SATURISKĀ ATSKAITE
Pielikums Nr. 9 Līgums par valsts pētījumu programmas “Enerģētika”
atklāta projektu pieteikumu konkursa “Atjaunojamie un vietējie energoresursi”
projekta īstenošanu (datums, reģistrācijas Nr. )
SATURISKĀ ATSKAITE
Saņemšanas datums
Projekta nosaukums “Inovatīvi risinājumi un rekomendācijas Latvijas vietējo un atjaunojamo energoresursu apguves palielināšanai (RTUAER)” | ||||
Atskaite par 2. posmu | no | 2019. gada 7. jūnija | līdz | 2019. gada 7. decembrim |
Projekta vadītājs (Xxxxxxx Xxxxxxxx) | ||||
1. Informācija par projektā (projekta posmā) sasniegtajiem saturiskajiem rezultātiem atbilstoši projekta pieteikuma I daļai “Horizontālie uzdevumi, rezultāti un nozares specifisko kritēriju izpilde”.
Projekta ietvaros sasniegtie kvalitatīvie un kvantitatīvie rezultāti (līdz 7500 zīmēm) |
Projekta zinātniskajā grupā ir vadošie pētnieki gan elektrotehnikas un informācijas komunikāciju tehnoloģijas (IKT), gan biotehnoloģijas, gan arī ķīmijas inženierzinātņu nozarēs, turklāt projekta realizācijā ir iesaistīti vairāki studējošie no visām minētajām jomām, nodrošinot starpdisciplināru pieeju projektā uzstādīto enerģētikas uzdevumu risināšanai. Kā sociālie partneri projektā ir iesaistīti AS “Sadales tīkls”, Latvijas Degvielas Tirgotāju Asociācija un “Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija”. Turpinās pārrunas ar AS “Sadales tīkls” par tipveida mājsaimniecību slodžu grafiku izstrādi Latvijas apstākļiem izolētu un attālinātu (garu pieslēguma līniju) atjaunojamo energoresursu (AER) mikrotīklu modelēšanai. Tāpat ir uzsākta AER demonstrācijas mikrotīkla izstrāde, kas izvietots uz RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes jumta Āzenes 12/1, Rīgā. Atsevišķas mikrotīkla komponentes regulāri tiek demonstrētas kā viesmācībspēkiem un potenciālajiem sadarbības partneriem, tā arī studentiem un pat dažāda vecuma skolēnu ekskursiju grupām. Aktivitātes zināšanu pārnesei studentiem un skolniekiem projekta ietvaros tiek veiktas ar mērķi veicināt jauniešu interesi par zinātni un pētniecību, kā arī paaugstināt izglītības kvalitāti enerģētikas un elektrotehnikas jomās. Projekta izpildītāji projekta rezultātus izmanto vairāku jaunu studiju kursu izstrādē, kas tiks iekļauti maģistra līmeņa studiju programmās “Adaptronika” un “Viedā enerģētika”, kas tiek veidotas ESF projekta "Rīgas Tehniskās universitātes akadēmiskā personāla stiprināšana stratēģiskās specializācijas jomās" (vienošanās Nr. 0.0.0.0/00/X/000) ietvaros. Tāpat arī projekta rezultāti un zinātniskās aktualitātes tiek izmantoti bakalaura līmeņa studiju programmā “Biotehnoloģija un Bioinženierija”, kas tiek veidota ESF projekta „Starptautiski konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošu studiju programmu izveide Latvijas Universitātē” (vienošanās Nr. 0.0.0.0/00/X/000) ietvaros starp Latvijas Universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti. |
Projekta ietvaros atskaites periodā tiek izstrādāti vairāki maģistra darbi un tiek strādāts pie vairākiem promocijas darbiem. Dažādās gatavības pakāpēs (publicētas, pieņemtas publicēšanai, izstrādātas sagataves) ir vairākas zinātniskās publikācijas. Vairākas zinātniskās publikācijas paredzēts publicēt augsti citējamos žurnālos.
Lai sasniegtu pieteikumā definētos mērķus, atskaites periodā ir sastādīts un saskaņots darba plāns katrai projektā iesaistītajai institūcijai atsevišķi. Galvenie darbi, pie kuriem strādāts atskaites periodā:
WP1 (Saules-vēja mikrotīkla izstrāde un novērošana Latvijas klimatiskajos apstākļos)
• Izvēlēti tirgū pieejamie mikrotīkla struktūras galvenie elementi (saules paneļu invertori, baterijas invertori, savienojuma vietas slēdži, mikrotīkla koordinācijas iekārtas).
• DEMO mikrotīkla specifikācijas sastādīšana iepirkuma procedūras uzsākšanai. Vēlāk DEMO tīkls tiks izmantots gan ka laboratorijas stends maģistratūras studentu apmācībai gan arī pētniecības darbos doktorantūras studentiem.
• Publicēts raksts konferencē ar pētījuma rezultātiem par mikrotīkla ekonomisko izdevīgumu Latvijas apstākļos. Pētījumā tika salīdzināti dažādas konfigurācijas mikrotīklu atmaksāšanas periodi, balstoties uz reālās PV mikroģenerācijas stacijas uzkrātiem datiem par enerģijas ražošanas apjomiem, un ņemot vērā AS Xxxxxxx Xxxxx elektroenerģijas tarifus un maksimālās ģenerēšanas jaudas ierobežojumu.
• Tiek turpināts darbs pie saules enerģijas ražošanas sistēmas vizualizācijas, kas ļaus uzskatāmi novērot saražotās enerģijas daudzumu no uzstādītajiem saules paneļiem.
• Tiek turpināts darbs pie vēja ģeneratora apkopes darbiem, lai sagatavotu to pētniecības vajadzībām.
• Veikts enerģijas uzkrājēju tehnoloģiju un piemēroto risinājumu apskats un perspektīvo iekārtu identifikācija, ņemot vērā tehnoloģiskos integrācijas nosacījumus viedā mikrotīkla pielietojumam un galvenos parametrus enerģijas uzkrāšanas kapacitātes un pieejamās jaudas aspektos.
• Uzsākta modelēšanas rīka izveide, lai analizētu un savstarpēji salīdzinātu dažādus mikrotīkla konfigurāciju variantus un vadības stratēģijas, balstoties gan uz eksperimentāli iegūtiem datiem, gan analītiskiem sistēmas komponentu modeļiem.
WP2 (Jaunāko energoelektronikas tehnoloģiju izpēte atjaunojamās elektroenerģijas avotiem un uzkrājējiem)
• Izanalizētas tirgū pieejamās tranzistoru draiveru mikroshēmas, kas piemērotas SiC pusvadītāju vadībai. Izvēlēta viena draivera mikroshēma un pabeigts darbs pie SiC tranzistoriem pielāgota draivera izstrādes, veikta draivera un SiC pustilta spiesto plašu izstrāde. Veikta draivera plates testēšana un optimālu komponenšu izvēle.
• Publicēts raksts konferencē ar pētījuma rezultātiem par jaunākās paaudzes tranzistoru izmantošanu līdzsprieguma pārveidotājā un speciālas formas magnētisko komponentu izmantošanu šādā pārveidotājā. Analizēts magnētiski integrētā komponenta magnētiskais lauks un piedāvāts risinājums zudumu mazināšanai.
• Izveidota augstfrekvencei piemērota drosele, kura testēta izveidotajā SiC tranzistoru pustilta slēgumā. Aprēķināti un izvēlēti līdzsprieguma pārveidotāja izejas un ieejas kondensatori, izvēlēts to labāks izvietojums divvirzienu līdzsprieguma pārveidotāja prototipā. Veikta pārveidotāja prototipa eksperimentāla pārbaude. Iegūti un analizēti eksperimentālie rezultāti.
• Izmantojot izstrādāto kalorimetrisko jaudas zudumu mērīšanas metodi, optimizēti aizvara ķēdes rezistori, aiztures laiki un novērota slēgšanās frekvences izmaiņas ietekme uz slēgšanās zudumiem.
• Tiek turpināts darbs pie magnētisko elementu optimizācijas augstai pārveidotājas darba frekvencei, izmantojot planāros un toroidālos magnētvadus, kas ļautu samazināt droseles izmērus.
WP3. (Termoķīmiska atjaunojamo ogļūdeņražu degvielu ieguve).
• Sintezēts jauns FT1 uz mezoporainu nesēju uznests Fe2O3 katalizators FT reakciju realizācijai.
Sintezētais katalizators raksturots, izmantojot XRD analīzi, WDXRF spektroskopiju, N2 adsorbcijas – desorbcijas analīzi un STEM–EDX mērījumus (1. tabula).
1. Tabula
Fe2O3/SBA-15 katalizatora raksturojumi
Katalizators | D (nm) | aₒ (nm) | BET virsmas laukums, m2/g | Poru diametrs BJH metode, nm | Poru tilpums BJH metode, cm3/g | p/pₒ = 0.99 (nm) |
Fe2O3/SBA-15 | 10.15 | 11.7 | 572.4 | 6.95 | 0.99 | 4.7 |
Iegūtie dati prezentēti Materials Science and Applied Chemistry (MSAC-2019) konferencē un konferences raksts “Preparation and characterization of Fe2O3/SBA- 15 for Fischer-Tropsch process” iesniegts Trans Tech Publications tiešsaistes piekļuves žurnālā “Key Engineering Materials” un ir iekļauts SCOPUS, ISI Web of Science, EBSCO, ProQuest un citās datubāzēs.
Raksts pielikumā.
• Sintezēti jauni uz mezoporaina nesēja uznesti 5% Fe2O3 un CoO katalizatori FT reakciju realizācijai, sintezētie katalizatori raksturoti, izmantojot XRD analīzi, WDXRF spektroskopiju, N2 adsorbcijas – desorbcijas analīzi un STEM–EDX mērījumus. Izmantojot reaktoru Microactivity Effi katalizatori tika reducēti ar reaģentu gāzu plūsmu ūdeņradis/oglekļa monoksīds, attiecībā 2:1, kam sekoja Fišera-Tropša reakcija 250 °C temperatūrā un 10 bar spiedienā. Katalizatori uzrāda aktivitāti FT procesā, veidojas produkti sākot no metāna līdz ogļūdeņražiem ar 8-10 oglekļa atomiem molekulā (1.att.). Tādējādi sintezēts pirmais oroģinālais F-T katalizators un parādīts, ka ogļūdeņražu sintēze no sintēzes gāzes ar sintezētā katalizatora palīdzību ir iespējama.
1. attēls. Hromatogramma ar Fišera-Tropša reakcijas rezultātā veidotajiem ogļūdeņražiem. • Sintezēts mezoporains silīcija dioksīda nesējs SBA-15 ar poru izmēru ap 7 nm (BJH metode) un uz tā bāzes sintezēti divi Fe katalizatori ar 2,6 un 6,2 % lielu dzelzs saturu katalītiskās pirolīzes pētījumiem. Noteikti katalizatoru tekstūras raksturojumi (2. tabula). Tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu šo katalizatoru aktivitāti pirolīzes procesos. 2. Tabula Katalizatoru raksturojumi | ||||||||
Paraugs | BET virsmas laukums, m2/g | DFT virsmas laukums, m2/g | Poru tilpums BJH metode, cm3/g | Poru tilpums DFT metode, cm3/g | Poru diametrs BJH metode, nm | Poru diametrs DFT metode, nm | Poru sieniņu biezums, nm | |
SBA-15 | 849,5 | 584,5 | 1,30 | 1,20 | 6,86 | 5,69 | 3,88 | |
(2,4%) Fe/SBA-15 | 732,6 | 498,5 | 1,12 | 1,08 | 6,95 | 5,69 | 4,38 | |
(6,2%) Fe/SBA-15 | 665,1 | 462,3 | 1,17 | 1,09 | 6,92 | 5,69 | 4,80 | |
• veikta celulozes pirolīze un katalītiskā pirolīze sintezēto katalizatoru klātbūtnē. Katalizatori uzlabo bioeļļas sastāvu, paaugstinot ogļūdeņražu saturu tajā: | ||||||||
Projekta ietvaros pētījām celulozes katalītisko pirolīzi 600 °C temperatūrā dažādu komerciālu mezoporainu ceolītu (MCM-41, ZSM- 5 (70), HZSM-5 (23), HZSM- 5 (50)) klātbūtnē, izmantojot TGA-FTIR metodi. Noskaidrota ceolītu aktivitāte deoksigenēšanas procesos, kas ļauj nodrošināt piemērotāko katalizatoru izvēli nepieciešamās kvalitātes bioeļļas iegūšanai. Visiem mezoporainiem ceolītiem piemīt spēja veicināt ogļūdeņražu veidošanos un samazināt skābekli saturošus savienojumus (2. un 3. att.), taču aluminosilikāta ceolīti veicina arī koksa veidošanos tādējādi samazinot katalizatora aktivitāti.
20.0
Relatīvais iznākums
15.0
10.0
5.0
0.0
Skābes Nekatalītiskais
Ketoni
H-ZSM-5 (23)
Aldehīdi
H-ZSM-5 (50)
Levoglikozāns Spirti un anhidrocukuri ZSM-5 (70) MCM-41
2. attēls. Ceolītu ietekme uz skābekli saturošu savienojumu sastāvu celulozes pirolīzes procesā 600 °C 8.00
Relatīvais iznākums
6.00
4.00
2.00
0.00
Olefīni
Ksilols
Toluols
Benzols
Naftalīns
Nekatalītiskais H-ZSM-5 (23) H-ZSM-5 (50) ZSM-5 (70) MCM-41
3. attēls. Ceolītu ietekme uz ogļūdenražu sastāvu celulozes pirolīzes procesā 600 °C
Iegūtie rezultāti prezentēti Materials Science and Applied Chemistry (MSAC-2019) konferencē un konferences raksts (Catalytic Intermediate Pyrolysis of Cellulose for Hydrocarbons Production in the Presence of Zeolites by Using TGA-FTIR Method) iesniegts Trans Tech Publications tiešsaistes piekļuves žurnālā “Key Engineering Materials” un ir iekļauts SCOPUS, ISI Web of Science, EBSCO, ProQuest un citās datubāzēs.
Raksts pielikumā.
Projekta ietvaros pētījām celulozes katalītisko pirolīzi 600 °C temperatūrā sintezēto katalizatoru (2,4Fe/SBA-15; 6,2Fe/SBA-15, 9,1Fe/SBA-15 un SBA-15) klātbūtnē. Visi dzelzs saturošie SBA-15 katalizatori uzrāda deoksigenēšanās spēju un veicina ogļūdeņražu veidošanos (4.att.).
4. attēls. Fe saturošo SBA-15 katalizatoru aktivitāte celulozes pirolīzes procesā Iegūtos rezultātus plānojam publicēt Elsevier žurnālos ar (IF ≥ 0.5 un SNIP ≥ 0.5), kas ir iekļauts SCOPUS datu bāzē.
Projekta ietvaros katalītiskās pirolīzes pētījumos, izmantojam zemas kvalitātes un lētas izejvielas (griķu salmus), noskaidrojot to izmantošanas iespējas pirolīzes procesos, tādējādi veicinot pilnīgāku vietējo dabas resursu izmantošanu bez ievērojamas ietekmes uz vidi. Griķu salmu pirolīzē 700 °C izmantojām sešus dažādus, cinku saturošus, nanopulverus (ZnO, ZnWO4, Mn-Zn ferrite, 1.5% Er2O3/ZnO, Cu/ZnO-Al2O3, 2% Ag/ZnO), lai noskaidrotu visu nanopulveru ietekmi uz pirolīzes produktu iznākumu un sastāvu. Kā redzams 5. un 6. attēlos, ZnO, ZnWO4, Mn-Zn ferrite, Cu/ZnO-Al2O3, 2% Ag/ZnO nanopulveru klātbūtnē griķu salmu pirolīzē gaistošo savienojumu saturs palielinās, savukārt ar 1.5% Er2O3/ZnO paliek gandrīz nemainīgs. Vislielākā katalītiskā aktivitāte piemīt 2% Ag/ZnO un Cu/ZnO- Al2O3.Veikto pētījumu rezultāti parāda, ka nanopulveru ietekmē griķu salmu pirolīzes procesā samazinās cietais atlikums un pieaug gaistošie savienojumi, tas liecina, ka nanopulveriem piemīt spēja lielmolekulārus savienojumus pārvērst mazmolekulāros savienojumos.
Mn-Zn ferrite
ZnO
1.5% Er2O3/ZnO
ZnWO4
2% Ag/ZnO
Cu/ZnO-Al2O3
Nekatalītiskais
0 20 40 60 80 100
Nekondensējamās gāzes, % Cietais atlikums, % Bioeļļa, %
5. attēls. Cinku saturošo nanopulveru ietekme uz griķu salmu pirolīzes produktu sastāvu 700 °C
Griķu salmu kondensējamo gaistošo produktu sadalījums, %
35
30
25
20
15
10
5
0
Ūdens Skābekli saturošie savienojumi
Ogļūdeņraži
Nekatalītiskais ZnWO4 2% Ag/ZnO Cu/ZnO-Al2O3 1.5% Er2O3/ZnO ZnO Mn-Zn ferrite
5. attēls. Cinku saturošo nanopulveru ietekme uz griķu salmu pirolīzes produktu sastāvu un saturu 700 °C
WP4. (Tehnoloģijas lignocelulozes pārveidošanas augstvērtīgos produktos).
2. posma ietvaros pabeigti mērījumi par ķīmiskās apstrādes kombinēšanu ar karsēšanu, mikroviļņu apstrādi un paaugstinātu spiedienu. Kopumā veikti 3 pilna apjoma eksperimentu atkārtojumi vairākos tehniskajos atkārtojumos. Pētījumos izmantotās izejvielas – siens (ievākts no dabīgajām pļavām), šķelda un kviešu salmi. Visi resursi izvēlēti kā Latvijā potenciāli pieejami resursi modernās biodegvielas iegūšanai (atbilstoši ES Direktīvas RED II prasībām). Iegūtie rezultāti uzrādīja, ka visvairāk reducējošie cukuri iegūstami no siena un salmiem, pakļaujot tos karsēšanai paaugstinātā temperatūrā ar vai bez spiediena. Kopumā, izmantojot ķīmisko apstrādi, sasniedzams pietiekoši augsts rezultāts: 0,25 – 0,35 g reducējošo cukuru no 1 g sausas biomasas. Ņemot vērā literatūrā pieejamo informāciju un pieejamo informāciju par kopējo celulozes un hemicelulozes sastāvu (59 - 70% salmi, 50 - 90% zāle, 70 – 85% koksne), tika nolemts fizikāli/ķīmisko apstrādi apvienot ar bioloģisko (enzimātisko) hidrolīzi. Enzimātiskai hidrolīzei tika izmantoti RTU Ūdens pētniecības zinātniskajā laboratorijā saražotie eksperimentālie sēņu preparāti no Irpex lacteus (preparāta izstrāde šobrīd tiek realizēta ESF projekta “Videi draudzīga bezatlikumu tehnoloģija šķidrās biodegvielas un biogāzes ražošanai no biomasas” (Nr 0.0.0.0/00/X/000) ietvaros) un Trichoderma reesei (preparāta izstrāde šobrīd tiek realizēta INNO INDIGO Programmas projekta B-LIQ „Integrēta tehnoloģiskā procesa izveide biomasas pārveidošanai šķidrajā biodegvielā” ES/RTD/2017/18 ietvaros). Iegūtie rezultāti uzrādīja, ka šādas apstrādes rezultātā no siena un salmu biomasas izdalāmi līdz pat 68% reducējošo cukuru. Visoptimālākais režīms 3% sērskābes apstrāde 121°C (ar paaugstinātu spiedienu) vai 170°C (bez paaugstināta spiediena) temperatūrā 30 minūtes, neitralizēšana ar ~ 6,5% konc. NaOH un sausās frakcijas enzimātisko hidrolīzi ar T. reesei enzīmu preparātu.
Diemžēl no šķeldas iegūtais reducējošo cukuru iznākums tikai vienam apstrādes režīmam pārsniedza 30%.
1.attēls. Fermentējamo cukuru kopējais iznākums pēc dažādiem priekšapstrādes režīmiem, kas apvienots ar enzimātisko hidrolīzi (Irpex lacteus enzīmu preparāts)
2.attēls. Fermentējamo cukuru kopējais iznākums pēc dažādiem priekšapstrādes režīmiem, kas apvienots ar enzimātisko hidrolīzi (Trihoderma reesei
enzīmu preparāts)
Paralēli aprakstītajām aktivitātēm, uzsākta metodoloģijas izstrāde kopējā cukuru daudzuma noteikšanai paraugos, kā arī izvērtēts dažādu bioloģisko atkritumu (tipiski Latvijas apstākļiem) potenciāls fermentējamo cukuru ieguvei.
Analizējot iegūtos rezultātus, nākamajos posmos nolemts tālākos ķīmiskās/fizikālās priekšapstrādes testēšanu veikt ar šķeldas materiālu. 2. posmā (turpinot 3. posmā) uzsākta zinātniskās publikācijas sagatavošana par iegūtajiem rezultātiem, kā arī paredzēts optimālo apstrādes režīmu testēt laboratorijas pilotiekārtā, kas apvienota ar membrānu attīrīšanas tehnoloģiju, kā arī iespēju reģistrēt patērēto enerģijas daudzumu.
2. Projekta uzdevumu izpilde
Nr. p.k. | Rezultāts (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 “Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība” 12. punktam un konkursa nolikuma 11. punktam | Atbilstība projekta uzdevumam (konkursa nolikuma 9. punkts) | Skaits (atskaites posmā) | Skaits (kopā) |
1. | [12.1.2. oriģināli zinātniskie raksti, kas publicēti Web of Science vai SCOPUS (A vai B) | 1. J. Xxxxx, X. Xxxxxxxxxx, X. Xxxxxx, X. Xxxxxxxx. Feasibility Study of Renewable Energy Systems in Households. 2019 IEEE 60th International | 3 | 5 |
datubāzēs iekļautajos žurnālos vai konferenču rakstu krājumos;] | Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON), 7-9 October, 2019. Riga: RTU, 2019, pp.1-6. 2019. 2. Xxxxxx, X. Application of Foil Based Directly Coupled Inductor for Interleaved DC-DC Converter with GaN Transitors. Proceedings of 60th International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University, Latvia, Riga, 7-9 October, 2019. Riga: RTU, 2019, pp.1-6. 3. A. Xxxxxxxxxx, X. Xxxxx, X. Krievs. Single-loop Current Sensorless Control with Self-detection of Conduction Losses Applied to Neutral Point Clamped Multilevel Converter. 11th International Conference on Electrical and Electronics Engineering (ELECO), November 28-30, 2019, Bursa, Turkey, pp. 1-5. | |||
2. | 12.7. sekmīgi nokārtots maģistra valsts (gala) pārbaudījums un noteiktā kārtībā aizstāvēts promocijas darbs, ievērojot programmas mērķi un uzdevumus; | Aizstāvēts maģistra darbs: Xxxx Xxxxxxxxx. Xxxxxx un ģeotermālās enerģijas avoti ēku siltumapgādei. | 1 | 6 |
3. Projekta horizontālo uzdevumu izpilde
Nr. p.k. | Horizontālais uzdevums (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 26. septembra rīkojumu Nr. 462 “Par valsts pētījumu programmu “Enerģētika”” 7.punktam) | Apraksta viena vai vairāku horizontālo uzdevumu izpildi, ja dotajā projekta posmā tie ir veikti (līdz 500 simboliem katram atsevišķajam uzdevumam) |
1. | Starpdisciplināru zinātnieku grupu attīstība enerģētikas problēmu risināšanai nacionālā un starptautiskā līmenī | Dalība COST aktivitātēs: Pārstāvot RTU SGŪTI ar VPP “Enerģētikā” “RTUAER” un ERAF projektu (Nr.1.1.1.1/16/A/007) “Jauna koncepcija ilgtspējīgas, zema energopatēriņa ēku būvniecībai” tiek sniegts ieguldījums COST aktivitātēs. SGŪTI ir atbildīgs par darba paketēm, kas ir saistītas ar ģeotermāliem enerģijas avotiem un inovatīviem apkures un dzesēšanas risinājumiem. Abu projektu mērķis ir rast optimālu pielietojumu ģeotermāliem un atjaunojamiem enerģijas avotiem tai skaitā siltumsūkņiem. Tādejādi SGŪTI spētu gan snieg ieguldījumu ar savu pieredzi, gan arī iegūt zināšanas no akcijas partneriem. |
Sadarbībā ar mežizstrādes nozares pārstāvjiem sagatavots projekta pieteikums ESF 1.1.1.1. Praktiskas ievirzes pētījumi 3. kārtai par izstrādāto biomasas pārstrādes tehnoloģiju mērogošanu reālos apstākļos (TRL 6-7 līmeņa demonstrācijai). | ||
2. | Zinātniskās darbības attīstīšana | 2.1. Turpinās pārrunas ar AS “Sadales tīkls” par tipveida mājsaimniecību slodžu grafiku izstrādi Latvijas apstākļiem izolētu un attālinātu (garu pieslēguma līniju) AER mikrotīklu modelēšanai. Uzsākta mikrotīklu datormodeļu izstrāde. Projekta ietvaros ir izstrādāti vairāki maģistra darbi un tiek strādāts pie vairākiem promocijas darbiem. 2.2. Projekta izpildītāji projekta rezultātus izmanto vairāku jaunu studiju kursu izstrādē, kas tiks iekļauti maģistra līmeņa studiju programmās “Adaptronika”, “Viedā enerģētika” un “Lietišķā ķīmija”. Dažas no studiju programmām tiek veidotas ESF projekta "Rīgas Tehniskās universitātes akadēmiskā personāla stiprināšana stratēģiskās specializācijas jomās" (vienošanās Nr. 0.0.0.0/00/X/000) un “Rīgas Tehniskās universitātes studiju programmu fragmentācijas samazināšana un resursu koplietošanas stiprināšana” (vienošanās Nr. 8.2.1.SAM) ietvaros. Iegūtās zināšanas un pieredze projekta realizācijā tiek iekļautas tādos studiju priekšmetos kā • Elektroenerģijas elektronisko pārveidotāju teorija (EEP584) • Industriālie frekvences pārveidotāji un invertori (EEP583) • Elektroniskās iekārtas (EEP475) • Adaptīvo sistēmu elementi (EEI714) • Adaptīvo sistēmu elementi(1) (EEI714) • Automatizētā elektriskā piedziņa (EEP433) • Atkritumu apsaimniekošana (BŪK324) • Degvielas un ziežvielas (ĶVĶ302) Elektrotehnoloģiju datorvadības programmas studentiem priekšmetā ‘’Elektriskās piedziņas vadība’’ sagatavota lekcija par GaN un SiC tranzistoriem, demonstrēts praktiskā pielietojuma piemērs. Tiek turpināts darbs pie laboratorijas izveides, kurā Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas pētnieki strādās ar «Microactivity effi» reaktoru šķidro degvielu komponentu iegūšanai no oglekļa dioksīda (CO2) un oglekļa monoksīda (CO). 2.3. Ir jauna sadarbība ar Center for Surface Science and NanoTehnology University POLITEHNICA of Bucharest un kopēja publikācija 2.4. Ziņojumi konferencē, sagatavotās publikācijas, informācija medijos. |
vismaz vienā no šādiem | ||
virzieniem: | ||
2.1. sadarbība ar enerģētikas | ||
nozares sociālajiem partneriem | ||
(uzņēmumiem, sabiedrības | ||
mērķa grupām, nozaru | ||
profesionālajām | ||
organizācijām, valsts un | ||
pašvaldību iestādēm u.c.); | ||
2.2. iesaistīšanās izglītības | ||
procesā, attīstot ar | ||
programmas mērķiem un | ||
uzdevumiem saistītus | ||
maģistratūras un doktorantūras | ||
studiju kursus un programmas; | ||
2.3. iesaistīšanās starptautiskos | ||
pētniecības un attīstības | ||
projektos; | ||
2.4. zināšanu un tehnoloģiju | ||
pārnese. |
3. | Pētniecības un tās rezultātu komunikācijas un pamanāmības sabiedrībā nodrošināšana; | Turpinās darbs pie saules enerģijas ražošanas sistēmas vizualizācijas izveides. Turpinās AER demonstrācijas mikrotīkla izstrāde, kas izvietots uz RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes jumta Āzenes 12/1, Rīgā. Atsevišķas mikrotīkla komponentes regulāri tiek demonstrētas kā dažāda vecuma skolēnu grupām, tā viesmācībspēkiem un potenciālajiem sadarbības partneriem. Turpināts pētnieciskais darbs RTU studiju kursa “Vertikāli Integrēts Projekts (VIP)” (VIP001) ietvaros, kas pilnībā atbilst projekta mērķiem un uzdevumiem, pie kursa tēmām “Zemas enerģijas ēkas” un “Bioenerģija”. “Bioenerģijas” tematikas grupā dažāda līmeņa studējošie izvērtēja potenciālos bioenerģijas produktus, kas saražojami Latvijas apstākļos no atjaunojamiem resursiem vai atkritumiem. “Zemas Enerģijas ēkas” tematikas grupā studējoši apguva energoefektivitātes pamatus, kā arī aprēķināja potenciālo enerģiju, kas neieciešama mājsaimniecībām, lai pēc tam izvēlētos pieejamos atjaunīgās elektroenerģijas avotus un uzkrājējus. Darbu pie tēmas paredzēts turpināt 2020. gada pavasara mācību semestrī. (projekta 3. posms). • Mediju monitorings. Kā kaitīgos CO₂ izmešus pārvērst degvielā? Latvijas zinātnieki uzsākuši jaunus pētījumus xxxxx://xxxxxxx.xx/xxxxx/xxxxxxx-xx-xxxxxxxxxxxx/xxxxxxx/xx-xxxxxxxx-xx0-xxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxxxx- uzsakusi-jaunus-petijumus/ • Xxxxxx.xx RTU sāk pētījumus, lai klimatam kaitīgo oglekļa dioksīdu pārvērstu degvielā xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xxxxxxxxxxxx/xxxxxx/xxx-xxx-xxxxxxxxx,-xxx-xxxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxxx- degviela?fbclid=IwAR2pCNB24J2Y_ocNu7h4nt_jbaUFCtJGkKMn1NwgI40yOeTMR9uJHBaXBl4 • Kurzemes radio/Ziņas RTU sāk pētījumus, lai klimatam kaitīgo oglekļa dioksīdu pārvērstu degvielā • Xxxxx.xx RTU sāk pētījumus, lai klimatam kaitīgo oglekļa dioksīdu pārvērstu degvielā xxxxx://xxx.xxxxx.xx/xxxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxx-xxx-xxxxxxxxx-xxx-xxxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxxx-xxxxxxxx- 14230193 • Xxxxx.xx Jaunā RTU laboratorijā pētīs, kā kaitīgos izmešus pārvērst degvielā • xxxx.xxxxx.xx RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes laboratorija xxxxx://xxxx.xxxxx.xx/xxxxx/000000/ • xxxxxxxx.xx |
• xxxx.xx • xx.xx • xxxxxxxxx.xx RTU sāk pētījumus, lai klimatam kaitīgo oglekļa dioksīdu pārvērstu degvielā xxxxx://xxxxxxxxx.xx/xxxxxxxxxxxxx/000000-xxx-xxx-xxxxxxxxx-xxx-xxxxxxx-xxxxxxxx-xx0-xxxxxxxxx-xxxxxxxx-0000 Kā papildus sabiedrības informēšanas pasākumi pieminami: Piedalīšanās konferences “RIGA COMM” izstādē un konferencē (10. un 11. oktobrī), Tech Industry (28.-30. novembrim), kur sabiedrība tika informēta par projekta gaitu un mērķiem | ||
4. | Programmas īstenošanas nodrošināšanai programmas projektu īstenotāji savstarpēji sadarbojas kopīgu aktivitāšu ietvaros (piemēram, oriģināli zinātniskie raksti, sabiedrības informēšanas pasākumi, konferences un semināri). | Atskaites periodā ir publicētas 3 publikācijas, iesniegtas recenzēšanai 2 publikācijas. • Iesniegti publicēšanai 2 zinātniskie raksti: 1. Preparation and characterization of Fe2O3/SBA-15 for Fischer-Tropsch process 2. Catalytic Intermediate Pyrolysis of Cellulose for Hydrocarbons Production in the Presence of Zeolites by Using TGA- FTIR Method • RTU studiju kursa “Vertikāli Integrēts Projekts (VIP)” (VIP001) ietvaros, kas pilnībā atbilst projekta mērķiem un uzdevumiem, tika iesaistīti gan skolēni, gan arī dažādu kursu un specialitāšu studenti. Kursa tēmas bija “Zemas enerģijas ēkas” un “Bioenerģija”. • Projekta rezultāti prezentēti starptautiskās zinātniskās konferences 60th International Scientific Conference on Power and Electrical Engineering of Riga Technical University (RTUCON), 7-9 October, 2019 ietvaros. |
Zinātņu prorektors X. Xxxxx
Xxxxx, 26541253, xxxxx.xxxxx@xxx.xx
Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.