Satiksmes ministrijas organizētā iepirkuma Tehniskā specifikācija



Satiksmes ministrijas organizētā iepirkuma

“Pētījums par ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi visapterošas transporta plānošanas sistēmas ieviešanai, kas ietver ieguldījumu kartēšanu un ieguldījumu novērtēšanas metodikas izstrādi”


Tehniskā specifikācija


I. Pakalpojuma mērķis un veikšanas pamatojums (izmantojamība):


Pakalpojuma mērķis ir izstrādāt esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējumu un vienotu transporta investīciju novērtēšanas metodiku transporta politikas plānošanai.

Pakalpojums nepieciešams, lai nodrošinātu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējā fondu regulā1 noteiktā 3.politiskā mērķa “Ciešāk savienota Eiropa” ieguldījumu priekšnosacījuma “Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī” izpildi, kas paredz izstrādāt esošās un plānotās (līdz 2030.gadam) infrastruktūras multimodālu kartējumu, kas ietver plānoto investīciju ekonomisko pamatojumu un balstās uz pieprasījuma analīzi un satiksmes modelēšanu, kurā tiek ņemta vērā dzelzceļa liberalizācijas paredzamā ietekme. Infrastruktūras multimodālajam kartējumam papildus:

- jāatbilst valsts enerģētikas un klimata plāniem;

- jāietver ieguldījumus TEN-T pamattīklu koridoros saskaņā ar attiecīgiem TEN-T tīkla koridoru plāniem;

- ieguldījumiem jānodrošina pietiekama reģionu un vietējo kopienu savienojamība ārpus TEN-T tīkla un tā mezgliem;

- jāidentificē multimodālo vai pārkraušanas kravu un pasažieru terminālu vajadzības, kas veicina vairākveidu pārvadājumus;

- jānodrošina ceļu satiksmes drošības risku novērtējumu kopsavilkums saskaņā ar spēkā esošajām valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijām, un risku skarto ceļu posmu kartēšanu un prioritāšu piešķiršanu attiecīgajiem ieguldījumiem;

- jāsniedz informāciju par finansējuma resursiem, kas atbilst plānotajiem ieguldījumiem un kas nepieciešami esošo un plānoto ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanai.

Ņemot vērā, ka ieguldījumu priekšnosacījuma izpilde paredz esošās un plānotās satiksmes infrastruktūras kartējumu, kas atspoguļo vairāku kritēriju griezumu, kas skar dažādu transporta nozaru kompetenci, kā arī jāveic satiksmes modelēšana, bet Satiksmes ministrijai nav vienotas datu sistēmas, kurā tiktu uzkrāti visaptveroši dati par valsts transporta infrastruktūru, ieguldījumu priekšnosacījuma izpildei – nodrošināt visaptverošu transporta plānošanu (ES fondu ieguldījumu priekšnosacījumu kritēriju tvērumā) ir nepieciešama:

- izpēte esošās un plānotās infrastruktūras nepieciešamo datu identificēšanai;

- datu, kas ir uzkrāti par ES fondu investīcijām atbildīgajai iestādē līdz šim, precizēšana kontekstā ar veicinošo nosacījumu izpildes kritēriju piemērošanu, kas ir nepieciešams, lai veiktu kartēšanu;

- metodikas satiksmes plūsmu modelēšanai un pieprasījuma analīzei izstrāde, kas balstīta uz plānoto ieguldījumu ekonomisko novērtējumu, tajā skaitā ņemot vērā sasaisti ar citiem ieguldījumu priekšnosacījumu izpildes kritērijiem.

Transporta infrastruktūras kartējums ļautu visaptveroši pārskatīt satiksmes infrastruktūru, savukārt metodika būtu nozīmīgs atbalsta instruments transporta politikas un investīciju stratēģijas plānošanā, kas ļautu novērtēt un plānot ieguldījumu ietekmi uz transporta plūsmām, savienotajiem mobilitātes risinājumiem, klimata plāniem un satiksmes drošību valstī kopumā.


II. Pētījuma darba posmi


Lai izpildītu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieguldījumu priekšnosacījumu “Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī”, ir jānodrošina pastāvošās un plānotās infrastruktūru multimodālo kartēšanu, kas atbilst šādiem ieguldījumu priekšnosacījumu izpildes kritērijiem:


  1. Ietver plānoto ieguldījumu ekonomisko novērtējumu, kas pamatots ar pieprasījuma analīzi un satiksmes modelēšanu, kurā jāņem vērā dzelzceļa liberalizācijas paredzamā ietekme;

  2. Atbilst valsts enerģētikas un klimata plāniem;

  3. Ietver ieguldījumus TEN-T pamattīkla koridoros, kā noteikts Priekšlikumā regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) 1316/2013 saskaņā ar attiecīgajiem TEN-T tīkla koridoru darba plāniem;

  4. Attiecībā uz ieguldījumiem ārpus TEN-T pamata nodrošina papildinātību, nodrošinot pietiekamu reģionu un vietējo kopienu savienojamību ar TEN-T un tās mezgliem;

  5. Vajadzības gadījumā ziņojumi par ERTMS izvietošanu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas 2017. gada 5. janvāra Regulu ES 2017/6 par Eiropas dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēmas ieviešanas plānu;

  6. Veicina vairākveidu pārvadājumus, identificē multimodālo vai pārkraušanas kravu un pasažieru terminālu vajadzības;

  7. Ietver pasākumus, kas attiecas uz infrastruktūras plānošanu, kuras mērķis ir veicināt alternatīvas degvielas izmantošanu, saskaņā ar attiecīgajām valsts politikas sistēmām;

  8. nodrošina ceļu satiksmes drošības risku novērtējuma kopsavilkumu saskaņā ar spēkā esošajām valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijām, kā arī skarto ceļu un posmu kartēšanu un prioritāšu piešķiršanu attiecīgajiem ieguldījumiem;

  9. sniedz informāciju par finansējuma resursiem, kas atbilst plānotajiem ieguldījumiem un kas nepieciešami esošo un plānoto infrastruktūru ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanai.


Atbilstoši ieguldījumu priekšnosacījumu izpildes kritērijiem, pētījuma tvērums iekļauj darbības, kas nodrošina ieguldījumu proiekšnosacījumu izpildi:

[1. un 3.punkts] Ekonomiskais novērtējums tiks balstīts izmaksu efektivitātes aprēķinā, kā arī aptvers rezultativitātes, ietekmes un ilgtspējas parametrus dažādiem politikas intervences scenārijiem. Ekonomiskais novērtējums ietvers pieprasījuma analīzi un multimodālu satiksmes modelēšanu, pilnvērtīgi aptverot sauszemes transporta infrastruktūru, kā arī vairākveidu pārvadājumu apmaiņas punktus gan attiecībā uz pasažieru, gan kravu pārvadājumiem.

Tāpat tiks veidota loģiskā sasaiste ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.- 2030.gadam (turpmāk – NEKP) un Reģionālās attīstības politikas pamatnostādnēm.


[2.punkts] Atbilstība NEKP tiks nodrošināta, veicot infrastruktūras, esošo un plānoto investīciju kartējumu, kā arī veicot plānoto investīciju scenāriju ekonomisko novērtējumu, izvērtējot rezultativitāti, cik lielā mērā transporta politikas intervence veicinās NEKP mērķu un politikas rezultātu sasniegšanu, kā arī, ņemot vērā kravu un pasažieru pārvadājumu infrastruktūru un plūsmas. Izpēte tiek veikta, sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju , lai nodrošinātu TAP-2027 sasaisti ar NEKP un Reģionālās attīstības politikas pamatnostādņu mērķiem.


[5.punkts] Nav attiecināms. Attiecībā uz esošo dzelzceļa infrastruktūru pastāv izņēmums. Attiecībā uz perspektīvo infrastruktūru – Rail Baltica, tiks nodrošināts plānotās ERTMS infrastruktūras kartējums atbilstoši Ziemeļjūras – Baltijas jūras TEN-T pamattīkla koridora darba plānam.


[4. un 6.punkts] Pētījuma ietvaros plānotais infrastruktūras kartējums un politikas intervences scenāriji aptvers arī vairākveidu pārvadājumu infrastruktūru - multimodālo vai pārkraušanas kravu, pasažieru terminālu attīstības vajadzības, un kravu un pasažieru pārvadājumu infrastruktūru un plūsmas. Tāpat infrastruktūras kartējums aptvers nacionālas un reģionālas nozīmes transporta infrastruktūru, demonstrējot pietiekamu reģionu un vietējo kopienu savienojamību ar TEN-T un tās mezgliem vai identificējot politikas intervences vajadzības. Ar vietējo kopienu tiek saprasti reģionālas attīstības centri.


[7.punkts] Pētījuma tvērums iekļaus alternatīvo degvielu (x.xx. elektrouzlādes) infrastruktūras kartējumu un šādas infrastruktūras attīstības vajadzību identifikāciju autotransporta, dzelzceļa transporta un multimodālajos termināļos (x.xx. ostās un gaisa satiksmes termināļos), ņemot vērā kravu un pasažieru pārvadājumu infrastruktūru un plūsmas, kā arī saskaņā ar Alternatīvo degvielu plānu un NEKP SM kompetences ietvaros. Tiks ņemts vērā “Pētījums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu ieviešanu scenārijiem autotransporta sektorā” xxxx://xxxxxxxx.xx.xxx.xx/xxxx/0000


[8.punkts] Pētījuma tvērums iekļaus ceļu satiksmes drošības risku novērtējuma kopsavilkumu, kā arī skarto autoceļu un posmu kartēšanu. Politikas intervence tiks modelēta un tās rezultāti tiks atspoguļoti ekonomiskajā novērtējumā.


[9.punkts] Pētījuma ietvaros plānotais kartējums sniegs informāciju par plānotajām investīcijām un plānotajām izmaksām infrastruktūras ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanai.


Pētījums ietvers piecus darba posmus:

  1. Pirmais posms ietvers pētījuma tvēruma definēšanu (pētījuma darba uzdevuma veikšanai nepieciešamo ģeotelpisko un sociālekonomisko, kravu un pašažieru pārvadājumu infrastruktūras un plūsmas datu vākšanu, datu aprakstu veidošanu un precizēšanu, sadarbībā ar datu turētājiem, rādītāju apkopošanu, politikas plānošanas dokumentu un citas saistītās informācijas analīzi veicamā darba uzdevuma ietvaros);

  2. Otrais posms nodrošinās visaptverošu esošās un plānotās transporta infrastruktūras un transporta politikas intervences kartējumu, balstoties uz datiem, x.xx., uz kravu un pasažieru plūsmām (ģeotelpiskās informācijas apstrāde un vizualizēšana, analītisko datu un rādītāju izgūšana no ģeotelpiskās informācijas portāliem, CSP, Eurostat, SM padotībā esošajām kapitālsabiedrībām u.c. avotiem);

  3. Trešais posms nodrošinās transporta politikas intervences sākotnējo novērtējumu, tai skaitā, ņemot vērā kravu un pasažieru pārvadājumu infrastruktūru un plūsmas – t.i. politikas intervences iespējamo scenāriju izstrāde, kurus definē SM, ņemot vērā dažādu transporta veidu un vairākveida transporta risinājumus, kā arī SEG emisiju un gaisa piesārņojuma mazināšanas mērķus (atbilstoši NAP transporta attīstības virzieniem nosakot kā prioritāti pasažieru pārvadājumus, kravu pārvadājumus vai īstenojot sabalansēto pieeju), , un izstrādāto scenāriju novērtēšana, izmantojot pētījuma otrā darba posma rezultātu.

  4. Ceturtajā posmā tiks izstrādāta metodika plānoto ieguldījumu ekonomiskajam novērtējumam, x.xx., izstrādājot novērtējuma modeli. Izpildītājam jāpiedāvā labākā iespējamā metode, kas varētu dot visticamākos un ieguldījumu efektīvākos rezultātus un jāizstrādā izvēlētajai metodei (matemātiskās programmēšanas, statistiskās, imitējošās modelēšanas un/vai citai līdzvērtīgai metodei vai šo metožu kombinācijai) atbilstošs ekonomiski-matemātiskais modelis . Novērtējuma modelis jāveido tā, lai SM bez papildu resursa piesaistes var izstrādāt jaunus politikas scenārijus / investīciju programmas, un patstāvīgi veikt šādu novērtējumu turpmāk. Novērtējuma modelim jāizmanto aktuāli ieejas dati (kartēšanas analītiskie dati (dati, kas tiek izgūti ģeotelpiskās analīzes rezultātā, apstrādājot ģeotelpisko informāciju), sociālekonomiskie dati, kravu un pašažieru pārvadājumu infrastruktūras un plūsmas dati) un jāsniedz rezultātus politikas intervences novērtējuma sākotnējās daudzkritēriju analīzes formā. Novērtējuma modeļa analīzes rīkam ir jābūt elastīgam (papildināmam ar papildu kritērijiem, ierobežojumiem vai ar iespēju kādu no tiem izslēgt . Piektais posms paredz modeļa izmantošanas pārskata sagatavošanu un rekomendāciju izstrādi, kurā ietverti scenāriji visaptverošas transporta plānošanas turpmākai attīstībai, tajā skaitā modeļa un tā datu tālākai izmantošanai, ietverta instrukcija par modeļa tālāko adaptāciju, atbilstoši SM vajadzībām un mainīgajai ģeotelpiskajai informācijai



III. Pētījuma tvērums:

Esošās un plānotās (līdz 2030.gadam) transporta infrastruktūras multimodālais kartējums aptvers šādus transporta veidus un to infrastruktūru:

  • autoceļi (galvenie un reģionalie autoceļi);

  • dzelzceļi (x.xx. perspektīvās dzelzceļa līnijas - Rail Baltica);

  • savienojumi/ mezgli (multimodālā infrastruktūra, x.xx. multimodālās loģistikas platformas);

  • gaisa satiksme (tikai sauszemes multimodālā infrastruktūra);

  • jūras transports (tikai sauszemes multimodālā infrastruktūra).

Pētījums aptver nacionāla līmeņa transporta infrastruktūru – TEN-T tīkla infrastruktūru un nacionāla un reģionāla līmeņa attīstības centru savienojumus (sasaiste ar TEN-T infrastruktūru).


TEN-T infrastruktūras un ieguldījumu kartējumam jānodrošina vismaz šādu infrastruktūras kategoriju (gan lineārās, gan punktveida infrastruktūras) attēlojums:

  1. TEN-T pamattīkla koridora infrastruktūra;

  2. TEN-T pamattīkla infrastruktūra;

  3. TEN-T visaptverošā tīkla infrastruktūra;

  4. Infrastruktūra, kas nav TEN-T infrastruktūra, bet nodrošina sasaisti ar TEN-T infrastruktūru.


Pētījums (x.xx. kartējums un novērtējums) aptvers vismaz šādas informācijas grupas:

  1. Veiktās (publiskās) investīcijas transporta infrastruktūrā un sabiedriskā transporta transportlīdzekļos (no 2007. gada) un plānotās (līdz 2030.gadam) un perspektīvās (līdz 2050.gadam, ja piemērojams) (publiskās) investīcijas pēc 2020.gada:

    1. Investīcijas valsts galvenajos un reģionālajos autoceļos, x.xx. izdalot atsevišķi TEN-T infrastruktūru un savienojumus ar TEN-T infrastruktūru;

    2. Investīcijas dzelzceļa līniju un staciju, šķirošanas staciju un dzelzceļa (x.xx. multimodālo termināļu) attīstībā;

    3. Investīcijas alternatīvo degvielu uzpildes infrastruktūrā, x.xx. elektrouzlādes tīkla attīstībā;

    4. Investīcijas lidostu skrejceļu un peronu infrastruktūrā un pasažieru un kravas termināļu infrastruktūrā;

    5. Investīcijas ostu piestātņu infrastruktūrā un pasažieru un kravas termināļu infrastruktūrā;

    6. Investīcijas sauszemes multimodālo kravas termināļu infrastruktūrā;

    7. Investīcijas sabiedriskā transporta transportlīdzekļos (autobusi, trolejbusi, tramvaji, vilcieni), atsevišķi izdalot vilces enerģijas avotus (piemēram, bet ne tikai - dīzeļdegviela, saspiestā dabasgāze (turpmāk CNG), sašķidrinātā dabasgāze ( turpmāk - LNG), ūdeņradis (turpmāk – H2), elektroenerģija, autonoms elektroenerģijas avots (baterija), u.c.)2.

  2. Infrastruktūras tehniskie parametri:

    1. Valsts galveno un reģionālo autoceļu, x.xx. TEN-T autoceļu, pasažieru un kravu terminālu tehniskie, funkcionālie parametri (esošā infrastruktūra pēc stāvokļa uz 2020.gadu un plānotā (līdz 2030.gadam) / perspektīvā infrastruktūra (līdz 2050.gadam, ja piemērojams):

      1. Tehniskā stāvokļa novērtējums autoceļa posmam (teicams, labs, apmierinošs, neapmierinošs, avārijas stāvoklī);

      2. Pieļaujamie kustības ātrumi autoceļu posmos;

      3. Autoceļu joslu skaits autoceļa posmā (divas, trīs, trīs ar atdalošo nožogojumu, četras, sešas joslas); posma normālprofils;

      4. Autoceļu projektētā caurlaides spēja automašīnas diennaktī;

      5. Autoceļu posmi, kur nodrošināti atbilstoši trokšņu mazināšanas pasākumi (nodrošināti, daļēji nodrošināti, nepieciešami, bet nav nodrošināti);

      6. Autoceļu posmi, kur nodrošināts nožogojums (nodrošināts, daļēji nodrošināts, nepieciešams, bet nav nodrošināts);

      7. Autoceļu posmi, kur nodrošināta 5G sakaru infrastruktūra (nodrošināts, daļēji nodrošināts, nepieciešams, bet nav nodrošināts);

      8. Kravu terminālu (loģistikas centru, kravu pārkraušanas punktu, u.c.) atrašanās vieta, apstrādājamo kravu veidi, apkalpojamo transportlīdzekļu veidi, projektētā jauda (maksimāla transportlīdzekļu un kravu plūsma), noliktavu platība;

      9. Pasažieru terminālu (autoostu) atrašanās vieta, projektētā jauda (maksimāla autobusu un pasažieru plūsma), aprīkojums ar pasažieru informācijas sistēmu (atbilstošs, neatbilstošs);

      10. Park & ride infrastruktūra (atrašanās vieta, autostāvvietu skaits, x.xx. autosātvvietu skaits ar pieejamu elektrotransporta uzlādes vietu);

      11. Bike & ride infrastruktūra (atrašanās vieta, velonovietnes ietilpība – novietojamo velosipēdu skaits, x.xx. vietu skaits ar pieejamu elektrovelosipēda uzlādes vietu, velonovietnes raksturojums (atklāta vai zem jumta, apsargāta vai neapsargāta, ar videonovērošanu vai bez videonovērošanas);

      12. Ceļu satiksmes drošības risku novērtējuma kopsavilkuma kartējums par skartajiem autoceļu posmiem.

    2. Dzelzceļa līniju un staciju, šķirošanas staciju un dzelzceļa (x.xx. multimodālo) termināļu infrastruktūras, x.xx. TEN-T dzelzceļu tehniskie, funkcionālie parametri (aptverot 1435mm platuma un 1520mm platuma infrastruktūru; esošā infrastruktūra pēc stāvokļa uz 2020.gadu un plānotā (līdz 2030.gadam) / perspektīvā infrastruktūra līdz 2050.gadam, ja piemērojams);

      1. Pasažieru un kravas vilcienu kustības pieļaujamie ātrumi dzelzceļa līnijas posmā;

      2. Tehniskā stāvokļa novērtējums dzelzceļa līnijas posmam (teicams, labs, apmierinošs, neapmierinošs, avārijas stāvoklī, papildus norādot kustības ātruma ierobežojumu);

      3. Dzelzceļa līnijas galveno ceļu skaits dzelzceļa līnijas posmā;

      4. Dzelzceļa līnijas caurlaides spēja (kas aprēķināta atbilstoši UIC 406 kodam);

      5. Dzelzceļa līnijas caurvedes spēja un kravas vilciena maksimālā garuma ierobežojums dzelzceļa līnijas posmos;

      6. Dzelzceļa līnijas posmi, kas ir elektrificēti (elektrificēti 3kV sistēma, elektrificēti 25kV sistēma, neelektricēti), x.xx. vilces apakšstaciju atrašanās vietas;

      7. Dzelzceļa līnijas posmi, kur nodrošināti atbilstoši trokšņu mazināšanas pasākumi (nodrošināti, daļēji nodrošināti, nepieciešami, bet nav nodrošināti);

      8. Dzelzceļa līnijas posmi, kur nodrošināts nožogojums (nodrošināts, daļēji nodrošināts, nepieciešams, bet nav nodrošināts);

      9. Dzelzceļa līnijas šķērsojumi ar autoceļiem, gājēju ceļiem un velosipēdistu ceļiem (vienlīmeņa vai divlīmeņu, vienlīmeņa šķērsojumiem arī norādot šķērsojuma aprīkojuma tipu);

      10. Pasažieru platformu atrašanās vieta, garums, atbilstība PRM TSI (atbilst, neatbilst);

      11. Pasažieru termināļu atrašanās vieta, atbilstība PRM TSI (atbilst, neatbilst);

      12. Pasažieru staciju un termināļu aprīkojums ar pasažieru informācijas sistēmu (atbilstošs, neatbilstošs);

      13. Dzelzceļa līniju signalizācijas sistēma (x.xx. ETCS līmenis, ja attiecināms);

      14. Dzelzceļa līniju sakaru sistēma (x.xx. GSM-R vai FRMCS, ja attiecināms);

      15. Dzelzceļa līniju posmi, kur nodrošināta 5G sakaru infrastruktūra (nodrošināts, daļēji nodrošināts, nepieciešams, bet nav nodrošināts);

      16. Savstarpējās izmantojamības tehniskajām specifikācijām atbilstošie dzelzceļa līniju posmi (atbilstība INF TSI, ENE TSI, CCS TSI, SRT TSI);

      17. Park & ride infrastruktūra (atrašanās vieta, autostāvvietu skaits, x.xx. autosātvvietu skaits ar pieejamu elektrotransporta uzlādes vietu);

      18. Bike & ride infrastruktūra (atrašanās vieta, velonovietnes ietilpība – novietojamo velosipēdu skaits, x.xx. vietu skaits ar pieejamu elektrovelosipēda uzlādes vietu, velonovietnes raksturojums (atklāta vai zem jumta, apsargāta vai neapsargāta, ar videonovērošanu vai bez videonovērošanas);

    3. Alternatīvo degvielu uzpildes infrastruktūra, x.xx. elektrouzlādes infrastruktūra (esošā infrastruktūra pēc stāvokļa uz 2020.gadu un plānotā (līdz 2030.gadam) / perspektīvā infrastruktūra (līdz 2050.gadam, ja piemērojams)):

      1. Autotransporta un dzelzceļa transporta elektrouzlādes infrastruktūra (atrašanās vieta, vienlaicīgi apkalpojamo transportlīdzekļu skaits, uzlādes veids un jauda, konektora tips, apkalpojamie transporta veidi);

      2. Autotransporta un dzelzceļa transporta H2 uzpildes infrastruktūra (atrašanās vieta, vienlaicīgi apkalpojamo transportlīdzekļu skaits, apkalpojamie transporta veidi);

      3. Autotransporta, dzelzceļa transporta un jūras transporta CNG, LNG un LPG uzpildes infrastruktūra (atrašanās vieta, vienlaicīgi apkalpojamo transportlīdzekļu skaits, apkalpojamie transporta veidi);

      4. Autotransporta un dzelzceļa transporta biodegvielu uzpildes infrastruktūra (atrašanās vieta, degvielas veids, vienlaicīgi apkalpojamo transportlīdzekļu skaits, apkalpojamie transporta veidi).

    4. Lidostu skrejceļu un peronu infrastruktūra un pasažieru un kravas termināļu infrastruktūra (esošā infrastruktūra pēc stāvokļa uz 2020.gadu un plānotā (līdz 2030.gadam) / perspektīvā infrastruktūra (līdz 2050.gadam, ja piemērojams)):

      1. Lidostu skrejceļu atrašanās vieta, skrejceļa garums un kategorija;

      2. Lidostu pasažieru termināļu atrašanās vieta, projektētā jauda (maksimālais apkalpojamo lidaparātu un pasažieru skaits stundā), termināļa energoefektivitāte un enerģijas patēriņš (x.xx. no atjaunīgajiem energoresusiem);

      3. Lidostu kravas termināļu atrašanās vieta;

    5. Ostu piestātņu infrastruktūra un pasažieru un kravas termināļu infrastruktūra (esošā infrastruktūra pēc stāvokļa uz 2020.gadu un plānotā (līdz 2030.gadam) / perspektīvā infrastruktūra (līdz 2050.gadam, ja piemērojams)):

      1. Ostu piestātņu atrašanās vieta, piestātnes garums un dziļums, elektropieslēguma pieejamība kuģu energoapgādei ostā;

      2. Pasažieru / RoRo termināļu atrašanās vieta, termināļa energoefektivitāte un energijas patēriņš (x.xx. no atjaunīgajiem energoresusiem);

      3. Kravu termināļu atrašanās vieta, jauda, platība, pārkrauto kravu veidi;

    6. Sauszemes multimodālo un intermodālo kravas termināļu infrastruktūra (esošā infrastruktūra pēc stāvokļa uz 2020.gadu un plānotā (līdz 2030.gadam) / perspektīvā infrastruktūra (līdz 2050.gadam, ja piemērojams)):

      1. Termināļu atrašanās vieta, autotransporta pievadceļu, sliežu ceļu skaits un garums, vienlaicīgi apkalpojamo kravas automobiļu un vilcienu skaits;

      2. Termināļu pārkrauto kravu veidi, projektētā jauda un platība.

  3. Infrastruktūras uzturēšanas parametri (autoceļiem, dzelzceļu līnijām un stacijām, ostu piestātnēm, lidostu skrejceļiem un peroniem, alternatīvo degvielu uzlādes infrastruktūrai):

    1. Paredzamā uzturēšanas un remontprogramma;

    2. Plānotās remontprogrammas izmaksas vidēji gadā;

    3. periodisko atjaunojošo investīciju programmas un to izmasas.

  4. Infrastruktūras lietotāju informācija par katru autoceļa vai dzelzceļa posmu (vēsturiskā informācija - no 2007.gada, prognozes periodam līdz 2050.gadam):

    1. Vieglā pašažieru autotransporta plūsma, automašīnas gadā un gada vidējā diennakts intensitāte;

    2. Kravas autotransporta plūsma, kravas automašīnas gadā un gada vidējā diennakts intensitāte;

    3. Autobusu plūsma, autobusi gadā un gada vidējā diennakts intensitāte;

    4. Sabiedriskā transporta reisi (autobusi, vilcieni) vidēji dienā un kopējais reisu skaits gadā;

    5. Pasažieru un kravas vilcienu kustība, vilcienpāri vidēji dienā un vilcienpāri gadā dzelceļa līnijas posmā;

    6. Pasažieru plūsma gadā autoceļa vai dzelzceļa posmā dalījumā pa kategorijām – vieglā autotransporta pasažieri, sabiedriskā autotransporta pasažieri, dzelzceļa transporta pasažieri;

    7. Pasažieru apgrozība (pasažieru skaits gadā) pasažieru apmaiņas punktos (autobusu pieturas, autoostas, dzelzceļa stacijas un pieturas punkti, lidostas un jūras ostas), ieverot pasažieru apgrozības rādītājus pa galamērķiem;

    8. Kravu plūsma autoceļu un dzelzceļu posmā, tonnas gadā;

    9. Kravu apgrozība kravu termināļos, x.xx. multimodālajos un intermodālajos termināļos, tonnas gadā, x.xx. sadalījumā pa kravu veidiem.

  5. Sociāldemogrāfiskie un sociālekonomiskie dati un informācija (vēsturiskā informācija - no 2007.gada, prognozes periodam līdz 2050.gadam):

    1. Apdzīvotība un iedzīvotāju blīvums (iedzīvotāju skaits un tā dinamika, apdzīvotā vietā, iedzīvotāju blīvums un tā dinamika);

    2. Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru atrašanās vieta un iedzīvotāju skaits un tā dinamika;

    3. Nacionālas nozīmes publisko pakalpojumu un tūrisma infrastruktūras kartējums, x.xx. apmeklētāju skaits gadā;

    4. Galveno ražošanas un loģistikas uzņēmumu (pēc neto apgrozījuma virs 1 miljona euro) atrašanās vieta un saražotās produkcijas apjoms vai saņemto / nosūtīto kravu apjoms;

    5. Galveno uzņēmumu un iestāžu – lielāko darba devēju (vismaz 50 darba vietas adresē) atrašanās vieta un gada vidējais darba vietu skaits;

  6. Cita informācija un dati vai datu slāņi, kas nepieciešama pilnvērtīgai politikas intervences scenāriju modelēšanai un analīzei (x.xx. ģeotelpiskai analīzei) – piemēram, bet ne tikai kravu apgrozījums (tkm) kopumā atsevišķiem transporta un kravu veidiem un pasažieru apgrozījums (pkm) kopumā atsevišķiem transporta un pārvadājumu veidiem, transporta infrastruktūras un pārvadājumu ietekme uz vidi (SEG emisijas, gaisa piesārņojums, troksnis), patērētās enerģijas daudzums pasažieru un kravu pārvadājumos atsevišķi pa transporta veidiem, pārvadājumu un kravu veidiem.

IV. Prasības pētījuma nodevumu un rezultātu savietojamībai ar esošajiem Pasūtītāja kartēšanas un modelēšanas rīkiem


Pasūtītāja rīcībā ir Nacionālās nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai paredzēto teritoriju (NNTIAPT) kartogrāfiskais rīks (ArcGIS Desktop 10.1, licence un izstrādāta karte). Izpildītājam jānodrošina datu un kartējuma savietojamība.


V. Pasūtītāja prasības attiecībā uz sākotnējo novērtējumu un modelēšanas rīku

Ekonomiskais novērtējums jābalsta izmaksu efektivitātes aprēķinā, kā arī aptverot rezultativitātes, ietekmes un ilgtspējas parametrus dažādiem politikas intervences scenārijiem. Ekonomiskajam novērtējumam jāietver pieprasījuma analīzi un multimodālu satiksmes modelēšanu, pilnvērtīgi aptverot sauszemes transporta infrastruktūru, kā arī vairākveidu pārvadājumu apmaiņas punktus gan attiecībā uz pasažieru, gan kravu pārvadājumiem.

Ekonomiskajam novērtējumam jānodrošina analizēto politikas intervences scenāriju rezultātu kvantifikācija, novērtējot ietekmi uz Transporta attīstības pamatnostādņu un, ciktāl attiecināms, NEKP un Reģionālās politikas pamatnostādņu politikas rezultātu un iznākuma rādītāju sasniegšanu.

Ekonomiskā novērtējuma vajadzībām jāizstrādā ekonomiskais modelis, kurš nodrošina kartējuma un ģeotelpiskās analīzes rezultātu izvērtēšanu sākotnējās daudzkritēriju analīzes formā. Modelis jāsagatavo *.xls formātā, tam jābūt atvērtam un izsekojamam, t.i. bez slēptām darblapām, formulām vai kodiem. Sākotnējas daudzkritēriju analīzes kritērijiem jābūt elastīgi maināmiem jeb papildināmiem.

Attiecībā uz politikas intervences scenārijiem, Izpildītājam pētījuma gaitā jāsagatavo katra politikas scenārija kartējums un ekonomiskais izvērtējums. Politikas intervences scenārijus nosaka Pasūtītājs. Politikas intervences scenārijus detalizē un izstrādā Izpildītājs pienācīgā detalizācijas līmenī. Paredzamais politikas intervences scenāriju skaits – līdz 10 scenārijiem, ņemot vērā iespējamās politikas intervences prioritātes (iespējamās šādu prioritāšu kombinācijas – prioritāte pasažieru vai kravu pārvadājumiem, prioritāte dzelzceļa transportam vai autotransportam, prioritāte energoefektivitātei un SEG un gaisa piesārņojošo vielu samazinājumam (Zaļā kursa mērķu sasniegšanas pakāpe)), x.xx. ietverot sabalansētas prioritātes.

Ekonomiskajam novērtējumam jāsniedz skaidrs, viennozīmīgs un detalizēts priekšstats par katra politikas intervences scenārija:

  1. Ieguldījumu fizisko apjomu infrastruktūrā (ieguldījumu kartējums un fiziskie ieguldījumus raksturojošie rādītāji);

  2. Investīciju izmaksām;

  3. Ieguldījumu uzturēšanas izmaksām un finansiālo ilgtspēju;

  4. Ieguldījumu tiešajiem un netiešajiem ekonomiskajiem ieguvumiem;

  5. Investīciju izmaksu efektivitāti;

  6. Ietekmi uz SEG emisiju samazinājumu un gaisa piesārņojošo vielu samazinājumu;

  7. Ietekmi uz attīstības centru sasniedzamību un savienojamību (x.xx. alternatīviem maršrutiem);

  8. Ietekmi uz iedzīvotāju mobilitātes iespējām, x.xx. sabiedriskā transporta pieejamību;

  9. Ietekmi uz transporta radītā trokšņa samazinājumi;

  10. Ietekmi uz ceļu satiksmes drošību;

  11. Un citiem rezultativitāti, efektivitāti ietekmi un ilgtspēju raksturojošiem rādītājiem.

Veicot transporta infrastruktūras kartēšanu un satiksmes plūsmu modelēšanu, ņem vērā sasaisti ar administratīvi teritoriālo reformu, kā arī nozaru reformām.


VI. Pasūtītāja prasības attiecībā uz darbu ar datiem

Izpildītājam jāveic šādi darbi:

  1. Iegūt no transporta infrastruktūras pārvaldītājiem, pārvadātājiem, termināļu operatoriem, pašvaldībām, valsts pārvaldes iestādēm un citām institūcijām (visi kopā turpmāk – datu turētāji) datus par transporta infrastruktūru, tās tehniskajiem parametriem, uzturēšanas parametriem un izmaksām, lietojumu, veiktajām, plānotajām un perspektīvajām investīcijām un citus nepieciešamos datus. Sagatavot datu apkopojumu atbilstošajos formātos un detalizācijā.

  2. Izpildītājam ņemot vērā datu turētāju redzējumu, jāsagatavo priekšlikumi par veidu un formātu, kā tiek iesniegta informācija, un kā šī informācija turpmāk tiks periodiski atjaunota.

  3. Izmantojot apkopotos datus, sagatavot izmantošanai ģeogrāfiskajā informācijas sistēmā (ĢIS) gatavu kartogrāfisko materiālu. Kartogrāfiskajam materiālam jāsatur šāda funkcionalitāte un informācijas slāņi:

    1. par kartogrāfiskā materiāla pamatni var tikt izmantoti tīmeklī pieejamie bezmaksas risinājumi (piemēram, Google maps, Openstreet maps utt.).

    2. kartogrāfiskajam materiālam jāsatur informācija par Latvijas teritorijas administratīvo iedalījumu un tā robežām pagastu, pilsētu un ciemu līmenī;

    3. dati jāsagatavo kartogrāfiskajos slāņos, slāņu aprakstu iepriekš saskaņojot ar Pasūtītāju;

    4. slāni ar informāciju par iedzīvotāju skaitu 100 x 100 m režģī.


VII. Prasības sadarbībai ar datu turētājiem

Lai iegūtu informāciju, kura nepieciešama šī pētījuma izpildei, Izpildītājs ar Pasūtītāja atbalstu veic saziņu ar datu turētājiem, kuri pārvalda noteiktu informāciju. Izpildītājam ir jāveic identificētās informācijas ieguves iespēju izpēte iespējamā datu ieguves automatizācijas risinājuma priekšlikuma izstrādei no šādiem informācijas turētājiem (pētījuma izpildes gaitā var tikt identificētu papildus datu turētāji):

1. VAS “Latvijas valsts ceļi” - ESRI produktos balstīta ģeotelpiskās informācijas sistēma par valsts autoceļu tīklu – tehniskiem mērķiem, datu turētājs uzsācis darbu pie ģeodatubāzes izveides, lai turpmāk varētu uzkrāt dažādus datus (finanšu, ekonomiskos, tehniskos, u.c.) plānošnas un analīzes vajadzībām;

2. SIA “Autotransporta direkcija” - induviduāli izstrādāta ģeotelpiska informācijas sistēma, sistēma veic daudz dažādu uzdevumu, kas saistīti ar sabiedriskā transporta maršutu, kustības, noslodzes, licencēšanas, izpildes kontroles, finanšu kontroles un uzskaites, un citu direkcijas pārziņā esošu pienākumu un uzdevumu izpildei;

3. VAS “Latvijas dzelzceļš” - ESRI produktos balstīta ģeotelpiskās informācijas sistēma attiecībā uz dzelzceļa trases ģeogrāfisko novietojumu, galvenokārt tehnisku un vizuālizācijas uzdevumu veikšanai;

4. AS “Pasažieru vilciens”;

5. VAS “Latvijas Gaisa satiksme”;

6. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””;

7. VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija";

8. Lielo ostu pārvaldes;


9. Citas institūcijas vai sabiedrības, kuru rīcībā esoša informācija var tikt lietderīgi izmantota kartēšanas un modelēšanas uzdevumu risināšanā šī pētījuma ietvaros;

10. Pašvaldības un plānošanas reģioni, transporta infrastruktūras pārvaldītāji, un citi datu turētāji (piemēram, bet ne tikai Valsts zemes dienests), kuru rīcībā esoša informācija var tikt lietderīgi izmantota kartēšanas un modelēšanas uzdevumu risināšanā šī pētījuma ietvaros.

Izpildītājam jāveic izpēte par datu trētāju datu ieguves automatizācijas risinājumu vēlākai datu aktualizācijai un papildināšanai. Izpildītājam pēc konsultācijām ar datu turētājiem jāsagatavo priekšlikumi risinājuma izstrādei.


  1. Sasniedzamie rezultāti


    1. Izpildītājs sagatavo un iesniedz šādus nodevumus:

      1. Ievada ziņojums, kurā detalizēti aprakstīta darba uzdevumu veikšanai izmantojamā metodoloģija, izmantojamie datu avoti, konstatētās problēmas vai ierobežojumi, ja tādi radušies, kā arī konstatēto problēmu risinājumi.

      2. Starpziņojumi par darba uzdevumu izpildes gaitu katram darba uzdevuma darba posmam. Viens starpziņojums var ietvert ne vairāk kā 2 darba posmus

      3. Gala ziņojums, kurā iekļauts:

        1. pētījuma anotācija latviešu un angļu valodā3;

        2. gala ziņojuma kopsavilkums4 latviešu (līdz 5 lpp.) un angļu valodā (līdz 5 lpp.).

      4. Pirmajā, otrajā un trešajā darba posmā minēto datu apkopojumi ar datu filtrēšanas iespēju .CSV un .XLS datnes formātā, kā arī nodrošinot datu atbilstību ievietošanai ESRI ArcGIS sistēmas vai līdzīgu alternatīvu formātam.

      5. Pasūtītāja norādītājā vietā un laikā, prezentēti veiktā Pētījuma rezultāti.



  1. Rezultātu (nodevumu) izstrādes laika grafiks


Kopējais pakalpojuma izpildes laiks ir 20 nedēļas no līguma noslēgšanas dienas atbilstoši Tehniskās specifikācijas zemāk norādītajam laika grafikam.


Rezultātu (nodevumu) sagatavošanas laika grafiks:





Rezultāts

Laika grafiks

Iesniegšanas forma

  1. Izpildītājs sagatavo un iesniedz Pasūtītājam Pētījuma ievada ziņojumu.

  2. 1.1.1.punkts

Pasūtītāja noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

Elektroniski nosūtot uz e-pastu xxxxxxxxxxxx@xxx.xxx.xx Microsoft Word formātā. elektroniskajā datu nesējā (CD, DVD vai USB zibatmiņa).

  1. Ievada sanāksme, kurā Izpildītājs prezentē Pasūtītājam Pētījuma ievada ziņojumu, kā arī informē par turpmākajām plānotajām aktivitātēm pētījuma veikšanā, kā arī savstarpēji vienojas par turpmāk izmantojamajām metodēm.

Pasūtītāja noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā 3 nedēļu laikā no līguma noslēgšanas dienas.

NA

  1. Ikmēneša sanāksmes, kurās Izpildītājs (no Izpildītāja puses sanāksmē jāpiedalās projekta vadītājam un vismaz vienam ekspertam), informē Pasūtītāju par plānotajām aktivitātēm pētījuma veikšanā, pētījuma progresu, precizē turpmāko rīcību, neskaidros jautājumus u.c. (par sanāksmes laiku Izpildītājs informē Pasūtītāju vismaz vienu nedēļu iepriekš).

Vienu reizi mēnesī.

NA

  1. Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam starpziņojumus par katra darba uzdevumu izpildes gaitu katru mēnesi

Atbilstoši VIII. daļas 1.1.2.punktam vienu reizi mēnesī

Elektroniski nosūtot uz e-pastu xxxxxxxxxxxx@xxx.xxx.xx Microsoft Word formātā. elektroniskajā datu nesējā (CD, DVD vai USB zibatmiņā).

  1. Izpildītājs sagatavo un iesniedz Pasūtītājam Pētījuma gala ziņojuma projektu, kurā iekļauts:

5.1.pētījuma anotācija latviešu un angļu valodā5;

5.2. gala ziņojuma kopsavilkums6 latviešu (līdz 5 lpp.) un angļu valodā (līdz 5 lpp.);

Ne vēlāk kā 15 nedēļu laikā no līguma noslēgšanas dienas

Elektroniski nosūtot uz e-pastu xxxxxxxxxxxx@xxx.xxx.xx Microsoft Word formātā. elektroniskajā datu nesējā (CD, DVD vai USB zibatmiņā).

  1. Pasūtītājs izskata Pētījuma ziņojuma projektu un komentāru un/vai iebildumu gadījumā nosūta tos Izpildītājam. Iesniegtais pētījuma ziņojuma projekts saskaņošanas gadījumā uzskatāms par Pētījuma gala ziņojumu.

Ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc Pētījuma ziņojuma projekta saņemšanas.


  1. Izpildītājs precizē Pētījuma gala ziņojuma projektu atbilstoši Pasūtītāja komentāriem vai iebildumiem un atkārtoti iesniedz Pasūtītājam.

Ja divu nedēļu laikā Pasūtītājs nesniedz komentārus un/vai iebildumus, Pētījuma ziņojuma projekts ir uzskatāms par saskaņotu.


  1. Iesniedz ar Pasūtītāju saskaņotu Pētījuma gala ziņojumu Pasūtītājam

20 nedēļas


Līguma izpildes termiņš


  1. Izpildītājs sagatavo un iesniedz kopā ar Pētījuma gala ziņojumu Power Point prezentāciju atbilstoši VIII. daļas 1.1.5. apakšpunktam.

Vienlaicīgi ar Pētījuma gala ziņojuma iesniegšanu.


  1. Izpildītājs prezentē pētījuma rezultātus Pasūtītājam

(par prezentācijas vietu un laiku rakstiski vienojas ar Pasūtītāju.)

Viena mēneša laikā pēc Pētījuma gala ziņojuma saskaņošanas.



  1. Pakalpojuma sniegšanā izmantotās metodes

  1. Izpildītājs izmanto metodes, kas ir efektīvākas un lietderīgākas izvērtējuma mērķa sasniegšanai – gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās metodes atbilstoši darba posmam (Tehniskās specifikācijas II. sadaļā norādītajam)

  2. Izpildītājs pētījuma veikšanā izmanto tās metodes, kuras tika iekļautas piedāvājumā. Izmantojamo metožu klāsts, pētījuma veikšanai procesā identificējot šādu nepieciešamību, var tikt papildināts, saskaņojot tās ar Pasūtītāju.

  3. Izpildītājs ir atbildīgs par pētījuma veikšanai nepieciešamo papildu datu izmantošanu atbilstoši Pasūtītāja noteiktajiem nosacījumiem. Gadījumā, ja Izpildītājs nevar saņemt pētījuma veikšanai nepieciešamos datus, tas vienojas ar Pasūtītāju par turpmāko rīcību.

  4. Izpildītājs nodrošina pakalpojuma laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti un izmantošanu tikai Pasūtītāja vajadzībām, par ko paraksta apliecinājumu par informācijas neizpaušanu, konfidencialitātes ievērošanu un neieinteresētību.


  1. Pakalpojuma īstenošanā izmantojamie dokumenti un avoti:

  1. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam, xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xx/xxx/?xxxx00000000&xxxxxxx&xxxxx0000-00-00

  2. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam, xxxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xxxxx/xxxxxxx/xxxxx/xxxxxx-xxxxx/00000000_XXX0000%00xxxxxxxxxxxx%00Xxxxxx_0.xxx

  3. Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.xxxxx xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/?xxxx000

  4. Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

  5. Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.xxxxx xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/000000-xxx-xxxxxxxxxx-xxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxxx-0000-0000-xxxxx

  6. Reģionālās politikas pamatnostādnes xxxxx://xxxxxx.xx/xx/xx/000000-xxx-xxxxxxxxxx-xxxxxxxxx-xxxxxxxxxxxxxx-0000-0000-xxxxx

  7. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam xxxx://xxxxxx.xx.xxx.xx/xxxxxxxxx/0000

  8. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxxx/XX/XXX/XXXX/?xxxxXXXXX:00000XX0000&xxxxxXX

  9. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxxx/XX/XXX/XXXX/?xxxxXXXXX:00000XX0000&xxxxxXX

  10. Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxxx/XX/XXX/?xxxxXXXXX%0X00000XX0000

  11. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/XxxXxxXxxx/XxxXxxXxxx.xx?xxxxXX:X:0000:000:0000:0000:XX:XXX

  12. BALTĀ GRĀMATA Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu xxxxx://xx.xxxxxx.xx/xx/xxxxxxxxxxx-xxxxxx/-/xxxxxxxxxxx/x00000x0-xx0x-0xx0-0x00-000x0000x0xx/xxxxxxxx-xx

  13. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” xxxxx://xx.xxxxxx.xx/xxxx/xxxxx/xxxx/xxxxx/xxxxxxxx-xxxxx-xxxx-xxxxxxxxxxxxx_xx.xxx

  14. Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.xxxxx xxxxx://xx.xxx.xx/xx/xxxxxxx_xxxxxxxx/xxxxxxxxxxx_xxxxxxxxxxx_xx_xxxxxxx_xxxxx/

  15. Informatīvais ziņojums "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam" xxxx://xxx.xx.xxx.xx/xx/xxx/?xxxx00000000

  16. Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.–2020. xxxxx xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/?xxxx000

  17. Ceļu satiksmes drošības plāns 2017.-2020.xxxxx xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/?xxxx000

  18. Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018.–2022.xxxxx xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/?xxxx000

  19. Pētījums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu ieviešanu scenārijiem xxxx://xxx.xxx.xxx.xx/xx/xxxxxxx/?xxxx000 .

  20. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu xxxxx://xxx-xxx.xxxxxx.xx/xxxxx-xxxxxxx/XX/XXX/?xxxxxxxxx%0X00000X0000

  21. Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam xxxxx://xxx.xxxxxxx.xx/xxxxxxxxxx-xxxxxxxxx

  22. Darbības programma “Izaugsme un nodarbinātība” xxxxx://xxx.xxxxxxx.xx/xxxxxxxxxx-xxxxxxxxx

  23. Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007.-2013. gada periodam xxxxx://xxx.xxxxxxx.xx/0000-0000-xxxxxxxxx-xxxxxxxxx

  24. Darbības programma „Infrastruktūra un Pakalpojumi” xxxxx://xxx.xxxxxxx.xx/0000-0000-xxxxxxxxx-xxxxxxxxx

  25. Darbības programmas „Infrastruktūra un Pakalpojumi” papildinājums xxxxx://xxx.xxxxxxx.xx/0000-0000-xxxxxxxxx-xxxxxxxxx

  26. Pētījums par transporta plūsmu analīzes metodoloģiju, xxxx://xxx.xx/xx/xxxxxxxx/xxxxxxxx-xxx-xxxxxxxxxx-xxxxxx-xxxxxxxx-xxxxxxxxxxxx

  27. Rīgas teritorijas plānojuma 2030. gadam Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 15. pielikums “Prasības transporta plūsmu izpētei, xxxxx://xxx.xxxxx.xx/xx-xxxxxxx/xxxxxxx/0000/00/XXX/XXXX_00000000_0000.xxx

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu priekšlikums

2 Izpildītājam uzsākšanas ziņojumā jāietver precīzs vilces enerģijas avotu uzskaitījums (klasifikācija), kas nodrošina korektu vēsturisko datu attēlojumu un aptver arī nākotnē iespējamās vilces enerģijas avotu kategorijas.

13

Document Metadata

Filed: April 9th, 2020