grīdas laukums aptuveni 1480kv.m. Paredzētie grīdu segumi: baseina membrāna aptuveni 480kv.m, flīžu segums 300 kv.m, baseinu telpām paredzēts augstas kvalitātes neslīdošs linolejs aptuveni 700 kv.m. Grīdas segumi atbilstoši pastāvošām normām un atbilstoši pasūtītāja iecerei.

Grīdas konstrukciju palīgtelpu daļā paredzēts izbūvēt līdz betona sagatavošanas slānim(blietēta grunts, smilts sagatavošanas slānis, blietētu šķembu slānis). Kopējais laukums palīgtelpām 670kv.m.

7.6.Griestu apdare.

Paredzēt piekārto griestu un krāsotu ģipškartona griestu konstrukciju. Kopējā griestu konstrukcija aptuveni 850kv.m.

7.7.Logi, vitrīnas un durvis.

PVC logu konstrukcijai paredzēt sekojošus tehniskos parametrus:

Loga profils- Aluplast IDEAL 4000.

Profila biezums – 70 mm. – 5 gaisa kameras.

Profilu sistēmas koeficients Ug. 1.3(W/m2K)

Stikla paketes koeficients Ug. 0.7 (W/m2K) – 3K(4s+4+4s)-12 term. + argon (divkameru).

PVC izstrādājumu summārais koeficients Ug.-1.0(W/m2K).

Kopējais logu laukums aptuveni 210kv.m.

Alumīnija vitrīnu konstrukcijai paredzēt sekojošus tehniskos parametrus:

Profila biezums – 70 mm. – 5 gaisa kameras.

Profilu sistēmas koeficients Ug. 1.3(W/m2K)

Stikla paketes koeficients Ug. 0.7 (W/m2K) – 3K(4s+4+4s)-12 term. + argon (divkameru).

Izstrādājumu summārais koeficients Ug.-1.0(W/m2K).

Kopējais vitrīnu laukums aptuvini 50kv.m.

Alumīnija ārdurvju konstrukcijai paredzēt sekojošus tehniskos parametrus:

Profila sistēmas koeficients Ug. 1.2 (W/m2K)

Profila biezums 78mm.

Stikla paketes koeficients Ug. 0.7 (W/m2K) – 3K(4s+4+4s)-12 term. +argon (divkameru).

Kopējais apjoms aptuveni 35kv.m.

PVC iekšdurvis:

Loga profils- Aluplast IDEAL 4000.

Profila biezums – 70 mm. – 5 gaisa kameras.

Kopējais PVC iekšdurvju apjoms 45kv.m.

Koka iekšdurvis:

Durvju pildījums-pilnkoks.

Durvju apšuvums- apšūts ar MDF, gluds.

Furnitūra- saskaņā ar DIN EN 1906 prasībām.

Durvju krāsojumam jābūt viegli kopjamam, izturīgam pret biezu mazgāšanu.

Kopējais koka iekšdurvju apjoms 50kv.m.

7.8.Jumta konstrukcija.

Jumta nesošo konstrukciju paredzēts izbūvēt no Ruukki nesošā profila T130 (atbilstoši normatīvajām slodzēm). Profila apakšējā virsma ar Poliestera (PE) pārklājumu. Jumta siltinājums paredzēts no cietās akmens vates(Paroc ROS30 un Paroc ROB 50, vai analoga) ventilējamo jumtu konstrukcijai. Slāņa biezums 250mm. Jumta iesegums-modificētais uzkausējamais materiāls 2 slāņos (apakšklājs un augšklājs) Unifleks EKP un EPP. Virs jumta nesošā profilskārda paredzēt tvaika izolāciju. Kopējais jumta laukums aptuveni 2100kv.m. Virs ieejām paredzēt uzjumteņus.

7.9.Iekšējā elektroapgāde.

Tehniskais projekts jāizstrādā pamatojoties uz Pasūtītāja projektēšanas uzdevumu un savstarpēji saskaņotiem risinājumiem.

Objekta galvenie tehniskie radītāji

- Elektroapgādes tīkla spriegums ~380 / 220V ar zemētu transformatora neitrāli.
- Objekta slodze līnijā sadalīta vienmērīgi.

Ēkā 1.stāvā paredzēt uzstādīt Galveno sadali.

Galveno sadalni pieslēgt pie „Latvenergo” uzskaites sadalnes. Visām sadalnēm un slēdžu kārbām koplietošanas telpās ir jābūt aizslēdzamām.

Pārspriegumā aizsardzībai sadalnēs izmantot pārsprieguma aizsardzības automātus (II klases aizsardzība). Pielietojamiem gaismas ķermeņiem, elektroietaisēm un citiem izstrādājumiem jābūt sertificētiem Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības atbildīgajās institūcijās.

Veicot elektriskās montāžas darbus jāievēro LR spēkā esošos drošības tehnikas un ugunsdrošības normatīvus.

Visus darbus izpildīt saskaņā ar "Elektroietaišu izbūves noteikumiem", "Elektrisko tīklu aizsardzības noteikumiem" un citiem normatīviem dokumentiem.

Elektriskais spēka tīkls

Ventilācijas sistēmas iekārtai, siltuma sūkņiem un aukstuma iekārtām ir jānodrošina atslēgšana no elektrotīkla pēc ugunsdzēsības signalizācijas trauksmes signāla. Pieslēgšanu pie UAS paneļa paredzēt ar nedegošo kabeli. UAS paneļa atrašanas vietu precizēt VS projektu sadaļā.

Koridoros telpu uzkopšanas iekārtu pieslēgumiem ir jāparedz kontaktrozetes ik pēc 20m. Sienas kontakti jāuzstāda 0.3m augstumā no grīdas.

Tehniskajās telpās un telpās ar paaugstināto mitrumu jāparedz rozetes ar zemējuma kontaktu un jāuzstāda 1.5m augstumā no grīdas ar aizsardzības pakāpi atbilstoši normatīviem.

Elektroiekārtas, sienas kontaktus un apgaismojuma līnijas telpās ar paaugstināti mitrumu pieslēgt caur strāvas noplūdes aizsardzības automātiem ar Inopl=30mA.

7.10.Apgaismes tīkls.

Tehniskajā telpā jāuzstāda gaismas ķermeņi ar atbilstošu normatīviem aizsardzības klasi. Gaismas ķermeņi telpās jāizvēlas saskaņā ar darba aizsardzības normām. Apgaismojuma slēdžus uzstādīt 1,0m augstumā. Tehniskajā telpā apgaismojuma slēdzis jāuzstāda 1,5m augstumā no grīdas ar aizsardzības pakāpi atbilstoši normatīviem.

Evakuācijas gadījumiem paredzētie gaismekli ar "EXIT" uzrakstu un iebūvēto akumulatoru 1 stundu darbībai.

Avārijas gadījumiem paredzētie LED gaismekli ar iebūvēto akumulatoru 1 stundu darbībai.

Kabeļu līnijas

Elektrisko spēka un apgaismojuma tīklu izpildīt iekštelpās ar NYY-J vai citu markas elektriskajiem kabeļiem. Visus tīklus izpildīt ar 3- vai 5-dzīslu kabeļiem. Montāžu veikt ar slēgto metodi.

Maģistrālās kabeļu līnijas montē virs piekārtiem griestiem PVC cietajās vai gofrētajās caurulēs. Pirmajā stāvā koridoros virs piekārtiem griestiem paredzēta kabeļu plaukts, maģistrālo kabeļu montāžai. Kabeļu plaukts var arī izmantot vājstrāvu kabeļu montāžai. Ģipškartona sienās kabeļus var instalēt brīvi.

Visas elektroiekārtu metāliskās daļas, kas normāli neatrodas zem sprieguma, bet var pie tā nonākt izolācijas bojājuma gadījumā, ir jāsazemē saskaņā ar pastāvošajām normām, izmantojot atsevišķu kabeļa dzīslu.

Zemētas neitrālas tīklos ar spriegumu līdz 1000V zemējumu ietaisēm jābūt savienotām ar nullvadu. Dažāda sprieguma un nozīmes zemējumu ietaises apvieno vienā kopīgā sistēmā, lai dažādos tīkla režīmos nerastos potenciālu starpība starp atsevišķiem zemējumiem.

7.11.Zibens aizsardzība.

Zibensaizsardzībai uz jumta paredzēts uzstādīt pasīvo zibens aizsardzības sistēmu, kuru paredzēts savienot ar zemējuma kontūru. Zemējuma kontūrs izveidot no plakandzelža 4x40mm 0.5m dziļumā 1m attālumā no ēkas pamatnes. Gadījumā, ja kontūra pretestība ir lielāka par 4Ω, pretestības samazināšanai zemējuma elektrodus pagarināt līdz normatīvu robežām (Rz≤4Ω). Strāvas novedēju savienošanas vietās ir jāizveido mērīšanas spailes zemējuma kontūra pretestības mērīšanas veikšanai.

7.12. Iekšējā ūdensapgāde.

Ilūkstes sporta un atpūtas centram paredzēta aukstā un karstā ūdensapgādes sistēma ar cirkulāciju.

Ūdens pievada diametrs – D110 mm, cauruļvadu materiāls – ķets.

Pamatu šķērsošanās vietā ūdensvadu iemontēt apvalkcaurulē.

Cauruļvadi vietās, kur tiek šķērsotas ēkas būvkonstrukcijas, jāievieto tērauda aizsarg čaulās un spraugas starp komunikācijām un būvkonstrukcijām ir jānoblīvē ar degtnespējīgu materiālu, nodrošinot nepieciešamo šķērsojamās konstrukcijas ugunsizturības robežu.

Uz aukstā un karstā ūdensvada maģistrālajiem atzariem paredzēts uzstādīt lodveida ventili atzaru noslēgšanai. Uz cirkulācijas maģistrālā ūdensvada atzariem uzstādīt termostatiskos ventiļus vienmērīgas karstā ūdens temperatūras nodrošināšanai.

Pagrabstāvā pie ēkas sienas paredzēts ūdensmērītāja mezgls ar DN50 spārniņu tipa ūdensmērītāju ar apvadlīniju uz ugunsdzēsības sistēmu.

Iekšējie cauruļvadi paredzēti no daudzslāņu polipropilēna ar alumīnija slāni caurulēm ar izmēriem Unipipe16-40 mm un tērauda caurulēm ar diametriem dn40-65 mm. Cauruļvadus paredzēts būvēt sienās un zem piekārto griestu konstrukcijām.

Visi maģistrālie aukstā ūdens cauruļvadi ir pārklājami ar pretkondensāta izolāciju, tērauda ūdensvadiem biezumā 20mm, daudzslāņu plastmasas caurulēm 13mm biezumā.

Visi maģistrālie karstā un cirkulācijas ūdensvadi ir pārklājami ar siltumizolāciju biezumā, atkarībā no cauruļvadu izmēra:
- Cauruļvadus izmērā Unipipe16 līdz Unipipe25 izolēt 20mm biezumā,
- Cauruļvadus izmērā Unipipe32 līdz Unipipe40 izolēt 30mm biezumā,
- Tērauda caurules ar izmēru dn40-dn65 izolēt 50mm biezumā.

Pieslēgumi ierīcēm paredzēti no daudzslāņu polipropilēna ar alumīnija slāni caurulēm ar izmēru Unipipe16.

Pirms dušu sekcijām paredzēts uzstādīt termostatisko jaucējvārstu, kurā samaisot auksto un karsto ūdeni nodrošināt konstantu +38oC temperatūru dušās. Dušas aprīkot ar periodiskas darbības ūdens padeves ventili.

Baseinu vajadzībām izveidot aukstā ūdens pieslēgumus norādītājās vietās pirms kuriem uzstādīt noslēgventiļus un ūdens mērītājus (skat. Baseina tehnoloģijas sadaļu).

Karsto ūdeni sagatavo pagrabstāvā siltummezglā.

Paredzēts, ka gaisu no karstā un cirkulācijas ūdensvada sistēmām izlaiž stāvvadu augstākajos punktos caur automātiskajiem atgaisotājiem.

Ūdensapgādes sistēmas zemākajos punktos uzstādīt iztukšošanas ventiļus dn15.

Projektā paredzēti ārējie laistīšanas krāni ar izmēru dn20. Tos paredzēts izvietot projektētās sienu nišās 350mm virs zemes līmeņa. Ziemas periodā jāveic visu laistīšanas krānu iztukšošana un jānodrošina to neaizsalšana.

7.13.Iekšējie kanalizācijas tīkli.

Projektējamo paredzēt sadzīves notekūdeņu kanalizācijas sistēma un kondensāta novadīšanas sistēma.

Visus cauruļvadus no skatakām līdz ēkai montēt no plastmasas cauruļvadiem Ø110mm un Ø160mm. Pamatu šķērsošanas vietās caurules iemontēt apvalkcaurulēs.

Kanalizācijas sistēmu cauruļvadi paredzēti no PP plastmasas caurulēm. Kanalizāciju sistēmu cauruļvadu kritumi paredzēts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Kondensāta novadīšanas kanalizācijas sistēmas cauruļvadu kritumi saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Kanalizācijas tīkla horizontālajos posmos norādītajās vietās paredzēt tīrīšanas lūkas.

Cauruļvadiem, kuri šķērso ugunsdrošības nodalījumu norobežojošās konstrukcijas, jāparedz ugunsaizsardzība, nodrošinot par vienu pakāpi zemāku ugunsizturību, nekā tā ir noteikta šķērsojošām konstrukcijām. To panāk, izmantojot ugunsdrošības manžetes.

Horizontālos atzarus pie stāvvadiem pievienot 45º leņķī.

Stāvvadus un maģistrālos kanalizācijas cauruļvadus nepieciešams pārklāt ar izolāciju skaņas izolēšanai Armacell TUBOLIT AR TL biezumā 5mm vai analogu.

1 m augstumā no grīdas norādītajās vietās uz kanalizācijas stāvvadiem uzstādīt revīzijas. Pretī revīzijām šahtu priekšējā panelī ir uzstādāmas lūkas ar izmēru ne mazāku par 30x40cm.

Iekšējos kanalizācijas tīklus vēdina caur stāvvadiem, kuri paceļas 0,3 m augstumā virs jumta.

Paredzēt kondensāta novadīšana sistēma, caur kuru novada no telpās paredzētajiem kondensātoriem radušos kondensātu. Kondensāta novadīšana paredzēta pa, zem griestiem izvietotām, plastmasas caurulēm. Kondensātu novada uz sadzīves kanalizācijas stāvvadiem un pieslēdzas tiem caur sifonu ar bumbiņu un pretvārstu.

7.14.Apkure.

Apkures sistēma:

Projektā paredzēta divcauruļu centrālapkures sistēma ar horizontālo sadali, kā arī atsevišķa zemgrīdas apkures sistēma, kura pēc nepieciešamības var tikt darbināta arī gada siltajā periodā komfortablu apstākļu nodrošināšanas nolūkā.

Projektā izveidota apkures sistēma, kas nodrošina siltuma zudumu kompensāciju un nodrošina vajadzīgo telpas temperatūru.

Sildķermeņi - “Purmo” tipa tērauda plākšņu radiatori ar apakšējo un sānu pieslēgumu, konvektori ar apakšējo pieslēgumu un zemgrīdas apkure. Radiatori ir uz kājiņām un stiprinās pie grīdas.

Telpās, kur izmantota zemgrīdas apkures sistēma, tiek uzstādīti telpu termostats sabiedriskām ēkām .

Apkures sistēmas cauruļvadi – daudzslāņu plastmasas (Unipipe16-40) un tērauda cauruļvadi ar izmēru dn40 līdz dn65. Cauruļvadus paredzēts montēt zem piekaramajiem griestiem un kanālos grīdu pārsegumā.

Zemgrīdas apkures cauruļvadi paredzēti PE-MDXc materiāla ar izmēru ārējo izmēru 17mm.

Apkures sildķermeņiem jābūt aprīkotiem ar termostatisko ventili, termostatisko galvu, atpakaļgaitas regulējošo ieskrūvi, atgaisotāju un grīdas stiprinājumiem.

Visu siltumapgādes sistēmu maģistrālos cauruļvadus izolēt ar siltumizolāciju biezumā atkarībā no cauruļvadu izmēra:

Cauruļvadus izmērā Unipipe16 līdz Unipipe25 izolēt biezumā 20mm

Cauruļvadus izmērā Unipipe32 līdz Unipipe40 izolēt biezumā 30mm

Cauruļvadus izmērā lielākus par Unipipe40 izolēt biezumā 50mm

Uz apkures sistēmu nozarojumiem paredzēti lodveida vārsti (uz turpgaitas caurulēm) un dinamiskie balansēšanas vārsti (uz atpakaļgaitas caurulēm). Cauruļvadu montāžai izmantot vibrāciju slāpējošus ieliktņus.

Siltumapgādes sistēmu atgaisošana paredzēta caur visaugstāk novietotajiem radiatoriem jeb automātiskajiem atgaisotājiem, bet iztukšošana caur zemākajos punktos uzstādītiem iztukšošanas krāniem.

Izmantojot zemgrīdas apkuri, gada siltā laika periodā nepieciešams noslēgt sistēmas T11T21 atzarus, kas nodrošina radiatoru un konvektoru siltumapgādi.

Siltuma nesējs apkures sistēmai – ūdens ar parametriem 70/50°C. Siltuma nesēja avots – 1. stāvā siltumsadales telpā. Siltuma patēriņš apkurei – precizēt projektēšanas laikā (1.kartāi) un 72.5 kW (2.kārtai paredzēt perspektīvo pieslēgumu).

Uzskaites mezglu izvietojumu skatīt “SM” daļā, montāžas laikā izvietojuma vietu precizēt un saskaņot ar pasūtītāju un SIA "ILŪKSTES SILTUMS"/ SIA "ORNAMENTS".

Vietās, kur cauruļvadi šķērso pārsegumu, nesošās vai pašnesošās sienas, tiek izveidoti nepieciešamā izmēra atvērumi cauruļvadu montāžas laikā. Pēc cauruļvadu montāžas, spraugas aizpildīt, saskaņā ar telpu akustikas un ugunsdrošības normām.

Iekārtas un cauruļvadus montēt, atstājot brīvu vietu apkalpošanai.

Baseina telpās gaisa temperatūru paredzēt 1-2°C lielāku, nekā baseina ūdens temperatūra.

Nepieciešams paredzēt autonomu baseina ūdens uzsildīšanas iekārtu, kas nodrošinās baseina funkcionalitāti laika periodā kad nebūs iespējams saņemt centralizēti uzsildītu ūdeni.

7.15.Ventilācijas sistēmas.

Sporta un atpūtas centra telpām paredzēta vispārējā gaisa apmaiņas pieplūdes - nosūces ventilācija, izmantojot gaisa apstrādes agregātus.

Projektā paredzēt ventilācijas sistēmu, kas apkalpo publiskā baseina telpas.
Baseina telpā paredzēt ventilācijas sistēmu, kas nodrošina ķīmisko izdalījumu no ūdens virsmas, mitruma no ūdens virsmas, kā arī parasto cilvēku metabolisko izdalījumu, asimilāciju.
Ventilācijas sistēmas gaisa apstrādes agregātam baseina telpā, jābūt speciālā izpildījumā, kas ļauj apkalpot baseina tipa telpas. Ventilācijas sistēmas gaisa apstrādes agregātam jānodrošina gaisa filtrēšana, siltuma utilizēšanu siltummainī, gaisa uzsildīšanu ūdens kaloriferī aukstajā gada periodā, gaisa recirkulāciju, gaisa sausināšanu, kā arī baseina telpas siltuma zudumu caur norobežojošajām konstrukcijām nosegšanu. Ventilācijas sistēmas gaisa apstrādes agregātam baseina telpā jānodrošina gaisa mitrums robežās no 50-70% visa gada garumā, gaisa temperatūra 27-30°C.
Ventilācijas sistēmas gaisa apstrādes agregāts tiek uzstādīts pagrabstāvā - tehniskajā telpā.

Projektā paredzēt ventilācijas sistēmu, kas apkalpo sabiedriskās pirts telpas. Ventilācijas sistēmas gaisa apstrādes agregāts nodrošina gaisa filtrēšanu, siltuma utilizēšanu siltummainī un gaisa uzsildīšanu kaloriferī aukstajā gada periodā. Ventilācijas sistēmas gaisa apstrādes agregāts tiek uzstādīts zem griestiem administrācijas telpā.

Ventilācijas iekārtas komplektēt ar visiem nepieciešamajiem automātikas un regulēšanas elementiem, kas nodrošina vēlamo pieplūdes gaisa temperatūru, kaloriferu aizsardzību pret aizsalšanu, mitruma kontroli baseina telpā un iekārtu automātisku ieslēgšanos pēc strāvas padeves traucējumu novēršanas, kā arī ugunsgrēka gadījumā iekārtu automātisku izslēgšanu. Sistēmu vadības bloku uzstādīšanu saskaņot ar Pasūtītāju.

Gaisa apstrādes agregāti jākomplektē ar vibroizolatoriem un elastīgiem savienojumiem.

No ventilācijas agregātiem paredzēt kondensāta novadīšanu.

Kondensāta novadīšanas cauruļvadus montēt ar dabīgo kritumu i=0,002m uz 1 tekošo metru un pievienot kanalizācijas stāvvadiem caur sifoniem ar bumbiņu.

Ventilācijas agregātu sistēmai paredzēts uzstādīt uz rāmja uz vibroizolatoriem.

Trokšņu noslāpēšanai no ventilācijas sistēmām gaisa vados tiek uzstādīti trokšņu slāpētāji (ātrums slāpētāja brīvajā laukumā nepārsniedz 3 m/s), kas nodrošina trokšņa noslāpēšanu no iekārtām uz gaisa vadiem.

Gaisa ieņemšanas un izmešanas gaisa vadus ventilācijas sistēmām izolēt ar “Isover” K LAM-50mm vai līdzvērtīgu siltumizolāciju.

Ventilācijas sistēmas siltuma apgāde cauruļvadus izolēt ar “Isover” KK-ALC 30mm vai līdzvērtīgām siltumizolācijas čaulām un pārklāt ar PVC apvalkiem.

Ventilācijas kalorifera siltumapgādes sistēmas cauruļvadu augstākajos punktos jāuzstāda automātiskie atgaisotāji kopā ar noslēgvārstiem sistēmas atgaisošanai, zemākajos – ventiļus siltumnesēja izlaišanai, lai nodrošinātu sistēmas atgaisošanu un iztukšošanu.

Gaisa vadu materiāls - cinkots skārds. Montāžai rekomendē izmantot rūpnieciski izgatavotus cinkotā skārda gaisa vadus un veidgabalus.

Veikt gaisa vadu un elektrodzinēju palaišanas aparatūras sazemēšanu un elastīgo posmu šuntēšanu.

Iekārtas, gaisa vadus un cauruļvadus montēt, atstājot brīvu vietu apkalpošanai.

Ugunsgrēka gadījumā paredzēt ventilācijas sistēmu automātisku izslēgšanu, kā arī iekārtu automātisku ieslēgšanos pēc strāvas padeves traucējumu novēršanas.

Prasības droseļvārstiem.

Apaļiem droseļvārstiem jābūt diafragmas tipa (IRIS veida). Korpusam ir gumijas ieliktņi hermētiskai savienošanai ar gaisa vadu. Droseļvārstiem jānodrošina brīva pieeja, lai nepieciešamības gadījumā to apkalpotu vai/un regulētu (apkalpošanas lūka).

Prasības gaisa vadiem. Paredzēts izmantot rūpnieciski izgatavotus gaisa vadus un fasondaļas

no cinkotā skārda ar biezumu, saskaņā ar LBN 231-03: taisnstūra gaisa vadiem ar garākās malas garumu <300mm – b=0.5mm, 300-800mm – b=0.7mm, >800mm – b=0.9mm;

apaļiem gaisa vadiem ar Ø <320 - b=0.5mm, Ø >320 - b=0.7mm.

Gaisa vadus izgatavo atbilstoši LVS EN 1505:2000, LVS EN 1506:2007 un LVS EN 12220:2003 L. Gaisa vadu un fasondaļu savienojumi jāhermetizē. Gaisa vadiem jānodrošina hermētiskuma klase – vismaz B klase, pēc LVS EN 12237:2003 un LVS EN 1507:2006. Taisnstūra gaisa vadi ir aprīkoti ar stiprības ribām un gumijas starplikas blīvējumu. Vados tīrīšanas lūkas izvietot saskaņā ar LVS EN 12097:2007. Gaisa vadus elektriski iezemē.

Prasības ugunsdrošiem vārstiem.

Uz gaisa vadiem, kuri šķērso ugunsdrošības starpsienas, jāparedz ugunsdrošības vārsti. Vietās, kur tranzīta gaisa vadi šķērso sienas, starpsienas vai starpstāvu pārsegumus, noblīvē ar degnespējīgu materiālu, nodrošinot nepieciešamo šķērsojamas konstrukcijas ugunsizturības robežu.

Katram ugunsdrošības vārstam jābūt vismaz tādai pašai ugunsizturības klasei kā sienai, pārsegumam vai grīdas konstrukcijai, kuru šis gaisa vads šķērso. Dūmu un ugunsdrošības vārstam jānodrošina brīva pieeja, lai nepieciešamības gadījumā to apkalpotu (apkalpošanas lūka).

Ugunsdrošiem vārstiem jābūt sertificētiem, atbilstoši LR normatīviem.

Gaisa vados pēc iekārtām jāparedz trokšņu slāpētāju uzstādīšana, lai samazinātu ventilācijas

iekārtas radīto aerodinamisko troksni un lai nodrošināt normēto trokšņu līmeni, kas arī atbilst LVS CR 1752:2008 prasībām.

Gaisa vadu maģistrālēs gaisa kustības maksimālais ātrums 6m/s, atzaros 4m/s.

Gaisa vadus ventilatoriem un gaisa apstrādes iekārtām jāpievieno, izmantojot vibrāciju izolējošu starpliku.

Vibrācijas novēršana.

Ventilācijas agregātam jābūt izolētam no ēkas struktūras ar tērauda atsperēm vai līdzīgām ierīcēm, tā, lai nekādas vibrācijas netiek pārnestas uz ēku.

Vadības sistēma.

Gaisa apstrādes iekārtu automātiku komplektēt tā, lai vadības blokā tiktu paredzēta ieeja gaisa apstrādes iekārtas izslēgšanai ugunsgrēka trauksmes signalizācijas gadījumā.

Gaisa apstrādes iekārtu vadības automātikai jāspēj nodrošināt iespēju regulēt pieplūdes gaisa temperatūru, gaisa daudzumu, iespēju nolasīt trauksmes par filtru piesārņojumu, pieplūdes temperatūras pazemināšanos un kādas gaisa apstrādes iekārtas sastāvdaļas bojājumiem.

Gaisa apstrādes iekārtām ir jāparedz diferenciālie manometri filtru piesārņojuma pakāpes vizuālai noteikšanai, elektrodzinēju aizsardzību. Visus ventilācijas sistēmu vadības bloku izvietojumu saskaņot ar Pasūtītāju.

Visas ventilācijas sistēmas iekārtas jāpieslēdz pie ēkas ugunsdrošības sistēmas. Ugunsdrošības sistēmas signalizācijas nostrādāšanas gadījumā jānodrošina iekārtas automātiskā atslēgšana.

Lai taupītu enerģētiskos resursus, ventilācijas sistēmas automātikai jāparedz iespēju mainīt ventilācijas sistēmas ražīgumu atkarībā no telpas gaisa piesārņojuma, kas telpas ekspluatācijas laikā var mainīties.

Indikācija

Jānodrošina individuāla elementu trauksmju un parametru indikācija.

Instalācijai ir jābūt pieslēgtai ēkas ugunsdzēsības signalizācijai, jānorāda pretaizsalšanas kontrole, motoraizsardzība (termokontakti), filtru piesārņotības galējais stāvoklis, ventilatoru darbība, vārstu pievadu stāvoklis, plākšņu siltummaiņa stāvokli, temperatūras sensoru rādījumi.

Tīrīšana lūkas

Tīrīšanas lūkas vados tiek izvietotas, ievērtējot tīrīšanas iespējamību. Vados tīrīšanas lūkas izvietot saskaņā ar LVS EN 12097:2007.

Tīrīšanas lūkas nepieciešams paredzēt:

pēc katra diametra vai kantaina gaisa vada izmēra pārējas;

pēc virziena izmaiņas vairāk par 45°;

Ik pēc 7.5 tekošajiem metriem;

Stāvvadu apakšējos un augšējos punktos.

Tīrīšanas lūku ugunsizturībai jāatbilst gaisa vada ugunsiztūrības robežai.

Marķējums

Visām instalācijām ir jābūt marķētām. Marķēšanas prasības noteiktas saskaņā ar DIN 2403. Marķējumam ir jāatbilst izpildrasējumu apzīmējumiem. Marķējuma elementi tiek izvietoti redzamās vietās katrā telpā, ne tālāk kā 20 metri vienam no otra. Marķējums apslēptajiem elementiem, piem. virs piekārtiem griestiem, tiek veikts redzamās vietās apkalpojamo elementu tuvumā. Gaisa plūsmas virziens tiek norādīts ar bultu.

Jāmarķē:

armatūru uz maģistrālēm un atzarojumiem;

maģistrāla cauruļvadus un gaisa vadus;

cauruļvadus un gaisa vadus virs piekārtajiem griestiem katrā telpā;

cauruļvadus un gaisa vadu atzarojumu vietas;

mezglus.

7.16. Vājstrāvas tīkli.

Ugunsdzēsības signalizācija.

Saskaņā ar LBN 201-07 ēkas paredzēts aprīkot ar ugunsdzēsības signalizācijas sistēmu. Visām ugunsdzēsības signalizācijas sistēmas sastāvdaļām jāatbilst Eiropas standartam LVS CEN/TS 54-14.6.1.

Projektā piedāvāts uzstādīt daudzfunkcionālo analogu paneli, kurš nodrošina kontroli pār ugunsgrēka un dūmu izcelšanās vietām ar analogu siltuma un dūmu optiskiem detektoriem, rokas darbības detektoriem, ventilācijas sistēmu vadību (to atslēgšanu un dūmu nosūces

sistēmas ieslēgšanu ugunsgrēka trauksmes laikā), durvju piekļūšanas kontroles noņemšanu ugunsgrēka trauksmes gadījumā, skaņas signalizācijas vadību ugunsgrēka trauksmes laikā, izziņošanas sistēmu ieslēgšanu ugunsgrēka trauksmes laikā, kontroli par sistēmas darbības traucējumiem un paziņošanu partiem. Uztvērējiekārta paredzēta diennakts postenī.

Ugunsdzēsības signalizācijas detektori – dūmu, siltuma vai kombinētie jāuzstāda visās telpās saskaņā ar telpas izmantošanas veidu un uzstādīšanas normām. Pie izejām paredzēts uzstādīt rokas darbības detektorus. Trauksmes signalizācijai paredzēts uzstādīt skaņas signalizatorus;

signalizācijas sirēnu intensitātes līmenim jābūt ne mazākam par 75 dB telpās un ne augstākam par 120 dB jebkurā iespējamā cilvēku uzturēšanās vietā.

Izziņošanas sistēma.

Ja saskaņā ar LBN 201-10 un MK noteikumu Nr.82 prasībām ēka jāaprīko ar

skaņas izziņošanas sistēmu, tad ieslēgšanu nepieciešamības gadījumā jāparedz no dežuranta posteņa un prioritāri no ugunsgrēka atklāšanas sistēmas iedarbošanās ugunsgrēka gadījumā.

Projektā izmantoti 3 skaļruņu tipus: sienas skaļruņi, zālēs griestu un griestu iebūvējamie skaļruņi gaiteņiem un telpām ar piekaramiem griestiem. Skaļruņu tips un skaits jāizvēlas, ņemot vērā apziņojamo telpu iespējamo trokšņu līmeni, platību un to tehniskos raksturojumus. Skaļruņus uzstādīt visas telpās, kur izvietots personāls. Sistēmas sadalni ar centrālēm var uzstādīt serveru telpā, mikrofona tastatūru uzstādīt centrālajā dežūrpostenī un citos dežūrpersonāla posteņos informācijas nodošanai. Sistēmas konfigurācija jāizvēlas atbilstoši tehnoloģijas un darba organizācijas procesiem katrā konkrētā nodaļā.

Izziņošanas sistēmu aprīkot ar rezervētās barošanas avotu (UPS), kurš nodrošinās sistēmas darbību elektroenerģijas pazušanas gadījumā 30 minūtes, kas ir pietiekams laiks cilvēku evakuācijas veikšanai. Visām izziņošanas sistēmas sastāvdaļām jāatbilst Eiropas standartam LVS EN 60849:2005 L.Skaļruņus intensitātes līmenim jābūt ne mazākam par 75 dB telpās un ne augstākam par 120 dB jebkurā iespējamā cilvēku uzturēšanās vietā.

7.17.Telekomunikāciju, datoru un televīzijas tīkls.

Projektējamās ēkas jāpieslēdz pie kopējiem visa kompleksa Telekomunikāciju, datoru un televīzijas tīkliem. Ēkā jāierīko EN prasībām atbilstoša servera telpa. Telekomunikāciju, datoru un televīzijas tīkls jāizpilda saskaņā ar standartu EN 50173-1; EN 50174, ISO/IEC 11801prasībām, pielietojot Cat.6 struktūras elementus. Administrācijas telpas, birojus, kabinetus, un citas telpas saskaņā ar pasūtītāja tehnoloģisko uzdevumu un arhitektūras plāniem jāaprīko ar telekomunikāciju un datoru rozetēm. Telekomunikāciju un datoru skapji jāizvieto, ņemot vērā racionālu abonentu pieslēgšanas iespēju. telekomunikāciju un datoru skapju izvietojuma vietām jāatbilst visām prasībām, ko izvirza sakaru iekārtu uzstādīšanas vietām. Jāparedz telpas pieslēgšanu pie interneta. Televīzijas tīklu ierīkošana jāparedz pasūtītāja norādītajās telpās.

7.18.Apsardzes signalizācija un piekļūšanas kontrole.

Saskaņā ar pasūtītāja uzdevumu norādītās telpas ieteicams aprīkot ar integrētu apsardzes signalizācijas un piekļūšanas kontroles sistēmu, kas nodrošina ēkas atsevišķu zonu un rajonu gan neatkarīgu, gan arī automātisku pieslēgšanu pie apsardzes un noņemšanu no apsardzes.

Programmēšanas gaitā tiek izveidota nepieciešamā sistēmas konfigurācija konkrētai programmai.

Videonovērošana

Saskaņā ar pasūtītāja uzdevumu paredzēt videonovērošanas sistēmu ēkās un pieguļošajās teritorijās (autostāvvietas), kā arī citu vietu novērošanai, lai apsardzes darbinieki kontrolētu stāvokli ēkās un pieguļošajās teritorijās.

7.19.Baseina aprīkojums un filtri.

Celtniecības projektā apskatīts baseins:

Taisnstūrveida 11000 x 25000 mm un bērnu baseins 4000x3000mm.

Baseina tehniskajam projektam jāatbilst sekojošiem nosacījumiem:

Baseina tips: dzelzsbetona karkass, flīžu apdare/baseina linoleja segums.

Baseina uzpildīšanas un papildināšanas ūdens kvalitātei jāatbilst visām dzeramā ūdens normām - bakterioloģiskajām, ķīmiskajām, fizikālajām.

Baseina uzpildīšana un papildināšana veicama no ūdens apgādes tīkla.

Ūdens, baseinu iztukšojot un skalojot filtru, novadāms kanalizācijā. Baseina iztukšošanu veic ar cirkulācijas sūkņa palīdzību.

Ūdens cirkulācija baseinā - ūdens padošana notiek caur padeves sprauslām, savākšana caur skimeru.

Filtrāciju veic ar kvarca smilšu filtru.

Pieņemt sekojošus filtrācijas parametrus:

Recirkulācijas laiks - līdz 4h

Filtrācijas ātrums - 30m3/h/m2

Ūdens temperatūra: +26...+29 C. Ūdens uzsilšanas ilgums ne mazāks kā 10 C 36 stundās pie nepārtrauktas cirkulācijas. Ūdens uzsildīšanai izmantot siltummaini. Baseina telpas gaisa temperatūra+27...+30 C, tehniskās telpas gaisa temperatūra +20 C.

Baseina ūdens dezinfekcijai izmantot hloru. Hlora sastāvs ūdenī 0.3 - 0.6 mg/1, PH līmenis = 7.0 - 7.4.

Kvalitatīvai koagulācijai izmantot hidrohlorīda alumīnija bāzes preparātus, bet aļģu konstatēšanai izmantot ceturtdaļsavienojuma amonija bāzes preparātus.

PH līmeņa pazemināšanai izmantot minerālās skābes bāzes reaģentus (PH-), bet PH līmeņa paaugstināšanai - nātrija hidroksīda bāzes reaģentus (PH+).

Cl un PH sastāva pārbaude veicama automātiski, nelielu daļu baseina ūdens laižot caur testēšanas kameru.

Baseina tehnoloģiskajā projektā jāparedz:

baseina konstruktīvā daļa;

ūdens vadi baseina uzpildīšanai;

kanalizācijas izvadi ūdens novadīšanai no cirkulācijas sistēmas , kā arī avārijas sūkņa montāža un ūdens aizvadīšana no tā;

elektrokabeļa un visu nepieciešamo aizsargsistēmu instalācija līdz aprīkojuma telpai;

pievadu instalācija no apkures sistēmas līdz siltummainim;

7.20.Ārējā siltumtrase.

Projekts optimizēt atbilstoši SIA "ORNAMENTS" tehniskajiem noteikumiem.

Siltuma nesējs siltuma tīklos ir ūdens ar parametriem 80-60°C.

Siltumtīklu montāžai paredzēts izmantot "POLIURS" rūpnieciski izolētus cauruļvadus, standarta un nestandarta izmēru savienotājmezglus.

Siltumtīklu pieslēgšanās vietas:

esošie siltumtīkli 0219/315 (siltumkamera K3, starp siltumkamerām T12 un T13)

Siltumtrasi dabā ierīkot pēc izmēriem, kas parādīti rasējumā SAT-2, SAT-3.

Siltumkameru K-3 demontēt līdz pusei (sk. lapu SAT-4).

Siltumtrasi paredzēts izbūvēt no esošās siltumkameras K-3 (punkts "D") līdz punktam "A", no punkta "B" līdz punktam "C" ievadam ēkas pagrabstāvā.

Pirms grunts ieberšanas trasi paredzēts uzkarsēt līdz 70°C.

Pirms siltumtrases ierīkošanas veikt esošo siltumtīklu iepriekšējo šurfešanu.

Siltuma pagarinājumu kompensāciju siltuma tīklos nodrošina dabīgie trases pagriezieni.

Siltuma tīklu montāžu, hidraulisko pārbaudi un nodošanu ekspluatācijā veikt atbilstoši Latvijas būvnormatīvu, kā arī rūpnieciski izolētu cauruļu ražotajā prasībām un montāžās noteikumiem. Visu iekārtu un materiālu montāžu veikt saskaņā ar ražotāju prasībām un montāžas noteikumiem.

Ierīkot siltumtīklu avārijas signalizācijas sistēmu.

7.21.Ārējie ūdensapgādes tīkli.

Izbūvēt jaunu ūdensvada ievadu Ilūkstes sporta un atpūtas centra vajadzībām, Xxxxxxxx xxxx 0. Ūdensvads paredzēts saimnieciskām, ugunsdzēsības un teritorijas laistīšanas vajadzībām. Ūdensvada ievadu pieslēgt pie pieguļošajā teritorijā esošā ūdensvada DN100.

Pieslēguma vietā uzstādīt dzelzsbetona aku DN2000. Ūdensvada skataku paredzēt no dzelzsbetona saliekamajiem grodiem atbilstoši LVS EN 1917 ar iestrādātiem gumijas blīvgredzeniem, jeb grodus ar gropi blīvējuma iestrādei. Blīvējums atbilstoši LVS EN 681-1:2000+A1. Aku vākiem no kaļamā ķeta jātabilst LVS EN 124:2000 Group 2, Group 3 un Group 4 prasībām. Aku kāpšļi atbilstoši LVS EN 13101:2003. Pie ūdensvada maģistrāles pieslēguma ir paredzēts uzstādīt noslēgvārstu ar pagarinātājkātu.

Esošā ūdensvada caurules diametru un materiālu precizēt pirms būvdarbu uzsākšanas. Ūdensvada ievada diametrs DN110, materiāls - ķets PN10. Ievada iebūves dziļums h=1,60-1,90, kritums i=0,002-0,004. Šķērsojot ēkas pamatus ūdensvadu iemontēt tērauda aizsargcaulē DN160.

Ūdens patēriņš ārējā ugunsgrēka dzēšanai ir 30 l/s. Ārējās ugunsdzēsības vajadzībām objekta teritorijā paredzēts izbūvēt jaunu dzelzsbetona akā DN1000 ievietotu, siltinātu teleskopisko hidrantu ar izmēru DN100.

7.22. Ārējā sadzīves kanalizācija.

Izbūvēt sadzīves kanalizācijas kolektoru no Ilūkstes sporta un atpūtas centra, Xxxxxxxx xxxx 0. Kanalizācijas cauruļvadu diametri D160-200, materiāls – PVC. Izbūvēt savācošo kanalizācijas izvadu no ēkas līdz pieslēguma vietai pie kanalizācijas kolektora DN250 Stadiona ielā, jaunās dzelzsbetona akā.

Kanalizācijas pagriezienu un pieslēgumu vietās uzstādīt Uponor PRO skatakas (izmēri pamatne/teleskops – 400/315). Skatakas K1-3 un K1-8 paredzētas dzelzsbetona DN1000. Uz esošā kanalizācijas kolektora DN250 uzstādīt jaunas dzelzsbetona akas DN1000. Akas paredzēt no dzelzsbetona saliekamajiem grodiem atbilstoši LVS EN 1917 ar iestrādātiem gumijas blīvgredzeniem, jeb grodus ar gropi blīvējuma iestrādei. Blīvējums atbilstoši LVS EN 681-1:2000+A1. Aku vākiem no kaļamā ķeta jāatbilst LVS EN 124:2000 Group 2, Group 3 un Group 4 prasībām. Aku kāpšļi atbilstoši LVS EN 13101:2003.

Kanalizācijas kolektora dziļums h=0,88-2,57, kritums D160 caurulei i=0,0054, D200 caurulei i=0,0038. Šķērsojot ēkas pamatus cauruli D160 iemontēt tērauda aizsargčaulā Ø219x6.0.

Aprēķinātais kopējais sadzīves notekūdeņu daudzums:

Qsek. = 5,60 l/s,

Qh. = 7,50 m3/dnn

Qdnn. = 13,50 m3/dnn

7.23.Ārējā lietus kanalizācija.

Projektā paredzēts izbūvēt lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, lai tiktu novadīti lietus notekūdeņi no Ilūkstes sporta un atpūtas centra, Xxxxxxxx xxxx 0 piegulošās autostāvvietas un no objekta ēku jumtiem.

Lietus ūdens kanalizācijas cauruļu diametrs D160-200, materiāls – PVC, stiprības klase – T8. Kanalizācijas cauruļu kritums – i=0,003-0,004.

Kanalizāciju pieslēgt pie esošās lietus kanalizācijas DN300 Stadiona ielā izmantojot esošās dzelzsbetona skatakas.

Kanalizācijas sazarojuma vietās izbūvēt individuāla pasūtījuma skatakas D400/315. Kontrolakas K2-6, K2-11 kā arī aka K2-13 paredzētas dzelzsbetona DN1000.

7.24. Grunts darbi.

Caurules ieguldīt uz 15cm izlīdzinošās kārtas (pamatnes) no blietētas smilts. Ja cauruļu pamatnes zonā esošā grunts atbilst pamatnes prasībām (dabiski blīva smilšu grunts), tad cauruļu pamatnei izmantot esošo grunti, to nolīmeņojot atbilstoši cauruļu kritumam.

Tranšeju aizbērt ar smilšu grunti līdz līmenim 1m virs caurules teknes. Ja cauruļu apbēruma zonā esošā grunts atbilst apbēruma grunts prasībām (dabiski blīva smilšu grunts), tad cauruļu apbērumam izmantot esošo smilšu grunti, to noblietējot līdz dabīgai blīvuma pakāpei. Blīvēšanu veikt pa 20-30cm biezām kārtām. Blietēšanu veikt ar rokas vibroblieti. 20 - 30cm zonā ap cauruļvadiem blietēšanu veikt bez mehānismiem.

Pārējo tranšejas daļu aizbērt ar esošo grunti, izņemot gadījumus, ja esošā grunts satur mālu, kūdru, būvgružus vai citu neizmantojamu materiālu. Blīvēšanu veikt pa 20-30cm biezām kārtām. Blietēšanu veikt ar rokas vibroblieti.

Cauruļvadus ieguldīt sausā tranšejā. Darbus aizliegts veikt slapjā tranšejā. Gruntsūdens atsūknēšanai no tranšejas izmantot pārvietojamu iegremdējamu drenāžas sūkni. Gruntsūdens līmeņa pazemināšanai objektā izmantot gruntsūdens pazemināšanas iekārtu ar adatfiltriem.

Objekta grunti raksturojošos parametrus skatīt ģeoloģiskās izpētes materiālos un garenprofilos.

Šķērsojamos kabeļus atrakšanas laikā iemontēt apvalkcaurulē, kabeļu kanalizācijas – koka aizsargapvalkā. Nodrošināt atrakto kabeļu un kabeļu kanalizāciju aizsardzību, tos atsienot pie pār tranšeju pārliktu siju.

7.25.Labiekārtošanas darbi.

Būvprojekta optimizācijā paredzēt teritorijas apzaļumošanu, gājēju celiņu izbūvi no betona bruģa seguma apkārt ēkai un ieejas mezglu labiekārtošanu atbilstoši vides pieejamības prasībām. Priekšlikumus saskaņot būvprojekta optimizācijas laikā.

Būvdarbu apjomi tiks precizēti optimizējot un pielāgojot augstākminētajām prasībām esošo tehnisko projektu! Uzrādītos būvmateriālus var aizstāt ar analogiem, saskaņojot ar pasūtītāju un autoruzraugu. Būvdarbu apjomos paredzēt būvdarbus kas nav minēti projektēšanas uzdevumā, bet ir neatņemama būvdarbu sastāvdaļa, bez kuras nav iespējams veikt būvobjekta kvalitatīvu un atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecību un nodošanu ekspluatācijā.

8.Pārējās prasības:

Projekta optimizācijas darbus veikt saskaņā ar darbu aprakstu un norādītajiem aptuvenajiem apjomiem.

Veikt esošās ēkas daļas tehnisko apsekošanu atbilstoši LBN 405-01 “Būvju tehniskā apsekošana” prasībām;

Atbilstoši „Ēku energoefektivitātes likums” veikt energoefektivitātes aprēķinu un noformēt ēkas pagaidu energosertifikātu;

Izstrādāt ugunsdrošības pasākumu pārskatu;

Projekta ekspertīzi pasūtītāja vārdā organizē Izpildītājs, bet pasūta un apmaksā Pasūtītājs;

Projekts izstrādājams latviešu valodā.

9. Projektēšanas stadijas:

Tehniskā projekta optimizāciju veikt divās stadijās:

1.stadija- skiču projekts visam būvobjektam,

2.stadija- tehniskā projekta 1. kārta (7.sadaļā uzskaitītajiem darbiem).

10. Projekta sastāvs:

Vispārējā daļa:

VD Vispārējie dati, tehniskie noteikumi;

TI Inženiertopogrāfiskā izpēte.

Arhitektūras daļa:

ĢP Būvprojekta ģenplāns;

AR Arhitektūras risinājumi;

IE Iekārtu izvietojums.

Inženierrisinājumu daļa:

BK Būvkonstrukcijas;

AVK Apkure, ventilācija un gaisa kondicionēšana;

ŪK Ūdensapgāde un kanalizācija;

EL Elektroapgāde un zibensaizsardzība;

VS Vājstrāvu sistēmas;

UKT Ūdensapgādes un kanalizācijas ārējie tīkli;

ST Ārējā siltumtrase;

ELT Ārējā elektroapgāde;

Ekonomikas daļa:

BA Būvdarbu apjomu saraksts;

DOP Darbu organizēšanas projekts

11.Projekta komplektācija:

Atbilstoši LBN 202-01 prasībām;

Būvprojektu iesniegt 5 eksemplāros uz papīra, tai skaitā 2 ar oriģināliem parakstiem, būvvaldei eksemplāru ar oriģinālajiem parakstiem nodod Izpildītājs;

Būvprojektu iesniegt arī digitālā formā uz CD matricas 2 eksemplāros:

grafiskā daļa eksportēta dwg un pdf formātā,

teksta daļas eksportētas doc. un pdf,

darbu apjomi, tabulu formāti eksportēti xls un pdf,

zīmējumi, fotogrāfijas un tml. - jpg.

12. Izmantojamie materiāli:

Pasūtītājs projektētājam izsniedz projektēšanas uzdevumu un aktualizētu plānošanas arhitektūras uzdevumu;

Pasūtītājs projektētāju nodrošina ar iepriekš izstrādātā būvprojekta tehnisko dokumentāciju papīra formātā;

Darbu apraksts un to apjomi.

13. Darba apraksts:

13.1. Izpildītājs darbus veic saskaņā ar darbu izpildes plānu un grafiku, kurā tiek noteikta darbu secība un izpildes laiks.

13.2. Izpildītājs saņem nepieciešamās atļaujas no valsts institūcijām, kas nepieciešamas darbu veikšanai.

13.3. Izpildītājs darbu izpildes laikā būvobjektā nodrošina nepieciešamo dokumentāciju, ievērojot LR normatīvajos aktos noteiktās prasības un kārtību.

13.4. Izpildītājs nodrošina Objekta nodošanu ekspluatācijā, ievērojot LR normatīvajos aktos noteiktās prasības un kārtību.

13.5. Visus tehniskajā specifikācijā minētos materiālus iespējams aizvietot ar citiem ekvivalentiem materiāliem, kas atbilst minētajiem materiāliem pēc kvalitātes, ilgmūžības, īpašībām, ekspluatācijas prasībām un ir ekonomiski pamatoti, un kuri samazina ekspluatācijas izdevumus un paaugstina objekta kalpošanas laiku.

13.6. Izpildītājam jānodrošina darbu rezultātā radušos atkritumu vai pārpalikumu uzglabāšana un utilizācija videi nekaitīgā veidā. Gadījumā, ja izpildītājs pats utilizēs darbu rezultātā radušos atkritumus vai pārpalikumus, ir jāpievieno dokuments, kas apliecina, ka izpildītājam ir tiesības veikt šāda rakstura darbības (sertifikāts, atļauja, cits līdzvērtīgs dokuments). Gadījumā, ja būvdarbu rezultātā radušies atkritumi vai pārpalikumi tiks nodoti utilizācijai trešajai personai, ir jāiesniedz līgums, kurš apliecina, ka izpildītājam ir juridiska vienošanās ar trešo personu par atkritumu apsaimniekošanu (kopija) vai apliecinājums, ka šāds līgums tiks noslēgts pirms līguma starp Pasūtītāju un Izpildītāju parakstīšanas un tā kopija iesniegta Pasūtītājam.

13.7. Izpildītājs pats ir atbildīgs par precīzu darbu tehnoloģijas izvēli, saderīgu materiālu, darbarīku un mehānismu pielietošanu, kā arī par izpildāmo darbu apjomu uzmērīšanu uzdevuma veikšanai. Jebkura neprecizitāte ir jālabo uz izpildītāja rēķina. Būvdarbu rezultātā objektam nodarītie bojājumi izpildītājam jānovērš par saviem līdzekļiem.

13.8. Visus materiālus, ko paredzēts izmantot būvdarbos, izmantot (uzstādīt vai pielietot) pēc ražotāju izsniegtajām instrukcijām.

13.9. Visus darbus veikt atbilstoši LR spēkā esošajām būvniecības normām un noteikumiem.

14.Autoruzraudzība

14.1.Veikt autoruzraudzību būvobjektā, nodrošinot būvprojekta autentiskumu saskaņā ar LR spēkā esošo likumdošanu.

15. Īpašas prasības:

15.1.Izpildītājam ir pienākums pēc Darbu nodošanas par saviem līdzekļiem novērst konstatētos trūkumus, arī slēptos trūkumus, kuri netika atklāti, nododot Darbus. Izpildītājs atbild par izpildīto darbu, izmantoto materiālu, izstrādājumu kvalitāti, atbilstību tehniskajām prasībām un specifikācijām un ekspluatācijas drošību garantijas laikā – __ (____)gadi, kas tiek skaitīts no pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas dienas.

15.2. Darbu apjomi (pielikums Nr. 8)

15.3. Peldbaseina un atpūtas centra principiāls plāns (pielikums Nr. 9)

Pretendenta vadītāja paraksts:

Vārds, uzvārds:

Amats:

z.v.