SATURS

ERGO Visu risku īpašuma apdrošināšanas noteikumi IP VR 05-2018

SATURS

I. nodaļa. Terminu skaidrojumi.

II. nodaļa. Īpašuma visu risku apdrošināšana.

III. nodaļa. Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātāja pienākumi.

IV. nodaļa. Apdrošināšanas atlīdzība.

V. nodaļa. Izņēmumi.

VI. nodaļa. Vispārīgie noteikumi.

Izlasiet uzmanīgi visu apdrošināšanas līgumu, lai noskaidrotu tiesības, pienākumus un to, kam nav apdrošināšanas seguma (aizsardzības). Vārdiem un jēdzieniem, kuriem ir īpaša nozīme, skaidrojums dots katrā nodaļā ‘’Termini’’.

I. nodaļa. Terminu skaidrojumi. 1.pants. Terminu skaidrojumi.

Apdrošinātājs – ERGO Insurance SE, reģistrēta Igaunijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr.10017013, juridiskā adrese: A.H.Xxxxxxxxx xxx 00, Xxxxxxx, 00000, Igaunijā, kuru Latvijas Republikā pārstāv ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, reģistrācijas Nr.40103599913, juridiskā adrese: Xxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX – 1013.Apdrošināšanas akciju sabiedrība “ERGO Latvija”.

Apdrošinātāja komercdarbības veids ir apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana.

Apdrošinātāja darbības uzraudzību Latvijā veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija, xxxxxx Xxxxx xxxx 0, Xxxx, XX-0000.

Apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēdz īpašuma apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā. Apdrošinājuma ņēmējam tiek pielīdzinātas personas, kuras ir pilnvarotas veikt apdrošināto objektu uzraudzību vai apsaimniekošanu, vai kurām apdrošinātais objekts ir nodots lietošanā vai nomā. Šo personu darbība vai bezdarbība seku ziņā tiek pielīdzināta paša Apdrošinājuma ņēmēja rīcībai.

Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā persona vai saskaņā ar apdrošināšanas līgumu nosakāmā persona, kura cieš zaudējumu, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums un / vai kurai ir apdrošināmā interese., un kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība

Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā noteiktā naudas summa, par kuru ir apdrošināts īpašums. Apdrošinājuma summa ir Apdrošinātāja atbildības limits jeb maksimāli izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs.

Apdrošināšanas vieta – polisē norādītā apdrošinātā objekta adrese.

Apdrošināšanas līguma darbības periods - apdrošināšanas polisē norādītais apdrošināšanas līguma darbības laiks, kurā ir spēkā apdrošināšanas līgums.

Apdrošinātais risks – apdrošināšanas polisē paredzētais no Apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.

Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Apdrošinātie izdevumi – izdevumi par nodrošināmajiem pakalpojumiem atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Ēkas jaunvērtība – ēkas atrašanās vietai raksturīgās jaunceltnes būvniecības izmaksas, ieskaitot samaksu arhitektam, kā arī citas konstruēšanas un plānošanas izmaksas, telpām – remontdarbu izmaksas.

Kustamā īpašuma jaunvērtība – summa, kas ir nepieciešama, lai iegādātos jaunu tāda paša veida īpašumu tādā pašā kvalitātē, nepārsniedzot zemāko jauna īpašuma cenu tirgū dienā, kad noticis apdrošināšanas gadījums.

Tirgus vērtība – novērtējuma dienā noteiktā naudas summa, par kādu īpašumam būtu jāpāriet no viena īpašnieka pie otra komerciāla darījuma rezultātā starp labprātīgu pārdevēju un pircēju, pieņemot, ka katra no pusēm rīkojas kompetenti un bez piespiešanas, iepriekš apzinot īpašuma reālo tirgus vērtību konkrētajā brīdī.

Pašreizējā vērtība – summa, kas ir nepieciešama, lai iegādātos līdzvērtīgu pēc nolietojuma un vecuma tāda paša veida īpašumu tādā pašā kvalitātē, nepārsniedzot zemāko īpašuma tirgus cenu apdrošinātā gadījuma dienā.

Pašrisks – naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas Apdrošinājuma ņēmējs. Procentos izteikts pašrisks tiek rēķināts no zaudējuma summas.

II. nodaļa. Īpašuma visu risku apdrošināšana. 2.pants. Apdrošināšanas objekts.

2.1. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais nekustamais īpašums: ēkas un/vai telpas:

2.1.1. Ēka. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādīta ēka, tad apdrošinātas ir ar zemi stacionāri saistītas šīs ēkas konstrukcijas un ēkas būtiskās sastāvdaļas:

2.1.1.1. pamatu un pagraba konstrukcijas, ārsienas un iekšējās sienas, ieskaitot to apdares materiālus, starpstāvu pārsegumi, grīdas un neatdalāmi piestiprināti grīdu segumi, jumts, balkoni, kāpnes, lifti, eskalatori, logi, durvis, iebūvētas krāsnis, kamīni, plītis, skursteņi un citas ēkas konstrukcijas, ko nevar mainīt vai noņemt tā, lai nemainītos ēkas ārējais izskats, funkcionalitāte un netiktu bojātas ēkas konstrukcijas;

2.1.1.2. ēkas iekšienē iebūvētas un ēkas ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamas inženierkomunikāciju sistēmas: ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, santehnika, apkures sistēma, gāzes apgādes sistēma, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, elektrības sistēma, ieskaitot iebūvētus apgaismes ķermeņus, kā arī šo inženierkomunikāciju sistēmu iekārtas, kas piestiprinātas pie ēkas konstrukcijām;

2.1.1.3.ēkā iebūvētas un stacionāri savienotas ugunsdrošības sistēmas, apsardzes signalizācijas sistēmas, stacionārās sakaru sistēmas bez pārvietojamām daļām, zibensnovedēji.

2.1.2. Telpa. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādīta telpa, tad apdrošinātas ir norādītās telpas būtiskas sastāvdaļas, ko var mainīt vai noņemt tā, lai nemainītos ēkas ārējais izskats, netiktu skartas citu ēkas īpašnieku (nomnieku, īrnieku) intereses un netiktu bojātas ēkas konstrukcijas:

2.1.2.1. sienas, grīdas un neatdalāmi piestiprināti grīdu segumi, griesti līdz nesošajām konstrukcijām un to apdares materiāli, šajās telpās esošas kāpnes, logi, durvis, iebūvētas krāsnis, kamīni, plītis;

2.1.2.2. apdrošināto telpu iekšienē iebūvētas un to ekspluatācijai funkcionāli nepieciešamas inženierkomunikāciju sistēmas līdz telpu norobežojošo konstrukciju savienojumam ar kopīpašumā esošām telpām: ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, santehnika, apkures sistēma, gāzes apgādes sistēma, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, elektrības sistēma, ieskaitot iebūvētus telpu apgaismes ķermeņus;

2.1.2.3. apdrošināto telpu iekšienē iebūvētas ugunsdrošības sistēmas, apsardzes signalizācijas sistēmas, sakaru sistēmas bez pārvietojamām daļām līdz telpu norobežojošo konstrukciju savienojumam ar kopīpašumā esošām telpām.

2.1.3. Apdrošināts ir nekustamais īpašums (ēkas un telpas), kas ir nodots ekspluatācijā, un apdrošinātajā objektā ir pabeigti celtniecības un remontdarbi.

2.2. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas polisē norādītais kustamais īpašums:

2.2.1. Iekārtojums. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādīts iekārtojums, tad apdrošināta ir biroja tehnika (piemēram, datori, kopētāji, faksi, telefonu aparāti u.tml.), biroja mēbeles (x.xx. iebūvētas mēbeles) un cits biroja iekārtojums (piemēram, apgaismojums, lampas, paklāji, pārnēsājamas apsildes ierīces, žalūzijas u.tml.);

2.2.2. Iekārtas. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādītas iekārtas, tad apdrošinātas ir uzņēmējdarbībā izmantojamās ražošanas iekārtas un mehānismi (piemēram, ražošanas līnijas, darba galdi, darba rīki u.tml.), kā arī sistēmas un iekārtas, kas paredzētas izmantošanai ražošanas procesā un nav funkcionāli nepieciešamas ēkas ekspluatācijai. Tajās esošo tehnisko šķidrumu zudumu kompensē tikai tad, ja to zudums ir apdrošināšanas gadījuma sekas;

2.2.3. Preces. Ja apdrošināšanas polisē kā apdrošināšanas objekts ir norādītas preces, tad apdrošināta ir kustamā manta, ko Apdrošinātais ir iegādājies vai ražojis ar pārdošanas mērķi savas uzņēmējdarbības ietvaros (piemēram, izejvielas, pusfabrikāti, gatavais ražojums u.tml.).

3. pants. Apdrošinājuma summa un apdrošināšanas objekta vērtība.

3.1. Apdrošināšanas polisē atsevišķi tiek norādīta ēku, telpu, iekārtojuma, iekārtu un preču apdrošinājuma summa. Apdrošinājuma summa tiek noteikta pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja sniegto informāciju un Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par norādītās apdrošinājuma summas atbilstību apdrošinātā objekta vērtībai. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt apdrošinātā objekta vērtību.

3.2. Nekustamā īpašuma apdrošinājuma summa var tikt noteikta kā:

3.2.1. Jaunvērtība:

a) ēkām, kuru nolietojums nepārsniedz 50 (piecdesmit) % un pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās tiek atjaunotas;

b) telpām, kuru nolietojums nepārsniedz 50 (piecdesmit) %, un kuras pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās tiek remontētas.

3.2.2. Tirgus vērtība.

3.2.3. Pašreizējā vērtība - tiek pielietota tiem apdrošināšanas objektiem, kuru nolietojums pārsniedz 50 (piecdesmit) % ;

3.3. Kustamā īpašuma (mantas) apdrošinājuma summa var tikt noteikta kā:

3.3.1. Jaunvērtība:

Apdrošināšana jaunvērtībā ir spēkā tiem apdrošināšanas objektiem, kuru nolietojums nepārsniedz 50 (piecdesmit) % un tiek izmantoti Apdrošinājuma ņēmēja uzņēmējdarbībā, bet pēc apdrošināšanas gadījuma tiek iegādāti no jauna;

3.3.2. Pašreizējā vērtība:

Apdrošināšana pašreizējā vērtībā ir spēkā tiem apdrošināšanas objektiem, kuru nolietojums pārsniedz 50 (piecdesmit) % un/vai tie pēc apdrošināšanas gadījuma netiek aizvietoti;

3.4. Virsapdrošināšana - ja īpašuma apdrošinājuma summa ir lielāka par apdrošinātā objekta noteikto apdrošināšanas vērtību, aprēķinot zaudējumu atlīdzību, tiek ņemts vērā, ka apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt faktiskos zaudējumus un apdrošinātā īpašuma vērtību.

3.5. Zemapdrošināšana - ja īpašuma apdrošinājuma summa ir zemāka par apdrošinātā īpašuma faktisko vērtību, aprēķinot zaudējumu atlīdzību, tā tiek noteikta proporcionāli apdrošinājuma summai pret apdrošinātā īpašuma vērtību. Ja apdrošinājuma summa ir zemāka par apdrošināšanas vērtību, kāda tā bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās (zemapdrošināšana), atmaksāta tiek tikai noteiktās zaudējumu atlīdzības summas daļa, kas attiecas pret visu summu tāpat kā apdrošinājuma summa pret apdrošināšanas vērtību. Faktu, ka notikusi apdrošināšana par nepilnu summu, nosaka katrai apvienotai grupai (pozīcijai) atsevišķi.

4. pants. Apdrošinātie riski.

4.1. Apdrošinātājs atlīdzina apdrošinātajam objektam nodarītus pēkšņus un neparedzētus īpašuma zaudējumus vai bojājumus apdrošināšanas vietā, apdrošināšanas līguma darbības periodā, izņemot gadījumus, kas noteikti kā izņēmums šo noteikumu 9.pantā un 10.pantā.

III. nodaļa. Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā pienākumi. 5.pants. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi.

5.1. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi apdrošināšanas līguma darbības laikā:

5.1.1. nekavējoties, tiklīdz kā iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā no konstatācijas brīža, informēt Apdrošinātāju par apstākļu rašanos, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, vai citiem apstākļiem, kas var ietekmēt apdrošināšanas līguma norisi un izpildīt Apdrošinātāja norādījumus saistībā ar tiem. Noslēgtā apdrošināšanas līguma ietvaros par riska paaugstinošiem apstākļiem tiks uzskatīti sekojošie:

a) ir mainījies kāds apstāklis, par ko ir uzdots jautājums apdrošināšanas pieteikumā par apdrošināto objektu, piemēram, bet ne tikai, uzņēmējdarbības veida maiņa;

b) ja apdrošinātajā objektā ir paredzēts uzsākt ugunsbīstamus darbus (metināšana, darbi ar atklātu liesmu, ugunsnedrošu šķidrumu pielietošana, uzglabāšana un tml.);

c) ja objekts ilgāk kā 30 dienas tiek atstāts bez uzraudzības, paliek neapsaimniekots, kļūst sezonāls, tiek pārtraukta uzņēmējdarbība;

d) ja tiek sākts nekustamā īpašuma kapitālais remonts vai citi celtniecības, pārbūves darbi;

e) ja apdrošinātais objekts tiek nodots lietošanā trešajām personām;

5.1.2. ievērot saistošos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos, valsts iestāžu izdotos vai apdrošināšanas līgumā atrunātos drošības noteikumus.

5.2. Drošības noteikumi:

5.2.1. apdrošinātajam objektam jābūt aprīkotam ar ugunsdzēsības līdzekļiem atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

5.2.2. ugunsdzēsības aprīkojumam ir jābūt lietošanas kārtībā;

5.2.3. vietām, kur izvietots ugunsdzēsības aprīkojums, ir jābūt atbilstoši un skaidri marķētām un viegli pieejamām;

5.2.4. nolietotie un/vai izlietotie ugunsdzēsības aparāti nekavējoties ir jāapmaina vai jānodrošina servisa apkope;

5.2.5. ugunsdzēšamajiem aparātiem jānodrošina regulāra pārbaude un apkope;

5.2.6. automātiskajai dūmu un ugunsdrošības signalizācijai jābūt aktivizētai 24 (divdesmit četras) stundas diennaktī;

5.2.7. signalizācijas sistēmai jābūt projektētai, uzstādītai un apkoptai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ražotāja izvirzītajām prasībām;

5.2.8. uzņēmuma telpām un teritorijai ir jābūt atbrīvotai no ražošanas atlikumiem un atkritumiem, lai nodrošinātu ugunsdrošību;

5.2.9. degošie ražošanas atlikumi un izlietotais iepakojums ir jāuzglabā ugunsdrošās atkritumu tvertnēs ar vāku;

5.2.10. atkritumu tvertnes un izlietotais iepakojums (tai skaitā koka paliktņi) teritorijā jānovieto tā, lai attālums līdz tuvākajam objektam būtu pietiekami drošs uzliesmošanas gadījumā. Attālums no ēkas ārsienas nedrīkst būt mazāks par 5 (pieci) m;

5.2.11. tādas grūti pieejamas vietas, kā zem ražošanas līnijām, elektroinstalāciju gaisa kanāli un plaukti, ventilācijas šahtas, aprīkojuma konstruktīvie elementi un citi, regulāri jātīra;

5.2.12. no paaugstinātas ugunsbīstamības materiāliem (piemēram, paletēm un iepakojuma materiāliem) nekavējoties, tiklīdz pabeigti ir atbilstošie darbi, jāatbrīvo darba vieta;

5.2.13. smēķēšana ir atļauta tikai īpaši nozīmētās un atbilstoši aprīkotās vietās;

5.2.14. smēķēšanas vietai ir jābūt aprīkotai atbilstoši ugunsdrošības normām;

5.2.15. veicot ugunsbīstamus darbus, apkārtne ir jāatbrīvo no ugunsnedrošiem atkritumiem un objektiem, ugunsnedrošās konstrukcijas veicamo darbu apkārtnē ir jāaizklāj ar atbilstošu aizsegu vai pārklāju, vai arī jāapsmidzina ar ūdeni. Darba vietai ir jābūt aprīkotai ar pamata ugunsdzēšamo aprīkojumu. Veicamo darbu laikā un pēc darbu pabeigšanas ir jānodrošina atkārtota vietas apsekošana, vienlaicīgi veicot apsekošanu arī tuvākajai apkārtnei ap šo vietu;

5.2.16. izmantojot pagaidu sildierīces, jānodrošina to ekspluatācija atbilstoši ražotāja norādītajām normām;

5.2.17. sildierīcēm jābūt uzstādītām ievērojot atbilstošas drošības distances;

5.2.18. lietojot elektriskās sildierīces, jāievēro elektroinstalācijas ekspluatācijas normas. Ražošanas un noliktavu telpās drīkst izmantot tikai slēgta tipa sildierīces;

5.2.19. elektriskām sildierīcēm jābūt droši nostiprinātām, tās nedrīkst būt atvērtas vai izjauktas;

5.2.20. elektriskajam aprīkojumam un iekārtām jābūt uzstādītām saskaņā ar spēkā esošajiem normatīviem aktiem un ražotāja izvirzītajām prasībām. Šādu aprīkojumu un iekārtu uzstādīšanu un lietošanu drīkst veikt tikai īpaši apmācīti darbinieki;

5.2.21. jebkuri konstatētie bojājumi elektriskajam aprīkojumam ir nekavējoties jānovērš;

5.2.22. elektriskais aprīkojums, kas netiek izmantots ārpus darba laika, ir jāizslēdz;

5.2.23. elektriskais aprīkojums un dzinēji ir jāuzglabā sausā vietā un regulāri jātīra. No dzinēju pārsegiem un/vai filtriem ir jāatbrīvo putekļi un netīrumi, lai netiktu traucēta ventilācija. Ventilācijas atveres nedrīkst būt norobežotas vai bloķētas;

5.2.24. īpašu uzmanību jāpievērš elektriskajam aprīkojumam un iekārtām ugunsnedrošos un/vai ugunsbīstamos objektos. Īslaicīgi izmantot minēto aprīkojumu šāda veida objektos drīkst vienīgi, ja ir iespējams izpildīt visas drošības prasības, kas jāievēro šāda veida objektos;

5.2.25. uzstādīšana, lietošana un apkope objektā ir jāveic saskaņā ar ražotāja tehniskajām un tehnoloģiskajām prasībām. Tehnikas apkope ir jāveic regulāri, ieskaitot regulāru aprīkojuma un iekārtu ieeļļošanu, kā arī tehnikas lenšu un siksnu pārbaudi;

5.2.26. ugunsnedrošu šķidrumu un gāzu lietošana ražošanas procesā un uzglabāšana ir jāveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, nepārsniedzot maksimāli pieļaujamos daudzumus. Ugunsnedrošu un viegli uzliesmojošu vielu lietošana rada

paaugstinātu ugunsbīstamības vai sprādziena risku, līdz ar to ir jāievēro sekojoši nosacījumi:

. a) ir aizliegts lietot atklātu liesmu vai uguni;

b) elektroinstalācijai ir jābūt ierīkotai atbilstoši normatīvajiem aktiem: jālieto slēdži un iekārtas, kas nerada dzirksteles un apgaismojumam jābūt aprīkotam ar aizsargabžūru;

c) katrai iekārtai, aprīkojumam un uzglabāšanas tvertnei, kas satur viegli uzliesmojošas vielas, jābūt sazemētai. Lai novērstu statiskās elektrības rašanās risku, nav ieteicams lietot apģērbu, kas var izraisīt šādu parādību. Tvertnēm, savienojuma caurulēm un ventilācijas sistēmām jāatbilst paredzamajam izmantošanas mērķim.

d) viegli uzliesmojošus šķidrumus nedrīkst lietot tiešā aprīkojuma un iekārtu tuvumā;

e) ugunsbīstamus darbus nedrīkst veikt viegli uzliesmojošu šķidrumu lietošanas vietas tuvumā;

5.2.27. papildus augstāk minētajiem nosacījumiem, jāpievērš uzmanība sekojošiem faktiem:

a) beidzot darbus, gāzveida vielu saturošos balonus ir nepieciešams pārvietot uz to pastāvīgo glabāšanas vietu, nostiprinot un fiksējot tos ar atbilstošiem stiprinājumiem;

b) gāzveida vielas nedrīkst lietot pagraba tipa ēkā vai citās telpās, kuras nav iespējams viegli izvēdināt;

c) sajūtot jebkādu gāzes smaržu, ir pilnīgi aizliegts lietot (ieslēgt) jebkāda veida elektriskās ierīces. Noplūdes vieta ir jāatrod, jānorobežo vai jāslēdz un atbilstoši jāizvēdina;

5.2.28. ražošanas telpās:

a) uzglabāto izejvielu daudzumam ražošanas telpās jābūt proporcionālam ražošanas apjomam;

b) perimetram ap iekārtu jānodrošina brīva pārvietošanās zona, kas ir atbrīvota no izejvielām un gatavās preces;

c) izmantojot ugunsnedrošus šķidrumus, jāievēro spēkā esošie normatīvie akti;

d) ugunsnedrošus šķidrumus uzglabāt drīkst tikai norādītās un speciāli aprīkotās vietās;

e) ugunsnedrošus šķidrumus drīkst uzglabāt ražošanas telpās tikai tādā apjomā, kas atbilst vienas darba dienas atbilstošai normai;

5.2.29. noliktavu telpās:

a) noliktavu telpu izvietojums un to apkārtne jāizveido tā, lai pēc iespējas tiktu mazināta brīva uguns izplatīšanās zona;

b) transporta ceļus ir aizliegts izmantot preču glabāšanai un tiem vienmēr ir jābūt brīviem;

c) noliktavās, kas aprīkotas ar automātisko ugunsdrošības un/vai dzēšanas signalizāciju, jābūt uzskatāmi norādītam un atzīmētam maksimāli pieļaujamajam preču glabāšanas augstumam. Šo noteikto augstumu nedrīkst pārsniegt;

5.2.30. uz preču pieņemšanas un izsniegšanas platformas:

a) preču pieņemšanas un izsniegšanas platforma nedrīkst tikt izmantota pagaidu preču glabāšanai;

b) darba dienas beigās šī vieta jāatbrīvo no preču novietošanas paletēm un precēm, kā arī izlietotais iepakojums un atkritumi ir jāpārvieto uz speciāli ierīkotām glabāšanas vietām;

5.2.31. atstājot ēku vai telpas, visas durvis, logi un citi objekta pieeju noslēdzošie elementi ir jāaizver un jāslēdz tā, lai bez ielaušanās vai citādas slēdzeņu un citu izveidoto ierobežojumu sabojāšanas nebūtu iespējams brīvi iekļūt objektā;

5.2.32. pazaudējot atslēgas, ieejas kodu, un/vai arī gadījumā, kad trešo personu rīcībā ir nonākušas atslēgas vai ieejas kodu informācija, Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam ir nepieciešams nekavējoties veikt atslēgu vai kodu nomaiņu;

5.2.33. atstājot ēku vai telpas, jāaktivizē pieteikumā norādītā pretielaušanās signalizācija;

5.2.34. pretielaušanās signalizācijai ir jābūt uzstādītai tā, lai zādzības ar ielaušanos gadījumā signalizācijas aktivizācijas sensoru darbības zona segtu visu apdrošināto objektu. Signalizācijas sensoru darbības zonai jānodrošina pilnīgs pārklājums, nedrīkst būt telpu grupas vai zonas, kurās pārklājums ir ierobežots ņemot vērā objekta specifikāciju (stūri, nišas, ailes) un/vai preču un aprīkojuma izvietojumu. Izvietojot signalizāciju, vajadzētu

ņemt vērā, ka telpās var tikt mēģināts iekļūt arī ne tikai caur logiem un durvīm, bet arī sienām, grīdu, griestiem un citām vietām;

5.2.35. pretielaušanās signalizācijai ir jādarbojas tā, lai trauksmes gadījumā signāls tiktu nosūtīts uz vadības pulti vai atbildīgo apsardzes firmu, ar kuru ir noslēgts līgums par objekta apsardzi. Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam ir jānodrošina, ka pēc signāla saņemšanas tiek veikta objekta apsekošana;

5.2.36. trešajām personām nedrīkst būt pieeja signalizāciju kodu informācijai. Ieteicams nodrošināt periodisku kodu maiņu;

5.2.37. Apdrošinājuma ņēmējam un Apdrošinātajam jānodrošina noslēgtas un iztukšotas ūdensapgādes, kanalizācijas un apkures sistēmu komunikācijas, ja tās ir izvietotas neizmantotās un/vai neapkurinātās objekta daļās;

5.2.38. kanalizācijas sistēmai objektā ir jābūt iekļautam pretplūdes vārstam.

5.3. Apdrošinājuma ņēmēja pienākumi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam:

5.3.1. par katru apdrošināšanas gadījumu Apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienu laikā, jāpaziņo rakstiski Apdrošinātājam, kā arī jāveic visi iespējamie pasākumi, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai un zaudējuma samazināšanai. Veicot iepriekš minētos pasākums, jāizpilda visi iespējamie Apdrošinātāja norādījumi;

5.3.2. jebkurš apdrošinātā objekta bojājuma fakts nekavējoties, tiklīdz kā kļuvis iespējams, jāreģistrē atbilstošās valsts, pašvaldību vai citās kompetentajās institūcijās (policijā; ceļu policijā; municipālajā policijā; ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, namu pārvaldē, nama apsaimniekotājam vai tml.);

5.3.3. Apdrošinājuma ņēmējam jādod iespēja Apdrošinātāja pārstāvim veikt bojātā īpašuma apskati, kā arī jāsniedz visa viņam zināmā informācija, kas Apdrošinātājam palīdzētu noteikt zaudējuma rašanās cēloņus un zaudējuma apmērus. Gadījumā, ja Apdrošinātājs nav veicis negadījuma vietas apskati 3 (trīs) darba dienu laikā no zaudējuma pieteikuma saņemšanas dienas, Apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības uzsākt bojātā īpašuma sakārtošanu/remontu;

5.3.4. pēc apdrošinātā riska iestāšanās nav pieļaujama apdrošinātā objekta pārvietošana, atjaunošana, bojājumu novēršana bez Apdrošinātāja rakstiskas atļaujas. Ir atļauts veikt tikai neatliekamos pasākumus, kas novērš tālākus zaudējumus;

5.3.5. nekavējoties, tiklīdz kā iespējams, bet ne vēlāk kā 3 (trīs) darba dienu laikā, jāiesniedz Apdrošinātājam un kompetentajai policijas iestādei nozagtā apdrošinātā īpašuma saraksts;

5.3.6. ja par iespējamo apdrošināšanas gadījumu ir uzsākta policijas izmeklēšana vai saņemti oficiāli rīkojumi, vai tiesas nolēmumi, tad Apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties par to jāziņo Apdrošinātājam rakstiski, kā arī jāinformē par to turpmāko norisi.

5.4. Apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību, bet ne vairāk kā par 50 (piecdesmit) %, ja Apdrošinājuma ņēmējs vieglas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šajā pantā noteiktajiem pienākumiem.

IV. nodaļa. Apdrošināšanas atlīdzība.

6. pants. Zaudējuma konstatēšanas kārtība.

6.1. Apdrošināšanas gadījuma rezultātā nodarīto zaudējuma lielumu nosaka Apdrošinātājs vai tā norīkots eksperts, vienojoties ar Apdrošinājuma ņēmēju. Segtās apdrošināšanas atlīdzības apmērs nevar pārsniegt Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas gadījuma rezultātā faktiski nodarītos zaudējumus.

6.2. Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs var vienoties, ka zaudējumu lielums tiek noteikts ar neatkarīgu ekspertu palīdzību. Pēc vienošanās ekspertīzi var izmantot arī, lai noteiktu zaudējuma rašanās cēloni.

7. pants. Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtība.

7.1. Par nekustamo īpašumu:

7.1.1. ja apdrošināšanas gadījuma rezultātā apdrošinātais nekustamais īpašums ir gājis bojā/ ir bojāts, Apdrošinātājam ir tiesības pēc savas izvēles noteikt apdrošināšanas atlīdzības veidu: aizstāt ar līdzvērtīgu, atjaunot vai izmaksāt naudā;

7.1.2. gadījumā, ja bojā gājušais/bojātais īpašums netiek atjaunots gada laikā (vai netiek uzsākti atjaunošanas/remonta darbi), tad apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta par

pamatu ņemot nekustamā īpašuma pašreizējo vērtību vai tirgus vērtību, kāda bija apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, atlīdzinot mazāko no summām;

7.1.3. gadījumā, ja bojā gājušais/bojātais īpašums tiek atjaunots un apdrošināšanas vērtība ir jaunvērtība, tad Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs tikai tad iegūst tiesības uz atlīdzības daļu, kas pārsniedz pašreizējo vērtību, ja viņš viena gada laikā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierāda, ka šī summa tiks izmantota, lai atjaunotu tāda paša veida un tādam pašam nolūkam paredzētas ēkas iepriekšējā vietā, ja tas tajā pašā vietā juridiski vai saimnieciski nav iespējams, tad ēku var celt jebkurā citā vietā Latvijas Republikas teritorijā;

7.1.4. gadījumā, ja bojā gājušais/bojātais īpašums tiks atjaunots, bet īpašuma nolietojums pārsniedz 50 (piecdesmit) %, tad Apdrošinātājs aprēķina apdrošināšanas atlīdzību pašreizējās vērtības apmērā uz apdrošināšanas gadījuma brīdi;

7.1.5. ja apdrošināšanas gadījuma rezultātā apdrošinātais īpašums ir gājis bojā vai sabojāts, un derīgās atliekas paliek Apdrošinātajam, apdrošināšanas atlīdzība tiek samazināta par derīgo atlieku vērtību;

7.1.6. ja apdrošināšanas gadījuma rezultātā apdrošinātais īpašums ir gājis bojā vai sabojāts, un derīgās atliekas paliek Apdrošinātājam, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta pilnā apmērā.

7.2. Par kustamo īpašumu:

7.2.1. par apdrošināšanas gadījuma rezultātā iznīcinātām mantām – zemāko nepieciešamo summu, kas vajadzīga, lai no jauna iegādātos tāda paša veida un kvalitātes kustamo īpašumu. Saskaņā ar Apdrošinātāja iepriekšēju piekrišanu, pietiek ar lietotu mantu iegādāšanos, iekārtu vietā var tikt iegādātas jebkura veida līdzvērtīgas lietotas vai jaunas iekārtas, ja to ekspluatācijas mērķis ir tāds pats;

7.2.2. par apdrošināšanas gadījuma rezultātā sabojātām mantām - zemāko nepieciešamo summu, kas vajadzīga mantu remontam. Saskaņā ar Apdrošinātāja iepriekšēju piekrišanu pietiek ar lietotu mantu iegādāšanos.

7.3. Apdrošinātājs no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības ir tiesīgs ieturēt apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku un nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par visu polisē norādīto apdrošināšanas periodu.

7.4. Apdrošinātājs no zaudējuma summas atskaita pievienotās vērtības nodokļu summu, kuru apdrošināšanas atlīdzības saņēmējam ir tiesības no valsts budžeta maksājamā nodokļa atskaitīt kā priekšnodokli saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”.

7.5. Apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas gadījuma rezultātā faktiski nodarītos zaudējumus.

7.6. Papildus tiešajiem materiālajiem zaudējumiem Apdrošinātājs atlīdzina arī nepieciešamos izdevumus pēc apdrošināšanas gadījuma:

7.6.1. izdevumus par bojājuma vietas uzkopšanu, ieskaitot drupu nojaukšanu, par gruvešu un citu atlieku nogādāšanu tuvākajā izgāztuvē un izgāšanu vai iznīcināšanu (uzkopšanas un nojaukšanas izdevumi). Šo izdevumu apjoms nedrīkst būt lielāks kā 10 (desmit) % no zaudējuma summas;

7.6.2. izdevumus, kas radušies tādā veidā, ka apdrošinātā objekta atjaunošanas vai atkaliegūšanas nolūkā citas lietas jāpārvieto vai jāsargā (pārvietošanas un sargāšanas izdevumi). Šo izdevumu apjoms nedrīkst būt lielāks kā 10 (desmit) % no zaudējuma summas;

7.6.3. pārvietošanas izdevumi ir īpašas izmaksas iekārtu demontēšanai vai remontam, ēku daļu izlaušanai, nojaukšanai vai uzcelšanai no jauna, vai atvērumu paplašināšanai;

7.6.4. sargāšanas izdevumi ir īpašas izmaksas, kas nepieciešamas apdrošinātā īpašuma sargāšanai apdrošināšanas vietā, vai apsargāšanai citā teritorijā pēc tā pārvietošanas;

7.6.5. aktu, plānu, darījumu grāmatu, kartotēku, zīmējumu, informācijas nesēju atjaunošanai, ieskaitot informācijas nesēju atjaunošanas vērtību. Šo izdevumu apjoms nedrīkst būt lielāks kā 10 (desmit) % no zaudējuma summas;

7.6.6. Apdrošinātājam ir jāapmaksā saprātīgie izdevumi bojājumu novēršanai vai samazināšanai, kurus Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs uzskatīja par nepieciešamiem;

7.6.7. Apdrošināto izdevumu un zaudējumu summas atlīdzības kopsumma nedrīkst pārsniegt apdrošinājuma summu.

7.7. Ja tiek konstatēta virsapdrošināšana, aprēķinot zaudējuma atlīdzību, tiek ņemts vērā, ka tā nedrīkst pārsniegt faktiskos zaudējumus un apdrošinātā objekta vērtību;

7.8. Ja tiek konstatēta zemapdrošināšana, aprēķinot zaudējumu atlīdzību, tā tiek noteikta proporcionāli apdrošinājuma summai pret apdrošinātā objekta vērtību. Ja apdrošinājuma summa ir zemāka par apdrošinātā objekta vērtību, kāda ir bijusi tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās (zemapdrošināšana), atmaksāta tiek tikai noteiktās zaudējumu atlīdzības summas daļa, kas attiecas pret visu summu, tāpat kā apdrošinājuma summa pret apdrošinātā objekta vērtību.

8. pants. Atkalatgūtais īpašums.

8.1. Ja tiek noskaidrota nozagtā īpašuma atrašanās vieta, tad Apdrošinājuma ņēmējam 3 (trīs) dienu laikā rakstiski par to jāpaziņo Apdrošinātājam.

8.2. Ja Apdrošinājuma ņēmējs ir atguvis nozagto īpašumu pirms tiek izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, tad tiek saglabātas tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ja divu nedēļu laikā atkalatgūtais īpašums tiek nodots Apdrošinātājam.

8.3. Ja Apdrošinājuma ņēmējs atgūst nozagto īpašumu pēc tam, kad par to ir samaksāta pilna apdrošināšanas atlīdzība, Apdrošinājuma ņēmējs atlīdzību atmaksā atpakaļ vai nodod atkalatgūto īpašumu Apdrošinātājam, iepriekš savstarpēji abām pusēm vienojoties.

8.4. Ja Apdrošinājuma ņēmējs ir atguvis nozagto īpašumu pēc tam, kad par to ir samaksāta apdrošināšanas atlīdzība, kura atbilstoši noteikumiem ir zemāka par apdrošinātā objekta vērtību, tad Apdrošinājuma ņēmējs šo īpašumu var paturēt, samaksājot atpakaļ apdrošināšanas atlīdzību.

8.5. Ja Apdrošinājuma ņēmējs atgūto īpašumu nodevis Apdrošinātāja rīcībā, tad viņam ir jānodod Apdrošinātājam valdījuma, īpašuma un visas pārējās tiesības, kuras viņam pieder attiecībā uz šo īpašumu.

V. nodaļa. Izņēmumi.

9. pants. Izņēmumi.

Ar šī apdrošināšanas līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka sekojoši zaudējumu rašanās gadījumi netiek atzīti par apdrošināšanas gadījumiem, ja riska iestāšanos un/vai zaudējumu rašanos, vai Apdrošinājuma ņēmēja darbību vai bezdarbību, pirms vai pēc riska iestāšanās raksturos sekojoši faktiskie apstākļi:

9.1. Apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz jebkura veida zaudējumiem, izmaksām un izdevumiem, ko tieši vai netieši izraisa, vai kuri ir saistībā ar jebkura veida terora aktiem. Par terora aktu noslēgtā apdrošināšanas līguma ietvaros tiek uzskatīta politisku, reliģisku, ideoloģisku vai etnisku mērķu sarīkota vai piedraudēta vardarbības pielietošana, ko veic viena persona vai personu grupa, kas rīkojas savā vai kādas organizācijas, vai valdības uzdevumā, vai ar tām sadarbojoties ar nolūku ietekmēt valdību un/vai iebiedēt sabiedrību vai sabiedrības daļu.

9.2. Jebkura veida karadarbības, masu nekārtības, iekšējo nemieru, streiku, kodolenerģijas tiešas vai netiešas iedarbības rezultātā, vai kurus izraisījis starojums (radioaktīvais, elektromagnētiskais, gaismas vai karstuma).

9.3. Ja Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai vainas pakāpi, kas zaudējumu atlīdzināšanas un citu civiltiesisko seku ziņā ir pielīdzināma ļaunam nolūkam, ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību, Apdrošinātājam ir tiesības izbeigt apdrošināšanas līgumu un neatmaksāt iemaksāto apdrošināšanas prēmiju.

9.4. Riska iestāšanos vai zaudējumu rašanos izraisījis Apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai vainas pakāpi, kas zaudējumu atlīdzināšanas seku ziņā ir pielīdzināma ļaunam nolūkam, vai saistīta ar apdrošināšanas krāpšanu. Ja Apdrošinājuma ņēmējs apzināti sniedzis nepatiesu informāciju, Apdrošinātājs ir tiesīgs atteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu un izbeigt apdrošināšanas līguma darbību, neatmaksājot saņemto apdrošināšanas prēmiju.

9.5. Ja Apdrošinājuma ņēmējs nav izpildījis kādu no 5.pantā noteiktajiem pienākumiem.

9.6. Ja iestājoties apdrošināšanas gadījumam Apdrošinājuma ņēmējam nav apdrošināmā interese.

9.7. Ja zaudējuma cēlonis ir notikums pirms apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās dienas.

10. pants. Sevišķie īpašuma apdrošināšanas izņēmumi.

10.1. Ar šī apdrošināšanas līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka sekojoši zaudējumu rašanās gadījumi netiek atzīti par apdrošināšanas gadījumiem, ja riska iestāšanos un/vai

zaudējumu rašanos, vai Apdrošinājuma ņēmēja darbību vai bezdarbību, pirms vai pēc riska iestāšanās raksturo sekojoši faktiskie apstākļi:

10.1.1. ja Apdrošinātā vai Apdrošinājuma ņēmēja darbības vai bezdarbības rezultātā apdrošinātajam objektam netiek nodrošināta atbilstoša apkope, uzturēšana, lietošana un kontrole, ņemot vērā īpašuma vērtību un veicamo darbību raksturu;

10.1.2. īpašuma pazaudēšana vai pazušana, vai novietošana neatbilstoši ekspluatācijas prasībām;

10.1.3. spiediena viļņi, kurus izraisa lidmašīnas vai citi gaisa transportlīdzekļi, kuri pārvietojas ar skaņas vai virsskaņas ātrumu;

10.1.4. puve, pūšana, pelējums, pilēšana vai sūkšanās, piepes uzaugšana, smakas izdalīšanās, svara izmaiņas, ūdens kondensāts, putekļi, netīrība, skrambas, izmaiņas gaisa temperatūrā vai mitrumā, izžūšana vai izkalšana, iztvaikošana vai izgarošana, sēnīšu, baktēriju, parazītu, kaitēkļu vai insektu iedarbība un citu tamlīdzīgu pakāpenisku procesu rezultāts;

10.1.5. apdrošinātā objekta, tā daļu vai aprīkojuma konstrukcijas kļūda, kļūdaina darba, bojātu iekārtu vai materiālu izmantošana, sagatavošanas trūkums, izgatavošanas materiāla vai vielas neatbilstība;

10.1.6. informācijas kļūdas vai nepareizi sniegta informācija (x.xx. kļūdaini ieteikumi attiecībā uz izejmateriāliem, sagatavēm, gatavo produkciju);

10.1.7. tehnikas salūšana – iekšēji mehāniski vai elektriski bojājumi, vai pārtraukumi (x.xx. pārspriegums, īssavienojums), dzesēšanas vai citu šķidrumu sasalšanas dēļ, nekvalitatīvas ieeļļošanas vai degvielas dēļ, kā arī eļļas vai dzesēšanas šķidruma nepietiekama daudzuma dēļ;

10.1.8. iztrūkumi, peļņas, tirgus zudums vai jebkurš netiešs zaudējums;

10.1.9. dzīvnieku/zvēru, putnu radītie bojājumi;

10.1.10. elektrības, gāzes, šķidruma, siltuma vai cita ražošanas faktora piegādes pārtraukuma rezultātā, izņemot, ja šāds piegādes pārtraukums radies tādu zaudējumu vai bojājumu rezultātā, kurus Apdrošinātājs atlīdzina saskaņā ar šiem apdrošināšanas noteikumiem;

10.1.11.datoru failu vai programmnodrošinājuma, kas glabāts datorā vai citā elektroniskā aparatūrā, bojājuma vai zaudējuma rezultātā, izņemot, ja zaudējumi vai bojājumi radušies cēloņsakarīgi no apdrošināšanas gadījuma, kurus Apdrošinātājs atlīdzina saskaņā ar šiem apdrošināšanas noteikumiem;

10.1.12. meteoroloģisku apstākļu izraisīta gaisa plūsma, ja vēja brāzmas ir mazākas kā 18 (astoņpadsmit) metri sekundē;

10.1.13.lietus, krusas, sniega vai citu nokrišņu iekļūšana apdrošinātajā ēkā vai telpā caur kārtīgi neaizvērtiem logiem, neaizslēgtām durvīm un citām līdzvērtīgām atverēm;

10.1.14 zemestrīce, kuras stiprums ir mazāks par 6 (sešām) ballēm pēc Rihtera skalas;

10.1.15. gruntsūdens līmeņa izmaiņas;

10.1.16. zaudējumi, kas radušies plūdu dēļ, kas apdrošinātajā vietā bija paredzami, pali (strauja atkušņa radītie plūdi) un/vai vētras radīti uzplūdi. Par paredzamiem plūdi tiek uzskatīti tādā gadījumā, ja saskaņā ar statistikas datiem, plūdi apdrošinātajā vietā ir biežāk kā 1 (vienu) reizi 20 (divdesmit) gados, izņemot plūdus no virsējo (stāvošo vai tekošo) ūdeņu pārplūšanas pār ezeru vai upju krastiem, īsā laika posmā nokritušu nokrišņu rezultātā;

10.1.17. zemes nosēdumi vai nogruvumi, ja vien to cēlonis nav bijis ugunsgrēks, eksplozija, zemestrīce vai ūdens noplūde no cisternām vai cauruļvadiem;

10.1.18. viļņu iedarbība - dabiskas ūdens kustības iedarbība laika periodā uz apdrošināto īpašumu;

10.1.19. pašaizdegšanās, x.xx. karsēšana vai gruzdēšana, ja tā nav radusies kā sekas ugunsgrēkam;

10.1.20. ugunsbīstamu darbu veikšana neatbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 238;

10.1.21. pilsētas vai cita publiskā ūdens, kanalizācijas vai apkures komunikāciju bojājums, vai aizsprostojums ārpus ēkas;

10.1.22.sūces savienojumu vietās, bojātas šuves, plīsumi, plaisas, boileru, ekonomaizeru, sildītāju, tvaika katlu vai citu spiediena, vai tvaika darbinātu iekārtu pārkarsēšana vai sabojāšana;

10.1.23. trešo personu prettiesiska rīcība. Apdrošinātājs atlīdzina trešās personas prettiesiskas darbības rezultātā apdrošināšanas objektam nodarītus zaudējumus, ja zaudējumi nodarīti:

10.1.23.1. zādzība ar ielaušanos rezultātā – tīša prettiesiska svešas mantas paņemšana,

bojāšana vai iznīcināšana, personai ielaužoties vai jebkādā citā veidā neatļauti iekļūstot apdrošināšanas vietā;

10.1.23.2. laupīšana – uzbrukums Apdrošinājuma ņēmējam vai kādam no viņa darbiniekiem, pielietojot vardarbību, ar mērķi atņemt apdrošināto kustamo īpašumu;

10.1.23.3. vandālisms – tīša rīcība ar nolūku bojāt vai iznīcināt apdrošināto īpašumu;

10.1.23.4. Apdrošinātājs vienu reizi apdrošināšanas perioda laikā atlīdzina zaudējumus par punktā 10.1.23.3. minēto risku attiecībā uz zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies apdrošināšanas objekta apzīmēšanas vai apkrāsošanas (t. sk. grafiti) rezultātā. Izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek ierobežots 2 (diviem)% no cietušā objekta apdrošinājuma summas;

10.1.23.5. īpašuma bojāšana transportlīdzekļa uzbraukšanas rezultātā;

10.1.24. sniega slodze –kad ilgāk kā 12 (divpadsmit) stundu laikā nokrīt mazāk kā 20 (divdesmit) centimetri sniega, kā rezultātā sniega vai ledus svars nodara bojājumus apdrošinātajam īpašumam.

10.2. Saskaņā ar noteikumiem, apdrošināšanas objekts nav un zaudējuma gadījumā apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta netiek, ja zaudējuma gadījumā cietuši:

10.2.1. pagaidu un patvaļīgi uzceltas ēkas (bez apstiprināta projekta un būvatļaujas) un citas neinventarizētas celtnes;

10.2.2. nepareizi izveidots, konstruēts un/vai uzstādīts īpašums;

10.2.3. ārējie cauruļvadi, elektrolīnijas, kabeļi un citas komunikācijas, kas atzarojas no apdrošinātā nekustamā īpašuma līdz maģistrālajam un publiskajam pieslēgumam;

10.2.4. ekspluatācijā nenodotas ēkas un kustamais īpašums tajās;

10.2.5. avārijas stāvoklī esošas ēkas, telpas un kustamais īpašums tajās;

10.2.6. ēkas vai būves celtniecības un/vai rekonstrukcijas stadijā un kustamais īpašums, ieskaitot celtniecības materiālus un to piegādes tajās;

10.2.7. motorizēti transportlīdzekļi, automašīnas, to piekabes un vilcēji, kuriem nepieciešama valsts reģistrācija, dzelzceļa lokomotīves, ūdens un gaisa transports, ieskaitot to sastāvdaļas;

10.2.8. telpu augi, koki, apstādījumi, dzīvnieki un mājdzīvnieki, putni;

10.2.9. paraugi, uzskates modeļi, prototipi un izstāžu eksponāti, ražošanas iekārtas, kas vairs netiek izmantotas ražošanas procesā;

10.2.10.xxxxx, monētu, medaļu un citas kolekcijas;

10.2.11.skaidra nauda un maksājumu kartēs esoša nauda, rotaslietas, vērtspapīri, dokumenti, antikvāri priekšmeti, mākslas darbi, ieroči, dabīgās ādas izstrādājumi, visi izstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem;

10.2.12.izkārtnes, norādes, plakāti, reklāmas, marķīzes, ārējās un iekšējās žalūzijas; 10.2.13.ēkas vai telpas ārpusē esoši priekšmeti, kas nav ar ēku stacionāri un cieši saistīti

(videokameras, apgaismojuma ķermeņi, izkārtnes u.tml.); 10.2.14.īpašums transportēšanas laikā;

10.2.15.sauszemes ceļi, ietves, tilti, estakādes, moli, dambji, tuneļi; 10.2.16.kustamajam īpašumam, kas novietots zem atklātas debess, nodarīti bojājumi;

10.2.17.trešajām personām piederošais kustamais īpašums, kas nodots Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam labošanā, apkalpošanā vai uzturēšanā;

10.2.18.īpašums, ja par zaudējumiem vai bojājumiem, saskaņā ar likumu vai līgumu, atbildīgs ražotājs vai piegādātājs.

11.pants. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzību vai tās atteikumu.

11.1. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzību vai tās atteikumu tiek pieņemts 10 (desmit) darba dienu laikā pēc pilna zaudējumu apjoma noteikšanas un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Ja Apdrošinātājam objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot šo termiņu, to var pagarināt nosūtot motivētu rakstveida paziņojumu Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam.

VI. nodaļa. Vispārīgie noteikumi. 12.pants. Apdrošināšanas saistības.

12.1. Šī apdrošināšanas līguma noslēgšana apliecina, ka Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs, paužot savu gribu, panākuši vienošanos, saskaņā ar kuru Apdrošinājuma ņēmējs uzņēmies saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas, šeit zemāk atrunātās saistības, savukārt Apdrošinātājs uzņēmies saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atlīdzināt

līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību, atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

12.2. Saistības, kas atbilstoši šiem noteikumiem attiecināmas uz Apdrošinājuma ņēmēju, attiecināmas arī uz Apdrošināto, tiesīgo lietotāju, kā arī pārējām personām, kurām ir tiesības prasīt apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu.

12.3. Ja Apdrošinātājs atbilstoši līguma noteikumiem ir atbrīvots no saistības izmaksāt Apdrošinātajam apdrošināšanas atlīdzību, tad šādas Apdrošinātāja tiesības attiecināmas arī pret pārējām personām, kuras var izvirzīt prasības, pamatojoties uz noslēgto apdrošināšanas līgumu.

12.4. Ar Apdrošināšanas līguma noslēgšanu Līgumslēdzējas puses ir vienojušās, ka no Apdrošināšanas līguma izrietošo attiecību regulēšanai tās piemēros ERGO Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas noteikumus Nr. IP 05-2018, Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas regulē apdrošināšanu, Latvijas Republikas Civillikumu - iepriekš minētajā secībā.

12.5. Ar šī līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka Apdrošinātā vai Apdrošinājuma ņēmēja jebkuri prasījumi, kas var izrietēt no noslēgtā apdrošināšanas līguma, nevar būt cesijas priekšmets un tikt nodoti trešajām personām.

12.6. Visi strīdi apdrošināšanas saistību sakarā tiek risināti sarunu ceļā. Apdrošinātajam ir tiesības vērsties ar sūdzību Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā, ja šāda strīda izskatīšanu paredz tā reglaments. Ja vienošanās netiek panākta vai puses neapmierina ombuda lēmums, strīdus izskata Latvijas Republikas tiesā.

12.7. Visiem iesniegumiem un paskaidrojumiem jābūt iesniegtiem rakstiskā veidā Apdrošinātāja norādītajā formā, un tie jāadresē Apdrošinātājam uz apdrošināšanas polisē minēto adresi. Iesniegumi un paskaidrojumi, kas nav iesniegti rakstiski, Apdrošinātājam nav saistoši.

12.8. Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs vienojas, ka šī apdrošināšanas līguma darbības ietvaros pušu attiecībās par derīgiem tiek uzskatīti rēķini, uz kuriem atbildīgo personu paraksti ir aizstāti ar elektronisko apliecinājumu svītru koda veidā.

13.pants. Apdrošināšanas līguma noslēgšana un tā spēkā esamība.

13.1. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja rakstisku pieteikumu.

13.2. Apdrošināšanas līgums stājas spēkā ne ātrāk par apdrošināšanas prēmijas maksājuma saņemšanas brīdi. Gadījumā, ja puses rakstiski vienojas, ka apdrošināšanas prēmija (vai tās pirmā daļa) tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līgumā spēkā stāšanās, tad apdrošināšanas prēmijas (vai tās pirmās daļas) samaksas gadījumā polisē norādītajā termiņā apdrošināšanas līgums ir spēkā ar polisē norādīto spēkā stāšanās brīdi. Ja apdrošināšanas prēmijas (vai tās pirmās daļas) samaksa nav veikta līdz polisē norādītajam termiņam, ir uzskatāms, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā.

13.3. Pušu parakstu neesamība neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esamību. Apdrošinājuma ņēmējs ar apdrošināšanas prēmijas samaksu apstiprina, ka ar apdrošināšanas noteikumiem ir iepazinies un piekrīt apdrošināšanas līguma slēgšanai.

14.pants. Līguma darbības termiņš. Līguma izbeigšana un apdrošināšanas prēmijas atlikuma izmaksāšana.

14.1. Apdrošināšanas līguma darbības periods tiek norādīts apdrošināšanas līgumā.

14.2. Puses noslēgto līgumu var izbeigt Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas regulē apdrošināšanu,, noteiktajos gadījumos un kārtībā.

14.3. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts pēc 15 (piecpadsmit) dienām no dienas, kad attiecīgā līgumslēdzēja puse nosūtījusi rakstveida paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu vai, kad abas līgumslēdzējas puses ir vienojušās par savādāku līguma izbeigšanas kārtību, noslēdzot atbilstošu rakstisku vienošanos.

14.4. Ja apdrošināšanas līgums tiek izbeigts un tā darbības laikā nav veiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, Apdrošinātājs atmaksā Apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas periodu, kad apdrošināšanas līgums bija spēkā, un apdrošinātāja izdevumus 15% apmērā no atlikušās apdrošināšanas prēmijas, bet ne vairāk kā no viena gada apdrošināšanas prēmijas.

14.5. Jebkura līgumslēdzēja puse var izbeigt apdrošināšanas līgumu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, kad ir izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, ja Apdrošinātājs ir noteicis ar apdrošināšanas gadījumu saistīto zaudējumu apmēru. Ja apdrošināšanas atlīdzība ir mazāka nekā starpība starp iemaksāto apdrošināšanas prēmiju un apdrošināšanas prēmijas daļu par atlikušo apdrošināšanas periodu, Apdrošinātājs 15 dienu laikā pēc līguma izbeigšanas atmaksā Apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas periodu, kad apdrošināšanas līgums bija spēkā, un apdrošinātāja izdevumus 15% apmērā no atlikušās apdrošināšanas prēmijas, bet ne vairāk kā no viena gada apdrošināšanas prēmijas, un no kuras tiek atskaitīta apdrošināšanas atlīdzība.

14.6. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā ir veikta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa un izmaksātā atlīdzība ir lielāka par atmaksājamo prēmijas daļu (starpība starp iemaksāto prēmiju un prēmijas daļu par atlikušo apdrošināšanas periodu), apdrošināšanas prēmija par visu polisē paredzēto apdrošināšanas līguma darbības laiku, bet ne vairāk kā viena gada apdrošināšanas prēmija, pienākas Apdrošinātājam.

15. pants. Privātuma politika.

15.1. Apdrošinātājam ir tiesības nodot Apdrošinājuma ņēmēja personas datus (tajā skaitā, bet ne tikai personas kodu vai identifikācijas numuru) un informāciju par Apdrošinājuma ņēmēja saistībām, kas izriet no apdrošināšanas līguma, pret Apdrošinātāju jebkuram kredītinformācijas birojam (tajā skaitā, bet ne tikai AS “Kredītinformācijas birojs”) saskaņā ar Kredītinformācijas biroju likuma normu prasībām.

15.2. Apdrošinājuma ņēmējs pilnvaro Apdrošinātāju pieprasīt, saņemt, izvērtēt un saglabāt kredītinformāciju par Apdrošinājuma ņēmēju no jebkura kredītinformācijas biroja datubāzēm (tajā skaitā, bet ne tikai AS “Kredītinformācijas birojs”), lai izvērtētu Apdrošinājuma ņēmēja kredītspēju un nodrošinātu Apdrošinātāja kredītriska pārvaldību.

15.3. Apdrošinājuma ņēmējs pilnvaro Apdrošinātāju sniegt Apdrošinātajam pēc tā pieprasījuma informāciju attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā esamību, tajā skaitā, informējot Apdrošināto par apdrošināšanas prēmijas apmaksas faktu un izsniedzot tam apdrošināšanas polisi.

15.4. Apdrošinājuma ņēmējs pilnvaro Apdrošinātāju sniegt trešajai personai pēc tās pieprasījuma informāciju attiecībā uz apdrošināšanas līguma spēkā esamību, tajā skaitā, informējot trešo personu par apdrošināšanas prēmijas apmaksas faktu.

15.5. Apdrošinātājs publicē Privātuma politiku personas datu apstrādei savā tīmekļa vietnē xxx.xxxx.xx, kā arī nodrošina tās pieejamību savās pārdošanas vietās vai pēc pieprasījuma nosūta to Apdrošinājuma ņēmējam. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas ir iepazīties ar Apdrošinātāja Privātuma politiku personas datu apstrādei, kā arī informēt par to tās personas, kuru datus Apdrošinājuma ņēmējs nodod Apdrošinātājam.

15.6. Apdrošinātājs publicē standartizētu produkta pamatinformācijas dokumentu un informāciju, ar kuru Apdrošinājuma ņēmējam jāiepazīstas pirms apdrošināšanas līguma slēgšanas, savā tīmekļa vietnē xxx.xxxx.xx, kā arī nodrošina to pieejamību savās pārdošanas vietās vai pēc pieprasījuma nosūta to Apdrošinājuma ņēmējam.

Gadījumā, ja apdrošināšanas līguma darbības laikā tiek grozīti LR normatīvie akti, pamatojoties uz kuriem Apdrošinātājs veic grozījumus šajos noteikumos, tad šie noteikumi paliek spēkā, ciktāl tos neskar jaunie grozījumi. Ja kāds no šo noteikumu punktiem saistībā ar LR normatīvo aktu grozījumiem zaudē spēku, tad Apdrošinātājs to pielāgo un interpretē atbilstoši spēkā esošo LR normatīvo aktu prasībām.