SATURS

Privātpersonu īpašuma apdrošināšanas

noteikumi Nr. IP 09-2017

SATURS

I nodața. Termini

1. Noteikumos lietotie vispārējie termini.

II nodața. Īpašuma apdrošināšana

2. Īpašuma apdrošināšanas terminu skaidrojumi.

3. Apdrošināšanas objekts.

4. Apdrošinājuma summa un apdrošināšanas objekta vērtība.

5. Apdrošinātie riski.

6. Papildus apdrošināšanas aizsardzības programma.

7. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi.

8. Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtība.

9. Atkalatgūtais īpašums.

10. Sevišķie izņēmumi īpašuma apdrošināšanā.

III nodața. Īres ieņēmumu apdrošināšana

11. Īres ieņēmumu apdrošināšanas noteikumi.

12. Apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma summa.

13. Apdrošinātie riski.

14. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi.

15. Zaudējumu atlīdzināšanas periods un apmērs.

16. Sevišķie izņēmumi īres ieņēmumu apdrošināšanā.

IV nodața. Būvniecības darbu apdrošināšana

17. Būvniecības darbu apdrošināšanas noteikumi.

18. Apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma summa.

19. Papildus apdrošināšanas aizsardzības programma.

20. Apdrošinātie riski.

21. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi.

22. Atlīdzināmie zaudējumi un atlīdzināšanas apmērs.

23. Sevišķie izņēmumi būvniecības darbu apdrošināšanā.

V nodața. Fizisko personu privātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

24. Fizisko personu privātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas terminu skaidrojumi.

25. Apdrošināšanas aizsardzības apjoms.

26. Apdrošinātais un Līdzapdrošinātie.

27. Apdrošināšanas segums.

28. Pienākumi līguma darbības laikā.

29. Pienākumi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.

30. Atlīdzināmais zaudējums un priekšnosacījumi apdrošināšanas atlīdzības izmaksai.

31. Zaudējumu sērija.

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx

32. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai tās atteikumu un prasījuma tiesību pārņemšana.

33. Sevišķie izņēmumi fizisko personu privātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā.

VI nodața. Nelaimes gadījumu apdrošināšana

34. Nelaimes gadījumu apdrošināšanas terminu skaidrojumi.

35. Apdrošināšanas objekts.

36. Apdrošināšanas aizsardzība apjoms.

37. Personas, kuras nav apdrošināmas.

38. Apdrošināšanas aizsardzības darbības termiņš un teritorija.

39. Apdrošinātāja un Apdrošinātā tiesības un pienākumi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam un to nepildīšanas sekas.

40. Atlīdzība paliekošas invaliditātes gadījumā.

41. Atlīdzība nāves gadījumā.

42. Atlīdzība kaulu lūzumu gadījumos.

43. Atlīdzība traumu gadījumos (izņemot kaulu lūzumus).

44. Apdrošināšanas atlīdzības samazināšana.

45. Sevišķie izņēmumi nelaimes gadījumu apdrošināšanā.

VII Vispārīgie noteikumi

46. Apdrošināšanas saistības.

47. Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība.

48. Līguma darbības termiņš, Līguma izbeigšana un apdrošināšanas prēmijas atlikuma izmaksāšana.

49. Distances līguma noslēgšana.

50. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi.

51. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai tās atteikumu un prasījuma tiesību pārņemšana.

52. Vispārējie izņēmumi.

53. Personas datu apstrāde un cita informācija.

54. Strīdu izskatīšanas kārtība.

Izlasiet uzmanīgi visu apdrošināšanas līgumu, lai noskaidrotu tiesības, pienākumus un to, kam nav apdrošināšanas seguma

Nr. IP 09-2017

(aizsardzības). Vārdiem un jēdzieniem, kuriem ir īpaša nozīme, skaidrojums dots katrā nodaļā ‘’Termini’’.

I nodața. TERMINI

1. pants. Noteikumos lietotie vispārējie termini.

Apdrošinātājs – ERGO Insurance SE, reģistrēta Igaunijas Republikas Komercreģistrā ar reģistrācijas Nr. 10017013, juridiskā adrese: A.H.Xxxxxxxxx xxx 00, Xxxxxxx, Xxxxxxxx, kuru Latvijas Republikā pārstāv ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, vienotais reģ. Nr. 40103599913, juridiskā adrese

Xxxxxxxx xxxx 00, Xxxx, XX-0000.

Apdrošinājuma ņēmējs – juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēdz apdrošināšanas līgumu ar Apdrošinātāju.

Apdrošinātais – apdrošināšanas polisē norādītā persona, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums un / vai kurai ir apdrošināmā interese.

Apdrošināšanas līguma darbības periods - apdrošināšanas polisē norādītais apdrošināšanas līguma darbības laiks, kurā apdrošināšanas līgums ir spēkā.

Apdrošinātais risks – apdrošināšanas polisē paredzētais, no Apdrošinātā gribas neatkarīgs pēkšņs un neparedzēts notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē.

Apdrošināmā interese – Apdrošinātā interese neciest zaudējumus – tiesiskās attiecības, uz kā pamata Apdrošinātajam nāktos ciest zaudējumus, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.

Apdrošināšanas objekts – apdrošināšanas polisē un tās pielikumos norādītais apdrošinātais īpašums un /vai interese neciest zaudējumus, ievērojot līguma noteikumus.

Apdrošināšanas gadījums – ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Apdrošinājuma summa – naudas summa, par kādu ir apdrošināts Apdrošināšanas objekts.

Apdrošinātie izdevumi - izdevumi par nodrošināmajiem pakalpojumiem atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Pašrisks – naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, ko katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas Apdrošinājuma ņēmējs un kas tiek atskaitīts no Apdrošinātajiem zaudējumiem.

Apdrošināšanas prēmija – apdrošināšanas polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.

Distances līgums - apdrošināšanas līgums, kas noslēgts izmantojot distances saziņas līdzekļu starpniecību (internetu, elektronisko pastu, tālruni vai citus informācijas apmaiņas līdzekļus).

Apdrošināšanas pieteikums – Apdrošinātāja noteikta parauga dokuments, kuru Apdrošinājuma ņēmējs aizpilda, lai informētu to par faktiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības novērtēšanai un kas ir svarīgi, noslēdzot Apdrošināšanas līgumu.

Apdrošināšanas līgums – Apdrošinātāja un Apdrošinājuma ņēmēja vienošanās par apdrošināšanas nosacījumiem.

Apdrošināšanas līgums sastāv no:

• Apdrošināšanas pieteikuma;

• Apdrošināšanas polises;

• Apdrošinātāja apstiprinātiem rakstveida apdrošināšanas noteikumiem;

• Apdrošināšanas polises Sevišķiem noteikumiem, ja tādi tiek izmantoti.

Kā arī visi Apdrošināšanas līguma grozījumi un papildinājumi, par kuriem līdzēji rakstveidā vienojas Apdrošināšanas līguma darbības laikā. Minētie dokumenti veido Apdrošināšanas līgumu, kas ir jāaplūko tikai un vienīgi kā vienots kopums.

Apdrošināšanas atlīdzības pieteikums - Apdrošinātāja noteiktā parauga dokuments, kuru Apdrošinātais iesniedz Apdrošinātājam, lai saņemtu Apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgto Apdrošināšanas līgumu. Pieteikuma forma pieejama arī xxx.xxxx.xx.

II nodața. ĪPAŠUMA APDROŠINĀŠANA

2. pants. Īpašuma apdrošināšanas terminu skaidrojumi.

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx

Apdrošināšanas vieta – polisē norādītā apdrošinātā objekta adrese Latvijas Republikā.

Apdrošinājuma ņēmējam īpašuma apdrošināšanā tiek pielīdzinātas personas, kuras dzīvo viņa dzīvojamās telpās ar viņa piekrišanu vai ir pilnvarotas veikt apdrošināto īpašumu uzraudzību vai apsaimniekošanu, vai Apdrošinājuma ņēmējs nodevis apdrošināto īpašumu šo personu lietošanā vai īrē. Šo personu darbība vai bezdarbība seku ziņā tiek pielīdzināta paša Apdrošinājuma ņēmēja rīcībai.

Apdrošinājuma summa – noteiktā naudas summa, par kādu ir apdrošināts objekts. Apdrošinājuma summu norāda kā Apdrošinātāja atbildības limitu, jeb maksimāli izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru.

Pastāvīgi apdzīvots īpašums - Apdrošinātais nekustamais īpašums tiek uzskatīts par pastāvīgi apdzīvotu un tajā esošajam kustamajam īpašumam apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā tikai tad, ja tas atbilst visiem sekojošajiem kritērijiem:

a) Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais apseko īpašumu ne retāk kā vienu reizi 30 dienās;

b) tam ir elektroenerģijas pieslēgums;

c) tajā ir ierīkota darba kārtībā esoša apkures sistēma;

d) tas ir aprīkots ar sadzīvē nepieciešamajām lietām (mēbeles, trauki, galda piederumi u.tml. lietām).

Ēkas jaunvērtība – ēkas atrašanās vietai raksturīgās jaunceltnes būvniecības izmaksas, ieskaitot samaksu arhitektam, kā arī citas konstruēšanas un plānošanas izmaksas. Dzīvokța jaunvērtība – būvniecības izmaksas, lai atjaunotu dzīvokli tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bijis apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

Kustamā īpašuma jaunvērtība – naudas summa, kas ir nepieciešama, lai iegādātos jaunu tāda paša veida īpašumu, tādā pašā kvalitātē, nepārsniedzot zemāko jauna īpašuma cenu tirgū dienā, kad noticis apdrošināšanas gadījums.

Tirgus vērtība – novērtējuma dienā noteiktā naudas summa, par kādu īpašumam būtu jāpāriet no viena īpašnieka pie otra darījuma rezultātā starp labprātīgu pārdevēju un pircēju, pieņemot, ka katra no pusēm rīkojas bez piespiešanas, iepriekš

apzinot īpašuma reālo stāvokli un vērtību konkrētajā brīdī. Pašreizējā vērtība – naudas summa, kas ir nepieciešama, lai iegādātos līdzvērtīgu pēc nolietojuma un vecuma tāda paša veida īpašumu, tādā pašā kvalitātē, nepārsniedzot zemāko īpašuma tirgus cenu apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

Apdrošināšanas atlīdzība - apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi (apdrošinātā īpašuma atjaunošana vai aizstāšana) atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Apdrošinātie zaudējumi – par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa atbilstoši apdrošināšanas līgumam, pirms pašriska atskaitīšanas.

3.pants. Apdrošināšanas objekts.

3.1. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas līgumā norādītais nekustamais īpašums:

3.1.1. ēka. Ja apdrošināšanas līgumā kā apdrošināšanas objekts norādīta ēka, tad apdrošinātas ir ar zemi stacionāri saistītas ēkas konstrukcijas, ēkas ārējā un iekšējā apdare un iebūvētas ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmas, santehnika, apkures sistēma (x.xx. zemes siltumsūkņa sistēma), baseins, gāzes apgādes sistēma, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma, elektroinstalācija, ieskaitot iebūvētus telpu apgaismes ķermeņus un elektroinstalācijas apdares elementus, nekustamajā īpašumā stacionāri fiksētais logu, durvju, sienu, balkonu un lodžiju stiklojums (x.xx. stiklojuma pārklājums), ieskaitot to stiprinājumus un rāmjus, kas ir nekustamā īpašuma konstruktīva sastāvdaļa. Saules baterijas vai vēja ģeneratori ir apdrošināti pie nosacījuma, ja par to ir atsevišķa vienošanās apdrošināšanas līgumā;

3.1.2. dzīvoklis. Ja apdrošināšanas līgumā kā apdrošināšanas objekts ir norādīts dzīvoklis, tad apdrošināti ir dzīvokļa konstruktīvie elementi, kas ir dzīvokļa neatņemama sastāvdaļa (griesti, sienas, starpsienas, grīda) un telpu iekšējā apdare, nekustamajā īpašumā stacionāri fiksētais logu, durvju, sienu, balkonu un lodžiju stiklojums (x.xx. stiklojuma pārklājums), ieskaitot to stiprinājumus un rāmjus, kas ir nekustamā īpašuma konstruktīva sastāvdaļa. Ja apdrošinātais dzīvoklis atrodas mansardā, tad apdrošināta ir arī jumta daļa, kas ir šī dzīvokļa konstruktīvais elements.

3.1.3. telpu iekšējā apdare ir dzīvokļa būtiskās sastāvdaļas, ko var mainīt vai noņemt tā, lai nemainītos ēkas ārējais izskats, netiktu skartas citu ēkas īpašnieku intereses un netiktu bojātas ēkas konstrukcijas (t.i. sienas, starpsienas, starpstāvu pārsegumi un jumta konstrukcijas):

a) sienu un griestu apdare līdz ēkas konstrukcijām, grīdas un neatdalāmi piestiprināti grīdu segumi, šajās telpās esošas kāpnes, logi, durvis, iebūvētas krāsnis, kamīni un plītis;

b) apdrošinātajā dzīvoklī iebūvētas un to ekspluatācijai

funkcionāli nepieciešamas inženierkomunikāciju sistēmas līdz dzīvokļa norobežojošo konstrukciju savienojumam ar kopīpašumā esošām telpām: ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, santehnika, apkures sistēma, gāzes apgādes sistēma, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas, elektroinstalācija, ieskaitot iebūvētus telpu apgaismes ķermeņus un elektroinstalācijas apdares elementus;

c) apdrošinātā dzīvokļa iekšienē iebūvētas sistēmas bez pārvietojamām daļām līdz dzīvokļa norobežojošo konstrukciju savienojumam ar kopīpašumā esošām telpām.

3.1.4. ja apdrošināšanas līgumā nav papildus vienošanās, tad apdrošināts ir tikai tāds nekustamais īpašums, kas ir nodots ekspluatācijā un apdrošinātajā objektā ir pabeigti celtniecības un remontdarbi, neieskaitot telpu kosmētisko remontu:

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx

a) nodots ekspluatācijā – būvvaldes izdots rakstisks apstiprinājums par būves atbilstību ekspluatācijai;

b) celtniecības darbi un remontdarbi – darbi, kuru veikšanai, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nepieciešams saņemt būvatļauju.

3.2. Apdrošināšanas objekts ir apdrošināšanas līgumā norādītais kustamais īpašums – iedzīve ar sarakstu, kas pievienots apdrošināšanas polisei, un/vai iedzīve bez saraksta dzīvojamā ēkā, dzīvoklī un/vai saskaņā ar drošības programmu. Apdrošināta ir iedzīve, kas ir Apdrošinātā īpašumā vai arī lietošanā un tiek izmantota mājsaimniecības vajadzībām. Iedzīve, saskaņā ar šo apdrošināšanas līgumu ir:

3.2.1. mājsaimniecības iedzīve – mēbeles (x.xx. iebūvētās), apģērbs, sadzīves tehnika, interjera rotāšanas elementi un cita iedzīve.

3.2.2. īpaši vērtīgas un unikālas lietas, kas šī apdrošināšanas līguma izpratnē ir:

a) pērles, visi izstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem;

b) dabīgās kažokādas apģērbi;

c) gleznas – pabeigti, unikāli glezniecības darbi ar pastāvīgu māksliniecisko vērtību: tām ir noteikts autors un nosaukums, tās ir veidotas noteiktā tehnikā, laika posmā un izmērā;

d) reģistrēti ieroči;

e) īpaši vērtīgi, unikāli un antikvāri priekšmeti, kuriem ir mākslinieciska vērtība un izgatavoti ne agrāk kā pirms 70 gadiem;

f) pastmarkas, kolekciju monētas, medaļas un citas kolekcijas.

3.3. Īpaši vērtīgu un unikālu lietu apdrošināšanas vērtība tiek noteikta saskaņā ar iegādi apliecinošu dokumentu vai sertificēta eksperta vērtējumu.

3.4. Ja nekustamais īpašums netiek pastāvīgi apdzīvots,

tad nekustamais īpašums un kustamais īpašums tajā ir apdrošināti tikai pie nosacījuma, ja par to ir papildus vienošanās apdrošināšanas līgumā.

4. pants. Apdrošinājuma summa un apdrošināšanas objekta vērtība.

4.1. Apdrošināšanas līgumā atsevišķi tiek norādīta nekustamā un kustamā īpašuma apdrošinājuma summa. Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par norādītās apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas objekta vērtībai. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt apdrošinātā objekta vērtību.

4.2. Nekustamā īpašuma apdrošinājuma summa var tikt noteikta jaunvērtībā, ja tā nolietojums nepārsniedz 50

% vai pašreizējā vērtībā, ja nolietojums pārsniedz 50%. Pašreizējā vērtība tiek aprēķināta, no jaunvērtības atņemot nolietojumu.

4.3. Dzīvokļa apdrošinājuma summa var tikt noteikta arī kā tā tirgus vērtība.

4.4. Kustamā īpašuma (mājsaimniecības iedzīves) apdrošinājuma summa var tikt noteikta kā jaunvērtība. Apdrošināšana jaunvērtībā ir spēkā tiem mājsaimniecības priekšmetiem, kuru iegādes vecums nepārsniedz 10 gadus.

4.5. Apdrošinājuma apjoms attiecībā uz kustamo īpašumu (mājsaimniecības iedzīvi), kas tiek apdrošināta bez saraksta, tiek noteikts kā pirmā riska summa. Pirmā riska summa ir apdrošināšanas atlīdzības izmaksas robeža, līdz kurai tiek segti faktiskie radušies zaudējumi, nepiemērojot zemapdrošināšanas nosacījumus.

4.6. Jebkura iedzīves vienība, kuras vērtība uz apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdi pārsniedz 4000 EUR vai atbilstošu summu citā valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, ir jāuzrāda apdrošināšanas līgumā. Ja šī vienība nav uzrādīta apdrošināšanas līgumā, tad maksimālais atlīdzības apmērs šai vienībai tiek ierobežots līdz 4000 EUR.

4.7. Apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība par apdrošināšanas objektu, pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas paliek spēkā līdz apdrošināšanas līgumā norādītā datuma beigām, izņemot gadījumos, ja:

4.7.1. Apdrošinātājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību pilnā apmērā par apdrošināšanas līgumā norādīto apdrošināto objektu, tad attiecībā uz šo objektu, apdrošināšanas līguma darbība beidzas līdz ar atlīdzības segšanas brīdi bez atsevišķa paziņojuma nosūtīšanas;

4.7.2. Apdrošinātājs ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību par kustamo īpašumu un ar dokumentiem netiek pierādīta cita līdzvērtīga kustamā īpašuma iegāde, tad apdrošināšanas aizsardzība noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laikā uz minēto kustamo īpašumu, par kuru izmaksāta atlīdzība, nav spēkā.

5. pants. Apdrošinātie riski.

Apdrošinātājs atlīdzina apdrošinātajam objektam nodarītus zaudējumus vai bojājumus, iestājoties kādam no uzskaitītajiem apdrošinātajiem riskiem, ja par to ir atbilstošs ieraksts polisē:

5.1. Uguns risku gadījumu apdrošināšana:

5.1.1. ugunsgrēks - uguns, kas izcēlusies ugunij neparedzētā vietā, vai uguns, kas izcēlusies no ugunij paredzētas vietas un spēj pati izplatīties tālāk. Tiek atlīdzināts arī dūmu, sodrēju un uguns dzēšanas seku radītais kaitējums apdrošināšanas objektam, ja to cēlonis ir bijis ugunsgrēks;

5.1.2. eksplozija - tādu spēku pēkšņa izpausme, kas balstās uz gāzu vai tvaiku izplešanās tieksmi. Trauka (katla, cauruļvadu u.c.) eksplozija ir tikai tad, ja tā sienas tiek sabojātas tādā mērā, ka notiek spiediena atšķirību izlīdzināšanās starp trauka iekšieni un apkārtējo vidi;

5.1.3. zibens spēriens - tieša zibens izlāde gruntsgabalā, uz kura atrodas apdrošinātais īpašums;

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx

5.1.4. vadāma lidaparāta, tā daļu vai tā kravas uzkrišana vai trieciens.

5.2. Ūdensvada avārijas gadījumu apdrošināšana:

5.2.1. avārijas dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde no sadzīves tehnikas, kas saistīta ar ūdensapgādi, kā arī no ēkas iekšpusē iebūvētām ūdens apgādes, kanalizācijas, lietus notekūdeņu, apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas iekārtām, ugunsdrošības sistēmām un to cauruļvadiem;

5.2.2. Apdrošinātājs vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības perioda laikā atlīdzina zaudējumus par punktā 5.2.1.minētajiem šķidruma noplūdes riskiem, kas notikuši pastāvīgi apdzīvotā apdrošinātā ēkā vai dzīvoklī, ja tie radušies sala iedarbības rezultātā;

5.2.3. Apdrošinātājs vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības perioda laikā atlīdzina zaudējumus, kurus izraisījusi trešās personas darbības vai bezdarbības dēļ notikusi šķidruma vai tvaika noplūde no šo noteikumu punktā 5.2.1. uzskaitītajām iekārtām, sistēmām un to cauruļvadiem.

5.3. Dabas stihiju radīto zaudējumu apdrošināšana: Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs vienojas, ka dabas stihijas riska iestāšanās konstatēšanai tiks izmantoti apdrošināšanas vietai tuvāk esošās VSIA ‘’Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs’’ stacijas fiksētie dati.

5.3.1. vētra - meteoroloģisku apstākļu izraisīta gaisa plūsmas tieša iedarbība uz apdrošināto objektu, ja vēja brāzmas ir ne mazākas kā 18 m/s;

5.3.2. krusa - nokrišņi ledus gabaliņu veidā;

5.3.3. sniega slodze - stiprs sniegs, kad 12 stundu vai īsākā laikā nokrīt 20 cm un vairāk sniega, kā rezultātā sniega vai ledus svars snigšanas laikā, vai 5 diennakšu laikā pēc snigšanas, sagrauj vai sabojā ēkas jumta pārsegumu, konstrukcijas, notekcaurules;

5.3.4. plūdi - apdrošināšanas vietas applūšana ar ūdeni, tam pārplūstot pār dabisko ūdenstilpņu (upes, ezera, jūras) krastiem neparedzamu plūdu dēļ;

5.3.5. zemestrīce - dabiskas zemes garozas svārstības, kuru stiprums pēc Rihtera skalas ir vismaz 4 balles.

5.4. Trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radīto zaudējumu apdrošināšana:

5.4.1. zādzība ar ielaušanos – tīša prettiesiska svešas mantas paņemšana, personai ielaužoties apdrošinātajā objektā. Ielaušanās ir notikusi, ja persona izmantojusi pielāgotas atslēgas, mūķīzerus vai citas palīgierīces slēdzeņu, vai norobežojumu likvidēšanai, vai ielauzusies aizslēgtajā apdrošināšanas objektā;

5.4.2. laupīšana – uzbrukums Apdrošinājuma ņēmējam vai kādam no viņam pielīdzinātajām personām, pielietojot vardarbību vai vardarbības draudus, ar mērķi, lai iegūtu materiālu labumu;

5.4.3. vandālisms – tīša rīcība, ar nolūku bojāt vai iznīcināt apdrošināto īpašumu. Ēkas vai dzīvokļa ārpusē, pie ēkas vai žoga piestiprināto daļu zādzība ir uzskatāma par apdrošināšanas gadījumu arī tad, ja nav ielaušanās pēdu;

5.4.4. Apdrošinātājs vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības perioda laikā atlīdzina zaudējumus par 5.4.3. punktā minēto risku attiecībā uz zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies apdrošināšanas objekta apzīmēšanas vai apkrāsošanas (t. sk. grafiti) rezultātā. Izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek ierobežots ar 2 % no kopējās apdrošinājuma summas;

5.4.5. īpašuma bojāšana transportlīdzekļa uzbraukšanas rezultātā.

5.5. Stiklojuma visu risku apdrošināšana. Izdevumi par nekustamā īpašuma stiklojumam nodarītiem zaudējumiem tā saplīšanas (sasišanas) rezultātā. Nekustamā īpašuma stiklojums ir apdrošināts tikai tad, ja tas atrodas tam paredzētajā vietā saskaņā ar ēkas vai dzīvokļa projektu. Demontētas vai atvienotas daļas nav apdrošinātas.

6. pants. Papildus apdrošināšanas aizsardzības programma.

6.1. Apdrošināšanas aizsardzības 6. pantā uzskaitītais segums ir apdrošināts, ja par to ir norāde apdrošināšanas līguma drošības programmā un par to ir samaksāta apdrošināšanas prēmija. Apdrošināšanas atlīdzība katrā apdrošināšanas gadījumā un apdrošināšanas periodā kopā ir ierobežota saskaņā ar apdrošināšanas līguma drošības programmā norādītiem limitiem.

6.2. Apdrošinātājs atlīdzina Apdrošinātajam sekojošus saprātīgus, pamatotus un pierādāmus izdevumus, lai ierobežotu apdrošināšanas gadījuma rezultātā radušās sekas vai novērstu iespējamos turpmākos zaudējumus:

6.2.1. bojājuma vietas uzkopšanas izdevumi. Izdevumi par uzkopšanu, ieskaitot drupu nojaukšanu, par gruvešu un citu atlieku nogādāšanu tuvākajā izgāztuvē un izgāšanu vai iznīcināšanu. Izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek ierobežots līdz 10 % no zaudējuma summas;

6.2.2. pārvietošanas un sargāšanas izdevumi. Izdevumi, kas

radušies, ja apdrošinātā objekta atjaunošanas vai atkal iegūšanas nolūkā citas lietas jāpārvieto vai jāsargā (pārvietošanas un sargāšanas izdevumi).

Izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek ierobežots līdz 10 % no zaudējuma summas:

a) pārvietošanas izdevumi ir izmaksas iekārtu demontēšanai vai remontam, ēku daļu izlaušanai, nojaukšanai vai uzcelšanai no jauna, vai atvērumu paplašināšanai;

b) sargāšanas izdevumi ir izmaksas par apdrošinātā īpašuma sargāšanu apdrošināšanas vietā vai apsargāšanu citā teritorijā pēc tā pārvietošanas.

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx

6.2.3. iedzīves transportēšanas un uzglabāšanas izdevumi. Izdevumi par iedzīves transportēšanu un uzglabāšanu noliktavā, ja apdrošinātais, pastāvīgi apdzīvotais nekustamais īpašums, apdrošināšanas gadījuma rezultātā kļuvis neapdzīvojams un nav iespējama iedzīves uzglabāšana kādā šim mērķim piemērotā īpašuma daļā. Izmaksas tiek segtas līdz laika brīdim, kad īpašums atkal ir apdzīvojams vai ir iespējama mantu uzglabāšana kādā šim mērķim piemērotā īpašuma daļā.

6.3. Apdrošinātājs atlīdzina Apdrošinātajam sekojošus saprātīgus, pamatotus un pierādāmus izdevumus:

6.3.1. viesnīcas vai citas līdzvērtīgas dzīvojamās platības izdevumi. Izdevumi par viesnīcas vai citas līdzvērtīgas dzīvojamās platības (ēkas vai dzīvokļa) īri, ja, apdrošināšanas gadījuma rezultātā, apdrošinātais, pastāvīgi apdzīvotais īpašums, kļuvis pilnībā nepiemērots dzīvošanai (t.i. apdrošināšanas gadījuma seku likvidēšanai remonts jātaisa vismaz 40% no mājokļa kopējās platības vai kādā no sanitārajām telpām, ja tās ir vienīgās apdrošinātajā mājoklī). Papildus nosacījumi:

a) Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir izvēlēto viesnīcu vai dzīvojamo platību un tās īres maksu iepriekš rakstiski saskaņot ar Apdrošinātāju;

b) apdrošināšanas izdevumi tiek segti līdz termiņam, kas nepārsniedz vienu mēnesi pēc apdrošinātā īpašuma atjaunošanas vai arī vienu mēnesi pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, ja Apdrošinātājs izdevumus ir sedzis naudas izteiksmē, un nepārsniedzot maksimālo izdevumu segšanas periodu

- 12 mēnešus.

6.3.2. mājupceța izdevumi. Transporta izdevumi, ja Apdrošinājuma ņēmējam steidzami jāatgriežas apdrošināšanas vietā no atpūtas ceļojuma ārzemēs pirms atpūtas ceļojuma beigām. Papildus nosacījumi:

a) atpūtas ceļojums ir Apdrošinājuma ņēmēja nepārtraukta prombūtne, kas ilgst vismaz 7 dienas, bet ne vairāk kā 4 nedēļas;

b) apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā, ja mājupceļa izdevumi ir saskaņoti ar Apdrošinātāju (saņemts akcepts).

6.4. Iestājoties kādam no šajā punktā uzskaitītajiem riskiem, Apdrošinātājs atlīdzina apdrošināšanas objektam nodarītus izdevumus:

6.4.1. pārspriegums. Izdevumi par īpašumu, kas bojāts pārsprieguma rezultātā.

6.4.2. ūdens noplūde no akvārija un ūdens gultām. Izdevumi, kurus radījis no akvārija vai ūdens gultām noplūdis ūdens. Izmaksas par bojāto akvāriju, tā saturu vai ūdens gultu netiek segtas.

6.4.3. cauruțvadu nosprostojums. Izdevumi par kanalizācijas cauruļu aizsprostojuma novēršanu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

6.4.4. sadursme. Izdevumi par apdrošināšanas objektam nodarītajiem zaudējumiem, kurus izraisījusi transportlīdzekļa uzbraukšana.

6.4.5. xxxx, mastu, stabu uzkrišana. Izdevumi par apdrošināšanas objektam nodarītajiem zaudējumiem, kurus izraisījusi koku, mastu, stabu vai to daļu brīva nogāšanās gravitācijas spēku rezultātā un, kuru nav izraisījusi cilvēku darbība, uzkritušā objekta fiziska nolietošanās vai kāds ilgstošs bojāšanās process (piem. trūdēšana, pūšana, korozija).

6.4.6. applūšana. Apdrošinātājs vienu reizi apdrošināšanas līguma darbības perioda laikā, atlīdzina zaudējumu, kuru izraisījusi šķidruma vai tvaika noplūde Apdrošinājuma ņēmēja vai Apdrošinātā vieglas neuzmanības dēļ.

6.5. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam attiecībā uz nekustamo īpašumu, Apdrošinātājs atlīdzina sekojošus saprātīgus, pamatotus un pierādāmus izdevumus, kas radušies Apdrošinātajam:

6.5.1. gruntsgabala sastāvdațas. Izdevumi par apdrošināšanas gadījuma rezultātā cietušajām gruntsgabala sastāvdaļām, kas pastāvīgi un stacionāri novietotas norādītajā apdrošināšanas vietā un, ja apdrošināšanas objekts ir ēka:

a) žogs, vārti, barjera (tai skaitā uzstādītā automātika);

b) palīgceltnes no vieglajām konstrukcijām (automašīnas stāvvieta ar nojumi; nojume, atkritumu tvertņu novietne, lapene, pergola);

c) akas virszemes konstrukcijas;

d) xxxxx xxxxxx;

e) apgaismošanas ierīces;

f) pastkastīte un zvana iekārta;

g) suņu būda un voljērs;

h) masti (stabi);

i) bērnu šūpoles, spēļu laukums;

j) aizsargsienas un sadalošās sienas;

k) teritorijas segums (bruģis, asfaltbetons, betons);

l) satelīta šķīvji, radio un TV antenas;

m) video novērošanas kameras.

Žogs šī līguma izpratnē ir stacionāri ar zemi fiksēts uzskaitīto elementu kopums: stabi, pasēta, sieta un/vai paneļu (vairoga) tipa nožogojums, vārti un ar to saistītā automātika, tam stacionāri piestiprinātie apgaismojuma ķermeņi.

6.5.2. domājamās kopīpašuma dațas. Remonta izdevumi par apdrošināšanas gadījuma rezultātā cietušajām

koplietošanas telpām, kā arī par jumta konstrukcijām un segumu, atbilstoši apdrošinātā dzīvokļa domājamās daļas attiecībai pret ēkas kopējo platību, kā arī, ņemot vērā iespējamo zemapdrošināšanu.

6.5.3. dekoratīvais stiklojums. Izdevumi par mākslinieciski apstrādātu stiklojumu vai vitrāžām, ja apdrošināšanas objekts ir ēka vai dzīvoklis ar iekšējo apdari.

6.5.4. koki un gruntsgabala apstādījumi. Izdevumi par apdrošināšanas vietā augošiem kokiem un apstādījumiem, ja tie cietuši ugunsgrēka, zādzības, trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā, vai vētras laikā bojāti vai apgāzti un ir jāaizvāc vai jāiznīcina, jo nav paredzama dabīga reģenerācija. Papildus nosacījumi:

a) Apdrošinātājs sedz arī izmaksas par koku vai apstādījumu aizvietošanu ar jauniem stādījumiem;

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx

b) apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz kokiem, zariem vai apstādījumiem, kas bijuši nokaltuši, slimi, bojāti vai nolauzti pirms apdrošināšanas gadījuma.

6.5.5. elektrības gaisa pārvadi un ārējie cauruțvadi. Izdevumi par to elektrības gaisa pārvadu un ārējo cauruļvadu remontu, kas atzarojas no apdrošinātās ēkas līdz pieslēguma vietai ar maģistrālajiem vai publiskajiem tīkliem un par kuru ekspluatāciju un remontu ir atbildīgs Apdrošinātais.

6.6. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam attiecībā uz kustamo īpašumu, Apdrošinātājs atlīdzina sekojošus saprātīgus, pamatotus un pierādāmus izdevumus, kas radušies Apdrošinātajam:

6.6.1. plīts virsma. Izdevumi par plīts keramiskai virsmai nodarītajiem bojājumiem, kas radušies tai saplīstot, ar nosacījumu, ka tā ir uzstādīta un tai ir nodrošināta ekspluatācija saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

6.6.2. iedzīve palīgēkās vai palīgtelpās. Izdevumi par mājsaimniecības iedzīvei un apkures materiāliem (malka, granulas, ogles, briketes), kas radušies apdrošināšanas gadījuma rezultātā:

a) dzīvojamās ēkas gruntsgabalā esošā, slēgtā palīgēkā (saimniecības ēkā, pirtī, garāžā u.tml.);

b) ar dzīvokli tieši vai netieši saistītā norobežotā un slēgtā saimniecības telpā, kas uzskatāma kā atsevišķa, ar īpašuma tiesībām nodalīta ēkas domājamā daļa;

c) apdrošināšanas aizsardzība 6.6.2.a) un 6.6.2.b) punktos minētajās ēkās un telpās neattiecas uz īpaši vērtīgām un unikālām lietām;

6.6.3. xxxxx xxxxxxx un inventārs. Izdevumi par dārza mēbeļu, batuta un dārza inventāra (piemēram, laistīšanas inventāra zādzību no iežogotas apdrošināšanas vietas.

6.6.4. zādzība no transportlīdzekța. Izdevumi par apdrošināto mājsaimniecības iedzīvi, kura, Apdrošinātajam uz pārejošu laika periodu atrodoties apdrošināšanas vietā vai ārpus tās nozagta, uzlaužot aizslēgtu automašīnu vai aizslēgtu jumta bagāžas kasti, vai atradusies automašīnā, kura tikusi nozagta. Uzlaušanai tiek pielīdzināta viltotu atslēgu

izmantošana vai atvēršanas mērķim nepiemērotu instrumentu izmantošana. Papildus nosacījumi:

a) apdrošināšanas aizsardzība optiskajām iekārtām (piemēram, video un audio tehnika), informācijas tehnoloģijas iekārtām (piemēram, pārnēsājamā datortehnika) ir spēkā tikai tad, ja šīs mantas atrodas skatam nepieejamā automašīnas bagāžas nodalījumā;

b) apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz īpaši vērtīgām un unikālām lietām, kā arī transportlīdzekļa rezerves daļām un aksesuāriem (x.xx. riepām un diskiem).

6.6.5. vețas un apģērba zādzība. Izdevumi par veļas un apģērba zādzību, kas pēc mazgāšanas ir izlikti žāvēties iežogotā apdrošināšanas vietā, uz terases, lodžijas vai balkona.

6.6.6. velosipēdi, bērnu ratiņi vai invalīdu ratiņi. Izdevumi par velosipēdiem, bērnu ratiņiem vai invalīdu ratiņiem, kas atradušies ārpus dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai dzīvokļa un tikuši nozagti (piem. no balkona, lodžijas, pagalma, ielas vai daudzdzīvokļu ēkas kāpņu telpas), vai cietuši ceļu satiksmes negadījumā, vai, atrodoties kopā ar Apdrošināto citā nekustamajā īpašumā, cietuši uguns risku, ūdensvada avārijas vai dabas stihiju rezultātā.

6.6.7. saldēto pārtikas produktu krājumi. Izdevumi par saldēto pārtikas produktu krājumu zaudējumiem, kas radušies saldēšanai paredzētās temperatūras režīma izmaiņu dēļ, saldējamās iekārtas mehāniskas salūšanas rezultātā vai strāvas padeves pārtraukuma gadījumā. Apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz zaudējumiem, kas radušies produktu dabiskas sabojāšanās gadījumā .

6.6.8. datorprogrammatūra. Izdevumi datorprogrammatūras atjaunošanai, ja cietusi Apdrošinātā privātajā datorā uzstādītā licenzētā, rūpnieciski izgatavotā datorprogrammatūra.

6.6.9. ārējā aizsardzība. Izdevumi par Apdrošinātā iedzīvi, kas kopā ar Apdrošināto, atrodoties ārpus apdrošinātās vietas, tikusi nozagta vai nolaupīta un par Apdrošinātā iedzīvi, kas kopā ar Apdrošināto, atrodoties ārpus apdrošinātās vietas citā nekustamajā īpašumā, ne ilgāk kā 3 mēnešus, cietusi trešo personu prettiesiskas rīcības, uguns risku, ūdensvada avārijas vai dabas stihiju rezultātā. Papildus nosacījumi:

a) apdrošināšanas aizsardzība īpaši vērtīgām un unikālām lietām apdrošināšanas līguma darbības laikā tiek ierobežota ar EUR 300;

b) apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz vieglās automašīnas rezerves daļām un aksesuāriem (x.xx. riepām un diskiem).

6.6.10. mājdzīvnieki. Izdevumi par mājdzīvnieka (šķirnes kaķa vai suņa) nāvi apdrošinātā riska rezultātā, atrodoties apdrošināšanas vietā. Papildus nosacījumi:

a) iestājoties apdrošināšanas gadījumam, Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir iesniegt Apdrošinātājam sertificēta veterinārārsta slēdzienu par

mājdzīvnieka bojāejas cēloni un mājdzīvnieka identifikācijas dokumentus.

b) apdrošinātie zaudējumi ir līdzvērtīga jauna mājdzīvnieka (šķirnes suņa vai kaķa) iegādes vērtība.

7. pants. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi.

7.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā no konstatācijas brīža, paziņot Apdrošinātājam par šādiem risku paaugstinošiem apstākļiem:

a) apdrošinātajā objektā tiek uzsākta uzņēmējdarbība;

b) attiecīgā spēkā esošā līguma darbības laikā ir mainījies kāds apstāklis, par ko ir sniegta informācija sākotnējai riska novērtēšanai un slēdzot līgumu uzdoti jautājumi apdrošināšanas līgumā (pieteikumā) par apdrošināto objektu;

ERGO Insurance SE Latvijas filiāle | x000 0 000 0000 | xxxx@xxxx.xx | xxx.xxxx.xx

c) ja apdrošinātajā īpašumā ir paredzēts uzsākt ugunsbīstamus darbus (metināšana, darbi ar atklātu liesmu), ja tos neveic atbilstošas kvalifikācijas strādnieks, kā arī, ja apdrošināšanas objektā tiks veikta 20 litri vai lielāka tilpuma ugunsnedrošu šķidrumu uzglabāšana;

d) ja nekustamais īpašums netiek pastāvīgi apdzīvots;

e) ja nekustamajā īpašumā tiek sākti būvniecības darbi, kuru veikšanai nepieciešams saņemt būvatļauju, izņemot, ja spēkā ir būvniecības darbu apdrošināšanas līgums;

f) ja apdrošinātais nekustamais un/vai kustamais īpašums (iedzīve) tiek nodots lietošanā trešajām personām.

7.1.1. Ja apdrošināšanas līguma darbības laikā netiek izpildīti

7.1. punktā minētie pienākumi un ir iestājies apdrošinātais risks, apdrošināšanas atlīdzība tiek samazināta par 50%.

7.2. Apdrošināšanas līguma darbības laikā Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums ievērot saistošos, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos, valsts iestāžu izdotos vai apdrošināšanas līgumā atrunātos papildus noteikumus, proti:

7.2.1. nodrošināt ūdensvadu pienācīgu uzraudzību, lai tie būtu darba kārtībā;

7.2.2. nodrošināt apdrošinātās ēkas un tās konstrukciju atbilstošu uzturēšanu;

7.2.3. uzturēt kārtībā visas elektroinstalācijas iekārtas apdrošinātajā objektā;

7.2.4. atstājot ēku vai dzīvokli, durvis, logus un citus objekta pieeju noslēdzošus elementus aizvērt un izslēgt tā, lai bez ielaušanās vai citādas slēdzeņu un citu izveidoto ierobežojumu sabojāšanas nebūtu iespējams brīvi iekļūt objektā;

7.2.5. atstājot ēku vai dzīvokli, ieslēgt pretielaušanās un/vai ugunsdrošības signalizācijas;

7.2.6. izmantojot sildierīces (apkures katlus, elektriskos vai eļļas radiatorus, ūdens sildītājus u.tml.), jānodrošina to ekspluatācija atbilstoši ražotāja norādītajām un ugunsdrošības normām;

7.2.7. jāveic sniega tīrīšana, kas ilgākā laika posmā sakrājies

uz jumta, ja sniega segas biezums sasniedzis vismaz 20 centimetrus;

7.2.8. jānodrošina atkritumu glabāšanas vietu atbilstība drošības un ugunsdrošības prasībām.

7.3. Papildus Vispārīgo noteikumu 48. pantā noteiktajam, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ir jāpilda sekojoši pienākumi:

7.3.1. jebkurš apdrošinātā īpašuma bojājuma fakts nekavējoties, tiklīdz šāds fakts kļuvis zināms, jāreģistrē atbilstošās valsts, pašvaldību vai citās kompetentajās institūcijās:

a) par ugunsgrēku vai eksploziju – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;

b) par trešo personu prettiesisku rīcību – Valsts policijā vai pašvaldības policijā;

c) par ūdensvada avāriju – namu pārvaldē, nama apsaimniekotājam.

7.3.2. Apdrošinājuma ņēmējam jānodrošina iespēja Apdrošinātāja pārstāvim veikt bojātā īpašuma apskati, kā arī jāsniedz visa viņam zināmā informācija, kas Apdrošinātājam palīdzētu noteikt zaudējuma rašanās cēloņus, vainīgās personas un zaudējuma apmērus. Gadījumā, ja Apdrošinātājs nav veicis bojātās negadījuma vietas apskati 3 darba dienu laikā no zaudējuma pieteikuma iesniegšanas dienas, Apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības uzsākt bojātā īpašuma sakārtošanu/remontu;

7.3.3. pēc apdrošinātā riska iestāšanās nav pieļaujama apdrošinātā īpašuma pārvietošana, atjaunošana, bojājumu novēršana bez Apdrošinātāja rakstiskas atļaujas. Ir atļauts veikt tikai neatliekamos pasākumus, kas novērš tālākus zaudējumus;

7.3.4. nekavējoties, tiklīdz kā iespējams, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā, jāiesniedz Apdrošinātājam un kompetentajai policijas iestādei nozagtā apdrošinātā īpašuma saraksts;

7.3.5. ja par apdrošināšanas gadījumu ir uzsākta policijas izmeklēšana, saņemti oficiāli rīkojumi vai tiesas nolēmumi, tad Apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties par to jāziņo Apdrošinātājam rakstiski, kā arī jāinformē par tās turpmāko norisi.

8. pants. Apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtība.

8.1. Izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt Apdrošinātajam negadījuma rezultātā faktiski nodarītos zaudējumus.

8.2. Apdrošināšanas atlīdzības veidi ir:

8.2.1. saņemto pakalpojumu apmaksa;

8.2.2. naudas izmaksa (aprēķinā tiek ietverti izlietotie materiāli, tiešās darba izmaksas, nepieciešamie mehānismi un transporta izdevumi);

8.2.3. xxxxxx, iznīcinātā īpašuma aizstāšana.

8.3. Apdrošinātājam ir tiesības pēc savas izvēles noteikt apdrošināšanas atlīdzības veidu. Apdrošinātājam ir tiesības veikt aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu pa daļām, secīgi pēc padarīto darbu apjoma.

8.4. Apdrošināšanas gadījuma rezultātā nodarīto zaudējuma lielumu un/vai zaudējuma rašanās cēloni nosaka Apdrošinātājs vai tā norīkots eksperts.

8.5. Puses var vienoties par to, ka zaudējuma lielums tiek noteikts piesaistot neatkarīgu ekspertu.

8.6. Apdrošinātie zaudējumi par nekustamo īpašumu tiek aprēķināti pēc izveidotas būvniecības darbu tāmes, kurai par pamatu ir zemākās būvniecības darbu un materiālu izmaksas un/vai, ja bojā gājušais/cietušais īpašums:

8.6.1. netiek atjaunots (vai netiek uzsākti atjaunošanas/ remonta darbi), tad apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta par pamatu ņemot nekustamā īpašuma pašreizējo vērtību vai tirgus vērtību, kāda bija apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, atlīdzinot mazāko no summām;

8.6.2. tiek atjaunots un apdrošināšanas vērtība ir jaunvērtība, tad Apdrošinātais tikai tad iegūst tiesības uz atlīdzības daļu, kas pārsniedz pašreizējo vērtību vai tirgus vērtību, ja viņš trīs gadu laikā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pierāda, ka šī summa tiks izmantota, lai atjaunotu tāda paša stāvokļa, veida un tādam pašam nolūkam paredzētu nekustamo īpašumu iepriekšējā vietā. Ja no Apdrošinātā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ, tajā pašā vietā ēku nav iespējams atjaunot, tad to var celt jebkurā citā vietā Latvijas Republikas teritorijā, ja tas iepriekš ir rakstiski saskaņots ar Apdrošinātāju;

8.6.3. tiek atjaunots, bet īpašuma nolietojums pārsniedz 50

%, tad Apdrošinātājs aprēķina apdrošinātos zaudējumus pašreizējās vērtības apmērā uz apdrošināšanas gadījuma brīdi;

8.6.4. gadījumā, ja dzīvoklis ir apdrošināts tirgus vērtībā, tad apdrošinātie zaudējumi tiek aprēķināti pēc izveidotas būvniecības darbu tāmes, kurai par pamatu ir zemākās būvniecības darbu izmaksas, lai veiktu remontu nekustamajā īpašumā vai veiktu nekustamā īpašuma atjaunošanu (bojāejas gadījumā) tādā kvalitātē un apjomā, kādā nekustamais īpašums bijis tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža, vai, ja dzīvokli nav iespējams atjaunot, aizvietojot to ar līdzvērtīgu dzīvokli.

8.6.5. tirgus vērtība tiek segta vienlaicīgi pastāvot visiem turpmākajiem apstākļiem:

a) apdrošinātā objekta izmantošana apdrošināšanas gadījuma rezultātā nav iespējama vai arī ievērojami apgrūtināta;

b) apdrošinātais objekts ir tikai daļa no ēkas un tā atjaunošana pēc apdrošināšanas gadījuma ir atkarīga no citu ēkas daļu īpašnieku lēmumiem par ēkas atjaunošanu;

c) ņemot vērā īpašuma attiecības, citu ēkas daļu īpašnieku spēju un vēlēšanos atjaunot savu īpašumu un loģisku atjaunošanas darbu secību, apdrošināšanas objektu nav iespējams atjaunot viena gada laikā.

8.7. Apdrošinātie zaudējumi par kustamo īpašumu (mājsaimniecības iedzīvi) tiek aprēķināti kā līdzvērtīga

priekšmeta iegādes vai remonta izdevumi. Mājsaimniecības iedzīvei, kuras iegādes vecums uz apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdi pārsniedz 10 gadus, apdrošinātie zaudējumi tiek aprēķināti 50% apmērā no tās jaunvērtības.

8.8. Apdrošinātie zaudējumi par īpaši vērtīgām un unikālām lietām, gadījumos, kad nevar uzrādīt iegādi apliecinošu dokumentu vai sertificēta eksperta atzinumu, par vienu vienību tiek noteikti kā līdzvērtīgas lietas vērtība, bet ne vairāk kā 1500 EUR.

8.9. Apdrošinātie zaudējumi par pērlēm, izstrādājumiem no dārgmetāliem, dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem, kas neatrodas seifā, katrā apdrošināšanas gadījumā ir ierobežoti ar 1500 EUR.

8.10. Aprēķinot apdrošinātos zaudējumus, tiek ņemti vērā virsapdrošināšanas un zemapdrošināšanas nosacījumi. Attiecībā uz nekustamo īpašumu Apdrošinātājs zemapdrošināšanas nosacījumu var nepiemērot gadījumā, ja apdrošināšanas objekta apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību ne vairāk kā 10%.

8.11. No apdrošināšanas atlīdzības tiek ieturēts:

8.11.1. apdrošināšanas līgumā norādītais pašrisks;

8.11.2. nesamaksātā apdrošināšanas prēmijas daļa par visu polisē norādīto apdrošināšanas periodu;

8.11.3. apdrošināšanas objekta vai tā daļu tālākai izmantošanai derīgo atlieku vērtību, ja Apdrošinātājs pieņem lēmumu tās nepārņemt.

8.11.4. pievienotās vērtības nodoklis, ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir persona, kas reģistrēta kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs.

8.12. Apdrošināto izdevumu un apdrošināšanas atlīdzības kopsumma nevar pārsniegt apdrošinājuma summu.

9. pants. Atkalatgūtais īpašums.

9.1. Ja tiek noskaidrota nozagtā vai nolaupītā īpašuma atrašanās vieta, tad Apdrošinājuma ņēmējam 3 darba dienu laikā, kopš šis fakts kļuvis zināms, rakstiski par to jāpaziņo Apdrošinātājam.

9.2. Ja Apdrošinājuma ņēmējs atgūst nozagto vai nolaupīto īpašumu pēc tam, kad par šo īpašumu ir samaksāta pilna apdrošināšanas atlīdzība, Apdrošinājuma ņēmējs atlīdzību atmaksā atpakaļ vai nodod atkalatgūto īpašumu Apdrošinātājam, iepriekš savstarpēji abām pusēm vienojoties.

9.3. Ja Apdrošinājuma ņēmējs ir atguvis nozagto vai nolaupīto īpašumu pēc tam, kad par šo īpašumu ir samaksāta Apdrošināšanas atlīdzība, kura atbilstoši noteikumiem ir zemāka par apdrošināšanas vērtību, tad Apdrošinājuma ņēmējs šo īpašumu var paturēt, samaksājot atpakaļ Apdrošināšanas atlīdzību.

9.4. Ja Apdrošinājuma ņēmējs atgūto īpašumu nodevis Apdrošinātāja rīcībā, tad viņam ir jānodod Apdrošinātājam valdījuma, īpašuma un visas pārējās tiesības, kuras viņam pieder attiecībā uz šo īpašumu.

10. pants. Sevišķie izņēmumi īpašuma apdrošināšanā.

10.1. Apdrošināšanas aizsardzība nav spēkā un apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta, ja zaudējums nodarīts sekojošam nekustamajam īpašumam, ja apdrošināšanas līgumā nav minēts savādāk:

10.1.1. ēkām vai dzīvokļiem, kas netiek pastāvīgi apdzīvoti;

10.1.2. ēkas ārpusē esošiem priekšmetiem un/vai apkārtnes elementiem, kas nav ar ēku stacionāri un cieši saistīti (baseiniem, teritorijas segumam, žogam, apgaismes ķermeņiem, antenām, reklāmas izkārtnēm u.tml.), kā arī gadījumos, ja apdrošinātais objekts netiek pastāvīgi apdzīvots;

10.1.3. ar dzīvokli tieši vai netieši saistītai saimniecības telpai vai autostāvvietai, kas uzskatāma kā atsevišķa ēkas domājamā daļa;

10.1.4. ārējiem cauruļvadiem, elektrolīnijām, kabeļiem un citām komunikācijām, kas atzarojas no apdrošinātā nekustamā īpašuma;

10.1.5. pagaidu un/vai patvaļīgi uzceltai ēkai (bez apstiprināta projekta un būvatļaujas);

10.1.6. ēkām vai būvēm celtniecības un/vai rekonstrukcijas stadijā un tajās esošajiem dzīvokļiem;

10.1.7. ēkām, būvēm vai dzīvokļiem, ja tie nav gatavi ekspluatācijai (gatavs ekspluatācijai nozīmē, ka ir pabeigta ēkas vai dzīvokļa konstruktīvo elementu izbūve un visu cauruļvadu, elektroinstalācijas, apkures sistēmas montāža, un vismaz viena istaba ir gatava dzīvošanai);

10.1.8. ēkām, būvēm, dzīvokļiem, kas nav nodoti ekspluatācijā (nodots ekspluatācijā nozīmē, ka ir izdots būvvaldes vai, saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, citas institūcijas rakstisks apstiprinājums par ēkas vai dzīvokļa atbilstību ekspluatācijai);

10.1.9. avārijas stāvoklī esošām ēkām un tajās esošajiem dzīvokļiem;

10.1.10. jebkura veida siltumnīcām, lecektīm;

10.1.11. mākslinieciski apstrādātam stiklojumam, vitrāžām;

10.2. Apdrošināšanas aizsardzība nav spēkā un apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta, ja zaudējums nodarīts sekojošam kustamajam īpašumam (iedzīvei), ja apdrošināšanas līgumā nav minēts savādāk:

10.2.1. kas atrodas būvniecības stadijā esošās ēkās vai arī būvēt nepabeigtās ēkās;

10.2.2. kas atrodas avārijas stāvoklī esošās ēkās vai dzīvokļos;

10.2.3. kas atrodas ēkās vai dzīvokļos, kas netiek pastāvīgi apdzīvoti;

10.2.4. dažādiem motorizētiem transporta līdzekļiem (mopēdiem, sniega un ūdens motocikliem, kvadracikliem, buru laivām utt.), to piekabēm, rezerves daļām un aksesuāriem (izņemot vieglās automašīnas riepām un/vai diskiem);

10.2.5. lauksaimniecības tehnikai, tās rezerves daļām un piederumiem;

10.2.6. kokiem, apstādījumiem, dzīvniekiem un mājdzīvniekiem;

10.2.7. datiem, datu bāzēm, licencēm un informācijas nesējiem (disketes, diski, USB atmiņu kartes u.c.), datoru programmnodrošinājumam, izņemot operētājsistēmas, kas ietilpst datora pamata komplektācijā;

10.2.8. lauksaimniecības produkcijai un krājumiem;

10.2.9. pārtikas precēm, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem;

10.2.10. medikamentiem, psihotropām vielām;

10.2.11. pastmarku, kolekciju monētu, medaļu un citām kolekcijām;

10.2.12. skaidrai naudai un maksājumu kartēs esošai naudai, banku kartēm, vērtspapīriem, dokumentiem;

10.2.13. izstrādājumiem no dārgmetāliem, dārgakmeņiem un pusdārgakmeņiem, pērlēm, dabīgās kažokādas apģērbiem, priekšmetiem ar māksliniecisku vērtību, antikvārām lietām, ieročiem, munīcijai;

10.2.14. kustamajam īpašumam, kas tiek izmantots nekustamā īpašuma apsaimniekošanā un/vai tiek izmantots ienākumu gūšanai (būvmateriāli, darba piederumi, iekārtas, izejvielas, saražota gatavā produkcija, tālākai pārdošanai paredzētas preces);

10.3. Sekojoši zaudējumu rašanās gadījumi netiek atzīti par apdrošināšanas gadījumiem, ja riska iestāšanos un/vai zaudējumu rašanos, vai Apdrošinājuma ņēmēja darbību vai bezdarbību, pirms vai pēc riska iestāšanās raksturo sekojoši faktiskie apstākļi un, ja apdrošināšanas līgumā nav minēts savādāk:

10.3.1. apdrošināšanas objekta, tā daļu vai aprīkojuma konstrukcijas kļūdas, sagatavošanas trūkuma, izgatavošanas materiāla vai vielas neatbilstība, nepilnīga vai nepareiza apdrošināšanas objekta uzturēšana vai lietošana;

10.3.2. ēkas un/vai grunts nosēšanās vai noslīdēšana, plaisāšana, puve, pūšana, pelējums, rūsa, korozija, putekļi, pilēšana vai sūkšanās, piepes, smakas izdalīšanās, sēnīšu vai baktēriju iedarbība un citi tamlīdzīgi ilgtermiņa pakāpeniski procesi;

10.3.3. lietus, krusas, sniega vai citu nokrišņu iekļūšana apdrošinātajā ēkā vai dzīvoklī, izņemot gadījumus, kad tā notikusi apdrošināšanas gadījuma rezultātā;

10.3.4. ūdensvada, ārējā cauruļvada, kanalizācijas vai apkures sistēmas atjaunošanas izdevumus, ja to bojāšanā ir vainojams nolietojums, aizsērējums, rūsa;

10.3.5. pilsētas vai cita publiskā ūdens, kanalizācijas vai apkures komunikāciju bojājums vai aizsprostojums ārpus ēkas;

10.3.6. kanalizācijas tīrīšanas izdevumus;

10.3.7. sala izraisītus ūdensvadu, kanalizācijas vai apkures sistēmas bojājumus ēkās un dzīvokļos, kas netiek pastāvīgi apdzīvoti;

10.3.8. sniega slodzes izraisītus bojājumus ēkām un dzīvokļiem, kuri netiek pastāvīgi apdzīvoti;

10.3.9. gruntsūdens līmeņa celšanās, ūdens kondensāta uzkrāšanās;

10.3.10. kanalizācijas, ūdens savākšanas sistēmu un jumta

notekcauruļu pārplūšana nokrišņu laikā;

10.3.11. nenostiprinātu un/vai ūdenscaurlaidīgu jumta segumu radīti zaudējumi vai bojājumi;

10.3.12. zaudējumus, kas radušies plūdu vai palu dēļ, kas apdrošinātajā vietā bija paredzami. Par paredzamiem plūdi tiek uzskatīti tādā gadījumā, ja pēdējo 5 gadu laikā apdrošinātais īpašums ir ticis appludināts;

10.3.13. vētras radīti plūdi, kā arī plūdi, kurus izraisījis dambja, mola, aizsprosta vai citas mākslīgi veidotas būves, iekārtas pārrāvums;

10.3.14. zaudējumus, ja stiklojuma virsmas vai malas ir saskrambātas, sašvīkātas vai vairāku rūšu izolācijas stiklojuma šķērsu ielikas iekšpusē ir apsūbējušas (appelējušas) vai zaudējušas spožumu;

10.3.15. karšana vai gruzdēšana, ja tā nav radusies kā sekas ugunsgrēkam;

10.3.16. xxxxxxx, ja tā ir notikusi tai paredzētā vietā un nav izplatījusies tālāk;

10.3.17. elektrisko iekārtu bojājumi, kuri rodas elektriskās strāvas iedarbībā ar dzirksteļošanu vai bez tās (piemēram, no izolācijas nepilnībām, kā īssavienojums, īssavienojums tinumos vai caur korpusu, īsslēgums ar zemi, nepietiekams kontakts, mēriekārtu, regulēšanas vai drošības ierīču nefunkcionēšana);

10.3.18. elektrisko ierīču bojājumi netieša zibens spēriena rezultātā, ja apdrošinātais objekts netiek pastāvīgi apdzīvots;

10.3.19. ugunsgrēks, kura izcelšanās iemesls apdrošināšanas vietā ir atkritumu glabāšanas vietas neatbilstība drošības un ugunsdrošības prasībām;

10.3.20. ugunsgrēks, kura izcelšanās iemesls apdrošināšanas vietā ir nenodrošināta regulāra atkritumu izvešana un/ vai vispārējas tīrības neievērošana;

10.3.21. Apdrošinātājs neatlīdzina zaudējumus un/vai samazina atlīdzību gadījumos, kad netiek izpildīti 7. pantā minētie pienākumi.

III nodața. ĪRES IEŅĒMUMU APDROŠINĀŠANA

11. pants. Īres ieņēmumu apdrošināšanas noteikumi.

Īres ieņēmumu apdrošināšana paredz apdrošināšanas aizsardzības segumu, ja par to ir vienošanās apdrošināšanas līgumā. Apdrošināšanas atlīdzība katrā apdrošināšanas gadījumā un apdrošināšanas periodā kopā ir ierobežota saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.

12.pants. Apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma summa.

12.1. Apdrošināšanas objekts ir īpašnieka pamatotie un pierādāmie īres ieņēmumi saskaņā ar noslēgto īres līgumu.

12.2. Apdrošinājuma summa tiek aprēķināta kā gada īres ieņēmumi, pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja sniegto informāciju.

13.pants. Apdrošinātie riski.

13.1. Apdrošinātājs atlīdzina neiegūtos īres ieņēmumus, kas

rodas, ja apdrošinātajā īpašumā iestājas apdrošināšanas gadījums par kuru ir paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.

14.pants. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi.

14.1. Apdrošināšanas līguma darbības laikā, Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums periodiski apsekot izīrētās telpas un nodrošināt to ekspluatāciju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

14.2. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, papildus šo noteikumu 7.3. pantā noteiktajam, Apdrošinājuma ņēmējam ir jāiesniedz Apdrošinātājam telpu īres līgumu, kas bija spēkā uz apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdi.

15.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas periods un apmērs.

15.1. Apdrošinātājs atlīdzina neiegūtos īres ieņēmumus no apdrošināšanas gadījuma iestāšanās datuma līdz datumam, kad ēka vai dzīvoklis ir atjaunots (zaudējumu atlīdzināšanas periods), bet ne ilgāk kā vienu gadu.

15.2. Apdrošinātie zaudējumi tiek aprēķināti:

15.2.1. saskaņā ar Apdrošinātā iesniegto īres līgumu un ieņēmumus apliecinošiem dokumentiem;

15.2.2. ja Apdrošinātais nevar uzrādīt ieņēmumus apliecinošus dokumentus, tad atlīdzināmie zaudējumi tiek aprēķināti pamatojoties uz īres tirgus vidējiem rādītājiem par līdzvērtīga veida un kvalitātes ēkas vai dzīvokļa īri zaudējumu atlīdzināšanas perioda laikā;

15.3. Pašriska apmērs ir norādīts apdrošināšanas līgumā un tiek izteikts dienās. Apdrošinātājs neatlīdzina neiegūtos īres ieņēmumus, kas radušies pašriska periodā.

15.4. Apdrošinātājs ir tiesīgs apdrošināšanas atlīdzību izmaksāt pa daļām.

16. pants. Sevišķie izņēmumi īres ieņēmumu apdrošināšanā.

16.1. Netiek segti īres ieņēmumi, ja telpas pirms apdrošināšanas gadījuma nav bijušas izīrētas.

16.2. Netiek segts īres ieņēmumu zuduma palielinājums, kas izveidojies pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ja:

16.2.1. notikuši ārkārtēji un neparedzami gadījumi (nepārvarama vara, īpašnieka, tā pilnvarotās personas nāve u.tml.);

16.2.2. valsts institūciju noteikti rekonstrukcijas vai citi noteikti darbības ierobežojumi;

16.2.3. Apdrošinātā rīcībā nav pietiekamu līdzekļu (piemēram, pašriska segšanai, mēbeļu iegādei, nolietojuma vai zemapdrošināšanas gadījumā).

IV nodața. BŪVNIECĪBAS DARBU APDROŠINĀŠANA

17. pants. Būvniecības darbu apdrošināšanas noteikumi.

Būvniecības darbu apdrošināšana paredz apdrošināšanas aizsardzības segumu, ja par to ir vienošanās apdrošināšanas līgumā.

18.pants. Apdrošināšanas objekts un apdrošinājuma summa.

18.1. Apdrošināšanas objekts ir ēkas vai dzīvokļa būvniecības darbi, kuru veikšanai nepieciešams saņemt būvatļauju atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un apdrošinātais objekts netiek izmantots uzņēmējdarbības veikšanai.

18.2. Apdrošināti ir būvniecības darbi un būvmateriāli, kā arī objekts, kurā darbi tiek veikti.

18.3. Apdrošinājuma summa tiek noteikta:

18.3.1. jaunbūvei - kā ēkas vai dzīvokļa jaunvērtība pēc būvniecības darbu pabeigšanas;

18.3.2. rekonstruējamam objektam - kā ēkas vai dzīvokļa jaunvērtība vai pašreizējā vērtība atbilstoši 4.2. panta nosacījumiem;

18.4. Apdrošinājuma ņēmējs ir atbildīgs par norādītās apdrošinājuma summas atbilstību apdrošināšanas objekta vērtībai.

18.5. Ja apdrošināšanas objekta vērtība tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās atšķiras no apdrošināšanas polisē norādītās apdrošinājuma summas par vairāk kā 10%, Apdrošinātājs piemēro noteikumus par zemapdrošināšanu vai virsapdrošināšanu.

19. pants. Papildus apdrošināšanas aizsardzības programma.

19.1. Saskaņā ar drošības programmā norādīto var tikt apdrošināti:

19.1.1. būvmateriāli (x.xx. apdares materiāli), kas paredzēti apdrošināšanas objekta būvniecībai. Papildus nosacījumi:

a) ja apdrošināšanas objekts ir ēkas būvniecības darbi, tad attiecībā uz trešās personas prettiesiskas rīcības risku apdrošināti ir tikai tādi būvmateriāli, kas atrodas slēgtā, apsargātā ēkā vai iežogotā un apsargātā apdrošināšanas vietā (gruntsgabalā);

b) ja apdrošināšanas objekts ir dzīvokļa būvniecības darbi, tad attiecībā uz trešās personas prettiesiskas rīcības risku apdrošināts ir tikai tādi būvmateriāli, kas atrodas slēgtā un apsargātā apdrošinātajā dzīvoklī;

19.1.2. celtniecības palīgbūves un palīgmateriāli (piemēram, celtniecības sastatnes, trepes u.tml.), kas pieder Apdrošinātajam vai arī Apdrošinātais, saskaņā ar noslēgtu līgumu, ir uzņēmies par tiem atbildību. Papildus nosacījumi:

a) ja apdrošināšanas objekts ir ēkas būvniecības darbi, tad apdrošinātas ir tikai tādas celtniecības palīgbūves un palīgmateriāli, kas atrodas slēgtā, apsargātā ēkā vai iežogotā un apsargātā apdrošināšanas vietā (gruntsgabalā);

b) ja apdrošināšanas objekts ir dzīvokļa būvniecības darbi, tad apdrošināts ir tikai tāds īpašums, kas atrodas slēgtā un apsargātā apdrošinātajā dzīvoklī;

19.1.3. darbarīki un instrumenti, kas pieder Apdrošinātajam. Papildus nosacījumi :

a) ja apdrošināšanas objekts ir ēkas vai dzīvokļa būvniecības darbi, tad apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā slēgtā, apsargātā ēkā.

b) ja darbarīki un instrumenti atrodas slēgtā celtniecības palīgbūvē, tad tie ir apdrošināti pie nosacījuma, ka arī gruntsgabals ir slēgts un iežogots.

19.2. Apsargāts objekts noslēgtā līguma izpratnē ir Apdrošinājuma ņēmēja nodrošināts pasākumu kopums, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apdrošinātā objekta apdraudējumus. Apsardzes funkcijas var pildīt Apdrošinājuma ņēmējs, cita algota persona un/ vai videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā un apdrošinātā objekta apdraudējuma gadījumā tiek veiktas tā novēršanai nepieciešamās darbības.

20. pants. Apdrošinātie riski.

Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumus vai bojājumus būvniecības darbiem, saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.

21. pants. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi.

21.1. Apdrošināšanas līguma darbības laikā Apdrošinājuma ņēmējam ir pienākums ievērot saistošos, Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos, valsts iestāžu izdotos vai apdrošināšanas līgumā atrunātos papildus noteikumus, proti:

21.1.1. rakstiski informēt Apdrošinātāju, ja būvniecība tiek pārtraukta ilgāk kā vienu mēnesi;

21.1.2. pieprasīt palielināt apdrošinājuma summu jebkuru apdrošināto būvniecības darbu izmaksu vai materiālu cenu palielināšanas gadījumā.

21.1.3. veicot būvniecības darbus, periodiski, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī, jāveic objekta fotografēšana (ne mazāk kā divi foto uzņēmumi, kas raksturo ēkas fasādi(es), un ne mazāk kā viens foto uzņēmums par katru telpu, kas raksturo telpas kopskatu), tādejādi fiksējot būvniecības gaitu un izmantotos materiālus;

21.1.4. būvniecības projekts, skices, fotoattēli, būvniecības materiālu iegādi apliecinošie dokumenti un cita saistītā būvniecības dokumentācija jāglabā drošā vietā vai nošķirti, kas garantētu, ka iestājoties apdrošināšanas gadījumam, dokumenti netiek iznīcināti vienlaicīgi.

21.1.5. iestājoties apdrošināšanas gadījumam, jāiesniedz Apdrošinātājam būvniecības projektu, skices, fotoattēlus, būvniecības materiālu iegādi apliecinošos dokumentus un citu Apdrošinātāja pieprasīto būvniecības dokumentāciju.

22. pants. Atlīdzināmie zaudējumi un atlīdzināšanas apmērs.

22.1. Apdrošināšanas atlīdzība tiek segta saskaņā ar šo noteikumu 8. pantu un drošības programmu. Apdrošināšanas atlīdzība katrā apdrošināšanas gadījumā un apdrošināšanas periodā kopā ir ierobežota saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.

23. pants. Sevišķie izņēmumi būvniecības darbu apdrošināšanā.

23.1. Apdrošināšanas objekts nav un apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta par sekojošiem zaudējumiem, ja vien apdrošināšanas līgumā nav minēts savādāk:

23.1.1. jebkāda veida vai rakstura netieši zaudējumi (piemēram, soda nauda, zaudējums, kas radies kavējuma vai tehnikas nefunkcionēšanas rezultātā);

23.1.2. zaudējums, kas radies projektēšanas kļūdu dēļ;

23.1.3. apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz gadījumiem, kad apdrošinātajam objektam ir veikti jebkādi nesaskaņoti pārveidojumi, papildinājumi un/vai uzlabojumi, vai atkāpes no projekta, kas ir notikuši tiešā cēloņsakarībā ar notikušo apdrošināšanas gadījumu, vai arī tiek veikta nesankcionēta būvniecība;

23.1.4. daļu nomaiņas, remontdarbu vai labošanas izdevumiem, ja tādi radušies nekvalitatīvu materiālu vai neatbilstoši izpildītu darbu dēļ. Apdrošināšanas aizsardzība attiecas uz zaudējumiem vai bojājumiem, kas tiek nodarīti kvalitatīviem objektiem šādu nekvalitatīvu materiālu vai darbu rezultātā;

23.1.5. būvlaukuma aprīkojumam, iekārtām un būvniecības tehnikai nodarītajiem zaudējumiem;

23.1.6. ar būvniecības darbiem saistītiem dokumentiem, rasējumiem, aktiem, izziņām nodarītiem zaudējumiem vai bojājumiem;

23.1.7. zādzības ar ielaušanos rezultātā, ja apdrošinātais objekts nav bijis apsargāts;

23.1.8. insektu, tārpu, grauzēju, putnu un savvaļas dzīvnieku iedarbības dēļ radītos zaudējumus vai bojājumus;

23.1.9. papildus izdevumi par virsstundu darbu, nakts darbu, darbu valsts svētku dienās, x.xx. neparedzētu steidzamu materiālu piegādes;

23.1.10. netiek atlīdzinātas jebkādas bojāto objektu izmaiņu, papildinājumu vai uzlabojumu izmaksas;

23.1.11. putekļu, sodrēju, kvēpu, izmaiņu gaisa temperatūrā vai mitrumā, izžūšanas vai izkalšanas, iztvaikošanas vai izgarošanas, sarukšanas vai izstiepšanās, korozijas, oksidēšanās, zemes virsmas nosēšanās vai kustības, un citu ilgstošu procesu rezultātā radītos zaudējumus vai bojājumus.

V nodața. FIZISKO PERSONU PRIVĀTĀS CIVILTIESISKĀS ATBILDĪBAS APDROŠINĀŠANA

24. pants. Fizisko personu privātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas terminu skaidrojumi.

Apdrošinātais – apdrošināšanas līgumā norādītā fiziskā persona, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta.

Līdzapdrošinātais – persona, kuras civiltiesiskā atbildība noslēgta līguma ietvaros arī ir apdrošināta.

Apdrošināšanas līguma puses (puses) – Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātājs.

Apdrošināšanas objekts – Apdrošinātā civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem, kas līguma darbības laikā radīti trešajai personai.

Apdrošināšanas atlīdzība – atbilstoši apdrošināšanas līgumam par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbildības limita ietvaros.

Apdrošināšanas gadījums - notikums, kura rezultātā trešai personai radies zaudējums, par kuru saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas tiesību aktiem ir paredzēta civiltiesiskā atbildība un ir paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Apdrošināšanas teritorija – Latvijas Republika, ja apdrošināšanas līgumā nav norādīts citādi.

Jurisdikcija – tiesu un pārvaldības institūciju kompetence izskatīt un izlemt tiesisku strīdu (civillietas).

Atbildības limits – apdrošināšanas līgumā norādītā naudas summa, kuras robežās Apdrošinātājs atlīdzina zaudējumu. Līgumā var tikt norādīts atbildības limits vienam apdrošināšanas gadījumam un kopējais atbildības limits par visiem apdrošināšanas gadījumiem līguma darbības laikā. Atlīdzības pieteikums – Apdrošinātā rakstisks pieteikums izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību.

Būvētājs – fiziskā persona, zemes vai būves īpašnieks būvniecības likuma izpratnē, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām pats organizē būvdarbus, piedalās tajos.

Trešā persona – jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto un Līdzapdrošināto.

Trešā persona būvniecībā – jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot Apdrošinājuma ņēmēju, Apdrošināto vai personu, kas veic būvdarbus Apdrošinātā labā, Apdrošinātāju un pārējos būvniecības dalībniekus (zemes īpašnieks, būves īpašnieks, būvprojekta izstrādātājs, būvdarbu veicējs, būvuzraugs, būveksperts).

Zaudējums – trešās personas dzīvībai vai veselībai nodarīts kaitējums, mantai nodarīts zaudējums, finansiāls zaudējums, kas tieši izriet no trešās personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim nodarīta kaitējuma vai mantai nodarīta zaudējuma, kā arī izdevumi prasības nokārtošanai, piemēram, ekspertīžu vai juridiskie izdevumi. Ja vien polisē nav norādīts citādi, Apdrošinātājs sedz tikai tiešu zaudējumu.

25. pants. Apdrošināšanas aizsardzības apjoms.

25.1. Apdrošināta ir Apdrošinātā civiltiesiskā atbildība par tā darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem tiešajiem zaudējumiem trešajai personai.

25.2. Apdrošinātāja atlīdzināšanas pienākums aptver civiltiesiskās atbildības jautājuma pārbaudi, zaudējuma atlīdzināšanu, kā arī aizstāvību pret nepamatotām prasībām.

25.3. Prasības izmeklēšanas, ekspertīžu, juridiskās palīdzības, kā arī Apdrošinātā tiesvedības izdevumi (tai skaitā ar aizstāvības pret nepamatotām prasībām saistītie izdevumi) tiek segti viena apdrošināšanas gadījuma limita ietvaros, ja šie izdevumi iepriekš rakstiski saskaņoti ar Apdrošinātāju. Šādiem izdevumiem netiek piemērots pašrisks.

25.4. Apdrošināšanas teritorija

Ja apdrošināšanas līgumā nav norādīts citādi, apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā Latvijas Republikas teritorijā un prasības izskatīšanai tiek piemēroti Latvijas Republikas tiesību akti.

Ja polisē ir norādīta cita apdrošināšanas līguma darbības teritorija, tā sakrīt ar teritoriju, kuras jurisdikcijā var tikt izskatīts strīds. Prasības izskatīšanai var tikt piemēroti apdrošināšanas polisē norādītas valsts, kurā atbilstoši apdrošināšanas līguma noteikumiem iestājies apdrošināšanas gadījums, tiesību akti.

26. pants. Apdrošinātais un Līdzapdrošinātie.

26.1. Apdrošinātais ir apdrošināšanas līgumā norādītā fiziskā persona, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta.

26.2. Noslēgtā līguma ietvaros bez papildus prēmijas un bez speciālas norādes apdrošināšanas polisē ir līdzapdrošināta šādu personu civiltiesiskā atbildība:

26.2.1. Apdrošinātā laulātais vai persona, ar kuru Apdrošinātais dzīvo nedalītā saimniecībā;

26.2.2. viņu bērni, ja uz tiem attiecās visi zemākminētie nosacījumi:

• dzīvo nedalītā saimniecībā ar Apdrošināto;

• nav stājušies laulībā;

• pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas mācās valsts atzītā skolā vai augstskolā un negūst pastāvīgus ienākumus no algota darba;

• nav sasnieguši 25 gadu vecumu.

27. pants. Apdrošināšanas segums.

27.1. Fiziskās personas vispārīgā atbildība

Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību gadījumos, kad ir iestājusies Apdrošinātā atbildība par trešajai personai radītajiem zaudējumiem, tai skaitā gadījumos, kas saistīti ar:

27.1.1. ģimeni un nedalītu saimniecību (piemēram, atbildība par nepilngadīgajiem, svešu bērnu īslaicīga uzraudzība);

27.1.2. personu neregulāru nodarbināšanu savā saimniecībā (piemēram, dzīvokļa/privātmājas uzkopējs, bērna aukle). Nodarbinātās personas netiek uzskatītas par trešajām personām šī līguma izpratnē.

27.1.3. polisē norādīto nekustamo īpašumu – dzīvokli, privātmāju, vasarnīcu (ieskaitot klātpiederošos dārzus, mazdārziņus un garāžas, bet izņemot ūdeņus, mežus utml.), ja tas/tie tiek izmantots tikai un vienīgi Apdrošinātā privātiem mērķiem. Ja Apdrošinātais šajā punktā norādīto nekustamo īpašumu izīrē citām fiziskām personām – īrniekiem - tad viņu atbildība šī punkta izpratnē ir līdzapdrošināta tikai attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies tiešā saistībā ar polisē norādīto nekustamo īpašumu. Apdrošinātā un līdzapdrošināto savstarpējās prasības nav apdrošinātas;

27.1.4. braukšanu ar velosipēdu (arī piedalīšanās ceļu satiksmē, sacensībās bez nolūka gūt ienākumus) vai

nodarbošanos ar citu aktīvo atpūtu;

27.1.5. nodarbošanos brīvajā laikā ar sportu (bez nolūka gūt ienākumus);

27.1.6. tādas tehnikas vai transportlīdzekļa valdījumu vai vadīšanu, kas Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nav reģistrējami, kuru īpašniekiem vai tiesīgajiem lietotājiem nav noteikta civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai vai kuri nav paredzēti, netiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai vai lietošanai ceļu satiksmē;

27.1.7. izkāpšanu vai iekāpšanu sauszemes transportlīdzeklī, tai skaitā nodarot zaudējumu ar sauszemes transportlīdzekļa durvīm gadījumos, kad zaudējuma atlīdzība nav paredzēta atbilstoši sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma regulējumam.

27.2. Dzīvnieki

Apdrošināta ir Apdrošinātā civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem, ko nodara pieradināti mājdzīvnieki un mājputni (izņemot lauksaimniecības), par kuriem Apdrošinātais ir atbildīgs. Šis seguma paplašinājums attiecas arī uz zaudējumu, ko izraisa šāda Apdrošinātajam piederoša mājdzīvnieka vai mājputna slimība.

27.3. Bojājumi īrētām ēkām, telpām

Apdrošināta ir Apdrošinātā civiltiesiskā atbildība par privātiem mērķiem īrētām ēkām, telpām nodarītiem bojājumiem.

Speciālie izņēmumi attiecībā uz bojājumiem īrētām ēkām, telpām.

Nav apdrošināti bojājumi, kas nodarīti:

a) kustamajam īpašumam;

b) apkures, ūdens sildīšanas, kā arī gāzes- un elektroierīcēm un iekārtām;

c) ikdienā radītie bojājumi, tajā skaitā grīdu, sienu un griestu apdarei, ja vien tiek saglabātas funkcionālās lietošanas īpašības.

27.4. Atbildība kā būvētājam atbilstoši MK noteikumiem Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”

Šis segums ir spēkā, ja par to ir atbilstošs ieraksts apdrošināšanas līgumā.

Apdrošināta ir Apdrošinātā civiltiesiskā atbildība kā būvētājam par zaudējumiem, kas radušies Apdrošinātajam veicot būvdarbus, un atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu būvniecībā.

Būvētāja atbildības speciālie izņēmumi.

Apdrošināšanas aizsardzība neattiecas uz prasībām:

a) par zaudējumiem, kas tiek izraisīti, veicot būvniecību bez darbību saskaņošanas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

b) par zaudējumiem, kas radušies, pārkāpjot būvniecības tehniskos normatīvus un standartus.

28.pants. Pienākumi līguma darbības laikā.

28.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir samaksāt apdrošināšanas prēmiju līdz apdrošināšanas līgumā norādītajam datumam. Strīdus gadījumā izšķiroša nozīme ir datumam, kurā Apdrošinātājs prēmiju saņem.

28.2. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir 15 dienu laikā rakstiski ziņot Apdrošinātājam par izmaiņām pieteikumā sniegtajā informācijā. Ja izmaiņu rezultātā ir palielinājies risks, Apdrošinātājs ir tiesīgs piedāvāt Apdrošinājuma ņēmējam grozīt apdrošināšanas līguma noteikumus, aprēķināt un pieprasīt papildus apdrošināšanas prēmiju.

28.3. Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā pienākums ir informēt Apdrošinātāju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumiem, kas noslēgti arī citās apdrošināšanas sabiedrībās.

29. pants. Pienākumi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.

29.1. Par katru gadījumu, kura rezultātā varētu tikt izvirzīta prasība par zaudējuma atlīdzināšanu, Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, taču ne vēlāk kā 7 darba dienu laikā, rakstiski jāpaziņo Apdrošinātājam.

29.2. Par katru pret viņu vērsto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību, kas izvirzītas par trešai personai nodarīto zaudējumu, Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis iespējams, taču ne vēlāk kā 7 darba dienu laikā, rakstiski jāpaziņo Apdrošinātājam pat tad, ja par negadījuma faktu jau paziņots.

29.3. Apdrošinātā vai Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir nekavējoties, taču ne vēlāk kā 7 darba dienu laikā, rakstiski informēt cietušo trešo personu par nepieciešamību vērsties pie Apdrošinātāja zaudējuma novērtēšanai, vienlaicīgi rakstiski informējot Apdrošinātāju par šī pienākuma izpildi.

29.4. Apdrošinātā vai Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir veikt visus iespējamos pasākumus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai un zaudējuma samazināšanai. Veicot iepriekš minētos pasākumus, jāizpilda visi iespējamie Apdrošinātāja norādījumi, kā arī nekavējoties jāiesniedz Apdrošinātājam visi pieprasītie dokumenti.

29.5. Ja par apdrošināšanas gadījumu ir uzsākta policijas izmeklēšana vai saņemti oficiāli rīkojumi vai tiesas nolēmumi, tad Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties rakstiski par to jāziņo Apdrošinātājam, kā arī jāinformē par lietas turpmāko norisi. Visi saņemtie dokumenti vai cita veida informācija, kas attiecas uz konkrēto gadījumu, iesniedzami Apdrošinātājam uzreiz pēc to saņemšanas.

29.6. Apdrošinātais bez Apdrošinātāja rakstveida piekrišanas nav tiesīgs trešajai personai atlīdzināt vai dot solījumu atlīdzināt zaudējumu.

29.7. Pēc Apdrošinātāja pieprasījuma Apdrošinājuma ņēmējam vai Apdrošinātajam jāpilnvaro Apdrošinātājs nepieciešamo dokumentu iegūšanai, kā arī viņa interešu pārstāvēšanai.

Apdrošinātājam ir tiesības darboties Apdrošinātā labā un pārstāvēt Apdrošinātā intereses apdrošināšanas līgumā noteiktā atbildības limita ietvaros no brīža, kad pret Apdrošināto var tikt celta zaudējumu piedziņas prasība.

29.8. Pārstāvības pienākumu uzņemšanās nenozīmē, ka Apdrošinātājs automātiski atzīst Apdrošinātā atbildību, un nerada Apdrošinātājam vai Apdrošinātajam saistības atlīdzināt trešajai personai radīto zaudējumu.

29.9. Apdrošinātājs nevar uzņemties pārstāvības pienākumus gadījumos, kad šāda pienākumu pildīšana tieši vai netieši negatīvi var ietekmēt Apdrošinātā interešu objektīvu pārstāvēšanu.

29.10. Ja Apdrošinātā ļauns nolūks vai rupja neuzmanība ir bijusi par iemeslu tam, lai tas nepiedalītos ar likumu noteiktajās izmeklēšanas darbībās vai tiesas procesā, Apdrošinātais atlīdzina Apdrošinātājam šīs darbības vai bezdarbības izraisītos zaudējumus.

30. pants. Atlīdzināmais zaudējums un priekšnosacījumi apdrošināšanas atlīdzības izmaksai.

30.1. Apdrošinātājs atbilstoši noslēgtā apdrošināšanas līguma nosacījumiem atlīdzina trešajai personai dokumentāli pierādītu zaudējumu ar nosacījumu, ka zaudējums ir radies noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laikā un ir iestājusies apdrošinātā civiltiesiskā atbildība.

30.2. Trešajai personai tiek atlīdzināti tikai tādi zaudējumi, kas ir saistīti ar:

30.2.1. trešās personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim nodarītu kaitējumu: par ārstēšanu, pārejošu darba nespēju, darbaspēju zudumu, nāvi, paliekošu invaliditāti;

30.2.2. mantai nodarītu zaudējumu: par trešās personas īpašumā esošas ķermeniskas lietas sabojāšanu vai iznīcināšanu;

30.2.3. finansiālu zaudējumu, kas tieši izriet no trešās personas dzīvībai, veselībai vai fiziskajam stāvoklim nodarīta kaitējuma vai mantai nodarīta zaudējuma;

30.2.4. pierādāmiem trešās personas tiesāšanās izdevumiem, ar nosacījumu, ka tiesa trešās personas prasību ir apmierinājusi, un nepārsniedzot apmēru, kādu tiesa ir noteikusi spriedumā.

30.3. Priekšnosacījumi apdrošināšanas atlīdzības izmaksai:

30.3.1. zaudējums ir radies retroaktīvajā periodā vai noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laikā, un Apdrošinātajam pirmo reizi par zaudējumu ir kļuvis zināms noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laikā;

30.3.2. Apdrošinātais ir civiltiesiski atbildīgs par nodarīto

zaudējumu saskaņā ar Latvijas Republikas tiesību aktiem;

30.3.3. Apdrošinātājs ir saņēmis atlīdzības pieteikumu pēc noslēgtā apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās un ne vēlāk kā pagarinātā paziņošanas perioda pēdējā dienā;

30.3.4. Apdrošinātais vai tā pilnvarotais pārstāvis nav vienojušies par pretenzijas izskatīšanu šķīrējtiesā.

30.4. Pagarinātais paziņošanas periods.

Pagarinātais paziņošanas periods ir laiks pēc noslēgtā apdrošināšanas līguma beigām, kura laikā Apdrošinātais var paziņot Apdrošinātājam par zaudējumu, kas radies apdrošināšanas līguma darbības laikā.

Ja noslēgtais apdrošināšanas līgums tiek atjaunots bez pārtraukuma un polisē nav norādīts cits pagarinātais paziņošanas periods, pagarinātais paziņošanas periods attiecībā uz noslēgto apdrošināšanas līgumu automātiski pagarinās un atbilst laikam, kurā ar Apdrošinātāju noslēgtais apdrošināšanas līgums tiek atjaunots un ir spēkā bez pārtraukuma, taču ne mazāk kā viens gads, un ne vairāk kā 10 gadi no noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības beigām.

Ja noslēgtais apdrošināšanas līgums netiek atjaunots un polisē nav norādīts cits pagarinātā paziņošanas perioda termiņš, tad tas ir viens gads pēc noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības beigām.

30.5. Retroaktīvais periods.

Ja līgumā tiek noteikts retroaktīvais periods, tas tiek norādīts apdrošināšanas polisē.

Ja polisē ir norādīts retroaktīvais datums, retroaktīvais periods ir laika posms no retroaktīvā datuma līdz noslēgtā apdrošināšanas līguma sākuma datumam. Noslēgtā apdrošināšanas līguma apdrošināšanas aizsardzība attiecas uz zaudējumu, kas radies retroaktīvajā periodā, ja neviena no pusēm apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī nezināja un nevarēja zināt par radušos zaudējumu vai par apstākļiem, kuru rezultātā zaudējums varētu rasties. Zaudējumu, kas radies retroaktīvajā periodā, var pieteikt Apdrošinātājam noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laikā vai pagarinātā paziņošanas perioda laikā.

30.6. Ja uz atlīdzības pieteikumu var tikt attiecināti vienlaicīgi vairāku ar ERGO Insurance SE Latvijas filiāle noslēgtu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu nosacījumi, apdrošināšanas aizsardzība pastāv tikai saskaņā ar pēdējā noslēgtā apdrošināšanas līguma nosacījumiem.

30.7. Ja Apdrošinātājs piedāvā atlīdzināt trešajai personai zaudējumu tādā apmērā, kas pieņemams trešajai personai, bet Apdrošinātais tam nepiekrīt, Apdrošinātājs neatlīdzina citus papildus izdevumus, kas radušies pēc Apdrošinātāja piedāvājuma atlīdzināt zaudējumu.

30.8. Maksimālā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība par visiem apdrošināšanas gadījumiem līguma darbības

laikā ir vienāda ar līgumā norādīto kopējo atbildības limitu. Maksimālā izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība par katru apdrošināšanas gadījumu līguma darbības laikā ir vienāda ar līgumā norādīto atbildības limitu vienam apdrošināšanas gadījumam.

30.9. Pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas līgumā norādītais atbildības limits līdz apdrošināšanas perioda beigām samazinās par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzības summu. Vienojoties ar Apdrošinātāju un iemaksājot papildus apdrošināšanas prēmiju, Apdrošinājuma ņēmējs var atjaunot līguma sākotnējo atbildības limitu līdz apdrošināšanas perioda beigām.

31.pants. Zaudējumu sērija.

31.1. Vairāki viena un tā paša cēloņa dēļ radušies zaudējumi uzskatāmi par vienu zaudējuma gadījumu, kas iestājies brīdī, kad radies pirmais zaudējums.

31.2. Ja prasības apmērs pārsniedz atbildības limitu, tad apdrošinātājam tiesas, ekspertīžu u.c. ar prasības nokārtošanu saistītie izdevumi jāsedz tikai atbilstoši atbildības limita attiecībai pret kopējo prasības summu.

31.3. Ja ir vairāki cietušie un zaudējuma apmērs pārsniedz atbildības limitu, tad atlīdzība katram cietušajam tiek aprēķināta proporcionāli viņam nodarītā zaudējuma apmēram.

32. pants. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai tās atteikumu un prasījuma tiesību pārņemšana.

32.1. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta trešajai personai.

32.2. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošināšanas gadījuma rezultātā faktiski nodarītos zaudējumus.

32.3. Apdrošinātāja pienākums ir ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību, rakstveidā informēt cietušo un/vai Apdrošināto par papildu dokumentiem, kas nepieciešami, lai varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai tās atteikumu.

33. pants. Sevišķie izņēmumi fizisko personu privātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā.

Ar šī apdrošināšanas līguma parakstīšanu puses ir vienojušās, ka sekojoši zaudējumu gadījumi netiek atzīti par apdrošināšanas gadījumiem, ja atbildības iestāšanos un/vai zaudējumu rašanos, vai Apdrošinātā, Apdrošinājuma ņēmēja darbību vai bezdarbību, pirms vai pēc atbildības iestāšanās raksturo sekojoši faktiskie apstākļi:

33.1. Apdrošinātais nav iesniedzis pret viņu vērstu prasību par zaudējuma atlīdzību Apdrošinātājam apdrošināšanas līguma vai pagarinātā paziņošanas perioda laikā;

33.2. Apdrošinātais bez Apdrošinātāja rakstveida piekrišanas ir atlīdzinājis vai devis solījumu atlīdzināt zaudējumu trešajai personai;

33.3. netiek izpildīts pienākums, kas minēts 29.6. punktā. Apdrošinātājs ir tiesīgs neizmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, ja Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai rupjas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no pārējiem šo noteikumu 29.pantā norādītajiem pienākumiem. Ja kāds no šiem pienākumiem (izņemot 29.6. punktā noteikto) netiek izpildīts vieglas neuzmanības dēļ, Apdrošinātājs ir tiesīgs samazināt izmaksājamo apdrošināšanas atlīdzību par 50%;

33.4. zaudējums radies atkārtoti tā paša iemesla dēļ, ko iepriekš Apdrošinātājs jau atlīdzinājis, ja Apdrošinātais pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas nav veicis nepieciešamās darbības, lai novērstu atkārtotu zaudējuma rašanos šī paša iemesla dēļ;

33.5. zaudējums nodarīts Apdrošinātā vai Līdzapdrošinātā piederīgajiem. Par piederīgajiem uzskatāmi vecāki, laulātais un bērni, adoptētie bērni un adoptētāji, patēvs, pamāte un pabērni, vecvecāki un mazbērni, brāļi, māsas, audžuvecāki un audžubērni, kā arī cita persona, ar kuru Apdrošinātajam vai Līdzapdrošinātajam ir kopīga saimniecība.

33.6. zaudējums izraisīts alkohola, narkotiku vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

33.7. zaudējums iestājies profesionālās darbības rezultātā, veicot uzņēmējdarbību vai izpildot jebkuru darbu par atlīdzību;

33.8. zaudējums radies nodarbojoties ar cīņas sporta veidiem, zirgu skriešanās sacīkstēm, auto vai moto sportu, burāšanu, kaitingu, vindsērfingu, kā arī visa veida profesionālo sportu (arī profesionāli treniņi); zaudējums radies nodarbojoties ar jebkuru sportu ar nolūku gūt ienākumus;

33.9. zaudējums radies ilglaicīgas vai pakāpeniskas iedarbības rezultātā (piemēram, temperatūra, gāzes, tvaiki, dūmi, kvēpi, putekļi); zaudējums radies saistībā ar tekošu vai stāvošu ūdeņu izraisītiem plūdiem;

33.10. zaudējumu izraisa nepārvarama vara. Papildus Vispārējo izņēmumu punktā 52.2. norādītajam ar nepārvaramu varu tiek saprastas arī nepārvaramas dabas stihijas kā plūdi, zemestrīce, vētra;

33.11. prasība ir par negūto peļņu vai par dīkstāves izmaksām;

33.12. zaudējumu jāsedz kādam citam obligātajam apdrošināšanas veidam;

33.13. prasība ir par nemantisku zaudējumu, apmelošanu, neslavas celšanu, nepatiesu ziņu izplatīšanu vai publicēšanu;

33.14. zaudējums radies ar cietušā ļaunu nolūku, rupjas neuzmanības vai krimināli sodāmas darbības rezultātā;

33.15. prasība ir par soda naudas, nodokļu vai jebkādu citu salīdzināmu maksājumu samaksu;

33.16. zaudējums radies medībās;

33.17. zaudējumi, izmaksas vai jebkāda veida izdevumi, kas saistīti ar jebkādām prasībām, kas tieši vai netieši cēlušās, saistītas vai attiecas uz kaitējumu veselībai,

dzīvībai, fiziskajam stāvoklim (ieskaitot emocionālu kaitējumu, garīgu traumu, fobiju), kas radies, attīstījies vai jebkādā citā veidā saistīts ar Akūtā Imūndeficīta Sindromu (AIDS) vai Hepatītvīrusu A,B,C vai to patogēnu ierosinātājiem. Šis izņēmums ietver arī aizstāvības aizmaksas vai medicīnisko pārbaužu izmaksas saistībā ar aizdomām par inficēšanos ar kādu augstāk uzskaitītajiem;

33.18. kaitējums veselībai, dzīvībai, fiziskajam stāvoklim vai materiālie zaudējumi, kuri cēlušies no elektromagnētiskā lauka (EML) un/vai elektromagnētiskās radiācijas (EMR) ietekmes, tai skaitā no jebkura veida EML/EMR starojuma saistībā ar jebkāda veida elektriskās enerģijas līnijām vai iekārtām, kas tiek darbinātas, izmantojot elektrisko enerģiju;

33.19. zaudējums radies, sabojājot vai iznīcinot: skaidru naudu, vērtspapīrus, juvelierizstrādājumus, dārgmetālus, kolekcijas, paraugus, izstāžu eksemplārus, dokumentus, aktus, plānus, oriģinālus rasējumus, arhīvu krājumus, datoru programmas, datus, datu bāzes un informāciju;

33.20. prasība ir izvirzīta par zaudējumu, kas radies saistībā ar tabaku vai tabakas produktiem, visa veida dūmiem, ģenētiski modificētiem organismiem, pelējumu, sēnītēm, minerālmēsliem, insektu iznīcināšanas līdzekļiem, herbicīdiem, pesticīdiem, citām dzīvībai, veselībai, mantai vai videi kaitīgām ķīmiskām vielām vai izstrādājumiem;

33.21. zaudējums radies Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kanādā, to jurisdikcijā esošajās teritorijās; prasība tiek izskatīta ASV, Kanādas vai to jurisdikcijā esošo teritoriju tiesās; prasības izskatīšanai tiek piemēroti ASV, Kanādas vai to jurisdikcijā esošo teritoriju tiesību akti;

33.22. strīdu vai prasību ir izskatījusi šķīrējtiesa, tai skaitā jebkuras citas valsts šķīrējtiesas spriedums, kas tiek atzīts Latvijas Republikā.

VI nodața. NELAIMES GADĪJUMU APDROŠINĀŠANA

34. pants. Nelaimes gadījumu apdrošināšanas terminu skaidrojumi.

Apdrošinājuma summa – apdrošināšanas līgumā norādītā naudas summa, pa kuru ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis. Apdrošinājuma ņēmējs, slēdzot līgumu, norāda apdrošinājuma summu un saskaņo to ar Apdrošinātāju.

Nelaimes gadījums – notikums, kurā Apdrošinātajam pret viņa gribu tiek nodarīts kaitējums vai iestājas nāve, ārējam spēkam negaidīti iedarbojoties uz viņa ķermeni.

Labuma guvējs – fiziska vai juridiska persona, kurai Apdrošinātā nāves gadījumā izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam.

Apdrošināšanas atlīdzība – par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā naudas summa saskaņā ar apdrošināšanas līgumu.

35. pants. Apdrošināšanas objekts - apdrošināšanas gadījuma

rezultātā iestājusies apdrošinātās personas nāve, paliekoša invaliditāte, kaulu lūzumi vai traumas.

36. pants. Apdrošināšanas aizsardzības apjoms.

36.1. Ja nelaimes gadījuma rezultātā, kas saskaņā ar apdrošināšanas līgumu ir apdrošināšanas gadījums, viena kalendārā gada laikā iestājas Apdrošinātā nāve vai paliekoša invaliditāte, Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību, kas nepārsniedz apdrošināšanas polisē konkrētajam apdrošināšanas gadījumam paredzēto apdrošinājuma summu.

36.2. Ja nelaimes gadījuma rezultātā, kas saskaņā ar apdrošināšanas līgumu ir apdrošināšanas gadījums, Apdrošinātajam ir radušies kaulu lūzumi vai traumas, Apdrošinātājs izmaksā apdrošināšanas atlīdzību, kas nepārsniedz apdrošināšanas polisē konkrētajam riskam paredzēto apdrošinājuma summu.

37. pants. Personas, kuras nav apdrošināmas.

37.1. Nav apdrošināmas, un pat apdrošināšanas prēmijas samaksas gadījumā nav apdrošinātas:

37.1.1. psihiski slimas, kā arī pastāvīgi kopjamas personas. Pastāvīgi kopjamas personas ir tādas, kurām ikdienā nepieciešama citas personas palīdzība;

37.1.2. personas, kuras līguma noslēgšanas brīdī ir vai apdrošināšanas līguma darbības laikā kļūst 70 gadus vecas. Personas, sākot no 70 gadu vecuma un vecākas, tiek apdrošinātas, pusēm par to īpaši vienojoties un izdarot atzīmi polisē;

37.1.3. personas, kuras līguma darbības laikā atrodas vai nokļūst apcietinājumā.

37.2. Apdrošināšanas aizsardzība izbeidzas brīdī, kad Apdrošinātais kļūst par personu, uz kuru attiecināms

37.1. punkts. Vienlaicīgi ar to tiek izbeigts apdrošināšanas līgums, bez atsevišķa paziņojuma nosūtīšanas.

37.3. Iemaksātās apdrošināšanas prēmijas personām, kuras ir vai kļūst neapdrošināmas, atmaksājamas pēc Apdrošinājuma ņēmēja pieprasījuma, par laika posmu kopš apdrošināšanas līguma noslēgšanas vai kļūšanas par neapdrošināmu personu.

38. pants. Apdrošināšanas aizsardzības darbības termiņš un teritorija.

38.1. Apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā 24 stundas diennaktī visā pasaulē.

38.2. Apdrošināšanas aizsardzība ir spēkā līdz apdrošināšanas termiņa beigām vai Apdrošinātā nāvei, vai līdz brīdim kad, saskaņā ar 37.1.punktu Apdrošinātais kļūst neapdrošināms.

39. pants. Apdrošinātāja un Apdrošinātā tiesības un pienākumi, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, un to nepildīšanas sekas.

39.1. Apdrošinātā pienākums, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ir:

39.1.1. veikt visus iespējamos pasākumus, lai iespēju robežās mazinātu nelaimes gadījuma sekas;

39.1.2. rakstiski informēt Apdrošinātāju vai tā pilnvaroto pārstāvi par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, nekavējoties tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā viena kalendārā mēneša laikā, un izpildīt Apdrošinātāja vai tā pilnvarotā pārstāvja norādījumus;

39.1.3. palīdzēt Apdrošinātājam noskaidrot apdrošināšanas gadījuma iestāšanās apstākļus un iesniegt dokumentus, kas apstiprina apdrošināšanas gadījuma iestāšanās faktu, vietu un laiku un zaudējumu apjomu:

a) akts par nelaimes gadījumu darbā;

b) ārstniecības iestādes vai ārstējošā ārsta izziņa par nelaimes gadījumu;

c) citas valsts vai pašvaldības institūciju izziņas par nelaimes gadījumu.

39.1.4. aizpildīt no Apdrošinātāja saņemto paziņojuma veidlapu par nelaimes gadījumu, sniedzot patiesas ziņas, un nekavējoties to nodot Apdrošinātājam, kā arī sniegt jebkuru citu pieprasīto informāciju, kas saistīta ar šo gadījumu.

39.1.5. Apdrošinātajam ir jāatļauj sevi izmeklēt ārstam, ko šajā nolūkā norīkojis Apdrošinātājs. Ar to saistītos izdevumus, arī šā iemesla dēļ zaudēto darba algas daļu, sedz Apdrošinātājs.

39.1.6. Ārstiem, kas arī citu iemeslu dēļ ārstējuši vai izmeklējuši Apdrošināto, citiem Apdrošinātājiem, valsts un ārstniecības iestādēm ir tiesības sniegt Apdrošinātājam pieprasīto informāciju.

40. pants. Atlīdzība paliekošas invaliditātes gadījumā.

40.1. Ja nelaimes gadījuma rezultātā radies paliekošs kaitējums Apdrošinātā fiziskajām vai garīgajām darba spējām (invaliditāte), Apdrošinātajam ir tiesības pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību, kura nepārsniedz invaliditātes gadījumā paredzēto apdrošinājuma summu.

Lai pretendētu uz apdrošināšanas atlīdzību, invaliditātei ir jāiestājas gada laikā pēc nelaimes gadījuma, trīs kalendāro mēnešu laikā pēc invaliditātes iestāšanās par to jāpaziņo Apdrošinātājam, kā arī jāapliecina invaliditātes iestāšanās ar medicīniskiem dokumentiem.

40.2. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek izteikts % no apdrošinājuma summas paliekošas invaliditātes gadījumā un ir atkarīgs no invaliditātes pakāpes:

a) par konstatētu invaliditātes pakāpi uzskatāms, ja netiek pierādīta lielāka vai mazāka invaliditāte, funkcionālo spēju zudums vai gadījums, kad persona zaudējusi (kreiļiem % dalījums ir pretējs):

b) ja daļēji zaudēta kāda no minētajām ķermeņa daļām vai pasliktinājusies kāda no minētajām ķermeņa daļu vai maņas orgānu funkcijām, tad atlīdzības procentu likme ir proporcionāla, bet nepārsniedz apakšpunktā

summas

Ekstremitāte / orgāns % no apdrošinājuma

Roku:	Labo	Kreiso
pleca locītavas līmenī	80	70
virs elkoņa locītavas	75	65
zem elkoņa locītavas	65	55
plaukstas locītavas līmenī	50	40
1.pirkstu	20	15
1.xxxxxxx xxxx falangu	10	8
2., 3., 4. un 5. pirkstu (par katru)	5	3
2., 3., 4. un 5. xxxxxxx xxxx falangu	3	2
Kāju virs ceļa locītavas	70
Kāju zem ceļa locītavas	60
Pēdu pēdas locītavas līmenī	50
Kājas īkšķi	10
jebkuru citu kājas pirkstu (par katru)	5
Redzi ar vienu aci	50
Dzirdi ar vienu ausi	25
Ožas sajūtu	10
Garšas sajūtu	5
Vienīgās ekstremitātes, pilnīgs redzes, dzirdes vai runas spēju zudums	100

a) noteikto;

c) ja nelaimes gadījuma rezultātā cietušas ķermeņa daļas vai maņu orgāni, kuru zudumu vai funkcionālo spēju zudumu nevar novērtēt pēc apakšpunktu a) un b) noteikumiem, izšķiroša nozīme ir tam, cik lielā mērā, tikai no medicīniskā viedokļa, ir zaudētas normālas fiziskās vai garīgās darba spējas;

d) ja nelaimes gadījums radījis kaitējumu vairākām fiziskām vai garīgām funkcijām, tad saskaņā ar 40.2. punktu noteiktās invaliditātes pakāpes summējas, tomēr nepārsniedz apdrošinājuma summu.

40.3. Ja nelaimes gadījuma rezultātā radies kaitējums fiziskai vai garīgai funkcijai, kura jau bijusi paliekoši traucēta, no tagad noteiktās invaliditātes pakāpes tiek atrēķināta iepriekšējā invaliditāte, un apdrošināšanas atlīdzību aprēķina no atlikušās invaliditātes daļas.

40.4. Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību par redzes vai dzirdes pazemināšanos, jāiesniedz ārsta slēdziens par redzes un/vai dzirdes stāvokli pirms traumas.

40.5. Ja tā paša nelaimes gadījuma rezultātā gada laikā iestājas Apdrošinātā nāve, tiesības uz atlīdzību par invaliditāti tiek zaudētas.

40.6. Ja ir izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība par kaulu lūzumiem vai traumām, un šī paša nelaimes gadījuma rezultātā ir iestājusies invaliditāte, apdrošināšanas atlīdzība tiek samazināta par summu, kas iepriekš izmaksāta par kaulu lūzuma vai traumas faktu.

40.7. Ja Apdrošinātā nāve iestājas gada laikā pēc nelaimes gadījuma, un nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, vai nāve iestājas vēlāk kā gadu pēc nelaimes gadījuma, un ir bijusi pieteikta prasība par atlīdzības izmaksu invaliditātes gadījumā saskaņā ar 40.1. punktu atlīdzību izmaksā atbilstoši invaliditātes

pakāpei, kuru konstatējusi pēdējā medicīniskā izmeklēšana.

40.8. Apdrošināšanas atlīdzība invaliditātes gadījumā var tikt pieprasīta pirms ārstēšanas kursa beigām viena gada laikā pēc nelaimes gadījuma iestāšanās.

40.9. Apdrošinātajam ir tiesības ik gadu (maksimāli trīs gadu laikā no nelaimes gadījuma brīža), pamatojoties uz medicīniskās izmeklēšanas rezultātiem, pārskatīt invaliditātes pakāpi. Ja invaliditātes pakāpe ir augstāka kā par iepriekš noteikto, Apdrošinātājs piemaksā starpību. Pretējā gadījumā Apdrošinātais atmaksā pārmaksāto apdrošināšanas atlīdzības daļu.

41. pants. Atlīdzība nāves gadījumā.

41.1. Ja nelaimes gadījuma rezultātā gada laikā iestājas Apdrošinātā nāve, Labuma guvējam ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību nāves gadījumam paredzētās apdrošinājuma summas apmērā.

41.2. Ja nelaimes gadījuma rezultātā ir iestājusies Apdrošinātā nāve un polisē nav norādīta cita persona Labuma guvējs, Apdrošināšanas atlīdzību nāves gadījumā saņem Apdrošinātā mantinieki, kuriem jāiesniedz Apdrošinātājam sekojoši dokumenti:

a) aizpildīta pieteikuma forma, kuru izsniedz Apdrošinātājs;

b) miršanas apliecība;

c) dokumenti, kas apliecina Labuma guvēja tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību;

d) citi ar nelaimes gadījumu saistīti dokumenti, kurus pieprasa Apdrošinātājs apdrošināšanas atlīdzības noformēšanai.

42. pants. Atlīdzība kaulu lūzumu gadījumos.

42.1. Kaulu lūzumu gadījumā Apdrošinātais saņem apdrošināšanas atlīdzību par lūzuma faktu saskaņā ar

42.8. punktu un kaulu lūzumiem paredzēto apdrošinājuma summu.

42.2. Ja lūzumi atbilst vairākām pozīcijām, atlīdzības summējas, nepārsniedzot apdrošināšanas polisē minēto apdrošinājuma summu kaulu lūzumu gadījumiem.

42.3. Ja vienai pozīcijai atbilst vairāki lūzumi, atlīdzība tiek aprēķināta kā par vienu lūzumu.

42.4. Atlīdzība netiek aprēķināta par atkārtotiem lūzumiem, ja lūzums noticis laikā, kad iepriekšējais vēl nav bijis saaudzis, ko nosaka, pamatojoties uz medicīnisko dokumentāciju.

42.5. Komplicētu lūzumu gadījumā apdrošināšanas atlīdzība var tikt paaugstināta līdz 25 % no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības summas.

42.6. Atlīdzība par kaulu lūzumiem netiek izmaksāta par patoloģiskiem lūzumiem, kā arī gadījumos, ja tā paša nelaimes gadījuma rezultātā Apdrošinātais iegūst invaliditāti vai arī iestājas nāve.

42.7. Apdrošināšanas atlīdzība par kaulu lūzumiem tiek izmaksāta, pamatojoties uz licencētas ārstnieciskās

iestādes vai ārstējošā ārsta izdotu izziņu un rentgena uzņēmumiem.

42.8. Kaulu lūzumu apdrošināšanas saīsinātā atlīdzību tabula:

Kauli	Līdz % no apdrošinājuma summas
Galvaskausa velves kauli	20
Galvaskausa pamatnes kauli	20
Augšžokļa un apakšžokļa kauli	5
Deguns	3
Xxxxxxxx un atslēgas kauls	5
Krūšu kauls	5
1 riba	5
par katru nākamo ribu,	2
bet ne vairāk kā	10
Mugurkaula skriemeļa loka, ķermeņa un izaugumu lūzums (līdz 2 skriemeļiem)	10
par katru nākamo mugurkaula skriemeļa loka,	5
ķermeņa un izaugumu lūzumu,
bet ne vairāk kā	40
Mugurkaula skriemeļa šķērsizauguma vai smailā izauguma lūzums	5
Iegurņa kauli	30
Gūžas locītava	25
Krusta kaula lūzums	10
Astes kauls	5
Kāja virs ceļa locītavas	25
Ceļa locītava	8
Kāja zem ceļa locītavas	8
Pēdas kauli	7
Kājas pirksts	2
par katru nākamo kājas pirkstu,	2
bet ne vairāk kā	10
Roka virs elkoņa locītavas	10
Roka zem elkoņa locītavas	7
Plaukstas kauli	5
Rokas pirksti	2

Ar pilnu apdrošināšanas atlīdzību tabulu Apdrošinātais var iepazīties jebkurā Apdrošinātāja filiālē vai birojā.

43. pants. Atlīdzība traumu gadījumos (izņemot kaulu lūzumus).

43.1. Atlīdzība traumu gadījumos tiek izmaksāta saišu, cīpslu, mīksto audu u.c. bojājumu gadījumos, kuros nav paredzēta apdrošināšanas atlīdzība saskaņā ar šo noteikumu 42. pantu - Atlīdzība kaulu lūzumu gadījumos.

43.2. Atlīdzība tiek aprēķināta procentuāli no traumu gadījumiem paredzētās apdrošinājuma summas un saskaņā ar 42.3 punktu.

43.3. Traumu apdrošināšanas saīsinātā atlīdzību tabula:

Ar pilnu apdrošināšanas atlīdzību tabulu Apdrošinātais var iepazīties jebkurā Apdrošinātāja filiālē vai birojā.

summas

Traumas % no apdrošinājuma

Galvas smadzeņu satricinājums (ar darba nespēju ne mazāku par 11 diennaktīm)	3-7
Cīpslu un saišu plīsumi, mežģījumi, menisku bojājums	3-20
Mīksto audu bojājumi (brūce, sākot no 2 cm)	0.5 -20
Apdegumi (sākot ar 2. pakāpes apdegumiem)	3-70
Nervu sistēmas bojājumi, neirīti	5-40
Iekšējo orgānu bojājumi, tai skaitā sirds – asinsvadu sistēmas bojājumi	3-30

43.4. Atlīdzība par traumu tiek izmaksāta gadījumā, ja ārstēšanās laiks ir ne mazāks par 7 diennaktīm, un tas ir apliecināts ar ārstējošā ārsta izziņu.

43.5. Ja traumas atbilst vairākām pozīcijām, atlīdzības summējas, nepārsniedzot apdrošināšanas polisē minēto apdrošinājuma summu traumu gadījumiem.

43.6. Atlīdzība par traumām netiek izmaksāta gadījumos, ja to cēlonis ir patoloģija, kā arī gadījumos, ja tā paša nelaimes gadījuma rezultātā Apdrošinātais iegūst invaliditāti vai arī iestājas nāve.

43.7. Gadījumā, ja nelaimes gadījumā gūtās traumas rezultātā nepieciešama operācija, izņemot šuvju uzlikšanu u.c. nelielu ķirurģisko iejaukšanos, apdrošināšanas atlīdzību var tikt paaugstināta līdz 15% no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības summas.

44. pants. Apdrošināšanas atlīdzības samazināšana.

Ja nelaimes gadījumā radušos kaitējumu veselībai vai kaitējuma sekas ir ietekmējušas agrākās slimības vai fiziski defekti, tad apdrošināšanas atlīdzību tiek attiecīgi samazināta atbilstoši šīs slimības vai fiziskā defekta daļai, ja šī daļa sastāda vismaz 25 %.

45. pants. Sevišķie izņēmumi nelaimes gadījumu apdrošināšanā.

Papildus Vispārējos noteikumos noteiktajiem izņēmumiem, apdrošināšanas objekts nav un apdrošināšanas atlīdzība netiek izmaksāta par:

45.1. nelaimes gadījumiem, kuru cēlonis ir Apdrošinātā garīgi, psihiski vai apziņas traucējumi, arī, ja Apdrošinātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošas vielas, kā arī nelaimes gadījumiem, kurus izraisījis infarkts, insults, epilepsijas vai citas krampju lēkmes. Apdrošināšanas aizsardzība tomēr paliek spēkā, ja šos veselības traucējumus vai lēkmes izraisījis nelaimes gadījums, uz kuru pēc apdrošināšanas līguma noteikumiem attiecas apdrošināšanas aizsardzība;

45.1.1. nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar apdrošināto, kad viņš veic vai cenšas veikt krimināli sodāmu darbību;

45.1.2. nelaimes gadījumiem un/vai to sekām, kas notikuši ar Apdrošināto, tā apzinātas tīšas darbības rezultātā;

45.1.3. pašnāvību, pašnāvības mēģinājumu un tā sekām;

45.1.4. nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar Apdrošināto, vadot transportlīdzekli bez tiesībām vadīt attiecīgās

kategorijas transportlīdzekli;

45.1.5. nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar Apdrošināto, viņam kā motorizēta, sauszemes, gaisa vai ūdens transportlīdzekļa vadītājam, stūrmanim vai pasažierim piedaloties sacensībās un treniņos; nelaimes gadījumiem, kas radušies, piedaloties visa veida profesionālā vai amatieru sporta sacensībās un treniņos, kā arī nelaimes gadījumiem, kas radušies, nodarbojoties ar jebkādu ekstrēmu sporta veidu vai hobiju.

(Lidošana ar lidaparātu citādi nekā pasažierim licencētai aviosabiedrībai piederošā lidmašīnā, kura reģistrēta kā pasažieru pārvadāšanas līdzeklis pa noteiktu maršrutu, kuģošana citādi nekā pasažierim ar kuģi, kurš reģistrēts kā pasažieru pārvadāšanas līdzeklis pa noteiktu maršrutu, lēkšana no augstuma gumijas atsaitē, klinšu kāpšana, alpīnisms, speleoloģija, kalnu slēpošana vai snovošana ārpus trases, niršana ar elpošanas aparātu, izpletņlēkšana, lidošana ar deltaplānu, paraplānu, planieri, nodarbošanās ar kaitingu, veikbordu, raftingu, jebkādu cīņas sporta veidu, tiek uzskatīta par ekstrēmu sporta veidu vai hobiju.);

45.1.6. kaitējumu veselībai, kura cēlonis ir ārstēšanas vai iejaukšanās, kuru sev veic vai liek veikt Apdrošinātais, izņemot gadījumus, kad iejaukšanās vai ārstniecības pasākumi, ieskaitot staru diagnostiku vai staru terapiju, bijuši nepieciešami sakarā ar nelaimes gadījumu, uz kuru pēc apdrošināšanas līguma noteikumiem attiecas apdrošināšanas aizsardzība un kurus ir nozīmējis ārsts;

45.1.7. kaitējumu veselībai infekcijas rezultātā, izņemot gadījumus, kad slimības ierosinātājs iekļuvis ķermenī caur ievainojumu nelaimes gadījuma rezultātā, uz kuru pēc apdrošināšanas līguma noteikumiem attiecas apdrošināšanas aizsardzība.

Par nelaimes gadījumā iegūtiem miesas bojājumiem nav uzskatāmi ādas vai gļotādas bojājumi, kas paši par sevi ir nenozīmīgi, bet caur kuriem slimības ierosinātājs tūliņ vai vēlāk iekļuvis ķermenī; šis ierobežojums nav spēkā stinguma krampju un trakumsērgas gadījumā. Uz infekcijām, kas iekļuvušas Apdrošinātā ķermenī, viņam saņemot medicīnisko palīdzību, attiecināms 45.1.6.punkts;

45.1.8. saindēšanos, uzņemot cietas vai šķidras vielas caur barības traktu, izņemot barības trakta smagus lokālus bojājumus un smagas intoksikācijas gadījumus. Apdrošināšanas aizsardzība nav spēkā, ja intoksikācijas cēlonis ir alkohols un/vai citas apreibinošas vielas;

45.1.9. ērču encefalīts, izņemot gadījumus, kad Apdrošinātais ir saņēmis pilnu encefalīta vakcinācijas kursu noteiktajos termiņos;

45.1.10. AIDS un HIV, neatkarīgi no inficēšanās iemesla un veida.

VII nodața. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Vispārīgie noteikumi attiecas uz visiem līgumā ietvertiem apdrošināšanas veidiem, ciktāl tie nav pretrunā ar speciālajiem un sevišķajiem noteikumiem attiecīgi izvēlētajam apdrošināšanas segumam.

46. pants. Apdrošināšanas saistības.

46.1. Apdrošināšanas prēmijas samaksa apliecina, ka Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs, paužot savu gribu, panākuši vienošanos, saskaņā ar kuru Apdrošinājuma ņēmējs uzņēmies saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas, šajos noteikumos atrunātās saistības, savukārt Apdrošinātājs uzņēmies saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, atbilstoši Apdrošināšanas līgumam.

46.2. Apdrošināšanas līguma noteikumi, kas attiecas uz Apdrošinājuma ņēmēju vai Apdrošināto, atbilstoši saturam tiek piemēroti gan Apdrošinājuma ņēmējam, gan Apdrošinātajam. Apdrošinājuma ņēmējs kopā ar Apdrošināto ir atbildīgs par apdrošināšanas līgumā norādīto pienākumu izpildi.

46.3. Ar šī līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka no Apdrošināšanas līguma izrietošo līgumisko attiecību regulēšanai tie piemēros Latvijas Republikas likuma “Par apdrošināšanas līgumu” normas, kuras ir bijušas spēkā Apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī.

46.4. Ar šī līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka Apdrošinātā vai Apdrošinājuma ņēmēja jebkuri prasījumi, kas var izrietēt no noslēgtā Apdrošināšanas līguma, nevar būt cesijas priekšmets un tikt nodoti trešajām personām.

46.5. Ar šī līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka Apdrošinātājs ir tiesīgs pilnvarot trešās personas atgūt no Apdrošināšanas līguma izrietošos prasījumus.

46.6. Apdrošinātājs un Apdrošinājuma ņēmējs vienojas, ka Apdrošināšanas līguma darbības ietvaros pušu attiecībās par derīgiem tiek uzskatīti arī rēķini, uz kuriem atbildīgo personu paraksti ir aizstāti ar elektronisko apliecinājumu svītru koda veidā.

46.7. Apdrošinātājs noslēgtā Apdrošināšanas līguma darbības laikā sazinās ar Apdrošinājuma ņēmēju latviešu valodā. Apdrošinājuma ņēmējam nosūtāmo korespondenci Apdrošinātājs nodrošina latviešu valodā.

47.pants. Apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās kārtība.

47.1 Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja sniegto informāciju, kas tiek norādīta apdrošināšanas līgumā, lai informētu Apdrošinātāju par apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.

47.2. Apdrošināšanas līgums ir spēkā ar nosacījumu, ka apdrošināšanas prēmija ir samaksāta līgumā minētajos termiņos un apjomā, neatkarīgi no tā vai Apdrošinātājs

ir izrakstījis rēķinu. Apdrošinājuma ņēmējs apdrošinātā riska novērtēšanai par apdrošināmo objektu sniedz patiesu informāciju, kas tiek fiksēta Apdrošināšanas līgumā pirms polises reģistrācijas Apdrošinātāja datu bāzē. Puses vienojas, ka apdrošināšanas prēmijas samaksa līgumā noteiktajā termiņā kalpo par pierādījumu ne tikai polisē minēto ziņu patiesumam, bet arī apliecina faktu, ka Apdrošinājuma ņēmējs ir iepazinies ar līguma noteikumiem, tie ir saprotami un piekrīt tos ievērot. Apdrošināšanas līguma noteikumi pieejami xxx.xxxx.xx vai jebkurā ERGO birojā.

47.3. Gadījumā, ja puses apdrošināšanas līgumā vienojas, ka apdrošināšanas prēmija tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās, tad apdrošināšanas prēmijas samaksas gadījumā polisē norādītajā termiņā apdrošināšanas līgums ir spēkā ar polisē norādīto spēkā stāšanās brīdi. Ja apdrošināšanas prēmijas samaksa nav veikta līdz polisē norādītajam termiņam, ir uzskatāms, ka apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā.

48. pants. Līguma darbības termiņš. Līguma izbeigšana un apdrošināšanas prēmijas atlikuma izmaksāšana.

48.1. Apdrošināšanas līguma darbības periods tiek norādīts apdrošināšanas līgumā.

48.2. Puses noslēgto līgumu var izbeigt likumā „Par apdrošināšanas līgumu” noteiktajos gadījumos un kārtībā.

48.3. Jebkura līgumslēdzējas puse var izbeigt apdrošināšanas līgumu pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, kad ir izmaksāta apdrošināšanas atlīdzība, vai pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas, ja Apdrošinātājs ir noteicis ar apdrošināšanas gadījumu saistīto zaudējumu apmēru, 1 mēneša laikā pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās.

48.4. Apdrošināšanas līgums ir izbeigts pēc 15 dienām no dienas, kad attiecīgā līgumslēdzēja puse nosūtījusi rakstveida paziņojumu par apdrošināšanas līguma izbeigšanu, vai, ja abas līgumslēdzējas puses rakstiski ir vienojušās par savādāku līguma pārtraukšanas kārtību.

48.5. Atmaksājamā prēmijas daļa, ja apdrošināšanas līgums izbeigts pirms termiņa:

48.5.1. ja līguma darbības laikā nav veiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas vai iesniegtas apdrošināšanas prasības, Apdrošinātājs atmaksā apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, no samaksātās apdrošināšanas prēmijas atskaitot prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma izbeigušos darbības periodu un ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos Apdrošinātāja pierādāmos izdevumus, kas nepārsniedz 25% no apdrošināšanas prēmijas;

48.5.2. ja līguma darbības laikā ir veiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas un izmaksātā atlīdzība ir mazāka par atmaksājamo prēmijas daļu (starpība starp iemaksāto prēmiju un prēmijas daļu par līguma

darbības izbeigušos periodu), Apdrošinātājs atmaksā apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, no samaksātās apdrošināšanas prēmijas atskaitot apdrošināšanas atlīdzību, prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma izbeigušos periodu un ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos Apdrošinātāja pierādāmos izdevumus, kas nepārsniedz 25% no apdrošināšanas prēmijas;

48.5.3. ja līguma darbības laikā ir veiktas apdrošināšanas atlīdzības izmaksas un izmaksātā atlīdzība ir lielāka par atmaksājamo prēmijas daļu (starpība starp iemaksāto prēmiju un prēmijas daļu par līguma darbības izbeigušos periodu), apdrošināšanas prēmija par visu polisē paredzēto apdrošināšanas līguma darbības laiku pienākas Apdrošinātājam.

49. pants. Distances līguma noslēgšana

49.1. Ja apdrošināšanas līgums tiek noslēgts izmantojot distances saziņas līdzekli, Apdrošinājuma ņēmējs Apdrošinātājam uz Apdrošinātāja norādītu distances saziņas līdzekļa adresi nosūta aizpildītu elektronisku apdrošināšanas pieteikumu.

49.2. Apdrošināšanas līgums tiek noslēgts, pamatojoties uz Apdrošinājuma ņēmēja nosūtīto apdrošināšanas pieteikumu. Apdrošināšanas līgums ir uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad Apdrošinātājs elektroniskā veidā uz Apdrošinājuma ņēmēja norādīto e-pasta adresi ir nosūtījis sagatavotu apdrošināšanas polisi, apdrošināšanas noteikumus un rēķinu, bet ne ātrāk par apdrošināšanas prēmijas maksājuma saņemšanas brīdi.

49.3. Ja apdrošināšanas līgumā puses vienojas, ka apdrošināšanas prēmija tiek samaksāta pēc apdrošināšanas līguma spēkā stāšanās, tad pēc apdrošināšanas prēmijas samaksas apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā apdrošināšanas līgums ir spēkā ar tajā norādīto spēkā stāšanās brīdi.

49.4. Ja apdrošināšanas prēmijas samaksa nav veikta līdz norādītajam termiņam, apdrošināšanas līgums nav stājies spēkā.

49.5. Apdrošinājuma ņēmējs var izmantot atteikuma tiesības un 14 dienu laikā no apdrošināšanas līguma noslēgšanas dienas vienpusēji atkāpties no noslēgtā apdrošināšanas līguma.

49.6. Par pieņemto lēmumu Apdrošinājuma ņēmējs nosūta Apdrošinātājam rakstisku iesniegumu. Apdrošinātājs viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts Apdrošinājuma ņēmēja paziņojums par atteikumu, atmaksā Apdrošinājuma ņēmējam neizmantoto apdrošināšanas prēmijas daļu, kuras apmēru nosaka, atskaitot no iemaksātās apdrošināšanas prēmijas daļu par apdrošināšanas līguma darbības izbeigušos periodu un ar apdrošināšanas līguma noslēgšanu saistītos Apdrošinātāja pierādāmos izdevumus, bet ne vairāk par 25 % no apdrošināšanas prēmijas.

50. pants. Apdrošinājuma ņēmēja, Apdrošinātā pienākumi

50.1. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir samaksāt apdrošināšanas prēmiju līdz apdrošināšanas līgumā norādītajam datumam. Strīdus gadījumā izšķiroša nozīme ir datumam, kurā Apdrošinātājs prēmiju saņem. Apdrošinājuma ņēmēja pienākums ir 3 darba dienu laikā rakstiski ziņot Apdrošinātājam par izmaiņām polisē sniegtajā informācijā. Ja izmaiņu rezultātā ir palielinājies risks, Apdrošinātājs ir tiesīgs piedāvāt Apdrošinājuma ņēmējam grozīt apdrošināšanas līguma noteikumus, izbeigt apdrošināšanas līgumu, aprēķināt un pieprasīt papildus apdrošināšanas prēmiju.

50.2. Par katru apdrošināšanas gadījumu vai katru negadījumu, kura rezultātā varētu tikt izvirzīta prasība par zaudējuma atlīdzināšanu, Apdrošinātajam vai Apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā, rakstiski jāpaziņo Apdrošinātājam, kā arī jāveic visi iespējamie pasākumi, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai un zaudējuma samazināšanai. Veicot iepriekš minētos pasākumus, jāizpilda visi iespējamie Apdrošinātāja norādījumi.

50.3. Apdrošinātājs var samazināt apdrošināšanas atlīdzību, bet ne vairāk kā par 50 %, ja Apdrošinātais vieglas neuzmanības dēļ nav izpildījis kādu no šajā apdrošināšanas līgumā noteiktajiem pienākumiem un zaudējums radies tiešā cēloņsakarībā ar šiem pārkāpumiem.

50.4. Apdrošinājuma ņēmējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā 3 darba dienu laikā, rakstiski jāinformē Apdrošinātās par izmaiņām Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā pasta adresē, kas nepieciešama līgumsaistību izpildei.

51. pants. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai tās atteikumu un prasījuma tiesību pārņemšana.

51.1. Lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai tās atteikumu tiek pieņemts 5 darba dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pilna zaudējumu apjoma noteikšanas.

51.2. Apdrošinātāja pienākums ir ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums par apdrošināšanas atlīdzību, rakstveidā informēt Apdrošinājuma ņēmēju par papildu dokumentiem, kas nepieciešami, lai varētu pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību.

51.3. Apdrošinātājs, izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā pārņem Apdrošinātā prasījuma tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Ja Apdrošinātā (Apdrošinājuma ņēmēja) darbības vai bezdarbības rezultātā nav iespējama regresa prasība par labu Apdrošinātājam, Apdrošinātājs var prasīt no Apdrošinātā izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības atmaksāšanu tādā apmērā, par kādu nav iespējama regresa prasība, vai arī samazināt izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru.

51.4. Apdrošinātājs no aprēķinātās apdrošināšanas atlīdzības ir tiesīgs ieturēt apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku un nesamaksāto apdrošināšanas prēmijas daļu par visu polisē norādīto apdrošināšanas periodu.

52. pants. Vispārīgie izņēmumi.

Ar šī apdrošināšanas līguma noslēgšanu puses ir vienojušās, ka sekojoši zaudējumu gadījumi netiek atzīti par apdrošināšanas gadījumiem, ja riska iestāšanos un/vai zaudējuma rašanos, vai Apdrošinātā, Apdrošinājuma ņēmēja darbību vai bezdarbību pirms vai pēc riska iestāšanās raksturo sekojoši faktiskie apstākļi:

52.1. zaudējumu tieši vai netieši izraisa, vai tas iestājies saistībā ar jebkāda veida terora aktu vai gatavošanos tam. Ar jēdzienu terora akts šajā izņēmumā tiek saprasta politisku, reliģisku, ideoloģisku vai etnisku mērķu dēļ sarīkota vai piedraudēta vardarbības pielietošana, ko veic viena persona vai personu grupa, kas rīkojas savā vai kādas organizācijas (-u), vai valdības (-u) uzdevumā, vai ar tām sadarbojoties, ar nolūku ietekmēt valdību, un/vai iebiedēt sabiedrību, vai sabiedrības daļu;

52.2. zaudējumu izraisa nepārvarama vara. Par nepārvaramu varu puses vienojas uzskatīt apstākļus, kas ir ārpus pušu kontroles („force majeure” apstākļi): streiks, sacelšanās, iekšēji nemieri, pilsoniska nepakļaušanās, dumpis, bruņota sadursme, masu nekārtības, revolūcija, militārs apvērsums, tiesiski uzurpēta militāra vara, karš, pilsoņu karš, kara stāvoklis, kara darbība, invāzija, ārvalstu ienaidnieka darbība, valsts vai pašvaldību varas akcijas, likumu un citu normatīvo aktu izmaiņas, valdības rīkojumi;

52.3. zaudējumu izraisa kodolenerģijas tieša vai netieša iedarbība, starojums (radioaktīvais, elektromagnētiskais, gaismas vai karstuma);

52.4. Apdrošinātais vai Apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai vainas pakāpi, kas zaudējumu atlīdzināšanas un citu civiltiesisko seku ziņā ir pielīdzināma ļaunam nolūkam, ir veicis darbības vai pieļāvis bezdarbību, kas palielina apdrošinātā riska iestāšanās iespējamību vai nav nekavējoties rakstiskā veidā informējis Apdrošinātāju par apdrošinātā riska palielināšanos;

52.5. riska iestāšanos vai zaudējuma rašanos izraisījis Apdrošinājuma ņēmējs ar ļaunu nolūku vai vainas pakāpi, kas zaudējumu atlīdzināšanas seku ziņā ir pielīdzināma ļaunam nolūkam, vai saistīta ar apdrošināšanas krāpšanu;

52.6. Apdrošinājuma ņēmējs, Apdrošinātais vai to ģimenes locekļi rupji pārkāpuši Latvijas Republikas normatīvos aktus vai kādu no šajā apdrošināšanas līgumā noteiktajiem pienākumiem, un zaudējums radies tiešā cēloņsakarībā ar šiem pārkāpumiem;

52.7. nodiluma, nolietojuma un citu tamlīdzīgu procesu rezultātā;

52.8. iestājoties apdrošināšanas gadījumam, Apdrošinājuma ņēmējam nav apdrošināmā interese;

52.9. Apdrošinājuma ņēmējs vai Apdrošinātais apzināti sniedzis nepatiesu informāciju pieteikumā pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas vai par zaudējuma rašanās apstākļiem;

52.10. zaudējums radies pirms vai pēc noslēgtā apdrošināšanas līguma darbības laika; zaudējums nav radies līguma darbības laikā vai apdrošināšanas vietā.

53. pants. Personas datu apstrāde un cita informācija.

53.1. Apdrošinājuma ņēmējs un Apdrošinātais, noslēdzot apdrošināšanas līgumu, piekrīt savu personas datu, tai skaitā sensitīvo personas datu un personas identifikācijas kodu, apstrādei.

53.2. Apdrošinātājs nodrošina saņemtās informācijas, tai skaitā personas datu, konfidencialitāti un veic to apstrādi, ievērojot Fizisku personu datu aizsardzības likumu.

53.3. Apdrošinātājam ir tiesības par Apdrošināto un Apdrošinājuma ņēmēju saņemto informāciju apstrādāt, izmantot savā apdrošināšanas darbībā, glabāt savā datu bāzē un nodot to saviem darbiniekiem, ekspertiem, līdzapdrošinātājiem, pārapdrošinātājiem un citiem ERGO grupas uzņēmumiem.

53.4. Apdrošinātājs Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, gadījumos un apjomā sniedz par Apdrošināto un Apdrošinājuma ņēmēju saņemto informāciju valsts un pašvaldību iestādēm un citām personām.

54. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība.

54.1. Apdrošināšanas līgumu veidojošos dokumentus vērtē kā vienotu veselumu. Pretrunu gadījumā prioritāri ir Apdrošināšanas līgumā norādītie sevišķie noteikumi. Ja konstatē pretrunu starp šiem noteikumiem un attiecīgā apdrošināšanas seguma noteikumiem, tad prioritāri ir attiecīgi izvēlētā apdrošināšanas seguma noteikumi.

54.2. No Apdrošināšanas līguma izrietošo saistību regulēšanai piemēro šos noteikumus, Latvijas Republikas likumu ”Par apdrošināšanas līgumu” un citus Latvijas Republikas normatīvos aktus. Jautājumus, kuri nav atrunāti šajos noteikumos un Apdrošināšanas līgumā risina saskaņā ar saistošiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

54.3. Apdrošināšanas līgumā lietotie termini un jēdzieni, kas nav definēti šajos noteikumos, tulkojami saskaņā ar attiecīgo apdrošināšanas veidu noteikumiem un Latvijas Republikas likumā „Par apdrošināšanas līgumu”, Civillikumā un citos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas regulē konkrēto nozari, noteikto.

54.4. Visi ar Apdrošināšanas līgumu saistītie strīdi tiek risināti sarunu ceļā. Apdrošinātajam ir tiesības vērsties

ar sūdzību Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombudā, ja šāda strīda izskatīšanu paredz tā reglaments. Ja vienošanās netiek panākta vai līdzējus neapmierina ombuda lēmums, strīdu tiesā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

54.5. Visiem iesniegumiem un paskaidrojumiem jābūt iesniegtiem rakstiskā veidā Apdrošinātāja norādītajā formā un tie jāadresē Apdrošinātājam uz apdrošināšanas līgumā minēto adresi. Iesniegumi un paskaidrojumi, kas nav iesniegti rakstiski, Apdrošinātājam nav saistoši.

54.6. Apdrošinājuma ņēmēja un Apdrošinātā iesniegumus, kas iesniegti rakstiski, Apdrošinātājs izskata un sniedz atbildi 30 dienu laikā no to saņemšanas dienas.