SPRIEDUMS

Rīgā, 2013.gada 4.novembrī

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Lietas Nr. C28313611 Lietas arhīva Nr. C-0614-13/7

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa tiesnese X.Xxxxx

ar sekretāri X.Xxxxxxxx,

piedaloties prasītāja – SIA n/a pārstāvim /pers. A/, atbildētāja – SIA n/a pārstāvjiem /pers. B/ un /pers. C/,

izskatīja atklātā xxxxxx sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību n/a prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību n/a par samaksātās atlīdzības piedziņu un sabiedrības ar ierobežotu atbildību n/a pretprasībā par atlīdzības piedziņu.

Aprakstošā daļa

2011.gada 7.martā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) n/a cēla tiesā prasību pret SIA n/a par samaksātās atlīdzības piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2010.gada 4.martā starp Prasītāju SIA n/a kā pasūtītāju un Atbildētāju SIA n/a kā izpildītāju, tika noslēgts Līgums par Web bāzētās grāmatvedības programmas izstrādi, saskaņā ar kuru Prasītājs pasūtīja, bet Atbildētājs apņēmās veikt Pasūtītājam nepieciešamās web bāzētās piegādātāju datu bāzes programmēšanu, atbilstoši Prasītāja rakstveidā iesniegtajām instrukcijām un tehniskajām specifikācijām. Kā izriet no Līguma 1.2.punkta, savstarpējās līgumsaistības, t.i. programmatūras pilnīga izstrāde no izpildītāja puses un norēķinu veikšanu par pilnībā izpildītu pasūtījumu no pasūtītāja puses, bija jāveic līdz 2010.gada 1.septembrim.

Tā kā pasūtījuma izpilde no Atbildētāja puses nenoritēja pēc Prasītāja noteiktā plāna, kā arī tā izpildes gaitā tika konstatētas neskaitāmas Atbildētāja pieļautās neatbilstības Prasītāja izsniegtajām specifikācijām un kļūdas, kuras prasītājs bija spiests vairākkārt koriģēt, 2010.gada 30.jūlijā puses rakstveidā vienojās par Prasītāja kārtējā atlīdzības maksājuma samazinājumu no Ls 600,00 uz Ls 300,00. Atbildētājs ar savu parakstu uz šīs vienošanās apliecināja savu piekrišanu maksājuma samazinājumam, un pilnas šīs, kā arī attiecīgi - atlikušās atlīdzības saņemšanai uzņēmās pilnībā pabeigt uzsākto pasūtījuma izpildi. Tomēr, neraugoties uz pušu starpā panākto vienošanos, Līgumā noteiktajā termiņā pasūtījums no Atbildētāja puses tā arī netika izpildīts. Prasītājs pielika visas pūles, lai veicinātu pasūtījuma nekavējošu izpildi, tomēr arī četrus mēnešus pēc noteiktā termiņa beigām pasūtījuma izpilde no Atbildētāja puses nebija pabeigta, kas Prasītājam dod pietiekamu pamatu apšaubīt Atbildētāja profesionālās spējas šādu pasūtījumu vispār jebkad izpildīt.

Nolūkā radušos situāciju risināt mierīgā ceļā, 2010.gada 7.decembrī Atbildētājam tika nosūtīts rakstisks priekšlikums, kurā izteikts aicinājums ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim pabeigt iesāktās programmatūras izstrādi, vai arī atmaksāt visu līdz tam no Prasītāja saņemto samaksu par pasūtījuma izpildi – Ls 3100,00, pamatojoties uz Līguma 1.2.punktu. Atbildētāja valdes loceklis /pers. B/, 2010.gada nogalē, īsi pirms noteiktā termiņa beigām, telefoniski paziņoja, ka pasūtītā programmatūra, viņaprāt, esot pilnībā izstrādāta un tās galīgā versija testa režīmā esot ievietota Prasītājam zināmajā interneta vietnē: xxx.xxxx.xx/xxxxxxxxxxxx. Pārbaudot Atbildētāja iesniegtās programmatūras atbilstību specifikācijām, Prasītājs konstatēja, ka tajā joprojām nav izlabotas virkne jau iepriekš Atbildētājam uzrādītās kļūdas, kā arī nav pilnībā pabeigtas vairākas programmatūras sadaļas. Atbildētājs turpmāko darbu pie programmatūras pilnveidošanas pilnībā pārtraucis, vairs nav tuvāk interesējies par tās atbilstību Līgumam un Prasītāja vajadzībām, kā arī nav paskaidrojis iemeslus, kāpēc pārtraukta Prasītāja pieeja programmatūrai testa režīmā.

No iepriekš minēta izriet, ka Prasītājs uz šo brīdi no Atbildētāja nav saņēmis nedz pasūtīto (pilnībā vai vismaz daļēji pabeigto) grāmatvedības programmatūru, nedz arī saņēmis atpakaļ samaksāto atlīdzību par pasūtījuma neizpildi.

No Līguma 1.2.punkta un apakšpunktiem izriet, ka par programmatūras izstrādi saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, Pasūtītājs apņemas samaksāt Ls 4000,00 [... ] līdz 2010.gada 1.septembrim [...]. Līgumā noteiktā pasūtījuma izpilde jeb „programmatūras izstrāde” uzskatāms tādu darbību kopums, kuru rezultātā Prasītājs savā īpašumā iegūst pilnībā izstrādātu programmatūru, kuru bez sevišķas pielāgošanas, papildus testēšanas vai papildināšanas iespējams laist publiskajā apgrozībā, un tāda tā tika prasīta no Atbildētāja. Prasītājs, pamatojoties uz Līguma 2.6.punktā noteikto, ir pārtraucis veikt Atbildētājam jebkādus maksājumus. Uz šo brīdi pasūtījums nav uzskatāms par izpildītu nekādā daļā, un arī nekādi savstarpējie akti par pasūtījuma izpildi pušu starpā joprojām nav noslēgti. Ņemot vērā, ka nedz Līgumā noteiktais, nedz Prasītāja papildus noteiktais pasūtījuma izpildes termiņš (31.12.2010.) netika ievērots, tad atbilstoši Civillikuma 1663.xxxxxx, kurš nosaka, ka, ja kreditors parādnieka nokavējuma dēļ vairs nav ieinteresēts līguma izpildīšanā, tad viņš var prasīt tā atcelšanu, Prasītājs šobrīd vairs nevēlas no Līguma izrietošo saistību, bet gan vēlas to izbeigt. Pēc Prasītāja ieskatiem, ir iestājušies abi no Līguma 2.6.punktā minētajiem apstākļiem, kas dod pamatu Prasītājam atprasīt no Atbildētāja samaksāto atlīdzību. Pirmkārt, līdz Līgumā noteiktajam termiņam Atbildētājs nav izpildījis Prasītāja pasūtījumu, vēl 2010.gada 15.novembrī ir veicis programmatūras papildinājumus, par to nav tikuši sastādīti nekādi pasūtījuma pieņemšanas- nodošanas akti, Atbildētājs nav interesējies par tā atbilstību Prasītāja vajadzībām, un ir liedzis Prasītājam pieeju pat nepabeigtajai programmatūras versijai. Otrkārt, ņemot vērā, ka Prasītājs ir pavadījis ilgas stundas konsultējot Atbildētāju, kādai jāizskatās pilnībā funkcionējošai programmatūrai, lai gan tas viss izrietēja no Līgumam pievienotajām tehniskajām specifikācijām, bet Atbildētājs tāpat to pildījis nolaidīgi un kļūdaini, jāsecina, ka Atbildētājam ir nepietiekamas profesionālās zināšanas un pieredze, lai šādu pasūtījumu vispār izpildītu.

Vadoties pēc Civillikuma 2214.panta, pušu starpā noslēgtais līgums pēc tā satura un mērķiem ir uzskatāms par uzņēmuma līgumu. Saskaņā ar Civillikuma 2212.pantu ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem

un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Tā kā Atbildētājs līdz pat šim brīdim ir liedzis pieeju programmatūras pārbaudei un testēšanai, tad Prasītājam nemaz nav iespējams pārbaudīt pasūtījuma izpildi, kā tas izriet no Civillikuma 2222.panta. Civillikuma 2217.pantā noteikts, ka, ja pasūtījums paliek vai nu pavisam neizpildīts vai vismaz nepabeigts, vai ir izpildīts slikti vai citādi nekā pasūtītājs norādījis, vai nav ticis laikā gatavs, kā arī ja apstrādāšanai doto lietu pēc darba pabeigšanas neatdod, tad uzņēmējam jāatlīdzina pasūtītājam nodarītie zaudējumi. Uzņēmējam jāatlīdzina zaudējumi xxx xxx, kad vaina ir viņa paša neprašanā vai xxx tajā apstāklī, ka viņš nodarbinājis nepratējus, vieglprātīgus vai ļaunprātīgus palīgus. Savukārt no Civillikuma 2229.panta izriet, ka pasūtītājs var vienpusēji atkāpties no uzņēmuma līguma, ja uzņēmējs patvaļīgi pārgrozījis plānu. Xxxx gadījumā uzņēmējam bez tam pilnīgi jāatlīdzina pasūtītājam visi viņa zaudējumi.

Ņemot vērā to, ka Atbildētājs nav izpildījis no Līguma izrietošās saistības par pasūtījuma savlaicīgu izpildi, un tādējādi bez Prasītāja uzaicinājuma pēc savas iniciatīvas nav izpildījis no Līguma 2.6.punkta izrietošo pienākumu (t.i. atmaksājis visu saņemto atlīdzību), Prasītājs uzskata, ka Atbildētājam nosakāms pienākums maksāt lietošanas procentus 10,5 % gadā par neatmaksāto summu par laika posmu no 2010.gada 2.septembra līdz sprieduma izpildei.

Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1., 1403., 1425., 1432., 1440., 1512., 1514., 1579., 1587., 1651.-1654.,

1756., 1765., 2212., 2214., 2217., 2222., 2229.pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja SIA n/a par labu Prasītājam SIA ”CLC” samaksāto atlīdzību Ls 3100,00 par pasūtījumu, kuru nav izpildījis; atzīt par neizpildītu un izbeigt 2010.gada 4.martā noslēgto Līgumu par Web bāzētās grāmatvedības programmas izstrādi ar 2010.gada 1.septembri; piedzīt no Atbildētāja visus tiesas izdevumus saskaņā ar iesniegtajiem dokumentiem; noteikt spriedumā, ka Prasītājam ir tiesības saņemt likumiskos 10,5 % gadā no Atbildētājam samaksātās summas no Līgumā minētā pasūtījuma termiņa iestāšanās, t.i. kopš 2010.gada 2.septembra līdz sprieduma izpildei.

2011.gada 22.martā tiesā iesniegti prasības pieteikuma grozījumi. Tajos prasītājs lūdz izslēgt no iesniegtā prasības pieteikuma pieteikto lūgumu, ar kuru lūgts tiesu atzīt par neizpildītu un izbeigt 2010.gada 4.martā noslēgto līgumu ar 2010.gada 1.septembri.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2011.gada 25.marta lēmumu apmierināts prasītāja lūgums par prasības nodrošināšanu. nepārsniedzot prasības summu Ls 3100,00, nodrošināta prasība, apķīlājot naudas līdzekļus SIA n/a norēķinu kontos AS „Swedbank” un citās kredītiestādēs. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2013.gada 27.maija lēmumu – prasības nodrošinājums atcelts.

2011.gada 29.aprīlī tiesā saņemti atbildētāja rakstveida paskaidrojumi par celto prasību. Paskaidrojumos norādīts, ka prasību neatzīst pilnībā. Atbildētājs izstrādāja prasītājam pasūtīto programmatūru atbilstoši līgumam un līguma pielikumā Nr.l noteiktajām programmatūras specifikācijām. Par pasūtījuma izpildi Prasītājs tika informēts. Pēc informācijas saņemšanas par izpildi Prasītājs netika cēlis nekādus iebildumus. Sadarbība ar Pasūtītāju sākās jau 2010.gada janvāra beigās vai februāra sākumā, par ko liecina e- pastu sarakste un telefonu sarunas, kā arī pirms līguma noslēgšanas samaksātā nauda Ls 400 par jau padarītajiem darbiem. Pasūtītājs bija labi informēts par darbinieku kvalifikāciju un prasmēm, viņš bija arī apmierināts ar jau padarīto, par ko liecina tā laika e- pastu sarakste.

Atbildētājs uzskata, ka Prasītājs ir maldinājis tiesu, norādot, ka punktā 1.2.pasūtījuma izpilde Atbildētājam bija jāveic līdz 2010.gada l.septembrim. Šis datums attiecas tikai uz samaksu. Saskaņā ar Līguma 1.2.apakšpunktu par programmatūras izstrādi saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, Pasūtītājs apņēmās samaksāt Ls 4000,00, pirms līguma noslēgšanas samaksājot Ls 400, bet atlikušo maksas daļu Ls 3600 apņēmās samaksāt programmētājam līdz 2010.gada 1.septembrim, veicot maksājumu Ls 600 apmērā līdz katra mēneša pēdējam datumam. Līguma 6.punkts saucas „Līguma darbības termiņš”, kur 6.1.apakšpunktā ir minēts, ka līgums starp Pusēm tiek noslēgts līdz Pušu saistību pilnīgai izpildei. Līgumā nebija noteikts konkrēts pasūtījuma nodošanas datums, saskaņā ar Līguma 3.1.apakšpunktu Pasūtītājs apņēmās noteikt atsevišķu programmas daļu nodošanas termiņu. Faktiski tāda grafika arī nebija. Programma sastāv no atsevišķām nodaļām, kuras ir savā starpā saistītas un nevar pabeigt vienu nodaļu, ja nav iesāktas citas nodaļas. Līguma darbības laikā tika panākta vienošanās, ka pasūtījums izpildāms līdz 2010.gada 31.decembrim, kas arī tika izdarīts. 2010.gada 30.jūlijā tika veikts pēdējais maksājums Ls 300, puse no paradzētās ikmēneša summas, it kā tāpēc, ka nav pietiekami izdarīts darbs. Faktiski darba apjoms nepārtraukti pieauga ar nebeidzamiem labojumiem un papildinājumiem no Prasītāja puses. Atbildētājs maksājuma samazināšanai nepiekrita, bet darbs bija procesā, tika cerēts uz pasūtītāja godaprātu. Līdz pat decembrim Atbildētājs pats bija spiests maksāt par programmētajā darbu - atlikušos piecus mēnešus. Papildus bija jāapmaksā serveru uzturēšanas izdevumi, uz kuriem atradās izstrādājamā programma.

Atbildētājs vienmēr ir bijis pieejams, programma bija pieejama internetā, Prasītājam vienmēr bijušas pieejas adreses un paroles un Prasītāja apgalvojums, ka viņam ir bijusi liegta programmas apskate ur apsalūti meli. Tā kā Pasūtītājs glabāja savu programmu uz Atbildētāja serveriem un uz Atbildētāja rēķina, tad, kad 2011.gada janvāra beigās Prasītājs paziņoja, ka programma viņam nav vajadzīga, tā tika slēgta internetā vidē, lai mazinātu uzturēšanas izdevumus. Prasītājs ne reizi nav griezies pie Atbildētāja ar jautājumu par programmas pieeju. Netika viņam arī liegta iespēja šo programmu izvietot uz saviem serveriem uz viņa rēķina.

Uzskata, ka Prasītājs ir maldinājis tiesu par lietas faktiskajiem apstākļiem, iesniedzot prasību pret atbildētāju tiesā, lai izvairītos no savām līgumsaistībām, nepamatoti norādot uz darba kvalitātes trūkumu. Nekādi defektu akti nav sastādīti un fiksēti. Arī nekāda datorekspertīze nav veikta, kas norādītu uz nekvalitatīvi veiktu darbu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus, ka pasūtītā programmatūra neatbilst līguma pielikumā noteiktajām programmatūras specifikācijām.

Sakarā ar minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, atbildētājs lūdz tiesu noraidīt prasību kā nepamatotu.

2013.gada 22.februārī tiesā saņemta prasītāja atsauksme par atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem. Tajā norādīts, ka 2010.gada 4.martā tika noslēgts Līgums par WEB bāzētas grāmatvedības programmatūras izstrādi, kurā, cita starpā, puses vienojušās par šādām sastāvdaļām, nosacījumiem un termiņiem: SIA n/a ir apņēmies veikt programmatūras izstrādi, atbilstoši līguma pielikumā esošajai specifikācijai (Līguma punkts Nr.1.1.); SIA n/a ir apņēmies maksāt atlīdzību, kārtībā, kas noteikta līgumā (Līguma punkts Nr.1.2.]; SIA n/a tika pielīgts pienākums un tas apņēmās nekavējoties kontaktēties ar SIA n/a, ja rodas kādas neskaidrības (Līguma punkts Nr.2.4., 4.3.]; SIA n/a tika paredzēta tiesība atteikties no pasūtījuma izpildes, ja tas apzinās, ka nespēs to izpildīt pienācīgā kvalitātē (Līguma punkts Nr.2.6.]; Pabeigts darba izpildes posms ir tāds posms, kura pabeigšanu apstiprinājis SIA n/a (Līguma punkts Nr.2.10.); Programmēšanas izstrāde ir pabeigta, kad ir parakstīts programmatūras izpildes pieņemšanas un nodošanas akts (Līguma punkts Nr.2.11.); SIA n/a noteikts pienākums sniegt SIA n/a pieprasīto informāciju un tika pielīgtas tiesības noteikt darbu izpildes kārtību un termiņus (Līguma punkts Nr.3.1., ievērojot arī Nr.2.4. un Nr.4.3.).

Atbildētājs, savā paskaidrojumā ir apliecinājis to, ka 2010.gada 4.martā tika noslēgts minētais līgums, no kā izriet, ka līgums ir noslēgts kā līgumslēdzēju saskanīgs gribas izteikums, respektīvi, līdzēji ir ar saviem parakstiem apliecinājuši pilnīgu piekrišanu līgumā minētajam un uzņēmušies pildīt līgumā noteiktās saistības.

Kā to nosaka Civillikuma 1587.pants - tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus - līdz ar to, līdzējiem ir pienākums pildīt līgumu, kuru tās parakstījušas un SIA n/a paskaidrojumā minētais nekādā mērā neliecina par to, ka SIA n/a rīcībā būtu argumenti, kas varētu būt par likumīgu pamatu, lai SIA n/a neievērotu iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus.

Tieši SIA n/a bija tas, kuram bija jānorāda Prasītājam, ja rodas kādas neskaidrības līguma izpildes gaitā, jo tieši SIA n/a ir profesionālis, kuram ir jāspēj noskaidrot vajadzīgā informācija no uzņēmuma, kurš nenodarbojas ar programmatūras izstrādi, bet gan ar grāmatvedības apkalpošanu, lai varētu realizēt uzņemtās saistības attiecībā uz darbu izpildi.

Atbildētājs paskaidrojumā norāda, ka tam ir trūcis informācijas, lai veiktu darbu, tomēr, kā tas iepriekš norādīts, viens no Atbildētāja pienākumiem atbilstoši līgumam bija nekavējoties informēt Prasītāju, ja tam rodas neskaidrības. Atbildētājs savam paskaidrojumam nav pievienojis nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka tas ir vērsies pie Prasītāja ar lūgumu sniegt papildus informāciju par nepieciešamajām prasībām.

Atbildētājs paskaidrojumā ir norādījis, ka ir panākta vienošanās, ka darbu izpilde paveicama līdz 2010.gada 31.decembrim.Prasītājs nekādā mērā nepiekrīt, ka darbu izpilde šajā laikā tika pabeigta un tieši tāpēc ir iesniedzis prasības pieteikumu.

Atbilstoši iepriekš norādītajiem līguma punktiem, darbu izpildes posmi tiek pieņemti ar Prasītāja apstiprinājumu, bet darbu pilnīga izpilde - ar pieņemšanas-nodošanas aktu. Prasītājs nav apstiprinājis darbu izpildes posmus un puses arī nav sastādījušas darbu izpildes pieņemšanas-nodošanas aktu. Līdz ar to, nav pamata uzskatīt, ka jebkāda darbu daļa ir kvalitatīvi pabeigta un arī Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus ne tam, ka Prasītājs būtu apstiprinājis kāda darbu posma pabeigšanu, ne tam, ka būtu sastādīts programmatūras pieņemšanas-nodošanas akts par visu darbu pabeigšanu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasītājs uztur iesniegto prasību pret SIA n/a uz prasības pieteikumā minētajiem un šajā paskaidrojumā precīzāk izklāstītajiem argumentiem, uzskata, ka tā ir pamatota un lūdz tiesu prasību apmierināt pilnā apmērā.

2013.gada 18.aprīlī atbildētājs SIA n/a cēlis lietā pretprasību pret SIA n/a par nesamaksātās atlīdzības xxxxxx xxxxxxxx. Pretprasībā norādīts, ka 2010.gada 4.martā starp Prasītāju SIA n/a kā Pasūtītāju un Atbildētāju SIA n/a kā Izpildītāju noslēgts līgums par WEB bāzētas grāmatvedības programmas izstrādi, saskaņā ar kuru Prasītājs pasūtīja, bet Atbildētājs apņēmās veikt Pasūtītājam nepieciešamās WEB bāzētās piegādātāju datu bāzes programmēšanu saskaņā ar programmatūras izstrādes specifikācijām, kas norādītas Līguma Pielikumā Nr.1 „Programmatūras specifikācija”. Līguma 1.2.2.punkts nenosaka pasūtījuma izpildes termiņu.

Atbildētājs apstrīd prasības pieteikumā norādīto, ka programmēšanas darbu izpildes termiņš ir Līguma 1.2.2.punktā noteiktais 2010.gada 1.septembris. Atbilstoši Līguma 1.2.2.punktam minētais termiņš tika pielīgts kā galīgais termiņš, līdz kuram Prasītajam bija jāsamaksā pielīgtā atlīdzības maksa Atbildētājam pilnā apmērā par programmēšanas darbu veikšanu. Atlīdzības maksa netika samaksāta pilnā apmērā.

Atbildētājs ir izstrādājis Prasītāja pasūtīto programmatūru atbilstoši Līgumam un Līguma pielikumā Nr.l noteiktajām programmatūras specifikācijām. Minēto pierāda civillietas materāliem pievienotie pierādījumi: WEB bāzētās grāmatvedības programatūras izdrukas no SIA n/a servera xxxx://xxx.xxxx.xx/xxxxxxxxxxxx; SIA n/a izstrādātā programmatūra „WEB bāzētas piegādātāju datu bāzes programmēšana” CD formātā.

Līguma 1.2.punktā noteikts, ka par programmatūras izstrādi saskaņā ar šī Līguma noteikumiem, Prasītājs apņēmās samaksāt Atbildētājam Ls 4000,00, no kuriem Ls 400,00 programmētajam tika samaksāti Līguma noslēgšanas brīdī. Atbilstoši apmaksas grafikam pie Līguma starp SIA n/a un SIA n/a par web bāzētās programmatūras izstrādi no 04.03.2010. Prasītājs ir samaksājis Atbildētājam atlīdzību sekojošā apmērā: 31.03.2010.- Ls 600,00; 30.04.2010. - Ls 600,00; 30.05.2010. - Ls 600,00; 29.06.2010. - Ls 600,00; 30.07.2010. - veikta tikai daļēja apmaksa Ls 300,00. Tātad laika periodā no 2010.gada 04.marta līdz 2010.gada 30.jūlijam Prasītājs nav izpildījis atlīdzības maksājuma saistības pilnā apmērā, nav ievērojis Līguma 1.2.2.punktu, jo apmaksājis atlīdzības summu daļējā apmērā, t.i., Ls 3100,00 apmērā.

Neapmaksātā atlīdzības summa sastāda Ls 900,00. Atlīdzības samaksas pienākums atbilstoši Līguma 1.2.2.punktam tika pielīgts kā patstāvīga saistība bez jebkādiem citiem blakus noteikumiem vai aprobežojumiem Civillikuma 1472.panta izpratnē. Tātad atlīdzības summas samaksas pienākums vai termina kavējums nevar tikt sasaistīts ar kādu citu līgumisko saistību.

Atbildētājs noliedz vienošanos par atlīdzības summas samazinājumu. Līguma 7.1.punkts nosaka, ka Līguma noteikumus abas līgumslēdzēju puses var grozīt tikai ar abu Pušu rakstveida piekrišanu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Prasības pieteikumam pievienota 2010.gada 30.jūlija Vienošanās, kura ir parakstīta tikai no Prasītāja puses, par it kā mutiskas vienošanās esamību par attiecīgo programmēšanas sadaļu pabeigšanu, norēķinu kārtību. Atbildētājs noliedz, ka jebkādā veidā būtu akceptējis šāda veida vienošanos. Atbildētājs noliedz arī jebkādu mutisku vienošanos esamību ar Prasītāju, norāda, ka 2010.gada 30.jūlija vienošanās no Atbildētāja puses nav parakstīta, kā to paredz Līguma 7.1.punkts, kā arī norāda, ka Puses nekad nav vienojušās par atlīdzības summas samazinājumu vai Līguma 1.2.2.punktā noteiktās atlīdzības summas samaksas kārtības grozīšanu.

Grafikā pie Līguma starp SIA n/a un SIA n/a par web bāzētās programmatūras izstrādi no 04.03.2010. esošais labojums attiecībā uz maksājumu 30.07.2010. no Ls 600,00 uz Ls 300,00 saistāms ar to, ka tajā kalendārajā dienā Prasītājs spēja veikt tikai daļēju maksājumu Atbildētājam. Pie vārdiem „Labotam ticēt” nav atsauce, uz kādu rakstveida vienošanos, nav atzīmes, ka atlīdzības summa vispār tiek grozīta vai samazināta, nepastāv nekādas citas rakstveida vienošanās par atlīdzības summas grozījumiem, līdz ar to Prasītajam ir pienākums izpildīt maksājuma saistību pilnā apmērā. Atbildētājs pamatojoties uz šiem pašiem argumentiem noliedz prasības pieteikumā minēto, ka šāda veida grafikā esošais labojums būtu saistāms ar pasūtījuma izpildes termiņu vai kvalitāti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1403., 1425., 1432., 1440., 1512., 1514., 1587., 1651., 2212., 2222.pantu, atbildētājs lūdz tiesu piedzīt no SIA n/a par labu SIA n/a, nesamaksāto atlīdzību Ls 900,00 apmērā; noraidīt SIA n/a celto prasību pret SIA n/a par samaksātās atlīdzības piedziņu, līguma izbeigšanu; piedzīt no SIA n/a visus tiesas izdevumus.

2013.gada 10.jūnijā tiesā saņemti prasītāja rakstveida paskaidrojumi par iesniegto pretprasību. Paskaidrojumos norādīts, ka pretprasība ir nepamatota un pilnībā noraidāma. Līguma 1.2.punkts noteica, ka samaksa tiek veikta „Par programmatūras izstrādi saskaņā ar šī līguma noteikumiem”. Ņemot vērā, ka, kā tas izklāstīts Prasītāja prasībā un atsauksmē uz Atbildētāja paskaidrojumiem, SIA n/a ieskatā programmatūra netika izstrādāta saskaņā ar līguma noteikumiem, SIA n/a zaudēja tiesības pretendēt uz samaksu, kuru bija pielīgts veikt par darbiem, kas izpildīti atbilstoši līgumam.

SIA n/a ir apņēmies veikt programmatūras izstrādi, atbilstoši līguma pielikumā esošajai specifikācijai (Līguma punkts Nr.1.1.); Attiecīgi - SIA n/a ir izvērtējis, ka spēs paveikt darbu. SIA n/a tika pielīgts pienākums un tas apņēmās nekavējoties kontaktēties ar SIA n/a, ja rodas kādas neskaidrības (Līguma punkts Nr.2.4., 4.3.). Vērtējot šo punktu kopsakarā ar Līguma 2.6.punktu, ir skaidri redzams, ka SIA n/a ir apliecinājis, ka tam ir pietiekamas prasmes un zināšanas, lai paveiktu līgumā paredzēto darbu un tas apzinās, ka spēs noteiktajā termiņā pieprasīt no SIA n/a visu nepieciešamo informāciju.

Pabeigts darba izpildes posms ir tāds posms, kura pabeigšanu apstiprinājis SIA n/a (Līguma punkts Nr.2.10.); Programmēšanas

izstrāde ir pabeigta, kad ir parakstīts programmatūras izpildes pieņemšanas un nodošanas akts (Līguma punkts Nr.2.11.); SIA n/a noteikts pienākums sniegt SIA n/a pieprasīto informāciju un tika pielīgtas tiesības noteikt darbu izpildes kārtību un termiņus (Līguma punkts Nr.3.1., ievērojot arī Nr.2.4. un Nr,4.3.).

Uzskata, ka Atbildētāja iesniegtā pretprasība nav pamatota, jo neizstrādājot programmatūru atbilstoši līguma noteikumiem, tas zaudējis tiesības uz atlīdzības saņemšanu un tā kā programmatūra nav izstrādāta atbilstoši SIA n/a prasībām un līgumā noteiktā kārtībā, Atbildētājam ir pienākums atmaksāt jau saņemto atlīdzības daļu.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uztur iesniegto prasību pret SIA n/a uz prasības pieteikumā minētajiem un citos lietas dokumentos izklāstītajiem argumentiem, uzskata, ka tā ir pamatota un lūdz tiesu prasību apmierināt pilnā apmērā, kā arī pilnībā noraidīt Atbildētāja pretprasību.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja, pretprasību neatzina par pamatotu. Papildus prasības pieteikumā un rakstveida paskaidrojumos norādītajam tiesas sēdē paskaidroja, ka no noslēgtā līguma skaidri redzams, ka puses ir vienojušās par programmatūras izpildes termiņu. Pabeigts etaps ir tad, kad pabeigta izstrāde, neviens dokuments par izstrādes pabeigšanu nav sastādīts. Atbildētājs norāda, ka līdz 2010.gada 31.decembrim programmatūra tika izstrādāta un nodota, bet akts par to nav sastādīts. Ja SIA n/a nevarēja izpildīt ligumā pielīgto, viņiem bija tiesības atkāpties no līguma. Arī šādas norādes uz to, ka pasūtījumu nevar izpildīt, nav. Atbildētājs saņēma Ls 3100,00, bet pasūtītais produkts nav sagatavots un pasūtījums nav izpildīts.

Līgumā tika norādīts, ka pasūtījums jānodod sastādot pieņemšanas-nodošanas aktu, bija panākta vienošanās, ka saistības jāizpilda līdz 2010.gada 31.decembrim. Programmas tehniskais stāvoklis bija tāds, ka programma nebija lietojama, bija vairāki trūkumi un nepilnības, 2011.gada 10.janvārī tika nosūtīta pretenzija, ka programma nestrādā. Bez tam 2011.gada 31.janvārī programmu vairs nevarēja pat apskatīt.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis prasību neatzina par pamatotu, pretprasību uzturēja pamatojoties uz tajā norādītajiem apstākļiem un pamatojumu. Lai prasītājs varētu apgalvot, ka izstrādātā programma neatbilst, ir jāiesniedz pierādījumi par to, ka programmatūra neatbilst specifikācijai. Programma darbojas arī šobrīd. Līgumā norādītā specifikācija bija nepilnīga, tādēļ prasītājs visu laiku kaut ko laboja, bet programmētājs ir izdarījis daudz vairāk kā norādīts specifikācijā. Lietā nav strīds par to, ka pasūtītājs noteica izpildes termiņu 2010.gada 31.decembri. 2010.gada decembra beigās prasītājam tika paziņots, ka pasūtījums ir izpildīts. Pasūtītājam bija jāapstiprina izstrāde. Prasītājs nav lūdzis nodot viņam datu nesējus ar programmu. Visas norādes par programmā esošajām nepilnībām, ir bez pamatojuma un bez atsaucēm uz specifikāciju. Pēc 2010.gada 31.decembra nav bijusi neviena pretenzija par programmatūras nepilnībām, nav arī speciālista atzinums par to, ka programma neatbilst specifikācijai.

Lai apmierinātu prasību, prasītājam jāpierāda, ka viņš ir izpildījis līgumu. Saskaņā ar līguma 1.2.2.punktu līdz 2010.gada 1.septembrim bija jāmaksā atlīdzība, to prasītājs nav izdarījis. Šobrīd prasītājs ar saimniecisko darbību vairs nenodarbojas, tādēļ programma vairs nav vajadzīga un viņi grib atpakaļ naudu, kuru atbildētājs saņēmis par padarīto darbu.

Uzskata, ka prasītājs nav pierādījis savus apgalvojumus par to, ka programma neatbilst specifikācijai.

Motīvu daļa

Noklausoties prasītāja pārstāves un atbildētāju pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota un ir noraidāma, pretprasība nav pamatota un ir noraidāma.

Lietā konstatēts, ka 2010.gada 4.martā SIA n/a kā pasūtītājs un SIA n/a kā programmētājs noslēdza līgumu par web bāzētas grāmatvedības programmatūras izstrādi. Saskaņā ar šo līgumu SIA n/a uzņemas izpildīt programmatūras – web bāzētas piegādātāju datu bāzes programmēšanu saskaņā ar programmatūras izstrādes specifikācijām, kas norādītas šī līguma pielikumā Nr.1

„Programmatūras specifikācija”.

Saskaņā ar līguma 1.2.punktu, par programmatūras izstrādi saskaņā ar šī līguma noteikumiem, pasūtītājs apņemas samaksāt Ls 4000,00 sekojošā kārtībā: uz līguma noslēgšanas brīdi programmētājs ir saņēmis Ls 400,00, ko apliecina paraksti uz līguma; atlikušo maksas daļu Ls 3600,00 pasūtītājs apņemas samaksāt programmētājam līdz 2010.gada 1.septembrim, veicot maksājumu Ls 600,00 apmērā līdz katra mēneša pēdējam datumam. Līguma 3.3.punktā noteikts pasūtītāja pienākums samaksāt programmētājam saskaņā ar šo līgumu.

Saskaņā ar līguma 2.1.punktu, programmētājs apņemas izpildīt programmatūras izstrādi saskaņā ar līguma Pielikumu Nr.1. Saskaņā ar līguma 2.10.punktu, pabeigts darba izpildes posms tiek saukts, ja pasūtītājs rakstiski pa e-pastu, faksu vai parasto pastu ir programmētājam apstiprinājis, ka konkrēts programmēšanas izpildes process ir pabeigts.

Saskaņā ar līguma 2.11.punktu, programmēšanas izstrāde tiek pabeigta, kad savstarpēji tiek parakstīts programmatūras izpildes pieņemšanas un nodošanas akts par programmatūras atbilstību.

Līguma 6.1.punktā noteikts, ka līgums starp pusēm tiek noslēgts līdz pušu saistību pilnīgai izpildei. 6.2.punktā noteikts, ka līgumu var lauzt pirms termiņa, pusēm par to savstarpēji vienojoties, vai vienpusēji, brīdinot par to vismaz vienu kalendāro mēnesi iepriekš.

Līguma 7.1.punktā noteikts, ka līguma noteikumus abas puses var grozīt tikai ar abu pušu rakstveida piekrišanu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

No lietas materiāliem redzams, ka programmētājs parakstījies par naudas saņemšanu 2010.gada 31.martā Ls 600,00 apmērā; 2010.gada 30.aprīlī Ls 600,00 apmērā; 2010.gada 31.maijā Ls 600,00 apmērā, 2010.gada 29.jūnijā Ls 600,00 apmērā, 2010.gada 30.jūlijā Ls 300,00 apmērā.

2010.gada 30.jūlijā abas puses parakstījušas vienošanos, kurā norādīts, ka jūlija sākumā pēc mutiskas vienošanās tika noteikts, ka līdz mēneša beigām ir jāpabeidz sadaļas – 1) Darbinieki un algas, 2) Finanses, 3) daļēji Grāmatvedība (grāmatojumi; kontu pārskats; virsgrāmata), bez tas nav izdarīts pilnībā, tāpēc SIA n/a maksā SIA n/a nevis Ls 600,00, kā noteikts līgumā, bet Ls 300,00. Otri Ls 300,00 tiks samaksāti pēc augstākminēto sadaļu pabeigšanas. Tiesa konstatē, ka šo vienošanos ir parakstījuši abu pušu pārstāvji un atbildētāju norādītais iebildums par to, ka SIA n/a šo vienošanos nav parakstījis, nav pamatots.

2010.gada 7.decembrī SIA CLC” nosūtījis SIA n/a priekšlikumu par uzņemto saistību izpildi. Tajā norādīts, ka nolūkā radušos situāciju atrisināt abpusēji pieņemamā veidā, Pasūtītājs piedāvā izpildītājam veikt visus nepieciešamos pasākumus pasūtījuma nekavējošai izpildei, nosakot tā izpildes termiņu ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim. Ja izpildītājs norādītajā termiņā nespēs izpildīt visas no līguma izrietošās saistības, pasūtītājs piedāvā izpildītājam iepriekš norādītajā termiņā atgriezt pasūtītājam visu saņemto līguma summu Ls 3100,00 apmērā.

No pasūtītāja un programmētāja savstarpējās elektroniskās sarakstes redzams, ka laika periodā no 2010.gada 2.marta līdz 2011.gada 10.janvārim notikusi sarakste, kurā lielākoties SIA n/a pārstāvis informē SIA n/a par viņaprāt nepabeigtām vai nestrādājošām programmatūras sadaļām.

2011.gada 31.janvārī SIA n/a sagatavojis aktu Nr.1/11 ar mērķi pārbaudīt SIA n/a veidoto grāmatvedības programmu un konstatēt visus tās trūkumus un neatbilstības specifikācijai. darba gaitā secināts, ka grāmatvedības programmai interneta vietnē

xxx.xxxx.xx/xxxxxxxxxxxx ir slēgta pieeja un to vairs nav iespējams apskatīt.

Atbildētāja SIA n/a pārstāvis tiesas sēdē iesniedza izdrukas no izstrādes faila, kurā redzams katra failā veikto darbību laiks. No iesniegtās izdrukas redzams, ka izdruka veikta 2013.gada 2.septembrī. Lielākoties izmaiņu datumi fiksēti periodā līdz 2010.gada 30.decembrim, bet vairākas izmaiņas veiktas arī 2011.gada 3.janvārī, 6.janvārī, 10.janvārī, 13.janvārī, 14.janvārī, 17.janvārī, 14.februārī, 28.martā, 8.aprīlī, 18.aprīlī.

Saskaņā ar Civillikuma 2212.pantā noteikto – ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu, secināms, ka starp pusem noslēgtais līgums ir uzņēmuma līgums.

Prasītājs pamatojoties uz noslēgto līgumu un apstākļiem, ka atbildētājs nav līgumā noteiktā termiņā izstrādājis nepieciešamo programmatūru, lūdz piedzīt no atbildētāja samaksāto atlīdzību Ls 3100,00 apmērā.

Izvērtējot, vai pastāv prasības pieteikumā norādītie apstākļi, tiesa konstatē, ka programmatūras izstrādes termiņš līgumā skaidri nav noteikts. Līguma 1.2.punktā noteikts, ka par programmatūras izstrādi saskaņā ar līguma noteikumiem pasūtītājs apņemas samaksāt Ls 4000,00 līdz 2010.gada 1.septembrim. Prasītājs norāda, ka šis 2010.gada 1.septembris ir termiņš, līdz kuram ir jāizstrādā programmatūra. Savukārt atbildētājs norāda, ka 2010.gada 1.septembris ir termiņš, līdz kuram pasūtītājam jāveic līgumā noteiktā samaksa.

Civillikuma 1584.pantā noteikts, ka šaubu gadījumā par katru termiņu pieņemams, ka tas noteikts drīzāk par labu saistītajam, nekā tiesīgajam.

Lai arī līgumā nav skaidri definēts programmatūras izstrādes termiņš, tiesa konstatē, ka gan prasības pieteikumā prasītājs norāda, ka prasītājs bija norādījis, ka programmatūras izstrāde jāveic līdz 2010.gada 31.decembrim, gan arī atbildētāja rakstveida paskaidrojumos borādīts, ka līguma darbības laikā tika panākta vienošanās, ka pasūtījums izpildāms līdz 2010.gada 31.decembrim. Saskaņā ar Civillikuma 2213.pantu, uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka 2010.gada decembra beigās telefoniski informēja prasītāja pārstāvi par to, ka programmatūra ir izstrādāta un pieejama. Prasītāja pārstāvis šo apstākli tiesas sēdē atzina, paskaidrojot, ka 2010.gada decembra beigās tika saņemta īsziņa par to, ka programma ir izstrādāta.

Tādejādi lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs līdz pušu noteiktajam datumam – 2010.gada 31.decembrim bija paziņojis par programmatūras izstrādi.

Lietā konstatēts, ka šāds pieņemšanas un nodošanas akts par programmatūras atbilstību starp pusēm nav parakstīts. Neviena no pusēm šādu dokumentu nav sagatavojusi un nav iesniegusi otrai pusei – parakstīšanai.

Saskaņā ar Civillikuma 222.pantu, pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums; pretējā gadījumā viņš atbild par visām nokavējuma sekām. Ja pasūtītājs pielīdzis sev vai kādam citam tiesību iepriekš pārbaudīt pasūtījumu, tad šis pārbaudījums jāizdara. Prasītājs norāda, ka 2011.gada janvāra sākumā, pārbaudot izstrādāto programmatūru, tajā tika atklāta virkne neatbilstību, par ko tika informēts programmas izstrādātājs elektroniskajā sarakstē. No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 10.janvārī prasītājs informē atbildētāju par konstatētajiem trūkumiem ar sekojoša satura tekstu: „Apskatījos to, kas izdarīts. Ir ļoti daudz visādu gļuku, iztestēju tikai noliktavu un pakalpojumus, daļēji finanses un nedaudz darbiniekus. Tālāk nemaz neskatījos, jo tāpat ir pārāk daudz lietas, kas nedarbojas kā pienākas.” Pielikumā šim sūtījumam nosūtīts detalizētāks konstatēto kļūdu apraksts.

Puses līguma 2.1.punktā bija pielīgušas nosacījumu, ka programmētājs apņemas izpildīt programmatūras izstrādi saskaņā ar līguma Pielikumu Nr.1. No lietas materiāliem redzams, ka līguma Pielikums Nr.1 ir programmatūras specifikācija.

Tiesa konstatē, ka 2011.gada 10.janvāra elektroniskajā sarakstē norādītie iebildumi ir formāli, tajos nav atsauce uz līguma Pielikumā Nr.1 norādīto programmatūras specifikāciju. Tiesa norāda, ka, lai iebildumus varētu atzīt par pamatotiem, tiem jābūt attiecināmiem uz līguma Pielikumā Nr.1 norādīto programmatūras specifikāciju. No elektroniskajā sarakstē norādītajiem iebildumiem par programmatūras kļūdām, nav redzams, ka norādītais ir saistīts ar neatbilstību Pielikumā Nr.1 esošajai specifikācijai, vai tā ir prasītāja vēlme pēc kaut kādiem programmatūras uzlabojumiem, kas ir ārpus norādītās specifikācijas.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 97.panta pirmā daļa paredz, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Tiesību doktrīnā pausts viedoklis – pierādīšanas pienākuma sadales pamatā ir princips – ei incumbit probatio qui dicit, non qui negat (jāpierāda, pierādījumi jāiesniedz tam, kurš apgalvo, un nevis tam, kurš noliedz). Tādējādi onus probandi vispirms gulstas uz prasītāju, kurš griežas tiesā ar lūgumu aizsargāt aizskartās tiesības. Līdz brīdim, kamēr prasītājs nav pierādījis (savu prasījumu pamatotību), atbildētājam nekas nav jāpierāda, viņš prasību var noliegt (neatzīt) bez jebkādiem pierādījumiem (A.Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. TNA. 2003. 72 lpp.).

Tiesas sēdē prasītājam tika izskaidrots pienākums pierādīt savus apgalvojumus, norādot uz to, ka tiesai nav speciālu zināšanu jomā, kas saistīta ar izstrādātās programmas atbilstības specifikāciajai novērtēšanu. Tiesas sēdē lūgums par ekspertīzes nozīmēšanu netika pieteikts, uzskatot, ka ar prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem ir apstiprināts apstāklis, ka programmatūra nav izstrādāta atbilstoši specifikācijai.

Saskaņā ar minētajām civilprocesuālajām tiesību normām un tiesību doktrīnā pausto atziņu, tiesa atzīst, ka prasības pieteikumā norādītie apstākļi par to, ka atbildētāja sagatavotā programmatūra neatbilst līguma Pielikumā Nr.1 esošajai specifikācijai, uzskatāms par prasītāja pieņēmumu, kas lietas izskatīšanas gaitā nav pierādīts. Tiesa atzīst prasītāja iesniegtos pierādījumus – elektroniskā pasta saraksti ar iebildumiem un norādēm uz programmas nepilnībām, par nepietiekošu, lai atzītu, ka prasītājam iesniegtā programmatūra neatbilst līguma Pielikumā Nr.1 norādītajai specifikācijai.

Apstāklis, ka 2011.gada 31.fanvārī prasītājam nebija izdevies interneta vietnē apskatīt šo programmu, nav pamats uzskatīt, ka līdz 2010.gada 31.decembrim šī programma tur neatradās un nebija lietojama. Tiesa atzīst par pamatotiem atbildētāja iebildumus par to, ka šāda izdruka par to, ka interneta vietnē programma nav atrasta, var rasties īslaicīgu servera problēmu dēļ.

Ņemot vērā konstatēto, ka prasītājs nav pierādījis apstākli, ka atbildētājs nav izstrādājis programmatūru atbilstoši līguma Pielikumā Nr.1 norādītajai specifikācijai, nav pamatots prasījums par samaksātās atlīdzības atmaksāšanu atpakaļ.

Prasītājs savu prasījumu par samaksātās atlīdzības piedziņu pamato uz līguma 2.6.punktu. Šis līguma punkts nosaka, ka programmētājs neuzņemsies izpildīt pasūtījumu, ja, iepazīstoties ar to, viņš skaidri apzinās, ka nepieciešamā darba veikšanai viņam pietrūkst vajadzīgās kompetences un kvalifikācijas un ka pastāv iespēja neiekļauties termiņā vai izpildīt darbu pilnībā. Pie šādiem

nosacījumiem, programmētājs apņemas atmaksāt visas saņemtās naudas summas no pasūtītāja un pasūtītājs ir tiesīgs pārtraukt jebkāda veida maksājumus programmētājam.

Līguma 2.6.punktā programmētājs ir uzņēmies pienākumu atmaksāt atpakaļ visas saņemtās naudas summas gadījumā, ja viņš apzinās, ka nepieciešamā darba veikšanai viņam trūkst vajadzīgās kompetences un kvalifikācijas un ka pastāv iespēja darbu neizpildīt termiņā.

Uz pierādījumiem par to, ka atbildētājs kā programmētājs pēc iepazīšanās ar programmatūras izstrādes pasūtījumu, būtu skaidri apzinājies, ka pasūtījumu nevarēs izpildīt kvalitatīvi vai noteiktā termiņā, prasītājs vispār nav norādījis.

Saskaņā ar Civillikuma 2217.pantu, ja pasūtījums paliek vai nu pavisam neizpildīts vai vismaz nepabeigts, vai ir izpildīts slikti vai citādi nekā pasūtītājs norādījis, vai nav ticis laikā gatavs, kā arī ja apstrādāšanai doto lietu pēc darba pabeigšanas neatdod, tad uzņēmējam jāatlīdzina pasūtītājam nodarītie zaudējumi. Uzņēmējam jāatlīdzina zaudējumi arī tad, kad vaina ir viņa paša neprašanā vai arī tajā apstāklī, ka viņš nodarbinājis nepratējus, vieglprātīgus vai ļaunprātīgus palīgus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 192.pantu tiesa taisa spriedumu par prasībā noteikto prasības priekšmetu un uz prasībā norādītā pamata, nepārsniedzot prasījuma robežas.

Prasības priekšmets ir atbildētājam izvirzītais tiesiskais prasījums, kura likumību un pamatotību pārbauda jurisdikcijas iestāde, izskatot prasības lietu pēc būtības. (Autoru kolektīvs X.Xxxxxxxx vadībā. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga. 1998. 211.lpp.)

Tiesa konstatē, ka celtās prasības ietvaros prasības priekšmets ir samaksātās atlīdzības piedziņa par neizpildītu pasūtījumu.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1.pantu, 1403., 1425., 1432., 1440.pantu, kas attiecas uz tiesiska darījuma jēdzienu, klusējot izteiktu piekrišanu un gribas īstumu, 1512., 1514.pantu par līgumu un līdzējiem, 1579.pantu par termiņiem tiesiskā darījumā, 1587.pantu par pienākumu izpildīt saistības, kas izriet no tiesiski noslēgta līguma, 1651.-1654.pantu, kas attiecas uz nokavējumu, 1756., 1765.pantu par procentu noteikšanu un apmēriem, 2212.-2229.pantu, kas attiecas uz uzņēmuma līgumiem.

Prasītājs ir atsaucies uz Civillikuma 2217.pantu, kas nosaka uzņēmēja pienākumu atlīdzināt pasūtītājam zaudējumus. Tomēr prasība par zaudējumu piedziņu nav celta, prasītājs nav arī norādījis, kādus zaudējumus atbildētājs prasītājam nodarījis.

Tādējādi atbilstoši Civilprocesa likuma 192.pantam tiesai taisāms spriedums par prasības priekšmetu – samaksātās atlīdzības piedziņu par neizpildītu pasūtījumu uz prasībā norādīto Civillikuma pantu pamata.

Civillietu tiesu kolēģija ievēro civilprocesā noteikto dispozitivitātes (prāvnieku personīgās autonomijas) principu, proti, prasītājs pats izlemj, kādu prasību celt tiesā un uz kādiem pamatiem

balstīt savus prasījumus.

Tiesa konstatē, ka prasītājs, atbilstoši Civilprocesa likuma 93.panta pirmajai daļai nav pierādījis apstākli, ka izstrādātā programmatūra bijusi neatbilstoša specifikācijai, un ka atbildētājam saskaņā ar līguma 2.6.punktu ir pienākums atmaksāt atpakaļ saņemtas naudas summas.

Ņemot vērā to, ka prasība par samaksātās atlīdzības piedziņu ir noraidāma, tiesa nevērtē prasībā izteikto prasījumu daļā tiesību noteikšanu saņemt likumiskos procentus kopš 2010.gada 2.septembra līdz sprieduma izpildei.

Atbildētājs cēlis pretprasību par nesamaksātās atlīdzības Ls 900,00 apmērā piedziņu no prasītāja. Savu prasījumu atbildētājs pamato ar to, ka noslēgtajā līgumā netika pielīgts termiņš programmatūras izstrādei, bet bija noteikts termiņš atlīdzības samaksai – 2010.gada 1.septembris. Prasītājs līdz 2010.gada 1.septembrim šo līgumā pielīgto summu nav samaksājis, tādēļ no prasītāja piedzenama nesamaksātā atlīdzības daļa Ls 900,00.

Atbildētājs savu prasījumu pamato ar Civillikuma 1587.pantu, kas nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs SIA n/a veicis maksājumus Ls 3100,00 apmērā: 2010.gada 31.martā Ls 600,00 apmērā; 2010.gada 30.aprīlī Ls 600,00 apmērā; 2010.gada 31.maijā Ls 600,00 apmērā, 2010.gada 29.jūnijā Ls 600,00 apmērā, 2010.gada 30.jūlijā Ls 300,00 apmērā. Lietā nav strīds par to, ka SIA n/a saskaņā ar noslēgto līgumu nav veicis samaksu Ls 900,00 apmērā.

Tiesa konstatē, ka nav pamatoti atbildētāja SIA n/a argumenti par to, ka līgumā tika pielīgts termiņš tikai maksājumu veikšanai. Tiesa norāda, ka līguma 1.2.punktā ir noteikts, ka samaksa noteiktajā termiņā veicama par programmatūras izstrādi saskaņā ar šī līguma noteikumiem. Tādejādi šajā līguma punktā ir ietverts nosacījums samaksas veikšanai – [ar programmatūras izstrādi saskaņā ar šī līguma noteikumiem. No kā izriet, ka, lai konstatētu SIA n/a pienākumu samaksāt atlikušo daļu Ls 900,00 apmērā, ir nepieciešams konstatēt, ka SIA n/a ir izstrādājis programmatūru saskaņā ar šī līguma noteikumiem.

Atbildētājs savā pretprasībā norādījis, ka programmatūras izstrādi atbilstoši līgumam un līguma pielikumā Nr.1 noteiktajām programmatūras specifikācijām pierāda civillietas materāliem pievienotie pierādījumi: WEB bāzētās grāmatvedības programatūras izdrukas no SIA n/a servera /interneta adrese/; SIA n/a izstrādātā programmatūra „WEB bāzētas piegādātāju datu bāzes programmēšana” CD formātā.

Tomēr tiesa konstatē, ka saskaņā ar abu pušu noslēgtā līguma 2.11.punktu, puses ir vienojušās, ka programmēšanas izstrāde tiek pabeigta, kad savstarpēji tiek parakstīts programmatūras izpildes pieņemšanas un nodošanas akts par programmatūras atbilstību. Kā noskaidrots lietas izskatīšanas gaitā, šāds programmatūras izpildes pieņemšanas un nodošanas akts par programmatūras atbilstību nav sastādīts un nav parakstīts. Tādejādi tiesa nekonstatē, ka atbildētājs būtu pierādījis līguma izpildi no savas puses, savukārt saskaņā ar Civillikuma 1591.pantu, ja ceļ prasību par divpusēja līguma izpildīšanu, prasītājam [..] jāpierāda, ka viņš no savas puses līgumu jau izpildījis.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājs nav pierādījis līguma izpildi – programmatūras izstrādi atbilstoši līgumam – tādēļ pretprasība par nesamaksātās atlīdzības piedziņu Ls 900,00 apmērā ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 97., 189.-193.pantu, tiesa nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību n/a prasību par samaksātās atlīdzības piedziņu. Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību n/a pretprasību par nesamaksātās atlīdzības piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas – 2013.gada 4.novembra – Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Tiesnese X.Xxxxx

Document Metadata

Table of Contents

SPRIEDUMS

Document Metadata