Sveicināti, lasītāji!
2018. g. jūlijā
Sveicināti, lasītāji!
Fragmenti no uzrunas svinīga līguma parakstīšanā par Okupācijas mūzeja rekonstrukcijas būvdarbiem.
Līdz varonībai
Ies ikdiena celties, Ies spēka apziņu Pagātnē smelties:
Nav pagātne sveša,
Tā tava paša, Kā saule staro Spilgta un plaša.
Xxx Xxxxx vārdi no Klusās grāmatas raksturo visu vēstures mūzeju būtību. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka pagātne nav sveša, – ka tā ir daļa no mums arī šodien. Tā ir mūsu paša. Šīs ēkas rekonstrukcija dos mums plašākas un efektīgākas iespējas iepazīstināt pasauli ar Latvijas okupācijas periodu. Tas ilga, apmēram, pusi no tās simtgades, kuŗu mēs tagad svinam. (..)
Cik viegli sākās okupācija; – divas lielvalstis sadalīja Austrumeiropu savā starpā, un, kad nāca uzbrukums no austrumiem un sekojošais ultimāts, tad nebija neviena drauga, pie kuŗa griezties.
No tā noteikti esam mācījušies, vismaz valsts valdības līmenī – mēs esam daļa no stipras alianses, kas nodrošina mūsu aizsardzību pret militāriem draudiem. (..) Mūzeja apmeklētāji ir arī ārzemnieki, to starpā citu zemju militārpersonas, vēstnieki, ministri, ministru prezidenti, prezidenti un karaļi un karalienes. Ir ļoti svarīgi, ka mūsu vēsturi viņi uzklausa no mums, nevis no mums naidīgiem spēkiem. Mūsu mūzejs neslēpj Latvijas vēstures neērtās daļas, bet mēs arī tās nepārspīlējam. Lai iegūtu un paturētu patiesus draugus, mums pašiem jābūt
patiesiem. Tas arī ir pirmais no pretsoļiem – iegūt saprotošus sabiedrotos.
Pagātne arī uzmundrina mūs. Latvijas Okupācijas mūzejs ir patiešām par okupācijas periodu, bet tas nav tikai par sāpēm un ciešanām. Tas arī ir par pretestību okupācijai, par palīdzību līdzcilvēkiem. Tas ir par mūsu spēju sadarboties ļoti lielos mērogos. Tas ir par Baltijas ceļu, kad 2 miljoni baltiešu sadevās rokās nepārtrauktā cilvēku ķēdē 600 kilometru gaŗumā no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai. Ja šo mēs varējam visu izdarīt, tad kas mūs tagad traucē sadarboties?
Un galu galā mūsu pagātne ir par uzvaru. Ar spītu, ar izturību mēs ne tikai pārdzīvojām okupāciju, bet mēs arī uzvarējām. Tā ir galvenā pozitīvā mācība no okupācijas mūzeja: – mums gāja ļoti slikti, bet mēs uzvarējām.
Turpinājums 4. lpp.
SLB Grāmatnīca
X.Xxxxxxxx – Rīga
Sidnejas Latviešu namā 00 Xxxxxxx Xx, Xxxxxxxxxxx 0000
Tālr.: 9744 8500
DARBA LAIKS
pirmdienās, no plkst. 14.00 – 18.30, otrdienās no plkst. 14.00 – 17.00, ceturtdienās no plkst. 10.00 – 13.00, sestdienās no plkst. 9.00 – 12.30, un stundu pirms lielajiem sarīkojumiem.
Trešdienās, piektdienās un svētdienās grāmatnīca slēgta.
Piedāvājam, rietumos un Latvijā izdotos CD un DVD diskus, sudraba, dzintara izstrādājumus, latviskas apsveikumu kartītes, Latvijas produktus u.c.
Kārtojam visus SLB biroja darbus kā biedru maksas, telpu īres naudas, Rituma
un Jaunās Gaitas abonementu maksas. Grāmatnīcā pieejama kopējamā mašīna.
SLB un Rituma cenas
Biedru nauda:
Strādājošiem $40.00 pa gadu. Pensionāriem $35.00 pa gadu. Studentiem $15.00 pa gadu.
Mūža biedra maksa $480.00.
Visi SLB biedri saņem Ritumu par brīvu.
Tiem, kas nav SLB biedri, bet vē- las abonēt Ritumu: 2018. gada abonēšanas maksa ir $50.00.
Abonēšana jānokārto līdz 31. martam.
Rituma sludinājumi:
Viena lapa – $70.00; puslapa – $50.00; ceturtdaļlapa – $35.00
Maksājumus var nokārtot:
Personīgi SLB grāmatnīcā Rīga,
00 Xxxxxxx Xxxxxx Xxxxxxxxxxx XXX 0000, xxx xxxxx laikā.
Nosūtot pa pastu uz P.O. Box 457, Strathfield NSW 2135. Čeki vai Australian Money Order rakstāmi uz
„Sydney Latvian Society Ltd” vārda.
Elektroniski pārskaitot naudu Sidnejas Latviešu biedrības kontā.
Banka – Westpac.
Konta vārds – Sydney Latvian Society Limited.
BSB – 032069.
Konta numurs – 448256.
Lūdzu bankā uzdodiet savu vārdu un par ko maksājiet.
SLB valdes sēde
SLB 13. jūnija valdes sēdē piedalījās: Xxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxx.
Tā kā zāles gaisa kondicioniera lietošana izmaksā ap $50 stundā tad tam pievienots skaitītājs, lai aprēķinātu īrētāju patēriņu.
Aicinātas vairākas firmas namā izdarīt uguns drošības inspekcijas un sniegt ieteikumus un tāmes par vajadzīgiem techniskajiem uzlabojumiem. Uguns- džēšamos aparātus atjaunos tūlīt.
Pārrunā iespēju ievilkt gaisa kondicionēšanas sistēmu, kas kalpotu klašu telpām un augšstāva istabām.
Uzlabot drošību nama priekšā izmaksās aptuveni $30,000. Iesniegs pieprasījumu daļējam pabalstam no valdības (Community Partnerships Grants) apgaismošanai, vārtiem, žogam un jaunām CCTV kamerām, jo tagadējās pārraida ļoti neskaidri.
Pēc Xxxxxx Xxxxxx zīmējuma izgatavots simtgades plakāts. To piestiprinās pie nama priekšas sienas pirms Jāņiem.
Simtgades valstsvētku atzīmēšanai paredzēti 3 lieli sarīkojumi – koncerts, akts un balle. Pirmie divi notiks Latviešu namā bet nav vēl izlemts, kur rīkos 100 gades balli. Tiek izvērtētas vairākas iespējamas telpas.
X.Xxxxxx sagatavojis Budžeta uzmetumu 2018./2019. gadam. Valde to pieņem.
X.Xxxxxx piedalījies tikšanās ar
federālo Citizenship un Multicultural Affairs ministru Xxxx Xxxxx, kas uzsvēris, ka lielāka uzmanība jāpievērš agrākajiem iebraucējiem.
X.Xxxxxxx ziņo, ka šogad, tā kā tik daudzi aizbrauc svinēt 100gadi Latvijā, kārtējais Dāmu kopas sarīkojums nenotiks. X.Xxxxxxx ziņo, ka uz nākamgada Pasaules labāko koru svētkiem Sidnejā, ielūgts piedalīties Rīgas Domes Jaunatnes koris. Arī aicināti jaunatnes kori no Igaunijas
un Lietuvas. ■
Xxxxx Xxxxxx
Nākošais Senioru saiets
Nākošais senioru saiets būs piektdien, 13. jūlijā – plkst 12.00 Sidnejas Latviešu namā.
Uz šo saietu lūdzu katru paņemt līdz kādu piemiņas lietiņu ko esat saglabājuši un kas jums ko īpašu nozīmē. Varbūt matu cirtiņa, naudas zīme, josta, gredzens, mīļakā grāmata. Tad pirmā daļā būs iespēja to parādīt pārējiem un dalīties ar savu stāstu.
Otrā daļā paredzēts rādīt izvilkumus no XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem.
Laipni lūdzu visus uz Saietu – arī ja līdz šim neesat bijuši. ■
Xxxxx Xxxxxx
Daudz baltu dieniņu
SLB apsveic biedrus, kuŗi sasnieguši cienījamu gadu vecumu sākot ar sešdesmitiem gadiem, viņu piecu, desmit un virs deviņdesmit gadu mijās.
2018. gada jūnijā SLB ir apsveikusi Xxxxxx Xxxx, Xxxx Xxxxxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxx, Xxxx Xxxxxx, Xxxx Xxxxxx, Ritu Āboltiņu, Xxxx Xxxx, Xxxxx Xxxxx, Xxxxx Xxxxxxxxxx, Xxxx Xxxxx un Xxxxxx Xxxxxxx. ■
SLB Bibliotēka aicina!
Ja Jums interesē jaunās latviešu grāmatas, ieskatāties SLB grāmatnīcā. Ja pameklēsit, atradīsit plauktu ar nedaudz jaunām skaistām bibliotēkai ziedotām grāmatām. Tās ir nonestas lejā no bibliotēkas, un izstādītas, lai būtu viegli un bieži pieejamas. Laiku pa laikam nonesīsim citas. Ja Jums ir kāda īpaša interese, lūdzu sakiet droši.
Ja kāda izstādītā bibliotēkas grāmata interesē, tad lūdzu, tur pat uz vietas aizņematies! ■
Xxxxx Xxxxxxxxxx
Sveicināti, lasītāji!
Turpinājums no 1. lpp.
Cita mācība ir par šodienas stāvokļa cēloņiem. Latvija nenokrita no debesīm 1991. gadā kā tīrs, nevainīgs bērns, kā dažs labs cenšas mums iestāstīt. Mums bija gaŗa dzīve pirms tam. Mēs šodien vēl ciešam no okupācijas laikā iegūtajām rētām, un no tām netiksim vaļā, tās vienkārši noklusējot.
Mums ir ekonomiskas sekas, demogrāfiskas sekas un visbēdīgāk – psicholoģiskas sekas. Mums šīs sekas ir jāsaprot, lai tās pārvarētu. (..)
Latvijas Okupācijas mūzejs nevērtē pagātni. (..) Nāciet uz mūsu pagaidu ekspozīciju Raiņa bulvārī 7. Noklau- sieties ekspozīcijas otrajā zālē video liecības no cilvēkiem, kuŗi tika deportēti kā bērni 1941. gada 14. jūnijā. Jebkāds vērtējums tur būtu lieks.
Latvijas valsts šogad piedzīvo savu simtgadi, bet ar to nebeidzas mūsu ceļš uz nākotni. Un arī jāatceras, ka mūsu ceļš ir daudz gaŗāks par tikai pēdējiem simts gadiem. Lai ietu uz priekšu mums ir vajadzīgs stingrs pamats, kas iesakņojies patiesā mūsu izcelsmes saprašanā. Visi Latvijas vēstures mūzeji ir svarīgi, lai mūsu vēsture kļūtu par mūsu pašu. ■
Xxxxxx Xxxxxx
Latvijas Okupācijas mūzeja diretors
Beidz naudas sūtījumus uz Latviju
Apakalpojumus ar norēķina kontu kuŗu lietojam naudas pārsūtīšanai.
tbilstoši savai darba stratēģijai Danske Banka ziņo, ka pārtraukšot sniegt
Ņemot vērā augšminēto, Sidnejas Latviešu biedrība ziņo, ka vairs nepieņems naudas sūtījumus uz Latviju. Turpmāk SLB biedri to varēs darīt caur kuŗu katru banku.
SLB valde..
Pagājušā un šinī gadā augstskolu
beigušo ievērībai
Katru gadu Latvijas Universitātes dibināšanas atceres aktā ziņo par latviešiem, kuŗi kopš iepriekšējā akta beiguši augstākās mācību iestādes vai ieguvuši tālākus gradus vai diplomus.
Ja vēlaties, lai xxxx xxxx, jūsu meitas, dēla, kāda cita rada, paziņas vai kāda latviešu drauga vārdu nolasa šā gada aktā 22. septembrī, lūdzu paziņojiet vārdu, iegūto gradu vai diplomu un mācības iestādi, kā arī kvalifikācijas piešķiršanas datumu, Xxxxxx Xxxxx, 0/0 Xxxxxx Xx, Xxxxxxxxxxxxxx XXX. 0000, vai ar epastu: xxxxx.xxxxx@xxxxxx.xxx. gov.au līdz šā gada 8. septembrim.■
Xxxxx Xxxxx Studenšu Korporāciju Kopas
Sidnejā viceseniore
Pēcpusdiena ar Uldi Siliņu
27. maija pēcpusdienā Sidnejas Latviešu nama Xxxxxxx Xxxxxx zālē, kamēr tur ierodas kādi 50 apmeklētāji, uz ekrāna redzam ainas no
lugām, kuŗās Xxxxx Xxxxxx piedalījies laikā
pēc 1951. gada 30. decembŗa, kad viņš iesāka savas gaitas Sidnejas Latviešu teātrī. Tas bija pirmā Austrālijas Latviešu Kultūras dienu laikā, uz Igauņu kluba skatuves kur viņš B. Priestlija lugā, Xxxx Xxxxxxxx tulkojumā, Cilvēki uz jūras tēloja Xxxxxx Xxxxxxxxxxx, 4. virsnieku uz kuģa Zillā. No tā laika ir palikuši vēl 3 aktieŗi, ar Uldi Siliņu vēl Xxxxxx Xxxxxxxx un Xxxxx Xxxxxxx.
Sarīkojumu atklājot, Sidnejas Latviešu biedrības valdes priekšsēdis Xxxxx Xxxxxx pareizi teica, ka ievads nav vajadzīgs, jo kuŗš gan nepazīst Xxxx Xxxxxx. Xxxxx Xxxxxx, gatavodamies ceļam uz Latviju pēc 2 nedēļām, īsrunā sasveicinājās ar Sidnejas Latviešu teātri, Sidnejas Latviešu biedrību, Daugavas Vanagiem, Sidnejas Latviešu vīru kori un sportistiem un speciāli vēl Xxxx Xxxxxxx, ar kuŗu bijusi sadarbība gados, kad vēl spēlēja Sidnejas Latviešu teātrī.
Tālāk viņš stāsta par savu bērnību līdz 14 gadiem, kas jau arī aprakstīta grāmatā Atskatīties, pasmaidīt... , no kuŗa šeit atstāstīti izvēlēti izvilkumi sarīkojuma raksturošanai.
Raitā un interesantā stāstījumā Xxxxx Xxxxxx piemin savu piedzimšanu 1930. gada 26. janvarī 2. Rīgas slimnīcā, ko gan vinš pats vairs neatceroties, un vēlāk, pēc prasīšanas, kā viņš ieradies, atbilde bijusi: „Tevi atnesa stārķis”. Dzīvodams Carnikavas Spārēs, vinš kādreiz redzējis māti stāvam zem stārķa ligzdas, un, savācis savas lietotās mantiņas, gaidījis ģimenes pieaugumu, bet tikai vēlāk sapratis, ka stārķis, Ziemassvētku vecītis un tēvs ir viena un tā pati persona. Tēvu viņš gan saticis tikai nedēļas nogalēs, jo tēvs pa nedēļu ķēris lašus un taimiņus, bieži arī Kurzemē. Uldis bijis slikts ēdājs un tāpēc, ka viņš pusdienās ēdis tikai kartupeļus ar
biezpienu un sviestu, radiniece Xxxxx xxxxxxx, ka nebūs dzīvotājs, jo viņam esot dilonis. Kad dēlam Xxxxxxxx bijuši 6 – 7 gadi, māte teikusi Xxxxx, lai ved dēlu uz filmu, kur rāda kā bērni rodas, bet filma bijusi par puķēm u.t.t. un galvenā lieta nepateikta. Kad Xxxxx pats gribējis vest jaunāko dēlu uz xxxx, dēls viņam prasījis:”Ko tu gribi zināt?” Kad dzimšanas dienā māte cepusi klinģeri, Xxxxx apēdis mandeles un palicis robains mīklas gabals.
Ko zinājis no ekoloģijas? Saprazdams ūdens vērtību, vinš to lietojis maz, tikai pārvietojot netīrumus no vienas ķermeņa daļas uz otru. Ja dvielis netīrs, tad ķermenis tīrs. Katru nedēļu gājis pirtī, sākumā kopā ar māti un izskatījies sievietēs visam mūžam. Kad kādās kāzās, noskatījies, ka puiši bāž meitām sniegu aiz apkakles, bāzis netīru sniegu no istabas kakta kalponei zilā kleitā, kas nav nākusi ar viņu dejot, bet par to aizsūtīts uz savu istabu. Astoņu gadu vecumā Xxxxx bijušas pirmās gaŗās bikses. Kādās kāzās bija jānes šlepe un skuķis no Skultes pamācījis, kā šlepi nest. Citās kāzās vecāki aizbraukuši vieni paši, bet viņiem rīkotāji jautājuši, kādēļ neņēmuši bērnu līdz. Uz bērēm gan neviens nav par jaunu, nedz vecu, lai ietu.
Atcerējās arī, kā Ziemassvētkos braucis no baznīcas. Katra egle izskatījusies pēc baznīcas torņa.Viņš juties mierā ar visu pasauli, un šie braucieni palikuši atmiņā visu mūžu. 13 un 14 gadu vecumā darījis visus lauku darbus: aris ar lemešarklu un
pļāvis labību ar izkapti.
Bēgot no krieviem, ar vecākiem braucis uz Vāciju, kaut gan pats būtu vēlējies palikt Latvijā. Piedzīvojis pirmo gaisa uzlidojumu pie Dancigas. Kaut kur blakus zemē ievēlusies milzīga torpēda, bet nav eksplodējusi. Ģimeni izvietoja Meklenburgā kādā vācu ģimenē, bet Uldi 14 gadu vecumā mobilizējuši ar lāpstu rokā. Aizvests uz Štetīnu pie Oderas, lai nocietinātu Štetīnas līci. Saticis Rusmaņa kaujas grupu, kuŗā bijis arī tēva brālēns Xxxxxxxx Xxxxxxx, un Uldim piedāvāts brauciens uz Kurzemi. Sākumā vēlējies pierakstīties, bet noklīdis un braucis uz Šverīnu, kur strādāja tēvs. Vilcienam nācis virsū uzlidojums. Un Uldis redzējis, kā pa logu ielidoja fosforizēta lode, bet ļoti lēni un iešāvās sienā, bet Xxxx neievainoja. Tēvs Šverīnā nav bijis, bet vecākus viņš vēlāk satika. Ienāca amerikāņi un latviešus veduši uz savākšanas vietu, lai atdotu krieviem. Kad redzējis, ka cilvēki lec ārā no mašīnas, šoferis apstājies un vaicājis, kas par lietu. Kad latvieši paskaidrojuši, viņš atteicies tos vest pie krieviem, un tā Uldis ar vecākiem vēlāk nonāca Altgargē, Elbas krastā netālu no krievu robežas.
Xxxxx Xxxxxx paziņoja, ka Latvijā visos novados aicina izvēlēt „novada cilvēku” un tā Xxxxx Xxxxxx izvēlēts par Carnikavas 100 gadu cilvēku.
Xxxxx Xxxxxxx atnesa zālē „Ulža klinģeri”, kam sekoja 20 minūšu starpbrīdis.
Otrā daļā Uldi Siliņu intervēja Andris
SLB gadskārtējā pilnsapulce svētdien, 26. augustā
SLB valde atgādina visām organizācijām un grupām, kas darbojas pie Sidnejas Latviešu biedrības, līdz 2017. g. 19. jūlijam iesniegt darbības pārskatu ievietošanai augusta mēneša Ritumā.
Kariks. Intervija bija pirmklasīga. Runātāji savus vārdus teica skaidri un saprotami un pietiekoši skaļi, lai viņus sadzirdētu arī tālākos zāles kaktos. Te atkal sekos izvēlēti izvilkumi.
Kā sācis darboties teātrī? Vecāki bijuši apsēsti ar teātri un darbojās kā amatieŗi Carnikavā. Uldim paticis volejbols. Par pirmo lomu Spārnotos gados gan ierakstīts, ka to tēlojis Xxxxxxx Xxxxxx. Tēvs pirmo reizi bijis režisors xxxxx Xxxxxxxxx. Bijis režisors jau Carnikavā, bet viņam vislabāk patikušas tautas lugas (Svētki Xxxxxxxx, Vecais pilskungs. Red.) Sākuma gados Sidnejā lugas uzveda Igauņu klubā, netālu no Centrālas stacijas.
1956. gadā bija olimpiāde Melburnā. Tajā laikā Xxxxxxx Xxxxxxxxx sūtīja grāmatas Universālai bibliotēkai Latvijā un par to viņu sāka Sidnejā vajāt. Terorizēja un zvanīja pa telefonu naktī. (Intervijā pieminēja arī notikumus, kas saistījās ar jautājumu par kādu īpašu gadu).
Vai svarīgi, ka Zīverts viesojās Sidnejā? Jā. Ļoti. Viņam interesēja Sidnejas Latviešu teātris un X. Xxxxxx izdeva viņa lugas grāmatās.
Kad iesvētīja Latviešu namu 1959. gadā, izrādīja Lolitas brīnumputnu un bija pacilāta sajūta, ka pašiem sava skatuve un esam prom no mazās
igauņu skatuves.
1960. gadā bija pirmās Austrālijas Latviešu Rakstnieku dienas un Sidnejas literārās sekcijas 10 gadi, bet pirmais Austrālijas Latviesu teātŗa festivāls bija 1961. gadā, kad Sidnejā izrādīja Ž. Xxxxxx Xxxxxx (luga par Xxxxx x’Xxxx) Visās festivāla izrādēs piedalījās kopā 1800 apmeklētāji. Festivālos bija arī apbalvojumi, Paijas.
1962. gada Xxxxx apprecējās ar Xxxx, kas bija vadājusi viņu ar automašīnu pa Xxxxx. Viņa teikusi, ka gribētu, ka Xxxxx būtu viņas bērnu tēvs. Dzīvojuši stipri laimīgi. Ilzei visiem bērniem taisīja ķeizara griezienu. Xxxxxxx xx Xxxx abi spēlējuši teātrī, bet Ģints bijis skaņu meistars.
1962. gadā pirmais Kaleiodoskops, ko rakstījis Xxxxx Xxxxxx. Vēlāk arī Xxxxxxx Xxxxxxxxx kādus rakstījis, bet abi ir atšķirīgi. Xxxxxxx xxxxx domāt, bet Uldis tikai smiet. Uldis humorists, bet Spodris satīrists. Humora izjūta Uldim no vecākiem. Humoristiskas vārsmas vinš rakstījis ļoti ātri.
Kad pirmo reizi saticis Xxxx Xxxxxx? Čullorā, kur strādāja uz dzelzceļa un Xxxxx uzbraucis baļķim ar motociklu. Pirmo reiz kopā bija lugā Cilvēki uz jūras.
Kādas domas par kultūras sakariem? Uldis saka, ka nav bijis krass un domā, ka mēs viņiem izdarījām vairāk ļauna,
LATVIJAS KONSULĀTS SIDNEJĀ
Goda konsulāros pakalpojumus sniedzu normālā darba laikā pēc iepriekšējas sazināšanās:
Xxxxxx Xxxxxxx B. Arch
Hon. Consul of the Republic of Latvia 00 Xxxxxxx Xxx. Strathfield, NSW 2135
Tel: 0000 000 000
E-pasts: xxx.xxx.xxxxxx@xxxxx.xxx
FOTO: Xxxxxxx Xxxxxxx
Xxxxxx Xxxxxx (pa labi) sarunājas ar Uldi Siliņu.
nekā viņi mums. Nevar saprast, kādēļ 1976. gadā tāds skandāls ar Priedes lugu Zilā.
1970. gadā domā par Ziemeļamerikas turneju, ko Uldis organizējis. Bija jāiziet saprašanās kursi. Šeit arī viesojās Mazais San Francisko teātris. Viņiem Amerikā tomēr savādāka humora sajūta, tāpēc jāuzmanās, jo nesmej par to, par ko smejas Austrālijā. Xxxx Xxxxxxx Xxxxx lieta spēlēja arī Amerikā, bet lugas nosaukumu grozīja, atmetot pilsoni.
Bija speciāls sarīkojums: Tu esi Gotlandē mans draugs. Humora vakari Kanādā, Zviedrijā, Dānijā, Amerikā. Vēlāk arī: Tu esi Portlandē, mans draugs.
Vēlreiz pieminot Spodri Klauvertu, teica, ka īpatnējs cilveks: darbīgs, talantīgs. Literārā sekcija bija viņa bērns. Nonāca lielos parādos, jo uzturēja radinieci, kuŗu valdība atteicās uzturēt.
Pirmo reiz pēc tās okupācijas bija Latvijā 1987. gadā, kad braucis uz Igauniju ar Xxxxxx Xxx, bet tālāk uz Rīgu ar autobusu. Apmeklēja Anniņas Gaujienā, kur dzimusi Ilze.
Piedalījies 1983. gadā pirmās
3x3 Kanberā, kur bijis arī 3x3 avīzes Tauriķis redaktors. Vēlāk kādās 25 nometnēs Latvijā. Pirmā 3x3 nometne Latvijā Višķos. 3x3 nometnēs bijis arī teātŗa novirzes vadītājs.
Xxxxx Xxxxxx pateicās Xxxxx Xxxxxxx un kā dāvanu pasniedza lielu un gaŗu (fiziski lielu) Mūža brīvbiļeti uz visām SLT teātŗa izrādēm A10 vietā. Pasniedza arī sarīkojuma kolekti kā palīdzību nākotnē izdodamām grāmatam, ko gan X. Xxxxxx mēģināja atteikt, jo nācis uzstāties par brīvu, ne pelnīt naudu.
X. Xxxxxx autobiografiskās grāmatas ir: Atskatīties, pasmaidīt... (izdota) par laiku 1930 – 1945, seko Reiz UNRRA’s laikos, reiz IRO dienās un Zem dienvidu krusta 1950 – 1992, abas pēdējās elektroniskā izdevumā. ■
Xxxxx Xxxxxxxx
Senioru saiets jūnijā
Pirms senioru saieta Sidnejas Latviešu namā Xxxxxxx Xxxxxx zālē 8. jūnijā Sidnejas latviešu bibliotēkas kārtotāja Xxxxx Xxxxxxxxxx pavēstīja, ka pienākušas jaunas latviešu grāmatas, kas te atnestas un tās var apskatīt un aizņemties. Saietu iesāka ar Zeļļu dziesmu uz ekrāna Meža mātes lūgums.
Tālāk Xxxxx Xxxxxx sniedza dažādas interesantas ziņas par dažādiem kurioziem jautājumiem, iesākot ar tramvajiem, kuŗos iepilda smiltis bremzēšanai (atceros no sava pavadītā laika darbā uz dzelzceļa, ka lokomotīvēm arī bija smilšu kaste, no kuŗas smiltis bēra uz sliedēm, īpaši kalnos uz augšu vai lejup braucot). Savukārt sliedes vēlāk aplaista, lai noskalotu uz tām sakrājušās smiltis.
Sakarā ar to arī uzzinājām, ka pirmais tramvajs Rīgā atklāts jau 1882. gadā, bet elektriskais tramvajs vispirms Liepajā 1899, un tikai pēc tam Rīgā 1901. gadā.
Vēl bija ziņas par džīnu biksēm, kas esot patentētas jau 1870tos gados. Vecākais kino teātris Rīgā esot bijis Splendid Palace no 1923. gada, kam šogad atzīmēja 95 gadu jubileju. Kino iekšpuse rokoko stilā, un tā bijusi pirmā ēka ar dzelzsbetona konstrukciju. Šajā kinoteātrī 1940. gadā bija pirmizrāde filmai Zvejnieka dēls 22. janvārī, uz kuŗu sanācis vairāk cilvēku, nekā kino varēja uzņemt, un iekšā gājēji saplēsuši kino durvis (kādreiz Xxxx Xxxxx – Ķīsele stāstīja, ka viņai saplēsts mētelis. Red.).
1897. gadā nolemts, ka bez tajā laikā pastavošā vācu teātŗa (tagadējā Nacionālā opera) Rīgā vajadzīgs vēl viens teātris, un 1899. gada sākušies būvdarbi tā saucamam krievu teātrim pēc Xxxxxxx Xxxxxxxxx projekta, kas izmaksāja 344,000 rubļus un to iesvētīja 1902. gadā, kad izrādīja Sniegbaltīti. 1918. gadā tur proklamēja Latvijas republiku. Teātri tad nosauca par Nacionālo teātri, bet 1940. gadā, krievu laikā, par Drāmas teātri. 1941
-1944. gados vācu okupācijas laikā tas bija Rīgas Dramatiskais teātris, bet otrā krievu okupācijas laikā pēc 1944. gada atkal Drāmas teātris un tikai 1988. gada 17. oktobrī atguva Nacionālā teātŗa vārdu.
Latvijā ir trīs hidroelektriskas spēkstacijas: Pļaviņu, Rīgas un Ķeguma. Pļaviņu spēkstaciju būvēja no 1961 – 1966. gadam. (Ķeguma būve sākās 1936. gadā. Red).
Uz ekrāna parādīja arī mazo Xxxxxxx miniatūrfotoaparātu, kuŗu 1937. gadā izgudrojis Xxxxxxx Xxxx,
bet xxxxxx XXX (no 1937.gada). Tā lielums 8x 2.5cm. Amerikas valdība nopirkusi 25 eksemplārus spiegu vajadzībām.
Jaunai bibliotēkai – Gaismas pilij aprēķināts, ka nepieciešams 2100 cilvēku darba spēks.
Latvijā esot 700 miljoni koku. Latvijā ir 2 samaksātas brīvdienas vasaras saulgriežu (Jāņu) svinēšanai. Latvijā viens cilvēks apēd 78 kg kartupeļu gadā, Īrijā 125 kg., bet Austrālijā 50 kg. Kopējais upju gaŗums Latvijā ir 38,400 km.
Dziļākais ezers Latvijā ir Drīdža ezers Krāslavas rajonā ar 65 metriem, bet lielākais ir Lubāna ezers ar 80.7 kvadrātkilometriem.
No ievērojamām personām pieminēja tenisa spēlētaju Xxxxx Xxxxxxxxx, bokseri Xxxx Xxxxxx, basketbolistu Xxxxxxxx Xxxxxxxx, komponistu Xxxxxx Xxxxx, diriģentu Xxxxx Xxxxxxx, dziedoni Xxxxxx Xxxxxxx. Džungļu pētnieks Xxxxxxxxxx Xxxxx Xxxxxxxxx vienu upi nosaucis par Gauju pie augstākā, 814 metru, ūdenskrituma. Uz ekrāna viņu parādīja pie viņa daudzajām grāmatām. Xxxxxx Xxxxxxx dziedāja dziesmu par prieku.
Sakarā ar Latvijas 100 gadu jubileju, tūkstošiem autoru veido stāstu segu Latvijai, no kuŗas rādīja vairākus eksponātus, ko veidojuši, cita starpā, arī Agnese no skoliņas Bostonā, viena sieviete no Igaunijas. Bija arī intervija ar Artusu Kaimiņu.
Vairākas dziesmas no Teterovska koncerta Rīgā, pirmā korim bez diriģenta, citām ar. Tad koŗu grupas koncerts Violets.
Tad vairāki ritmiski pievilcīgi gabali no Xxxxxxxx Xxxxx un Xxxxxx Xxxx Pēteŗa baznīcā. Pirmajā dziesmā
Ciema mājas pārdošanā
Kad pienāk laiks meklēt jaunu dzīves vietu kur pavadīt vecuma dienas pārdomās ieskaitiet latviešu ciemu Melburnā. Grūti būs atrast otru vietu kur tik skaistā apkārtnē latviešu sabiedrībā pavadīt laiku. Latvieši Melburnā arvien biežāk lieto ciema telpas sarīkojumiem un uz ārpus ciema latviešu sarīkojumiem var vienmēr braukt ar ciema busiņu.
Ciemā pārdošanā ir piecas mājas:
Nr. | 3 māja ar divām guļamistabām | $320 000 |
Nr. | 7 māja ar vienu guļamistabu | $264 000 |
Nr. | 9 māja ar divām guļamistabām | $307 000 |
Nr. | 24 māja ar divām guļamistabām | $280 000 |
Nr. | 40 māja ar divām guļamistabām | $340 000 |
Aicinām Ciemā
Tuvāku informāciju variet saņemt no ciema pārvaldnieces Ingrīdas Hawke: 00 Xxxxxx Xxxx., Xxxxxxxx Xxxxx, Xxx 0000, Tel: 00 0000 0000,
epasts, xxxxxxxxxxxxxx@xxxxxxxxx.xxx.xx xxxx://xxx.xxxxxxxxx.xxx.xx/
dziedātājiem sarkani klaunu deguni, kas citu dziesmu laikā bija noņemti. Dziedātāju starpā Xxxxx Xxxxxxxx un Xxxxx Xxxxxxxxxx. Vienu dziesmu esot dziedājuši Ugunszemē uz Čiles un Argentīnas robežas. Iztrūka dziesmu nosaukumi.
FOTO: Xxxxx Xxxxxxxx
No kādas sacensības (konkursa) četru sieviešu ansamblis dziedāja kādas 3 dziesmas, bet Vanema koris no sacensības arī trīs dziesmas, no kuŗām pēdējo pazinām kā Dziedot dzimu, dziedot augu. ■
Xxxxx Xxxxxxxx
Smejies un raudi
Xxxxx Xxxxxx Xxxxxxx.
Xxxxx Xxxxxx ir rakstnieks, viņš ir vairāku grāmatu autors, un ir talantīgs aktieris.
Šī gada 19. maijā, viņš viesojās Kanberā, Kanberas latviešu biedrības rīkotajā saietā, Dzintras un Kārļa Briežu mājā, Weetangera.
Šī bija Xxxxxx atvadu pēcpusdiena no Kanberas latviešu saimes, jo viņš pārceļas uz dzīvi Latvijā.
Savu stāstījumu ciklu Xxxxxx uzsāka ar mums, domāju visiem, pazīstamo stāstu par stārķa lomu mazu bērnu atnešanā šinī saulē. Mums visiem atmiņās ir, mums bērnībā, lielāko tiesu, mūsu vecmāmiņu stāstījumi, kā stārķis ir atnesis brāli vai māsu. Atceros, ka mēs paši, bērni, savā starpā pārrunājam cik stārķis gan ir gudrs un zina kuŗā mājā atlidot. Bija pat daži, kas apgalvoja, ka viņi ir stārķi redzējuši lidojam.
Jā, mēs visi zinājām par stārķi, un tomēr, mēs visi smējāmies klausoties Xxxxxx stāstījumu kuŗā viņš, raugoties caur bērna acīm, skatīja stārķa lomu maza bērna ienākšanai šinī saulē. Jo, lūk, Xxxxxxx ir tas Dieva dotais talants –
Xxxxx Xxxxxx
saskatīt un stāstīt.
Sekoja vēl vairāki humoristiski stāstījumi par dažādiem atgadījumiem cilvēka dzīvē.
Savu priekšnesumu noslēgumā Xxxxxx stāstīja par saviem, toreiz vēl, kā zēna, pārdzīvojumiem Otrā pasaules kaŗa beigās. Un, telpā iestājās klusums. Mēs klausītāji izjutām tā laika traģismu, mūs saistīja Xxxxxx vienkāršos vārdos stāstītās jūtas, lēmumi un traģiskie pārdzīvojumi šajā laika posmā.
Saieta noslēgumā, visi pakavējās pie kafijas un uzkodām
Xxxxx Xxxxxxx Kanberas latviešu saime vēl skaistu dzīves ritējumu Latvijā. ■
Xxxxxxxxx Xxxxxx
Aizvesto piemiņa
Sv. Jāņa baznīcā un Sidnejas Latviešu namā
Aizvesto piemiņai veltītā dievkalpojuma sākumā Sv. Xxxx xxxxxxx, Xxxxxxx, 17. jūnija priekš- pusdienā aiz mācītāja Xxxxxxx Xxxxxxxxxx (Xxxxxx X. XxxXxxxxxx) Xxxxxx Xxxxxxxx ienesa Latvijas karogu
ar sēru lenti tās galvgalā. Baznīcēni tad sāka pirmo dziesmu Dievs, Tavā priekšā nākam ar karogu Tamāras Koškinas ērģeļpavadījumā.
Svētruna, kuŗai pamatā Xxxx xxxxxxxxxx vārdi 16. nodaļas 33. pantā: „...Pasaulē jums ir bēdas, bet turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis”, mācītājs pieminēja, ka gadusimteņiem cauri sātans ir zadzis, slepkavojis un iznīcinājis. Cauri laikiem tas iedvesis ļaudīs tieksmi uz ļaunumu, kā par piemēru Staļinam un Hitleram. Mēs pieminam Latvijas deportēto ciešanas 1941. gada 14. jūnijā, kad tik daudzus aizdzina no mājām un aizsūtīja uz Sibiriju, kas pa lielākai daļai nekad neatgriezās.
Pasaulē ciešanas ir ne tikai plašākā mērogā, bet arī personīgā dzīvē, no kuŗām neviens nav pasargāts, bet Xxxxx iedrošina mūs, jo Viņš ir pasauli uzvarējis. Ja mēs viņam klausām un uz Viņu paļaujamies, tad esam drošās rokās.
Dievkalpojumu pabeidza ar X. Xxxxxx dziesmu Dievs sargi mūsu tēvu zemi un Latvijas himnu.
Pēcpusdienas svinīgais akts Sidnejas Latviešu nama Lielajā zālē iesākās ar Austrālijas un visu Baltijas valstu karogu ienešanu. Latvijas karogu ienesa Xxxxxxx Xxxxxxx ar pavadonēm Ēriku Maroszeki un Sarmu Strazdu. Pēc karodznieku nostāšanās skatuves priekšā visi dziedāja Austrālijas himnu.
Xxxxxx Xxxxxxxxx (Xxxxxx Xxxxxxxxx), reprezentējot Apvienotās Baltiešu Komitejas prezidentu, nolasīja ielūgto goda viesu vārdus: valdības un biedrību pārstāvjus (no latviešiem Xxxxxxx Xxxxxxx xx xxxxxx, Xxxxx Xxxxxxxx xx xxxxxx, Xxxxx Xxxxxx ar Xxxxx Xxxxx un Xxxxx Xxxxxx; no
igauņiem konsule Xxxxx un no igauņu biedrības Madis un Xxxx Xxxxx).
Personīgi sveicienus nodeva, tāpat kā iepriekšēja gadā, opozīcijas vadītāja Xxxx Xxxxxxx pārstāve un Stratfīldas leiboristu deputāte Xxxxxxx Xxxxxx (Xxxx XxXxx).
Īsā uzrunā Xxxxxx Xxxxxxxxx atzīmeja notikuma 77 gadskārtu, kad no Baltijas valstīm pēc klaudziena pie durvīm naktī no 13. uz 14. jūniju deportēja režīma izvēlētos, atšķiŗot vīriešus no sievietēm un bērniem un dodot tikai pavisam īsu laiku nepieciešamo piederumu līdzņemšanai.
Pēc šo traģisko notikumu pie- minēšanas vinš vēl atgādināja par gleznu izstādi Baltajā zālē ārpus Lielās zāles durvīm un Baltiešu mākslas izstādi Jaundienvidvelsas parlamenta Strūklaku pagalmā, Mekvorī ielā, kas būs atvērta līdz 28. jūnijam.
Lietuviešu macītājs Xxxxxx Xxxxxxxx vadīja akta svētbrīdi, kam sekoja lietuviešu rakstnieces Xxxx Xxxxxxxxxxxx – Vikas (Wicks) piemiņas runa, kuŗu ievadot, Xxxxxx Xxxxxxxxx paskaidroja, ka runas teicēja ir kultūras jomas vēsturniece, kuŗai ir arī medicīnas grads un otrs grads izglītības audzināšanas zinātnē, bet maģistres grads vizuālā mākslā.
Savā runā Xxx Xxxxxxxxxxx – Xxxx pieminēja viņas grāmatā rakstīto par kādas ģimenes izsūtīšanu uz Sibiriju un parādīja šīs ģimenes fotografijas uz ekrāna.
Runai sekoja koncerts, kuŗā priekšnesumus deva, vispirms, igauņu jauktais koris Kooskõlas ar 8 vīriešu un kādām 17 sieviešu balsīm un diriģentu Dr. Xxxxx Xxxxxx (Xxxxxx) dziedot 3 dziesmas, kam sekoja piecu lietuviešu sieviešu vokālais ansamblis Atspindys (kas angļu valodā nozīmējot The
Reflections) ar 6 tautas dziesmām un, beigās, lietuviešu jauktais koris Daina ar 4 vīriešu un 9 sieviešu balsīm, bet 2 diriģentēm Xxxxxx Xxxxxx un Xxxxxx Xxxxx, kas dziedāja 3 dziesmas.
Pirms pēdējās, latviešu sieviešu vokālais ansamblis ar Xxxxxxxxx Xxxxxx (balss un klavieres), Vēsmu Putniņu (balss un vijole) un Kaiju Upenieci (balss un čells) dziedāja vispirms pavadījumā ar instrumentiem Xxxxx Xxxxxxx komponēto Xxxxxxx Xxxxxxx dziesmu Aijā visu triju kopējā aranžējumā, bet pēc tam, bez pavadījuma, 3 tautas dziesmas: Vij, Xxxxxx, zelta viju (Skandinieku aranžējumā), Tumša nakte, zaļa zāle (Iļģu aranžējumā) un Skaista mana tēvu zeme (visu triju aranžējumā) Par skatuves apgaismošanu un audio gādāja Xxxxx Xxxxxxxx un Xxxxxx Xxxxx. Akta noslēgumā koŗi kopā ar apmeklētājiem dziedāja visu 3 Baltijas
valstu himnas.
Apmeklētāji bija lūgti pakavēties vēl blakus telpās pie uzkodām un atspirdzinājumiem, ko bija sagādājušas: Sidnejas Latviešu biedrības Dāmu kopa un Apvienotā Baltiešu Komiteja. ■
Xxxxx Xxxxxxxx
Uz Sidneju atlidojusi
„Latvijas stāvstropa” bitīte
Zedelgemas pilsēta ( Beļģijā) sadarbībā ar Latvijas Okupācijas mūzeju ir nolēmusi uzstādīt piemiņas zīmi latviešu kaŗavīriem, kuŗi pēc Otrā pasaules kaŗa beigām nonāca Zedelgemā kā kaŗagūstekņi.
Pieminekļa tēlnieks Xxxxxxxx
Xxxxxx par to saka: „Mana ideja ir piemineklī apvienot kopīgās eiropeiskās vispārcilvēciskās vērtības un visiem eiropiešiem saprotamu simbolu valodu ar tikai Latvijai īpašo un vizuāli raksturīgo. Latvijas bišu saime Beļģijas zemē. Bišu saime ir tauta. Strops ir viņu valsts. Ar savu armiju, ar likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas – tās pašas nevienam neizbrūk. Tās dzeļ tikai tad, kad jūtas apdraudētas. Tās aizstāv, cīnās un mirst par savu stropu, saimi, BRĪVĪBU. […]
Zedelgemas nometnē bija ap 12 000 latviešu kaŗavīru. To skaits ir līdzvērtīgs bišu skaitam stropā."
Okupācijas mūzejs jau divus gadus ir vācis līdzekļus šim piemineklim, un Sidnejas Latviešu biedrībai kā pateicību, kā simbolu, ka esam vienoti ar šo bišu stropu, atsūtījis bronzas bitīti no stropa. Piemineklis, kuŗu paredzēts atklāt šī gada oktobrī, atradīsies jaunā pilsētas rajonā, laukumā, kam ir dots nosaukums “Brivibaplein” – “Brīvības laukums”. Tas atrodas apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes. Pilsēta nākotnē ir nolēmusi atvērt apskatei arī saglabājušās kaŗa gūstekņu nometnes
kazarmas. ■
X. Xxxxxx
Kultūras dienas Adelaidē
Skanēs brašās Gaudeamus balsis!
57. Kultūras dienu Rīcības komiteja priecājas paziņot Austrālijas latviešiem, ka KD programmā piedalīsies RTU vīru koris Gaudeamus. Rīgas Tehniskas Universitātes vīru koris Gaudeamus tika dibināts 1959. gadā un neoficiāli tiek uzskatīts par Latvijas vadošo vīru kori. Gaudeamus diriģents ir plaši pazīstamais Xxxxx Xxxxxxx. Xxxxx Xxxxxxx uzskata Austrāliju, un īpaši
Melburnu, par otrajām mājām un bieži ir redzams šajā pasaules pusē.
Par savām radošajām aktivitātēm koris Gaudeamus un diriģents Xxxxx Xxxxxxx ir saņēmuši Rīgas domes 2005. gada balvu koŗa mūzikā.
Savas darbības laikā Gaudeamus sniedzis vairāk nekā 800 koncertu dažādās Eiropas valstīs, ASV, Austrālijā, Dienvidāfrikā un Ķīnā, uzstājoties arī tādās pasaulslavenās koncertzālēs kā Vīnes Musik Verein un Pekinas imperatoram Aizliegtās pilsētas koncertzālē. Kopš 1989. gada koris ir piedalījies daudzos starptautiskos konkursos, kur ieguvis dažādas balvas un godalgas, tostarp zelta medaļu Pasaules koru olimpiādē Ķīnā 2006. gadā. Pasaules koŗu olimpiādē RĪGA 2014 koris ieguva zelta medaļu vīru koŗu kategorijā un izcīnīja čempiona titulu.
Gaudeamus vairākkārt sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, pēdējoreiz atskaņojot Xxxxxxx xxx Xxxxxxxxx operas Fidēlio koncertversiju.
Kopš 1999. gada kori saista regulāra mūzikāla sadarbība ar Liepājas Simfonisko orķestri, atskaņojot pasaules vīru koŗu repertuāra lielformāta darbus. Starp pēdējo gadu nozīmīgākajiem atskaņojumiem minami Xxxxxx Xxxxxxxx Rekviēms, Xxxxx Xxxxx Xxxxxxxx rekviēma Latvijas pirmatskaņojums, Xxxx Xxxxxx Magnifikāta pasaules pirmatskaņojums, kā arī Xxxxxxxxx Xxxxxx kantātes Xxxxxxx Xxxxxxxx pirmatskaņojums.
Gaudeamus uzstāsies Adelaidē ar savu koncertu un arī piedalīsies Kultūras Dienu noslēguma koncertā, kas notiks 30. decembrī Elder zālē, Adelaides Universitātē. Gaudeamus
14. jūnijā Aizvesto piemiņas atceres
Kanberā
Šī gada 9. jūnijā, Yowani County Golf kluba telpās notika Kanberas Baltiešu kopīgi rīkotā Aizvesto piemiņas atcere.
Xxxxxx ievadīja ar Austrālijas himnu Advance Australia Fair.
K anberas liet uvieš u biedrības priekšniece Žydre Pember iepazīstināja klātesošos ar Atceres dienas runāt āju Reginu Share, lietuvieti, skolotāju un literāru darbu tulkotāju no Hobartas, Tasmānijā.
Runas tēma – Apzinīga klusēšana
Viņa apskatīja Otrā pasaules kaŗa beigas un Rietumu sa- biedroto nostāju pret divām
kuplinās īpašo vīru koŗa sadaļu kopkoŗa koncertā, kur piedalīsies arī vīru koris Veseris no Melburnas, Adelaides DV vīru koris Daugava un Sidnejas latviešu vīru koris. Mēs ceram uz varenu koncertu!
Praktisku informāciju par biļetēm un programmu paziņosim turpmākajos rakstos. Kultūras dienu informāciju var uzzināt arī mūsu oficiālajā mājaslapā: xxx.xxxx.xxx.xx.
Tiksimies Kultūras dienās Adelaidē un tiksimies vīru koŗa Gaudeamus koncertā! ■
Xxxxx Xxxxxx,
AL57KD rīcības komitejas vadītājs
par toreizējā Vācijas nacistu režīma neģēlībām pret cilvēci. Tajā pat laikā, nekur neparādījās raksti un apsūdzības par Padomju Savienības komunisma režīmu un tā upuriem Austrumeiropā.
FOTO: Xxxxxx Xxxxxxxxx
Rietumu Sabiedrotās valstis apzinīgi klusēja. Kaŗš, kas, no visiem prasīja tik daudz upurus bija uzvarēts, un,
varmācīgām varām – nacismu un komunismu.
Pasaules prese, gadiem ilgi bija pilna ar rakstiem, un, acu liecinieku stāstījumiem
No kreisās – Igauņu pārstāve Xxxx Xxxxxxx, Kanberas latviešu biedrības priekšnieks Xxxxx Xxxxxxxx, Atceres runas teicēja Xxxxxx Xxxxx, Kanberas lietuviešu biedrības priekšniece Žydre Pember.
Padomju Savienība pieprasīja savu daļu šajā uzvarā. Rietumu Sabiedroto valstu vadības bija kaŗa pagurušas, un viņu interesēs bija savas valsts attiecīgā politiskā nostāja, un, savas valsts labklājība. Viņi ‘aizvēra acis’ uz Austrumeiropu, un, apzinīgi klusēja.
Savas runas otro daļu Xxxxxx Xxxxx veltīja autoram, Xxxxxx Xxxxxxxx, un viņa grāmatai Xxxxx vienpadsmit atgriezās. Kā jau virsraksts liecina, tā ir par izvestajiem uz Sibīriju, un, to mokām un upuriem.
Runai sekoja muzikāli priekšnesumi
– Mūziķi Xxxx Xxxxxxxx (xxxxxxxxxx) vadībā atskaņoja sešas norvēģu tautas melodijas, J.S. Bach Adagio and Presto
Dziesmu un deju svētki Latvijā
Dziesmai šodien liela diena... Par to vēstīs fanfaras, plīvos 1873. gada un 2018. gada Svētku karogi. Tos šķir un vieno 145 gadi. Bet izjūtas ir nemainīgas – lepnums par savu tautu, zemi, tradīcijām. Prieks par to, ka sarežģītajos vēstures līkločos dziesma, deja un mūzika ir bijušas tās, kas tautu vienojušas un saliedējušas. Dziesmu un deju svētki – neaizmirstams amatiermākslas fenomens
ar pusotra gadsimta ilgajām tradīcijām!
Latvijas valsts simtgade 2018. gads ir īpašs gan Latvijas iedzīvotājiem, gan latviešiem visā pasaulē
– aprit simts gadu kopš Latvijas Republikas pro- klamēšanas. Simtgades programma aptver laika- posmu no 2017. gada maija līdz 2021. gada janvārim, izceļot galvenos ar valsts
from the Sonata for an unaccompanied violin in G Minor, un X. Xxxxxxxxx Xxxxxxx.
Xxxxxx noslēdza ar visu triju Baltijas valstu kopīgi dziedātām himnām
Sekoja kopīgas sarunas pie kafijas un uzkodām.
Šī gada 17. jūnijā Kanberas latviešu Ev. lut. draudzes dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā, Xxx, bija veltīts Aizvesto piemiņai. Dievkalpojumu vadīja mācītājs Xxxxxx Xxxxxxxxxx (Melburna).
Pēc dievkalpojuma visi pulcējās blakus esošajā zālē, pārrunās pie kafijas un uzkodām. ■
Xxxxxxxxx Xxxxxxx
veidošanos saistītos notikumus un personības, pilnvērtīgi izstāstot Latvijas stāstu.
Simtgades norises plānotas tā, lai dotu iespēju ikvienam būt aktīvam svētku veidotājam un dalībniekam un padarītu Latvijas valsts simtgadi tuvu un saprotamu katram, kas jūtas piederīgs Latvijai. Svinību norise tiek veidota, izmantojot analoģiju – valsts jubileja kā ikviena iedzīvotāja personīgā dzimšanas diena. Svētku sajūtai jāienāk katrā
Turpinājums 21. lpp.
DAUGAVAS VANAGU SIDNEJAS NODAĻAS
ZIŅAS
2018. gada jūljā
Paldies DV Sidnejas nodaļai par atbalstu
Daugavas Vanagi Latvijā pašlaik remontē savu īpašumu Slokas ielā
122. Daugavas Vanagu pr iek š s ēdis A ndr ejs Mežmalis 11.aprīlī rakstīja
„Pašlaik virzīsimies uz priekšu ar DV centra darbiem
– neatliekamiem darbiem, telpu labiekārtošanu, gāzes vadu projektēšanu/ pievilkšanu ēkam, utt. Vislielakais sķērslis šiem darbiem ir lidzekļu trūkums (nauda), bet darīsim ko varēsim. Piemēram, agrākās darbnīcas ēka (kad
ielas) tek jumts un šo darbu nevaram atlikt, bet izmaksas par jaunu jumtu ir aprēķinātas (tāme) ap 7000 eiro; to pašu varam rēķināties ar gāzes pievilkšanu un ūdens vadiem.
Pašlaik veicam remontus administrātivā ēkā, lai būtu piemērotas biroja telpas DV CV pārstavniecībai; domāju, ka šīs telpas būs gatavas jau maijā, jo tas ir vajadzīgs un svarīgs darbs, lai DV CV darbs ar leģionāru medicīnas aprūpi un citām lietām neapstājas. Nav šaubu, ka kāda palīdzība DV centra pilnveidošanā ir vajadzīga.
Izaicinājumi ir daudz
ienāk teritorijā no Slokas
Jumta remonti
un darīsim ko varēsim,
Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļa aicina tautiešus uz pusdienām
Sestdien, 2018.g. 7. jūlijā un 4. augustā no 12.00 – 13.30
Gaļas pankūkas, cūkas cepetis un citi gardumi.
Visi mīļi gaidīti.
DV Namā, 00 Xxxxxxx Xx, Xxxxxxxxx.
piemēram Vanadzēnu izaugsmei un kustībai Latvijā, jaunu DV biedru piesaistei, utt.”
DV Sidnejas nodaļa ir atsaukusies uz šo rakstu, un pēc informācijas izmaiņas un fakta noskaidrošanas, nolēma atbalstīt minētos remonta darbus ar $AU15,000 ziedojumu. 7.jūnijā saņēmu šādu ziņu no
A. Mežmaļa:
“Labrit, Ināra!
Vakar nokārtojam kontraktu par jumta remontu. Firma, kuŗu izvēlējamies, skaitās ar labu pieredzi jumta likšanā, kā ari tas cilvēks, kas vada darbus ir ar labu pieredzi jumta darbos. Pievienoju parakstīto kontraktu, lai Tev ir sīkāka informācija. PVN būs 21%, kā to var redzēt kontraktā. Jumta darbi iesāksies nakošā nedēļā un tiks pabeigti līdz š.g. 6.jūlijam. Paldies DV Sidnejas nodaļai un Tev par atbalstu, jumta remontam; tas dod mums jaunu sparu veikt arī citus darbus.”
21, jūnijā satikos ar Xxxxxxx Xxxxxxx un aizbraucām uz Slokas ielas īpašumu. ■
Xxxxx Xxxx
Xxxxxxx Xxxxxxxx ar jumta firmas vadītāju
Aicinājums abonēt DV Mēnešrakstu.
Aicinām Jūs abonēt DV mēnešrakstu 2018. gadam. Viena gada izmaksa par pastā saņemtu drukātu žurnālu ir AU$58.00; vai viena gada izmaksa par DV Mēnešraksta elekronisko versiju ir AU$17.00.
Maksājumu lūdzu sūtiet DV Sidnejas nodaļai, PO Box 94, Bankstown, NSW 1885. Čeki rakstāmi uz „Latvian Relief Society, Daugavas Vanagi” vārda.
Maksājumam lūdzu pievienojiet savu vārdu, pasta adresi, ēpasta adresi, un tel. numuru.
Daugavas Vanagi dziļās sērās piemin savu mūžībā aizgājušo biedru.
Xxxx Xxxxxxx – dzimusi 1921. g. 2. martā, Latvijā mirusi 2018. g. 13. aprīlī, Sidnejā, Austrālijā
viņa nodaļā sastāvēja kopš 1987. gada (31 gadu).
Pateicība
Īss pateicības raksts par DV Sidnejas nodaļas ziedojumu Lestenes Brāļu kapiem.
„Labdien!
Nosūtām fotografijas no paveiktā par Xxxx ziedoto naudu.
Kapu piemiņas sienā izvietotas piemiņas zīmes no pārapbedīto leģionāru kapu vietām.
Patlaban top informācijas plāksne divās valodās,kuru atklāsim 19.augustā.
Jauku dienu vēlot Lestenes Brāļu kapu pārzine Xxxx Xxxxxx".
Lestenes Brāļu kapu piemiņas siena. Brāļu kapu traktors
DV Sidnejas nodaļa un sporta kopa SPARS
sestdien, 25. augustā, plkst. 18.00 rīko
100 gadu Latvijas sports un latviešu sportisti pasaulē „TRIVIA" vakars.
Būs atvērts bārs. Vakars notiks angļu valodā ar interesantiem jautājumiem par Austrālijas latviešu sportistiem, olimpiskām spēlēm un pasaulē ievērojamiem latviešu sportistiem. Variet paši sastādīt un pieteikt savu komandu vai tāpat pieteikties un mēs sastādīsim komandas. Būs jauks vakars ar draugiem un paziņām.
papildus informācija būs augusta Ritumā.
Ieeja $20 iesakaitot vakariņas.
Visi laipni ielūgti.
YOUR AGED CARE AT HOME
Birojs atrodas Sidnejas DV namā, 00-00 Xxxxxxx Xxxxxx, Xxxxxxxxx, XXX
Tel:(00) 0000 0000
Fakss: (00) 0000 0000
E-pasts: xxxx@xxxxxxxxxxxx.xxx
Sarīkojumi DV namā
Sestdien, 7. jūlijā, plkst. 12.00
pusdienas un draudzības pēcpusdiena
Sestdien, 4. augustā, plkst. 12.00
pusdienas un draudzības pēcpusdiena.
Sestdien, 25. augustā, plkst. 17.00 Vakariņas un Latvijas 100 gadu Sporta Viktorina (Trivia vakars). Laicīgi sastādiet komandas. Visi laipni ielūgti.
Katru piektdienu no plkst. 13.00 līdz plkst. 17.00 notiek novusa spēles. Gaidām jaunus spēlētājus. Kopas vadītājs Xxxxxxxx Puisēns tālr. 0418 607 764
Biedru maksas strādājošiem
$25.00, pensionāriem $20.00, mūža biedriem $300.00
DV Mēnešraksta abonements gadā ir $58.00 par pastā piesūtītu žurnālu vai
$17.00 par elektronisku kopiju.
Annual membership $25/$20. Please send cheques or money orders payable to “Latvian Relief Society, Sydney Branch Ltd”; to P.O. Box 94 Bankstown,
NSW, 1885
DV Xxxxxx un grāmatnīca Gredzens
Birojs un grāmatnīca ir atvērta otrdienās no plkst 9.00 līdz 12.00. un piektdienās no
14.00 līdz 16.00. Grāmatnīcā var pasūtināt sudraba gredzenus un rotas lietas.
The office and bookshop is open every Tuesday from 9am to 12noon and every Friday from 2pm to 4pm.
Available for purchase at the bookshop are Latvian artifacts, souvenirs and traditional Latvian jewellery.
Apskatīšanai DV Sidnejas nodaļā ir Austrālijas Brāļu Kapu atbalsta fonda izdotā grāmata Rīgas Brāļu kapi. Grāmatu var pasūtināt caur DV Sidnejas nodaļu.
Šī Fonda ierosinātājs bija Xxxxx Xxxxxx, Xxxxxxxx, kuŗš kopā ar sidnejieti Eigitu Timermani ir, ar ziedojumu vākšanas akcijām, atbalstījis Zemessargus.
DAUGAVAS VANAGU NAMS 00 Xxxxxxx Xx, Xxxxxxxxx; tel. 00 0000 0000.
DV Sidnejas nodaļas pasta adrese: XX xxx 00, Xxxxxxxxx, XXX 1885, E-pasts: xxxxxxx.xx@xxxxx.xxx
Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļas Ziņu atbildīgā redaktore Xxxxxxx Xxxxxx.
Dziesmu un deju svētki ...
Turpinājums no 16. lpp.
mājā. Iesaistīties simtgades svinībās aicināts ikviens – iedzīvotāji, valsts iestādes, pašvaldības, ārzemju latviešu organizācijas, institūcijas, nevalstiskās organizācijas un uzņēmumi.
Latviju veido mūsu domas un darbi, mūsu ikdienas ieguldījums valsts labklājībā. Arī simtgades svinību galvenais vēstījums skan „ES ESMU LATVIJA”, un to caurstrāvo līdzdarbības motīvs „Es radu Latviju. Es daru Latviju”. Šis vēstījums atgādina, ka Latvijas galvenā vērtība ir tās cilvēki, kas veltījuši savu dzīvi neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, ar ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. Latvijas valsts simtgadē viens no lielākajiem notikumiem būs XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki.
Dziesmu un deju svētku fenomens Dziesmu un deju svētki ir tautas izcilākais kultūras meistardarbs, kas izturējis laika pārbaudi. Tie ir kļuvuši par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, kas sauc kopā un saliedē latviešus visā pasaulē, vieno dažādas
paaudzes un tautības.
N o p i r m a j i e m svētkiem 1873. gadā
ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību – XXVI Vispārējos Dziesmu un XVI Deju svētkos gatavojas piedalīties ap 40 000
dalībnieku (3421 amatier- mākslas kolektīvs).
Lai 12 000 koŗa
dzie-dātāju un 17 000 dejotāju, tūkstošiem mūziķu, tautas lietišķās
mākslas meistaru, folkloras kopu un amatierteātŗu dalībnieku varētu piedalīties Svētkos, piecu gadu garumā rit sistemātisks ikdienas darbs – mēģinājumi, nepārtraukta repertuāra sagatavošana, skates, konkursi, izstādes, semināri un koncerti. Un tad ik pēc pieciem gadiem viņi visi no Latvijas pagastiem un mazpilsētām saplūst Rīgā, kļūstot par varenāko tautas kustību.
Dziesmu un deju svētku tradīcija ir devusi nozīmīgu ieguldījumu latviešu nācijas pašapziņas veidošanā un neatkarīgas valsts idejas uzturēšanā latviešu tautai sarežģītos vēstures posmos, kas arī novērtēts starptautiskā līmenī, 2003. gadā Dziesmu un deju svētkus iekļaujot UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.
XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki 2018. gadā
Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošie XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki norisināsies Rīgā no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam. Svētku nedēļa ir kulminācija, kuŗai organizatori – Latvijas Nacionālais kultūras centrs – un amatierkolektīvi ir sākuši gatavoties uzreiz pēc
iepriekšējiem – XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem. Svētku nedēļā Rīgā ieradīsies 43 000 dalībnieku no 118 Latvijas pašvaldībām, kā arī citām pasaules valstīm, kur latvieši uztur un attīsta Dziesmu un deju svētku tradīciju. Septiņās dienās viņi piedalīsies vairāk nekā 65 pasākumos – koŗu, deju, pūtēju orķestru, kokļu, tautas mūzikas, vokālo ansambļu, folkloras kopu u.c. koncertprogrammās, latviešu tautas tērpu skatē, tautas lietišķās mākslas izstādē un amatierteātŗu izrādēs. Svētkus klātienē (maksas un bezmaksas pasākumos) varēs vērot 500 000 apmeklētāju (Latvijas
iedzīvotāju skaits – 1,96 mlj.).
Galvenie notikumi
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku atklāšana notiks 2018. gada 1. jūlijā ar tradicionālo Garīgās
mūzikas koncertu Doma baznīcā, sekos Svētku dalībnieku gājiens pa Rīgas pilsētas ielām. Krāšņos tautas tērpos ģērbto dalībnieku vairāk stundu ilgais gājiens noslēgsies ar īpašu Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem veltītu Atklāšanas pasākumu.
Gaidītākie pasākumi Svētkos ir Deju lieluzvedums Māras zeme un Noslēguma koncerts Zvaigžņu ceļā. Daugavas stadionā ap 17 000 dejotāju caur kustību un tautas dejas soli, caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu izstāstīs Latvijas bagāto vēsturi.
Svētku nedēļas kulminācija ir Noslēguma koncerts Zvaigžņu ceļā, kuŗā 12 000 balsīgs dziedātāju kopkoris Mežaparka Lielajā estrādē sniegs trīs stundu gaŗu koncertu, kuŗā skanēs latviešu profesionālās kormūzikas spilgtākie darbi. Noslēguma
Mežaparka Lielā estrāde, kur notiks noslēguma koncerts Zvaigžņu ceļā.
koncerts pāries Sadziedāšanās naktī, skatītājiem pievienojot arī savas balsis, un turpināsies līdz pat rīta gaismai.
Norises vietas
Dziesmu un deju svētki notiek visā Rīgas pilsētas teritorijā. Ar īpašiem scenogrāfiskiem risinājumiem tiek pārveidotas pasākumu norises vietas, tiek būvētas vērienīgas skatuves, pilsētvidē izvietoti lielie ekrāni, iekārtotas teritorijas, lai skatītāji varētu pilnvērtīgi baudīt svētkus. Koŗu un deju kolektīvu galvenie pasākumi notiek svētku vēsturiskās norišu vietās – Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā. Abas norises vietas šobrīd piedzīvo rekonstrukciju, lai 2018. gadā jaunā veidolā uzņemtu Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošo Dziesmu un
deju svētku dalībniekus un skatītājus.
Cieņa. Kopība. Tagadnīgums
XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos kā vienā no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem atbalsojas simtgades svinību vēstījumi un vērtības. To centrā ir cilvēks – svētku dalībnieks visplašākajā nozīmē, sākot no dziedātāja vecmāmiņas, līdz komponistam, brīvprātīgajam, šuvējai un svētku viesim. Ikviens iesaistītais turpina tradīciju, radot un darot Dziesmu un deju svētkus, un reizē arī savu valsti – Latviju. XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku vērtības ir cieņa, kopība un tagadnīgums. ■
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Jaundienvidvelsas valdības ziedojums Latviešu nama jumtam
FOTO: Xxxxxx Xxxxx
Šī gada sākumā atjaunojām Sidnejas Latviešu nama zāles un skatuves jumtu. Tas viskopā izmaksāja $107,987, no kuŗiem Jaundienvidvelsas valdība, caur “Community Building Partnerships” piešķīrumiem sedza $20,000.
Kaut nauda jau ir izlietota, tomēr to der oficiāli, un visiem redzami, pasniegt. Jāņu sarīkojumā, 23. jūnijā, tuvu pie divsimts līgotāju priekšā, vietējā Stratfildas vēlētāju iecirkņa pārstāve Xxxxxxx Xxxx (Xxxx Xxxxx) biedrības priekssēdim Xxxxx Xxxxxxx pasniedza “lielo čeku”.
Sidnejas Latviešu Organizāciju Apvienības sēde
SLOA sēde notiek 2018. gada 12. jūnija vakarā Sidnejas Latviešu namā.
Sēdē piedalās 13 organizāciju pārstāvji.
Priekšsēdis X. Xxxxxx ziņo, ka no PBLA atvēlētajām biļetēm uz Dziesmu svētkiem sabiedriski aktīviem darbiniekiem, kuŗi tās pieprasīja, Sidnejā piešķirtas 30 biļetes uz tautas deju uzvedumiem un 38 biļetes uz noslēguma koncertu. Par biļetēm saņēmējiem bija jāsamaksā.
SLOA kasiere X. Xxxxxxxxxxx sniedz kases pārskatu. Ienākumi ir tikai no biedru naudām (20c gadā no katra biedra) – kopā apmēram $200 gadā.
18. novembŗa aktu rīkojot SLOA sedz izdevumus un iztrūkumu, kā arī saņem atlikumu no ziedojumiem pie kases, ja tāds ir. Šogad, ja Simtgadi atzīmēs vērienīgāk varētu būt arī lielāki izdevumi. LAAJ priekšsēdis X. Grauds ziņo, ka izkārtota Dziesmu svētku biļešu sadale
starp Austrālijas pilsētām.
Izstrādāts un izsludināts projekts Mana dāvana Latvijai – aicinājums Austrālijas tautiešiem Latvijas Simtgades gadā atteikties no dzimšanas dienas dāvanām un to vietā lūgt draugiem un radiem ziedot kopīgai dāvanai Latvijai – stipendijām caur Vītola fondu.
SLB ir šogad iecerējusi rīkot vairākus sarīkojumus lai atzīmētu Valstsvētkus un Latvijas Simtgadi:
• 10. novembrī pieņemšanu Sidnejas cittautiešiem, kā arī Dagamba koncertu
• 18. novembrī aktu un pēc tam pārraidi no pasākuma Rīgā pie Brīvības pieminekļa, ko varētu skatīties kopīgi uz liela ekrāna
• 24.novembrī svētku balli.
X.Xxxxxx aicina visas organizācijas piedalīties un svinēt Simtgadi kopīgi. DV jau ir pieteikuši palīdzību gan ar ēdināšanu, gan financiāli. Dāmu kopa arī piesakās palīdzēt ar ēdienu. Vīru koris, Dziesmu svētku koris un koklētāju ansamblis piedalīsies ar priekšnesumiem.
X.Xxxxxx informē, ka 2020.gada decembrī būtu Sidnejas kārta rīkot KD un līdz š. g. decembrim jāizrauga šīm KD vadītājs, kuŗš pārņemtu KD karogu no Adelaides. Pārrunā iespējas kā iesaistīt cilvēkus rīkošanā, kā arī to, ka rīkotājiem nav obligāti izveidot tik plašu programmu, kā agrāk. V. Sīkais atgādina, ka svarīgi arī nozīmēt piemērotu laiku sporta meistarsacīkstēm KD ietvaros.
Seko organizāciju pārstāvju ziņojumi
Spars – V. Sīkais ziņo, ka kopš pēdējās sēdes tika rīkotas gadskārtējās peldēšanas un vieglatlētikas sacīkstes, kā arī apbalvošanas vakars marta beigās kopā ar sestdienas skolu. Basketbola komanda gatavojas braukt uz meistarsacīkstēm KD Adelaidē
DV – X.Xxxx ziņo, ka pusdienas DV namā tagad pārliktas no ceturtdienas uz mēneša pirmo sestdienu. Simtgades ietvaros paredzēts rīkot latviešu sportistu viktorīnas vakaru 25.augustā, kā arī Xxxxxx xxxxxxxx filmas izrādi uz gada beigām. Austrālijas DV kā savu dāvanu Latvijas Simtgadei ziedos Likteņdārzam 4 karogmastu iegādei (katram apgabalam vienu – kopā 7,000 eiro).
Sidnejas latviešu ev.lut.draudze
– X. Xxxxxxxxxx ziņo, ka bez kārtējiem dievkalpojumiem un Bībeles stundām aprīlī notika ļoti sekmīgi dārza svētki. Septembrī notiks Pļaujas svētki, bet
14. oktobrī paredzēts garīgs koncerts Latvijas Simtgadei.
Jautrais pāris – Xxxxx Xxxx xxxx,
Sidnejas Latviešu biedrības grāmatnīca
„Rīga” piedāvā:
2018. gada kalendārs ar vārda dienām
Jaunākās grāmatas Xxxxxx Xxxxx-Xxxxx
„Domu kamols” – dzejas un patiesi stāsti $20
Xxxxx Xxxxxx
„Atskatīties, pasmaidīt...” – autografiskas piezīmes $25
Xxxxx Xxxxxxx
„SECRETS OF A WATERLOO BAKER”
Stāsti un atmiņas par Strungu ģimenes maiznīcu $20
Xxxxxx Xxxxx
„ATMIŅĀS"
Okupācijas mūzeja grāmatas:
„DIEVS, TAVA ZEME DEG” $35 – Jauna grāmata
„VIŅI CEĻĀ” $20
„VIŅI SVEŠOS PAGALMOS” $25
„WITH DANCE SHOES IN SIBERIAN SNOWS” $45
„SVEŠA VARA” $25
„THERE WAS SUCH A TIME” $25
„VIA DOLOROSA” – sestā grāmata $30
Rotas lietas
Nameja, 7-xxxxx x.x. xxxxxxxx, kā arī dažādas citas latviskas sudraba rotas lietas.
Rokdarbi – Keramika, koka un ādas izstrādājumi, audumi
SPECIĀLS dubult CD IZDEVUMS „LAIKMETS SVEŠĀ ZEMĒ” $20
Visas pazīstamās vokālās grupas “Laikmets” dziesmas ierakstītas divos kompaktdiskos. Ideāla dāvana jubilejām, Ziemsvētkiem u.c.
PRODUKTI NO LATVIJAS
Dažādi ievārījumi Nēģi
Kvass
ka Jautrā pāra dejotāji decembrī piedalījās Sidnejas Jaunatnes dienās gan dejojot, gan arī rīcības komitejā. Šogad nākuši klāt daudz gados jauni dejotāji. Ir paredzēts piedalīties Jāņos, 25.augustā ukraiņu neatkarības dienas svinībās, oktobra beigās Kanberas Sprigulīša jubilejā un decembrī Adelaidē kultūras dienās. Bez tam 2 dejotāji kopā ar Austrālijas Jūrmalniekiem piedalīsies dziesmu svētkos Latvijā.
SLVK – X. Xxxxxxxxxxx ziņo, ka vīru koris rīkoja ļoti sekmīgu un labi apmeklētu dziesmu pēcpusdienu 5. novembrī, piedalījās valsts svētku aktā un gadskārtējā koŗa eglītē. Šogad koris atsāka mēģinājumus martā un ar lielu entuziasmu gatavoja Dziesmu svētku skates dziesmas. Ar lepnumu viņš var ziņot, ka SLVK ierindojās starp koriem pirmajā pakāpē. Dziesmu svētku un Pasaules latviešu dienas koncertos piedalīsies 12 koristi. Mēģinājumus pēc Dziesmu svētkiem atsāks 6. augustā un iestudēs dziesmas paredzētajam garīgajam koncertam Dievam un Latvijai, kas veltīts Latvijas simtgadei. Daļa no ienākumiem tiks ziedota Vītola fondam caur Mana dāvana Latvijai.
SLB DK – X.Xxxxxxx ziņo, ka dāmu kopas darbība turpinas, bet viņas šogad nerīkos atsevišķu sarīkojumu, jo sakarā ar Latvijas Simtgadi jau notiek daudz pasākumi uz gada beigām.
SLB skola – N. Ronis ziņo, ka pamatskola notiek sestdienās. Ir 3 klases – kopā apmēram 20 bērni no 11 ģimenēm, bet vidusskolai stundas notiek piektdienas vakaros un tur piedalās 6 – 8 bērni. Bez tam sestdienas rītos darbojas arī bērnu dārzs kur sanāk kādi 8 bērni. Šogad atzīmētas Lieldienas un Mātes diena un jūnijā bērni piedalīsies arī SLB Jāņu sarīkojumā, lai gan daudzi būs tai laikā jau aizbraukuši uz Latviju. Gada sākumā bērniem bija iespēja likt Latvijas
valsts valodas prasmes pārbaudi un tagad valodu un gramatiku skolā māca pēc spēju līmeņiem ne vecuma. Vecāki ir pārrunājuši iespēju stundas noturēt sestdienas pēcpusdienā, bet nolemts palikt pie pašreizējā laika.
SLT – X.Xxxxxx ziņo, ka 27. maijā rīkota pēcpusdiena lai atvadītos no Xxxx Xxxxxx, kuŗš pārceļas uz Latviju. 27. un
28. oktobrī paredzēts teātŗa uzvedums.
SLB – X. Xxxxxx ziņo ka kopš oktobŗa rīkots 18. novembŗa akts, darbinieku eglīte, Parnell ielas svētki, Gardēžu vakariņas, Xxxxxx Xxxxxxxx un Xxxxxx Xxxxxxxxxxx koncerti, kā arī turpinās ceturtdienas pusdienas. Šogad vēl paredzēts rīkot Jāņus, Zaļumballi
11. augustā, Gardēžu vakariņas 1. septembrī un, kā jau agrāk minēts, vairākus sarīkojumus sakarā ar Latvijas Simtgadi. Vēl arī SLB domā vai izmantot iespēju pieteikties Latvijas televīzijai uz licensi, lai varētu pārraidīt Dziesmu svētku koncertus.
X. Xxxxxx aicina organizācijas pieteikt telpas latviešu namā līdz 1. septembrim, lai nodrošinātu ka tās kāds cits nav aizrunājis.
Pašreiz meklē kādu kas uzņemtos organizēt senioru saietus, xx X. Grauds sakarā ar LAAJ prezidija priekšsēža pienākumiem vēlas atlūgties no šī pienākuma. Vēl arī tiks ierīkoti vārti un sēta nama priekšā, lai tur naktīs neuzkavētos nevēlama publika un nepiedrazotu pagalmu.
S!K!K!S! – Nav ko ziņot.
Sēdi nobeidzot X. Grauds atgādina organizācijām līdz septembŗa beigām iesniegt kandidātus LAAJ atzinības rakstiem. Pārrunā arī ierosinājumu par īpašu „Simtgades cilvēka”apbalvojumu, bet nolemj, ka būtu grūti izvēlēties tikai vienu personu. ■
X. Xxxx
PBLA ZIŅU APSKATS
21. jūnijā
Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai
Saeima ceturtdien, 21. jūnijā, trešajā
– galīgajā - lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību. Sešu mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās Kokneses novada pašvaldība bez atlīdzības nodos un Latvijas valsts Zemkopības ministrijas personā pārņems savā īpašumā ar Likteņdārzu saistītos zemesgabalus, noteic likumprojekts.
Likteņdārzu pārvalda nodibinājums “Kokneses fonds”, kas šobrīd nomā zemi no Kokneses novada pašvaldības. Konsultācijās ar domi ir panākta vienošanās par zemes bezatlīdzības nodošanu valsts īpašumā, iepriekš par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem apliecināja gan fonda, gan Kokneses novada domes pārstāvji. Likumprojekts regulē arī jautājumu par finansējumu. Kā uzsver likumprojekta autori, tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā unikālo finansējuma piesaistes modeli – Likteņdārzs veidots par sabiedrības ziedotajiem līdzekļiem. Arī turpmāk tiks nodrošināts līdzšinējais finansēšanas mehānisms.
Likumprojektā noteikts, ka Likteņdārza apsaimniekošanai, attīstīšanai un uzturēšanai var izmantot fizisko un juridisko personu, tostarp publisko un privāto kapiltālsabiedrību ziedojumus. Vienlaikus paredzētas iespējas Likteņdārza saglabāšanas, attīstīšanas un uzturēšanas finansēšanā iesaistīties arī valstij un pašvaldībām. Likteņdārzā veiktie ieguldījumi pieder Kokneses fondam, tādēļ likumprojekts paredz nostiprināt šo ieguldījumu aizsardzību gadījumā, ja fonds beidz pastāvēt vai zaudē sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Šādā gadījumā būves un ārtelpas labiekārtojums tiks nodots valstij Zemkopības ministrijas personā.
Likteņdārzs ir sabiedrības iniciēta un kopīgi veidota piemiņas vieta, kuras izveides un attīstības mērķis ir apzināt, atcerēties un godināt cilvēkus, kurus totalitāro režīmu dēļ Latvija zaudēja 20. gadsimtā. (Saeimas Preses dienests)
14. jūnijā
Šveicē atklās jaunu Raiņa un Aspazijas muzeju
Raiņa un Aspazijas muzejā Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās Šveicē 15. jūnijā atklās jaunu ekspozīciju “Rainis un Aspazija starp Latviju un Šveici”, informē Memoriālo muzeju apvienības pārstāve Xxxxxx Xxxxxxxxx. Pagājušā gada 31. martā Lugāno pilsētas pašvaldība un Memoriālo muzeju apvienība noslēdza vienošanos par labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu sadarbībai kultūras jomā, jo Lugāno pilsētas vēstures arhīvs pārcēlās uz jaunām telpām. Starp
abām institūcijām ir noslēgts arī sadarbības līgums, un šā līguma rezultātā šogad jaunajās Lugāno Vēstures arhīva telpās tiek atklāta Rainim un Aspazijai, kā arī Latvijas un Šveices attiecībām veltīta jauna ekspozīcija. Tā izveidota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. [….]
Savukārt Xxxxxxx Xxxxxxx piebilst, ka “jēdzienam „Kastaņola” latvieša apziņā joprojām, arī 21. gadsimtā, piemīt maģisks pievilcības spēks. Latvietis uz Kastaņolu
– Raiņa un Aspazijas laikā nabadzīgu, provinciālu miera un klusuma oāzi – vēl aizvien dodas gluži kā svētceļojumā. Spriežot pēc ierakstiem dzejnieku muzeja viesu grāmatā, ne vienam vien mūsu laikabiedram Kastaņolas apmeklējums nozīmē gan saviļņojošu sastapšanos ar Dienvidtičīnas dabas un ainavas savdabīgo skaistumu kā abu latviešu literatūras klasiķu, galvenokārt Xxxxx, radošās iedvesmas avotu, gan vietu, kur dzimis sapnis par ideālu
– brīvu, neatkarīgu un kulturālu – Latviju brīvā un kulturālā Eiropā.” (xxxx.xx)
13. jūnijā
Latvijas Nacionālajā arhīvā aplūkojama izstāde «Latviešu dziesmu svētki pasaulē»
No 2018. gada 12. jūnija Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) administrācijas ēkas Rīgā, Xxxxx xxxx 00, logos skatāma izstāde “Latviešu dziesmu svētki pasaulē”, kas, balstoties uz LNA Latvijas Valsts arhīvā saglabātajiem dokumentiem, dod ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām. Izstāde
“Latviešu dziesmu svētki pasaulē” dod ieskatu latviešu dziesmu svētku vēsturē ārpus Latvijas (Vācijā, Lielbritānijā, ASV, Kanādā un Austrālijā) laikā no pirmajiem pēckara gadiem līdz mūsdienām. Izstādes veidošanā izmantotas fotogrāfijas un citi dokumenti no LNA Latvijas Valsts arhīva fondiem, to papildina kinodokumentu fragmenti no LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu
arhīva. Izstāde skatāma arī interneta vietnē, informēja LNA Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas arhīva eksperte Xxxxx Xxxxxx.
Pēc Otrā pasaules kara nonākuši bēgļu nometnēs Vācijā, latvieši rūpējās par kultūras saglabāšanu un attīstīšanu, veidojot skolas, izdodot grāmatas, rīkojot pasākumus
u.c. Tā 1946. gada jūnijā Fišbahā pie Nirnbergas notika pirmā latviešu dziesmu diena ārpus Latvijas, līdz 1948. gadam sarīkojot vairāk nekā 10 dziesmu dienas dažādās nometnēs un 1947. gadā Eslingenā pulcējoties uz pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem ārpus Latvijas.
Latviešiem izceļojot no bēgļu nometnēm, gandrīz visās zemēs, kur izveidojās lielākas latviešu kopienas, regulāri tika rīkotas dziesmu dienas, dziesmu svētki vai kultūras dienas, kas pulcēja simtiem dalībnieku un tūkstošiem skatītāju. Anglijā pirmās dziesmu dienas notika 1949. gadā Londonā, Kanādā
– 1952. gadā Toronto. Pirmie Vispārējie latviešu dziesmu svētki ASV notika 1953. gadā Čikāgā, bet kopš 1962. gada ASV vai Kanādā tiek organizēti arī Rietumkrasta latviešu dziesmu svētki. Pirmie Eiropas latviešu dziesmu svētki notika 1964. gadā Hamburgā, bet kā skaistākie ārpus Latvijas notikušie svētki nereti tiek minētas 1979. gadā Pasaules brīvo latviešu apvienības rīkotās dziesmu dienas Visbijā, Gotlandes salā. Savukārt Austrālijā kopš 1951. gada regulāri notiek Austrālijas latviešu kultūras dienas.
Daudzviet būtiska dziesmu svētku sastāvdaļa blakus koru koncertiem un deju uzvedumiem bija latviešu komponistu jaundarbu, simfoniskās un populārās mūzikas koncerti, lietišķās un vizuālās mākslas izstādes, teātra izrādes, rakstnieku lasījumi, pasākumi bērniem un jauniešiem, sporta sacensības u.c. Tādējādi šie svētki izvērtās par latviešu kultūras manifestāciju, kas savu dzīvotspēju nav zaudējusi arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.
Tā 2017. gadā Baltimorā norisinājās 14. Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV, bet 2018. gada decembrī Adelaidē interesenti pulcēsies uz 57. Austrālijas latviešu kultūras dienām, un 2019. gadā Toronto notiks 15. Latviešu dziesmu svētki Kanādā. Izstādi sagatavojuši LNA Latvijas Valsts arhīva speciālisti Xxxxx Xxxxxx, Xxxxxx Xxxxxxx, Xxxxxx Xxxxxx, Xxxxx Xxxxxxx un Xxxxxx Xxxxxxxxxxx; LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva speciālisti Xxxxxx Xxxxxxx un Xxxxxxx Xxxxxxx. (xxx.xx)
12. jūnijā
Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu ievēlēs no Rīgas un Vidzemes apgabaliem Oktobra sākumā gaidāmajās 13.
Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu ievēlēs no Rīgas vēlēšanu apgabala – 35, kā arī no Vidzemes vēlēšanu apgabala
– 25, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), kas pirmdien, 11. jūnijā, noteica 13. Saeimas vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaitu. Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabalos katrā ievēlēs 14 tautas pārstāvjus, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12.
CVK norāda, ka vēlētāju skaita izmaiņu un migrācijas ietekmē četru gadu laikā kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām par trīs deputātu vietām palielinājies Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlamais deputātu skaits, bet par vienu vietu samazinājies ievēlamais deputātu skaits Vidzemes, Latgales un Kurzemes vēlēšanu apgabalos. Deputātu vietu skaits Zemgales vēlēšanu apgabalā nav mainījies.
Deputātu vietu skaita palielinājums Rīgas vēlēšanu apgabalā saistīts galvenokārt ar vēlētāju skaita pieaugumu ārvalstīs, jo atbilstoši Saeimas vēlēšanu
likumam ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam, skaidro CVK. Ja ārzemju latvieši vēlēšanās piedalīsies ļoti aktīvi, viņiem oktobrī ir iespēja ievēlēt astoņus deputātus. [….]
"Ir viena atšķirība, kas attiecas uz kandidātu sarakstiem. Šajās vēlēšanās var pieteikt tikai tādus sarakstus, kurus veido jau gadu reģistrētas partijas un biedru skaits ir ne mazāk kā 500. (..) Vēlētājiem šobrīd būtu svarīgi paskatīties pasē, lai saprastu, vai pasei nebeidzas derīguma termiņš. Jo pase ir tas dokuments, ar ko iet uz Saeimas vēlēšanām," teica Cimdars.
Viņš norādīja, ka tiem cilvēkiem, kam nav pases, bet ir tikai ID karte, PMLP trīs nedēļas pirms vēlēšanām sagatavos vēlētāju apliecības, kuras divas nedēļas pirms vēlēšanām pārvaldes nodaļās varēs saņemt bez maksas. Lai gan arvien vairāk cilvēku deputātus ievēlē no ārzemēm, Xxxxxxx tomēr nesaredz iemeslu, lai izdalītu atsevišķu vēlēšanu apgabalu šiem cilvēkiem.
“Es uzskatu, ka būtu daudz saprātīgāk dot iespēju viņiem deklarēt, pie kāda vēlēšanu apgabala viņi sevi pieskaita, kur viņiem ir dzimtas mājas un kurā pusē viņi acīmredzot plāno atgriezties tuvākajā laikā,” atzina Cimdars. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 13. Saeimas vēlēšanām sāksies 18. jūlijā un ilgs līdz 7. augustam. 13. Saeimas vēlēšanas notiks 6. oktobrī. (xxx.xx)
Pirmo reizi grāmatā: teju viss Latvijas jūgendstila arhitektūras mantojums
Pirmo reizi vienā izdevumā apkopots faktiski viss Latvijas jūgendstila arhitektūras mantojums – klajā nākusi arhitekta un
Nākamais Ritums būs 2018. gada augustā.
MATERIĀLUS NĀKAMAJAM RITUMAM
REDAKCIJA LŪDZ IESNIEGT LĪDZ 2018. g. 15. JŪLIJAM.
pieredzes bagātā pētnieka Xxxx Xxxxxxxx monogrāfija “Jūgendstila arhitektūra Latvijā”. Grāmata kliedē stereotipu, ka Latvijas jūgendstila pērles koncentrējas tikai dažos Rīgas kvartālos, un aicina iepazīt izcilus šī laika arhitektūras paraugus arī tādās vietās kā Tīnūži, Jaunanna, Vecbebri, Priekuļi un Vaiņode.
Xxxx Xxxxxxxx droši var saukt par vienu no vispieredzējušākajiem jūgendstila pētniekiem Latvijā. Viņa pirmā grāmata “Jūgendstils Rīgas arhitektūrā” iznāca jau 1980.gadā. Bet izrādās, ka interese par Rīgas 19. un 20.gadsimta mijas arhitektūru sākusies vēl agrāk, studiju gados, kad šādu aizraušanos nepavisam nevērtēja augstu.
“Kad mēs studējām, tad mācīja, ka jūgendstils – tas ir pagrimums, dekadence. (..) Nu, es pats dzīvoju Pārdaugavā un uz centru parasti braucu kā uz muzeju,” stāstīja Xxxxxxxx. “Staigāju pa ielām, pievērsu uzmanību šīm fasādēm. Skolā māca, ka tā ir bezgaumība un slikta arhitektūra… Tas mani kaut kā absolūti nepārliecināja.” Nav līdzējuši arī aspirantūras pasniedzēju mēģinājumi pārliecināt, ka “jūgendstils nav nekāds stils” un ka vajadzētu pētīt ko “nopietnāku”.
“Tā bija vispārējā attieksme, un tāda jau bija visā pasaulē. Pat vēl 20.gadsimta pašā nogalē Amerikā ir publicēta Alistera Dankana grāmatiņa, kura sākas ar vārdiem: “Jūgendstils nav stils”. Tas esot jāpasaka
pašā sākumā, jo pretējā gadījumā neesot izskaidrojams, kāpēc viena jūgendstila ēka ir ļoti atšķirīga no citas,” skaidroja Xxxxxxxx. “Viņš salīdzina [Čārlza] Makintoša darbus Glāzgovā ar [Xxxxxxx] Xxxxxx darbiem Briselē. Vieni ir tādi racionāli, vienkārši, vispārinātās taisnās formās, otri ir ornamentiem piesātināti un ļoti plastiskā valodā veidoti. Bet ornaments jau nav jūgendstila būtība. Būtība ir radošā metode.” [….]
Xxxxxxxx ar gandarījumu secina, ka jūgendstils atkal ir cieņā – pēdējos gados ēkas arvien aktīvāk atjauno un reizēm mārketinga nolūkos par jūgendstilu daudzina pat pavisam citos stilos celtus namus. “Daudzas ēkas ir labi atjaunotas, un tie ir labie piemēri,” ir pārliecināts arhitekts. “Bet diemžēl ir arī bēdīgi slavenais Marijas un Elizabetes ielas stūra grausts, un tam šobrīd jau tuvojas arī Brīvības un Matīsa ielas stūra milzīgā ēka. Tas ir traģiski – skatīties, ka ēkai jau pazūd logi, tā tiek ne tikai neuzturēta, bet pat demolēta. Un tas ir izcils augstākās kategorijas arhitektūras piemineklis.”
Xxxx Xxxxxxxx grāmata “Jūgendstila arhitektūra Latvijā” iznākusi izdevniecībā “Madris” kā viens no kultūrvēsturiskajiem izdevumiem, kas tapa šā gada Londonas grāmatu tirgum. Teksti un ēku apraksti tajā lasāmi paralēli latviešu un angļu valodā. (xxx.xx)
11. jūnijā
SIDNEJA LATVIEŠU BIEDRĪBAS VIETNE TĪMEKLĪ
(Internet website)
Aicinam Jūs apciemot mūsu vietni: xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xxx.xx vai arī
Plašais saturs pieejams latviešu un angļu valodās
Diskusija «Krievijas ietekmes aktivitātes digitālajā vidē un ne tikai»
Krievijas ietekmes kampaņa sociālajos tīklos tiek izmantota ne vien Kremļa ietekmes stiprināšanai, bet arī ārpolitisko mērķu sasniegšanai. Par to, kādas aktivitātes Krievija izvērš digitālajā vidē un ne tikai, šodien «Riga StratCom Dialogue 2018» ietvaros spriež NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pieaicinātie eksperti.
Krievija pēdējo trīs gadu laikā izvērsusi intensīvas ietekmes kampaņas internetā, īpaši sociālajos tīklos, lai sasniegtu un iespaidotu auditoriju aiz Krievijas robežām. Kremlis ir izstrādājis dezinformācijas izplatīšanas rīkus - botus un «troļļus» -, kas izmanto demokrātijas un brīvā tirgus ekonomiskās sistēmas aizsargātās brīvības.
«Vai Krievijai ir stratēģija? Pirmā atbilde: nē, Krievijai nav stratēģijas, bet... Stratēģija tiek pielietota sistemātiski, lai sasniegtu noteiktus mērķus,» norāda Londonas Karaliskās koledžas Kara studiju departamenta xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxxx. Viņš norāda, ka viens no mērķiem ir oponentu destabilizācija un politiskās stabilitātes vājināšana.
«Krievu stratēģija - būt bez stratēģijas,» uzsver Frīdmans. Tā vietā ir oportūnisms, kas ļauj izmantot visdažādākās iespējas, tikko tās parādījušās - viltus ziņas, boti, interneta «troļļi» un tamlīdzīgi. Bieži vien
«troļļus» motivē materiāli, nevis ideoloģiski apsvērumi, piebilst Eiropas starpdisciplināro studiju departamenta Eiropas reģiona politikas priekšsēdētājs Xxxxxxx Xxxxxx.
Lai arī nav konstatējama skaidra stratēģija, Krievijas piekoptajām darbībām ir mērķis, kam tiek izmantots dažādu instrumentu kopums, sacīja Tjuška. Diskusijā, kas 11. jūnijā plkst. 15.00 notiek viesnīcā «Bergs», akadēmiķi un praktiķi spriedīs, ko valsts un privātais sektors var darīt, lai pretotos šīm ietekmes kampaņām. Diskusijas moderators ir Londonas
Karaliskās koledžas Karaliskā stratēģiskās komunikācijas centra direktors Xxxxxx Xxxxx. Diskutēs Londonas Karaliskās koledžas Kara studiju departamenta xxxxxxx Xxxxx Xxxxxxxx, Londonas Karaliskās koledžas pētniece Klēra Jorka, radošās aģentūras
«Xxxxx.Xxxxxx» direktors Xxxxxx Xxxxx un Eiropas koledžas zinātniskā institūta Eiropas starpdisciplināro studiju departamenta Eiropas reģiona politikas priekšsēdētājs Xxxxxxx Xxxxxx. (xxxxx.xx)
29. maijā
Pēc ilgas un sarežģītas projekta saskaņošanas sāk Okupācijas muzeja pārbūvi
Pēc ilgas un sarežģītas projekta saskaņošanas otrdien (29. maijā) simboliski sākti 5,2 miljonus eiro vērtie Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves darbi. Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveides darbu sākšanas pasākumā tika atklāts, ka muzeju pārbūvēs SIA "Skonto būve". Paredzamais pārbūves laiks ir 12 mēneši. Līgumu par muzeja pārbūvi otrdien (29. maijā) parakstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Xxxxxxx Xxxxxxxx un "Skonto būves" valdes loceklis Xxxxx Xxxxxxxxx. Latvijas Okupācijas muzejs cer, ka pēc ēkas pārbūves un iekārtošanas tas vēsturiskajās telpās varētu atgriezties 2020. gadā. [. ]
Muzeja pārbūves projektā "Nākotnes nams" izmantota arhitekta Xxxxxx Xxxxxxxx ideja - papildināt esošo ēku ar jaunu apjomu, un šim mērķim izmantotas 2001. gadā Birkerta dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Muzeja jaunā koncepcija paredz 1970.gadā būvēto ēku papildināt ar baltu piebūvi un stikla sienu, kā arī piešķirt muzejam mūsdienu funkcionalitāti. Arhitekta ideja ietverta metaforā - no tumšās pagātnes uz gaišo tagadni un apskaidrotu nākotni. Projektā paredzēts izbūvēt jaunas,
Turpinājums 35. lpp.
Svētdien, 29. Xxxx Xxxxxxxxxx
AUGUSTĀ
Svētdien, 5. X.Xxxxxxxxxxx
ALTĀRA DEKORĒŠANA DIEVKALPOJUMOS
DIEVKALPOJUMI SV.JĀŅA BAZNĪCĀ, 30 Bridge Rd, HOMBUŠĀ
JŪLIJĀ
Svētdien, 1 .plkst. 10.00 – dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.
Svētdien ,8. plkst. 10.00 – dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.
Svētdien, 15. plkst. 10.00 – dievkal- pojums ar Svēto Vakarēdienu.
Svētdien, 22. plkst. 10.00 – dievkal- pojums ar Svēto Vakarēdienu.
Svētdien, 29. plkst. 10.00 – dievkal- pojums ar Svēto Vakarēdienu.
AUGUSTĀ
Svētdien, 5. plkst. 10.00 – dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.
BĪBELES STUNDAS
Notiek draudzes namā, ceturtdienās, plkst.10.00. Tuvāka informācija pie mācītāja.
DEŽŪRAS DIEVKALPOJUMOS JŪLIJĀ
Svētdien, 1. X.Xxxxxxxxxxx
Svētdien, 8. X.Xxxxxxxx
Svētdien, 15. X.Xxxxxxx
Svētdien, 22. X.Xxxxxx
JŪLIJĀ
Svētdien, 1. X.XxxXxxxxxx
Svētdien, 8. X.Xxxxx/X.Xxxxxxxx
Svētdien, 15. X.Xxxxxxx/X.XxxXxxxxxx
Svētdien, 22. X.Xxxxxxx/X.Xxxxxx
Svētdien, 29. X.Xxxxxx/X.Xxxxxxx
AUGUSTĀ
Svētdien, 5. X.XxxXxxxxxx
GRĀMATAS
Prāvesta sprediķu grāmata – „Ticība ir darbības vārds”, kā arī „Dzīvības Maize” – sprediķi un Dieva Vārda izlase var iegādaties no draudzes grāmatgalda. Cenas $12.00 un $8.00.
Draudzes mājas lapa:
xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xxx.xx
Dievkalpojumu un referātu ieskaņojumi Visi dievkalpojumi, kā arī referāti tiek ieskaņoti uz CD. Daži arī uz DVD.
Tos var iegādāties pie draudzes grāmatgalda vai mācītāja.
Arī svētrunas var klausīties tīmeklī: xxx.xxxxxxxxxx.xxx/xxxxxx-xxxxxx
Par draudzes nama zāles lietošanu
un citām saimnieciskām lietām lūdzam griezties pie Draudzes priekšnieka vai draudzes Dāmu komitejas priekšnieces.
SAZINĀŠANĀS
Draudzes mācītājs
Mācītājs Xxxxxx X. MacPherson
Pieņem draudzes locekļus drau- dzes kancelejā pirms un pēc dievkalpojumiem. Citās reizēs, ieskaitot vakarus, pēc vienošanās.
Draudzes kancelejas tel. (00) 0000 0000
Adrese:
00 Xxxxxx Xxxx, XXXXXXXX, 0000
Draudzes E-pasts xxxxxxxxxxxxxx@xxxxxxx.xxx.xx Web: xxx.xxxxxxxxxxxxxxxxxxx.xxx.xx
Draudzes mācītāja mājas adrese
0 Xxxxxxxxx Xx, Xxxxxxx, 0000
Telefons (00) 00000000
Mobilais telefons 0412 024 476
E-pasts xxxxxxxxxxxxxxxx@xxxxx.xxx
Draudzes priekšnieks X.Xxxxxxxxxx
000 Xxxxxx Xxx, Xxxxxxxxxx, 0000
Mājas tel. (00) 0000 0000
Mobilais telefons 0414 479 001
E-pasts: xxxxxxxxxx@xxxxxxx.xxx.xx
Dāmu komitejas priekšniece Xxxxxx Xxxxxxx
00 Xxxxxx Xxx, Xxxx Xxxxxx, 0000
Telefons (00) 0000 0000 E-pasts xxxxxxxxxx@xxxxx.xxx.xx Mobilais tel. 0000 000 000
LATVIEŠU EV. LUT. VIENĪBAS
DRAUDZE, The Boulevarde, STRATFĪLDĀ
"Es redzēju - piepeši nāca stipra vētra no ziemeļiem, pacēlās liels mākonis ar uguni, tam bija spožums visapkārt un pašā vidū spulgoja kaut kas kā spilgti mirdzošs metāls. Tam vidū bija redzami četri dzīviem radījumiem līdzīgi veidojumi: tie bija cilvēkiem līdzīgi tēli," stāsta Ecehiēls. Tie vēlāk arī sarunājās ar Ecehiēlu. Vai tā jau toreiz būtu piektās pakāpes sastapšanās (encounter of the fifth kind), par ko šodien daudz atrodam internetā?
R.S.
( Sk. "Varavīksnes lokā" X. Xxxxxxxxxxx, kā arī xxxx://xxxxxx.xxx/xxx/ , un “www. xxxxx.xxx/Xxxxx.Xxxxxxxxxx”, "The Phoenix Lights - the documentary", u.c.),
(Bībelē sk. Ecehiēla I nodaļu, I Moz.6:1- 4, Mk.16:20, Atkl.19:10, u.c.)
SVĒTDIENAS DIEVKALPOJUMI JŪLIJĀ
Svētdien, 1. plkst. 9.30 dievkalpojums.
Svētdien, 8. plkst. 9.30 dievkalpojums. Bībeles stunda.
Svētdien, 15. plkst. 9.30 dievkalpojums.
Svētdien, 22. plkst. 9.30 dievkalpojums.
Svētdien, 29. plkst. 9.30 dievkalpojums. Dievkalpojumus vadīs mācītājs
Xxxxxxxx Xxxxxxxxxxx.
DEŽŪRAS DIEVKALPOJUMOS
Svētdien, 1. Xxxxx Xxxx
Svētdien, 8. Xxxxx Xxxx
Svētdien, 15. Xxxxx Xxxx
Svētdien, 22. Xxxxx Xxxx
Svētdien, 29. Xxxxx Xxxx
BAZNĪCU PUŠĶOS
Svētdien, 1. Xxxxxxx Xxxxxx
Svētdien, 8. Xxxxxx Xxxxxx
Svētdien, 15. Xxxxxxx Xxxxxx
Svētdien, 22. Xxxxxx Xxxxxx
Svētdien, 29. Xxxxxxx Xxxxxx
Grāmata "Varavīksnes lokā"
Mācītāja X. Xxxxxxxxxx publicēto grāmatu "Varavīksnes lokā" var iegādāties SLB grāmatnīcā. Tā iepazīstina lasītāju ar mūsdienu atziņām par to – kas mēs esam un kurp dodamies, reinkarnāciju, eņģeļiem, Visuma saziņu u.c.
DRAUDZES NODEVAS
Lūdzam nosūtīt uz draudzes kasiera Valdemāra Dūšeļa adresi, 11. Byanbi Place Castle Hill, NSW 2154. Čeki rakstāmi uz “Latvian Unity Congregation”, vai “Latviešu Vienības draudze” vārda. Tās ir
$100, pazeminātā $60, studējošiem jauniešiem $5 gadā. Informāciju var saņemt no zemāk minētajiem valdes locekļiem.
Draudzes mācītājs Xxxxxxxx Xxxxxxxxxxx
00 Xxxxxxx Xx, Xxxxxxxxxxx 0000,
Tel. mob. 0000 000 000
PBLA ziņas
Draudzes mācītājs pieņem draudzes locekļus pirms un pēc dievkalpojumiem un citos laikos pēc vienošanās.
Draudzes priekšniece diakone Xxxxxxx Xxxxxx
00 Xxxxxxxx Xx. Engadine,NSW, 2233
Telefons 0424 717 365
Draudzes diakone Xxxxxx Xxxxx-Xxxxx
0X Xxxxxxx Xx Xxxxxxx Xxxx, XXX, 0000
Telefons (00) 0000 0000
Draudzes valdes sekretāre Xxxxxxx Xxxxxxx
5/1-3 Elsham Rd. Auburn, NSW, 2144 Telefons (00) 0000 0000
Turpinājums no 32. lpp.
mūsdienīgas muzeja ekspozīcijas telpas ar telpiskiem un multimediāliem, interaktīviem objektiem. Plānots, ka nākotnē jaunajai ēkai Strēlnieku laukumā uz Daugavas pusi piekļausies arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls. Vienlaikus ar Okupācijas muzeja pārbūvi paredzēts izveidot arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu "Vēstures taktīla".
Paredzēts, ka mākslinieka Xxxxxxxx Xxxxx, arhitektes Xxxxx Xxxxxxxxxx un
komponista, sonologa Voldemāra Xxxxxxxxx xxxxxxxx īstenos uzņēmums SIA "Taktila" kopīgi ar dizaina biroju "H2E" un arhitektu biroju "Sarma un Norde". "Vēstures taktīla" iecerēta kā vienots arhitektonisks ansamblis kopā ar Birkerta projektēto Okupācijas muzeja paplašinājumu "Nākotnes nams". Okupācijas muzeja pārbūves projekts ir iekļauts VNĪ pārmaiņu programmā "100 adreses Latvijas valsts simtgadei". Viens no šīs programmas mērķiem ir īstenot projektu būvniecību tā, lai ar tiem varētu lepoties arī pēc simts gadiem. [...] (xxxx.xx)
What’s on at the House
Each month this page features a summary, in English, of major events at the Sydney Latvian House, for those readers who have not, as yet, mastered the Latvian language.
June was a month of much activity, but few public events, at the House. Many people are going to Latvia this year for the Centenary Song and Dance Festival. That meant that all the participants going from Sydney had to double and even treble their rehearsal efforts. There was hardly a night when there wasn’t a meeting or a rehearsal somewhere in the House.
As every year, we remembered Baltic people who suffered deportation to Siberia, with the traditional Commemoration Concert. A week later it was a much
merrier event with the traditional midsummer celebration Jāņi. We started with a good feed, then some traditional songs and then performances by the Saturday School children and the folkdancing group Xxxxxxxx Xxxxx. This year the local Strathfield NSW parliamentarian Xxxx XxXxx was in attendance and presented the Sydney Latvian Society with our „big cheque” for $20,000 from the Community Building Partnerships grants program, for the hall roof replacement, which we did earlier this year.
We know that in the middle of winter few people want to venture outdoors. Unfortunately that means that it’s not worthwhile organising any major events, especially in a year when so many are in Latvia.
In July the seniors will meet, as always, on the second Friday of the month, and on Thursdays 5th, 19th and 26th the Ladies Auxilliary will as usual, dish up a delicious Latvian style lunch for anyone who’s hungry.
Surprise at Jāņi celebrations
Foto: Xxxxxx Xxxxxx
This year’s Jāņi celebrations had an unexpected, pleasant addition. Local NSW parliamentary representative Xxxx Xxxxx presented us with a „big cheque” for
$20,000, towards our roof restoration, from the Community Building Partnerships funding programme.
We’ll restart our major events on Saturday 18th August, with a screening of one of the new crop of „centenary” films from Latvia. ■
Edited by Xxxxxxx Xxxxxxx